AI assistant
INDEXO — Audit Report / Information 2024
Feb 28, 2025
2240_rns_2025-02-28_f1672032-4bbd-4a73-a753-86b3bc63d1f6.pdf
Audit Report / Information
Open in viewerOpens in your device viewer

AS INDEXO BANKA
Saturs
Gada pārskats par 2024. gadu un neatkarīga revidenta ziņojums
Saturs
| Informācija par Banku un Bankas vadību, akcionāru sastāvu un līdzdalību pamatkapitālā |
3 |
|---|---|
| Vadības ziņojums | 4 – 7 |
| Paziņojums par AS INDEXO Banka valdes atbildību | 8 |
| Finanšu pārskati: | |
| Visaptverošo ienākumu pārskats | 10 |
| Finanšu stāvokļa pārskats | 11 |
| Pašu kapitāla izmaiņu pārskats | 12 |
| Naudas plūsmas pārskats | 13 |
| Finanšu pārskata pielikumi | 14 - 50 |
| Neatkarīga revidenta ziņojums | 51 |
Informācija par Banku un Bankas vadību, akcionāru sastāvu un
līdzdalību pamatkapitālā
AS INDEXO Banka ir IPAS INDEXO meitas sabiedrība.
- gada 31. decembrī Bankas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 17 309 445 EUR (septiņpadsmit miljoni trīs simti deviņi tūkstoši četri simti četrdesmit pieci euro), kas ir sadalīts 17 309 445 (septiņpadsmit miljoni trīs simti deviņi tūkstoši četri simti četrdesmit pieci) akcijās ar vienādām balss tiesībām. Visu Bankas akciju nominālvērtība ir 1.00 (viens eiro, 00 centi) EUR. AS INDEXO Bankas vienīgais akcionārs 2024. gada 31. decembrī bija IPAS INDEXO, kuram pieder 100% no Bankas apmaksātā pamatkapitāla.
| Akcionārs | Apmaksātais pamatkapitāls EUR |
% no visa apmaksātā pamatkapitāla |
|---|---|---|
| IPAS INDEXO | 17 309 445 | 100% |
| Kopā | 17 309 445 | 100% |
Bankas padomes sastāvs
Pārskata periodā ir notikušas izmaiņas padomes sastāvā. 2024. gadā Bankas padomes sastāvs bija sekojošs:
| Vārds, uzvārds | Ieņemamais amats |
|---|---|
| Valdis Vancovičs | Padomes priekšsēdētājs (no 30.05.2023) |
| Svens Dinsdorfs | Padomes priekšsēdētāja vietnieks (no 30.05.2023) |
| Ramona Miglāne | Padomes locekle (no 30.05.2023) |
| Renāts Lokomets | Padomes loceklis (no 30.05.2023) |
| Ivita Asare | Padomes locekle (no 30.05.2023 līdz 03.07.2024) |
Bankas valdes sastāvs
Pārskata periodā ir notikušas izmaiņas valdes sastāvā. 2024. gadā Bankas valdes sastāvs bija sekojošs:
| Vārds, uzvārds | Ieņemamais amats |
|---|---|
| Valdis Siksnis | Valdes priekšsēdētājs (no 30.05.2023) |
| Vladimirs Bolbats | Valdes loceklis (no 30.05.2023) |
| Evija Sloka | Valdes locekle (no 30.05.2023 līdz 03.01.2025) |
| Līga Katrīna Kļaviņa | Valdes locekle (no 30.05.2023) |
| Ieva Bauma | Valdes locekle (no 30.05.2023) |
| Gints Ozoliņš | Valdes loceklis (no 30.05.2023) |
| Tīna Kukka | Valdes locekle (no 30.05.2023 līdz 8.06.2024) |
| Ivita Asare | Valdes locekle (no 03.07.2024) |
Vadības ziņojums
AS INDEXO Banka (turpmāk – Banka, INDEXO Banka) sāka darbību 2024. gada 28. augustā – trīs ar pusi mēnešus pēc bankas licences saņemšanas 2024. gada 21. maijā. Pārskata periodā INDEXO Banka pabeidza pirmos 4 darbības mēnešus, un mēs esam lepni par sasniegtajiem rezultātiem.
Mēs esam ieguldījuši ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka INDEXO Banka izceļas Latvijas finanšu tirgū ar savu pakalpojumu lietošanas ērtumu un inovatīvajiem produktiem, piedāvājot jaunas iespējas un labvēlīgākus nosacījumus klientiem. Mēs iesaistījām savus klientus šajā procesā, apkopojot viņu viedokļus par dažādiem tematiem, sākot no mobilās lietotnes dizaina līdz maksājumu karšu izskatam.
Aptaujas dati1 , kas tika veikta pēc Bankas darbības uzsākšanas sadarbībā ar Delfi ziņu portālu, liecina, ka mūsu pūles ir sasniegušas iecerēto rezultātu—93% aptaujas dalībnieku novērtēja konta atvēršanas procesu INDEXO mobilajā lietotnē kā vienkāršu un augstu novērtēja lietotnes lietošanas ērtumu, funkcionalitāti, ātrumu un darbības stabilitāti. Mēs esam īpaši lepni, ka mūsu pilnībā digitālais konta atvēršanas process vidēji aizņem mazāk nekā 5 minūtes, kas ir jauns etalons Latvijas banku sektorā.
Pirmajā bankas darbības mēnesī INDEXO Banka piesaistīja vairāk nekā 10 tūkstošus klientu ar kopējiem noguldījumiem gandrīz 9,0 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam, pensiju pārvaldības uzņēmumam IPAS INDEXO, kuram tagad ir vairāk nekā 140 tūkstoši klientu, bija nepieciešams vairāk nekā gads, lai piesaistītu savus pirmos 10 tūkstošus klientu. 2024. gada beigās INDEXO Bankai ir 21,1 tūkstotis klientu ar kopējiem noguldījumiem 33,0 miljonu eiro apmērā un 1,1 miljonu eiro patēriņa kredītos. Esam uzsākuši INDEXO Bankas darbību, piedāvājot galvenos ikdienas banku pakalpojumus privātpersonām – maksājumus, kartes, uzkrājumus (noguldījumus un krājkases) un patēriņa kreditēšanu ērtā un mūsdienīgā mobilajā lietotnē. INDEXO Banka ir vienīgā kredītiestāde Latvijā, kas maksā 1.5% gadā klientiem par norēķinu konta atlikumu un piedāvā vienas no augstākajām procentu likmēm arī citiem noguldījumu produktiem. Mēs uzskatām to par sākuma punktu mūsu produktu piedāvājuma paplašināšanai.
Kopš darbības uzsākšanas mēs jau esam izlaiduši septiņus atjauninājumus mobilās lietotnes produktiem un funkcijām. Šie atjauninājumi ietvēra vairāk nekā 200 nelielus uzlabojumus un kļūdu labojumus, tērzēšanas uzlabojumus, kā arī pievienotu funkcionalitāti, lai nodrošinātu klientiem detalizētu informāciju par nopelnītajiem procentiem no uzkrājumu produktiem un samaksāto ienākuma nodokli. Lietotne ļauj lietotājiem izveidot detalizētus konta izrakstus PDF formātā, klienti var arī izmantot regulāro maksājumu funkcionalitāti un pieteikties patēriņa kredītam. Lietotnē tika veiksmīgi ieviestas izmaiņas, lai atbilstu 2025. gada janvāra termiņiem attiecībā uz obligātajām zibmaksājumu regulas prasībām, ko noteikusi Eiropas Savienība.
- gada 12. februārī INDEXO Banka bija pirmā Latvijā, kas savā mobilajā lietotnē ieviesa funkciju, kas ļauj visiem 2. pensiju līmeņa uzkrājējiem apskatīt savus personīgos 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, iemaksas un ienākumus neatkarīgi no tā, vai viņi ir INDEXO vai jebkura cita 2. pensiju līmeņa pārvaldnieka klienti Latvijā. Tas ir nozīmīgs solis, lai palielinātu cilvēku interesi par viņu pensiju uzkrājumiem un padarītu informāciju pieejamāku. Nākamajās nedēļās un mēnešos mēs turpināsim uzlabot savu mobilo lietotni un paplašināt pieejamo bankas pakalpojumu klāstu.
Patreiz mūsu plānotais jauno pakalpojumu ieviešanas grafiks 2025.gadā ir sekojošs:
• Uzlabojumi ikdienas bankas konta pārvaldīšanas risinājumos. Saskaņā ar mūsu apņemšanos nodrošināt nevainojamus un inovatīvus banku risinājumus, INDEXO Banka līdz 2025. gada aprīļa beigām uzsāks piedāvāt Google Pay un Apple Pay. Šis nozīmīgais solis atspoguļo mūsu apņemšanos izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu maksājumu pieredzi mūsu klientiem. Ar šīm digitālo maku integrācijām klienti varēs veikt drošus, ātrus un ērtus darījumus, izmantojot savas mobilās ierīces, neatkarīgi no tā, vai tie ir veikalā, tiešsaistē vai lietotnēs. Pēc Google Pay un Apple Pay ieviešanas INDEXO Banka 2025. gada 2. ceturksnī uzsāks piedāvāt pirmās Ģimenes konta funkcionalitātes. Šis jaunais pakalpojums ir paredzēts, lai vienkāršotu ģimenes finanšu pārvaldību, kā arī ļautu vecākiem izsniegt īpašas debetkartes saviem bērniem.
1 delfi.lv aptauja, periods: 30.09.-13.10.2024, n=985, visi 18+
- Mājokļa kredīti. Mājokļa kredīts ir banku galvenais privāto klientu piesaistes produkts. Latvijā mēs redzam milzīgu izaugsmes potenciālu, jo Latvijas mājsaimniecību parādu slogs ir viens no zemākajiem Eiropā, vienlaikus mājokļa kredītu likmes Latvijā ir vienas no augstākajām eirozonā. Mēs sāksim piedāvāt refinansēšanas produktu 2025. gada aprīlī, kam sekos jauno mājokļa kredītu izsniegšanas produkts 2025. gada 3. ceturkšņa sākumā. Šis piedāvājums, kas izstrādāts, lai nodrošinātu konkurētspējīgas likmes, nevainojamu apkalpošanu un elastīgus nosacījumus, ir paredzēts, lai dotu klientiem iespēju īstenot savus mājokļa īpašuma sapņus, vienlaikus nosakot jaunu etalonu tirgū.
- Patēriņa kredīti. Mēs esam ļoti lepni par mūsu patēriņa kreditēšanas produktu, kas klientiem sniedz iespēju saņemt aizdevumu mazāk nekā 5 minūtēs, izmantojot INDEXO Bankas mobilo lietotni. Reklāmas ierobežojumu dēļ Bankai nebija iespējas veidot pārliecinošu komunikāciju par šo produktu, tāpēc sākotnējā kreditēšanas portfeļa izaugsme bija salīdzinoši lēna. 2024.gada beigās Banka uzsāka sadarbību ar aizdevumu platformām, kas palīdzēja palielināt jauno aizdevumu apjomu līdz 1,3 miljoniem eiro janvārī. 2025. gadā Banka turpinās dažādas iniciatīvas, lai veicinātu kreditēšanas izaugsmi, piedāvājot patēriņa kredītu refinansēšanas produktus un paplašinot sadarbību ar dažādiem partneriem.
- Turētājbankas pakalpojums. Sakarā ar ierobežoto pakalpojumu sniedzēju skaitu IPAS INDEXO ir spiests maksāt ļoti augstu maksu par turētājbankas pakalpojumiem saviem pārvaldītajiem pensiju fondiem. Turpinot mūsu centienus paplašināt pakalpojumu klāstu, INDEXO Banka plāno ieviest turētājbankas pakalpojumu 2025. gada trešajā ceturksnī, kas ne tikai ļaus samazināt izmaksas mātes uzņēmumam IPAS INDEXO, bet arī piedāvās konkurētspējīgu pakalpojumu citiem aktīvu pārvaldītājiem Latvijā. Šis jaunais piedāvājums ir paredzēts, lai nodrošinātu drošu un efektīvu aktīvu aizsardzību, garantējot augstākos atbilstības un darbības izcilības standartus.
INDEXO Bankas pakalpojumu centrālais pārvaldības rīks ir mūsu modernā mobilā lietotne un nākotnē arī citi digitālie kanāli. Vienīgais bankas klientu apkalpošanas centrs atradīsies "Verde" biroju kompleksā, kuru mēs atvērām 2025. gada 17. februārī. Fiziskā klientu apkalpošanas centra izveide palielinās INDEXO zīmola redzamību un uzlabos pieejamību gan esošajiem, gan nākotnes INDEXO grupas klientiem.
INDEXO Bankas kopējais vidējais darbinieku skaits 2024. gadā bija 50 pilnas slodzes darbinieku ekvivalentam, lai nodrošinātu, ka bankai ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus mūsu klientiem un atbilstu normatīvo aktu prasībām. 2024. gada septembra beigās INDEXO Banka pārcēlās uz jauno moderno biroju ēku "Verde" Rīgā. Šī pārcelšanās ne tikai veicināja komandas darbu efektivitāti, bet arī palielināja INDEXO pievilcību kā darba devējam.
Tā kā bankas darbība ir tikko sākusies un banka darbojas tikai dažus mēnešus, INDEXO Banka negūst būtiskus ieņēmumus. INDEXO Bankas kopējie ienākumi bija tikai 40,6 tūkstoši eiro. Tikmēr banka turpina veikt ievērojamus IT ieguldījumus, lai attīstītu un paplašinātu savu bankas pakalpojumu klāstu. Līdz ar to pārskata periodā INDEXO Banka cieta zaudējumus 6,16 miljonu eiro apmērā.
Lielākā ieguldījumu un izdevumu kategorija, kas saistīta ar bankas izveidi, ir IT izdevumi un ieguldījumi. 2024. gadā kopējie IT ieguldījumi nemateriālajos aktīvos bankas IT infrastruktūrai sasniedza 2,95 miljonus eiro. Papildus tam šī gada IT izdevumi, kas tika atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, kopumā veidoja 2,08 miljonus eiro. Lielākā daļa IT ieguldījumu tika veikti klientu iesaistes sistēmās, sasniedzot 3,44 miljonus eiro.

Kopš INDEXO Bankas attīstības sākuma kopējie ieguldījumi nemateriālajos aktīvos bankas IT infrastruktūrai ir sasnieguši 7,9 miljonus eiro.
Pārskata perioda beigās INDEXO Banka izpilda visas normatīvās prasības attiecībā uz likviditāti un kapitāla pietiekamību. Pārskata perioda beigās INDEXO Bankas kapitāls un rezerves bija 8,48 miljoni eiro, un mūsu pašu kapitāls kapitāla pietiekamības aprēķinam bija 7,26 miljoni eiro, kas pilnībā sastāv no 1. līmeņa pamatkapitāla (CET1). Tā kā bankas riska ekspozīciju vērtība bija ļoti zema, mūsu kapitāla rādītāji ievērojami pārsniedza regulatoru noteiktās kapitāla prasības, un pārskata perioda beigās INDEXO Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 54,17%. Likviditātes seguma rādītājs bija 1273,49%, kas ievērojami pārsniedz normatīvo minimumu 100%.
Lai veiksmīgi īstenotu mūsu ambiciozo produktu ieviešanas plānu, tostarp Google Pay, Apple Pay, ģimenes kontu, mājokļa kredītu un turētājbankas pakalpojumu ieviešanu, INDEXO Banka atzīst nepieciešamību pēc papildu kapitāla, lai atbalstītu šīs stratēģiskās iniciatīvas. Šis ieguldījums kopā ar izmaksu kontroles fokusu ļaus mums stiprināt mūsu darbības kapacitāti, uzlabot tehnoloģisko infrastruktūru un saglabāt finanšu noturību, piedāvājot inovatīvus risinājumus INDEXO grupas klientiem.
Pašlaik mēs strādājam pie mūsu 3 gadu finanšu plāna atjaunināšanas, kas tika paziņots 2023. gada beigās, un konkrētās biznesa izaugsmes ambīcijas un kapitāla prasības tiks paziņotas mūsu investoriem tuvākajos mēnešos. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu investoru atbalsts ļaus INDEXO Bankai sasniegt ilgtspējīgu izaugsmi, saglabāt konkurētspēju dinamiskā tirgū un radīt ilgtermiņa vērtību visām ieinteresētajām pusēm.
Pirmo pāris mēnešu darbības rezultāti apliecina, ka INDEXO Banka – ar vairāk nekā 141 tūkstoti pensiju klientu, labi atpazīstamu un pozitīvi novērtētu zīmolu un modernu IT infrastruktūru – ir labi pozicionēta, lai izaicinātu vietējo oligopolistisko banku tirgu. Mūsu mērķis ir pārveidot iesakņojušās normas, kas saistītas ar augstām komisijas maksām, sarežģītiem un nepārskatāmiem cenrāžiem, neatsaucīgu klientu apkalpošanu un ierobežojošu riska kultūru.
Ar INDEXO Grupas vēsturi, vērtībām, misiju un vīziju Jūs varat iepazīties mūsu mājas lapā Vērtības un vēsture | Indexo
Notikumi pēc pārskata perioda
Pēc pārskata perioda beigām ir notikuši šādi stratēģiski svarīgi notikumi:
-
- gada 25. februārī INDEXO Bankas klientu skaits pieauga līdz 28,1 tūkstošiem, noguldījumu apjoms sasniedza 42,1 miljonus eiro, bet izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 3,6 miljonus eiro.
-
- gada februārī INDEXO Banka sāka veidot likvīdo aktīvu valsts obligāciju portfeli likviditātes un procentu likmju riska pārvaldības nolūkos. 2025. gada 25. februārī portfeļa vērtība bija 0,62 miljoni eiro.
-
Jaunais INDEXO Bankas Uzraudzības padomes loceklis Mārtiņš Jaunarājs tika iecelts Uzraudzības padomes sastāvā pēc kandidāta apstiprināšanas Latvijas Bankā. Jaunā Uzraudzības padomes locekļa iecelšana un jaunais Uzraudzības padomes sastāvs tika reģistrēts Komercreģistrā 2025. gada 10. janvārī.
AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstījis: Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs Ivita Asare, Valdes locekle Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Paziņojums par AS INDEXO Banka valdes atbildību
INDEXO Banka valde ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu, kas skaidri un patiesi atspoguļo Bankas finansiālo stāvokli 2024. gada 31. decembrī, kā arī tās darbības rezultātus un naudas plūsmas par 2024. gadu, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS Grāmatvedības standartiem.
Sagatavojot finanšu pārskatus, kas ietverti no 10. līdz 50. lappusei, par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, vadība ir konsekventi pielietojusi Eiropas Savienībā apstiprinātos SFPS Grāmatvedības standartus balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības lēmumi un pieņēmumi ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.
Bankas valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, par Bankas un aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Bankas izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Bankas valde ir atbildīga par Latvijas Kredītiestāžu likuma, Latvijas Bankas noteikumu un citu uz Banku attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas un Eiropas Savienības regulatīvo prasību ievērošanu un to izpildi.
AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstījis: Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs Ivita Asare, Valdes locekle Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Finanšu p ārskati
9
INDEXO Bankas auditētais 2024. gada pārskats
Visaptverošo ienākumu pārskats
| Pielikumi | Jan – Dec 2024 EUR |
Jan – Dec 2023 EUR |
|
|---|---|---|---|
| Procentu ienākumi pēc efektīvās procentu likmes | 6 | 429 976 | 22 086 |
| Procentu izdevumi | 7 | (479 810) | (345) |
| Neto procentu ienākumi | (49 834) | 21 741 | |
| Komisijas naudas ienākumi | 8 | 29 766 | - |
| Komisijas naudas izdevumi | 9 | (122 768) | (988) |
| Neto komisijas ienākumi | (93 002) | (988) | |
| Neto ārvalstu valūtu kursa starpības zaudējumi | (1 206) | (174) | |
| Pārējie pamatdarbības ienākumi | 10 | 184 630 | 14 640 |
| Pārējie pamatdarbības izdevumi | 11 | (379 763) | (59 221) |
| Administratīvie izdevumi | 12 | (5 139 688) | (2 501 722) |
| Nolietojums | 19, 20 | (593 945) | (42 953) |
| Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem | 16, 17 | (87 733) | - |
| Zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas |
(6 160 542) | (2 568 677) | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 13 | (2 073) | (1 070) |
| Pārskata perioda zaudējumi | (6 162 615) | (2 569 747) |
| Pārskata perioda visaptverošie zaudējumi | (6 162 615) | (2 569 747) |
|---|---|---|
Pielikumi no 14. līdz 50. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Finanšu pārskatus 2025. gada 27. februārī apstiprināja izsniegšanai un AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstīja:
Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs
Ivita Asare, Valdes locekle
Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Gada pārskatu sagatavoja: AS INDEXO Bankas galvenā grāmatvede Julija Samoilova
Finanšu stāvokļa pārskats
| Pielikumi | 2024 EUR |
2023 EUR |
|
|---|---|---|---|
| AKTĪVI | |||
| Nauda un tās ekvivalenti | 14,15 | 35 382 576 | 1 343 565 |
| Kredīti | 16 | 987 306 | - |
| Nākamo periodu izdevumi | 18 | 713 343 | 517 191 |
| Pārējie aktīvi un kredītzaudējumi | 17 | 533 623 | 94 585 |
| Nemateriālie aktīvi | 19 | 4 445 577 | 1 885 964 |
| Pamatlīdzekļi | 19 | 589 859 | 14 975 |
| Tiesības lietot aktīvus | 20 | 1 900 439 | - |
| Kopā aktīvi: | 44 552 723 | 3 856 279 | |
| PASĪVI | |||
| Noguldījumi | 22 | 33 097 748 | - |
| Uzkrātās saistības | 21 | 163 329 | 71 888 |
| Norēķini ar piegādātājiem | 23 | 471 383 | 511 595 |
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības | 24 | - | 700 345 |
| Nodokļi | 25 | 161 377 | 156 903 |
| Nomas saistības | 20 | 1 964 367 | - |
| Citas saistības | 26 | 217 729 | 85 588 |
| Kopā saistības: | 36 075 933 | 1 526 319 | |
| Kapitāls | |||
| Pamatkapitāls | 27 | 17 309 445 | 5 000 000 |
| Iepriekšējo periodu zaudējumi | (2 670 040) | (100 293) | |
| Zaudējumi pārskata periodā | (6 162 615) | (2 569 747) | |
| Kopā kapitāls: | 8 476 790 | 2 329 990 | |
| KOPĀ KAPITĀLS UN SAISTĪBAS | 44 552 723 | 3 856 279 |
Pielikumi no 14. līdz 50. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Finanšu pārskatus 2025. gada 27. februārī apstiprināja izsniegšanai un AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstīja:
Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs
Ivita Asare, Valdes locekle
Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Gada pārskatu sagatavoja: AS INDEXO Bankas galvenā grāmatvede Julija Samoilova
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
| Pielikumi | Pamatkapitāls EUR |
Uzkrātie zaudējumi EUR |
Kopā EUR |
|
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2023 | 5 000 000 | (2 670 040) | 2 329 960 | |
| Pamatkapitāla palielinājums | 27 | 12 309 445 | - | 12 309 445 |
| Pārskata perioda visaptverošie zaudējumi |
- | (6 162 615) | (6 162 615) | |
| 31.12.2024 | 17 309 445 | (8 832 655) | 8 476 790 |
| Pielikumi | Pamatkapitāls EUR |
Uzkrātie zaudējumi EUR |
Kopā EUR |
|
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2022 | 2 000 000 | (100 293) | 1 899 707 | |
| Pamatkapitāla palielinājums | 27 | 3 000 000 | - | 3 000 000 |
| Pārskata perioda visaptverošie zaudējumi |
- | (2 569 747) | (2 569 747) | |
| 31.12.2023 | 5 000 000 | (2 670 040) | 2 329 9 560 |
Pielikumi no 14. līdz 50. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Finanšu pārskatus 2025. gada 27. februārī apstiprināja izsniegšanai un AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstīja:
Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs
Ivita Asare, Valdes locekle
Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Gada pārskatu sagatavoja: AS INDEXO Bankas galvenā grāmatvede Julija Samoilova
Naudas plūsmas pārskats
| Jan - Dec | Jan - Dec | ||
|---|---|---|---|
| Pielikumi | 2024 | 2023 | |
| EUR | EUR | ||
| Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā | |||
| Zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | (6 160 542) | (2 568 677) | |
| Pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu nolietojums un nomas aktīvu amortizācija |
19, 20 | 593 945 | 42 953 |
| Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem | 87 733 | - | |
| Procentu ienākumi | 6 | (429 976) | (22 086) |
| Procentu izdevumi | 7 | 479 810 | 345 |
| Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās |
(5 429 030) | (2 547 465) | |
| Nākamo periodu izdevumu, debitoru un pārējo aktīvu pieaugums | 17,18 | (617 529) | (611 157) |
| Izsniegto aizdevumu (pieaugums) | 16 | (1 069 854) | - |
| Uzkrāto saistību pieaugums | 21 | 91 441 | 58 448 |
| Parādi piegādātājiem un pārējo kreditoru pieaugums | 23, 25, 26 |
96 403 | 601 072 |
| Depozītu pieaugums | 22 | 33 097 748 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 13 | (2 073) | (1 070) |
| Saņemtie procenti | 424 731 | 22 086 | |
| Samaksātie procenti | (418 858) | - | |
| Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā |
26 172 979 | (2 478 086) | |
| Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā | |||
| Nemateriālo aktīvu iegāde | 19 | (2 945 589) | (1 858 756) |
| Pamatlīdzekļu iegāde | 19 | (602 896) | (19 593) |
| Kopā (samazinājums) ieguldījumu darbības rezultātā | (3 548 485) | (1 878 349) | |
| Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā | |||
| Pamatkapitāla palielināšana | 27 | 12 309 445 | 3 000 000 |
| Maksājumi par finanšu nomu | 20 | (133 976) | - |
| Procenti par finanšu nomu | (60 952) | - | |
| Saņemtie aizņēmumi | 24 | - | 700 000 |
| (Atmaksātie) aizņēmumi | 24 | (700 000) | - |
| Kopā pieaugums finansēšanas darbības rezultātā | 11 414 517 | 3 700 000 | |
| Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) | 34 039 011 | (656 435) | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā | 14, 15 | 1 343 565 | 2 000 000 |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās | 14, 15 | 35 382 576 | 1 343 565 |
Pielikumi no 14. līdz 50. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Finanšu pārskatus 2025. gada 27. februārī apstiprināja izsniegšanai un AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstīja:
Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs
Ivita Asare, Valdes locekle
Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Gada pārskatu sagatavoja: AS INDEXO Bankas galvenā grāmatvede Julija Samoilova
Finanšu pārskati un pielikumi
1. Vispārējā informācija
AS INDEXO Banka tika reģistrēta kā AS IDX1R 2022.gada 19.decembrī, Rīgā. 2024.gada 15.maijā, pēc licences saņemšanas bankas darbības uzsākšanai, kas stājās spēkā 2024.gada 16.maijā, Banka nomainīja nosaukumu uz AS INDEXO Banka. 2024.gada 31.decembrī Bankas juridiskā adrese ir Rīgā, Roberta Hirša iela 1. Banka uzsāka savu darbību 2024.gada 28.augustā.
Bankas darbība tika uzsākta sākotnēji piedāvājot ikdienas bankas pakalpojumu klāstu privātpersonām – maksājumus, norēķinu kartes, uzkrājumus (noguldījumi un krājkases) un patēriņa kreditītus. Tas visi ir pieejams lietotājam draudzīgā un modernā mobilajā lietotnē.
Regulatīvais ietvars
Bankas darbību regulē likums "Par kredītiestādēm", "Komerclikums" un ES un Latvijas Bankas izdotie noteikumi. Iepriekš minētie noteikumi regulē kapitāla pietiekamību, minimālo pašu kapitālu, likviditāti, valūtas pozīcijas, riska darījumu ierobežojumus attiecībā uz vienu darījuma partneri, saistītu klientu grupu un Bankas saistītajām pusēm, kā arī citas piemērojamās prasības.
2. Finanšu pārskatu sagatavošanas pamats
Sagatavošanas pamats
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS Grāmatvedības standartiem. Atsevišķa pielikumos atklātā informācija ir sagatavota saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem. Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu.
Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas principu. Skatīt 34.piezīmi, kur sniegti Bankas vadības komentāri un vērtējums. Naudas plūsmas no saimnieciskās darbības naudas plūsmas pārskatā ir sagatavotas, izmantojot netiešo metodi.
Bankai nav skaidri identificējama darbības cikla, tāpēc finanšu stāvokļa pārskatā netiek atsevišķi uzrādīti īstermiņa un ilgtermiņa aktīvi un saistības. Tā vietā aktīvi un saistības tiek uzrādīti pēc to likviditātes. Par finanšu instrumentu analīzi pēc to termiņa skatīt 28. piezīmi.
Funkcionālā valūta
Bankas uzskaites valūta un finanšu pārskatu valūta ir Latvijas Republikas oficiālā valūta euro ("EUR"), ja vien nav norādīts citādi. Apaļošana netiek piemērota.
3. Informācija par materiālām grāmatvedības politikam
Piezīmes ietver grāmatvedības politikas, kuras Banka pastāvīgi piemēroja, sagatavojot finanšu pārskatus par 2023. un 2024. gadu, kā arī jaunos grāmatvedības standartus un interpretācijas.
Jaunie standarti un interpretācijas
Jaunie standarti vai grozījumi, kas pirmo reizi stājās spēkā pārskata periodā, kas sākās 2024.gada 1.janvārī.
Grozījumi 16. SFPS - Noma: Nomas saistības pārdošanas un saņemšanas atpakaļnomā darījumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa - Grozījumi 1. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 7. SGS Naudas plūsmas pārskats un 7. SFPS Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana: Piegādātāju finansēšanas vienošanās (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Jaunajiem standartiem un grozījumiem nav būtiskas ietekmes uz Bankas finanšu pārskatiem.
Jaunie standarti vai grozījumi, kas stājas spēkā pirmo reizi pārskata periodos, kas sākas 2025.gada 1.janvārī vai vēlāk, vai kas nav vēl apstiprināti lietošanai ES.
Grozījumi 21. SGS Apmaināmības trūkums (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi Finanšu instrumentu klasifikācijā un novērtēšanā – Grozījumi 9. SFPS un 7. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti ES).
Ikgadējie SFPS grāmatvedības standartu uzlabojumi (izdoti 2024. gada jūlijā un spēkā no 2026. gada 1. janvāra, vēl nav apstiprināti ES).
No dabas atkarīgās elektroenerģijas līgumi, grozījumi 9. SFPS un 7. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti ES).
-
SFPS Uzrādīšana un informācijas atklāšana finanšu pārskatos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti ES).
-
SFPS Meitas uzņēmumi bez publiskās nozīmes: informācijas atklāšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti ES).
Banka pašlaik novērtē šo grozījumu ietekmi uz tās finanšu pārskatiem. Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu jauno standartu un interpretāciju pieņemšana būtiski neietekmēs Bankas finanšu pārskatus to sākotnējās piemērošanas periodā.
Aplēses un spriedumi
Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS Grāmatvedības Standartiem, Bankas vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, aplēses un pieņēmumus, kuri ietekmē politiku piemērošanu un uzrādītās aktīvu un saistību summas, ieņēmumus un izdevumus. Aplēšu un ar tām saistīto pieņēmumu pamatā ir vēsturiskā pieredze un dažādi citi faktori, kuri tiek uzskatīti par saprātīgiem attiecīgajos apstākļos un kuri kopumā veido pamatu lēmumu pieņemšanai par aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kuru nav iespējams noteikt, izmantojot citus avotus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.
Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgie spriedumi un aplēses tiek izmantotas attiecībā uz:
- Banka ir izdarījusi spriedumus un aplēses attiecībā uz standarta prasību piemērošanu nomai. 2024. gadā nomas maksājumiem tika piemērota gada diskonta likme 6,4%. Sīkāka informācija atrodama 20. piezīmē.
- Uzņēmuma biznesa plāns tika izstrādāts iekļaujot pakāpenisku jauno produktu attīstību. Šo produktu ieviešanai ir nepieciešami būtiski sistēmu pilnveidojumi. Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, it īpaši programmatūru sektorā, uzņēmums ir paredzējis ieviest nemateriālos aktīvus pakāpeniski pa posmiem atbilstoši jauno procesu/produktu vajadzībām. Izvērtējot iepriekš minēto tika pieņemts lēmums nolietot sistēmas piecu gadu laikā. Programmatūras nemateriālo ieguldījumu nolietojuma likmes tiek izmantota 20,00 % gadā.
Papildus, kā būtisku Kredītriska pieauguma noteikšanas kvantitatīvo rādītāju izvērtē relatīvo un absolūto PD palielinājuma sliekšņus (automātisks process):
- relatīvais rādītājs ja aktīva pilna dzīves cikla PD (current lifetime PD), salīdzinot ar izsniegšanas brīdi (lifetime PD at origination), ir palielinājusies par vismaz 200%;
- absolūtais rādītājs ja 12 mēnešu PD atskaites datumā pārsniedz 20% ;
- gadījumā, ja pārsniegts viens no minētājiem sliekšņiem, aktīvs tiek klasificēts Stage 2.
Noma
Klasifikācija
Līguma noslēgšanas brīdī, Banka izvērtē vai līgums ir noma vai ietver nomu. Līgums ir noma vai ietver nomu, ja līgums piešķir tiesības kontrolēt identificējama aktīva izmantošanu noteiktu laika periodu apmaiņā pret atlīdzību.
Nomnieks
Noma tiek atzīta kā tiesības izmantot aktīvu un tam atbilstošās nomas saistības datumā, kad nomātais aktīvs ir pieejams Bankas lietošanā. Tiesību izmantot aktīvu izmaksas veido:
- nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
- jebkuri nomas maksājumi, kas izdarīti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas maksājumus;
- jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas.
Atjaunošanas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu demontāžu un atjaunošanu, tiek klasificētas atsevišķi kā uzkrājumi un ar tiem saistītie aktīvi.
Nolietojums tiek rēķināts pēc lineārās metodes no nomas sākuma datuma līdz nomas termiņa beigām, ja vien nav plānots aktīvu izpirkt. Tiesības lietot aktīvu periodiski tiek samazinātas par zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādi ir, un koriģētas ņemot vērā nomas saistību pārvērtēšanu.
Aktīvi un saistības, kas izriet no nomas, tiek novērtēti atlikušo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, kas diskontēta izmantojot Bankas aizņēmuma procentu likmi sākotnējās piemērošanas datumā, pamatojoties uz Latvijas Bankas iekšzemes kredīta likmi uzņēmumiem sākotnējā atzīšanas datumā. Nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, ja mainās nākotnes nomas maksājumi, jo ir mainījies indekss vai likme, ko lieto šo maksājumu noteikšanai, ja mainās Bankas aplēse par paredzamo maksājumu apmēru vai ja Banka maina savu izvērtējumu par pirkšanas iespējas izmantošanu, nomas termiņa pagarināšanu vai izbeigšanu. Kad nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, attiecīga korekcija tiek veikta tiesību lietot aktīvu uzskaites vērtībā vai atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tiesību lietot aktīvu uzskaites vērtība samazinās līdz nullei.
Katrs nomas maksājums tiek sadalīts starp nomas saistībām un procentu izdevumiem par nomas saistībām. Nomas saistību procentu izdevumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos nomas periodā, lai veidotu konstantu periodisku procentu likmi atlikušajai nomas saistībai katrā periodā.
Īstermiņa noma un noma, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību
Nomas maksājumi, kas saistīti ar īstermiņa nomu vai nomu, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību, tiek atzīti kā izdevumi pēc lineārās metodes peļņas vai zaudējumu aprēķina. Īstermiņa noma ir noma, kuras nomas termiņš sākumā datumā ir 12 mēneši vai mazāk. Sīkāka informācija atrodama 20.piezīmē.
Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi
Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa iegādi.
Lietotās nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes pēc lineārās metodes:
| % gadā | |
|---|---|
| Programmatūra | 20.00 |
| Iekārtas | 33.33 |
| Datori | 33.33 |
| Mēbeles | 33.33 |
Programmatūras uzturēšanas izmaksas tiek atzītas peļņā vai zaudējumos izmaksu rašanās periodā. Programmatūras uzstādīšanas un pielāgošanas izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz identificējamiem un unikāliem programmatūras produktiem, kurus Banka kontrolē, tiek atzīti kā nemateriālie ieguldījumi, ja izpildās sekojoši kritēriji:
- pastāv iespēja izmantot vai pārdot programmatūru;
- ir iespēja pierādīt, ka programmatūra nesīs ekonomiskus labumus nākotnē; un
- ar programmatūras iegādi saistītās izmaksas var ticami novērtēt.
Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņā vai zaudējumos, kurā tās ir radušās.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti tā perioda peļņā vai zaudējumos, kurā tie radušies.
Visi nemateriālie aktīvi ir IT ieguldījumi. IT ieguldījumi tiek izmantoti Bankas pamatdarbībā, lai atbalstītu klientu piesaisti un apkalpošanu, tai skaitā mobilā aplikācija un daudzas citas sistēmas.
Pārējie aktīvi
Krājumi ir karšu plastikātu krājumi, kas iepirktas un tiek turētas tālākpārdošanai. Krājumu uzskaitē lieto nepārtraukto krājumu inventarizācijas metodi. Karšu plastikātu izlietošanas gadījumā izmanto izlietojuma un atlikuma vērtības noteikšanu pēc FIFO metodes.
Ieņēmumu un izdevumu uzskaite
Procentu ieņēmumi un izdevumi tiek atzīti visaptverošajā ienākumu pārskatā izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.
Aizdevuma izsniegšanas komisijas un citas komisijas, kas tiek uzskatīti par neatņemamu kopējā aizdevuma ienesīguma daļu kopā ar tiešajām izmaksām, tiek atzītas atlikto ieņēmumu sastāvā un amortizētas procentu ienākumos visā finanšu instrumenta lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Ieņēmumi no soda naudām tiek atzīti naudas saņemšanas brīdī. Pārējie komisijas un citi ienākumi un izmaksas tiek atzītas brīdī, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts.
Darījumi ārvalstu valūtā
Darījumi ārvalstu valūtās tiek konvertēti funkcionālajā valūtā (eiro) pēc Eiropas Centrālās Banka (turpmāk - ECB) publicētā eiro atsauces kursa darījuma dienā. Ārvalstu valūtās nominētie monetārie aktīvi un saistības pārskata datumā tiek konvertētas uz funkcionālo valūtu, izmantojot ECB publicēto eiro atsauces kursu pārskata datumā.
Ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi no monetārajiem posteņiem ir starpība starp posteņu amortizēto pašizmaksu
funkcionālajā valūtā perioda sākumā, kas koriģēta par pārskata perioda laikā atzītajiem procentu ieņēmumiem/izdevumiem pēc efektīvās procentu likmes un saņemtajiem/veiktajiem maksājumiem, un posteņu amortizēto pašizmaksu ārvalstu valūtā perioda beigās, kas konvertēta pēc perioda beigās ECB publicētā eiro atsauces kursa.
Ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti visaptverošo ienākumu pārskatā. Pārskata perioda beigās Bankai nav aktīvu vai saistību ārvalstu valūtās
Finanšu instrumenti
Sākotnējā atzīšana un novērtēšana
Finanšu aktīvi un finanšu saistības tiek atzītas finanšu stāvokļa pārskatā datumā, kad attiecīgā instrumenta līguma nosacījumi ir kļuvuši saistoši Bankai. Visi regulārie finanšu aktīvu iegādes un pārdošanas darījumi tiek atzīti norēķinu datumā, kas ir datums, kad notiek finanšu aktīva saņemšana.
Finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek sākotnēji novērtēti patiesajā vērtībā, pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši saistītas ar finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, tiek atzīti paredzamie vērtības samazinājuma zaudējumi no finanšu instrumentiem, kā rezultātā vērtības samazinājuma zaudējumi no finanšu instrumentiem tiek atzīti pelņā vai zaudējumos, kad aktīvs ir tikko atzīts
Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesā vērtība atšķiras no darījuma cenas sākotnējās atzīšanas brīdī, Banka atzīst starpību sekojoši.
- Ja patieso vērtību var noteikt izmantojot identiska aktīva vai saistības aktīvā tirgū kotētu cenu (t.i., 1. līmeņa patiesās vērtības hierarhija), vai pamatojoties uz vērtēšanas paņēmienu, kas izmanto tikai novērojamus tirgus datus, starpība tiek atzīta peļņā vai zaudējumos.
- Visos pārējos gadījumos starpība tiek atlikta un atliktās pirmās dienas peļņas vai zaudējumu atzīšanas termiņš tiek noteikts individuāli. Tie var tikt amortizēti instrumenta darbības laikā, atlikti līdz brīdim, kad instrumenta patieso vērtību var noteikt, izmantojot novērojamus tirgus datus, vai realizācijas brīdī.
Klasifikācija
Finanšu aktīvi sākotnējās atzīšanas brīdī tiek klasificēti vienā no šādām kategorijām:
• Amortizētajā iegādes vērtībā vērtēti finanšu aktīvi;
Finanšu aktīvs tiek atzīts kā novērtēts amortizētajā iegādes vērtībā, ja izpildās abi zemāk norādītie nosacījumi:
- Finanšu aktīvs tiek turēts tāda uzņēmējdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvu, lai saņemtu tā līgumiskās naudas plūsmas, un
- Finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi.
Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā
Nauda un tās ekvivalenti, kredīti un citi aktīvi tiek klasificēti kā finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, ja tiek ievēroti šādi kritēriji:
- tie tiek turēti uzņēmējdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir sasniegts, iekasējot līgumiskās naudas plūsmas;
- to līgumiskās naudas plūsmas veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi par atlikušo pamatsummu;
- Banka tos sākotnējā atzīšanas brīdī nenosaka kā patiesajā vērtībā novērtētus finanšu aktīvus ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.

Finanšu aktīvi, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tiek novērtēti amortizētajās izmaksās un pakļauti IFRS 9 paredzētajam vērtības samazināšanas modelim. Vērtības samazinājuma uzkrājumi tiek noteikti, balstoties uz nākotni vērstiem Paredzamo kredītzaudējumu (ECL) modeļiem.
Paredzamais kredītzaudējums (ECL) tiek aprēķināts, ņemot vērā saistību nepildīšanas iespējamību (PD), riska darījuma apmēru saistību nepildīšanas brīdī (EAD), saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD), kā arī zaudējumu rašanās laiku.
PD atspoguļo iespējamību, ka aizdevums netiks atmaksāts un saistības netiks izpildītas nākamo 12 mēnešu laikā (1. posma finanšu instrumentiem), vai visā tā dzīves ciklā (2. un 3. posma finanšu instrumentiem). Novērtējot katra atsevišķa instrumenta paredzamo PD, tiek ņemtas vērā klientu kategorijas un attiecīgā ārējā vēsturiskā informācija, kas ļauj izmantot pamatotu informāciju par nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem.
Ņemot vērā, ka Bankai nav pietiekamu vēsturisko datu PD aprēķina veikšanai, PD tiek noteikts balstoties uz ārējiem datu avotiem un koriģējot to, ņemot vērā nākotnes makroekonomisko informāciju. 3.posmā esošiem aktīviem PD ir noteikts 100% apmērā.
EAD atspoguļo kredītekspozīcijas novērtējumu maksātnespējas brīdī un tiek modelēts katru reizi, kad tiek aprēķināts ECL, pamatojoties uz maksājumu grafiku aizdevuma līgumā.
LGD ir summa, kas var nebūt atgūstama maksātnespējas gadījumā. LGD novērtēšanā tiek ņemta vērā nodrošinājuma kvalitāte un iespējama naudas plūsma no tā realizācijas. Nepietiekamu vēsturisko datu dēļ LGD noteikšanai tiek izmantoti arī ārējie avoti.
Banka izmanto kolektīvo ECL aprēķina modeli aizdevumiem, tostarp tiem, kas atrodas 3. posmā. Šis modelis ir piemērojams viendabīgām aizdevumu grupām, galvenokārt maziem patēriņa kredītiem (līdz 20 000 eiro) privātpersonām. Individuālās novērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar potenciālajiem zaudējumiem. Maksimālais periods, par kuru tiek novērtēti ECL, ir maksimālais līguma darbības laiks, kurā Banka ir pakļauta kredītriskam , un to novērtē katram Kredītam atsevišķi katru reizi, kad tiek aprēķināti ECL
Prasībām pret Darījumu partneriem ECL netiek diskontēti, pamatojoties uz to, ka diskontēšanai nav būtiskas ietekmes uz Bankas finanšu pārskatiem. Darījumu partneru kredītsaistību atmaksa defolta gadījumā ir atkarīga no Darījumu partneru kredītspējas, ko, savukārt, raksturo Darījumu partnerim piešķirtais kredītreitings. Līdz ar to prasību pret Darījumu partneriem LGD nosaka, balstoties uz kredītreitingu aģentūras Moody's publicētiem atgūstamais kredītsaistību apmēru (recovery rate) saistību neizpildes gadījumā atbilstoši Darījumu partneriem piešķirtajam kredītreitingam un prasību atlikušajām termiņam. PD prasībām pret Darījumu partneriem nosaka, balstoties uz kredītreitingu aģentūras Moody's publicētiem vidējām defolta varbūtībām atbilstoši Darījumu partneriem piešķirtajam kredītreitingam un prasību atlikušajām termiņam.
PD prasībām pret Darījumu partneriem nosaka, balstoties uz kredītreitingu aģentūras Moody's publicētiem vidējām defolta varbūtībām atbilstoši Darījumu partneriem piešķirtajam kredītreitingam un prasību atlikušajām termiņam, kuru kredītreitingu aģentūra Moody'sdatus atjauno reizi gadā .
Ja Darījumu partnerim nav piešķirts kredītreitingu aģentūras Moody's kredītreitings, izmanto tam pielīdzināmo Fitch vai Standard and Poor's Darījumu partnerim piešķirtos kredītreitingus. Ja Darījumu partnerim ir pieejami divi minēto ārējo kredītreitingu aģentūru piešķirtie kredītreitingi un tie ir atšķirīgie, tad izmanto sliktāko no tiem. Ja ir pieejami vairāk nekā divi ārējo kredītreitingu aģentūru kredītreitingi, tad izmanto tos divus sliktākos kredītreitingus, un ja tie ir atšķirīgi, izmanto labāku no tiem. Ja Darījumu partnerim nav nominēts individuāls kredītreitings, bet Darījumu partneris ietilpst savstarpēji saistīto personu grupā, tad novērtēšanā pielietojamo kredītreitingu nosaka, ņemot vērā Darījumu partnera mātes sabiedrībai nominēto kredītreitingu (ja tāds ir) un Darījumu partnera valsts kredītreitingu (ja tāds ir), izvēloties zemāko no tiem.
Nosakot ECL debitoru parādiem un tehniskie ovedrafti em, tie tiek sadalīti divās lielās grupās pēc parādnieka tipa: fiziskās personas un juridiskās personas. ECL tiek aprēķināts, izmantojot PD* EAD*LGD pieeju. Diskontēšana netiek piemērota, jo tai nav būtiskas ietekmes. Ņemot vērā, ka bankai nav pietiekamu vēsturisko datu, lai aprēķinātu PD un LGD prasījumiem un tehniskajiem overdraftiem, tie tiek noteikti, pamatojoties uz ārējiem datu avotiem.
Nākotnes informācijas (FLI) ECL korekcijas ņem vērā vēsturiskās korelācijas starp makroekonomiskajiem rādītājiem (patēriņa kredītiem - bezdarba līmeņis) un defolta varbūtību, izmantojot ekspertu novērtējumus un ārējos datu avotus. FLI novērtēšanai tiek izmantots bāzes scenārijs un vismaz viens nelabvēlīgs scenārijs.
Amortizētā vērtība ("AC") ir summa, par kuru finanšu instruments tika atzīts sākotnējā atzīšanā, atskaitot jebkādus pamatsummas atmaksājumus, pieskaitot uzkrātos procentus, un finanšu aktīviem atskaitot jebkādu paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu. Uzkrātie procenti ietver darījumu izmaksu amortizāciju, kas atlikta sākotnējā atzīšanā, un jebkādu prēmiju vai atlaidi līdz termiņa beigām, izmantojot efektīvo procentu metodi.
Uzkrātie procentu ienākumi un uzkrātie procentu izdevumi, tostarp gan uzkrātie kuponi, gan diskonts vai prēmija (ieskaitot nodevas, kas atliktas rāšanas brīdī, ja tādas ir), netiek atsevišķi uzrādīti un ir iekļauti saistīto posteņu bilances vērtībās finanšu stāvokļa pārskatā.
Efektīvās procentu likmes metode ir metode, kā sadalīt procentu ienākumus vai procentu izdevumus attiecīgajā periodā, lai panāktu nemainīgu periodisko procentu likmi (efektīvo procentu likmi) uz bilances vērtību. Efektīvā procentu likme ir likme, kas precīzi diskontē paredzamo nākotnes naudas plūsmu (izņemot nākotnes kredītzaudējumus) visā finanšu instrumenta paredzamajā dzīves ciklā vai īsākā periodā, ja tas ir piemērots, līdz finanšu instrumenta bruto bilances vērtībai. Efektīvā procentu likme diskontē mainīgo procentu instrumentu naudas plūsmas līdz nākamajam procentu pārskatīšanas datumam, izņemot prēmiju vai diskontu, kas atspoguļo kredīta starpību virs instrumentā norādītās mainīgās likmes vai citus mainīgos lielumus, kas netiek attiecināti uz tirgus likmēm. Šādas prēmijas vai diskonti tiek amortizētas visā instrumenta paredzamajā dzīves ciklā. Pašreizējās vērtības aprēķinā ir iekļautas visas maksas, kas samaksātas vai saņemtas starp līguma pusēm, kas ir neatņemama efektīvās procentu likmes sastāvdaļa.
Aktīviem, kas iegādāti vai izcelsmes brīdī ir ar kredītzaudējumiem ("POCI"), efektīvā procentu likme tiek pielāgota kredītriskam, t.i., tā tiek aprēķināta, pamatojoties uz paredzamajām naudas plūsmām sākotnējā atzīšanā, nevis līgumiskajiem maksājumiem.
Finanšu aktīvi tiek pilnībā vai daļēji norakstīti, kad Banka ir izsmēlusi visus praktiskās atgūšanas pasākumus un ir secinājusi, ka nav pamatotas cerības uz atgūšanu. Norakstīšana ir atzīšanas pārtraukšanas notikums. Banka var norakstīt finanšu aktīvus, uz kuriem joprojām attiecas piespiedu izpildes darbība, kad Banka cenšas atgūt līgumā noteiktās summas, taču nav pamatotas cerības uz atgūšanu.
Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās
Šādi finanšu instrumenti ir pakļauti IFRS 9 vērtības samazināšanas prasībām:
• Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā vērtībā.
Banka piemēro finanšu instrumentiem, kas ietilpst vērtības samazināšanas modeļa darbības jomā, paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu, kas tiek aprēķināts šādi:
-
- posms finanšu instrumenti, kuriem kopš sākotnējās atzīšanas nav būtiski palielinājies kredītrisks vai finanšu instrumenti, kuriem kredītrisks tiek uzskatīts par zemu (ja finanšu instrumentam ir ārējs kredītreitinga vērtējums BBB- vai labāks, tas tiek uzskatīts par zemu kredītrisku) – paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti kā summa, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem,
-
- posms finanšu instrumenti bez vērtības samazināšanās, bet ar būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas, paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti kā summa, kas vienāda ar kredīta dzīves laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem,
-
- posms finanšu instrumenti ar vērtības samazināšanos paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti kā summa, kas vienāda ar kredīta dz;ives laika paredzamajiem kredītzaudējumiem.
Kredītzaudējumi ir starpība starp līgumiskajām naudas plūsmām, kuras paredzēts saņemt saskaņā ar līgumu, un naudas plūsmām, kuras banka sagaida saņemt (t.i., visi maksājumu nokavējumi), diskontēti pēc sākotnējās efektīvās procentu likmes (vai kredītam pielāgotās efektīvās procentu likmes finanšu aktīviem, kas iegādāti vai izsniegti ar vērtības samazināšanos). Banka novērtē naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma noteikumus, izmantojot finanšu instrumentu paredzamo lietderīgās lietošanas laiku. Šīs naudas plūsmas ietver naudas plūsmas no nodrošinājuma pārdošanas vai citiem kredīta uzlabojumiem, kas ir neatņemama līguma
noteikumu sastāvdaļa.
Kredītriska un paredzamo kredītzaudējumu apjoma novērtējums tiek noteikts objektīvi, novērtējot risku un ņemot vērā visu pieejamo informāciju novērtēšanai, tostarp informāciju par pagātnes notikumiem, pašreizējiem apstākļiem, kā arī pamatotus nākotnes notikumu un ekonomiskās aplēses.
Būtisks kredītriska pieaugums
Banka katra pārskatā datumā novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir palielinājies,
Viens no galvenajiem rādītājiem ir defolta varbūtības (PD) izmaiņas, kas tiek noteiktas, salīdzinot PD, kas noteikts salīdzinot PD pārskata datumā, ar PD, kas noteikts aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī. Neatkarīgi no kvantitatīvā rādītāja, būtisku kredītriska pieaugumu izraisa šādi papildu rādītāji:
- maksājumi ir kavēti vairāk nekā 30 dienas, bet mazāk nekā 90 dienas; vai
- finanšu aktīvi, kas klasificēti kā finanšu aktīvi uzraugāmo sarakstā; vai pārskatīti finanšu aktīvi (aizdevuma līguma noteikumi ir pārskatīti un ir piešķirti atvieglojumi klienta finansiālo grūtību dēļ).
Papildu rādītāji parasti pārklājas ar būtiska kredītriska pieauguma kvantitatīvo rādītāju. Ja kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, tiek atzītas dzīves cikla ECL un finanšu instruments tiek pārvietots uz 2.posmu. Ja finanšu instrumenta kredītspēja nākamajos pārskata periodos uzlabojas tādā mērā, ka būtisks kredītriska pieaugums kopš sākotnējās atzīšanas izzūd, finanšu instruments tiek pārvietots atpakaļ uz 1.posmu
Saistību nepildīšanas definīcija
Finanšu instrumenti, attiecībā uz kuriem saistības netiek pildītas, tiek iekļauti trešajā posmā. Grāmatvedības nolūkos banka piemēro saistību nepildīšanas definīciju, kas ietverta kapitāla prasību regulējumā (Regula (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes regula par prudenciālajām prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu uzņēmumiem, grozot Regulu (ES) Nr. 648/2012, 178. pants), proti, finanšu aktīvi, kuru maksājums ir nokavēts vairāk nekā 90 dienas. Tiek uzskatīts, ka visu finanšu aktīvu kredīta vērtība trešajā posmā ir samazinājusies. Tiek uzskatīts, ka parādniekam ir maz ticams, ka viņš pilnībā spēs apmierināt kredīta saistības bez nodrošinājuma, neatkarīgi no nokavēto summu esamības un kavēto dienu skaita. Banka izdara šādu secinājumu, pamatojoties uz regulāru vai ad-hoc parādnieka analīzi (DSCR, naudas plūsmas analīze, plānotie, nākotnes notikumi).
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā
Visas finanšu saistības tiek atzītas patiesajā vērtībā, un aizņēmumu gadījumā, atskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas procentus nesošās finanšu saistības tiek atzītas amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot EPL (efektīvās procentu likmes) metodi. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, kad saistību atzīšana tiek pārtraukta, kā arī izmantojot EPL metodi. Amortizētā iegādes vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā visas iegādes atlaides vai prēmijas, kā arī maksas vai izmaksas, kas ir neatņemama EPL sastāvdaļa. EPL amortizācija tiek iekļauta peļņā vai zaudējumos kā neto procentu ienākumi. Amortizētajā pašizmaksā novērtētās saistības ietver saistības pret kreditoriem.
Atzīšanas pārtraukšana
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad līgumā noteiktās tiesības saņemt naudas plūsmas no attiecīgā finanšu aktīva ir beigušās vai kad Banka ir nodevusi visus ar piederību saistītos riskus un labumus. Jebkuru atlīdzību vai saistības, kas rodas vai tiek saglabātas nodošanas rezultātā, atzīst kā atsevišķu aktīvu vai saistību. Banka pārtrauc finanšu saistību atzīšanu, kad tās tiek dzēstas, tas ir, kad saistības ir atmaksātas, atceltas vai to termiņš ir notecējis.

Ieskaitīšana
Finanšu aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita un neto summu uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā, ja pastāv juridiskas tiesības to darīt un Bankai ir nolūks veikt neto norēķinus vai pārdot aktīvu un nokārtot saistības vienlaicīgi.
Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība un piemērošanas principi
Aktīvu un saistību patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā. Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība tiek iedalīta sekojošos patiesās vērtības līmeņos:
-
- līmenis: nekoriģētas kotētās cenas aktīvā tirgū;
-
- līmenis: koriģētas kotētās cenas vai vērtēšanas modelis ar izmantotiem ievaddatiem no aktīvā tirgus;
-
- līmenis: vērtēšanas modelis, kur būtiski izmantotie ievaddati nav pieejami tirgū un ir balstīti uz iekšējiem pieņēmumiem.
Labākais pierādījums finanšu instrumenta patiesajai vērtībai sākotnējās atzīšanas brīdī ir darījuma cena, t. i., atlīdzības patiesā vērtība, kas ir samaksāta vai saņemta, ja vien šī instrumenta patiesā vērtība nav pierādīta, salīdzinot ar citiem novērojamiem pašreizējiem tirgus darījumiem ar to pašu instrumentu (t. i., bez modifikācijām vai pārpakošanas) vai balstoties uz novērtēšanas metodi, kuras mainīgie ietver tikai novērojamu tirgus datu informāciju.
Kad darījuma cena sniedz labāko pierādījumu finanšu instrumenta patiesajai vērtībai sākotnējās atzīšanas brīdī, finanšu instruments sākotnēji tiek novērtēts pēc darījuma cenas, un jebkura starpība starp šo cenu un sākotnēji no novērtēšanas modeļa iegūto vērtību tiek atzīta visaptverošajos ienākumos atkarībā no darījuma individuālajiem faktiem un apstākļiem, bet ne vēlāk kā brīdī, kad novērtējums pilnībā balstās uz novērojamiem tirgus datiem vai darījums tiek slēgts.
Vairāki Bankas grāmatvedības principi un informācijas atklāšanas prasa finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanu. Aprakstītas metodes ir izmantotas patiesās vērtības noteikšanai. Ja piemērojams, papildu informācija par pieņēmumiem, kas izmantoti patiesās vērtības noteikšanā, ir atklāta attiecīgajās pielikumos.
Citi debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzskaitīti un atspoguļoti bilancē atbilstoši līgumu nosacījumiem, atskaitot nedrošiem parādiem izveidotos uzkrājumus. Uzkrājumi paredzamajiem kredītu zaudējumiem (ECL) attiecībā uz debitoru parādiem tiek atzītas, pamatojoties uz nākotni vērstu novērtējumu saskaņā ar SFPS 9, ņemot vērā vēsturiskos zaudējumu rādītājus, pašreizējos apstākļus un pamatotas nākotnes ekonomisko apstākļu prognozes. Parādi tiek norakstīti, kad to atgūstamība uzskatāma par neiespējamu.
Nauda un tās ekvivalenti
Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē un augstas likviditātes aktīvi, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir mazāks par trīs mēnešiem un kurus Banka izmanto īstermiņa saistību dzēšanai.
Uzkrātās saistības
Postenī "Uzkrātās saistības" norāda skaidri zināmās saistību summas pret preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts maksāšanai paredzēts attiecīgs attaisnojuma dokuments. Šajā postenī tiek iekļautas arī uzkrātās saistības par darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem un mainīgajam atalgojumam.
Darbinieku labumi
Īstermiņa darbinieku labumus, tai skaitā algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus, prēmijas un atvaļinājuma pabalstus atzīst kā izmaksas pēc uzkrāšanas principa brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts. Uzkrājumi darbinieku atvaļinājumu apmaksai tiek aplēsti, pamatojoties uz darbinieku līdz bilances datumam neizmantotajām atvaļinājuma dienām.
Banka veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Bankai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Bankai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja valsts fondētu pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājuma principu, un tiek iekļautas darbinieku izmaksās.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas pieņemts 2017. gada 28. jūlijā un stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, 20% likme tiek piemērota izmaksājamai peļņas daļai.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas par pārskata periodu tiek atzītas finanšu pārskatā pamatojoties uz vadības veiktajiem aprēķiniem saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās summas). Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks atzīts, kad Bankas akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadali. Banka arī aprēķina un maksā nodokli par nosacīti sadalīto peļņu (20/80 no aprēķinātās nodokļu bāzes), kas ietver ar nodokli apliekamos objektus saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, tādus kā ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas, šaubīgo debitoru parādus un aizdevumus saistītajām pusēm, ja tie atbilst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī citas izmaksas, kas pārsniedz likumā noteiktos atskaitīšanas limitus. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par nosacīti sadalīto peļņu tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā periodā, kurā šādas izmaksas ir radušās.
4. Risku pārvaldīšana
Banka organizē savu darbību risku pārvaldīšanas jomā saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma, Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, Latvijas Bankas prasībām, kā arī vadoties pēc Bankas darbības stratēģijas un citiem Bankas darbību reglamentējošiem dokumentiem.
Banka identificē visus tās darbībai piemītošos būtiskos riskus un izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas šo risku pārvaldībai, tai skaitā mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei, to mazināšanas pasākumiem un risku pārskatu un informācijas sniegšanai.
Bankas risku pārvaldīšanas mērķis ir:
- o Izveidot un uzturēt tādu sistēmu Bankas risku identificēšanai un pārvaldīšanai, kas pēc iespējas samazinātu risku negatīvo ietekmi uz Bankas darbību un darbības rezultātiem;
- o Identificēt un noteikt tādu risku pieļaujamo līmeni, kas palīdzētu Bankai sasniegt tās darbības stratēģiskos mērķus;
- o Noteikt Bankas risku vadības sistēmas atbildības līmeņus un to funkcijas;
- o Noteikt risku vadības sistēmas struktūru un metodes;
- o Nodrošināt Bankas darbību regulējošo prasību izpildi.
Risku pārvaldības sistēma ir integrēta Bankas iekšējās kontroles sistēmā, nodrošinot no biznesa funkcijām neatkarīgu risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju.
Risku pārvaldības ietvars ietver risku stratēģijas, politikas, procedūras, risku limitus un risku kontroles, nodrošinot pietiekamu, savlaicīgu un nepārtrauktu būtisko risku identificēšanu, novērtēšanu, mērīšanu, uzraudzīšanu, mazināšanu un ziņošanu.
RISKU PĀRVALDĪŠANAS STRUKTŪRA
Bankas Padome atbild par risku pārvaldīšanas sistēmas izveidi un efektīvu tās funkcionēšanu, kā arī apstiprina attiecīgās risku pārvaldības politikas un stratēģijas.
Bankas Valde ir atbildīga par Bankas Padomes apstiprināto risku pārvaldības stratēģiju un politiku īstenošanu.
Bankas Risku direktors:
- o Vada visaptverošu Bankas risku kontroles funkciju;
- o Nodrošina Bankas risku pārvaldīšanas sistēmas uzraudzīšanu un pilnveidošanu;
- o Nodrošina Bankas darbības stratēģijas, Bankas darbībai būtisko pakalpojumu, jaunu pakalpojumu izstrādes vai izmaiņu veikšanas Bankas piedāvātajos pakalpojumos, Bankas kopējā riska profila, kā arī noteikto ierobežojumu un limitu atbilstības Bankas risku stratēģijai regulāru novērtēšanu un neatbilstības gadījumā ziņošanu par tām Bankas Padomei, Valdei un citiem;
- o Nodrošina visaptverošas un skaidras informācijas par Bankas kopējo riska profilu, visiem būtiskajiem Bankas darbības riskiem un to atbilstību risku pārvaldības stratēģijai regulāru sniegšanu Bankas Padomei, Valdei un citiem;
- o Konsultē un sniedz atbalstu Bankas Padomei un Valdei Bankas darbības stratēģijas izstrādē, kā arī citu ar Bankas darbības riskiem saistītu lēmumu pieņemšanā.
Bankas Kredītkomiteja izskata ar kredītiem saistītus jautājumus, izdara slēdzienus jautājumos, kas saistīts ar Bankas aktivitātēm kredītriska darījumu jomā.
Bankas Aktīvu un pasīvu komiteja:
- o Nosaka Likviditātes pārvaldes stratēģiju
- o Pārvalda Bankas kapitāla pietiekamību, nosaka Bankas kapitāla izmantošanas principus, sniedz norādījumus efektīvai kapitāla pārvaldībai
- o Vērtē un pieņem lēmumus saistībā ar Likviditātes un Procentu likmju riska pārvaldību, nodrošinot to pārvaldību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu
- o Optimizē aktīvu un pasīvu struktūru atbilstoši riska apetītei, nodrošinot adekvātu aktīvu un saistību izcenojumu un atdevi
- o Vērtē un sniedz viedokli par finansēšanas un kreditēšanas stratēģiju (ieskaitot noguldījumu piesaistes, kapitāla piesaistes stratēģiju, un kreditēšanas cenošanas principus).
Bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) Komiteja ir pastāvīga, koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi savas kompetences ietvaros pārvaldīt NILLTPF un Sankciju riskus, kā arī nodrošinātu efektīvu Bankas Klientu darbības uzraudzību, lai pēc iespējas novērstu Bankas iesaistīšanu NILLTPF un/vai Sankciju pārkāpšanā.
Bankas Risku vadības pārvalde veic Bankas darbībai būtisko risku identificēšanu, t.sk. kapitāla prasību noteikšanas kontekstā, un izstrādā šo risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, nodrošina risku pārvaldīšanas politiku un procedūru, t.sk., noteikto limitu un ierobežojumu, ievērošanas kontroli, kā arī regulāri sniedz pārskatus Bankas
Risku direktoram, Aktīvu un pasīvu komitejai, Kredītkomitejai, Padomei un Valdei, kuros iekļauj informāciju par Bankas darbībai piemītošajiem riskiem, kas Bankas Risku direktoram, Aktīvu un pasīvu komitejai, Kredītkomitejai, Padomei un Valdei ļauj pastāvīgi novērtēt riskus, kas ietekmē Bankas spēju sasniegt tās mērķus, un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus par atbilstošu korektīvo pasākumu veikšanu.
Bankas Darbības atbilstības pārvaldes pamatuzdevums Bankā ir darbības atbilstības riska identificēšana, novērtēšana un pārvaldīšana un darbības atbilstības kontrole.
Bankas Iekšējā audita pārvalde regulāri pārbauda un novērtē Bankas darbības atbilstību tās risku pārvaldības stratēģijām, politikām un procedūrām un ziņo Padomei par pārbaužu rezultātiem, kā arī Bankas risku pārvaldības sistēmas darbības efektivitāti.
Bankas struktūrvienību vadītāji un pārējie Bankas darbinieki apzinās savus pienākumus un atbildību risku ikdienas pārvaldīšanas procesā, savas kompetences ietvaros regulāri sniedz pārskatus Bankas Risku vadības pārvaldei par noteikto limitu un ierobežojumu ievērošanu, kā arī savas kompetences ietvaros piedalās risku identificēšanā, ietekmes vērtējumā, būtiskuma noteikšanā.
IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA
Risku pārvaldība Bankā balstās uz trīs aizsardzības līniju modeli un tiek organizēta tā, lai tiktu novērsti vai eskalēti visi iespējamie interešu konflikti.
Pirmā aizsardzības līnija (first line of defence) - primārā risku vadība, kuru veic visas biznesa un atbalsta struktūrvienības un to darbinieki, kuri ikdienā pārvalda riskus, kas rodas to darbības rezultātā. Pirmajā aizsardzības līnijā tiek veikta risku identificēšana, risku mazināšanas pasākumu īstenošana.
Otrā aizsardzības līnija (second line of defence) - risku turpmāka padziļināta, neatkarīga identificēšana un novērtēšana, analīze un uzraudzība, kuru veic riska vadības, darbības atbilstības, NILLTPFN un sankciju atbilstības, kā arī personas datu aizsardzības struktūrvienības.
Trešā aizsardzības līnija (third line of defence) - neatkarīgas pārliecības sniegšana par risku vadības norisi un efektivitāti, ko sniedz iekšējā audita struktūrvienība.
RISKU KULTŪRA
Banka veicina riska kultūru, kas stimulē pareizu uzvedību, pamatojoties uz Bankas vērtībām, labāko industrijas praksi un ētikas standartiem.
Banka nodrošina visaptverošu risku kultūras izveidošanu, kas sekmē efektīvu risku pārvaldības procesu īstenošanu, ņemot vērā Bankas attīstības stratēģiju un risku stratēģiju.
RISKU MĒRĪŠANA un MAZINĀŠANA
Pārskata perioda beigās INDEXO Banka izpilda visas normatīvās likumdošanas prasības.
Risku kvantitatīvo novērtēšanu Banka veic, pamatojoties uz Bankas izstrādātājām metodoloģijām, kā arī novērtē risku segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamību, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, aprakstītajām standartizētajām un pamatrādītāju pieejām, kā arī Latvijas Bankas 30.09.2024. noteikumos Nr.321 "Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa noteikumi" aprakstītajām vienkāršotajām metodēm.
Bankas darbībai piemītošo vai paredzamo risku novērtēšanai Banka veic arī risku stresa testēšanu
Lai mazinātu bankas darbībai piemītošos riskus, Banka izstrādā un ievieš limitu kontroles sistēmu, kas aptver Bankas apstiprinātos limitus un definē Bankas darbības stratēģijā noteiktos risku apetītes ierobežojumus. Gadījumos, kad ir konstatēti limitu pārkāpumi atbildīgā persona konstatējot, ka riska apetītes limits ir nepieļaujamā zonā, nekavējoties ziņo Valdei un Risku direktoram. Par regulatīvo limitu prasību pārkāpumu Risku direktors uzreiz informē Latvijas Banku un Bankas rīcība notiek saskaņā ar Latvijas Bankas regulatīvo noteikumu prasībām. Par regulatīvo limitu prasību pārkāpumu Risku direktors uzreiz informē Padomi, ja nav regulatīvo limitu prasību pārkāpums, Risku direktors kopā ar atbildīgo personu sagatavo rīcības plānu un to iesniedz Valdei izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Pēc lēmuma pieņemšanas Risku direktors informē Padomi par konstatēto nepieļaujamā riska līmeņa novērtējumu un pieņemtajiem Valdes lēmumiem, tai skaitā veicamajiem pasākumiem.
RISKU BŪTISKUMA IZVĒRTĒŠANAS PROCESS
Būtiskie riski ir Bankas darbībai piemītošie riski, kas var būtiski negatīvi ietekmēt Bankas reputāciju, spēju sniegt pakalpojumus, sasniegt noteiktos stratēģiskos mērķus un/vai radīt būtiskus finanšu zaudējumus.
Atbilstoši Bankas darbības specifikai, par būtiskiem riskiem tiek uzskatīti:
- Kredītrisks
- Koncentrācijas risks
- Pārmērīgas sviras risks
- Procentu likmju risks
- Likviditātes risks
- Operacionālais risks
- Modeļa risks
- Reputācijas risks
- Darbības atbilstības risks
- NILLTPF risks
- Sankciju risks
- Biznesa modeļa risks
Kredītrisks
Bankas kredītriska pārvaldības stratēģijas mērķis ir optimāla līdzsvara nodrošināšana starp kredītrisku, plānoto aktīvu ienesīguma līmeni un likviditāti. Bankas kredītriska pārvaldības pamatā ir adekvāts aizņēmēju un darījumu partneru kredītspējas novērtējums, kā arī Bankas noteikto ierobežojumu un limitu ievērošana.
Saskaņā ar 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta prasībām, Bankas finanšu aktīvi tiek klasificēti trīs kvalitātes posmos, kur 1. posmā tiek klasificēti tādi finanšu aktīvi, kuru kredītrisks salīdzinot ar sākotnējo atzīšanu nav būtiski pieaudzis, 2. posmā tiek klasificēti tādi finanšu aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis salīdzinot ar sākotnējo atzīšanu, bet kuriem nav novērojama saistību neizpilde, 3. posmā tiek klasificēti tādi finanšu aktīvi, kuriem ir konstatēta saistību neizpildes pazīmes.
Banka savā darbībā pārsvarā uzņemas kredītrisku Latvijā. Banka izsniedz tikai tādus kredītus, kur iespējams identificēt, novērtēt un pārvaldīt aizņēmēja riskus.
Bankas darbības, kurām piemīt kredītrisks uz šī pārskata sagatavošanas brīdi, galvenokārt, ir naudas līdzekļu izvietošana bankās un patēriņa kredītu izsniegšana.
Patēriņa kredītu izsniegšana ir automatizēts process, atsevišķos gadījumos lēmumus pieņem Kredītkomiteja un lēmumus par kredīta līgumu grozījumiem tiek pieņemti saskaņā ar Bankas iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktajiem pilnvarojumiem.
Banka novērtē kredītrisku gan aizdevuma izsniegšanas brīdī, gan regulāri visā aizdevuma darbības laikā, vismaz reizi ceturksnī.
Aizdevuma izsniegšanas brīdī banka izvērtē pretendenta kredītspēju, izmantojot KIB ārējo kredītreitingu (Score Grade), kas tiek noteikts, izmantojot KIB vērtēšanas modeli. Katram klientam tiek piešķirta atzīme no A1 līdz E3, pamatojoties uz dažādiem faktoriem.
Izvērtējot aizņēmēja KIB Score Grade, DTI, DSTI, banka automātiski nosaka kredītriska līmeni un katram individualajām aizņēmējam piešķir iekšējo kredītreitingu (Riska līmenis) no 5 līdz 1.
Turklāt banka katram potenciālajam aizņēmējam veic automātisku kredītspējas pārbaudi un neizsniedz kredītu, ja ir izpildīti kādi kritēriji, kas norāda uz nepieņemamu kredītrisku.
Iekšējais kredītreitings tiek atjaunināts vismaz reizi ceturksnī, izmantojot aktualizētos datus no ārējiem un iekšējiem avotiem. Visā aizdevuma darbības laikā kredītu uzraudzība un kvalitātes novērtēšana tiek veikta saskaņā ar "Kredītu uzraudzības procedūru" un "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procedūru". Lūdzu, skatiet 32. piezīmi.
Koncentrācijas risks
Banka integrē koncentrācijas riska pārvaldības sistēmu iekšējas kontroles sistēmā un identificē riska virzītājfaktorus, kuri var radīt koncentrācijas risku dažādās darbības jomās.
Koncentrācijas risks ir cieši saistīts ar citiem riskiem, un tā pārvaldības sistēma ir dažādu Bankas risku pārvaldības politiku un saistīto procedūru sastāvdaļa.
Koncentrācijas risku Banka mazina, nosakot portfeļu koncentrācija limitus, limitus liela apmēra riska darījumiem ar klientiem, savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka kopīgs riska faktors.
Bankā tiek nodrošināta savlaicīga informācijas sniegšana par apstiprinātajiem limitiem, to kontrole un rīcības to neievērošanas gadījumā.
Banka nodrošina, ka tā ievēro lielo riska darījumu ierobežojumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 noteiktajam, Banka riska darījumu klasificē kā lielu riska darījumu, ja riska darījuma vērtība ir 10% no Bankas pirmā līmeņa kapitāla vai to pārsniedz. Banka ir noteikusi, ka riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25% no Bankas pirmā līmeņa kapitāla. Ja klients ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai savstarpēji saistītu klientu grupa, kuras sastāvā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, un tā reģistrācijas valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tai pielīdzināma valsts (Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1753 (2021. gada 1. oktobris) par dažu trešo valstu un teritoriju uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, lai riska darījumiem piemērotu pieeju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013 minētā valsts), tad riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 procentus no Bankas pirmā līmeņa kapitāla. Ja šāds klients ir reģistrēts valstī, kas neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tad riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Bankas pirmā līmeņa kapitāla. Finanšu pārskata periodā Banka ir ievērojusi minētās prasības.
Pārmērīgas sviras risks
Pārmērīgas sviras risks ir risks, kas rodas no Bankas neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz Bankas stratēģiju, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas, pārmērīgas sviras riska pieaugumu var radīt Bankas pirmā līmeņa kapitāla samazināšanās zaudējumu rezultātā, kā arī Bankas riska darījumu pārmērīga uzkrāšanās pret Bankas pirmā līmeņa kapitālu. Bankas pārmērīgas sviras risku raksturo sviras rādītājs un nesaskaņotība starp aktīviem un saistībām.
Sviras rādītāju aprēķina pārskata sniegšanas atsauces datumā, dalot Bankas pirmā līmeņa kapitāla mēru ar visu aktīvu, kas nav atskaitīti, nosakot pirmā līmeņa kapitālu, atvasināto instrumentu vērtību, palielinājumu par vērtspapīru finansēšanas darījumu darījuma partnera kredītrisku un ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtību mēru summu un izsaka procentos.
Procentu likmju risks
Procentu likmju riska pārvaldīšanas stratēģijas mērķis ir nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp Procentu likmju risku, kuru Banka uzņemas, un ienesīgumu, lai samazinātu Procentu likmju riska potenciālo negatīvo ietekmi uz Bankas finansiālo stāvokli un darbību.
Procentu ieņēmumus Banka plāno gūt, veicinot kredītu portfeļa palielināšanu, pamatā finansējot Latvijas rezidentus un darot visu iespējamo, lai nepieļautu NPL kredītu īpatsvara pieaugumu virs Risku apetītē noteiktā.
Procentu likmju riska novērtēšanai Banka regulāri novērtē un plāno pārcenošanas termiņstruktūru, aprēķina Bankas neto procentu ienākumu un ekonomiskas vērtības samazinājumu nelabvēlīgu procentu likmju izmaiņas dēļ un nosaka procentu riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.
Bankas procentu likmju riska novērtēšana balstās uz šādiem pamatprincipiem:
- o Tiek novērtēta procentu likmju izmaiņu ietekme uz Bankas finanšu rezultātu un ekonomisko vērtību,
- o Tiek noteikts tekošais Procentu likmju riska līmenis,
o Tiek novērtēti visi būtiskie ar aktīviem, saistībām un ārpusbilances posteņiem saistītie Procentu likmju riski. Procentu likmju riska rašanās avoti ir:
- o bāzes risks risks ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm pret procentu likmju izmaiņām jutīgajiem instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas vai dzēšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm,
- o starpības risks risks ciest zaudējumus nesabalansētas pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu termiņstruktūras dēļ, aptverot procentu likmju termiņstruktūras izmaiņas, kuras notiek konsekventi visā ienesīguma līknē (paralēlais risks) vai atšķirīgi pa laika intervāliem (neparalēlais risks),
- o izvēles iespēju risks risks ciest zaudējumus, ja pret procentu likmju izmaiņām jutīgie instrumenti tieši (piemēram, iespējas līgumi) vai netieši (piemēram, kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, pieprasījuma noguldījumi, termiņnoguldījumi ar pirmstermiņa izņemšanas iespēju, fiksētas procentu likmes aizdevumu apņemšanās u. tml.) paredz Bankas klientam izvēles iespēju mainīt naudas plūsmas apmēru un termiņus.
To, kādā mērā Banka ir pakļauta procentu likmju riskam, raksturo pret procentu likmju izmaiņām jūtīgo aktīvu, pasīvu un ārpusbilances prasību un saistību termiņstruktūra, kas sagatavota, ievērojot pret procentu likmju izmaiņām jūtīgo finanšu instrumentu atlikušos atmaksas vai procentu likmju pārskatīšanas termiņus, izvēloties īsāko termiņu. Skatīt 33.pielikumu.
Likviditātes risks
Likviditātes riska pārvaldības stratēģijas mērķis ir nepieciešamā likviditātes līmeņa nodrošināšana, sasniedzot atbilstošu, optimālo līdzsvaru starp ienesīgumu un risku saskaņā ar noteiktajiem risku vadības pamatprincipiem. Banka īsteno likviditātes pārvaldības stratēģiju, ņemot vērā piesaistīto resursu termiņus un svārstīgumu, aktīvu likviditātes līmeni, kā arī aktīvu un pasīvu termiņu sabalansētību, pārmaiņas Bankas darbībā un tās ietekmējošos ārējos apstākļus.
Banka uzņemas likviditātes risku noteikto limitu un ierobežojumu ietvaros.
Likviditātes riska pārvaldīšanai Banka pielieto šādu aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas metožu kombināciju:
- o aktīvu pārvaldīšana, kas ir saistīta ar likviditātes rezervju uzkrāšanu, brīvo finanšu līdzekļu investīcijām, kreditēšanas apjoma kontroli, ņemot vērā vadības pieņemtos lēmumus un naudas plūsmas prognozes
- o pasīvu pārvaldīšana, kas balstās uz spēju nepieciešamības gadījumā piesaistīt finansējumu.
Lai nodrošinātu likviditāti, Banka:
- o Regulāri novērtē un plāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūru.
- o Uztur likvīdos aktīvus saistību izpildei pietiekamā apmērā,
- o Pārvalda finansējuma likviditātes risku un kontrolē finansējuma struktūru
- o Veic likviditātes riska pārraudzību dienas laikā (intra-day)
- o Regulāri novērtē Likviditātes riska līmeni, t.sk., veicot stresa testēšanu
- o Ievieš agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas ļauj savlaicīgi identificēt iespējamās grūtības un operatīvi izvērtēt nepieciešamību ieviest likviditātes riska mazinošus pasākumus
- o Izstrādā likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un uzraudzīt likviditātes risku
- o Nodrošina Likviditātes seguma rādītāju ne mazāku kā 120% apmērā,
- o Nodrošina Neto stabila finansējuma rādītāju ne mazāku kā 110% apmērā,
- o Kredītu nebankām attiecība pret noguldījumiem ne mazāk kā 80%.
Skatīt 28.pielikumu.
Operacionālais risks
Banka izmanto uz nākotni vērstu un riskos balstītu pieeju, lai identificētu, novērtētu un mazinātu iespējamos riska zaudējumus. Operacionālais risks iekļauj Informācijas tehnoloģiju risku un Ārpakalpojumu risku un Juridisko risku. Operacionālais risks tiek mazināts, izstrādājot skaidri definētus procesus un ieviešot tajos atbilstošas iekšējās kontroles.
Banka izveido un uztur prasmīgu un motivētu darbinieku komandu, kas ikdienas darbu veic saskaņā ar augstiem ētikas un profesionālajiem standartiem. Regulāri tiek veiktas darbinieku apmācības.
Lai operatīvi konstatētu operacionālā riska notikumus un, lai savlaicīgi realizētu atbilstošus operacionālā riska mazināšanas pasākumus, Bankā sistemātiskai operacionālā riska notikumu uzskaitei, ir izveidota un ieviesta datu bāze operacionālā riska notikumu reģistrācijai. Bankā ir iedibināta kārtība, ka jebkurš darbinieks, neatkarīgi no viņa amata, konstatējot operacionālā riska realizēšanos, nekavējoties veic operacionālā riska notikuma reģistrāciju par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ Bankai ir radušies vai potenciāli var rasties zaudējumi (neatkarīgi no to formas). Visi datu bāzē reģistrētie operacionālā riska notikumi tiek pārbaudīti, ja nepieciešams, tiem tiek izstrādāti un noteikti risku mazināšanas pasākumi iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.
Bankas informācijas sistēmas ir vitāli svarīgas ilgtspējīgas biznesa prakses uzturēšanai, tāpēc ir zema tolerance pret informācijas sistēmu bojājumiem no ļaunprātīgu uzbrukumu un iekšēju apdraudējumu radītiem draudiem. Lai novērstu šo risku, Banka savlaicīgu konstatēto kontroles trūkumu novēršanu, konsekventu trešo pušu riska pārvaldību un tehnoloģiju kontroles attīstību un nepārtrauktu uzlabošanu. Bankai ir zema tolerance pret riskiem, kas saistīti ar sistēmu pieejamību.
Banka nosaka un īsteno tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā ārpakalpojuma izmantošanas kārtību, apjomu un kvalitāti, lai pārvaldītu un minimizētu ar ārpakalpojuma izmantošanu saistītos riskus un ārpakalpojuma iespējamo ietekmi uz Bankas darbības nepārtrauktību, kā arī lai pēc iespējas samazinātu ar konkrēto ārpakalpojumu saistītos izdevumus. Pirms kādas funkcijas deleģēšanas Banka, izvērtējot visus ar ārpakalpojumu saņemšanu saistītos riskus, pārliecinās, ka tā varēs turpināt nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu darbību.
Juridiskā riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas, Eiropas Savienības likumdošanas aktu un citu atbilstības likumu, noteikumu un standartu ievērošanu darbības juridiskajā nodrošināšanā.
Modeļa risks
Modeļa riska stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka izstrādātie modeļi atbilst savam paredzētajam nolūkam, Bankas darbības specifikai un sarežģītības pakāpei, ir pietiekami precīzi un uzticami, un tiek pienācīgi dokumentēti un pārvaldīti.
Banka veic visus iespējamos pasākumus, lai izmantojot iekšējos modeļus, būtu saprotama to metodoloģija, ievades dati, pieņēmumi, ierobežojumi un rezultāti, tie tiktu validēti, pārskatīti, uzraudzīti un nepieciešamības gadījumā veiktas atbilstošas korekcijas.
Banka izmanto automatizētus modeļus kredītspējas novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par kredītiem, ieviešot pasākumus, lai nodrošinātu ievades datu kvalitāti, rezultātu izsekojamību un pārbaudāmību un atbilstošu modeļa dokumentāciju.
Reputācijas risks
Banka atturas no iesaistīšanās darbībās, kas rada vai varētu būt saistīta ar paaugstinātu reputācijas risku, neatkarīgi no finansiālajiem ieguvumiem un atlīdzības. Reputācija ir fundamentāli nozīmīga un tiek rūpīgi analizēta, pieņemot lēmumus.
Jebkādu ziņu atspoguļojums par Banku mediju kanālos tiek uzraudzīts, veidojot pozitīvu korporatīvo tēlu, pastāvīgi sekojot mediju atspoguļojumam un savlaicīgi veicot nepieciešamās darbības, lai izvairītos no negatīvas mediju eskalācijas un sabiedrības reakcijas.
Pamatotas klientu sūdzības tiek izskatītas vadības līmenī un risinātas atbilstoši un savlaicīgi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta informācijas drošības risku pārvaldībai, nozīmīgu informācijas drošības incidentu, piemēram, masveida klientu datu noplūdes vai sensitīvas informācijas konfidencialitātes pārkāpumu samazināšanai.
Darbības atbilstības risks
Atbilstības risks ir risks, ka Banka cietīs zaudējumus vai tiks pakļauts juridiskām saistībām vai sankcijām, vai ka tā reputācija pasliktināsies, jo Banka neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Banka darbojas veidā, kas nodrošina piemērojamo tiesību aktu ievērošanu.
Darbības atbilstības pārvaldība Bankā tiek nodrošināta, nosakot skaidras lomas un atbildības, ieviešot ārējo normatīvu aktuālās prasības darbiniekiem saprotamās un caurspīdīgās iekšējās politikās un procedūrās.
NILLTPF risks un Sankciju risks
Banka darbojas veidā, kas nodrošina visu piemērojamo tiesību aktu ievērošanu. Tas ietver zemu riska apetīti un pilnīgas neiecietības ("nulles tolerance") principu pret tīšiem pārkāpumiem NILLTPF riska un Sankciju riska jautājumos, sadarbojos tikai ar uzticamiem klientiem, kas atbilst definētajam mērķa klientu lokam un izmanto efektīvus un integrētus klientu un partneru attiecību uzturēšanas, "pazīsti savu klientu", darījumu uzraudzības un sankciju skrīninga risinājumus.
Bankā tiek izveidotas efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, atbilstoši Bankas klientu/partneru, produktu, ģeogrāfijas un piegādes kanālu riska līmenim, nosakot atbilstošus risku mazinošus pasākumus.
Biznesa modeļa risks
Banka uztur saprātīgi diversificētu, dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesa modeli, piedāvājot plašu finanšu pakalpojumu klāstu klientiem ar dažādām vajadzībām.
Banka stratēģiski veido savu pakalpojumu klāstu, pamatojoties uz nākamās paaudzes finanšu tehnoloģijām.
Biznesa modeļa risku Banka mazina, pastāvīgi kontrolējot darbības rādītāju atbilstību noteiktajiem plāniem un, ja nepieciešams veic attiecīgus pasākumus.
Kapitāla pietiekamība
Banka pastāvīgi uztur kapitālu, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimālo prasību līmeni. Banka kapitālu izmanto efektīvi, koncentrējoties uz risku un atbilstošās kapitāla atdevies samērīgumu kā vienu no galvenajiem nosacījumiem lēmumu pieņemšanā.
Banka konsekventi uztur kapitāla līmeni, kas atbalsta stratēģisko mērķu sasniegšanu, nodrošinot, ka kapitāla apjoms ir pietiekams un optimāls biznesa darbībai un attīstībai gan apjoma, gan struktūras ziņā.
Banka nodrošina, ka kapitāla apjoms ir pietiekams, lai segtu riskus un atbalstītu bankas darbību.
| Dec 2024 | |
|---|---|
| EUR | |
| Pašu kapitāls | 7 278 963 |
| Pirmā līmeņa kapitāls | 7 278 963 |
| Pirmā līmeņa pamata kapitāls | 7 278 963 |
| Pirmā līmeņa papildu kapitāls | - |
| Otrā līmeņa kapitāls | - |
| Kopējā riska darījumu vērtība | 13 437 106 |
| Riska darījumu riska svērtā vērtība kredītriskam, darījumu partnera kredītriskam, atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un neapmaksātās piegādes riskam |
7 974 038 |
| Kopējā riska darījumu vērtība norēķinu/piegādes riskam | - |
| Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam | - |
| Kopējā riska darījumu vērtība operacionālajam riskam | 5 463 068 |
| Kopējā riska darījumu vērtība kredīta vērtības korekcijai | - |
| Kopējā riska darījumu vērtība, kas saistīta ar lielajiem riska darījumiem tirdzniecības portfelī | - |
| Citas riska darījumu vērtības | - |
| Kapitāla rādītāji un kapitāla līmeņi | |
| Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (%) | 54,17 |
| Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) | 6 674 293 |
| Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (%) | 54,17 |
| Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums | 6 472 737 |
| Kopējais kapitāla rādītājs (%) | 54,17 |
| Kopējais kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) | 6 203 994 |
| Kopējo kapitāla rezervju prasība | 424 422 |
| Kapitāla saglabāšanas rezerve | 335 927 |
| Saglabāšanas rezerve saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku |
|
| Iestādei specifiskā pretcikliskā kapitāla rezerve | 88 494 |
| Sistēmiskā riska kapitāla rezerve | |
| Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve | |
| Kapitāla rādītāji, ņemot vērā korekcijas | |
| Aktīvu vērtības korekcijas apmērs, kas piemērots prudenciālajiem mērķiem | - |
| Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, ņemot vērā 5.1. rindā minētās korekcijas apmēru (%) | 54,17 |
| Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, ņemot vērā 5.1. rindā minētās korekcijas apmēru (%) | 54,17 |
Augstāk minētā informācija ir sniegta, pamatojoties uz bankas iekšējām atskaitēm, kas sniegtas vadībai.
Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas prasība Bankai stājas spēkā kopš bankas licences saņemšanas. Līdz ar to kapitāla pietiekamības aprēķins nebija attiecināms uz 2023.gadu.
Kopējais kapitāla rādītājs, ņemot vērā 5.1. rindā minētās korekcijas apmēru (%) 54,17
5. Pāreja uz SFPS
Bankas finanšu pārskats par gadu, kas beidzās 2024. gada 31. decembrī, ir pirmais finanšu pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko pieņēmusi ES.
Grāmatvedības un novērtējuma principi, kas piemēroti finanšu pārskatu sagatavošanai par 2024. gadu, kā arī salīdzinošajai informācijai par 2023. gadu un 2023. gada 1. Janvāra sākuma bilances (SFPS pārejas datums), ir aprakstīti materiālo grāmatvedības politikas informācijas piezīmēs.
Līdz 2023. gada 31. decembri, Banka sagatavoja savus finanšu pārskatus, ievērojot Latvijas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus (Latvijas VGP).
Sagatavojot šos finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS 1, Banka ir piemērojusi attiecīgās obligātās un izvēles tiesības no pilnīgas retrospektīvas SFPS piemērošanas.
Obligātās pārejas izņēmumi:
• Novērtējumu izņēmums. Novērtējums saskaņā ar SFPS 2023. gada 1. janvārī un 2023. gada 31. decembrī ir saskaņā ar novērtējumiem, kas veikti tajā pašā periodā saskaņā ar Latvijas VGP, ja vien nav pierādījumu, ka šie novērtējumi bija kļūdaini.
• Finanšu aktīvu norakstīšanas izņēmums. SFPS 9 prasības par norakstīšanu tiek piemērotas retrospektīvi. Ja finanšu instrumenta nozīmīgas kredītriska pieauguma noteikšana kopš sākotnējā atzīšanas brīža prasa pārmērīgas izmaksas vai resursus, vadība ir nolēmusi katrā pārskata datumā atzīt dzīvesciklā paredzamos kredītriskus līdz finanšu instrumenta izbeigšanai (ja vien tas nav zema kredītriska instruments pārskata datumā).
Pāreja uz SFPS nav radījusi nekāda veida ietekmi vai korekcijas Bankas bilances, peļņas zaudējuma vai naudas plūsmas pārskatiem.
6. Procentu ienākumi pēc efektīvās procentu likmes
| Jan – Dec 2024 EUR |
Jan – Dec 2023 EUR |
|
|---|---|---|
| Procenti par īstermiņa depozītiem kredītiestādes | 408 044 | 22 086 |
| Procenti par patēriņa kredītiem | 21 932 | - |
| Kopā | 429 976 | 22 086 |
7. Procentu izdevumi
| Jan – Dec | Jan – Dec | |
|---|---|---|
| 2024 | 2023 | |
| EUR | EUR | |
| Procenti par nomas aktīvu saistībām | 60 952 | - |
| Procenti par klientu kontiem | 175 412 | - |
| Procenti par IPAS INDEXO aizdevumiem | 4 964 | 345 |
| Maksājumi noguldījumu garantiju fondā | 238 482 | - |
| Kopā | 479 810 | 345 |
8. Komisijas naudas ienākumi
| Jan – Dec | Jan – Dec | |
|---|---|---|
| 2024 | 2023 | |
| EUR | EUR | |
| Pārskaitījumi | 269 | - |
| Maksājumi | 12 454 | - |
| Norēķinu konta apkalpošana | 16 789 | - |
| Citi | 254 | - |
| Kopā | 29 766 | - |
9. Komisijas naudas izdevumi
| Jan – Dec | Jan – Dec 2023 EUR |
|
|---|---|---|
| 2024 | ||
| EUR | ||
| Maksājumu kartes | 68 698 | 271 |
| Klientu piesaiste | 20 253 | - |
| Nauda ceļā | 18 606 | - |
| Komisiju izdevumi, kas saistīti ar kredītu izsniegšanu | 12 073 | - |
| Citi | 3 138 | 717 |
| Kopā | 122 768 | 988 |
10. Pārējie pamatdarbības ienākumi
| Jan – Dec | Jan – Dec | |
|---|---|---|
| 2024 | 2023 | |
| EUR | EUR | |
| Pārējie pamatdarbības ienākumi* | 150 000 | 14 640 |
| Citi ienākumi no mātes sabiedrības IPAS INDEXO | 34 630 | - |
| Kopā | 184 630 | 14 640 |
*- saimnieciskās darbības atbalsts no VISA
11. Pārējie pamatdarbības izdevumi
| Jan – Dec | Jan – Dec | |
|---|---|---|
| 2024 | 2023 | |
| EUR | EUR | |
| Mārketinga izmaksas | 346 595 | 4 657 |
| Pārējie izdevumi | 33 168 | 54 564 |
| Kopā | 379 763 | 59 221 |
12. Administratīvie izdevumi
| Jan – Dec | Jan – Dec | |
|---|---|---|
| 2024 | 2023 | |
| EUR | EUR | |
| Personāla atalgojums | 1 542 072 | 733 302 |
| Personāla valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas | 349 477 | 159 806 |
| Valdes un padomes atalgojums | 641 095 | 476 475 |
| Valdes un padomes valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas | 151 234 | 112 400 |
| IT izdevumi | 2 079 213 | 919 159 |
| Profesionālie pakalpojumi | 59 461 | - |
| Biroja uzturēšana | 81 732 | 35 991 |
| Pārējās personāla izmaksas | 161 695 | 59 344 |
| Citi | 685 | 5 245 |
| Finanšu pārskatu revīzija | 67 579 | - |
| Citi apliecinājuma darba uzdevumi | 5 445 | - |
| Kopā | 5 139 688 | 2 501 722 |
Vidējais pilna laika nodarbināto darbinieku skaits 2024.gadā Bankā bija 50.
Par pārskata gadu, papildus likumā noteiktajam auditam, PricewaterhouseCoopers SIA ir snieguši šādus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus Bankai:
Ierobežotas pārliecības darba uzdevums par AS INDEXO Bankas un tās klientu naudas līdzekļu atsevišķu turēšanu un Noguldījumu Garantiju Likuma prasību izpildi attiecībā uz garantēto noguldījumu un iemaksu noguldījumu garantiju fondā atskaites sagatavošanu.
13. Uzņēmumu ienākumu nodoklis
2024.gadā un 2023.gadā aprēķinātais uzņēmuma ienākumu nodoklis:
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Uzņēmuma ienākumu nodoklis | 2 073 | 1 070 |
| Kopā | 2 073 | 1 070 |
14. Prasības pret centrālajām bankām
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Noguldījumi uz nakti Latvijas Bankā | 34 930 915 | - |
| Atlikums Latvijas Bankas norēķinu kontos | 444 289 | - |
| Kopā prasības pret centrālajām bankām pirms kredītu zaudējumiem | 35 375 204 | - |
| Paredzamie kredītzaudējumi par noguldījumiem Latvijas Bankā | (1 224) | - |
| Kopā | 35 373 980 | - |
Prasības pret Latvijas Banku ietver EUR nominētus korespondējošo kontu atlikumus Latvijas Bankā.
Obligātās rezerves, kas uz 31.12.2024 bija EUR 77 678, tiek salīdzināta ar Bankas vidējo mēneša korespondējošo kontu atlikumu Latvijas Bankā. Bankas vidējiem naudas un korespondējošo kontu atlikumiem ir jāpārsniedz obligāto rezervju nosacījum. 2024.gada 31.decembrī Banka ievēro visu iepriekš minētos nosacījumus.
15. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Prasība uz pieprasījumu pret Latvijas kredītiestādēm | 8 596 | 1 343 565 |
| Kopā | 8 596 | 1 343 565 |
Saskaņā ar 9. SFPS "Finanšu instrumenti" Banka izvērtēja sagaidāmos kredītzaudējumus prasībām pret kredītiestādēm. Banka daļu naudas līdzekļu tur AS Swedbank. AS Swedbank ir S&P reitings A+, Moody's Aa3, bet Fitch AA reitings. Izvērtējot sagaidāmo kredītzaudējumu līmeni, tika secināts, ka tas ir nebūtisks un uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem netika veidoti.
16. Kredīti
Patēriņa kredīts ir kredīta veids, kas tiek piešķirts privātpersonām, lai finansētu personīgos izdevumus bez nodrošinājuma, un to parasti izmanto neatliekamiem pirkumiem, mājsaimniecības vajadzībām vai esošo parādu konsolidācijai.
Norēķinu konta pārsnieguma overdrafts ir īstermiņa aizdevums, kas ļauj konta īpašniekiem izņemt vairāk līdzekļu, nekā pieejams kontā, parasti ar piemērojamiem procentiem un noteiktiem atmaksas nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka 2023. gadā Banka vēl nebīja saņēmusi kredītiestādes licenci, 2023.gada laikā netika izsniegti nekāda veida kredīti klientiem.
Tabulās ir uzrādīta bruto uzskaites vērtība un paredzamo kredītzaudējumu apjoms aizdevumiem un prasībām pret klientiem, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, pēc to veidiem. Informācija atspoguļota uz 2024. gada 31. decembri un 2023. gada 31. decembri.
Aizdevumu klientiem sadalījums ir šāds:
a) Pēc klientu veidiem
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Mājsaimniecības | 1 069 854 | - |
| Kopā pirms kredītzaudējumiem | 1 069 854 | - |
| Paredzamie kredītzaudējumi | (82 548) | - |
| Kopā, neto | 987 306 | - |
b) pēc līguma termiņa:
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Līdz vienam gadam | 1 649 | - |
| Vairāk par vienu gadu | 1 068 205 | - |
| Kopā pirms kredītzaudējumiem | 1 069 854 | - |
| Paredzamie kredītzaudējumi | (82 548) | - |
| Kopā, neto | 987 306 | - |
c) pēc produkta:
| Dec 2024 | ||
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Patēriņa kredīti | 1 068 205 | - |
| Norēķinu konta pārsnieguma overdrafti | 1 649 | - |
| Kopā pirms kredītzaudējumiem | 1 069 854 | - |
| Paredzamie kredītzaudējumi | (82 548) | - |
| Kopā, neto | 987 306 | - |
d) paredzamie kredītzaudējumi pēc produktu veidiem
Zemāk redzamajā tabulā ir norādīta bruto aizdevumu un debitoru parādu summa, kā arī paredzamo kredītu zaudējumu apmērs 2024. gada 31. decembrī
| Paredzamie kredītu | ||
|---|---|---|
| Bruto | zaudējumi | |
| EUR | EUR | |
| Patēriņa kredīti | 1 068 205 | (82 548) |
| Norēķinu konta pārsnieguma overdrafti | 1 649 | - |
| Kopā | 1 069 854 | (82 548) |
e) Uzkrājumu kustība paredzamajiem kredītu zaudējumiem:
| 2024 | 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Atlikums uz pārskata perioda sākumu | - | - |
| Paredzamo kredītzaudējumu pieaugums | (82 548) | - |
| Paredzamo kredītzaudējumu samazinājums | - | - |
| Norakstāmie kredīti un sagaidāmie zaudējumi | - | - |
| Atlikums uz pārskata perioda beigām | (82 548) | - |
a) Paredzamo kredītzaudējumu sadalījums pa posmiem:
| 2024 | 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Aizņēmēja iekšējais kredīta riska līmenis kategorijā no 4 līdz 5 | 1 009 167 | - |
| Aizņēmēja iekšējais kredīta riska līmenis kategorijā no 2 līdz 3 | 39 122 | - |
| Aizņēmēja iekšējais kredīta riska līmenis kategorijā 1 | 19 916 | - |
| Kopā bruto kredīti | 1 068 205 | - |
| Uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem | (82 548) | - |
| Neto kredīti | 985 657 | - |
b) izmaiņas paredzamajos kredītzaudējumos un bruto uzskaites vērtībā aizdevumiem un prasībām no klientiem, kas uzrādīti amortizētajās izmaksās, starp pārskata un salīdzināmo periodu sākumu un beigām:
| Uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem | Bruto uzskaites vērtība | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | 1.posms (12- mēnešu ECL) |
2.posms (dzīvesciklā ECL priekš SICR) |
3.posms (dzīvesciklā ECL ar kredīta izvērtējumu ) |
Kopā | 1.posms (12-mēnešu ECL) |
2.posms (dzīvesciklā ECL priekš SICR) |
3.posms (dzīvesciklā ECL ar kredīta izvērtējumu) |
Kopā |
| 2023.gada 31.decembrī |
- | - | - | - | - | - | - | - |
| Kustība ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumiem periodā: |
- | - | - | - | - | - | - | - |
| Izmaiņas: | ||||||||
| Jaunizsiegti | 82 548 | - | - | 82 548 | 1 069 854 | - | - | 1 069 854 |
| dzīvesciklā (no 1.posma uz 2.posmu) |
(55 290) | 55 290 | - | - | (281 964) | 281 964 | - | - |
| dzīvesciklā ar kredīta izvērtējumu (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) |
- | (15 355) | 15 355 | - | - | (21 803) | 21 803 | - |
| Kopējā kustība ar ietekmi uz kredītu zaudējumu uzkrājumiem periodā |
27 258 | 39 935 | 15 355 | 82 548 | 787 890 | 260 161 | 21 803 | 1 069 854 |
| Uz 2024.gada 31.decembri |
27 258 | 39 935 | 15 355 | 82 548 | 787 890 | 260 161 | 21 803 | 1 069 854 |
Bankas darbība tika uzsākta 2024.gadā, tādēļ kvalitātes novērtējuma sadalījums ir veikts tika par jaunizsniegtajiem kredītiem.
17. Pārējie aktīvi un kredītzaudējumi
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | EUR | EUR |
| Plastikāta karšu krājumi | 68 178 | 76 839 |
| Pārējie aktīvi | 102 594 | 17 715 |
| Drošības depozīts nomas saistībām | 103 582 | 31 |
| Uzkrājumi drošības depozīta paredzamajiem kredītzaudējumiem | (1 118) | - |
| NETS drošības depozīts* | 263 229 | - |
| Uzkrājumi NETS drošības depozīta paredzamajiem kredītzaudējumiem | (2 842) | - |
| Kopā | 533 623 | 94 585 |
*- 2024. gadā drošības depozīts EUR 263 229 apmērā tika rezervēts iespējamiem darījumiem, kas saistīti ar VISA sistēmu.
18. Nākamo periodu izdevumi
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| IT uzturēšanas un sistemu licences izdevumi | 691 196 | 508 701 |
| Veselības apdrošināšana | 14 841 | 8 490 |
| Abonēšanas izdevumi | 7 128 | - |
| Citi | 178 | - |
| Kopā | 713 343 | 517 191 |
19. Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi
| Investīcijas IT sistēmās | |
|---|---|
| EUR | |
| Sākotnējā vērtība | |
| 31.12.2022 | 65 542 |
| Iegādāts | 1 786 913 |
| Avansa maksājums | 71 844 |
| 31.12.2023 | 1 924 300 |
| Iegādāts | 2 970 969 |
| Avansa maksājums | (25 380) |
| 31.12.2024 | 4 869 889 |
| Uzkrātā amortizācija | |
| 31.12.2022 | - |
| Aprēķināts | 38 335 |
| 31.12.2023 | 38 335 |
| Aprēķināts | 385 977 |
| 31.12.2024 | 424 312 |
| Atlikusī bilances vērtība uz 31.12.2023 | 1 885 964 |
| Atlikusī bilances vērtība uz 31.12.2024 | 4 445 577 |
| Nomātā īpašuma uzlabojumi | Pamatlīdzekļi | Kopā | |
|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | |
| Sākotnējā vērtība | |||
| 31.12.2022 | - | - | - |
| Iegādāts | - | 19 593 | 19 593 |
| 31.12.2023 | - | 19 593 | 19 593 |
| Iegādāts | - | 226 598 | 226 598 |
| Avansa maksājums | - | 9 997 | 9 997 |
| Nomātā īpašuma uzlabojumi | 366 300 | - | 366 300 |
| 31.12.2024 | 366 300 | 256 188 | 622 488 |
| Uzkrātais nolietojums | |||
| 31.12.2022 | - | - | - |
| Aprēķināts | - | 4 618 | 4 618 |
| 31.12.2023 | - | 4 618 | 4 618 |
| Aprēķināts | - | 28 011 | 28 011 |
| 31.12.2024 | - | 32 629 | 32 629 |
| Atlikusī bilances vērtība uz 31.12.2023 | - | 14 975 | 14 975 |
| Atlikusī bilances vērtība uz 31.12.2024 | 366 300 | 223 559 | 589 859 |
Visi nemateriālie aktīvi ir IT investīcijas. IT investīcijas ir paredzētas Bankas pamatdarbības nodrošināšanai, lai nodrošinātu klientu piesaisti to pārbaudi, apkalpošanu, tajā skaitā mobilo aplikāciju un citas ar bankas darbību saistītas sistēmas.
20. Tiesības lietot aktīvu
Banka piemēro 16. SFPS nomas darījumiem. Banka nomāja vairākas biroja telpas pārskata periodā. Nomas līgums par Pulkveža Brieža 2 bija spēkā līdz 2024. gada 30. septembrim. Kopējie īstermiņa nomas saistību maksājumi pārskata periodā bija EUR 10 036.
Nomas līgums par Roberta Hirša 1 ofisa telpām ir spēka sākot ar 2024. gada 15. jūliju līdz 2029. gada 15. jūlijam un nomas saistības tiek aprēķinātas piemērojot 6.4% diskonta likmi. Diskonta likmes aprēķiniem Banka izmanto Latvijas Bankas starpuzņēmumu kredītu likmi precīzā aprēķinu veikšanas dienā.
Īres līgums neparedz indeksāciju vai citu mainīgā maksājuma komponenti. Bankas pārskata periodā veica nomas saistību līguma termiņa izvērtējumu un šobrīd neuzskata, ka līguma termiņa pagarināšana būtu nepieciešama. Nosakot nomas termiņu, Bankas vadība ņēma vērā visus faktus un apstākļus, kas rada ekonomisku stimulu izmantot vai neizmantot līguma pagarināšanas iespējas. Pagarināšanas iespējas tiks iekļautas nomas termiņā tikai tad, ja būs pamatota pārliecība, ka nomas līgums tiks pagarināts. Iespējamie nākotnes naudas izdevumi netiek iekļauti nomas saistībās, jo nav pamatotas pārliecības, ka nomas līgums tiks pagarināts.
| 31.12.2022. Amortizācija Korekcijas 31.12.2023. |
EUR |
|---|---|
| - | |
| - | |
| - | |
| - | |
| Ietekme no nomas līguma izmaiņām | 2 037 843 |
| Amortizācija | (179 957) |
| Korekcijas* | 42 553 |
| 31.12.2024. | 1 900 439 |
*- pēc pieņemšanas nodošanas akta, veikts kvadratūras pārrēķins
| Nomas saistības | EUR |
|---|---|
| 31.12.2022. | - |
| Izmaiņas pārskata periodā | - |
| Korekcijas | - |
| 31.12.2023. | - |
| Izmaiņas pārskata periodā | 2 037 843 |
| Nomas līzinga maksas | (176 105) |
| Procentu maksājumi | 60 500 |
| Korekcijas | 42 129 |
| 31.12.2024. | 1 964 367 |
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Tiesības lietot aktīvu | EUR | EUR |
| Tiesības lietot aktīvu | 1 900 439 | - |
| Nomas saistības | 1 964 367 | - |
21. Uzkrātās saistības
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Nefinanšu saistības | EUR | EUR |
| Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem | 118 988 | 58 448 |
| Uzkrājumi nodevām | 24 841 | 2 988 |
| Uzkrājumi darbinieku 3.pensiju līmeņa iemaksām | 19 500 | 10 452 |
| Kopā nefinanšu saistības | 163 329 | 71 888 |
22. Noguldījumi
Norēķinu konts ir primārais konts, kas tiek atvērts pēc INDEXO Bankas noteikumu un nosacījumu akceptēšanas klienta izvērtēšanas (onboardinga) laikā.
Krājkase ir noguldījums uz nenoteiktu laiku, par kuru tiek maksāti procenti. Krājkasē var veikt iemaksas un no tā var izņemt līdzekļus bez ierobežojumiem vai iepriekšēja paziņojuma.
Termiņdepozīts ir noguldījums uz noteiktu laiku, par kuru tiek maksāti procenti un kuru nav iespējams papildināt. Ņemot vērā, ka 2023.gadā Banka vēl nebija saņēmusi kredītiestādes licenci, 2023.gadā netika pieņemti klientu noguldījumi.

Saskaņā ar noguldījumu nosacījumiem:
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Norēķinu konts (iesk. uzkrātos procentus) | 5 007 598 | - |
| Krājkase | 16 584 893 | - |
| Termiņdepozīti (iesk. uzkrātos procentus) | 11 505 257 | - |
| līdz 6 mēnešiem | 674 586 | - |
| no 6 mēnešiem līdz 1 gadam | 10 389 220 | - |
| no 1 gada līdz 2 gadiem | 134 054 | - |
| no 2 gadiem līdz 5 gadiem | 307 397 | - |
| Kopējie noguldījumi: | 33 097 748 | - |
Pēc ģeogrāfiskā reģiona:
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Latvija | 32 970 116 | - |
| EEZ | 127 561 | - |
| Citas EZ valstis | 71 | - |
| Kopējie noguldījumi: | 33 097 748 | - |
| Norēķinu konti: | Dec-24 | Dec-23 |
|---|---|---|
| Rezidenti | EUR | EUR |
| Privātpersonas | 4 954 498 | - |
| Juridiskās personas | - | - |
| Bankas darbinieki | 42 921 | - |
| Kopā: | 4 997 419 | - |
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| Nerezidenti | EUR | EUR |
| Privātpersonas | 9 818 | - |
| Juridiskās personas | - | - |
| Bankas darbinieki | - | - |
| Kopā: | 9 818 | - |
Krājkase:
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| Rezidenti | EUR | EUR |
| Privātpersonas | 16 201 172 | - |
| Juridiskās personas | - | - |
| Bankas darbinieki | 284 756 | - |
| Kopā: | 16 485 928 | - |
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| Nerezidenti | EUR | EUR |
| Privātpersonas | 99 326 | - |
| Juridiskās personas | - | - |
| Bankas darbinieki | - | - |
| Kopā: | 99 326 | - |
Termiņdepozīti:
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| Rezidenti | EUR | EUR |
| Privātpersonas | 10 598 928 | - |
| Juridiskās personas (IPAS INDEXO) | 674 586 | - |
| Bankas darbinieki | 213 255 | - |
| Kopā: | 11 486 769 | - |
| Dec-24 | Dec-23 | |
|---|---|---|
| Nerezidenti | EUR | EUR |
| Privātpersonas | 18 488 | - |
| Juridiskās personas | - | - |
| Bankas darbinieki | - | - |
| Kopā: | 18 488 | - |
Piemērotās procentu likmes bankas darbinieku depozītiem neatšķiras no pārējiem klientiem piešķirtajām depozītu likmēm.
23. Norēķini ar piegādātājiem
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Finanšu saistības | EUR | EUR |
| Bankas sistēmu licences | - | 419 381 |
| IT infrastruktūras izstrāde | 138 511 | 34 796 |
| Nodokļi | 130 187 | - |
| Audita izdevumi | 49 912 | - |
| IT atbalsta izmaksas | 45 806 | - |
| Citas | 39 128 | 57 418 |
| PR izmaksas | 30 000 | - |
| Veselības apdrošināšana | 15 731 | - |
| Karšu izsniegšana | 11 275 | - |
| Nomas saistības | 10 833 | - |
| Kopā: | 471 383 | 511 595 |
24. Aizņēmumi no mātes sabiedrības
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Finanšu saistības | EUR | EUR |
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības | - | 700 000 |
| Uzkrātie procenti | - | 345 |
| Kopā: | - | 700 345 |
25. Nodokļi
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Nefinanšu saistības | EUR | EUR |
| PVN | 13 315 | 156 903 |
| VSAOI | 92 480 | 91 455 |
| IIN | 55 369 | 41 672 |
| Riska nodeva | 24 | 23 717 |
| UIN | 189 | 12 |
| Kopā: | 161 377 | 156 903 |
26. Citas saistības
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| Nefinanšu saistības | EUR | EUR |
| Saistības par darba samaksu | 150 222 | 85 588 |
| Finanšu saistības | EUR | EUR |
| Nauda ceļā | 67 507 | - |
| Kopā: | 217 729 | 85 588 |
27. Pamatkapitāls
2024.gada 31.decembrī, Bankas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 17 309 445 (2023.gada 31.decembrī - 5 000 000), kas ir sadalīts 17 309 445 akcijās ar vienādām balss tiesībām. Visu Bankas akciju nominālvērtībā ir 1.00 EUR. INDEXO Bankas vienīgais akcionārs 2024.gada 31.decembrī bija IPAS INDEXO, kuram pieder 100% Bankas apmaksātā kapitāla.
Pārskata perioda laikā Bankas pamatkapitāls tika palielināts par 12 309 445 EUR.
| 2024.gada 31.decembris | ||
|---|---|---|
| Akcionārs | Apmaksātais pamatkapitāls EUR | % no visa apmaksātā pamatkapitāla |
| IPAS INDEXO | 17 309 445 | 100% |
| Kopā | 17 309 445 | 100% |
| 2023.gada 31.decembris | ||
| Akcionārs | Apmaksātais pamatkapitāls EUR | % no visa apmaksātā pamatkapitāla |
| IPAS INDEXO | 5 000 000 | 100% |
| Kopā | 5 000 000 | 100% |
28. Likviditātes risks
Tabulā ir atspoguļota Bankas finanšu aktīvu un saistību termiņstruktūras analīze, kas veikta, ņemot vērā atlikušo termiņu no pārskata perioda beigu datuma līdz līgumā noteiktajam dzēšanas datumam. Bankas aktīvu un saistību termiņstruktūras analīzes 2024.gada 31.decembrī:
Diskontēto aktīvu un nediskonēto saistību termiņstruktūras analīze:
| 31.12.2024., EUR | Kopā | Uz pieprasījuma |
Līdz 1 mēnesim |
No 1 līdz 3 mēnešiem |
No 3 mēnešiem līdz 1 gadam |
No 1 līdz 5 gadiem |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | ||||||
| Nauda un tās ekvivalenti |
35 382 576 | 35 382 576 | - | - | - | - |
| Aizdevumi | 987 786 | 1 649 | 452 | 4 544 | 38 569 | 942 572 |
| Pārējie aktīvi | 533 623 | 102 464* | 170 772 | - | - | 260 387* |
| Kopā finanšu aktīvi | 36 903 985 | 35 486 689 | 171 224 | 4 544 | 38 569 | 1 202 959 |
| Finanšu saistības | ||||||
| Noguldījumi | (33 435 240) | (21 592 490) | (700 193) | (51 233) | (10 619 661) | (471 663) |
| Norēķini ar piegādātājiem |
(538 890) | (381 171) | (157 719) | - | - | - |
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības |
- | - | - | - | - | - |
| Nomas saistības | (1 964 367) | - | (33 294) | (66 588) | (299 650) | (1 564 834) |
| Kopā finanšu saistības |
(35 938 495) | (21 973 661) | (891 206) | (117 821) | (10 919 310) | (2 036 497) |
| Neto pozīcija | 965 490 | 13 513 028 | (719 982) | (113 277) | (10 880 741) | (833 538) |
*-Drošības depozīts
| 31.12.2023., EUR | Kopā | Uz pieprasījuma |
Līdz 1 mēnesim |
No 1 līdz 3 mēnešiem |
No 3 mēnešiem līdz 1 gadam |
No 1 līdz 5 gadiem |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | ||||||
| Nauda un tās ekvivalenti | 1 343 565 | 15 655 | 1 327 910 | - | - | - |
| Aizdevumi | - | - | - | - | - | - |
| Pārējie aktīvi | 94 585 | 31 | 94 554 | - | - | - |
| Kopā finanšu aktīvi | 1 438 150 | 15 686 | 1 422 464 | - | - | - |
| Finanšu saistības | ||||||
| Noguldījumi | - | - | - | - | - | - |
| Norēķini ar piegādātājiem | (511 595) | (511 595) | - | - | - | - |
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības |
(700 345) | - | - | - | (700 345) | |
| Nomas saistības | - | - | - | - | - | - |
| Kopā finanšu saistības | (1 211 940) | (511 595) | - | - | (700 345) | - |
| Neto pozīcija | 226 210 | (495 909) | 1 422 464 | - | (700 345) | - |
29. Darījumi ar saistītajām personām
Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti akcionāri, kuriem Bankā ir būtiska ietekme, padomes un valdes locekļi, un pārējās saistītās puses, t.i. vadošie darbinieki, viņu tuvi radinieki un viņu kontrolē esošās sabiedrības, kā arī saistītās sabiedrības. Periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim visi darījumi ar saistītajām pusēm tika veikti, ievērojot brīvā tirgus principus. Visiem kredītiem, norēķiniem ar klientiem un citām finansēšanas darbībām kas saistītas ar saistītajām pusēm tiek piemērotas tirgus likmes.
2024.gada 31.decembrī bilances atlikumi ar saistītajām personām ir sekojoši:
| EUR | Akcionāri | Vadošie darbinieki |
Valde un Padome |
Citas saistītās puses |
|---|---|---|---|---|
| Aizdevumi (Līguma procentu likme atbilst tirgus likmēm) |
- | - | 12 665 | 1 954 |
| Kredītzaudējumu uzkrājumi 2024.gada 31.decembrī |
- | - | (548) | (36) |
| Noguldījumi (Līguma procentu likme atbilst tirgus likmēm) |
674 586 | 10 627 | 155 469 | 374 841 |
| Norēķini ar piegādātājiem | 1 050 | - | - | - |
| 2023.gada 31.decembrī bilances atlikumi ar saistītajām personām ir sekojoši: | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| EUR | Akcionāri | Vadošie darbinieki | Valde un Padome |
|---|---|---|---|
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības (Līguma procentu likme: 6 %) |
700 345 | - | - |
| Kredītzaudējumu uzkrājumi 2023.gada 31.decembrī |
- | - | - |
| Noguldījumi | - | - | - |
| Norēķini ar piegādātājiem | 1 558 | - | - |
| Kreditoru saistības | 16 887 | - | - |
Ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar norēķiniem ar saistītajām personām 2024.gada laikā:
| EUR | Akcionāri | Vadošie darbinieki |
Citas saistītās puses |
Valde un Padome |
|---|---|---|---|---|
| Komisijas ienākumi | - | - | 822 | 194 |
| Kredītzaudējumu uzkrājumi 2024.gada 31.decembrī |
- | - | (36) | (548) |
| Procentu izdevumi | 9 550 | 42 | 1 078 | 342 |
| Citi pamatdarbības izdevumi | 23 254 | - | - | - |
| Citi pamatdarbības ienākumi | 34 630 | - | - | - |
| Administratīvās un citas izmaksas | - | 136 228 | - | 641 095 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | - | 32 136 | - | 151 234 |
Ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar norēķiniem ar saistītajām personām 2023.gada laikā:
| EUR | Akcionāri | Vadošie darbinieki |
Citas saistītās puses |
Valde un Padome |
|---|---|---|---|---|
| Komisijas ienākumi | - | - | - | - |
| Kredītzaudējumu uzkrājumi 2023.gada 31.decembrī |
- | - | - | - |
| Procentu izdevumi | 345 | - | - | - |
| Citi pamatdarbības izdevumi | 141 210 | - | - | - |
| Citi pamatdarbības ienākumi | 17 714 | - | - | - |
| Administratīvās un citas izmaksas | 16 887 | - | - | 139 948 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | - | - | - | 33 014 |
30. Patiesā vērtība
Zemāk ir sniegts Bankas finanšu instrumentu, kas uzradīti finanšu pārskatos, uzskaites vērtību un patiesās vērtības salīdzinājums.
(a) Finanšu instrumenti vērtēti patiesajā vērtībā
Bankai nav finanšu instrumentu, kas būtu vērtēti patiesajā vērtībā.
(b) Finanšu instrumenti, kas netiek vērtēti patiesajā vērtībā
Tabulā ir analizētas finanšu aktīvu un saistību, kas nav vērtēti patiesajā vērtībā, patiesās vērtības atbilstoši patiesās vērtības noteikšanas avotu hierarhijai:
| 31.12.2024., EUR | 1.Līmenis: | 2.Līmenis | 3.Līmenis | Kopā patiesā vērtība |
Uzskaites vērtība kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | |||||
| Nauda un tās ekvivalenti | - | 35 382 576 | - | 35 382 576 | 35 382 576 |
| Aizdevumi | - | - | 987 786 | 987 786 | 987 786 |
| Pārējie aktīvi | - | - | 533 623 | 533 623 | 533 623 |
| Finanšu saistības | |||||
| Noguldījumi | - | 33 097 748 | - | 33 097 748 | 33 097 748 |
| Norēķini ar piegādātājiem | - | 538 890 | 538 890 | 538 890 | |
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības | - | - | - | - | - |
2024.gada laikā pārklasifikācija starp patiesās vērtības avotu hierarhijas līmeņiem nebija.
Nauda un pieprasījuma noguldījumi centrālajās bankās ir EUR valūtu skaidra nauda un noguldījumi Latvijas Bankā, kuru bilances vērtība atbilst patiesajai vērtībai.
Citi finanšu aktīvi sastāv no karšu drošības depozītiem, naudas līdzekļiem ceļā un biroja telpu nomas drošības depozīta, tādējādi to bilances vērtība ir vienāda ar patieso vērtību.
Aizdevumi un prasības pret klientiem ir finanšu aktīvi, kas tiek novērtēti, izmantojot diskontēto naudas plūsmu metodi. Visas likmes atbilst nozares vidējām likmēm. Metodoloģija patiesās vērtības noteikšanai ir aprakstīta galvenajās grāmatvedības politikās.
| 31.12.2023., EUR | 1.Līmenis: | 2.Līmenis | 3.Līmenis | Kopā patiesā vērtība |
Uzskaites vērtība kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | |||||
| Nauda un tās ekvivalenti | - | 1 343 565 | - | 1 343 565 | 1 343 565 |
| Aizdevumi | - | - | - | - | - |
| Pārējie aktīvi | 94 585 | 94 585 | 94 585 | ||
| Finanšu saistības | |||||
| Noguldījumi | - | - | - | - | - |
| Norēķini ar piegādātājiem | - | 511 595 | - | 511 595 | 511 595 |
| Aizņēmumi no mātes sabiedrības | - | 700 345 | - | 700 345 | 700 345 |
31. Valūtas risks un jutīguma analīze
Ņemot vērā ka Bankas funkcionālā valūta ir EUR, kas ir Latvijas Republikas pamatvalūta, Bankai neveidojas valūtas risks, tamdēļ jutīguma analīze nav nepieciešama.
32. Kredītrisks
Tabulā atspoguļots Bankas maksimālais kredītrisks no finanšu pārskatā pakļautajām pozīcijām. Maksimālā kredītriska pakļautība ir attēlota gan bruto izteiksmē – neņemot vērā nodrošinājumu, paredzētos kredītzaudējumus un citus kredītriska mazināšanas pasākumus, gan neto izteiksmē – ņemot vērā nodrošinājumu un citus kredītriska mazināšanas pasākumus.
| Maksimālais kredītriska sadalījums: | ||
|---|---|---|
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
| EUR | EUR | |
| Noguldījumi Latvijas Bankā | 444 289 | - |
| Noguldījumi uz nakti Latvijas bankā | 34 930 915 | - |
| Noguldījumi Swedbank AS | 8 596 | 1 343 565 |
| Debitori | - | 17 714 |
| Aizdevumi | 1 069 854 | - |
| Pārējie aktīvi | 533 623 | 94 585 |
| Kopējā maksimālā kredītriska ekspozīcija: | 36 987 277 | 1 455 864 |
Maksimālā kredītriska koncentrācija:
Tabulā ir sadalīti bruto riska darījumi, kas saistīti ar Bankas saistībām pret kredītiestādēm pa ģeogrāfiskajiem reģioniem un galvenajiem darījumu partneriem vai saistīto darījumu partneru grupām.
| Dec 2024 | Dec 2023 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Noguldījumi Swedbank AS | 8 596 | 1 343 565 |
| Kopā no kredītiestādēm | 8 596 | 1 343 565 |
Bankai maksimālā bruto kredītriska pakļautība attiecībā uz vienu darījuma partneri vai saistītu darījuma partneru grupu 2024. gada 31. decembrī veidoja 0,02 % no kopējās bruto kredītriska pakļautības finanšu iestādēm (2023. gadā: 63 %).
Uz pārskata perioda beigām, top 20 aizņēmēju koncentrācija veidoja 22.88%.
Darījumi, kas pakļauti kredītriskam, tiek iedalīti četrās kredītkvalitātes grupās atkarībā no starptautisko reitingu aģentūru publicētajiem kredītreitingiem. Finanšu iestādēm piederošajiem finanšu aktīviem tiek noteiktas šādas kredītkvalitātes grupas:
1.grupa: AAA, AA (Standard& Poor's, Fitch) / Aaa, Aa (Moody's) Banka ietver pirmās klases darījumu partnerus, kuri tiek uzskatīti par zema riska ieguldījumiem
2.grupa: A, BBB (Standard& Poor's, Fitch) / A, Baa (Moody's) Banka ietver darījumu partnerus ar tirgus pozīciju no vidējas līdz labai.
3.grupa: BB, B, CCC, CC, (Standard& Poor's, Fitch) / Ba, B, C (Moody's) Lielākā kredītriska pakļautība šajā grupā ir saistīta ar prasībām pret darījumu partneriem ar reitingu zem vidējā – BB (Standard& Poor's, Fitch) / Ba (Moody's).
Bez ārējā reitinga
Darījumu partneri, kuriem nav piešķirts starptautiskais kredītreitings, galvenokārt ir Latvijā darbojošos kredītiestāžu meitas bankas.
Iekšējais kredītreitings
Tiek atjaunināts vismaz reizi ceturksnī, izmantojot aktualizētos datus no ārējiem un iekšējiem avotiem. Visā aizdevuma darbības laikā kredītu uzraudzība un kvalitātes novērtēšana tiek veikta saskaņā ar "Kredītu uzraudzības procedūru" un "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procedūru".
Ja Darījumu partnerim nav piešķirts kredītreitingu aģentūras Moody's kredītreitings, izmanto tam pielīdzināmo Fitch vai Standard and Poor's Darījumu partnerim piešķirtos kredītreitingus. Ja Darījumu partnerim ir pieejami divi minēto ārējo kredītreitingu aģentūru piešķirtie kredītreitingi un tie ir atšķirīgie, tad izmanto sliktāko no tiem. Ja ir pieejami vairāk nekā divi ārējo kredītreitingu aģentūru kredītreitingi, tad izmanto tos divus sliktākos kredītreitingus, un ja tie ir atšķirīgi, izmanto labāku no tiem. Ja Darījumu partnerim nav nominēts individuāls kredītreitings, bet Darījumu partneris ietilpst savstarpēji saistīto personu grupā, tad novērtēšanā pielietojamo kredītreitingu nosaka, ņemot vērā Darījumu partnera mātes sabiedrībai nominēto kredītreitingu (ja tāds ir) un Darījumu partnera valsts kredītreitingu (ja tāds ir), izvēloties zemāko no tiem.
Finanšu aktīvu kredītkvalitātes sadalījums pa grupām pēc starptautiskajiem reitingiem 2024.gada 31.decembrī:
| 31.12.2024., EUR | 1.grupa: | 2.grupa: | 3.grupa: | Bez ārējā reitinga |
Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Nauda un tās ekvivalenti | - | 35 375 204 | - | 8 596 | 35 382 576 |
| Aizdevumi | - | - | - | 1 069 854 | 1 069 854 |
| Pārējie aktīvi | - | - | - | 537 582 | 537 582 |
| Kopā pirms kredītzaudējumiem | - | 35 375 204 | - | 1 616 031 | 36 991 236 |
| Kredītzaudējumi | - | (1 224) | - | (86 508) | (87 732) |
| Kopā, Neto | - | 35 373 980 | - | 1 529 523 | 36 903 504 |
Finanšu aktīvu kredītkvalitātes sadalījums pa grupām pēc starptautiskajiem reitingiem 2023.gada 31.decembrī:
| 31.12.2023., EUR | 1.grupa: | 2.grupa: | 3.grupa: | Bez reitinga | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Nauda un tās ekvivalenti | - | - | - | 1 343 565 | 1 343 565 |
| Aizdevumi | - | - | - | - | - |
| Pārējie aktīvi | - | - | - | 94 585 | 94 585 |
| Kopā pirms kredītzaudējumiem | - | - | - | 1 438 150 | 1 438 150 |
| Kredītzaudējumi | - | - | - | - | - |
| Kopā, Neto | - | - | - | 1 438 150 | 1 438 150 |
Bankas finanšu aktīvu sadalījums pa 3 posmu kategorijām 2024.gada 31.decembrī:
| 31.12.2024., EUR | 1.posms: | 2.posms: | 3.posms: | Kopā |
|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | ||||
| Nauda un tās ekvivalenti | 35 382 576 | - | - | 35 382 576 |
| Aizdevumi | 787 946 | 260 102 | 21 806 | 1 069 854 |
| Pārējie aktīvi | 537 582 | - | - | 537 582 |
| Bruto finanšu aktīvi | 36 708 104 | 260 102 | 21 806 | 36 990 012 |
| Kredītzaudējumi | (32 436) | (39 935) | (15 361) | (87 732) |
| Kopā,neto | 36 675 668 | 220 167 | 6 445 | 36 902 280 |
Bankas finanšu aktīvu sadalījums pa 3 posmu kategorijām 2023.gada 31.decembrī:
| 31.12.2023., EUR | 1.posms: | 2.posms: | 3.posms: | Kopā |
|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | ||||
| Nauda un tās ekvivalenti | 1 343 565 | - | - | 1 343 565 |
| Aizdevumi | - | - | - | - |
| Pārējie aktīvi | 94 585 | - | - | 94 585 |
| Bruto finanšu aktīvi | 1 438 150 | - | - | 1 438 150 |
| Kredītzaudējumi | - | - | - | - |
| Kopā,neto | 1 438 150 | - | - | 1 438 150 |
Izmaiņas Bankas finanšu aktīvos, kas vērtēti amortizētajā iegādes vērtībā sadalījumā pa posmiem 2024.gada 31.decembrī:
| 31.12.2024., EUR | Sākotnējā 1. posmā | Izmaiņas no 1. uz 2. posmu |
Izmaiņas no 2. uz 3.posmu |
Kopā |
|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | ||||
| Nauda un tās ekvivalenti | 35 382 576 | - | - | 35 382 576 |
| Aizdevumi | 787 946 | 260 102 | 21 806 | 1 069 854 |
| Pārējie aktīvi | 537 582 | - | - | 537 582 |
| Bruto finanšu aktīvi | 36 708 104 | 260 102 | 21 806 | 36 990 012 |
| Kredītzaudējumi | (32 436) | (39 935) | (15 361) | (87 732) |
| Kopā,neto | 36 675 668 | 220 167 | 6 445 | 36 902 280 |
33. Procentu likmju risks
Banka ir pakļauta procentu likmju riskam saistībā ar finanšu aktīvu un finanšu saistību termiņu, kas pakļauti procentu likmju riskam, balstoties uz īsāko no atlikušajiem finanšu instrumentu termiņiem, kas pakļauti procentu likmju riskam, un procentu likmju pārskatīšanas datumiem.
Zemāk tabulā apkopota Bankas procentu likmju riska ekspozīcija Bankas finanšu aktīvu un saistību bilances vērtībā, kas kategorizēti pēc agrākā no līgumā noteiktā procentu likmes pārskatīšanas datuma vai termiņa beigām.
Procentu likmju riska novērtēšanai Banka izmanto vienkāršoto standartizēto metodoloģiju, kas minēta regulā (ES) 2024/857 un kura nosaka pamata līdzekļu bāzi (stabilus beztermiņa noguldījumus, kuru pārcenošana ir mazticama būtiski mainīgos procentu likmju vides un tirgus apstākļos), kā arī to sadalījumu pa laika diapazoniem, līdz ar ko Banka neveic klientu uzvedības modelēšanu attiecībā uz kontiem bez noteiktiem pārcenošanas datumiem vai kontiem, kuriem ir nenoteikts izpildes termiņš, ņemot vērā gan noguldītāju, gan klientu kontu īpašības.
Banka identificē pret procentu likmju izmaiņām jutīgos instrumentos, t.sk. finanšu instrumentus ar iekļauto izvēles iespēju (darījumi ar pirmstermiņa izņemšanas vai pirmstermiņa dzēšanas iespējām) un veic klientu uzvedības pieņēmumu modelēšanu, nosakot termiņnoguldījumu pirmstermiņa izņemšanas likmi (the term deposit early redemption rate) un fiksētas procentu likmes aizdevumu priekšapmaksas likmi (the conditional prepayment rate), pamatojoties uz vēsturiskiem novērojumiem, kas ir konsekventi laika gaitā, cik daudz tie ir pieejami. Aizdevumu priekšapmaksas likme atspoguļo gada paredzamos priekšapmaksas maksājumus un termiņnoguldījumu pirmstermiņa izņemšanas likme - kumulatīvās paredzamās izpirkšanas summas termiņnoguldījuma darbības laikā.
Bankas sākuma darbības periodā, kamēr Bankai nav pietiekamo vēsturisko datu, Banka nosaka minētās likmes, izmantojot pieejamo vēsturisko informāciju, Bankas ekspertu viedokli, profesionālo pieredzi un pieejamo informāciju par situāciju tirgū un pie konkurentiem, kā arī ņemot vērā iespējamo ietekmi uz pašreizējo un nākotnes aizdevumu pirmstermiņa dzēšanas ātrumu, ko rada ekonomiskā vide, līguma nosacījumi, procentu likmju izmaiņu scenāriji un citi lielumi, kas ietekmē klientu uzvedību.
| 31.12.2024., EUR | Kopā | Uz pieprasījuma |
Līdz 1 mēnesim |
No 1 līdz 3 mēnešiem |
No 3 mēnešiem līdz 1 gadam |
No 1 līdz 5 gadiem |
Bez riska |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Finanšu aktīvi | |||||||
| Nauda un tās ekvivalenti | 35 382 576 | 35 382 576 | - | - | - | - | - |
| Aizdevumi | 1 448 710 | 265 196 | 41 356 | 83 833 | 340 722 | 717 604 | - |
| Pārējie aktīvi | 986 748 | 986 748 | - | - | - | - | - |
| Kopā finanšu aktīvi | 37 818 034 | 36 634 520 | 41 356 | 83 833 | 340 722 | 717 604 | - |
| Finanšu saistības | |||||||
| Noguldījumi | (33 865 772) | (16 227 003) | (117 441) | (235 877) | (11 519 994) | (5 765 459) | - |
| Pārējās saistības | (2 832 455) | (2 832 455) | - | - | - | - | - |
| Kopā finanšu saistības | (36 698 227) | (19 059 457) | (117 441) | (235 877) | (11 519 994) | (5 765 459) | - |
| Procentu likmju risks | 1 119 807 | 17 575 063 | (76 085) | (152 044) | (11 179 272) | (5 047 855) | - |
Procentu likmju maiņas aktīvu un saistību nediskontētā termiņstruktūras analīze 2024.gada 31.decembrī:
Procentu likmju riska informācija sniegta, pamatojoties uz bankas iekšējām atskaitēm, kas sniegtas vadībai.
Procentu likmju riska aprēķināšanas prasība Bankai stājas spēkā kopš bankas licences saņemšanas. Līdz ar to Procentu likmju aprēķins nebija attiecināms uz 2023.gadu.
2024.gada 31.decembrī pieņemot, ka procentu likmes būtu par 200 bāzes punktiem zemākas vienlaikus pārējie mainīgie paliktu nemainīgi, ietekme uz gada peļņu negatīvā izteiksmē būtu 308.7 tūkstoši EUR, galvenokārt no zemāk saņemtajiem procentu ienākumiem.
| Bāzes punktu pieaugums |
Jutīgums uz neto procentu ienākumiem, EUR |
Bāzes punktu samazinājums |
Jutīgums uz neto procentu ienākumiem, EUR |
|
|---|---|---|---|---|
| 2024. gada 31. decembrī | ||||
| +200 | 308 688 | -200 | (308 688) | |
| Kopējā ietekme | 308 688 | (308 688) | ||
| 2023. gada 31. decembrī* | ||||
| +200 | - | -200 | - | |
| Kopējā ietekme | - | - |
*-Ņemot vērā, ka Banka licenci saņēma tikai 2024.gadā, jutīguma analīze 2023.gadā nebija saistoša.
Banka uzrauga aktīvus un saistības, kas ir procentu likmju jutīgi. Tabulā apkopotas vidējās svērtās procentu likmes aktīviem un saistībām kas ir procentu likmju jutīgi 2024. un 2023.gada 31.decembrī.
| Bilances vērtība, EUR 31/12/2024 |
Vidējā svērtā procentu likme 31/12/2024 |
Bilances vērtība, EUR 31/12/2023 |
Vidējā svērtā procentu likme 31/12/2023 |
|
|---|---|---|---|---|
| Procentu likmju jutīgi aktīvi | ||||
| Noguldījumi Latvijas Bankā | 35 373 980 | 3.02% | - | - |
| Kredīti | 987 786 | 12.94% | - | - |
| Kopā | 36 361 766 | - | ||
| Procentu likmju jutīgas saistības | ||||
| Norēķinu konti | 5 007 237 | 1.50% | - | - |
| Krājkases | 16 584 893 | 2.75% | - | - |
| Termiņnoguldījumi | 10 830 671 | 3.76% | - | - |
| Termiņnoguldījumi juridiskām personām |
674 586 | 3.20% | - | - |
| Kopā | 31 133 020 | - |
34. Darbības turpināšana
INDEXO Banka uzsāka bankas darbību 2024.gada 28.augustā, trīs ar pusi mēnešus pēc bankas licences saņemšanas, kas notika 2024.gada 21.maijā. Bankas izveides process aizsākās 2023. gada sākumā ar mērķi uzsākt Bankas darbību 2024.gada sākumā. Ieilgušais licencēšanas process nobīdīja laika grafiku, kā rezultātā Banka uzsāka savu darbību ar 6 mēnešu novēlošanos salīdzinot ar licencēšanas procesa laikā regulatoram iesniegto biznesa plānu.
Par spīti nobīdei, Bankas darbības uzsākšana bija veiksmīga un pirmajā darbības mēnesī tika piesaistīti vairāk kā 10 tūkstoši klientu un 2024. gada beigās klientu skaits sasniedza 21.1 tūkstoti ar kopējo noguldījumu apjomu 33.10 miljoni EUR, vienlaikus kredītportfelis pārsniedza 1.06 miljonus EUR (bruto). Ņemot vērā, ka Bankas darbība ir uzsākta salīdzinoši nesen, Bankas ienākumi vēl nav pietiekami, lai nosegtu visas pamatdarbības izmaksas. Vienlaikus INDEXO Banka veic būtiskus IT ieguldījumus, lai uzlabotu un izstrādātu ar vien vairāk dažādus Bankas pakalpojumus un produktus. Tādēļ Banka pārskata periodu ir noslēgusi ar 6.16 miljoniem EUR zaudējumiem.
2024.gada laikā Bankas kapitāls tika palielināts par 12.31 miljonu EUR. 2024.gada beigās kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs bija 54.17%, kas ir krietni virs minimālās prasības – 20%, ko ir noteicis regulators. Likviditātes seguma rādītājs pārskata perioda beigās bija 1273.49%. Tomēr, lai mazinātu Bankas darbības uzsākšanas aizkavēšanās ietekmi, turpinātu izsniegt patēriņa kredītus un veiksmīgi ieviestu pārējos, iecerētos produktus, kā piemēram, hipotekāros kredītus, google un apple pay maksājumus, ģimenes kontus, turētājbankas pakalpojumus, INDEXO Banka apzinās, ka šo plānu realizēšanai būs nepieciešams papildu kapitāls.
INDEXO Bankas mātes uzņēmums vienīgais bankas akcionārs IPAS INDEXO, pēc ikgadējās akcionāru sapulces, kas notiks 2025.gada martā, plāno ieguldīt Bankas kapitālā 0.7 miljonus EUR no uzņēmuma pārskata perioda peļņas. Plānojam arī akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaut lēmumu par jaunas akciju emisijas veikšanu.
Saskaņā ar IPAS INDEXO akcionāru ikgadējā akcionāru sapulcē 2024. gada 25. martā piešķirto pilnvarojumu un attiecīgajiem grozījumiem IPAS INDEXO statūtos, IPAS INDEXO valde ir pilnvarota uz laiku līdz pieciem gadiem emitēt jaunas akcijas par kopējo summu līdz 375 000 akciju. IPAS INDEXO ir daļēji īstenojis mandātu, emitējot 171 070 akcijas 2024. gadā, un tam ir mandāts emitēt atlikušās 203 930 akcijas. Attiecībā uz 203 930 akciju emisiju šobrīd ir spēkā investoru apņemšanās par parakstīšanos uz akcijām par cenu 12 eiro par akciju.
INDEXO grupas vadība apsver un izvērtē dažādas kapitāla stiprināšanas iespējas, tajā skaitā IPAS INDEXO publisko emisiju un INDEXO Bankai emitējot otrā līmeņa vai papildus pirmā līmeņa kapitāla instrumentus. Papildu kapitāla piesaiste kopā ar fokusu uz izmaksu kontroli, ļaus Bankai stiprināt tās operatīvo kapacitāti, uzlabot tās tehnoloģisko infrastruktūru un saglabāt finansiālo noturību, vienlaikus nodrošinot inovatīvus risinājumus INDEXO Grupas klientiem. INDEXO grupas vadība ir procesā, lai atjaunotu INDEXO grupas un Bankas finanšu plānu, kas tika paziņots 2023. gada beigās. Konkrētas ambīcijas biznesa izaugsmē un nepieciešamā papildus kapitāla summa tiks paziņotas IPAS INDEXO akcionāriem un Bankas ieguldītājiem tuvāko mēnešu laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Bankas vadība ir secinājusi, ka darbības turpināšanas princips ir piemērojams Bankas finanšu pārskatu sagatavošanā. INDEXO grupas un Bankas vadība jau ir pierādījusi spēju piesaistīt bankas attīstībai nepieciešamo kapitālu un augstāk minētie kapitāla piesaistes plāni nodrošinās kapitāla piesaisti par kopējo summu vismaz līdz 903 930 akcijām. Tomēr, pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz Bankas spēju veiksmīgi piesaistīt finansējumu.
Finanšu pārskatus 2025. gada 27. februārī apstiprināja izsniegšanai un AS INDEXO Banka valdes un padomes vārdā parakstīja:
Valdis Siksnis, Valdes priekšsēdētājs
Ivita Asare, Valdes locekle
Valdis Vancovičs, Padomes priekšsēdētājs
Gada pārskatu sagatavoja: AS INDEXO Bankas galvenā grāmatvede Julija Samoilova

Neatkarīga revidenta ziņojums
AS INDEXO Banka akcionāram
Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju
Mūsu atzinums
Mūsuprāt, finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS INDEXO Banka ("Banka") finanšu stāvokli 2024. gada 31. decembrī un Bankas darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātajiem SFPS Grāmatvedības standartiem.
Mūsu atzinums atbilst mūsu 2025. gada 25. februāra papildus ziņojumam Padomei, kas pilda Revīzijas komitejas funkcijas.
Ko mēs esam revidējuši
Bankas finanšu pārskati ietver:
- visaptverošo ienākumu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī;
- finanšu stāvokļa pārskatu 2024. gada 31. decembrī;
- pašu kapitāla izmaiņu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī;
- naudas plūsmas pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī; kā arī
- finanšu pārskatu pielikumu, kas ietver informāciju par būtiskām grāmatvedības politikām un citu paskaidrojošu informāciju.
Atzinuma pamatojums
Mēs veicām revīziju saskaņā ar Latvijas Republikā atzītajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS). Mūsu pienākumi, kas noteikti šajos standartos, ir turpmāk aprakstīti mūsu ziņojuma sadaļā Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju.
Mēs uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekošu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam.
Neatkarība
Mēs esam neatkarīgi no Bankas saskaņā ar Starptautisko Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus), kuru izdevusi Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (SGĒSP kodekss), un Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautajām ētikas prasībām, kas ir spēkā attiecībā uz mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju Latvijas Republikā. Mēs esam izpildījuši mūsu citus ētikas pienākumus saskaņā ar SGĒSP kodeksu un Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautās ētikas prasības.
Balstoties uz mūsu zināšanām un pārliecību, mēs paziņojam, ka ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, kurus mēs esam snieguši Bankai un tās mātes sabiedrībai, ir saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ka mēs neesam snieguši ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas ir aizliegti saskaņā ar Latvijas Republikas Revīzijas pakalpojumu likuma 37.6 pantu.
Laika periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Bankai sniegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi ir uzrādīti finanšu pārskatu 12. pielikumā.

Būtiska nenoteiktība attiecībā uz darbības turpināšanu
Mēs vēršam uzmanību uz finanšu pārskatu 34. pielikumu "Darbības turpināšana", kurā norādīts, ka Banka ir noslēgusi pārskata gadu ar zaudējumiem EUR 6.16 miljonu apmērā, un aprakstīti vadības plāni piesaistīt papildu kapitālu, lai turpinātu esošo bankas darbību veikšanu un jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu. Kā norādīts 34. pielikumā "Darbības turpināšana", šie apstākļi un apsvērumi norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Bankas spēju turpināt savu darbību. Mūsu atzinums nav ar iebildi attiecībā uz šo apstākli.
Mūsu revīzijas pieeja
Pārskats
| Būtiskums | | Kopējais būtiskums Bankas revīzijā: EUR 265 tūkstoši, kas veido aptuveni 4% no zaudējumiem pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa. |
|---|---|---|
| Galvenie revīzijas jautājumi |
| Sagaidāmie kredītzaudējumi izsniegtajiem kredītiem. |
Plānojot mūsu revīzijas procedūras, mēs noteicām būtiskuma līmeni un izvērtējām finanšu pārskatiem piemītošos būtiskas neatbilstības riskus. Jo īpaši mēs izvērtējām, vai vadība ir veikusi subjektīvus pieņēmumus, piemēram, attiecībā uz nozīmīgām grāmatvedības aplēsēm, kas ietver pieņēmumus un nenoteiktību attiecībā un nākotnes notikumiem. Tāpat kā citās mūsu veiktajās revīzijās, mēs izvērtējām vadības iekšējo kontroļu pārkāpšanas risku, tajā skaitā, vai ir pierādījumi par neobjektivitāti, kas norāda uz krāpšanas izraisītu būtiskas neatbilstības risku.
Mēs noteicām revīzijas apjomu, lai iegūtu pietiekamus revīzijas pierādījumus mūsu revidenta ziņojuma sniegšanai par finanšu pārskatiem kopumā. Nosakot revīzijas apjomu, mēs ņēmām vērā Bankas struktūru, grāmatvedības uzskaites procesus un kontroles, un nozari, kurā Banka darbojas.
Būtiskums
Revīzijas apjoms ir atkarīgs no būtiskuma piemērošanas. Revīzija tiek plānota ar mērķi iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskati nesatur būtiskas neatbilstības. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdu rezultātā. Tās tiek uzskatītas par būtiskām, ja atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt lietotāju ekonomisko lēmumu pieņemšanu, kas balstīti uz finanšu pārskatiem.
Balstoties uz mūsu profesionālo spriedumu, mēs noteicām konkrētus būtiskuma sliekšņus, tajā skaitā kopējo Bankas būtiskuma apmēru, kas piemērojams finanšu pārskatiem kopumā un ir atspoguļots zemāk esošajā tabulā. Tas, kopā ar kvalitatīvajiem apsvērumiem, palīdzēja mums noteikt revīzijas apjomu un revīzijas procedūru veidu, veikšanas laiku un apmēru, kā arī izvērtēt gan individuālo, gan apkopoto neatbilstību ietekmi uz finanšu pārskatiem kopumā.
| Kopējais Bankas revīzijas būtiskuma apmērs |
EUR 265 tūkstoši. |
|---|---|
| Kā mēs to noteicām | Aptuveni 4% no Bankas 2024. gada zaudējumiem pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa. |
| Pamatojums būtiskuma kritēriju piemērošanai |
Mēs izvēlējāmies zaudējumus pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa, jo, mūsuprāt, šis ir kritērijs, kurš ir vispiemērotākais apstākļos, kad Banka nesen ir uzsākusi kredītiestādes darbību un negūst būtiskus ieņēmumus no saimnieciskās darbības, bet |

noslēdza pārskata gadu ar EUR 6,162 tūkstošiem zaudējumiem, un tas ir vispārpieņemts pamatojums būtiskuma noteikšanai.
Mēs izvēlējāmies 4%, kas iekļaujas kvantitatīvo robežlielumu skalā būtiskuma noteikšanai sabiedriskās nozīmes struktūrai.
Mēs vienojāmies ar Padomi, ka mēs tai ziņosim par mūsu revīzijas gaitā konstatētajām neatbilstībām, kas pārsniedz EUR 13 tūkstošus, kā arī par mazāka apmēra neatbilstībām, ja par tām, mūsuprāt, būtu jāziņo kvalitatīvu iemeslu dēļ.
Galvenie revīzijas jautājumi
Galvenie revīzijas jautājumi ir tie jautājumi, kuri saskaņā ar mūsu profesionālo vērtējumu mūsu šī pārskata perioda finanšu pārskatu revīzijā bija visbūtiskākie. Šie jautājumi tika risināti mūsu finanšu pārskatu revīzijas kopējā kontekstā, kā arī, veidojot mūsu revīzijas atzinumu. Mēs nesniedzam atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem.
Galvenie revīzijas jautājumi
Sagaidāmie kredītzaudējumi izsniegtajiem kredītiem
Skatīt 16. pielikumu "Kredīti".
Mēs pievērsām uzmanību šai jomai, jo 9. SFPS "Finanšu instrumenti" sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) modeļa piemērošana kredītu vērtības samazināšanās aplēšu noteikšanai ietver sarežģītus un subjektīvus spriedumus attiecībā uz sagaidāmo kredītzaudējumu atzīšanas laiku un to apjomu.
Galvenās SKZ aprēķina modeļa iezīmes ietver kredītu klasifikāciju 3 posmos un kredītriska parametru izvērtēšanu. Banka nosaka sagaidāmo kredītzaudējumu apmēru kredītiem, izmantojot SKZ modeļa veiktos aprēķinus, ņemot vērā kredīta bilances vērtību saistību nepildīšanas brīdī (EAD), saistību nepildīšanas iestāšanās varbūtību (PD), aizņēmēja kredītriska izmaiņas un sagaidāmās naudas plūsmas no kredīta atmaksas (zaudējumu apmērs)(LGD).
Visiem kredītiem sagaidāmos kredītzaudējumus aprēķina piemērojot SKZ modeli.
- gada 31. decembrī uzkrājumi kredītzaudējumiem bija EUR 83 tūkstoši.
Kādas revīzijas procedūras mēs veicām attiecībā uz galvenajiem revīzijas jautājumiem
Mēs izvērtējām, vai Bankas uzskaites politikas attiecībā uz SKZ no izsniegtajiem kredītiem ir saskaņā ar 9. SFPS prasībām, izvērtējot katru būtisko modeļa komponenti: kredīta bilances vērtību saistību nepildīšanas brīdī, saistību nepildīšanas iestāšanās varbūtību un saistību nepildīšanas zaudējumus, maksātnespējas un kredītriska būtiska pieauguma definīcijas.
Mēs izvērtējām kontroļu attiecībā uz atbilstošiem kredītu datiem un SKZ aprēķiniem būtību un to darbības efektivitāti. Šīs kontroles ietvēra kontroles attiecībā uz kredītu informācijas ievadi sistēmā, kredītu analīzi un apstiprināšanu pirms aizdevumu izsniegšanas, izsniegtā aizdevuma piešķiršanu pareizajam klientam un kavēto dienu aprēķina pareizību.
Tāpat mēs pārbaudījām kredītportfeļa datu ticamību un pilnīgumu, pārbaudot līgumu datumus, procentu likmes, termiņu un citus datus, kas tiek izmantoti SKZ aprēķinā. Izlases kārtā izvēlētiem kredītiem mēs izvērtējām piešķirtās kategorijas pamatotību 2024. gada 31. decembrī.
Mēs pārbaudījām, ka SKZ modeļa galvenie parametri tiek aprēķināti saskaņā ar Bankas SKZ metodoloģiju, un ka aprēķinos tika izmantoti aktuālie dati. Mēs piesaistījām mūsu ekspertus, lai novērtētu SKZ modeli un pārrēķinātu SKZ kredītiem. Mēs arī veicām SKZ aprēķina modelī izmantoto datu pareizības pārbaudi.
Visbeidzot, mēs izvērtējām finanšu pārskatos atklāto informāciju par sagaidāmajiem kredītzaudējumiem kredītiem.

Ziņošana par citu informāciju, tai skaitā par Vadības ziņojumu
Vadība ir atbildīga par citu informāciju. Cita informācija ietver:
- Informāciju par Banku un Bankas vadību, akcionāru sastāvu un līdzdalību pamatkapitālā, kas sniegta gada pārskata 3. lappusē;
- Vadības ziņojumu, kas sniegts gada pārskatā no 4. līdz 7. lappusei; un
- Paziņojumu par AS INDEXO Banka valdes atbildību, kas sniegts gada pārskata 8. lappusē,
bet tā neietver finanšu pārskatus un mūsu revidenta ziņojumu par tiem.
Mūsu ziņojums par finanšu pārskatiem neattiecas uz gada pārskatā ietverto citu informāciju.
Saistībā ar finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar augstāk norādīto citu informāciju un, to darot, izvērtēt, vai šī cita informācija būtiski neatšķiras no finanšu pārskatu informācijas vai no mūsu zināšanām, kuras mēs ieguvām revīzijas gaitā, un vai tā nesatur cita veida būtiskas neatbilstības.
Attiecībā uz Vadības ziņojumu mēs arī veicām procedūras atbilstoši Latvijas Republikas Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām. Šīs procedūras ietver izvērtējumu par to, vai Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar attiecīgo likumdošanu.
Pamatojoties uz mūsu revīzijas ietvaros veiktajām procedūrām, mūsuprāt:
- Informācija, kas sniegta pārējā iepriekš norādītajā informācijā par pārskata gadu, par kuru ir sagatavoti šie finanšu pārskati, atbilst finanšu pārskatiem; un
- Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumu Nr. 326 "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un privāto pensiju fondu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu noteikumi" prasībām.
Papildus tam, ņemot vērā revīzijas laikā gūtās zināšanas un izpratni par Banku un tās darbības vidi, mums ir pienākums ziņot, ja mēs esam konstatējuši būtiskas neatbilstības Vadības ziņojumā un citā informācijā, ko mēs esam saņēmuši pirms šī revidenta ziņojuma datuma. Mūsu uzmanības lokā nav nonācis nekas, par ko šai sakarā būtu jāziņo.
Vadības un personu, kurām uzticēta pārvaldība, atbildība par finanšu pārskatiem
Vadība ir atbildīga par šo finanšu pārskatu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu saskaņā ar ES apstiprinātajiem SFPS Grāmatvedības standartiem, sagatavošanu un par tādu iekšējo kontroli, kādu vadība uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu finanšu pārskatu, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu.
Sagatavojot finanšu pārskatus, vadības pienākums ir izvērtēt Bankas spēju turpināt darbību, pēc nepieciešamības atbilstoši skaidrot apstākļus saistībā ar Bankas spēju turpināt darbību un piemērot darbības turpināšanas principu, ja vien vadība neplāno likvidēt Banku vai pārtraukt tās darbību, vai arī tai nav citas reālas alternatīvas Bankas likvidēšanai vai darbības pārtraukšanai.
Personas, kurām uzticēta Bankas pārvaldība, ir atbildīgas par Bankas finanšu pārskatu sagatavošanas pārraudzību.
Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju
Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskati kopumā nesatur kļūdu vai krāpšanas izraisītas būtiskas neatbilstības, un izsniegt revidenta ziņojumu, kurā izteikts atzinums. Pietiekama pārliecība ir augsta līmeņa pārliecība, bet tā negarantē, ka revīzijā, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr tiks atklāta būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdu rezultātā, un tās ir uzskatāmas par būtiskām, ja var pamatoti paredzēt, ka tās katra atsevišķi vai visas kopā varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, ko lietotāji pieņem, balstoties uz šiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, visa revīzijas procesa gaitā mēs izdarām profesionālus spriedumus un ievērojam profesionālo skepsi. Mēs arī:
- Identificējam un izvērtējam riskus, ka finanšu pārskatos varētu būt krāpšanas vai kļūdu dēļ radušās būtiskas neatbilstības, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras šo risku mazināšanai, kā arī iegūstam revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. Risks, ka netiks atklātas krāpšanas rezultātā radušās būtiskas neatbilstības, ir augstāks, nekā kļūdu izraisītām būtiskām neatbilstībām, jo krāpšana var ietvert slepenas norunas, dokumentu viltošanu, ar nodomu neuzrādītu informāciju, nepatiesi uzrādītu informāciju vai iekšējās kontroles pārkāpumus.
- Iegūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas ir būtiska revīzijas veikšanai, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par Bankas iekšējās kontroles efektivitāti.
- Izvērtējam pielietoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un attiecīgās vadības uzrādītās informācijas pamatotību.
- Izdarām secinājumu par vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību, un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, par to, vai pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Bankas spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka būtiska nenoteiktība pastāv, revidenta ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz finanšu pārskatos sniegto informāciju par šiem apstākļiem, vai ja šāda informācija nav sniegta, mēs sniedzam modificētu atzinumu. Mūsu secinājumi ir pamatoti ar revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidentu ziņojuma datumam. Tomēr nākotnes notikumu vai apstākļu ietekmē Banka savu darbību var pārtraukt.
- Izvērtējam vispārēju finanšu pārskatu izklāstu, struktūru un saturu, ieskaitot pielikumā atklāto informāciju, un to, vai finanšu pārskati patiesi atspoguļo pārskatu pamatā esošos darījumus un notikumus.
Mēs ziņojam personām, kurām uzticēta Bankas pārvaldība, tostarp par plānoto revīzijas apjomu un laiku un par svarīgiem revīzijas novērojumiem, ieskaitot būtiskus iekšējās kontroles trūkumus, kurus mēs identificējam revīzijas laikā.
Personām, kurām uzticēta Bankas pārvaldība, mēs sniedzam paziņojumu par to, ka mēs esam izpildījuši saistošās ētikas prasības attiecībā uz neatkarību, kā arī sniedzam informāciju par visām attiecībām un citiem apstākļiem, kurus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas varētu ietekmēt mūsu neatkarību, un, ja nepieciešams, par pasākumiem šādas ietekmes izslēgšanai vai piemērotajiem ietekmes ierobežošanas pasākumiem.
No visiem jautājumiem, par kuriem esam ziņojuši personām, kurām uzticēta Bankas pārvaldība, nosakām tos jautājumus, kurus uzskatām par visbūtiskākajiem finanšu pārskatu revīzijai šajā pārskata periodā un kas tādēļ uzskatāmi par galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mēs izklāstām šos jautājumus revidentu ziņojumā, izņemot, ja tiesību aktos liegts publiskot šādu informāciju, kā arī izņemot tos ļoti retos gadījumus, kad uzskatām, ka attiecīgais jautājums nav uzrādāms mūsu ziņojumā, jo ir pamatoti paredzams, ka sabiedrības interešu ieguvums no šādas informācijas publiskošanas neatsvērtu tās izpaušanas dēļ radušās negatīvās sekas.
Ziņojums par citām normatīvo aktu prasībām
Iecelšana un revīzijas termiņš
Mēs pirmo reizi tikām iecelti par Bankas revidentiem 2024. gada 25. martā. Šis ir mūsu pirmais revīzijas gads.

Revīzijas, kuras rezultātā ir sagatavots šis neatkarīgā revidenta ziņojums, atbildīgā partnere ir Ilandra Lejiņa.
PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība Licence Nr. 5
Ilandra Lejiņa Valdes locekle Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 168
Rīga, Latvija 2025. gada 27. februārī
Neatkarīga revidenta ziņojums parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.