Latvijas Juras medicinas centrs

Annual / Quarterly Financial Statement • Apr 30, 2015

AKCIJU SABIEDRIBA "LATVIJAS JURAS MEDICINAS CENTRS" (vien. registracijas numurs 40003171237)

KONSOLIDETIE FINAN5U pARSKATI PAR 2014. GADU (11. finansu gads)

SAGATAVOTI SASKAt-JA AR STAR~TAUTISK~JIEM FINANSU PARSK~Tl} STANDARTIEM, KURI APSTIPRINATI L1ETOSANAI EIROPAS SAVIENIBA UN NEATKARTGU REVIDENTU ZI~OJUMS

/ispārīgā informācija	3 - 4
/adības ziņojums	5 - 6
Paziņojums par valdes atbildību	7
leatkarīgu revidentu zīņojums
Konsolidētie finanšu pārskatī:
Konsolidētais apvienoto ienākumu pārskats	10
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats	11 - 12
Konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats	13
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats	14
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi	15-35

VISPARIGA INFORMACIJA

UZ~EMUMA NOSAUKUMS: LATVIJAS JURAS MEDICTNAS CENTRS AS

REGISTRACIJA: Registracija veikta Latvijas Republikas uZQemumu registra 27.08.2014. Registracijas numurs: 40003306807

JURIDISKA ADRESE: Patversmes iela 23, Riga, LV - 1005, Latvija

AKCIJAS Emitetas 800 000 publiskas varda akcijas ar nominalvertibu EUR 1.40 ISIN kods: LV0000100741 1 200 akcijas registretas Valdes registra

L1ELAKIE AKCIONARI:

IIze Birka 17.50% MartiQs Birks 17.50% IIze Aizsilniece 11.45% Guna Svarcberga 10.36% Janis Birks 10.17% Adomas Navickas 6.35%

KONCERNA PADOME

No 201O.gada 28. aprila lidz parskata parakstisanas dienai

MartiQs Birks - Padomes priekssedetajs Viesturs SiliQs- Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis JevgeQijs Kalejs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

KONCERNA VALDE

No 2009. gada 18. augusta lidz 2014. gada 30. aprilim

Janis Birks - Valdes priekssedetajs Marta Aizsilniece - Valdes locekle Andris Vigants - Valdes loceklis

Janis Birks - Valdes priekssedetajs Vita Svarcberga - Valdes locekle Juris Imaksa - Valdes loceklis

MEITAS UZ~EMUMI:

"Juras medicina" SIA - 100.00% Registracijas numurs: 40003171237 1993. gada 28. decembris Vecmilgravja iela 5,28. Linija, Riga, LV 1015

"Neirozu Klinika" SIA - 50.40% Registracijas numurs: 40003461335 2004. gada 16. februaris Dzintaru prospekts 48, Jurmala, LV 2015 AS Latvijas Juras MedicTnas Centrs Adrese: Patversmes iela 23, RTga,LV-1005 Vien. registracijas numurs: 40003306807

REVIDENTA UN ATBILDIGA ZVERINATA REVIDENTA VARDS UN ADRESE:

PricewaterhouseCoopers SIA Licence Nr.5 Kr. Valdemara 21-21 Riga, LV-1010 Latvja

AtbildTga zverinata revidente: Lolita Capkevica Sertifikats Nr. 120

NS Latvijas Juras medicinas centrs (LJMC vai Sabiedriba) ir sertificeta, augsta IimeQa un visiem pieejama privata arstniecibas iestade, kas sastav no Sarkandaugavas ambulatoras veselibas aprupes centra Patversmes iela 23, Riga, Centralas slimnicas Patversmes iela 23, Riga, VecmTIgravja slimnicas un Ziemelu diagnostikas centra VecmTIgravja 5.linija 26, Riga, Vecmilgravja primaras veselibas aprupes centra Melidas iela 10, Riga. 2014.gada LJMC videjais darbinieku skaits ir 360. NS Latvijas Juras medicinas centrs akcijas tiek kotetas "NASDAQ Riga" Otraja saraksta. Pilna informacija par Sabiedribu tiek nodrosinata: www.ljmc.lv. "Neirozu klinika" piedava psihoterapijas u.c. stacionarus mediciniskus pakalpojumus klinika, Jurmala.

Sakot ar 5.09.2013. NS Latvijas Juras medicinas centrs ir ieklauts LR Veselibas inspekcijas apstiprinataja Arstniecibas iestazu saraksta, kas sniedz medicinas torisma pakalpojumus t.n. LJMC sniedz medicinas torisma pakalpojumus ka uzticami partneri, un tas dod prieksstatu par Latvijas veselibas aprupes sistemu kopuma, jo taja ir ieklautas tikai tas arstniecibas iestades, kas ir registretas arstniecibas iestazu registra vismaz 3 gadus un pedejo tris gadu laika arstniecibas iestade ir bijusi veikta kontrole.

2013.gada LJMC Ziemelu diagnostikas centrs saQema DVN Certification OY/AB, Finland kvalitates sertifikatu ISO 9001 :2008 funkcionalaja diagnostika un radiologiskaja diagnostika ar deriguma termiQu Iidz 2016.gada 14.martam. 2014.gada LJMC turpina darbu pie ISO kvalitates standartu ieviesanas parejas centra struktorvienibas.

2013.gada LJMC pabeidza verienigu 3 gadu investiciju projektu 2,3 miljonu EUR apjoma, izmantojot ERAF atbalstu. Investiciju projekta ietvaros tika veikta Juras Medicinas Centra veca eku kompleksu renovacija un tam pieguloso teritoriju labiekartosana atbilstosi musdienigas medicinas iestades standartiem, un veikti ieguldijumi jauna medicinas aparatora un iekartas, lai celtu konkuretspeju Baltijas medicinas tirgu, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan ES un piedavajot augstas kvalitates medicinas izmeklejumus. Investiciju projekta realizacija lava izvietot vienuviet LJMC gimenes arstu prakses, tadejadi tika izveidots moderns gimenes arstu praksu centrs LJMC, kas atrodas Rigas pilsetas Ziemelu rajona VecmTIgravi. Kops tika izveidots jaunais LJMC gimenes arstu praksu centrs, jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Sarkandaugava Patversmes iela 23, kur agrak tika sniegti stacionaras veselibas aprupes pakalpojumi, tika izveidots jauns ambulatoras veselibas aprupes centrs. Parprofilesanas no stacionaro pakalpojumu sniegsanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir parskata gada uzlabojis un nakotne turpinas uzlabos LJMC darbibas efektivitati, maksimali izmantojot centra parziQa esosos resursus un nodrosinot kvalitativaku medicinas aprupi pacientiem.

LJMC 2014.gada ir noslegts ligums ar Nacionalu veselibas dienestu par valsts apmaksato medicinas pakalpojumu sniegsanu 2014.gada budzeta paredzetaja apjoma. 2014.gada aprili LJMC uzvareja konkursa par tiesibam sniegt VAS "Paula StradiQa Kliniskas universitates slimnica" pacientiem medicinisko aprupi ar termiQu - 1 gads.

Par vienu no 2014.gada attistibas virzieniem LJMC bija izvirzijusi arvalstis dzivojoso pacientu piesaisti. LJMC apvieno izcilus Latvijas arstus un zinosus medicinas darbiniekus, tapec medicinas izmeklejumu kvalitate ir augsta un konkuretspejiga ari arpus Latvijas. To pierada jau sobrid pieaugosais arvalstu pacientu skaits, ka ari fakts, ka LJMC ir ieklauts valsts oficialaja Medicinas torisma pakalpojumu sniedzeju registra, ko veido LR Veselibas Inspekcija. 2014.gada LJMC turpina piesaistit medicinas toristus no ES, attistot maksas medicinas pakalpojumu paketi. Lai

VADISAS ZI~OJUMS (TURPINAJUMS) Darbiba parskata gada un turpmaka attTstiba (turpinajums)

piesaistTtu vairak jaunus arvalstu un arTvietejos paeientus, LJMC 2014.gada veiea investTeijas mer~i ieviest inovatTvus risinajumus medieTnas pakalpojumu servisa nodrosinasana, celt personala kvalifikaeiju paeientu apkalposana, turpinot valsts politiku slimnTeu parprofilesana par ambulatorajam arstnieeTbas iestadem, paredzot investTcijas VeemTIgravja slimnTea.2014. gada augusta ir parakstTts buvdarbu ITgumsar SIA "Selva buve" par VeemTIgravja slimnTeaspirma stava telpu grupas renovaeiju.

AS "Latvijas Juras medieTnas eentrs", izmantojot savas pirmpirkuma tiesTbas, no Valsts soeialas apdrosinasanas agentQras oktobrT nopirka 9 632 kapitala dalas jeb 5.08% no SIA "Neirozu klTnika" pamatkapitala, par kapitala dalam samaksajot summu 13 677 EUR. Pee darTjuma AS "Latvijas Juras medieTnaseentram" pieder 50.4% SIA "Neirozu klTnika"kapitala dalu.

1. gada Koneerns ir stradajis atbilstosi 2014. gada apstiprinatajam budzetam. Grupas pelQa pirms nodokliem 2014. gada ir EUR 1,189,118. PelQas radTtaja pieaugums ir skaidrojams ar ienakumiem, kuri goti komeredarbTbas apvienosanas rezultata ar SIA Neirozu KITniku, kura pievienoto neto aktTvu patiesa vertTba bija butiski lielaka par dalu iegades vertTbu.

Grupa turpina realizet intensTvu investTeiju politiku, kas versta uz uZQemuma konkuretspejas un rentabilitates eelsanu nakotne. 2014.gada planotais investTeijuapjoms ir realizets EUR 430000 apjoma.

Grupa turpina aktivitates, lai samazinatu poteneialo finansu risku negatTvo ietekmi uz Grupas finansialo stavokli, realizejot kontroles un analTzes pasakumu kopumu.

KredTtriskam paklautos finansu aktTvus galvenokart veido naudas ITdzekli,pireeju un pasutTtaju paradi un eiti debitori. KredTtriska vadTbas nodrosinasanai Grupa veie regularas debitoru kontroles proeeduras un paradu atgusanas pasakumus, tadejadi nodrosinot savlaieTgu problemu identifieesanu un risinasanu.

Grupa ievero piesardzTgu likviditates riska vadTbu, nodrosinot atbilstosu resursu pieejamTbu saistTbu nokartosanai noteiktajos termiQos. Grupas uZQemumi neizmanto aizQemtos ITdzeklus.

1. gada na ijusi tadi notikumi, pee parskata gada beigam, kuriem botu butiska ietekme uz Grupas finansu rezulta i m vai finansu stavokli 2015. gada 31. deeembrT. 2015. gada 21. janvarT, 100% meitas sabiedrTba SI 'uras MedieTna" tika likvideta un visi sabiedrTbas aktTvi tika pievienoti Grupas valdosajai sabiedrTbai LJ , tapee sis darTjumam navJ..etekmesuz Grupas finansu stavokli ma.

Valdespr;ek'S'd'''~' ~~

Janis Birks js ~ Vita Svareberga

AS "Latvijas Juras MedicTnas Centrs" (turpmak teksta - SabiedrTba) vadTba ir atbildTga par konsolideto Grupas finansu parskatu sagatavosanu.

Finansu parskati, kas ietverti no 10. ITdz 35. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz gramatvedTbas ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu prieksstatu par Grupu finansialo stavokli 2014. gada 31. decembrT, tas 2014. gada darbTbas rezultatiem un naudas plusmu.

leprieks minetie konsolidetie Grupas finansu parskati sastadTti saskal)a ar Eiropas SavienTba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finansu parskatu standartiem, balstoties uz uZl)emejdarbTbas turpinasanas piel)emumu. To sagatavosana ir konsekventi izmantotas atbilstosas uzskaites metodes. Finansu parskatu sagatavosanas gaita vadTbas piel)emtie lemumi un izdarTtienovertejumi ir bijusi piesardzTgi un pamatoti.

SabiedrTbas vadTba ir atbildTga par atbilstosas uzskaites sistemas nodrosinasanu, Grupas aktlvu saglabasanu, ka arTpar krapsanas un citu Grupa izdarTtu parkapumu atklasanu un noversanu. VadTba ir arT atbildTga par L tvijas Republikas normatlvo aktu prasTbuizpildi.

O/t'&~ Valdes locekle Vita Svarcberg

Mes esam veikusi pievienota a/s "Latvijas Jiiras Mediclnas Centrs" un ta meitas sabiedribu ("Koncerns") konsolidetaja 2014. gada parskata ietverta konsolideta finansu parskata, kas atspogulots no 10. lidz 35. lappusei, reviziju. Revidetie konsolidetie finansu parskati ietver parskatu par finansialo stavokli 2014. gada 31. decembri, apvienoto ie:Qemumu parskatu, parskatu par izmai:Qam pasu kapitala un parskatu par naudas pliismam par gadu, kas nosledzas 2014. gada 31. decembri, ka ari nozimigu gramatvedibas uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojosu informaciju pielikuma.

Vadiba ir atbildiga par tada konsolideta finansu parskata sagatavosanu, kas sniedz patiesu un skaidru priekSstatu saska:Qa ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finansu parskatu standartiem, un par tadu iekSejo kontroli, kadu vadiba uzskata par nepieciesamu, lai nodrosinatu konsolideta finansu parskata, kas nesatur ne krapsanas, ne k}iidu izraisitas biitiskas neatbilstibas, sagatavosanu.

Mes esam atbildigi par atzinumu, ko, pamatojoties uz miisu veikto reviziju, izsakam par so konsolideto finansu parskatu. Mes veicam reviziju saska:Qa ar Starptautiskajiem revizijas standartiem. Sie standarti nosaka, ka mums jaievero etikas prasibas un japlano un javeic revizija ta, lai iegiitu pietiekamu parliecibu par to, ka konsolidetaja finansu parskata nay biitisku neatbilstibu.

Revizija ietver procediiras, kas tiek veiktas, lai iegiitu reVlzIJas pieradijumus par konsolidetajos finansu parskatos uzraditajam summam un atklato informaciju. Procediiras tiek izveletas, pamatojoties uz revidenta profesionalu vertejumu, ieskaitot krapsanas vai k}iidu izraisitu biitisku neatbilstibu riska novertejumu konsolidetajos finansu parskatos. Veicot so riska novertejumu, revidents :Qemvera iekSejo kontroli, kas izveidota, lai nodrosinatu tada konsolideta finansu parskata sagatavosanu, kas sniedz patiesu un skaidru priekSstatu, ar mer1}inoteikt apstak}iem piemerotas revizijas procediiras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitati. Revizija ietver ari pielietoto gramatvedibas uzskaites principu un vadibas veikto gramatvedibas aplesu pamatotibas izvertejumu, ka ari konsolideta finansu parskata vispareja izklasta izvertejumu.

PricewaterhouseCoopers SIA, Kr. Valdemara iela 21-21, Riga, LV-lOW, Latvija, LV40003142793 T: +371 67094400, F: +371 67830055, www.pwc.lv

Uzskahim, ka musu iegutie revJ:zijas pieradijumi ir pietiekami un atbilstosi musu revJ:zijas atzinuma izteikSanai.

Musuprat, iepriekS minetais konsolidetais finansu parskats sniedz patiesu un skaidru priekSstatu par Koncerna finansialo stavokli 2014. gada 31. decembri, ka ari par ta darbibas finansu rezultatiem un naudas plUsmam 2014. gada saskaI}.a ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finansu parskatu standartiem.

Mes esam iepazinusies ari ar valdes ziI}.ojumupar 2014. gadu, kas atspogulots pievienotaja konsolidetaja 2014. gada parskata no 5. lidz 6. lappusei, un neesam atklajusi butiskas neatbilstibas starp saja valdes ziI}.ojuma un 2014. gada konsolidetaja finansu parskata atspoguloto finansu informaciju.

PricewaterhouseCoopers SIA Zverinatu revidentu komercsabiedriba Licence Nr. 5

Riga, Latvija 2015. gada 8. aprili

Lolita Capkevica Atbildiga zverinata revidente Sertifikats Nr. 120

	2014 EUR	2013 EUR korigets
Neto apgrozTjums	5,485,449	5,081,473
Sniegto pakalpojumu izmaksas	(4,971,357)	(4,974,968)
Bruto pellJa	514,091	106,505
Administraeijas izmaksas	(476,405)	(460,668)
Parejie saimnieeiskas darbTbas iel)emumi	1,173,614	177,445
Parejas saimnieeiskas darbTbas izmaksas	(29,172)	(2,180)
pellJa I (zaudejumi) Bruto pamatdarbibas	1,182,129	(178,898)
Finansu izmaksas, neto	3,093
Pell)as dala I (zaudejumi) no ieguldTjumiem, kuri uzskaitTti pee pasa kapitala metodes	3,896	(8,856)
	1,189,118	(187,754)
UZl)emumu ienakuma nodoklis	26,308	15,390
gada pellJa I (zaudejumi) Parskata	1,215,426	(172,364)
	1,218,662
Nekontrolejoso ITdzdalTbasdalu	(3,236)
lelJemumi uz akciju (EPS):	1,52

Valdes priekssedetajs Janis Birks

Valdes loeekle Vita Svareberga

KONSOLIDETAIS FINANSU STAVOKIs.ApARSKATS 31.12.2014.

		31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR	31.12.2013 EUR
	Pieli-		korigets	originali
AKTIVS	kums
IIgtermioa ieguldijumi
Pamatlidzekli	10	7,780,511	5,255,813	3,319,825
Nematerialie ieguldijumi	10	8,314	19,707	19,707
leguldijumi asocieto uZQemumu kapitala	11		183,676	183,676
IIgtermioa ieguldijumi kopa:		7,788,825	5,459,196	3,523,208
Apgrozamie lidzekJi
Krajumi	12	104,295	84,688	84,688
Pirceju un pasutitaju parMi	13	230,758	164,235	164,235
UZQemumu ienakuma nodokla parmaksa			5,105	5,105
Citi debitori		48,877	14,643	14,643
Nauda un naudas ekvivalenti	14	1,524,805	1,132,437	1,132,437
Apgrozamie lidzekJi kopa:		1,908,735	1,401,108	1,401,108
AKTIVU KOPSUMMA		9,697,560	6,860,304	4,924,316

Valdes locekle

Vita Svarcberga

KONSOLIDETAIS FINANSU STAVOKIrA pARSKATS 31.12.2014.

	Pieli- kums	31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR korigets	31.12.2013. EUR originali
PAsTvs
Pasu kapitals, kas attiecinams pret sabiedribas dalTbniekiem
Akciju kapitals	15	1,120,000	1,138,297	1,138,297
IIgtermil)a ieguldijumu parvertesanas rezerve		2,379,400	2,379,400	790,653
Citas rezerves		63,819	45,522	45,522
Nesadalila pell)a		3,038,976	1,820,314	1,836,539
		6,602,195	5,383,533	3,811,011
Nekontrolejosa ITdzdalibas dala	27	1,148,913
Pasu kapitals kopa:		7,751,108	5,383,533	3,811,011
Kreditori
IIgtermil)a kreditori
Atlikta nodokla saistibas	16	805,353	474,722	111,229
Nakamo periodu iel)emumi	17	464,929	501,577	501,577
		1,270,282	976,299	612,806
Tstermil)a kreditori
ParMi piegadatajiem un darbuzl)emejiem un citi kreditori	18	625,087	452,921	452,948
Nakamo periodu iel)emumi	17	51,083	47,551	47,551
		675,030	500,472	500,499
Kreditori kopa:		1,946,452	1,476,771	1,113,305
PAsTvu KOPSUMMA		9,697,560	6,860,304	4,924,316

Valdes locekle Vita Svarcberga

KONSOLIDETAIS PASU KAPITALA IZMAI~U PARSKATS PAR 2014. GADU

		Attiecinama uz sabiedribas dalibniekiem				Nekontrol ejosa
	Pieli- kums		Citas rezerves	Parverte- sanas rezerve	Nesadalita pejlJa	Kopa	Iidzdaliba s daja	Kopa
		EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Atlikums 2012. gada 31. deeembri pirms korekeijam		1,138,297	45,522	929,364	1,992,678	4,105,861	1,865	4,107,726
Korekcijas	25			1,450,036		1,450,036		1,450,036
Atlikums 2012. gada 31. deeembri pee korekeijam		1,138,297	45,522	2,379,400	1,992,678	5,555,891	1,865	5,557,762
Nekontrolejosas Iidzdalfuas dalu iegade							(1,865)	(1,865)
Parskata gada apvienotie izdevumi					(172,364)	(172,364)		(172,364)
Atlikums 2013. gada 31. deeembri, korigets		1,138,297	45,522	2,379,400	1,820,314	5,383,533		5,383,533
Akciju kapitala konversijas uz EUR korekcija	15	(18,297)	18,297
Meitas sabiedrfuas iegade	27						1,152,149	1,152,149
Parskata gada apvienotie ienakumi I (izdevumi)					1,218,662	1,218,662	(3,236)	1,215,426
Atlikums 2014. gada 31. deeembri		1,120,000	63,819	2,379,400	3,038,976	6,602,195	1,148,913	7,751,108

		2014	2013
		EUR	EUR
			korigets
PamatdarbTbas naudas plOsma
Pell}a I zaudejumi pirms nodokliem		1,189,118
Korekcijas:
PamatlTdzeklu nolietojums	10	457,314	516,575
Nematerialo ieguldTjumu vertTbas norakstTjumi	10	14,146	13,315
(Pell}a) I zaudejumi no ieguldTjumiem asocietaja uZl}emuma	8	(3,896)	8,856
Meitas sabiedrTbu dalu iegade, neto zaudejumi	7	(969,476)	635
Pell}a no pamatlTdzeklu pardosanas			(3,695)
Procentu ienakumi, neto		(3,093)
		684,113
Korekcijas par:
Pirceju un pasOtTtajuparadu pieaugums		(68,470)	(59,931)
Krajumu atlikumu (pieaugums) I samazinajums		(17,842)	12,803
Paradu kreditoriem samazinajums		(47,918)	(36,322)
Bruto pamatdarbibas naudas plOsma		549,883	264,482
Neto pamatdarbibas naudas plasma		549,883	264,482
leguldisanas darbibas naudas plOsma
LTdzdalTbasdatu iegade no nekontrolejosas ITdzdalTbas			(2,500)
PamatlTdzeklu iegade			(167,532)
lenakumi no pamatlTdzeklu pardosanas
Neto ieguldisanas darbibas naudas plOsma
Finansesanas darbibas naudas plasma
Meitas sabiedrTbas dalu iegade, atskaitot parl}emto naudas atlikumu
Neto finansesanas darbibas naudas plasma
Neto naudas un tas ekvivalentu palielinajums		392,368	100,805
Nauda un tas ekvivalenti parskata gada sakuma		1,132,437	1,1031,63
Nauda un tas ekvivalenti parskata gada beigas		1,524,805	1,132,437

1 VISpARIGA INFORMACIJA

"Latvijas Juras Medicinas Centrs" akciju sabiedriba (Sabiedriba) tika registreta Latvijas Republika 1996. gada 27. augusta. Konsolidetie finansu parskati ieklauj Sabiedribas un meitas sabiedribas "Juras medicina" SIA un "Neirozu klinika" SIA finansu parskatus (Koncerns). Kops 2007. gada 21. maija sabiedribas akcijas ir kotetas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedribas juridiska adrese ir Patversmes iela 23, Riga, LV-1005, Latvija.

Grupas uZl)emumi nodrosina veselibas pakalpojumu sniegsanu. AlS Latvijas Juras medicinas centrs (LJMC) ir sertificeta, augsta limel)a un visiem pieejama privata arstniecibas iestade, kas nodrosina mediciniskos un stacionaros ambulatoros pakalpojumus pacientiem no visas Latvijas. Neirozu Klinika nodrosina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegsanu privata klinika, Jurmala.

Koncerna valdosas sabiedribas dalibniekiem ir tiesibas apstiprinat vai noraidit 50S finansu parskatus vai lugt vadibu sagatavot jaunus finansu parskatus.

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI

Sie finansu parskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemak minetajiem gramatvedibas uzskaites un novertesanas principiem. Sie principi ir izmantoti ieprieksejos gados, ja vien nav noradits citadi.

(a) Gramatvedibas uzskaites pamati

Sie finansu parskati ir sagatavoti saskal)a ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finansu parskatu standartiem (SFPS). ~emot vera Eiropas Savienibas apstiprinasanas proceduru, saja pielikuma ir atspoguloti ari standarti un interpretacijas, kas nav apstiprinati piemerosanai Eiropas Savieniba, jo siem standartiem un interpretacijam var but ietekme uz Sabiedribas finansu parskatiem nakamajos periodos, ja tie tiek apstiprinati.

Finansu parskati ir sagatavoti, balstoties uz sakotnejo izmaksu uzskaites metodi, kas modificeta , veicot pamatlidzeklu parvertesanu, ka noradits (e) pielikuma.

Lai sagatavotu finansu parskatus saskal)a ar SFPS, nepieciesams izdarit butiskas apleses un piel)emumus. Tapat, sagatavojot parskatus, vadibai ir nepieciesams izdarit piel)emumus un spriedumus, piemerojot Grupas izveleto uzskaites politiku, kas ietekme aktivu un saistibu novertejumu, ka ari iespejamo aktivu un saistibu novertejumu konsolideto finansu parskatu sagatavosanas datuma un ari iel)emumu un izmaksu apjomu parskata perioda. Kaut ari sie piel)emumi ir balstiti uz pasreizejo vadibas vislabako pieredzi un zinasanam, faktiskie rezultati var but ats~irigi.

Grupa veica tas ipasuma esoso eku un zemju parvertesanu 2014. gada beigas un secinaja, ka to tirgus vertiba butiski parsniedz to uzskaites vertibu parvertesanas bridi, ka ari ieprieksejo gramatvedibas periodu sakuma un beigas.

~emot vera, ka ieprieksejo divu gadu laika nav notikusas butiskas parmail)as nekustamo ipasumu tirgu, un faktu, ka iepriekseja eku un zemju parvertesana tika veikta 2007. gada, Sabiedribas vadiba piel)ema, ka veiktais 2014. gada nekustama ipasuma novertejums liecina ari par so aktivu patieso vertibu 2013. un 2012. gada attiecigi I)emot vera nolietojuma summas. Rezultata tika veikta retrospektiva korekcija finansu parskata salidzinosajos raditajos, ta lai uzskaititu eku un zemju salidzinosos raditajus ta, it ka nekustama ipasuma novertejums butu ticis veikts 2012. gada 31.decembri. Retrospektivas korekcijas ietekme uz siem finansu parskatiem it aprakstita 25. pielikuma.

Papildus retrospektivajai korekcijai, kura aprakstita paragrafa augstak, Koncerna gramatvedibas politikas ir konsekventas attieciba pret tam, kuras lietotas ieprieksejos periodos. Nebutiska postel)u parklasifikacija tika veikta si gada apvienoto ienakumu parskata un bilance, neietekmejot parskata gada kopejo rezultatu.

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

Sadi jauni un grozTti SFPS un interpretacijas stajusies speka 2014. gada, un attiecas uz Koncerna darbibu, bet tiem nay ietekmes uz siem finansu parskatiem, iZl)emot atsevisl5as jaunas informacijas atklasanas praslbas:

1. SFPS "Konsolidetie finansu parskati" (speka parskata periodiem, kas sakas 2013. gada 1. janvarTvai velak; apstiprinati lietosanai ES parskata periodiem sakot no 2014. gada 1.janvara vai velak);

2. SGS (parskatits 2011. gada) "Asocietie uZl)emumi un kopuzl)emumi" (speka parskata periodiem, kas sakas 2013. gada 1. janvarTvai velak; apstiprinati lietosanai ES parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1. janvarTvai velak);

3. SFPS "Informacijas atklasana par Hdzdallbu citos uZl)emumos" (speka parskata periodiem, kas sakas 2013. gada 1. janvarTvai velak; apstiprinati lietosanai ES parskata periodiem sakot no 2014. gada 1. janvara vai velak);

Sadi jauni un groziti SFPS un interpretacijas stajusies speka 2014. gada, bet neattiecas uz Koncerna darblbu un tiem nay ietekmes uz siem finansu parskatiem:

1. SFPS "Vienosanas par sadarbibu" (speka parskata periodiem, kas sakas 2013. gada 1. janvari vai velak; apstiprinati lietosanai ES parskata periodiem sakot no 2014. gada 1.janvara vai velak);

Grozijumi 10., 11. un 12. SFPS parejas nosacijumos (speka parskata periodiem, kas sakas 2013. gada 1. janvarTvai velak; apstiprinati lietosanai ES parskata periodiem sakot no 2014. gada 1.janvara vai velak);

1. SGS (parskatlts 2011. gada) "Atsevisl5i finansu parskati" (speka parskata periodiem, kas sakas 2013. gada 1. janvari vai velak; apstiprinati lietosanai ES parskata periodiem kas sakas 2014. gada 1. janvari vai velak );

Grozijumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS attieclba uz konsolidaciju ieguldijumu uZl)emumiem (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1. janvarTvai velak);

Grozijumi 32. SGS "Finansu instrumenti: Atklajama informacija" par finansu aktlvu un finansu saistlbu savstarpejo ieskaitu (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1.janvari vai velak);

Grozijumi 36. SGS "Aktlvu vertibas samazinasanas" par atgustamas vertTbas atklajamo informaciju (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1. janvari vai velak);

Grozijumi 39. SGS "Finansu instrumenti: Atzisana un novertesana", attiecas uz jauninajumiem finansu instrumentos un riska ierobezosanas uzskaiti (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1.janvari vai velak);

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

(a) GramatvedTbas uzskaites pamati (turpinajums)

Vairaki jauni standarti un interpretacijas ir publiceti, un tie stajas speka finansu periodos, kas sakas 2015. gada 1. janvari vai velak, un neattiecas uz Koncerna darbibu vai ari nay apstiprinati Eiropas Savieniba:

Grozijumi 19. SGS "Oarbinieku labumu uzskaite" attiecTba uz noteikta labuma planiem (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1. jOlija vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES);

Ikgadejie uzlabojumi 2012 (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1. jOlija vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES):

Sie grozijumi ietver izmail)as no 2010.-2012. gadam ikgadejo uzlabojumu projektiem, kas ietekme, 7 standartus:

• 1. SFPS "Maksajums ar akcijam"
• 1. SFPS "Biznesa apvienosana"
• 1. SFPS "DarbTbas segmenti"
• 1. SFPS "Patiesas vertTbas novertesana "
• 1. SGS "PamatITdzekli" un 38. SGS, "Nematerialie aktTvi"
• izrietosie grozijumi 9. SFPS "Finansu instrumenti",
• 1. SGS "Uzkrajumi, iespejamas saistTbas un iespejamie aktTvi", un
• 1. SGS "Finansu instrumenti atzisana un novertesana ".

Ikgadejie uzlabojumi 2013 (speka parskata periodiem, kas sakas 2014. gada 1. jOlija vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES). Sie grozijumi ietver izmail)as 4 standartos: 1. SFPS, 3. SFPS, 13. SFPS un 40. SGS

Grozijumi 11. SFPS "Vienosanas par sadarbTbu" par lidzdalTbas dalas iegadi kopiga darbTba (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. janvarivai velak, nay apstiprinati lietosanai ES);

Grozijumi 16. SFPS "PamatITdzekli" un 41. SGS "Lauksaimnieciba" par auglus nesosiem augiem (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. janvari vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES);

Grozijumi 16. SGS "PamatITdzekli" un 38. SGS "Nematerialie aktivi" attiecTba uz nolietojumu un amortizaciju (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. janvari vai velak; nay apstiprinati lietosanai ES);

1. SFPS "Normativie atlikto tarifu konti" (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. janvari vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES);

Grozijumi 27. SGS "Atsevisl5i finansu parskati" attiecTba uz pasu kapitala metodi (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. janvari vai velak; nay apstiprinati lietosanai ES);

Grozijumi 10. SFPS "Konsolidetie finansu parskati" un 28. SGS "Asocietie uZlJemumi un kopuzlJemumi" (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. janvari vai velak; nay apstiprinati lietosanai ES);

Ikgadejie uzlabojumi 2014 (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. jOlija vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES);

Ikgadejie uzlabojumi 2014 (speka parskata periodiem, kas sakas 2016. gada 1. jOlija vai velak, nay apstiprinati lietosanai ES). Sie grozijumi ietver izmail)as 4 standartos: 5. SFPS, 7. SFPS, 19. SGS un 24. SGS;

2 GRAMATVEOIBAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPIN.A.JUMS)

1. SFPS "Iel)emumi no ligumiem ar pircejiem" (speka parskata periodiem, kas sakas 2017. gada 1. janvari vai velak, nav apstiprinati lietosanai ES);

2. SFPS "Finansu instrumenti (speka parskata periodiem, kas sakas 2018. gada 1. janvari vai velak; nav apstiprinati lietosanai ES).

Meitas sabiedribas ir visi uZl)emumi, kas atrodas koneerna kontrole. Koneerns kontrole uZl)emumu gadijuma, kad koneernam ir risks vai tiesibas sal)emt mainigu atdevi no koneerna Iidzdalibas uZl)emuma un koneerns spej so atdevi ietekmet, izmantojot savu varu par uZl)emumu. Meitas sabiedribas tiek pilniba konsolidetas ar bridi, kad kontrole pariet koneernam. Meitas sabiedribas tiek izslegtas no konsolidaeijas ar bridi, kad kontrole beidzas.

Asoeietas sabiedribas ir visi uZl)emumi, kuros koneernam ir butiska ietekme, bet nav kontroles - vispariga gadijuma Iidzdalibas dala, kas koneernam nodrosina 20-50% no balsstiesibam. leguldijumus asoeietas sabiedribas koneerns sava gramatvedibas uzskaite atspogulo pee pasu kapitala metodes. Atbilstosi pasu kapitala metodei ieguldijumu sakotneji atzist pee ieguldijuma izmaksam un tad palielina vai samazina uzskaites vertibu, lai atzitu uz investoru attieeinamo dalu no ieguldijumu sal)emusas sabiedribas pell)as vai zaudejumiem pee iegades datuma. Koneerna ieguldijumos asoeietas sabiedribas ietilpst iegades bridi konstateta nemateriala vertiba.

Uz koneernu attieeinamo dalu no peeiegades pell)as vai zaudejumiem atzist pell)a vai zaudejumos, un uz koneernu attieeinamo dalu no eitu apvienoto ienakumu peeiegades izmail)am atzist eitos apvienotajos ienakumos, atbilstosi korigejot ieguldijuma uzskaites vertibu. Kad uz koneernu attieeinama dala no zaudejumiem asoeieta sabiedriba ir vienada ar vai parsniedz koneerna lidzdalibas dalu asoeietaja sabiedriba, ieskaitot eitus nenodrosinatos paradus, tad koneerns neatzist talakus zaudejumus, iZl)emot gadijumu, kad koneernam ir radusies Iigumiski vai likumiski pienakumi vai koneerns ir veieis maksajumus asoeietas sabiedribas varda.

Komeredarbibas apvienosanu koneerns sava gramatvedibas uzskaite atspogulo ar iegades metodi. Par meitas sabiedribas iegadi nodota atlidziba ir iegadatas sabiedribas bijusajiem ipasniekiem nodoto aktivu, uZl)emto saistibu un koneerna izlaisto pasu kapitala lidzdalibas dalu patiesa vertiba. Nodotaja atlidziba ietilpst aktiva vai saistibas patiesa vertiba, kas izriet no vienosanas par iespejamo atlidzibu. legadatos identifieejamos aktivus un saistibas, ka ari komeredarbibas apvienosanas ietvaros uZl)emtas iespejamas saistibas sakotneji noverte to patiesaja vertiba iegades datuma. Koneerns atzist nekontrolejosu Iidzdalibas dalu iegadataja sabiedriba par katru iegadi atsevis~i - vai nu tas patiesaja vertiba, vai atbilstosi iegustosas sabiedribas atzito identifieejamo neto aktivu summam proporeionali nekontrolejosajai lidzdalibas dalai.

Ja komeredarbibas apvienosana notiek posmos, tad iegustosas sabiedribas lidzdalibas dalas iegustamas sabiedribas pasu kapitala uzskaites vertibu iegades datuma parverte tas patiesaja vertiba iegades datuma, un no sadas parvertesanas radusos pieaugumu vai zaudejumu atzist pell)a vai zaudejumos.

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

1. gada 1. janvarT, Latvijas Republika pievienojas Eirozonai un ieviesa eiro, ka ofieialo nore~inu valOtu, aizstajot Latvijas Latu. Ta rezultata, funkeionala un nore~inu valota koneerna, kops 2014. gada 1. janvara ir Eiro. Koneerns ir konvertejis visas arvalstu valotas savos kontos 2013. gada 31. deeembrT pee Latvijas Bankas noteikta valOtas kursa EUR 1.0 = LVL 0.702804.

Visi darTjumi arvalstu valotas ir parverteti uzskaites valota pee noteikta valotas kursa attieeTga darTjuma veiksanas diena. So darTjumu veiksanas un monetaro aktTvu un saistTbu, kas izteikti arvalstu valotas, parre~inasanas latos pee gadu beigu kursa rezultata gota peloa vai zaudejumi, tiek atspoguloti attieeTga perioda peloas vai zaudejumu apre~ina.

DarTjumi arvalstu valotas tika parre~inati eiro pee darTjuma diena speka esosa arvalstu valotas kursa, kurs tika kotets un publiskots pamatojoties uz Eiropas Centralo Banku (ITdz2013. gada 31. deeembrim valOtu atlikumi latos tika konverteti pee Latvijas Bankas kursa). dari]uma diena.

Visi monetarie aktTvi un pasTva posteOi arvalstu valOtas tika parre~inati uz eiro pee arvalstu valOtas kursa, kurs tika kotets un publiskots pamatojoties uz Eiropas Cenralo Banku (ITdz 2013. gada 31. deeembrim parre~ins tika veikts uz latiem pee Latvijas Bankas noteikta valOtas kursa parskata gada beigas).

Peloa vai zaudejumi, kas rodas no izmaioam arvalstu valotu kursos, kas seko dienai pee darTjuma tiek ieklauta peloas un zaudejumu apre~ina ka peloa no dari]umiem ar finansu instrumentiem.

Valotas maioas kurss (arvalstu valota pret EUR) tiek kotets Eiropas Centralaja banka. Finansu parskatu sagatavosanai izmantotais Koneerna un Bankas valotas kurss ir 0.702804. Uz 31.12.2014. koneerns nav paklauts bOtiskai arvalstu valotu parvertesanai.

PamatITdzekli ir uzradTti iegades vai parvertesanas vertTba, atskaitot uzkrato nolietojumu un uzkrato vertTbas samazinajumu. legades vertTba tiek ieklautas izmaksas, kas tiesi saistilas ar nemateriala ieguldTjuma vai pamatlTdzekla iegadi. legadato datorprogrammu lieencu iegades vertTba ieklauj lieencu iegades izmaksas un izmaksas, kas radusas, ieviesot tas lietosana. Sadas pamatITdzeklu grupas regulari, bet ne retak ka reizi pieeos gados, tiek parvertetas:

• Ekas;
• Zeme.

Parvertesanas rezultata radies vertTbas pieaugums tiek uzradTts pasu kapitala postenT "lIgtermioa ieguldTjumu parvertesanas rezerve", bet vertTbas samazinajums tiek norakstils no ieprieksejos gados minetaja rezerve ieskaitTtaattieeTgapamatITdzekla vertTbas pieauguma, parsniegumu ieklaujot parskata gada peloas vai zaudejuma apre~ina. Parvertesanas datuma uzkrato nolietojumu palielina vai samazina proporeionali pamatITdzekla iegades vertTbas vai citas vertTbas, kas aizstaj iegades vertTbu finansu parskatos, izmaioam ta, lai pamatITdzekla bilanees vertTba

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

Visi parejie pamatlTdzekli tiek uzradTti iegades vertiba, atskaitot uzkrato nolietojumu un uzkrato vertibas samazinajumu. Vesturiska iegades vertiba iek!auj izmaksas, kuras ir tiesi attieeinamas uz so pamatITdzek!a iegadi.

Turpmakas izmaksas tiek iek!autas aktTva bilanees vertiba vai atzTtas ka atsevis~s aktTvs tikai, kad pastav liela varbutiba, ka ar so posteni saistTtie nakotnes saimnieeiskie labumi iepludTs sabiedriba un sT posteoa izmaksas var tieami noteikt.

PamatlTdzek!u tekosa remonta un uzturesanas izmaksas tiek iek!autas ta perioda pe!oas vai zaudejumu apre~ina, kura tas ir radusas.

Zeme netiek pak!auta nolietojuma apre~inam. Parejiem aktTviem nolietojumu apre~ina pee linearas metodes attieeTgo nematerialo ieguldTjumu un pamatITdzek!u lietderTgas izmantosanas perioda garuma, lai norakstTtu nemateriala ieguldTjuma un pamatITdzek!a iegades vai parvertesanas vertibu ITdz ta aplestajai atlikusajai vertibai lietderTgas izmantosanas perioda beigas, izmantojot sadas vadibas noteiktas likmes:

Periods 35-40

AktTvu aplestas atlikusas vertibas un lietderTgas izmantosanas periodi tiek parskatTti un nepieeiesamibas gadijuma korigeti katra parskata gada datuma.

Gadijumos, kad kada pamatITdzek!a bilanees vertiba ir augstaka par ta atgustamo vertibu, attieeTga pamatITdzek!avertiba tiek nekavejoties norakstTta ITdzta atgustamajai vertibai.

Pe!oa vai zaudejumi no pamatITdzek!u izslegsanas tiek apre~inati ka starpiba starp pamatlTdzek!a bilanees vertibu un pardosanas rezultata gutajiem ieoemumiem, un iek!auti attieeTga perioda pe!oas vai zaudejumu apre~ina. Kad parvertetie pamatlTdzek!i tiek pardoti, "Parvertesanas rezerve" iek!autas vertibas tiek iek!autas nesadalTtas pe!oas sastava.

Nematerialie aktTvigalvenokart sastav no programmatoras lieeneem un patentiem. Nematerialajiem aktTviem ir noteikts lietosanas laiks. Nematerialie aktTvi tiek uzradTti iegades vertiba, atskaitot uzkrato amortizaeiju. Amortizaeiju apre~ina sakot no dienas, kad aktTvs ir gatavs lietosanai. Nematerialajiem aktTviem nolietojumu apre~ina pee Iinearas metodes, lai norakstTtu to iegades vertibu lietderTgas izmantosanas perioda laika. Pamata nematerialie aktTvitiek amortizeti 5 gadu laika.

Visiem Sabiedribas mantiskajiem/~ermeniskajiem un nematerialajiem aktTviem ir noteikts lietderTgas izmantosanas periods (izoemot zemi). AktTvu, kas tiek pak!auti amortizaeijai vai nolietojumam, vertiba tiek parskatTta ikreiz, kad notikumi un apstak!i lieeina par iespejamu to bilanees vertTbas neatgustamibu. Zaudejumi no vertibas samazinasanas tiek atzTti vertiba, kas ir starpiba starp aktTva bilanees vertibu un ta atgustamo vertibu. Atgustama vertiba ir augstaka no attieeTgaaktTvapatiesas vertibas, atskaitot pardosanas izmaksas, un ta lietosanas vertibas. Lai noteiktu vertTbas samazinajumu, aktTvitiek sagrupeti, balstoties uz zemako ITmeni,kuram var identifieet naudas plusmu (naudu ienesosas vienibas). AktTvi, kuru vertiba ir tikusi samazinata, katra parskata gada beigas tiek izverteti, lai identifieetu iespejamo vertibas samazinajuma reversesanu.

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

(h) Finansu aktivi

SabiedrTba klasifice visus tas finansu aktTvus ka aizl)emumus un debitoru paradus. Klasifikacija ir atkarTga no finansu aktTva iegades noluka. VadTba nosaka finansu aktTvu klasifikaciju to sakotneja atzTsanas brTdTun parskata to klasifikaciju katra parskata datuma. Debitoru paradi ir neatvasinati finansu aktTvi, kas nekotejas aktTvatirgu, ar fiksetiem vai nosakamiem maksajumiem. Tie ir ieklauti apgrozamos ITdzeklos,iZl)emot aktTvus ar atmaksas termil)u, kas garaks par 12 menesiem, skaitot no parskata perioda beigam.

Krajumi ir noradTti zemakaja no pasizmaksas vai neto pardosanas vertTbas. Pasizmaksa apre~inata, izmantojot FIFO metodi. Neto pardosanas vertTba ir normalas SabiedrTbas darbTbas gaita noteikta krajumu pardosanas cena, atskaitot krajumu pabeigsanas un pardosanas izmaksas.

Debitoru paradi sakotneji tiek atzTti patiesaja vertTba un turpmak uzradTti amortizetaja iegades vertTba, izmantojot efektTvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrajumus vertTbas samazinajumam. Uzkrajumi vertTbas samazinajumam tiek veidoti gadTjumos, kad pastav objektTvi pieradTjumi, ka Grupa nevares sal)emt paradus pilna vertTba atbilstosi sakotneji noteiktiem atmaksas termil)iem. Butiskas debitora finansu grutTbas, varbutTba, ka tiks sakta bankrota procedura vai reorganizacija, ka arT maksajumu saistTbu nepildTsana vai parkapumi ir pazTmes, ka debitoru paradu vertTba ir samazinajusies. Uzkrajums vertTbas samazinajumam ir starpTba starp aktTva bilances vertTbu un aplestas nakotnes naudas plusmas pasreizejo vertTbu, kas noteikta, diskontejot ar efektTvo procentu Iikmi. Uzkrajumu izmail)as tiek ieklautas pell)as vai zaudejumu apre~ina.

Nauda un naudas ekvivalenti sastav no naudas kase, tekoso bankas kontu atlikumiem un Tstermil)a depozTtiem ar termil)u, kas mazaks par 90 dienam, un Tstermil)a augsti likvTdiem ieguldTjumiem, kurus nepieciesamTbas gadTjuma var viegli parverst nauda un kas nay paklauti butiskam vertTbuizmail)u riskam.

Parastas akcijas ir klasificetas ka pasu kapitals. SabiedrTbas akcionariem izmaksajamas dividendes tiek atspogulotas ka saistTbas SabiedrTbas finansu parskata perioda, kura SabiedrTbas akcionari apstiprina dividendes.

Parskata perioda nodoklu izdevumi veidojas no uZl)emumu ienakuma nodokla un atlikta nodokla. Nodoklis tiek uzradTts pell)as vai zaudejumu parskata, iZl)emot to dalu kas tiek atzTtaapvienotaja ienakumu parskata vai pasu kapitala. Sada gadTjuma nodoklis tiek attiecTgi atzi1:s apvienoto ienakumu parskata vai pasu kapitala.

UZl)emumu ienakuma nodoklis tiek apre~inats saskal)a ar speka nodoklu normatTvajiem aktiem, kas ir speka parskata perioda beigas. SabiedrTbas vadTba periodiski veic nodoklu deklaracijas ieklauto postel)u izvertesanu, lai noteiktu nodoklu nolikumu interpretaciju ietekmi. Uzkrajumi nodokliem tiek veidoti tada apmera, lai atspogulotu planotos maksajumus nodoklu administresanas iestadei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrats pilna apmera saskal)a ar saistTbu metodi attiecTba uz visam pagaidu ats~irTbam starp aktTvuun saistTbuvertTbamfinansu parskatos un to vertTbam nodoklu apre~inu mer~iem.

Atlikta nodokla apre~inos tiek izmantota nodokla likme (un likumdosana), kas sagaidama periodos, kad pagaidu atS~irTbasizlTdzinasies, pamatojoties uz bilances datuma noteiktajam nodoklu likmem.

2 GRAMATVEOIBAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

Pagaidu atS~irTbas galvenokart rodas, izmantojot ats~irTgas nematerialo ieguldTjumu amortizaeijas un pamatITdzeklu nolietojuma likmes un parvertesanas, ka arT no uzkratajam neizmantoto atvalinajumu izmaksam un citiem uzrajumiem un saistTbam. GadTjumos, kad kopejais atlikta nodokla apre~ina rezultats bOtu atspogulojams bilanees aktTva, to ieklauj finansu parskatos tikai tad, kad ta atgOsana ir drosi sagaidama.

SabiedrTba veie atlikta nodokla aktTvuun atlikta nodokla saistTbu ieskaitu tikai tad, ja ta ir juridiski tiesTgaveikt parskata perioda nodokla aktTvu ieskaitu pret parskata perioda nodokla saistTbam un atliktais nodoklis attieeas uz vienu un to pasu nodoklu administraeiju, vai uz ar nodokli apliekamu uZQemumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uZQemumiem, ja ir nodoms nore~inaties par atlikumiem pee neto prineipa.

Atlikta nodokla saistTbu pieaugums, kas radies pamatlTdzeklu parvertesanas rezultata, tiek iegramatots ka atskaitTjums no attieeTga ilgtermiQa ieguldTjumu parvertesanas rezerves pieauguma pasu kapitala. Atlikta nodokla saistTbu samazinajums, kas rodas parverteto pamatlTdzeklu nolietojuma rezultata, tiek ietverts pelQas vai zaudejumu apre~ina.

UZQemumu ienakuma nodoklis tiek apre~inats saskaQa ar Latvijas Republikas nodoklu normatTvajiem aktiem. Speka esosais likums "Par uZQemumu ienakuma nodokli" nosaka 15 proeentu nodokla likmi.

Uzkrato neizmantoto atvaiinajumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku videjo dienas atalgojumu parskata gada pedejos sesos menesos ar parskata gada beigas uzkrato neizmantoto atvalinajumu dienu skaitu.

Kreditoru paradus sakotneji atzTstto patiesaja vertTba.Turpmakajos periodos kreditoru paradi tiek atspoguloti amortizetaja iegades vertTba, pielietojot efektTvo proeentu likmi. Kreditori tiek klasifieeti ka TstermiQa saistTbas,ja maksajuma termiQs ir viens gads vai mazak. Ja ne, tad tie tiek uzradTtika i1gtermiQasaistTbas.

Grupa atzTst ieQemumus, ja ieQemumu summu var tieami novertet, pastav liela varbOtTba, ka nakotnes saimnieeiskie labumi ieplOdTsuZQemuma, un ja ir izpildTti Tpasi kriteriji, kas attieeas uz katru no Grupas darbTbam, ka aprakstTts turpmak. SabiedrTba savus apre~inus pamato ar vesturiskiem rezultatiem, Qemot vera klienta veidu, darTjuma veidu un katras vienosanas specifiku

leQemumi no medieTniskiem pakalpojumiem vai medieTniskie ambulatorie vai staeionarie pakalpojumi, tiek atzTti pakalpojuma sniegsanas brTdTpee apstiprinata eenraza katram pakalpojumam, neraugoties uz to, kurs apmaksa pakalpojumu. Pakalpojumu, kurus apmaksa VeselTbas nore~inu dienests (VND), izeenojumus nosaka pee VND ieskata.

2 GRAMATVEOISAS UZSKAITES UN NOVERTESANAS PRINCIPI (TURPINAJUMS)

Pell)u uz vienu akciju nosaka, dalot neto pell)u vai zaudejumus, kas attiecinami uz Grupas akcionariem, ar videjo sverto akciju skaitu parskata gada laika.

Par saistTtajam pusem tiek uzskatTti lielakie Grupas akcionari, kuriem ir butiska ietekme, un Grupas Padomes un Valdes locekli, vil)u tuvi gimenes locekli un sabiedribas, kuras minetajam personam ir kontrole vai butiska ietekme.

lel)emumi no EK finansiala atbalsta, kas ir saistTts ar pamatlTdzekliem, tiek uzradTti ka nakamo periodu iel)emumi, kurus sistematiski atzTst par iel)emumiem izveidoto pamatlTdzeklu aktTvu atlikusaja lietderTgas lietosanas laika.

Lai sagatavotu finansu parskatus saskal)a ar SFPS, nepieciesams izdarTt butiskus piel)emumus. Tapat, sagatavojot parskatus, vadibai ir nepieciesams izdarTt piel)emumus un spriedumus, piemerojot Grupas izveleto uzskaites politiku.

Finansu parskatu sagatavosana, izmantojot SFPS, prasa izmantot apleses un piel)emumus, kas ietekme finansu parskatos uzradTto aktTvu un saistibu vertibas un pielikumos sniegto informaciju finansu parskatu datuma, ka arT parskata perioda atzTtos iel)emumus un izdevumus. Faktiskie rezultati var ats~irties no sTm aplesem. Jomas, kuras vairak var ietekmet piel)emumi, ir pamatITdzeklu parvertesana, parvertesanas regularitates noteiksana, vadibas piel)emumi un apre~ini, nosakot pamatlTdzeklu lietderTgas izmantosanas periodu, ka aprakstTts attiecTgajos pielikumos.

PamatfidzekJu parvertesana

Koncerna vadiba nosaka zemes un eku patieso vertibu, balstoties uz neatkarTgu, sertificetu vertetaju novertejumu, kas tiek veikti saskal)a ar nekustama Tpasuma vertesanas standartiem. Koncerna iekseja politika paredz, ka parvertesana javeic ne retak ka reizi piecos gados, vai kad pastav norades, ka zemes un eku patiesa vertiba ir butiski mainTjusies salTdzinot ar to bilances vertibu. 2012. un 2013. gada 31. decembrT zemes un eku patiesa vertiba bija butiski ats~irTga no to bilances vertibas. Vadiba laboja neatbilstibu 2014. gada un veica retrospektTvu zemes un eku parvertesanu 2012. gada 31. decembrT. Zemes un eku novertesanu veica licencets neatkarTgs vertetajs SIA Latio (sertifikats Nr. 19). Tirgus vertiba tika noteikta, kombinejot iel)emumu un tirgus metodes rezultatus. Tirgus vertiba 2012. gada 31. decembrT tika noteikta, projicejot 2014. gada decembrT veiktas novertesanas rezultatus atpakalejosi uz ieprieksejiem gadiem. Vadiba 2014. gada beigas parskatTja arT eku atlikusa kalposanas laika garumu, nosakot to 35-40 gadu robezas. ParskatTtas nolietojuma izmaksas tika atzTtasarTretrospektTvi, kopa ar parvertesanas retrospektTvo korekciju, ka aprakstTti ieprieks, uzskatot, ka sis ir vienTgais veids ka nodrosinat konsekvenci un salTdzinamTbu eku un zemju gramatvedibas uzskaite uz 31.12.2014. un 31.12.2013. RetrospektTvas korekcijas ietekme uz salTdzinosajiem radTtajiem ir izklastTta25. pielikuma.

Neto identificejamo aktivu patiesas vertibas noteiksana komercdarbibas apvienosana

Novertejot iegadatas meitas sabiedribas neto identificejamos aktTvus, tika veikta patiesas vertibas korekcija attiecTba uz nekustamo Tpasumu, ar saistTtu korekciju par atlikto nodokli. Patieso vertTbu noteica sertificets vertetajs SIA Latio, izmantojot tirgus pieeju (salTdzinosos darTjumus). Visa nekustama Tpasuma tirgus vertTba tika balstTtauz zemes gabala tirgus vertibu, I)emot vera vertesanas objekta labako izmantosanas veidu.

Valde atbild par riska parvaldibas pamatnostadl)u izveidosanu un uzraudzibu. Sabiedriba ir identificejusi galvenos riska faktorus un izveidojusi politiku un mehanismus so faktoru kontrolei. Ka galvenie ir defineti sekojosi riski:

(a) Tirgus risks: valsts ekonomiska stavokla pasliktinasanas, valsts un apdrosinataju politikas izmail)as veselibas aprupe un ta finansejuma, konkurence, komunalo pakalpojumu tarifu izmail)as u.c. var botiski ietekmet pieprasTjumu pec LJMC pakalpojumiem un ta darbTbas rentabilitati. Koncerna vadiba ir izvertejusi katru no finansu riskiem un ieviesusi nepieciesamas proceduras, lai izvairTtos no iespejamam negatTvam sekam.

(b) KredTtrisks:Apdrosinasanas kompaniju un pacientu nespeja laika un pilniba samaksat par Koncerna sniegtajiem pakalpojumiem. Lielaka dala pakalpojumu tiek apmaksati Tsa laika perioda pirms pakalpojumu sniegsanas vai arT tiek finanseti no valsts vai apdrosinatajiem, tapec kredTtrisks ir loti zems.

(c) Operacioniilais risks: iespeja ciest zaudejumus, kurus izraisa neatbilstosu vai neveiksmTgu ieksejo procesu gaita, cilveku vai sistemu darbiba vai areju apstaklu ietekme. Pacientu neapmierinatiba ar medicTnisko pakalpojumu kvalitati, arstesanas procesa organizaciju vai personala attieksmi ilgtermil)a var novest pie ienakumu krituma un pat finansialam pretenzijam.

(d) Likviditates risks: nespeja savlaicTgi apmierinat likumTgi izpildamas prasibas bez botiskiem zaudejumiem un nespeja arT parvaret neplanotas izmail)as Koncerna resursos un/vai tirgus apstaklos saistiba ar to, ka ta rTciba nav pietiekama likvTdo aktTvu apjoma. Koncernam nav areja aizl)emuma un ta rTciba ir nozTmTgifinansu resursi, lai nore~inatos par savam saistibam.

Risku kontroles mehanismi ietver: atbilstosas riska politikas, investTciju planosanas, naudas plusmas planosanas un budzeta sastadTsanas un kontroles noteikumus, likviditates kontroli, arstesanas procesu organizaciju un kontroli, sanitaro prasibu ieverosanas kontroli, darbinieku kvalifikacijas paaugstinasanu, progresTvu tehnologiju ieviesanu, darbinieku iesaistTsana risku novertesana un kontrole.

Koncerna mer~i attieciba uz kapitala riska vadibu ir nodrosinat Koncerna speju turpinat tas darbibu, dodot atdevi tas Tpasniekiem un sniedzot labumus citam ieinteresetajam pusem, ka arT uzturet optimalu kapitala struktoru, tadejadi samazinot kapitala cenu.

Lai noteiktu optimalu kapitala struktoru, Koncerna vadiba var lemt par dividenzu izmaksu, kapitala atdeves radTtajiem vai kapitala emisiju.

3. FINANSU RISKU VAOIBA (TURPIN.AJUMS)

13.SFPS nosaka vertesanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vertesanas tehnika tiek izmantoti noverojami tirgus dati, vai arT tirgus dati nay noverojami. Noverojami tirgus dati ir iegOti no neatkarTgiem avotiem. Ja tirgus dati nay noverojami, vertesanas tehnika atspogulo Koncerna piel)emumus par tirgus situaciju SThierarhija nosaka, ka ir jalieto noverojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot parvertesanu, Koncerns I)em vera atbilstosas noverojamas tirgus cenas, ja tas ir iespejams.

Patiesas vertTbas noteiksanas mer~is, pat ja tirgus nay aktTvs, ir noteikt darfjuma cenu pie kuras tirgus dalTbnieki bOtuar mieru pardot aktTvuvai uZl)emties saistTbas konkreta vertesanas datuma pasreizejos tirgus apstaklos.

Lai noteiktu finansu instrumenta patieso vertTbu, izmanto vairakas metodes: kotetas cenas vai vertesanas tehniku, kas ieklauj noverojamus tirgus datus un ir balstTta uz ieksejiem modeliem. Balstoties uz patiesas vertTbas hierarhiju, visas vertesanas tehnikas ir sadalilas 1.ITmenT,2.ITmenTun 3.ITmenT.

Finansu instrumenta patiesas vertTbas hierarhijas ITmenim ir jabOt noteiktam ka zemakajam ITmenim,ja to vertTbas butisko dalu sastada zemaka ITmel)adati.

Finansu instrumenta klasificesana patiesas vertTbas hierarhija notiek divos posmos:

1. Klasificet katra ITmel)adatus, lai noteiktu patiesas vertTbas hierarhiju;

2. Klasificet pasu finansu instrumentu, balstoties uz zemako ITmeni,ja ta vertTbas bOtisko dalu sastada zemaka ITmel)adati.

Kotetas tirgus cenas - 1. ITmenis

Vertesanas tehnika 1.ITmenTtiek izmantotas aktTvatirgu nekorigetas kotacijas cenas identiskiem aktTviem vai saistTbam, kad kotacijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezente faktisko tirgus situaciju darfjumiem godTgas konkurences apstaklos.

Verfesanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati - 2. ITmenis

Vertesanas tehnika 2.ITmenTizmantotajos modelos visi bOtiskakie dati, tiesi vai netiesi, ir noverojami no aktTvu vai saistTbu puses. ModelT izmantotie tirgus dati, kas nay 1.lTmenTieklautas kotetas cenas, bet kas ir noverojami tiesi (t.i. cena), vai netiesi (t.i. tiek iegOti no cenas).

Verfesanas tehnika. kad tiek izmantoti tirgus dati. kas nav balstlti uz noverojamiem tirgus datiem - 3. ITmenis

Vertesanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nay balstTti uz noverojamiem tirgus datiem (nenoverojamie tirgus dati) ir klasificeti 3.lTmenT.Par nenoverojamiem tirgus datiem tiek uzskatiti tadi dati, kas nay viegli pieejami aktTvatirgu, nelikvTdatirgus vai finansu instrumenta sarezgTtTbasdel. 3.lTmel)a datus parsvara nosaka, balstoties uz ITdzTgarakstura noverojamiem tirgus datiem, vesturiskiem noverojumiem vai izmantojot analTtiskas pieejas.

Aktivi un saistibas, kuriem patiesa vertiba tiek uzradita

LikvTdu un istermil)a (atmaksas termil)s neparsniedz tris menesus) finansu instrumentu, piemeram, naudas un naudas ekvivalentu, istermil)a depozTtu, Tstermil)a pirceju un pasutitaju un paradu piegadatajiem un darbuzl)emejiem uzskaites vertTbaaptuveni atbilst to patiesajai vertTbai.

Aktivi, kuri tiek noverteti patiesaja vertiba

Koncerna zeme un ekas ir novertetas parvertetaja vertTba. Vertejums veikts, kombinejot ienakumu un tirgus metozu rezultatus. ~emot vera starptautiskajos vertesanas standartos noteikto aktTvu novertesanas definTciju, tiek piel)emts ka gan noverojami, gan nenoverojami dati tiek izmantoti vertejuma un tadejadi sT kategorija tiek noteikta ka 3. kategorija.

	2014	2013
	EUR	EUR
Mediciniskie ambulatorie pakalpojumi	3,757,011	3,294,993
Mediciniskie stacionarie pakalpojumi	936,787	909,783
Apdrosinasanas segtie pakalpojumi	384,894	321,414
VS ZDC ambulatorie pakalpojumi	251,750	278,847
Stacionara aprupe	122,762	153,771
Stomatologiskie pakalpojumi	8,472	52,833
Starpniecibas pakalpojumi gimenes arstiem		31,868
Rezidentu apmaciba	16,682	20,859
MS registra uzturesana	6,564	13,144
Citi ieoemumi	527	3,961
KOpA	5,485,449	5,081,473

Darba samaksa	2,284,631	2,232,465
Pamatlidzeklu nolietojums	457,823	529,884
Medikamenti, mediciniskie materiali	646,635	636,675
Valsts socialas apdrosinasanas obligatas iemaksas	524,755	524,391
Komunalie un uzturesanas izdevumi	234,478	249,382
Neatskaitamais PVN	276,034	245,431
Remonta izdevumi	160,774	153,499
Saimniecibas preces un inventars, parejie materiali	60,976	61,077
Apsardzes izdevumi	22,018	40,014
Mediciniskie izmeklejumi un citi pakalpojumi	53,128	38,583
Uzkrato atvalinajuma izmaksu izmaioa	15,336	38,536
Pacientu edinasanas izdevumi	34,835	31,639
IT izmaksas	33,835	34,137
Majsaimniecibu paterioa izdevumi	39,903	26,007
Nekustama ipasuma nodoklis	13,872	18,048
Reklamas izdevumi	29,836	6,511
Biroja izmaksas	12,477	11,315
Apdrosinasanas izmaksas	5,819	5,949
Transporta izmaksas	12,922	9,182
Citas izmaksas	52,117	82,243
KopA	4,972,205	4,974,968

Darba samaksa	342,487	342,969
Valsts socialas apdrosinasanas obligatas iemaksas	82,241	81,173
Sakaru izdevumi	13,052	11,807
Revizijas izmaksas	12,188	7,114
Biroja uzturesanas izmaksas	5,216	6,759
Bankas pakalpojumi	9,241	6,010
Juridiskie pakalpojumi	2,811	2,001
Citas administracijas izmaksas	6,169	2,835
KopA	476,405	460,668

	2014 EUR	2013 EUR
legadato neto aktTvu patiesas vertTbas parsniegums par iegades
cenu	969,476
leQemumi no nomas maksas	152,761	95,823
SaQemto ERAF ITdzekluamortizacija	38,406	47,551
Parejie ieQemumi	12,971	34,071
KOpA	1,173,614	177,455

8. PEIr~AS DAIrA I (ZAUDEJUMI) NO IEGULDIJUMIEM, KURI UZSKAITITI PEe PASA KAPITALA METODES

SIA "Neirozu Klinika"	3,896	(8,856)
KopA	3,896	(8,856)

	2014 EUR	2013 EUR korigets
Apre~inatais uZQemumu ienakuma nodoklis
Atlikta uZQemumu ienakuma nodokla ienakumi	(26,308)	(15,390)
KOpA	(26,308)	(15,390)

UZQemumu ienakuma nodoklis ats~iras no teoretiskas nodokla summas, kas rastos, ja Koncerna pelQai I (zaudejumiem) pirms nodokliem piemerotu likuma noteikto 15% likmi:

PelQaI (zaudejumi) pirms nodokliem	1,188,270	(187,754)
Teoretiski aprel5inatais nodoklis, piemerojot 15% likmi	178,241	(28,163)
Ar nodokli neapliekamie ieQemumi, kas atziti komercdarbTbas
apvienosana	(145,421)
Izdevumi, par kuriem nedrTkst samazinat apliekamo ienakumu	(4,056)	7,838
IzmaiQas neatzitaja atlikta nodokla aktTva	(55,072)	4,935
Nodoklu ienakumi	(26,308)	(15,390)

10. PAMATLIOZEKI,.I UN NEMATERIALIE IEGULOTJUMI

	Nemateriiilie ieguldijumi	Ekasun zeme	lekiirtas un masinas	Piirejie pamatlidzekli	Nepabeigtii celtnieciba	Avansi par pamatlidzekliem	KopA
	EUR	EUR korigets	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR korigets
Sakotneja vai parverteta vertiba
31.12.2012. korigets	64,610	4,485,461	3,792,708	500,251	156,571	4,727	9,004,328
legadats	11,347	27,279	87,115	46,124		(4,727)	167,138
Izslegts	(3,917)	(1,851)	(196,925)	(42,811)			(245,504)
31.12.2013 korigets	72,040	4,510,889	3,682,898	503,560	156,571		8,925,962
Meitas sabiedrlbas ieg.	703	2,500,000		23,924			2,524,627
legadats	2,050		82,350	5,707	370,035		460,142
Izslegts	(3,724)		(163,886)	(46,851)			(214,461 )
31.12.2014	71,069	7,010,889	3,601,362	486,344	526,606		11,696,270
Nolietojums
31.12.2012 korigets	42,935	194,904	2,679,758	445,962			3,363,559
Par 2013. gadu (korigets)	13,315	113,567	370,311	32,535			529,728
Par izslegto	(3,917)	(1,851 )	(196,884)	(40,193)			(242,845)
31.12.2013 korigets	52,333	306,620	2,853,185	438,304			3,650,442
Par2014.gadu	14,146	118,259	308,662	30,393			471,460
Par izslegto	(3,724)			(46,847)			(214,457)
31.12.2014.	62,755	424,879	2,997,961	421,850			3,907,445
Atlikusi bilances vertiba 31.12.2014.	8,314	6,586,010	603,401	64,494	526,606		7,788,825
Atlikusi bilances vertiba 31.12.2013.	19,707	4,204,269	829,713	65,260	156,571		5,275,520
Atlikusi bilances vertiba 31.12.2012.	21,675	4,290,557	1,112,950	54,285	156,571	4,727	5,640,769

1. gada 31.deeembrT Grupas zemes kadastrala vertiba tika noteikta EUR 781,771 (31.12.2013.: EUR 629,141). 2014. gada 31.deeembrT Grupas eku kadastrala vertiba tika noteikta EUR 1,790,243 (31.12.2013.: EUR 1,464,677).

Grupa uzskaita zemi un ekas parvertetaja vertiba. 2012. un 2013. gada 31. deeembrTzemes un eku patiesa vertiba bija bOtiski ats~irTga no to bilanees vertibas. 2014. gada vadTba laboja so neatbilstibu, veieot retrospektTvu zemes un eku parvertesanu 2012. gada 31. deeembrT. Grupas zemi un ekas noverteja neatkarTgs un lieeneets vertetajs SIA LATIO (sertifikata Nr. 19). Tirgus vertibu noteiea, kombinejot ienakumu un tirgus metodes rezultatus. Tirgus vertiba 2012. gada 31. deeembrT tika noteikta, veieot Tpasumu novertesanu 2014. gada 31. deeembrT un projieejot atpakalejosi tas rezultatus. RetrospektTvas korekeijas ietekme uz salTdzinosajiem radTtajiem ir izklastTta25. pielikuma.

Ja zeme un ekas tiktu uzskaitTtas pee iegades vertibas, no kuras atskaitTts uzkratais nolietojums, tad to atlikusTvertiba bOtu sada:

	31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR
legades vertiba Uzkratais nolietojums AtlikusT bilanees vertiba	2229565 (949134) 1 280431	2229565 (851 640) 1 377 925
	31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR
2014. gada 1. Janvan Pell)as I (zaudejumu) dala (5. pielikums) Asoeietas sabiedribas ieklausana konsolidaeija KopA	183,676 3,896 (179,780)	192,532 (8,856) 183,676
Medikamenti Citi medikamenti KopA	104,183 112 104,295	84,580 108 84,688
Naeionalais veselibas dienests (NVD) P. Stradil)a klTniska universitates slimnTea Apdrosinasanas sabiedrTbas Citas iestades, uZl)emumi, personas Uzkrajumi saubTgiem debitoru paradiem KopA	115,806 42,862 35,570 45,596 (9,077) 230,758	70,691 24,996 33,287 43,221 (7,960) 164,235

	31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR
Naudas ITdzek!ibankas Naudas ITdzek!ikases	1,519,327 5,479	1,128,052 4,385
KOPA	1,524,805	1,132,437

	31.12.2014.	31.12.2013.
	Akciju	Kapitala	Akciju	Kapitala
	skaits	data, %	skaits	data, %
IIze Birka	140000	17,50%	140000	17,50%
MartilJs Birks	140000	17,50%	140000	17,50%
IIze Aizsilniece	91 600	11,45%	91 600	11,45%
Guna Svarcberga	82880	10,36%	82880	10,36%
Janis Birks	81 338	10,17%	69280	8,66%
Adomas Navickas	50825	6,35%	50825	6,35%
Citi akcionari (zem 5%)	213357	26,67%	225415	28,18%
KOPA	800000	100,00%	800000	100,00%

1. gada tika veikta pamatkapitala parregistracija uz EUR, balstoties uz piemerojamiem normatTvajiem aktiem, un 1 akcijas nominalvertTba tika noteikta ka EUR 1,40 par akciju. 2013. gada 31. decembri vienas akcijas nominalvertTba bija LVL 1,00 (EUR 1,42, izmantojot Latvijas Bankas noteikto valOtas kursu 1 EUR/O,702804 LVL). Rezultata pamatkapitals tika samazinats par EUR 18,297, un si summa tika iek!auta parejas rezerves.

	31.12.2014 EUR	31.12.2013 EUR korigets
Atlikta nodok!a saistTbas:
Atlikta nodok!a saistTbas, bruto:
PamatITdzek!u nolietojuma pagaidu ats~irTba Atlikta nodok!a aktTvs,bruto:
Uzkrato atva!inajumu izmaksu pagaidu atS~irTba	(20,153)	(16,157)
Atlikta nodokta saistibas, neto:	805,353	474,772
Kopeja atlikta nodokta kustiba ir sada:
	2014	2013
	EUR	EUR korigets
Atlikta nodok!a saistTbas parskata gada sakuma
Atlikta nodok!a ielJemumi parskata gada pe!lJas vai zaudejumu
apre~ina (skat. 6. pielikumu)
Atlikta nodok!a saistTbas no aktTvu patiesas vertTbas korekcijas
uZlJemejdarbTbasapvienosana (skat. 26. pielikumu)	356,939
Atlikta nodokta saistibas parskata gada beigas	805,353

Neizmantotie nodok!u zaudejumi 31.12.2013 bija EUR 371,721, un tie tika pilnTba izmantoti 2014. gada. leprieksejos gados netika atzTtsatlikta nodok!a aktTvsattieciba uz siem nodok!u zaudejumiem, jo nepastaveja pietiekama varbOtTba,ka bOs pietiekama ar nodokli apliekama pe!lJa, pret kuru izmantot sos atlikto aktTvu.

	31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR
ERAF finansejums pamatlTdzeklu iegMei Tstermil)a dala IIgtermil)a dala KOpA	51,083 464,929 501,421	47,551 501,577 549,128

ParMi piegadatajiem un darbuzl)emejiem	217,320	87,764
Nodoklu parMi	125,800	113,987
Neizmaksatas algas	143,716	136,098
Uzkrajums neizmantotajiem atvalinajumiem	134,355	107,896
Samaksatie avansi	2,214	5,783
Citi kreditori	1,682	1,420
KopA	625,087	452,948

SabiedrTbas vadTbai nav informacijas par Koncerna izdotam garantijam, galvojumiem, esosam vai draudosam tiesas pravam un citam iespejamam saistTbam , kas varetu butiski ietekmet Koncerna finansialo stavokli.

SabiedrTba 2014. gada augusta ir noslegusi buvdarbu ITgumupar VecmTIgravja slimnTcas pirma stava telpu grupas renovaciju EUR 430 tokstosu apmera. 2014. gada sTITgumaietvaros tika parskaitTts avanss EUR 370 tokstosu apmera. Buvdarbi tika sakti 2014. gada junija un tos planots pabeigt ITdz2015. gada aprTIim.

1. gada SabiedrTba neveica darTjumus ar saistTtajam pusem - meitas un asocietajam sabiedrTbam, iZl)emot zemak atklato vadTbasatalgojumu.

	2014 EUR	2013 EUR
Finansu parskata revTzija	9,900	7,114
Citu revTzijas uzdevumu veiksana	2,287	2,000
	12,187	9,114

Valdes locekli
darba samaksa	78100	67,236
· valsts socialas apdrosinasanas obligatas iemaksas	17896	14,962
Padomes locekli
darba samaksa	27,319	27,319
· valsts socialas apdrosinasanas obligatas iemaksas	5,993	6,093
Cits administrativais personals
darba samaksa	227,403	247,205
· valsts socialas apdrosinasanas obligatas iemaksas	52,931	58,213
	402,646	421,028
	2014	2013

2014 EUR	2013 EUR

Ka minets Gramatvedibas politikas (a) sada!a "Gramatvedibas uzskaites pamati" un paskaidrojuma pie 10. pielikuma, Grupa uzskaita zemi un ekas parvertetaja vertiba. 2014. gada Grupa veica nekustama Tpasuma novertesanu un konstateja, ka parvertesanai pak!auto pamatlTdzek!u patiesa vertTba botiski parsniedz so pamatITdzek!u bilances vertibu parvertesanas brTdT,ka arT iepriekseja parskata gada sakuma un beigas. ~emot vera to, ka Latvijas Republika nekustamo Tpasumu tirgu pedejo divu gadu laika nav notikusas botiskas izmail)as attieciba uz sadu Tpasumu tirgus vertibu, Sabiedribas vadiba secinaja, ka 2014. gada veiktas novertesanas rezultati ir attiecinami arT uz ieprieksejo gadu. 2012. un 2013. gada 31. decembrT zemes un eku patiesa vertiba bija botiski atS~irTgano to bilances vertibas. 2014. gada laika vadiba laboja so neatbilstTbu, veicot retrospektTvu zemes un eku parvertesanu 2012. gada 31. decembrT. Tas tika panakts, veicot Tpasumu novertesanu 2014. gada 31. decembrT un projicejot atpaka!ejosi tas rezultatus, attiecTgi korigejot nolietojuma izdevumus katra iesaistTtaja perioda. RetrospektTvas korekcijas ietekme uz salTdzinosajiem radTtajiem ir izklastTtazemak sniegtaja tabula.

		1,450,036
		1,450,036
	Zemes bilances vertibas samazinajums 31.12.2013.	(18,383)
	Eku bilances vertibas palielinajums 31.12.2013.	1,954,313
		1,935,930
		(363,409)
		1,450,036
	PamatlTdzek!u nolietojuma izdevumu samazinajums pe!l)as vai zaudejumu apre~ina un 2013. gada neto zaudejumu samazinajums	146,959
	i1gtermil)a ieguldTjumu parvertesanas rezerves samazinajums par atlikta nodok!a saistTbukorekciju, kas bija veikta 2013. gada
Kopa

26. KOMERCDARSISAS APVIENOSANA

1. gada oktobrT LJMC nopirka papildus 9,632 akcijas SIA "Neirozu KlTnika" (5.08% no pamatkapitala), iegustot lielako dalu SabiedrTbas pamatkapitala (50.4%).

	EUR (13,667)
	(187,589)
	(201,256)
	1,170,732
legadato neto aktTvu patiesas vertTbas parsniegums par iegades cenu, kas atzTts parskata gada pell)a

Kontrole par meitas sabiedrTbu tika ieguta, iegadajoties papildus dalas privatizacijas darTjuma, un dalas pardosanas cena netika noteikta ar atsauci uz iegadatas sabiedrTbas neto aktTvu patieso vertTbu. Rezultata iegades brTdTtika atzTtiiel)emumi EUR 969,476 apmera, ka paskaidrots augstak.

Patiesa vertTba EUR 2,524,627
213,385
(356,939)
(58,194)
2,322,879
(13,667)
187,531

Konsolidetaja finansu parskata ieklautie SIA Neirozu klinika galvenie finansu raditaji 2014. gada 31. decembri vai par periodu no iegades briza lidz 2014. gada 31. decembrim bija sadi (patiesaja vertiba):

	EUR
IIgtermiQa ieguldijumi	2,520,012
Apgrozamie lidzekli	196,059
IIgtermiQa saistibas	20,528
TstermiQasaistibas	41,929
Neto apgrozijums	96,838
Neto zaudejumi un kopejie apvienotie zaudejumi	(6,254)

(3,236)
1,148,913

Laika perioda kops parskata gada pedejas dienas nav bijusi notikumi, kas bUtiski ietekmetu Koncerna finansialo stavokli 2014. gada 31. decembri.