AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

(vien. reģistrācijas numurs 40003306807)

FINANŠU PĀRSKATI PAR 2019. GADA 12 MĒNEŠIEM (16. finanšu gads)

SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR LATVIJAS REPUBLIKAS "PAR GRĀMATVEDĪBU" UN "GADA PĀRSKATU UN KONSOLIDĒTO GADA PĀRSKATU LIKUMU"

Rīga, 2020

AS Latvijas J0ras medicTnas centrs Adrese: Patversmes iela 23, RTga, LV-1005 Vien. re\$istrdcijas numurs: 40003306807

Safurs

	lnformdcija par SabiedrTbu	3
	Paziryojums par valdes atbildlbu	4
VadTbas zipojums		5-7
FinanSu pdrskats:
	Pe!4as vai zaudEjumu aprE(ins	8
Bilance		9-10
	PaSu kapitdla izmair1u pdrskats	11
	Naudas plUsmas pdrskats	12
Pielikums		13 -29
Revidentu zi4ojums		30

^Informdcija par Sabiedrhu

SabiedrTbas nosaukums	Latvijas J0ras medicTnas centrs
SabiedrTbas juridiskais statuss	Akciju sabiedrTba
Re\$istrdcijas numurs, vieta un datums 40003306807	RTga, 1996. gada 27. augusts
	Veikta pdrre\$ istrdcija Komercre\$istrd 2004. gada 27. februdrl ar vienoto registrEcijas numuru 4000 330 6807
PamatdarbTbas veidi:	Slimnlcu darbTba (86.10) Med icTnas u n ortopdd isko predu mazumtirdzn iecTba specializ6tajos veikalos (47 .7 4) Citur neklasificEta izgl-rtTba (85.59) Vispdr6jd drstu prakse (86.21) SpecializEtd drstu prakse {86.22) Zobirstu prakse (86.23) Pareja darbTba veselTbas aizsardzTbas joma (86.90) AprUpes centru pakalpojumi (87. 1 0) (87.e0) Citur neklasific6ti socidlds apr0pes pakalpojumi (88.99) Fiziskis labsajUtas uzlabo5anas pakalpojumi (96.04) Citur neklasificEti individudlie pakalpojumi (96.09)	Cita veida socidlds aprilpes pakalpojumi ar izmitinS5anu
Juridiski adrese	Patversmes iela 23 RTga, LV-1005, Latvija
Lieldkie akciondri	llze Birka (17.50o/o) Mdrti45 Birks (17.50%) I lze Aizsi I nie ce (8.82%) Guna Svarcberga (1 0.36%) Jdnis Birks (12.80o/o) Adomas Navickas (6.85%)
Valdes loceklu vdrdi, uzvdrdi, ie4emamie amati	Jdnis Birks - Valdes priek5s6d6tdjs Juris lmaks - Valdes loceklis Anatolijs Ahmetovs - Valdes loceklis
Padomes loceklu vdrdi, uzvdrdi, ieryemamie amati	MirtinS Birks - Padomes priek5s€d6tdjs Viesturs Sitir;rS - Padomes priek5s6d6t-dja vietnieks lneta Gadzjus - Padomes locekle Jevge4ijs Kal6js - Padomes loceklis Uldis Osis - Padomes loceklis
Pdrskata gads	2019. gada 1. janvdris - 31. decembris
Revidenta un atbildTgd zv6rindtd revidenta vdrds un adrese	KPMG Baltics AS Licence No. 55 Vesetas iela 7 RTga, LV-1013, Latvija	Atbildrgais zvdrindtais revidents: Rainers Vildns Sertifikdts Nr. 200

Paziqojums par valdes atbildrhu

AS "Latvijas J0ras MedicTnas Centrs" (turpmdk tekstd - SabiedrTba) valde ir atbildTga par Sabiedrlbas finan5u pdrskata sagatavoSanu.

Finan5u pirskats, kas ietverts no 8. lldz 29. lappusei, ir sagatavots, pamatojoties uz grdmatvedTbas ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz skaidru un patiesu priek5statu par Sabiedrlbas flnansiSlo stivokli 2019. gada31. decembrT, tis 2019. gada 12 m6ne5u darblbas rezultdtiem un naudas pl0smu.

lepriek5 min6tais SabiedrTbas finan5u pdrskats sastddlts saska4d ar Latvijas Republikas likumiem "Par grdmatvedTbu" un "Gada pdrskatu un konsolid6to gada pdrskatu likumu', balstoties uz uz46m6jdarbTbas turpinSSanas pieqEmumu. Ti sagatavoSand ir konsekventi izmantotas atbilsto5as uzskaites metodes. Finan5u pirskata sagatavo5anas gaitd vadTbas pie4emtie lEmumi un izdarTtie novErtEjumi ir biju5i piesardzTgi un pamatoti.

Sabiedrlbas vadTba ir atbildTga par atbilstoias uzskaites sist6mas nodro5in65anu, SabiedrTbas aktTvu saglabd5anu, saglaDasanu, ki Ka aqfipar ar4pkrip5anas Krapsanas un citurt SabiedrTbd UaDreonDa izdarltu rzoarrtu pdrkdpumu parKapumu atkld5anu al un nov6r5anu. Vadlba ir arT atbildi{a par Latvijas Republikas normatTvo aktu prasTbu izpildi.

II +s Valdes priek5s6dEtdjs Jdnis Birks

VadTbas zirlojums

Darbibas veids

AS Latvijas Jrjras medicTnas centrs (turpmdk tekstd - LJMC vai SabiedrTba) ir sertific6ta, augsta lTmerya un visiem pieejama privdta drstniecTbas iestdde, kas sastdv no Sarkandaugavas ambulatords veselTbas aprUpes centra Patversmes iel6 23, RTgd, Centril6s slimnTcas Patversmes ield 23, RTgd, VecmTlgrdvja slimnlcas un Ziemelu diagnostikas centra VecmTlgrdvja 5. lTnijd 26, RIgd, un VecmTlgrdvja primdrds vesellbas aprUpes centra Mel-rdas ielS 10, RTgi.2019. gadd LJMC vidEjais darbinieku skaits Sabiedrlbi bija 340. AS Latvijas JUras medicTnas centrs akcijas tiek kotdtas "Nasdaq Riga, AS" Otraja sarakstd.

Sdkot ar 2013. gada 5. septembri AS Latv'rjas Juras medicTnas centrs ir ieklauts LR Vesellbas inspekcijas apstiprindtajd ArstniecTbas iestdZu sarakstd, kas sniedz medicinas tttrisma pakalpojumus, proti, LJMC sniedz medicTnas tUrisma pakalpojumus kd uzticami partneri, un tas dod priek5statu par Latvijas vesellbas apr0pes sistEmu kopum5, jo tajd ir ieklautas tikai tds drstniecTbas iestides, kas ir re\$istr6tas drstnieclbas iestdZu re\$istrd vismaz trTs gadus un pEddjo trls gadu laikd drstniecTbas iestdd6 ir bijusi veikta kontrole.

LJMC ir akredit6jis Latvijas Naciondlajd akreditdcijas birojd KlTniski diagnostisko laboratoriju Patversmes ield 23, RTga.

LJMC ir noslEgti sadarbTbas l-rgumi ar visdm veseJibas apdroSinS5anas kompdnijdm, kas darbojas Latvijd.

LJMC ir saqrdmis Exova BM TRADA sertifikdtu nr. MSC-50-034, kas apliecina energopSrvaldTbas sist6mas atbilstTbu ISO 50001:2011 standarta prasTbdm.

Darbiba 2019. gada 12 m6ne5os un turpmdkd attisfiba

Sabredrlbas darbTba 2019. gada 12 mcne5os

gadd LJMC turpindja sniegt augstas kvalitdtes medicTnas pakalpojumus un piesaistTt jaunus viet6jos un drvalstu pacientus. Tdpat k6 iepriek56jos darblbas gados, arT 2019. gadd LJMC apvienoja izcilus Latvijas irstus un zino5us mediclnas darbiniekus. Augsti kvalific6ta un profesiondla persondla darbTba LJMC ldva nodro5indt konkur6tsp6jTgu, augsta lTmer;ra izmeklEjumu kvalitdti un par vienu no 2019. gada attistTbas vizieniem noteikt drvalstTs dzTvojo5o pacientu piesaisti. LJMC ir ieklauts valsts oficiSlajd MedicTnas tUrisma pakalpojumu sniedzEju re\$istr5, ko veido LR Veselibas inspekcija.

Lldzds veiksmlgajai drvalstu pacientu piesaistei 2019. gadd akt-wi popularizdjot maksas mediclnas pakalpojumus vietdjiem iedzTvotdjiem, LJMC nodro5indja arT Latvijd dzTvojo5o pacientu skaita pieaugumu, sekmdja konkur6tsp6ju un veicindja LJMC atpazTstamTbu.

Diagnostiskds radiologijas nodala 2019. gadd ir nodro5indjusi diagnostikas pakalpojumus pilnd pakalpojumu apjomd (magn6tiskd rezonanse, rentgena izmekldjumi, ultrasonogrdfija), kdpinot sniegto pakalpojumu (gan valsts apmaksito, gan maksas pakalpojumu) apjomu un kvalitdti. PET/CT radiolo\$isko izmekl6jumu pieejamTba un pakalpojumu apmaksas nodro5inS5ana ir iesp6jama gan no privdtiem l-rdzekliem, gan no valsts apmaksdtiem.

Lai nodro5indtu korektu vispdiTgds datu aizsardzlbas regulas ievie5anu,2019. gadd LJMC kopd ar neatkarTgu datu aizsardzTbas inspektoru turpindja dokumentu izstrddi un apstiprind5anu (iek56jds kdrtTbas noteikumi, LJMC kolektTva inform65ana, pacientu datu apstrddes kdrtlba, personu datu apstrddes un aizsardzTbas politika), uzsdka lTgumu pdrjauno5anas procesu (medicTnisko izmeklEjumu izmantoSanas iespEjas digitild formd, drstniecTbas informdcijas sist€mas izmantoSana, apdroSindsanas sabiedrTbu pakalpojumi, komunikdciju pakalpojumi), apmicTbas procesu LJMC kolektTvam.

LJMC 2019. gadd ir noslEgti llgumi ar Naciondlo vesellbas dienestu par valsts apmaksdto medicTnas pakalpojumu sniegSanu 2019. gada budZetd paredz6tajd apjomd.

gadd LJMC turpindja darbu pie 1SO.2019. gadd LJMC sa46ma ISO kvalitites standartu 9001:2015 funkciondlajd diagnostiki un radiologiskajd diagnostikS, ambulatord medicTniskajd

Vadrhas zirlojums

rehabilitdcijd, rehabilitdcijd dienas staciondrd ar deflguma termipu frd22022. gada 14. martam, kd arlturpindja darbu pie higiEnas un dezinfekcijas plSna pdrjauno5anas, kd arT ISO kvalitdtes sertifikdta ievie5anas pdr6jds LJMG struktUrvienlbis.

Sabrbdrlbas tu rp m e ke attlstfu a

Lai piesaistTtu aizvien vairdk jaunu viet6jo un drvalstu pacientu, LJMC 2019. gadd veica invesUcijas ar mdrfi ieviest inovaUvus mediclnas pakalpojumu servisa risindjumus, celt persondla kvalifikdciju un pilnveidot pacientu apkalpoSanu. Tdpat LJMC turpinds lldzdalTbu valsts politikS attiecTbd uz slimnTcu pdrprofi l65an u par amb ulatordm drstnieclbas iestdd6m.

Turpinot pilnveidot pieejamos pakalpojumus ar augsti kvalificdtu un profesiondlu diagnostikas servisu, LJMC Diagnostiskis radiolo\$ijas nodala kE viens no mUsdienlgdkajiem un inovatTvdkajiem laundabTgo audzEju diagnostikas centriem Austrumeiropd veicinds vietdjo un drvalstu pacientu plUsmas pieaugumu.

Piesaistot pacientus ne tikai no Latvijas un pdrEjdm Baltijas valstdm, bet arT no citdm ES valstTm un pieddvdjot augstas kvalitdtes medicTnas pakalpojumus, LJMC aktTvi paaugstinds konkur6tsp6ju Baltijas medicTnas tirgU.

Darblbas finansidlie rezultdti

gada divpadsmit m6ne5os LJMC strdddja atbilsto5i 2019. gada apstiprindtajam budZetam. LJMC pelqa ir EUR 164 160. LJMC turpina realiz6t intensTvu invesUciju politiku, kas v6rsta uz Sabiedrlbas konkurdtsp6jas un rentabilitdtes cel5anu ndkotn6.2019. gadd ir realiz6tas investTcijas EUR 190 161 apjomd.

Risku vadlba

LJMC turpina aktivitites, lai samazinitu potenciilo finan5u risku negafvo ietekmi uz finansiSlo stivokli, realiz6jot kontroles un anaFzes pasdkumu kopumu. KredTtriskam paklautos finan5u akt-rvus galvenokdrt veido naudas l-rdzekli, pirc6ju un pas0tTtiju parddi un citi debitori. Kred-ltriska vadTbas nodro5ind5anai LJMC veic regulSras debitoru kontroles procediiras un parddu atg0Sanas pasdkumus, tadEjadi nodro5inot savlaiclgu probldmu identific6Sanu un risind5anu.

LJMC iev6ro piesardzTgu likviditdtes riska vadlbu, nodro5inot atbilstoSu resursu pieejamTbu saistlbu nokirto5anai noteiktajos termiqros. LJMC neizmanto aiznemtos lTdzeklus, iz4emot operaUvd l-zinga pakalpojumus.

Notikumi p6c pirskata gada p6dEjis dienas un darblbas turpini5ana

gada 11. martd Pasaules veselibas organizdcija koronavlrusa uzliesmojumu pasludindja par panddmiju, bet 2020. gada 12. marti Latvijas Republikas valdlba izsludindja valsU drkdrtas stivokli. Rea\$6jot uz potencidlo apdraud6jumu, ko Covid-19 rada uz sabiedrlbas veseJibu, Latvijas Republikas valdTba ir Tstenojusi pasdkumus vTrusa uzliesmojuma ierobeZo5anai, kas cita starpd ietver starptautisko pasaZieru pdrvadijumu aptur6Sanu lidostds, ostds, ar autobusu un dzelzcela satiksmi, kd arl lTdz turpmdkiem nordd-rjumiem ir slOgtas atsevi5l6u nozaru organizdcijas.

VadTba ir apsvdrusi faktu, ka uzr;6mums darbojas veselTbas aprripes nozard, uz kuru attiecas valdTbas noteiktie pagaidu ierobeZojumi qemot vdrd globdlos apstdklus. VadTba ir apsv6rusi, ka darbTbas pdrtrauk5anas periods var tikt pagarinits p6c sdkotn6ji pazi4otd viena m6ne5a perioda fidz diviem vai pat trim m6ne5iem, vai ilgdk, kd arT nelabvEligd ekonomiskd vide var saglabdties visd atliku\$ajd 2020. gadd ar atgU5ands periodu 2021. gada 1. ceturksnT.lzvdrt6jot finan5u pdrskatu apstiprinS5anas datumd publiski pieejamu informdciju, vadlba ir izv6rt6jusi infekcijas uzliesmojuma iesp6jamo attTstTbu un td sagaiddmo ietekmi uz SabiedrTbu un ekonomisko vidi kurd td darbojas, ieskaitot pasdkumus, kurus jau ir ieviesusi Latvijas Republikas valdTba. STkdka informdcija ir aprakstTta 31. pielikumd

Vadlbas zirlojums

Laika posmd no biju5i nekddi citi jipaskaidro Sajd Valdes Jdnis Birks Ahmetovs gada pEd6jds dienas lldz Sifinan5u pdrskata parakstTSanas datumam nav , kuru rezultdt5 Saji finan5u pdrskatS b0tu jdveic korekcijas vai kuri bUtu pdrskatd.

2020.gada 30. aprTli

FinanSu pdrskats

		Pielikums	2019 EUR	2018 EUR
		2	7 271 469	6 673 893
1.	Neto apgrozijums Pdrdoto pre6u un sniegto pakalpojumu
2.	iegddes izmaksas	3	(6 816 419)	(6 456 788)
3.	Bruto pelga		455 050	217 105
4.	Administrdcijas izmaksas	4	(580 100)	(551 544)
5.	Pdrdjie saimnieciskds darbTbas ie46mumi	5	292827	257 584
6.	Pdr6jds saimnieciskds darbTbas izmaksas	b	(2682)	(2 474)
	Pe!4a/ (zaud6jumi) pirms uzg6muma
.,	iendkuma nodokla		165 095	(79 32e)
	Uzqrdmumu ienikuma nodoklis Par
8.	pdrskata gadu		(e35)	(4ee)
9.	Pirskata gada pe!4a/ (zaud6jumi)		164 160	rz9-q?9

	Akciju skaits		800 000	800 000
	Pe!4a uz vienu akciju (EUR).		0.21	(0.10 )

* Pelqra vai zaudejumi p6c uz46muma iendkuma nodokla apr6[in65anas / vid6jo akciju skaitu pdrskata gadd. /\ /)

Pielikumi ." ',r. {+ 2g.lapaiir SIfinan5u pdrskata neatnemama sastdvdala. V. _IA Valdes priek5sEdEtijs Jdnis Birks

2020.gada 30. aprllT

PaSu kapitdla izmaiqu pdrskats par 2019. gada 12 mEneiiem

		Pielikums 31.12.2019. 31.12.2018 EUR	EUR
Akt-rvs
llgtermilta ieg u ld-rj umi I Nemateriilie ieguldliumi : Koncesijas, patenti, licences, predu zTmes un tamlidzTgas tieslbas			1 264
Nemateridlie ieg uldijumi kopi:			1 264
ll Pamatl-rdzekli:
1. Zemes gabali, 6kas un inZenierb0ves 2. lek6rtas un ma5Tnas 3. Pdr6jie pamatlldzekli un inventdrs		4 370 610 176 891 107 499	4 483 688 135 209 45 068
4. Pamatlldzeklu izveido5ana un nepabeigtds celtniecTbas objektu izmaksas		4 159	1 332
Pamatlldzek!i kopi:		4 659 159	4 665 297
llgterm i q a ieg u ldij u mi ko pd :		4 659 1s9	4 666 561
Apgrozimie lidzekli
lKrijumi: 1. lzejvielas, pamatmateridli un patigmateriili Krijumikopd:	9	101 746 101 746	117 539 117 539
!l Debitori: 1. Pirc6ju un pasUt-rtdju parddi 2. RadniecTgo sabiedrlbu paridi 3. Citidebitori 4. Ndkamo periodu izmaksas 5. Uzkrdtie ien6mumi Debitori kopi:	10 11 12 13 14	96 072 26 261 60 641 33 576 117 940 334 490	95 826 26675 35 377 34 166 240 308 432 352
lll Nauda:	15	1 987 454	1 844078
Apgrozdmie fidzekli kopd:		2423 690	2 393 969
Aktivu kopsumma		7 082849	7 060 530

Pielikumi no 13. frdz 29. lapai ir SifinanSu pdrskata neatqemama sastdvdala.

PaSu kapitdla izmai7u pdrskats par 2019. gada 12 m€neiiem

		Pielikums 31.12.2019. 31.12.2018 EUR	EUR
Pasivs
PaSu kapitils:
1. Akc'rju pamatkapitils	16	1 120 000	1 120 000
2. I lgtermirla iegu ldTj u mu pdrv6rt65anas rezerve	18	2292360	2292360
3. Rezerves:
a) sabiedrTbas statUtos noteiktds rezerves		63 819	63 819
4. NesadalTtd pe!rya	17
a) iepriekS6jo gadu nesadalTtd pelr;a		I 861 747	2021575
b) pdrskata gada pe!4a/(zaud6j umi)		164 160	(79 828)
Paiu kapitdls kopd:		5 502 0S6	5 417 926
Kreditori: llgtermiqra kreditori: 1. Ndkamo periodu ie46mumi llgtermirya kreditori kopi:	21	725 132 725 132	780 643 780 643
Istermi4a kreditori: 1. No pircdjiem sa4emtie avansi 2. Parddi piegdddtdjiem un darbuzryEm6jiem		1 831 179 885	1 840 212961
3 Nodokli un valsts socidlds apdro5ind5anas
obligdtds iemaksas	20	163 775	163 563
4. Pdr6jie kreditori	19	195720	193 636
5. Ndkamo periodu ieryEmumi	21	55 513	55 514
6. Uzkrdtds saistTbas	22	258 907	234 447
istermi4a kreditori kopd:		855 631	861 961
Kreditori kopd:		1 580 763	1642604
PasTvu kopsumma			7 082849 7 060 530

Pielikumi no ¹ 'dz 29. lapai ir 5T finan5u pdrskata neatnemama sastivdala.

! Valdes Jdnis Birks

202A.gada 30. aprTlT

Paiu kapitdla izmai7u pdrskats par 2019. gada 12 m1neiiem

	Pamat kapitils	!lgtermitla ieguld-ljumu pirv6rt65anas rezerve	StatItos noteiktds rezerves	lepriek56jo gadu nesadallti pe!tla	Pdrskata gada pelga/ (zaud6jumi)	PaSu kapitils kopi
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Atlikums 2017.gada 31. decembri 2017. gada pel4a pievienota iepriek56jo	1 120 000	2292360	63 819	{ 835 086	506 489	5 817 754
gadu nesadafitai pe!4ai				506 489	(506 48e)
Dividendes par 2017. gadu				(320 000)		- (320 000)
Pdrskata gada zaudEjumi						(79 828) (7e 828)
Atlikums 2018. gada 3{. decembrl 2018. gada zaudEjumi pievienoti	I 120 000	2 292360	63 819	2021575		(79 828) s417 926
iepriekS6jo gadu nesadatitai pe!ryai Dividendes par				( 7e 828)	79 828
2017. gadu Pdrskata gada pe!4a				(80 000)	-	(80 000) 164 160 164 160
Atlikums 2019. gada 31" decembrl ,r 31" decemDn ,,\	1 i2O OOO	22g2g60	63 819	1 861 747		164 160 5 502 086
n

tttt Pielikumi no lslfaz 29. lapai ir 5T finan5u pdrskata - L7' +\A--,

Valdes priek5s6dEt6js Jdnis Birks

2020.gada 30. aprTII

Naudas ts par 2019. 12 m1neiiem

	Pielikums	2019 EUR	2018 EUR
l. Pamatdarblbas naudas PlUsma 1. Pe!r;a/ (zaud6jumi) pirms uzlEmuma nodokla KorekcUas:		16s 095	(79329)
a) pamatlidzeklu vErtTbas samazindjuma korekc'tjas	8	195 619	199 318
b) nemateriSlo ieguldrj umu v6tllbas samazinij u ma korekcijas	8	1 264	1 659
2. Pelqa pirms apgrozdmo lldzeklu un Tstermiqa saistTbu atlikumu izmairlu ietekmes korekcijim		361 978	121 648
Korekciias: a) pirc6ju un pasUt-rtdju parddu samazinijums/ (pieaugums)		96927	(97 022)
b) krdjumu atlikumu samazindjums/ (pieaugums) c) parddu piegdditdjiem un pdr6jiem kreditoriem		15 793	2854
pieaugums/ (samazinijums)		(61 841)	596 010
3. Bruto pamatdarblbas naudas pl0sma			412857 623490
4. lzdevumi uz46mumu iendkuma nodokla
maksijumiem			(23e17)
5. Pamatdarbibas neto naudas pl[sma		412857	599 573
ll. leguldiSanas darbibas naudas pl0sma a) pamatlTdzeklu un nemateriSlo ieguld-tjumu iegdde b) ier,r6mumi no radniecTgo sabiedrTbu, asociEto		(190 161)	(86 453)
sabiedrlbu vai citu sabiedrTbu akciju vai dalu atsavind5anas c) ier,rdmumi no pamatlTdzeklu un nemateridlo			69 660
ieg u ld-rj umu pirdo5anas		680	190 000
6. leguldi5anas darblbas neto naudas pliisma			({89481) 173207

lll. Finans65anas darblbas naudas pliisma
a) izmaksdtds dividendes			(80 000) (320 000) (80 000) (320 000)
7. Finans65anas darblbas neto naudas pliisma
Neto naudas un tis ekvivalentu
pieaugums/(samazinij ums) pdrckata gadi			143376 452780
Naudas un tds ekvivalentu atlikums pdrskata gada
sdkumd			1 844078 1 391 298
	15		1 987 454 1 844078

Iidz 29. lapai ir

2020.gada 30. apflT

Finaniu pdrskata pielikums

(1) lnformdcija par Sabiedribas darbibu un uzskaites un nov6rt6Sanas metodes vispdrigie principi

lnformdcija par Sabiedrflbu

AS ,,Latvijas Juras mediclnas centrs" (LJMC vai SabiedrTba) juridiski adrese ir Patversmes iela 22, RTga, Latvija. Sabiedrlba ir registr6ta Komercre\$istrd ar vienoto re\$istricijas numuru 40003306807. Sabiedribas lieldkie akciondri ir llze Birka (17.50Vo), Mdrti45 Birks (17.50%), Jdnis Birks (12.80%), Guna Svarcberga (10.36%), llze Aizsilniece (8.82%), Adomas Navickas (6.85%).

Sabiedrlbas valdes locekli ir Jdnis Birks (Valdes priek5s6d6tijs), Juris lmaks (Valdes loceklis) un Anatolijs Ahmetovs (Valdes loceklis). SabiedrTbas padomes priek5sdd6tdjs ir Mdrti45 Birks, Padomes locekli ir Viesturs Siliq5, lneta Gadzjus, Jevg6r,rija Kaldjs un Uldis Osis.

SabiedrTbas pamatdarbTbas veidi saskaryS ar NACE, 2.red., klasifikdciju ir SlimnTcu darblba (86.10); Mediclnas un ortop6disko pre6u mazumtirdzniecTba specializ6tajos veikalos (47.74); Citur neklasificEta izgl-rtTba (85.59); Vispdr6jd drstu prakse (86.21); Specializ6t6 drstu prakse (86.22); Zobdrstu prakse (86.23); Pare1a darblba veseJibas aizsardzTbas jome (86.90); Apr0pes centru pakalpojumi (87.10); Cita veida socidlds aprUpes pakalpojumi ar izmitind5anu (87.90); Citur neklasific6ti socidlds aprrrpes pakalpojumi (88.99); Fizisk6s labsajUtas uzlabo5anas pakalpojumi (96.0a); Citur neklasific6ti individu6lie pakalpojumi (96.09).

P d rs kata sagafavo5a n as p a mats

FinanSu pdrskats ir sagatavots atbilsto5i likumiem "Par grdmatvedlbu" un "Gada pdrskatu un konsolid6to gada pdrskatu likums" (turpmdk tekstd "Likums").

SabiedrTbas vadTba uzskata, ka sal-rdzindjumd ar iepriekS6jo gadu nav notiku5as nozTmigas izmai|as grdmatvedTbas politikis, kas piem6rotas finan5u pdrskatu sagatavo5and.

Saskar,rd ar Gada pdrskatu un KonsolidEto gada pirskatu likuma 3. panta 6. dalu SabiedrTba piem6ro 5d likuma prasTbas, kuras ir saistoSas lielai sabiedrlbai, jo tds pErvedami v6rtspapTri ir ieklauti Latv'tjas Republikas regulStajd tirg0.

Pe!4as vaizaudEjumu aprEl6ins sastdd-rts atbilsto5i apgroz-rjuma izmaksu metodei. Naudas pl0smas pdrskats sastdd-rts p6c netie5ds metodes. Finan5u pdrskats ir sagatavots, pamatojoties uz sdkotn6jdm iegddes izmaksdm, iznemot posterlos "Zemes gabali, 6kas un inZenierbiives" uzrdd-ttos pamatlTdzeklus - zemi un 6kas, kuriem tiek piemdrota pdrvdrtESanas metode.

^Piel i etotie g rdmatvedibas p ri nc i pi

FinanSu pdrskata poster,ri nov6rt6tiatbilstoSiSddiem grdmatvedTbas principiem:

a) Pier,remts, ka SabiedrTba darbosies arT turpmdk.
b) lzmantotas t6s pa5as nov6rt65anas metodes, kas iepriekiEji gadd.
c) NovErt65ana veikta ar piendcTgu piesardzTbu:
- r parskata ieklauta tikai lldz bilances datumam iegUti pelrya;
  - r 4emtas v6rd visas paredzamds riska summas un zaudEjumi, kas radu5ies pdrskata gadd vai iepriek5ejos gados, arT tad, ja tie kluvuSi zindmi laika posmd starp bilances datumu un finan5u pdrskata sagatavo5anas dienu;
  - r apr6l5indtas un qemtas v6rd visas v6rtlbu samazinSSanas un nolietojuma summas neatkafgi no td, vai pdrskata gads tiek noslBgts ar pe!4u vai zaudEjumiem.
d) l),lemti v6rd ar pdrskata gadu saistTtie ieqr6mumi un izmaksas neatkailgi no maksdjuma datuma un r6l5ina saqemSanas vai izrakstT5anas datuma. lzmaksas saskarlotas ar ier;6mumiem pdrskata periodd.
e) AktTva un pas-tva postelu sastdvdalas nov6rtdtas atseviSl6i.
f) Pdrskata gada sdkuma bilance sakrTt ar iepriek5djd gada sl6guma bilanci.
g) NorddTti visi poste4i, kuri bUtiski ietekm6 finan5u pdrskata lietotdju nov6rtEjumu vai lEmumu pier;remSanu, maznozTmlgie posteqritiek apvienoti un to detaliz6jums sniegts pielikumd.
h) Saimnieciskie dar-rjumi finan5u pdrskatd atspoguloti, rlemot v6rd to ekonomisko saturu un bUtTbu, nevis juridisko formu.

FinanSu pdrskata pieliku ms

Saistitds puses

SaistTtds puses ir ar SabiedrTbu saistTtas juridiskas un fiziskas personas, saska4d ar zemdk mindtiem noteikumiem-

a) Persona vai tuvs STs personas \$imenes loceklis ir saistTts ar pdrskatu sniedzEju sabiedrTbu, ja:
- i. Sai personai ir kontrole vai kopTga kontrole pdr pdrskatu sniedz6ju sabiedrTbu;
- ii. Sai personai ir b0tiska ietekme pdr pdrskatu sniedz6ju sabiedrTbu; vai
- iii. ST persona ir pdrskatu sniedzEja sabiedrTbas vai t6 mdtes sabiedrTbas augstdkds vadTbas pdrstdvis.
b) SabiedrTba ir saistTta ar pdrskatu sniedzdju sabiedrTbu, ja td atbilst Sddiem nosacTjumiem:
- i. sabiedrTba un pirskatu sniedz6ja sabiedrTba pieder vienai sabiedrTbu grupai (kas nozTmE, ka mdtes sabiedrTba, meitas sabiedrTba un mdsu sabiedrTbas ir saistTtds puses vienai otrai);
- ii. viena sabiedrTba ir otras sabiedrTbas asociEta sabiedriba vai kopuz46mums (vai asociEta sabiedrlba vai kopuz46mums tds grupas sabiedrTbai, kurai pieder otra sabiedrlba);
- iii. abas sabiedrTbas ir kopuz46mumivienai un tai pa5ai treSajai pusei;
- iv. viena sabieddba irtresds puses kopuz46mums, bet otra sabiedrTba irtds paSas tre56s puses asoci6td sabiedrTba;
- v. sabiedrlba ir p6c nodarbindtTbas pabalstu plSns atskai5u sniedzdja sabiedrTbas darbiniekiem vai sabiedrTbas, kura saistTta ar atskai5u sniedzEju, darbiniekiem; Ja atskai5u sniedzdja sabiedrTba pati ir 55da veida pl5ns, saist-rtds puses ir arl to sponsor6jo5ie darba dev6ji.
- vi. sabiedrTbu kontrolE vai kopTgi kontrolE persona, kas identific6ta (a) punkt6;
- vii. personai, kas identificdta (a)(i) punktd, ir bUtiska ietekme pdr sabiedrlbu vai ir sabiedilbas (vaitd mites sabiedrlbas) augstdkds vadlbas pdrstdvis
- viii. uz46mums, vai jebkur5 koncerna, kurd ietilpst uzqEmums, datibnieks, sniedz vadlbas persondla pakalpoj um us sabied rlbai vai sabied rlbas mdtes sabiedrTbai.

Dar-rjumi ar saist-rtdm pus6m - resursu, pakalpojumu vai saistTbu nodo5ana starp pdrskatu sniedz6ja sabiedrTbu un td saistTto pusi neatkar-rgi no td, vai par to ir noteikta atlidzTba.

Finaniu instrumenti un finan5u riski

Finan5u instruments ir vieno5ands, kas vienlaikus vienai personai rada finan5u akUvu, bet citai personai - finan5u saistTbas.

SabiedrTbas nozTmTgdkie finan5u instrumenti ir finan5u aktTvi - pirc6ju un pasUtTtdju parddi, radnieclgo sabiedrTbu parddi, citi debitori un finan5u saistTbas - no pirc6jiem sapemtie avansi, paridi piegdddtdjiem un darbuzqr6m6jiem un pdr6jiem kreditoriem, kas izriet tie5i no tds saimnieciskds darbTbas.

Finanilu riski, kas sa,sffi ar SabiedrTbas finanSu instrumentiem, finaniu risku vadiba Galvenie finan5u riski, kas saist-rti ar SabiedrTbas finan5u instrumentiem, ir:

r Kredltrisks ir risks, ka SabiedrTbai radTsies finanSu zaudEjumi, ja dar-rjumu puse nesp6s pildlt savas l-rgumd noteiktds saistTbas, un kredTtrisks ir saistTts, galvenokdrt, ar debitoru parddiem no klientiem;
r Valutas risks risks, ka Sabiediiba var6tu ciest neparedz6tus zaudEjumus dzemju val0tu kursu svdrstTbu d6!; SabiedrTbai neveidojas drvalstu valUtas risks, jo td bUtiskos apm6ros savd darbTbd neizmanto citas valtttas kd eiro.
r Procentu likmju risks risks, ka SabiedrTba var ciest zaudEjumus procentu likmju svdrsUbu de!'
. Likviditdtes risks risks, ka SabiedrTba nespds izpildlt savas finan5u saistibas noteiktajd termi4d.

Vadiba ir iedibindjusi procediiras, lai kontrolEtu bUtiskdkos riskus.

Kredltrisks

Apdro5inSsanas kompdniju un pacientu nespdja laikd un pilnTba samaksdt par SabiedrTbas sniegtajiem pakalpojumiem. Lieldkd dala pakalpojumu tiek apmaksiti Isa laika periodd pdc pakalpojumu sniegianas vai arT tiek finans6ti no valsts vai apdro5indtajiem, tdp6c kredTtrisks ir zems.

Procentu risks

Sabiedrlbas vadTba uzskata, ka procentu likmju risks nav bUtisks.

Finan*u pdrskata pielikums

Lrkvrdddfes rsks

Sabiedrlbai nav drEja aiz46muma, un tis rTcTbd ir nozlmTgifinan5u resursi, lai norSl6indtos par savdm saistTbdm.

FinanSu akt'fvu un sarsflbu patiesav€rt'iba

Finan5u aktTvu un saistlbu patiesd vdrtlba atspogu!o summu, par kddu iesp6jams apmainTt aktTvu vai izpild-rt saistTbas dar-ljumd starp labi informEtdm, ieinteresdtdm un finansidli neatkaiTgdm persondm. SabiedrTba finan5u akt-rvus un saistTbas nov6rt6 atbilst-rgi iegides izmaksdm, kas p6c SabiedrTbas vadlbas domdm atbilst to patiesai v6rUbai iegddes brTdT, pieskaitot saist-ttos papildus izdevumus. legddes izmaksas ir preces vai pakalpojuma pirk5anas cena (atskaitot sa4emtds atlaides), kurai pieskaitTti ar pirkumu saistltie papildu izdevumi.

Pdrskata periods

Pirskata periods ir 12 m6ne5i no 2019. gada 1. janvdra frd22019. gada 31. decembrim.

Naudas vieniba un irvalstu val0tas pdrv6rt65ana

Sajd finan5u pdrskatd atspogulotie rddrtdji ir izteikti Latvijas naciondlajd valUtd - eiro (EUR), kas ir arl Sabiedrlbas funkciondld valUta.

Dar-rjumi drvalstu val0tds tiek pdrrE(indtieiro p6c darTjuma diend spdkd eso5d kursa, kuru nosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrilo banku sist6mas un citu centrilo banku saskalo5anas procedUru un kurS tiek public6ts Eiropas Centrdlds bankas interneta vietn6.

Pdrskata perioda p6dCja diend visi monetdrie aktTva un paslva posteryi tika pdrrEfiniti eiro pdc likmes, kas publicEta Eiropas Centrdlds bankas interneta vietn6. Visi nemonetdrie aktiva un pasTva posterli tiek uzskait-lti eiro p6c Eiropas Centrdlds bankas public6td eiro atsauces kursa, kdds tas bija sp6ki darTjuma dien6.

Naudas vienlbas par 1 EUR:

		31.12.2019. 31.12.2018.
usD	1.12340	1.'14500

Nor6(inu par drvalstu valUtds veiktajiem darijumiem un drvalstu valUtds nomin6to monetiro akt-tvu un saistTbu v6rtTbas pdrrdlsind5anas rezultdti gUtd drvalstu valUtas pe!4a vai zaud6jumi tiek ieklauti attieclgd perioda pelryas vai zauddj umu apr6(ind.

Apl6ses un spriedumi

Lai sagatavotu finanSu pdrskatu, vadTba izdara spriedumus, aplEses un pie46mumus, kuri ietekm6 grdmatvedlbas politikas piem6roSanu un uzrdd-rtds aktTvu un saistTbu summas, ie46mumus un izdevumus. Faktiskie rezultdti var at5lsirties no STm apl6s6m.

Apl6ses un ar tdm saistTtie pier1dmumi tiek reguldri pdrbaudTti. lzmaiqas grdmatvedTbas aplEsds tiek atzltas tajd period6, kurd attiecTgds aplEses tiek pdrskatTtas, un ndkamajos perlodos.

Spriedumi, kas piemEroti Sabiedrlbas darbTbas turpind5anas pamatam, ir izkldstTti 5I finaniu pdrskata 31. piezTm6.

SvarTgdkie apl65u neprecizitdtes iemesli ir:

(i) Pamatlidzeklu v6rtibas samazindiands

Zaud6jumus no vErtTbas samazind5anas aElst biTdT, kad akt-rva vai td naudu pelno5ds vienTbas uzskaites summa pdrsniedz to atgUstamo vErtTbu. Atg0stami v6rtTba ir augstdkd no attieclgd pamatlTdzekla patiesds vdrtTbas, atskaitot pSrdo5anas izmaksas, vai lietoianas v6rtTbas. ZaudEjumus no v6rtTbas samazindSanis atzTst pe!1as vaizaud6jumu apr6lSinS.

(ii) Pamatlidzeklu un nemateridlo al<frvu lietdeiigds izmantoianas laiks

VadTba apl65 atseviSllu pamatl-rdzeklu un nemateriSlo aktTvu lietderTgds izmantoianas laiku proporciondligaiddmajai akUva izmanto5anai (td gaiddmajai kapacitdteivaiefektivitdti), balstoties uz vdsturisko pieredzi ar lTdzTgiem pamatl-rdzekliem un ndkotnes pldniem. Zeme netiek paklauta nolietojuma apr6finam. Pir6jiem akUviem nolietojumu apr6[ina p6c lineirds metodes attiecTgo nemateridlo ieguldTjumu un pamatlTdzeklu lietderTgds izmanto5anas perioda garumd, lai norakst-ttu nemateridld ieguldljuma un pamatl-rdzekla iegddes vai pdrvdrt65anas vErtlbu l-rdz ti aplEstajai

FinanSu pdrskata pielikums

atliku5ajai v€rtTbai lietderlgds izmanto5anas perioda beigds, izmantojot Sddas vadibas noteiktas likmes:

	Yo
Nemateridlie ieguld-rjumi	20
Ekas un bUves	2.5 - 2.85
Sakaru tehnika un instrumenti	33.33
Pdr6jie pamatl-rdzekli	20

Pamatlldzeklu teko5d remonta un uztur65anas izmaksas tiek ieklautas td perioda pel4as vai zaudEjumu apr6l6in5, kurd tds ir radu5ds.

(iii) Pama{idzeklu novdrtEiana

SabiedrTba pamatlTdzeklus, iz4emot zemi, 6kas un btives, novdrtd atbilstoii izmaksu metodei: no iegddes v6rtTbas atskaitot uzkrito nolietojumu, un vdrtTbas samazinS5ands zaud6jumus.

SabiedrTba zemes gabalu, 6ku un bEvju nov6rt65and izmanto pdrvdrt65anas metodi. SabiedrTbas finanSu pdrskata bilances postenis ,,Zemes gabali, 6kas un in2enierb0ves" ir uzridTts pdrv6rtdtd v6rtTb6, kas ir viendda ar to patieso vdrtTbu pdrv6rt6Sanas datumd, atskaitot turpmdk uzkrdto nolietojumu un zaudOjumus no v6rtTbas samazini5ands.

PEc stdvokla uz 2019. gada 31. decembri jauna pdrvdrt65ana netika veikta, jo saska46 ar vadTbas v6rt6jumu nav notikuSas bOtiskas izmair,ras tirgU un uzrdfrtd bilances v€ttTba bUtiski neat5kiras no Tpa5uma patiesds v6rtlbas.

Politika nosaka, ka ja kddu 6ku vai bUvi pdrv6rt6, tad pdrv6rt6 visu kategoriju. Lai noteiktu pdrvdrt65anas efektu, pdrv6rt65anas datumd uzkrito nolietojumu atskaita no 6ku un bUvju iegddes v6rtTbas vaicitas v6rUbas, kas aizstdj iegddes v6rtTbu finan5u pdrskatos, un bilances v6rtTbu palielina vai samazina atbilsto5i Ekas vai bUves pdrvErt6tajai vdrtTbai, rlkojoties sekojo5i: sdkotn6ji noraksta l-rdz pdrv6rt65anas datumam uzkrdto nolietojumu no pamatl-rdzekla l-rdz5in6jds uzskaites v6rUbas un pdc tam atliku\$o summu attiecTgi palielina vai samazina atbilsto5i pamatl-rdzekla pdrv6rtE5and noteiktajai patiesaja i v6rtlbai.

Ja pamatlidzeklu v6rtiba bilances datumd ir zemdka par to nov6rtEjumu bilanc6 un sagaiddms, ka v6rtTbas samazindjums bUs ilgsto5s, tie ir novdrtEti atbilsto5i zemdkajai v6rtTbai. Pdrv6rt€ianas rezultdts tiek atz-lts pelryas vai zaud6jumu aprdl5inS, izryemot ja v6rUbas samazindiands kompens6 ieprieki atzTtu pamatlTdzeklu v6rUbas palielind5anos. Tddi gadTjumd par vErtTbas samazini6ands summu samazina pa5u kapitdla posteni,,llgtermir,ra ieguldTjumu pirv6rtESanas rezerve".

Ja pamatl-rdzeklu v6rtTba bilances datumd ir bUtiski augstdka par to novdrt6jumu bilanc6, pamatlidzeklus pirv6rt6 atbilsto5i augstdkai v6rtTbai, ja var pie4emt, ka v6rUbas paaugstindjums b0s ilgsto5s. PdrvErt65anas rezultdti radies vdrUbas pieaugums ir atspogulots postenT "llgtermi4a ieguldTjumu pdrvErt65anas rezerves". Ja pdrvdrt6Sanas d6l radies v6rtTbas pieaugums kompensd td paSa pamatl-rdzekla pdrv6rtd5anas samazindjumu, kas iepriekS6jos pdrskata periodos atzlts par izmaksdm pelr;as vaizauddjumu aprdl5inS, tad pdrv6rt65anas d6l radu5os v6rtTbas pieaugumu atzlst par ieqEmumiem pdrskata perioda pe!qas vai zauddjumu apr6[ind. llgtermirya ieguldTjumu pdrv6rt65anas rezerves ir samazindtas, ja pdrv6rtdtais objekts ir likvid6ts vai to neizmanto, vai vdrtTbas palielind5anai vairs nav pamata.

PaSu kapitdla postenT "llgtermi4a ieguldTjumu pdrv6rt€Sanas rezerve" ietverto vdrtTbas pieaugumu samazina, atzTstot samazindjumu pelqas vai zauddjumu apr6(ind, bildT, kad pdrv6rt6tais pamatlidzeklis tiek likvidBts vai atsavinits.

M Debitoru parddu nov€rt6jums

Debitoru parddi bilanc6 tiek uzrddTti amortizEtajd iegddes vBrtTb6, atskaitot uzkrdjumus v6rUbas samazindjumam. Uzkrdjumi nedroSiem pirc6ju un pasUt-rtdju parddiem izveidoti, vadTbai individudli IzvErt6jot katra pardda atgUstamlbu. kad past6v objekt-rvi pierddTjumi tam, ka SabiedrTba nevar6s saryemt debitoru parddus pilnd v6rtTbd atbilsto5i sdkotn€ji noteiktiem atmaksas termi4iem. Uzkrdjumu

FinanSu pdrskata pielikums

apjoms ir starpTba starp debitoru parddu uzskaites summu un to atgUstamo v6rUbu. Uzkrdjumu summa tiek ieklauta pe!ryas vai zaudOjumu aprdl6ind.

(v) Uzkrdiumu veido5ana

Uzkrdjumi tiek veidoti gad-rjumos, kad pagdtnes notikums ir izrais-rjis pa5reiz6ju piendkumu vai zaud6jumus un to summu ir iesp6jams ticamiapl6st. Zaud6jumu iesp6jamTba tiek nov6rt6ta, vadTbai izdarot apsvdrumus. ZaudEjumu apm6ra noteik5anai vadTbai ir nepiecie5ams izv6l6ties piem6rotu aprefinu modeli un specifiskus pie46mumus, kas saistTti ar 5o risku. Uz 2019. gada 31. decembri uzkrdjumi netika veidoti.

leqEmumu aP,i5ana

lerycmumi no preiu pdrdoianas

le4dmumi no pre6u pdrdo5anas tiek atzTti pe!ryas vai zauddjumu aprdl5ind p6c Tpa5umtieslbu risku un labumu nodo5anas pircEjam.

le46mumi netiek atzTti, ja saskaqrd ar darTjuma noteikumiem SabiedrTba patur nozTmTgus Tpa5uma tiesTbdm uz prec6m rakstutfgos riskus un preces var tikt atgrieztas.

le4tc m u m i no pakal poj u m u snlegSanas

lerlomumi no sniegtajiem pakalpojumiem tiek atz-rti pe!4as vai zaud6jumu apr6(ind periodd, kad pakalpojumi tiek sniegti. lelEmumi tiek sa4emti un uzskait-rti atbilsto5i noslEgtajiem sadarbTbas lTgumiem.

Nomas iendkumi

lendkumi no iznomdtd Tpa5uma tiek atzTti pelqras vai zaud6jumu apr6[ind linedri nomas liguma period6.

llgtermiqa un Istermiqa posteqi

llgtermiqa poste4os ir uzrddTtas summas, kuru sa4em5anas, maksd5anas vai noraksU5anas termiryi iestdjas v6lSk par gadu p6c attiecTgd pdrskata gada beigdm. Summas, kas saryemamas, maksdjamas vai norakstdmas gada laikd, uzrddTtas Tstermila poste4os.

Alornas darliumi

Operatwd noma (Sabiedrlba ir iznomdtdjs)

SabiedrTba iznomd telpas, kas ir dala no pdrv€rt6tajiem pamatfidzekliem. Nolietojumu aprEl5ina p6c linedrds metodes attiecTgo pamatlTdzeklu lietder-rgds lieto5anas perioda garumd, lai norakst-ttu pamatl-rdzekla vdrtTbu lTdz td aplEstajai atliku5ajaivdrtTbai lietderTgds izmantoSanas perioda beigds, izmantojot likmes, kas noteiktas lldzTgiem SabiedrTbas pamatlTdzekliem. Nomas ielEmumi no operat-rvds nomas un no klientiem sa4emtds priek5apmaksas tiek ietvertas pe!4as vai zaud6jumu apr6(ini p6c linedrds metodes nomas perioda laikd.

Operatwd noma (Sabiednba ir nomnieks)

OperatTvds nomas maksdjumi tiek atzTti pe!gas zaudEjumu apr6(ini linedri nomas termila laikd.

Pamatfidzeklu uzskaite

Bilancd visi pamatl-rdzekli, izqemot zemi, 6kas un b0ves, ir atspoguloti to iegddes cends, atskaitot nolietojumu.

Pdrfliem aktlviem nolietojumu apr6[ina p6c linedrds metodes attiecTgo nemateridlo ieguldtjumu un pamatlldzeklu lietderTgds izmanto5anas perioda garumd, lai norakstTtu nemateridld ieguldTjuma un pamatlTdzekla iegddes vai pdrv6rt65anas v6rUbu lldz td aplBstajai atliku5ajai v6rtTbai lietdeilgds izmanto5anas perioda beigds.

Nolietojumu metode tiek pdrskatTta ne retdk kd katra pdrskata gada beigds.

Turpmdkds izmaksas tiek ieklautas akt-rva bilances vdrUbd vai atzTtas kE atseviSfs aktTvs tikai, kad pastdv liela varbUtTba, ka ar 5o posteni saist-rtie ndkotnes saimnieciskie labumi ieplUdls sabiedrTbd un 3T poste4a izmaksas var ticami noteikt. Sadas izmaksas tiek norakst-rtas attiecTgd pamatl-rdzekla atlikuSajd lietderTgis lieto5anas period6. Kapitaliz6jot uzstddTtds rezerves dalas izmaksas, nomain-rtds dalas atlikusT vOrtiba tiek norakstlta pe!4as vai zauddjumu aprdl5inS.

Vien. registrdcijas numurs: 40003306807

Pe!4a vai zaudejumi no pamatl-rdzeklu izsl6gSanas tiek apr6l6indti kd starpTba starp pamatlTdzekla bilihces v6rUbu un pdrdo5anas rezultdtd gUtajiem ien6mumiem, un ie4Smumiem no attiecTgd pamatlldzekla pdrvdrt65anas rezerves norakstTsanas, un ieklauti td perioda pel4as vai zaud6jumu aprE(ini, kurd tie radu5ies.

Krdjumu uzskaite un nov6rt15ana

Krijumi ir novdrtdti zemdkajd no pa5izmaksas un neto pdrdo5anas v6rUbas. Krdjumi uzskai\$ti, izmantojot FIFO metodi. Krdjumu uzskaite organizdta p6c nepdrtrauktis krdjumu uzskaites metodes. Krdjumu atlikumi ir pdrbaud-rti gada inventarizdc\$d.

Dotflcijas

Ipa5iem kapitdlieguld-rjumu veidiem sar,remtds dotdcijas tiek uzskaitTtas kd ndkamo periodu iendkumi, kurus pakdpeniski ietver ier,r6mumos sa4emto vai par dotdcijdm iegdddto pamatlldzeklu lietdeiigds izmanio5anas perioda laika. Dotacuas izdevumu segsanaiatzTst ie46mumos tajd pa55 periodd, kad radu5ies attiecTgie izdevumi, ja ir izpildTti visi ar dotdcijas sar;remSanu saistTtie nosacTjumi.

Uzqdmumu iendkuma nodoklis

(a) Maksdjamais nodoklis

Latvijas Republikd no 2018. gada 1. janvdra ir sp6kd Uzp6mumu iendkuma nodokla likums, kas parebz jaunu 5T nodokla maksi5anas reZTmu. Nodokla likme ir 20o/o no ar nodokli apliekamds bdzes, kas tie( noteikta, ar uzp6mumu iendkuma nodokli apliekamd objekta v6rtTbu dalot ar koeficientu 0,8 un ietver:

. sadalTto pelr.ru (apr6l5indtds dividendes, dividendCm piel-rdzindtas izmaksas, nosacTtas dividendes), un

. nosac-(i sadalito pe!4u (piemdram, ar saimniecisko darblbu nesaisUtos izdevumus, un citus likumd noteiktus specifiskus gadTj umus).

Sadalot dividendEs nesadalTto pelr;ru, kas bija uzkrdta fid22017. gada 3'1. decembrim un aplikta ar uz46mumu iendkuma nodokli p6c iepriek5djds likumdo5anas, attiecTbd uz 5Tm dividendEm jaunais nodokla maksdSanas reZTms nav jdpiem6ro.

Finaniu pdrskata pielikums

(2) Neto apgroziiums

ApgrozTjums ir gada laikd gUtie ie4dmumi no Sabiedrlbas pamatdarblbas - pakalpojumu snieg5anas bez pievienotds v6rUbas nodokla, atskaitot atlaides.

	2019 EUR	2018 EUR
MedicTniskie ambulatorie pakalpojurni	6 710 538	6202110
ApdroSinSSanas segtie pakalpojumi	560 931	462 422
M aksas am b ul atorie p akal poi u m i	311 877	257 106
M aksas stacio n arie pakal Poi u m i	249 054	205 316
Stomatolo\$ iskie pakalpoj u mi		9 361
	7 271 469	6 673 893

SabiedrTba sn iedz pakalpoj u mus tikai Latvijas Republ ikas teritorijd.

SabiedrTba neatklij informdciju par neto apgrozijuma sadalTjumu pa saimnieciskis darblbas veidiem atbilsto5i Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra reguld (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darblbu statistisko klasifikdciju, jo tds atkld5ana var6tu nopietni kaitdt Sabiedfibas interes6m.

(3) Pdrdoto predu un sniegto pakalpojumu izmaksas

PostenT uzrddTtas neto apgroz-rjuma sasniegsanai izlietotds izmaksas - predu un pakalpojumu izmaksas iegddes pa5izmaksd un ar predu un pakalpojumu iegddi saistTtds izmaksas.

	2019	2018
	EUR	EUR
Darba samaksa	3 335 719	3 030 946
Medikamenti, medicTniskie materidli	827 279	781 358
Valsts socidlds apdro5ind5anas obligitds iemaksas	786 948	716 326
Neatskaitdmais pievienotds vdrUbas nodoklis	365 522	345 885
Aparat0ras noma	318 210	356 250
Pamatlldzeklu nolietoj ums	196 883	200701
Komundlie un uztur€Sanas izdevumi	247 516	256 921
SaimniecTbas preces un inventdrs, pdrCjie materidli	203 514	170 347
Remonta izdevumi	181 424	'165 655
MedicTniskie izmeklEjumi un citi pakalpojumi	51 291	50 105
lT izmaksas	39 684	32394
Rekldmas izdevumi	5 078	35 115
Apsardzes izdevumi	23 559	25 012
lzmair,ras uzkrij u mos Sau bTg iem debitoru pardd iem	39 569	49 385
Arstniecisk5 fonda riska izmaksas	14206	15 571
Transporta izmaksas	15 211	11 100
Biroja izmaksas	13750	9729
Pacientu 6dinSSanas izdevumi	10 465	10 369
Nekustamd TpaSuma nodoklis	6173	7 835
Apdro5in65anas izmaksas	6 926	6 730
Darbinieku apmdcTbas izdevumi	8 756	6 298
Riska nodeva	1 399	1 411
Pabalsti un ddvindjumi darbiniekiem	1 577	1 782
Uzkrdto atvalindjuma izmaksu izmai4a	24 460	57 340
Citas ar pakalpojumu snieg5anu saistTtds izmaksas	91 300	112223
	6 816 419	6 456 788

Fin aniu pdrskata pieliku ms

(4) Administricijas izmaksas
	2019	2018
	EUR	EUR
Darba samaksa	393 596	378 474
Valsts socidlSs apdro5ind5anas obligdtds iemaksas	92 435	89 064
Darbinieku apmdcTbas izdevumi	27 000
Sakaru izdevumi	17 382	17 2-52
Finan5u pdrskata revTzijas izmaksas	14 895	14750
Kancelejas izdevumi	6764	11 599
Bankas pakalpojumi	10 610	8 410
Juridiskie pakalpojumi	I 852	23 535
Reprezentdcijas izdevumi	2742	1 934
Citas admin istrdcijas izmaksas	4 824	6 526
	580 100	551 544
(5) Par6jie saimnieciskSs darbibas ieqr6mumi
	2019	20{8
	EUR	EUR
leryEmumi no nomas maksas	127 689	147 212
Sar,remto ERAF lldzek!u amortizdcija	10 513	10 514
Citiiendkumi		252
Pdr6jie ie46mumi	154 625	99 606
	292827	257 584

PdrEjos ien6mumus veido iendkumi no 6dinS5anas un velas mazgdSanas pakalpojumiem, rekldmas un skaistuma kopSanas pakalpojumiem.

(6) Parejas saimnieciskis darbibas izmaksas

	2019 EUR	2018 EUR
Soda naudas Zaud6jumi no pamatlldzeklu izsl6gSanas, neto	319	946 276
Far6jds izmaksas	2 363	1 252
	2682	2 474

(7) Uzr;6muma ienikumu nodoklis

	2019	2018
Apr6[indtais nodoklis saskary6 ar deklardciju	EUR	EUR
	935	499
	935	499

Finaniu pdrskata pielikums

(8) Nemateridlie ieguldijumi un pamatlidzek!i

	- - Nema teriilie requl- ollumt -	Zemes -gabali' eKas un lnzernter- Duves	lekirtas un masinas	Pir6jie pamatli dzekliun inventirs	Pamatlidzek!u izveido6ana un nepabeigtiis celtniecibas objektu izmaksas	Kopi
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
StkotnEji v6rtiba
31.12.2018		80 453 4 681 639	2 576 997	500 797	1 332	7 841 218
legdddts			96 519	90 815	2 827	190 161
lzslcgts			(135 872)	(15 076)		(150 e48)
31.12.2019		80 453 4 681 639	2537 644	576 536	4 159	7 880 431
Uzkrdtais nolietojums un amortizdcija
31.12.2418 AprelSin6tais nolietoj um s	79 189		197 951 2441788	455729		3 174 657
un amortizdcija lzslEgto pamatlidzek!u	1 264	113078	54 157	28384		196 883
nolietojums			(135 192)	(15 076)		(150 268)
31.12_2019	80 453	311 029	2 360 753	469 037		3 221 272
Bilances vErtiba
31.12.2018		1 264 4 483 688	135 209	45 068	1 332	4 666 561
Bilances v6rtiba 31.12.2019		4 370 610	176 891	107 499	4 159	4 659 159

Zemes, 6ku un b0vju novdrtd5anu 2018. gada februdrT veica neatkaiTgi eksperti. Neatkailgie eksperti veica nov6rtdjumu, apvienojot salTdzindmo darijumu metodi un iendkumu metodi. 2019. gadd 31. decembrl jauna pdrv6rt65ana netika veikta, jo saska4d ar vadbas v6rt6jumu nav notiku5as bUtiskas izmainas tirgE un uzridrtd bilances v6rUba b0tiski neat5(iras no Tpa5uma patiesis vErUbas.

Eku un zernes patieso v6rtTbu ir noteicis dr6js, neatkaiTgs vdrt6tdjs ar atzTtu profesiondlo kvalifikdciju un nesenu pieredzi attieclgaji vietd esoSo lTdzlgas kategorijas Ipa5umu v6rt65and.

Tabuld uzrddTta nozimTgdko postenT "Zemes gabali, 6kas un inZenierbUves" ieklauto 6ku un zemes patiesds vdrtTbas nov6rt6Sanai izmantotds v6rt65anas metodes, kd arT bfitiskdkie nenov6rojamie dati:

	V6rtESanas metode	Biitiski	Saistiba starp biitiskiem nenov6rojamiem datiem un nenov€rojami dati patiesas vertTbas nov6rt65anu
Ekas un zemes gabals EUR 3 100 000 verUbd RTgd Patversmes iela	Patiesd vErUba tika aplEsta ka videja vErUba no; Tirgus salldzindjuma metode: Patiesd vErtTba noteikta, balstoties uz salTdzindmu 6ku pErdo5anas darTjumu rezultEtiem. Diskont6t6s naudas plUsmas metode: Modelis ir balsUts uz diskont6to naudas plUsmu pakalpojumu sniegSanas rezufiata	Cena par m2 EUR 470 Nomas maksa par m2-2.3EUR-9 EUR Noslogojums - 90% Kapitalizdci.ias likme - 9o/o	Patiesd vErtlba pieaugtu (samazindtos), ja cena par m2 b[tu augstaka (zemdka). Apl6std patiesd v6rtiba pieaugtu (samazindtos), ja: Nomas maksas likme bOtu augstaka (zemdka); Noslogojuma koefl cients b0tu augstak (zemdk); Kapitalizdcijas likme b0tu zemdka (augstdka);

Finaniu pdrskata pielikums

Veids	Vertesanas metode	Biitiski	Saistiba starp biitiskiem nenov6rojamiem datiem un nenovErojami dati patiesis vErtibas nov6rtE5anu
Ekas un zemes gabals EUR 850 000 verUb6 RIgd Vecmllgrdvja 5.lTnija	Patiesd vertiba tika aplesta ki vidEjd v6rtTba no: Tirgus salTdzindjuma metode: Patiesd vErtiba noteikta, balstoties uz sal-rdzindmu 6ku pardoSanas darTjumu rezultdtiem. Diskont€tds naudas pltismas metode: Modelis ir balsUts uz diskont6to naudas pl0smu pakalpojumu snieg5anas rezultdtd	Cena par m2 EUR 349 Nomas maksa par m2-3.5EUR-5 EUR Noslogojums - 90% Kapitalizicijas likme - 10o/o	Patiesa vCrUba pieaugtu (samazindtos), ja cena Par m2 bUtu augstdka (zem6ka). AplEstd patiesd vErtiba pieaugtu (samazindtos), ja: Nomas maksas likme bUtu augstdka (zemaka); Noslogojuma koeficients bUtu augst6k (zemak); Kapitalizdcijas likme bUtu zemdka (augstaka).
Ekas un zemes gabals EUR 640 000 v6rUbd Rigd Mel-rdas iel6	Patiesd v6rtTba tika aplOsta kE videjS vErtTba no: Tirgus salTdzindjuma metode: Patiesd vErtTba noteikta, balstoties uz salidzin6mu Eku pardoSanas darTjumu rezultdtiem.	Cena par m2 EUR 334	Patiesd v€rtTba pieaugtu (samazindtos), ja cena par m2 butu augstdka (zem6ka). Apl6std patiesi v6rtiba pieaugtu (samazinEtos), ja: Nomas maksas likme b0tu augstdka (zemdka);
	Diskont6t6s naudas plUsmas metode: Modelis ir balst-tts uz diskont6to naudas pl0smu pakalpojumu snieg5anas rezultdtd	Nomas maksa par m2-1EUR-4.7 EUR Noslogojums - 90% Kapitdizacijas likme - 9.0o/o	Noslogojuma koefi cients bUtu augstdk (zemdk); Kapitalizdcijas likme bEtu zemdka (augstdka).

Saska4d ar Gada pdrskatu un Konsolid6to gada pdrskatu likuma 52. panta 2.dalas 2.apakSpunktu sniegta informdcija par bilanc6 norddrtajiem pdrv6rt6to pamatlTdzeklu poste4iem, noradot v6rtTbu, kdda bUtu bilanc6, ja attiecTgais postenis nebUtu pdrv6rtdts:

Poster;ra "Zemes gabali, 6kas un b[ves" atlikusl v6ruba EUR 2 833 532 (s1.12.2018 - EUR 2 952 566). 31.12.2019, ja neb0tu pdrv6rt65anas

Tajd skaitd:	31.12.2019. EUR	31.12.2018. EUR
-sdkotn6jd v6rtTba -uzkrdtais nolietojums	4 021 294 (1 187 758)	4021 290 (1068724)
(9) Krajumi	31.12.2019.	31.12.2018.
	EUR	EUR
Medikamenti noliktavd	93 576	111 405
Medikamenti noda!Es	8 002	5 580
Citimateriili	168	554
	101 746	117 539

FinanSu pdrskata pielikums

(10) Pirc6ju un pas[t-ttiju paridi
	31.12.2019.	31.12.2018.
	EUR	EUR
	67 705	70 186
ApdroSind\$anas sabiedrTbas Citas iestddes, sabiedrTbas un personas	41 346	37 335
Uzkrdjumi SaubTgiem debitoru parddiem	(12979\	(11 695)
	96 072	95 826
(11) Radnieclgo sabiedrlbu parddi

	31.12"2019. EUR	31.12.2018. EUR
Rad n iecTgo sabiedrTbu pardd u uzskaites vdrUba	131 303	93 432
Uzkrdjumi SaubTgiem debitoru parddiem	(105 042)	(66 757)
	2626',1	26 675
Postenl uzrddlts saist-ltas sabiedrlbas "KodolmedicTnas maksdjumiem.	klinika" SIA pardds par nomas
(12) Citidebitori
	31.12.2019.	31.12.2018.
	EUR	EUR
Nodoklu pdrmaksa (skatTt 19. piezlmi)	24 979	25 914
Pievienotds v6rtTbas nodoklis par nesamaksdtiem pakalpojumiem	3 846	4640
Pdrdjie debitori	31 8'16	4 823
	60 641	35 377
(13) Ndkamo periodu izmaksas
	31.12"2019.	31.12.2018.
	EUR	EUR
Nomas maksa	28 410	26 549
Apdro5ind5anas izmaksas	4 971	3 323
Rekldmas izmaksas		297
Citas ndkamo periodu izmaksas	195	3 997
	33 576	34 66
(14) Uzkrdtie iepEmumi
	31.12.2019.	31.12.2018.
	EUR	EUR
Uzkrdtie ierlEmumi par kuriem r6l5ini izstidlti p6c pdrskata	117 940	240 308
gada beigdm	117 940	240 308

AS Latvijas JUras medicTnas centrs Adrese: Patversmes iela 23, RTga, LV-1005 Vien. registrdcijas numurs: 40003306807

Finaniu pdrskata pielikums

Uzkrdtie ie46mumi sastdv no NaciondlS VeseJibas Dienesta r6kiniem, kuri izstidi p6c pdrskata gada beigdm.

(15) Nauda

f .-_-

Naudas lidzek!u sadal-ljums pa valtitdm:		2019		2018
		Valiita	EUR	Val0ta	EUR
Nordl5inu konts	USD	5 839	5 198	5 576	4870
Nor6l6inu konts	EUR		1 976 187	-	1 830 172
Naudas l-tdzekli kasE	EUR		6 069	-	9036
			1 987 454		18440?8

(16) Pamatkapitils

SabiedrTbas pamatkapitdls 201 9. gada 31 . decembrl ir EUR 1 120 000 (31 .12.2018: 1 120 000 EUR) un sastdv no 800 000 kapitila dalim, katras dalas nominilv6rUba ir EUR 1.40.

SabiedrTbas pamatkapitdls pieder Sddiem akciondriem:

	31.12.2019.			31.12.2018.
		Akciju skaits KaPitila dala		Akciju Kapitdla dala
		Yo	skaits	Yo
llze Birka	140 ooo	17.50o/o	140 000	17.50%
Mdrti45 Birks	140 000	17.50%	140 000	17.50o/o
llze Aizsilniece	70 565	8.82o/o	70 565	8.82o/o
Guna Svarcberga	82917	10.36%	82917	10.360/0
Jdnis Birks	102 388	12.80Yo	102 388	12.80o/o
Adomas Navickas	54 811	6.85%	54 811	6.85%
Pdrdjie akcioniri (akciju
skaits lldz 5% katram)	209 319	26.17o/o	209 319	26.170/o
Kopi	800 000	100.00%	800 000	100"00%
Akciju kapitnls (EUR)	1 120 000			I 120 000

Visas Sabiedrlbas akcijas ir uzrddTtdja (publisko akc'rju emisiju) akcijas.

(17) Nesadalltd pe!4a

Nesadal-rta pelr;ra, ieskaitot 2019. gada pe!4u EUR 164 160 apm6r6, 2019. gada 31. decembrT ir EUR 2 025 907 (2018: EUR 1 941 747). Ja sadal-rtu 2019. gada pe!ryu dividend6s, maksdjamais nodoklis bUtu EUR 41040 pec jaunas nodokla maksdSanas reZTma, kas stdjis sp6ka no 2018. gada 1. janvdrT.

(18) ParvCrtE5anas rezerves

Pdrv6rt6\$anas rezerve 2019. gada 31. decembrl ietver pamatlidzeklu pdrv6rt65anas summas. 2019, gadd un 2018. gadd pirv6rt65anas rezerves netika mainTtas'

(19) Par6iie kreditori

	31.12.2019. EUR	31.12.2018. EUR
Algas	195 288	193 046
Maksdjumi arodbiedrTbai	432-	490
DeponEtd darba alga un izpildraksti		100
	195720	193 636

(20) Nodok!i un valsts sociilds apdrosiniianas obligitis iemaksas

	Atlikums 31.12.2018. EUR	Apr6lgindts par Samaksits 2019. gadu EUR	2019. gadi EUR	Atlikums 31.12.2019. EUR
Uzn6mumu iendkuma
nodoklis	(25 e08)	935		(24 973)
PVN	7 862	51157	(53237)	5782
Nekustamd TpaSuma
nodoklis	(6)			(6)
Dabas resursu nodoklis	593	1rc;	(1 760;
Riska nodeva	118	1 399	(1 402)
VSAOI	103 695	1 280 017	(1 27e 030)	115
ledzTvotSju iendkuma				104 682
nodoklis	51 295	651 968	(650 067)	53 196
Kopi	137 649	1 986 643	(1 e85 496)	138 796
Taiskaitd:
Nodoklu pdrmaksa	(2s e14)			(24 97e)
Nodoklu pardds	163 563			163 775

Pdrmaksdtie nodokli ir ieklauti postenT,,Citi debitori,,

(21) Nikamo periodu ie46mumi

	31.12.2019. EUR	31.12.2018. EUR
Saqremto kapitdla dotdctju dafa, kas tiks ieklauta pefqas vai
zauddjumu apr6find no 1 frdz 5 gadu laikd	52 565	52 565
Saqremto kapitdla dotdciju dafa, kas tiks iekfauta pelr,ras vai	346 317	356 828
zauddjumu apr6(ind ilgdk par 5 gadiem
Nomas maksdjums 10 gadi	326250	371 250
Nikamo periodu ieqrEmumu ilgtermi4a dala	725132	780 643

Saqemto kapitdla dotdciju dafa, kas tiks iekfauta pelpas vai
zauddjumu apr6(ind gada laikd	10 513	10 514
Nomas maksdjums 10 gadi	45 000	45 000
Ndkamo periodu ieqEmumu -rstermiqa dala	55 513	55 514

Sabiedrlba sancma ERAF flnans6jumu pamatlldzeklu iegddei 2012. gadd.2019. gadd SabiedrTba atzina ieqdmumus EUR 10 s13 apmErd (2018: EUR io si+; 1st<atit 5. piezTmi).

Sa!1e{rifa- sa46ma nomas maksdjumus par ndkamajiem 10 gadiem EUR 450 000 apmeri .2019. gadd SabiedrTba atzina ie46mumus EUR 45 000 aphera lzota: EUR 33 zso) atoiidtogi nost6gto nomas ligumu, kuri ir nodro5indju5i nornas- tiesTbu iegUsanu uz noteiktu iaiku un sekmcj-u5i saimniecisko darbTbu atbilsto5i noteiktai klasifikdcijai, termi4iem. ler;r6mumitiek atspogufoti posienT 'leryEmumi no nomas maksas', 5. piezTm6.

(22) U zkr dtas sa istib as

	EUR	31.12.2019. 31.12.2018. EUR
Uzkrdtds neizmantoto atvalindjumu izmaksas	258 907	234 447
	258 907	234 447

Finan1u pdrskata pielikums

(23) SabiedrTbd nodarbinito personu vidEjais skaits pa kategorijdm

	2019	2418
Vid6jais SabiedrTbd nodarbindto personu skaits pirskata gadd:	340	347
t. sk. Valdes locekli	3	3
Fadomes locek!i	A	5
Pdrflie darbinieki	332	339
(24) Personila izmaksas
	2019	2418
lzmaksu veids	EUR	EUR
AtlldzTba par darbu	3729 315	3 409 420
Valsts soci6lds apdro5ind5anas obligdtds iemaksas	879 383	805 390
	4 608 698	4 214 810

(25) Vadlbas atalgojums
	2019	2018
	EUR	EUR
Valdes loceklu ' darba samaksa
. valsts socidlds apdro5ind5anas obligdtds iemaksas	95 380	91 582 22062
	22977
Padomes locek!u
' darba samaksa	27 319	27 319
' valsts socidlds apdro5ind5anas obligdtds iemaksas	6 182	6 182
Pdrdjo administrdcijas loceklu
' darba samaksa	270 897	259 573
' valsts socidlds apdro5ind5anas obligdtds iemaksas	63 276	60 820

	486 031	467 538

(26) Nakotnes saisUbas

gada 31. decembrT SabiedrTbai nav nikotnes maksdjumu saistTbu par nosldgtiem lTgumiem sakari ar pamatfrdzeklu iegddi (31.12.2018: nebija).

SabiediTbas vadTbai nav informdcijas par izdotajdm garantijdm, tiesas lietdm un citdm iesp6jamdm saistTbdm, kas var6tu ietekm6t Sabiedrlbas finan5u stdvokli2019. gada 31. decembf (31.12.2A18: nebija).

(27) Dar-ljumi ar saistitajam pusCm

gadd Sabiedrlba veica darTjumus ar saistTtajdm pusdm:
1. gadi SlA "KodolmedicTnas klTnika" ir izstddTti rEfini par nomas maksu EUR 37 871 (2018. gad6: EUR 29 530 apm6rd).2019. gad6 ir izveidoti papildus uzkrdjumi EUR 38285 apm6rd (2018. gadd: EUR 49 447). Kop6jd uzkrdjumu summa parddam 2019. gada 3l.decembrT ir EUR 105042 (2018. gada 31. decembrT: EUR 66 757). Uzkrdlums izveidots, lai mazindtu darTjuma riska ietekmi uz pelryas un zaudEjumu apr6l5inu.

FinanSu pdrskata pielikums

(28) Atlidzlba zv6rinitu revidentu komercsabiedribai

	2019 EUR	2018 EUR.
Finan5u pdrskata revTzija	14 895 14 895	14 750 14750

(29) Zilas par operat-lvas nomas un Ires llgumiem, kuriem ir svaiiga nozlme Sabiedribas darbibd

SabiedrTba ir noslegusi 22 operat-rvd l-zinga ligumus par iekdrtu nomu. Saska4S ar 5o llgumu maksdjamd nomas maksa ir:

gadd 386 090 EUR 2021.-2023. gadd 898 293 EUR

(30) PriekSlikumi par Sabiedrlbas pelgas izlieto5anu

SabiedrTbas valde iesaka pdrskata perioda pe!4u EUR 164 160 apm6rd atstit nesadal-ltu.

(31) Notikumi pec bilances datuma un to ietekme uz Sabiedribas sp6ju turpinit darblbu

Finan5u pdrskats ir balst-rts uz kvalitatTvu un kvantitaUvu izvdrtEjumu, emitentam nodro5inot caurskatdmlbu attiecTbd uz faktisko un iesp6jamo Covid-19 ietekmi uz to ksmercdarblbu, finan5u stdvokli un ekonomiskiem rddTtdjiem.

gada 11. martd Pasaules veselibas organizdcija koronavTrusa uzliesmojumu pasludindja par panddmiju, bet 2020. gada 12. martd Latvijas Republikas valdTba izsludindja valsU drkdrtas stdvokli, kas 2020. gada 7. aprTlTtika pagarindts. Rea\$6jot uz potencidlo apdraud6jumu, ko Covid-19 rada uz sabiedrTbas veselTbu, Latvijas Republikas valdTba ir Istenojusi pasdkumus vTrusa uzliesmojuma ierobeZo\$anai, kas cita starpd ietver starptautisko pasaZieru pdrvaddjumu aptur65anu lidostds, ostds, ar autobusu un dzelzcela satiksmi, kd arT IIdz turpm5kiem nordd-rjumiem ir sl6gtas atsevi5[u nozaru organizdcijas. LidsabiedrTbim, jUras un dzelzcela pdrvaddtdjiem ir noteikts aizliegums pdrvaddt cilvdkus, bet skolas, augstdkds izgl-rUbas iestddes, restordni, kino tedtri, tedtri un muzeji ir sl6gtivaito darblba ir ierobeZota. Daudzi Latvijas uzryEmumi ir noteiku5idarbinieku pareju uz darbu no mdjas, kamEr atseviSl,<i uz46mumi ir samazindju5i vai uz laiku pdrtraukuSi komercdarbTbu. LTdzTgus pasikumus ir ieviesu5as citas valstis Eiropd un citos pandEmijas skartos re\$ionos.

Pla5dka ekonomiskd ietekme no Siem notikumiem:

Traucdjumi komercdarbTbas un ekonomisko aktivitdiu veik\$and Latvij6, kas ietekm6 visus piegddes hcZu posmus;
NozTmTgi traucdjumi atseviSlSu sektoru uzryEmumu darbTbd gan Latvijd, gan tirgos, kas ir izteikti atkarlgi no Srvalstu piegddes 1562u darblbas, ki arT uz eksportu orient6tiem uzlEmumiem, kas ir atkarTgi no drvalstu tirgiem. PandEmijas sekas visasdk izjUt tddi sektori ki tirdzniecTba un transports, celo5ana un tUrisms, izklaide, raZo5ana, celtnieciba, mazumtirdzniecTba, apdro5inS5ana, izgl-ttTba un finan5u sektors;

BUtiski samazindjies pieprasijums pCc prec6m un pakalpojumiem, kas nav pirmds nepiecie5amTbas;

Pieaugusi nenoteiktlba ekonomiki, ko raksturo nepastdvlgdkas akUvu cenas un valUtu mailas kursi.
gada22. martd tika ratific6ts likums "Par valsts apdrauddjuma un ta seku nov6r5anas un parvar65anas pasdkumiem sakard ar Covid-19 izplatTbu", kas stdjis sp6kd retrospekUvi - ar 2020. gada 12. martu. Likums paredz vairdkus pasdkumi, lai palTdz6tu uz46mumiem pdrvarEt drkirtas situdciju.

SabiedrTba veic komercdarbTbu vesellbas aprripes pakalpojumu snieg5anas sektorS, kuru ir ietekm6jis Covid-19 infekcijas uzliesmojums, ar Vesellbas ministrijas rlkojumu nr. 59 ir aptur6ta sekundaro ambulatoro veselibas aprtjpes pakalpojumu sniegSana, dienas stacionira pakalpojumu

Finaniu pdrskata pielikums

sniegsana, maksas vesellbas aprupes pakalpojumu snieg5ana. Sabiedrlbas apgrozTjums fid22020. gaOa ZS. martam ir bijis stabils. Atbilsto5i 2020. gada23. marla publicdtai informdcijai NasdaqRiga un FKTK oficidlajds vietn6s tika atcelti sekundiro ambulatoro pakalpojumu sniegiana un dienas staciondra pakalpojumu snieg5ana. PEc 2020. gada 23. marta SabiedrTbas nerevid6tais apgroz-rjums par marta m6nesi ir samazindjies par 24o/o un par aprTla mdnesi vadTba sagaida samazindjumu vairdk nekd par 30%. lzv6rt6jot finan5u pdrskatu apstiprind5anas datumd publiski pieejamu informiciju, vadTba ir izvdrtdjusi infekcijas uzliesmojuma iesp6jamo atUstlbu un td sagaiddmo ietekmi uz Sabiedrlbu un ekonomisko vidi, kuri td darbojas, ieskaitot pasikumus, kurus jau ir ieviesusi Latvijas Republikas valdTba.

VadTba ir izvert6jusisddus pamatdarbTbas riskus, kas var negatTvi ietekm6t SabiedrTbu:

Darbinieku nepieejamTba ilgu laika periodu;
Likumdo5anas ierobeZojumus attiecTbd uz pakalpojumu snieg5anu;
Recesija Latvijas un pasaules ekonomikd, kas bUtiski samazinds gala pat6r6tdju un uz46mumu pirktsp6ju.

VadTba ir izvdrtdjusi faktu, ka SabiedrTba veic komercdarbTbu veseJibas aprUpes pakalpojumu nodro\$ind\$anas sektord, uz kuru attiecas valdTbas prasTba uz laiku pdrtraukt darblbu globdlo apstdklu ietekm6 un to, ka darbTbas aptur65anas periods var6tu tikt pagarindts no sdkotn6ji pazigotd m6ne5a lTdz diviem vaitrim m6ne5iem vai pat ilgdk, negatTvds sekas ekonomikd var6tu ilgt turpmdko 2020. gadu, bet atlab5ana varEtu sdkties 2021. gada 1 . ceturksnT. 2020. gada 17. aprTti tika veiktas izmaiqris VeseJibas ministr'ljas rTkojumd nr. 59, no 2020. gada 20. aprTla papildinot pldnveida veseirbas aprupes pakalpojumu snieg5anu: diagnostikas pakalpojumi ar \$imenes Srsta vai specidlista nosUt-rjumu un atseviSt5u specidlistu konsultdcijas. No 2020. gada 20. aprT[a SabiedrTba sdka pieddvit veselTbas aprUpes pakalpojumus kd noteikts VeseJibas ministrijas rTkojumi Nr" 59. Pakalpojumu apjoms, ko var sniegt saska4d ar noteiktajiem ierobeZojumiem, ir ierobeZots lidz aptuveni 4Oo/o no valsts apmaksdtajiem pakalpojumiem, kas veido aptuveni 25o/o no ikgad6jd apgroz-rjuma. Atbilstoii aktudlajai situdcijai tiek sagaidTts, ka no 2020. gada 12. matla tiks papildus atlauts sniegt arT citus veselTbas apr0pes pakalpojumus.

Lai mazindtu risku, ko rada potenciSlie negaUvas notikumu attTstTbas sceniriji, vadTba ir sdkusi Tstenot pasdkumus, kas ietver:

ieviesusi darbu no mdjas, iev6rojot rotdcijas principu, bUtiskai administrdcijas darbinieku dalai, kd arT attdli ndtds konsultdcijas \$ imenes 6rstiem ;
administrdcijas darbiniekiem ir pasniegta apmdcTba, kd iev6rot stingrus piesardzTbas standartus, ieskaitot socidlo distanc65anos;
neklStienes sarunas ar banku ar m6rfi atlikt procentu maksdjumus par medicTnas iekdrtdm l-tdz 2020. gada 4. ceturksnim.
Valde ir ldmusi atlikt kapitdlizdevumus turpmdkajiem 9 m6neSiem.

Prognoze situdcijas negatTvas attTsUbas scendrijam: Veicot ekonomiskos apr6l6inus un grdmatvedTbas apl6ses, SabiedrTba uzskata, ka 2020. gada iendkumi vardtu kristies par 35% salTdzinot ar2019. gadu, kas balsUts uz pieryEmumiem, ka valsts apmaksdtos pakalpojumigada laikd kr-rt par 31 procentiem, savukdrt kop6jais maksas pakalpojumu apjoms gada ietvaros krTt par 45 procentiern. Tam pamatd ir scenirijs, ka valsts apmaksdtos dar\$umus var atsdkt sniegt da!6ji no 2020. gada 20. apdla, bet kop6jais sniegto pakalpojumu apjoms bUtu rnaziks da2ddu iemeslu d6!, tddejddi sasniedzot kopEjo izpildi, kas ir zemika par 2019. gada apjomiem 31 procentu apm6rd. Savukdrt maksas pakalpojumus vardtu atsdkt sniegt no jUlija m6ne5a, un pieprasTjums bUtu zemdks, salldzinot ar iepriek5Ejiem periodiem, kopumd rezultEjoties 45 procentu samazindjumd gada laik5. Sajd scendrijd SabiedrTba Tstenotu atalgojuma izdevumu samazindjumu, nodoklu izdevumu samazindjumu, kas pamatd saistTts ar atalgojuma mainTgo da!u, medikamentu un medicTnisko materidlu izdevumu samazinijumu, remonta un saimniecisko izdevumu samazinijumu. VadTba saredz, ka 55du atUstTbas scendriju Sabiedrlba spdtu pdrvarOt, pie4emol, ka 2021. gadd apjomi atgrieztos pie ierastdkiem llme4iem.

Prognoze situdcijas bdzes attTsUbas scendrijam: Veicot ekonomiskos aprdfinus un grdmatvedlbas apleses, SabiedrTba uzskata, ka2020. gada iendkum iendkumivarEtu kristies par 17% sal-ldzinot ar 2019. gadu uz pie4Emumiem, ka valsts apmaksdtos pakalpojumi gada laikd krlt par 12 procentiem, savukdrt kopejais maksas pakalpojumu apjoms gada ietvaros krlt par 29 procentiem. Tam pamatd ir scendrijs, ka valsts apmaksdtos dar-rjumus var atsdkt sniegt daldji no 2020. gada 20. aprlla, un gada laikd, pieldgojoties apstdkliem, var6tu sniegt Sos pakalpojumus pilnv6rtTgi, tddejddi sasniedzot kop6jo izpildi, kas ir zemdka par 2019. gada apjomiem 12 procentu apm6rd. Galvend at5hirlba ar

FinanSu pdrskata pielikums

negat-rvo scendriju ir kopdjais sniegto pakalpojumu apmdrs un sp6ja pieldgoties mainTgajiem apstdk!iem. Savukdrt maksas pakalpojumus vardtu atsdkt sniegt no jUlija m6ne5a, tomEr kopEjd pieprai-rjumd ir nov6rojams kritums. Sajd scendrijd Sabiedrlba Istenotu atalgojuma izdevumu da!6ju samazindjumu, kas pamatd saistTts ar atalgojuma mainTgo da!u, nodoklu izdevumu da!6ju samazindjumu, medikamentu un mediclnisko materidlu izdevumu da!6ju samazindjumu, remonta un saimniecisko izdevumu da!6ju samazindjumu. Sada scenarijd vadTba uzskata, ka SabiedrTba spBtu nosl6gt gadu ar nebUtiskiem zauddjumiem.

gada 31 . decembrT SabiedrTbas Istermiqra aktTvi bija EUR 2 423 690 un Tstermipa kreditori EUR 855631, nodro5inot likviditdtes koeficientu 2.8. SabiedrTbas vadTba uzskata, ka tds pa5u kapitSls EUR 5 502 086 apjomd un naudas frdzekli EUR 1 987 454 apjomd 2019" gada beigds ir stabils pamats, lai nodro5indtu saimnieciskds darbTbas turpindSanu. VadTba uzskata, ka iepriek5 min6tie faktori liecina, ka SabiedrTbas rTcTbd bUs pietiekamifinan5u resursi, laiturpindtu darbTbu vismaz 12 mEne5us p6c pdrskata perioda beigdm. VadTba ir secindjusi, ka 5T sprieduma sagatavo5and izmantoto iesp6jamo izndkumu diapazons nerada bUtisku nenoteiktTbu, kas saistTta ar notikumiem vai apstdkliem, kas var radlt bUtiskas Saubas par Koncerna sp6ju turpindt darbTbu.

Tom6r vadTba nevar izsldgt iesp6ju, ka stingru ierobeZojumu perioda ieilg5ana, ieviesto droiTbas pasdkumu pastiprind5ana vai Sddu pasdkumu negatTvd ietekme uz ekonomikas vidi, kurd Sabiedrlba veic vid6jd un ilgdk6 termin6 var6tu negaUvi ietekmdt Sabiedrlbu, tds finanSu stdvokli un darbT{ap rezultdtus. M6s turpindm r[plgi uzraudzTt situdciju un veiksim nepiecieSamos pasikumus, lai jaunu notikumu un apstdklu ietekmi.

2020.gada 30. aprTlT Jdnis Birks ndf rdmatvede

KPMG Baltics AS Vesetas iela 7 Rīga, I V-1013 Latvija

Tālrunis +371 67038000 +371 67038002 Fakss kpmg.com/lv

Neatkarīgu revidentu ziņojums

AS Latvijas Jūras Medicīnas Centrs akcionāriem

Ziņojums par finanšu pārskata revīziju

Atzinums par finanšu pārskatu

Esam veikuši AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ("Sabiedrība") pievienotajā gada pārskatā ietvertā finanšu pārskata no 7. līdz 28. lapai revīziju. Pievienotais finanšu pārskats ietver:

bilanci 2019. gada 31. decembrī,
peļņas vai zaudējumu aprēķinu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī,
pašu kapitāla izmaiņu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī,
naudas plūsmas pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī, kā arī
finanšu pārskata pielikumu, kas ietver nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju.

Mūsuprāt, pievienotais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS Latvijas Jūras Medicīnas Centrs finansiālo stāvokli 2019. gada 31. decembrī un par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, saskaņā ar Latvijas Republikas (turpmāk - LR) "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu".

Atzinuma pamatojums

Atbilstoši LR Revīzijas pakalpojumu likumam mēs veicām revīziju saskaņā ar LR atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk - SRS). Mūsu pienākumi, kas noteikti šajos standartos, ir turpmāk aprakstīti mūsu ziņojuma sadaļā Revidentu atbildība par finanšu pārskata revīziju.

Mēs esam neatkarīgi no Sabiedrības saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes izstrādātā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa (SGĒSP kodekss) prasībām un LR Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautajām neatkarības prasībām, kas ir piemērojamas mūsu veiktajai finanšu pārskata revīzijai Latvijas Republikā. Mēs esam ievērojuši arī SGESP kodeksā un LR Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktos profesionālās ētikas principus un objektivitātes prasības.

Mēs uzskatām, ka iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam.

Galvenie revīzijas jautājumi

Galvenie revīzijas jautājumi ir tādi jautājumi, kas, pamatojoties uz mūsu profesionālo spriedumu, pārskata perioda finanšu pārskata revīzijā bija visnozīmīgākie. Sie jautājumi kopumā tika apskatīti finanšu pārskata revīzijas kontekstā, kā arī sagatavojot atzinumu par finanšu pārskatu, tāpēc atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem mēs neizsakām.

Mēs esam noteikuši zemāk minētos jautājumus kā galvenos revīzijas jautājumus, par kuriem ir jāsniedz informācija mūsu ziņojumā.

leņēmumu atzīšana no medicīnas pakalpojumu sniegšanas
Galvenais revīzijas jautājums	Veiktie pasākumi
lenēmumi no ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniegšanas (ieskaitot apdrošināšanas segtos pakalpojumus) gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī: 7,27 miljoni EUR (31. decembrī: 6,67 miljoni EUR). Atsauce uz finanšu pārskatu pielikumu: 1. piezīme (grāmatvedības uzskaites pamatprincipi) un 2. piezīme (finanšu informācija). Sabiedrība klientiem piedāvā plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Lielākā daļa Sabiedrības ieņēmumu ir saistīta ar tās līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu un lielākajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, sedz pacientu medicīnisko kas procedūru izmaksas. Gan Nacionālais veselības dienests, gan apdrošināšanas sabiedrības regulāri uzrauga atlīdzību, ko Sabiedrība saņem par sniegtajiem pakalpojumiem. Ieņēmumu atzīšanas process ir sarežģīts un ietver daudzus dažādus pakalpojumus un likmes. Sabiedrības Turklāt lielu dalu apgrozījuma veido pakalpojumi individuāliem pacientiem, ieskaitot kas tiek sniegti pakalpojumus, ar pēcapmaksu. leņēmumi no individuāliem pacientiem netiek pārbaudīti un kontrolēti tādā pašā apmērā, kādā pārbaudes un kontroli veic Nacionālais veselības dienests un apdrošināšanas sabiedrības. lādējādi, pastāv paaugstināts risks, ka sarežģīta ieņēmumu atzīšanas procesa un krāpšanas dēļ ieņēmumi var tikt uzrādīti neatbilstoši, ieskaitot vadībai pārkāpjot iekšējās kontroles apgrozījumam, ko veido pakalpojumi, kas sniegti ar pēcapmaksu. Tāpēc ieņēmumu atzīšanu mēs uzskatījām par galveno revīzijas jautājumu.	Veikto procedūru ietvaros, cita starpā: • testējām kontroļu pār ienēmumu atzīšanas procesu uzbūvi un ieviešanu; izvērtējām ieņēmumu pilnīgumu 0 un eksistenci, analizējot ieņēmumu tendences pārskata gadā mēnešu griezumā un kritiski izvērtējot neparastas svārstības, izmantojot savas zināšanas par Sabiedrību un iztaujājot vadības pārstāvjus; ieguvām trešo pušu apliecinājumus par 0 ieņēmumiem no ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniegšanas no Nacionālā veselības dienesta un visām apdrošināšanas sabiedrībām, un salīdzinājām apliecinājumos norādītās summas ar ienēmumiem, kurus Sabiedrība ir atzinusi gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī; izskatījām 2020. gadā saņemtos naudas ● pārskaitījumus, kas veikti, lai segtu galveno klientu debitoru parādus 2019. gada 31. decembrī; izlases veidā pārbaudījām gada laikā atzītos ieņēmumus no individuāliem pacientiem, lai novērtētu, vai attiecīgie ieņēmumi ir atzīti atbilstoši, izskatot atbilstošo dokumentāciju, kas pamato pakalpojumu sniegšanu, piemēram, rēķinus un kases čekus; izlases veidā pārbaudījām ieņēmumus, kas ● atzīti īsi pirms un pēc pārskata perioda beigu novērtētu, attiecīgie datuma, lar vai atzīti atbilstošajā ir ieņēmumi periodā, atbilstošo dokumentāciju, īzskatot kas pamato pakalpojumu sniegšanu, piemēram, rēķinus un kases čekus.

Atalgojuma izdevumu eksistence un pilnīgums
Galvenais revīzijas jautājums	Veiktie pasākumi
Atalgojuma izdevumi finanšu pārskatā par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī: 3,7 miljoni EUR (2018. gada 31. decembrī: 3,4 miljoni EUR). Atsauce finanšu uz pārskatu 1. piezīmes pielikumu: (grāmatvedības uzskaites politika) un 3., 4. un 24. piezīme (finanšu informācija). Gandriz 65% no atalgojuma izdevumiem gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, veido mainīgā samaksa, kas aprēķināta, balstoties uz profesionālo medicīnas darbinieku sniegto pakalpojumu apjomu un veidu un likmēm, kuras ir noteikusi vadība vai kuras ir līgumā paredzētas ar Nacionālo veselības dienestu par valsts finansētiem pakalpojumiem, ieskaitot ārstu gimenes sniegtos pakalpojumus. Atalgojuma aprēkināšanas process, kam raksturīgi sarežģīti aprēķini ar daudziem ievades datiem, Sabiedrībā nav automatizēts. Tas būtiski palielina kļūdu risku, kas it īpaši attiecas uz izmantoto ievades datu un veikto manuālo aprēķinu pilnīgumu, un šī iemesla dēļ šim aspektam bija pastiprināta uzmanība iāpievērš revīzijas laikā. So faktoru dēļ mēs uzskatām, ka šī joma ir viens no galvenajiem revīzijas jautājumiem. .	Veikto procedūru ietvaros, cita starpā: atjaunojām savu 0 algu aprēķināšanas procesu, īpašu uzmanību veltot algu mainīgās daļas aprēķiniem; izlases veidā izstrādājām neatkarīgu prognozi sagaidāmajām atlasītu darbinieku par atalgojuma izmaksām, balstoties uz mainīgajām atalgojuma likmēm, kas saskaņotas ar Nacionālo veselības dienestu un noteiktas darbinieku darba līgumos, un salīdzinot tās ar Sabiedrības reģistrētajām algu izmaksām; testējām Sabiedrības atzītās mainīgās maksas pilnīgumu, salīdzinot to ar Nacionālā veselības dienesta apmaksāto medicīnas pakalpojumu sarakstu un gada laikā sniegto apdrošināšanas sabiedrību vai pacientu pašu apmaksāto medicīnas pakalpojumu sarakstu. Procedūras ietvaros: salīdzinājām Nacionālā veselības atlīdzināto medicīnas dienesta pakalpojumu sarakstus, kas pievienoti Nacionālā veselības dienesta apmaksātiem rēķiniem, ar gada laikā sniegto medicīnas pakalpojumu sarakstiem un Sabiedrības veiktajiem algu aprēķiniem; salīdzinājām ziņojumu par kopējiem apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem Sabiedrības ar veiktajiem algu aprēkiniem.

Darbības turpināšana
Galvenais revīzijas jautājums	Veiktie pasākumi
Sabiedrības finanšu pārskats Ir sagatavots, balstoties uz darbības	Sajā jomā cita starpā tika veiktas šādas procedūras:
turpināšanas principu. 2020. gada 11. martā Pasaules veselības organizācija koronavīrusa (Covid-19) izplatību pasludināja par pandēmiju, un 2020. gada 12. martā Latvijas valdība izdeva rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī. Latvijas Republikas valdība ir pasākumus īstenojusi virusa uzliesmojuma ierobežošanai, kas cita starpā ietver starptautisko pasažieru pārvadājumu apturēšanu lidostās, ostās, ar autobusu un dzelzcela satiksmi, kā arī līdz turpmākiem norādījumiem ir slēgtas atsevišku nozaru organizācijas. Sabiedrība veic komercdarbību veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sektorā, kuru ir ietekmējis Covid-19 infekcijas uzliesmojums. Saskaņā ar Veselības ministrijas rīkojumu Nr. 59 ir apturēta sekundāro ambulatoro veselības	• iegūta izpratne par Sabiedrības saimnieciskās darbības plānošanas procesu, kas saistīts ar darbības turpināšanas izvērtējumu, ieskaitot īzvērtējumā izmantoto naudas plūsmu sagatavošanu un pārbaudi; izskatīts Valdes izvērtējums par darbības turpināšanas uzskaites atbilstību, ieskaitot izvērtējumu biznesa/darbības par un likviditātes riskiem, kas rodas Covid-19 izplatības rezultātā, un plānus turpmākai rīcībai identificēto risku mazināšanai. Veikto iztaujājām ietvaros mēs proceduru Sabiedrības Valdes priekšsēdētāju un finanšu direktoru; neatkarīga izvērtēšana, vai nākotnes plāni 0 vīrusa izplatības seku mazināšanai ir pamatoti īstenojami, atsaucoties uz iepriekš un aprakstīto procedūru un veicot šādas procedūras: galveno pieņēmumu, kas izmantoti dažādos scenārijos prognozētās finanšu
aprūpes pakalpojumu sniegšana, stacionāra pakalpojumu dienas sniegšana, maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Sabiedrības veiktais darbības turpināšanas izvērtējums tika balstīts uz naudas plūsmu prognozēm, kas domām atbalsta рес vadības pieņēmumu, ka Sabiedrības rīcībā būs pietiekami resursi, lai turpinātu darbību vismaz 12 mēnešus pēc perioda beigu perioda beigu datuma. Prognožu sagatavošanā bija jāizdara vairāki pienēmumi un būtiski spriedumi, pamatojoties uz dažādiem scenārijiem, kas ietvēra arī tādus scenārijus, kas pēc vadības domām ir negatīvi, bet iespējami, piemēram, ieilguši ierobežojumi sniegt pilna	informācijas noteikšanai, kritiska izvērtēšana. Kritiski izvērtēti tika pieņēmumi galvenokārt tādi kā pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu periods, prognozētais apgrozījums un izmaksu samazinājums, par pamatu ņemot mūsu izpratni par Sabiedrības darbību un publiski pieejamo informāciju; veikta analīze par to, cik secinājums par darbības turpināšanu ir jutīgs pret izmaiņām iepriekš minētajos galvenajos pieņēmumos, kas izmantoti darbības turpināšanas novērtējumā, un izvērtēts, konstatējamas vai vadības nav neobjektivitātes pazīmes; izvērtējām, vai kopš datuma, kad Sabiedrība ● veica izvērtējumu, nav kļuvuši zināmi jauni svarīgi dati vai informācija; izvērtēts, cik atbilstošu informāciju Sabiedrība
apmēra pakalpojumus un samazināts pieprasījums.	ir sniegusi finanšu pārskatā par darbības turpināšanu, notikumiem pēc pārskata

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi līdz šim nepieredzētus sarežģijumus	perioda beigu datuma un ar tiem saistītajām nenoteiktībām.
cilvēcei un ekonomikai visā pasaulē, un finanšu pārskata apstiprināšanas
datumā pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz pandēmijas ietekmi.
Grāmatvedības uzskaite saskaņā ar darbības turpināšanas principu ir
svarīgs revīzijas jautājums tādēļ, ka
tas ir saistīts ar nenoteiktību, kā arī ar
to, ka Sabiedrības nākotnes plānu un
to finanšu ietekmes izvērtēšanai ir
jāizdara būtiski spriedumi.

Ziņošana par citu informāciju

Par citu informāciju atbild Sabiedrības vadība. Citu informāciju veido:

· informācija par Sabiedrību, kas sniegta pievienotā gada pārskata 3. lappusē,
paziņojums par vadības atbildību, kas sniegts pievienotā gada pārskata 4. lappusē,
vadības ziņojums, kas sniegts pievienotajā gada pārskatā no 5. līdz 6. lapai,
paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kas publicēts mājaslapā www.ljmc.lv un ir pieejams publiski.

Mūsu atzinums par finanšu pārskatu neattiecas uz gada pārskatā ietverto citu informāciju, un mēs nesniedzam par to nekāda veida apliecinājumu, izņemot to kā norādīts mūsu ziņojuma attiecībā uz citu informāciju sadaļā Citas ziņošanas prasības saskaņā ar LR tiesību aktu prasībām.

Saistībā ar finanšu pārskata revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar citu informāciju un, to darot, izvērtēt, vai šī cita informācija būtiski neatšķiras no finanšu pārskata informācijas vai no mūsu zināšanām, kuras mēs ieguvām revīzijas gaitā, un vai tā nesatur cita veida būtiskas neatbilstības.

Ja, balstoties uz veikto darbu un nemot vērā revīzijas laikā gūtās ziņas un izpratni par Sabiedrību un tās darbības vidi, mēs secinām, ka citā informācijā ir būtiskas neatbilstības, mūsu pienākums ir ziņot par šādiem. Mūsu uzmanības lokā nav nākuši apstākļi, par kuriem būtu jāziņo.

Cītas ziņošanas prasības saskaņā ar LR tiesību aktu prasībām

Papildus tam, saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu pienākums ir sniegt viedokli, vai Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar tā sagatavošanu reglamentējošā normatīvā akta LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

Pamatojoties vienīgi uz mūsu revīzijas ietvaros veiktajām procedūrām, mūsuprāt:

• Vadības ziņojumā par pārskata gadu, par kuru ir sagatavots finanšu pārskats, sniegtā informācija atbilst finanšu pārskatam, un

• Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

Saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu pienākums ir arī sniegt viedokli, vai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar LR Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punktā, kā arī 56.2 panta otrās daļas 5. punktā un trešajā daļā noteiktajām un vai tajā ir iekļauta 56.2 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija.

Mūsuprāt, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar LR Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punktā, kā arī 56.2 panta otrās daļas 5. punktā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un ir iekļauta 56.2 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija.

Vadības un personu, kurām uzticēta Sabiedrības pārraudzība, atbildība par finanšu pārskatiem

Vadība ir atbildīga par tāda finanšu pārskata, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, sagatavošanu saskaņā ar LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kā arī par tādas iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, kāda saskaņā ar vadības viedokli ir nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot finanšu pārskatu, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības.

Sagatavojot finanšu pārskatu, vadības pienākums ir izvērtēt Sabiedrības spēju turpināt darbību, pēc nepieciešamības sniedzot informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar Sabiedrības spēju turpināt darbību un darbības turpināšanas principa piemērošanu, ja vien vadība neplāno Sabiedrības likvidāciju vai tās darbības izbeigšanu, vai arī tai nav citas reālas alternatīvas kā Sabiedrības likvidācija vai darbības izbeigšana.

Personas, kurām uzticēta Sabiedrības pārraudzība, ir atbildīgas par Sabiedrības finanšu pārskata sagatavošanas procesa uzraudzību.

Revidenta atbildība par finanšu pārskata revīziju

Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskats kopumā nesatur kļūdas vai krāpšanas dēļ izraisītas neatbilstības, un sniegt revidentu ziņojumu, kurā izteikts atzinums. Pietiekama pārliecība ir augsta līmeņa pārliecība, bet tā negarantē, ka, veicot revīziju saskaņā ar SRS, vienmēr tiks atklātas pastāvošas būtiskas neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdas rezultātā, un tās tiek uzskatītas par būtiskām, ja, vērtējot individuāli vai kopumā, var pamatoti uzskatīt, ka šīs neatbilstības var ietekmēt ekonomiskos lēmumus, kurus pieņem lietotāji, balstoties uz šiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, visa revīzijas procesa gaitā mēs izdarām profesionālus spriedumus un saglabājam profesionālo skepticismu. Mēs arī:

identificējam un izvērtējam riskus, ka finanšu pārskatā varētu būt krāpšanas vai kļūdas dēļ izraisītās būtiskas neatbilstības, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras šo risku mazināšanai, kā arī iegūstam revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. Risks, ka netiks atklātas būtiskas neatbilstības krāpšanas dēļ, ir augstāks nekā risks, ka netiks atklātas kļūdas izraisītas neatbilstības, jo krāpšana var ietvert slepenas norunas, dokumentu viltošanu, informācijas neuzrādīšanu ar nodomu, informācijas nepatiesu atspoguļošanu vai iekšējās kontroles pārkāpumus.
legūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas ir būtiska revīzijas veikšanai, ar mērķi piemērot pastāvošajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par Sabiedrības iekšējās kontroles efektivitāti.

Izvērtējam pielietoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un ar tām saistītās vadības uzrādītās informācijas pamatotību.
izdarām secinājumu par to, vai vadības izvēlētā darbības turpināšanas uzskaite ir atbilstoša, un, balstoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem – par to, vai pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt būtiskas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka būtiska nenoteiktība pastāv, revidentu ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz finanšu pārskatā sniegto informāciju par šiem apstākļiem, vai, ja šāda informācija nav sniegta, mēs sniedzam modificētu atzinumu. Mūsu secinājumi ir balstīti uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidentu ziņojuma datumam. Tomēr nākotnes notikumu vai apstākļu ietekmē Sabiedrība savu darbību var pārtraukt.
izvērtējam vispārēju finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, un to, vai finanšu pārskati patiesi atspoguļo pārskatu pamatā esošos darījumus un notikumus.

Mēs sazināmies ar personām, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, un, cita starpā, sniedzam informāciju par plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par svarīgiem revīzijas novērojumiem, tajā skaitā par būtiskiem iekšējās kontroles trūkumiem, kādus mēs identificējam revīzijas laikā.

Personām, kurām uzticēta pārraudzība, mēs sniedzam paziņojumu par to, ka mēs esam izpildījuši saistošās ētikas attiecībā uz neatkarību un objektivitāti, un lai sniegtu informāciju par visām attiecībām un citiem apstākļiem, kurus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas varētu ietekmēt mūsu neatkarību, un, ja nepieciešams — par drošības pasākumiem šādas ietekmes ierobežošanai.

No visiem jautājumiem, par kuriem esam ziņojuši personām, kurām uzticēta Koncerna pārraudzība, nosakām tos jautājumus, kurus uzskatām par visbūtiskākajiem pārskata perioda finanšu pārskata revīzijai un kas tādēļ uzskatāmi par galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mēs izklāstā šos jautājumus revidentu ziņojumā, izņemot, ja tiesību aktos liegts publiskot šādu informāciju, kā arī izņemot tos gadījumus, kad uzskatām, ka attiecīgais jautājums nav uzrādāms mūsu ziņojumā, jo ir pamatoti paredzams, ka sabiedrības interešu ieguvums no šādas informācijas publiskošanas neatsvērtu tās izpaušanas dēļ radušās negatīvās sekas.

Ziņojums saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām

Citi paziņojumi un apstiprinājumi, kas iekļaujami revidentu ziņojumā saskaņā ar LR un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām sniedzot revīzijas pakalpojumus sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras

Personas, kurām uzticēta Sabiedrības pārvaldība, 2019. gada 12. jūnijā iecēla mūs, lai mēs veiktu AS Latvijas Jūras medicīnas centrs finanšu pārskata par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, revīziju. Kopējais nepārtrauktais mūsu pakalpojumu sniegšanas periods ir 4 gadi, un tas aptver pārskata periodus, kuri noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, 2017. gada 31. decembrī, 2018. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī.

Mēs apstiprinām, ka:

• mūsu revidentu atzinumā sniegtā informācija atbilst papildu ziņojumam, kas tika iesniegts Sabiedrības Revīzijas komitejai;

• kā norādīts LR Revīzijas pakalpojumu likuma 37.6 pantā mēs neesam Sabiedrībai snieguši ar revīziju nesaistītus aizliegtus pakalpojumus (NRP) minēti ES Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punktā. Veicot revīziju, mēs saglabājām neatkarību no revidētās sabiedrības.

KPMG Baltics AS Licence Nr. 55

Rainers Vilāns Partneris, KPMG Baltics AS prokūrists Zvērināta revidente Sertifikāta Nr. 200 Rīga, Latvija 2020. gada 30.aprīlī

AI Terminal

Latvijas Juras medicinas centrs

2234_rns_2020-04-30_9840fc62-6b43-4cbb-b6c4-ceec622b6eda.pdf

AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS JŪRAS MEDICĪNAS CENTRS"

FINANŠU PĀRSKATI PAR 2019. GADA 12 MĒNEŠIEM (16. finanšu gads)

Safurs

Informdcija par Sabiedrhu

Paziqojums par valdes atbildrhu

VadTbas zirlojums

Darbibas veids

Darbiba 2019. gada 12 m6ne5os un turpmdkd attisfiba

Sabredrlbas darbTba 2019. gada 12 mcne5os

Vadrhas zirlojums

Sabrbdrlbas tu rp m e ke attlstfu a

Darblbas finansidlie rezultdti

Risku vadlba

Notikumi p6c pirskata gada p6dEjis dienas un darblbas turpini5ana

Vadlbas zirlojums

FinanSu pdrskats

PaSu kapitdla izmaiqu pdrskats par 2019. gada 12 mEneiiem

PaSu kapitdla izmai7u pdrskats par 2019. gada 12 m€neiiem

Paiu kapitdla izmai7u pdrskats par 2019. gada 12 m1neiiem

Naudas ts par 2019. 12 m1neiiem

(1) lnformdcija par Sabiedribas darbibu un uzskaites un nov6rt6Sanas metodes vispdrigie principi

lnformdcija par Sabiedrflbu

P d rs kata sagafavo5a n as p a mats

Piel i etotie g rdmatvedibas p ri nc i pi

FinanSu pdrskata pieliku ms

Saistitds puses

Finaniu instrumenti un finan5u riski

Kredltrisks

Procentu risks

Finan*u pdrskata pielikums

Lrkvrdddfes rsks

FinanSu akt'fvu un sarsflbu patiesav€rt'iba

Pdrskata periods

Naudas vieniba un irvalstu val0tas pdrv6rt65ana

Apl6ses un spriedumi

(i) Pamatlidzeklu v6rtibas samazindiands

(ii) Pamatlidzeklu un nemateridlo al<frvu lietdeiigds izmantoianas laiks

FinanSu pdrskata pielikums

(iii) Pama{idzeklu novdrtEiana

M Debitoru parddu nov€rt6jums

FinanSu pdrskata pielikums

(v) Uzkrdiumu veido5ana

leqEmumu aP,i5ana

le4tc m u m i no pakal poj u m u snlegSanas

Nomas iendkumi

llgtermiqa un Istermiqa posteqi

Alornas darliumi

Operatwd noma (Sabiedrlba ir iznomdtdjs)

Operatwd noma (Sabiednba ir nomnieks)

Pamatfidzeklu uzskaite

Krdjumu uzskaite un nov6rt15ana

Dotflcijas

Uzqdmumu iendkuma nodoklis

(a) Maksdjamais nodoklis

Finaniu pdrskata pielikums

(2) Neto apgroziiums

SabiedrTba sn iedz pakalpoj u mus tikai Latvijas Republ ikas teritorijd.

(3) Pdrdoto predu un sniegto pakalpojumu izmaksas

Fin aniu pdrskata pieliku ms

(6) Parejas saimnieciskis darbibas izmaksas

(7) Uzr;6muma ienikumu nodoklis

Finaniu pdrskata pielikums

(8) Nemateridlie ieguldijumi un pamatlidzek!i

Finaniu pdrskata pielikums

FinanSu pdrskata pielikums

Finaniu pdrskata pielikums

(15) Nauda

(16) Pamatkapitils

(17) Nesadalltd pe!4a

(18) ParvCrtE5anas rezerves

(19) Par6iie kreditori

(20) Nodok!i un valsts sociilds apdrosiniianas obligitis iemaksas

(21) Nikamo periodu ie46mumi

(22) U zkr dtas sa istib as

(23) SabiedrTbd nodarbinito personu vidEjais skaits pa kategorijdm

(26) Nakotnes saisUbas

(27) Dar-ljumi ar saistitajam pusCm

^Informdcija par Sabiedrhu

^Piel i etotie g rdmatvedibas p ri nc i pi