Latvijas Juras medicinas centrs

Audit Report / Information • May 9, 2016

AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS" (vien. reģistrācijas numurs 40003171237)

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 2015. GADU (12. finanšu gads)

SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKĄJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM, KURI APSTIPRINĀTI LIETOŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ un neatkarīgu REVIDENTU ZIŅOJUMS

Rīga, 2016

AS Latvijas Jūras Medicīnas Centrs Adrese: Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005 Vien. reģistrācijas numurs: 40003306807

SATURS

Vispārīgā informācija	3 - 4
Vadības ziņojums	5-6
Paziņojums par valdes atbildību	7
Neatkarīgu revidentu ziņojums	8-9
Konsolidētie finanšu pārskati:
Konsolidētais apvienoto ienākumu pārskats	10
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats	11 - 12
Konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats	13
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats	14
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi	15-31

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

UZŅĒMUMA NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS AS

JŪRIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 27.08.2014. Reģistrācijas numurs: 40003306807

JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV - 1005, Latvija

PAMATDARBĪBAS VEIDI:

Slimnīcu darbība (86.10) Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.74) Citur neklasificēta izglītība (85.59) Vispārējā ārstu prakse (86.21) Specializētā ārstu prakse (86.22) Zobārstu prakse (86.23) Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā (86.90) Aprūpes centru pakalpojumi (87.10) Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu (87.90) Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi (88.99) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi (96.09)

AKCIJAS:Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40 ISIN kods:LV0000100741 1 200 akcijas reģistrētas Valdes reģistrā

LIELĀKIE AKCIONĀRI:

Ilze Birka 17.50% Mārtiņš Birks 17.50% Jānis Birks 12.80% Guna Švarcberga 10.36% Ilze Aizsilniece 8.82% Adomas Navickas 6.85%

KONCERNA PADOME

No 2010. gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai

Mārtiņs Birks - Padomes priekšsēdētājs Viesturs Silinš - Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēņijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

KONCERNA VALDE

No 2014. gada 1. maija līdz pārskata parakstīšanas dienai

Jānis Birks - Valdes priekšsēdētājs Vita Švarcberga - Valdes locekle Juris Imaks - Valdes loceklis

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA (TURPINĀJUMS)

MEITAS SABIEDRĪBA:

"Neirožu Klīnika" SIA - 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 2004. gada 16. februāris Dzintaru prospekts 48, Jūrmala, LV 2015

PĀRSKATA GADS: 2015. gada 1. janvāris - 2015. gada 31. decembris

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

PricewaterhouseCoopers SIA Licence Nr.5 Kr. Valdemāra 21-21 Rīga, LV-1010 Latvja

Atbildīgā zvērinātā revidente: Lolita Čapkeviča Sertifikāts Nr.120

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas sastāv no Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra Patversmes ielā 23, Rīgā, Centrālās slimnīcas Patversmes ielā 23, Rīgā, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra Vecmīlgrāvja 5.līnijā 26, Rīgā, Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra Melīdas ielā 10, Rīgā. 2015. gadā LJMC un tās meitas sabiedrības vidējais darbinieku skaits kopā ir 373. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga, AS" Otrajā sarakstā. Pilna informācija par Sabiedrību tiek nodrošināta: "Neirožu klīnika" piedāvā psihoterapijas u.c. stacionārus medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.

Sākot ar 05.09.2013. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts LR Veselības inspekcijas apstiprinātajā Ārstniecības iestāžu sarakstā, kas sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus kā uzticami partneri, un tas dod priekšstatu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo tajā ir iekļautas tikai tās ārstniecības iestādes, kas ir reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz 3 gadus un pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.

1. gadā LJMC Ziemeļu diagnostikas centrs saņēma DVN Certification OY/AB, Finland kvalitātes sertifikātu ISO 9001:2008 funkcionālajā diagnostikā un radioloģiskajā diagnostikā ar derīguma termiņu līdz 2016. gada 14. martam. Šis sertifikāts tika atjaunots 2016. gada sākumā ar derīguma termiņu līdz 2018. gada 15. septembrim. 2015. gadā LJMC turpināja darbu pie ISO kvalitātes standartu ieviešanas pārējās centra struktūrvienībās.

LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.

Darbība 2015. gada 12 mēnešos un turpmākā attīstība

LJMC un SIA "Neirožu klīnika" 2015. gadā bija noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2015. gada budžetā paredzētajā apjomā. 2015. gada aprīlī LJMC uzvarēja konkursā par tiesībām sniegt VAS "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca" pacientiem medicīnisko aprūpi ar termiņu - 1 gads.

Par vienu no 2015. gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LJMC apvieno izcilus Latvijas ārstus un zinošus medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir augsta un konkurētspējīga arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, kā arī fakts, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR Veselības Inspekcija. 2015. gadā LJMC turpina piesaistīt medicīnas tūristus no ES, uzlabojot savu pakalpojumu piedāvājumu paketi, kā arī aktīvi reklamējot maksas medicīnas vietējiem iedzīvotājiem. Lai piesaistītu vairāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2016. gadā turpinās veikt investīcijas ar mērķi ieviest inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt personāla kvalifikāciju pacientu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

1. gadā LJMC pabeidza vērienīgu 3 gadu investīciju projektu 2,3 miljonu EUR apjomā, izmantojot arī ERAF atbalstu. Investīciju projekta ietvaros tika veikta Latvijas Jūras medicīnas centra veco ēku kompleksu renovācija un tam pieguļošo teritoriju labiekārtošana atbilstoši mūsdienīgas medicīnas iestādes standartiem, un veikti ieguldījumi jaunās medicīnas iekārtās, izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru (SAVAC). Tādejādi Latvijas Jūras medicīnas centrs aktīvi ceļ konkurētspēju Baltijas medicīnas tirgū, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan pārējās ES un piedāvājot augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumus. Kopš tika izveidots Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centrs (SAVAC), jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Daļēja pārprofilēšanās no stacionāro pakalpojumu sniegšanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir uzlabojusi un nākotnē turpinās uzlabot LJMC darbības efektivitāti, maksimāli izmantojot centra pārziņā esošos resursus un nodrošinot kvalitatīvāku medicīnas aprūpi pacientiem.

Valdes Toceklis

Juris Imaks

VADĪBAS ZIŅOJUMS (turpinājums)

Darbības finansiālie rezultāti

1. gada divpadsmit mēnešos Grupa strādāja atbilstoši 2015. gada apstiprinātajam budžetam. Grupas zaudējumi pirms nodokļiem ir EUR 740 368, kas radās galvenokārt dēļ vienreizēja notikuma - zaudējumiem no Jūrmalā esošā zemes gabala vērtības samazināšanās.

Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2015. gadā plānotais investīciju apjoms ir realizēts EUR 450 000 apjomā.

1. gada janvārī Grupas meitas sabiedrība SIA "Jūras Medicīna" tika likvidēta un visi sabiedrības aktīvi tika pievienoti Grupas mātes sabiedrībai LJMC. Grupu kopumā šis notikums nav ietekmējis.

Risku vadība

Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.

Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.

Notikumi kopš pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtu būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli.

Abi Grupas uzņēmumi 2016. gadā-noslēdza līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2016. gadā budžetā paredzētajā apjomā.

Valdes locekle /

Vita Svarcberga

Valdes priekšsēdētājs

Jānis Birks

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

AS "Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 10.līdz 31. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli 2015.gada 31.decembrī, tās 2015. gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

lepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātājiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga

Valdes Joceklis Juris Imaks

NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

A/s "Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" akcionāriem

Ziņojums par konsolidēto finanšu pārskatu

Mēs esam veikuši pievienotā a/s "Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" un tā meitas sabiedrību ("Koncerns") konsolidētajā 2015. gada pārskatā ietvertā konsolidētā finanšu pārskata, kas atspoguļots no 10. līdz 31. lappusei, revīziju. Revidētais konsolidētais finanšu pārskats ietver pārskatu par finansiālo stāvokli 2015. gada 31. decembrī, apvienoto ieņēmumu pārskatu, pārskatu par izmaiņām pašu kapitālā un pārskatu par naudas plūsmām par gadu, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī, kā arī nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju pielikumā.

Vadības atbildība par konsolidētā finanšu pārskata sagatavošanu

Vadība ir atbildīga par tāda konsolidētā finanšu pārskata, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, sagatavošanu un par tādu iekšējo kontroli, kādu vadība uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu konsolidētā finanšu pārskata, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu.

Revidenta atbildība

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju, izsakām par šo konsolidēto finaņšu pārskatu. Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums jāievēro ētikas prasības un jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, ka konsolidētajā finanšu pārskatā nav būtisku neatbilstību.

Revīzija ietver procedūras, kas tiek veiktas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādītajām summām un atklāto informāciju. Procedūras tiek izvēlētas, pamatojoties uz revidenta profesionālu vērtējumu, ieskaitot krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riska novērtējumu konsolidētajos finanšu pārskatos. Veicot šo riska novērtējumu, revidents ņem vērā iekšējo kontroli, kas izveidota, lai nodrošinātu tāda konsolidētā finanšu pārskata, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, sagatavošanu ar mērķi noteikt apstākļiem piemērotas revīzijas procedūras, bet nevis lai izteiktu atziņumu par kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības uzskaites principu un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotības izvērtējumu, kā arī konsolidētā finanšu pārskata vispārējā izklāsta izvērtējumu.

Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

PricewaterhouseCoopers SIA, Kr. Valdemāra iela 21-21, Rīga, LV-1010, Latvija, LV40003142793 T: +371 6709 4400, F: +371 6783 0055, www.pwc.lv

Atzinums

Mūsuprāt, iepriekš minētais konsolidētais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Koncerna finansiālo stāvokli 2015. gada 31. decembrī, kā arī par tā darbības priekosatta par tiem un naudas plūsmām 2015. gadā saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Ziņojums par citu juridisko un regulējošo prasību izpildi

Mēs esam iepazinušies arī ar valdes ziņojumu par 2015. gadu, kas atspoguļots pievienotajā konsolidētajā 2015. gada pārskatā no 5. līdz 6. lappusei, un neesam atklājuši būtiskas neatbilstības starp šajā valdes ziņojumā un 2015. gada konsolidētajā finanšu pārskatā atspoguļoto finanšu informāciju.

PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība Licence Nr. 5

Ilandra Lejiņa Valdes locekle

Rīga, Latvija 2016. gada 9. maijā

Lolita Čapkeviča Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 120

KONSOLIDĒTAIS APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS PAR 2015. GADU

	Pielikums	2015 EUR	2014 EUR
Neto apgrozījums	4	5,787,684	5,485,449
Sniegto pakalpojumu izmaksas	5	(5,562,871)	(4,971,357)
Bruto pelna		224,813	514,092
Administrācijas izmaksas Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	6 7	(526,071) 275,912	(476,405) 1,173,614
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	8	(715,022)	(29,172)
Bruto pamatdarbības (zaudējumi)/ peļņa		(740,368)	1,182,129
Finanšu izmaksas, neto			3.093
Peļņas daļa no ieguldījumiem, kuri uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes	9		3,896
(Zaudējumi) / peļņa pirms nodokļiem		(740,368)	1,189,118
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	10	114,426	26,308
Pārskata gada(zaudējumi) / peļņa		(625,942)	1,215,426
Citi apvienotie ienākumi
Kopējie apvienotie (zaudējumi) / ienākumi:		(625,942)	1,215,426
Pārskata gada(zaudējumi) / peļņa attiecināta uz: Sabiedrības dalībniekiem Nekontrolējošo līdzdalības daļu		(375,316) (250,626)	1,218,662 (3,236)
(Zaudējumi) / ieņēmumi uz akciju (EPS):		(0.78)	1,52

Pielikumi no 15. līdz 31. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Starie Valdes locekle Ades loceklis Junis Imaks Vita Švarcberga

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS 31.12.2015.

	Pielikums	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
AKTĪVS
ligtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	11	6,749,639	7,780,511
Nemateriālie ieguldījumi	11	9.396	8,314
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		6,759,035	7,788,825
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	12	104,493	104,295
Pircēju un pasūtītāju parādi	13	200,787	230,758
Citi debitori		18,163	48,877
Nauda un naudas ekvivalenti.	14	1,739,013	1,524,805
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		2,062,456	1,908,735
AKTIVU KOPSUMMA		8,821,491	9,697,560

Pielikumi no 15. līdz 31. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga

Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS 31.12.2015.

	Pielikums	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
PASIVS
Pašu kapitāls, kas attiecināms pret sabiedrības dalībniekiem
Akciju kapitāls	15	1,120,000	1,120,000
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve		2,379,400	2,379,400
Citas rezerves		63,819	63,819
Nesadalītā peļņa		2,663,660	3,038,976
		6,226,879	6,602,195
Nekontrolējošā līdzdalības daļa	25	892,194	1,148,913
Pašu kapitāls kopā:		7,119,073	7,751,108
Kreditori
Ilgtermiņa kreditori
Atliktā nodokļa saistības	16	690,927	805,353
Nākamo periodu ieņēmumi	17	442,907	479,513
		1,133,834	1,284,866
Istermina kreditori
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi	18	532,085	625,087
kreditori
Nākamo periodu ieņēmumi	17	36,499	36,499
		568,584	661,586
Kreditori kopā:		1,702,418	1,946,452
PASIVU KOPSUMMA		8,821,491	9,697,560

Pielikumi no 1|5. līdz 31. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga

Valges loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS PAR 2015. GADU

	Attiecināma uz sabiedrības dalībniekiem			Nekontrol- ējošā
	Daļu kapitāls	Citas rezerves	Pārvērtē- sanas rezerve	Nesadalītā pelņa	Kopā	līdzdalības dala	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Atlikums 2013. gada 31. decembrī	1,138,297	45,522	2,379,400	1,820,314	5,383,533		5,383,533
Pamatkapitāla valūtas pārvērtēšana uz EUR	(18,297)	18,297
Meitas uzņēmuma iegāde						1,152,149	1,152,149
Pārskata gada apvienotie ieņēmumi/ (zaudējumi)				1,218,662	1,218,662	(3,236)	1,215,426
Atlikums 2014. gada 31. decembrī	1,120,000	63,819	2,379,400	3,038,976	6,602,195	1,148,913	7,751,108
Pārskata gada apvienotie zaudējumi				(375,316)	(375,316)	(250,626)	(625,942)
Dividendes		-				(6,093)	(6,093)
Atlikums 2015. gada 31. decembrī	1,120,000	63,819	2,379,400	2,663,660	6,226,879	892,194	7,119.073
Pielikumi no 15. līdz 31. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa
Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks			Valdes locekle Vita Švarcberga			Valdes loceklis Juris Maks

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR 2015. GADU

			2015	20-4
		Pielikums	EUR	EUR
Pamatdarbības naudas plūsma
(Zaudējumi)/ peļņa pirms nodokļiem			(740,368)	1,189,118
Korekcijas:
Pamatlīdzekļu nolietojums		11	470,373	457,314
Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi		11	10,605	14,146
Peļņa no ieguldījumiem asociētajā uzņēmumā		9		(3,896)
Zaudējumi no vērtības samazinājuma		8	600,000
Zaudējumi no pamatlīdzekļu vērtības norakstīšanas		8	90,868
Meitas sabiedrību daļu iegāde, neto zaudējumi		7		(969,476)
Procentu ienākumi, neto				(3,093)
			431,478	684,113
Korekcijas:			60,686	(68,470)
Pircēju un pasūtītāju parādu (samazinājums)/pieaugums			(198)	(17,842)
Krājumu atlikumu pieaugums			(129,610)	(47,918)
Parādu kreditoriem samazinājums			362,356	549,883
Bruto pamatdarbības naudas plūsma Neto pamatdarbības naudas plūsma			362,356	549,883
leguldīšanas darbības naudas plūsma
leņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas			118,000
Pamatlīdzekļu iegāde			(260,055)	(331,369)
Neto ieguldīšanas darbības naudas plūsma			(142,055)	(331,369)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Dividendes nekontrolējošajai līdzdalības daļai			(6,093)
Meitas sabiedrības daļu iegāde, atskaitot pārņemto		26
naudas atlikumu				173,854
Neto finansēšanas darbības naudas plūsma			(6,093)	173,854
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums			214,208	392,368
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā			1,524,805	1,132,437
Nauda un fas ekvivalenti pārskata gada beigās		14	1,739,013	1,524,805
Pielikumi nd 15. līdz 31. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdāļa.
	CPS
Valdes priekšsēdētājs	Valdes locekle		Valdes loceklis
Jānis Birks	Vita Svarcberga		Juris maks

Valdes locekle Vita Švarcberga

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

VISPĀRĪGA INFORMACIJA 1

"Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" akciju sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un meitas sabiedrības "Jūras medicīna" SlA un "Neirožu klīnika" SIA finanšu pārskatus (Koncerns). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.

Grupas uzņēmumi nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem no visas Latvijas. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.

1. gada laikā Grupa vidēji nodarbināja 373 darbiniekus (2014: 393).

Šos konsolidētos finanšu pārskatus ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2016. gada 9. maijā.

Koncerna valdošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos finanšu pārskatus vai lūgt vadību sagatavot jaunus finanšu pārskatus.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts pielikuma "Grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi"(c) sadaļā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2015. gadā, un attiecas uz Koncerna darbību, bet tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem:

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumi" attiecībā uz noteikta labuma plāniem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk).

lkgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 3 standartos:

• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana";
• 1. SFPS "Patiesā vērtība"; un
• 1. SGS "leguldījuma īpašumi".

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā:

lkgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 6 standartos:

• 1. SFPS "Maksājums ar akcijām";
• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana";
• · 8. SFPS "Darbības segmenti";
• 1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi";
• 1. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm".

• SFPS "Normatīvie atlikto tarifu konti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" par līdzdalības daļas iegādi kopīgā darbībā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 16. SFPS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība" par augļus nesošiem augiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi" par nolietojumu un amortizāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 27. SGS "Atsevišķie finanšu pārskati" attiecībā uz pašu kapitāla metodi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana" par atklājamās informācijas sniegšanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

lkgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk). Sie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:

• 1. SFPS "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības" ;
• 1. SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana" ar izrietošiem labojumiem 1. SFPS;
• 1. SGS "Darbinieku labumu uzskaite";
• · 34. SGS "Starpposma finanšu pārskati".

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

1. SFPS "leņēmumi no līgumiem ar pircējiem"(spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

2. SFPS "Finanšu instrumenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

3. SFPS "Noma" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES); Tā kā šis standarts izsludināts 2016. gada sākumā, vadībai nav bijusi iespēja detalizēti izvērtēt tā ietekmi uz finanšu pārskatiem, tomēr paredzams, ka šāda ietekme būs.

Atliktā nodokļa aktīva par nerealizētiem zaudējumiem atzīšana - grozījumi 12.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Informācijas atklāšanas iniciatīva – grozījumi 7.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES).

Grupas vadība uzskata, ka, izņemot augstāk minētos, šo jauno standartu stāšanās spēkā būtiski neietekmēs grupas finanšu pārskatus.

(b) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Latvijas nacionālajā valūtā – eiro (EUR).

Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā kursa, kuru nosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas publicēta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pamatlīdzekļi (c)

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa iegādi. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas un izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Šādas pamatlīdzekļu grupas regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtētas:

• Ekas;
• Zeme.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli pamatlīdzekļa iegādes vērtības vai citas vērtības, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, izmaiņām tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība

Visi pārējie pamatlīdzekļi tiekādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Vēsturiskā iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(c) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu un pamatīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma un pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

Ekas	35-40	Gadi
lekārtas un mašīnas		3
Citi pamatlīdzekļi		5

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek izslēgti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(d) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(e) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Grupas nefinanšu aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības).

Nefinanšu aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(f) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām.

(g) Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pardošanas vārtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas.

(h) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Grupa nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(j) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās tiek atspoguļotas kā saistības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

Atliktais nodoklis (k)

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(k) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un citiem uzkrājumiem un saistībām. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Grupa veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(I) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(m) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(n) Parādi piegādātājiem

Parādus piegādātājiem sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(o) leņēmumu atzīšana

Grupa atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Grupas darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku

Veselības aprūpes pakalpojumi

leņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vakalpojumi, tiek atzīti pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta pakalpojumu cenrāža, neraugoties uz to, kurš apmaksā pakalpojumu. Pakalpojumu izcenojumus, kurus apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

Citi pakalpojumi

Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(p) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

Saistītās puses (r)

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Grupas akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Grupas Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(s) Dotācijas un nākamo periodu ieņēmumi

leņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(t) Būtiskas grāmatvedības aplēses un spriedumi

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas grāmatvedības aplēses. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu un atgūstamo summu, kā arī krājumu un debitoru parādu atgūstamās summas, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

FINANSU RISKU VADIBA 3.

3.1. Risku pārvaldība

Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Grupa ir identificējusi galvenos riska faktorus un izveidojusi politiku un mehānismus šo faktoru kontrolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:

(a) Tirgus risks - valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmaiņas veselības aprūpē un tā finansējumā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Grupas pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti. Grupas vadība ir izvērtējusi katru no finanšu riskiem un ieviesusi nepieciešamās procedūras, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām.

(b) Kredītrisks - Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakaļpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.

(c) Operacionālais risks - iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu ietekme. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, ārstēšanas procesa organizāciju vai personāla attieksmi ilgtermiņā var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzījām.

FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

(d) - Likviditātes risks - nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem zaudējumiem un nespēja arī pārvarēt neplānotas izmaiņas Grupas resursos un/vai tirgus apstākļos saistībā ar to, ka tā rīcībā nav pietiekama likvīdo aktīvu apjoma. Grupai nav ārēja aizņēmuma, un tās rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.

Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas plānošanas un budžeta sastādīšanas un kontroles noteikumus, likviditātes kontroli, ārstēšanas procesu organizāciju un kontroli, sanitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.

3.2. Kapitāla pārvaldība

Grupas mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Grupas spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Grupas vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.

3.3. Patiesās vērtības noteikšana

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Koncerna pieņēmumus par tirgus situāciju šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Grupa ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju; 1.

Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu 2. sastāda zemāka līmeņa dati.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Kotētas tirgus cenas - 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati - 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīt tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Grupas zeme un ēkas ir novērtētajā vērtībā. Vērtējums veikts kombinējot ienākumu un tirgus pieeju rezultātus. Ņemot vērā starptautiskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek pieņemts, ka vērtējumā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami dati, kas atbilst 3. līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Visnozīmīgākie izmantotie dati šajā vērtēšanas pieejā ir nomas cena par kvadrātmetru un līdzīgu īpašumu pārdošanas cenas, kas tiek koriģētas par galvenajām atšķirībām, kā, piemēram, īpašuma lielums, atrašanās vieta u.c.

4. NETO APGROZIJUMS	20115 EUR	2014 EUR
Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi Apdrošināšanas segtie pakalpojumi Stacionārā aprūpe Stomatoloģiskie pakalpojumi Rezidentu apmācība MS reģistra uzturēšana Citi ieņēmumi KOPA	5,130,369 426,370 191.136 19,520 20.019 270 5,787,684	4.945.548 384,894 122,762 8.472 16.682 6.564 527 5,485,449

* 2014. gada pozīcijas tika pārklasificētas atbilstoši analītiskās uzskaites optimizācijai.

5. SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMAKSAS

Darba samaksa	2,495,693	2,284,631
Pamatlīdzekļu nolietojums	480,977	457,823
Medikamenti, medicīniskie materiāli	687.765	646,635
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	571,294	524,755
Komunālie un uzturēšanas izdevumi	260,076	234,478
Neatskaitāmais PVN	315,182	276,034
Remonta izdevumi	175,685	160,774
Saimniecības preces un inventārs, pārējie materiāli	136,184	60,976
	20,461	22,018
Apsardzes izdevumi Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi	43,640	53,128
	64.490	15,336
Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņa	45,198	34,835
Pacientu ēdināšanas izdevumi	21,078	33,835
IT izmaksas
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi	77,196	39,903
Nekustamā īpašuma nodoklis	12,095	13,872
Reklāmas izdevumi	29,865	29,836
Biroja izmaksas	13,657	12,477
Apdrošināšanas izmaksas	6,040	5,819
Transporta izmaksas	16,016	12,922
Citas izmaksas	90,279	51,270
KOPA	5,562,871	4,971,357

6. ADMINISTRĀCIJAS IZMAKSAS

Darba samaksa	376.148	342.487
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	86.976	82.241
Sakaru izdevumi	17.859	13.052
Revīzijas izmaksas	15.140	12.188
Biroja uzturēšanas izmaksas	9.663	5.216
Bankas pakalpojumi	9.888	9.241
Juridiskie pakalpojumi	900	2.811
Citas administrācijas izmaksas	9.497	6.169
KOPA	526.071	476,405

7. PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI	2015 EUR	2014 EUR
legādāto neto aktīvu patiesās vērtības pārsniegums pār
iegādes cenu		969,476
leņēmumi no nomas maksas	153.617	152.761
Saņemto ERAF līdzekļu amortizācija	36.499	36,499
Atmaksātais pārmaksātais nodoklis	19.953
Pārējie ieņēmumi	65.843	14,878
KOPA	275.912	1,173,614

8. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZDEVUMI

Zaudējumi no zemes vērtības samazīnāšanās	600,000
Zaudējumi no pamatlīdzekļu norakstīšanas	90.868
Pārējie izdevumi	24.154	29,172
KOPA	715.022	29,172

9. PEĻŅAS DAĻA NO IEGULDĪJUMIEM, KURI UZSKAITĪTI PĒC PAŠA KAPITĀLA METODES

SIA "Neirožu Klīnika"		3.896
KOPA		3,896

Grupas mātes sabiedrībai piederēja 45,32% no SIA "Neirožu klīnika" daļām, līdz tā iegādājās papildus 5,08% daļas 2014. gadā un ieguva kontroli pār šo sabiedrība, kura, attiecīgi, kļuva par Grupas meitas sabiedrību. 25. pielikumā ir sniegta saīsināta finanšu informāciju un citi fakti par meitas sabiedrību SIA "Neirožu klīnika".

10. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

Aprēkinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumi	(114.426)	(26,308)
KOPA	(114,426)	(26,308)

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Koncerna (zaudējumiem) / peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

(Zaudējumi) / peļņa pirms nodokļiem Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi	(740,368) (111,055)	1.189.118 178,367
Nodokļa ietekme no:
ieņēmumiem, atzīti neapliekamajiem kas Ar nodokli
komercdarbības apvienošanā		(145,421)
Izdevumiem, par kuriem nedrīkst samazināt apliekamo	(3,371)	(4.056)
ienākumu
Izmaiņām neatzītajā atliktā nodokļa aktīvā		(55,198)
Nodokļu ienākumi	(114,426)	(26,308)

11. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

	Nemateri-	Ekas un zeme	lekārtas un	Pārējie	Nepabeigt	Pamat-	Ilgtermin
	ālie iegul-		mašīnas	pamatlīdzekļi	a celtniecība	līdzekļi kopā	a ieguldījumi
	dījumi						kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Sākotnējā vai
pārvērtā.
vērtība							8,925,962
31.12.2013.	72,040	4,510,889	3,682,898	503,564	156,571	8,853,922
Meitas	703	2,500,000		23,924		2,523,924	2,524,627
sabiedrības ieg.	2,050		82,350	5,707	370,035	458,092	460,142
legādāts Izslēgts	(3,724)		(163,886)	(46,851)		(210,737)	(214,461)
31. 2.2014.	71,069	7,010,889	3,601,362	486,344	526,606	11,625,201	11,696,27
Pārvietots		429,740			(429,740)
Vērtības		(600,000)				(600,000)	(600,000)
samazinājums
legādāts	11,687		34,835	50,948	162,585	248,368	260,055
Izslēgts	(4,145)	(52,296)	(24,292)	(42,896)	(156,571)	(276,055)	(280,200)
31.12.2015.	78,611	6,788,333	3,611,905	494,396	102,880	11,071,980	11,076,12
Nolietojums
31.12.2013.	52,333	306,620	2,853,185	438,304		3,598,109	3,650,442
Par 2014. gadu	14,146	118,259	308,662	30,393		457,314	471,460
Par izslēgto	(3,724)		(163,886)	(46,847)		(210,733)	(214,457)
31.12.2014	62,755	424,879	2,997,961	421,850	-	3,844,690	3,907,445
Par 2015. gadu	10,605	134,632	295,425	40,316		470,373	480,978
Par izslēgto	(4,145)		(24,292)	(42,896)	-	(67,188)	(71,333)
31.12 2015.	69,215	559,511	3,269,094	419,270	-	4,247,875	4,317,090
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015.	9,396	6,228,822	342,811	75,126	102,880	6,749,639	6,759,035
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014.	8,314	6,586,010	603,401	64,494	526,606	7,780,511	7,788,825
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2013.	19,707	4,204,269	829,713	65,260	156,571	5,255,813	5,275,520

1. gada 31.decembrī Grupas zemes kadastrālā vērtība tika noteikta EUR 672,013 (31.12.2014.: EUR 781,771). 2015. gada 31.decembrī Grupas ēku kadastrālā vērtība tika noteikta EUR 1,382,104 (31.12.2014.: EUR 1,790,243).

11. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Grupa izmanto pārvērtēšanas politiku, lai novērtētu zemi un ēkas. 2014. gada 31. decembrī Grupai piederošo zemi un ēkas pārvērtēja neatkarīgs, sertificēts novērtētājs SIA "Latio" (sertifikāta Nr. 19), un pārvērtēšanas rezultāti tika attiecināti atpakaļ uz 2012. gada 31. decembri, tādējādi veicot retrospektīvas korekcijas 2014. gada konsolidētajā finanšu pārskatā. Tirgus cena tika noteikta, kombinējot ienākumu un tirgus pieejas rezultātus. 2015. gadā koncerna vadība ir izvērtējusi tendenci administratīvo telpu īres cenās un pārdošanas darījumos un secināja, ka uzskaites vērtība pārvērtētajiem īpašumiem nebija būtiski atšķirīga no tās, kas būtu noteikta, izmantojot patiesās vērtība metodi pārskata gada beigās.

Ja zeme un ēkas būtu uzrādītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu, to bilances vērtība būtu šāda:

31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
4.559.305	4,781,862
(1.037,558)	(949,134)
3,521,747	3,832,728

1. gadā Grupa atzina zaudējumus EUR 600,000 apmērā, kas saistīti ar zemes gabala Jūrmalā atgūstamās summas samazinājumu. Jūrmala 2015. gadā piedzīvoja nekustamā īpašuma cenu būtisku kritumu ģeopolitiskās situācijas un izmaiņu tiesību aktos par pagaidu uzturēšanās atļaujas piešķiršanu nerezidentiem ietekmē. Būtiski samazinājās pieprasījums pēc nekustamajiem Jūrmalā no Krievijas un bijušās NVS valstu rezidentu puses, rezultātā samazinot tirgus cenas luksus nekustamajiem Jūrmalā. Vadība pamatoja aptuveno atgūstamo vērtību minētajām zemes gabalam ar tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas. Vērtēšanu veica sertificēts vērtētājs SIA "Latio" (sertifikāta Nr. 19) pēc stāvokļa 2015. gada 31. decembrī, pamatojoties uz tirgus pieeju, izmantojot informāciju par jaunākajiem līdzīgu īpašumu pārdošanas darījumiem.

12. KRĀJUMI

Medikamenti	102.926	104.183
Citi materiāli	1.567	112
KOPA	104,493	104,295
13. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI
Nacionālais veselības dienests (NVD)	131.229	115,806
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca	10.687	42,862
Apdrošināšanas sabiedrības	40.078	35,570
Citas iestādes, uzņēmumi, personas	31.581	45.596
Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem	(12,788)	(9.076)
KOPA	200,787	230,758

14. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
Naudas līdzekļi bankās	1,734,588	1,519,327
Naudas līdzekļi kasē	4.425	5.479
KOPA	1.739.013	1,524,805

15. PAMATKAPITĀLS

	31.1222015.			31.12.2014.
	Akciju skaits	Kapitāla daļa, %	Akciju skaits	Kapitāla dala, %
Ilze Birka	140 000	17.50%	140 000	17.50%
Mārtiņš Birks	140 000	17.50%	140 000	17.50%
Jānis Birks	102 388	12.80%	69 280	8.66%
Guna Svarcberga	82 917	10.36%	82 880	10,36%
Ilze Aizsilniece	70 565	8.82%	91 600	11.45%
Adomas Navickas	54 811	6.85%	50 825	6.35%
Citi akcionāri (zem 5%)	209 319	26.17%	225 415	28,18%
KOPA	800 000	100,00%	800 000	100,00%

2015.gada 31.decembrī reģistrētais un pilnībā apmaksātais pamatkapitāls sastāv no 800 000 akcijām ar EUR 1.40 nominālvērtību katra.2014. gadā Grupas mātes uzņēmuma pamatkapitāls tika pārreģistrēts uz EUR, balstoties uz piemērojamiem normatīvajiem aktiem, un 1 akcijas nominālvērtība tika noteikta kā EUR 1.40 par akciju. Konvertācijas rezultātā radusies vērtība, kas palika pāri pēc pamatkapitāla izteikšanas eiro, tika ieskaitīta Sabiedrības rezervēs. Visas akcijas ir uzrādītājā (publisko akciju emisijas) akcijas.

16. ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBAS

	31.12.2015 EUR	31.12.2014 EUR
Atliktā nodokļa saistības:
Atliktā nodokļa saistības, bruto:
Pamatlīdzekļu nolietojuma pagaidu atšķirība	728,481	825,506
Atliktā nodokļa aktīvs, bruto:
Uzkrātie nodokļu zaudējumi	(8,690)
Uzkrāto atvaļinājumu izmaksu pagaidu atšķirība	28,814)	(20,153)
Atliktā nodokļa saistības, neto:	690,927	805,353
Kopējā atliktā nodokļa kustība ir šāda:
	2015	2014
	EUR	EUR
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada sākumā	805,353	474,772
Atliktā nodokļa ieņēmumi pārskata gada peļņas vai zaudējumu
aprēķinā (skat. 10. pielikumu)	(114,426)	(26,308)
Atliktā nodokļa saistības no aktīvu patiesās vērtības korekcijas
uzņēmējdarbības apvienošanā		356,939
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	690,927	805,353

Neizmantotie nodokļu zaudējumi 31.12.2015 bija EUR 57,933. Tiem nav derīguma termiņš un tikt izmantoti pret apliekamo ienākumu nākošajos taksācijas gados.

17. Nākamo PERIODU IEŅEMUMI	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
ERAF finansējums pamatlīdzekļu iegādei Istermina daļa ligtermina dala KOPA	36.499 442.907 479,406	36,499 479.513 516,012

lenākumi amortizēti un iekļauti 2015. gada peļņā vai zaudējumos EUR 36,499 (2014: EUR 36,499) vērtībā. Skatīt 7. pielikumu.

18. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi Kreditori

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	74.587	217,320
Nodokļu parādi	128.253	125,800
Neizmaksātās algas	144.200	143.716
Uzkrājums neizmantotajiem atvaļinājumiem	181,404	134,355
Sanemtie avansi	1.983	2.214
Citi kreditori	1.658	1.682
KOPA	532,085	625,087

19. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Sabiedrības vadībai nav informācijas par Koncerna izdotām garantijām, galvojumiem, esošām vai draudošām tiesas prāvām un citām iespējamām saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt Koncerna finansiālo stāvokli.

20. KAPITĀLO MAKSĀJUMU SAISTĪBAS

Noslēgtie līgumi par kapitālizdevumiem pārskata gada beigās, bet, kas vēl nav radušies:

Pamatlīdzekļi	98 tūkstoši	59 tūkstoši

21. DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

1. gadā Sabiedrība neveica darījumus ar saistītājām pusēm – meitas un asociētajām sabiedrībām, izņemot 23. pielikumā atklāto vadības atalgojumu.

22. ATLĪDZĪBA ZVĒRINĀTU REVIDENTU KOMERCSABIEDRĪBAI

	2015 EUR	2014 EUR
Finanšu pārskatu revīzija Citi pakalpojumi	15,140	11.040
		1.147
	15.140	12,187

23. VADĪBAS ATALGOJUMS

	2015 EUR	2014 EUR
Valdes locekļi darba samaksa valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	105,744 24,788	78 100 17 896
Padomes locekļi · darba samaksa valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	27,319 5,951	27,319 5,993
Cits administratīvais personāls · darba samaksa valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	205,133 47.718 416,653	227,403 52,931 409,642
24. VIDEJAIS DARBINIEKU SKAITS	2015	2014
Vidējais darbinieku skaits pārskata periodā	373	393

25. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA

Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:

	EUR
legādes brīdī (2014. gada oktobrī)	1.152.149
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla daļa no zaudējumiem pēc iegādes	(3,236)
Atlikums 2014. gada 31. decembrī	1,148,913
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2015. gadā	(250,626)
Dividendes	(6.093)
Atlikums 2015. gada 31. decembrī	892.194

Kopš 2014. gada oktobra nekontrolējošajai līdzdalības daļai pieder 49,6% SIA "Neirožu klīnika" pamatkapitāla. SIA "Neirožu klīnika" juridiskā adrese un saimnieciskās darbības vieta ir Dzintaru prospekts 48, Jūrmala, Latvija. Zemāk atspoguļota SIA "Neirožu klīnika", kurā ir Grupai būtiska nekontrolējošā līdzdalības daļa, saīsinātā finanšu informācija.

Saīsinātā bilance:

	31.12.2015 EUR	31 - 22014 EUR
Istermina
Aktīvi	202.781	196.059
Saistības	(49.254)	(45,901)
Istermiņa neto aktīvi kopā	153,527	150,158
Ilgtermina
Aktīvi	1.904.577	2,520,012
Saistības	(258,112)	(348,557)
Ilgtermiņa neto aktīvi kopā	1,646,465	2,171,455
Neto aktīvi	1,799,992	2,321,613

25. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA (TURPINĀJUMS)

Saīsinātais ienākumu pārskats:

	2015 EUR	No 2014. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim EUR
Neto apgrozījums	438,568	96.838
Zaudējumi pirms nodokļiem	(595,743)	(1,110)
Uzņēmum ienākuma nodokļa (izdevumi)/ieņēmumi	90.445	(848)
Pārskata perioda zaudējumi	(505,298)	(6.524)
Kopējie apvienotie zaudējumi	(505,298)	(6,524)
Zaudējumi, attiecināti uz nekontrolējošo līdzdalības daļu	(250,628)	(3,236)
Nekontrolējošajai līdzdalības daļai izmaksātās dividendes	1.167	6.093

Augstākminētā informācija ir uzrādīta pirms savstarpējo darījumu izslēgšanas. Uzrādīta par 2014. gadu ir finanšu informācija par pēciegādes periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.

26. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Grupas finansiālo stāvokli 2015. gada 31. decembrī.