Audit Report / Information • Apr 28, 2017
Audit Report / Information
Open in ViewerOpens in native device viewer

(vien. reģistrācijas numurs 40003306807)
SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR EIROPAS SAVIENIBA APSTIPRINĀTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS
Rīga, 2017
| Vispārīgā informācija par Grupas mātes sabiedrību | 3-4 |
|---|---|
| Vadības ziņojums | 5-6 |
| Paziņojums par valdes atbildību | 7 |
| Neatkarīgu revidentu zīņojums | 8 - 13 |
| Konsolidētie finanšu pārskatī: | |
| Konsolidētais Peļņas vai zaudējumu aprēķins un pārējie visaptverošie ienākumi | 14 |
| Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats | 15 - 16 |
| Konsolīdētais pašu kapitāla īzmaiņu pārskats | 17 |
| Konsolidētais naudas plūsmas pārskats | 18 |
| Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi |
GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 27.08.2014; Reģistrācijas numurs: 40003306807
GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV - 1005, Latvija
Slimnīcu darbība (86.10) Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.74) Citur neklasificēta izglītība (85.59) Vispārējā ārstu prakse (86.21) Specializētā ārstu prakse (86.22) Zobārstu prakse (86.23) Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā (86.90) Aprūpes centru pakalpojumi (87.10) Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu (87.90) Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi (88.99) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi (96.09)
GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS AKCIJAS: Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40
ISIN kods:LV0000100741
Ilze Birka 17.50% Mārtinš Birks 17.50% Jānis Birks 12.80% Guna Svarcberga 10.36% Ilze Aizsilniece 8.82% Adomas Navickas 6.85%
No 2010. gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai
Mārtins Birks - Padomes priekšsēdētājs Viesturs Silinš - Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēnijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis
No 2014. gada 1. maija līdz pārskata parakstīšanas dienai, ja nav norādīts citādi
Jānis Birks - Valdes priekšsēdētājs Juris Imaks - Valdes loceklis Vita Švarcberga - Valdes locekle līdz 2016. gada 6. jūlijam Anatolijs Ahmetovs - Valdes loceklis, kopš 2017. gada 13. janvāra
"Neirožu Klīnika" SIA Mātes sabiedrības līdzdalība: 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 Reģistrācijas numuro.
Reģistrācija Komercreģistrā: 2004. gada 16. fiebruāris Registracija Romereregistrarospekts 48, Jūrmala, LV 2015
PĀRSKATA GADS: 2016. gada 1. janvāris – 2016. gada 31. decembris
KPMG Baltics SIA Licence No.55 Vesetas iela 7 Riga, LV-1013 Latvija
Atbildīgā zvērinātā revidente: Armine Movsisjana Sertifikāts Nr. 178
AS Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem piegima AS Latvijas Juras medicinas centrs (LIMC var sabitaris seselbas aprūpes centra Patversmes centra Patversmes privata arstniecības iestādē, kas sāstāv ir oārkārtās slimnīcas un Ziemeļu diagnotikas ielā 10. Rīgā ielā 23, Rīgā, Centralas silmicas Patvelsnies iedā 25, 16,5 vēsas lības aprīges centrā Melīdas ielā 10, Rīgā.
centra Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26, Rīgā, un Vecmīgrāvja riekumāti centra Vecmilgravja 5. linijā 26, Kigā, un vēcuniga rīgi priilas 16turpmāk kopā — Grupa) vidējais darbinieku
2016. gadā LJMC un tās meitas sabiedrības "Neirožu klīnika" bisk 2016. gada LJMC un tas melas sablednibas "Nenozīt krimkā" otiek kotētas "Nasdaq Kiga, AS" Otrajā sarakstā.
skaits kopā bija 380. AS Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas ti skaits kopa bija 380. AS Latvijas nirās niedroims celtis arī vis skaitari.lv. SIA "Neirožu klīnikā" piedāvā
Pilna informācija par Grupu tiek nodrošināta: www.ljme.lv kļūrik Pilna informācija par Grupu tiek nodrosmatas medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.
Sākot ar 05.09.2013. AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts IR Veseiības inspekcijas apstiprinātajā Sākot ar 05.09.2013. AS Lātvijas Jūras incucinās tūrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedzīnas sistēmus Arstniecības iestāžu sārākstā, kās sinēti instrāks tarijas veselības aprīņes iestījas iestījas iestījusibas iestāju reģistrāvisma tūrisma pakalpojumus kā uzucāmi partierī, un tās dod privisstistītās ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz kopulna, jo tājā ir ieņautas laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.
LIMC ir akreditējis Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā Klīniski diagnostisko laboratoriju Patversmes ielā 23, Rīga.
LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.
LIMC un SIA "Neirožu klīnika" 2016. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts LJMC un STX "Nerozā kalnojumu sniegšanu 2016. gada budžetā paredzētajā apjomā.
Par vienu no 2016. gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LIMC rai vienu no 2010. gada attiscības medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir apvieno iztvijas arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, ka vidas I augstā un konkurcēpējigā arī arpas arī isma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR iākis, ka LīMC ir iekļaus valstā turpinās piesaistīt medicīnas tūristus no ES, uzlabojot savu vēselības inspēkcija. 2017. gadā, kā arī aktīvi reklamējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem pākalpojumu "piedavajumu" paivāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2017. gadā turpinās veikt iedzīvotājism. barpiesties inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt mvestojas ar meiķi teviese ntu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par perodzinātās iestādēm. Sabiedrība 2017. gadā ir paredzējusi samazināt savu daļu SIA "Neirožu klīnika".
AS Latvijas Jūras medicīnas centrs Adrese: Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005 Vien. reģistrācijas numurs: 40003306807
2016.gada divpadsmit mēnešos LJMC ir strādājis atbilstoši 2016.gada apstiprinātajam budžetam: ieņēmumu plāns ir izpildīts par 106.27% un izdevumu daļa ir izpildīta par 109.38%, salīdzinot ar 2016.gada divpadsmit mēnešos plānoto. Grupas peļņa radās galvenokārt dēļ 2014. gada komercdarbības apvienošanas ar SIA "Neirožu klīnika" un pievienoto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām.
Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2017. gadā ir plānots investīciju apjoms EUR 500 000 apjomā.
Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.
Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.
Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.
Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtuļ būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli vai kuri būtu jāatklāj pievienotajā konsolidētajā finanšu pārskatā.
Valdes oceklis Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks Juris Imaks Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs 2017. gada 28. aprīlī
AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.
Finanšu pārskati, kas ietverti no 14. līdz 44. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tās 2016. gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.
lepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātājiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk - SFPS), balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.
Sabiedrības valde ir atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi,
Valdes priekšsēdētājs Valdes oceklis Juris Imaks Jānis Birks Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

KPMG Baltics SIA Vesetas iela 7. Rīga, LV-1013 Latvija
+371 67038000 Tālrunis +371 67038002 Fakss kpmg.com/lv
Esam veikuši AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ("Sabiedrība") un tās meitas sabiedrību Pievionotio Esarrī Vēlkusi AS Latvijas Valdo Thodisau pārskatu no 14. līdz 44. lapai revīziju. Pievienotie finanšu pārskati ietver:
Mūsuprāt, pievienotie konsolidētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Masaprat, providēto medicīnas centrs konsolidēto finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī un par to konsolidētajiem darbības finanšu rezultātiem un konsolidēto naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).
Atbilstoši LR Revīzijas pakalpojumu likumam mēs veicām revīziju saskaņā ar LR atzītiem Atblistosi Eri novizijas standartiem (turpmāk - SRS). Mūsu pienākumi, kas noteikti šajos starptartos, ir turpmāk aprakstīti mūsu ziņojuma sadaļā Revidentu atbildība par konsolidēto finanšu pārskatu revīziju.
Mēs esam neatkarīgi no Koncerna saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes izstrādātā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa (SGĒSP kodekss) prasībām un LR Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautajām neatkarības prasībām, kas ir piemērojamas mūsu veiktajai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijai Latvijas Republikā. Mēs esam ievērojuši arī SGĒSP kodeksā un LR Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktos pārējos profesionālās ētikas principus un objektivitātes prasības.
Mēs uzskatām, ka iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam.

Galvenie revīzijas jautājumi, kas, pamatojoties uz mūsu prūsu profesionālo Galvenie revizijas Jautajumi Ir Tadi Jadujuni, Kaor Janizijā bija visnozīnījākie. Šie spriedumu, parskata pelīda Konsolidēto finanšu pārskatu nevīzijas kontekstā, kā arī
jautājumi kopumā tika apskatīti konsolidēto finanšu pārskaties atsovišku atziņumu jautājumi kopumā tika apskatīt Konsolidēto finānāt parkstiem, tāpēc atsevišķu atzinumu
sagatavojot atzinumu par šiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tāpēc atsevišķ par šiem jautājumiem mēs neizsakām.
| leņēmumu par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem atzišanā | |
|---|---|
| Svarīgs revīzijas jautājums | Atbilde |
| leņēmumi no ambulatoro medicīnas (ieskaitot sniegšanas pakalpojumu segtos pakalpojumus) apdrošinātāju konsolidētajos finanšu pārskatos par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī: 5,73 miljoni EUR. pārskatu finanšu Konsolidēto apakšpunkts n) 2. piezīmes (grāmatvedības uzskaites politika) un 4. piezīme (finanšu informācija). Koncerns klientiem piedāvā plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kuru cenas tiek noteiktas, izmantojot sarežģītus aprēķinus. 52% ieņēmumu no medicīnas pakalpojumu sniegšanas veido ar Nacionālā veselības dienesta saņemtais valsts starpniecību finansējums. Tā kā valsts finansējums tiek piešķirts konkrētiem periodiem, pastāv risks, ka var tikt veiktas ieņēmumu atzīto manipulācijas periodizācijā un summās ar mērķi pēc iespējas efektīvāk izmantot valsts piešķirtos līdzekļus. profesionālo darbinieku Turklāt atalgojums ir piesaistīts atzīto ieņēmumu apjomam, un šis apstāklis var radīt papildu pamudinājumu manipulēt atzītos ieņēmumus. Tādējādi pastāv paaugstināts risks, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ ieņēmumi varētu tikt uzrādīti neatbilstoši, tai skaitā, vadībai pārkāpjot iekšējās kontroles. |
Mūsu veikto procedūru ietvaros, cita starpa: Izskatījām ieņēmumu no medicīnisko pakalpojumu sniegšanas atzīšanas procesu pārbaudījām ieņēmumu atzīšanas un kontroles mehānismu uzbūvi un ieviešanu, ieskaitot kases aparātu mēneša atskaitēs norādīto summu salīdzināšanu ar finanšu pārskatos atzītajām summām. procedūras analītiskās un Veicam grāmatojumu testēšanu ar mērķi noteikt un pārbaudīt potenciālo kļūdu risku, kas varētu rasties no tā, ka vadība neievēro ieviestos kontroles mehānismus. Veicām substantīvas procedūras, lai izvērtētu analītiskās tendences, kas varētu liecināt par būtiskām kļūdām, un salīdzinājām atzītos ieņēmumus ar kases aparātu atskaitēm, ka arī saņēmām pārskata gada apgrozījuma apstiprinājumu no Nacionālā veselības dienesta un apdrošināšanas sabiedrībām. Atlikušos ieņēmumus pārbaudījām, izlases veidā salīdzinot tos ar saņemtajiem maksājumiem. Lai iegūtu papildu revīzijas pierādījumus par ieņēmumu atzīšanas precizitāti, izskatījām pēcapmaksas no visiem sanemtas galvenajiem klientiem. Izskatījām detalizētu pēcapmaksu atšifrējumu, lai pārliecīnātos par debitoru parādu atgūstamības novērtējumu 2016. gada 31. decembrī. Lai iegūtu revīzijas pierādījumus tam, ka ieņēmumi ir atzīti pareizajā periodā, izlases veicām periodizācijas testēšanu veidā ieņēmumiem, kas atzīti īsi pirms un pēc gada beigām. |

| Atalgojuma izdevumu pilnīgums | |||
|---|---|---|---|
| Svarīgs revīzijas jautājums | Atbilde | ||
| Atalgojuma izdevumi konsolidētajos finanšu pārskatos par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī: 2,96 miljoni EUR. finanšu Konsolidēto parskatu apakšpunkts 2. piezīmes m) (grāmatvedības uzskaites politika) un 5., 6. un 23. piezīme (finanšu informācija). Aptuveni 50% no atalgojuma izdevumiem gadā, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, veido mainīgā samaksa, kas aprēkināta, balstoties uz profesionālo medicīnas darbinieku sniegto pakalpojumu apjomu un veidu un likmēm, kuras ir noteikusi vadība vai kuras ir paredzētas līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par valsts finansētiem pakalpojumiem. Atalgojuma aprēkināšanas process, kam raksturīgi sarežģīti aprēķini ar daudziem ievades datiem, Koncernā nav automatizēts. Tas ievērojami palielina kļūdu risku, un tādējādi atalgojuma izdevumu pilnīgums tika atzīts kā būtisks risks. |
Mūsu veikto procedūru ietvaros, cita starpā: Izskatījām mainīgās samaksas aprēķinus, par I dažāda veida pārrēkinot maksu ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem. Veicām substantīvas analītiskās procedūras, nosakot paredzamo mainīgo atalgojumu par pakalpojumiem, kurus finansē Nacionālais veselības dienests. Analītisko procedūru veikšanā izmantojām Nacionālā veselības sarakstu sagatavotu dienesta par pakalpojumiem, kas sniegti visa pārskata gada laikā, un piemērojām šiem pakalpojumiem vadības noteiktās likmes. Tā kā mainīgā atalgojuma likmes ģimenes ārstiem nosaka Nacionālais veselības dienests, mēs izlases veidā salīdzinājām atalgojuma izdevumus ar Nacionālā veselības dienesta iesniegtajām atskaitēm. Mainīgais atalgojums par maksas medicīnas 0 pakalpojumiem tika pārrēkināts izlases veidā. Lai pārbaudītu mainīgā atalgojuma pilnīgumu, mēs salīdzinājām atlasītu darbinieku atalgojuma aprēķinus ar atskaiti par kopējiem maksas medicīnas pakalpojumiem, kas sniegti visa gada laikā. Aprēķinos izmantotās mainīgā atalgojuma likmes mēs salīdzinājām arī ar likmēm, kuras ir noteikusi vadība un kuras ir minētas darba ligumos. |
Pievienotajā konsolidētajā gada pārskatā ietvertā atbilstošā iepriekšējā pārskata gada salīdzinošā informācija ir balstīta uz Koncerna konsolidēto finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī, un kura revīziju veica citi revidenti, kas 2016. gada 9. maijā par šo konsolidēto finanšu pārskatu izsniedza atzinumu bez iebildēm.

Par citu informāciju atbild Koncerna vadība. Citu informāciju veido:
Musu atzinums par konsolidetajiem minād parto nekāda veida apliecinājumu, kuriņa apliecinājumu, k parskātos ietvērto citu informāciju, un mos nodalā izskādās prasības saskaņā ar LR tiesību
izņemot to, kā norādīts mūsu ziņojuma sadaļā Citas ziņošanas prasības saskaņā ar L aktu prasībām.
akta pirolisam.
Saistībā ar konsolidēto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar konsolidēto Salstība ar konsolideto "informācija būtiski neatšķiras no konsolidēto
informāciju un, to darot, izvērtēt, vai šī cita informācija ieguvām revīzijas gaitā, un informāciju un, to darot, izvērtēt, vai īr ofta informācija is ieguvām revīzijas gaitā, un
finanšu pārskatu informācijas vai no mūsu zināšanām, kuras mēs ieguvām revīzijas g vai tā nesatur cita veida būtiskas neatbilstības.
vai la nesatur sitā vēlau barbu un ņemot vērā revīzijas laikā gūtās ziņas un izpratni par vi Jā, balstoties uz veikto darbu un ņornēt ir būtiskas neatbilstības, mūsu
Koncernu un tā darbības vidi, mēs secinām, ka citā informācijā ir būtiskas nev nākuši apstāk Koncernu un tā darbības vīdi, mes soolniām, kā ēta nav nākuši apstākļi, par vi kuriem būtu jāziņo.
Ortav Liņota, saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu plenākums ir sniegt viedokli, Paplidus tām, Saskaņa ar Ert novizijos pakālis sākaņā ar tā sagatavošanu reglamentējošā normatīvā akta
vai Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar tā sagatavošanu reglamen LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.
Pamatojoties vienīgi uz mūsu revīzijas ietvaros veiktajām procedūrām, mūsuprāt:
Saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu pienākums ir arī sniegt viedokli, vai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar LR Finanšu pazīņojumu par Korporatībā daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punktā, kā arī 56.2 panta otrās daļas 5. punktā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un vai tajā ir iekļauta 56.2 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija.
Mūsuprāt, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar LR Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punktā, kā arī 56.2 panta otrās daļas 5. punktā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un ir iekļauta 56.2 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija.

Vadības un personu, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, atbildība par konsolidētajiem finanšu pārskatiem
Vadība ir atbildīga par tādiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sniedz patiesu un vadība ir atbildīgā par tādiem konočitājie Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS, kā arī skaidru pileksstātu, sāgatāvosanu sāskaņā dr Eirpas, kāda saskaņā ar vadības viedokli ir
par tādas iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, kāda saskaņā ar vadības viedokli i pali tadas leksējas Kontroles Sistomats atstomats pārskatus, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības.
Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, vadības pienākums ir izvērtēt Koncerna spēju Sāgātāvojot konsolidetos mansu parskātās, var informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar turpināt darbību, pēc nopiooloomibas turpināšanas principa piemērošanu, ja vien Koncerna spēju turpināt darbība un aurbības izbeigšanu, vai arī tai nav citas reālas alternatīvas kā Koncerna likvidācija vai darbības izbeigšana.
Personas, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, ir atbildīgas par Koncerna finanšu pārskatu sagatavošanas procesa uzraudzību.
Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka konsolidēties un pariest, svijast pavidostu Musu meiķis ir iegūt pietiekama palnovisus par tājs kas neatbilstības, un sniegt revidentu, bat fā nesatur kļūdas var krāpsanas atliecība ir augsta līmeņa pārliecība, bet tā
ziņojumu, kurā izteikts atzinums. Pietiekama pārlienstilāte būtieks nosthiletība, ia ziņojumu, kura iztēlits atzināma. Pienmēr tiks atklāta būtiska būtiska būtiska batbilstība, ja negārāne, ka revizņu, kus veiktā saties krāpšanas vai kļūdas dēļ, un tās ir uzskatīmas par lāda pastāv. Neatblistības var lastībo krāp kātra atsevišķi vai visas kopā varētu ietekmēt bulskām, ja var parnātoti uzskāti, kā ienem, balstoties uz šiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
Veicot revīziju saskaņā ar SRS, visa revīzijas procesa gaitā mēs izdarām profesionālus spriedumus un saglabājam profesionālo skepticismu. Mēs arī:

Personām, kurām uzticēta uzņēmuma pārvalde, citu apstākļu starpā mēs paziņojam par plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par svarīgiem revīzijas atklājumiem, ieskaitot būtiskus iekšējās kontroles trūkumus, kuru mēs identificējam revīzijas laikā.
Personām, kurām uzticēta pārraudzība, mēs sniedzam paziņojumu par to, ka mēs esam izpildījuši saistošās ētikas prasības attiecībā uz neatkarību un objektivitāti, un lai sniegtu informāciju par visām attiecībām un citiem apstākļiem, kurus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas varētu ietekmēt mūsu neatkarību, un, ja nepieciešams - par drošības pasākumiem šādas ietekmes ierobežošanai.
No visiem jautājumiem, par kuriem esam ziņojuši personām, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, nosakām tos jautājumus, kurus uzskatām par visbūtiskākajiem pārskata perioda konsolidētā finanšu pārskata revīzijai un kas tādēļ uzskatāmi par galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mēs izklāstām šos jautājumus revidentu ziņojumā, izņemot, ja tiesību aktos liegts publiskot šādu informāciju, kā arī izņemot tos ļoti retos gadījumus, kad uzskatām, ka attiecīgais jautājums nav uzrādāms mūsu ziņojumā, jo ir pamatoti paredzams, ka sabiedrības interešu ieguvums no šādas informācijas publiskošanas neatsvērtu tās izpaušanas dēļ radušās negatīvās sekas.
Revīzijas projekta, kura rezultātā tiek sniegts šis neatkarīgu revidentu ziņojums, atbildīgā zvērinātā revidente ir Armine Movsisjana.
KPMG Baltics SIA Licence Nr. 55
Armine Movsisjana Valdes priekšsēdētāja Zvērināta revidente Sertifikāts Nr. 178 Rīgā, Latvijā 2017. gada 28. aprīlī
KONSOLIDĒTAIS PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS UN PĀRĒJIE VISAPTVEROŠIE IENĀKUMI PAR 2016. GADU
| 2016 | 2015 EUR |
||
|---|---|---|---|
| Pielikums 4 |
EUR 6 041 906 |
5 787 684 | |
| lenēmumi Sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas |
5 | (5 576 242) | (5 562 871) |
| 465 664 | 224 813 | ||
| Bruto pelna | |||
| Administrācijas izmaksas | 6 | (628 801) | (526 071) |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 7 | 325 914 | 275 912 |
| Pārējās saimniecīskās darbības īzmaksas | 8 | (204 979) | (715 022) |
| Pamatdarbības zaudējumi | (42 202) | (740 368) | |
| Finanšu ienākumi | 202 | ||
| Neto finanšu ienākumi | 202 | ||
| Zaudējumi pirms ienākuma nodokļiem | (42 000) | (740 368) | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 9 | 44 753 | 114 426 |
| Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) | 2 753 | (625 942) | |
| Pārējie visaptverošie ienākumi | |||
| Posteņi, kuri nekad netiks pārcelti uz peļņas vai | |||
| zaudējumu aprēķinu | |||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 10 | (335 818) | |
| Atliktā nodokļa izmaiņa no pārvērtēšanas | 15 | 50 373 | |
| Atliktā nodokļa korekcija | 15 | (36 752) | |
| Pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā, atskaitot nodokļus |
(322 197) | ||
| Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā | (319 444) | (625 942) | |
| Pārskata gada zaudējumi attiecināti uz: | |||
| Sabiedrības akcionāriem | 109 116 | (375 316) | |
| Nekontrolējošo līdzdalības daļu | (106 363) | (250 626) | |
| Pārskata gada Visaptverošie zaudējumi attiecināti uz: | |||
| Sabiedrības akcionāriem | (213 081) | (375 316) | |
| Nekontrolējošo līdzdalības daļu | (106 363) | (250 626) | |
| Peļņal (zaudējumi) uz vienu akciju, kas attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem (EUR uz vienu akciju) | |||
| - Pamata un koriģētā peļņa/ (zaudējumi) uz vienu akciju | 0.14 | (0.47) |
Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā fiparīšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks
Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs
Galvena grāmatvede Gunta Kaufmane
14
-Valdes ocektis
Juris Imaks
| Pielikums | 31.12.2016. EUR |
31.12.2015. EUR |
|
|---|---|---|---|
| AKTIVS | |||
| ligtermiņa ieguldījumi | |||
| Pamatlīdzekļi | 10 | 5 103 753 | 6 749 639 |
| Nemateriālie ieguldījumi | 10 | 8719 | 9 396 |
| līgtermiņa ieguldījumi kopā: | 5 112 472 | 6 759 035 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||
| Krājumi | 11 | 134 134 | 104 493 |
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 12 | 220 704 | 200 787 |
| Citi debitori | 127 525 | 18 163 | |
| Nauda un naudas ekvivalenti | 13 | 2 872 519 | 1 739 013 |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 3 354 882 | 2 062 456 | |
| AKTIVU KOPSUMMA | 8 467 354 | 8 821 491 |
Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
| Pielikums | 31.12.2016. EUR |
31.12.2015. EUR |
|
|---|---|---|---|
| PASIVS | |||
| Pašu kapitāls, kas attiecināms pret sabiedrības dalībniekiem |
|||
| Akciju kapitāls | 14 | 1 120 000 | 1 120 000 |
| Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve | 2 057 203 | 2 379 400 | |
| Citas rezerves | 63 819 | 63 819 | |
| Nesadalītā peļņa | 2 772 776 | 2 663 660 | |
| 6 013 798 | 6 226 879 | ||
| Nekontrolējošā līdzdalības daļa | 25 | 760 722 | 892 194 |
| Pašu kapitāls kopā: | 6 774 520 | 7 119 073 | |
| Kreditori | |||
| Ilgtermina kreditori | |||
| Atliktā nodokļa saistības | 15 | 390 878 | 681 252 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 16 | 421 247 | 449 174 |
| 812 125 | 1 130 426 | ||
| Istermina kreditori | |||
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi kreditori |
17 | 852 783 | 541 760 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 16 | 27 926 | 30 232 |
| 880 709 | 571 992 | ||
| 1 692 834 | 1 702 418 | ||
| Kreditori kopā: PASIVU KOPSUMMA |
8 467 354 | 8 821 491 |
Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks
Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs
Galvena gramatvede Gunta Kaufmane
, Valdes locklis
Juristmaks
| Attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem | Nekontro- lējošā |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļu kapitāls |
Citas rezerves |
Pārvērtē- šanas rezerve |
Nesadalītā pelna |
Kopā | līdzdalības dala |
Kopā | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Atlikums 2014. gada 31. decembrī |
1 120 000 | 63 819 | 2 379 400 | 3 038 976 | 6 602 195 | 1 148 913 | 7 751 108 |
| Visaptverošie ienākumi/ zaudējumi pārskata gadā kopā |
(375 316) | (375 316) | (250 626) | (625 942) | |||
| Pārskata gada pelnal (zaudējumi) |
(375 316) | (375 316) | (250 626) | (625 942) | |||
| Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti pašu kapitālā |
(6 093) | (6 093) | |||||
| Dividendes | (6 093) | (6 093) | |||||
| Atlikums 2015. gada 31. decembrī |
1 120 000 | 63 819 | 2 379 400 | 2 663 660 | 6 226 879 | 892 194 | 7 119 073 |
| Visaptverošie ienākumi/ zaudējumi pārskata gadā kopā |
(322 197) | 109 116 | (213 081) | (106 363) | (319 444) | ||
| Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) |
109 116 | 109 116 | (106 363) | 2 753 | |||
| Pārējie visaptverošie ienākumi |
- | (322 197) | (322 197) | (322 197) | |||
| Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti pašu kapitālā |
(25 109) | (25 109) | |||||
| Dividendes | (25 109) | (25 109) | |||||
| Atlikums 2016. gada 31. decembrī |
1 120 000 | 63 819 | 2 057 203 | 2 772 776 | 6 013 798 | 760 722 | 6 774 520 |
| Pielikumi no 19/ līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa. |
Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks
Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs
Galvena grāmatvede Gunta Kaufmane
Valdes loceklis
Juris Inaks
| 2016 | 2015 | ||
|---|---|---|---|
| Pielikums | EUR | EUR | |
| Pamatdarbības naudas plūsma | |||
| Pelna vai zaudējumi pirms uzņēmuma nodokļa | (42 000) | (740 368) | |
| Korekcijas: | |||
| Pamatlīdzekļu nolietojums | 10 | 390 225 | 470 373 |
| Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi | 10 | 5 345 | 10 605 |
| Zaudējumi no vērtības samazinājuma | 8 | 600 000 | |
| Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas | 8 | 175 051 | 90 868 |
| Saņemto ERAF līdzekļu amortizācija | 7 | 30 232 | 36 499 |
| 258 853 | 467 977 | ||
| Korekcijas: | |||
| Pircēju un pasūtītāju parādu (samazinājums)/ pieaugums | (129 279) | 60 686 | |
| Krājumu atlikumu pieaugums | (29 641) | (198) | |
| Parādu kreditoriem samazinājums | 18 558 | (166 109) | |
| Neto pamatdarbības naudas plūsma | 418 491 | 362 356 | |
| leguldīšanas darbības naudas plūsma | |||
| lenēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas | 1 704 358 | 118 000 | |
| Pamatlīdzekļu iegāde | 10 | (964 234) | (260 055) |
| Neto ieguldīšanas darbības naudas plūsma | 740 124 | (142 055) | |
| Finansēšanas darbības naudas plūsma | |||
| Dividendes nekontrolējošajai līdzdalības daļai | 25 | (25 109) | (6 093) |
| Neto finansēšanas darbības naudas plūsma | (25 109) | (6 093) | |
| Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums | 1 133 506 | 214 208 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā | 1 739 013 | 1 524 805 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās | 13 | 2 872 519 | 1 739 013 |
Pielikumi no 19. līdz 44. lappusei ir šī konsolidētā finānsu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Valdes loceklis Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks Juris Imaks Valdes loceklis Galvena/grāmatvede Gunta Kaufmane Anatolijs Ahmetovs 2017. gada 28. aprīlī
Akciju sabiedrība "Latvijas Jūras medicīnas centrs" (LJMC vai Sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un "Neirožu klīnika" SlA finanšu pārskatus (Grupa). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.
Grupas sabiedrības nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pacientiem no visas Latvijas, kā arī ārzemniekiem. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.
Sos konsolidētos finanšu pārskatus ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2017. gada 28. aprīlī.
Sabiedrības akcionāriem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos konsolidētos finanšu pārskatus, vai līgt vadību sagatavot jaunus konsolidētos finanšu pārskatus.
Sie konsolidētie finanšu pārskati, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Sie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.
Sie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Nemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Grupas finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.
Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, izņemot postenī "Ekas un zeme" ietvertos pamatlīdzekļus, kuriem tiek piemērota pārvērtēšanas metode, kā norādīts pielikuma "Grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi" (d) sadaļā.
Lai sagatavotu finanšu pārskatus ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.
Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pienēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu un atgūstamo summu, kā arī krājumu un debitoru parādu atgūstamās summas līgumu klasifikācija, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.
Grupa ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2016. gada 1. janvārī.
Turpmāk aprakstītās vadlīnijas, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, nekādā veidā nav ietekmējušas šos finanšu pārskatus:
Vairāki jauni standartu papildinājumi un interpretācijas stājas spēkā periodā pēc 2017. gada 1.janvāra un tie nav piemēroti, sagatavojot šos finanšu pārskatus. Turpmāk ir aprakstīti standarti un interpretācijas, kas attiecas uz Grupu. Grupa neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika.
(i) 9. SFPS "Finanšu instrumenti" (2014) (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ar atsevišķiem izņēmumiem tiks piemērots retrospektīvi. Nav nepieciešams pārklasificēt salīdzinošo informāciju, un tas ir atļauts tikai tad, ja informācija ir pieejama bez pārvērtēšanas. Agrāka piemērošana ir atlauta.)
Šis standarts aizvieto 39. SGS "Finanšu instrumenti: atzīšana", par izņēmumu nosakot to, ka joprojām ir pieejama riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar 39. SGS, un uzņēmumi var izvēlēties vai piemērot 9. SFPS vai 39. SGS.
Kaut arī pieļaujamās finanšu aktīvu klasifikācijas pamata kategorijas ir līdzīgas tām, kas paredzētas 39. SGS – amortizētā pašizmaksa, patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārējos ienākumos (FVOCI) un patiesā vērtība ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL), klasifikācija attiecīgajā novērtējuma kategorijā ir balstīta uz būtiski citādiem kritērijiem.
Finanšu aktīvs tiek novērtēts amortizētajā pašizmaksā, ja tas atbilst diviem šādiem kritērijiem:
Turklāt uzņēmums drīkst neatgriezeniski izvēlēties izmaiņas patiesajā vērtībā(ieskaitot peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām) pašu kapitāla instrumentam, kas netiek aktīvi tirgots, uzrādīt parējos visaptverošajos ienākumos. Tās nekādos apstākļos nepārceļ uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, procentu ienākumus, paredzamos kredītzaudējumus un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā tādā pašā veidā kā amortizētā pašizmaksā novērtētiem aktīviem. Pārējo peļņu un zaudējumus atzīst pārējos visaptverošajos ienākumos un pārceļ uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc tam, kad ir pārtraukta šo instrumentu atzīšana.
SFPS ir izmantots "paredzamo kredītzaudējumu" modelis, kas aizvieto 39. SGS "radušos zaudējumu modeli", un tas nozīmē to, ka uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazināšanās vajadzēs atzīt pirms zaudējumu notikuma.
SFPS ir ietverts jauns vispārējais risku ierobežošanas uzskaites modelis, kas risku ierobežošanas uzskaiti pieskaņo risku vadībai. Risku ierobežošanas veidi – patiesās vērtības, naudas plūsmas un neto ieguldījuma ārvalstu meitas sabiedrībā riska ierobežošana, nav mainījušies, bet klasifikācijai būs jāizdara papildu spriedumi.
Standartā ir ietvertas jaunas prasības, pēc kurām sāk, turpina un pārtrauc risku ierobežošanas uzskaiti, un tas atlauj par riska ierobežotiem posteņiem noteikt papildu riska darījumus.
Uzņēmumiem būs jāuzrāda plaša papildu informācija par risku vadību un veiktajām riska ierobežošanas darbībām.
Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Grupa uzskata, ka visi finanšu aktīvi, kas saskaņā ar 39. SGS prasībām ir klasificēti kā kredīti un debitoru parādi, saskaņā ar 9. SFPS tiks joprojām uzskaitīti amortizētā pašizmaksā.
Nav paredzams, ka 9. SFPS ieviestais jaunais paredzamo kredītzaudējumu modelis būtiski pāātrinās vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanu, un sākotnējās piemērošanas datumā būs jāizveido lielāki uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās.
(ij) 15. SFPS "leņēmumi no līgumiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta.)
Jaunais standarts aizvieto SFPS pašlaik ietvertās vadīnijas par ieņēmumu atzīšanu. Lai noteiktu, kad un kādā apmērā atzīt ieņēmumus, uzņēmumiem būs jāizmanto piecu soļu modelis. Jaunais modelis paredz, ka ieņēmumus atzīst brīdī, kad uzņēmums nodod klientam kontroli pār precēm vai pakaļpojumiem, un tādā summā, kādu uzņēmums paredz saņemt par to. Atkarībā no tā, vai ir izpildīti konkrēti kritēriji, ieņēmumus atzīst:
laika gaitā, atspoguļojot uzņēmumu darbības finanšu rezultātus; vai
brīdī, kad klientam tiek nodota kontrole pār precēm vai pakalpojumiem.
Sākotnējais izvērtējams par 15. SFPS potenciālo ietekmi uz Grupas finanšu pārskatiem vēl nav pabeigts.
(iii) 16. SFPS "Nomas" (spēkā pēriodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums piemēro arī 15. SFPS.)
Saskaņā ar 16. SFPS līgums ir noma vai ietver nomu, ja ar to apmaiņā pret atlīdzību tiek nodotas tiesības kontrolēt identificēta aktīva lietojumu noteiktā laika periodā. Jaunais nomas modelis paredz, ka par šādiem līgumiem nomnieks atzīst lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības. Lietošanas tiesību aktīvam aprēkina nolietojumu, bet saistībām procentu izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tā rezultātā vairumam nomu izdevumi tiks galvenokārt atzīti perioda sākumā pat tādos gadījumos, kad nomnieks maksās summas katru gadu.
Jaunais standarts piedāvā nomniekiem vairākus ierobežota apjoma izņēdas ietver.
Jaunā standarta ieviešana neietekmēs iznomātāja uzskaiti, un iznomātājiem tiks saglabāta atšķirība starp operatīvo un finanšu nomu.
Sagaidāms, ka jaunā standarta sākotnējai piemērošanai būs būtiska ietekme uz Grupas fināt izciņist, no, operatīvās, nomer Sagaudariis, kā jāunā stāndārtā pārības finanšu stāvokļa pārskatā, kas izriet no operātīvās nomas līgumiem skatīt jo Grupai naksies atzīt aktīvus un Salotības informāciju par šobrīd noslēgtajiem operatīvās nomas līgumiem skatīt 20. piezīmi.
(iv) Papildinājumi 2. SFPS: "Maksājumu ar akcijām klasifikācija un novētēšana" (spēkā pārskata periodiem, k ((v) Paplidinājumi 2. SPPG: Maksājamā vienākā pieņemšana ir atļauta.)
kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)
Papildinājumi paskaidro maksājumu ar akcijām uzskaiti šādās jomās:
Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo Grupa neveic maksājumus ar akcijām.
(v) Papildinājumi 10. SFPS un 28. SGS "Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp investoru un tā (v) Paplamajāmi 10. G. v. O anzņēmumu" (SGSP vēl nav noteikusi spēkā stāšanās datumu, bet agrāka piemērošana ir atļauta.)
Papildinājumos ir paskaidrots, ka darījumā ar asociētu uzņēmumu peļņu vai zaudējumus atzīst atkarībā no tā, vai pārdotie vai ieguldītie aktīvi veido uzņēmējdarbību, tādējādi:
Nav paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus.
(vi) Papildinājumi 7. SGS (spēkā pēriodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)
Papildinājumi paredz uzrādīt jaunu informāciju, kas palīdzēs lietotājiem izvērtēt izmaiņas saistībās, kas radušās finansēšanas darbības rezultātā, ieskaitot izmaiņas, ko rada naudas plūsmas un citas izmaiņas (piemēram, peļņa vai zaudējumi no izmaiņām ārvalstu valūtas kursos, izmaiņas, kas radušās, iegūstot vai zaudējot kontroli pār meitas sabiedrībām, izmaiņas patiesajā vērtībā).
Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus.
(vii) Papildinājumi 12. SGS: Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētiem zaudējumiem (spēkā pārskata) (vi) Paplidinājumi 12. SGS. Alikta nodokļa uktīvā lātrā parīkā pieņemšana ir atļauta.)
periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārs vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi. Agrāka
Šie papildinājumi paskaidro, kā un kad konkrētās situācijās uzskaitīt atliklā nodokļa aktīvus, un paskaidro, kā i Sie paplidinājumi puokalaro, ka kumus, lai izvērtētu atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu.
nākotnē noteikt apliekamos ienākumus, lai izvērtētu atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu.
Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finans pārskatus, Paledzams, ka sākotnējas piemerosanas snārote papildinājumos noteiktājumos noteiktajam.
jo nākotnes apliekamo peļņu uzņēmums jau novērtē veidā, kas atbilst papildinājumos no
(viii) Papildinājumi 40. SGS "leguldījumu īpašumu nodošana" (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi.)
Papildinājumi nostiprina 40. SGS "leguldījumu īpašumi" noteikto pirinija ir un uz Paplidnajumi nosupinā 40. 500 legāldījānā ir intrīst veikt vienīgi tad, ja ir mainījies īpašuma lēgulijumu īpasunu kategorija, nosaitos, ka pārklasifikāciju veic tikai tad ir fakliski mainjies lietošanas lietosanas veids. Saskaņa ar papildnībiem punkumu īpašuma ir pieejami pierādījumi lietošanas
veids, t.i., aktīvs atbilst vai pārstāj atbilstieguldījumu īpašuma si un vadības veida, til, aktīvs utbilot var paredrīkst veikt, pamatojoties vienīgi uz vadības nolūkiem.
Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo Grupai nav ieguldījumu īpašumu.
(ix) 22. SFPIK "Darījumi ārvalstu valūtās un atlīdzības avansa maksājumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk.)
Interpretācija skaidro, kā noteikt darījuma datumu, lai varētu pēc tā noteikt ārvalstu valūtas maiņos kursu, ka mterprētācija skākiro, kā notokk dālņsākuma (vai tā daļas) sākotnējai atzīšanai, pārtraucot atzīt nemonētāv lietot salstīta aktīvā, izdevuma vai ielākāma (vai veicot atlīdzības avansa maksājumu ārvalstu aktīvu var nemonetāras Salstībās, kur nārās skata datumu, kurā uzņēmums sākotnēji atzīstnēji atzīstīja izvēlējumu valūtā. Gados upstārņos par darījams radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu.
Nav paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šī interpretācija būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo nemonetāro aktīvu vai nemonetāro saistību, kas radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu, atzīšanai Grupa izmanto ārvalstu valūtas maiņas kursu darījuma datumā.
lkgadējie uzlabojumi SFPS 2014.-2016. gadu ciklā tika publicēti 2016. gada 8. decembrī, un ar tiem ir ieviesti divi papildinājumi divos standartos un no tiem izrietoši papildinājumi citos standartos un interpretācijās, kas maina grāmatvedības principus, kas piemērojami informācijas uzrādīšanai, atzīšanai vai novērtēšanai. Papildinājumi 12. SFPS "leguldījumu citās sabiedrībās uzrādīšana" ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet papildinājumi 28. SGS "leguldījumi asociētajos un kopuzņēmumos" ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un to piemērošana ir retrospektīva. Agrāka pieņemšana ir atļauta.
Nav paredzams, ka kāds no šiem grozījumiem būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus.
Grupa plāno ieviest iepriekš minētos standartus un interpretācijas to spēkā stāšanās datumā.
Moitas sabiedrības, ko kontrolē Grupa. Grupa kontrolē sabiedrību, ja tā ir pakļauta vai tai ir Meitas sabiedrības ir sābiedrības, ko kontrole Ordpa ietekmēt minēto peļņu, realizējot tā ietekmi pār ieguldījumu sabiedrību.
Meitas sabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no brīža, kad to kontrole tiek nodota Grupai, līdz brīdim, kad kontrole beidzas.
Mātes sabiedrībai piederošā meitas sabiedrība:
| Rezidences valsts |
Piederošo daļu skaits |
Meitas sabiedrības pašu kapitāla vērtība |
Meitas sabiedrības peļņa/(zaudējumi) |
|||
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | 31.12.2016 31.12.2015 EUR |
2016 EUR |
2015 EUR |
|||
| SIA Neirožu Klīnika |
Latvija | 50.4% | 1 533 713 | 398 860 1 203 097 | 662 |
Meitas sabiedrības grāmatvedības politika nepieciešamības gadījumos ir mainīta, lai nodrošinātu atbilstību Grupas grāmatvedības politikai.
lekšējie darījumi, kontu atlikumi un nerealizētie ieguvumi no darījumiem starp Grupas sabiedībām ir zslēgti. leksējie dailjumi, kontu atlikumi arī norodilsties ir grādījumā iesaistītais aktīvs ir zaudējis vērtību.
(c) funkcionālā valūta, ja vien nav norādīts citādi.
Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosakā, un kurš Danjumi "arvalotu" valatas" valstālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.
Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas r urbitāta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē. Visi nemonetārie aktīva un pasīva posteņi tiek uzskaitīt eiro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa, kāds tas bija spēkā darījuma dienā.
Naudas vienības par 1 EUR:
| 31.12.2016. | 31.12.2015. | |
|---|---|---|
| USD | 1.0541 | 1.0887 |
Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā grālstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda pelnas vai zaudējumu aprēķinā.
Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības iegādi, Pamatildzekļi ir uzrādīti legādēs vār parvekssas, kas tieši saistītas ar pamatīdzekļa iegādi.
samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tiek pārvē samazinājumu. "Ligades" vertība ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtēta.
Pārvērtēšanas rezultātā radies pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "līgtermiņa ieguldījumu" minētājies gados minētājā rezervē Parvertesanas rezultata radies vezinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē
pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstāja gada pelnas parvertesanas iezerve , bet veribas samazinu nekļaujot pārsniegumu iekļaujot pārību vai samarina vai samaziņa tā lā ieskaitītā attiecīgā pamātītzēkļa vērtības piedāgaifie, parāksātes vērtību palielina vai samazina tā, lai
zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā pamatlīdzekļa uzskaites vēr zaudejuma uproimas vērtība atbilstu noteiktajai pārvērtēšanas vērtībai.
Visi pārējie pamatlīdzekļi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolieojumu un uzkrāto vērtības la visi palējie pamatīdzēņi tiek atrauki 1992 kļuvi izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.
Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērītībā vai atzītas kā atsevišķa aktīvs izvakārs izvar i ulpillākas izmaksas tiek lēkļas saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.
Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēkina pēc lineārs metodes Zeme netek pakļauta noliciojumu un pamatīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstīti atliecīgo nematīties iegādījuma un parlātitās vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai nematenala vēgārā jāmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:
| Gadi | |
|---|---|
| Ekas | 35-40 |
| lekārtas un mašīnas un citi pamatlīdzekļi | 3 -5 |
Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.
Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek izslēgti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās nesadalītās peļņas sastāvā.
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālājiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.
Visiem Grupas nefinanšu aktīviem, izņemot zemi, ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods. Turklāt, Grupas nefi visiem Grupas nemlansu aktīviem, izņēmot stāvies, kuras liecinātu, ka nolietojumam vai
katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā novērtē, vai nepastāv ilgtorniņa aktīviem, iz kātra infarīsu stāvokļa parīkais novērtējiem aktīviem un citem ilgtemiņa aktīviem, izņemot alnonizacija pakļautājiem pamātījusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa.
Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu ienesošās vienības uzskaites Zaudejumus no vernības sāmazīnas atzlo ienesošā vienība ir mazākā nosakāmā aktīvu grupa, kas rada, sunma parsniedz ta atgustano samna. Naudējumi no vērtības strības samazināšanās tiek naudas plusmu, kurā ir neutkungas no skonfrašanās, kas atzīti atliecībā uz naudu ienesošām atzili peļņa vai zaudējumos: Zadojamas no voātu šajā vienībā (vienību kopumā) ietilpstošo aktīvu bilances vērtību.
Aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no tā izmantošanas vēitības nai patiesās Aktīvā vai naudz lēnesosas viembad atglotiāmas vērību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas plūsmas vēlības, atskaltot pardosunāt izmantojot pirms-nodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo valitas tiek diskonietas nuz to parolisies vērtībai, tīvam vai naudu ienesošai vienībai raksturīgos riskus, sakarā ar kuriem nākotnes naudas plūsmas aplēses nav koriģētas.
Zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās, kas atzīti iepriekšējos periodos, tiek pārskaiti katrā Zaudējumi no līgcimiņa aktromā, lai nepastāv pierādījumi tam, ka zaudējumi ir samazinājušies linālisu stavokia parīskatā datumu, ia noteikta, samazināšanās atceļ, ja ir veiktas izmaiņas aplēsēs, kas val valis nepastav. Zaddejumus no vērtības samazināšanās samazināšanās atseļ vienīgi tādā izmanotas atgadtamas Samm uzskaites vērtība nepārsniedz to uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu atzīti.
Grupas finanšu instrumenti sastāv no pircēju un pasūtītāju parādiem, pārējiem debitoriem, naudas un naudas ekvivalentiem, parādiem piegādātājiem un pārējiem. Visi finanšu aktīvi ir klasificēti kā debitoru parādi, un saistības – kā amortizētajā pašizmaksā novērtētas saistības. Grupas finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas. Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad Grupas līgumsaistības uz finanšu aktīvu radīto naudas plūsmu izbeidzas vai, ja Grupa nodod finanšu aktīvu citai pusei, vai arī nododot būtiskākos aktīva riskus un no aktīva saņemamo atlīdzību. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, ja Grupas līgumā noteiktās saistības izbeidzas vai anulētas.
Debitoru parādi un citi parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā tirgū netiek kotēti un kuri netiek turēti tirdzniecībai. Debitoru parādi tiek uzrādīti amortizētajā pašizmaksā, atskaitot uzkrājumus aplēstajām neatgūstamajām summām. Amortizētā pašizmaksa tiek noteikta piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās.
Efektīvā procentu likme, ko izmanto, lai precīzi diskontētu plānotās nākotnes izejošās un ienākošās naudas plūsmas finanšu aktīva lietošanas laikā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Grupa aplēš nākotnes naudas plāsmas apsverot visus finanšu instrumentu līgumu nosacījumus. Uzkrājumi vērtības samazinājumam nadaus plainas aperviros neks veidoti, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Grupa tos neatgūs noteiktajā un odubrīti atektorism ievērojamas finansiālas grūtības, iespēja, ka debitors kļūs maksātnespējīgs vai tiks finansiāli reorganizēts, kā arī maksājumu neveikšana vai termiņu pārkāpšana tiek uzskatīti par vērā tiemamiem indikatoriem, kas norāda uz aizdevumu vai pircēju un pasūtītāju parādu vērtības samazināšanos. ņumu ir indinātijiem debitoriem tiek aprēķināti kā starpība starp aktīvu uzskaites vērtību un aprēķināto nākotnes naudas plūsmu, kas tiek diskontēta ar sākotnējo, spēkā esošo procentu likmi. Aktīva uzskaites nārtotios nadas parītis un zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Situācijā, ja aizdevums, debitoru parādi un citi parādi nav atgūstami, tie tiek norakstīti.
Saistības sākotnēji tiek atzītas patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas, un pēc tam atspoguļoti amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmi.
Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pārdošanas izmaksas.
Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depoznījiem Nada un nadado oktīvālēm, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.
Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās tiek atspoguļotas kā saistības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.
Grupa nesniedz informāciju par Grupas darbības segmentiem, jo tā neveic atsevišķu segmentu uzskaiti. Grupas vadība arī vadības grāmatvedības līmenī analizē Grupas darbību kopumā.
Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no par pārskatā uzņēmumu ienākuma nodokļas iek atzīta Pārskata perioda nodokļu izdevumi vērstājā vis par parskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzlātīs pēļņas vai zādadojama paronālās tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā Uzņēmumu ienākumā nodoklis tiek apleņinas saskaņa ar bpolien dekļarās iekļauto posteņu parskāta pērlodā beigās Sablednībās Vaunā izvērteodinā, izmotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aproķināto saska 15 procentu nodokļa likmi.
Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.
Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām Atliktāls nodoklis tiek uztrāls pilne aprierā sākatos un vārdība pieķinu mērķiem. Atliktā nodokļa ir atliktā nodokļa stārp aktīvu un sālstību vērtbalni infrārīsu parākama periodos, kad pagaidu atšķirības
aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pa izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.
Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amorizācijas un Pāgaldu "alskļinās" (odās," izmēnājās kā arī no uzkrājumiem un saistībām. Gadījums, kad s
pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no kilsēta ieklauj finanšu pamatildzekļu nolielojuma liknes un pārveitosunād, kā arī no alīnes aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.
Grupa veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir irieiriski iliešīga veikt Orupa Velo dailīta nodokļa vīru ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas parskata perīdu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.
Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Grupa veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Grupai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Grupa atzīst ieņēmumus summu var ticami novērtēt, pastāv iela varbūtība, ka nākotnes uz katu no Grupas Grupa atzlst ieņemumus, ja ieņemumā, un ja ir izpildīti īpas kritēriji, kas atiecas uz kātu no Grupas vērturiskiem, nomot vērā saimniecīskie labumi ieplādis uzņēmams, an jā ar vēsturiskiem rezultātiem, nemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku
leņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vai stacionārie va kalpojumi, tiek atzīti ieļiemumi no mediomiskiem pakalpojumu cenrāža, neraugdies uz to, kurš apmaksā
pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta pakalpojumu cenrāžas disports (NVD) pakalpojumu. Pakalpojumu izcenojumus, kurus apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), nosaka puntālpojamā. Parīsties noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.
Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.
Saistītās puses ir ar Grupu saistītas juridiskas un fiziskas personas, saskaņā ar zemāk minētiem noteikumiem.
Darījumi ar saistītām pusēm – resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību un tās saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai par to ir noteikta atlīdzība.
Dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka Grupa ievēros visus ar šīm Dotācijās atzīst, ja pastāv pamotiota paniotiski atzītas kā ienākumi attiecīgajos periodos, lais dotācijam sālstitos noādījas "Dotasjas" attiecīgi atzīstot debitoru parādu. Ja dotācijas aistītas ar salāgotu tās ar Komperisciālās ir atlāksām, atlas ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst akliviem, sis uotācijus to pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā
Pamatlīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operātīvais Pamatītozekļu noma, kur ar tiem sālāties iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti
līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līziņu (atskaitot iznīmatorij lizingo (novai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.
Finanšu ienākumi un izdevumi ietver saņemtos procentu maksājumus par ieguldītajiem līdzekļiem un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtu kursu svārstībām.
Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Grupa ir identificējusi galvenoss vālde atbilā parvaldības pamātnostadīju is roldodata ir trolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:
(a) Tirgus risks – valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmālņas (a) rīrgas rīslis valsto visnīgā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Grupas pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti.
Ārvalstu valūtas risks – tā kā Grupa sniedz pakalpojumus tikai Latvijas Republikā, tā nav pākļauta būtiskam Ārvalstu valītas riskam. Vienīgā atvērtā pozīcija 2016. gada 31. decembrī ārvalstu valūtā bija Nauda un arvalota valatas norēķinu konts USD. Tā vērtība 2016. gada 31. decembrī bija EUR 5 540 (31.12.2015: EUR 5 364). Euro kursa pazemināšanās 10% apmērā attiecībā pret USD palielinātu (samazinātu) Grupas peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu 31. decembrī par EUR 554 2016. gadā un EUR 536 2015. gadā. Analīzē pieņemts, ka citi mainīgie, proti, procentu likmes, nemainās.
Procentu likmju risks - tā kā Grupai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu un saistību, Grupas naudas plūsmas un neto rezultāti ir galvenokārt neatkarīgi no izmaiņām tirgus procentu likmēs, līdz ar to procentu likmju risks nav būtisks.
(b) Kredītrisks – Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakalpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.
Informāciju par Grupas kredītrisku skatīt arī 12. piezīmē
(c) Operacionālais risks — iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo (c) Operacionalais nisks – lespeja ciest zaūdysmiai, kurtane. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko
procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu a procesu gaita, civeku vai sistēmu darbība vai arēju apstākļu ietonimei nastāvas var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzijām.
(d) Likviditātes risks — nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem (d) Likviditātes Tisks zadojumiem un nespēja arī parvarot noplāno apjoma. Grupai nav ārēju aizņēmumu, un tās rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.
Grupa ievēro piesardzības principu likviditātes riska vadībā un atbilstoši tam uztur pietiekamā daudzumā Grupa lieviro piesardzībās pilnējs (kas noteikts kā apgrozāmo līdzekļu kopsumma pret īstermiņas līdzekļu kopsumma naduas līdzēkļus. Grupas likviditātes rādītājs (kas noteikts kā apgrozāmo līdzekļu kopsumma, atskaitot krājumus, pret īstermiņa kreditoriem) – 3.7 (31.12.2015: 3.4).
Grupas vadība pārrauga likviditātes rezerves un veido operatīvās prognozes, pamatojoties uz pamedzamājāms Grupas vauno parīdājā ir Tātermiņa. Vadība uzskata, ka Grupa izskata, ka Grupa iela pamatdarbības nduvus prasmēs nodrošināt pietiekamu likviditātes līmeni un nesaskata būtisku likviditātes risku.
Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas rvisku Kontroles nienāmi Totva noteikumus, likviditēs kontroli, ārstēšanas procesu planosanas un būzēta sasitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.
Grupas mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Grupas spēju turpināt tās darbību, dodo atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.
Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Grupas vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.
Grupas kapitāla rādītājs sastāv no kreditoriem, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un rezerves. Koeficienti uz pārskata gada beigām bija sekojoši:
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Saistības | 1 692 834 | 1 702 418 |
| Naudas līdzekli | (2 872 519) | (1 739 013) |
| Parādi, neto | (1 179 685) | (36 595) |
| Pašu kapitāls | 6 774 520 | 7 119 073 |
| Saistību attiecība pret pašu kapitālu | 25% | 24% |
| Neto saistību* attiecība pret pašu kapitālu | -17% | -1% |
* Neto saistības aprēķina no kopējām saistībām atskaitot naudas ekvivalentu atlikumu.
Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt tarījuma cenu pie kuras tirgus Patiesas vērtības noteksanās mērķis, pat jā ili gas iesēks iestēšanas datumā pašreizējos tirgus
dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrē apstākļos.
Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotēās cenas vai vērtēšanas vai vērtēšanas Lai ribelku manist instruments paloos 'etus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem Balstoties uz patiesās tennīku, kas iekļuuj noversjaišanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.
Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:
Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju; 1 -
Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu 2. sastāda zemāka līmeņa dati.
Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem val vērtesanas tennika T.imeni dok izmantodesiamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.
Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aritīvu vai saistību tones. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).
Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīt tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.
Grupai nav finanšu aktīvu un saistību, kuri tiek iekļauti 2. līmenī.
Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
Grupas zeme un ēkas ir novērtētajā vērtībā. Vērtībā. Vērtējums veikts kombinējot ienākumu un tirgus pieju Grupas zonro ar on otacinskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek nienents, ka vērtējumā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami dati, kas atbilst 3. līmeņa vērtēšanas tehnikai.
Visnozīmīgākie izmantotie dati šajā vērtēšanas pieejā ir nomas cena par kvadrātmetru un līdzīgu īpašumu vīsnošanas cenas, kas tiek koriģētas par galvenajām atšķirībām, kā, piemēram, īpašuma lielums, atrašanās vieta u.c.
| 4. IENEMUMI | 2016 EUR |
2015 EUR |
|---|---|---|
| Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi Apdrošināšanas segtie pakalpojumi t.s.: Maksas ambulatorie pakalpojumi Maksas stacionārie pakalpojumi |
5 450 279 505 057 280 812 224 245 |
5 130 369 426 370 230 239 196 131 191 136 |
| Stacionārā aprūpe Stomatoloģiskie pakalpojumi Rezidentu apmācība |
59 099 24 008 3 463 |
19 520 20 018 271 |
| Cītī ieņēmumi KOPA |
6 041 906 | 5 787 684 |
Grupa neatklāj informāciju par neto apgrozījuma sadalījumu pa saimieciskās darbības veidiem atbilistoši Grupa neatkiaj informaciju par neto apgrāma regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE
Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Parlamenta un Padonies 2000. gada 20. gadā 20. gadā novarētu nopietni kaitēt Grupas interesēm.
2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, jo tās atklāšan
| 2 601 300 | 2 495 693 | |
|---|---|---|
| Darba samaksa | 395 570 | 480 978 |
| Pamatlīdzekļu nolietojums | 698 511 | 687 765 |
| Medikamenti, medicīniskie materiāli | 595 486 | 571 294 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 240 622 | 260 076 |
| Komunālie un uzturēšanas izdevumi | 292 254 | 315 182 |
| Neatskaitāmais pievienotās vērtības nodoklis | 151 314 | 50 634 |
| Aparatūras noma | 148 268 | 175 685 |
| Remonta izdevumi | 139 417 | 136 184 |
| Saimniecības preces un inventārs, pārējie materiāli | 23 809 | 20 461 |
| Apsardzes izdevumi | 58 401 | 43 640 |
| Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi | 3 632 | 64 490 |
| Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņa | 34 181 | 45 198 |
| Pacientu ēdināšanas izdevumi | 22 720 | 21 078 |
| IT izmaksas | 22 685 | 26 562 |
| Mājsaimniecību patēriņa izdevumi | 10 698 | 12 095 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 33 349 | 29 865 |
| Reklāmas izdevumi | 10 912 | 13 657 |
| Biroja izmaksas | 6 819 | 6 040 |
| Apdrošināšanas izmaksas | 13 719 | 16 016 |
| Transporta izmaksas | 72 575 | 90 278 |
| Citas izmaksas | 5 562 871 | |
| KOPA | 5 576 242 | |
| 6. ADMINISTRACIJAS IZMAKSAS | ||
| Darba samaksa | 353 742 | 376 148 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 81 371 | 86 976 |
| Sakaru izdevumi | 60 964 | 17 859 |
| Revīzijas izmaksas | 15 053 | 15 140 |
| Biroja uzturēšanas izmaksas | 13 739 | 9 663 |
| Bankas pakalpojumi | 9 497 | 9 888 |
| Juridiskie pakalpojumi | 79 909 | 900 |
| Citas administrācijas īzmaksas | 14 526 | 9 497 |
| KOPA | 628 801 | 526 071 |
| I. PAREJIE SAIMINIEUIONAO DARDIDAO IEI LIMUNI | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| lenēmumi no nomas maksas | EUR | EUR |
| 179 166 | 153 617 | |
| Sanemto ERAF līdzekļu amortizācija | 30 232 | 36 499 |
| Atmaksātais pārmaksātais nodoklis | 19 876 | 19 953 |
| Pārējie ieņēmumi | 96 640 | 65 843 |
| KOPA | 325 914 | 275 912 |
| 2016 EUR |
2015 EUR |
|
|---|---|---|
| Zaudējumi no zemes vērtības samazināšanās (skatīt 10.piezīmi) | 600 000 | |
| Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas | 175 051 | 90 868 |
| Pārējie izdevumi | 29 928 | 24 154 |
| KOPA | 204 979 | 715 022 |
| 2016 | 20110 |
|---|---|
| EUR | EUR |
| 232 000 | |
| (276 753) | (114 426) |
| (44 753) | (114 426) |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Grupas (zaudējumiem) / peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:
| (Zaudējumi) / peļņa pirms nodokļiem | (42 000) | (740 368) |
|---|---|---|
| Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi | (6 300) | (111 055) |
| Nodokla ietekme no: | ||
| Neatskaitāmo izdevumu ietekme | 2874 | 1727 |
| letekme no izmaiņām citās neatzītajās pagaidu atšķirībās | (4 575) | (5 098) |
| Atliktā nodokļa korekcijas | (36 752) | |
| Nodokļu ienākumi | (44 753) | (114 426) |
| Nemateri- ālie iegul- dījumi |
Ekas un zeme | lekārtas un mašīnas |
Pārējie pamatlīdzekļi |
Nepabeigt a celtniecība |
Pamat- līdzekli kopā |
Ilgtermina ieguldījumi kopā |
|
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Sākotnējā vai pārvērtā Vērtība |
|||||||
| 31.12.2014. | 73 849 | 7 010 889 | 3 601 362 | 535 540 | 526 606 | 11 674 397 | 11 748 246 |
| Vertibas samazinājums |
= | (600 000) | (600 000) | (600 000) | |||
| legadats | 11 687 | 34 835 | 50 948 | 162 585 | 248 368 | 260 055 | |
| Pārvietots | 429 740 | (429 740) | (276 055) | (280 200) | |||
| Izslēgts | (4 145) | (52 296) | (24 292) | (42 896) | (156 571) | ||
| 31.12.2015. | 81 391 | 6 788 333 | 3 611 905 | 543 592 | 102 880 | 11 046 710 | 11 128 101 |
| Pārvietots | 130 782 | (130 782) | (335 818) | (335 818) | |||
| Pārvērtēts | (335 818) | 892 061 | 959 566 | 964 234 | |||
| legādāts | 4 668 | 44 212 | 23 293 | (2 088 842) | |||
| izslēgts | (2 046) | (1 900 000) | (160 374) | (26 422) | (2 086 796) | ||
| 31.12.2016. | 84 013 | 4 683 297 | 3 495 743 | 540 463 | 864 159 | 9 583 662 | 9 667 675 |
| Nolietojums | |||||||
| 31.12.2014. | 65 535 | 424 879 | 2 997 960 | 471 047 | 3 893 886 | 3 959 421 | |
| Par 2015. gadu | 10 605 | 134 632 | 295 425 | 40 316 | 470 373 | 480 978 | |
| Par izslēgto | (4 145) | (24 292) | (42 896) | (67 188) | (71 333) | ||
| 31.12.2015 | 71 995 | 559 511 | 3 269 093 | 468 467 | 4 297 071 | 4 369 066 | |
| Par 2016. gadu | 5 345 | 137 311 | 214 905 | 38 009 | 390 225 | 395 570 | |
| Par izslegto | (2 046) | (24 948) | (156 722) | (25 717) | (207 387) | (209 433) | |
| 31.12.2016. | 75 294 | 671 874 | 3 327 276 | 480 759 | 4 479 909 | 4 555 203 | |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014. |
8 314 | 6 586 010 | 603 402 | 64 493 | 526 606 | 7 780 511 | 7 788 825 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015. |
g 396 | 6 228 822 | 342 812 | 75 125 | 102 880 | 6 749 639 | 6 759 035 |
| Atlikusi bilances vērtība 31.12.2016. |
8719 | 4 011 423 | 168 467 | 59 704 | 864 159 | 5 103 753 | 5 112 472 |
Grupa izmanto pārvērtēšanas politiku, lai novērtētu zemi un ēkas. Zemes, ēku un būvju novērtēšanu 2016. gada laikā un sagatavojot šo finanšu pārskatu veica neatkarīgie eksperti. Neatkarīgie eksperti veica novērtējumu, apvienojot salīdzināmo darījumu metodi. Galvenie pieņēmumi, nosakot aktīvu patieso vērtību: aktīva stāvoklis, aktīva atrašanās vieta, ierobežojumi pārdot aktīvu, zonējuma regulējums, apvienojums ar citiem aktīviem un saistībām uzņēmējdarbības veikšanai. Saskaņā ar Grupas vadības viedokli objektu patiesā vērtība atbilst to uzskaites vērtībai pēc pārvērtēšanas 2016. gada 31. decembrī. Ēku un būvju pārvērtēšanas uz leju rezultāts EUR 335 818 tika atzīts kā iepriekš atzītās Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājums, atskaitot atliktā nodokļa ietekmi. Papildus tam 2016. gadā Grupas vadība ir izvērtējusi tendenci administratīvo telpu īres cenās un pārdošanas darījumos un secināja, ka uzskaites vērtība citiem pārvērtētajiem īpašumiem nebija būtiski atšķirīga no tās, kas būtu noteikta, izmantojot pārvērtēšanas metodi pārskata gada beigās.
Ēku un zemes patieso vērtību ir noteicis ārējs, neatkarīgs vērtētājs ar atzītu profesionālo kvalifikāciju un nesenu pieredzi attiecīgajā vietā esošo līdzīgas kategorijas īpašumu vērtēšanā.
Ēkas un zemes ir kategorizētas kā 3. līmenis patiesās vērtības hierarhijā. Tabulā uzrādīta nozīmīgāko postenī "Ekas un zemes" iekļauto nekustamo īpašumu patiesās vērtības novērtēšanai izmantotā vērtēšanas metodes, kā arī būtiskākie nenovērojamie dati:
| Veids | Vērtēšanas metode | Būtiski nenovērojami dati |
Salstipa starp butiskiem nenovērojamiem datiem un patiesās vērtības novērtēšanu |
|---|---|---|---|
| Ekas un zemes gabals EUR 852 122 |
Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no: |
||
| vērtībā Rīgā | Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem. |
Cena par m² EUR 349 |
Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m² būtu augstāka (zemāka). |
| Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultātā |
Nomas maksa par m2 - 3.5 EUR - 5 EUR Noslogojums - 90% Kapitalizācijas likme - 10% |
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: Nomas maksas likme būtu augstāka (zemāka) Noslogojuma koeficients būtu augstāk (zemāk) Kapitalizācijas likme būtu zemāka (augstāka); |
| Veids | Vērtēšanas metode | Būtiski nenovērojami dati |
Saistība starp būtiskiem nenovērojamiem datiem un patiesās vērtības novērtēšanu |
|---|---|---|---|
| Ekas un zemes gabals EUR 380 000 |
Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no: |
||
| vērtībā Rīgā | Tirgus salīdzinājuma mētode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem. |
Cena par m² EUR 156 |
Patiesā vērtība pieaugtu (samazīnātos), ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka). |
| Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultātā |
Nomas maksa par m² - 1.5 EUR - 3.5 EUR Noslogojums - 50% - - 95% Kapitalizācijas likme - - 10% |
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: Nomas maksas likme būtu augstāka - (zemāka) Noslogojuma koeficients būtu augstak (zemak) Kapitalizācijas likme būtu zemāka (augstāka). |
|
| Ekas un zemes gabals EUR 2 052 536 |
Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no: |
||
| vērtībā Rīgā | Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzīnāmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem. |
367 | Cena par m2 EUR Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka). |
| Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultata |
Nomas maksa par m2 - 2 EUR - 5 EUR Noslogojums - 90% - Kapitalizācijas likme - 9% |
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: - Nomas maksas likme būtu augstāka (zemāka) Noslogojuma koeficients būtu augstāk (zemāk) Kapitalizācijas likme būtu zemāka (augstāka). |
|
| Ekas un zemes gabals EUR 554 358 vērtībā Rīgā |
Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no: |
||
| Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem. |
309 | Cena par m2 EUR Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m² būtu augstāka (zemāka). |
|
| Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultātā |
Nomas maksa par m² - 1 EUR - 4.5 EUR Noslogojums - 90% - Kapitalizācijas likme - 9.5% |
Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazīnātos), ja: - Nomas maksas likme būtu augstāka (zemāka) Noslogojuma koeficients būtu augstāk (zemāk) Kapitalizācijas likme būtu zemāka (augstāka); |
Ja zeme un ēkas netiktu pār vērtētas un būtu uzrādītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu, to bilances vērtība būtu šāda:
| 31.12.2016. EUR |
31.12.2015. EUR |
|
|---|---|---|
| Sākotnējā vērtība | 2 790 088 | 3 050 890 |
| Uzkrātais nolietojums BILANCES VERTIBA |
(1 005 937) 1 784 151 |
1 112 685) 1 938 205 |
| 31.12.2016. | 31.12.2015. | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Medikamenti | 124 505 | 102 926 |
| Citi materiāli | 9 629 | 1 567 |
| KOPA | 134 134 | 104 493 |
| 12. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI | ||
| 31.12.2016. | 31.12.2015. | |
| EUR | EUR | |
| Nacionālais veselības dienests | 116 497 | 131 229 |
| P. Stradina klīniskā universitātes slimnīca | 10 687 | |
| Apdrošināšanas sabiedrības | 37 477 | 40 078 |
| Citas iestādes, sabiedrības, personas | 56 071 | 31 581 |
| Radniecīgo sabiedrību parādi | 23 447 | |
| Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem | (12 788) | (12 788) |
| KOPA | 220 704 | 200 787 |
| 31.12.2016 Bruto parāds EUR |
31.12.2016 Uzkrājums EUR |
31.12.2015 Bruto parāds EUR |
31.12.2015 Uzkrājums EUR |
|
|---|---|---|---|---|
| Parādi, kas nepārsniedz apmaksas | ||||
| terminu | 195 934 | 192 961 | ||
| Kavēts no 0 - 89 dienām | 10 483 | 361 | ||
| Kavēts virs 90 dienām | 27 075 | (12 788) | 20 253 | (12 788) |
| Pircēju un pasūtītāju parādi kopā | 233 492 | (12 788) | 213 575 | (12 788) |
| 31.1222016 | 51.12.4010 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Norēkinu konts, EUR Norēkinu konts, USD |
2 828 881 | 1 571 473 |
| 5 540 | 5 364 | |
| Naudas līdzekļi kasē, EUR | 6 865 | 4 320 |
| Naudas līdzekļi depozītā, EUR | 30 849 | 157 568 |
| Nauda ceļā, EUR KOPA |
384 | 288 |
| 2 872 519 | 1 739 013 | |
Grupas Mātes sabiedrības pamatkapitāls 2016. gada 31. decembrī ir EUR 1 120 000 un sastāv no 800 000 kapitāla daļām, katras daļas nominālvērtība ir EUR 1.40.
Grupas Mātes sabiedrības pamatkapitāls pieder šādiem akcionāriem:
| 31.12.2015. | ||||
|---|---|---|---|---|
| Akciju skaits | Kapitāla daļa % | Akciju skaits | Kapitāla daļa % | |
| 140 000 | 17.50% | 140 000 | 17.50% | |
| 140 000 | 17.50% | 140 000 | 17.50% | |
| 70 565 | 8.82% | 70 565 | 8.82% | |
| 82 917 | 10.36% | 82 880 | 10 36% | |
| 102 388 | 12.80% | 102 388 | 12.80% | |
| 54 811 | 6.85% | 54 811 | 6.85% | |
| 209 319 | 26.16% | 209 356 | 26 17% | |
| 800 000 | 100.00% | 800 000 | 100.00% | |
| 1 120 000 | 1 120 000 | |||
| 31.12.2016. |
Visas Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas ar neierobežotām balsstiesībām.
2046
Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski liešņa veikt oādrodnība vēlo atlikta ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju.
Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām un to vērtībām uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķina mērķiem.
Atzītais atliktais nodoklis attiecināms uz sekojošām pagaidu atšķirībām:
| Aktīvi/ (saistības) EUR |
Atzīts pelnas vai zaudējumu aprēkinā EUR |
Aktīvi/ (saistības) 31.12.2014, 2015. gadā, 31.12.2015, 2016. gadā, 2016. gadā, 31.12.2016, EUR |
Atzilis pelnas vai zaudējumu Atzīts pašu aprēkinā EUR |
kapitālā EUR |
Aktīvi/ (saistības) EUR |
|
|---|---|---|---|---|---|---|
| Pamatlīdzekļu nolietojums un pārvērtēšana |
(815 831) | 96 333 | (719 498) | 314 999 | 13 621 | (390 878) |
| Pārnesamie nodokļu zaudējumi | 8 690 | 8 690 | (8 690) | |||
| Uzkrājumi | 20 153 | 9 403 | 29 556 | (29 556) | ||
| Neto atliktā nodokļa saistības | (795 678) | 114 426 | (681 252) | 276 753 | 13 621 | (390 878) |
Kopējā atliktā nodokļa kustība:
| AUTO | CUIV |
|---|---|
| EUR | EUR |
| (681 252) | (795 678) |
| 276 753 | 114 426 |
| 50 373 | |
| (36 752) | |
| 390 878 | (681 252) |
| 31.12.2016. | 31.12.2015. EUR |
| 27 926 | 30 232 |
| 421 247 | 449 174 |
| 449 173 | 479 406 |
| EUR |
lenākumi amortizēti un iekļauti 2016. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā EUR 30 232 (2015: EUR 36 499) vērtībā (skatīt 8. pielikumu).
| 31.12.2016. EUR |
31.12.2015. EUR |
|
|---|---|---|
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem Neizmaksātās algas Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem Finanšu saistības kopā Nodoklu parādi Sanemtie avansi Citi kreditori |
136 363 | 74 587 |
| 157 306 | 144 200 | |
| 195 722 | 192 090 | |
| 489 391 | 410 877 | |
| 360 395 | 128 253 | |
| 1 757 | 1 983 | |
| 1 240 | 647 | |
| 363 392 | 130 883 | |
| Nefinanšu saistības kopā | ||
| KOPA | 541 760 | |
| 852 783 |
Grupas parādu piegādātājiem, darbuzņēmējiem un citiem kreditoriem uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo īstermiņa finanšu instrumentiem diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.
Sabiedrības vadībai nav informācijas par Grupas izdotām garantijām, galvojumiem, esošām vai draudošām tiesas prāvām un citām iespējamām saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt Grupas finansiālo stāvokli. Tā kā tiodu pravai nav radušies būtiski zaudējumi no ar ārstēšanu saistītām pacientu pretenzijām, vadība uzskata, ka nav jāveido uzkrājumi vai jānodrošināšanu pret šādiem gadījumiem.
Noslēgtie līgumi par kapitālizdevumiem pārskata gada beigās, bet, kas vēl nav radušies:
Pamatlīdzekļi
402 tūkstoši 98 tūkstoši
Grupa ir noslēgusi 25 operatīvā līzinga līgumus par iekārtu nomu. Saskaņā ar šo līgumu maksājamā nomas maksa ir:
| 2017. gadā | 265 222 EUR | ||
|---|---|---|---|
| 2018.-2020. gadā | 1 326 109 EUR |
| 2016 EUR |
2015 EUR |
|
|---|---|---|
| Finanšu pārskatu revīzija | 15 053 | 15 140 |
| 15 053 | 15 140 |
| 2016 EUR |
2015 EUR |
|---|---|
| 70 248 | 87 296 |
| 16 593 | |
| 27 319 | |
| 5 951 | |
| 261 533 | |
| 64 432 | |
| 435 113 | 463 124 |
| 2016 | 2015 |
| 380 | 373 |
| 3 | 3 |
| 5 | 5 |
| 372 | 365 |
| 16 259 32 119 7 083 251 375 58 029 |
Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:
| EUR | |
|---|---|
| legādes brīdī (2014. gada oktobrī) | 1 152 149 |
| SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla daļa no zaudējumiem pēc iegādes | (3 236) |
| Atlikums 2014. gada 31. decembrī | 1 148 913 |
| SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2015. gadā | (250 626) |
| Dividendes | (6 093) |
| Atlikums 2015. gada 31. decembrī | 892 194 |
| SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2016. gadā | (106 363) |
| Dividendes | (25 109) |
| Atlikums uz 2016. gada 31. decembri | 760 722 |
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Mazākuma daļa SIA Neirožu Klīnika | 49.6% | 49.6% |
| ligtermina aktīvi | 11 386 | 256 186 |
| Apgrozāmie līdzekļi | 1 781 508 | 202 781 |
| Ilgtermina saistības | (10 853) | |
| Istermina saistības | (259 181) | (49 254) |
| Neto aktīvi | 1 58 713 | 398 860 |
| līgtermiņa aktīvu patiesās vērtības korekcija iegādes brīdī | 1 399 918 | |
| Neto aktīvi pēc korekcijām | 1 533 713 | 1 798 778 |
| Uz mazākuma daļu attiecīnātie neto aktīvi | 760 722 | 892 194 |
| lenēmumi | 438 164 | 438 568 |
| Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) | 1 203 097 | 662 |
| Pārējie visaptverošie ienākumi | ||
| Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā | 1 203 097 | 652 |
| Patiesās vērtības korekcijas izmaiņas, ieskaitot atliktā nodokļa efektu | (1 417 539) | (505 956) |
| Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā | (214 442) | (505 294) |
| Uz mazākuma daļu attiecināmie pārskata gada zaudējumi Uz mazākuma daļu attiecīnāmie pārskata gada pārējie visaptverošie |
(106 363) | (250 626) |
| ienākumi |
Laika periodā, kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Grupas finanšu pārskatu par 2016. gadu.
Valdes priekšsēdētājs Valdes laceklis Jānis Birks Juris Imaks Valdes loceklis Galyena grāmatvede Anatolijs Ahmetovs Gunta Kaufmane
Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.