Latvijas Juras medicinas centrs

Annual / Quarterly Financial Statement • Feb 26, 2017

AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

(vien. reģistrācijas numurs 40003171237)

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 2016. GADA 12 mēnešiem (13. finanšu gads)

SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM, KURI APSTIPRINĀTI LIETOŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

Rīga, 2016

SATURS

Vispārīgā informācija	3 – 4
Vadības ziņojums	5 – 6
Paziņojums par valdes atbildību	7
Konsolidētie finanšu pārskati:
Konsolidētais apvienoto ienākumu pārskats	8
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats	9 – 10
Konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats	11
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats	12
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi	13–27

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

UZŅĒMUMA NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS AS

JURIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 27.08.2014. Reģistrācijas numurs: 40003306807

JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV – 1005, Latvija

PAMATDARBĪBAS VEIDI:

Slimnīcu darbība (86.10) Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.74) Citur neklasificēta izglītība (85.59) Vispārējā ārstu prakse (86.21) Specializētā ārstu prakse (86.22) Zobārstu prakse (86.23) Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā (86.90) Aprūpes centru pakalpojumi (87.10) Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu (87.90) Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi (88.99) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi (96.09)

AKCIJAS:Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40 ISIN kods:LV0000100741

LIELĀKIE AKCIONĀRI:

Ilze Birka 17.50% Mārtiņš Birks 17.50% Jānis Birks 12.80% Guna Švarcberga 10.36% Ilze Aizsilniece 8.82% Adomas Navickas 6.85%

KONCERNA PADOME

No 2010. gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai

Mārtiņs Birks – Padomes priekšsēdētājs Viesturs Šiliņš – Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēņijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

KONCERNA VALDE

No 2014. gada 1. maija līdz pārskata parakstīšanas dienai

Jānis Birks – Valdes priekšsēdētājs Vita Švarcberga - Valdes locekle Juris Imaks - Valdes loceklis

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA (TURPINĀJUMS)

MEITAS SABIEDRĪBA:

"Neirožu Klīnika" SIA - 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 2004. gada 16. februāris Dzintaru prospekts 48, Jūrmala, LV 2015

PĀRSKATA GADS: 2016. gada 1. janvāris – 2016. gada 31. decembris

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

KPMG Baltics SIA Licence No.55 Vesetas iela 7 Riga, LV-1013 Latvija

Atbildīgā zvērinātā revidente: Armine Movsisjana Sertifikāts Nr.178

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas sastāv no Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra Patversmes ielā 23, Rīgā, Centrālās slimnīcas Patversmes ielā 23, Rīgā, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra Vecmīlgrāvja 5.līnijā 26, Rīgā, Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra Melīdas ielā 10, Rīgā. 2016. gadā LJMC un tās meitas sabiedrības vidējais darbinieku skaits kopā ir 380. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga, AS" Otrajā sarakstā. Pilna informācija par Sabiedrību tiek nodrošināta: www.ljmc.lv. "Neirožu klīnika" piedāvā psihoterapijas u.c. stacionārus medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.

Sākot ar 05.09.2013. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts LR Veselības inspekcijas apstiprinātajā Ārstniecības iestāžu sarakstā, kas sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus kā uzticami partneri, un tas dod priekšstatu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo tajā ir iekļautas tikai tās ārstniecības iestādes, kas ir reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz 3 gadus un pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.

1. gadā LJMC Ziemeļu diagnostikas centrs saņēma DVN Certification OY/AB, Finland kvalitātes sertifikātu ISO 9001:2008 funkcionālajā diagnostikā un radioloģiskajā diagnostikā ar derīguma termiņu līdz 2016. gada 14. martam. Šis sertifikāts tika atjaunots 2016. gada sākumā ar derīguma termiņu līdz 2018. gada 15. septembrim. 2016. gadā LJMC turpinās darbu pie ISO kvalitātes standartu ieviešanas pārējās centra struktūrvienībās.

LJMC ir akreditējis Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā Klīniski diagnostisko laboratoriju Patversmes ielā 23, Rīga.

LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.

Darbība 2016. gada 12 mēnešos un turpmākā attīstība

LJMC un SIA "Neirožu klīnika" 2016. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2016. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Par vienu no 2016. gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LJMC apvieno izcilus Latvijas ārstus un zinošus medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir augsta un konkurētspējīga arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, kā arī fakts, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR Veselības Inspekcija. 2016. gadā LJMC turpinās piesaistīt medicīnas tūristus no ES, uzlabojot savu pakalpojumu piedāvājumu paketi, kā arī aktīvi reklamējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Lai piesaistītu vairāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2016. gadā turpinās veikt investīcijas ar mērķi ieviest inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt personāla kvalifikāciju pacientu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

1. gadā LJMC pabeidza vērienīgu 3 gadu investīciju projektu 2,3 miljonu EUR apjomā, izmantojot arī ERAF atbalstu. Investīciju projekta ietvaros tika veikta Latvijas Jūras medicīnas centra veco ēku kompleksu renovācija un tam pieguļošo teritoriju labiekārtošana atbilstoši mūsdienīgas medicīnas iestādes standartiem, un veikti ieguldījumi jaunās medicīnas iekārtās, izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru (SAVAC). Tādejādi Latvijas Jūras medicīnas centrs aktīvi ceļ konkurētspēju Baltijas medicīnas tirgū, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan pārējās ES un piedāvājot augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumus. Kopš tika izveidots Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centrs (SAVAC), jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Daļēja pārprofilēšanās no stacionāro pakalpojumu sniegšanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir uzlabojusi un nākotnē turpinās uzlabot LJMC darbības efektivitāti, maksimāli izmantojot centra pārziņā esošos resursus un nodrošinot kvalitatīvāku medicīnas aprūpi pacientiem.

2. gada 24. martā ir parakstīts būvdarbu līgums ar SIA "Selva būve" par LJMC piederošas ēkas pārbūvi un Radioloģijas nodaļas izbūvi Patversmes ielā 23, Rīgā. Līguma summa ir 920 792 EUR, neieskaitot pievienotās

vērtības nodokli. Samaksa par būvdarbiem paredzēta atbilstoši būvprojekta realizācijai un līgumā noteiktajam maksājumu grafikam.

Darbības finansiālie rezultāti

1. gada divpadsmit mēnešos Grupa strādāja atbilstoši 2016. gada apstiprinātajam budžetam. Grupas zaudējumi ir EUR 103 718.

2016.gada divpadsmit mēnešos LJMC ir strādājis atbilstoši 2016.gada apstiprinātajam budžetam: ieņēmumu plāns ir izpildīts par 106.27% un izdevumu daļa ir izpildīta par 109.38%, salīdzinot ar 2016.gada divpadsmit mēnešos plānoto. Grupas zaudējumi radās galvenokārt dēļ 2014. gada komercdarbības apvienošanas ar SIA "Neirožu klīnika" un pievienoto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām.

Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2016. gadā ir plānots investīciju apjoms EUR 1 100 000 apjomā.

Risku vadība

Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.

Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.

Notikumi kopš pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtu būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

AS "Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 8.līdz 27. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tās 2016. gada 12 mēnešu darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS PAR 2016. GADA 12 MĒNEŠIEM

	2016	2015	Pielikums
	EUR	EUR
Neto apgrozījums	6 040 788	5 787 684	4
Sniegto pakalpojumu izmaksas	(5 680 890)	(5 562 871)	5
Bruto peļņa	359 898	224 813
Administrācijas izmaksas	(624 676)	(526 071)	6
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi	1 808 112	275 912	7
Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas	(1 433 114)	(715 022)	8
Bruto pamatdarbības peļņa/(zaudējumi)	110 220	(740 368)
Finanšu izmaksas, neto	-	-
Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto
sabiedrību kapitālā	-	-	9
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	460	-
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem	110 680	(740 368)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	(214 398)	114 426
PĀRSKATA GADA PEĻŅA (ZAUDĒJUMI)	(103 718)	(625 942)
Pārskata gada peļņa attiecināta uz:
Sabiedrības dalībniekiem	(98 226)	(375 316)
Mazākuma intereses	(5 492)	(250 626)	17
Akciju skaits	800 000	800 000	18
Peļņa (zaudējumi) uz 1 (vienu) akcijuEUR	-0.13	-0.78

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2016. GADA 12 MĒNEŠIEM

AKTĪVS	31.decembrī, 2016	2015.gads	Pielikums
	EUR	EUR
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI
Nemateriālie ieguldījumi Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un
tamlīdzīgas tiesības	8 720	9 396
Kopā nemateriālie ieguldījumi	8 720	9 396	3
Pamatlīdzekļi Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie
stādījumi	4 217 175	6 228 822
Iekārtas un mašīnas	168 466	342 811
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs	59 705	75 126
Nepabeigtā celtniecība	890 836	102 880
PL turētie tirdzniecībai	-	-
Kopā pamatlīdzekļi	5 336 182	6 749 639	3
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā	-	-	3
Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	-	-	4
Kopā ilgtermiņa finanšu ieguldījumi	-	-
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi	5 344 902	6 759 035
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Krājumi			14
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli	134 134	104 493
Avansa maksājumi par precēm	-	-
Kopā krājumi	134 134	104 493
Debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi	221 631	200 787	11
Citi debitori	108 936	18 163	12
Nākamo periodu izmaksas	-	-
Kopā debitori	330 567	218 950
Nauda	2 872 519	1 739 013	13
Kopā apgrozāmie līdzekļi	3 337 220	2 062 456
KOPĀ AKTĪVS	8 682 122	8 821 491
Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa
Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks	Valdes loceklis Juris Imaks
Rīgā, 2017. gada 22. februārī

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2016. GADA 12 MĒNEŠIEM

PASĪVS	31.decembrī, 2016	2015.gads	Pielikums
	EUR	EUR
PAŠU KAPITĀLS
Akciju kapitāls	1 120 000	1 120 000
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas
rezerve	2 379 400	2 379 400
Rezerves:
sabiedrības statūtos noteiktās rezerves	63 819	63 819
Nesadalītā peļņa:
iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	2 642 601	2 663 660
pārskata gada nesadalītā peļņa (zaudējumi)	-	-
Kopā pašu kapitāls	6 205 820	6 226 879
Nekontrolējošā līdzdalība	768 859	892 194	17
UZKRĀJUMI
Uzkrājumi paredzamiem atvaļinājumiem	-	-
Kopā uzkrājumi	-	-
ILGTERMIŅA KREDITORI
Atliktā nodokļa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	421 247	442 907	15
Atliktā nodokļa saistības	423 140	690 927	16
Kopā ilgtermiņa kreditori	844 387	1 133 834
ĪSTERMIŅA KREDITORI
No pircējiem saņemtie avansi	-	-
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi
kreditori	835 130	532 085	19
Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas	-	-
Pārējie kreditori	-	-
Uzkrātās saistības	27 926	36 499	15
Kopā īstermiņa kreditori	863 056	568 584
Kopā kreditori	1 707 443	1 702 418
KOPĀ PASĪVS	8 682 122	8 821 491

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS PAR 2016. GADA 12 MĒNEŠIEM

			Ilgtermiņa
		Statūtos	ieguldījumu			Nekontrolē
	Akciju	noteiktās	pārvērtēšanas	Nesadalītā	Pārskata	joša
	kapitāls	rezerves	rezerve	peļņa	gada peļņa	līdzdalība	Kopā
Uz 2014.gada 31.decembris	1 120 000	63 819	2 379 400	3 038 976		- 1 148 913	7 751 108
Nekontrolējošas līdzalības
daļu iegāde		-	-	-	-	-	-
Pārskata gada apvienotie
zaudējumi	-	-		-	-		-
Meitas sabiedrības iegāde	-	-	-	-		-	-
Nekustamā īpašuma
pārvētētā daļa				(375 316)		(250 626)	(625 942)
Atliktais nodokļis no
pārvērtētā nolietojuma.	-	-	-	-	-		-
Dividendes	-	-	-	-	-		-
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā	-	-	-	-		(6 093)	(6 093)
Uz 2015.gada 31.decembri	1 120 000	63 819	2 379 400	2 663 660	-	892 194	7 119 073
Iepriekšējo gadu peļņa	-	-	-	-	-		-
Nekustāmo īpašumu
pārvērtētas daļas
nolietojums	-	-	-		-		-
Korekcija par 2015.gadu
pārvērtēšanas rezervi NK		-	-	(15 567)			(15 567)
Dividendes	-	-		-	-	(25 109)	(25 109)
Visaptverošie ieņēmumi
pārskata gadā	-	-	-	(5 492)	-	(98 226)	(103 718)
Uz 2016.gada 31.decembri	1 120 000	63 819	2 379 400	2 642 601	-	768 859	6 974 679

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR 2016. GADA 12 MĒNEŠIEM

	2016	2015
	EUR	EUR
I. Pamatdarbības naudas plūsma
1.Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem	110 680	(740 368)
Korekcijas:
a) pamatlīdzekļu nolietojums, nemateriālo ieguld.vērtības norakstīšana	394 853	470 373
b) Peļņa vai zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos	-	10 605
c) pamatlīdzekļu norakstīšanas rezultāts	(1 879 409)	-
d) pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	(434)	90 868
e) ieņēmumi no meitas un asociētām sabiedrībām	1 401 132	600 000
2. Peļņa vai zaudējumi pirms apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa
saistību atlikumu izmaiņu ietekmes korekcijām	26 822	431 478
Korekcijas:
a) debitoru parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums;	(111 617)	60 686
b) krājumu atlikumu pieaugums vai samazinājums;	(29 641)	(198)
c) piegādātājiem, darbuzņēmējiem un pārējiem kreditoriem
maksājamo parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums	433 585	(129 610)
3. Bruto pamatdarbības naudas plūsma	319 149	362 356
4. Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.	-	-
7. Pamatdarbības neto naudas plūsma.	319 149	362 356
II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
1. Radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu iegāde	-	118 000
2. Dividendes	(25 514)	(6 093)
3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	(860 129)	(260 055)
4. Meitas sabiedrības daļu iegāde, atskaitot pārņemto naudas atlikumu	-	-
5.Saņemtā nauda no PL pārdošanasmeitai	1 700 000	-
4. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma.	814 357	(148 148)

IV. Pārskata gada neto naudas plūsma	1 133 506	214 208
V. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	1 739 013	1 524 805
VI. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	2 872 519	1 739 013

Pielikumi no 8. līdz 27. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

"Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" akciju sabiedrība (Sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un meitas sabiedrības "Jūras medicīna" SIA un "Neirožu klīnika" SIA finanšu pārskatus (Koncerns). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.

Grupas uzņēmumi nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem no visas Latvijas. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.

1. gada laikā Grupa vidēji nodarbina 380 darbiniekus (2015: 373).

Šos konsolidēto 2016. gada 9 mēnešu finanšu pārskatu ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2017. gada 22. februārī.

Koncerna valdošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos finanšu pārskatus vai lūgt vadību sagatavot jaunus finanšu pārskatus.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts pielikuma "Grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi"(c) sadaļā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un arī ieņēmumu un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2015. gadā, un attiecas uz Koncerna darbību, bet tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem:

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumi" attiecībā uz noteikta labuma plāniem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk).

Ikgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 3 standartos:

• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana";
• 1. SFPS "Patiesā vērtība"; un
• 1. SGS "Ieguldījuma īpašumi".

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā:

Ikgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 6 standartos:

• 1. SFPS "Maksājums ar akcijām";
• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana";
• 1. SFPS "Darbības segmenti";

• 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi";

• 24. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm".

14. SFPS "Normatīvie atlikto tarifu konti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" par līdzdalības daļas iegādi kopīgā darbībā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 16. SFPS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība" par augļus nesošiem augiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi" par nolietojumu un amortizāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 27. SGS "Atsevišķie finanšu pārskati" attiecībā uz pašu kapitāla metodi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana" par atklājamās informācijas sniegšanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Ikgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:

• 1. SFPS "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības" ;
• 1. SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana" ar izrietošiem labojumiem 1. SFPS;
• 1. SGS "Darbinieku labumu uzskaite";
• 1. SGS "Starpposma finanšu pārskati".

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem"(spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

9. SFPS "Finanšu instrumenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES);

16. SFPS "Noma" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES); Tā kā šis standarts izsludināts 2016. gada sākumā, vadībai nav bijusi iespēja detalizēti izvērtēt tā ietekmi uz finanšu pārskatiem, tomēr paredzams, ka šāda ietekme būs.

Atliktā nodokļa aktīva par nerealizētiem zaudējumiem atzīšana – grozījumi 12.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Informācijas atklāšanas iniciatīva – grozījumi 7.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES).

Grupas vadība uzskata, ka, izņemot augstāk minētos, šo jauno standartu stāšanās spēkā būtiski neietekmēs grupas finanšu pārskatus.

(b) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Latvijas nacionālajā valūtā – eiro (EUR).

Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas publicēta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(c) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa iegādi. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas un izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Šādas pamatlīdzekļu grupas regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtētas:

Ēkas;

Zeme.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli pamatlīdzekļa iegādes vērtības vai citas vērtības, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, izmaiņām tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība

Visi pārējie pamatlīdzekļi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Vēsturiskā iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(c) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma un pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

Ēkas	Gadi 35-40
Iekārtas un mašīnas	3
Citi pamatlīdzekļi	5

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek izslēgti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(d) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(e) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Grupas nefinanšu aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības).

Nefinanšu aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI(TURPINĀJUMS)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(f) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām.

(g) Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas.

(h) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Grupa nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(j) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(k) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(k) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un citiem uzkrājumiem un saistībām. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Grupa veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(l) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(m) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(n) Parādi piegādātājiem

Parādus piegādātājiem sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(o) Ieņēmumu atzīšana

Grupa atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Grupas darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku

Veselības aprūpes pakalpojumi

Ieņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vai stacionārie pakalpojumi, tiek atzīti pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta pakalpojumu cenrāža, neraugoties uz to, kurš apmaksā pakalpojumu. Pakalpojumu izcenojumus, kurus apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

Citi pakalpojumi

Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(p) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(r) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Grupas akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Grupas Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(s) Dotācijas un nākamo periodu ieņēmumi

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(t) Būtiskas grāmatvedības aplēses un spriedumi

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas grāmatvedības aplēses. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu un atgūstamo summu, kā arī krājumu un debitoru parādu atgūstamās summas, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

3.1. Risku pārvaldība

Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Grupa ir identificējusi galvenos riska faktorus un izveidojusi politiku un mehānismus šo faktoru kontrolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:

(a) Tirgus risks - valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmaiņas veselības aprūpē un tā finansējumā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Grupas pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti. Grupas vadība ir izvērtējusi katru no finanšu riskiem un ieviesusi nepieciešamās procedūras, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām.

(b) Kredītrisks - Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakalpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.

(c) Operacionālais risks - iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu ietekme. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, ārstēšanas procesa organizāciju vai personāla attieksmi ilgtermiņā var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzijām.

FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

(d) Likviditātes risks - nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem zaudējumiem un nespēja arī pārvarēt neplānotas izmaiņas Grupas resursos un/vai tirgus apstākļos saistībā ar to, ka tā rīcībā nav pietiekama likvīdo aktīvu apjoma. Grupai nav ārēja aizņēmuma, un tās rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.

Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas plānošanas un budžeta sastādīšanas un kontroles noteikumus, likviditātes kontroli, ārstēšanas procesu organizāciju un kontroli, sanitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.

3.2. Kapitāla pārvaldība

Grupas mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Grupas spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Grupas vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.

3.3. Patiesās vērtības noteikšana

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Koncerna pieņēmumus par tirgus situāciju šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Grupa ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;

2. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū, nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa depozītu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Grupas zeme un ēkas ir novērtētas pārvērtētajā vērtībā. Vērtējums veikts kombinējot ienākumu un tirgus pieeju rezultātus. Ņemot vērā starptautiskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek pieņemts, ka vērtējumā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami dati, kas atbilst 3. līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Visnozīmīgākie izmantotie dati šajā vērtēšanas pieejā ir nomas cena par kvadrātmetru un līdzīgu īpašumu pārdošanas cenas, kas tiek koriģētas par galvenajām atšķirībām, kā, piemēram, īpašuma lielums, atrašanās vieta u.c.

3. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

	Nemateriā lie ieguldīju mi	Zemes gabali	Zeme un Ēkas	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlīdz. un inventārs	Nepabeigtā celtniecība	Nepabeigta celtniecība tirdzniecīb ai	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Sākotnējā vērtība
Uz 2014.gada 31.decembri	71 069	-	7 010 889	3 601 362	486 344	526 606	-	11 696 270
Iegādāts pārskata gadā
meitas sabiedriba		-	(600 000)	-	-	-	-	(600 000)
Iegādāts	11 687		-	34 835	50 948	162 585	-	260 055
Pārvietots		-	429 740			(429 740)		-
Izslēgts pārskata gadā	(4 145)		(52 296)	(24 292)	(42 896)	(156 571)	-	(280 200)
Uz 2015.gada 31.decembri	78 611	-	6 788 333	3 611 905	494 396	102 880	-	11 076 125
Iegādāts pārskata gadā	4 668			44 212	23 293	787 956		860 129
Pārvietots	-	-	-	-	-	-	-	-
Izslēgts pārskata gadā	(1 797)		(1 897 228)	(160 374)	(26 422)	-	-	(2 085 821)
Uz 2016.gada 31.decembri	81 482	-	4 891 105	3 495 743	491 267	890 836	-	9 850 433
Uzkrātais nolietojums
Uz 2014.gada 31.decembri	62 755	-	424 879	2 997 961	421 850	-	-	3 907 445
Pārskata gada nolietojums	10 605	-	134 632	295 425	40 316	-	-	480 978
Pārskata gada nolietojums
pārvērtētiem pamatlīdzekļiem Izslēgto pamatlīdzekļu	-	-	-	-	-	-	-	-
nolietojums	(4 145)	-	-	(24 292)	(42 896)	-	-	(71 333)
Uz 2015.gada 31.decembri	69 215	-	559 511	3 269 094	419 270	-	-	4 317 090
Pārskata gada nolietojums Pārskata gada nolietojums	5 344		39 117	214 905	38 009			297 375
pārvērtētiem pamatlīdzekļiem	-	-	97 478	-	-	-	-	97 478
Izslēgto pamatlīdzekļu
nolietojums	(1 797)	-	(22 176)	(156 722)	(25 717)	-	-	(206 412)
Uz 2016.gada 31.decembri	72 762	-	673 930	3 327 277	431 562	-	-	4 505 531

4. NETO APGROZĪJUMS

	2016 EUR	2015 EUR
Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi	5 449 161	5 130 369
Apdrošināšanas maksājumi	505 057	426 370
Stacionāra aprūpe	59 099	191 136
Rezidentu apmācība	3 463	20 019
Stomatoloģiskie pakalpojumi	24 008	19 520
Ms reģistra uzturēšana	-	-
Citi ieņēmumi	-	270
Kopā	6 040 788	5 787 684

5. SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMAKSAS.

	2016	2015
	EUR	EUR
Darba samaksa	2 601 300	2 495 693
Medikamenti, medicīniskie materiāli	698 511	687 765
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	595 486	571 294
Pamatlīdzekļu un nemateriālo līdzekļu nolietojums	394 850	480 977
Neatskaitamais PVN	351 620	315 182
Komunālie, saimnieciskā uzturēšana	240 622	260 076
Remonta izdevumi	185 873	175 685
Saimniecības preces apgr.līdz	139 417	136 184
Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi	58 401	43 640
IT izmaksas	22 720	21 078
Pacientu ēdināšanas izdevumi	34 181	45 198
Reklāmas izdevumi	33 349	29 865
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi, noma	231 742	90 279
Apsardzes izdevumi	23 809	20 461
Biroja izmaksas	10 912	13 657
Transporta izmaksas	13 719	16 016
Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņas	4 176	64 490
Apdrošināšanas maksājumi	6 819	6 040
Nekustamā īpašuma nodoklis	10 698	12 095
Saimniecības preces	22 685	77 196
Kopā	5 680 890	5 562 871

6. ADMINISTRĀCIJAS IZMAKSAS

	2016	2015
	EUR	EUR
Administrācijas personāla algas	353 742	376 148
Sociālais nodoklis	81 371	86 976
Sakaru izdevumi	60 964	17 859
Finanšu pārskata revīzijas izmaksas	12 523	15 140
Biroja uzturēšanas izmaksas	13 739	9 663
Bankas pakalpojumi	9 497	9 888
Juridiskie pakalpojumi	79 909	900
Citas administratīvās izmaksas	12 931	9 497
Kopā	624 676	526 071

7. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI

	2016 EUR	2015 EUR
Ieņemumi no nekust.īpašuma pārdošanas neto	1 473 340	-
Ieņēmumi no pārvērtēšanas izslēgšanas	28 475	-
Ieņēmumi no nomas maksas	180 272	153 617
Atmaksātais pārmaksātais	19 617	19 953
Saņemto Eraf līdzekļu amortizācija	30 232	36 499
Pārējie ieņēmumi	76 176	65 843
Kopā	1 808 112	275 912

8. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZDEVUMI

	2016	2015
	EUR	EUR
Pārējie izdevumi	31 982	24 154
Zaudējumi no zemes vērtības samazināšanās	1 648 391	600 000
Zaudējumi no pamatlīdzekļu norakstīšanas	(247 259)	90 868
Kopā	1 433 114	715 022

9. IEŅĒMUMI NO LĪDZDALĪBAS KONCERNA MEITAS UN ASOCIĒTO SABIEDRĪBU KAPITĀLA

	2016	2015
	EUR	EUR
Dividendes no asociētās sabiedrības	-
Likvidācijas kvota no likvidējamās meitas sabiedrības	-	-
Kopā	-	-

10. PĀRĒJIE PROCENTU IEŅĒMUMI UN TAMLĪDZĪGI IEŅĒMUMI

	2015 EUR	2014 EUR
Procentu ieņēmumi-nodoklu atgriešana	460
Kopā	460	- -

11. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI

	2016	2015
	EUR	EUR
Nacionalais Veselības centrs (NVD)	116 497	131 229
P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca	-	10 687
Apdrošināšana sabiedrības AAS	37 477	40 078
Citas iestādes, uzņēmumi un personas	80 445	31 581
Uzkrājumi šaubīgo debitoru parādiem	(12 788)	(12 788)
Kopā	221 631	200 787

12. CITI DEBITORI

	2016	2015
	EUR	EUR
Nodokļu pārmaksa (pielikums Nr. 18)	366	-
PVN pēc neapmaksātiem rēķiniem	1 986	4 425
Pārējie debitori	106 584	13 738
Kopā	108 936	18 163
13. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI
	2016	2015
	EUR	EUR
Naudas līdzekļi bankās:	2 865 654	1 734 693
Naudas līdzekļi kasē	6 865	4 320
Kopā	2 872 519	1 739 013
14. KRĀJUMI
	2016	2015

	EUR	EUR
Medikamenti noliktavā, aptiekā	124 505	102 926
Citi materiāli	9 629	1 567
Kopā	134 134	104 493

15. NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

	2016	2015
	EUR	EUR
Saņemtā kapitāla dotācija līdz 1-5 gadi	421 247	442 907
Saņemtā kapitāla dotācija līdz 1 gadi	27 926	36 499
Kopā	449 173	479 406

16. ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBAS

	2016 EUR	2015 EUR
Atliktā nodokļa saistības	-	(103 639)
Atzītas atliktā nodokļu saistības	-	(103 639)

17. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA

Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:

	2016
	EUR
Uz gada sākumu	892 194
Mazākuma intereses	(123 335)
Pārskata gadā	768 859

18. PAMATKAPITĀLS

	2016.			2015.
	Akciju	Kapitāla daļa,	Akciju	Kapitāla
	skaits	%	skaits	daļa, %
Ilze Birka	140 000	17,50%	140 000	17,50%
Mārtiņš Birks	140 000	17,50%	140 000	17,50%
Jānis Birks	102 388	12,80%	102 388	12,80%
Guna Švarcberga	82 917	10,36%	82 880	10,36%
Ilze Aizsilniece	70 565	8,82%	70 565	8,82%
Adomas Navickas	54 811	6,85%	54 811	6,85%
Citi akcionāri (zem 5%)	209 319	26,17%	209 319	26,17%
KOPĀ	800 000	100,00%	800 000	100,00%

19. PARĀDI PIEGĀDĀTĀJIEM UN DARBUZŅĒMĒJIEM UN CITI KREDITORI

	2016	2015
	EUR	EUR
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	130 514	74 587
Nodokļu parādi	348 593	128 253
Neizmaksātās algas	157 263	144 200
Uzkrājums neizmantotiem atvaļinājumiem	196 962	181 404
Saņemtie avansi	1 755	1 983
Citi kreditori	43	1 658
Kopā	835 130	532 085