Latvijas Juras medicinas centrs

Interim / Quarterly Report • Aug 26, 2016

AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

(vien. reģistrācijas numurs 40003171237)

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 2016. GADA 6 mēnešiem (13. finanšu gads)

SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM, KURI APSTIPRINĀTI LIETOŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

Rīga, 2016

SATURS

Vispārīgā informācija	3 – 4
Vadības ziņojums	5 – 6
Paziņojums par valdes atbildību	7
Konsolidētie finanšu pārskati:
Konsolidētais apvienoto ienākumu pārskats	8
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats	9 – 10
Konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats	11
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats	12
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi	13–27

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

UZŅĒMUMA NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS AS

JURIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 27.08.2014. Reģistrācijas numurs: 40003306807

JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV – 1005, Latvija

PAMATDARBĪBAS VEIDI:

Slimnīcu darbība (86.10) Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.74) Citur neklasificēta izglītība (85.59) Vispārējā ārstu prakse (86.21) Specializētā ārstu prakse (86.22) Zobārstu prakse (86.23) Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā (86.90) Aprūpes centru pakalpojumi (87.10) Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu (87.90) Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi (88.99) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi (96.09)

AKCIJAS:Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40 ISIN kods:LV0000100741 1 200 akcijas reģistrētas Valdes reģistrā

LIELĀKIE AKCIONĀRI:

Ilze Birka 17.50% Mārtiņš Birks 17.50% Jānis Birks 12.80% Guna Švarcberga 10.36% Ilze Aizsilniece 8.82% Adomas Navickas 6.85%

KONCERNA PADOME

No 2010. gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai

Mārtiņs Birks – Padomes priekšsēdētājs Viesturs Siliņš – Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēņijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

KONCERNA VALDE

No 2014. gada 1. maija līdz pārskata parakstīšanas dienai

Jānis Birks – Valdes priekšsēdētājs Vita Švarcberga - Valdes locekle Juris Imaks - Valdes loceklis

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA (TURPINĀJUMS)

MEITAS SABIEDRĪBA:

"Neirožu Klīnika" SIA - 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 2004. gada 16. februāris Dzintaru prospekts 48, Jūrmala, LV 2015

PĀRSKATA GADS: 2016. gada 1. janvāris – 2016. gada 31. marts

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

KPMG Baltics SIA Licence No.55 Vesetas iela 7 Riga, LV-1013 Latvija

Atbildīgā zvērinātā revidente: Armine Movsisjana Sertifikāts Nr.178

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas sastāv no Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra Patversmes ielā 23, Rīgā, Centrālās slimnīcas Patversmes ielā 23, Rīgā, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra Vecmīlgrāvja 5.līnijā 26, Rīgā, Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra Melīdas ielā 10, Rīgā. 2016. gadā LJMC un tās meitas sabiedrības vidējais darbinieku skaits kopā ir 380. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga, AS" Otrajā sarakstā. Pilna informācija par Sabiedrību tiek nodrošināta: www.ljmc.lv. "Neirožu klīnika" piedāvā psihoterapijas u.c. stacionārus medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.

Sākot ar 05.09.2013. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts LR Veselības inspekcijas apstiprinātajā Ārstniecības iestāžu sarakstā, kas sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus kā uzticami partneri, un tas dod priekšstatu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo tajā ir iekļautas tikai tās ārstniecības iestādes, kas ir reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz 3 gadus un pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.

1. gadā LJMC Ziemeļu diagnostikas centrs saņēma DVN Certification OY/AB, Finland kvalitātes sertifikātu ISO 9001:2008 funkcionālajā diagnostikā un radioloģiskajā diagnostikā ar derīguma termiņu līdz 2016. gada 14. martam. Šis sertifikāts tika atjaunots 2016. gada sākumā ar derīguma termiņu līdz 2018. gada 15. septembrim. 2016. gadā LJMC turpinās darbu pie ISO kvalitātes standartu ieviešanas pārējās centra struktūrvienībās.

LJMC ir akreditējis Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā Klīniski diagnostisko laboratoriju Patversmes ielā 23, Rīga.

LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.

Darbība 2016. gada 6 mēnešos un turpmākā attīstība

LJMC un SIA "Neirožu klīnika" 2016. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2016. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Par vienu no 2016. gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LJMC apvieno izcilus Latvijas ārstus un zinošus medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir augsta un konkurētspējīga arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, kā arī fakts, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR Veselības Inspekcija. 2016. gadā LJMC turpinās piesaistīt medicīnas tūristus no ES, uzlabojot savu pakalpojumu piedāvājumu paketi, kā arī aktīvi reklamējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Lai piesaistītu vairāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2016. gadā turpinās veikt investīcijas ar mērķi ieviest inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt personāla kvalifikāciju pacientu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

1. gadā LJMC pabeidza vērienīgu 3 gadu investīciju projektu 2,3 miljonu EUR apjomā, izmantojot arī ERAF atbalstu. Investīciju projekta ietvaros tika veikta Latvijas Jūras medicīnas centra veco ēku kompleksu renovācija un tam pieguļošo teritoriju labiekārtošana atbilstoši mūsdienīgas medicīnas iestādes standartiem, un veikti ieguldījumi jaunās medicīnas iekārtās, izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru (SAVAC). Tādejādi Latvijas Jūras medicīnas centrs aktīvi ceļ konkurētspēju Baltijas medicīnas tirgū, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan pārējās ES un piedāvājot augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumus. Kopš tika izveidots Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centrs (SAVAC), jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Daļēja pārprofilēšanās no stacionāro pakalpojumu sniegšanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir uzlabojusi un nākotnē turpinās uzlabot LJMC darbības efektivitāti, maksimāli izmantojot centra pārziņā esošos resursus un nodrošinot kvalitatīvāku medicīnas aprūpi pacientiem.

2. gada 24. martā ir parakstīts būvdarbu līgums ar SIA "Selva būve" par LJMC piederošas ēkas pārbūvi un Radioloģijas nodaļas izbūvi Patversmes ielā 23, Rīgā. Līguma summa ir 920 792 EUR, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Samaksa par būvdarbiem paredzēta atbilstoši būvprojekta realizācijai un līgumā noteiktajam maksājumu grafikam.

Darbības finansiālie rezultāti

1. gada sešos mēnešos Grupa strādāja atbilstoši 2016. gada apstiprinātajam budžetam. Grupas zaudējumi pirms nodokļiem ir EUR 26 778.

2016.gada sešos mēnešos LJMC ir strādājis atbilstoši 2016.gada apstiprinātajam budžetam: ieņēmumu plāns ir izpildīts par 109.56% un izdevumu daļa ir izpildīta par 106.94%, salīdzinot ar 2016.gada sešos mēnešos plānoto.

Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2016. gadā ir plānots investīciju apjoms EUR 1 100 000 apjomā.

Risku vadība

Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.

Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.

Notikumi kopš pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtu būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

AS "Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 8.līdz 27. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli 2016. gada 31. martā, tās 2016. gada 6 mēnešu darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

	2016.gada 6	2015.gada 12	2015.gada 6
	mēneši	mēneši	mēneši	Pielikums
	EUR	EUR	EUR
Neto apgrozījums	2 979 199	5 787 684	2 907 088	4
Sniegto pakalpojumu izmaksas	(2 916 608)	(5 562 871)	(2 921 472)	5
Bruto peļņa	62 591	224 813	(14 384)
Administrācijas izmaksas	(274 550)	(526 071)	(261 151)	6
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi	164 685	275 912	130 790	7
Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas	(5 018)	(715 022)	(5 425)	8
Bruto pamatdarbības peļņa/(zaudējumi)	(52 292)	(740 368)	(150 170)
Finanšu izmaksas, neto	-	-
Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto
sabiedrību kapitālā	25 514	-	6 191	9
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	-	-	19 368
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem	(26 778)	(740 368)	(124 611)
Mazākuma intereses	-	- -
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	114 426 -
PĀRSKATA GADA PEĻŅA (ZAUDĒJUMI)	(26 778)	(625 942)	(124 611)
Pārskata gada peļņa attiecināta uz:
Sabiedrības dalībniekiem	(16 056)	(375 316)	(74 717)
Mazākuma intereses	(10 722)	(250 626)	(49 894)	17
Akciju skaits	800 000	800 000	800 000	18
Peļņa (zaudējumi) uz 1 (vienu) akcijuEUR	-0.03	-0.78	-0.16

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

AKTĪVS	30.jūnijā, 2016	2015.gads	30.jūnijā, 2015	Pielikums
	EUR	EUR	EUR
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI
Nemateriālie ieguldījumi Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un
tamlīdzīgas tiesības	6 738	9 396	17 782
Kopā nemateriālie ieguldījumi	6 738	9 396	17 782	3
Pamatlīdzekļi Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie
stādījumi	6 160 278	6 228 822	6 952 463
Iekārtas un mašīnas	213 119	342 811	469 032
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs	67 947	75 126	87 236
Nepabeigtā celtniecība	350 574	102 880	164 772
PL turētie tirdzniecībai	-	-
Kopā pamatlīdzekļi	6 791 918	6 749 639	7 673 503	3
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	- -	- -	- -
Kopā ilgtermiņa finanšu ieguldījumi	-	-	-
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi	6 798 656	6 759 035	7 691 285
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Krājumi				14
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli Avansa maksājumi par precēm	110 136 -	104 493 -	96 457 -
Kopā krājumi	110 136	104 493	96 457
Debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi	169 421	200 787	276 189	11
Citi debitori	13 241	18 163	17 611	12
Nākamo periodu izmaksas	-	-	-
Kopā debitori	182 662	218 950	293 800
Nauda	1 756 039	1 739 013	1 385 850	13
Kopā apgrozāmie līdzekļi	2 048 837	2 062 456	1 776 107
KOPĀ AKTĪVS	8 847 493	8 821 491	9 467 392

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

PASĪVS	30.jūnijā, 2016	2015.gads	30.jūnijā, 2015	Pielikums
	EUR	EUR	EUR
PAŠU KAPITĀLS
Akciju kapitāls	1 120 000	1 120 000	1 120 000
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas
rezerve	2 379 400	2 379 400	2 379 400
Rezerves:
sabiedrības statūtos noteiktās rezerves	63 819	63 819	63 819
Nesadalītā peļņa:
iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	2 611 368	2 663 660	3 038 976
pārskata gada nesadalītā peļņa (zaudējumi)	-	-	(124 611)
Kopā pašu kapitāls	6 174 587	6 226 879	6 477 584
Nekontrolējošā līdzdalība	873 520	892 194	1 143 959	17
UZKRĀJUMI
Uzkrājumi paredzamiem atvaļinājumiem	-	-	-
Kopā uzkrājumi	-	-	-
ILGTERMIŅA KREDITORI
Atliktā nodokļa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	442 907	442 907	464 929	15
Atliktā nodokļa saistības	691 938	690 927	799 455	16
Kopā ilgtermiņa kreditori	1 134 845	1 133 834	1 264 384
ĪSTERMIŅA KREDITORI
No pircējiem saņemtie avansi	-	-	-
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi
kreditori	646 291	532 085	550 012	19
Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas	-	-	-
Pārējie kreditori	-	-	-
Uzkrātās saistības	18 250	36 499	31 453	15
Kopā īstermiņa kreditori	664 541	568 584	581 465
Kopā kreditori	1 799 386	1 702 418	2 989 808
KOPĀ PASĪVS	8 847 493	8 821 491	9 467 392

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

			Ilgtermiņa
		Statūtos	ieguldījumu
	Akciju kapitāls	noteiktās rezerves	pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā	Nekontrolējošā līdzdalība	Kopā
Uz 2015.gada 01.janvāri	1 120 000	63 819	2 379 400	3 038 976	6 602 195	1 148 913	7 751 108
Nekontrolējošas līdzalības
daļu iegāde		-	-	-	-	-	-
Pārskata gada apvienotie
zaudējumi	-	-		-	-		-
Meitas sabiedrības iegāde	-	-	-	-		-	-
Nekustamā īpašuma
pārvētētā daļa	-	-	-	-	-	-	-
Atliktais nodokļis no
pārvērtētā nolietojuma.	-	-	-	-	-		-
Dividendes	-	-	-	(124 611)	(124 611)	(4 954)	(129 565)
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā	-	-	-	-		-	-
Uz 2015.gada 30. jūniju	1 120 000	63 819	2 379 400	2 914 365	6 477 584	1 143 959	7 621 543
Nekontrolējošas līdzalības
daļu iegāde	-	-	-	-	-	-	-
Pārskata gada apvienotie
zaudējumi	-	-	-				-
Nekustamā īpašuma
pārvētētā daļa	-	-	-			(250 626)	(250 626)
Atliktais nodokļis no
pārvērtētā nolietojuma.	-	-	-				-
Dividendes	-	-	-				-
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā		-	-	(250 705)	(250 705)	(1 139)	(251 844)
Uz 2015.gada 31.decembri	1 120 000	63 819	2 379 400	2 663 660	6 226 879	892 194	7 119 073
Iepriekšējo gadu peļņa	-	-	-	-	-		-
Nekustāmo īpašumu
pārvērtētas daļas
nolietojums	-	-	-	-	-		-
Korekcija par 2014.gadu
pārvērtēšanas rezervi NK		-	-	-			-
Dividendes	-	-		(25 514)	(25 514)	(12 559)	(38 073)
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā	-	-	-	(26 778)	(26 785)	(6 115)	(32 900)
Uz 2016.gada 30. jūniju	1 120 000	63 819	2 379 400	2 611 368	6 174 580	873 520	7 048 100

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

Rīgā, 2016. gada 27. maijā KONSOLIDĒTAIS APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS PAR 2016. GADA 6 MĒNEŠIEM

	2016.gada 6	2015.gada 12	2015.gada 6
	mēneši EUR	mēneši EUR	mēneši
I. Pamatdarbības naudas plūsma
1.Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem	(26 778)	(740 368)	(124 611)
Korekcijas:
a) pamatlīdzekļu nolietojums, nemateriālo ieguld.vērtības norakst	231 879	470 373	239 279
b) Peļņa/zaudējumi no ieguldījumiem asociētajiem uzņēmumiem	-	10 605	-
c) pamatlīdzekļu norakstīšanas rezultāts	-	- -
d) pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	-	90 868	(19 368)
e) ieņēmumi no meitas un asociētām sabiedrībām	(25 514)	600 000	(6 191)
2. Peļņa vai zaudējumi pirms apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa
saistību atlikumu izmaiņu ietekmes korekcijām	179 587	431 478	89 109
Korekcijas:
a) debitoru parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums;	36 288	60 686	(14 165)
b) krājumu atlikumu pieaugums vai samazinājums;	(5 643)	(198)	7 838
c) piegādātājiem, darbuzņēmējiem un pārējiem kreditoriem maksājamo
parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums.	56 568	(129 610)	(105 557)
3. Bruto pamatdarbības naudas plūsma	266 800	362 356	(22 775)
4. Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.	-	-
7. Pamatdarbības neto naudas plūsma.	266 800	362 356	(22 775)
II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
1. Radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu iegāde	-	118 000 -
2. Dividendes	25 514	(6 093)	6 191
3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	(275 288)	(260 055)	(141 739)
4. Meitas sabiedrības daļu iegāde, atskaitot pārņemto naudas atlikumu	-	- -
5. Saņemtie procenti.	-	-	19 368
4. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma.	(249 774)	(148 148)	(116 180)
IV. Pārskata gada neto naudas plūsma	17 026	214 208	(138 955)
V. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	1 739 013	1 524 805	1 524 805
VI. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	1 756 039	1 739 013	1 385 850

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes locekle Vita Švarcberga Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

"Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" akciju sabiedrība (Sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un meitas sabiedrības "Jūras medicīna" SIA un "Neirožu klīnika" SIA finanšu pārskatus (Koncerns). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.

Grupas uzņēmumi nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem no visas Latvijas. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.

1. gada laikā Grupa vidēji nodarbina 380 darbiniekus (2015: 373).

Šos konsolidēto 2016. gada 3 mēnešu finanšu pārskatu ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2016. gada 25. augustā.

Koncerna valdošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos finanšu pārskatus vai lūgt vadību sagatavot jaunus finanšu pārskatus.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts pielikuma "Grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi"(c) sadaļā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un arī ieņēmumu un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2015. gadā, un attiecas uz Koncerna darbību, bet tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem:

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumi" attiecībā uz noteikta labuma plāniem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk).

Ikgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 3 standartos:

• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana";
• 1. SFPS "Patiesā vērtība"; un
• 1. SGS "Ieguldījuma īpašumi".

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā:

Ikgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 6 standartos:

• 2. SFPS "Maksājums ar akcijām";

• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana";
• 1. SFPS "Darbības segmenti";
• 1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi";
• 1. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm".

14. SFPS "Normatīvie atlikto tarifu konti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" par līdzdalības daļas iegādi kopīgā darbībā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 16. SFPS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība" par augļus nesošiem augiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi" par nolietojumu un amortizāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 27. SGS "Atsevišķie finanšu pārskati" attiecībā uz pašu kapitāla metodi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana" par atklājamās informācijas sniegšanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Ikgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:

• 1. SFPS "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības" ;
• 1. SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana" ar izrietošiem labojumiem 1. SFPS;
• 1. SGS "Darbinieku labumu uzskaite";
• 1. SGS "Starpposma finanšu pārskati".

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem"(spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

9. SFPS "Finanšu instrumenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

16. SFPS "Noma" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES); Tā kā šis standarts izsludināts 2016. gada sākumā, vadībai nav bijusi iespēja detalizēti izvērtēt tā ietekmi uz finanšu pārskatiem, tomēr paredzams, ka šāda ietekme būs.

Atliktā nodokļa aktīva par nerealizētiem zaudējumiem atzīšana – grozījumi 12.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Informācijas atklāšanas iniciatīva – grozījumi 7.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES).

Grupas vadība uzskata, ka, izņemot augstāk minētos, šo jauno standartu stāšanās spēkā būtiski neietekmēs grupas finanšu pārskatus.

(b) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Latvijas nacionālajā valūtā – eiro (EUR).

Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas publicēta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(c) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa iegādi. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas un izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Šādas pamatlīdzekļu grupas regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtētas:

• Ēkas;
• Zeme.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli pamatlīdzekļa iegādes vērtības vai citas vērtības, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, izmaiņām tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība

Visi pārējie pamatlīdzekļi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Vēsturiskā iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(c) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma un pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

Ēkas	Gadi 35-40
Iekārtas un mašīnas	3
Citi pamatlīdzekļi	5

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek izslēgti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(d) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(e) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Grupas nefinanšu aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības).

Nefinanšu aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI(TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(f) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām.

(g) Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas.

(h) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Grupa nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(j) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(k) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(k) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un citiem uzkrājumiem un saistībām. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Grupa veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(l) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(m) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(n) Parādi piegādātājiem

Parādus piegādātājiem sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(o) Ieņēmumu atzīšana

Grupa atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Grupas darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku

Veselības aprūpes pakalpojumi

Ieņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vai stacionārie pakalpojumi, tiek atzīti pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta pakalpojumu cenrāža, neraugoties uz to, kurš apmaksā pakalpojumu. Pakalpojumu izcenojumus, kurus apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

Citi pakalpojumi

Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI(TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(p) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(r) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Grupas akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Grupas Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(s) Dotācijas un nākamo periodu ieņēmumi

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(t) Būtiskas grāmatvedības aplēses un spriedumi

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas grāmatvedības aplēses. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu un atgūstamo summu, kā arī krājumu un debitoru parādu atgūstamās summas, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

3.1. Risku pārvaldība

Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Grupa ir identificējusi galvenos riska faktorus un izveidojusi politiku un mehānismus šo faktoru kontrolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:

(a) Tirgus risks - valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmaiņas veselības aprūpē un tā finansējumā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Grupas pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti. Grupas vadība ir izvērtējusi katru no finanšu riskiem un ieviesusi nepieciešamās procedūras, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām.

(b) Kredītrisks - Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakalpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.

(c) Operacionālais risks - iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu ietekme. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, ārstēšanas procesa organizāciju vai personāla attieksmi ilgtermiņā var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzijām.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

(d) Likviditātes risks - nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem zaudējumiem un nespēja arī pārvarēt neplānotas izmaiņas Grupas resursos un/vai tirgus apstākļos saistībā ar to, ka tā rīcībā nav pietiekama likvīdo aktīvu apjoma. Grupai nav ārēja aizņēmuma, un tās rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.

Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas plānošanas un budžeta sastādīšanas un kontroles noteikumus, likviditātes kontroli, ārstēšanas procesu organizāciju un kontroli, sanitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.

3.2. Kapitāla pārvaldība

Grupas mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Grupas spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Grupas vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.

3.3. Patiesās vērtības noteikšana

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Koncerna pieņēmumus par tirgus situāciju šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Grupa ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;

2. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū, nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa depozītu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Grupas zeme un ēkas ir novērtētas pārvērtētajā vērtībā. Vērtējums veikts kombinējot ienākumu un tirgus pieeju rezultātus. Ņemot vērā starptautiskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek pieņemts, ka vērtējumā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami dati, kas atbilst 3. līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Visnozīmīgākie izmantotie dati šajā vērtēšanas pieejā ir nomas cena par kvadrātmetru un līdzīgu īpašumu pārdošanas cenas, kas tiek koriģētas par galvenajām atšķirībām, kā, piemēram, īpašuma lielums, atrašanās vieta u.c.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

3. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

	Nemateriālie ieguldījumi EUR	Zemes gabali EUR	Zeme un Ēkas EUR	Iekārtas un mašīnas EUR	Pārējie pamatlīdz. un inventārs EUR	Nepabeigtā celtniecība EUR	Nepabeigta celtniecība tirdzniecībai EUR	Kopā EUR
Sākotnējā vērtība
Uz 2014.gada 31.decembri Iegādāts pārskata gadā	71 069	-	7 010 889	3 601 362	486 344	526 606	-	11 696 270
meitas sabiedriba		-	(600 000)	-	-	-	-	(600 000)
Iegādāts	11 687		-	34 835	50 948	162 585	-	260 055
Pārvietots		-	429 740			(429 740)		-
Izslēgts pārskata gadā	(4 145)		(52 296)	(24 292)	(42 896)	(156 571)	-	(280 200)
Uz 2015.gada 31.decembri	78 611	-	6 788 333	3 611 905	494 396	102 880	-	11 076 125
Iegādāts pārskata gadā Pārvietots				16 612	10 982	247 694	-	275 288 -
Izslēgts pārskata gadā	(702)			(19 920)	(6 708)			(27 330)
Uz 2016.gada 30.jūniju	77 909	-	6 788 333	3 608 597	498 670	350 574	-	11 324 083
Uzkrātais nolietojums
Uz 2014.gada 31.decembri	62 755	-	424 879	2 997 961	421 850	-	-	3 907 445
Pārskata gada nolietojums	10 605	-	134 632	295 425	40 316	-	-	480 978
Pārskata gada nolietojums
pārvērtētiem pamatlīdzekļiem Izslēgto pamatlīdzekļu	-	-	-	-	-	-	-	-
nolietojums	(4 145)	-	-	(24 292)	(42 896)	-	-	(71 333)
Uz 2015.gada 31.decembri	69 215	-	559 511	3 269 094	419 270	-	-	4 317 090
Pārskata gada nolietojums Pārskata gada nolietojums	2 658		19 805	142 652	18 025			183 140
pārvērtētiem pamatlīdzekļiem			48 739					48 739
Izslēgto pamatlīdzekļu
nolietojums	(702)			(16 268)	(6 572)			(23 542)
Uz 2016.gada 30.jūniju	71 171	-	628 055	3 395 478	430 723	-	-	4 525 427
Atlikusī bilances vērtība
Uz 2014.gada 31.decembri	8 314	-	6 586 010	603 401	64 494	526 606	-	7 788 825
Uz 2015.gada 31.decembri	9 396	-	6 228 822	342 811	75 126	102 880	-	6 759 035
Uz 2016.gada 30.jūniju	6 738	-	6 160 278	213 119	67 947	350 574	-	6 798 656

4. NETO APGROZĪJUMS

	2016 EUR	2015 EUR
Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi	2 658 503	5 130 369
Apdrošināšanas maksājumi	265 353	426 370
Stacionāra aprūpe	50 612	191 136
Rezidentu apmācība	-	20 019
Stomatoloģiskie pakalpojumi	4 731	19 520
Ms reģistra uzturēšana	-	-
Citi ieņēmumi		270
Kopā	2 979 199	5 787 684

5. SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMAKSAS.

	2016	2015
	EUR	EUR
Darba samaksa	1 319 836	2 495 693
Medikamenti, medicīniskie materiāli	366 854	687 765
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	302 294	571 294
Pamatlīdzekļu un nemateriālo līdzekļu nolietojums	231 884	480 977
Neatskaitamais PVN	204 126	315 182
Komunālie, saimnieciskā uzturēšana	134 363	260 076
Remonta izdevumi	39 469	175 685
Saimniecības preces apgr.līdz	67 468	136 184
Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi	27 403	43 640
IT izmaksas	12 625	21 078
Pacientu ēdināšanas izdevumi	18 932	45 198
Reklāmas izdevumi	19 207	29 865
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi, noma	126 188	90 279
Apsardzes izdevumi	10 136	20 461
Biroja izmaksas	5 701	13 657
Transporta izmaksas	7 374	16 016
Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņas	-	64 490
Apdrošināšanas maksājumi	3 749	6 040
Nekustamā īpašuma nodoklis	9 075	12 095
Saimniecības preces	9 924	77 196
Kopā	2 916 608	5 562 871

6. ADMINISTRĀCIJAS IZMAKSAS

	2016	2015
	EUR	EUR
Administrācijas personāla algas	184 914	376 148
Sociālais nodoklis	42 431	86 976
Sakaru izdevumi	22 900	17 859
Finanšu pārskata revīzijas izmaksas	1 658	15 140
Biroja uzturēšanas izmaksas	7 329	9 663
Bankas pakalpojumi	5 119	9 888
Juridiskie pakalpojumi	3 353	900
Citas administratīvās izmaksas	6 846	9 497
Kopā	274 550	526 071

7. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI

	2016	2015
	EUR	EUR
Iegādāto neto aktīvu patiesās vērtības pārsniegums
par iegādes cenu	-	-
Ieņēmumi no nomas maksas	71 486	153 617
Atmaksātais pārmaksātais	19 617	19 953
Saņemto Eraf līdzekļu amortizācija	18 249	36 499
Pārējie ieņēmumi	55 333	65 843
Kopā	164 685	275 912

8. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZDEVUMI

	2016 EUR	2015 EUR
Pārējie izdevumi	5 018	24 154
Zaudējumi no zemes vērtības samazināšanās	-	600 000
Zaudējumi no pamatlīdzekļu norakstīšanas	-	90 868
Kopā	5 018	715 022

9. IEŅĒMUMI NO LĪDZDALĪBAS KONCERNA MEITAS UN ASOCIĒTO SABIEDRĪBU KAPITĀLA

	2016	2015
	EUR	EUR
Dividendes no asociētās sabiedrības	25 514
Likvidācijas kvota no likvidējamās meitas sabiedrības	-	-
Kopā	25 514	-

10. PĀRĒJIE PROCENTU IEŅĒMUMI UN TAMLĪDZĪGI IEŅĒMUMI

	2016 EUR	2015 EUR
Procentu ieņēmumi-nodoklu atgriešana	-
	-	-
Kopā	-	-

11. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI

	2016 EUR	2015 EUR
Nacionalais Veselības centrs (NVD)	84 759	131 229
P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca	-	10 687
Apdrošināšana sabiedrības AAS	46 832	40 078
Citas iestādes, uzņēmumi un personas	50 618	31 581
Uzkrājumi šaubīgo debitoru parādiem	(12 788)	(12 788)
Kopā	169 421	200 787

12. CITI DEBITORI

	2016	2015
	EUR	EUR
Nodokļu pārmaksa (pielikums Nr. 18)	6
PVN pēc neapmaksātiem rēķiniem	4	4 425
Pārējie debitori	13 231	13 738
Kopā	13 241	18 163
13. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI
	2016	2015
	EUR	EUR
Naudas līdzekļi bankās:	1 745 032	1 734 693
Naudas līdzekļi kasē	11 007	4 320
Kopā	1 756 039	1 739 013

14. KRĀJUMI

AS Latvijas Jūras Medicīnas Centrs 2016. gada konsolidētais 6 mēnešu finanšu pārskats Adrese: Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005 Vien. reģistrācijas numurs: 40003306807

	2016	2015
	EUR	EUR
Medikamenti noliktavā, aptiekā	108 015	102 926
Citi materiāli	2 121	1 567
Kopā	110 136	104 493

15. NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

	2016	2015
	EUR	EUR
Saņemtā kapitāla dotācija līdz 1-5 gadi	442 907	442 907
Saņemtā kapitāla dotācija līdz 1 gadi	18 250	36 499
Kopā	461 157	479 406

16. ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBAS

	2016	2015
	EUR	EUR
Atliktā nodokļa saistības	-	(103 639)
Atzītas atliktā nodokļu saistības	-	(103 639)

17. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA

Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:

	2016
	EUR
Uz gada sākumu	892 194
Mazākuma intereses	(18 674)
Pārskata gadā	873 520

18. PAMATKAPITĀLS

	2016.			2015.
	Akciju skaits	Kapitāla daļa, %	Akciju skaits	Kapitāla daļa, %
Ilze Birka	140 000	17,50%	140 000	17,50%
Mārtiņš Birks	140 000	17,50%	140 000	17,50%
Jānis Birks	102 388	12,80%	102 388	12,80%
Guna Švarcberga	82 917	10,36%	82 880	10,36%
Ilze Aizsilniece	70 565	8,82%	70 565	8,82%
Adomas Navickas	54 811	6,85%	54 811	6,85%
Citi akcionāri (zem 5%)	209 319	26,17%	209 319	26,17%

KOPĀ
	800 000	100,00%	800 000	100,00%

19. PARĀDI PIEGĀDĀTĀJIEM UN DARBUZŅĒMĒJIEM UN CITI KREDITORI

	2016	2015
	EUR	EUR
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	119 557	74 587
Nodokļu parādi	178 062	128 253
Neizmaksātās algas	158 407	144 200
Uzkrājums neizmantotiem atvaļinājumiem	181 404	181 404
Saņemtie avansi	8 861	1 983
Citi kreditori	-	1 658
Kopā	646 291	532 085