AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

(vien. reģistrācijas numurs 40003306807)

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM (14. finanšu gads)

SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR EIROPAS SAVIENĪBĀ APSTIPRINĀTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM

Rīga, 2017

SATURS

Vispārīgā informācija par Grupas mātes sabiedrību	3 – 4
Vadības ziņojums	5 – 6
Paziņojums par valdes atbildību	7
Konsolidētie finanšu pārskati:
Konsolidētais Peļņas vai zaudējumu aprēķins un pārējie visaptverošie ienākumi	8
Konsolidētais finanšu stāvokļa pārskats	9 – 10
Konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats	11 – 12
Konsolidētais naudas plūsmas pārskats	13
Konsolidētā finanšu pārskata pielikumi	14–39

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBU

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS JURIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS REĢISTRĀCIJA: Reģistrācija veikta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 27.08.2014; Reģistrācijas numurs: 40003306807

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS JURIDISKĀ ADRESE: Patversmes iela 23, Rīga, LV – 1005, Latvija

GRUPAS PAMATDARBĪBAS VEIDI:

Slimnīcu darbība (86.10) Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.74) Citur neklasificēta izglītība (85.59) Vispārējā ārstu prakse (86.21) Specializētā ārstu prakse (86.22) Zobārstu prakse (86.23) Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā (86.90) Aprūpes centru pakalpojumi (87.10) Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu (87.90) Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi (88.99) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi (96.09)

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS AKCIJAS: Emitētas 800 000 publiskās vārda akcijas ar nominālvērtību EUR 1.40

ISIN kods:LV0000100741

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS LIELĀKIE AKCIONĀRI:

Ilze Birka 17.50% Mārtiņš Birks 17.50% Jānis Birks 12.80% Guna Švarcberga 10.36% Ilze Aizsilniece 8.82% Adomas Navickas 6.85%

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS PADOME

No 2010. gada 28. aprīļa līdz pārskata parakstīšanas dienai

Mārtiņs Birks – Padomes priekšsēdētājs Viesturs Siliņš – Padomes loceklis Ineta Gadzjus - Padomes loceklis Jevgēņijs Kalējs - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS VALDE

No 2014. gada 1. maija līdz pārskata parakstīšanas dienai, ja nav norādīts citādi

Jānis Birks – Valdes priekšsēdētājs Juris Imaks - Valdes loceklis Vita Švarcberga - Valdes locekle līdz 2016. gada 6. jūlijam Anatolijs Ahmetovs - Valdes loceklis, kopš 2017. gada 13. janvāra

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBU (TURPINĀJUMS)

MEITAS SABIEDRĪBA:

"Neirožu Klīnika" SIA Mātes sabiedrības līdzdalība: 50.40% Reģistrācijas numurs: 40003461335 Reģistrācija Komercreģistrā: 2004. gada 16. februāris Juridiskā adrese: Dzintaru prospekts 48, Jūrmala, LV 2015

PĀRSKATA GADS: 2017. gada 1. janvāris – 2017. gada 31. marts

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

KPMG Baltics SIA Licence No.55 Vesetas iela 7 Riga, LV-1013 Latvija

Atbildīgā zvērinātā revidente: Armine Movsisjana Sertifikāts Nr.178

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC vai Sabiedrība) ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas sastāv no Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra Patversmes ielā 23, Rīgā, Centrālās slimnīcas Patversmes ielā 23, Rīgā, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26, Rīgā, un Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra Melīdas ielā 10, Rīgā. 2017. gadā LJMC un tās meitas sabiedrības "Neirožu klīnika" SIA (turpmāk kopā – Grupa) vidējais darbinieku skaits kopā bija 385. AS Latvijas Jūras medicīnas centrs akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga, AS" Otrajā sarakstā. Pilna informācija par Grupu tiek nodrošināta: www.ljmc.lv un www.dzintari.lv. SIA "Neirožu klīnika" piedāvā psihoterapijas u.c. sekundāros ambulatoros medicīniskus pakalpojumus klīnikā, Jūrmalā.

Sākot ar 05.09.2013. AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ir iekļauts LR Veselības inspekcijas apstiprinātajā Ārstniecības iestāžu sarakstā, kas sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedz medicīnas tūrisma pakalpojumus kā uzticami partneri, un tas dod priekšstatu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo tajā ir iekļautas tikai tās ārstniecības iestādes, kas ir reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā vismaz 3 gadus un pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības iestādē ir bijusi veikta kontrole.

gadā LJMC Ziemeļu diagnostikas centrs saņēma DVN Certification OY/AB, Finland kvalitātes sertifikātu ISO 9001:2008 funkcionālajā diagnostikā un radioloģiskajā diagnostikā ar derīguma termiņu līdz 2016. gada 14. martam. Šis sertifikāts tika atjaunots 2016. gada sākumā ar derīguma termiņu līdz 2018. gada 15. septembrim. 2017. gadā LJMC turpinās darbu pie ISO kvalitātes standartu ieviešanas pārējās centra struktūrvienībās.

LJMC ir akreditējis Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā Klīniski diagnostisko laboratoriju Patversmes ielā 23, Rīga.

LJMC ir noslēgti sadarbības līgumi ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām, kas darbojas Latvijā.

Darbība 2017. gada 3 mēnešos un turpmākā attīstība

LJMC un SIA "Neirožu klīnika" 2017. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2017. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Par vienu no 2016. gada attīstības virzieniem LJMC bija izvirzījusi ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaisti. LJMC apvieno izcilus Latvijas ārstus un zinošus medicīnas darbiniekus, tāpēc medicīnas izmeklējumu kvalitāte ir augsta un konkurētspējīga arī ārpus Latvijas. To pierāda jau šobrīd pieaugošais ārvalstu pacientu skaits, kā arī fakts, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido LR Veselības Inspekcija. 2017. gadā LJMC turpinās piesaistīt medicīnas tūristus no ES, uzlabojot savu pakalpojumu piedāvājumu paketi, kā arī aktīvi reklamējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Lai piesaistītu vairāk jaunus ārvalstu un arī vietējos pacientus, LJMC 2017. gadā turpinās veikt investīcijas ar mērķi ieviest inovatīvus risinājumus medicīnas pakalpojumu servisa nodrošināšanā, celt personāla kvalifikāciju pacientu apkalpošanā, turpinot valsts politiku slimnīcu pārprofilēšanā par ambulatorajām ārstniecības iestādēm. Sabiedrība 2017. gadā ir paredzējusi samazināt savu daļu SIA "Neirožu klīnika".

gadā LJMC pabeidza vērienīgu 3 gadu investīciju projektu 2,3 miljonu EUR apjomā, izmantojot arī ERAF atbalstu. Investīciju projekta ietvaros tika veikta Latvijas Jūras medicīnas centra veco ēku kompleksu renovācija un tam pieguļošo teritoriju labiekārtošana atbilstoši mūsdienīgas medicīnas iestādes standartiem, un veikti ieguldījumi jaunās medicīnas iekārtās, izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru (SAVAC). Tādejādi Latvijas Jūras medicīnas centrs aktīvi ceļ konkurētspēju Baltijas medicīnas tirgū, piesaistot pacientus gan no Baltijas, gan pārējās ES un piedāvājot augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumus. Kopš tika izveidots Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centrs (SAVAC), jaunu klientu skaits pieaudzis par 25%. Daļēja pārprofilēšanās no stacionāro pakalpojumu sniegšanas uz ambulatorajiem pakalpojumiem jau ir uzlabojusi un nākotnē turpinās uzlabot LJMC darbības efektivitāti, maksimāli izmantojot centra pārziņā esošos resursus un nodrošinot kvalitatīvāku medicīnas aprūpi pacientiem.
gada 24. martā ir parakstīts būvdarbu līgums ar SIA "Selva būve" par LJMC piederošas ēkas pārbūvi un Radioloģijas nodaļas izbūvi Patversmes ielā 23, Rīgā. Līguma summa ir 920 792 EUR, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Samaksa par būvdarbiem paredzēta atbilstoši būvprojekta realizācijai un līgumā noteiktajam maksājumu grafikam. Uz pārskata parakstīšanas brīdi norit ēkas nodošanas darbi Būvniecības valsts kontroles birojam. Ir veiktas korekcijas būvprojekta realizācijas un maksājumu grafikā.

Darbības finansiālie rezultāti

gada trīs mēnešos Grupa strādāja atbilstoši 2017. gada apstiprinātajam budžetam. Grupas peļņa ir EUR 144 140.

2017.gada trīs mēnešos LJMC ir strādājis atbilstoši 2017.gada apstiprinātajam budžetam: ieņēmumu plāns ir izpildīts par 104.97% un izdevumu daļa ir izpildīta par 109.24%.

Grupa turpina realizēt intensīvu investīciju politiku, kas vērsta uz uzņēmuma konkurētspējas un rentabilitātes celšanu nākotnē. 2017. gadā ir plānots investīciju apjoms EUR 500 000 apjomā.

Risku vadība

Grupa turpina aktivitātes, lai samazinātu potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori. Kredītriska vadības nodrošināšanai Grupa veic regulāras debitoru kontroles procedūras un parādu atgūšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu problēmu identificēšanu un risināšanu.

Grupa ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu resursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Grupas uzņēmumi neizmanto aizņemtos līdzekļus.

Notikumi kopš pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši tādi notikumi, kuriem būtu būtiska ietekme uz Grupas finanšu rezultātiem vai finanšu stāvokli vai kuri būtu jāatklāj pievienotajā konsolidētajā finanšu pārskatā.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

gada 26. maijā

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 14. līdz 39. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli 2017. gada 31. martā, tās 2017. gada 3 mēnešu darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie konsolidētie Grupas finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk - SFPS), balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

gada 26. maijā

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI KONSOLIDĒTAIS PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS UN PĀRĒJIE VISAPTVEROŠIE IENĀKUMI PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

	Pielikums	31.03.2017 EUR	31.12.2016 EUR	31.03.2016 EUR
Ieņēmumi	4	1 594 545	6 041 906	1 497 892
Sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas	5	(1 435 681)	(5 576 242)	(1 399 672)
Bruto peļņa		158 864	465 664	98 220

Administrācijas izmaksas	6	(134 343)	(628 801)	(130 523)
Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	7	126 662	325 914	66 899
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	8	(7 043)	(204 979)	(4 448)
Pamatdarbības zaudējumi		144 140	(42 202)	30 148
Finanšu ienākumi		-	202	25 514
Neto finanšu ienākumi		-	202	25 514
Zaudējumi pirms ienākuma nodokļiem		144 140	(42 000)	55 662
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	9	-	44 753	-
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi)		144 140	2 753	55 662
Pārējie visaptverošie ienākumi
Posteņi, kuri nekad netiks pārcelti uz
peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	10	-	(335 818)	-
Atliktā nodokļa izmaiņa no pārvērtēšanas	15	-	50 373	-
Atliktā nodokļa korekcija	15	-	(36 752)	-
Pārējie visaptverošie ienākumi pārskata		144 140	(322 197)	55 662
gadā, atskaitot nodokļus
Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā		144 140	(319 444)	55 662
Pārskata gada zaudējumi/peļņa attiecināti
uz: Sabiedrības akcionāriem -		145 007	109 116	45 166
Nekontrolējošo līdzdalības daļu -		(867)	(106 363)	10 496
Pārskata gada Visaptverošie zaudējumi attiecināti uz:
Sabiedrības akcionāriem -			(213 081)
Nekontrolējošo līdzdalības daļu -			(106 363)
Peļņa/ (zaudējumi) uz vienu akciju, kas attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem (EUR uz vienu akciju)
- Pamata un koriģētā peļņa/ (zaudējumi) uz vienu akciju		0.18	0.14	0.07

Pielikumi no 14. līdz 39. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs Galvenā grāmatvede Gunta Kaufmane

2017. gada 26. maijā KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

	Pielikums	31.03.2017.	31.12.2016. EUR	31.03.2016.
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	10	5 328 231	5 103 753	6 700 906
Nemateriālie ieguldījumi	10	7 243	8 719	8 000
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		5 335 474	5 112 472	6 708 906
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	11	148 357	134 134	103 914
Pircēju un pasūtītāju parādi	12	237 041	220 704	200 629
Citi debitori		123 497	127 525	18 450
Nauda un naudas ekvivalenti	13	2 039 812	2 872 519	1 882 444
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		2 548 707	3 354 882	2 205 437
AKTĪVU KOPSUMMA		7 884 181	8 467 354	8 914 343

Pielikumi no 14. līdz 39. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM (TURPINĀJUMS)

	Pielikums	31.03.2017. EUR	31.12.2016. EUR	31.03.2016. EUR
PASĪVS
Pašu kapitāls, kas attiecināms pret sabiedrības dalībniekiem
Akciju kapitāls	14	1 120 000	1 120 000	1 120 000
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas		2 057 203	2 057 203	2 379 400
rezerve Citas rezerves		63 819	63 819	63 819
Nesadalītā peļņa		2 917 783	2 772 776	2 693 808
		6 158 805	6 013 798	6 257 027
Nekontrolējošā līdzdalības daļa	25	133 031	760 722	869 139
Pašu kapitāls kopā:		6 291 836	6 774 520	7 126 166

Kreditori
Ilgtermiņa kreditori
Atliktā nodokļa saistības	15	390 878	390 878	690 927
Nākamo periodu ieņēmumi	16	421 247	421 247	442 907
\\		812 125	812 125	1 133 834
Īstermiņa kreditori
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi kreditori	17	752 294	852 783	617 844
Nākamo periodu ieņēmumi	16	27 926 27 926	27 926	36 499
		780 220	880 709	643 847
Kreditori kopā:		1 592 345	1 692 834	36 499 1 788 177
PASĪVU KOPSUMMA		7 884 181	8 467 354	8 914 343

Pielikumi no 14. līdz 39. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

gada 26. maijā

Galvenā grāmatvede Gunta Kaufmane

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

	Attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem					Nekontro lējošā
	Daļu kapitāls	Citas rezerves	Pārvērtē šanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā	līdzdalības daļa	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Atlikums 2014. gada 31. decembrī	1 120 000	63 819	2 379 400	3 038 976	6 602 195	1 148 913	7 751 108
Visaptverošie ienākumi/ zaudējumi pārskata gadā kopā	-	-	-	(375 316)	(375 316)	(250 626)	(625 942)
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi)	-	-	-	(375 316)	(375 316)	(250 626)	(625 942)
Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti pašu kapitālā	-	-	-	-	-	(6 093)	(6 093)
Dividendes	-	-	-	-	-	(6 093)	(6 093)
Atlikums 2015. gada 31. decembrī	1 120 000	63 819	2 379 400	2 663 660	6 226 879	892 194	7 119 073
Visaptverošie ienākumi/ zaudējumi pārskata gadā kopā
	-	-	(322 197)	109 116	(213 081)	(106 363)	(319 444)
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi)	-	-	-	109 116	109 116	(106 363)	2 753
Pārējie visaptverošie ienākumi	-	-	(322 197)	-	(322 197)	-	(322 197)
Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti
pašu kapitālā Dividendes	- -	- -	- -	- -	- -	(25 109) (25 109)	(25 109) (25 109)

Atlikums 2016. gada 31. decembrī	1 120 000	63 819	2 057 203	2 772 776	6 013 798	760 722	6 774 520
Visaptverošie ienākumi/ zaudējumi pārskata gadā kopā	-	-
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi)	-	-	-
Pārējie visaptverošie ienākumi	-	-		145 007	145 007	(867)	144 140
Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti pašu kapitālā	-	-	-	-	-
Dividendes	-	-	-	-	-	-626 824	-626824

Atlikums 2017. gada
31. martā	1 120 000	63 819	2 057 203	2 917 783	6 158 805	133 031	6 291 836

Pielikumi no 14. līdz 39. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs Galvenā grāmatvede Gunta Kaufmane

gada 26. maijā

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

		31.03.2017.	31.12.2016.	31.03.201
	Pielikums	EUR	EUR	EUR
Pamatdarbības naudas plūsma
Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmuma nodokļa		144 140	(42 000)	55 662
Korekcijas:
Pamatlīdzekļu nolietojums	10	67 442	390 225	116 816
Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi	10		5 345
Zaudējumi no vērtības samazinājuma	8		-
Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas	8	5 855	175 051	3 652
Saņemto ERAF līdzekļu amortizācija	7		30 232
Ieņēmumi no meitas un asociētām sabiedrībām				(25 514)
		217 437	558 853	150 616
Korekcijas:
Pircēju un pasūtītāju parādu (samazinājums)/		(12 309)	(129 279)	(129)
pieaugums Krājumu atlikumu pieaugums		(14 223)	(29 641)	579
Parādu kreditoriem samazinājums		(100 490)	18 558	37 190
Neto pamatdarbības naudas plūsma		90 415	418 491	188 256
Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		-	1 704 358	-
Pamatlīdzekļu iegāde	10	(296 298)	(964 234)	(70 339)
Dividendes		-	-	25 514
Neto ieguldīšanas darbības naudas plūsma		(296 299)	740 124	(44 825)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Dividendes nekontrolējošajai līdzdalības daļai	25	(626 824)	(25 109)	-
Neto finansēšanas darbības naudas plūsma		(626 824)	(25 109)	-

Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums		(832 707)	1 133 506	143 431
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā		2 872 519	1 739 013	1 739 013
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās	13	2 039 812	2 872 519	1 882 444

Pielikumi no 14. līdz 39. lappusei ir šī konsolidētā finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

gada 26. maijā

Galvenā grāmatvede Gunta Kaufmane

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Akciju sabiedrība "Latvijas Jūras medicīnas centrs" (LJMC vai Sabiedrība) tika reģistrēta Latvijas Republikā 1996. gada 27. augustā. Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj Sabiedrības un "Neirožu klīnika" SIA finanšu pārskatus (Grupa). Kopš 2007. gada 21. maija sabiedrības akcijas ir kotētas NASDAQ Riga Stock Exchange. Sabiedrības juridiskā adrese ir Patversmes iela 23, Rīga, LV-1005, Latvija.

Grupas sabiedrības nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem no visas Latvijas, kā arī ārzemniekiem. Neirožu Klīnika nodrošina psihoterapijas, psihiatrijas u.c. pakalpojumu sniegšanu privātā klīnikā, Jūrmalā.

gada laikā Grupa vidēji nodarbināja 383 darbiniekus (2016: 380).

Šos konsolidētos finanšu pārskatus ir apstiprinājusi Sabiedrības valde, 2017. gada 26. maijā

Sabiedrības akcionāriem ir tiesības apstiprināt vai noraidīt šos konsolidētos finanšu pārskatus, vai lūgt vadību sagatavot jaunus konsolidētos finanšu pārskatus.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Grupas finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, izņemot postenī "Ēkas un zeme" ietvertos pamatlīdzekļus, kuriem tiek piemērota pārvērtēšanas metode, kā norādīts pielikuma "Grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principi" (d) sadaļā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Grupas izvēlēto uzskaites politiku, kas ietekmē aktīvu un saistību novērtējumu, kā arī iespējamo aktīvu un saistību novērtējumu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā un arī ieņēmumu un izmaksu apjomu pārskata periodā. Kaut arī šie pieņēmumi ir balstīti uz pašreizējo vadības vislabāko pieredzi un zināšanām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi.

Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu un atgūstamo summu, kā arī krājumu un debitoru parādu atgūstamās summas un nomas līgumu klasifikācija, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Grupa ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2016. gada 1. janvārī.

Turpmāk aprakstītās vadlīnijas, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, nekādā veidā nav ietekmējušas šos finanšu pārskatus:

1. SFPS: "Līdzdalības kopīgās darbībās iegāžu uzskaite"
1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana"
1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi"
1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība"
1. SGS Noteiktu labumu plāni: darbinieku iemaksas
1. SGS "Atsevišķie finanšu pārskati"
Ikgadējie papildinājumi SFPS

Jauni standarti un interpretācijas, kas vēl nav pieņemtas

Vairāki jauni standarti, standartu papildinājumi un interpretācijas stājas spēkā periodā pēc 2017. gada 1. janvāra un tie nav piemēroti, sagatavojot šos finanšu pārskatus. Turpmāk ir aprakstīti standarti un interpretācijas, kas attiecas uz Grupu. Grupa neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika.

(i) 9. SFPS "Finanšu instrumenti" (2014) (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ar atsevišķiem izņēmumiem tiks piemērots retrospektīvi. Nav nepieciešams pārklasificēt salīdzinošo informāciju, un tas ir atļauts tikai tad, ja informācija ir pieejama bez pārvērtēšanas. Agrāka piemērošana ir atļauta.)

Šis standarts aizvieto 39. SGS "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana", par izņēmumu nosakot to, ka joprojām ir pieejama riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar 39. SGS, un uzņēmumi var izvēlēties vai piemērot 9. SFPS vai 39. SGS.

Kaut arī pieļaujamās finanšu aktīvu klasifikācijas pamata kategorijas ir līdzīgas tām, kas paredzētas 39. SGS – amortizētā pašizmaksa, patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos (FVOCI) un patiesā vērtība ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL), klasifikācija attiecīgajā novērtējuma kategorijā ir balstīta uz būtiski citādiem kritērijiem.

Finanšu aktīvs tiek novērtēts amortizētajā pašizmaksā, ja tas atbilst diviem šādiem kritērijiem:

aktīvi tiek turēti tāda biznesa modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai gūtu līgumos noteiktās naudas plūsmas, un
līguma noteikumi paredz noteiktos datumos naudas plūsmas, kas veido pamatsummas maksājumus un procentu maksājumus par atlikušo pamatsummu.

Turklāt uzņēmums drīkst neatgriezeniski izvēlēties izmaiņas patiesajā vērtībā(ieskaitot peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām) pašu kapitāla instrumentam, kas netiek aktīvi tirgots, uzrādīt parējos visaptverošajos ienākumos. Tās nekādos apstākļos nepārceļ uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, procentu ienākumus, paredzamos kredītzaudējumus un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā tādā pašā veidā kā amortizētā pašizmaksā novērtētiem aktīviem. Pārējo peļņu un zaudējumus atzīst pārējos visaptverošajos ienākumos un pārceļ uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc tam, kad ir pārtraukta šo instrumentu atzīšana.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

SFPS ir izmantots "paredzamo kredītzaudējumu" modelis, kas aizvieto 39. SGS "radušos zaudējumu modeli", un tas nozīmē to, ka uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazināšanās vajadzēs atzīt pirms zaudējumu notikuma.
SFPS ir ietverts jauns vispārējais risku ierobežošanas uzskaites modelis, kas risku ierobežošanas uzskaiti pieskaņo risku vadībai. Risku ierobežošanas veidi – patiesās vērtības, naudas plūsmas un neto ieguldījuma ārvalstu meitas sabiedrībā riska ierobežošana, nav mainījušies, bet klasifikācijai būs jāizdara papildu spriedumi.

Standartā ir ietvertas jaunas prasības, pēc kurām sāk, turpina un pārtrauc risku ierobežošanas uzskaiti, un tas atļauj par riska ierobežotiem posteņiem noteikt papildu riska darījumus.

Uzņēmumiem būs jāuzrāda plaša papildu informācija par risku vadību un veiktajām riska ierobežošanas darbībām.

Pamatojoties uz sākotnējo izvērtējumu, Grupa uzskata, ka visi finanšu aktīvi, kas saskaņā ar 39. SGS prasībām ir klasificēti kā kredīti un debitoru parādi, saskaņā ar 9. SFPS tiks joprojām uzskaitīti amortizētā pašizmaksā.

Nav paredzams, ka 9. SFPS ieviestais jaunais paredzamo kredītzaudējumu modelis būtiski paātrinās vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanu, un sākotnējās piemērošanas datumā būs jāizveido lielāki uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās.

(ii) 15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta.)

Jaunais standarts aizvieto SFPS pašlaik ietvertās vadlīnijas par ieņēmumu atzīšanu. Lai noteiktu, kad un kādā apmērā atzīt ieņēmumus, uzņēmumiem būs jāizmanto piecu soļu modelis. Jaunais modelis paredz, ka ieņēmumus atzīst brīdī, kad uzņēmums nodod klientam kontroli pār precēm vai pakalpojumiem, un tādā summā, kādu uzņēmums paredz saņemt par to. Atkarībā no tā, vai ir izpildīti konkrēti kritēriji, ieņēmumus atzīst:

laika gaitā, atspoguļojot uzņēmumu darbības finanšu rezultātus; vai
brīdī, kad klientam tiek nodota kontrole pār precēm vai pakalpojumiem.
SFPS ir noteikti principi, kas uzņēmumiem būtu jāievēro, lai uzrādītu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem sniegtu lietderīgu informāciju par ieņēmumu un naudas plūsmu, kas rodas no līguma ar klientu, raksturu, summu, laiku un nenoteiktību.

Sākotnējais izvērtējams par 15. SFPS potenciālo ietekmi uz Grupas finanšu pārskatiem vēl nav pabeigts.

(iii) 16. SFPS "Nomas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums piemēro arī 15. SFPS.)

SFPS aizstāj 17. SGS "Nomas" un tā interpretācijas. Šis standarts atceļ pašreiz lietoto nomnieku dubultās uzskaites modeli un tā vietā nosaka, ka vairums nomu ir jāuzrāda bilancē pēc viena modeļa, un atceļ nomas iedalījumu operatīvajā un finanšu nomā.

Saskaņā ar 16. SFPS līgums ir noma vai ietver nomu, ja ar to apmaiņā pret atlīdzību tiek nodotas tiesības kontrolēt identificēta aktīva lietojumu noteiktā laika periodā. Jaunais nomas modelis paredz, ka par šādiem līgumiem nomnieks atzīst lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības. Lietošanas tiesību aktīvam aprēķina nolietojumu, bet saistībām procentu izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tā rezultātā vairumam nomu izdevumi tiks galvenokārt atzīti perioda sākumā pat tādos gadījumos, kad nomnieks maksās vienādas summas katru gadu.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Jaunais standarts piedāvā nomniekiem vairākus ierobežota apjoma izņēmumus, kas ietver:

nomas ar termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus un neparedz iegādes iespēju, un
mazvērtīgu aktīvu nomas.

Jaunā standarta ieviešana neietekmēs iznomātāja uzskaiti, un iznomātājiem tiks saglabāta atšķirība starp operatīvo un finanšu nomu.

Sagaidāms, ka jaunā standarta sākotnējai piemērošanai būs būtiska ietekme uz Grupas finanšu pārskatiem, jo Grupai nāksies atzīt aktīvus un saistības finanšu stāvokļa pārskatā, kas izriet no operatīvās nomas līgumiem, kuros Grupa ir nomnieks. Informāciju par šobrīd noslēgtajiem operatīvās nomas līgumiem skatīt 20. piezīmi.

(iv) Papildinājumi 2. SFPS: "Maksājumu ar akcijām klasifikācija un novērtēšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)

Papildinājumi paskaidro maksājumu ar akcijām uzskaiti šādās jomās:

piešķiršanas un nepiešķiršanas apstākļu ietekme uz naudā nokārtotu maksājumu ar akcijām novērtēšanu;
maksājumi ar akcijām ar neto norēķinu iespēju nodokļu ieturēšanas saistības; un
maksājumu ar akcijām noteikumu un nosacījumu maiņa, kuras rezultātā darījums tiek pārklasificēts no naudā nokārtota uz pašu kapitāla instrumentos nokārtotu.

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo Grupa neveic maksājumus ar akcijām.

(v) Papildinājumi 10. SFPS un 28. SGS "Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp investoru un tā asociētu uzņēmumu vai kopuzņēmumu" (SGSP vēl nav noteikusi spēkā stāšanās datumu, bet agrāka piemērošana ir atļauta.)

Papildinājumos ir paskaidrots, ka darījumā ar asociētu uzņēmumu vai kopuzņēmumu peļņu vai zaudējumus atzīst atkarībā no tā, vai pārdotie vai ieguldītie aktīvi veido uzņēmējdarbību, tādējādi:

pilnā apjomā peļņu vai zaudējumus darījumā starp investoru un tā asociētu uzņēmumu vai kopuzņēmumu atzīst, ja tā ietvaros tiek nodots aktīvs vai aktīvi, kas veido uzņēmējdarbību (neatkarīgi no tā, vai tas ir daļa no meitas sabiedrības), bet
daļējā apjomā peļņu vai zaudējumus darījumā starp investoru un tā asociētu uzņēmumu vai kopuzņēmumu atzīst, ja tā ietvaros tiek nodoti aktīvi, kas neveido uzņēmējdarbību pat tad, ja šie aktīvi ir daļa no meitas sabiedrības.

Nav paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus.

(vi) Papildinājumi 7. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)

Papildinājumi paredz uzrādīt jaunu informāciju, kas palīdzēs lietotājiem izvērtēt izmaiņas saistībās, kas radušās finansēšanas darbības rezultātā, ieskaitot izmaiņas, ko rada naudas plūsmas un citas izmaiņas (piemēram, peļņa vai zaudējumi no izmaiņām ārvalstu valūtas kursos, izmaiņas, kas radušās, iegūstot vai zaudējot kontroli pār meitas sabiedrībām, izmaiņas patiesajā vērtībā).

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

(vii) Papildinājumi 12. SGS: Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētiem zaudējumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvāris vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)

Šie papildinājumi paskaidro, kā un kad konkrētās situācijās uzskaitīt atliktā nodokļa aktīvus, un paskaidro, kā nākotnē noteikt apliekamos ienākumus, lai izvērtētu atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu.

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo nākotnes apliekamo peļņu uzņēmums jau novērtē veidā, kas atbilst papildinājumos noteiktajam.

(viii) Papildinājumi 40. SGS "Ieguldījumu īpašumu nodošana" (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi.)

Papildinājumi nostiprina 40. SGS "Ieguldījumu īpašumi" noteikto principu aktīvu pārcelšanai no un uz ieguldījumu īpašumu kategoriju, nosakot, ka pārklasifikāciju drīkst veikt vienīgi tad, ja ir mainījies īpašuma lietošanas veids. Saskaņā ar papildinājumiem pārklasifikāciju veic tikai tad, kad ir faktiski mainījies lietošanas veids, t.i., aktīvs atbilst vai pārstāj atbilst ieguldījumu īpašuma definīcijai un ir pieejami pierādījumi lietošanas veida maiņai. Pārklasifikāciju nedrīkst veikt, pamatojoties vienīgi uz vadības nolūkiem.

Paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šie papildinājumi būtiski neietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo Grupai nav ieguldījumu īpašumu.

(ix) 22. SFPIK "Darījumi ārvalstu valūtās un atlīdzības avansa maksājumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk.)

Interpretācija skaidro, kā noteikt darījuma datumu, lai varētu pēc tā noteikt ārvalstu valūtas maiņas kursu, ko lietot saistītā aktīva, izdevuma vai ienākuma (vai tā daļas) sākotnējai atzīšanai, pārtraucot atzīt nemonetāro aktīvu vai nemonetāras saistības, kas radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu ārvalstu valūtā. Šādos apstākļos par darījuma datumu uzskata datumu, kurā uzņēmums sākotnēji atzīst nemonetāro aktīvu vai nemonetārās saistības, kas radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu.

Nav paredzams, ka sākotnējās piemērošanas brīdī šī interpretācija būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus, jo nemonetāro aktīvu vai nemonetāro saistību, kas radušās, saņemot vai veicot atlīdzības avansa maksājumu, atzīšanai Grupa izmanto ārvalstu valūtas maiņas kursu darījuma datumā.

Ikgadējie uzlabojumi SFPS 2014.-2016. gadu ciklā tika publicēti 2016. gada 8. decembrī, un ar tiem ir ieviesti divi papildinājumi divos standartos un no tiem izrietoši papildinājumi citos standartos un interpretācijās, kas maina grāmatvedības principus, kas piemērojami informācijas uzrādīšanai, atzīšanai vai novērtēšanai. Papildinājumi 12. SFPS "Ieguldījumu citās sabiedrībās uzrādīšana" ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet papildinājumi 28. SGS "Ieguldījumi asociētajos un kopuzņēmumos" ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, un to piemērošana ir retrospektīva. Agrāka pieņemšana ir atļauta.

Nav paredzams, ka kāds no šiem grozījumiem būtiski ietekmēs Grupas finanšu pārskatus.

Grupa plāno ieviest iepriekš minētos standartus un interpretācijas to spēkā stāšanās datumā.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(b) Konsolidācija

Meitas sabiedrības

Meitas sabiedrības ir sabiedrības, ko kontrolē Grupa. Grupa kontrolē sabiedrību, ja tā ir pakļauta vai tai ir tiesības uz ieguldījuma sabiedrības peļņas mainīgumu un tai ir spēja ietekmēt minēto peļņu, realizējot tā ietekmi pār ieguldījumu sabiedrību.

Meitas sabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no brīža, kad to kontrole tiek nodota Grupai, līdz brīdim, kad kontrole beidzas.

Mātes sabiedrībai piederošā meitas sabiedrība:

	Rezidences valsts	Piederošo daļu skaits	Meitas sabiedrības pašu kapitāla vērtība		Meitas sabiedrības peļņa/(zaudējumi)
			31.03.2017 EUR	31.12.2016 EUR	2017 EUR	2016 EUR
SIA Neirožu Klīnika	Latvija	50.4%	268 175	1 533 713	(1748)	1 203 097

Meitas sabiedrības grāmatvedības politika nepieciešamības gadījumos ir mainīta, lai nodrošinātu atbilstību Grupas grāmatvedības politikai.

Konsolidācijā izslēgtie darījumi

Iekšējie darījumi, kontu atlikumi un nerealizētie ieguvumi no darījumiem starp Grupas sabiedrībām ir izslēgti. Nerealizētie zaudējumi arī ir izslēgti, ja vien nav pierādījumu, ka darījumā iesaistītais aktīvs ir zaudējis vērtību.

(c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Latvijas oficiālajā valūtā – eiro (EUR), kas ir arī Grupas funkcionālā valūta, ja vien nav norādīts citādi.

Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas publicēta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē. Visi nemonetārie aktīva un pasīva posteņi tiek uzskaitīti eiro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa, kāds tas bija spēkā darījuma dienā.

Naudas vienības par 1 EUR:

	31.12.2016.	31.12.2015.
USD	1.0541	1.0887

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(d) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar pamatlīdzekļa iegādi. Pamatlīdzekļu grupa "Ēkas un zeme" regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados, tiek pārvērtēta.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārvērtēšanas datumā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību palielina vai samazina tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība atbilstu noteiktajai pārvērtēšanas vērtībai.

Visi pārējie pamatlīdzekļi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Vēsturiskā iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz šo pamatlīdzekļa iegādi.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma un pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

	Gadi
Ēkas	35-40
Iekārtas un mašīnas un citi pamatlīdzekļi	3 -5

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek izslēgti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Iegādāto datorprogrammu licenču iegādes vērtība iekļauj licenču iegādes izmaksas un izmaksas, kas radušās, ieviešot tās lietošanā. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(f) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Grupas nefinanšu aktīviem, izņemot zemi, ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods. Turklāt, Grupa katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā novērtē, vai nepastāv pazīmes, kuras liecinātu, ka nolietojumam vai amortizācijai pakļautajiem pamatlīdzekļiem un nemateriāliem aktīviem un citiem ilgtermiņa aktīviem, izņemot krājumus un atliktā nodokļa aktīvu, varētu būt samazinājusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa.

Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu ienesošās vienības uzskaites summa pārsniedz tā atgūstamo summu. Naudu ienesošā vienība ir mazākā nosakāmā aktīvu grupa, kas rada naudas plūsmu, kura ir neatkarīgas no citiem aktīviem un grupām. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas atzīti attiecībā uz naudu ienesošām vienībām, attiecina, lai proporcionāli samazinātu šajā vienībā (vienību kopumā) ietilpstošo aktīvu bilances vērtību.

Aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no tā izmantošanas vērtības vai patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Novērtējot izmantošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas līdz to pašreizējai vērtībai, izmantojot pirms-nodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo valūtas tirgus vērtējumu naudas vērtībai laikā un aktīvam vai naudu ienesošai vienībai raksturīgos riskus, sakarā ar kuriem nākotnes naudas plūsmas aplēses nav koriģētas.

Zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās, kas atzīti iepriekšējos periodos, tiek pārskatīti katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā, lai noteiktu, vai nepastāv pierādījumi tam, ka zaudējumi ir samazinājušies vai vairs nepastāv. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ, ja ir veiktas izmaiņas aplēsēs, kas izmantotas atgūstamās summas noteikšanai. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ vienīgi tādā apmērā, par cik attiecīgā aktīva uzskaites vērtība nepārsniedz to uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu atzīti.

(g) Finanšu instrumenti

Grupas finanšu instrumenti sastāv no pircēju un pasūtītāju parādiem, pārējiem debitoriem, naudas un naudas ekvivalentiem, parādiem piegādātājiem un pārējiem kreditoriem. Visi finanšu aktīvi ir klasificēti kā debitoru parādi, un saistības – kā amortizētajā pašizmaksā novērtētas saistības. Grupas finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas. Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad Grupas līgumsaistības uz finanšu aktīvu radīto naudas plūsmu izbeidzas vai, ja Grupa nodod finanšu aktīvu citai pusei, vai arī nododot būtiskākos aktīva riskus un no aktīva saņemamo atlīdzību. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, ja Grupas līgumā noteiktās saistības izbeidzas vai tiek izpildītas vai anulētas.

Debitoru parādi un citi parādi

Debitoru parādi un citi parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā tirgū netiek kotēti un kuri netiek turēti tirdzniecībai. Debitoru parādi tiek uzrādīti amortizētajā pašizmaksā, atskaitot uzkrājumus aplēstajām neatgūstamajām summām. Amortizētā pašizmaksa tiek noteikta piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(g) Finanšu instrumenti (turpinājums)

Efektīvā procentu likme ir likme, ko izmanto, lai precīzi diskontētu plānotās nākotnes izejošās un ienākošās naudas plūsmas finanšu aktīva lietošanas laikā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Grupa aplēš nākotnes naudas plūsmas apsverot visus finanšu instrumentu līgumu nosacījumus. Uzkrājumi vērtības samazinājumam un šaubīgajiem debitoriem tiek veidoti, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Grupa tos neatgūs noteiktajā atmaksas termiņā. Debitora ievērojamas finansiālas grūtības, iespēja, ka debitors kļūs maksātnespējīgs vai tiks finansiāli reorganizēts, kā arī maksājumu neveikšana vai termiņu pārkāpšana tiek uzskatīti par vērā ņemamiem indikatoriem, kas norāda uz aizdevumu vai pircēju un pasūtītāju parādu vērtības samazināšanos. Uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem tiek aprēķināti kā starpība starp aktīvu uzskaites vērtību un aprēķināto nākotnes naudas plūsmu, kas tiek diskontēta ar sākotnējo, spēkā esošo procentu likmi. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta un zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Situācijā, ja aizdevums, debitoru parādi un citi parādi nav atgūstami, tie tiek norakstīti.

Saistības

Saistības sākotnēji tiek atzītas patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas, un pēc tam atspoguļoti amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmi.

(h) Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot FIFO metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pārdošanas izmaksas.

(i) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(j) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(k) Segmenti

Grupa nesniedz informāciju par Grupas darbības segmentiem, jo tā neveic atsevišķu segmentu uzskaiti. Grupas vadība arī vadības grāmatvedības līmenī analizē Grupas darbību kopumā.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(l) Pārskata gada un atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no uzkrājumiem un saistībām. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Grupa veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(m) Darbinieku pabalsti

Grupa veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Grupai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(n) Ieņēmumu atzīšana

Grupa atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Grupas darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Grupa savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku

Veselības aprūpes pakalpojumi

Ieņēmumi no medicīniskiem pakalpojumiem vai medicīniskie ambulatorie vai stacionārie pakalpojumi, tiek atzīti pakalpojuma sniegšanās brīdī pēc apstiprināta pakalpojumu cenrāža, neraugoties uz to, kurš apmaksā pakalpojumu. Pakalpojumu izcenojumus, kurus apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

Citi pakalpojumi

Visi ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tajā periodā, kad tie tiek sniegti.

(o) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Grupas akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(p) Saistītās puses

Saistītās puses ir ar Grupu saistītas juridiskas un fiziskas personas, saskaņā ar zemāk minētiem noteikumiem.

a) Persona vai tuvs šās personas ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību, ja:
- i. šai personai ir kontrole vai kopīga kontrole pār pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību;
- ii. šai personai ir būtiska ietekme pār pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību; vai
- iii. šī persona ir pārskatu sniedzējas grupas sabiedrības vai tā mātes sabiedrības augstākās vadības pārstāvis.
b) Sabiedrība ir saistīta ar pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
- i. sabiedrība un pārskatu sniedzējas grupas sabiedrība pieder vienai sabiedrību grupai (kas nozīmē, ka mātes sabiedrība, meitas sabiedrība un māsu sabiedrības ir saistītās puses vienai otrai);
- ii. viena sabiedrība ir otras sabiedrības asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums (vai asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums tās grupas sabiedrībai, kurai pieder otra sabiedrība);
- iii. abas sabiedrības ir kopuzņēmumi vienai un tai pašai trešajai pusei;
- iv. viena sabiedrība ir trešās puses kopuzņēmums, bet otra sabiedrība ir tās pašas trešās puses asociētā sabiedrība;
- v. sabiedrība ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns atskaišu sniedzējas grupas sabiedrības darbiniekiem vai sabiedrības, kura saistīta ar atskaišu sniedzēju, darbiniekiem; Ja atskaišu sniedzēja sabiedrība pati ir šāda veida plāns, saistītās puses ir arī to sponsorējošie darba devēji.
- vi. sabiedrību kontrolē vai kopīgi kontrolē persona, kas identificēta (a) punktā;
vii. personai, kas identificēta (a)(i) punktā, ir būtiska ietekme pār sabiedrību vai ir sabiedrības (vai tā mātes sabiedrības) augstākās vadības pārstāvis;
viii. uzņēmums, vai jebkurš grupas, kurā ietilpst sabiedrība, dalībnieks, sniedz vadības personāla pakalpojumus sabiedrībai vai sabiedrības mātes sabiedrībai.

Darījumi ar saistītām pusēm – resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzējas grupas sabiedrību un tās saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai par to ir noteikta atlīdzība.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(r) Dotācijas un nākamo periodu ieņēmumi

Dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka Grupa ievēros visus ar šīm dotācijām saistītos nosacījumus. Dotācijas tiek sistemātiski atzītas kā ienākumi attiecīgajos periodos, lai salāgotu tās ar kompensējamām izmaksām, attiecīgi atzīstot debitoru parādu. Ja dotācijas saistītas ar aktīviem, šīs dotācijas to patiesajā vērtībā uzrāda postenī Nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā šo pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā

(s) Noma

Pamatlīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvais līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līzingu (atskaitot iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.

(t) Finanšu ienākumi

Finanšu ienākumi un izdevumi ietver saņemtos procentu maksājumus par ieguldītajiem līdzekļiem un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtu kursu svārstībām.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

3.1. Risku pārvaldība

Valde atbild par riska pārvaldības pamatnostādņu izveidošanu un uzraudzību. Grupa ir identificējusi galvenos riska faktorus un izveidojusi politiku un mehānismus šo faktoru kontrolei. Kā galvenie ir definēti sekojoši riski:

(a) Tirgus risks – valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, valsts un apdrošinātāju politikas izmaiņas veselības aprūpē un tā finansējumā, konkurence, komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņas u.c. var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Grupas pakalpojumiem un tā darbības rentabilitāti.

Ārvalstu valūtas risks – tā kā Grupa sniedz pakalpojumus tikai Latvijas Republikā, tā nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtas riskam. Vienīgā atvērtā pozīcija 2016. gada 31. decembrī ārvalstu valūtā bija Nauda un naudas līdzekļi sastāvā esošais Norēķinu konts USD. Tā vērtība 2016. gada 31. decembrī bija EUR 5 540 (31.12.2015: EUR 5 364). Euro kursa pazemināšanās 10% apmērā attiecībā pret USD palielinātu (samazinātu) Grupas peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu 31. decembrī par EUR 554 2016. gadā un EUR 536 2015. gadā. Analīzē pieņemts, ka citi mainīgie, proti, procentu likmes, nemainās.

Procentu likmju risks - tā kā Grupai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu un saistību, Grupas naudas plūsmas un neto rezultāti ir galvenokārt neatkarīgi no izmaiņām tirgus procentu likmēs, līdz ar to procentu likmju risks nav būtisks.

(b) Kredītrisks – Apdrošināšanas kompāniju un pacientu nespēja laikā un pilnībā samaksāt par Grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa pakalpojumu tiek apmaksāti īsā laika periodā pirms pakalpojumu sniegšanas vai arī tiek finansēti no valsts vai apdrošinātājiem, tāpēc kredītrisks ir ļoti zems.

gada 31. decembrī Grupas kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri sasniedza 78% no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem un 52% no kopējā neto apgrozījuma (31.12.2015.: 75% un 51% attiecīgi), jo norēķini par Valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu notiek ar Nacionālā veselības dienesta starpniecību. Saistībā ar kredītrisku, kas izriet no citiem Grupas finanšu aktīviem, kuros ietilpst nauda un tās ekvivalenti, Grupa ir pakļauta kredītriskam, kas izriet no darījumu partnera saistību neizpildes, maksimālajam riskam atbilstot šo instrumentu bilances vērtībai. Grupas maksimālā kredītriska koncentrācija atbilst EUR 3 220 748 jeb 38% no visiem aktīviem (31.12.2015: EUR 1 957 963 jeb 22% no visiem aktīviem).

Informāciju par Grupas kredītrisku skatīt arī 12. piezīmē

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.1. Risku pārvaldība (turpinājums)

(c) Operacionālais risks – iespēja ciest zaudējumus, kurus izraisa neatbilstošu vai neveiksmīgu iekšējo procesu gaita, cilvēku vai sistēmu darbība vai ārēju apstākļu ietekme. Pacientu neapmierinātība ar medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, ārstēšanas procesa organizāciju vai personāla attieksmi ilgtermiņā var novest pie ienākumu krituma un pat finansiālām pretenzijām.

(d) Likviditātes risks – nespēja savlaicīgi apmierināt likumīgi izpildāmas prasības bez būtiskiem zaudējumiem un nespēja arī pārvarēt neplānotas izmaiņas Grupas resursos un/ vai tirgus apstākļos saistībā ar to, ka tā rīcībā nav pietiekama likvīdo aktīvu apjoma. Grupai nav ārēju aizņēmumu, un tās rīcībā ir nozīmīgi finanšu resursi, lai norēķinātos par savām saistībām.

Grupa ievēro piesardzības principu likviditātes riska vadībā un atbilstoši tam uztur pietiekamā daudzumā naudas līdzekļus. Grupas likviditātes rādītājs (kas noteikts kā apgrozāmo līdzekļu kopsumma pret īstermiņa kreditoriem) ir 3.8 (31.12.2015: 3.6), ātrās likviditātes rādītājs (kas noteikts kā apgrozāmo līdzekļu kopsumma, atskaitot krājumus, pret īstermiņa kreditoriem) – 3.7 (31.12.2015: 3.4).

Grupas vadība pārrauga likviditātes rezerves un veido operatīvās prognozes, pamatojoties uz paredzamajām naudas plūsmām. Lielākā daļa no Grupas saistībām ir īstermiņa. Vadība uzskata, ka Grupa ar pamatdarbības aktivitātēm spēs nodrošināt pietiekamu likviditātes līmeni un nesaskata būtisku likviditātes risku.

Risku kontroles mehānismi ietver: atbilstošas riska politikas, investīciju plānošanas, naudas plūsmas plānošanas un budžeta sastādīšanas un kontroles noteikumus, likviditātes kontroli, ārstēšanas procesu organizāciju un kontroli, sanitāro prasību ievērošanas kontroli, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, darbinieku iesaistīšana risku novērtēšanā un kontrolē.

3.2. Kapitāla pārvaldība

Grupas mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Grupas spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Lai noteiktu optimālu kapitāla struktūru, Grupas vadība var lemt par dividenžu izmaksu, kapitāla atdeves rādītājiem vai kapitāla emisiju.

Grupas kapitāla rādītājs sastāv no kreditoriem, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un rezerves. Koeficienti uz pārskata gada beigām bija sekojoši:

	31.03.2017	31.12.2016
	EUR	EUR
Saistības	1 592 345	1 692 834
Naudas līdzekļi	(2 039 812)	(2 872 519)
Parādi, neto	(447 467)	(1 179 685)
Pašu kapitāls	6 291 836	6 774 520
Saistību attiecība pret pašu kapitālu	25%	25%
Neto saistību* attiecība pret pašu kapitālu	-7%	-17%

* Neto saistības aprēķina no kopējām saistībām atskaitot naudas un naudas ekvivalentu atlikumu.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesās vērtības noteikšana

SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Grupas pieņēmumus par tirgus situāciju šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Grupa ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū, nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

līmenī iekļauta nauda un naudas ekvivalenti. Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu aktīvi, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus. Grupa uzskata, ka šo finanšu aktīvu patiesā vērtība atbilst to sākotnējai nominālvērtībai un uzskaites vērtībai jebkurā no turpmākiem datumiem.

Grupai nav finanšu aktīvu un saistību, kuri tiek iekļauti 2. līmenī.

līmenis ietver pircēju un pasūtītāju parādus, citus debitorus, parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citiem kreditoriem, aizņēmumus un citas finanšu saistības. Šo Grupas finanšu aktīvu un saistību termiņš pārsvarā ir līdz sešiem mēnešiem, tāpēc Grupa uzskata, ka šo finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atbilst to sākotnējai nominālvērtībai un uzskaites vērtībai jebkurā no turpmākiem datumiem.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)

3.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek sniegta informācijas atklāšanas nolūkā

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa depozītu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Grupas zeme un ēkas ir novērtētas pārvērtētajā vērtībā. Vērtējums veikts kombinējot ienākumu un tirgus pieeju rezultātus. Ņemot vērā starptautiskajos vērtēšanas standartos noteikto aktīvu novērtēšanas definīciju, tiek pieņemts, ka vērtējumā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami dati, kas atbilst 3. līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Visnozīmīgākie izmantotie dati šajā vērtēšanas pieejā ir nomas cena par kvadrātmetru un līdzīgu īpašumu pārdošanas cenas, kas tiek koriģētas par galvenajām atšķirībām, kā, piemēram, īpašuma lielums, atrašanās vieta u.c.

4. IEŅĒMUMI	2017 EUR	2016 EUR
Medicīniskie ambulatorie pakalpojumi Apdrošināšanas segtie pakalpojumi t.s.: Maksas ambulatorie pakalpojumi Maksas stacionārie pakalpojumi	1 437 924 148 596 83 213 65 383	5 450 279 505 057 280 812 224 245
Stacionārā aprūpe Stomatoloģiskie pakalpojumi Rezidentu apmācība Citi ieņēmumi KOPĀ	- 4 562 3 463 1 594 545	59 099 24 008 3 463 6 041 906

Grupa neatklāj informāciju par neto apgrozījuma sadalījumu pa saimnieciskās darbības veidiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, jo tās atklāšana varētu nopietni kaitēt Grupas interesēm.

5. SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMAKSAS

Darba samaksa	650 622	2 601 300
Pamatlīdzekļu nolietojums	68 225	395 570
Medikamenti, medicīniskie materiāli	195 973	698 511
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	150 293	595 486
Komunālie un uzturēšanas izdevumi	79 122	240 622
Neatskaitāmais pievienotās vērtības nodoklis	80 316	292 254
Aparatūras noma	58 872	151 314
Remonta izdevumi	19 972	148 268
Saimniecības preces un inventārs, pārējie materiāli	60 968	139 417
Apsardzes izdevumi	5 140	23 809
Medicīniskie izmeklējumi un citi pakalpojumi	10 789	58 401
Uzkrāto atvaļinājuma izmaksu izmaiņa	-	3 632
Pacientu ēdināšanas izdevumi	5 219	34 181
IT izmaksas	6 251	22 720
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi	21 929	22 685
Nekustamā īpašuma nodoklis		10 698
Reklāmas izdevumi	4 254	33 349
Biroja izmaksas	2 955	10 912
Apdrošināšanas izmaksas	4 246	6 819
Transporta izmaksas	4 377	13 719
Citas izmaksas	6 168	72 575
KOPĀ	1 435 681	5 576 242

6. ADMINISTRĀCIJAS IZMAKSAS

Darba samaksa	93 646	353 742
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	21 668	81 371
Sakaru izdevumi	10 023	60 964
Revīzijas izmaksas	900	15 053
Biroja uzturēšanas izmaksas	3 304	13 739
Bankas pakalpojumi	2 494	9 497
Juridiskie pakalpojumi	91	79 909
Citas administrācijas izmaksas	2 217	14 526
KOPĀ	134 343	628 801

7. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI

2017	2016
	EUR
	179 166
	30 232
	19 876
	96 640
126 662	325 914
	EUR 30 716 - - 95 946

8. PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS

	2017	2016
	EUR	EUR
Zaudējumi no zemes vērtības samazināšanās (skatīt 10.piezīmi)	-	-
Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas	5 855	175 051
Pārējie izdevumi	1 188	29 928
KOPĀ	7 043	204 979

9. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

	2016
	EUR
	232 000
	(276 753)
-	(44 753)
	2017 EUR - -

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Grupas (zaudējumiem) / peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

(Zaudējumi) / peļņa pirms nodokļiem	-	(42 000)
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi	-	(6 300)
Nodokļa ietekme no:	-
Neatskaitāmo izdevumu ietekme	-	2 874
Ietekme no izmaiņām citās neatzītajās pagaidu atšķirībās	-	(4 575)
Atliktā nodokļa korekcijas	-	(36 752)
Nodokļu ienākumi	-	(44 753)

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

	Nemateri ālie iegul dījumi	Ēkas un zeme	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlīdzekļi	Nepabeigt ā celtniecība	Pamat līdzekļi kopā	Ilgtermiņa ieguldījumi kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Sākotnējā vai pārvērtā Vērtība
31.12.2015.	81 391	6 788 333	3 611 905	543 592	102 880	11 046 710	11 128 101
Pārvērtēts	-	(335 818)	-	-	-	(335 818)	(335 818)
Iegādāts Pārvietots	4 668 -	- 130 782	44 212 -	23 293 -	892 061 (130 782)	959 566 -	964 234 -
Izslēgts	(2 046)	(1 900 000)	(160 374)	(26 422)	0	(2 086 796)	(2 088 842)
31.12.2016. Pārvietots	84 013 -	6 683 297 109 130	3 495 743 -	540 463 -	864 159 (130 130)	9 583 662 -	9 667 675 -
Pārvērtēts	-	-	-	-	-	-	-
Iegādāts	-	-	12 584	6 986	276 729	296 299	296 299
Izslēgts	(930)	-	(23 674)	(1 710)	-	(25 384)	(26 314)
31.03.2017.	83 083	4 792 427	3 484 653	545 739	1 031 758	9 854 577	9 937 660
Nolietojums							)
31.12.2015.	71 995	559 511	3 269 093	468 467	-	4 297 071	4 369 066
Par 2016. gadu	5 345	137 311	214 905	38 009	-	390 225	395 570
Par izslēgto	(2 046)	(24 948)	(156 722)	(25 717)	-	(207 387)	(209 433)
31.12.2016	75 294	671 874	3 327 276	480 759	-	4 479 909	4 555 203
Par 2017. gadu	1 476	30 244	27 407	8 315	-	65 966	67 442
Par izslēgto	(930)	-	(17 819)	(1 710)	-	(19 529)	(19 529)
31.03.2017.	75 840	702 118	3 336 864	487 364	-	4 526 346	4 602 186
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015.	9 396	6 228 822	342 812	75 125	102 880	6 749 639	6 759 035
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016.	8 719	4 011 423	168 467	96 704	864 159	5 103 753	5 112 472
Atlikusī bilances vērtība 31.03.2017.	7 243	4 090 309	147 789	58 375	1 031 758	5 328 231	5 335 474

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Grupa izmanto pārvērtēšanas politiku, lai novērtētu zemi un ēkas. Zemes, ēku un būvju novērtēšanu 2016. gada laikā un sagatavojot šo finanšu pārskatu veica neatkarīgi eksperti. Neatkarīgie eksperti veica novērtējumu, apvienojot salīdzināmo darījumu metodi un ienākumu metodi. Galvenie pieņēmumi, nosakot aktīvu patieso vērtību: aktīva stāvoklis, aktīva atrašanās vieta, ierobežojumi pārdot vai izmantot aktīvu, zonējuma regulējums, apvienojums ar citiem aktīviem un saistībām uzņēmējdarbības veikšanai. Saskaņā ar Grupas vadības viedokli objektu patiesā vērtība atbilst to uzskaites vērtībai pēc pārvērtēšanas 2016. gada 31. decembrī. Ēku un būvju pārvērtēšanas uz leju rezultāts EUR 335 818 tika atzīts kā iepriekš atzītās Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājums, atskaitot atliktā nodokļa ietekmi. Papildus tam 2016. gadā Grupas vadība ir izvērtējusi tendenci administratīvo telpu īres cenās un pārdošanas darījumos un secināja, ka uzskaites vērtība citiem pārvērtētajiem īpašumiem nebija būtiski atšķirīga no tās, kas būtu noteikta, izmantojot pārvērtēšanas metodi pārskata gada beigās.

Ēku un zemes patieso vērtību ir noteicis ārējs, neatkarīgs vērtētājs ar atzītu profesionālo kvalifikāciju un nesenu pieredzi attiecīgajā vietā esošo līdzīgas kategorijas īpašumu vērtēšanā.

Ēkas un zemes ir kategorizētas kā 3. līmenis patiesās vērtības hierarhijā. Tabulā uzrādīta nozīmīgāko postenī "Ēkas un zemes" iekļauto nekustamo īpašumu patiesās vērtības novērtēšanai izmantotā vērtēšanas metodes, kā arī būtiskākie nenovērojamie dati:

Veids	Vērtēšanas metode	Būtiski nenovērojami dati	Saistība starp būtiskiem nenovērojamiem datiem un patiesās vērtības novērtēšanu
Ēkas un zemes gabals EUR 852 122 vērtībā Rīgā	Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no:
	Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem.	Cena par m2 EUR 349	Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka).
	Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultātā	Nomas maksa par m2 – 3.5 EUR – 5 EUR Noslogojums – 90% Kapitalizäcijas likme – 10%	Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: Nomas maksas likme būtu - augstāka (zemāka) Noslogojuma koeficients - būtu augstāk (zemāk) - Kapitalizäcijas likme būtu zemāka (augstāka);

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Veids	Vērtēšanas metode	Būtiski nenovērojami dati	Saistība starp būtiskiem nenovērojamiem datiem un patiesās vērtības novērtēšanu
Ēkas un zemes gabals EUR 380 000	Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no:
vērtībā Rīgā	Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem.	Cena par m2 EUR 156	Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka).
	Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu	Nomas maksa par m2 – 1.5 EUR – 3.5 EUR	Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: - Nomas maksas likme būtu augstāka (zemāka)
	pakalpojumu sniegšanas rezultātā	Noslogojums – 50% - 95% Kapitalizäcijas likme – 10%	- Noslogojuma koeficients būtu augstāk (zemāk) - Kapitalizäcijas likme būtu zemāka (augstāka).
Ēkas un zemes gabals EUR 2 052 536	Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no:
vērtībā Rīgā	Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem.	Cena par m2 EUR 367	Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka).
	Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultātā	Nomas maksa par m2 – 2 EUR – 5 EUR Noslogojums – 90% Kapitalizäcijas likme – 9%	Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: - Nomas maksas likme būtu augstāka (zemāka) - Noslogojuma koeficients būtu augstāk (zemāk) - Kapitalizäcijas likme būtu zemāka (augstāka).
Ēkas un zemes gabals EUR 554 358	Patiesā vērtība tika aplēsta kā vidējā vērtība no:
vērtībā Rīgā	Tirgus salīdzinājuma metode: Patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem.	Cena par m2 EUR 309	Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja cena par m2 būtu augstāka (zemāka).
	Diskontētās naudas plūsmas metode: Modelis ir balstīts uz diskontēto naudas plūsmu pakalpojumu sniegšanas rezultātā	Nomas maksa par m2 – 1 EUR – 4.5 EUR Noslogojums – 90% Kapitalizäcijas likme – 9.5%	Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos), ja: - Nomas maksas likme būtu augstāka (zemāka) - Noslogojuma koeficients būtu augstāk (zemāk) - Kapitalizäcijas likme būtu zemāka (augstāka);

10. PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Ja zeme un ēkas netiktu pār vērtētas un būtu uzrādītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu, to bilances vērtība būtu šāda:

	31.03.2017. EUR	31.12.2016. EUR
Sākotnējā vērtība	2 790 088	2 790 088
Uzkrātais nolietojums	(1 005 937)	(1 005 937)
BILANCES VĒRTĪBA	1 784 151	1 784 151

gadā Grupa atzina zaudējumus EUR 600 000 apmērā, kas saistīti ar zemes gabala Jūrmalā atgūstamās summas samazinājumu. Jūrmala 2015. gadā piedzīvoja nekustamā īpašuma cenu būtisku kritumu ģeopolitiskās situācijas un izmaiņu tiesību aktos par pagaidu uzturēšanās atļaujas piešķiršanu nerezidentiem ietekmē. Būtiski samazinājās pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā no Krievijas un bijušās NVS valstu rezidentu puses, rezultātā samazinot tirgus cenas luksus nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā. Vadība pamatoja aptuveno atgūstamo vērtību minētajām zemes gabalam ar tā patieso vērtību. Vērtēšanu veica sertificēts vērtētājs SIA "Latio" (sertifikāta Nr. 19) pēc stāvokļa 2015. gada 31. decembrī, pamatojoties uz tirgus pieeju, izmantojot informāciju par jaunākajiem līdzīgu īpašumu pārdošanas darījumiem. Galvenie pieņēmumi, nosakot aktīvu patieso vērtību: aktīva stāvoklis, aktīva atrašanās vieta, ierobežojumi pārdot vai izmantot aktīvu, zonējuma regulējums, apvienojums ar citiem aktīviem un saistībām uzņēmējdarbības veikšanai. 2016. gadā nekustamais īpašums Jūrmalā tika pārdots. Zaudējumi no pārdošanas iekļauti Pārējās saimnieciskās darbības izdevumos (skatīt 8. piezīmi).

11. KRĀJUMI

	31.03.2017. EUR	31.12.2016. EUR
Medikamenti	126 641	124 505
Citi materiāli	21 716	9 629
KOPĀ	148 357	134 134
12. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI
	31.03.2017.	31.12.2016.
	EUR	EUR
Nacionālais veselības dienests	107 079	116 497
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca	-	-
Apdrošināšanas sabiedrības	55 099	37 477
Citas iestādes, sabiedrības, personas	53 718	56 071
Radniecīgo sabiedrību parādi	33 933	23 447
Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem	(12 788)	(12 788)
KOPĀ	237 041	220 704

	31.03.2017 Bruto parāds EUR	31.03.2017 Uzkrājums EUR	31.12.2016 Bruto parāds EUR	31.12.2016 Uzkrājums EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas
termiņu	209 271	-	192 961	-
Kavēts no 0 – 89 dienām	10 483	-	361	-
Kavēts virs 90 dienām	30 075	(12 788)	20 253	(12 788)
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	249 829	(12 788)	213 575	(12 788)

13. NAUDA UN NAUDAS LĪDZEKĻI

	31.03.2017	31.12.2016
	EUR	EUR
Norēķinu konts, EUR	1 987 060	2 828 881
Norēķinu konts, USD	5 540	5 540
Naudas līdzekļi kasē, EUR	16 363	6 865
Naudas līdzekļi depozītā, EUR	30 849	30 849
Nauda ceļā, EUR	-	384
KOPĀ	2 039 812	2 872 519

un 2016. gada 31. decembrī Grupai ir noslēgts līgums ar banku par atvērto termiņdepozītu ar naudas izmaksu septiņu dienu laikā no pieteikuma brīža.

14. PAMATKAPITĀLS

Grupas Mātes sabiedrības pamatkapitāls 2017. gada 31. martā ir EUR 1 120 000 un sastāv no 800 000 kapitāla daļām, katras daļas nominālvērtība ir EUR 1.40.

Grupas Mātes sabiedrības pamatkapitāls pieder šādiem akcionāriem:

	31.03.2017.		31.12.2016.
	Akciju skaits	Kapitāla daļa %	Akciju skaits	Kapitāla daļa %
Ilze Birka	140 000	17.50%	140 000	17.50%
Mārtiņš Birks	140 000	17.50%	140 000	17.50%
Ilze Aizsilniece	70 565	8.82%	70 565	8.82%
Guna Švarcberga	82 917	10.36%	82 917	10.36%
Jānis Birks	102 388	12.80%	102 388	12.80%
Adomas Navickas	54 811	6.85%	54 811	6.85%
Pārējie akcionāri (akciju skaits
līdz 5% katram)	209 319	26.16%	209 319	26.17%
Kopā	800 000	100.00%	800 000	100.00%
Akciju kapitāls (EUR)	1 120 000			1 120 000

Visas Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas ar neierobežotām balsstiesībām.

15. ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBAS

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju.

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām un to vērtībām uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķina mērķiem.

Atzītais atliktais nodoklis attiecināms uz sekojošām pagaidu atšķirībām:

	Aktīvi/ (saistības) 31.12.2014, EUR	Atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2015. gadā, EUR	Aktīvi/ (saistības) 31.12.2015, EUR	Atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2016. gadā, EUR	Atzīts pašu kapitālā 2016. gadā, EUR	Aktīvi/ (saistības) 31.12.2016, EUR
Pamatlīdzekļu nolietojums un
pārvērtēšana	(815 831)	96 333	(719 498)	314 999	13 621	(390 878)
Pārnesamie nodokļu zaudējumi	-	8 690	8 690	(8 690)	-	-
Uzkrājumi	20 153	9 403	29 556	(29 556)	-	-
Neto atliktā nodokļa saistības	(795 678)	114 426	(681 252)	276 753	13 621	(390 878)

Kopējā atliktā nodokļa kustība:

	2017	2016
	EUR	EUR
Atliktā nodokļa saistības perioda sākumā	(681 252)	(681 252)
Atzītās atliktā nodokļa izmaiņas peļņas vai zaudējuma aprēķinā	276 753	276 753
Atzītās atliktā nodokļa izmaiņa no pārvērtēšanas	50 373	50 373
Atliktā nodokļa korekcija pārvērtēšanas rezervē	(36 752)	(360752)-
Atliktā nodokļa saistības perioda beigās	390 878	(390 878)
16. NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI	31.03.2017. EUR	31.12.2016. EUR
ERAF finansējums pamatlīdzekļu iegādei
Saņemto kapitāla dotāciju daļa, kas tiks iekļauta peļņas vai
zaudējumu aprēķinā gada laikā	27 926	27 926
Saņemto kapitāla dotāciju daļa, kas tiks iekļauta peļņas vai
zaudējumu aprēķinā no 1 līdz 5 gadu laikā	421 247	421 247
KOPĀ	449 173	449 173

Ienākumi amortizēti un iekļauti 2016. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā EUR 30 232 (2015: EUR 36 499) vērtībā (skatīt 8. pielikumu).

17. PARĀDI PIEGĀDĀTĀJIEM UN DARBUZŅĒMĒJIEM UN CITI KREDITORI

	31.03.2017.	31.12.2016.
	EUR	EUR
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	236 607	136 363
Neizmaksātās algas	162 561	157 306
Uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem	195 722	195 722
Finanšu saistības kopā	594 890	489 391
Nodokļu parādi	155 649	360 395
Saņemtie avansi	1755	1 757
Citi kreditori	-	1 240
Nefinanšu saistības kopā	157 404	363 392
KOPĀ	752 294	852 783

Grupas parādu piegādātājiem, darbuzņēmējiem un citiem kreditoriem uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo īstermiņa finanšu instrumentiem diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.

18. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Sabiedrības vadībai nav informācijas par Grupas izdotām garantijām, galvojumiem, esošām vai draudošām tiesas prāvām un citām iespējamām saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt Grupas finansiālo stāvokli. Tā kā vēsturiski Grupai nav radušies būtiski zaudējumi no ar ārstēšanu saistītām pacientu pretenzijām, vadība uzskata, ka nav jāveido uzkrājumi vai jānodrošinās ar apdrošināšanu pret šādiem gadījumiem.

19. KAPITĀLO MAKSĀJUMU SAISTĪBAS

Noslēgtie līgumi par kapitālizdevumiem pārskata gada beigās, bet, kas vēl nav radušies:

Pamatlīdzekļi 402 tūkstoši 98 tūkstoši

20. ZIŅAS PAR OPERATĪVĀS NOMAS LĪGUMIEM, KURIEM IR SVARĪGA NOZĪME GRUPAS DARBĪBĀ

Grupa ir noslēgusi 25 operatīvā līzinga līgumus par iekārtu nomu. Saskaņā ar šo līgumu maksājamā nomas maksa ir:

2017. gadā	265 222 EUR
2018.-2020. gadā	1 326 109 EUR

21. DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

gadā Grupa veica darījumus ar valdes un padomes locekļiem saistīto pusi SIA "Kodolmedicīnas klīnika", izrakstot rēķinus par nomas maksu EUR 23 447 apmērā. Izņemot 23. pielikumā minēto vadības atalgojumu, Grupai nebija citu darījumu ar saistītām personām.

22. ATLĪDZĪBA ZVĒRINĀTU REVIDENTU KOMERCSABIEDRĪBAI

	2017 EUR	2016 EUR
Finanšu pārskatu revīzija		15 053 15 053

23. VADĪBAS ATALGOJUMS

	2017 EUR	2016 EUR
Valdes locekļu · darba samaksa · valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	27 502 6 357	70 248 16 259
Padomes locekļu · darba samaksa · valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	6830 1513	32 119 7 083
Pārējo administrācijas locekļu · darba samaksa · valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	59 314 13 801	251 375 58 029
	115 314	435 113
24. VIDĒJAIS DARBINIEKU SKAITS	2017	2016
Vidējais darbinieku skaits pārskata periodā T.sk. Valdes locekļi Padomes locekļi Pārējie darbinieki	383 3 5 375	383 3 5 37
25. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA Nekontrolējošās līdzdalības daļas meitas sabiedrībā SIA Neirožu klīnika kustība ir šāda:
Iegādes brīdī (2014. gada oktobrī) SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla daļa no zaudējumiem pēc iegādes Atlikums 2014. gada 31. decembrī SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2015. gadā Dividendes		EUR 1 152 149 (3 236) 1 148 913 (250 626) (6 093)

Atlikums 2015. gada 31. decembrī	892 194
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2016. gadā	(106 363)
Dividendes	(25 109)
Atlikums uz 2016. gada 31. decembri	760 722
SIA "Neirožu klīnika" proporcionāla zaudējumu daļa 2017. gadā	(867)
Dividendes	(626 824)
Atlikums uz 2017. gada 31. marts	133 031

25. NEKONTROLĒJOŠĀ LĪDZDALĪBAS DAĻA (TURPINĀJUMS)

	31.03.2017	31.12.2016
	EUR	EUR
Mazākuma daļa SIA Neirožu Klīnika	49.6%	49.6%
Ilgtermiņa aktīvi	11 162	11 386
Apgrozāmie līdzekļi	1 781 508	1 781 508
Ilgtermiņa saistības		-
Īstermiņa saistības	(27 816 )	(259 181)
Neto aktīvi	268 174	1 533 713
Ilgtermiņa aktīvu patiesās vērtības korekcija iegādes brīdī	-	-
Neto aktīvi pēc korekcijām	268 174	1 533 713
Uz mazākuma daļu attiecinātie neto aktīvi	130 031	760 722
Ieņēmumi	110 438	438 164
Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi)	(1 747)	1 203 097
Pārējie visaptverošie ienākumi		-
Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā	(1 747)	1 203 097
Patiesās vērtības korekcijas izmaiņas, ieskaitot atliktā nodokļa efektu	2 614	(1 417 539)
Visaptverošie zaudējumi pārskata gadā kopā	(1 747)	(214 442)
Uz mazākuma daļu attiecināmie pārskata gada zaudējumi	(867)	(106 363)
Uz mazākuma daļu attiecināmie pārskata gada pārējie visaptverošie
ienākumi	-	-

26. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Grupas finanšu pārskatu par 2017. gada 3 mēnešiem.

Valdes priekšsēdētājs Jānis Birks

Valdes loceklis Juris Imaks

Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs

gada 26. maijā

Galvenā grāmatvede Gunta Kaufmane

AI Terminal

Latvijas Juras medicinas centrs

2234_rns_2017-05-26_6397af89-8bad-413c-8aa1-cbf653e4ae9b.pdf

AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

SATURS

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBU

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS NOSAUKUMS: LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS JURIDISKĀ FORMA: Akciju sabiedrība

GRUPAS PAMATDARBĪBAS VEIDI:

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS LIELĀKIE AKCIONĀRI:

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS PADOME

GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS VALDE

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBU (TURPINĀJUMS)

MEITAS SABIEDRĪBA:

REVIDENTA UN ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTA REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE:

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības veids

Darbība 2017. gada 3 mēnešos un turpmākā attīstība

Darbības finansiālie rezultāti

Risku vadība

Notikumi kopš pārskata gada beigām

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI KONSOLIDĒTAIS PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS UN PĀRĒJIE VISAPTVEROŠIE IENĀKUMI PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

2017. gada 26. maijā KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM (TURPINĀJUMS)

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR 2017. GADA 3 MĒNEŠIEM

KONSOLIDĒTĀ FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

Grupa ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2016. gada 1. janvārī.

Jauni standarti un interpretācijas, kas vēl nav pieņemtas

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

(ii) 15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta.)

(iii) 16. SFPS "Nomas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums piemēro arī 15. SFPS.)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

(vi) Papildinājumi 7. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, piemērojams prospektīvi. Agrāka pieņemšana ir atļauta.)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(a) Grāmatvedības uzskaites pamati (turpinājums)

(ix) 22. SFPIK "Darījumi ārvalstu valūtās un atlīdzības avansa maksājumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk.)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(b) Konsolidācija

Meitas sabiedrības

Konsolidācijā izslēgtie darījumi

(c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(d) Pamatlīdzekļi

(e) Nemateriālie aktīvi

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(f) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

(g) Finanšu instrumenti

Debitoru parādi un citi parādi

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(g) Finanšu instrumenti (turpinājums)

Saistības

(h) Krājumi

(i) Nauda un naudas ekvivalenti

(j) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

(k) Segmenti

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(l) Pārskata gada un atliktais nodoklis

(m) Darbinieku pabalsti

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(n) Ieņēmumu atzīšana

Veselības aprūpes pakalpojumi

Citi pakalpojumi

(o) Peļņa uz vienu akciju

(p) Saistītās puses

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

(r) Dotācijas un nākamo periodu ieņēmumi

(s) Noma

(t) Finanšu ienākumi

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

3.1. Risku pārvaldība

3. FINANŠU RISKU VADĪBA (TURPINĀJUMS)