Latvijas Juras medicinas centrs

Quarterly Report • Feb 5, 2016

AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS" (vien. reģistrācijas numurs 40003171237)

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2015. GADA 9 mēnešiem (12. finanšu gads)

SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM, KURI APSTIPRINĀTI LIETOŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

Rīga, 2015

SATURS

Vispārīgā informācija	3 – 4
Vadības ziņojums	5 – 6
Paziņojums par valdes atbildību	7
Konsolidētie finanšu pārskati:
Konsolidētais apvienoto ienākumu pārskats	8
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats	9 - 10
Konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats	11
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats	12
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi	13 –30

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

UZŅĒMUMA NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS AS

JURIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā 27.08.2014. Reģistrācijas numurs: 40003306807

JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV – 1005, Latvija

AKCIJAS Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40 ISIN kods: LV0000100741

LIELĀKIE AKCIONĀRI:

Ilze Birka 17.50% Mārtiņš Birks 17.50% Ilze Aizsilniece 11.45% Guna Švarcberga 10.36% Jānis Birks 10.17% Adomas Navickas 6.35%

KONCERNA PADOME

No 2010.gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai

Mārtiņs Birks – Padomes priekšsēdētājs Viesturs Šiliņš – Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēņijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

KONCERNA VALDE

No 2014. gada 1.maija līdz pārskata parakstīšanas dienai

Jānis Birks – Valdes priekšsēdētājs Vita Švarcberga - Valdes locekle Juris Imaks - Valdes loceklis

MEITAS UZŅĒMUMI:

"Neirožu Klīnika" SIA - 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 2004. gada 16. februāris Dzintaru prospekts 48, Jūrmala, LV 2015

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA (TURPINĀJUMS)

PĀRSKATA PERIODS: 2015. gada 1. janvāris – 2015. gada 30.septembris

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

PricewaterhouseCoopers SIA Licence Nr.5 Kr. Valdemāra 21-21 Riga, LV-1010 Latvja

Atbildīgā zvērinātā revidente: Lolita Čapkeviča Sertifikāts Nr. 120

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas sastāv no Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra Patversmes ielā 23, Rīgā, Centrālās slimnīcas Patversmes ielā 23, Rīgā, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra Vecmīlgrāvja 5.līnijā 26, Rīgā, Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra Melīdas ielā 10, Rīgā. 2014.gadā LJMC vidējais darbinieku skaits ir 360. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga, AS" Otrajā sarakstā. Pilna informācija par Sabiedrību tiek nodrošināta: www.ljmc.lv. "Neirožu klīnika" piedāvā psihoterapijas u.c. stacionārus medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.

Sākot ar 5.09.2013. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts LR Veselības inspekcijas apstiprinātajā Ārstniecības iestāžu sarakstā, kas sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus t.n. LJMC sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus kā uzticami partneri, un tas dod priekšstatu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo tajā ir iekļautas tikai tās ārstniecības iestādes, kas ir reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz 3 gadus un pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.

2013.gadā LJMC Ziemeļu diagnostikas centrs saņēma DVN Certification OY/AB, Finland kvalitātes sertifikātu ISO 9001:2008 funkcionālajā diagnostikā un radioloģiskajā diagnostikā ar derīguma termiņu līdz 2016.gada 14.martam. 2015.gadā LJMC turpina darbu pie ISO kvalitātes standartu ieviešanas pārējās centra struktūrvienībās.

LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.

Darbība 2015.gada 9 mēnešos un turpmākā attīstība

2013.gadā LJMC pabeidza vērienīgu 3 gadu investīciju projektu 2,3 miljonu EUR apjomā, izmantojot arī ERAF atbalstu. Investīciju projekta ietvaros tika veikta Jūras Medicīnas Centra vecā ēku kompleksu renovācija un tam pieguļošo teritoriju labiekārtošana atbilstoši mūsdienīgas medicīnas iestādes standartiem, un veikti ieguldījumi jaunā medicīnas aparatūrā un iekārtās, izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru (SAVAC). Tādejādi Latvijas Jūras medicīnas centrs aktīvi ceļ konkurētspēju Baltijas medicīnas tirgū, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan ES un piedāvājot augstas kvalitātes medicīnas izmeklējumus. Kopš tika izveidots Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centrs (SAVAC), jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Daļēja pārprofilēšanās no stacionāro pakalpojumu sniegšanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir uzlabojusi un nākotnē turpinās uzlabos LJMC darbības efektivitāti, maksimāli izmantojot centra pārziņā esošos resursus un nodrošinot kvalitatīvāku medicīnas aprūpi pacientiem.

LJMC 2015.gadā ir noslēgts līgums ar Nacionālu veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2015.gada budžetā paredzētajā apjomā. 2015.gada aprīlī LJMC uzvarēja konkursā par tiesībām sniegt VAS "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca" pacientiem medicīnisko aprūpi ar termiņu – 1 gads.

Par vienu no 2015.gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LJMC apvieno izcilus Latvijas ārstus un zinošus medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir augsta un konkurētspējīga arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, kā arī fakts, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR Veselības Inspekcija. 2015.gadā LJMC turpina piesaistīt medicīnas tūristus no ES, attīstot maksas medicīnas pakalpojumu paketi. Lai piesaistītu vairāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2015.gadā turpinās veikt investīcijas ar mērķi ieviest inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt personāla kvalifikāciju pacientu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs", izmantojot savas pirmpirkuma tiesības, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras oktobrī nopirka 9 632 kapitāla daļas jeb 5.08% no SIA "Neirožu klīnika" pamatkapitāla, par kapitāla daļām samaksājot summu 13 677 EUR. Pēc darījuma AS "Latvijas Jūras medicīnas centram" pieder 50.4% SIA "Neirožu klīnika" kapitāla daļu.

Darbības finansiālie rezultāti

Saskaņā ar Konsolidēto gada pārskatu likuma 4.panta 1.daļu akciju sabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Konsolidētais ziņojums iekļauj informāciju par konsolidācijā iesaistīto mātes sabiedrības A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) un meitas sabiedrības SIA "Neirožu klīnika" (NK) pašreizējo finansiālo stāvokli un attīstību. Koncerna aktīvos, apgrozījumā un peļņā dominējošo daļu sastāda mātes uzņēmums.

2015.gada deviņos mēnešos LJMC ir strādājis atbilstoši 2015.gada apstiprinātajam budžetam: ieņēmumu plāns ir izpildīts par 102.51% un izdevumu daļa ir izpildīta par 109.72%, salīdzinot ar 2015.gada deviņos mēnešos plānoto.

1. gada deviņos mēnešos, turpinot īstenot Grupas plānotos investīciju un ilgtermiņa attīstības projektus, Grupas zaudējumi pirms nodokļiem ir EUR 239 587.

Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2015.gadā plānotais investīciju apjoms ir paredzēts EUR 450 000 apjomā.

Risku vadība

Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.

Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.

Svarīgi notikumi kopš pārskata gada beigām

1. gadā nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtu būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli. 2015. gada 21. janvārī, 100% meitas sabiedrība SIA "Jūras Medicīna" tika likvidēta un visi sabiedrības aktīvi tika pievienoti Grupas valdošajai sabiedrībai LJMC.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

AS "Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par konsolidēto Grupas finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 8. līdz 30. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupu finansiālo stāvokli 2015. gada 30. septembrī, tās 2015. gada 9 mēnešu darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS PAR 2015. GADA 9 MĒNEŠIEM

	2015.gada 9 mēneši	2014.gada 12 mēneši	2014.gada 9 mēneši	Pielikums
	EUR	EUR
Neto apgrozījums	4 269 113	5 485 449	4 025 732	4
Sniegto pakalpojumu izmaksas	(4 180 414)	(4 971 357)	(3 638 367)	5
Bruto peļņa	88 699	514 092	387 365
Administrācijas izmaksas	(380 414)	(476 405)	(331 795)	6
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi	299 406	1 173 614	136 951	7
Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas	(272 854)	(29 172)	(7 857)
Bruto pamatdarbības peļņa/(zaudējumi)	(265 163)	1 182 129	184 664
Finanšu izmaksas, neto Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto	-	3 093 -
sabiedrību kapitālā	6 191	3 896	967	9
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	19 385	-	2 489
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem	(239 587)	1 189 118	188 120
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	26 308
PĀRSKATA GADA PEĻŅA (ZAUDĒJUMI)	(239 587)	1 215 426	188 120
Pārskata gada peļņa attiecināta uz:
Sabiedrības dalībniekiem	(234 628)	1 218 662	188 120
Mazākuma intereses	(4 959)	(3 236)	-	18
Akciju skaits	800 000	800 000	800 000	17
Peļņa (zaudējumi) uz 1 (vienu) akcijuEUR	-0.30	1.52	0.24

Pielikumi no 13. līdz 30. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2015. GADA 9 MĒNEŠIEM

	2015. 30. 2014.		2014. 30.
AKTĪVS	septembris	31.decembris	septembris	Pielikums
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI	EUR	EUR
Nemateriālie ieguldījumi
Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un
tamlīdzīgas tiesības	15 092	8 314	11 208
Kopā nemateriālie ieguldījumi	15 092	8 314	11 208	3
Pamatlīdzekļi
Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie
stādījumi	6 811 062	6 586 010	2 079 576
Iekārtas un mašīnas	399 636	603 401	675 085
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs	77 976	64 494	47 086
Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem	-	-	42 215
Nepabeigtā celtniecība	37 421	526 606	156 571
PL turētie tirdzniecībai	-	-	-
Kopā pamatlīdzekļi	7 326 095	7 780 511	3 000 533	3
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā	-	-	-
Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	-	-	186 369
Kopā ilgtermiņa finanšu ieguldījumi	-	-	186 369
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi	7 341 187	7 788 825	3 198 110
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Krājumi
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli	118 330	104 295	113 461	14
Avansa maksājumi par precēm	-	-	-
Kopā krājumi	118 330	104 295	113 461
Debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi	296 330	230 758	221 948	11
Citi debitori	37 378	48 877	4 547	12
Nākamo periodu izmaksas	-	-	5 118
Kopā debitori	333 708	279 635	231 613
Nauda	1 530 796	1 524 805	1 516 127	13
Kopā apgrozāmie līdzekļi	1 982 834	1 908 735	1 861 201
KOPĀ AKTĪVS	9 324 021	9 697 560	5 059 310

Pielikumi no 13. līdz 30. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2015. GADA 9 MĒNEŠIEM

	2015. 30.	2014.	2014. 30.
PASĪVS	septembris EUR	31.decembris EUR	septembris	Pielikums
PAŠU KAPITĀLS
Akciju kapitāls	1 120 000	1 120 000	1 120 000
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas
rezerve	2 375 129	2 379 400	686 622
Rezerves: sabiedrības statūtos noteiktās rezerves	63 819	63 819	63 819
Nesadalītā peļņa:
iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	3 038 976	1 820 314	2 147 050
pārskata gada nesadalītā peļņa (zaudējumi)	(234 628)	1 218 662
Kopā pašu kapitāls	6 363 296	6 602 195	4 017 491
Nekontrolējošā līdzdalība	1 143 954	1 148 913	-	17
UZKRĀJUMI Uzkrājumi paredzamiem nodokļiem	-	-	92 897
Uzkrājumi paredzamiem atvaļinājumiem	-	-	107 711
Kopā uzkrājumi	-	-	200 608
ILGTERMIŅA KREDITORI
Atliktā nodokļa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi Atliktā nodokļa saistības	464 929 796 124	464 929 805 353	506 753	15 16
Kopā ilgtermiņa kreditori	1 261 053	1 270 282	506 753
ĪSTERMIŅA KREDITORI
No pircējiem saņemtie avansi	-	-	1 613
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi
kreditori	524 265	625 087	75 725	19
Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas	-	-	105 623
Nākamo periodu ieņēmumi			23 776
Pārējie kreditori	-	-	127 721
Uzkrātās saistības	31 453	51 083		15
Kopā īstermiņa kreditori	555 718	676 170	334 458
Kopā kreditori	2 960 725	1 946 452	841 211
KOPĀ PASĪVS	9 324 021	9 697 560	5 059 310

Pielikumi no 13. līdz 30. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs	Valdes locekle	Valdes loceklis
Jānis Birks	Vita Švarcberga	Juris Imaks

			Ilgtermiņa
		Statūtos	ieguldījumu			Nekontrolē
	Akciju kapitāls	noteiktās rezerves	pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā	joša līdzdalība	Kopā
Uz 2014. gada 01. janvāri	1 138 297	45 522	790 653	1 836 539	3 811 011	-	3 811 011
Nekontrolējošas līdzalības
daļu iegāde
Pamatkapitāla konvertēšana
EUR	-18 297	18 297			0
Meitas sabiedrības iegāde
Nekustāmo īpašumu
pārvērtētas daļa			-122 391	122 391	0
Atliktais nodokļis no
pārvērtētā nolietojuma.			18 360		18 360		18 360
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā				188 120	188 120		18 120
Uz 2014. gada 30. septembri	1 120 000	63 819	686 622	2 147 050	4 017 491	-	4 017 491
Nekontrolējošas līdzalības
daļu iegāde	-	-	-	-	-	-	-
Pamatkapitāla konvertēšana
EUR	-	-		-	-	-	-
Meitas sabiedrības iegāde	-	-	-	-	-	1 152 149	1 152 149
Nekustāmo īpašumu
pārvērtētas daļa			1 692 778	(326 736)	1 366 042	-	1 366 042
Atliktais nodokļis no
pārvērtētā nolietojuma.	-	-	-	-	-		-
Dividendes	-	-	-	-	-		-
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā	-	-	-	1 218 662	1 218 662	(3 236)	1 215 426
Uz 2014.gada 31.decembri	1 120 000	63 819	2 379 400	3 038 976	6 602 195 1 148 913		7 751 108
Iepriekšējo gadu peļņa	-	-	-	-	-		-
Nekustāmo īpašumu
pārvērtētas daļas
nolietojums	-	-	-	-	-		-
Korekcija par 2014. gada
pārvērtēšanas rezervi			(4 271)		(4 271)		(4 271)
Atliktais nodokļis no
pārvērtētā nolietojuma.	-	-	-	-	-		-
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā	-		- -	(234 628)	(234 628)	(4 959)	(239 587)
Uz 2015.gada 30.septembri	1 120 000	63 819	2 375 129	2 804 348	6 363 296 1 143 954		7 507 250

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS PAR 2015. GADA 9 MĒNEŠIEM

Pielikumi no 13. līdz 30. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR 2015. GADA 9 MĒNEŠIEM

	2015.gada 9 mēneši	2014.gada 12 mēneši	2014. 9 mēneši
	EUR	EUR
I. Pamatdarbības naudas plūsma
1.Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem	(239 587)	1 189 118	188 120
Korekcijas:
a) pamatlīdzekļu nolietojums, nemateriālo ieguld.vērtības norakst	356 927	471 460	451 879
b) Peļņa/zaudējumi no ieguldījumiem asociētajiem uzņēmumiem	-	(3 896)	-
c) pamatlīdzekļu norakstīšanas rezultāts	-	-	-
d) pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	(19 385)	(3 093)	-
e) ERAF pārskata gada ieņēmumi	-	-	(23 775)
f) ieņēmumi no meitas un asociētām sabiedrībām	(6 191)	(969 476)	(967)
2. Peļņa vai zaudējumi pirms apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa
saistību atlikumu izmaiņu ietekmes korekcijām	91 764	684 113	325 129
Korekcijas:
a) debitoru parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums;	(54 073)	(68 470)	(47 815)
b) krājumu atlikumu pieaugums vai samazinājums;	(14 035)	(17 842)	(28 588)
c) piegādātājiem, darbuzņēmējiem un pārējiem kreditoriem
maksājamo parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums.	(133 952)	(47 918)	(114 383)
3. Bruto pamatdarbības naudas plūsma	(110 296)	549 883	134 343
4. Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.	-	-
7. Pamatdarbības neto naudas plūsma.	(110 296)	549 883	134 343
II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
1. Radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu iegāde	-	-	-
2. Dividendes	6 191	-	967
3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	90 711	(331 369)	(124 082)
4. Meitas sabiedrības daļu iegāde, atskaitot pārņemto naudas atlikumu	-	173 854	(1 757)
5. Saņemtie procenti.	19 385	-	2 489
4. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma.	116 287	(157 515)	(122 383)
IV. Pārskata gada neto naudas plūsma	5 991	392 368	11 960
V. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	1 524 805	1 132 437	1 132 437
VI. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	1 530 796	1 524 805	1 516 127

Pielikumi no 13. līdz 30. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

"Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" akciju sabiedrība (Sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un meitas sabiedrības "Jūras medicīna" SIA un "Neirožu klīnika" SIA finanšu pārskatus (Koncerns). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas Nasdaq Riga, AS. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.

Grupas uzņēmumi nodrošina veselības pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina medicīniskos un stacionāros ambulatoros pakalpojumus pacientiem no visas Latvijas. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.

1. gada laikā Grupa vidēji nodarbina 393 darbiniekus (2013: 355).

Šos konsolidēto 2015. gada 9 mēnešu finanšu pārskatu ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2015. gada 30. novembrī.

Koncerna valdošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos finanšu pārskatus vai lūgt vadību sagatavot jaunus finanšu pārskatus.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts (e) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un arī ieņēmumu un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.

Grupa veica tās īpašumā esošo ēku un zemju pārvērtēšanu 2014. gada beigās un secināja, ka to tirgus vērtība būtiski pārsniedz to uzskaitēs vērtību pārvērtēšanas brīdī, kā arī iepriekšējo grāmatvedības periodu sākumā un beigās.

Ņemot vērā, ka iepriekšējo divu gadu laikā nav notikušas būtiskas pārmaiņas nekustamo īpašumu tirgū, un faktu, ka iepriekšējā ēku un zemju pārvērtēšana tika veikta 2007. gadā, Sabiedrības vadība pieņēma, ka veiktais 2014. gada nekustamā īpašuma novērtējums liecina arī par šo aktīvu patieso vērtību 2013. un 2012. gadā attiecīgi ņemot vērā nolietojuma summas. Rezultātā tika veikta retrospektīva korekcija finanšu pārskata salīdzinošajos rādītājos, tā lai uzskaitītu ēku un zemju salīdzinošos rādītājus tā, it kā nekustamā īpašuma novērtējums būtu ticis veikts 2012. gada 31.decembrī. Retrospektīvās korekcijas ietekme uz šiem finanšu pārskatiem it aprakstīta 25. pielikumā.

Papildus retrospektīvajai korekcijai, kura aprakstīta paragrāfā augstāk, Koncerna grāmatvedības politikas ir konsekventas attiecībā pret tām, kuras lietotas iepriekšējos periodos. Nebūtiska posteņu pārklasifikācija tika veikta šī gada apvienoto ienākumu pārskatā un bilancē, neietekmējot pārskata gada kopējo rezultātu.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2014. gadā, un attiecas uz Koncerna darbību, bet tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem, izņemot atsevišķas jaunas informācijas atklāšanas prasības:

10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

28. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

12. SFPS "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2014. gadā, bet neattiecas uz Koncerna darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem:

11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

Grozījumi 10., 11. un 12. SFPS pārejas nosacījumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

27. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Atsevišķi finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk );

Grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz konsolidāciju ieguldījumu uzņēmumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 32. SGS "Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija" par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 36. SGS "Aktīvu vērtības samazināšanās" par atgūstamās vērtības atklājamo informāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvāri vai vēlāk);

Grozījumi 39. SGS "Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana", attiecas uz jauninājumiem finanšu instrumentos un riska ierobežošanas uzskaiti (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

21. SFPIK "Nodevas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk, un neattiecas uz Koncerna darbību vai arī nav apstiprināti Eiropas Savienībā:

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumu uzskaite" attiecībā uz noteikta labuma plāniem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Ikgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES):

Šie grozījumi ietver izmaiņas no 2010.-2012. gadam ikgadējo uzlabojumu projektiem, kas ietekmē, 7 standartus:

• 1. SFPS "Maksājums ar akcijām"
• 1. SFPS "Biznesa apvienošana"
• 1. SFPS "Darbības segmenti"
• 1. SFPS "Patiesās vērtības novērtēšana "
• 1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS, "Nemateriālie aktīvi"
• izrietošie grozījumi 9. SFPS "Finanšu instrumenti",
• 1. SGS "Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi ", un
• 1. SGS "Finanšu instrumenti atzīšana un novērtēšana ".

Ikgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos: 1. SFPS, 3. SFPS, 13. SFPS un 40. SGS

Grozījumi 11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" par līdzdalības daļas iegādi kopīgā darbībā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 16. SFPS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība" par augļus nesošiem augiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi" attiecībā uz nolietojumu un amortizāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti lietošanai ES);

14. SFPS "Normatīvie atlikto tarifu konti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 27. SGS "Atsevišķi finanšu pārskati" attiecībā uz pašu kapitāla metodi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti lietošanai ES);

Ikgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Ikgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos: 5. SFPS, 7. SFPS, 19. SGS un 24. SGS;

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

9. SFPS "Finanšu instrumenti (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti lietošanai ES).

(b) Konsolidācija

Meitas sabiedrības

Meitas sabiedrības ir visi uzņēmumi, kas atrodas koncerna kontrolē. Koncerns kontrolē uzņēmumu gadījumā, kad koncernam ir risks vai tiesības saņemt mainīgu atdevi no koncerna līdzdalības uzņēmumā un koncerns spēj šo atdevi ietekmēt, izmantojot savu varu pār uzņēmumu. Meitas sabiedrības tiek pilnībā konsolidētas ar brīdi, kad kontrole pāriet koncernam. Meitas sabiedrības tiek izslēgtas no konsolidācijas ar brīdi, kad kontrole beidzas.

Asociētās sabiedrības

Asociētās sabiedrības ir visi uzņēmumi, kuros koncernam ir būtiska ietekme, bet nav kontroles – vispārīgā gadījumā līdzdalības daļa, kas koncernam nodrošina 20–50% no balsstiesībām. Ieguldījumus asociētās sabiedrībās koncerns savā grāmatvedības uzskaitē atspoguļo pēc pašu kapitāla metodes. Atbilstoši pašu kapitāla metodei ieguldījumu sākotnēji atzīst pēc ieguldījuma izmaksām un tad palielina vai samazina uzskaites vērtību, lai atzītu uz investoru attiecināmo daļu no ieguldījumu saņēmušās sabiedrības peļņas vai zaudējumiem pēc iegādes datuma. Koncerna ieguldījumos asociētās sabiedrībās ietilpst iegādes brīdī konstatētā nemateriālā vērtība.

Uz koncernu attiecināmo daļu no pēciegādes peļņas vai zaudējumiem atzīst peļņā vai zaudējumos, un uz koncernu attiecināmo daļu no citu apvienoto ienākumu pēciegādes izmaiņām atzīst citos apvienotajos ienākumos, atbilstoši koriģējot ieguldījuma uzskaites vērtību. Kad uz koncernu attiecināmā daļa no zaudējumiem asociētā sabiedrībā ir vienāda ar vai pārsniedz koncerna līdzdalības daļu asociētajā sabiedrībā, ieskaitot citus nenodrošinātos parādus, tad koncerns neatzīst tālākus zaudējumus, izņemot gadījumu, kad koncernam ir radušies līgumiski vai likumiski pienākumi vai koncerns ir veicis maksājumus asociētās sabiedrības vārdā.

(c) Komercdarbības apvienošana

Komercdarbības apvienošanu koncerns savā grāmatvedības uzskaitē atspoguļo ar iegādes metodi. Par meitas sabiedrības iegādi nodotā atlīdzība ir iegādātās sabiedrības bijušajiem īpašniekiem nodoto aktīvu, uzņemto saistību un koncerna izlaisto pašu kapitāla līdzdalības daļu patiesā vērtība. Nodotajā atlīdzībā ietilpst aktīva vai saistības patiesā vērtība, kas izriet no vienošanās par iespējamo atlīdzību. Iegādātos identificējamos aktīvus un saistības, kā arī komercdarbības apvienošanas ietvaros uzņemtās iespējamās saistības sākotnēji novērtē to patiesajā vērtībā iegādes datumā. Koncerns atzīst nekontrolējošu līdzdalības daļu iegādātajā sabiedrībā par katru iegādi atsevišķi – vai nu tās patiesajā vērtībā, vai atbilstoši iegūstošās sabiedrības atzīto identificējamo neto aktīvu summām proporcionāli nekontrolējošajai līdzdalības daļai. Ja komercdarbības apvienošana notiek posmos, tad iegūstošās sabiedrības līdzdalības daļas iegūstamās sabiedrības pašu kapitālā uzskaites vērtību iegādes datumā pārvērtē tās patiesajā vērtībā iegādes datumā, un no šādas pārvērtēšanas radušos pieaugumu vai zaudējumu atzīst peļņā vai zaudējumos.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Darījumos izmantotā un uzskaites valūta

1. gada 1. janvārī, Latvijas Republika pievienojās Eirozonai un ieviesa eiro, kā oficiālo norēķinu valūtu, aizstājot Latvijas Latu. Tā rezultātā, funkcionālā un norēķinu valūta koncernā, kopš 2014. gada 1. janvāra ir Eiro. Koncerns ir konvertējis visas ārvalstu valūtas savos kontos 2013. gada 31. decembrī pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa EUR 1.0 = LVL 0.702804.

Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti uzskaites valūtā pēc noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas latos pēc gadu beigu kursa rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi, tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Darījumi ārvalstu valūtās tika pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā ārvalstu valūtas kursa, kurš tika kotēts un publiskots pamatojoties uz Eiropas Centrālo Banku (līdz 2013. gada 31. decembrim valūtu atlikumi latos tika konvertēti pēc Latvijas Bankas kursa). darījuma dienā.

Visi monetārie aktīvi un pasīva posteņi ārvalstu valūtās tika pārrēķināti uz eiro pēc ārvalstu valūtas kursa, kurš tika kotēts un publiskots pamatojoties uz Eiropas Cenrālo Banku (līdz 2013. gada 31. decembrim pārrēķins tika veikts uz latiem pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārskata gada beigās).

Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no izmaiņām ārvalstu valūtu kursos, kas seko dienai pēc darījuma tiek iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Valūtas maiņas kurss (ārvalstu valūtā pret EUR) tiek kotēts Eiropas Centrālajā bankā. Finanšu pārskatu sagatavošanai izmantotais Koncerna un Bankas valūtas kurss ir 0.702804. Uz 31.12.2014. koncerns nav pakļauts būtiskai ārvalstu valūtu pārvērtēšanai.

(e) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa iegādi. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas un izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Šādas pamatlīdzekļu grupas regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtētas:

• Ēkas;
• Zeme.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli pamatlīdzekļa iegādes vērtības vai citas vērtības, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, izmaiņām tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS) 2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(e) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Visi pārējie pamatlīdzekļi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Vēsturiskā iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma un pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

Ēkas	Periods 35-40
Iekārtas un mašīnas	3
Citi pamatlīdzekļi	5

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(f) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(g) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ķermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni,

kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(h) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām.

(i) Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas.

(j) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Grupa nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(k) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(l) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem.

Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(m) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un citiem uzrājumiem un saistībām. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(n) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(p) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(r) Ieņēmumu atzīšana

Grupa atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Grupas darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku

Veselības aprūpes pakalpojumi

Ieņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vai stacionārie pakalpojumi, tiek atzīti pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta cenrāža katram pakalpojumam, neraugoties uz to, kurš apmaksā pakalpojumu. Pakalpojumu, kurus apmaksā Veselības norēķinu dienests (VND), izcenojumus nosaka pēc VND ieskata.

Citi pakalpojumi

Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(s) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Grupas akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Grupas Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(u) Dotācijas

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(v) Būtiski pieņēmumi un spriedumi

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Koncerna vadība nosaka zemes un ēku patieso vērtību, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumu, kas tiek veikti saskaņā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem. Koncerna iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic ne retāk kā reizi piecos gados, vai kad pastāv norādes, ka zemes un ēku patiesā vērtība ir būtiski mainījusies salīdzinot ar to bilances vērtību. 2012. un 2013. gada 31. decembrī zemes un ēku patiesā vērtība bija būtiski atšķirīga no to bilances vērtības. Vadība laboja neatbilstību 2014. gadā un veica retrospektīvu zemes un ēku pārvērtēšanu 2012. gada 31. decembrī. Zemes un ēku novērtēšanu veica licencēts neatkarīgs vērtētājs SIA Latio (sertifikāts Nr. 19). Tirgus vērtība tika noteikta, kombinējot ieņēmumu un tirgus metodes rezultātus. Tirgus vērtība 2012. gada 31. decembrī tika noteikta, projicējot 2014. gada decembrī veiktās novērtēšanas rezultātus atpakaļejoši uz iepriekšējiem gadiem. Vadība 2014. gada beigās pārskatīja arī ēku atlikušā kalpošanas laika garumu, nosakot to 35-40 gadu robežās. Pārskatītās nolietojuma izmaksas tika atzītas arī retrospektīvi, kopā ar pārvērtēšanas retrospektīvo korekciju, kā aprakstīti iepriekš, uzskatot, ka šis ir vienīgais veids kā nodrošināt konsekvenci un salīdzināmību ēku un zemju grāmatvedības uzskaitē uz 31.12.2014. un 31.12.2013.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

(v) Būtiski pieņēmumi un spriedumi (turpinājums)

Neto identificējamo aktīvu patiesās vērtības noteikšana komercdarbības apvienošanā

Novērtējot iegādātās meitas sabiedrības neto identificējamos aktīvus, tika veikta patiesās vērtības korekcija attiecībā uz nekustamo īpašumu, ar saistītu korekciju par atlikto nodokli. Patieso vērtību noteica sertificēts vērtētājs SIA Latio, izmantojot tirgus pieeju (salīdzinošos darījumus). Visa nekustamā īpašuma tirgus vērtība tika balstīta uz zemes gabala tirgus vērtību, ņemot vērā vērtēšanas objekta labāko izmantošanas veidu.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

3.1. Risku pārvaldība

Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Sabiedrība ir identificējusi galvenos riska faktorus un izveidojusi politiku un mehānismus šo faktoru kontrolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:

(a) Tirgus risks: valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmaiņas veselības aprūpē un tā finansējumā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc LJMC pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti. Koncerna vadība ir izvērtējusi katru no finanšu riskiem un ieviesusi nepieciešamās procedūras, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām.

(b) Kredītrisks: Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Koncerna sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakalpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.

(c) Operacionālais risks: iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu ietekme. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, ārstēšanas procesa organizāciju vai personāla attieksmi ilgtermiņā var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzijām.

(d) Likviditātes risks: nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem zaudējumiem un nespēja arī pārvarēt neplānotas izmaiņas Koncerna resursos un/vai tirgus apstākļos saistībā ar to, ka tā rīcībā nav pietiekama likvīdo aktīvu apjoma. Koncernam nav ārēja aizņēmuma un tā rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.

Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas plānošanas un budžeta sastādīšanas un kontroles noteikumus, likviditātes kontroli, ārstēšanas procesu organizāciju un kontroli, sanitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.

3.2. Kapitāla pārvaldība

Koncerna mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Koncerna spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Koncerna vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

3. FINANSU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesā vērtība

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Koncerna pieņēmumus par tirgus situāciju Šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Koncerns ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;

2. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū, nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa depozītu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Koncerna zeme un ēkas ir novērtētas pārvērtētajā vērtībā. Vērtējums veikts, kombinējot ienākumu un tirgus metožu rezultātus. Ņemot vērā starptautiskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek pieņemts ka gan novērojami, gan nenovērojami dati tiek izmantoti vērtējumā un tādējādi šī kategorija tiek noteikta kā 3. kategorija.

3. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

	Nemateriā lie ieguldīju mi	Zemes gabali	Zeme un Ēkas	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlīdz. un inventārs	Nepabeigtā celtniecība	Nepabeigt a celtniecīb a tirdzniecī bai	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Sākotnējā vērtība
Uz 2013.gada 31.decembri	72 040	-	4 510 889	3 682 898	503 564	156 571	-	8 925 962
Iegādāts pārskata gadā
meitas sabiedriba	703	-	2 500 000	-	23 924	-	-	2 524 627
Iegādāts	2 050		-	82 350	5 707	370 035	-	460 142
Pārvērtēšana	-	-	-					-
Izslēgts pārskata gadā	(3 724)		-	(163 886)	(46 851)	-	-	(214 461)
Uz 2014.gada 31.decembri	71 069	-	7 010 889	3 601 362	486 344	526 606	-	11 696 270
Iegādāts pārskata gadā	16 443		(109 757)	18 475	43 573	(59 445)		(90 711)
Pārvietots	-	-	429 740	-	-	(429 740)	-	-
Izslēgts pārskata gadā	(2 364)			(7 759)	(41 897)			(52 020)
Uz 2015.gada 30.septembri	85 148	-	7 330 872	3 612 078	488 020	37 421	-	11 553 539
Uzkrātais nolietojums
Uz 2013.gada 31.decembri	52 333	-	306 620	2 853 185	438 304	-	-	3 650 442
Pārskata gada nolietojums	14 146	-	118 259	308 662	30 393	-	-	471 460
Pārskata gada nolietojums
pārvērtētiem pamatlīdzekļiem	-	-	-	-	-	-	-	-
Izslēgto pamatlīdzekļu
nolietojums	(3 724)	-	-	(163 886)	(46 847)	-	-	(214 457)
Uz 2014.gada 31.decembri	62 755	-	424 879	2 997 961	421 850	-	-	3 907 445
Pārskata gada nolietojums	9 665		29 880	222 240	30 091			291 876
Pārskata gada nolietojums pārvērtētiem pamatlīdzekļiem			65 051				-	65 051
Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums	(2 364)			(7 759)	(41 897)			(52 020)
Uz 2015.gada 30.septembri	70 056	-	519 810	3 212 442	410 044	-	-	4 212 352
Atlikusī bilances vērtība
Uz 2013.gada 31.decembri	19 707	-	4 204 269	829 713	65 260	156 571	-	5 275 520
Uz 2014.gada 31.decembri	8 314	-	6 586 010	603 401	64 494	526 606	-	7 788 825
Uz 2015.gada 30.septembri	15 092	-	6 811 062	399 636	77 976	37 421	-	7 341 187

4. NETO APGROZĪJUMS

	2015	2014
	EUR	EUR
Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi	3 029 900	3 757 011
Medicīniskie stacionārie pakalpojumi	603 559	936 787
Apdrošināšanas maksājumi	306 250	384 894
VS ZDC ambulatorie pakalpojumi	180 956	251 750
Stacionāra aprūpe	128 288	122 762
Rezidentu apmācība	20 019	16 682
Stomatoloģiskie pakalpojumi		8 472
Ms reģistra uzturēšana	-	6 564
Citi ieņēmumi	141	527
Kopā	4 269 113	5 485 449

5. SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMAKSAS

	2015	2014
	EUR	EUR
Darba samaksa	1 895 920	2 284 631
Medikamenti, medicīniskie materiāli	517 729	646 635
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	433 974	524 755
Pamatlīdzekļu un nemateriālo līdzekļu nolietojums	357 126	457 823
Neatskaitamais PVN	244 678	276 034
Komunālie, saimnieciskā uzturēšana	193 643	234 478
Remonta izdevumi	143 700	160 774
Saimniecības preces apgr.līdz	112 743	60 976
Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi	26 082	53 128
IT izmaksas	14 875	33 835
Pacientu ēdināšanas izdevumi	32 277	34 835
Reklāmas izdevumi	13 451	29 836
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi	83 313	52 117
Apsardzes izdevumi	14 599	22 018
Biroja izmaksas	11 457	12 477
Transporta izmaksas	12 841	12 922
Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņas	-	15 336
Apdrošināšanas maksājumi	5 054	5 819
Nekustamā īpašuma nodoklis	6 945	13 872
Saimniecības preces	60 007	39 056
Kopā	4 180 414	4 971 357

6. ADMINISTRĀCIJAS IZMAKSAS

	2015	2014
	EUR	EUR
Administrācijas personāla algas	280 005	342 487
Sociālais nodoklis	64 732	82 241
Sakaru izdevumi	13 298	13 052
Finanšu pārskata revīzijas izmaksas	-	12 188
Biroja uzturēšanas izmaksas	10 489	5 216
Bankas pakalpojumi	7 095	9 241
Juridiskie pakalpojumi	896	2 811
Citas administratīvās izmaksas	3 899	9 169
Kopā	380 414	476 405

7. PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI

		2015	2014
		EUR	EUR
Iegādāto neto aktīvu patiesās vērtības pārsniegums
par iegādes cenu		-	969 476
Ieņēmumi no nomas maksas		78 711	152 761
Saņemto Eraf līdzekļu amortizācija		19 523	38 406
Pārējie ieņēmumi		201 172	12 971
Kopā	299 406	299 406	1 173 614

8. PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS

	2015 EUR	2014 EUR
Citas	6 525	29 172
Zaudējumi no ieguldījumiem SIA JM	266 329
Kopā	272 854	29 172

9. IEŅĒMUMI NO LĪDZDALĪBAS KONCERNA MEITAS UN ASOCIĒTO SABIEDRĪBU KAPITĀLA

	2015	2014
	EUR	EUR
Dividendes no asociētās sabiedrības	6 191
Likvidācijas kvota no likvidējamās meitas sabiedrības	-	3 896
Kopā	6 191	3 896

10. PĀRĒJIE PROCENTU IEŅĒMUMI UN TAMLĪDZĪGI IEŅĒMUMI

	2015	2014
	EUR	EUR
Procentu ieņēmumi-nodoklu atgriešana	19 385
Likvidācijas kvota no likvidējamās meitas sabiedrības	-	-
Kopā	19 385	-

11. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI

	2015	2014
	EUR	EUR
Nacionalais Veselības centrs (NVD)	197 102	115 806
P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca	12 337	42 862
Apdrošināšana sabiedrības AAS	54 747	35 570
Citas iestādes, uzņēmumi un personas	39 977	45 597
Uzkrājumi šaubīgo debitoru parādiem	(7 833)	(9 077)
Kopā	296 330	230 758
12. CITI DEBITORI
	2015	2014
	EUR	EUR
Nodokļu pārmaksa (pielikums Nr. 18)	-
PVN pēc neapmaksātiem rēķiniem	4 212
Pārējie debitori	33 166	48 877
Kopā	37 378	48 877
13. NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI
14. KRĀJUMI

	2015	2014
	EUR	EUR
Medikamenti noliktavā, aptiekā	116 580	104 183
Citi materiāli	1 750	112
Kopā	118 330	104 295

15. NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

	2015	2014
	EUR	EUR
Saņemtā kapitāla dotācija līdz 1-5 gadi	464 929	464 929
Saņemtā kapitāla dotācija līdz 1 gadi	31 453	51 083
Kopā	496 382	516 012

16. ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBAS

	2015	2014
	EUR	EUR
Kopā	796 124	805 353

17. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA

Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:

	2015
	EUR
Uz gada sākumu	1 148 913
Mazākuma intereses	(4 959)
Pārskata gadā	1 143 954

Nekontrolējošajai līdzdalības daļai pieder 49,6% SIA Neirožu Klīnika pamatkapitāla.

18. PAMATKAPITĀLS

	2015			2014
Uzņēmuma akcionāri:	Akciju	skaits Akcijas %	Akciju skaits	Akcijas %
Ilze Birka	140 000	17.50%	140 000	17.50%
Mārtiņš Birks	140 000	17.50%	140 000	17.50%
Ilze Aizsilniece	91 600	11.45%	91 600	11.45%
Guna Švarcberga	82 880	10.36%	82 880	10.36%
Jānis Birks	81 338	10.17%	81 338	10.17%
Adomas Novickas	50 825	6.35%	50 825	6.35%
Pārējie akcionāri (akciju skaits līdz 5%)	213 357	26.67%	213 357	26.67%
Kopā, t.sk.	800 000	100.0%	800 000	100.0%

19. PARĀDI PIEGĀDĀTĀJIEM UN DARBUZŅĒMĒJIEM UN CITI KREDITORI

	2015 EUR	2014 EUR
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	82 565	217 320
Nodokļu parādi	136 361	125 800
Neizmaksātās algas	166 683	143 716
Uzkrājums neizmantotiem atvaļinājumiem	134 355	134 355
Saņemtie avansi	1 755	2 214
Citi kreditori	2 546	1 682
Kopā	524 265	625 087