AI assistant
HansaMatrix — Annual Report 2016
Apr 12, 2017
2239_rns_2017-04-12_4c3f91d4-04ef-445d-ab0a-936001351f83.pdf
Annual Report
Open in viewerOpens in your device viewer

AKCIJU SABIEDRĪBA "HANSAMATRIX" VIENOTAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS 40003454390
2016. GADA KONSOLIDĒTAIS UN KONCERNA MĀTES SABIEDRĪBAS PĀRSKATS
Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un neatkarīgu revidentu ziņojums
Ogre, 2017
SATURS
| Vispārīga informācija | 3 |
|---|---|
| Vadības ziņojums | 9 |
| Paziņojums par vadības atbildību | 16 |
| Apvienotais ienākumu pārskats | 17 |
| Finanšu stāvokļa pārskats | 18 |
| Naudas plūsmas pārskats | 20 |
| Pašu kapitāla izmaiņu pārskats | 21 |
| Finanšu pārskata pielikums | 23 |
| Neatkarīgu revidentu ziņojums | 66 |
Koncerna mātes sabiedrības nosaukums HansaMatrix Koncerna mātes sabiedrības juridiskais statuss Akciju sabiedrība Koncerna mātes sabiedrības reģistrācijas numurs, 40003454390 vieta un datums Rīga, 1999. gada 30. jūlijā Veikta pārreģistrācija komercreģistrā Rīga, 2002. gada 27. decembrī Koncerna mātes sabiedrības juridiskā adrese Akmeņu iela 72, Ogre, Latvija, LV-5001 Koncerna mātes sabiedrības lielākie akcionāri (virs 5% no pamatkapitāla) uz 2016. gada 31.decembra dienas beigām SIA "MACRO RĪGA" (64.83% no pamatkapitāla) Komandītsabiedrība "FlyCap Investment Fund I AIF" (22.08% no pamatkapitāla) Swedbank AS klientu konti (7.69% no pamatkapitāla) Koncerna meitas sabiedrības SIA "HansaMatrix Ventspils" (100% pamatkapitāla daļu) SIA "HansaMatrix Innovation" (100% pamatkapitāla daļu) SIA "Campus Pārogre" (100% pamatkapitāla daļu) Revidents SIA "Ernst & Young Baltic" Muitas iela 1A, Rīga Latvija, LV-1010 Licence Nr. 17 Diāna Krišjāne LR zvērināta revidente Sertifikāts Nr. 124 Finanšu gads 2016. gada 1. janvāris – 31. decembris
Vispārīga informācija
Valde
AS "HansaMatrix" (turpmāk tekstā "Mātes sabiedrība") valde ir koleģiāla institūcija, kam ir uzticēta Mātes sabiedrības darbības vadība. Valdes locekļus ievēl Padome, kas ievēl arī vienu Valdes locekli par Valdes priekšsēdētāju. Saskaņā ar Mātes sabiedrības statūtiem, Valdes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku.
Saskaņā ar Mātes sabiedrības Statūtiem Valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt Mātes sabiedrību kā vienīgajam pārstāvim attiecībās ar trešajām personām. Mātes sabiedrību var pārstāvēt arī divi Valdes locekļi kopīgi.
Pārskata sastādīšanas datumā Mātes sabiedrības Valdi 3 personu sastāvā veido Valdes priekšsēdētājs un divi Valdes locekļi.

Ilmārs Osmanis
Ilmārs Osmanis ir Mātes sabiedrības Valdes priekšsēdētājs. Iecelšanas datums: 2015.gada 30.decembris
Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA "LEO Pētījumu centrs" Padomes loceklis
- SIA "LEITC" Padomes loceklis
- Biedrība "Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija" Valdes loceklis
- SIA "Campus Pārogre" Valdes priekšsēdētājs
- SIA "Zinātnes parks" Valdes loceklis
- SIA "HansaMatrix Ventspils" Valdes loceklis
- SIA "MACRO RĪGA" Valdes loceklis
- SIA "HansaMatrix Innovation" Valdes loceklis
- SIA "Lightspace Technologies" Valdes loceklis
Piederošo akciju skaits:
- tieši: 0
- netieši (caur SIA " MACRO RĪGA"): 1 185 938 akcijas
Līdzdalība citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA " MACRO RĪGA" (100%)
Ilmārs Osmanis ir ieguvis augstāko izglītību radioelektronikas inženierzinātnē, kam vēlāk pievienojis MBA studijas, kas netika pabeigtas biznesa projektu straujās attīstības dēļ. Viņa uzņēmējdarbības pieredze ietver veiksmīgu elektronisko komponentu izplatīšanas uzņēmuma SIA "MACRO RĪGA", radīšanu Baltijas valstīs, kura bizness vēlāk tika veiksmīgi pārdots. Pēdējos 15 gadus viņš ir veltījis Mātes sabiedrības izveidei un strādājis kā Mātes sabiedrības vadītājs, izveidojot to par vienu no modernākajām augsto tehnoloģiju ražošanas grupām Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kura sastāv no 3 ražošanas rūpnīcām un nodarbina ap 240 darbinieku. 2014. gadā veicis menedžmenta izpirkumu un 2016. gadā veicis kapitāla piesaisti un Mātes sabiedrības kotēšanu Nasdaq Baltic galvenajā sarakstā.

Alvis Vagulis
Alvis Vagulis ir Mātes sabiedrības Valdes loceklis, viceprezidents operatīvos jautājumos un Ogres ražotnes vadītājs. Iecelšanas datums: 2015.gada 30.decembris
Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA "Campus Pārogre" Valdes loceklis
- SIA "AMATEKS" Padomes priekšsēdētāja vietnieks
- SIA "EUROLCDS" Padomes loceklis
Piederošo akciju skaits: 0
Alvis Vagulis ir ieguvis augstāko izglītību mašīnbūves tehnoloģijās Rīgas Tehniskajā universitātē un MBA grādu Briseles Biznesa skolā (profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā). Alvim Vagulim ir iepriekšēja darba pieredze kā ražotnes vadītājam uzņēmumā SIA "Schneider Electric Latvija". Alvis strādā Mātes sabiedrībā kopš 2008.gada.

Aldis Cimoška Aldis Cimoška ir Mātes sabiedrības Valdes loceklis un Ventspils ražotnes vadītājs.
Iecelšanas datums: 2015.gada 30.decembris
Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA "HansaMatrix Ventspils" Valdes loceklis
- Biedrība "Biznesa efektivitātes asociācija" Valdes loceklis
- Piederošo akciju skaits: 0
Aldis Cimoška ir ieguvis augstāko izglītību kokapstrādes inženierzinātnē Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Aldim Cimoškam ir iepriekšēja liela darba pieredze, vadot koka māju ražošanas uzņēmumu. Aldis strādā Mātes sabiedrībā kopš 2013.gada.
Padome
Mātes sabiedrības padome ir koleģiāla institūcija, kas īsteno uzraudzību pār Mātes sabiedrības pamata darbībām un pār valdes lēmumu pieņemšanu, ja tas nepieciešams. Šī pārskata datumā Mātes sabiedrības padome sastāv no 5 padomes locekļiem, ko akcionāru sapulce ir ievēlējusi uz termiņu, kas nepārsniedz 5 gadus. Padomes locekļi no sava vidus ievēl Padomes priekšsēdētāju un vienu Padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Pārskata sastādīšanas datumā Mātes sabiedrības padomi 5 personu sastāvā veido Padomes priekšsēdētājs, Padomes priekššēdētāja vietnieks un trīs Padomes locekļi.
Jānis Skutelis
Jānis Skutelis ir Mātes sabiedrības Padomes priekšsēdētājs. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs Pilnvaru termiņš: 2021.gada 13.jūnijs Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA"PURIFIED" Padomes priekšsēdētāja vietnieks
- SIA "LOR Klīnika" Padomes loceklis
- SIA "Cannelle Bakery" Padomes loceklis
- SIA "MolPort" Padomes loceklis
- SIA "B2Y" Padomes loceklis
- SIA "Mailigen" Padomes priekšsēdētājs
- SIA "FlyCap AIFP" Valdes priekšsēdētājs
- SIA "Providencia" Valdes loceklis
Piederošo akciju skaits: 0 Kā Komandītsabiedrības "FlyCap Investment Fund I AIF" pārstāvis pārvalda un kontrolē 403 933 akcijas.
Līdzdalība citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA "Providencia" (100%)
- SIA "eegloo" (5%)
- SIA "FlyCap AIFP" (33.33333%)
- SIA "BranchTrack" (1.8%)
Jānis Skutelis ir SIA "FlyCap AIFP" valdes priekšsēdētājs un viņam ir vairāk nekā 8 gadu pieredze riska un privātā kapitāla nozarē, iesaistoties darījumos un uzraugot vairāk nekā 25 uzņēmumus. Jānim Skutelim ir maģistra grāds Stokholmas Ekonomikas augstskolā (Zviedrijā). Viņa iepriekšējā pieredze ietver uzņēmējdarbības, uzņēmumu vadības un finanšu konsultāciju, kā arī korporatīvo finanšu jomā darbojoties kā finanšu direktoram.
Krišs Osmanis
Krišs Osmanis ir Mātes sabiedrības Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs Pilnvaru termiņš: 2021.gada 13.jūnijs Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās: - SIA "Lightspace Technologies" – Padomes priekšsēdētājs
Piederošo akciju skaits: 0 Pārstāv SIA "MACRO RĪGA" piederošās 1 185 938 akcijas
Krišs Osmanis Mātes sabiedrības padomē ir SIA "MACRO RĪGA" pārstāvis. Kopš 2012.gada viņš ir arī vadošais Mātes sabiedrības pētniecības un attīstības departamenta elektroniskā dizaina inženieris. Krišs Osmanis ir ieguvis Zinātņu doktora grādu inženierzinātnē un elektronikā Rīgas Tehniskajā universitātē. Kriša Osmaņa profesionālajā pieredzē ietilpst ātrgaitas FPGA projektēšana un dizains, ātrgaitas DLP balstītas optisko projekcijas sistēmas vadība. Viņš ir vairāku zinātnisko publikāciju un patentu autors.
Andris Bērziņš
Andris Bērziņš ir Mātes sabiedrības Padomes loceklis. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs Pilnvaru termiņš: 2021.gada 13.jūnijs
Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās:
- Draudze "RĪGAS EVAŅĢĒLISKĀ DRAUDZE" Valdes priekšsēdētājs
- SIA "KBZ Consulting" Likvidators
- AS "Cits medijs" Padomes loceklis
- SIA "BuzzTale" Valdes loceklis
- Nodibinājums "TechHub Riga" Valdes loceklis
- SIA "KBZ" Valdes priekšsēdētājs
- Nodibinājums "TechChill" Valdes loceklis
- Biedrība "Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija" Valdes loceklis
- SIA "Sonarworks" Padomes locelis
Piederošo akciju skaits: 0
Līdzdalība citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA "KBZ" (100%)
- SIA "KBZ Consulting" (100%)
Andris Bērziņš ir uzņēmējs un vadītājs ar plašu pieredzi C līmeņa lomās straujas izaugsmes un globālos ar riska kapitāla investīcijām nodrošinātu, jaunizveidotu uzņēmumu vadībā (angļu valodā – "startup"). Viņš ir ieguvis MBA grādu Stenfordā (profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā) un viņam ir plaša pieredze investīciju, stratēģiju un uzņēmējdarbības attīstīšanā, pārdošanas, mārketinga un produktu vadībā Eiropā un ASV. Andrim Bērziņam ir pieredze globālo tehnoloģiju jaunizveidotu uzņēmumu (angļu valodā – "startup") attīstīšanā no sākotnējās stadijas līdz pat uzņēmuma straujai izaugsmei.
Ingrīda Blūma
Ingrīda Blūma ir Mātes sabiedrības Padomes locekle. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs Pilnvaru termiņš: 2021.gada 13.jūnijs Ieņemamie amati citās uzņēmējsabiedrībās:
- Nodibinājums "Iespējamā misija" Valdes priekšsēdētāja
- AS "Expobank" Padomes locekle
- AS "RĪGAS PIENA KOMBINĀTS" Padomes locekle
- SIA "i-bloom" Valdes locekle
- Biedrība "Sabiedrība par labām pārmaiņām" Valdes locekle
Piederošo akciju skaits: 0
Līdzdalība citās uzņēmējsabiedrībās:
- SIA "i-bloom" (50%)
Ingrīda Blūma ir ieguvusi maģistra grādu sociālo zinātņu programmā Stokholmas Universitātē Zviedrijā. Viņa ir papildus mācījusies INSEAD programmā "Advanced Management", kā arī stratēģiskās vadīšanas un līderības apmācības kursos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB).
Ingrīdas Blūmas iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar banku sektoru, kurā viņa ir nostrādājusi vairāk nekā 20 gadus. Strādājot AS "Swedbank" (iepriekšējais nosaukums – AS "Hansabanka") kā valdes priekšsēdētāja, Ingrīda Blūma ir ieguvusi unikālu biznesa pieredzi banku industrijā un korporatīvā biznesa vidē. Viņas vadībā AS "Swedbank" kļuva par lielāko banku Latvijā. Ingrīda Blūma ir bijusi arī SIA "Primekss", SIA "Pure Food" un AS "URSA Bank" padomes locekle.
Māris Rambaks
Māris Rambaks ir Mātes sabiedrības Padomes loceklis. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs Pilnvaru termiņš: 2021.gada 13.jūnijs Piederošo akciju skaits: 0
Māris Rambaks ir ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijā Concordia Audentes starptautiskajā universitātē Igaunijā (International University Concordia Audentes) un maģistra grādu tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā. Māris Rambaks ir arī CFA (Chartered Financial Analyst) sertifikāta turētājs. Māra Rambaka iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar banku un ieguldījumu pakalpojumu jomām un finanšu tirgiem. Vairāk nekā 4 gadus Māris Rambaks ir strādājis par AS "LHV Pank" brokeru nodaļas vadītāju, savukārt no 2014.gada līdz 2016.gada aprīlim viņš vadīja AS "LHV Pank" Latvijas filiāli.
Papildus Māris Rambaks ir palīdzējis izveidot vienu no labākajiem un atpazīstamākajiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kā arī pārstāvējis investorus akcionāru sapulcēs un aktīvi piedalījies vairākās investoru konferencēs. Šobrīd Māris Rambaks strādā AS "Swedbank" par Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas Latvijā vadītāju.
Izmaiņas valdes sastāvā.
Valdes sastāvā izmaiņas nav.
Izmaiņas padomes sastāvā.
- gada 13. jūnijā atbrīvota Mātes sabiedrības padome - Padomes Priekšsēdētājs Jānis Skutelis, Padomes priekšsēdētāja vietnieks Krišs Osmanis, Padomes loceklis Andris Bērziņš un iecelta Mātes sabiedrības Padome - Padomes Priekšsēdētājs Jānis Skutelis, Padomes priekšsēdētāja vietnieks Krišs Osmanis, Padomes loceklis Andris Bērziņš, Padomes locekle Ingrīda Blūma un Padomes loceklis Māris Rambaks.
Revīzijas komiteja
Revīzijas komiteja atbild par atbalsta sniegšanu Padomei saistībā ar Mātes sabiedrības iekšējo un neatkarīgo revīziju un ar to saistītiem jautājumiem, ieskaitot attiecības ar neatkarīgiem revidentiem, iekšējās revīzijas plānu izstrādāšanu un iekšējās revīzijas ziņojumu izskatīšanu, kā arī neatkarīgā revīzijas procesa uzraudzību. Revīzijas komitejas locekļus ieceļ Akcionāru sapulce.
Mātes sabiedrības akcionāri ar 2016. gada 16. maija Akcionāru sapulces lēmumu ir nodevuši Mātes sabiedrības revīzijas komitejas uzdevumu izpildi Mātes sabiedrības pārraudzības institūcijai – Padomei. Revīzijas komitejas uzdevumu izpildītāji Mātes sabiedrībā:
Jānis Skutelis, Padomes priekšsēdētājs, Revīzijas komitejas priekšsēdētāja v.i. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs
Krišs Osmanis, Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Revīzijas komitejas locekļa v.i. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs
Andris Bērziņš, Padomes loceklis, Revīzijas komitejas locekļa v.i. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs
Ingrīda Blūma, Padomes loceklis, Revīzijas komitejas locekļa v.i. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs
Māris Rambaks, Padomes loceklis, Revīzijas komitejas locekļa v.i. Iecelšanas datums: 2016.gada 13.jūnijs
Lielākie akcionāri
Mātes sabiedrības lielākie akcionāri uz 2016. gada 31. decembra dienas beigām.
| Mātes sabiedrības lielākie akcionāri (virs 5% no pamatkapitāla) Akcionārs |
Piederošo Akciju un balsu skaits |
Procenti no pamatkapitāla |
|---|---|---|
| SIA "MACRO RĪGA" | 1 185 938 | 64.83 % |
| Komandītsabiedrība "FlyCap Investment Fund I AIF" | 403 933 | 22.08 % |
| AS Swedbank klientu konti | 140 616 | 7.69 % |
Koncerna un mātes sabiedrības vadības ziņojums
Ievads
Akciju sabiedrība "HansaMatrix" (turpmāk tekstā – HansaMatrix vai Mātes sabiedrība) ir viens no vadošajiem Baltijas valstu elektronisko sistēmu produktu izstrādātajiem un ražotājiem, kas kotēts Nasdaq Baltic galvenajā sarakstā. Mātes sabiedrība aktīvi darbojas industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta (internet of things), kā arī medicīnas, un vairākos citos B2B (business-to-business) tirgus nišu segmentos. HansaMatrix ir 16 gadu pieredze, un Mātes sabiedrība biznesa misija ir attīstīt pasaules līmeņa tehnoloģiju produktus un būt par konkurētspējīgu atbalstu tās klientiem pasaules globālajos tirgos.

Akciju Sabiedrības "HansaMatrix" kotēšanas uzsākšana Nasdaq Baltic galvenajā sarakstā
Pēc kapitāla piesaistes privātā piedāvājuma procesā 2016. gada 12. jūlijā HansaMatrix uzsāka kotēšanu Nasdaq Baltic galvenajā sarakstā. Privātā piedāvājuma procesā tika piesaistīts jauns kapitāls 1.85 miljoni EUR vērtībā.
Pārskata perioda koncerna rezultāti
- gada pārskata periodu HansaMatrix koncerns noslēdza ar neto apgrozījumu 16.96 miljoni EUR, kas ir par 27% vairāk, salīdzinot ar 13.35 miljoniem EUR iepriekšējā periodā. Pārskata periodā sasniegts: operatīvās darbības naudas plūsma - EBITDA rezultāts 2.215 miljoni EUR pret 2.521 miljoniem 2015. gadā; kā arī neto peļņa 0.551 miljoni EUR pret 1.082 miljoniem EUR peļņu 2015. gadā.
Pārskata perioda Mātes sabiedrības rezultāti
- gada pārskata periodu HansaMatrix Mātes sabiedrība noslēdza ar neto apgrozījumu 17.08 miljoni EUR, kas ir par 27% vairāk, salīdzinot ar 13.47 miljoniem EUR iepriekšējā periodā. Uzskaites periodā sasniegts: operatīvās darbības naudas plūsma - EBITDA rezultāts 1.700 miljoni EUR pret 2.232 miljoniem 2015. gadā; kā arī neto peļņa 0.542 miljoni EUR pret 1.05 miljonu EUR peļņu 2015. gadā.

Pārskata perioda koncerna apgrozījums un tā analīze
HansaMatrix lielākais biznesa klientu apjoms atrodas Baltijas un Ziemeļvalstīs. Tai pat laikā lielākais pieaugums sasniegts Baltijas reģionā un pārējās ES valstīs.
| Koncerna apgrozījums, | ||||
|---|---|---|---|---|
| tūkst. EUR | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 |
| Baltija | 3 169 | 3 633 | 5 359 | 7 689 |
| Ziemeļvalstis | 3 854 | 3 164 | 4 920 | 5 206 |
| Pārējā ES | 3 189 | 3 830 | 3 054 | 4 044 |

Neto apgrozījums Baltijas reģionā 2016. gadā pieaudzis par 43% salīdzinot ar 2015. gadu. Tas izskaidrojams ar lielāku produkcijas pieprasījumu Baltijas reģiona datu tīklu infrastruktūras un pārējo tirgus nišu segmentu klientiem. Mērenāka biznesa attīstība notikusi Ziemeļvalstu reģionā, kur 6% pieaugums saistīts ar industriālā segmenta tirgus pieaugumu. Pārējās Eiropas Savienības valstīs rezultāti uzrāda pieaugumu 32% datu tīklu infrastruktūras un industriālo produktu pieprasījuma pieauguma dēļ.
HansaMatrix pārdošana fokusēta trīs galvenajos tirgus segmentos – datu tīklu infrastruktūras produkti, ierīču internets (Internet of Things), industriāli produkti, un pārējie.

Lielākais no tirgus segmentiem 2016. gadā bijis datu tīklu infrastruktūra, ar 42% neto apgrozījuma daļu, kur pieaugums pret iepriekšējo gadu bijis 6%. Nākošais lielākais segments ir industriālie produkti, ar 36% neto apgrozījuma daļu, kur pieaugums bijis ievērojami lielāks – 35%. Savukārt pēc apjoma trešais, pārējo produktu segments – ar 16% tirgus daļu un vairāk nekā 4 kāršu pieaugumu un ierīču internets ar 6% tirgus daļu un 36% samazinājumu pret 2015. gadu.
| 2013 | 2014 | 2015 | 2016 |
|---|---|---|---|
| 4 914 | 6 329 | 6 651 | 7 055 |
| 533 | 603 | 1 608 | 1 031 |
| 3 908 | 3 193 | 4 562 | 6 141 |
| 919 | 538 | 508 | 2 713 |

Investīciju darbība
Būtiskākais 2016. gada notikums Koncernam un Mātes sabiedrībai ir jauna kapitāla piesaiste privātā piedāvājuma procesā 1.85 miljoni EUR vērtībā, un tam sekojošā Mātes sabiedrības kotēšanā Nasdaq Baltic galvenajā sarakstā 2016. gada 12. jūlijā.
Pārskata periodā Koncerns un Mātes sabiedrība veikusi trīs nozīmīgas investīcijas savu stratēģisko mērķu sasniegšanai:
- Izsniegts uz daļām konvertējams investīciju aizdevums SIA "Zinātnes Parks" 687 tūkst EUR apmērā, kas izmantots, 4.51 ha zemes gabala ilgtermiņa nomas līguma pārņemšanai, jaunbūves iegādei, būvniecības un finansēšanas projekta izstrādei "hi-tech" zinātnes un industriālā parka infrastruktūras izveidei, kurā plānota jauno produktu akseleratora un "Fast Track" ražotnes būvniecība Starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā. Mātes sabiedrībai pieder 24% no SIA "Zinātnes Parks" kapitāla daļām;
- Izsniegts uz daļām konvertējams investīciju aizdevums SIA "Lightspace Technologies" 200 tūkst. EUR apmērā. Tas ir produktu izstrādes "start-up" uzņēmums, kura pamatdarbība ir volumetrisku 3D attēlveidošanas displeju sistēmu izstrādāšana un komercializēšana ar lietojumu medicīnā, zinātnē un reālā laika robotu vadībā. Pēc SIA "Lightspace Technologies" reorganizācijas 2016. gada 30. decembrī Mātes sabiedrība 2017. gadā saņēmusi tiešu dalību SIA "Lightspace Technologies" ar 16.11% kapitāla daļām;
- Saskaņā ar noslēgto daļu pirkšanas līgumu 2016. gada 3. oktobrī HansaMatrix par 137 tūkst EUR iegādājās papildus 55 daļas uzņēmumā SIA "EUROLCDS". 2016. gada 4. ceturksnī ir veikts pirmais maksājums 97 tūkst EUR vērtībā. SIA "EUROLCDS" ir šķidro kristālu produktu izstrādes "start-up" uzņēmums, kura pamatdarbība ir optisko slēdžu un gudrā stikla tehnoloģiju attīstība. Pēc papildus investīcijām HansaMatrix pieder 16.11% no SIA "EUROLCDS" kapitāla daļām.
Pētniecība un attīstība
- gadā Mātes sabiedrība sadarbībā ar meitas uzņēmumu SIA "HansaMatrix Innovation" un SIA "Lightspace Technologies" uzsāka realizēt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras uzraudzītu pētniecības projektu "Reālā laika 3D volumetriska attēla veidošanas tehnoloģiju attīstības pētījumi", sadarbībā ar SIA LEO Pētījumu centrs, kuru finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Projekta kopējais budžets - 665 046 EUR, plānotās attiecināmās izmaksas 449 958 EUR.
Papildus tam, pārskata periodā Mātes sabiedrībā realizēts jaunas tehnoloģijas izstrādes pētniecības projekts "Ar lodēšanu saistīto ražošanas defektu atkarība no pastas kvalitātes. Uzklātās pastas inspekcijas process un tā ietekme uz lodējumu kvalitāti". Pētniecības projekta attiecināmās izmaksas bija 165 836 EUR. Projekta realizācijā tika iesaistīts AS "HansaMatrix" inženiertehniskais personāls, kuru darba algas izmaksas iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās. Pētījuma rezultātā tika izstrādāts un ieviests ražošanā jauns kvalitātes sistēmas lodēšanas pastas inspekcijas process. Izstrādātā tehnoloģija ļauj būtiski samazināt produkcijas lodēšanas defektus un novērst nelietderīgu izmaksu veidošanos, paātrināt ražošanas ciklu un paaugstināt produkcijas kvalitāti esošajiem un potenciālajiem klientiem.
Koncernā ar jaunu produktu un tehnoloģiju izpēti nodarbojas inženieru komandas gan Pārogres un Ventspils ražotnēs, gan arī meitas sabiedrības SIA "HansaMatrix Innovation" jauno produktu izstrādes grupas.
Akcijas un vērtspapīru tirgus
- gada 12. jūlijā uzsākta AS "HansaMatrix" akciju HMX1R kotēšana Nasdaq Baltic galvenajā sarakstā. Skatīt pievienoto tirdzniecības grafiku:

Vērtspapīru tirdzniecības vēsture atspoguļota sekojošajā tabulā:
| Cena | 2016 |
|---|---|
| Pirmā | 6.950 |
| Max | 8.150 |
| Min | 6.950 |
| Pēdējā darījuma cena | 7.950 |
| Skaits | 19 574 |
| Apgrozījums, milj. | 0.15 EUR |
| Kapitalizācija, milj. | 14.54 EUR |
Mātes sabiedrības pakļautība riskiem
Koncerns un Mātes sabiedrība, darbojoties augstas tirgus konkurences apstākļos, ir pakļauta tirgus riskam. Šī riska ierobežošanu Mātes sabiedrībā realizē ar savu biznesa attīstības stratēģiju, kas paredz augsti automatizēta un tehnoloģiski attīstīta ražošanas procesa izveidi, darbību diversificētos tirgus segmentos, kuriem piemīt izteikta pieauguma tendences. Pastāvīgi tiek strādāts pie jaunu pasūtītāju piesaistes. 2016. gada 31. decembrī Mātes sabiedrība sadarbojās ar 25 regulāriem pasūtītājiem, no kuriem 15 sastāda vismaz 1% no kopējā apgrozījuma un no kuriem daudzi izmanto AS HansaMatrix kā savu ražotāju jau vismaz 10 gadus.
Koncerns un Mātes sabiedrība ir pakļauta kredītriskam saistībā ar tās pircēju un pasūtītāju parādiem. Sabiedrība ir ieviesusi vairākas procedūras, kas samazina neatgūstamo parādu rašanās iespēju. Lielākā daļa pircēju tirdzniecības kredītu tiek apdrošināti, izmantojot bezregresa faktorizācijas finanšu instrumentu. Saskaņā ar finanšu pārskata 37. pielikumu, 2016. gada 31.decembrī 64% no visiem pircēju parādiem bija apdrošināti. Pircējiem, kuru tirdzniecības kredīti kādu iemeslu dēļ netiek vai nevar tikt apdrošināti, tiek noteikti saīsināti atliktās samaksas noteikumi, avansa maksājumi, kredīta limiti un citi risku ierobežojoši nosacījumi. Papildus tam, pastāvīgi tiek izvērtēta pircēju parādu atmaksas vēsture, un, ja nepieciešams, tiek mainīti tirdzniecības kreditēšanas limiti un nosacījumi katram pircējam atsevišķi.
Koncerns un Mātes sabiedrība ir pakļauta likviditātes un naudas plūsmas riskam. Likviditāti ietekmē krājumu un nepabeigtās ražošanas apjoms, pircējiem izsniegto tirdzniecības kredītu apjoms, saņemto avansu apjoms, piegādātāju samaksas noteikumi un sabiedrības rīcībā esošā darba kapitāla apjoms. Likviditātes riska kontrolei sabiedrība realizē gan finanšu, gan arī operatīvās pārvaldības procedūras. Regulāri tiek veikta krājumu apjomu kontrole, pasūtījumu un izejmateriālu piegāžu un ražošanas secības un apjomu pārplānošana, lai paātrinātu krājumu apriti. Tāpat regulāri tiek kontrolēts nepieciešamā darba kapitāla apjoms, saistībā ar to plānojot kredītresursu un finansēšanas instrumentu pieejamību, to nepieciešamos apjomus un atmaksas grafikus.
Koncerns un Mātes sabiedrība ir pakļauti valūtas riskam. Ārvalstu valūtas riskam pakļautajos sabiedrības finanšu aktīvos un saistībās ietilpst nauda un naudas ekvivalenti, pircēju un pasūtītāju parādi, parādi piegādātājiem. Koncerns un Mātes sabiedrība galvenokārt ir pakļauti ārvalstu valūtas riskam saistībā ar ASV dolāra kursa izmaiņām pret EUR. Valūtas riska kontrolei sabiedrība efektīvi izmanto galvenokārt operatīvās valūtu riska ierobežošanas procedūras, kā piemēram, pielietojot cenu veidošanas nosacījumus, regulāri veicot pārdošanas cenu izmaiņas, atspoguļojot ar valūtu kursu svārstībām izsauktās izejmateriālu izmaiņas, vai iepirkumu un pārdošanas apjomu plānošanu galvenajās izmantotajās valūtās – EUR un USD.
Koncerns un Mātes sabiedrība ir pakļauti starpbanku naudas tirgus EURIBOR procentu riskam, galvenokārt saistībā ar ECB bāzes likmju iespējamu pieaugumu un ar to saistīto EURIBOR procentu likmju vērtību ilgtermiņa aizņēmumiem, kuriem piemērotas mainīgas procentu likmes. Koncerna un Mātes sabiedrības peļņas pirms nodokļiem jūtīgums pret iespējamām, EURIBOR procentu likmju izmaiņām, ir nenozīmīgs un, piemēram pie +1.0% EURIBOR pieauguma, nepārsniedz -5% procentus no tīrās peļņas. Pašu kapitāla apjomu, izmaiņas brīdī tas neietekmē.
Nozīmīgi notikumi pēc pārskata perioda beigām
-
gada sākumā Koncernā veikta Ogres ražotnes darbības modeļa maiņa. Ražotnes darbinieku komanda tika pārcelta no Mātes sabiedrības uz meitas sabiedrību SIA "Campus Pārogre". Mātes sabiedrība turpmāk pirks ražošanas pakalpojums no meitas uzņēmuma SIA "Campus Pārogre". Veiktā pārmaiņa ļaus Koncernam precīzāk definēt vadības atbildības sfēras, elastīgāk attīstīt organizāciju, kā arī tālāk attīstīt un paplašināt ražotni Parogrē.
-
gada 4. janvārī Mātes sabiedrības akcionārs SIA "MACRO RĪGA" pārdeva 56 100 tam piederošo AS "HansaMatrix" (HMX1R) akciju par vienas akcijas cenu 6.85 EUR. Saskaņā ar spēkā esošo vietējo un ES vērtspapīru tirgus regulējumu, SIA "MACRO RĪGA" ir uzskatāms par iekšējās informācijas turētāju un saņēma attiecīgu piekrišanu akciju pārdošanai saskaņā ar 2016. gada 16. maijā noslēgtā akciju atsavināšanas aizlieguma ("Lock-up") līguma, kura viena no pusēm ir SIA "MACRO RĪGA", noteikumiem. Attiecīgā darījuma rezultātā par 3.07% palielinājās Mātes sabiedrības brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaits.
-
gada 10. janvārī tika veikta Mātes sabiedrības aizdevuma SIA "Lightspace Technologies" konvertēšanu uz kapitāla daļām šajā uzņēmumā. Pēc Mātes sabiedrības ieguldījuma SIA "Lightspace Technologies" 200 000 EUR apmērā konvertēšanas uz kapitāla daļām tai pieder 17.21% SIA "Lightspace Technologies".
-
gada 25. janvārī meitas uzņēmums SIA "HansaMatrix Innovation" izvaidojusi jaunu ražošanas nodaļu un uzsācis jaunu produkcijas veidu – optisko produktu, tai skaitā objektīvu, izstrādi un nelielu sēriju ražošanu.
-
gada 16. februārī noslēgts zemes nomas līgums ar apbūves tiesībām starp Mātes sabiedrību un Ogres novada pašvaldību, iznomājot Mātes sabiedrībai piederošo zemes gabalu Akmeņu ielā 74, Ogrē. Saskaņā ar Ogres novada attīstības programmu 2014.-2020. gadam un investīciju plānu 2014.-2017. gadam Ogres novada pašvaldība plāno Pārogres industriālajā parkā uz iznomātās zemes būvēt ražošanas telpas no 8 000 m2 līdz 10 000 m2 platībā.
-
gada 23. februārī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā atklāja jauno virsmas montāžas līniju SIA "HansaMatrix Ventspils" ražotnē. SIA "HansaMatrix Ventspils" tā kopumā ir piektā ražošanas līnija. Kopējās projekta izmaksa ir aptuveni 1 miljons EUR, no kuriem 380 tūkstoši EUR ir jaunas investīcijas iekārtās. Investīcijas tika finansētas izmantojot 30% savu ieguldījumu un 70% atgriezeniskā līzinga formā saņemto kredītiestādes finansējumu.
-
gada 14. martā, SIA "Lightspace Technologies" atvēris tehnoloģijas demonstrācijas ofisu "Silīcija Ielejā", ASV, San Jose, Kalifornijā.
-
gada 29. martā publiskajā piedāvājumā akcionārs SIA "MACRO RĪGA" pārdeva 24 971 tam piederošo AS "HansaMatrix" (HMX1R) akciju par vienas akcijas cenu 6.90 EUR. Saskaņā ar spēkā esošo vietējo un ES vērtspapīru tirgus regulējumu, SIA "MACRO RĪGA" ir uzskatāms par iekšējās informācijas turētāju un saņēma attiecīgu piekrišanu akciju pārdošanai saskaņā ar 2016. gada 16. maijā noslēgtā akciju atsavināšanas aizlieguma ("Lock-up") līguma, kura viena no pusēm ir SIA "MACRO RĪGA", noteikumiem. Attiecīgā darījuma rezultātā par 1.36% palielinās Mātes sabiedrības brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaits. Pēc šī darījuma SIA "MACRO RĪGA" ir veicis akcionāra aizņēmuma daļas atmaksu Mātes sabiedrībai 100 tūkstošu EUR apmērā.
Sabiedrības turpmākā attīstība
- gadā Koncerns un Mātes sabiedrība turpina realizēt jau noteiktos stratēģiskās attīstības mērķus. Plāno palielināt apgrozījumu, 2018. gadā pārsniedzot 20 miljonu EUR apgrozījumu un palielinot zināšanu ietilpīgas produkcijas izstrādes un ražošanas apjomus.
Ilmārs Osmanis Valdes priekšsēdētājs 2017. gada 10. aprīlī
Paziņojums par vadības atbildību
AS "HansaMatrix" valde katru gadu sagatavo atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu, kas sniedz patiesu priekšstatu par AS "HansaMatrix" (tālāk tekstā – Mātes sabiedrība) un AS "HansaMatrix" koncerna (tālāk tekstā – Koncerns) finansiālo stāvokli, to darbības rezultātiem un naudas plūsmu attiecīgajā periodā. Finanšu pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadība ir izmantojusi un konsekventi pielietojusi atbilstošas grāmatvedības metodes, sniegusi pamatotus un piesardzīgus slēdzienus un vērtējumus un piemērojusi darbības turpināšanas principu, ja vien šāda principa piemērošana nav uzskatāma par neatbilstošu.
AS "HansaMatrix" vadība ir atbildīga par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, kas attiecīgajā brīdī sniegtu patiesu priekšstatu par Mātes sabiedrības un Koncerna finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmu un nodrošinātu vadībai iespēju sagatavot Eiropas Savienības pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem atbilstošus finanšu pārskatus.
Sabiedrības valdes vārdā:
Ilmārs Osmanis Valdes priekšsēdētājs
- gada 10. aprīlī
| Koncerns 2016 2015 |
Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Pielikums | 2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Neto apgrozījums | 3 | 16 961 077 | 13 352 837 | 17 077 584 | 13 465 695 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas | 4 | (14 690 351) | (10 690 179) | (15 226 228) | (11 103 304) |
| Bruto peļņa | 2 270 726 | 2 662 658 | 1 851 356 | 2 362 391 | |
| Pārdošanas izmaksas | 5 | (631 749) | (590 550) | (395 927) | (371 283) |
| Administrācijas izmaksas | 6 | (1 318 232) | (976 864) | (1 009 174) | (722 695) |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 7 | 548 196 | 444 081 | 297 294 | 252 333 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 8 | (86 186) | (53 797) | (72 609) | (50 117) |
| Operatīvā peļņa | 782 755 | 1 485 528 | 670 940 | 1 470 629 | |
| Zaudējumi no līdzdalības asociētajos uzņēmumos |
15 | (16 637) | - | - | - |
| Finanšu ieņēmumi | 92 919 | 54 138 | 92 919 | 54 138 | |
| Finanšu izmaksas | 9 | (286 057) | (293 984) | (284 587) | (293 678) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 572 980 | 1 245 682 | 479 272 | 1 231 089 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 10 | (532) | (115 399) | - | (115 055) |
| Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis | 10 | (21 251) | (47 886) | 62 299 | (61 737) |
| Pārskata perioda peļņa | 551 197 | 1 082 397 | 541 571 | 1 054 297 | |
| Citi pārskata perioda apvienotie ienākumi pēc nodokļiem |
- | - | - | - | |
| Kopā pārskata perioda apvienotie ienākumi pēc nodokļiem |
551 197 | 1 082 397 | 541 571 | 1 054 297 | |
| Peļņa un apvienotie ienākumi attiecināmie uz: | |||||
| Mātes sabiedrības akcionāriem Nekontrolējošo līdzdalību |
551 197 - |
1 082 397 - |
541 571 - |
1 054 297 - |
|
| 551 197 | 1 082 397 | 541 571 | 1 054 297 | ||
| Peļņa un koriģētā peļņa uz akciju, EUR | 12 | 0.33 | 0.80 |
Finanšu pārskats Apvienotais ienākumu pārskats
Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10. aprīlī 2017. gada 10. aprīlī
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka
Finanšu stāvokļa pārskats
AKTĪVS
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Pielikums | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Nemateriālie ieguldījumi | ||||||
| ODM aktīvi | 29 696 | 158 587 | 29 696 | 158 587 | ||
| Pārējie nemateriālie ieguldījumi | 225 674 | 326 567 | 175 644 | 310 616 | ||
| Nemateriālie ieguldījumi kopā | 13 | 255 370 | 485 154 | 205 340 | 469 203 | |
| Pamatlīdzekļi | ||||||
| Zeme un ēkas | 3 106 074 | 2 972 431 | 3 106 074 | 2 972 431 | ||
| Iekārtas un mašīnas | 3 908 704 | 4 137 533 | 2 497 784 | 2 779 182 | ||
| Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs | 506 238 | 527 040 | 243 883 | 271 100 | ||
| Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos | 29 760 | 48 275 | 22 924 | 39 056 | ||
| Pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksas | 549 453 | 7 543 | 332 619 | 7 543 | ||
| Pamatlīdzekļi kopā | 14 | 8 100 229 | 7 692 822 | 6 203 284 | 6 069 312 | |
| Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi | ||||||
| Līdzdalība meitas sabiedrību kapitālā | 15 | - | - | 449 662 | 449 662 | |
| Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā | 15 | - | 960 | 960 | 960 | |
| Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā | 16 | 661 779 | 524 279 | 661 494 | 523 994 | |
| Pārējie investīciju aizdevumi | 17 | 871 023 | - | 886 700 | - | |
| Aizdevums akcionāram | 34 | 1 234 318 | - | 1 234 318 | - | |
| Citi ilgtermiņa debitori | 15 800 | - | 15 800 | - | ||
| Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā | 2 782 920 | 525 239 | 3 248 934 | 974 616 | ||
| KOPĀ ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI | 11 138 519 | 8 703 215 | 9 657 558 | 7 513 131 | ||
| APGROZĀMIE LĪDZEKĻI | ||||||
| Krājumi | ||||||
| Izejvielas un materiāli | 1 101 060 | 1 292 462 | 1 067 915 | 1 270 510 | ||
| Nepabeigtie ražojumi | 494 841 | 836 905 | 494 841 | 836 905 | ||
| Krājumi kopā | 18 | 1 595 901 | 2 129 367 | 1 562 756 | 2 107 415 | |
| Debitori un avansa maksājumi | ||||||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 19 | 932 042 | 624 160 | 923 472 | 602 144 | |
| Avansa maksājumi par precēm | 20 | 120 071 | 95 525 | 417 558 | 440 047 | |
| Aizdevums akcionāram | 34 | 1 234 318 | 2 375 744 | 1 234 318 | 2 375 744 | |
| Nākamo periodu izmaksas | 34 036 | 26 341 | 26 387 | 13 686 | ||
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 31 | 126 951 | - | 126 602 | - | |
| Citi debitori | 21 | 216 293 | 285 209 | 38 964 | 207 146 | |
| Debitori un avansa maksājumi kopā | 2 663 711 | 3 406 979 | 2 767 301 | 3 638 767 | ||
| Nauda un naudas ekvivalenti | 22 | 381 891 | 255 402 | 380 598 | 251 445 | |
| KOPĀ APGROZĀMIE LĪDZEKĻI | 4 641 503 | 5 791 748 | 4 710 655 | 5 997 627 | ||
| KOPĀ AKTĪVS | 15 780 022 | 14 494 963 | 14 368 213 | 13 510 758 |
Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10.aprīlī 2017. gada 10. aprīlī
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka
Finanšu stāvokļa pārskats
PASĪVS
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Pielikums | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| PAŠU KAPITĀLS | EUR | EUR | EUR | ||
| Akciju kapitāls | 23 | 1 829 381 | 1 546 380 | 1 829 381 | 1 546 380 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 23 | 2 435 579 | 1 094 987 | 2 435 579 | 1 094 987 |
| Rezerves | 23 | 313 | 313 | 313 | 313 |
| Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve | 24 | 1 335 097 | 1 401 665 | 1 335 097 | 1 401 665 |
| Nesadalītā peļņa: | |||||
| a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa | (670 111) | (1 789 356) | (719 586) | (1 810 731) | |
| b) pārskata gada peļņa | 551 197 | 1 082 397 | 541 571 | 1 054 297 | |
| KOPĀ PAŠU KAPITĀLS | 5 481 456 | 3 336 386 | 5 422 355 | 3 286 911 | |
| KREDITORI | |||||
| Ilgtermiņa kreditori | |||||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 25 | 3 624 391 | 4 727 849 | 3 624 391 | 4 727 849 |
| Finanšu nomas saistības | 26 | 142 299 | 47 723 | 113 256 | 39 780 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 27 | 742 282 | 911 861 | 464 041 | 583 029 |
| Atliktā nodokļa saistības | 10 | 686 656 | 665 405 | 548 314 | 610 613 |
| Ilgtermiņa kreditori kopā | 5 195 628 | 6 352 838 | 4 750 002 | 5 961 271 | |
| Īstermiņa kreditori | |||||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 25 | 1 636 007 | 1 177 130 | 1 636 007 | 1 177 130 |
| Finanšu nomas saistības | 26 | 56 915 | 18 100 | 42 196 | 13 414 |
| No pircējiem saņemtie avansi | 28 | 440 531 | 817 775 | 440 531 | 817 775 |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 29 | 2 035 078 | 1 797 062 | 1 525 306 | 1 549 279 |
| Parādi radniecīgajām sabiedrībām | 34 | - | - | 103 676 | - |
| Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
30 | 338 941 | 173 469 | 88 427 | 56 709 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 31 | 532 | 43 836 | - | 43 620 |
| Pārējie kreditori | 32 | 226 829 | 431 202 | 125 235 | 367 571 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 27 | 169 578 | 169 577 | 118 987 | 118 987 |
| Uzkrātās saistības | 33 | 198 527 | 177 588 | 115 491 | 118 091 |
| Īstermiņa kreditori kopā | 5 102 938 | 4 805 739 | 4 195 856 | 4 262 576 | |
| KOPĀ KREDITORI | 10 298 566 | 11 158 577 | 8 945 858 | 10 223 847 | |
| KOPĀ PASĪVS | 15 780 022 | 14 494 963 | 14 368 213 | 13 510 758 |
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10. aprīlī 2017. gada 10. aprīlī
Naudas plūsmas pārskats
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Pielikums | 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| PAMATDARBĪBAS NAUDAS PLŪSMA | |||||
| Peļņa pirms nodokļiem | 572 980 | 1 245 682 | 479 272 | 1 231 089 | |
| Korekcijas: | |||||
| Nolietojums un amortizācija | 13.14 | 1 431 925 | 1 035 035 | 1 029 216 | 761 784 |
| Nolietojums iekļauts nepabeigtās ražošanas pašizmaksā |
(5 594) | 29 656 | (5 594) | 21 475 | |
| Procentu izmaksas | 9 | 257 695 | 276 445 | 256 283 | 276 239 |
| Procentu ieņēmumi | 34 | (92 919) | (54 138) | (92 919) | (54 138) |
| Uzkrājumi grūti realizējamiem krājumiem, debitoriem pieaugums / (samazinājums) |
18 | (189 376) | 155 521 | (189 542) | 155 446 |
| Ieņēmumi no granta finansējuma atzīšanas | 7 | (169 578) | (156 624) | (118 988) | (95 757) |
| Peļņa no pamatlīdzekļu norakstīšanas / pārdošanas | 7 | (13 911) | (83) | (13 911) | (83) |
| Ieguldījumu vērtības korekcija | 15 | 16 637 | - | - | - |
| Korekcijas: | |||||
| Krājumu samazinājums / (palielinājums) | 722 842 | (1 116 676) | 734 201 | (1 092 798) | |
| Debitoru parādu atlikumu (palielinājums) | (287 007) | (267 671) | (157 155) | (486 501) | |
| Kreditoru parādu atlikumu pieaugums | (157 190) | 1 314 809 | (563 508) | 1 305 327 | |
| Bruto pamatdarbības naudas plūsma | 2 086 504 | 2 461 956 | 1 357 355 | 2 022 083 | |
| Samaksātie procenti | (257 668) | (222 307) | (258 259) | (222 101) | |
| Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | (170 787) | (106 601) | (117 473) | (106 431) | |
| Pamatdarbības neto naudas plūsma | 1 658 049 | 2 133 048 | 981 623 | 1 693 551 | |
| IEGULDĪŠANAS DARBĪBAS NAUDAS PLŪSMA | |||||
| Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde | 13.14 | (1 606 196) | (3 320 240) | (1 109 813) | (2 048 234) |
| Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas | 16 153 | 178 058 | 229 993 | 510 | |
| Ieguldījumi meitas uzņēmumos | - | - | - | (2 800) | |
| Ieguldījumi un aizdevumi citos uzņēmumos | 15,16 | (1 024 200) | (48 460) | (1 024 200) | (48 460) |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | (2 614 243) | (3 190 642) | (1 904 020) | (2 098 984) | |
| FINANSĒŠANAS DARBĪBAS NAUDAS PLŪSMA | |||||
| Izmaksātas dividendes | (29 720) | - | (29 720) | - | |
| Pamatkapitāla palielināšana | 1 623 593 | 599 680 | 1 623 593 | 599 680 | |
| Saņemtais finansējums no Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras |
- | 808 612 | - | 403 895 | |
| Saņemtie aizņēmumi no kredītiestādēm | 546 462 | 980 000 | 546 462 | 980 000 | |
| Atmaksātie aizņēmumi kredītiestādēm | (1 191 043) | (1 156 589) | (1 191 043) | (1 156 589) | |
| Saņemtie aizņēmumi no līzinga kompānijām | 335 717 | - | 265 479 | - | |
| Atmaksātie aizņēmumi līzinga kompānijām | (202 326) | (12 233) | (163 221) | (9 817) | |
| Izsniegtie aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām | - | - | - | (251 318) | |
| Finansēšana darbības neto naudas plūsma | 1 082 683 | 1 219 470 | 1 051 550 | 565 851 | |
| Naudas un naudas ekvivalentu palielinājums pārskata gadā |
126 489 | 161 876 | 129 153 | 160 418 | |
| Nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā | 22 | 255 402 | 93 526 | 251 445 | 91 027 |
| Nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās | 22 | 381 891 | 255 402 | 380 598 | 251 445 |
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10. aprīlī 2017. gada 10. aprīlī
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Koncerns
| Pamat kapitāls |
Daļu emisijas uzcenojums |
Citas rezerves |
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve |
(Uzkrātie zaudējumi) / nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Uz 2014. gada 31. decembri | 1 280 272 | 761 415 | 313 | 1 468 231 | (1 866 827) | 1 643 404 |
| Pārskata perioda peļņa | - | - | - | - | 1 082 397 | 1 082 397 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | - | - | - | - |
| Kopā apvienotie ienākumi | - | - | - | - | 1 082 397 | 1 082 397 |
| Pamatkapitāla palielināšana | 266 108 | 333 572 | - | - | - | 599 680 |
| Nolietojums pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | (78 314) | 78 314 | - |
| Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | 11 748 | (11 748) | - |
| Pārnests uz nesadalīto peļņu | - | - | - | - | 10 905 | 10 905 |
| Uz 2015. gada 31. decembri | 1 546 380 | 1 094 987 | 313 | 1 401 665 | (706 959) | 3 336 386 |
| Pārskata perioda peļņa | - | - | - | - | 551 197 | 551 197 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | - | - | - | - |
| Kopā apvienotie ienākumi | - | - | - | - | 551 197 | 551 197 |
| Pamatkapitāla palielināšana | 283 001 | 1 564 996 | - | - | - | 1 847 997 |
| Izdevumi saistīti ar akciju emisiju | - | (224 404) | - | - | - | (224 404) |
| Nolietojums pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | (78 315) | 78 315 | - |
| Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | 11 747 | (11 747) | - |
| Sadalīta peļņa dividendēs | - | - | - | - | (29 720) | (29 720) |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 1 829 381 | 2 435 579 | 313 | 1 335 097 | (118 914) | 5 481 456 |
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10. aprīlī 2017. gada 10. aprīlī
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (turpinājums)
Mātes sabiedrība
| Pamat kapitāls |
Daļu emisijas uzcenojums |
Citas rezerves |
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| rezerve | ||||||
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Uz 2014. gada 31. decembri | 1 280 272 | 761 415 | 313 | 1 468 231 | (1 877 297) | 1 632 934 |
| Pārskata perioda peļņa | - | - | - | - | 1 054 297 | 1 054 297 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | - | - | - | - |
| Kopā apvienotie ienākumi | - | - | - | - | 1 054 297 | 1 054 297 |
| Pamatkapitāla denominācija | 266 108 | 333 572 | - | - | - | 599 680 |
| Nolietojums pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | (78 314) | 78 314 | - |
| Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | 11 748 | (11 748) | - |
| Uz 2015. gada 31. decembri | 1 546 380 | 1 094 987 | 313 | 1 401 665 | (756 434) | 3 286 911 |
| Pārskata perioda peļņa | - | - | - | - | 541 571 | 541 571 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | - | - | - | - |
| Kopā apvienotie ienākumi | - | - | - | - | 541 571 | 541 571 |
| Pamatkapitāla palielināšana | 283 001 | 1 564 996 | - | - | - | 1 847 997 |
| Izdevumi saistīti ar akciju emisiju | (224 404) | - | - | - | (224 404) | |
| Nolietojums pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | (78 315) | 78 315 | - |
| Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem |
- | - | - | 11 747 | (11 747) | - |
| Sadalīta peļņa dividendēs | - | - | - | - | (29 720) | (29 720) |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 1 829 381 | 2 435 579 | 313 | 1 335 097 | (178 015) | 5 422 355 |
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10. aprīlī 2017. gada 10. aprīlī
Finanšu pārskata pielikums
1. Vispārējā informācija
Akciju sabiedrība "HansaMatrix" (turpmāk tekstā – Mātes sabiedrība) reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1999.gada 30. jūlijā un ierakstīta Latvijas Republikas Komercreģistrā 2002.gada 27. decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003454390. Sabiedrības juridiskā adrese ir Akmeņu iela 72, Ogre. 2015.gada 30.decembrī tika pabeigta uzņēmuma reorganizācija, kuras rezultātā tika mainīts uzņēmuma nosaukums un uzņēmējdarbības forma no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Hanzas Elektronika" uz Akciju sabiedrība "HansaMatrix". Akciju sabiedrības "HansaMatrix" Koncerns (turpmāk tekstā – Koncerns) ir viens no vadošajiem Baltijas valstu elektronisko sistēmu produktu izstrādātajiem un ražotājiem. Informācija par Koncerna struktūru un citām Koncerna un Mātes sabiedrības attiecībām ar saistītām personām sniegta pielikuma 15. pielikumā un 34. pielikumā par saistīto personu darījumiem.
Mātes sabiedrības lielākais akcionārs ir SIA " MACRO RĪGA", kam pieder 64.83% (2015. gadā: 82.8%) akciju. Vienīgais SIA " MACRO RĪGA" dalībnieks un Mātes sabiedrības 64.83% (2015. gadā: 82.8%) akciju īpašnieks ir Ilmārs Osmanis.
- gada finanšu pārskats apstiprināts ar Mātes sabiedrības valdes lēmumu 2017. gada 10. aprīlī.
Mātes sabiedrības akcionāriem ir tiesības pēc konsolidētā un atsevišķā finanšu pārskata izdošanas veikt tajā labojumus.
2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums
2.1. Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes
Finanšu pārskats atspoguļo HansaMatrix Koncerna (AS "HansaMatrix" un tās meitas sabiedrību) konsolidēto finanšu stāvokli un AS "HansaMatrix" kā atsevišķas sabiedrības finanšu stāvokli.
Finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā (ES). Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējās vērtības uzskaites principu, ja vien tālāk grāmatvedības principu izklāstā nav noteikts citādi.
Konsolidētajā finanšu pārskatā par naudas vienību lieto eiro (EUR). Konsolidētais finanšu pārskats aptver laika periodu no 2016.gada 1. janvāra līdz 2016.gada 31. decembrim.
2.2. Konsolidācija (Koncerns)
Konsolidētais finanšu pārskats ietver AS "HansaMatrix" un visu tā kontrolē esošo meitas sabiedrību finanšu pārskatus par 2016. gadu. Koncerna meitas sabiedrību finanšu pārskati sagatavoti par to pašu pārskata periodu kā Mātes sabiedrības finanšu pārskati, piemērojot tos pašus grāmatvedības principus.
Kontrole pastāv, ja Mātes sabiedrība ir pakļauta vai tai ir tiesības uz dažādiem guvumiem no tās investīcijām ieguldījuma saņēmējā, vai tai ir spēja ietekmēt ieguldījuma saņēmēja darbības rezultātus, īstenojot savu ietekmi pār ieguldījumu saņēmēju. Meitas sabiedrību konsolidācija sākas, kad Mātes sabiedrība iegūst kontroli pār to, un beidzas, kad Mātes sabiedrība zaudē kontroli pār šo meitas sabiedrību.
Mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrību finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatā, apvienojot attiecīgos aktīvu un saistību, kā arī ieņēmumu un izmaksu posteņus. Konsolidācijas procesā ir pilnībā izslēgti visi Koncerna sabiedrību savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa un zaudējumi no Koncerna sabiedrību savstarpējiem darījumiem.
2.3. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums
Patiesā vērtība
Patiesā vērtība ir summa, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības starp tirgus dalībniekiem parastu darījumu ietvaros vērtēšanas datumā.
Patiesā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz pieņēmumu, ka aktīva pārdošanas vai saistību nokārtošanas darījums veikts: - aktīva vai saistību galvenajā tirgū vai
- ja šāda galvenā tirgus nav, visizdevīgākajā aktīva vai saistību tirgū.
Koncernam jābūt piekļuvei galvenajam vai visizdevīgākajam tirgum.
Aktīvu vai saistību patiesā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz pieņēmumiem, kurus tirgus dalībnieki varētu izmantot, nosakot aktīva vai saistību cenu, pieņemot, ka tirgus dalībnieki rīkojas vislabākajās ekonomiskajās interesēs.
Patiesā vērtība (turpinājums)
Nosakot nefinanšu aktīva patieso vērtību, tiek ņemta vērtā tirgus dalībnieka spēja gūt ekonomisko labumu no aktīva, izmantojot to vislabākajā veidā vai pārdodot to citam tirgus dalībniekam, kas šo aktīvu izmantotu vislabākajā veidā. Lai noteiktu patieso vērtību, Koncerns piemēro novērtēšanas metodes, kas ir piemērotas attiecīgajiem apstākļiem un kurām ir pieejami pietiekami dati, pēc iespējas vairāk izmantojot attiecīgos novērojamos datus un pēc iespējas mazāk – nenovērojamos datus.
Visu aktīvu un saistību patiesās vērtības novērtējumi, kas noteikti vai atspoguļoti šajā finanšu pārskatā, tiek klasificēti, izmantojot šādu patiesās vērtības hierarhiju, pamatojoties uz zemākā līmeņa datiem, kas ir būtiski, lai novērtētu patieso vērtību kopumā:
-
- līmenis — Kotētas (nekoriģētas) tirgus cenas aktīvā attiecīgo aktīvu vai saistību tirgū;
-
- līmenis — Patiesās vērtības noteikšanas modeļi, kuros izmantoti zemākā līmeņa dati, kas būtiski ietekmē patieso vērtību un tiek tieši vai netieši novēroti tirgū;
-
- līmenis — Patiesās vērtības noteikšanas modeļi, kuros izmantoti zemākā līmeņa dati, kas būtiski ietekmē patieso vērtību, bet tirgū nav novērojami.
Attiecībā uz aktīviem un saistībām, kas finanšu pārskatos tiek atzīti atkārtoti, Koncerns nosaka, vai nav notikusi aktīvu vai saistību pārnešana no viena hierarhijas līmeņa uz citu, katra pārskata perioda beigās pārskatot esošo klasifikāciju (pamatojoties uz zemākā līmeņa datiem, kas ir būtiski, lai novērtētu patieso vērtību kopumā). Patiesās vērtības atklāšanas nolūkā Koncerns noteicis aktīvu un saistību kategorijas, pamatojoties uz to būtību, pazīmēm un riskiem, kā arī uz patiesās vērtības hierarhijas līmeni, kā izklāstīts iepriekš.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, kura tiek amortizēta aktīvu lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka nemateriālo aktīvu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo nemateriālo aktīvu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Zaudējumi vērtības samazināšanās rezultātā tiek atzīti, ja nemateriālo aktīvu bilances vērtība pārsniedz to atgūstamo summu.
Pēc sākotnējās atzīšanas attīstības izmaksas tiek atzītas kā nemateriālais aktīvs tā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Aktīvs tiek amortizēts tā paredzamajā izmantošanas laikā. Katrā pārskata perioda beigu datumā tiek novērtēts, vai nepastāv pazīmes, kas norādītu, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies. Gadījumos, ja datorprogramma ir iekārtas neatņemama sastāvdaļa un tā nevar darboties bez šīs speciālās programmas, datorprogramma tiek uzskaitīta pamatlīdzekļos.
Pārējie nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmām un licencēm. Amortizācija tiek aprēķināta aktīvu lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Nemateriālajiem aktīviem nolietojums tiek aprēķināts aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi 3 – 5 gados.
Peļņa vai zaudējumi, kas rodas nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, tiek izteikti kā starpība starp aktīvu neto atsavināšanas ieņēmumiem un uzskaites vērtību, un tie tiek atzīti apvienotajā ienākumu pārskatā pēc tam, kad atzīta aktīvu pārtraukšana.
ODM (Original Design Manufacturing) aktīvi
Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst Mātes sabiedrības un Koncerna pētniecības un attīstības darbības rezultātā radītais intelektuālais īpašums ODM (Original Design Manufacturing) aktīvu formā. Mātes sabiedrība un Koncerns par ODM aktīviem atzīst un, saskaņā ar 38. SGS nosacījumiem, kapitalizē tādus produktu, materiālu, iekārtu, procesu un sistēmu attīstības darbu rezultātus, kas ir iegūti mērķtiecīgi veikta izstrādes projekta rezultātā. ODM aktīvs var saturēt gan materiālu rezultātu – materiāla vai produkta prototipu, paraugu, iekārtu, sistēmu, gan arī nemateriālu rezultātu – projekta vai ražošanas dokumentāciju, dokumentētu procesu, ar patentu aizsargātu vai neaizsargātu izgudrojumu vai inovāciju.
ODM aktīvu radīšanas process tiek uzsākts tikai konkrētam identificētam vienam vai vairākiem klientiem, un tikai pēc sagaidāmā ekonomiskā rezultāta izvērtēšanas. Tas tiek precīzi pārvaldīts, tajā uzskaitot visas izmaksas – gan projektu izstrādē tieši izmantotos materiālus, gan arī pieskaitot patērētās inženierstundas to pilnā izmaksā, iekļaujot inženieru darba samaksu, kā arī pieskaitot to darba nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, bet neieskaitot administratīvās izmaksas.
Atzīstot ODM aktīvus nosaka katra ODM aktīva amortizācijas apjomu uz vienu, ar šī ODM aktīva lietošanu saistīta, produkta vienību, un kopējo produkta vienību skaitu, ar kuru uzkrātā vērtība tiks pilnībā amortizēta. ODM aktīvu paredzētais amortizācijas periods ir 3 gadi. Produkta piegādes cenā ietvertā ODM aktīva vienas vienības pārdošanas cena var tikt noteikta arī lielāka kā amortizācijas izmaksa. ODM aktīvi var tikt pielietoti lielākam vienību skaitam, kā nepieciešams amortizācijai.
ODM (Original Design Manufacturing) aktīvi (turpinājums)
Veicot ODM aktīva pārveidošanu, to pielāgojot vairāku klientu un dažādu produktu vajadzībām, tas tiek pārklasificēts par pamatlīdzekli, ja aktīva materiālā komponente ir būtiskāka par nemateriālo komponenti. Ja attīstības izmaksas, kas iekļautas ODM aktīvā ir neatņemama daļa no aktīva un nespēj pastāvīgi funkcionēt, ODM aktīvs tiek klasificēts kā pamatlīdzeklis. Ja ODM aktīva radīšanas procesā ieguldītas pārsvarā materiālu izmaksas, pēc tā pabeigšanas tas tiek klasificēts kā pamatlīdzeklis.
Pētniecības darba un attīstības izmaksas
Pētniecības darbu izmaksas tiek atzītas izdevumos tajā pārskata periodā, kad tās radušās. Atsevišķo projektu attīstības izmaksas tiek kapitalizētas, ja uzņēmums var pierādīt, ka ir tehniskais pamatojums tam, ka nemateriālo aktīvu, kas radies attīstības rezultātā, ir iespējams pabeigt, lai tas būtu pieejams lietošanai vai pārdošanai, ka ir nodoms to pabeigt un ir spēja to lietot vai pārdot, ka nemateriālais aktīvs nesīs nākotnes saimnieciskos labumus, ir pieejami pietiekoši resursi nemateriālā aktīva pabeigšanai un var ticami novērtēt izdevumus tā attīstības laikā. Citas attīstības izmaksas tiek norakstītas.
Pēc sākotnējās atzīšanas attīstības izmaksas tiek atzītas kā nemateriālais aktīvs tā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Aktīvs tiek amortizēts tā paredzamajā izmantošanas laikā. Katrā pārskata perioda beigu datumā tiek novērtēts, vai nepastāv pazīmes, kas norādītu, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu, izņemot ēkas un zemi, kas uzskaitīta patiesajā vērtībā. Zemei nolietojums netiek aprēķināts. Nolietojums tiek aprēķināts šādā aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi:
| Ēkas | 20 - 33 gados; |
|---|---|
| Iekārtas un mašīnas | 5 - 8 gados; |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 3 - 14 gados. |
Nolietojumu aprēķina sākot no brīža, kad pamatlīdzeklis ir gatavs lietošanai tam paredzētajam mērķim. Katrai pamatlīdzekļa daļai, kuras izmaksas ir būtiskas attiecībā pret šī pamatlīdzekļa kopējām izmaksām, nolietojums jāaprēķina atsevišķi.. Ja uzņēmums atsevišķi nolieto dažas pamatlīdzekļa daļas, tas atsevišķi nolieto arī atlikušās šī paša pamatlīdzekļa daļas. Atlikumu veido tās pamatlīdzekļa daļas, kas atsevišķi nav svarīgas. Atlikušo daļu nolietojumu aprēķina, izmantojot tuvināšanas metodes, lai patiesi atspoguļotu to lietderīgās lietošanas laiku.
Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka pamatlīdzekļu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo pamatlīdzekļu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Ja eksistē vērtības neatgūstamības pazīmes un ja aktīva bilances vērtība pārsniedz aplēsto atgūstamo summu, aktīvs vai naudu ģenerējošā vienība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai summai. Pamatlīdzekļa atgūstamā summa ir lielākā patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas un lietošanas vērtības. Nosakot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas to tagadnes vērtībā, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kas atspoguļo tagadnes tirgus prognozes attiecībā uz aktīva vērtības izmaiņām un uz to attiecināmajiem riskiem.
Aktīvam, kas pats nerada ievērojamas naudas plūsmas, atgūstamā summa tiek noteikta atbilstoši tam naudas plūsmu ģenerējošajam aktīvam, pie kura tas pieder. Zaudējumi vērtības samazinājuma rezultātā tiek atzīti kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.
Pamatlīdzekļu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc, ja tas tiek atsavināts vai gadījumā, kad no aktīva turpmākās lietošanas nākotnē nav gaidāmi nekādi saimnieciskie labumi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas radušies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā (ko aprēķina kā starpību starp neto ieņēmumiem no atsavināšanas un pamatlīdzekļa bilances vērtību), tiek atzīta apvienotā ienākumu pārskatā tajā periodā, kad notikusi pamatlīdzekļa atzīšanas pārtraukšana. Koncerns veic nekustamā īpašuma – ēku un zemes pārvērtēšanu.
Izmaksas, kas saistītas ar nomātā īpašuma uzlabojumiem, tiek kapitalizētas un atspoguļotas kā pamatlīdzekļi. Šo aktīvu nolietojums tiek aprēķināts visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi.
Nepabeigtā celtniecība atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, un tā tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības izmaksas un citas tiešās izmaksas. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts, kamēr attiecīgie aktīvi nav gatavi lietošanai.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta ar pietiekamu regularitāti (ne retāk kā reizi 5 gados), lai nodrošinātu, ka pārvērtēšanai pakļauto pamatlīdzekļu uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no vērtības, kāda tiktu noteikta, novērtējot tos patiesajā vērtībā. Pārvērtēti tiek nekustamie īpašumi (zeme un ēkas). Pārvērtēšanu veic sertificēti vērtētāji.
Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums, atskaitot atlikto nodokli, tiek uzrādīts vispārējo ieņēmumu pārskatā caur pašu kapitālu kā "Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves" izmaiņas. Vērtības samazinājums savukārt tiek norakstīts no iepriekšējos gados vispārējos ieņēmumos ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada konsolidētajā vispārējo ieņēmumu pārskatā, savukārt pārējais samazinājums tiek atzīts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā sākotnējo uzskaites vērtību un uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli aktīva uzskaites vērtības izmaiņām tā, lai aktīva uzskaites vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto vērtību. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi samazina pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgas lietošanas laikā. Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt citās rezervēs, ne arī izmantot citiem mērķiem.
Līdzdalība meitas sabiedrībās un asociētajos uzņēmumos (Mātes sabiedrība)
Ieguldījumi meitas sabiedrībās (t.i., uzņēmumos, kuros Mātes sabiedrībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai kurus tas kontrolē kādā citā veidā) un asociētajos uzņēmumos (t.i., uzņēmumos, kuros Mātes sabiedrībai ir būtiska ietekme, taču nav kontroles pār ieguldījumu saņēmēja finanšu un pamatdarbības politikas lēmumu pieņemšanu) tiek uzskaitīti, izmantojot izmaksu metodi saskaņā ar SGS Nr. 27. Pēc sākotnējās atzīšanas ieguldījumi meitas un asociētajos uzņēmumos tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās. Katra pārskata gada beigās Mātes sabiedrība pārbauda, vai nav novērojamas ieguldījumu vērtības samazināšanās pazīmes. Vērtības samazinājums tiek aprēķināts kā starpība starp meitas un asociēto uzņēmumu atgūstamo summu un šo ieguldījumu bilances vērtību. Zaudējumi tiek atzīti apvienoto ienākumu pārskatā.
No meitas un asociētajiem uzņēmumiem, un kopīgi kontrolētām sabiedrībām saņemtās dividendes tiek atzītas apvienotajā ienākumu pārskatā periodā, kad ir radušās tiesības saņemt dividendes.
Apsvērumi, kas tiek izdarīti, nosakot būtisku ietekmi, ir līdzīgi tiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai pastāv kontrole pār meitas sabiedrībām.
Līdzdalība asociētajos uzņēmumos (Koncerns)
Koncerna ieguldījumi asociētajos uzņēmumos tiek uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi. Saskaņā ar pašu kapitāla metodi līdzdalība tiek atzīta bilancē tās iegādes izmaksās, uzskaites vērtību palielinot vai samazinot, lai atzītu Koncerna daļu asociētā uzņēmuma neto aktīvos pēc iegādes datuma. Koncerna daļa asociētā uzņēmuma peļņā vai zaudējumos tiek atspoguļota apvienotajā ienākumu pārskatā.
Apvienotais ienākumu pārskats atspoguļo Koncerna daļu asociētā uzņēmuma darbības rezultātā. Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no darījumiem starp Koncernu un asociēto uzņēmumu tiek izslēgti atbilstoši Koncerna līdzdalības daļai tā asociētajā uzņēmumā.
Katrā pārskata datumā Koncerns novērtē, vai nav kādas objektīvas pazīmes, kas varētu liecināt, ka līdzdalības asociētā uzņēmuma kapitālā vērtība varētu būt samazinājusies. Ja šādas pazīmes ir, Koncerns nosaka vērtības samazināšanās apmēru, aprēķinot to kā starpību starp asociētā uzņēmuma atgūstamo summu un tā uzskaites vērtību, un atzīst zaudējumus apvienotajā ienākumu pārskatā.
Finanšu ieguldījumi
Finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi, kas, saskaņā ar SGS Nr. 39. Ieguldījumi uzņēmumos, ir zem 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu ieguldījumi tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās, gadījumā ja finanšu ieguldījumiem nav aktīva tirgus.
Finanšu aktīvi atkarībā no apstākļiem tiek klasificēti kā finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu apvienotajā ienākumu pārskatā, aizdevumi un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi vai pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, tie tiek novērtēti to patiesajā vērtībā, bet tādu ieguldījumu gadījumā, kas nav klasificēti kā finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu apvienotajā ienākumu pārskatā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas.
Koncerns un Mātes sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus to sākotnējās atzīšanas brīdī un, ja tas ir atļauts un atbilst attiecīgajiem apstākļiem, pārskata šo klasifikāciju katra finanšu gada beigās.
Finanšu ieguldījumi (turpinājums)
Visi finanšu aktīvu pirkšanas un pārdošanas darījumi, kas veikti saskaņā ar parasto pirkšanas vai pārdošanas veidu, tiek atzīti darījuma dienā, kas ir diena, kad Koncerns un Mātes sabiedrība apņemas iegādāties attiecīgo aktīvu. Parastais pirkšanas vai pārdošanas darījums ir finanšu aktīva pirkšana vai pārdošana saskaņā ar līgumu, kura nosacījumi paredz aktīva piegādi saskaņā ar noteiktu grafiku, kurš parasti noteikts attiecīgā tirgus noteikumos vai konvencijā.
Katra pārskata gada beigās Koncerns un Mātes sabiedrība pārbauda, vai nav novērojamas ieguldījumu vērtības samazināšanās pazīmes. Vērtības samazinājums tiek aprēķināts kā starpība starp uzņēmumu atgūstamo summu un šo ieguldījumu bilances vērtību. Zaudējumi tiek atzīti apvienoto ienākumu pārskatā.
Aizdevumi un aizņēmumi
Aizdevumi un aizņēmumi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Aizdevumi un aizņēmumi sākotnēji tiek atzīti to iegādes vērtībā, ko nosaka, aizdevuma vai aizņēmuma summas patiesajai vērtībai pieskaitot ar aizdevuma izsniegšanu saistītās vai atņemot ar aizņēmuma saņemšanu saistītās tieši attiecināmās darījuma izmaksas.
Pēc sākotnējās atzīšanas aizdevumi un aizņēmumi tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā aizdevuma izsniegšanas vai aizņēmuma saņemšanas izmaksas, kā arī jebkādus ar aizdevumu vai aizņēmumu saistītos diskontus vai prēmijas. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti apvienotajā ienākumu pārskatā kā finanšu ieņēmumi vai finanšu izmaksas.
Pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzskaitīti un atspoguļoti bilancē atbilstoši sākotnējai rēķinu summai, atskaitot nedrošiem parādiem izveidotos uzkrājumus. Uzkrājumi nedrošiem parādiem tiek aplēsti, kad pilnas parāda summas saņemšana vairs nav ticama. Parādi tiek norakstīti, kad to atgūstamība uzskatāma par neiespējamu.
Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti apvienotajā ienākumu pārskatā kā pārējās saimnieciskās darbības izmaksas debitoru parādu atzīšanas pārtraukšanas vai to vērtības samazināšanās brīdī.
Faktorings
Faktorings ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem. Saskaņā ar faktoringa līgumiem gūtie ieņēmumi tiek uzskaitīti kā no pircējiem saņemtie avansi, ja Koncerns vai Mātes sabiedrība paliek pakļauta ar attiecīgo debitoru saistītajam kredītriskam. Ja kredītrisku saglabā otra līgumslēdzēja puse, attiecīgā debitora atlikums tiek samazināts par minēto ieņēmumu summu.
Nauda un naudas ekvivalenti
Naudu un naudas ekvivalentus veido nauda bankā un kasē un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. Naudas plūsmas pārskats tiek sagatavots saskaņā ar netiešo metodi, veicot korekcijas, lai saskaņotu peļņu no saimnieciskās darbības ar naudas plūsmu no saimnieciskās darbības, darbības ar ieguldījumiem un finansiālās darbības.
Krājumi
Krājumi tiek uzskaitīti zemākajā no pašizmaksas vai neto realizācijas vērtības.
Izmaksas, kas radušās, nogādājot krājumus to tagadējā atrašanās vietā un stāvoklī, tiek uzskaitītas šādi:
-
izejvielas tiek uzskaitītas atbilstoši to pirkšanas izmaksām pēc "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodes;
-
gatavie un nepabeigtie ražojumi tiek uzskaitīti to tiešajās materiālu un darbaspēka izmaksās, pieskaitot ražošanas vispārējo izmaksu daļu, pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālu jaudu, bet neņemot vērā aizņēmumu izmaksas.
Neto realizācijas vērtība ir aplēstā pārdošanas cena parastās uzņēmējdarbības ietvaros, atskaitot aplēstās produkcijas pabeigšanas pārdošanas izmaksas. Neto realizācijas vērtība tiek atspoguļota kā pašizmaksa, no kuras atskaitīti izveidotie uzkrājumi.
Uzkrājumi
Uzkrājumi tiek atzīti, kad Koncernam un Mātes sabiedrībai ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis kāds pagātnes notikums, un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Koncerna un Mātes sabiedrības, un saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt. Ja Koncerns un Mātes sabiedrība paredz, ka uzkrājumu izveidošanai nepieciešamie izdevumi tiks daļēji vai pilnībā atmaksāti, piemēram, apdrošināšanas līguma ietvaros, šo izdevumu atmaksa tiek atzīta kā atsevišķs aktīvs tikai un vienīgi tad, kad ir praktiski skaidrs, ka šie izdevumi patiešām tiks atmaksāti. Ar jebkādu uzkrājumu saistītās izmaksas apvienotajā ienākumu pārskatā tiek atspoguļotas, atskaitot summas, kas atzītas izdevumu apmaksai.
Iespējamās saistības un aktīvi
Šajā finanšu pārskatā iespējamās saistības nav atzītas. Tās kā saistības tiek atzītas tikai tad, ja iespējamība, ka līdzekļi tiks izdoti, kļūst pietiekami pamatota. Iespējamie aktīvi šajā finanšu pārskatā netiek atzīti, bet tiek atspoguļoti tikai tad, kad iespējamība, ka ar darījumu saistītie ekonomiskie guvumi nonāks līdz Koncernam vai Mātes sabiedrībai, ir pietiekami pamatota.
Noma
Finanšu nomas darījumi, kuru ietvaros Koncernam vai Mātes sabiedrībai tiek nodoti visi riski un atlīdzība, kas izriet no īpašumtiesībām uz nomas objektu, tiek atzīti bilancē kā pamatlīdzekļi par summu, kas, nomu uzsākot, atbilst nomas ietvaros nomātā īpašuma patiesajai vērtībai, vai, ja tā ir mazāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējai vērtībai. Finanšu nomas maksājumi tiek sadalīti starp finanšu izmaksām un saistību samazinājumu, lai katrā periodā nodrošinātu pastāvīgu procentu likmi par saistību atlikumu. Finanšu izmaksas tiek iekļautas apvienotajā ienākumu pārskatā kā procentu izmaksas.
Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomas perioda beigās attiecīgais nomas objekts pāries nomnieka īpašumā, par paredzamo izmantošanas laiku tiek pieņemts šī aktīva lietderīgās izmantošanas laiks. Visos citos gadījumos kapitalizēto nomāto aktīvu nolietojums tiek aprēķināts, izmantojot lineāro metodi, aplēstajā aktīvu lietderīgās lietošanas laikā vai nomas periodā atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem īsāks.
Aktīvu noma, kuras ietvaros praktiski visus no īpašumtiesībām izrietošos riskus uzņemas un atlīdzību gūst iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Koncerna un Mātes sabiedrības saistības, kas izriet no operatīvās nomas līgumiem, tiek atspoguļotas kā ārpusbilances saistības.
Dotāciju uzskaite
Valsts un starptautisko organizāciju finansiālais saņemtais atbalsts tiek atzīts, kad Koncerns un Mātes sabiedrība ir guvusi pietiekamu pārliecību, ka tiks izpildīti atbalsta saņemšanas nosacījumi un atbalsts tiks saņemts.
Valsts un starptautisko organizāciju finansiālais atbalsts, kas paredzēts ilgtermiņa ieguldījumu objektu iegādei, izveidošanai vai būvniecībai, tiek sākotnēji atzīts nākamo periodu ieņēmumos un sistemātiski atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumu lietderīgās lietošanas laikam.
Pārējais valsts atbalsts tiek sistemātiski atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā to periodu laikā, kurā Koncerns un Mātes sabiedrība iekļauj izdevumos izmaksas, kuras valsts atbalsts kompensē. Valsts atbalsts, kas ir saņemams jau radušos izdevumu vai zaudējumu segšanai vai arī paredzēts tūlītēja finansiāla atbalsta sniegšanai Koncernam un Mātes sabiedrībai un kurš nav saistīts ar turpmākām izmaksām, tiek uzrādīts apvienotajā ienākumu pārskatā periodā, kad Koncernam un Mātes sabiedrībai rodas tiesības to saņemt.
Ieņēmumu atzīšana
Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par iespēju Koncernam un Mātes sabiedrībai gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamatoti noteikt, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un ar pārdošanu saistītās atlaides. Atzīstot ieņēmumus, tiek ņemti vērā arī šādi nosacījumi:
Preču pārdošana
Ieņēmumi tiek atzīti, kad Koncerns un Mātes sabiedrībai ir nodevusi pircējam nozīmīgākos ar īpašumtiesībām uz precēm saistītos riskus un atlīdzības.
Pakalpojumu sniegšana
Koncerns un Mātes sabiedrība sniedz galvenokārt ražošanas pakalpojumus. Ieņēmumi no pakalpojumiem tiek atzīti periodā, kad pakalpojumi sniegti.
Ieņēmumu atzīšana (turpinājums)
Procenti
Visiem finanšu instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā un finanšu aktīviem, par kuriem tiek aprēķināti procenti un kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, procentu ieņēmumus vai izmaksas uzskaita, izmantojot efektīvo procentu likmi, proti, likmi, kas faktiski diskontē aplēstos nākotnes naudas ieņēmumus visā finanšu instrumenta lietderīgās izmantošanas laikā vai - atkarībā no apstākļiem - īsākā laika periodā līdz attiecīgā finanšu aktīva vai saistību uzskaites vērtībai. Procentu ieņēmumi tiek iekļauti apvienotajā ienākumu pārskata postenī "Finanšu ieņēmumi".
Segmenti
Finanšu pārskatā uzrādāmie segmenti ir darbības segmenti vai darbības segmentu apkopojums, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem. Darbības segmenti ir Grupas sastāvdaļas, par kurām ir pieejama atsevišķa finanšu informācija, kuru regulāri izvērtē galvenie lēmumu pieņēmēji ar mērķi sadalīt resursus un novērtēt to darbības rezultātus. Koncernam un Mātes sabiedrībai ir viens biznesa segments – ražošanas pakalpojumi.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gada aprēķinātais un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts, piemērojot ar nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokļa likmi 15% apmērā.
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas radies no īslaicīgām atšķirībām, iekļaujot atsevišķus posteņus nodokļu deklarācijās un šajā finanšu pārskatā, ir aprēķināts, izmantojot saistību metodi. Atliktās uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs un saistības tiek noteiktas, pamatojoties uz nodokļu likmēm, kuras ir paredzēts piemērot tad, kad izzudīs īslaicīgās atšķirības.
Galvenās īslaicīgās atšķirības laika ziņā izriet no atšķirīgajām grāmatvedības un nodokļu vajadzībām pielietotajām nolietojuma likmēm pamatlīdzekļiem, atsevišķiem nodokļu vajadzībām neatskaitāmiem uzkrājumiem, kā arī uz nākamajiem gadiem pārnestajiem nodokļu un vērtspapīru pārdošanas zaudējumiem.
Ārvalstu valūtu pārvērtēšana
Koncerna funkcionālā valūta un finanšu pārskatā lietotā valūta ir Latvijas Republikas naudas vienība eiro (EUR). Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti eiro pēc Eiropas Centrālās bankas publicēta eiro atsauces kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteikti ārvalstu valūtā, tiek pārrēķināti eiro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa pārskata gada pēdējā dienā. Valūtu kursa starpības, kas rodas no norēķiniem valūtās vai, atspoguļojot aktīvu un saistību posteņus, lietojot valūtas kursus, kuri atšķiras no sākotnēji darījumu uzskaitei izmantotajiem valūtas kursiem, tiek atzītas apvienotajā ienākumu pārskatā neto vērtībā.
Saistītās personas
Ja viena persona var kontrolēt otru vai arī, ja tai ir ievērojama ietekme uz otru personu, pieņemot ar finansēm vai saimniecisko darbību saistītus lēmumus, tad tās tiek uzskatītas par saistītām pusēm. Mātes sabiedrības saistītās personas ir asociētie uzņēmumi un akcionāri, kas varētu kontrolēt vai kam ir būtiska ietekme pār Mātes sabiedrību, pieņemot ar saimniecisko darbību saistītus lēmumus, Mātes sabiedrības augsta līmeņa vadība, ieskaitot tā uzraudzības struktūru ─ Revīzijas komisiju, un iepriekš minēto personu tuvi ģimenes locekļi, kā arī sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme. Koncerna saistītās puses nav meitas sabiedrības.
Peļņa uz akciju
Peļņa uz vienu akciju ir aprēķināta, izdalot pārskata gada peļņu ar vidējo apgrozībā esošo akciju skaitu pārskata gadā. Vidējais apgrozībā esošo akciju skaits tiek koriģēts, ņemot vērā laika svara faktoru.
Notikumi pēc bilances datuma
Finanšu pārskatā tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskata pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.
2.4. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaitē izmantojamie vērtējumi, aplēses un pieņēmumi
Sagatavojot finanšu pārskatu saskaņā ar SFPS, vadībai nākas pamatoties uz noteiktām aplēsēm un pieņēmumiem, kas attiecas uz aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu atzīšanu un uzrādāmajām iespējamām saistībām. Vērtējumi galvenokārt attiecas uz produktu izstrādes izmaksu kapitalizāciju, pamatlīdzekļu kalpošanas laiku, šaubīgo debitoru un novecojušo krājumu atzīšanu, kā arī uz vērtības samazināšanās novērtējumu. Lai gan šīs aplēses ir sagatavotas, balstoties uz visaptverošo vadības rīcībā esošo informāciju par pašreizējiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšķirties no tām.
Būtiskākie pieņēmumi un nozīmīgākās aplēses par nākotni un citas neskaidrības, kas eksistē bilances datumā un kas rada risku, ka būs būtiski jākoriģē aktīvu un pasīvu vērtība nākamajā pārskata gadā:
Pamatlīdzekļu uzskaites vērtība
Koncerna vadība izvērtē pamatlīdzekļu uzskaites vērtību un novērtē, vai pastāv kādas pazīmes, kas norāda, ka aktīvu atgūstamā summa ir zemāka nekā uzskaites vērtība. Koncerna vadība aprēķina un atzīst zaudējumus no pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma, balstoties uz aplēsēm par to nākotnes izmantošanu, likvidāciju vai pārdošanu. Ņemot vērā Koncerna plānotos saimnieciskas darbības apjomus un aktīvu iespējamo tirgus vērtību, Koncerna vadība uzskata, ka būtiskas pamatlīdzekļu vērtības korekcijas nav nepieciešamas (14. pielikums).
Atliktā nodokļa aktīvu atgūstamība
Koncerns novērtē ar nodokli apliekamās peļņas apmēru nodokļu zaudējumu izmantošanas termiņā. Katra pārskata gada beigās Koncerna vadība novērtē atliktā nodokļa atgūstamību, un samazina atliktā nodokļa aktīvu, ja nav ticams, ka nodokļu zaudējumu izmantošanas termiņā būs pieejama ar nodokli apliekamā peļņa, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļu zaudējumus (10. pielikums).
Krājumu neto realizācijas vērtība
Koncerna vadība izvērtē krājumu neto realizācijas vērtību, pamatojoties uz informāciju par sagaidāmajām pārdošanas cenām un pārdošanas izmaksām, kā arī izvērtē krājumu fizisko stāvokli gada inventarizācijas laikā. Gadījumos, kad krājumu neto realizācijas vērtība ir zemāka par krājumu pašizmaksu, krājumiem tiek veidoti uzkrājumi. Koncerna vadība ir novērtējusi krājumu neto realizācijas vērtību un uzskata, ka būtiski papildu uzkrājumi 2016. gada 31. decembrī nav nepieciešami (18. pielikums).
Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoriem
Koncerna vadība izvērtē debitoru uzskaites vērtību un novērtē to atgūstamību, nepieciešamības gadījumā veidojot uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Koncerna vadība ir novērtējusi debitoru parādus un uzskata, ka būtiski papildu uzkrājumi 2016. gada 31. decembrī nav nepieciešami (19. pielikums).
Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās
Katra pārskata gada beigās Koncerns un Mātes sabiedrība izvērtē, vai nav notikusi finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtības samazināšanās. Katra pārskata gada beigās Koncerns un Mātes sabiedrība izvērtē, vai nav kādas pazīmes, kas liecina, ka zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas aktīvam atzīti iepriekšējos periodos, varētu vairs nepastāvēt vai arī varētu būs samazinājušies. Iepriekš atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek reversēti tikai tādā gadījumā, ja kopš pēdējās reizes, kad tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir notikušas to aplēšu izmaiņas, uz kuru pamata tika noteikta aktīva atgūstamā summa. Šāda vērtības samazinājuma reversēšana tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā.
Izvērtējot amortizētajā iegādes vērtībā atspoguļotos finanšu aktīvus, Koncerns un Mātes sabiedrība vispirms nosaka, vai pastāv vērtības samazināšanās pierādījumi, izvērtējot individuāli atsevišķi nozīmīgus finanšu aktīvus vai atsevišķi maznozīmīgus aktīvus izvērtējot aktīvu grupā. Ja Koncerns un Mātes sabiedrība secina, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka individuāli vērtētā aktīva, neatkarīgi no tā, vai tas ir nozīmīgs vai ne, vērtība ir samazinājusies, tas iekļauj šo aktīvu finanšu aktīvu grupā ar līdzīgām kredītriska pazīmēm un to vērtības samazināšanās iespēju nosaka, izvērtējot šos aktīvus grupā.
Aktīvi, kuru vērtības samazināšanās izvērtēta individuāli un kuriem tika vai joprojām tiek atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi, netiek iekļauti izvērtēšanai aktīvu grupā. Jebkādi atzītie zaudējumi tiek novērtēti kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtību (atskaitot nākotnē paredzamos kredītu zaudējumus, kas vēl nav radušies), kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Aktīva uzskaites vērtību samazina, izmantojot uzkrājumu kontu, un zaudējumu summu atzīst apvienotajā ienākumu pārskatā. Ja nākamajā gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina vai samazina, koriģējot uzkrājumu kontu. Ja norakstītās summas vēlāk tiek atgūtas, attiecīgi tiek samazinātas finanšu izmaksas apvienotajā ienākumu pārskatā (15. un 16. pielikums).
2.5. Izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos un informācijas atklāšanā
Pieņemtie grāmatvedības uzskaties principi atbilst iepriekšējos finanšu gados izmantotajiem principiem, izņemot šādus grozītus SFPS, kurus Koncerns un Mātes sabiedrība pieņēmusi, sākot ar 2016. gada 1. janvāri:
Grozījumi SGS Nr. 1 "Finanšu pārskatu sniegšana": Informācijas atklāšana
Grozījumu mērķis ir precizēt SGS Nr. 1, vēršot uzmanību uz grūtībām, ar kādām finanšu pārskatu sagatavotājiem var nākties saskarties, izmantojot profesionālus spriedumus saistībā ar finanšu pārskatu sniegšanu. Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Vadība nav izmantojusi šos grozījumus.
Grozījumi SGS Nr. 16 "Pamatlīdzekļi" un SGS Nr. 38 "Nemateriālie aktīvi": Pieņemamo nolietojuma un amortizācijas metožu precizēšana
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk un sniedz papildu norādes tam, kā aprēķināms pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu nolietojums un amortizācija. Paskaidrots, ka ieņēmumu metode nav uzskatāma par atbilstošu patēriņa atspoguļošanai. Vadība nav izmantojusi šos grozījumus.
Grozījumi SGS Nr. 16 "Pamatlīdzekļi" un SGS Nr. 41 "Lauksaimniecība": Ražojoši augi
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ražojošo augu uzskaite tagad tiek veikta saskaņā ar SGS Nr. 16 "Pamatlīdzekļi", un uz tiem attiecas visas šajā standartā noteiktās prasības. Šo grozījumu piemērošanas neietekmē Koncernu un Mātes sabiedrību.
Grozījumi SGS Nr.19 "Darbinieku pabalsti"
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk. Grozījumi nosaka, kā uzskaitāmas darbinieku iemaksas noteiktu iemaksu pabalstu plānos. Grozījumu mērķis ir vienkāršot to iemaksu uzskaiti, kas nav atkarīgas no darbinieka nostrādātajiem gadiem, piemēram, darbinieku iemaksas, kas tiek aprēķinātas atbilstoši noteiktam darbinieka algas procentam. Koncernam vai Mātes sabiedrībai nav nekādu plānu, uz kuriem varētu attiekties šie grozījumi.
Grozījumi SGS Nr. 27 "Atsevišķie finanšu pārskati": Pašu kapitāla metodes izmantošana atsevišķajos finanšu pārskatos
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi no jauna ļauj izmantot pašu kapitāla metodi kā vienu no iespējamajām uzskaites metodēm ieguldījumu meitas sabiedrībās, kopīgi kontrolētajās sabiedrībās un asociētajās sabiedrībās uzskaitei sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos. Vadība nav izmantojusi šos grozījumus.
Grozījumi SFPS Nr. 11 "Kopīgas vienošanās": Līdzdalības kopīgās darbībās iegādes uzskaite Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. SFPS Nr. 11 skaidro līdzdalības kopīgi kontrolētajās sabiedrībās un kopīgās darbībās uzskaiti. Grozījumi sniedz jaunas norādes, kā uzskaitīt līdzdalības iegādi kopīgā darbībā, kas veido biznesu saskaņā ar SFPS, un nosaka atbilstošas šādas iegādes uzskaites pamatnostādnes. Koncernam un Mātes sabiedrībai nav darījumu, kam būtu piemērojami šie grozījumi.
Grozījumi SFPS Nr. 10, SFPS Nr. 12 un SGS Nr. 28: Ieguldījumu sabiedrības: Izņēmuma piemērojums attiecībā uz konsolidāciju
Grozījumos aplūkoti trīs jautājumi, kas rodas, piemērojot praksē izņēmumus, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrību konsolidāciju. Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi paskaidro, ka atbrīvojums no konsolidēto finanšu pārskatu sniegšanas attiecas uz Mātes sabiedrību, kas ir ieguldījumu sabiedrības meitas sabiedrība, ja ieguldījumu sabiedrība novērtē visas savas meitas sabiedrības patiesajā vērtībā. Grozījumi arī paskaidro, ka konsolidēta tiek tikai tāda meitas sabiedrība, kas pati nav ieguldījumu sabiedrība un kas sniedz atbalsta pakalpojumus ieguldījumu sabiedrībai. Visas pārējās ieguldījumu sabiedrības meitas sabiedrības tiek novērtētas patiesajā vērtībā. Visbeidzot, grozījumi SGS Nr. 28 "Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos" ļauj investoram, piemērojot pašu kapitāla metodi, turpināt novērtēt savus ieguldījumus meitas sabiedrībās to patiesajā vērtībā. Koncernam un Mātes sabiedrībai nav darījumu, kam būtu piemērojami šie grozījumi.
SGSP izdevusi ikgadējos SFPS uzlabojumus 2010. – 2012. gada ciklam, kas ietver SFPS grozījumu apkopojumu. Minētie grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk. Neviens no šiem grozījumiem nav ietekmējis Koncerna un Mātes sabiedrības finanšu pārskatus.
SFPS Nr. 2 "Maksājums ar akcijām"; SFPS Nr. 3 "Uzņēmējdarbības apvienošana"; SFPS Nr. 8 "Darbības segmenti"; SFPS Nr. 13 "Patiesās vērtības noteikšana"; SGS Nr. 16 "Pamatlīdzekļi";
2.5. Izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos un informācijas atklāšanā (turpinājums)
SGS Nr. 24 "Informācijas atklāšana par saistītām personām"; SGS Nr. 38 "Nemateriālie aktīvi".
SGSP izdevusi ikgadējos SFPS uzlabojumus 2012. – 2014. gada ciklam, kas ietver SFPS grozījumu apkopojumu. Minētie grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Neviens no šiem grozījumiem nav ietekmējis Koncerna un Mātes sabiedrības finanšu pārskatus. SFPS Nr. 5 "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības";
SFPS Nr. 7 "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana";
SGS Nr. 34 "Starpposma finanšu pārskati".
Standarti, kas ir izdoti, bet vēl nav stājušie spēkā
Koncerns un Mātes sabiedrība nav piemērojusi šādus SFPS un SFPIK interpretācijas, kas izdotas līdz finanšu pārskata apstiprināšanas dienai, bet vēl nav stājušās spēkā:
SFPS Nr. 9 "Finanšu instrumenti" (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk)
SFPS Nr. 9 aizstāj SGS Nr. 39 un ievieš jaunas finanšu instrumentu klasifikācijas un novērtēšanas prasības, kā arī principus, kas piemērojami vērtības samazināšanās noteikšanai un riska ierobežošanai.
Ietekme
Saskaņā ar vadības veikto sākotnējo novērtējumu šī standarta pieņemšanai būs ierobežota ietekme vai tādas nebūs vispār, jo Koncernam un Mātes sabiedrībai ir tikai tādi finanšu instrumenti, kuru novērtēšana un klasifikācija nemainīsies; tie galvenokārt ir pircēju un pasūtītāju parādi, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un aizņēmumi no bankām. Tā kā ir bijuši ļoti maz debitoru parādu vērtības samazināšanās gadījumu, sagaidāms, ka pārejai no radušos kredītu zaudējumu modeļa uz paredzamo kredītu zaudējumu modeli būs ierobežota ietekme vai vispār nebūs ietekmes uz Koncerna un Mātes sabiedrības finanšu pārskatiem. Standarta ieviešana var radīt ietekmi attiecībā uz konvertējamiem aizdevumiem, detalizētāks novērtējums tiks veikts 2017. gadā.
SFPS Nr. 15 "Ieņēmumi no līgumiem, kas noslēgti ar klientiem" (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk)
SFPS Nr. 15 nosaka piecu soļu modeli, kas tiks piemērots ieņēmumiem, kas gūti no līguma, kas noslēgts ar klientu, neatkarīgi no darījuma veida vai nozares, kurā gūti attiecīgie ieņēmumi. Būs jāsniedz visaptveroša informācija, tajā skaitā kopējo ieņēmumu sadalījums, informācija par līguma izpildes pienākumiem, izmaiņām līguma aktīvu un saistību atlikumos starp periodiem un galvenajiem vērtējumiem un aplēsēm.
Ietekme
Koncerns un Mātes sabiedrība plāno šo standartu piemērot finanšu gadam, kas sāksies 2018. gada 1. janvārī, ar atpakaļejošu datumu, proti, salīdzināmā perioda dati tiks sniegti saskaņā ar SFPS Nr. 15.
Šobrīd sagaidāms, ka izmaiņas kopējos atzīstamajos ieņēmumos no klientu līgumiem un ieņēmumu atzīšanas laikā būs minimālas. Pamatojoties uz sākotnēji veikto novērtējumu, vadība uzskata, ka šī standarta pieņemšana būtiski neietekmēs konsolidētos un Mātes sabiedrības finanšu pārskatus, jo Koncernam un Mātes sabiedrībai nav vairākus elementus ietverošu ilgtermiņa līgumu, nav arī tādu piegādes līgumu, kas paredz pilnu samaksu arī tad, ja klients no attiecīgās piegādes atsakās (take or pay arrangements), netiek veikti nekādi pārdošanas veicināšanas pasākumi, nav nekādu līgumu izmaksu vai veiktu avansa maksājumu (atskaitot ODM aktīvus), turklāt izmaiņas līgumos tiek veiktas ļoti reti. Detalizēta šī standarta ieviešanas analīze tiks veikta 2017. gadā.
SFPS Nr. 15 "Ieņēmumi no līgumiem, kas noslēgti ar klientiem" (Precizējumi) (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Precizējumu mērķis ir paskaidrot SGSP nolūkus, izstrādājot SFPS Nr. 15 "Ieņēmumi no līgumiem, kas noslēgti ar klientiem" ietvertās prasības, īpaši, attiecībā uz identificējošo izpildes pienākumu uzskaiti, mainot "atsevišķi identificējama" principa formulējumu, apsvērumus par pilnvarotāju un pilnvarnieku, tajā skaitā, izvērtējot, vai sabiedrība ir pilnvarotājs vai pilnvarnieks, kā arī kontroles principa un licencēšanas piemērošanu, sniedzot papildu norādījumus intelektuālā īpašuma un autortiesību uzskaitei. Precizējumi arī sniedz papildu praktiskus ieteikumus sabiedrībām, kas vai nu pilnībā piemēro SFPS Nr. 15 ar atpakaļejošu datumu, vai izvēlas piemērot modificēto retrospektīvo pieeju. Detalizēta SFPS Nr. 15 un tā precizējumu ieviešanas analīze tiks veikta 2017. gadā.
SGS Nr. 19 "Darbinieku pabalsti";
2.5. Izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos un informācijas atklāšanā (turpinājums)
SFPS Nr. 16 "Noma" (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk)
SFPS Nr. 16 aizstāj SGS Nr. 17 un nosaka, kā atzīt, novērtēt un uzrādīt nomas darījumus, kā arī kāda informācija par šiem darījumiem jāatklāj finanšu pārskatos. Šis standarts sniedz vienotu nomnieka grāmatvedības uzskaites modeli, kura ietvaros nomniekam jāatzīst ar visiem nomas darījumiem saistītie aktīvi un saistības, izņemot gadījumus, kad nomas termiņš ir 12 mēnešu vai īsāks vai ja attiecīgajam aktīvam ir zema vērtība. Iznomātāja uzskaite pēc būtības nemainās.
Ietekme
Saskaņā ar vadības veikto sākotnējo novērtējumu šī standarta pieņemšana ietekmēs Koncerna un Mātes sabiedrības finanšu pārskatus, jo Koncerns un Mātes sabiedrība ir noslēgusi vairākus nomas līgumus (36. pielikums). Šobrīd minētie līgumi klasificēti kā operatīvās nomas līgumi. Ieviešot SFPS Nr. 16, Koncerns un Mātes sabiedrība līdz ar citiem apsvērumiem novērtēs arī identificētos nomas aktīvus, neatceļamās nomas nosacījumus (tajā skaitā nomas pagarināšanas vai izbeigšanas iespējas) un nomas maksājumus (tajā skaitā fiksētos un mainīgos maksājumus, soda naudu par nomas attiecību pirmstermiņa izbeigšanu utt.). Sagaidāms, ka konsolidētajā un Mātes sabiedrības finanšu stāvokļa pārskatā tiks atzītas aktīvu lietošanas tiesības un nomas saistības, tādējādi būtiski palielinot aktīvu kopsummu. Detalizēta SFPS Nr. 15 ieviešanas analīze tiks veikta 2017. un 2018. gadā.
Grozījumi SGS Nr. 7 "Naudas plūsmas pārskats": Informācijas atklāšana (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk)
Grozījumi paredz uzlabot finanšu pārskatu lietotājiem sniegto informāciju par sabiedrības finansēšanas darbību. Sabiedrībām jāsniedz finanšu pārskatu lietotājiem informācija par izmaiņām tās saistībās, kas izriet no finansēšanas darbības, tajā skaitā gan izmaiņas, kas izriet no naudas plūsmām, gan izmaiņas, kas nav saistītas ar naudas līdzekļiem, piemēram, saskaņojot no finansēšanas darbības izrietošo saistību sākuma un beigu atlikumus finanšu stāvokļa pārskatā. Šo grozījumu ieviešana neietekmēs Koncerna finanšu stāvokli vai darbība rezultātus, tomēr var noteikt zināmas izmaiņas finanšu pārskatos sniegtajā informācijā.
Grozījumi SGS Nr. 12 "Ienākuma nodokļi": Atliktā nodokļa aktīva atzīšana par neizmantotiem nodokļu zaudējumiem
(spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk) Grozījumi paskaidro, kā uzskaitīt atliktā nodokļa aktīvu par neizmantotiem nodokļu zaudējumiem saistībā ar patiesajā vērtībā novērtētiem ar parāda instrumentiem. Koncerns vēl nav izvērtējis šo grozījumu ieviešanas ietekmi.
SFPS Nr. 2: Darījumu klasifikācija un novērtēšana, kuros norēķini tiek veikti ar akcijām (Grozījumi) (spēkā pēc
pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk) Grozījumos ietvertas uzskaites prasības attiecībā uz garantēto un negarantēto nosacījumu ietekmi uz tādu darījumu novērtēšanu, kuros maksājumi veikti ar akcijām, norēķinoties naudā, prasības darījumu uzskaitei, kuros neto norēķini tiek veikti ar akcijām, un ieturējuma nodokļa saistību uzskaitei, kā arī tādu maksājumu ar akcijām nosacījumu grozīšanai, kas maina darījumu klasifikāciju no naudas darījumiem un darījumiem, kuros maksājumi tiek veikti ar akcijām. Šo grozījumu piemērošana neietekmēs Koncernu un Mātes sabiedrību.
Grozījumi SFPS Nr.10 un SGS Nr. 28: Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp ieguldītāju un tā asociēto sabiedrību vai kopuzņēmumu (2015. gada decembrī SGSP atlika šo grozījumu spēkā stāšanās datumu uz nenoteiktu laiku atkarībā no SGSP veiktā pētījuma par pašu kapitāla metodes izmantošanu grāmatvedībā rezultātiem.)
Grozījumi novērš atzīto pretrunu starp SFPS Nr. 10 un SGS Nr. 28 prasībām attiecībā uz aktīvu pārdošanu vai ieguldīšanu darījumos starp ieguldītāju un tā asociēto sabiedrību vai kopuzņēmumu. Šo grozījumu galvenā ietekme ir tāda, ka, ja darījums saistīts ar uzņēmējdarbību, peļņa vai zaudējumi tiek atzīti pilnā apmērā, bet ja darījumā iesaistīti aktīvi, kas neveido uzņēmējdarbību, peļņa vai zaudējumi tiek atzīti tikai daļēji. Koncerns vēl nav izvērtējis šo grozījumu ieviešanas ietekmi.
Grozījumi SFPS Nr. 4: SFPS Nr. 9 "Finanšu instrumenti" piemērošana kopā ar SFPS Nr. 4 "Apdrošināšanas līgumi"
(spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi risina jautājumus, kas rodas saistībā ar jaunā finanšu instrumenta standarta, proti, SFPS Nr. 9, ieviešanu, pirms tiek ieviests jaunais apdrošināšanas līgumu standarts, kuru šobrīd pašreizējā SFPS Nr. 4 aizstāšanai izstrādā SGSP. Sabiedrībām, kas izsniedz apdrošināšanas līgumus, grozījumi piedāvā divas iespējas: 1) pagaidu atbrīvojumu no SFPS Nr. 9 piemērošanas un 2) "pārklāšanās pieeju", kas sabiedrībām, kas izsniedz apdrošināšanas līgumus saskaņā ar SFPS Nr. 4, ļautu dažus ienākumus vai izmaksas, kas radušās no noteiktiem finanšu aktīviem, pārklasificēt no peļņas vai zaudējumu aprēķina uz apvienoto ienākumu pārskatu. Šo grozījumu piemērošana neietekmēs Koncernu un Mātes sabiedrību.
2.5. Izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos un informācijas atklāšanā (turpinājums)
Grozījumi SGS Nr. 40: Pārnešana uz ieguldījuma īpašumu posteni (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk)
Grozījumi paskaidro, kad sabiedrībai būtu jāpārnes īpašums, tajā skaitā īpašums, kura būvniecība vai izveide vēl nav pabeigta, uz ieguldījuma īpašumu posteni vai jāizslēdz no šī posteņa. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem izmantošanas veida maiņa notiek, kad īpašums atbilst ieguldījuma īpašumu definīcijai vai vairs tai neatbilst un ja šādai izmantošanas veida maiņai ir pietiekami pierādījumi. Tikai vadības plānu maiņa attiecībā uz īpašumu izmantošanu nav pietiekams pierādījums izmantošanas veida maiņai. Vadība vēl nav izvērtējusi šo grozījumu ieviešanas ietekmi.
SFPIK 21. interpretācija: Darījumi ārvalstu valūtās un priekšapmaksa (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk)
Interpretācijā precizēta uzskaite, kas piemērojama darījumiem, kas ietver priekšapmaksu ārvalstu valūtā. Interpretācija attiecas uz darījumiem ārvalstu valūtās, ja sabiedrība atzīst nemonetāru aktīvu vai nemonetāras saistības, kas izriet no priekšapmaksas veikšanas vai saņemšanas, pirms tā atzīst attiecīgo aktīvu, izmaksas vai ieņēmumus. Interpretācija paredz, ka valūtas kursa noteikšanas nolūkā par darījuma datumu tiek pieņemts nemonetārā priekšapmaksas aktīva vai nākamo periodu ieņēmumu saistību sākotnējās atzīšanas datums. Ja tiek veikti vai saņemti daudzi avansa maksājumi, tad sabiedrībai jānosaka katras priekšapmaksas veikšanas vai saņemšanas darījuma datums. Vadība vēl nav izvērtējusi šo grozījumu ieviešanas ietekmi.
SGSP izdevusi ikgadējos SFPS uzlabojumus 2014. – 2016. gada ciklam, kas ietver SFPS grozījumu apkopojumu. Minētie grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, un piemērojami SFPS Nr. 12 "Informācijas atklāšana par līdzdalību citās sabiedrībās", kā arī attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un piemērojami SFPS Nr. 1 "Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana" un SGS Nr. 28 "Līdzdalība asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos". Šos ikgadējos uzlabojumus ES vēl nav apstiprinājusi. Vadība vēl nav izvērtējusi šo grozījumu ieviešanas ietekmi.
- SFPS Nr. 1 "Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana". Šie uzlabojumi atceļ pirmreizējiem šo standartu pieņēmējiem piemērojamos īstermiņa atbrīvojumus no informācijas atklāšanas par finanšu instrumentiem, darbinieku pabalstiem un ieguldījuma sabiedrībām.
- SGS Nr. 28 "Līdzdalība asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos". Grozījumi precizē, ka iespēja izvēlēties sākotnējās atzīšanas brīdī līdzdalību asociētajā sabiedrībā vai kopuzņēmumā, kas pieder sabiedrībai, kas ir riska kapitāla fonds vai kāda cita kritērijiem atbilstoša sabiedrība, novērtēt patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanas atzīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir pieejama attiecībā uz katru ieguldījumu asociētajā sabiedrībā vai kopuzņēmumā, izvērtējot katru ieguldījumu atsevišķi.
- SFPS Nr. 12 "Informācijas atklāšana par līdzdalību citās sabiedrībās. Grozījumi precizē, ka SFPS Nr. 12 noteiktās informācijas atklāšanas prasības, izņemot prasības attiecībā uz apkopoto informāciju par meitas sabiedrībām, kopuzņēmumiem un asociētajām sabiedrībām, piemērojamas sabiedrības līdzdalībai meitas sabiedrībā, kopuzņēmumā vai asociētajā sabiedrībā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai, turēta sadalei vai kā pārtrauktas darbības saskaņā ar SFPS Nr. 5.
Koncerns un Mātes sabiedrība plāno ieviest iepriekš minētos standartus un interpretācijas to spēkā stāšanās datumā, ja tie pieņemti ES.
3. Neto apgrozījums
AS "HansaMatrix" lielākais biznesa klientu apjoms atrodas Baltijas un Ziemeļvalstīs. Neto apgrozījuma sadalījums pēc klientu atrašanās vietas saskaņā ar vadības uzskaiti ir sekojošs:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Apgrozījums Baltijas valstis | 7 689 421 | 5 359 001 | 7 689 421 | 5 359 001 |
| Apgrozījums Ziemeļvalstis | 5 206 160 | 4 920 213 | 5 206 160 | 4 920 213 |
| Apgrozījums pārējās ES valstis | 4 043 807 | 3 054 261 | 4 043 807 | 3 054 261 |
| Pārējais apgrozījums | 21 689 | 19 362 | 138 196 | 132 220 |
| KOPĀ: | 16 961 077 | 13 352 837 | 17 077 584 | 13 465 695 |
AS "HansaMatrix" pārdošana ir fokusēta četros galvenajos produktu tipos – datu tīklu infrastruktūra, ierīču internets (Internet of Things), industriāli produkti un pārējie. Neto apgrozījuma sadalījums pēc produktu tipiem saskaņā ar vadības uzskaiti ir sekojošs:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| Datu tīklu infrastruktūra | 7 054 521 | 6 651 274 | 7 054 521 | 6 651 274 | ||
| Ierīču internets | 1 031 146 | 1 608 394 | 1 031 146 | 1 608 394 | ||
| Industriāli produkti | 6 140 715 | 4 561 569 | 6 140 715 | 4 561 569 | ||
| Pārējie produkti | 2 713 006 | 508 458 | 2 713 006 | 508 458 | ||
| Pārējais apgrozījums | 21 689 | 23 142 | 138 196 | 136 000 | ||
| KOPĀ: | 16 961 077 | 13 352 837 | 17 077 584 | 13 465 695 |
- gadā SIA "HansaMatrix Inovation" inženierpētniecības grupas pētniecības darbu apgrozījums ir 365 631 EUR.
4. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 2015 |
2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Izejmateriālu izmaksas | 8 812 181 | 5 891 674 | 9 046 664 | 6 017 462 | |
| Personāla izmaksas | 1 778 650 | 2 114 626 | 946 818 | 1 483 867 | |
| Nolietojums un amortizācija (13.,14. pielikums) |
1 090 555 | 830 362 | 798 596 | 605 673 | |
| Ražošanas procesa nodrošināšanas izmaksas* |
1 501 490 | 591 160 | 3 804 455 | 2 309 772 | |
| Ražošanas telpu, zemes nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas |
677 299 | 561 585 | 188 480 | 157 189 | |
| Pētniecības izmaksas** | 597 682 | 222 683 | 248 185 | 84 231 | |
| t.sk. personāla izmaksas | 544 073 | 171 777 | 230 881 | 61 592 | |
| t.sk. nolietojums (13.,14. pielikums) | 25 154 | 8 181 | 7 417 | 8 181 | |
| Izmaiņas uzkrājumos grūti realizējamiem krājumiem (18.pielikums) |
(189 376) | 186 171 | (189 542) | 155 446 | |
| Transporta izdevumi | 174 961 | 104 645 | 161 389 | 104 645 | |
| Iekārtu, telpu noma | 121 448 | 67 322 | 120 816 | 67 322 | |
| Mazvērtīgais inventārs | 84 990 | 63 005 | 60 945 | 63 005 | |
| Remonta un servisa izdevumi | 32 183 | 48 201 | 32 183 | 48 201 | |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 5 994 | 5 576 | 5 604 | 5 186 | |
| Pārējās ar ražošanu saistītās izmaksas | 2 294 | 3 169 | 1 635 | 1 305 | |
| KOPĀ: | 14 690 351 | 10 690 179 | 15 226 228 | 11 103 304 |
4. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (turpinājums)
*Sakarā ar pasūtījumu apjoma pieaugumu 2016. gadā uzņēmums papildus izmantoja SIA "Quality Jobs" sniegtos ražošanas nodrošināšanas pakalpojumus.
** Pārskata periodā realizēts uz kvalitāti orientēts pētniecības projekts. Pētniecības projekta nosaukums "Ar lodēšanu saistīto ražošanas defektu atkarība no pastas kvalitātes. Uzklātās pastas inspekcijas process un tā ietekme uz lodējumu kvalitāti". Pētniecības projekta realizācijas laiks 01.01.2016.-30.11.2016., projekta attiecināmās izmaksas 165 836 EUR. Projekta realizācijā iesaistīti vairāki Mātes sabiedrības inženieri ar attiecīgo izglītību un kompetenci. Projekta attiecināmajās izmaksās iekļautas darbinieku darba algas un darba devēja sociālais nodoklis.
Pētniecības projekta mērķis - veikt izpēti par lodēšanas pastas uzklāšanas kvalitātes ietekmi uz komponentu lodējumu kvalitāti, pastas inspekcijas tehnoloģisko risinājumu novērtējumu un to pielietojamību ražošanā ar mērķi uzlabot lodējumu kvalitāti ieviešot jaunu kvalitātes procesu un pielāgojot esošo tehnoloģisko procesu parametrus balstoties uz iegūtajiem pastas inspekcijas rezultātiem.
Pētījuma rezultātā ražošanā tika ieviests jauns kvalitātes sistēmas pastas inspekcijas process, kā arī ieguldīti līdzekļi pastas inspekcijas iekārtas iegādei. Pētījuma rezultātā secināts, ka šāda tipa pastas inspekcijas sistēmas perspektīvā ir nepieciešams ieviest arī citās uzņēmuma ražošanas līnijās, lai varētu turpmāk samazināt produkcijas lodēšanas defektu novēršanas (nelietderīgās) izmaksas, paātrināt ražošanas ciklu un paaugstināt produkcijas kvalitāti esošajiem un potenciālajiem klientiem.
5. Pārdošanas izmaksas
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Personāla izmaksas | 536 277 | 521 926 | 324 151 | 324 115 | |
| Mārketinga izmaksas | 17 912 | 23 252 | 17 382 | 14 160 | |
| Komandējumu izmaksas | 22 860 | 19 799 | 20 534 | 16 783 | |
| Transporta izmaksas | 46 033 | 19 349 | 27 745 | 10 904 | |
| Sakaru izmaksas | 8 667 | 6 224 | 6 115 | 5 321 | |
| KOPĀ: | 631 749 | 590 550 | 395 927 | 371 283 |
6. Administrācijas izmaksas
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Personāla izmaksas | 564 392 | 456 096 | 424 278 | 330 120 |
| Nolietojums un amortizācija (13, 14. pielikums) | 316 216 | 204 673 | 223 203 | 147 930 |
| Administratīvo funkciju nodrošināšanas izmaksas* | 81 990 | - | 81 990 | - |
| Bankas pakalpojumu komisija | 73 410 | 56 146 | 71 961 | 54 185 |
| Transporta izmaksas | 33 889 | 51 291 | 22 559 | 34 210 |
| Profesionālo pakalpojumu izmaksas** | 37 810 | 50 414 | 34 339 | 47 107 |
| Biroja izmaksas | 25 212 | 25 234 | 15 538 | 17 406 |
| Apdrošināšana | 18 766 | 21 002 | 17 889 | 19 998 |
| Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi | 25 980 | 16 016 | 18 860 | 16 016 |
| Darbinieku vervēšanas un apmācības izmaksas | 47 250 | 14 217 | 32 110 | 2 296 |
| IT izmaksas | 16 459 | 10 424 | 12 899 | 9 804 |
| Sakaru izmaksas | 9 408 | 8 399 | 4 734 | 3 087 |
| Reprezentācijas izmaksas | 8 298 | 6 766 | 5 437 | 4 558 |
| Komandējumu izmaksas | 13 077 | 5 459 | 13 077 | 5 808 |
| Pārējās administrācijas izmaksas | 46 075 | 50 727 | 30 300 | 30 170 |
| KOPĀ: | 1 318 232 | 976 864 | 1 009 174 | 722 695 |
* Sakarā ar darba apjoma pieaugumu 2016.gadā papildus tika izmantoti SIA "Quality Jobs" pakalpojumi saistīti ar administratīvo funkciju nodrošināšanu.
** Ietver atlīdzības kopsummu Koncerna un Mātes sabiedrības zvērinātu revidentu komercsabiedrībai SIA "Ernst & Young Baltic" par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju 12 409 EUR (2015: 16 937 EUR).
7. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Ieņēmumi no pētniecības finansējuma atzīšanas | 319 832 | 278 332 | 119 421 | 151 296 |
| Ieņēmumi no ES finansējuma atzīšanas (uzkrātie)* | 169 578 | 156 624 | 118 987 | 95 757 |
| Ieņēmumi no ES finansējuma atzīšanas (vienreizējie)** | 29 005 | 8 986 | 29 005 | 4 792 |
| Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas (neto) | 13 911 | 83 | 13 911 | 83 |
| Ieņēmumi no apmācību organizēšanas | 6 800 | - | 6 800 | - |
| Pārējie ieņēmumi | 9 070 | 56 | 9 170 | 405 |
| KOPĀ: | 548 196 | 444 081 | 297 294 | 252 333 |
* Uzkrātie ieņēmumi no ES finansējuma atzīšanas ir finansējumi, kuri saņemti pamatlīdzekļu iegādei un kuri tiek attiecināti uz ieņēmumiem pamatlīdzekļa lietošanas periodā.
** Vienreizējie ieņēmumi no ES finansējuma atzīšanas ir saņemtais finansējums par konkrētu projektu realizāciju pārskata perioda ietvaros.
8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Zaudējumi no valūtas kursu svārstībām, neto | 32 173 | 21 581 | 30 909 | 23 814 | |
| Soda naudas | 28 473 | 19 246 | 16 160 | 13 483 | |
| Ziedojumi | 25 540 | 12 970 | 25 540 | 12820 | |
| KOPĀ: | 86 186 | 53 797 | 72 609 | 50 117 |
9. Finanšu izmaksas
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| Procentu izmaksas | 257 695 | 276 445 | 256 283 | 276 239 | ||
| Tieši attiecināmās darījuma izmaksas | 28 362 | 17 539 | 28 304 | 17 439 | ||
| KOPĀ: | 286 057 | 293 984 | 284 587 | 293 678 |
Finanšu izmaksas saistītas ar saņemtajiem aizņēmumiem no kredītiestādēm un finanšu nomu, skatīt 25., 26. pielikumu.
10. Uzņēmumu ienākuma nodoklis
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 2015 |
2016 | 2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Par pārskata gadu aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis |
532 | 115 399 | - | 115 055 |
| Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis īslaicīgo atšķirību rezultātā |
21 251 | 47 886 | (62 299) | 61 737 |
| Kopā uzņēmumu ienākuma nodoklis: | 21 783 | 163 285 | (62 299) | 176 792 |
10. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 2015 |
2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Peļņa pirms nodokļiem | 572 980 | 1 245 682 | 479 272 | 1 231 089 | |
| Teorētiski aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% |
85 947 | 186 852 | 71 891 | 184 663 | |
| Pastāvīgās atšķirības, t.sk.: | |||||
| Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas | 10 494 | 6 136 | 8 331 | 6 002 | |
| Citas izmaksas | 34 670 | 80 386 | 16 217 | 22 866 | |
| Nodokļa atvieglojumi pētniecības izmaksām | (49 751) | - | (49 751) | - | |
| Pamatlīdzekļu nolietojuma ar koeficientu efekts | (89 887) | (173 340) | (34 839) | (99 990) | |
| Nodokļu atlaides par ziedojumiem | - | (10 897) | - | (10 897) | |
| Pārskata gadā (izmantotais) iepriekš neatzītais atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs |
- | - | (74 148) | - | |
| Uzkrājums neatzītam atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvam |
30 310 | 74 148 | - | 74 148 | |
| Pārskata gada faktiskais uzņēmumu ienākuma nodoklis |
21 783 | 163 285 | (62 299) | 176 792 |
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis:
Koncerns
| Finanšu stāvokļa pārskats | Peļņas vai zaudējumu aprēķins |
|||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 2016 | 2015 | |
| Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | ||||
| Paātrinātais nolietojums nodokļu vajadzībām | 744 275 | 746 166 | (1 891) | 106 936 |
| Bruto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | 744 275 | 746 166 | (1 891) | 106 936 |
| Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs Uz nākamajiem periodiem pārnestie nodokļu zaudējumi |
(232 691) | (182 880) | (49 811) | (59 298) |
| Uzkrātās atvaļinājuma saistības | - | (14 236) | 14 236 | 259 |
| Uzkrājumi grūti realizējamiem krājumiem | (45 809) | (74 216) | 28 407 | (74 159) |
| Uzkrājums neatzītajam atliktā nodokļa aktīvam | 220 881 | 190 571 | 30 310 | 74 148 |
| Bruto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs | (57 619) | (80 761) | 23 142 | (59 050) |
| Neto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | 686 656 | 665 405 | 21 251 | 47 886 |
10. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)
Mātes sabiedrība
| Finanšu stāvokļa pārskats | Peļņas vai zaudējumu aprēķins |
||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 2016 | 2015 | ||
| Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | |||||
| Paātrinātais nolietojums nodokļu vajadzībām | 605 841 | 621 793 | (15 952) | 60 990 | |
| Pārējās | - | - | - | - | |
| Bruto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | 605 841 | 621 793 | (15 952) | 60 990 | |
| Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs | |||||
| Uz nākamajiem periodiem pārnestie nodokļu zaudējumi | (11 810) | - | (11 810) | - | |
| Uzkrātās atvaļinājuma saistības | - | (11 180) | 11 180 | 747 | |
| Uzkrājumi grūti realizējamiem krājumiem | (45 717) | (74 148) | 28 431 | (74 148) | |
| Uzkrājums neatzītajam atliktā nodokļa aktīvam | - | 74 148 | (74 148) | 74 148 | |
| Bruto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs | (57 527) | (11 180) | (46 347) | 747 | |
| Neto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības/ (aktīvs) | 548 314 | 610 613 | (62 299) | 61 737 |
Uz nākamajiem periodiem pārnestie nodokļu zaudējumi var tikt izmantoti šādi:
| Koncerna Nodokļu zaudējumi |
Mātes sabiedrības Nodokļu zaudējumi |
Izmantošanas termiņš |
|
|---|---|---|---|
| 2008. gada nodokļu zaudējumi | 447 155 | - | beztermiņa |
| 2009. gada nodokļu zaudējumi | 281 270 | - | beztermiņa |
| 2014. gada nodokļu zaudējumi | 47 727 | - | beztermiņa |
| 2015. gada nodokļu zaudējumi | 443 049 | - | beztermiņa |
| 2016. gada nodokļu zaudējumi | 332 074 | 78 736 | beztermiņa |
| KOPĀ: | 1 551 275 | 78 736 |
Uz nākamajiem periodiem pārnestie nodokļu zaudējumi ir pārsvarā no SIA "HansaMatrix Ventspils". Piesardzības nolūkos Koncerna līmenī atliktā nodokļa aktīvs par šiem nodokļu zaudējumiem netiek atzīts.
11. Personāla izmaksas un darbinieku skaits
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Atlīdzība par darbu darbiniekiem * | 2 748 088 | 2 622 847 | 1 550 598 | 1 769 922 | |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
639 834 | 602 727 | 358 130 | 403 287 | |
| Darbinieku veselības apdrošināšana | 34 752 | 37 638 | 16 990 | 25 655 | |
| Pārējās personāla izmaksas | 718 | 1 213 | 410 | 830 | |
| KOPĀ: | 3 423 472 | 3 264 425 | 1 926 128 | 2 199 694 |
*2016.gadā daļa darbinieku pārgāja strādāt uz SIA "Quality Jobs", no kura Koncerns pērk ražošanas pakalpojumus.
11. Personāla izmaksas un darbinieku skaits (turpinājums)
Tai skaitā, augstākās vadības atlīdzība par darbu
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Valde | ||||
| Atlīdzība par darbu | 229 096 | 74 698 | 229 096 | 189 472 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
51 213 | 10 467 | 51 213 | 34 394 |
| Pārējās personāla izmaksas | 536 | 173 | 536 | 545 |
| Padome | ||||
| Atlīdzība par darbu | 18 681 | 2 177 | 18 681 | 2 177 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
4 407 | 743 | 4 407 | 513 |
| Pārējās personāla izmaksas | 9 | 1 | 9 | 1 |
| KOPĀ: | 303 942 | 88 259 | 303 942 | 227 102 |
Kopējās personāla izmaksas iekļautas šādos apvienotā ienākumu pārskata posteņos:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (4. pielikums) |
1 778 650 | 2 114 626 | 946 818 | 1 483 867 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas - pētniecības izmaksu sastāvā (4. pielikums) |
544 073 | 171 777 | 230 881 | 61 592 |
| Pārdošanas izmaksas (5. pielikums) | 536 277 | 521 926 | 324 151 | 324 115 |
| Administrācijas izmaksas (6. pielikums) | 564 392 | 456 096 | 424 278 | 330 120 |
| KOPĀ: | 3 423 392 | 3 264 425 | 1 926 128 | 2 199 694 |
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | ||
| Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā | 207 | 237 | 94 | 148 |
2016.gadā Ogres ražotnes izmaksu nodalīšanas procesā daļa darbinieku tika pārcelti no Mātes sabiedrības uz meitas sabiedrību SIA "Campus Pārogre".
12. Peļņa uz akciju
Peļņa uz parasto akciju tiek aprēķināta, dalot uz akcionāriem attiecināmo pārskata gada peļņu ar vidējo svērto parasto akciju skaitu pārskata periodā. Tabulā atspoguļota Koncerna peļņa uz akciju aprēķinā izmantotā informācija par peļņu un akcijām:
| 2016 | 2015 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Uz akcionāriem attiecinātā neto peļņa | 551 197 | 1 082 397 |
| Vidējais svērtais akciju skaits | 1 687 881 | 1 346 799 |
| Peļņa uz akciju (EUR): | 0.33 | 0.80 |
12. Peļņa uz akciju (turpinājums)
Nosakot vidējo svērto akciju skaitu netiek ņemta vērā akciju nomināla maiņa, kas nerada papildus resursu ieplūšanu. Tā rezultātā aprēķinā akciju skaits pēc nomināla maiņām 2016. gadā tiek uzskatīts kā akciju skaits 2015. gada beigās.
| Faktiskais akciju | Peļņai uz akciju aprēķinam izmantotais akciju |
||
|---|---|---|---|
| 2016 | Izmaiņas | skaits pēc darījuma | skaits |
| Akciju skaits gada sākumā | - | 773 190 | 1 546 380 |
| Nominālvērtības maiņa * | 773 190 | 1 546 380 | 1 546 380 |
| Akciju emisija ** | 1 829 381 | 3 375 761 | 3 375 761 |
| Akciju skaits gada beigās | - | 3 375 761 | 3 375 761 |
| Vidējais svērtais akciju skaits: | 1 687 881 |
| Faktiskais akciju | Peļņai uz akciju aprēķinam izmantotais akciju |
||
|---|---|---|---|
| 2015 | Izmaiņas | skaits pēc darījuma | skaits |
| Akciju skaits gada sākumā | - | 9 016 | 1 280 272 |
| Pamatkapitāla palielinājums *** | 1 874 | 10 890 | 1 546 380 |
| Nominālvērtības maiņa **** | 762 300 | 773 190 | 1 546 380 |
| Akciju skaits gada beigās | - | 773 190 | 1 546 380 |
| Vidējais svērtais akciju skaits: | 1 346 799 |
* 2016.gada aprīlī tika veikta akciju nominālvērtības maiņa no 2 EUR par akciju uz 1 EUR par akciju, pamatkapitālu veido 1 546 380 akcijas ar nominālvērtību 1 EUR.
** 2016.gada jūnijā tika izlaistas papildus 1 829 381 akcijas ar nominālvērtību 1 EUR.
*** 2015.gadā tika piesaistīts jauns investors un pamatkapitāla summa tika palielināta līdz 1 546 380 EUR izlaižot papildus 1874 daļas, vienas daļas nominālvērtība 142 EUR.
**** 2015.gada decembrī tika veikta daļu nominālvērtības maiņa no 142 EUR par daļu uz 2 EUR par daļu. 2015.gada beigās pamatkapitālu veido 773 190 daļas ar nominālvērtību 2 EUR.
Mātes sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, kas varētu izraisīt peļņas uz akciju mazināšanos, tādēļ mazinātā peļņa uz akciju atbilst pamata peļņai uz akciju.
Pārskata periodā aprēķinātas un izmaksātas dividendes par 2015. gadu, kopā 29 720 EUR.
13. Nemateriālie aktīvi
| Koncerns | |||
|---|---|---|---|
| ODM aktīvi | Citi nemateriālie aktīvi |
KOPĀ | |
| EUR | EUR | EUR | |
| SĀKOTNĒJĀ VĒRTĪBA | |||
| Uz 2014. gada 31. decembri | - | 503 474 | 503 474 |
| Iegāde | 161 935 | 140 702 | 302 637 |
| Pārvietošana | - | 110 838 | 110 838 |
| Uz 2015. gada 31. decembri | 161 935 | 755 014 | 916 949 |
| Iegāde | 369 277 | 55 506 | 424 783 |
| Pārvietošana* | (235 732) | - | (235 732) |
| Pārvietošana** | (264 587) | - | (264 587) |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 30 893 | 810 520 | 841 413 |
| UZKRĀTĀ AMORTIZĀCIJA | |||
| Uz 2014. gada 31. decembri | - | 330 814 | 330 814 |
| Pārskata gada amortizācija | 3 348 | 97 643 | 100 991 |
| Pārvietošana | - | (10) | (10) |
| Uz 2015. gada 31. decembri | 3 348 | 428 447 | 431 795 |
| Pārskata gada amortizācija | 32 553 | 156 399 | 188 952 |
| Pārvietošana* | (34 704) | - | (34 704) |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 1 197 | 584 846 | 586 043 |
| ATLIKUSĪ VĒRTĪBA | |||
| Uz 2015. gada 31. decembri | 158 587 | 326 567 | 485 154 |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 29 696 | 225 674 | 255 370 |
| Mātes sabiedrība | |||
| Citi nemateriālie | |||
| ODM aktīvi | aktīvi | ||
| EUR | EUR | KOPĀ EUR |
|
| SĀKOTNĒJĀ VĒRTĪBA | |||
| Uz 2014. gada 31. decembri | - | 486 538 | 486 538 |
| Iegāde | 161 935 | 124 604 | 286 539 |
| Pārvietošana | - | 111 020 | 111 020 |
| Uz 2015. gada 31. decembri | 161 935 | 722 162 | 884 097 |
| Iegāde | 369 277 | 8 667 | 377 944 |
| Likvidācija | (235 732) | - | (235 732) |
| Pārvietošana** | (264 587) | - | (264 587) |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 30 893 | 730 829 | 761 722 |
| UZKRĀTĀ AMORTIZĀCIJA | |||
| Uz 2014. gada 31. decembri | - | 315 761 | 315 761 |
| Pārskata gada amortizācija | 3 348 | 95 785 | 99 133 |
| Uz 2015. gada 31. decembri | 3 348 | 411 546 | 414 894 |
| Pārskata gada amortizācija | 32 553 | 143 639 | 176 192 |
| Likvidācija | (34 704) | - | (34 704) |
| Uz 2016. gada 31. decembri | 1 197 | 555 185 | 556 382 |
| ATLIKUSĪ VĒRTĪBA | |||
| Uz 2015. gada 31. decembri Uz 2016. gada 31. decembri |
158 587 29 696 |
310 616 175 644 |
469 203 205 340 |
13. Nemateriālie aktīvi (turpinājums)
* 2016.gadā Mātes sabiedrība ODM aktīvu – testa stendu pārdeva SIA "HansaMatrix Ventspils", kur tas tika pārveidots un atzīs par pamatlīdzekli. Sākotnējā vērtība bija 235 732 EUR, uzkrātais nolietojums 34 704 EUR un atlikusī vērtība 201 028 EUR.
** 2016.gadā sākotnēji tika izveidots ODM aktīvs, kura izstrāde turpinās. Izstrādes procesā konstatēts ka materiālu izmaksas ir nozīmīgākā aktīva daļa, līdz ar to tas tiek pārklasificēts par pamatlīdzekli un līdz izstrādes pabeigšanai tiek uzrādīts pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksu sastāvā.
14. Pamatlīdzekļi
Koncerns
8
| Zeme un ēkas |
Iekārtas un mašīnas |
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs |
Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos |
Pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksas |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| SĀKOTNĒJĀ / PĀRVĒRTĒTĀ VĒRTĪBA | ||||||
| 2014. gada 31. decembri | 4 370 857 | 7 901 795 | 1 004 355 | 29 241 | 24 758 | 13 331 006 |
| Iegāde | - | 2 396 609 | 423 094 | 51 551 | 35 329 | 2 906 583 |
| Likvidācija | - | (325 655) | (10 582) | - | - | (336 237) |
| Pārvietošana | - | 52 544 | 182 | - | (52 544) | 182 |
| 2015. gada 31. decembri | 4 370 857 | 10 025 293 | 1 417 049 | 80 792 | 7 543 | 15 901 534 |
| Iegāde | 280 309 | 404 217 | 218 705 | 859 | 277 323 | 1 194 225 |
| Likvidācija | - | (404 996) | (39 621) | - | - | (457 429) |
| Pārvietošana * | - | 201 028 | - | - | 264 587 | 465 615 |
| 2016. gada 31. decembrī | 4 651 166 | 10 225 542 | 1 596 133 | 81 651 | 549 453 | 17 103 945 |
| UZKRĀTAIS NOLIETOJUMS | ||||||
| 2014. gada 31. decembri | 1 251 542 | 5 379 852 | 746 654 | 25 216 | - | 7 403 264 |
| Aprēķināts | 146 884 | 655 830 | 153 685 | 7 301 | - | 963 700 |
| Izslēgts | - | (147 922) | (10 340) | - | - | (158 262) |
| Pārvietošana | - | - | 10 | - | - | 10 |
| 2015. gada 31. decembri | 1 398 426 | 5 887 760 | 890 009 | 32 517 | - | 8 208 712 |
| Aprēķināts | 146 666 | 834 074 | 237 265 | 19 374 | - | 1 237 379 |
| Izslēgts | - | (404 996) | (37 379) | - | - | (442 375) |
| 2016. gada 31. decembrī | 1 545 092 | 6 316 838 | 1 089 895 | 51 891 | - | 9 003 716 |
| ATLIKUSĪ VĒRTĪBA | ||||||
| 2015. gada 31. decembri | 2 972 431 | 4 137 533 | 527 040 | 48 275 | 7 543 | 7 692 822 |
| 2016. gada 31. decembrī | 3 106 074 | 3 908 704 | 506 238 | 29 760 | 549 453 | 8 100 229 |
* 2016.gadā Mātes sabiedrība ODM aktīvu – testa stendu pārdeva SIA "HansaMatrix Ventspils", kur tas tika pārveidots un atzīs par pamatlīdzekli atlikušajā vērtībā 201 028 EUR.
14. Pamatlīdzekļi (turpinājums)
Mātes sabiedrība
| Zeme un ēkas |
Iekārtas un mašīnas |
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs |
Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos |
Pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksas |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| SĀKOTNĒJĀ / PĀRVĒRTĒTĀ VĒRTĪBA | ||||||
| 2014. gada 31. decembri | 4 370 857 | 5 658 409 | 727 801 | - | 17 187 | 10 774 254 |
| Iegāde | - | 1 373 607 | 214 228 | 43 733 | 19 107 | 1 650 675 |
| Likvidācija | - | (114 710) | (10 582) | - | - | (125 292) |
| Pārvietošana | - | 28 751 | - | (28 751) | - | |
| 2015. gada 31. decembri | 4 370 857 | 6 946 057 | 931 447 | 43 733 | 7 543 | 12 299 637 |
| Iegāde | 280 309 | 288 367 | 102 704 | - | 60 489 | 731 869 |
| Likvidācija | - | (417 738) | (37 790) | - | - | (455 528) |
| Pārvietošana | - | - | - | - | 264 587 | 264 587 |
| 2016. gada 31. decembrī | 4 651 166 | 6 816 686 | 996 361 | 43 733 | 332 619 | 12 840 565 |
| UZKRĀTAIS NOLIETOJUMS | ||||||
| 2014. gada 31. decembri | 1 251 542 | 3 839 082 | 580 439 | - | - | 5 671 063 |
| Aprēķināts | 146 884 | 442 316 | 90 248 | 4 677 | - | 684 125 |
| Izslēgts | - | (114 523) | (10 340) | - | - | (124 863) |
| 2015. gada 31. decembri | 1 398 426 | 4 166 875 | 660 347 | 4 677 | - | 6 230 325 |
| Aprēķināts | 146 666 | 557 023 | 127 609 | 16 132 | - | 847 430 |
| Izslēgts | (404 996) | (35 478) | - | - | (440 474) | |
| 2016. gada 31. decembrī | 1 545 092 | 4 318 902 | 752 478 | 20 809 | - | 6 637 281 |
| ATLIKUSĪ VĒRTĪBA | ||||||
| 2015. gada 31. decembri | 2 972 431 | 2 779 182 | 271 100 | 39 056 | 7 543 | 6 069 312 |
| 2016. gada 31. decembrī | 3 106 074 | 2 497 784 | 243 883 | 22 924 | 332 619 | 6 203 284 |
Vairāki pamatlīdzekļi, kas tikuši pilnībā norakstīti nolietojuma izmaksās, joprojām tiek izmantoti Koncerna un Mātes sabiedrības pamatdarbībā. Kopējā šādu Koncerna un Mātes sabiedrības pamatlīdzekļu iegādes bruto vērtība pārskata gada beigās ir:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 EUR |
31.12.2015 EUR |
31.12.2016 EUR |
31.12.2015 EUR |
|
| Nolietoto pamatlīdzekļu iegādes vērtība |
4 282 374 | 4 299 058 | 3 774 538 | 3 908 345 |
Koncerns un Mātes sabiedrība finanšu nomas ietvaros ir iegādājusies automašīnas un atgriezeniskā līzinga ietvaros ir iegādājusies iekārtas un mašīnas. Šo pamatlīdzekļu atlikušās vērības ir šādas:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Iekārtas un mašīnas | 222 358 | - | 182 604 | - | |
| Automašīnas | 46 916 | 60 220 | 40 150 | 49 135 |
Ķīlas un citi īpašumtiesību apgrūtinājumi
Koncerns ir ieķīlājusi tās kustamo un nekustamo īpašumu Akmeņu ielā 72, un Akmeņu ielā 74, Ogrē, kā nodrošinājumu visiem no Citadele Banka AS saņemtajiem aizņēmumiem (25. pielikums).
14. Pamatlīdzekļi (turpinājums)
Kopējās pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma izmaksas iekļautas šādos apvienotā ienākuma pārskata posteņos::
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (4.pielikums) | 1 090 555 | 830 362 | 798 596 | 605 673 |
| Pētniecības un produktu attīstības izmaksas (4.pielikums) |
25 154 | 8 181 | 7 417 | 8 181 |
| Administrācijas izmaksas (6.pielikums) | 316 216 | 204 673 | 223 203 | 147 930 |
| KOPĀ: | 1 431 925 | 1 043 216 | 1 029 216 | 761 784 |
| Nolietojuma izmaiņas iekļauts nepabeigto ražojumu vērtībā * |
(5 594) | 21 475 | (5 594) | 21 474 |
| PAVISAM: | 1 426 331 | 1 064 691 | 1 023 622 | 783 258 |
* Nolietojuma izmaiņas rodas no netiešo ražošanas izmaksu attiecināšanas nepabeigto ražojumu sastāvā.
15. Līdzdalība meitas un asociēto sabiedrību kapitālā
| ieguldījums | Mātes sabiedrības | Ieguldījumu saņēmēja finanšu dati | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 2016 | 31.12.2016 | 2015 | 31.12.2015 | |||
| Apvienotais | Apvienotais | |||||||
| ienākumu | Pašu | ienākumu | Pašu | |||||
| pārskats | kapitāls | pārskats | kapitāls | |||||
| Uzņēmums | Uzņēmējdarbība | % | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR |
| Meitas uzņēmumi | ||||||||
| SIA "HansaMatrix Ventspils" (Latvija) |
Integrēta ražošana Ventspils ražotnē |
100 | 426 862 | 426 862 | 112 401 | 585 914 | 25 211 | 473 513 |
| SIA "HansaMatrix Innovation" (Latvija) |
Jauno produktu attīstība; intelektuāla īpašuma radīšana un licencēšana; prototipu ražošana |
100 | 20 000 | 20 000 | 49 990 | 72 825 | 2 900 | 22 835 |
| SIA "Campus Pārogre" (Latvija) |
Integrēta ražošana Pārogres ražotnē |
100 | 2 800 | 2 800 | 2 214 | 5 003 | (11) | 2 789 |
| Kopā meitas uzņēmumi | 449 662 | 449 662 | 164 605 | 663 742 | 28 100 | 499 137 | ||
| Asociētie uzņēmumi | ||||||||
| SIA Zinātnes parks" (Latvija) |
Augsto tehnoloģiju industriālā parka infrastruktūras attīstīšana Rīgas lidostā |
24 | 960 | 960 | (69 323) | (65 335) | (12) | 3 988 |
| Kopā asociētie uzņēmumi | 960 | 960 | (69 323) | (65 335) | (12) | 3 988 |
Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā (Mātes sabiedrība)
SIA "HansaMatrix Ventspils" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) ir 2005. gada 1. novembrī dibināta meitas sabiedrība (līdz 2016. gada 26. aprīlim nosaukums SIA "Ventspils Elektronikas Fabrika"). Sabiedrības dibināšanas mērķis bija izveidot otro AS "HansaMatrix"ražošanas novietni pietiekamā attālumā no Rīgas reģiona ar pietiekami nodalītu darba tirgu. Otras ražotnes izveide bija nepieciešama tādēļ, lai attīstoties Sabiedrībai, pirmās Pārogres ražotnes darbinieku skaits nepārsniegtu 200, kas tiek uzskatīti par elastīgi un ērti pārvaldāmas ražošanas organizācijas izmēra augstāko robežu.
Šobrīd Ventspils ražotnes funkcijas ir sniegt integrētus ražošanas pakalpojumus pārsvarā klientiem, kam nepieciešama pilnīga produkcijas izgatavošana tos samontējot korpusā (box build). Koncernā realizētais biznesa modelis paredz ikmēneša ražošanas pakalpojumu pārdošanu Mātes sabiedrībai, kas realizē pievienotās vērtības ķēdi no izejmateriālu un komponentu iepirkumiem līdz izgatavotās produkcijas pārdošanai klientiem.
15. Līdzdalība meitas un asociēto sabiedrību kapitālā (turpinājums)
Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā (turpinājums)
SIA "HansaMatrix Ventspils" pašu kapitāls 2016. gada 31. decembrī sastādīja 585 914 EUR un 2016. gada peļņa veido 112 401 EUR. Mātes sabiedrība nākamajos periodos Ventspils ražotnei plāno novirzīt pieaugošu pasūtījumu apjomu un plāno turpināt izmantot meitas uzņēmumu pieaugošā apjomā. Sabiedrības pašu kapitāla vērtība pārsniedz ieguldījuma uzskaites vērtību Mātes sabiedrības bilancē, kas uz 2016. gada 31. decembri ir 426 862 EUR un Mātes sabiedrībai nav šaubu par šī ieguldījuma atgūstamību.
SIA "HansaMatrix Innovation" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) ir 2014. gada 6. augustā dibināta meitas sabiedrība (līdz 2016. gada 26. aprīlim nosaukums SIA "Mārupes Elektronikas Tehnoloģijas"). Sabiedrības dibināšanas mērķis ir jaunu produktu, automatizācijas risinājumu, inovāciju izstrādes un produktu ātras industrializācijas, tai skaitā, prototipu ražošanas, organizācijas izveide, lai realizētu "fast time to market" principu jauniem produktiem. Šobrīd šajā meitas sabiedrībā ir izveidotas vairākas inženieru grupas, kas nodarbojas ar elektronikas, optikas, precīzijas mehānikas un robotikas produktu izstrādi.
Koncernā tika izveidots biznesa modelis, kas paredz produktu attīstībā izlietoto inženieru stundu izmaksu pārdošanu Mātes sabiedrībai, kas savukārt realizē klientu pasūtītos projektus.
SIA "HansaMatrix Innovation" pašu kapitāls 2016. gada 31. decembrī sastādīja 72 825 EUR un 2016. gada peļņa veido 49 990 EUR. Mātes sabiedrība nākamajos periodos plāno paplašināt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un izmanot meitas uzņēmumu pieaugošā apjomā. Sabiedrības pašu kapitāla vērtība pārsniedz ieguldījuma uzskaites vērtību Mātes sabiedrības bilancē, kas uz 2016. gada 31. decembri ir 20 000 EUR un Mātes sabiedrībai nav šaubu par šī ieguldījuma atgūstamību.
SIA "Campus Pārogre" ir 2015.gada 30.septembrī dibināta meitas sabiedrība. Sabiedrības SIA "Campus Pārogre" dibināšanas mērķis bija pirmās Pārogres (Ogres) ražotnes biznesa modeļa pārveide no, iepriekš ietilpstošas mātes uzņēmumā, uz tās nodalīšanu radniecīgā uzņēmumā.
Pārogres ražotnes funkcijas ir sniegt integrētus ražošanas pakalpojumus pārsvarā tiem klientiem, kam nepieciešama paaugstinātas sarežģītības produkcijas izgatavošana gan iespiedshēmu un miniatūru moduļu veidā, gan arī tos samontējot korpusā (box build). Koncernā realizētais biznesa modelis turpmāk paredz ikmēneša ražošanas pakalpojumu pārdošanu Mātes sabiedrībai, kas realizē vērtības pievienošanas ķēdi no izejmateriālu un komponentu iepirkumiem līdz izgatavotās produkcijas pārdošanai klientiem.
SIA "Campus Pārogre" pašu kapitāls 2016. gada 31. decembrī sastādīja 5 003 EUR un 2016. gadā sasniegtā peļņa veido 2 214 EUR. Mātes sabiedrība nākamajos periodos Pārogres ražotnei plāno novirzīt pieaugošu pasūtījumu apjomu un plāno turpināt izmantot meitas uzņēmumu pieaugošā apjomā. SIA "Campus Pārogre" pašu kapitāla vērtība pārsniedz ieguldījuma uzskaites vērtību Mātes sabiedrības bilancē, kas uz 2016. gada 31. decembri ir 2 800 EUR un Mātes sabiedrībai nav šaubu par šī ieguldījuma atgūstamību.
Ieņēmumi no līdzdalības meitas uzņēmumos
Mātes sabiedrība nav saņēmusi dividendes no saviem meitas uzņēmumiem 2016. un 2015.gadā.
Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā (Koncerns)
Koncerna līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā 2016.gada 31.decembrī ietver ieguldījumu SIA "Zinātnes parks". Sabiedrība ir dibināta 2015. gada 21. maijā un to ir dibinājuši 4 dalībnieki. AS "HansaMatrix" pieder 24 no 100 kapitāla daļām šajā Sabiedrībā un tā īsteno būtisku ietekmi.
SIA "Zinātnes parks" dibināšanas nolūks ir elektronikas un optikas uzņēmumu augsto tehnoloģiju produktu attīstības un industriālā parka infrastruktūras attīstīšana Rīgas lidostā, kā rezultātā AS "HansaMatrix" plāno tur izveidot pētniecības un produktu attīstības laboratorijas un iekārtot šajā parkā savu, jauno produktu attīstības, uzņēmumu – SIA "HansaMatrix Innovation", ka arī no jauna izveidot trešo ražotni, kas specializēsies pirmo produktu paraugu un " pilot" sēriju ātrā izgatavošanā.
Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā atspoguļota konsolidētajā finanšu pārskatā saskaņā ar pašu kapitāla metodi. Nākamā tabula sniedz apkopotu finanšu informāciju par Koncerna ieguldījumiem SIA "Zinātnes parks".
15. Līdzdalība meitas un asociēto sabiedrību kapitālā (turpinājums)
Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā (Koncerns)(turpinājums)
| 2016 | 2015 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Apgrozāmie līdzekļi | 232 568 | 106 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi | 1 390 032 | 8 982 |
| Īstermiņa saistības | 235 | - |
| Ilgtermiņa saistības | 1 687 700 | 5 100 |
| Pašu kapitāls | (65 335) | 3 988 |
| Koncerna daļa | 24% | 24% |
| Investīcijas vērtība | 960 | 960 |
| Ieņēmumi | 77 500 | - |
| Zaudējumi par gadu | (69 323) | (12) |
| Koncerna asociētā uzņēmuma daļa atzīta apvienotajā ienākumu | ||
| pārskatā | (16 637) | - |
| Attiecināts uz investīcijas vērtību | (960) | - |
| Attiecināts uz investīciju aizdevumu | (15 677) | - |
| Atzītā investīcijas vērtība | - | 960 |
Investīciju aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem (skatīt 17. pielikumu)
SIA "Zinātnes Parks" izsniegtais konvertējamais bezprocentu investīciju aizdevums 686 700 EUR apmērā tika izlietots 4.51ha zemes gabala nomas līguma pārņemšanai, jaunbūves iegādei, projektēšanas darbu veikšanai Rīgas starptautiskās lidostas teritorijā un naudas garantiju depozītu izveidei valsts finansējuma piesaistei. Investīciju aizdevuma līgums paredz, ka nākotne aizdevums var tikt atmaksāts vai pārfinansēts. AS "HansaMatrix" papildus tam saglabā iespēju pēc pieprasījuma konvertēt to uz Sabiedrības daļām pēc Sabiedrības pamatkapitāla daļu nomināla vērtības.
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| Investīciju aizdevums SIA "Zinātnes parks" | 671 023 | - | 686 700 | - |
Pēc augsto tehnoloģiju industriālā parka infrastruktūras izbūves Rīgas lidostā AS "HansaMatrix" plāno savus ieguldījumus gan daļu veidā, gan arī pārfinansējot investīciju aizdevumu, pārdot nekustamo īpašumu investoriem. Sākotnējās sarunas ar pretendentiem parāda vismaz divu nopietnu nekustamo īpašumu investoru nopietnu interesi investēt šajā projektā.
SIA "Zinātnes Parks" izstrādātais biznesa plāns un projekta finanšu plūsmas diskontētā tagadnes vērtība, pieņemot vidēji svērto kapitāla cenu (WACC) - 8%, saskaņā ar izstrādāto plānu, ir 3.15 miljoni EUR, IRR = 13.7%. Biznesa plāns tika iesniegts bankai finansējuma saņemšanai un tika atzīts par ticamu. Bez tam no starptautiski atzītiem īpašumu vērtētājiem ir saņemta infrastruktūras ofisa telpu daļu biznesa modeļa iespējamības (angļu val.- feasibility) izpēte, kas apliecina biznesa plānā izmantoto, plānoto telpu nomas cenu un aizpildījuma procentu atbilstību tirgus situācijai.
16. Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |||
| % | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Ieguldījumi kapitālā | ||||||
| SIA "Lightspace Technologies" (Latvija) | 16.11 | 451 | - | 451 | - | |
| SIA "EUROLCDS" (Latvija) | 16.11 | 645 403 | 508 354 | 645 403 | 508 354 | |
| SIA "LEO PĒTĪJUMU CENTRS" (Latvija) | 10.0 | 996 | 996 | 711 | 711 | |
| SIA "LEITC" (Latvija) | 3.95 | 14 929 | 14 929 | 14 929 | 14 929 | |
| KOPĀ: | 661 779 | 524 279 | 661 494 | 523 994 |
Stratēģiskie ieguldījumi jaunu produktu attīstības sabiedrībās:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |||
| % | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Ieguldījumi kapitālā | ||||||
| SIA "Lightspace Technologies" (Latvija) |
16.11 | 451 | - | 451 | - | |
| SIA "EUROLCDS" (Latvija) |
16.11 | 645 403 | 508 354 | 645 403 | 508 354 | |
| KOPĀ: | 645 854 | 508 354 | 645 854 | 508 354 |
SIA "EUROLCDS" ir 2011. gada 10. martā dibināta Sabiedrība. AS "HansaMatrix" 2015. gadā pārņēma SIA "MACRO RĪGA" piederošās 305 (trīs simti piecas) no 2 235 kapitāla daļām šajā sabiedrībā un 2016. gadā iegādājās papildus 55 daļas no Hornell Teknikinvest AB. 2016. gada 31. decembrī AS "HansaMatrix" piederēja 360 daļas no 2 235 kapitāla daļām jeb 16.11% SIA "EUROLCDS" pamatkapitāla.
Ieguldījumu mērķis SIA "EUROLCDS" ir līdzdalība šķidro kristālu paneļu un nanotehnoloģiju attīstīšanā, augsto tehnoloģiju ražotnes izveidē, gudrā stikla ("smart glass") un šķidro kristālu optisku produktu ražošana. SIA "EUROLCDS" galvenais aktīvs ir augsto tehnoloģiju ražotne, kas izveidota iegādājoties un pārceļot uz jauno Ventspils rūpnīcu japāņu uzņēmuma Optrex ražošanas tehnoloģiju no Babenhauzenas rūpnīcas Vācijā un papildinot to ar vairākiem vakuuma un nanotehnoloģiju procesiem. Papildus tam sabiedrība veic vairāku globāli inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, piemēram, gudrā stikla ("smart glass") produktu izstrādi sadarbībā ar HansaMatrix, Dow Corning, Jeld Wen un elektriski pārslēdzamu optisko izkliedētāju ("diffuser") produktu izstrādi – sadarbībā ar Intel Corporation un SIA "Lightspace Technologies". Šobrīd tā ir unikāla un vienīgā šādu tehnoloģiju industrializācijas ražotne Eiropā.
AS "HansaMatrix" sinerģija papildus finanšu investīcijai ir dalība globāli inovatīvu produktu izstrādē attīstības posmā un piegāžu ķēdēs to ražošanas posmā.
SIA "Lightspace Technologies" ir 2014. gada 12. februārī dibināta sabiedrība, kuru, kā meitas uzņēmumu dibināja SIA "EUROLCDS". 2016.gadā notika SIA "EUROLCDS" reorganizācija un no tās tika atdalīta sabiedrība SIA "Lightspace Technologies". Reorganizācijas rezultātā proporcionāli ieguldījumam SIA "EUROLCDS", AS "HansaMatrix" ieguva 451 daļu vai 16.11% no SIA "Lightspace Technologies" pamatkapitāla daļām.
Investīciju aizdevums SIA "Lightspace Technologies" (skatīt 17. pielikumu)
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 2015 |
2016 | 2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Investīciju aizdevums SIA "Lightspace Technologies" |
200 000 | - | 200 000 | - | |
| KOPĀ: | 200 000 | - | 200 000 | - |
16. Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā (turpinājums)
Konvertējamais bezprocentu investīciju aizdevums SIA "Lightspace Technologies" 200 000 EUR apjomā tika izsniegts produktu izstrādei 3D attēlu veidošanas tehnoloģijās kopā, un uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā investīciju fondu Imprimature Seed, Imprimature Venture Fund, BaltCap Jeremie investīciju aizdevumi. Investīciju soļa kopējā summa ir 1 075 000 EUR.
Ieguldījumu mērķis SIA "Lightspace Technologies" ir optiski dziļu 3D attēlu displeja tehnoloģiju attīstība un uz tām balstītu inovatīvu produktu izstrāde. Viens no SIA "Lightspace Technologies" aktīviem ir 100% īpašumtiesības Delaware reģistrētajā Lightspace Technologies, Inc, kam pieder aptuveni desmit volumetrisko daudzslāņu ekrānu telpiski dziļu 3D ekrānu patentu, kas aizsargā izgudrojumu lielākajā pasaules daļā, ieskaitot ASV, Eiropu, Ķīnu, Koreju un citas teritorijas.
Tā ir arī daļa no HansaMatrix, uz ieguldījumiem produktos balstītās, attīstības stratēģijas realizēšanas, kas paredz ieguldījumus pamatkapitālā uzņēmumiem, kam var realizēt sinerģijas ar AS "HansaMatrix" integrēto ražošanas pakalpojumu un SIA "HansaMatrix Innovation" inženieru un zināšanu resursu izmantošanu un, kas var nodrošināt jaunu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas uzsākšanu 3 līdz 5 gadu periodā.
Īsi pēc uzskaites perioda beigām - 2017. gada 10. janvārī tika reģistrēta visu 4 investoru aizdevumu konvertēšana uz Sabiedrības daļām, pēc kuras AS "HansaMatrix" dalība SIA "Lightspace Technologies" pieauga līdz 866 daļām jeb 17.22% no pamatkapitāla (skatīt 40. pielikumu).
Ieguldījumu atgūstamības novērtējums SIA "EUROLCDS" un SIA "Lightspace Technologies"
AS "HansaMatrix" ieguldījumu atgūstamību abos jauno produktu uzņēmumos SIA "EUROLCDS" un SIA "Lightspace Technologies" vērtē kopā, jo SIA "EUROLCDS" kalpo, kā industrializācijas ražotne Lightspace Technologies izstrādājamiem produktiem un paredzams, ka nākotnē abi darbosies kā vienas piegāžu ķēdes sastāvdaļas.
Pēc operatīvajiem datiem, SIA "EUROLCDS" pašu kapitāla kopsumma atskaites perioda beigās – 2016. gada 31. decembrī bija 2 387 259 EUR. Sabiedrība atskaites periodu beigusi ar zaudējumiem 811 582 EUR apmērā. AS "HansaMatrix" daļa SIA "EUROLCDS" pašu kapitālā sastādīja 384 587 EUR, tai pat laikā ieguldījuma uzskaites vērtība ir 645 403 EUR.
Pēc operatīvajiem datiem SIA "Lightspace Technologies" pašu kapitāla kopsumma atskaites perioda beigās – 2016. gada 31. decembrī bija 768 362 EUR. 2016.gada uzskaites periodu sabiedrība noslēdza ar zaudējumiem 144 529 EUR apmērā. AS "HansaMatrix" daļa SIA "Lightspace Technologies" pašu kapitālā sastādīja 122 938 EUR, tai pat laikā ieguldījuma uzskaites vērtība ir 451 EUR.
Vērtējot ieguldījumu atgūstamību AS "HansaMatrix" vadās no šādiem pieņēmumiem – (1) abi uzņēmumi atrodas biznesa uzsākšanas (start-up) periodā; (2) abiem uzņēmumiem pieaug apgrozījums; (3) SIA "EUROLCDS" nodrošina SIA "Lightspace Technologies" displeju produktu izgatavošanu, t.i. kalpo par piegādes ķēdi.
SIA "Lightspace Technologies" biznesa plāna naudas plūsmas projekciju diskontētais tagadnes (net present value) vērtējums ar vidēji svērto kapitāla vērtību (WACC) 15% dod tagadnes biznesa vērtību 4.43 miljoni EUR. Papildus tam, ražojot Lightspace produktus AS "HansaMatrix" iegūst papildus EBITDA naudas plūsmu, kuras tagadnes vērtība ir 3.50 miljoni EUR. Pie AS "HansaMatrix" 17.22% daļas SIA "Lightspace Technologies" pamatkapitālā kombinētā biznesa tagadnes vērtība ir 4.25 miljoni EUR.
Papildus tam SIA "Lightspace Technologies" ir noslēdzis līgumu ar vienu no vadošajām Baltijas investīciju bankām par uzņēmuma vērtēšanu un nākošā posma investoru piesaisti. Investīciju bankas vērtējumā SIA "Lightspace Technologies" vidējā svērtā pēc-investīcijas (post money) tagadnes vērtība vismaz 3 reizes pārsniedz no biznesa plāna naudas plūsmas iegūto vērtību.
Pēc operatīvajiem datiem abu sabiedrību kopīgais pašu kapitāls uz 2016. gada 31. decembri ir 507 525 EUR, kas ir nedaudz mazāks par ieguldījumu kopīgo uzskaites vērtību 645 854 EUR. Biznesa plāna naudas plūsmas projekciju tagadnes vērtība, kas ir apstiprināta ar investīciju bankas analītisko novērtējumu un ir aptuveni 4 250 000 EUR, kas ir daudzkārt lielāka par uzskaites vērtību.
Šīs analīzes rezultātā AS "HansaMatrix" uzskata, ka 2016. gada 31. decembrī ieguldījumu vērtībai nav jāatzīst vērtības samazinājums, jo nav šaubu par ieguldījumu atgūstamību vismaz uzskaites vērtības apjomā, gan ieguldījumu uzskaites vērtībai, gan arī konvertējamai investīciju aizdevuma uzskaites vērtībai.
16. Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā (turpinājums)
Stratēģiskie ieguldījumi servisa organizācijās:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |||
| % | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Ieguldījumi kapitālā | ||||||
| SIA "LEO PĒTĪJUMU CENTRS" (Latvija) |
10 | - | - | 711 | 711 | |
| SIA "LEO PĒTĪJUMU CENTRS" (Latvija) |
14 | 996 | 996 | - | - | |
| SIA "LEITC" (Latvija) | 3.95 | 14 929 | 14 929 | 14 929 | 14 929 | |
| KOPĀ: | 15 925 | 15 925 | 15 640 | 15 640 |
SIA "LEO PĒTĪJUMU CENTRS" ir 2010.gada 27. jūlijā dibināta Sabiedrība, kuru ir dibinājuši Latvijas Elektronikas un Optikas klastera uzņēmumi un pētniecības iestādes - 20 dalībnieki. AS "HansaMatrix" pieder 711 no 7 102 kapitāla daļām šajā Sabiedrībā jeb 10%. SIA "HansaMatrix Ventspils" pieder 284 no 7 102 kapitāla daļām šajā sabiedrībā jeb 4%. Kopā Koncerna ieguldījums SIA "LEO PĒTĪJUMU CENTRS" ir 995 daļas no 7 102 kapitāla daļām jeb 14%.
Sabiedrības izveidošanas mērķis ir elektronikas un optikas nozares uzņēmumu kompetences centra pētniecības projektu administrēšana. AS "HansaMatrix" un SIA "HansaMatrix Innovation" piedalās SIA "LEO PĒTĪJUMU CENTRS" administrētajās pētniecības grantu programmās.
Pēc operatīvajiem datiem Sabiedrības pašu kapitāls uz 2016. gada 31. decembri ir 164 544 EUR, kas būtiski pārsniedz koncerna ieguldījumu uzskaites vērtību 996 EUR. AS "HansaMatrix" nav šaubu par ieguldījumu atgūstamību.
SIA "LEITC" ir 2011. gada 14. jūlijā dibināta Sabiedrība. 2012. gada 12. septembrī Sabiedrība, dzēšot 14 929 EUR, bezprocentu aizdevumu biedrībai Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, apmaiņā ieguva LEITC 79 daļas, kas sastāda 3.95 % no SIA "LEITC" pamatkapitāla.
Sabiedrības izveidošanas mērķis ir, kopīgi ar citiem nozares uzņēmumiem, izveidot un uzturēt Baltijā vienīgo akreditēto elektromagnētiskās saderības mērīšanas laboratoriju, kas būtiski paātrina atbilstības "CE" un "FCC" normām novērtēšanu jaunu produktu izstrādes procesā.
Pēc operatīvajiem datiem SIA LEITC pašu kapitāls uz 2016. gada 31. decembri ir 294 751 EUR, peļņa uzskaites periodā – 14 375 EUR. AS "HansaMatrix" pašu kapitāla daļa 3.95% no pilnās summas ir 11 790 EUR, kas ir nedaudz mazāk par uzskaites vērtību, taču sabiedrība pēdējos 2 gadus demonstrējusi apgrozījuma un pašu kapitāla pieaugumu, kā arī nodrošinājuši metroloģiskā servisa pieejamību AS "HansaMatrix" un citiem klastera uzņēmumiem, tai skaitā AS "HansaMatrix" klientiem. AS "HansaMatrix" nav šaubu par ieguldījuma uzskaites vērtībā 14 929 EUR atgūstamību.
17. Pārējie investīciju aizdevumi
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | ||||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||||
| Konvertējams aizdevums SIA "Lightspace Technologies" | 200 000 | - | 200 000 | - | |||
| Konvertējams aizdevums SIA "Zinātnes parks" | 686 700 | - | 686 700 | - | |||
| Atzītais vērtības samazinājums (SIA "Zinātnes parks") | (15 677) | - | - | ||||
| KOPĀ: | 871 023 | - | 886 700 | - |
Konvertējamais bezprocentu investīciju aizdevums SIA "Lightspace Technologies" 200 000 EUR apjomā tika izsniegts produktu izstrādei 3D attēlu veidošanas tehnoloģijās kopā un uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā investīciju fondu Imprimature Seed, Imprimature Venture Fund, BaltCap Jeremie investīciju aizdevumi. Finansēšanas soļa kopējā summa ir 1 075 000 EUR.
17. Pārējie investīciju aizdevumi (turpinājums)
Īsi pēc pārskata perioda beigām - 2017. gada 10. janvāri tika reģistrēta aizdevuma konvertēšana uz Sabiedrības daļām, pēc kuras AS "HansaMatrix" dalība SIA "Lightspace Technologies" pieaug līdz 866 daļām jeb 17.22% no pamatkapitāla (skatīt 40. pielikumu).
SIA "Zinātnes Parks" izsniegtais konvertējamais bezprocentu investīciju aizdevums 686 700 EUR apmērā tika izlietots 4.51ha zemes gabala nomas līguma pārņemšanai, jaunbūves iegādei, projektēšanas darbu veikšanai Rīgas starptautiskās lidostas teritorijā un naudas garantiju depozītu izveidei valsts finansējuma piesaistei. Investīciju aizdevuma līgums paredz, ka nākotne aizdevums var tikt atmaksāts vai pārfinansēts. AS "HansaMatrix" papildus tam saglabā iespēju pēc pieprasījuma konvertēt to uz Sabiedrības daļām pēc Sabiedrības pamatkapitāla daļu nomināla vērtības.
Atgūstamības novērtējumu skatīt 16. pielikumā.
18. Krājumi
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Izejvielas un materiāli (sākotnējā vērtībā) | 1 406 447 | 1 787 225 | 1 372 692 | 1 764 829 |
| Nepabeigtie ražojumi (materiālu vērtībā) | 369 465 | 675 534 | 369 465 | 675 534 |
| Nepabeigtie ražojumi (pieskaitāmās izmaksas) | 125 376 | 161 371 | 125 376 | 161 371 |
| KOPĀ: | 1 901 288 | 2 624 130 | 1 867 533 | 2 601 734 |
| Uzkrājumi izejvielām un materiāliem | (305 387) | (494 763) | (304 777) | (494 319) |
| KOPĀ: | (305 387) | (494 763) | (304 777) | (494 319) |
| KOPĀ: | 1 595 901 | 2 129 367 | 1 562 756 | 2 107 415 |
Uzkrājumu kustība grūti realizējamiem krājumiem:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Uz gada sākumu | (494 763) | (339 242) | (494 319) | (338 873) |
| Norakstīti uzkrājumi | 262 246 | 30 650 | 262 246 | 30 650 |
| Izveidoti uzkrājumi pārskata gadā | (72 870) | (186 171) | (72 704) | (186 096) |
| Uz gada beigām | (305 387) | (494 763) | (304 777) | (494 319) |
Uzkrājumu izmaiņas atzītas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās (2. pielikums).
Koncerns ir ieķīlājis krājumus kā nodrošinājumu visiem no Citadele Banka AS saņemtajiem aizņēmumiem (26. pielikums).
19. Pircēju un pasūtītāju parādi
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Pārējie pircēju un pasūtītāju parādi bez faktoringa | 671 737 | 495 956 | 663 167 | 473 940 |
| Pārējie pircēju un pasūtītāju parādi ar faktoringu | 1 369 834 | 850 978 | 1 369 834 | 850 978 |
| Samaksātais faktoringa avanss | (1 109 529) | (722 774) | (1 109 529) | (722 774) |
| KOPĀ: | 932 042 | 624 160 | 923 472 | 602 144 |
Koncerns ir noslēdzis faktoringa līgumu ar SIA "Swedbank Līzings". Faktoringa līgums ir spēkā līdz 2017.gada 25.jūnijam, pārdevēja risks ir 10%.
Par pircēju un pasūtītāju parādiem procenti netiek aprēķināti, un parasti tie atmaksājami 30-60 dienu laikā.
19. Pircēju un pasūtītāju parādi (turpinājums)
Debitoru parādu atmaksas termiņu analīze 31.decembrī:
| Kopā | Termiņš nav nokavēts |
Termiņš beidzies, bet uzkrājumi nav izveidoti | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| <30 | 30-60 | 60-90 | 90-120 | >120 | ||||
| Koncerns | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| 2015 | 1 346 934 | 1 013 726 | 194 980 | 55 208 | 30 385 | 16 866 | 35 769 | |
| 2016 | 2 041 571 | 1 553 786 | 259 666 | 97 561 | 36 436 | 31 097 | 63 025 | |
| Mātes sabiedrība |
||||||||
| 2015 | 1 324 918 | 1 009 135 | 189 705 | 51 629 | 23 087 | 16 866 | 34 496 | |
| 2016 | 2 033 001 | 1 545 216 | 259 666 | 97 561 | 36 436 | 31 097 | 63 025 |
20. Avansa maksājumi par precēm
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Samaksātie avansi radniecīgajām sabiedrībām | - | - | 324 037 | 344 522 | |
| Samaksātās priekšapmaksas piegādātājiem | 120 071 | 92 525 | 93 521 | 95 525 | |
| KOPĀ: | 120 071 | 92 525 | 417 558 | 440 047 |
Samaksāto avansu atšifrējums radniecīgajām sabiedrībām 34.pielikumā.
21. Citi debitori
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Piešķirtais starpfinansējums projektam | 158 194 | 71 543 | - | - | |
| Uzkrātie ieņēmumi | 50 594 | 1 200 | 35 976 | 1 200 | |
| Drošības depozīts | 7 200 | 7 145 | 2 988 | 2 988 | |
| Pārmaksātais PVN | 255 | 25 624 | - | 25 624 | |
| Uzkrātais priekšnodoklis | - | 137 880 | - | 137 880 | |
| Citi aizdevumi | - | 18 350 | - | 18 350 | |
| Piešķirtais finansējums marketinga aktivitātēm | - | 4 476 | - | 2 188 | |
| Citi debitori | 50 | 18 991 | - | 18 916 | |
| KOPĀ: | 216 293 | 285 209 | 38 964 | 207 146 |
22. Nauda un naudas ekvivalenti
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Nauda bankā | 381 891 | 255 402 | 380 598 | 251 445 | |
| KOPĀ: | 381 891 | 255 402 | 380 598 | 251 445 |
22. Nauda un naudas ekvivalenti (turpinājums)
Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa valūtām:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| USD | 237 945 | 561 | 237 945 | 561 |
| EUR | 143 946 | 254 841 | 142 653 | 250 884 |
| KOPĀ: 381 891 |
255 402 | 380 598 | 251 445 |
23. Akciju kapitāls
Mātes sabiedrības akciju kapitāls ir 2016. gada 31. decembrī sastāda 1 829 381 EUR (31.12.2015: 1 546 380 EUR), katras akcijas nominālvērtība ir 1 EUR (31.12.2015: 2 EUR). Visas akcijas ir apmaksātas.
Kopš 2016.gada 12.jūlija Mātes sabiedrības akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržā, Latvijā. Akciju skaita un nominālvērtībās izmaiņas atspoguļotas sekojošā tabulā:
| Akciju/daļu skaits |
Nominālvērtība, EUR |
Pamatkapitāls, EUR |
Akciju emisijas uzcenojums, EUR |
|
|---|---|---|---|---|
| 01.01.2015 | 9 016 | 142 | 1 280 272 | 761 415 |
| 07.10.2015. - pamatkapitāla palielināšana | 10 890 | 142 | 15 463 880 | 1 094 987 |
| 28.12.2015. - nominālvērtības maiņa | 773 190 | 2 | 1 546 380 | 1 094 987 |
| 01.01.2016. | 773 190 | 2 | 1 546 380 | 1 094 987 |
| 14.04.2016. - nominālvērtības maiņa | 1 546 380 | 1 | 1 546 380 | 1 094 987 |
| 20.06.2016. - pamatkapitāla palielināšana | 1 829 381 | 1 | 1 829 381 | 2 659 983 |
| 12.07.2016. – akciju emisija | 1 829 381 | 1 | 1 829 381 | 2 659 983 |
| Ar akciju emisiju saistītās izmaksas | - | - | - | (224 404) |
| 31.12.2016. | 1 829 381 | 1 | 1 829 381 | 2 435 579 |
- gadā sakarā ar pāreju uz EUR tika veikta pamatkapitāla denominācija kā rezultātā izveidojās starpība EUR 313 apmērā, kas tika ieskaitīta rezervēs.
Mātes sabiedrības lielākie akcionāri (virs 5% no pamatkapitāla):
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Sabiedrības lielākie akcionāri (virs 5% no pamatkapitāla) |
Piederošo Akciju un balsu |
Procenti no pamatkapitāla |
Piederošo daļu skaits |
Procenti no pamatkapitāla |
|
| Akcionārs | skaits | ||||
| SIA "MACRO RĪGA" | 1 185 938 | 64.83% | 640 136 | 82.79% | |
| Komandītsabiedrība "FlyCap Investment Fund I AIF" |
403 933 | 22.08% | 133 054 | 17.21% | |
| Swedbank AS klientu konti (bij. AS Swedbank Estonia un bij. AS Swedbank Lithuania klienti) |
140 616 | 7.69% | - | - | |
| Citi | 98 894 | 5.40% | - | - | |
| KOPĀ: | 239 510 | 100.00% | 773 190 | 100.00% |
24. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve
- un 2012. gadā tika veikta nekustamā īpašuma pārvērtēšana, pārvērtēšanu veica sertificēts vērtēšanas birojs. Pārvērtēšana tiek veikta regulāri – ne retāk kā reizi piecos gados. Zeme un ēkas tiek uzskaitītas pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar to patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot turpmāk uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.
Pārvērtēšanas rezultātā 2007. gadā nekustamā īpašuma bilances vērtība pārvērtēšanas datumā tika palielināta par 1 989 062 EUR un 2012. gadā – par 237 251 EUR. Pārvērtēšanas rezerve ēkai tiek attiecināta uz nesadalīto peļņu ēkas lietderīgās kalpošanas laikā. Pārvērtēšanas rezerve zemei paliek nemainīga.
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Pārvērtēšanas rezerve ēkai | 1 355 571 | 1 433 886 | 1 355 571 | 1 433 886 | |
| Pārvērtēšanas rezerve zemei | 215 131 | 215 131 | 215 131 | 215 131 | |
| Ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi saistītais atliktais nodoklis |
(235 605) | (247 352) |
(235 605) | (247 352) | |
| KOPĀ: | 1 335 097 | 1 401 665 | 1 335 097 | 1 401 665 |
25. Aizņēmumi no kredītiestādēm
Mātes sabiedrība ir saņēmusi sekojošus aizņēmumus no AS "Citadele Banka":
| Ilgtermiņa | Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sākotnējā aizņēmuma | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| summa | Procentu likmes | Atmaksas termiņš | EUR | EUR | EUR | EUR |
| 2 773 083 EUR | 6m EURIBOR+3.5% | 06.08.2019 | 1 367 226 | 1 766 993 | 1 367 226 | 1 766 993 |
| 2 214 362 EUR | 6m EURIBOR+3.5% | 06.08.2020 | 1 025 610 | 1 384 814 | 1 025 610 | 1 384 814 |
| 1 500 000 EUR | 6m EURIBOR+5.0% | 24.08.2019 | 674 528 | 870 429 | 674 528 | 870 429 |
| 980 000 EUR | 6m EURIBOR+4.0% | 29.04.2021 | 595 625 | 758 866 | 595 625 | 758 866 |
| Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm: | 3 662 989 | 4 781 102 | 3 662 989 | 4 781 102 | ||
| Aizdevuma līgumu noslēgšanas izmaksas-ilgtermiņa daļa | (38 598) | (53 253) | (38 598) | (53 253) | ||
| KOPĀ: | 3 624 391 | 4 727 849 | 3 624 391 | 4 727 849 | ||
| Īstermiņa | ||||||
| 2 773 083 EUR | 6m EURIBOR+3.5% | 06.08.2019 | 401 005 | 387 960 | 401 005 | 387 960 |
| 2 214 362 EUR | 6m EURIBOR+3.5% | 06.08.2020 | 360 407 | 348 856 | 360 407 | 348 856 |
| 1 500 000 EUR | 6m EURIBOR+5.0% | 24.08.2019 | 329 012 | 288 597 | 329 012 | 288 597 |
| 980 000 EUR | 6m EURIBOR+4.0% | 29.04.2021 | 163 652 | 157 445 | 163 652 | 157 445 |
| 600 000 EUR | 6m EURIBOR+4.0% | 30.11.2018 | 392 462 | - | 392 462 | - |
| Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm: | 1 646 538 | 1 182 858 | 1 646 538 | 1 182 858 | ||
| Uzkrātie % Citadele Banka | 9 517 | 11 520 | 9 517 | 11 520 | ||
| Aizdevuma līgumu noslēgšanas izmaksas-īstermiņa daļa | (20 048) | (17 248) | (20 048) | (17 248) | ||
| KOPĀ: | 1 636 007 | 1 177 130 | 1 636 007 | 1 177 130 |
Aizņēmumu summa ir samazināta par ar aizņēmuma saņemšanu saistītam izmaksām, kas tiek amortizētas aizņēmuma atmaksas termiņā. Procenti tiek skaitīti reizi mēnesī. Pēc atmaksas termiņa aizņēmumu maksājumi var tikt atspoguļoti šādi:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 | ||||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| Maksājamā summa: | ||||||
| Līdz vienam gadam | 1 646 538 | 1 182 858 | 1 646 538 | 1 182 858 | ||
| 1 - 5 gadi | 3 662 989 | 4 718 102 | 3 662 989 | 4 718 102 | ||
| Vairāk par 5 gadiem | - | 63 000 | - | 63 000 | ||
| KOPĀ: | 5 309 527 | 5 963 960 | 5 309 527 | 5 963 960 |
25. Aizņēmumi no kredītiestādēm (turpinājums)
2016.gada 31.decembrī Koncernam un Mātēs sabiedrībai pieejamā neizmantotā kredītlīnijas summa bija 207 538 EUR (2015.gada 31.decembrī 0 EUR). 2016. un 2015. gada 31.decembrī visi Koncerna un Mātes sabiedrības pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi bija ieķīlāti kā nodrošinājums saņemtajiem aizdevumiem. Ķīlas līgumi ir reģistrēti Komercķīlu reģistrā.
26. Finanšu nomas saistības
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Līzinga izsniedzējs | Īstermiņa | Ilgtermiņa | Īstermiņa | Ilgtermiņa | Īstermiņa | Ilgtermiņa | Īstermiņa | Ilgtermiņa |
| Nordea Finance Latvia, | ||||||||
| SIA | 17 405 | 30 276 | 18 100 | 47 723 | 13 274 | 26 474 | 13 414 | 39 780 |
| Citadele līzings un | ||||||||
| faktorings, SIA | 39 714 | 112 582 | - | - | 29 126 | 87 341 | - | - |
| 57 119 | 142 858 | 18 100 | 47 723 | 42 400 | 113 815 | 13 414 | 39 780 | |
| Līzinga līgumu | ||||||||
| noslēgšanas izmaksas | (204) | (559) | - | - | (204) | (559) | - | - |
| KOPĀ: | 56 915 | 142 299 | 18 100 | 47 723 | 42 196 | 113 256 | 13 414 | 39 780 |
Procentu likme saskaņā ar finanšu nomas līgumiem ir robežās no 3m EURIBOR+2.5% līdz 3.5%. Procenti tiek pārskaitīti reizi mēnesī. Finanšu nomas un atgriezeniskā līzinga ietvaros iegādāto pamatlīdzekļu vērtība atspoguļota 14.pielikumā.
Minimālo nomas maksājumu nākotnes vērtība finanšu nomas saistībām var tikt atspoguļota šādi:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Minimālie maksājumi |
Pašreizējā maksājum u vērtība |
Minimālie maksājumi |
Pašreizējā maksājumu vērtība |
Minimālie maksājumi |
Pašreizējā maksājumu vērtība |
Minimālie maksājumi |
Pašreizējā maksājumu vērtība |
|
| Gada laikā | 62 866 | 57 119 | 19 601 | 18 100 | 46 908 | 42 400 | 14 635 | 13 414 |
| Pēc 1 gada, bet ne vairāk kā 5 gadus |
149 579 | 142 858 | 49 501 | 47 723 | 119 431 | 113 815 | 41 354 | 39 780 |
| Kopā minimālie nomas maksājumi |
212 445 | 199 977 | 69 102 | 65 823 | 166 339 | 156 215 | 55 989 | 53 194 |
| Atskaitot finanšu izmaksas | (12 468) | - | (3 279) | - | (10 124) | - | (2 795) | - |
| Minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība |
199 977 | 199 977 | 65 823 | 65 823 | 156 215 | 156 215 | 53 194 | 53 194 |
27. Nākamo periodu ieņēmumi
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Atlikums perioda sākumā | 1 081 438 | 429 450 | 702 015 | 393 878 | |
| Saņemts finansējums | - | 808 612 | - | 403 895 | |
| Attiecināts uz ieņēmumiem (7.pielikums) | (169 578) | (156 624) | (118 987) | (95 757) | |
| Atlikums perioda beigās | 911 860 | 1 081 438 | 583 028 | 702 016 |
Ilgtermiņa un īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi sastāv no granta finansējuma saņemtās summas atbilstoši to paredzamajai atzīšanai ieņēmumos.
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Ilgtermiņa | 742 282 | 911 861 | 464 041 | 583 029 |
| Īstermiņa | 169 578 | 169 577 | 118 987 | 118 987 |
| KOPĀ: | 911 860 | 1 081 438 | 583 028 | 702 016 |
27. Nākamo periodu ieņēmumi (turpinājums)
Mātes sabiedrības dalība ES projektos
-
gada 6. septembrī Mātes sabiedrība noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru par projekta "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" īstenošanu. Mātes sabiedrība izpildīja visus nosacījumus, kas tika atrunāti un projekta ietvaros iegādājās tehnoloģiskās iekārtas produkcijas ražošanai par kopējo summu 1 565 728 EUR. Pēc projekta realizācijas nosacījumu izvērtēšanas 2012. gada 9. novembrī Mātes sabiedrība saņēma atbalsta finansējumu 548 005 EUR apmērā.
-
gada 15. maijā Mātes sabiedrība noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru par projekta "Robotizētas iespiedshēmu montēšanas un ražošanas līnijas izveide" īstenošanu. Mātes sabiedrība izpildīja visus nosacījumus, kas tika atrunāti un projekta ietvaros iegādājās tehnoloģiskās iekārtas produkcijas ražošanai par kopējo summu 660 546 EUR. Pēc projekta realizācijas nosacījumu izvērtēšanas 2015. gada 16. septembrī Mātes sabiedrība saņēma atbalsta finansējumu 298 582 EUR apmērā.
-
gada 18. septembrī Mātes sabiedrība noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru par projekta "Volumetriskā 3D displeja projekcijas sistēmas precīzijas metāla detaļu ražošanas uzsākšana SIA "Hanzas Elektronika" īstenošanu. Mātes sabiedrība izpildīja visus nosacījumus, kas tika atrunāti un projekta ietvaros iegādājās tehnoloģiskās iekārtas produkcijas ražošanai par kopējo summu 232 913 EUR. Pēc projekta realizācijas nosacījumu izvērtēšanas 2015.gada 08. oktobrī Mātes sabiedrība saņēma atbalsta finansējumu 105 313 EUR apmērā.
SIA "HansaMatrix Ventspils" dalība ES projektos
-
gada 4. oktobrī SIA "HansaMatrix Ventspils" noslēdza līgumu par granta finansējuma saņemšanu, realizējot valsts atbalsta programmu un izpildīja visus nosacījumus, kas tika atrunāti līgumā starp SIA "HansaMatrix Ventspils" un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru. Projekta ietvaros tika veikta ražotnes izveide un iegādātas tehnoloģiskās iekārtas produkcijas ražošanai par kopējo summu 1 635 105 EUR. Pēc projekta realizācijas nosacījumu izvērtēšanas 2007. gada 29. augustā SIA "HansaMatrix Ventspils" saņēma granta finansējumu 853 723 EUR apmērā. Summa tika atzīta ieņēmumos līdz 2015. gada 30. aprīlim.
-
gada 15. maijā SIA "HansaMatrix Ventspils" noslēdza līgumu par projekta "Iespiedshēmu komponentu virsmasmontēšanas moduļuiegāde" realizējot valsts atbalsta programmu un izpildīja visus nosacījumus, kas tika atrunāti līgumā starp SIA "HansaMatrix Ventspils" un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru. Projekta ietvaros tika iegādātas tehnoloģiskās iekārtas produkcijas ražošanai par kopējo summu 895 347 EUR. Pēc projekta realizācijas nosacījumu izvērtēšanas 2015. gada 14. septembrī SIA "HansaMatrix Ventspils" saņēma granta finansējumu 404 717 EUR apmērā.
28. No pircējiem saņemtie avansi
- gadā Koncerns uzsāka sadarbību ar jaunu klientu un sadarbība turpinās arī 2016. gadā. Jaunā produkta ražošana ir materiālietilpīga un tam ir specifiski materiāli, kuru iegādēm jāveic priekšapmaksas. Klients iemaksā priekšapmaksas materiālu iegādei. 2016. gadā realizējot produktu visi 2015. gadā saņemtie avansi ir dzēsti un daļēji dzēsti tekošajā gadā saņemtie avansi, kā rezultātā samazinājušies no pircējiem saņemtie avansi. Avansu atlikumu uz gada beigām plānots dzēsts 6 mēnešu laikā.
29. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Parādi piegādātājiem EUR valūtā | 1 667 373 | 1 089 008 | 1 161 123 | 1 220 028 | |
| Parādi piegādātājiem USD valūtā | 367 705 | 638 359 | 364 183 | 294 554 | |
| Parādi piegādātājiem JPY valūtā | - | 69 695 | - | 34 697 | |
| KOPĀ: | 2 035 078 | 1 797 062 | 1 525 306 | 1 549 279 |
Par parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem procenti aprēķināti netiek, un apmaksas termiņš parasti ir 30-60 dienas.
30. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Koncerna un Mātes sabiedrības valstij maksājamos nodokļus 2016. un 2015. gada 31.decembrī var atspoguļot šādi:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | (118 897) | (64 567) | (36 810) | (35 859) |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | (40 270) | (36 573) | (19 461) | (20 558) |
| Pievienotās vērtības nodoklis -samaksai | (179 167) | (71 892) | (31 856) | - |
| Pievienotās vērtības nodoklis -pārmaksa | 255 | 25 624 | - | 25 624 |
| Dabas resursu nodokli | (522) | (361) | (263) | (254) |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | (11) | (3) | (11) | (3) |
| Uzņēmējdarbības riska nodeva | (74) | (73) | (26) | (35) |
| KOPĀ: | (338 686) | (147 845) | (88 427) | (31 085) |
| KOPĀ SAISTĪBAS: | (338 941) | (173 469) | (88 427) | (56 709) |
| KOPĀ PRASĪBAS (21.pielikums): | 255 | 25 624 | - | 25 624 |
31. Uzņēmumu ienākuma nodoklis
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis - saistības | (532) | (43 836) | - | (43 620) |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis - prasības | 126 951 | - | 126 602 | - |
Aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu atspoguļots 10.pielikumā.
32. Pārējie kreditori
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 31.12.2015 |
31.12.2016 | 31.12.2015 | ||||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| Atlīdzība par darbu | 179 055 | 148 079 | 77 838 | 84 626 | ||
| Neiemaksātā daļa SIA "EUROLCDS" pamatkapitālā | 40 500 | 282 500 | 40 500 | 282 500 | ||
| Parādi darbiniekiem | 2 223 | 229 | 2 148 | 200 | ||
| Kredītkartes | 2 031 | 117 | 2 031 | 117 | ||
| LMT nomaksas līgumi | 2 718 | - | 2 718 | - | ||
| Pārējie kreditori | 302 | 277 | - | 128 | ||
| KOPĀ: | 226 829 | 431 202 | 125 235 | 367 571 |
33. Uzkrātās saistības
| Koncerns | Mātes sabiedrība | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 31.12.2015 |
31.12.2016 | 31.12.2015 | |||
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem | 145 334 | 111 290 | 87 146 | 74 532 | |
| Pārējās uzkrātās saistības | 53 193 | 66 298 | 28 345 | 43 559 | |
| KOPĀ: | 198 527 | 177 588 | 115 491 | 118 091 |
34. Darījumi ar saistītām personām
Mātes sabiedrības lielākais akcionārs ir SIA "MACRO RĪGA", kam pieder 64.83 % (2015.gadā 82.8%) akciju. Nākamajā tabulā apkopoti Koncerna un Mātes sabiedrības darījumi ar saistītajām personām attiecīgajā gadā.
| Izsniegtas preces, sniegti Saņemtas preces, pakalpojumi un aizdevumi pakalpojumi un aizdevumi saistītajām personām no saistītajām personām |
Saistīto personu parādi un avansa maksājumi saistītām personām (bruto) |
Parādi saistītajām personām (bruto) |
||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Saistītā persona | Pakalpojuma veids | Koncerns | Mātes sabiedrība |
Koncerns | Mātes sabiedrība |
Koncerns | Mātes sabiedrība |
Koncerns | Mātes sabiedrība |
|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| 1. Asociētie uzņēmumi | ||||||||||
| SIA "Zinātnes parks" * (AS "HansaMatrix" daļa |
Aizdevums, iemaksa |
31.12.2015 | 6 060 | 6 060 | - | - | 5 100 | 5 100 | - | - |
| 24%) | pamatkapitālā | 31.12.2016 | 681 600 | 681 600 | - | - | 686 700 | 686 700 | - | - |
| KOPĀ | 31.12.2015 | 6 060 | 6 060 | - | - | 5 100 | 5 100 | - | - | |
| KOPĀ | 31.12.2016 | 681 600 | 681 600 | - | - | 686 700 | 686 700 | - | - | |
| 2. Uzņēmums kuram ir būtiska ietekme | ||||||||||
| SIA "MACRO RĪGA" | Aizdevums | 31.12.2015 | 2 554 098 | 2 554 098 | - | - | 2 375 744 | 2 375 744 | - | - |
| (akcionārs) | 31.12.2016 | 92 892 | 92 892 | - | - | 2 468 636 | 2 468 636 | - | - | |
| Pakalpojumu pirkšana, daļu iegāde, materiālu |
31.12.2015 | 590 | 590 | 289 374 | 289 374 | - | - | - | - | |
| pārdošana | 31.12.2016 | - | - | - | - | - | - | - | - | |
| KOPĀ | 31.12.2015 | 2 554 688 | 2 554 688 | 289 374 | 289 374 | 2 375 744 | 2 375 744 | - | - | |
| KOPĀ | 31.12.2016 | - | 92 892 | - | - | 2 468 636 | 2 468 636 | - | - | |
| 3. Meitas uzņēmumi | ||||||||||
| SIA "HansaMatrix | Ražošanas | 31.12.2015 | - | 115 444 | - | 2 311 480 | - | 309 192 | - | - |
| Ventspils" AS "HansaMatrix" daļa 100% |
pakalpojumi, materiālu piegāde |
31.12.2016 | - | 12 167 | - | 2 834 003 | - | 167 516 | - | - |
| SIA "HansaMatrix | Pakalpojumi, | 31.12.2015 | - | 4 216 | - | 204 900 | - | 35 330 | - | - |
| Innovation" AS "HansaMatrix" daļa 100% |
materiālu piegāde | 31.12.2016 | - | 52 574 | - | 486 380 | - | 156 521 | - | - |
| SIA "Campus Pārogre" | Pakalpojumi, | 31.12.2015 | - | - | - | - | - | - | - | - |
| AS "HansaMatrix" daļa 100% |
aizdevums | 31.12.2016 | - | - | - | 146 154 | - | - | - | 103 676 |
| KOPĀ | 31.12.2015 | - | 119 660 | - | 2 516 380 | - | 344 522 | - | - | |
| KOPĀ | 31.12.2016 | - | 64 741 | - | 3 466 537 | - | 324 037 | - | 103 676 | |
| 4. Citi saistītie uzņēmumi | ||||||||||
| Izsniegti aizdevumi | 31.12.2015 | 12 000 | 12 000 | - | - | - | - | - | - | |
| 31.12.2016 | 188 500 | 188 500 | - | - | - | - | - | - | ||
| Pakalpojumi, materiālu pirkšana, |
31.12.2015 | 157 290 | 157 290 | 2 535 | 2 535 | 93 410 | 93 410 | 740 | 740 | |
| realizācija | 31.12.2016 | 379 396 | 379 396 | 82 790 | 82 790 | 265 777 | 265 777 | 605 | 605 | |
| KOPĀ | 31.12.2015 | 169 290 | 169 290 | 2 535 | 2 535 | 93 410 | 93 410 | 740 | 740 | |
| KOPĀ | 31.12.2016 | 567 896 | 567 896 | 82 790 | 82 790 | 265 777 | 265 777 | 605 | 605 |
* Ietver atzīto vērtības samazinājumu (pielikums 15).
Saistīto personu darījumi ietver Mātes sabiedrības izsniegto aizdevumu lielākajam akcionāram SIA "MACRO RĪGA".
| Aprēķinātie procenti | Saistīto personu parādi | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |||||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||||
| % likme | Atmaksas termiņš | Ilgtermiņa | Īstermiņa | Ilgtermiņa | Īstermiņa | |||
| 3.91 | 30.12.2018 | 92 892 | 54 098 | 1 234 318 | 1 234 318 | - | 2 375 744 |
Akcionāra SIA "MACRO RĪGA" atgūstamības izvērtējums veikts pamatojoties uz akcionāra iesniegto prognozi, ka īstenosies akcionāra plānotās darbības, daļu savu akciju pārdošanā, lai to ieņēmumus izmantotu aizdevuma atmaksai. Pēc pārskata perioda beigām, 2017. gada 1. ceturksnī, ir notikušas divas veiksmīgas pārdošanas transakcijas, un, līdz gada pārskata sastādīšanas brīdim, jau saņemts pirmais 100 tūkstošu EUR aizdevuma atmaksas maksājums (skatīt 40. pielikumu).
34. Darījumi ar saistītām personām (turpinājums)
Darījumiem ar saistītajām personām piemērojamie noteikumi un nosacījumi
Nenokārtotās saistības gada beigās nav nekādā veidā nodrošinātas un procenti par tām netiek aprēķināti (izņemot izsniegto aizdevumu). Ne par kādiem saistīto personu parādiem vai parādiem saistītajām personām nav sniegtas vai saņemtas nekādas garantijas. Aizdevumi ietver izsniegto aizdevumu pamatsummu un uzkrātos procentus.
35. Ārpusbilances posteņi
Darbības ietvaros no klientiem tiek saņemtas izejvielas kuras tiek pārstrādātas un nogādātas atpakaļ klientiem. Šīs izejvielas pieder klientiem un Koncerns tās pieņem tikai pārstrādei. 2016.gada 31. decembrī Koncerns no klientiem bija saņēmusi izejvielas 15 199 169 EUR vērtībā (2015.gada 31. decembrī: 12 317 448 EUR).
36. Finanšu un iespējamās saistības
Ķīlas un citi īpašumtiesību apgrūtinājumi
Mātes sabiedrība ir ieķīlājusi nekustamo īpašumu Akmeņu ielā 72, Ogrē, un tās kustamo īpašumu kā nodrošinājumu visiem no Citadele Banka AS saņemtajiem aizņēmumiem (26. pielikums).
Galvojums
Koncerna meitas sabiedrība SIA "HansaMatrix Ventspils" 2014. gada augustā noslēdza galvojuma līgumus ar AS "Citadele banka" par labu Mātes sabiedrībai AS "HansaMatrix", līguma termiņi ir 2019. un 2020. gada augusts un 2021.gada aprīlis.
Operatīvās nomas saistības
Mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir noslēgusi vairākus automašīnu operatīvās nomas līgumus.
Saistības attiecībā uz nomu
SIA "HansaMatrix Ventspils" ir noslēgusi līgumu ar nodibinājumu "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" par ražošanas telpu un zemes nomu Ventspils Augsto Tehnoloģiju Parks - 1, Ventspils. Ražošanas telpas nodotas ekspluatācijā 2006. gada 1. decembrī. Koncerna Meitas sabiedrības kopējās nomas izmaksas (ieskaitot komunālos pakalpojumus) 2016. gadā bija 272 572 EUR (ieskaitot 21% PVN) 2015. gadā bija 242 572 EUR (ieskaitot 21% PVN)).
Minimālā nomas maksa (bez komunālajiem pakalpojumiem), kas 2017. gadā maksājama nodibinājumam "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" saskaņā ar nekustamā īpašuma nomas līgumu, ir 142 775 EUR (ieskaitot 21% PVN). Nomas līguma beigu termiņš ir 2021. gada 30.aprīlis.
SIA "HansaMatrix Ventspils" 2015. gadā ir noslēgusi līgumu ar "Ventspils Brīvostas Pārvalde" par papildus ražošanas telpu un zemes nomu Ventspils Augsto Tehnoloģiju Parks - 1, Ventspils. Ražošanas telpas nodotas ekspluatācijā 2015. gada 15. jūnijā. Koncerna Meitas sabiedrības kopējās nomas izmaksas (ieskaitot komunālos pakalpojumus) 2016. gadā bija 113 494 EUR (ieskaitot 21% PVN) 2015. gadā bija 113 494 EUR.
Minimālās nomas maksa (bez komunālajiem pakalpojumiem), kas 2017. gadā maksājuma "Ventspils Brīvostas Pārvalde" saskaņā ar nekustamā īpašuma nomas līgumu, ir 197 635 EUR (ieskaitot 21% PVN). Nomas līguma beigu termiņš ir 2019. gada 1.augusts.
Kopējās nākamo periodu minimālās nomas saistības var atspoguļot šādi:
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2016 31.12.2015 |
31.12.2016 | 31.12.2015 | ||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Maksājamā summa: | ||||
| Maksājumi 1 gada laikā | 365 298 | 369 262 | 23 257 | 23 960 |
| Maksājumi 1-5 gadu laikā | 827 427 | 1 130 172 | 22 118 | 30 414 |
| KOPĀ: | 1 192 725 | 1 499 434 | 45 375 | 54 374 |
37. Finanšu risku pārvaldība
Koncerna un Mātes sabiedrības nozīmīgākie finanšu instrumenti ir aizņēmumi no kredītiestādēm, finanšu noma, nauda un īstermiņa noguldījumi. Šo finanšu instrumentu galvenais uzdevums ir nodrošināt Koncerna un Mātes sabiedrības saimnieciskās darbības finansējumu. Koncerns un Mātes sabiedrība saskaras arī ar vairākiem citiem finanšu instrumentiem, piemēram, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un pārējie kreditori, kas izriet tieši no tā saimnieciskās darbības. Galvenie finanšu riski, kas saistīti ar Koncerna un Mātes sabiedrības finanšu instrumentiem, ir valūtas risks, procentu likmju risks, likviditātes risks un kredītrisks.
Valūtas risks
Ārvalstu valūtas riskam pakļautajos Koncerna finanšu aktīvos un saistībās ietilpst nauda un naudas ekvivalenti, pircēju un pasūtītāju parādi, parādi piegādātājiem. Sabiedrība galvenokārt ir pakļauta ārvalstu valūtas riskam saistībā ar ASV dolāru. Lai kontrolētu valūtas risku, pircēju un pasūtītāju parādi, kas potenciāli ir pakļauti valūtas riskam, tiek pārvaldīti, iemērojot atbilstošu cenu noteikšanas politiku. Koncerns galvenokārt ir pakļauts ārvalstu valūtu riskam saistībā ar ASV dolāru (USD). Valūtas risks 2015.gada 31.decembrī var tikt atspoguļots šādi:
| Koncerns | ASV dolāri | Japānu jēnas | EUR valūta | KOPĀ | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 2016 | 269 105 | - | 783 008 | 1 052 113 |
| 2015 | 156 532 | - | 560 153 | 716 685 | |
| Nauda | 2016 | 237 945 | - | 143 946 | 381 891 |
| 2015 | 561 | - | 254 841 | 255 402 | |
| Kopā finanšu aktīvi, EUR | 2016 | 507 050 | - | 926 954 | 1 434 004 |
| 2015 | 157 093 | - | 814 994 | 972 087 | |
| Parādi piegādātājiem un pārējie | |||||
| kreditori | 2016 | 744 504 | - | 1 731 105 | 2 475 609 |
| 2015 | 1 456 134 | 69 695 | 1 456 134 | 2 981 963 | |
| Kopā finanšu saistības, EUR | 2016 | 744 504 | - | 1 731 105 | 2 475 609 |
| 2015 | 1 456 134 | 69 695 | 1 456 134 | 2 981 963 | |
| Neto aktīvi / (saistības), EUR | 2016 | (237 454) | - | (804 151) | (1 041 605) |
| 2015 | (1 299 041) | (69 695) | (641 140) | (2 009 876) | |
| Mātes uzņēmums | ASV dolāri EUR |
Japānu jēnas EUR |
EUR valūta EUR |
KOPĀ EUR |
|
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 2016 | 269 105 | - | 1 071 924 | 1 341 029 |
| 2015 | 156 532 | - | 885 659 | 1 042 191 | |
| Nauda | 2016 | 237 945 | - | 142 653 | 380 598 |
| 2015 | 561 | - | 250 884 | 251 445 | |
| Kopā finanšu aktīvi, EUR | 2016 | 507 050 | - | 1 214 577 | 1 721 627 |
| 2015 | 157 093 | - | 1 136 543 | 1 293 636 | |
| Parādi piegādātājiem un pārējie | |||||
| kreditori | 2016 | 740 982 | - | 1 328 622 | 2 069 604 |
| 2015 | 1 112 329 | 34 697 | 1 220 028 | 2 367 054 | |
| Kopā finanšu saistības, EUR | 2016 | 740 982 | - | 1 328 622 | 2 069 604 |
| 2015 | 1 112 329 | 34 697 | 1 220 028 | 2 367 054 | |
| Neto aktīvi / (saistības), EUR | 2016 | (233 932) | - | (114 045) | (347 977) |
| 2015 | (955 236) | (34 697) | (83 485) | (1 073 418) |
Koncerns ir izvērtējis USD valūtas kursa svārstību potenciālo ietekmi uz peļņas pirms nodokļiem beigu atlikumu 2016. gada 31. decembrī. Pašu kapitālu varētu ietekmēt peļņa, kas koriģēta ar 15% uzņēmumu ienākuma nodokli.
| Valūtas risks (turpinājums) | ||||
|---|---|---|---|---|
| Koncerns | Iespējamā neto ietekme no USD | Iespējamā neto ietekme no JPY | ||
| Valūtas kursa izmaiņas | valūtas kursa izmaiņas | valūtas kursa izmaiņas | Kopā EUR | |
| EUR | EUR | EUR | ||
| +10% | 2016 | 21 587 | - | 21 587 |
| 2015 | 118 095 | 6 336 | 124 431 | |
| +5% | 2016 | 11 307 | - | 11 307 |
| 2015 | 61 859 | 3 319 | 65 178 | |
| -5% | 2016 | (12 498) | - | (12 498) |
| 2015 | (68 371) | (3 668) | (72 039) | |
| -10% | 2016 | (26 384) | - | (26 384) |
| 2015 | (144 338) | (7 744) | (152 082) |
37. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)
| Mātes uzņēmums Valūtas kursa izmaiņas |
Iespējamā neto ietekme no USD valūtas kursa izmaiņas |
Iespējamā neto ietekme no JPY valūtas kursa izmaiņas |
Kopā EUR | |
|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | ||
| +10% | 2016 | 21 267 | - | 21 267 |
| 2015 | 86 840 | 3 154 | 89 994 | |
| +5% | 2016 | 11 140 | - | 11 140 |
| 2015 | 45 487 | 1 652 | 47 139 | |
| -5% | 2016 | (12 312) | - | (12 312) |
| 2015 | (50 276) | (1 826) | (52 102) | |
| -10% | 2016 | (25 992) | - | (25 992) |
| 2015 | (106 137) | (3 855) | (109 992) |
Procentu likmju risks
Procentu likmju risks ir risks, ka finanšu instrumenta patiesā vērtība vai ar to saistītās nākotnes naudas plūsmas varētu mainīties tirgus procentu likmju svārstību ietekmē. Koncerns pakļauta tirgus procentu likmju izmaiņām galvenokārt saistībā ar ilgtermiņa aizņēmumiem, kuriem piemērotas mainīgas procentu likmes.
Koncerns ir pakļauts procentu likmju riskam galvenokārt saistībā ar tās īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumiem. Koncerna aizņēmumu vidējā procentu likme atspoguļota pielikuma 25. piezīmē.
Nākamajā tabulā atspoguļots Koncerna peļņas pirms nodokļiem (ietekme uz aizņēmumiem ar mainīgu procentu likmi galvenokārt EURIBOR rezultātā) jutīgums pret pamatoti iespējamām procentu likmju izmaiņām, ja visi pārējie mainīgie lielumi nemainās. Pašu kapitāls, izņemot pārskata gada rezultātu, netiek ietekmēts.
Koncerna un Mātes sabiedrības jutīgums pret procentu likmju izmaiņām:
| Efekts uz peļņu pirms nodokļiem | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Gads | EURIBOR likme | EUR | |||
| 2016 | +0.5% | 23 693 | |||
| 2015 | 27 131 | ||||
| 2016 | +1.0% | 47 387 | |||
| 2016 | 54 263 | ||||
| 2016 | -0.5% | -23 693 | |||
| 2015 | -27 131 |
37. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)
Likviditātes risks
Koncerns kontrolē likviditātes risku, nodrošinot atbilstošu finansējumu, izmantojot banku piešķirtos aizdevumus, veicot parādu piegādātājiem atmaksas termiņu plānošanu, izstrādājot un analizējot nākotnes naudas plūsmas, ko veido gan esošie, gan plānotie aizdevumi, kā arī par šiem aizdevumiem maksājamie procenti.
Nākamajā tabulā atspoguļota Koncerna finanšu saistību termiņstruktūra 2016. gada 31. decembrī, pamatojoties uz veicamajiem nediskontētajiem maksājumiem.
Koncerns kontrolē likviditāti aprēķinot EBITDA – peļņu pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma.
| Koncerns | Mātes sabiedrība | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2015 | ||||
| EUR | EUR | EUR | EUR | |||
| EBITDA | EUR | 2 214 680 | 2 520 563 | 1 700 156 | 2 232 413 | |
| EBITDA | % | 13 | 19 | 10 | 17 |
EBITDA - peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas,
% - EBITDA / neto apgrozījums x 100
Koncerns
| Līdz 3 mēnešiem | 3 līdz 12 mēneši |
1 līdz 5 gadi | virs 5 gadiem | KOPĀ | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Procentu aizņēmumi | 2016 | 360 210 | 1 077 746 | 4 318 379 | - | 5 756 335 |
| 2015 | 348 474 | 1 045 420 | 5 153 758 | 65 520 | 6 613 172 | |
| Citas finanšu saistības | 2016 | 15 716 | 47 150 | 149 579 | - | 212 445 |
| 2015 | 4 900 | 14 701 | 49 501 | - | 69 102 | |
| Parādi piegādātājiem un citi kreditori |
2016 | 2 035 078 | 440 531 | - | - | 2 475 609 |
| 2015 | 1 797 062 | 817 775 | - | - | 2 614 837 | |
| KOPĀ | 2016 | 2 411 004 | 1 565 427 | 4 467 958 | - | 8 444 389 |
| 2015 | 2 150 436 | 1 877 896 | 5 203 259 | 65 520 | 9 297 111 |
Mātes sabiedrība
| Līdz 3 mēnešiem | 3 līdz 12 mēneši |
1 līdz 5 gadi | virs 5 gadiem | KOPĀ | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Procentu aizņēmumi | 2016 | 360 210 | 1 077 746 | 4 318 379 | - | 5 756 335 |
| 2015 | 348 474 | 1 045 420 | 5 153 758 | 65 520 | 6 613 172 | |
| Citas finanšu saistības | 2016 | 11 727 | 35 181 | 119 431 | - | 166 339 |
| 2015 | 3 659 | 10 976 | 41 354 | - | 55 989 | |
| Parādi piegādātājiem | ||||||
| un citi kreditori | 2016 | 1 628 982 | 440 531 | - | - | 2 069 513 |
| 2015 | 1 549 279 | 817 775 | - | - | 2 367 054 | |
| KOPĀ | 2016 | 2 000 919 | 1 553 458 | 4 437 810 | - | 7 992 187 |
| 2015 | 1 901 412 | 1 874 171 | 5 195 112 | 65 520 | 9 036 215 |
37. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)
Kredītrisks
Koncerns ir pakļauta kredītriskam saistībā ar tās pircēju un pasūtītāju parādiem un naudas līdzekļiem. Koncerns kontrolē savu kredītrisku, pastāvīgi izvērtējot klientu parādu atmaksas vēsturi un nosakot tirdzniecības kreditēšanas limitu un nosacījumus katram klientam atsevišķi. Bez tam Koncerns nepārtraukti uzrauga pircēju un pasūtītāju parādu atlikumus, lai mazinātu neatgūstamo parādu rašanās iespēju. Bez tam, lai samazinātu šo risku, tiek izmantoti apdrošināti faktoringa darījumi. Koncerna partneri naudas līdzekļu darījumos ir vietējās finanšu institūcijas.
| Koncerns un Mātes sabiedrība | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|---|
| EUR | EUR | ||
| Pircēju un pasūtītāju parādi-neapdrošināti | 756 687 | 569 465 | |
| Apdrošinātie faktorizētie pircēju parādi | 1 369 834 | 850 978 | |
| KOPĀ: | 2 126 521 | 1 420 443 | |
| Ieskaitīts faktoringa avanss | (1 109 529) | (722 774) | |
| 1 016 992 | 697 669 |
Kapitāla pārvaldība
Galvenais Koncerna kapitāla pārvaldības uzdevums ir nodrošināt, ka tas saglabā augstu kredītreitingu un pienācīgu kapitāla pietiekamības rādītāju, lai atbalstītu uzņēmējdarbību un palielinātu akcionāru vērtību. Koncerns pārvalda savu kapitāla struktūru un koriģē to atbilstoši ekonomisko apstākļu izmaiņām.
Vadība mēdz kontrolēt kapitālu, nosakot pašu kapitāla attiecību pret aktīvu kopsummu:
| Koncerns | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Pašu kapitāls | 5 481 456 | 3 336 386 |
| Kopējie aktīvi | 15 780 022 | 14 494 963 |
| Pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu | 35% | 23% |
| Mātes sabiedrība | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
| EUR | EUR | |
| Pašu kapitāls | 5 422 355 | 3 286 911 |
| Kopējie aktīvi | 14 368 213 | 13 510 758 |
| Pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu | 38% | 24% |
Pārskata periodā ir būtiski pieaudzis gan pašu kapitāla apjoms, gan pašu kapitāla attiecība pret aktīviem. Esošais pašu kapitāla līmenis ir vairāk nekā pietiekams stabilai Koncerna darbībai un ar rezervi izpilda kreditējošās bankas īpašos nosacījumus (covenants). Tas ir pietiekams, lai nepieciešamības gadījumā, piesaistītu jaunus bankas aizņēmumus.
38. Patiesā vērtība
Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība ir summa, par kādu finanšu instrumentu iespējams apmainīt starp labi informētām, ieinteresētām pusēm, kuras nav finansiāli saistītas, izņemot gadījumos, kad instrumenti tiek pārdoti piespiedu kārtā vai likvidācijas rezultātā.
Nākamajā tabulā atspoguļota Koncerna aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanas hierarhija 2016. gada 31. decembrī.
38. Patiesā vērtība (turpinājums)
| Koncerns | Patiesā vērtība noteikta, izmantojot | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| kotētās | |||||
| cenas | nozīmīgus | nenozīmīgus | |||
| Kopā | Kopā | aktīvos | novērojam | novērojamus | |
| bilances | patiesajā | tirgos | us datus | datus | |
| Aktīvi un saistības, kam norādīta patiesā vērtība | vērtībā | vērtībā | (1.līmenis) | (2.līmenis) | (3.līmenis) |
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Aizdevums akcionāram | 2 468 636 | 2 468 636 | - | - | 2 468 636 |
| Finanšu nomas saistības | 199 977 | 199 977 | - | 199 977 | - |
| Aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi | 5 309 527 | 5 309 527 | - | 5 309 527 | - |
| Konvertējamais aizdevums SIA "Lightspace | |||||
| Technologies" | 200 000 | 200 000 | - | 200 000 | - |
| Konvertējamais aizdevums SIA "Zinātnes parks" | 686 700 | 686 700 | - | 686 700 | - |
| Mātes sabiedrība | Patiesā vērtība noteikta, izmantojot | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| kotētās | |||||
| cenas | nozīmīgus | nenozīmīgus | |||
| Kopā | Kopā | aktīvos | novērojam | novērojamus | |
| bilances | patiesajā | tirgos | us datus | datus | |
| Aktīvi un saistības, kam norādīta patiesā vērtība | vērtībā | vērtībā | (1.līmenis) | (2.līmenis) | (3.līmenis) |
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Aizdevums akcionāram | 2 468 636 | 2 468 636 | - | - | 2 468 636 |
| Finanšu nomas saistības | 156 215 | 156 216 | - | 156 215 | - |
| Aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi | 5 309 527 | 5 309 527 | - | 5 309 527 | - |
| Konvertējamais aizdevums SIA "Lightspace | |||||
| Technologies" | 200 000 | 200 000 | - | 200 000 | - |
| Konvertējamais aizdevums SIA "Zinātnes parks" | 686 700 | 686 700 | - | 686 700 | - |
Patiesajā vērtībā uzskaitīti ir pārvērtētie pamatlīdzekļi (14. pielikums), kas tiek pārvērtēti neregulāri (reizi piecos gados) un būtu klasificējami 3. līmenī.
Lai aplēstu patieso vērtību, izmantotas šādas metodes un pieņēmumi:
- naudas un īstermiņa noguldījumu, pircēju un pasūtītāju parādu, parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citu īstermiņa kreditoru parādu patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai galvenokārt tāpēc, ka šie instrumenti ir īstermiņa.
- aizdevumu un aizņēmumu patiesā vērtība aprēķināta, diskontējot prognozētās nākotnes naudas plūsmas ar spēkā esošajām procentu likmēm, kas atbilst hierarhijas 2. līmeņa novērtējumam. Nekāda būtiska atšķirība starp uzskaites un patieso vērtību nav konstatēta.
39. Uzņēmuma darbības turpināšana
2016.gada 31. decembrī Koncerna apgrozāmie līdzekļi pārsniedza īstermiņa saistības par 461 435 EUR. Koncerna darba kapitāla aprites rādītāji nodrošina vismaz četrkārtīgu krājumu apriti 12 mēnešu periodā, kas nodrošina pietiekamu likviditāti īstermiņa saistību izpildei.
Koncerna vadība ir sastādījusi 2017. gada budžetu un naudas plūsmas prognozi, kas nodrošina nepieciešamos operatīvās darbības finansējumu, kā arī plānotās investīciju plūsmas. Būtiskākie izmantotie pieņēmumi likviditātes prognozē:
- ES un Latvijas uzņēmējdarbības vidē un tirgū nav būtiskas izmaiņas;
- Koncerns turpina biznesa apjoma pieaugumu pārsniedzot 20 miljonu apgrozījumu 2018. gadā;
- Koncerns turpina investīcijas pamatlīdzekļos, palielinot ražošanas kapacitāti un procesu automatizāciju;
- Koncerns turpina finanšu līdzekļu piesaisti no bankām vismaz aizņēmumu un līzingu amortizācijas apmērā:
- o Investīcijām pamatlīdzekļos tiek izmantoti vidēja termiņa aizdevumi un līzingi;
- o Līdzīgi, kā iepriekšējos 5 gados, uz kārtējo gada periodu tiek pagarināts faktoringa līgums;
- o 2018. gadā tiek papildināts darba kapitāls, piesaistot papildus 200 tūkst EUR aizņēmumu kredītlīnijas vai kāda cita finanšu instrumenta veidā;
39. Uzņēmuma darbības turpināšana (turpinājums)
- Koncerns turpina investīcijas stratēģiskajos attīstības projektos un to finansēšanai izmanto no Mātes sabiedrības akcionāra aizdevuma atmaksas saņemtos maksājumus;
- Akcionārs SIA "MACRO RĪGA" turpina akcionāra aizdevuma atmaksu Mātes sabiedrībai, atmaksājot 50% no aizņēmuma (34. pielikums) 2017. gada laikā.
Nākotnes notikumi uzņēmējdarbības vidē var atšķirties no Koncerna vadības prognozēm.
40. Notikumi pēc bilances datuma
-
gada sākumā Koncernā veikta Ogres ražotnes darbības modeļa maiņa. Ražotnes darbinieku komanda tika pārcelta no Mātes sabiedrības uz meitas sabiedrību SIA "Campus Pārogre". Mātes sabiedrība turpmāk pirks ražošanas pakalpojums no meitas uzņēmuma SIA "Campus Pārogre". Veiktā pārmaiņa ļaus Koncernam precīzāk definēt vadības atbildības sfēras, elastīgāk attīstīt organizāciju, kā arī tālāk attīstīt un paplašināt ražotni Parogrē.
-
gada 4. janvārī Mātes sabiedrības akcionārs SIA "MACRO RĪGA" pārdeva 56 100 tam piederošo AS "HansaMatrix" (HMX1R) akciju par vienas akcijas cenu 6.85 EUR. Saskaņā ar spēkā esošo vietējo un ES vērtspapīru tirgus regulējumu, SIA "MACRO RĪGA" ir uzskatāms par iekšējās informācijas turētāju un saņēma attiecīgu piekrišanu akciju pārdošanai saskaņā ar 2016. gada 16. maijā noslēgtā akciju atsavināšanas aizlieguma ("Lock-up") līguma, kura viena no pusēm ir SIA "MACRO RĪGA", noteikumiem. Attiecīgā darījuma rezultātā par 3.07% palielinājās Mātes sabiedrības brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaits.
-
gada 10. janvārī tika veikta Mātes sabiedrības aizdevuma SIA "Lightspace Technologies" konvertēšanu uz kapitāla daļām šajā uzņēmumā. Pēc Mātes sabiedrības ieguldījuma SIA "Lightspace Technologies" 200 000 EUR apmērā konvertēšanas uz kapitāla daļām tai pieder 17.21% SIA "Lightspace Technologies".
-
gada 25. janvārī meitas uzņēmums SIA "HansaMatrix Innovation" izvaidojusi jaunu ražošanas nodaļu un uzsācis jaunu produkcijas veidu – optisko produktu, tai skaitā objektīvu, izstrādi un nelielu sēriju ražošanu.
-
gada 16. februārī noslēgts zemes nomas līgums ar apbūves tiesībām starp Mātes sabiedrību un Ogres novada pašvaldību, iznomājot Mātes sabiedrībai piederošo zemes gabalu Akmeņu ielā 74, Ogrē. Saskaņā ar Ogres novada attīstības programmu 2014.-2020. gadam un investīciju plānu 2014.-2017. gadam Ogres novada pašvaldība plāno Pārogres industriālajā parkā uz iznomātās zemes būvēt ražošanas telpas no 8 000 m2 līdz 10 000 m2 platībā.
-
gada 23. februārī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā atklāja jauno virsmas montāžas līniju SIA "HansaMatrix Ventspils" ražotnē. SIA "HansaMatrix Ventspils" tā kopumā ir piektā ražošanas līnija. Kopējās projekta izmaksa ir aptuveni 1 miljons EUR, no kuriem 380 tūkstoši EUR ir jaunas investīcijas iekārtās. Investīcijas tika finansētas izmantojot 30% savu ieguldījumu un 70% atgriezeniskā līzinga formā saņemto kredītiestādes finansējumu.
-
gada 14. martā, SIA "Lightspace Technologies" atvēris tehnoloģijas demonstrācijas ofisu "Silīcija Ielejā", ASV, San Jose, Kalifornijā.
Mātes sabiedrība 2017. gada 24. martā ir sniegusi SIA "HansaMatrix Ventspils" apliecinājumu par finansiālā atbalsta sniegšanu, ja tāds SIA "HansaMatrix Ventspils" būtu nepieciešams finanšu saistību savlaicīgai izpildei 12 mēnešus pēc SIA "HansaMatrix Ventspils" gada pārskata apstiprināšanas datuma.
- gada 29. martā publiskajā piedāvājumā akcionārs SIA "MACRO RĪGA" pārdeva 24 971 tam piederošo AS "HansaMatrix" (HMX1R) akciju par vienas akcijas cenu 6.90 EUR. Saskaņā ar spēkā esošo vietējo un ES vērtspapīru tirgus regulējumu, SIA "MACRO RĪGA" ir uzskatāms par iekšējās informācijas turētāju un saņēma attiecīgu piekrišanu akciju pārdošanai saskaņā ar 2016. gada 16. maijā noslēgtā akciju atsavināšanas aizlieguma ("Lock-up") līguma, kura viena no pusēm ir SIA "MACRO RĪGA", noteikumiem. Attiecīgā darījuma rezultātā par 1.36% palielinās Mātes sabiedrības brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaits. Pēc šī darījuma SIA "MACRO RĪGA" ir veicis akcionāra aizņēmuma daļas atmaksu Mātes sabiedrībai 100 tūkstošu EUR apmērā.
Ilmārs Osmanis Vineta Grecka Valdes priekšsēdētājs Galvenā grāmatvede 2017. gada 10. aprīlī 2017. gada 10. aprīlī

| Galvenie revīzijas jautājumi | Galvenajiem revīzijas jautājumiem piemērotās procedūras | ||
|---|---|---|---|
| Nepabeigto ražojumu uzskaite (Koncerns un Koncerna mātes sabiedrība) | |||
| Kā minēts finanšu pārskata pielikuma 18. piezīmē, Koncerna un | Cita starpā mēs piemērojām šādas revīzijas procedūras: | ||
| Koncerna mātes sabiedrības nepabeigto ražojumu vērtība 2016. gada 31. decembrī ir 494 841 EUR. |
· mēs guvām izpratni par ražošanas ciklu un nepabeigto ražojumu uzskaites procesu; |
||
| Nepabeigto ražojumu vērtība noteikta, pamatojoties uz klientu pasūtījumiem, kas uzskaitīti atbilstoši vairākiem klientu pasūtījumu izpildes posmiem. Nepabeigto ražojumu uzskaite ir |
· mēs veicām nepabeigto ražojumu uzskaites procesā iesaistīto kontroļu testēšanu, tajā skaitā arī uz informācijas tehnoloģijām balstīto manuālo kontroļu testēšanu; |
||

-

-
AS "HansaMatrix" Konsolidētais un Koncerna mātes sabiedrības

-
-
-
-
