AI Terminal

MODULE: AI_ANALYST
Interactive Q&A, Risk Assessment, Summarization
MODULE: DATA_EXTRACT
Excel Export, XBRL Parsing, Table Digitization
MODULE: PEER_COMP
Sector Benchmarking, Sentiment Analysis
SYSTEM ACCESS LOCKED
Authenticate / Register Log In

Latvijas Juras medicinas centrs

Audit Report / Information Apr 28, 2017

2234_rns_2017-04-28_5bdc928a-0e22-42b0-a2b6-fefaaaa3827f.pdf

Audit Report / Information

Open in Viewer

Opens in native device viewer

AKCIJU SABIEDRIBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

(vien. reģistrācijas numurs 40003306807)

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 2016. GADU (13. finanšu gads)

SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR EIROPAS SAVIENIBA APSTIPRINĀTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

Rīga, 2017

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs Adrese: Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005 Vien. reģistrācijas numurs: 40003306807

SATURS

Vispārīgā informācija par Grupas mātes sabiedrību 3-4
Vadības ziņojums 5-6
Paziņojums par valdes atbildību 7
Neatkarīgu revidentu zīņojums 8 - 13
Konsolidētie finanšu pārskatī:
Konsolidētais Peļņas vai zaudējumu aprēķins un pārējie visaptverošie ienākumi 14
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats 15 - 16
Konsolīdētais pašu kapitāla īzmaiņu pārskats 17
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats 18
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBU

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS JURIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 27.08.2014; Reģistrācijas numurs: 40003306807

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV - 1005, Latvija

GRUPAS PAMATDARBĪBAS VEIDI:

Slimnīcu darbība (86.10) Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.74) Citur neklasificēta izglītība (85.59) Vispārējā ārstu prakse (86.21) Specializētā ārstu prakse (86.22) Zobārstu prakse (86.23) Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā (86.90) Aprūpes centru pakalpojumi (87.10) Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu (87.90) Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi (88.99) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi (96.09)

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS AKCIJAS: Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40

ISIN kods:LV0000100741

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS LIELĀKIE AKCIONĀRI:

Ilze Birka 17.50% Mārtinš Birks 17.50% Jānis Birks 12.80% Guna Svarcberga 10.36% Ilze Aizsilniece 8.82% Adomas Navickas 6.85%

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS PADOME

No 2010. gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai

Mārtins Birks - Padomes priekšsēdētājs Viesturs Silinš - Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēnijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS VALDE

No 2014. gada 1. maija līdz pārskata parakstīšanas dienai, ja nav norādīts citādi

Jānis Birks - Valdes priekšsēdētājs Juris Imaks - Valdes loceklis Vita Švarcberga - Valdes locekle līdz 2016. gada 6. jūlijam Anatolijs Ahmetovs - Valdes loceklis, kopš 2017. gada 13. janvāra

vispārīgā informācija par grupas mātes sabiedrību (turpinājums)

MEITAS SABIEDRĪBA:

"Neirožu Klīnika" SIA Mātes sabiedrības līdzdalība: 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 Reģistrācijas numuro.
Reģistrācija Komercreģistrā: 2004. gada 16. fiebruāris Registracija Romereregistrarospekts 48, Jūrmala, LV 2015

PĀRSKATA GADS: 2016. gada 1. janvāris – 2016. gada 31. decembris

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

KPMG Baltics SIA Licence No.55 Vesetas iela 7 Riga, LV-1013 Latvija

Atbildīgā zvērinātā revidente: Armine Movsisjana Sertifikāts Nr. 178

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem piegima AS Latvijas Juras medicinas centrs (LIMC var sabitaris seselbas aprūpes centra Patversmes centra Patversmes privata arstniecības iestādē, kas sāstāv ir oārkārtās slimnīcas un Ziemeļu diagnotikas ielā 10. Rīgā ielā 23, Rīgā, Centralas silmicas Patvelsnies iedā 25, 16,5 vēsas lības aprīges centrā Melīdas ielā 10, Rīgā.
centra Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26, Rīgā, un Vecmīgrāvja riekumāti centra Vecmilgravja 5. linijā 26, Kigā, un vēcuniga rīgi priilas 16turpmāk kopā — Grupa) vidējais darbinieku
2016. gadā LJMC un tās meitas sabiedrības "Neirožu klīnika" bisk 2016. gada LJMC un tas melas sablednibas "Nenozīt krimkā" otiek kotētas "Nasdaq Kiga, AS" Otrajā sarakstā.
skaits kopā bija 380. AS Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas ti skaits kopa bija 380. AS Latvijas nirās niedroims celtis arī vis skaitari.lv. SIA "Neirožu klīnikā" piedāvā
Pilna informācija par Grupu tiek nodrošināta: www.ljme.lv kļūrik Pilna informācija par Grupu tiek nodrosmatas medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.

Sākot ar 05.09.2013. AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts IR Veseiības inspekcijas apstiprinātajā Sākot ar 05.09.2013. AS Lātvijas Jūras incucinās tūrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedzīnas sistēmus Arstniecības iestāžu sārākstā, kās sinēti instrāks tarijas veselības aprīņes iestījas iestījas iestījusibas iestāju reģistrāvisma tūrisma pakalpojumus kā uzucāmi partierī, un tās dod privisstistītās ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz kopulna, jo tājā ir ieņautas laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.

  1. gadā LJMC Ziemeļu diagnostikas centrs saņēma DVA Certification OV/AB, Finland kvalitāts sertifikāt 2013. gada LJMC Ziemeļu diagliostikā un radioloģiskajā dirīguma termiņu līdz 2016. gada gada 150 9001:2008 funkcionālā dirī radiotošilkā un radovēska sākumā ar derīgumā termiņu līdz 2018. gada. gada. gada. gada. gada. gada. gada. gada. gada. 14. martam. Sis sertifikais tika agatnots 2010. gada Salitātes standartu ieviešanas pārējās centra struktūrvienībās.

LIMC ir akreditējis Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā Klīniski diagnostisko laboratoriju Patversmes ielā 23, Rīga.

LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.

Darbība 2016. gada 12 mēnešos un turpmākā attīstība

LIMC un SIA "Neirožu klīnika" 2016. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts LJMC un STX "Nerozā kalnojumu sniegšanu 2016. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Par vienu no 2016. gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LIMC rai vienu no 2010. gada attiscības medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir apvieno iztvijas arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, ka vidas I augstā un konkurcēpējigā arī arpas arī isma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR iākis, ka LīMC ir iekļaus valstā turpinās piesaistīt medicīnas tūristus no ES, uzlabojot savu vēselības inspēkcija. 2017. gadā, kā arī aktīvi reklamējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem pākalpojumu "piedavajumu" paivāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2017. gadā turpinās veikt iedzīvotājism. barpiesties inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt mvestojas ar meiķi teviese ntu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par perodzinātās iestādēm. Sabiedrība 2017. gadā ir paredzējusi samazināt savu daļu SIA "Neirožu klīnika".

  1. gadā LJMC pabeidza vērienīgu 3 gadu investīciju projektu 2,3 miljonu EUR apjomā, izmantojot arī ERAF atbalstu. Investīciju projekta ietvaros tika veikta Latvijas Jūras medicīnas centra veco ēku kompleksu renovācija un tam pieguļošo teritoriju labiekārtošana atbilstoši mūsdienīgas medicīnas iestādes standartiem, un veikti ieguldījumi jaunās medicīnas iekārtās, izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru (SAVAC). Tādejādi Latvijas Jūras medicīnas centrs aktīvi ceļ konkurētspēju Baltijas medicīnas tirgū, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan pārējās ES un piedāvājot augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumus. Kopš tika izveidots Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centrs (SAVAC), jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Daļēja pārprofilēšanās no stacionāro pakalpojumu sniegšanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir uzlabojusi un nākotnē turpinās uzlabot LJMC darbības efektivitāti, maksimāli izmantojot centra pārziņā esošos resursus un nodrošinot kvalitātīvāku medicīnas aprūpi pacientiem.

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs Adrese: Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005 Vien. reģistrācijas numurs: 40003306807

  1. gada 24. martā ir parakstīts būvdarbu līgums ar SIA "Selva būve" par LJMC piederošas ēkas pārbūvi un Radioloģijas nodaļas izbūvi Patversmes ielā 23, Rīgā. Līguma summa ir 920 792 EUR, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Samaksa par būvdarbiem paredzēta atbilstoši būvprojekta realizācijai un līgumā noteiktajam maksājumu grafikam. Uz pārskata parakstīšanas brīdi norit ēkas nodošanas darbi Būvniecības valsts kontroles birojam. Ir veiktas korekcijas būvprojekta realizācijas un maksājumu grafikā.

Darbības finansiālie rezultāti

  1. gada divpadsmit mēnešos Grupa strādāja atbilstoši 2016. gada apstiprinātajam budžetam. Grupas peļņa ir EUR 2 753.

2016.gada divpadsmit mēnešos LJMC ir strādājis atbilstoši 2016.gada apstiprinātajam budžetam: ieņēmumu plāns ir izpildīts par 106.27% un izdevumu daļa ir izpildīta par 109.38%, salīdzinot ar 2016.gada divpadsmit mēnešos plānoto. Grupas peļņa radās galvenokārt dēļ 2014. gada komercdarbības apvienošanas ar SIA "Neirožu klīnika" un pievienoto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām.

Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2017. gadā ir plānots investīciju apjoms EUR 500 000 apjomā.

Risku vadība

Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.

Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.

Notikumi kopš pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtuļ būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli vai kuri būtu jāatklāj pievienotajā konsolidētajā finanšu pārskatā.

Valdes oceklis Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks Juris Imaks Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs 2017. gada 28. aprīlī

PAZINOJUMS PAR VALDES ATBILDIBU

AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 14. līdz 44. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tās 2016. gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

lepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātājiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk - SFPS), balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības valde ir atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi,

Valdes priekšsēdētājs Valdes oceklis Juris Imaks Jānis Birks Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

  1. gada 28. aprīlī

KPMG Baltics SIA Vesetas iela 7. Rīga, LV-1013 Latvija

+371 67038000 Tālrunis +371 67038002 Fakss kpmg.com/lv

Neatkarīgu revidentu ziņojums

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs akcionāriem

Mūsu atzinums par konsolidētajiem finanšu pārskatiem

Esam veikuši AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ("Sabiedrība") un tās meitas sabiedrību Pievionotio Esarrī Vēlkusi AS Latvijas Valdo Thodisau pārskatu no 14. līdz 44. lapai revīziju. Pievienotie finanšu pārskati ietver:

  • · konsolidēto finanšu stāvokļa pārskatu 2016. gada 31. decembrī,
  • konsolidēto peļņas vai zaudējumu un pārējo visaptverošo ienākumu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī,
  • konsolidēto pašu kapitāla izmaiņu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī,
  • konsolidēto naudas plūsmas pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, kā arī
  • konsolidētā finanšu pārskata pielikumu, kas ietver nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju.

Mūsuprāt, pievienotie konsolidētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Masaprat, providēto medicīnas centrs konsolidēto finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī un par to konsolidētajiem darbības finanšu rezultātiem un konsolidēto naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Atzinuma pamatojums

Atbilstoši LR Revīzijas pakalpojumu likumam mēs veicām revīziju saskaņā ar LR atzītiem Atblistosi Eri novizijas standartiem (turpmāk - SRS). Mūsu pienākumi, kas noteikti šajos starptartos, ir turpmāk aprakstīti mūsu ziņojuma sadaļā Revidentu atbildība par konsolidēto finanšu pārskatu revīziju.

Mēs esam neatkarīgi no Koncerna saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes izstrādātā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa (SGĒSP kodekss) prasībām un LR Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautajām neatkarības prasībām, kas ir piemērojamas mūsu veiktajai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijai Latvijas Republikā. Mēs esam ievērojuši arī SGĒSP kodeksā un LR Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktos pārējos profesionālās ētikas principus un objektivitātes prasības.

Mēs uzskatām, ka iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam.

Galvenie revīzijas jautājumi

Galvenie revīzijas jautājumi, kas, pamatojoties uz mūsu prūsu profesionālo Galvenie revizijas Jautajumi Ir Tadi Jadujuni, Kaor Janizijā bija visnozīnījākie. Šie spriedumu, parskata pelīda Konsolidēto finanšu pārskatu nevīzijas kontekstā, kā arī
jautājumi kopumā tika apskatīti konsolidēto finanšu pārskaties atsovišku atziņumu jautājumi kopumā tika apskatīt Konsolidēto finānāt parkstiem, tāpēc atsevišķu atzinumu
sagatavojot atzinumu par šiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tāpēc atsevišķ par šiem jautājumiem mēs neizsakām.

leņēmumu par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem atzišanā
Svarīgs revīzijas jautājums Atbilde
leņēmumi no ambulatoro medicīnas
(ieskaitot
sniegšanas
pakalpojumu
segtos pakalpojumus)
apdrošinātāju
konsolidētajos finanšu pārskatos par
gadu, kas noslēdzās 2016. gada
31. decembrī: 5,73 miljoni EUR.
pārskatu
finanšu
Konsolidēto
apakšpunkts
n)
2. piezīmes
(grāmatvedības uzskaites politika) un
4. piezīme (finanšu informācija).
Koncerns klientiem piedāvā plašu
veselības aprūpes pakalpojumu klāstu,
kuru cenas tiek noteiktas, izmantojot
sarežģītus aprēķinus. 52% ieņēmumu
no medicīnas pakalpojumu sniegšanas
veido ar Nacionālā veselības dienesta
saņemtais
valsts
starpniecību
finansējums. Tā kā valsts finansējums
tiek piešķirts konkrētiem periodiem,
pastāv risks, ka var tikt veiktas
ieņēmumu
atzīto
manipulācijas
periodizācijā un summās ar mērķi pēc
iespējas efektīvāk izmantot valsts
piešķirtos līdzekļus.
profesionālo darbinieku
Turklāt
atalgojums ir piesaistīts
atzīto
ieņēmumu apjomam, un šis apstāklis
var radīt papildu pamudinājumu
manipulēt atzītos ieņēmumus. Tādējādi
pastāv paaugstināts risks, ka krāpšanas
vai kļūdas dēļ ieņēmumi varētu tikt
uzrādīti neatbilstoši, tai skaitā, vadībai
pārkāpjot iekšējās kontroles.
Mūsu veikto procedūru ietvaros, cita starpa:
Izskatījām ieņēmumu no medicīnisko
pakalpojumu sniegšanas atzīšanas procesu
pārbaudījām ieņēmumu atzīšanas
un
kontroles mehānismu uzbūvi un ieviešanu,
ieskaitot kases aparātu mēneša atskaitēs
norādīto summu salīdzināšanu ar finanšu
pārskatos atzītajām summām.
procedūras
analītiskās
un
Veicam
grāmatojumu testēšanu ar mērķi noteikt un
pārbaudīt potenciālo kļūdu risku, kas varētu
rasties no tā, ka vadība neievēro ieviestos
kontroles mehānismus. Veicām substantīvas
procedūras, lai izvērtētu
analītiskās
tendences, kas varētu liecināt par būtiskām
kļūdām, un salīdzinājām atzītos ieņēmumus
ar kases aparātu atskaitēm, ka arī saņēmām
pārskata gada apgrozījuma apstiprinājumu no
Nacionālā veselības
dienesta un
apdrošināšanas sabiedrībām. Atlikušos
ieņēmumus pārbaudījām, izlases veidā
salīdzinot tos ar saņemtajiem maksājumiem.
Lai iegūtu papildu revīzijas pierādījumus par
ieņēmumu atzīšanas precizitāti, izskatījām
pēcapmaksas no visiem
sanemtas
galvenajiem klientiem. Izskatījām detalizētu
pēcapmaksu atšifrējumu, lai pārliecīnātos par
debitoru parādu atgūstamības novērtējumu
2016. gada 31. decembrī.
Lai iegūtu revīzijas pierādījumus tam, ka
ieņēmumi ir atzīti pareizajā periodā, izlases
veicām periodizācijas testēšanu
veidā
ieņēmumiem, kas atzīti īsi pirms un pēc gada
beigām.

Atalgojuma izdevumu pilnīgums
Svarīgs revīzijas jautājums Atbilde
Atalgojuma izdevumi konsolidētajos
finanšu pārskatos par gadu, kas
noslēdzās 2016. gada 31. decembrī:
2,96 miljoni EUR.
finanšu
Konsolidēto
parskatu
apakšpunkts
2. piezīmes
m)
(grāmatvedības uzskaites politika) un
5., 6. un 23. piezīme (finanšu
informācija).
Aptuveni 50% no atalgojuma
izdevumiem gadā, kas noslēdzās
2016. gada 31. decembrī, veido
mainīgā samaksa, kas aprēkināta,
balstoties uz profesionālo medicīnas
darbinieku sniegto pakalpojumu
apjomu un veidu un likmēm, kuras ir
noteikusi vadība vai kuras ir
paredzētas līgumā ar Nacionālo
veselības dienestu par valsts
finansētiem
pakalpojumiem.
Atalgojuma aprēkināšanas process,
kam raksturīgi sarežģīti aprēķini ar
daudziem ievades datiem, Koncernā
nav automatizēts. Tas ievērojami
palielina kļūdu risku, un tādējādi
atalgojuma izdevumu pilnīgums tika
atzīts kā būtisks risks.
Mūsu veikto procedūru ietvaros, cita starpā:
Izskatījām mainīgās samaksas aprēķinus,
par I
dažāda veida
pārrēkinot
maksu
ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem.
Veicām substantīvas analītiskās procedūras,
nosakot paredzamo mainīgo atalgojumu par
pakalpojumiem, kurus finansē Nacionālais
veselības dienests. Analītisko procedūru
veikšanā izmantojām Nacionālā veselības
sarakstu
sagatavotu
dienesta
par
pakalpojumiem, kas sniegti visa pārskata gada
laikā, un piemērojām šiem pakalpojumiem
vadības noteiktās likmes. Tā kā mainīgā
atalgojuma likmes ģimenes ārstiem nosaka
Nacionālais veselības dienests, mēs izlases
veidā salīdzinājām atalgojuma izdevumus ar
Nacionālā veselības dienesta iesniegtajām
atskaitēm.
Mainīgais atalgojums par maksas medicīnas
0
pakalpojumiem tika pārrēkināts izlases veidā. Lai
pārbaudītu mainīgā atalgojuma pilnīgumu, mēs
salīdzinājām atlasītu darbinieku atalgojuma
aprēķinus ar atskaiti par kopējiem maksas
medicīnas pakalpojumiem, kas sniegti visa gada
laikā. Aprēķinos izmantotās mainīgā atalgojuma
likmes mēs salīdzinājām arī ar likmēm, kuras ir
noteikusi vadība un kuras ir minētas darba
ligumos.

Citi apstākļi

Pievienotajā konsolidētajā gada pārskatā ietvertā atbilstošā iepriekšējā pārskata gada salīdzinošā informācija ir balstīta uz Koncerna konsolidēto finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī, un kura revīziju veica citi revidenti, kas 2016. gada 9. maijā par šo konsolidēto finanšu pārskatu izsniedza atzinumu bez iebildēm.

Ziņošana par citu informāciju

Par citu informāciju atbild Koncerna vadība. Citu informāciju veido:

  • Par citu informācija par AS Latvijas Jūras medicīnas centrs, kas sniegta pievienoto konsolidēto finanšu pārskatā no 3. līdz 4. lapai,
  • Konsolidēto interne paronato konsolidēto finanšu pārskatu no 5. līdz 6. līgz pēr vadības
  • vadības ziņojums, kas sniegts pievienoto konsolidēto finanšu pārskatu 7. lapā,
    1. lapa,
      paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kas publicēts Koncerna mājas lapā vienīgu. V un publiski pieejams.

Musu atzinums par konsolidetajiem minād parto nekāda veida apliecinājumu, kuriņa apliecinājumu, k parskātos ietvērto citu informāciju, un mos nodalā izskādās prasības saskaņā ar LR tiesību
izņemot to, kā norādīts mūsu ziņojuma sadaļā Citas ziņošanas prasības saskaņā ar L aktu prasībām.

akta pirolisam.
Saistībā ar konsolidēto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar konsolidēto Salstība ar konsolideto "informācija būtiski neatšķiras no konsolidēto
informāciju un, to darot, izvērtēt, vai šī cita informācija ieguvām revīzijas gaitā, un informāciju un, to darot, izvērtēt, vai īr ofta informācija is ieguvām revīzijas gaitā, un
finanšu pārskatu informācijas vai no mūsu zināšanām, kuras mēs ieguvām revīzijas g vai tā nesatur cita veida būtiskas neatbilstības.

vai la nesatur sitā vēlau barbu un ņemot vērā revīzijas laikā gūtās ziņas un izpratni par vi Jā, balstoties uz veikto darbu un ņornēt ir būtiskas neatbilstības, mūsu
Koncernu un tā darbības vidi, mēs secinām, ka citā informācijā ir būtiskas nev nākuši apstāk Koncernu un tā darbības vīdi, mes soolniām, kā ēta nav nākuši apstākļi, par vi kuriem būtu jāziņo.

Citas ziņošanas prasības saskaņā ar LR tiesību aktu prasībām

Ortav Liņota, saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu plenākums ir sniegt viedokli, Paplidus tām, Saskaņa ar Ert novizijos pakālis sākaņā ar tā sagatavošanu reglamentējošā normatīvā akta
vai Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar tā sagatavošanu reglamen LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

Pamatojoties vienīgi uz mūsu revīzijas ietvaros veiktajām procedūrām, mūsuprāt:

  • Vadības ziņojumā par pārskata gadu, par kuru ir sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati, sniegtā informācija atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un
  • . Sniegta informācija atsaņā ar LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

Saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu pienākums ir arī sniegt viedokli, vai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar LR Finanšu pazīņojumu par Korporatībā daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punktā, kā arī 56.2 panta otrās daļas 5. punktā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un vai tajā ir iekļauta 56.2 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija.

Mūsuprāt, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar LR Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punktā, kā arī 56.2 panta otrās daļas 5. punktā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un ir iekļauta 56.2 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija.

Vadības un personu, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, atbildība par konsolidētajiem finanšu pārskatiem

Vadība ir atbildīga par tādiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sniedz patiesu un vadība ir atbildīgā par tādiem konočitājie Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS, kā arī skaidru pileksstātu, sāgatāvosanu sāskaņā dr Eirpas, kāda saskaņā ar vadības viedokli ir
par tādas iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, kāda saskaņā ar vadības viedokli i pali tadas leksējas Kontroles Sistomats atstomats pārskatus, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības.

Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, vadības pienākums ir izvērtēt Koncerna spēju Sāgātāvojot konsolidetos mansu parskātās, var informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar turpināt darbību, pēc nopiooloomibas turpināšanas principa piemērošanu, ja vien Koncerna spēju turpināt darbība un aurbības izbeigšanu, vai arī tai nav citas reālas alternatīvas kā Koncerna likvidācija vai darbības izbeigšana.

Personas, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, ir atbildīgas par Koncerna finanšu pārskatu sagatavošanas procesa uzraudzību.

Revidenta atbildība par konsolidēto finanšu pārskatu revīziju

Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka konsolidēties un pariest, svijast pavidostu Musu meiķis ir iegūt pietiekama palnovisus par tājs kas neatbilstības, un sniegt revidentu, bat fā nesatur kļūdas var krāpsanas atliecība ir augsta līmeņa pārliecība, bet tā
ziņojumu, kurā izteikts atzinums. Pietiekama pārlienstilāte būtieks nosthiletība, ia ziņojumu, kura iztēlits atzināma. Pienmēr tiks atklāta būtiska būtiska būtiska batbilstība, ja negārāne, ka revizņu, kus veiktā saties krāpšanas vai kļūdas dēļ, un tās ir uzskatīmas par lāda pastāv. Neatblistības var lastībo krāp kātra atsevišķi vai visas kopā varētu ietekmēt bulskām, ja var parnātoti uzskāti, kā ienem, balstoties uz šiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, visa revīzijas procesa gaitā mēs izdarām profesionālus spriedumus un saglabājam profesionālo skepticismu. Mēs arī:

  • identificējam un izvērtējam riskus, ka konsolidētajos finanšu pārskatos varētu būt luentinējum "dr" izvērtojizraisītās būtiskas neatbilstības, izstrādājam un veicam revīzijas krapsanas var ņadas av, kā arī iegūstam revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. iegūstam izpratni par iekšējo plotiokarī la s ir būtijas veikšanai, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par Koncerna iekšējās kontroles efektivitāti;
  • iegūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas ir būtiska revīzijas veikšanai, ar mērķi piemērot pastāvošajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par Koncerna iekšējās kontroles efektivitāti.
  • izvērtējam pielietoto grāmatvedības politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un attiecīgās vadības uzrādītās informācijas pamatotību;
  • izdarām secinājumu par to, vai vadības izvēlētā darbības turpināšanas uzskaite ir atbilstoša, un, balstoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem - par to, vai pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt būtiskas šaubas par Koncerna spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka būtiska nenoteiktība pastāv, revidentu ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz konsolidētajos finanšu pārskatos sniegto informāciju par šiem apstākļiem, vai, ja šāda informācija nav sniegta, mēs sniedzam modificētu atzinumu. Mūsu secinājumi ir balstīti uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidentu ziņojuma datumam. Tomēr nākotnes notikumu vai apstākļu ietekmē Koncerns var pārtraukt darbību.

  • izvērtējam vispārēju konsolidēto finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, un to, vai konsolidētie finanšu pārskati patiesi atspoguļo pārskata pamatā esošos darījumus un notikumus.
  • iegūstam pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par Koncerna sabiedrību finanšu informāciju ar mērķi sniegt atzinumu par konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Mēs esam atbildīgi par koncerna revīzijas vadību, uzraudzību un veikšanu. Mēs esam atbildīgi vienīgi par revidentu ziņojumu.

Personām, kurām uzticēta uzņēmuma pārvalde, citu apstākļu starpā mēs paziņojam par plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par svarīgiem revīzijas atklājumiem, ieskaitot būtiskus iekšējās kontroles trūkumus, kuru mēs identificējam revīzijas laikā.

Personām, kurām uzticēta pārraudzība, mēs sniedzam paziņojumu par to, ka mēs esam izpildījuši saistošās ētikas prasības attiecībā uz neatkarību un objektivitāti, un lai sniegtu informāciju par visām attiecībām un citiem apstākļiem, kurus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas varētu ietekmēt mūsu neatkarību, un, ja nepieciešams - par drošības pasākumiem šādas ietekmes ierobežošanai.

No visiem jautājumiem, par kuriem esam ziņojuši personām, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, nosakām tos jautājumus, kurus uzskatām par visbūtiskākajiem pārskata perioda konsolidētā finanšu pārskata revīzijai un kas tādēļ uzskatāmi par galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mēs izklāstām šos jautājumus revidentu ziņojumā, izņemot, ja tiesību aktos liegts publiskot šādu informāciju, kā arī izņemot tos ļoti retos gadījumus, kad uzskatām, ka attiecīgais jautājums nav uzrādāms mūsu ziņojumā, jo ir pamatoti paredzams, ka sabiedrības interešu ieguvums no šādas informācijas publiskošanas neatsvērtu tās izpaušanas dēļ radušās negatīvās sekas.

Revīzijas projekta, kura rezultātā tiek sniegts šis neatkarīgu revidentu ziņojums, atbildīgā zvērinātā revidente ir Armine Movsisjana.

KPMG Baltics SIA Licence Nr. 55

Armine Movsisjana Valdes priekšsēdētāja Zvērināta revidente Sertifikāts Nr. 178 Rīgā, Latvijā 2017. gada 28. aprīlī

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI

KONSOLIDĒTAIS PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS UN PĀRĒJIE VISAPTVEROŠIE IENĀKUMI PAR 2016. GADU

2016 2015
EUR
Pielikums
4
EUR
6 041 906
5 787 684
lenēmumi
Sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas
5 (5 576 242) (5 562 871)
465 664 224 813
Bruto pelna
Administrācijas izmaksas 6 (628 801) (526 071)
Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi 7 325 914 275 912
Pārējās saimniecīskās darbības īzmaksas 8 (204 979) (715 022)
Pamatdarbības zaudējumi (42 202) (740 368)
Finanšu ienākumi 202
Neto finanšu ienākumi 202
Zaudējumi pirms ienākuma nodokļiem (42 000) (740 368)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 9 44 753 114 426
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) 2 753 (625 942)
Pārējie visaptverošie ienākumi
Posteņi, kuri nekad netiks pārcelti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana 10 (335 818)
Atliktā nodokļa izmaiņa no pārvērtēšanas 15 50 373
Atliktā nodokļa korekcija 15 (36 752)
Pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā,
atskaitot nodokļus
(322 197)
Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā (319 444) (625 942)
Pārskata gada zaudējumi attiecināti uz:
Sabiedrības akcionāriem 109 116 (375 316)
Nekontrolējošo līdzdalības daļu (106 363) (250 626)
Pārskata gada Visaptverošie zaudējumi attiecināti uz:
Sabiedrības akcionāriem (213 081) (375 316)
Nekontrolējošo līdzdalības daļu (106 363) (250 626)
Peļņal (zaudējumi) uz vienu akciju, kas attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem (EUR uz vienu akciju)
- Pamata un koriģētā peļņa/ (zaudējumi) uz vienu akciju 0.14 (0.47)

Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā fiparīšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

  1. gada 28. aprīlī

Galvena grāmatvede Gunta Kaufmane

14

-Valdes ocektis

Juris Imaks

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS 2016. GADA 31. DECEMBRĪ

Pielikums 31.12.2016.
EUR
31.12.2015.
EUR
AKTIVS
ligtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi 10 5 103 753 6 749 639
Nemateriālie ieguldījumi 10 8719 9 396
līgtermiņa ieguldījumi kopā: 5 112 472 6 759 035
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi 11 134 134 104 493
Pircēju un pasūtītāju parādi 12 220 704 200 787
Citi debitori 127 525 18 163
Nauda un naudas ekvivalenti 13 2 872 519 1 739 013
Apgrozāmie līdzekļi kopā: 3 354 882 2 062 456
AKTIVU KOPSUMMA 8 467 354 8 821 491

Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs Adrese: Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005 Vien. reģistrācijas numurs: 40003306807

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS 2016. GADA 31. DECEMBRĪ (TURPINĀJUMS)

Pielikums 31.12.2016.
EUR
31.12.2015.
EUR
PASIVS
Pašu kapitāls, kas attiecināms pret sabiedrības
dalībniekiem
Akciju kapitāls 14 1 120 000 1 120 000
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve 2 057 203 2 379 400
Citas rezerves 63 819 63 819
Nesadalītā peļņa 2 772 776 2 663 660
6 013 798 6 226 879
Nekontrolējošā līdzdalības daļa 25 760 722 892 194
Pašu kapitāls kopā: 6 774 520 7 119 073
Kreditori
Ilgtermina kreditori
Atliktā nodokļa saistības 15 390 878 681 252
Nākamo periodu ieņēmumi 16 421 247 449 174
812 125 1 130 426
Istermina kreditori
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi
kreditori
17 852 783 541 760
Nākamo periodu ieņēmumi 16 27 926 30 232
880 709 571 992
1 692 834 1 702 418
Kreditori kopā:
PASIVU KOPSUMMA
8 467 354 8 821 491

Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

  1. gada 28. aprīlī

Galvena gramatvede Gunta Kaufmane

, Valdes locklis

Juristmaks

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS PAR 2016. GADU

Attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem Nekontro-
lējošā
Daļu
kapitāls
Citas
rezerves
Pārvērtē-
šanas
rezerve
Nesadalītā
pelna
Kopā līdzdalības
dala
Kopā
EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR
Atlikums 2014. gada
31. decembrī
1 120 000 63 819 2 379 400 3 038 976 6 602 195 1 148 913 7 751 108
Visaptverošie
ienākumi/ zaudējumi
pārskata gadā kopā
(375 316) (375 316) (250 626) (625 942)
Pārskata
gada
pelnal
(zaudējumi)
(375 316) (375 316) (250 626) (625 942)
Darījumi ar
īpašniekiem, kas atzīti
pašu kapitālā
(6 093) (6 093)
Dividendes (6 093) (6 093)
Atlikums 2015. gada
31. decembrī
1 120 000 63 819 2 379 400 2 663 660 6 226 879 892 194 7 119 073
Visaptverošie
ienākumi/ zaudējumi
pārskata gadā kopā
(322 197) 109 116 (213 081) (106 363) (319 444)
Pārskata gada peļņa/
(zaudējumi)
109 116 109 116 (106 363) 2 753
Pārējie visaptverošie
ienākumi
- (322 197) (322 197) (322 197)
Darījumi ar
īpašniekiem, kas atzīti
pašu kapitālā
(25 109) (25 109)
Dividendes (25 109) (25 109)
Atlikums 2016. gada
31. decembrī
1 120 000 63 819 2 057 203 2 772 776 6 013 798 760 722 6 774 520
Pielikumi no 19/ līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

Galvena grāmatvede Gunta Kaufmane

Valdes loceklis

Juris Inaks

  1. gada 28. aprīlī

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR 2016. GADU

2016 2015
Pielikums EUR EUR
Pamatdarbības naudas plūsma
Pelna vai zaudējumi pirms uzņēmuma nodokļa (42 000) (740 368)
Korekcijas:
Pamatlīdzekļu nolietojums 10 390 225 470 373
Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi 10 5 345 10 605
Zaudējumi no vērtības samazinājuma 8 600 000
Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas 8 175 051 90 868
Saņemto ERAF līdzekļu amortizācija 7 30 232 36 499
258 853 467 977
Korekcijas:
Pircēju un pasūtītāju parādu (samazinājums)/ pieaugums (129 279) 60 686
Krājumu atlikumu pieaugums (29 641) (198)
Parādu kreditoriem samazinājums 18 558 (166 109)
Neto pamatdarbības naudas plūsma 418 491 362 356
leguldīšanas darbības naudas plūsma
lenēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas 1 704 358 118 000
Pamatlīdzekļu iegāde 10 (964 234) (260 055)
Neto ieguldīšanas darbības naudas plūsma 740 124 (142 055)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Dividendes nekontrolējošajai līdzdalības daļai 25 (25 109) (6 093)
Neto finansēšanas darbības naudas plūsma (25 109) (6 093)
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums 1 133 506 214 208
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 1 739 013 1 524 805
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 13 2 872 519 1 739 013

Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finānsu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes loceklis Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks Juris Imaks Valdes loceklis Galvena/grāmatvede Gunta Kaufmane Anatolijs Ahmetovs 2017. gada 28. aprīlī

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 1

Akciju sabiedrība "Latvijas Jūras medicīnas centrs" (LJMC vai Sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un "Neirožu klīnika" SlA finanšu pārskatus (Grupa). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.

Grupas sabiedrības nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pacientiem no visas Latvijas, kā arī ārzemniekiem. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.

  1. gada laikā Grupa vidēji nodarbināja 380 darbiniekus (2015: 373).

Sos konsolidētos finanšu pārskatus ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2017. gada 28. aprīlī.

Sabiedrības akcionāriem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos konsolidētos finanšu pārskatus, vai līgt vadību sagatavot jaunus konsolidētos finanšu pārskatus.

GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI 2

Sie konsolidētie finanšu pārskati, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Sie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

Sie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Nemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Grupas finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, izņemot postenī "Ekas un zeme" ietvertos pamatlīdzekļus, kuriem tiek piemērota pārvērtēšanas metode, kā norādīts pielikuma "Grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi" (d) sadaļā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.

Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pienēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu un atgūstamo summu, kā arī krājumu un debitoru parādu atgūstamās summas līgumu klasifikācija, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Grupa ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2016. gada 1. janvārī.

Turpmāk aprakstītās vadlīnijas, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, nekādā veidā nav ietekmējušas šos finanšu pārskatus:

    1. SFPS: "Līdzdalības kopīgās darbībās iegāžu uzskaite"
    1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana"
    1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi"
    1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība"
    1. SGS Noteiktu labumu plāni: darbinieku iemaksas
    1. SGS "Atsevišķie finanšu pārskati"
  • Ikgadējie papildinājumi SFPS

Jauni standarti un interpretācijas, kas vēl nav pieņemtas

Vairāki jauni standartu papildinājumi un interpretācijas stājas spēkā periodā pēc 2017. gada 1.janvāra un tie nav piemēroti, sagatavojot šos finanšu pārskatus. Turpmāk ir aprakstīti standarti un interpretācijas, kas attiecas uz Grupu. Grupa neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika.

(i) 9. SFPS "Finanšu instrumenti" (2014) (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ar atsevišķiem izņēmumiem tiks piemērots retrospektīvi. Nav nepieciešams pārklasificēt salīdzinošo informāciju, un tas ir atļauts tikai tad, ja informācija ir pieejama bez pārvērtēšanas. Agrāka piemērošana ir atlauta.)

Šis standarts aizvieto 39. SGS "Finanšu instrumenti: atzīšana", par izņēmumu nosakot to, ka joprojām ir pieejama riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar 39. SGS, un uzņēmumi var izvēlēties vai piemērot 9. SFPS vai 39. SGS.

Kaut arī pieļaujamās finanšu aktīvu klasifikācijas pamata kategorijas ir līdzīgas tām, kas paredzētas 39. SGS – amortizētā pašizmaksa, patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārējos ienākumos (FVOCI) un patiesā vērtība ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL), klasifikācija attiecīgajā novērtējuma kategorijā ir balstīta uz būtiski citādiem kritērijiem.

Finanšu aktīvs tiek novērtēts amortizētajā pašizmaksā, ja tas atbilst diviem šādiem kritērijiem:

  • aktīvi tiek turēti tāda biznesa modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai gūtu līgumos noteiktās naudas plūsmas, un
  • līguma noteikumi paredz noteiktos datumos naudas plūsmas, kas veido pamatsummas maksājumus un procentu maksājumus par atlikušo pamatsummu.

Turklāt uzņēmums drīkst neatgriezeniski izvēlēties izmaiņas patiesajā vērtībā(ieskaitot peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām) pašu kapitāla instrumentam, kas netiek aktīvi tirgots, uzrādīt parējos visaptverošajos ienākumos. Tās nekādos apstākļos nepārceļ uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, procentu ienākumus, paredzamos kredītzaudējumus un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā tādā pašā veidā kā amortizētā pašizmaksā novērtētiem aktīviem. Pārējo peļņu un zaudējumus atzīst pārējos visaptverošajos ienākumos un pārceļ uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc tam, kad ir pārtraukta šo instrumentu atzīšana.

2

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

  1. SFPS ir izmantots "paredzamo kredītzaudējumu" modelis, kas aizvieto 39. SGS "radušos zaudējumu modeli", un tas nozīmē to, ka uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazināšanās vajadzēs atzīt pirms zaudējumu notikuma.

  2. SFPS ir ietverts jauns vispārējais risku ierobežošanas uzskaites modelis, kas risku ierobežošanas uzskaiti pieskaņo risku vadībai. Risku ierobežošanas veidi – patiesās vērtības, naudas plūsmas un neto ieguldījuma ārvalstu meitas sabiedrībā riska ierobežošana, nav mainījušies, bet klasifikācijai būs jāizdara papildu spriedumi.

Standartā ir ietvertas jaunas prasības, pēc kurām sāk, turpina un pārtrauc risku ierobežošanas uzskaiti, un tas atlauj par riska ierobežotiem posteņiem noteikt papildu riska darījumus.

Uzņēmumiem būs jāuzrāda plaša papildu informācija par risku vadību un veiktajām riska ierobežošanas darbībām.

Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Grupa uzskata, ka visi finanšu aktīvi, kas saskaņā ar 39. SGS prasībām ir klasificēti kā kredīti un debitoru parādi, saskaņā ar 9. SFPS tiks joprojām uzskaitīti amortizētā pašizmaksā.

Nav paredzams, ka 9. SFPS ieviestais jaunais paredzamo kredītzaudējumu modelis būtiski pāātrinās vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanu, un sākotnējās piemērošanas datumā būs jāizveido lielāki uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās.

(ij) 15. SFPS "leņēmumi no līgumiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta.)

Jaunais standarts aizvieto SFPS pašlaik ietvertās vadīnijas par ieņēmumu atzīšanu. Lai noteiktu, kad un kādā apmērā atzīt ieņēmumus, uzņēmumiem būs jāizmanto piecu soļu modelis. Jaunais modelis paredz, ka ieņēmumus atzīst brīdī, kad uzņēmums nodod klientam kontroli pār precēm vai pakaļpojumiem, un tādā summā, kādu uzņēmums paredz saņemt par to. Atkarībā no tā, vai ir izpildīti konkrēti kritēriji, ieņēmumus atzīst:

laika gaitā, atspoguļojot uzņēmumu darbības finanšu rezultātus; vai

brīdī, kad klientam tiek nodota kontrole pār precēm vai pakalpojumiem.

  1. SFPS ir noteikti principi, kas uzņēmumiem būtu jāievēro, lai uzrādītu kvalitatīvu informāciju, kas finanšu pārskatu lietderīgu informāciju par ieņēmumu un naudas plūsmu, kas rodas no līguma ar klientu, raksturu, summu, laiku un nenoteiktību.

Sākotnējais izvērtējams par 15. SFPS potenciālo ietekmi uz Grupas finanšu pārskatiem vēl nav pabeigts.

(iii) 16. SFPS "Nomas" (spēkā pēriodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums piemēro arī 15. SFPS.)

  1. SFPS aizstāj 17. SGS "Nomas" un tā interpretācijas. Sis standarts atceļ pašreiz lietoto nomnieku dubultās uzskaites modeli un tā vietā nosaka, ka vairums nomu ir jāuzrāda bilancē pēc viena modeļa, un atceļ nomas iedalījumu operatīvajā un finanšu nomā.

Saskaņā ar 16. SFPS līgums ir noma vai ietver nomu, ja ar to apmaiņā pret atlīdzību tiek nodotas tiesības kontrolēt identificēta aktīva lietojumu noteiktā laika periodā. Jaunais nomas modelis paredz, ka par šādiem līgumiem nomnieks atzīst lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības. Lietošanas tiesību aktīvam aprēkina nolietojumu, bet saistībām procentu izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tā rezultātā vairumam nomu izdevumi tiks galvenokārt atzīti perioda sākumā pat tādos gadījumos, kad nomnieks maksās summas katru gadu.

2

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Jaunais standarts piedāvā nomniekiem vairākus ierobežota apjoma izņēdas ietver.

  • standarts piedava nomnesus 12 mēnešus un neparedz iegādes iespēju, un
  • mazvērtīgu aktīvu nomas.

Jaunā standarta ieviešana neietekmēs iznomātāja uzskaiti, un iznomātājiem tiks saglabāta atšķirība starp operatīvo un finanšu nomu.

Sagaidāms, ka jaunā standarta sākotnējai piemērošanai būs būtiska ietekme uz Grupas fināt izciņist, no, operatīvās, nomer Sagaudariis, kā jāunā stāndārtā pārības finanšu stāvokļa pārskatā, kas izriet no operātīvās nomas līgumiem skatīt jo Grupai naksies atzīt aktīvus un Salotības informāciju par šobrīd noslēgtajiem operatīvās nomas līgumiem skatīt 20. piezīmi.

(iv) Papildinājumi 2. SFPS: "Maksājumu ar akcijām klasifikācija un novētēšana" (spēkā pārskata periodiem, k ((v) Paplidinājumi 2. SPPG: Maksājamā vienākā pieņemšana ir atļauta.)
kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)

Papildinājumi paskaidro maksājumu ar akcijām uzskaiti šādās jomās:

  • liumajumi paskata un nepiešķiršanas apstākļu ietekme uz naudā nokārtotu maksājumu ar akcijām novērtēšanu;
  • maksājumi ar akcijām ar neto norēķinu iespēju nodokļu ieturēšanas saistības; un
  • maksājumu ar akcijām ar nēto norbiņa iespējumu maiņa, kuras rezultātā darījums tiek pārklasificēts no naudā nokārtota uz pašu kapitāla instrumentos nokārtotu.

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo Grupa neveic maksājumus ar akcijām.

(v) Papildinājumi 10. SFPS un 28. SGS "Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp investoru un tā (v) Paplamajāmi 10. G. v. O anzņēmumu" (SGSP vēl nav noteikusi spēkā stāšanās datumu, bet agrāka piemērošana ir atļauta.)

Papildinājumos ir paskaidrots, ka darījumā ar asociētu uzņēmumu peļņu vai zaudējumus atzīst atkarībā no tā, vai pārdotie vai ieguldītie aktīvi veido uzņēmējdarbību, tādējādi:

  • pilnā apjomā peļņu vai zaudējumus darījumā starp investoru un tā asociētu uzņēmumu vai kopuzņēmumu atzīst, ja tā ietvaros tiek nodots aktīvi, kas veido uzņēmējdarbību (neatkarīgi no tā, vai tas ir daļa no meitas sabiedrības), bet
  • daļējā apjomā peļņu vai zaudējumus darījumā starp investoru un tā asociētu uzņēmumu vai kopuzņēmumu atzīst, ja tā ietvaros tiek nodoti aktīvi, kas neveido uzņēmējdarbību pat tad, ja šie aktīvi ir daļa no meitas sabiedrības.

Nav paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus.

(vi) Papildinājumi 7. SGS (spēkā pēriodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)

Papildinājumi paredz uzrādīt jaunu informāciju, kas palīdzēs lietotājiem izvērtēt izmaiņas saistībās, kas radušās finansēšanas darbības rezultātā, ieskaitot izmaiņas, ko rada naudas plūsmas un citas izmaiņas (piemēram, peļņa vai zaudējumi no izmaiņām ārvalstu valūtas kursos, izmaiņas, kas radušās, iegūstot vai zaudējot kontroli pār meitas sabiedrībām, izmaiņas patiesajā vērtībā).

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus.

2

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

(vii) Papildinājumi 12. SGS: Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētiem zaudējumiem (spēkā pārskata) (vi) Paplidinājumi 12. SGS. Alikta nodokļa uktīvā lātrā parīkā pieņemšana ir atļauta.)
periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārs vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi. Agrāka

Šie papildinājumi paskaidro, kā un kad konkrētās situācijās uzskaitīt atliklā nodokļa aktīvus, un paskaidro, kā i Sie paplidinājumi puokalaro, ka kumus, lai izvērtētu atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu.
nākotnē noteikt apliekamos ienākumus, lai izvērtētu atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu.

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finans pārskatus, Paledzams, ka sākotnējas piemerosanas snārote papildinājumos noteiktājumos noteiktajam.
jo nākotnes apliekamo peļņu uzņēmums jau novērtē veidā, kas atbilst papildinājumos no

(viii) Papildinājumi 40. SGS "leguldījumu īpašumu nodošana" (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi.)

Papildinājumi nostiprina 40. SGS "leguldījumu īpašumi" noteikto pirinija ir un uz Paplidnajumi nosupinā 40. 500 legāldījānā ir intrīst veikt vienīgi tad, ja ir mainījies īpašuma lēgulijumu īpasunu kategorija, nosaitos, ka pārklasifikāciju veic tikai tad ir fakliski mainjies lietošanas lietosanas veids. Saskaņa ar papildnībiem punkumu īpašuma ir pieejami pierādījumi lietošanas
veids, t.i., aktīvs atbilst vai pārstāj atbilstieguldījumu īpašuma si un vadības veida, til, aktīvs utbilot var paredrīkst veikt, pamatojoties vienīgi uz vadības nolūkiem.

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo Grupai nav ieguldījumu īpašumu.

(ix) 22. SFPIK "Darījumi ārvalstu valūtās un atlīdzības avansa maksājumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk.)

Interpretācija skaidro, kā noteikt darījuma datumu, lai varētu pēc tā noteikt ārvalstu valūtas maiņos kursu, ka mterprētācija skākiro, kā notokk dālņsākuma (vai tā daļas) sākotnējai atzīšanai, pārtraucot atzīt nemonētāv lietot salstīta aktīvā, izdevuma vai ielākāma (vai veicot atlīdzības avansa maksājumu ārvalstu aktīvu var nemonetāras Salstībās, kur nārās skata datumu, kurā uzņēmums sākotnēji atzīstnēji atzīstīja izvēlējumu valūtā. Gados upstārņos par darījams radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu.

Nav paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šī interpretācija būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo nemonetāro aktīvu vai nemonetāro saistību, kas radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu, atzīšanai Grupa izmanto ārvalstu valūtas maiņas kursu darījuma datumā.

lkgadējie uzlabojumi SFPS 2014.-2016. gadu ciklā tika publicēti 2016. gada 8. decembrī, un ar tiem ir ieviesti divi papildinājumi divos standartos un no tiem izrietoši papildinājumi citos standartos un interpretācijās, kas maina grāmatvedības principus, kas piemērojami informācijas uzrādīšanai, atzīšanai vai novērtēšanai. Papildinājumi 12. SFPS "leguldījumu citās sabiedrībās uzrādīšana" ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet papildinājumi 28. SGS "leguldījumi asociētajos un kopuzņēmumos" ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un to piemērošana ir retrospektīva. Agrāka pieņemšana ir atļauta.

Nav paredzams, ka kāds no šiem grozījumiem būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus.

Grupa plāno ieviest iepriekš minētos standartus un interpretācijas to spēkā stāšanās datumā.

grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi (Turpinājums) 2 (b) Konsolidācija

Meitas sabiedrības

Moitas sabiedrības, ko kontrolē Grupa. Grupa kontrolē sabiedrību, ja tā ir pakļauta vai tai ir Meitas sabiedrības ir sābiedrības, ko kontrole Ordpa ietekmēt minēto peļņu, realizējot tā ietekmi pār ieguldījumu sabiedrību.

Meitas sabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no brīža, kad to kontrole tiek nodota Grupai, līdz brīdim, kad kontrole beidzas.

Mātes sabiedrībai piederošā meitas sabiedrība:

Rezidences
valsts
Piederošo daļu
skaits
Meitas sabiedrības
pašu kapitāla vērtība
Meitas sabiedrības
peļņa/(zaudējumi)
EUR 31.12.2016 31.12.2015
EUR
2016
EUR
2015
EUR
SIA Neirožu
Klīnika
Latvija 50.4% 1 533 713 398 860 1 203 097 662

Meitas sabiedrības grāmatvedības politika nepieciešamības gadījumos ir mainīta, lai nodrošinātu atbilstību Grupas grāmatvedības politikai.

Konsolidācijā izslēgtie darījumi

lekšējie darījumi, kontu atlikumi un nerealizētie ieguvumi no darījumiem starp Grupas sabiedībām ir zslēgti. leksējie dailjumi, kontu atlikumi arī norodilsties ir grādījumā iesaistītais aktīvs ir zaudējis vērtību.

(c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

(c) funkcionālā valūta, ja vien nav norādīts citādi.

Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosakā, un kurš Danjumi "arvalotu" valatas" valstālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas r urbitāta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē. Visi nemonetārie aktīva un pasīva posteņi tiek uzskaitīt eiro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa, kāds tas bija spēkā darījuma dienā.

Naudas vienības par 1 EUR:

31.12.2016. 31.12.2015.
USD 1.0541 1.0887

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā grālstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda pelnas vai zaudējumu aprēķinā.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

Pamatlīdzekļi (d)

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības iegādi, Pamatildzekļi ir uzrādīti legādēs vār parvekssas, kas tieši saistītas ar pamatīdzekļa iegādi.
samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tiek pārvē samazinājumu. "Ligades" vertība ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtēta.

Pārvērtēšanas rezultātā radies pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "līgtermiņa ieguldījumu" minētājies gados minētājā rezervē Parvertesanas rezultata radies vezinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē
pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstāja gada pelnas parvertesanas iezerve , bet veribas samazinu nekļaujot pārsniegumu iekļaujot pārību vai samarina vai samaziņa tā lā ieskaitītā attiecīgā pamātītzēkļa vērtības piedāgaifie, parāksātes vērtību palielina vai samazina tā, lai
zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā pamatlīdzekļa uzskaites vēr zaudejuma uproimas vērtība atbilstu noteiktajai pārvērtēšanas vērtībai.

Visi pārējie pamatlīdzekļi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolieojumu un uzkrāto vērtības la visi palējie pamatīdzēņi tiek atrauki 1992 kļuvi izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērītībā vai atzītas kā atsevišķa aktīvs izvakārs izvar i ulpillākas izmaksas tiek lēkļas saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēkina pēc lineārs metodes Zeme netek pakļauta noliciojumu un pamatīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstīti atliecīgo nematīties iegādījuma un parlātitās vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai nematenala vēgārā jāmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

Gadi
Ekas 35-40
lekārtas un mašīnas un citi pamatlīdzekļi 3 -5

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek izslēgti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālājiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(f) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Grupas nefinanšu aktīviem, izņemot zemi, ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods. Turklāt, Grupas nefi visiem Grupas nemlansu aktīviem, izņēmot stāvies, kuras liecinātu, ka nolietojumam vai
katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā novērtē, vai nepastāv ilgtorniņa aktīviem, iz kātra infarīsu stāvokļa parīkais novērtējiem aktīviem un citem ilgtemiņa aktīviem, izņemot alnonizacija pakļautājiem pamātījusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa.

Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu ienesošās vienības uzskaites Zaudejumus no vernības sāmazīnas atzlo ienesošā vienība ir mazākā nosakāmā aktīvu grupa, kas rada, sunma parsniedz ta atgustano samna. Naudējumi no vērtības strības samazināšanās tiek naudas plusmu, kurā ir neutkungas no skonfrašanās, kas atzīti atliecībā uz naudu ienesošām atzili peļņa vai zaudējumos: Zadojamas no voātu šajā vienībā (vienību kopumā) ietilpstošo aktīvu bilances vērtību.

Aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no tā izmantošanas vēitības nai patiesās Aktīvā vai naudz lēnesosas viembad atglotiāmas vērību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas plūsmas vēlības, atskaltot pardosunāt izmantojot pirms-nodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo valitas tiek diskonietas nuz to parolisies vērtībai, tīvam vai naudu ienesošai vienībai raksturīgos riskus, sakarā ar kuriem nākotnes naudas plūsmas aplēses nav koriģētas.

Zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās, kas atzīti iepriekšējos periodos, tiek pārskaiti katrā Zaudējumi no līgcimiņa aktromā, lai nepastāv pierādījumi tam, ka zaudējumi ir samazinājušies linālisu stavokia parīskatā datumu, ia noteikta, samazināšanās atceļ, ja ir veiktas izmaiņas aplēsēs, kas val valis nepastav. Zaddejumus no vērtības samazināšanās samazināšanās atseļ vienīgi tādā izmanotas atgadtamas Samm uzskaites vērtība nepārsniedz to uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu atzīti.

(g) Finanšu instrumenti

Grupas finanšu instrumenti sastāv no pircēju un pasūtītāju parādiem, pārējiem debitoriem, naudas un naudas ekvivalentiem, parādiem piegādātājiem un pārējiem. Visi finanšu aktīvi ir klasificēti kā debitoru parādi, un saistības – kā amortizētajā pašizmaksā novērtētas saistības. Grupas finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas. Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad Grupas līgumsaistības uz finanšu aktīvu radīto naudas plūsmu izbeidzas vai, ja Grupa nodod finanšu aktīvu citai pusei, vai arī nododot būtiskākos aktīva riskus un no aktīva saņemamo atlīdzību. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, ja Grupas līgumā noteiktās saistības izbeidzas vai anulētas.

Debitoru parādi un citi parādi

Debitoru parādi un citi parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā tirgū netiek kotēti un kuri netiek turēti tirdzniecībai. Debitoru parādi tiek uzrādīti amortizētajā pašizmaksā, atskaitot uzkrājumus aplēstajām neatgūstamajām summām. Amortizētā pašizmaksa tiek noteikta piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(g) Finanšu instrumenti (turpinājums)

Efektīvā procentu likme, ko izmanto, lai precīzi diskontētu plānotās nākotnes izejošās un ienākošās naudas plūsmas finanšu aktīva lietošanas laikā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Grupa aplēš nākotnes naudas plāsmas apsverot visus finanšu instrumentu līgumu nosacījumus. Uzkrājumi vērtības samazinājumam nadaus plainas aperviros neks veidoti, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Grupa tos neatgūs noteiktajā un odubrīti atektorism ievērojamas finansiālas grūtības, iespēja, ka debitors kļūs maksātnespējīgs vai tiks finansiāli reorganizēts, kā arī maksājumu neveikšana vai termiņu pārkāpšana tiek uzskatīti par vērā tiemamiem indikatoriem, kas norāda uz aizdevumu vai pircēju un pasūtītāju parādu vērtības samazināšanos. ņumu ir indinātijiem debitoriem tiek aprēķināti kā starpība starp aktīvu uzskaites vērtību un aprēķināto nākotnes naudas plūsmu, kas tiek diskontēta ar sākotnējo, spēkā esošo procentu likmi. Aktīva uzskaites nārtotios nadas parītis un zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Situācijā, ja aizdevums, debitoru parādi un citi parādi nav atgūstami, tie tiek norakstīti.

Saistības

Saistības sākotnēji tiek atzītas patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas, un pēc tam atspoguļoti amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmi.

(h) Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pārdošanas izmaksas.

(i) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depoznījiem Nada un nadado oktīvālēm, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(j) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās tiek atspoguļotas kā saistības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(k) Segmenti

Grupa nesniedz informāciju par Grupas darbības segmentiem, jo tā neveic atsevišķu segmentu uzskaiti. Grupas vadība arī vadības grāmatvedības līmenī analizē Grupas darbību kopumā.

2 grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi (TURPINĀJUMS)

(I) Pārskata gada un atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no par pārskatā uzņēmumu ienākuma nodokļas iek atzīta Pārskata perioda nodokļu izdevumi vērstājā vis par parskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzlātīs pēļņas vai zādadojama paronālās tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā Uzņēmumu ienākumā nodoklis tiek apleņinas saskaņa ar bpolien dekļarās iekļauto posteņu parskāta pērlodā beigās Sablednībās Vaunā izvērteodinā, izmotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aproķināto saska 15 procentu nodokļa likmi.
Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām Atliktāls nodoklis tiek uztrāls pilne aprierā sākatos un vārdība pieķinu mērķiem. Atliktā nodokļa ir atliktā nodokļa stārp aktīvu un sālstību vērtbalni infrārīsu parākama periodos, kad pagaidu atšķirības
aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pa izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amorizācijas un Pāgaldu "alskļinās" (odās," izmēnājās kā arī no uzkrājumiem un saistībām. Gadījums, kad s
pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no kilsēta ieklauj finanšu pamatildzekļu nolielojuma liknes un pārveitosunād, kā arī no alīnes aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Grupa veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir irieiriski iliešīga veikt Orupa Velo dailīta nodokļa vīru ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas parskata perīdu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(m) Darbinieku pabalsti

Grupa veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Grupai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(n) leņēmumu atzīšana

Grupa atzīst ieņēmumus summu var ticami novērtēt, pastāv iela varbūtība, ka nākotnes uz katu no Grupas Grupa atzlst ieņemumus, ja ieņemumā, un ja ir izpildīti īpas kritēriji, kas atiecas uz kātu no Grupas vērturiskiem, nomot vērā saimniecīskie labumi ieplādis uzņēmams, an jā ar vēsturiskiem rezultātiem, nemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku

Veselības aprūpes pakalpojumi

leņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vai stacionārie va kalpojumi, tiek atzīti ieļiemumi no mediomiskiem pakalpojumu cenrāža, neraugdies uz to, kurš apmaksā
pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta pakalpojumu cenrāžas disports (NVD) pakalpojumu. Pakalpojumu izcenojumus, kurus apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), nosaka puntālpojamā. Parīsties noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

Citi pakalpojumi

Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.

(o) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(p) Saistītās puses

Saistītās puses ir ar Grupu saistītas juridiskas un fiziskas personas, saskaņā ar zemāk minētiem noteikumiem.

  • a) Persona vai tuvs šās personas ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību, ja:
    • i. šai personai ir kontrole vai kopīga kontrole pār pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību;
    • ii.
    • ii. " sārpersona ir pārskatu sniedzējas grupas sabiedrības vai tā mātes sabiedrības augstākās vadības pārstāvis.
  • b) Sabiedrība ir saistīta ar pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
    • i. sabiedrība un pārskatu sniedzējas grupas sabiedrība pieder vienai sabiedrību grupai (kas nozīmē, ka mātes sabiedrība, meitas sabiedrība un māsu sabiedrības ir saistītās puses vienai otrai);
    • viena sabiedrība ir otras sabiedrības asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums (vai asociēta sabiedrība ii. vai kopuzņēmums tās grupas sabiedrībai, kurai pieder otra sabiedrība);
    • iii. abas sabiedrības ir kopuzņēmumi vienai un tai pašai trešajai pusei;
    • viena sabiedrība ir trešās puses kopuzņēmums, bet otra sabiedrība ir tās pašas trešās puses asociētā IV. sabiedrība;
    • sabiedrība ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns atskaišu sniedzējas grupas sabiedrības darbiniekiem V. vai sabiedrības, kura saistīta ar atskaišu sniedzēju, darbiniekiem; Ja atskaišu sniedzēja sabiedrība pati ir šāda veida plāns, saistītās puses ir arī to sponsorējošie darba devēji.
    • sabiedrību kontrolē vai kopīgi kontrolē persona, kas identificēta (a) punktā; vi. - 3
  • personai, kas identificēta (a)(i) punktā, ir būtiska ietekme pār sabiedrību vai ir sabiedrības (vai tā mātes VII. VII. sabiedrības) augstākās vadības pārstāvis;
  • viii. uzņēmums, vai jebkurš grupas, kurā ietiļost sabiedrība, dalībnieks, sniedz vadības personāla pakalpojumus sabiedrībai vai sabiedrības mātes sabiedrībai.

Darījumi ar saistītām pusēm – resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību un tās saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai par to ir noteikta atlīdzība.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(r) Dotācijas un nākamo periodu ieņēmumi

Dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka Grupa ievēros visus ar šīm Dotācijās atzīst, ja pastāv pamotiota paniotiski atzītas kā ienākumi attiecīgajos periodos, lais dotācijam sālstitos noādījas "Dotasjas" attiecīgi atzīstot debitoru parādu. Ja dotācijas aistītas ar salāgotu tās ar Komperisciālās ir atlāksām, atlas ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst akliviem, sis uotācijus to pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā

(s) Noma

Pamatlīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operātīvais Pamatītozekļu noma, kur ar tiem sālāties iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti
līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līziņu (atskaitot iznīmatorij lizingo (novai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.

Finanšu ienākumi (t)

Finanšu ienākumi un izdevumi ietver saņemtos procentu maksājumus par ieguldītajiem līdzekļiem un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtu kursu svārstībām.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

3.1. Risku pārvaldība

Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Grupa ir identificējusi galvenoss vālde atbilā parvaldības pamātnostadīju is roldodata ir trolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:

(a) Tirgus risks – valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmālņas (a) rīrgas rīslis valsto visnīgā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Grupas pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti.

Ārvalstu valūtas risks – tā kā Grupa sniedz pakalpojumus tikai Latvijas Republikā, tā nav pākļauta būtiskam Ārvalstu valītas riskam. Vienīgā atvērtā pozīcija 2016. gada 31. decembrī ārvalstu valūtā bija Nauda un arvalota valatas norēķinu konts USD. Tā vērtība 2016. gada 31. decembrī bija EUR 5 540 (31.12.2015: EUR 5 364). Euro kursa pazemināšanās 10% apmērā attiecībā pret USD palielinātu (samazinātu) Grupas peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu 31. decembrī par EUR 554 2016. gadā un EUR 536 2015. gadā. Analīzē pieņemts, ka citi mainīgie, proti, procentu likmes, nemainās.

Procentu likmju risks - tā kā Grupai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu un saistību, Grupas naudas plūsmas un neto rezultāti ir galvenokārt neatkarīgi no izmaiņām tirgus procentu likmēs, līdz ar to procentu likmju risks nav būtisks.

(b) Kredītrisks – Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakalpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.

  1. gada 31. decembrī Grupas kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri sasniedza 78% no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem un 52% no kopējā neto apgrozījuma (31.12.2015.: 75% un 51% attiecīgi), jo norēķini par Valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu notiek ar Nacionālā veselības dienesta starpniecību. Saistībā ar kredītrisku, kas izriet no citiem Grupas finanšu aktīviem, kuros ietilpst nauda un tās ekvivalenti, Grupa ir pakļauta kredītriskam, kas izriet no darījumu partnera saistību neizpildes, maksimālajam riskam atbilstot šo instrumentu bilances vērtībai. Grupas maksimālā kredītriska koncentrācija atbilst EUR 3 220 748 jeb 38% no visiem aktīviem (31.12.2015: EUR 1 957 963 jeb 22% no visiem aktīviem).

Informāciju par Grupas kredītrisku skatīt arī 12. piezīmē

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.1. Risku pārvaldība (turpinājums)

(c) Operacionālais risks — iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo (c) Operacionalais nisks – lespeja ciest zaūdysmiai, kurtane. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko
procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu a procesu gaita, civeku vai sistēmu darbība vai arēju apstākļu ietonimei nastāvas var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzijām.

(d) Likviditātes risks — nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem (d) Likviditātes Tisks zadojumiem un nespēja arī parvarot noplāno apjoma. Grupai nav ārēju aizņēmumu, un tās rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.

Grupa ievēro piesardzības principu likviditātes riska vadībā un atbilstoši tam uztur pietiekamā daudzumā Grupa lieviro piesardzībās pilnējs (kas noteikts kā apgrozāmo līdzekļu kopsumma pret īstermiņas līdzekļu kopsumma naduas līdzēkļus. Grupas likviditātes rādītājs (kas noteikts kā apgrozāmo līdzekļu kopsumma, atskaitot krājumus, pret īstermiņa kreditoriem) – 3.7 (31.12.2015: 3.4).

Grupas vadība pārrauga likviditātes rezerves un veido operatīvās prognozes, pamatojoties uz pamedzamājāms Grupas vauno parīdājā ir Tātermiņa. Vadība uzskata, ka Grupa izskata, ka Grupa iela pamatdarbības nduvus prasmēs nodrošināt pietiekamu likviditātes līmeni un nesaskata būtisku likviditātes risku.

Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas rvisku Kontroles nienāmi Totva noteikumus, likviditēs kontroli, ārstēšanas procesu planosanas un būzēta sasitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.

3.2. Kapitāla pārvaldība

Grupas mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Grupas spēju turpināt tās darbību, dodo atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Grupas vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.

Grupas kapitāla rādītājs sastāv no kreditoriem, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un rezerves. Koeficienti uz pārskata gada beigām bija sekojoši:

31.12.2016 31.12.2015
EUR EUR
Saistības 1 692 834 1 702 418
Naudas līdzekli (2 872 519) (1 739 013)
Parādi, neto (1 179 685) (36 595)
Pašu kapitāls 6 774 520 7 119 073
Saistību attiecība pret pašu kapitālu 25% 24%
Neto saistību* attiecība pret pašu kapitālu -17% -1%

* Neto saistības aprēķina no kopējām saistībām atskaitot naudas ekvivalentu atlikumu.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesās vērtības noteikšana

  1. SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz tv, vā vēltēšanas tehnikā tiek izmantoti 13. SFPS nosāka vēltēsanās temliku movērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem noverojami tirgus dati, var an tirgus dati nav novenika atspoguļo Grupas pieņemumus pat tirgus situāciju.
    avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērēšanas tehnika atspoguļo avotiem. Ja tilgus dati nav noverojami, vertosami. Veicot pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Grupa ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt tarījuma cenu pie kuras tirgus Patiesas vērtības noteksanās mērķis, pat jā ili gas iesēks iestēšanas datumā pašreizējos tirgus
dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrē apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotēās cenas vai vērtēšanas vai vērtēšanas Lai ribelku manist instruments paloos 'etus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem Balstoties uz patiesās tennīku, kas iekļuuj noversjaišanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju; 1 -

Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu 2. sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas - 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem val vērtesanas tennika T.imeni dok izmantodesiamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati - 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aritīvu vai saistību tones. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīt tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

  1. līmenī iekļauta nauda un naudas ekvivalenti. Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu aktīvi, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus. Grupa uzskata, ka šo finanšu aktīvu patiesā vērtība atbilst to sākotnējai nominālvērtībai un uzskaites vērtībai jebkurā no turpmākiem datumiem.

Grupai nav finanšu aktīvu un saistību, kuri tiek iekļauti 2. līmenī.

  1. līmenis ietver pircēju un pasūtītāju parādus, citus debitorus, parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citiem kreditoriem, aizņēmumus un citas finanšu saistības. Šo Grupas finanšu aktīvu termiņš pārsvarā ir līdz sešiem mēnešiem, tāpēc Grupa uzskata, ka šo finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atbilst to sākotnējai nominālvērtībai un uzskaites vērtībai jebkurā no turpmākiem datumiem.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek sniegta informācijas atklāšanas nolūkā

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Grupas zeme un ēkas ir novērtētajā vērtībā. Vērtībā. Vērtējums veikts kombinējot ienākumu un tirgus pieju Grupas zonro ar on otacinskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek nienents, ka vērtējumā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami dati, kas atbilst 3. līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Visnozīmīgākie izmantotie dati šajā vērtēšanas pieejā ir nomas cena par kvadrātmetru un līdzīgu īpašumu vīsnošanas cenas, kas tiek koriģētas par galvenajām atšķirībām, kā, piemēram, īpašuma lielums, atrašanās vieta u.c.

4. IENEMUMI 2016
EUR
2015
EUR
Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi
Apdrošināšanas segtie pakalpojumi t.s.:
Maksas ambulatorie pakalpojumi
Maksas stacionārie pakalpojumi
5 450 279
505 057
280 812
224 245
5 130 369
426 370
230 239
196 131
191 136
Stacionārā aprūpe
Stomatoloģiskie pakalpojumi
Rezidentu apmācība
59 099
24 008
3 463
19 520
20 018
271
Cītī ieņēmumi
KOPA
6 041 906 5 787 684

Grupa neatklāj informāciju par neto apgrozījuma sadalījumu pa saimieciskās darbības veidiem atbilistoši Grupa neatkiaj informaciju par neto apgrāma regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE
Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Parlamenta un Padonies 2000. gada 20. gadā 20. gadā novarētu nopietni kaitēt Grupas interesēm.
2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, jo tās atklāšan

5. SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMAKSAS

2 601 300 2 495 693
Darba samaksa 395 570 480 978
Pamatlīdzekļu nolietojums 698 511 687 765
Medikamenti, medicīniskie materiāli 595 486 571 294
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 240 622 260 076
Komunālie un uzturēšanas izdevumi 292 254 315 182
Neatskaitāmais pievienotās vērtības nodoklis 151 314 50 634
Aparatūras noma 148 268 175 685
Remonta izdevumi 139 417 136 184
Saimniecības preces un inventārs, pārējie materiāli 23 809 20 461
Apsardzes izdevumi 58 401 43 640
Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi 3 632 64 490
Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņa 34 181 45 198
Pacientu ēdināšanas izdevumi 22 720 21 078
IT izmaksas 22 685 26 562
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 10 698 12 095
Nekustamā īpašuma nodoklis 33 349 29 865
Reklāmas izdevumi 10 912 13 657
Biroja izmaksas 6 819 6 040
Apdrošināšanas izmaksas 13 719 16 016
Transporta izmaksas 72 575 90 278
Citas izmaksas 5 562 871
KOPA 5 576 242
6. ADMINISTRACIJAS IZMAKSAS
Darba samaksa 353 742 376 148
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 81 371 86 976
Sakaru izdevumi 60 964 17 859
Revīzijas izmaksas 15 053 15 140
Biroja uzturēšanas izmaksas 13 739 9 663
Bankas pakalpojumi 9 497 9 888
Juridiskie pakalpojumi 79 909 900
Citas administrācijas īzmaksas 14 526 9 497
KOPA 628 801 526 071

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

7. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI

I. PAREJIE SAIMINIEUIONAO DARDIDAO IEI LIMUNI 2016 2015
lenēmumi no nomas maksas EUR EUR
179 166 153 617
Sanemto ERAF līdzekļu amortizācija 30 232 36 499
Atmaksātais pārmaksātais nodoklis 19 876 19 953
Pārējie ieņēmumi 96 640 65 843
KOPA 325 914 275 912

8. PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS

2016
EUR
2015
EUR
Zaudējumi no zemes vērtības samazināšanās (skatīt 10.piezīmi) 600 000
Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas 175 051 90 868
Pārējie izdevumi 29 928 24 154
KOPA 204 979 715 022

9. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

2016 20110
EUR EUR
232 000
(276 753) (114 426)
(44 753) (114 426)

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Grupas (zaudējumiem) / peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

(Zaudējumi) / peļņa pirms nodokļiem (42 000) (740 368)
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi (6 300) (111 055)
Nodokla ietekme no:
Neatskaitāmo izdevumu ietekme 2874 1727
letekme no izmaiņām citās neatzītajās pagaidu atšķirībās (4 575) (5 098)
Atliktā nodokļa korekcijas (36 752)
Nodokļu ienākumi (44 753) (114 426)

10. Pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi

Nemateri-
ālie iegul-
dījumi
Ekas un zeme lekārtas un
mašīnas
Pārējie
pamatlīdzekļi
Nepabeigt
a
celtniecība
Pamat-
līdzekli kopā
Ilgtermina
ieguldījumi
kopā
EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR
Sākotnējā vai
pārvērtā
Vērtība
31.12.2014. 73 849 7 010 889 3 601 362 535 540 526 606 11 674 397 11 748 246
Vertibas
samazinājums
= (600 000) (600 000) (600 000)
legadats 11 687 34 835 50 948 162 585 248 368 260 055
Pārvietots 429 740 (429 740) (276 055) (280 200)
Izslēgts (4 145) (52 296) (24 292) (42 896) (156 571)
31.12.2015. 81 391 6 788 333 3 611 905 543 592 102 880 11 046 710 11 128 101
Pārvietots 130 782 (130 782) (335 818) (335 818)
Pārvērtēts (335 818) 892 061 959 566 964 234
legādāts 4 668 44 212 23 293 (2 088 842)
izslēgts (2 046) (1 900 000) (160 374) (26 422) (2 086 796)
31.12.2016. 84 013 4 683 297 3 495 743 540 463 864 159 9 583 662 9 667 675
Nolietojums
31.12.2014. 65 535 424 879 2 997 960 471 047 3 893 886 3 959 421
Par 2015. gadu 10 605 134 632 295 425 40 316 470 373 480 978
Par izslēgto (4 145) (24 292) (42 896) (67 188) (71 333)
31.12.2015 71 995 559 511 3 269 093 468 467 4 297 071 4 369 066
Par 2016. gadu 5 345 137 311 214 905 38 009 390 225 395 570
Par izslegto (2 046) (24 948) (156 722) (25 717) (207 387) (209 433)
31.12.2016. 75 294 671 874 3 327 276 480 759 4 479 909 4 555 203
Atlikusī
bilances
vērtība
31.12.2014.
8 314 6 586 010 603 402 64 493 526 606 7 780 511 7 788 825
Atlikusī
bilances
vērtība
31.12.2015.
g 396 6 228 822 342 812 75 125 102 880 6 749 639 6 759 035
Atlikusi
bilances
vērtība
31.12.2016.
8719 4 011 423 168 467 59 704 864 159 5 103 753 5 112 472

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Grupa izmanto pārvērtēšanas politiku, lai novērtētu zemi un ēkas. Zemes, ēku un būvju novērtēšanu 2016. gada laikā un sagatavojot šo finanšu pārskatu veica neatkarīgie eksperti. Neatkarīgie eksperti veica novērtējumu, apvienojot salīdzināmo darījumu metodi. Galvenie pieņēmumi, nosakot aktīvu patieso vērtību: aktīva stāvoklis, aktīva atrašanās vieta, ierobežojumi pārdot aktīvu, zonējuma regulējums, apvienojums ar citiem aktīviem un saistībām uzņēmējdarbības veikšanai. Saskaņā ar Grupas vadības viedokli objektu patiesā vērtība atbilst to uzskaites vērtībai pēc pārvērtēšanas 2016. gada 31. decembrī. Ēku un būvju pārvērtēšanas uz leju rezultāts EUR 335 818 tika atzīts kā iepriekš atzītās Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājums, atskaitot atliktā nodokļa ietekmi. Papildus tam 2016. gadā Grupas vadība ir izvērtējusi tendenci administratīvo telpu īres cenās un pārdošanas darījumos un secināja, ka uzskaites vērtība citiem pārvērtētajiem īpašumiem nebija būtiski atšķirīga no tās, kas būtu noteikta, izmantojot pārvērtēšanas metodi pārskata gada beigās.

Ēku un zemes patieso vērtību ir noteicis ārējs, neatkarīgs vērtētājs ar atzītu profesionālo kvalifikāciju un nesenu pieredzi attiecīgajā vietā esošo līdzīgas kategorijas īpašumu vērtēšanā.

Ēkas un zemes ir kategorizētas kā 3. līmenis patiesās vērtības hierarhijā. Tabulā uzrādīta nozīmīgāko postenī "Ekas un zemes" iekļauto nekustamo īpašumu patiesās vērtības novērtēšanai izmantotā vērtēšanas metodes, kā arī būtiskākie nenovērojamie dati:

Veids Vērtēšanas metode Būtiski
nenovērojami dati
Salstipa starp butiskiem
nenovērojamiem datiem un
patiesās vērtības novērtēšanu
Ekas un zemes
gabals
EUR 852 122
Patiesā vērtība tika aplēsta
kā vidējā vērtība no:
vērtībā Rīgā Tirgus salīdzinājuma
metode: Patiesā vērtība
noteikta, balstoties uz
salīdzināmu ēku
pārdošanas darījumu
rezultātiem.
Cena par m² EUR
349
Patiesā vērtība pieaugtu
(samazinātos), ja cena par m² būtu
augstāka (zemāka).
Diskontētās naudas
plūsmas metode: Modelis ir
balstīts uz diskontēto
naudas plūsmu
pakalpojumu sniegšanas
rezultātā
Nomas maksa par
m2 - 3.5 EUR - 5
EUR
Noslogojums - 90%
Kapitalizācijas likme
- 10%
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu
(samazinātos), ja:
Nomas maksas likme būtu
augstāka (zemāka)
Noslogojuma koeficients
būtu augstāk (zemāk)
Kapitalizācijas likme būtu
zemāka (augstāka);

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Veids Vērtēšanas metode Būtiski
nenovērojami dati
Saistība starp būtiskiem
nenovērojamiem datiem un patiesās
vērtības novērtēšanu
Ekas un zemes
gabals
EUR 380 000
Patiesā vērtība tika aplēsta kā
vidējā vērtība no:
vērtībā Rīgā Tirgus salīdzinājuma mētode:
Patiesā vērtība noteikta,
balstoties uz salīdzināmu ēku
pārdošanas darījumu rezultātiem.
Cena par m² EUR
156
Patiesā vērtība pieaugtu (samazīnātos),
ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka).
Diskontētās naudas plūsmas
metode: Modelis ir balstīts uz
diskontēto naudas plūsmu
pakalpojumu sniegšanas
rezultātā
Nomas maksa par
m² - 1.5 EUR - 3.5
EUR
Noslogojums - 50% -
- 95%
Kapitalizācijas likme -
- 10%
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu
(samazinātos), ja:
Nomas maksas likme būtu augstāka
-
(zemāka)
Noslogojuma koeficients būtu
augstak (zemak)
Kapitalizācijas likme būtu zemāka
(augstāka).
Ekas un zemes
gabals
EUR 2 052 536
Patiesā vērtība tika aplēsta kā
vidējā vērtība no:
vērtībā Rīgā Tirgus salīdzinājuma metode:
Patiesā vērtība noteikta,
balstoties uz salīdzīnāmu ēku
pārdošanas darījumu rezultātiem.
367 Cena par m2 EUR Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos),
ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka).
Diskontētās naudas plūsmas
metode: Modelis ir balstīts uz
diskontēto naudas plūsmu
pakalpojumu sniegšanas
rezultata
Nomas maksa par
m2 - 2 EUR - 5
EUR
Noslogojums - 90% -
Kapitalizācijas likme
- 9%
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu
(samazinātos), ja:
- Nomas maksas likme būtu augstāka
(zemāka)
Noslogojuma koeficients būtu
augstāk (zemāk)
Kapitalizācijas likme būtu zemāka
(augstāka).
Ekas un zemes
gabals
EUR 554 358
vērtībā Rīgā
Patiesā vērtība tika aplēsta kā
vidējā vērtība no:
Tirgus salīdzinājuma metode:
Patiesā vērtība noteikta,
balstoties uz salīdzināmu ēku
pārdošanas darījumu rezultātiem.
309 Cena par m2 EUR Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos),
ja cena par m² būtu augstāka (zemāka).
Diskontētās naudas plūsmas
metode: Modelis ir balstīts uz
diskontēto naudas plūsmu
pakalpojumu sniegšanas
rezultātā
Nomas maksa par
m² - 1 EUR - 4.5
EUR
Noslogojums - 90% -
Kapitalizācijas likme
- 9.5%
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu
(samazīnātos), ja:
- Nomas maksas likme būtu augstāka
(zemāka)
Noslogojuma koeficients būtu
augstāk (zemāk)
Kapitalizācijas likme būtu zemāka
(augstāka);

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Ja zeme un ēkas netiktu pār vērtētas un būtu uzrādītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu, to bilances vērtība būtu šāda:

31.12.2016.
EUR
31.12.2015.
EUR
Sākotnējā vērtība 2 790 088 3 050 890
Uzkrātais nolietojums
BILANCES VERTIBA
(1 005 937)
1 784 151
1 112 685)
1 938 205
  1. gadā Grupa atzina zaudējumus EUR 600 000 apmērā, kas saistīti ar zemes gabala Jūrmalā atgūstamās summas samazinājumu. Jūrmala 2015. gadā piedzīvoja nekustamā īpašuma cenu būtisku kritumu ģeopolitiskās situācijas un izmaiņu tiesību aktos par pagaidu uzturēšanās atļaujas piešķiršanu nerezidentiem ietekmē. Būtiski samazinājās pieprasījums pēc nekustamajiem Jūrmalā no Krievijas un bijušās NVS valstu rezidentu puses, rezultātā samazinot tirgus cenas luksus nekustamajiem Jūrmalā. Vadība pamatoja aptuveno atgūstamo vērtību minētajām zemes gabalam ar tā patieso vērtību. Vērtēšanu veica sertificēts vērtētājs SIA "Latio" (sertifikāta Nr. 19) pēc stāvokļa 2015. gada 31. decembrī, pamatojoties uz tirgus pieeju, izmantojot informāciju par jaunākajiem līdzīgu īpašumu pārdošanas darījumiem. Galvenie pieņēmumi, nosakot aktīvu patieso vērtību: aktīva stāvoklis, aktīva atrašanās vieta, ierobežojumi pārdot vai izmantot aktīvu, zonējuma regulējums, apvienojums ar citiem un saistībām uzņēmējdarbības veikšanai. 2016. gadā nekustamais īpašums Jūrmalā tika pārdots. Zaudējumi no pārdošanas iekļauti Pārējās saimnieciskās darbības izdevumos (skatīt 8. piezīmi).

11. KRĀJUMI

31.12.2016. 31.12.2015.
EUR EUR
Medikamenti 124 505 102 926
Citi materiāli 9 629 1 567
KOPA 134 134 104 493
12. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI
31.12.2016. 31.12.2015.
EUR EUR
Nacionālais veselības dienests 116 497 131 229
P. Stradina klīniskā universitātes slimnīca 10 687
Apdrošināšanas sabiedrības 37 477 40 078
Citas iestādes, sabiedrības, personas 56 071 31 581
Radniecīgo sabiedrību parādi 23 447
Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem (12 788) (12 788)
KOPA 220 704 200 787
  1. un 2015. gada 31. decembrī pircēju un pasūtītāju parādu patiesā vērtība atbilda to uzskaites vērtībai.

Pircēju un pasūtītāju parādu vecuma analīze

31.12.2016
Bruto parāds
EUR
31.12.2016
Uzkrājums
EUR
31.12.2015
Bruto parāds
EUR
31.12.2015
Uzkrājums
EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas
terminu 195 934 192 961
Kavēts no 0 - 89 dienām 10 483 361
Kavēts virs 90 dienām 27 075 (12 788) 20 253 (12 788)
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā 233 492 (12 788) 213 575 (12 788)

13. NAUDA UN NAUDAS LĪDZEKĻI

31.1222016 51.12.4010
EUR EUR
Norēkinu konts, EUR
Norēkinu konts, USD
2 828 881 1 571 473
5 540 5 364
Naudas līdzekļi kasē, EUR 6 865 4 320
Naudas līdzekļi depozītā, EUR 30 849 157 568
Nauda ceļā, EUR
KOPA
384 288
2 872 519 1 739 013
  1. un 2015. gada 31. decembrī Grupai ir noslēgts līgums ar banku par atvērto termiņdepozītu ar naudas izmaksu septiņu dienu laikā no pieteikuma brīža.

14. PAMATKAPITĀLS

Grupas Mātes sabiedrības pamatkapitāls 2016. gada 31. decembrī ir EUR 1 120 000 un sastāv no 800 000 kapitāla daļām, katras daļas nominālvērtība ir EUR 1.40.

Grupas Mātes sabiedrības pamatkapitāls pieder šādiem akcionāriem:

31.12.2015.
Akciju skaits Kapitāla daļa % Akciju skaits Kapitāla daļa %
140 000 17.50% 140 000 17.50%
140 000 17.50% 140 000 17.50%
70 565 8.82% 70 565 8.82%
82 917 10.36% 82 880 10 36%
102 388 12.80% 102 388 12.80%
54 811 6.85% 54 811 6.85%
209 319 26.16% 209 356 26 17%
800 000 100.00% 800 000 100.00%
1 120 000 1 120 000
31.12.2016.

Visas Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas ar neierobežotām balsstiesībām.

2046

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI (TURPINĀJUMS)

15. ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBAS

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski liešņa veikt oādrodnība vēlo atlikta ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju.

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām un to vērtībām uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķina mērķiem.

Atzītais atliktais nodoklis attiecināms uz sekojošām pagaidu atšķirībām:

Aktīvi/
(saistības)
EUR
Atzīts
pelnas vai
zaudējumu
aprēkinā
EUR
Aktīvi/
(saistības)
31.12.2014, 2015. gadā, 31.12.2015, 2016. gadā, 2016. gadā, 31.12.2016,
EUR
Atzilis
pelnas vai
zaudējumu Atzīts pašu
aprēkinā
EUR
kapitālā
EUR
Aktīvi/
(saistības)
EUR
Pamatlīdzekļu nolietojums un
pārvērtēšana
(815 831) 96 333 (719 498) 314 999 13 621 (390 878)
Pārnesamie nodokļu zaudējumi 8 690 8 690 (8 690)
Uzkrājumi 20 153 9 403 29 556 (29 556)
Neto atliktā nodokļa saistības (795 678) 114 426 (681 252) 276 753 13 621 (390 878)

Kopējā atliktā nodokļa kustība:

AUTO CUIV
EUR EUR
(681 252) (795 678)
276 753 114 426
50 373
(36 752)
390 878 (681 252)
31.12.2016. 31.12.2015.
EUR
27 926 30 232
421 247 449 174
449 173 479 406
EUR

lenākumi amortizēti un iekļauti 2016. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā EUR 30 232 (2015: EUR 36 499) vērtībā (skatīt 8. pielikumu).

17. PARĀDI PIEGĀDĀTĀJIEM UN DARBUZŅĒMĒJIEM UN CITI KREDITORI

31.12.2016.
EUR
31.12.2015.
EUR
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
Neizmaksātās algas
Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem
Finanšu saistības kopā
Nodoklu parādi
Sanemtie avansi
Citi kreditori
136 363 74 587
157 306 144 200
195 722 192 090
489 391 410 877
360 395 128 253
1 757 1 983
1 240 647
363 392 130 883
Nefinanšu saistības kopā
KOPA 541 760
852 783

Grupas parādu piegādātājiem, darbuzņēmējiem un citiem kreditoriem uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo īstermiņa finanšu instrumentiem diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.

18. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Sabiedrības vadībai nav informācijas par Grupas izdotām garantijām, galvojumiem, esošām vai draudošām tiesas prāvām un citām iespējamām saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt Grupas finansiālo stāvokli. Tā kā tiodu pravai nav radušies būtiski zaudējumi no ar ārstēšanu saistītām pacientu pretenzijām, vadība uzskata, ka nav jāveido uzkrājumi vai jānodrošināšanu pret šādiem gadījumiem.

19. KAPITĀLO MAKSĀJUMU SAISTĪBAS

Noslēgtie līgumi par kapitālizdevumiem pārskata gada beigās, bet, kas vēl nav radušies:

Pamatlīdzekļi

402 tūkstoši 98 tūkstoši

20. ZIŅAS PAR OPERATĪVĀS NOMAS LĪGUMIEM, KURIEM IR SVARĪGA NOZĪME GRUPAS DARBĪBĀ

Grupa ir noslēgusi 25 operatīvā līzinga līgumus par iekārtu nomu. Saskaņā ar šo līgumu maksājamā nomas maksa ir:

2017. gadā 265 222 EUR
2018.-2020. gadā 1 326 109 EUR

21. DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSEM

  1. gadā Grupa veica darījumus ar valdes un padomes locekļiem saistīto pusi SIA "Kodolmedicīnas klīnika", izrakstot rēķinus par nomas maksu EUR 23 447 apmērā. Izņemot 23. pielikumā minēto vadības atalgojumu, Grupai nebija citu darījumu ar saistītām personām.

22. ATLĪDZĪBA ZVĒRINĀTU REVIDENTU KOMERCSABIEDRIBAI

2016
EUR
2015
EUR
Finanšu pārskatu revīzija 15 053 15 140
15 053 15 140

23. VADĪBAS ATALGOJUMS

2016
EUR
2015
EUR
70 248 87 296
16 593
27 319
5 951
261 533
64 432
435 113 463 124
2016 2015
380 373
3 3
5 5
372 365
16 259
32 119
7 083
251 375
58 029

25. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA

Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:

EUR
legādes brīdī (2014. gada oktobrī) 1 152 149
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla daļa no zaudējumiem pēc iegādes (3 236)
Atlikums 2014. gada 31. decembrī 1 148 913
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2015. gadā (250 626)
Dividendes (6 093)
Atlikums 2015. gada 31. decembrī 892 194
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2016. gadā (106 363)
Dividendes (25 109)
Atlikums uz 2016. gada 31. decembri 760 722

25. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA (TURPINĀJUMS)

31.12.2016 31.12.2015
EUR EUR
Mazākuma daļa SIA Neirožu Klīnika 49.6% 49.6%
ligtermina aktīvi 11 386 256 186
Apgrozāmie līdzekļi 1 781 508 202 781
Ilgtermina saistības (10 853)
Istermina saistības (259 181) (49 254)
Neto aktīvi 1 58 713 398 860
līgtermiņa aktīvu patiesās vērtības korekcija iegādes brīdī 1 399 918
Neto aktīvi pēc korekcijām 1 533 713 1 798 778
Uz mazākuma daļu attiecīnātie neto aktīvi 760 722 892 194
lenēmumi 438 164 438 568
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) 1 203 097 662
Pārējie visaptverošie ienākumi
Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā 1 203 097 652
Patiesās vērtības korekcijas izmaiņas, ieskaitot atliktā nodokļa efektu (1 417 539) (505 956)
Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā (214 442) (505 294)
Uz mazākuma daļu attiecināmie pārskata gada zaudējumi
Uz mazākuma daļu attiecīnāmie pārskata gada pārējie visaptverošie
(106 363) (250 626)
ienākumi

26. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā, kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Grupas finanšu pārskatu par 2016. gadu.

Valdes priekšsēdētājs Valdes laceklis Jānis Birks Juris Imaks Valdes loceklis Galyena grāmatvede Anatolijs Ahmetovs Gunta Kaufmane

  1. gada 28. aprīlī

Talk to a Data Expert

Have a question? We'll get back to you promptly.