Governance Information • Apr 8, 2010
Governance Information
Open in ViewerOpens in native device viewer

Siguldas pagasts, Siguldas novads 2010
| I levads .3 | |
|---|---|
| 11 LAB AS KORPORATIV As pARV ALDIBAS PRfNCIPl .4 | |
| AK CIONARU SA PULCE 4 | |
| I. Akcionaru tiesTbu nodrosinasana un piedal1sanas akcionaru sapulces 4 | |
| 2. Emitenta parvaldes institQciju locek!u un to kandidatu lTdzdalTba akcionaru sapuJce 6 | |
| VALDE. 7 | |
| 3. Valdes pienakumi un atbildTba 7 | |
| 4. Valdes sastavs un valdes locek!iem izvirzamas prasi'bas 8 | |
| 5. Interesu konfliktu identificesana valdes locek!u darbTba 9 | |
| PADOME 9 | |
| 6. Padomes pienakumi un atbi[dTba 10 | |
| 7. Padomes sastavs un padomes [ocek!iem izvirzamas prasTbas 10 | |
| 8. Interdu konfl iktu identificesana padomes locek!u darbTba [2 | |
| INFORMACIJAS ATKLASANA 12 | |
| 9. Emitenta darbTbas caurspTdTgums [2 | |
| 10. Investoru attiecTbas 13 | |
| IEKSEJA KONTROLE UN RISKU VADIBA 15 | |
| I I. Emitenta arejas un ieksejas kontroles darbTbas principi 15 | |
| 12. Emitenta RevTzijas komiteja 15 | |
| ATALGOJUMA POLlTIKA 16 | |
| 13. Atalgojuma noteiksanas visparejie principi, veidi un kriteriji [6 | |
| 14. Pazil)ojums par atalgojuma pol itiku 17 | |
| III PIELlKUMS 20 | |
| EMITENTA PADOMES LOCEK~~U NEATKARIBAS KRITERIJI 20 |
Akciju sahiedrlhas "Siguldas ciltslietu lill makslfgiis apseklos(lIlas stacija" (lurpnulk leks/a Sigllld(ls C-WASj Korporatlviis piirvaldlhas zi~lOjllm par 2009.gadu (turpm(lk tehtii - zi(wjllmJ.) agotavols, pamalojolies liZ hirz(l!j NASDAQ OM)( Riga, AS 2008.gada izdotlljiem "Korporotlviis piirvoldlhas principiem lin ieteikllmiem 10 ievieSollii".
Zi~lOjllnlll sastiirlijusi Sigilidas CMAS valde till izskalijllsi Siglildas CMAS padome.
Korporatlvas piirva/(fihas prillcipi ir maksimiili piemeroti Siglildas CMAS darblbai un 2009.gadii Siguldas CMAS ir ieverojis /ielako datu 110 liem. SaskoQii ar " ievero vai paskllidro" principII Zi(lojllma tiek sJ1iegta ari illjornl£lcijo par liem principiem, kllrllS Sigllldlls CMAS Sliva darb/bii Ileievero vai ievero da{eji. till aps/(Ik/i. kiidej lie nav ieveroli 2009.gada.
Zi{lOjul11S ir iesflieg/s hirfJi NASDAQ OMX Riga vien/aicigi ar Siguldas CMAS 2009. gada revideto ptlrskalu, pub/icels latvie ~11 UII ang/II valodlls hirzas NASDAQ OM)( Riga mtijas tapti hllp://www. Ilasdaqomx. com, kti arT Siguldas CMAS majaJ lapii http://www,sigmas.lv sada/ii ,,/egu/{liIiijiem",
Nil.y {vars Feor/orovs (J:J!!da Miilnrece VlIlde!;' priekSsedellljs Valdes locekle Valdes locekle
20 I O. {((ula 7. aprilr
Savas tiesTbas piedalTties Emitenta parvalde akcionari Tsteno akcionaru sapulce. SaskaQa ar tiesTbu aktu noteikumiem Emitents kartejo akcionaru sapulci sasauc vismaz reizi gada. Arkartas akcionaru sapulces sasaucamas pec vajadzTbas.
Emitents nodrosina vienlldzlgu attieksmi pret visiem akcionariem - vienas kategorijas akciju Ipasniekiem. Visiem akcionariem jabOt vienadam iespejam IIdzdarboties Emitenta parvalde piedallties akcionaru sapulces un saQemt informaciju, kas akcionariem nepieciesama lemumu pieQemsanai.
1.1. SvarTgi Ir nodrosinat, lai visiem vienas kategorijas akciju Tpasniekiem ir arT vienadas tiesTbas, tai skaita saQemt da!u no Emitenta pe!Qas dividenzu vai kada cita veida proporcionali tiem piederoso akciju skaitam, ja tiem piederosas akcUas sadas tiesTbas paredz.
- Sigilldas CMAS ievero sn principII. S(lsl((l~'ii fir Sigilida CMAS Stlltiitiem, 421 440 akcijas, jeb 99.8% 110 pnmalkapilala, ir parflsf{is vorda akcijas ar balsstieslbiim, kas akcionoram dod viel1iit/(ls tieslba liZ dividende sa~lemSmllJ, likvidocijas kvolas sa~/emSal1U 1111 balsstiesfb{11tI akciolloru sapulce.
I 000 akcijas, jeh 0.2 % 110 panUltkapitiila, kas mil' iekfalilas regutetaj(l tirgil, ir persol1a/a akcijas, kuras I'ar iegiit tikai va/des loeek/i, UlI f{is dod viel1adas tiesfbas likai liZ dividendes sa~/emsanu Ult likvidacijas kvotu a~/emsallll.
1.2. Emitents izstrada pe!Qas sadales politiku. Politikas izstrades gaita velams Qemt vera ne tikai tUlTteja labuma nodrosinasanu Emitenta akcionariem, izmaksajot tiem dividendes, bet arT pe!Qas reinvestesanas lietderTbu, tadejadi vairojot Emitenta vertTbu nakotne. Velams pe!Qas sadales poJitiku apspriest akcionaru sapulce, tadejadi nodrosinot, lai ar to iepazTtos pec iespejas lielaks skaits akcionaru, un dodot iespejll akcionariem izteikties. Zil)ojuma Emitents norada, kur ir pieejama Emitenta pe!l)as sadales politika.
- Siguidas CMAS ir ieviesusi SO principII dafeji. tYemot vera, ka Siguldas CMAS va/de UI1 padome II11V , a{lemusi priekSlikumtls 110 lOS akciOlloriem par pel!las stu/ales po/itikll Sigu/das CMAS piirvaldes insliliicijus /lflV lemusus par ttis iz.~triidi. Tikai Siglilda, CMAS akdo"aru "pli/eei ir liesfbas piel}eml femumu par aizvallilll t/lIrbrbas gada peJ"lls izlielosallu. Siguldas CMAS va/des pielliikulIl ir sagll/ovo! un ieslliegt sask(l~rosaflai par/ome pe/~lfls sadale.\' projektli pirms llpstiprillosanas akciolloru sapulce, ka ~ir visiem llkcioll{lriem redzams publicellljos lemumu projeklos pi"lls sapulces. AkciOlliiriem l1etiek Iiegta iespeja iZleiktie par so jallliijumu. Saska~lo ar 2009.g11da 24.aprfla kiirtejas akcionoru s(lpu/ces lemun/II 200S.gado {lOpe/llftie IfdzekJi daJeji tika izmaksiili dividendes akcioniiriem liII porejie tika novirzfli Sigult/as CMAS «ttlstfbai. lIT merl,ci plllie/iniil Siguldas CMAS kOllkurelspeju.
1.3. Lai pietiekami efektTvi tiktu aizsargatas Emitenta akcionaru intereses, vislls sajos leteikumos minetos jautajumus attiecTba uz akcionaru sapulcu sasauksanu un akcionaru nodrosinasanll ar nepieciesamo informaciju ir aicinati sava darbTba ieverot ne tikai Emitenti, bet arT jebkura cita persona, kas tiesTbu aktos noteiktaja kartTba sasauc, izsludina un organize akcionaru sapulci.
- SiguJdas CMAS ievero so principII. Sigutd«.'! CMAS Ilkciol1oru sapulces sasauc Sigll/das CMAS valt/e, kas I1ot/rosina akciofliirll saplllc 1l sasllukSmlfls, izsludillii.~allas 1111 organiZe5(1I111S a/hi/sIThu likumam 1111 Sigilldas CMAS staliitiem.
AS .. SIGCLD ·/S e lLT LIEn' uv .\I'fl\Sl1(j}s .IP EK.LOS.. I\,·/S S7:.JCIJA" KOfPoralil'(is piirwddihas :: i~IOjlW1S par 2n09.gadll
,
1.4. Emitenta akcionariem nodrosinama iespeja savlaiclgi un regu lari saQemt visu nepieciesamo informaciju par Emitentu, piedalHies sapu1ces un balsot par darba kartTbas jautajumiem. Emitentam javeic visas iespejamas darbTbas, lai sapu1ce piedaITtos pec iespejas lielaks skaits akcionaru, tapec sapulces norises vietai un laikam nevajadzetu ierobd:ot akcionaru ierasanos uz sapulci. Tapat nebutu pielaujama izsludinatas akcionaru sapu1ces no rises vietas un laika maiQa lsi pirms sapulces, kas tadejadi apgrutinatu vai pat padarTtu neiespejamu akcionaru ierasanos uz sapulci.
1.5. Emitents informe akcionarus par akcionaru sapu1ces sasauksanu, izsludinot to tiesTbu aktos noteiktaja kartlba un termiQos. Emitenti ir aicinati izsludinat akcionaru sapulci nekavejoties pec tam, kad pieQemts lemums par sapu1ces sasauksanu, jo Tpasi sis nosacTjums attiecinams uz arkartas akcionaru sapulcem. Informacija par sapulces sasauksanu ievietojama arT Emitenta majas lapa interneta, kur ta butu janodrosina vismaz viena svesvaloda. leteicams, lai sT svesvaloda butu ang!u valoda, lai majas lapu varHu lietot arT arvalstu investori. Publiskojot infonnaciju par akcionaru sapulces sasauksanu, noradams arT sapulces sasauksanas in iciators.
1.6. Emitents nodrosina, lai akcionariem pirms sapulces savlaicTgi butu pieejama izsmelosa informacija, kas saistlta ar sapu1ces norisi, norises vietu un balsosanu par pieQemamajiem lemumiem, ka arT informacija par darba kartTbu un lemumu projektiem, par kuriem planots balsot sapulce. Emitents arT informe akcionarus, kur tie var versties, lai saQemtu atbildes uz jebkuriem jautajumiem par akcionaru sapulces norisi un darba kartTbas jautajumiem, un nodrosina nepieciesamo papi Idu informacijas sniegsanu akcionariem.
L 7. Emitents nod rosina, lai vismaz 14 (cetrpadsmit) d ienas pirms saplllces akcionariem butu iespeja iepazHies ar sapu1ce izskatamo jautajllmu lemumu projektiem, taja skaita arT tiem, kas iesniegti papildus jau pec sapulces izsludinasanas. Emitents nodrosina iespeju iepazlties ar pilnu lemllmu projektu tekstu , jo sevis~i tas attiecinams uz balsojumu par Emitenta statlitu grozTjumiem, Emitenta amatpersonu ievelesanu, to atalgojuma noteiksanu , Emitenta pelQ.as sadali un citiem butiskiem jautajumiem.
1.8. Emitents nedrTkst nekada veida ierobdot akcionaru tiesTbas izvirzH ievelesanai padome akcionaru parstavjus, un padomes locek!u un citu amatpersonu kandidatliras ir izvirzamas savlaicTgi, lai akcionariem vismaz 14 (cetrpadsmit) dienas pirms akcionaru sapulces butu pieejama informacija par minetajam personam vismaz tad a apjoma, ka tas noteikts sTs sadalas 1.9. punkta.
AS .. IGGLDA ClLTSLIETC L " MrfK LiCirL riPSEI\LOS,IS I TAClJ. I ·· Korporativiis piirvaldfbas ::iI;wpt/lls par 2009 gadll
1.9. Ipasa uzmanTba japievers tam, lai akcionariem vismaz 14 (cetrpadsm it) d ienas pirms sapulces butu iespeja iepazlties ar informaciju par padomes loceklu kandidatiem, ka arT par revTzijas komitejas loceklu kandidatiem, kuru apstiprinasana planota akcionaru sapulce. Publiskojot mineto informacijll, ir atklajama arT so personu Tsa profesionala biografija.
- Sigu/das CMAS 2009.gadii, ievelol revfzijas komileju, Ileieveroja so principII - revfzijas komitejas /oceklu kmulidiili tika izvirzrti liklli sapu/ces diellii.
1.10. Emitents nevar ierobezot akcionarll tiesTbas sapulces laika konsulteties sava starpa, ja tas nepiecidams kada lemllma piel)emsanai vai jautajuma noskaidrosanai .
1.11. Lai nodrosinatu akcionarus ar izsmelosu informaciju par akcionaru sapulces norisi , Emitents izstrada akcionaru sapulces norises reglamentll, kura nosaka akcionaru sapllices norises kartTbll un jebkurll ar sapulci saistltu organizatoriskll jalltajumu atrisinasanas kartlbu (piemeram, akcionarll registresanos sapulcei, sapulce izskatamo jautajumu lemumu piel)emsanas kartTbu, Emitenta rTcTbu, ja kads no darba kartTbas jautajllmiem netiek izskatTts, ja nevar tikt piel)emts lemums u.tml.). Emitenta piel)emtajam proceduram attiecTba uz piedallsanos balsosanajabut viegli realizejamam.
- Siguidas CMAS IlOV ieviesllsi so prillcipu. Sigll/das CMAS akciol1iiru .mpulces norisi reg/amellie LR llormalTvie ak/i WI Sigllidas CMAS slalfili. Akciolliirll sap"/ci organize va/de IIIl nodrosina Iii ' darbu. Kafra akciolliiru sapu/ces Ilorises kiirlThll, atkarmii 110 sapu/ces darha kiirlTbas, Ilosaka alsevis(d. Ba/.msallas procedlira ir vieg/i realizejama, jo akciOlliiru sapulces parasli pieila/a.') mazs akcioniiru skaits.
1.12. Emitentam janodrosina, lai akcionariem sapulces norises laika butu iespejams uzdot jautajumus akcionaru sapulce ievelamo amatpersonu kandidatiem un citiem klatesosajiem Emitenta parstavjiem. Emitents ir tiesTgs noteikt sapratlgus jautajumu uzdosanas nosacTjumlls, piemeram, izsledzot iespejll vienam akcionaram izmantot visll jautajumu uzdosanai paredzeto laiku, un noteikt vienas personas uzstasanas maksimalo laika limitu.
- Sigll/das CMAS ievero so principII.
1.13. Ta ka, nosakot ilgstosu sapulces partraukumu, uz neplanoti ilgu laiku tiek apgrutinatas akcionaru tiesTbas brTvi rTkoties ar savam akcUam, nay velams akcionaru sapulcei izsludinat partraukumu. NosacTjumi, pie kadiem ir iespejams noteikt sapu1ces partraukumu, ir japaredz arT sapllices norises reglamenta. Sapulces partraukums var but ka partraukums pusdienam, Tsas (ne vairak ka uz 30 minutem) starp pauzes u. tml.
- Siguidos CMAS IlOdrosjna sf prillcipa ieveroSflnu. 2009. galia JUIV radusies ap.5tiikli kUTll del niiktos no/eikl akciolliirll sapulces piirtrauk umll.
1.14. Noradot akcionaru sapulces protokola visu sapulce izskatamo darba kartlbas jautajumu apspriesanas gaitu un saturu, sapulces vadltajam janodrosina, lai gadTjumos, ja kads no sapulces dallbniekiem to pieprasa, protokola tiktu atspogulotas atsevis~as debates vai arT protokolam rakstveida pievienoti akcionara priekslikumi vai jautajumi.
- Sigu/dal' CMAS l1odrosilla sf prill cip a ieverosallil.
Akcionaru sapulce japiedalas Emitenta valdes locek!iem, revidentam, ka arI iespejami lielakam skaitam Emitenta padomes 10cekJu.
4S .. 5'IGULDAS CILT. LIEn L \ \/'iKSLiG.fs APSEKLOS.'/\AS STACIJA " Korporali\'os piin'£lldih(l. ::i~ Oj/lIll Spal' 10(}9.gadll
2,1, Emitenta parvaldes institiicUu locekju un revidenta dalTba sapulce nepieclesama, lai nodrosinatu infonnacijas apmaiQu starp Emitenta akcionariem un parvaldes institOciju 10cekJiem, ka arT lai nodrosinatu akcionaru tiesTbas saQemt kompetentu personu atbildes uz uzdotajiem jautajumiem. Akcionaru sapuice, kura netiek izskatTti ar Emitenta finansem saistTti jautajumi, Emitenta revidenta klatbOtne nay obligata. Izmantojot tiesTbas uzdot jautajumus, akcionari var iegOt sIkaku infonnaciju par apstakjiem, kas varetu ietekmet finansu parskata un Emitenta finansialas situacijas novertejumu.
2,2 , Sapu1ce japiedalas Emitenta amatpersonu kandidatiem, kuru ievelesana planota akcionaru sapuice. Tas [pasi attiecinams uz padomes locekjiem, Ja padomes 10cekJa vai revidenta amata kandidats nevar piedalTties akcionaru sapulce un tam ir svarTgs iemesls, tad ir pielaujama attiecTgas personas neierasanas uz akcionaru sapulci, Sada gadTjuma visa bOtiska informacUa par kandidatu ir jaatklaj pinns sapulces.
- Sigll/das CMAS da/eji flotlrosilUlja sf prillcipa ieveros(tIlu. 2009.gada kiirlejti akcioniiru saplilce Ilolika revidellla iel,ele.fanl1 Ull akciOlUlrli sl1pulce Ilepiedalfjas revidellta kandidiils. 11lformacija par revidellta kandidalll tika alkliita !mplI/ces lemul1IlI projektii 110 2009. gada 9.aprifa.
2.3, Akcionaru sapu1ces laika sapu1ces dalTbniekiem jabOt iespejai iegOt infonnaciju par amatpersonam vai amatpersonu kandidatiem, kuri nay ieradusies uz sapulci un to neierasanas iemesliem. Emitenta amatpersonu neierasanas iemesli akcionaru sapuJce bOtu fiksejami akcionaru sapulces protokola.
- Siguldas CMAS ir ieviesu:;i so pri1lcipli.
Valde ir Emitenta izpildinstitOcija, kura vada un parstav Emitentu ta ikdienas darbTba, tade! Emitentam janodrosina, lai valde bOtu efektTva, lemt spejTga un uz uZQemuma vertTbas palielinasanu orienteta, skaidri nosakot tas pienakumus un atbildTbu.
~Siguldas CMAS ievero so principu. Siguldas CMAS valdes pill1varas "osaka Valdes IIolikums, kllrJ izsfrad(lts pamatojoties liZ LR lIorma/fvajiem oktiem 1111 Sigliidas CMAS statfl1iem. Tas ir pieejllms UZ(lemllma hiroja, kii arf Sigll/flus CMAS miijo!i lapii http://www.sigmas.lv sada/ii " Jeguldilajiem".
3.3. Valde ir atbildTga arT par visu saistoso normatTvo aktu ieverosanu, par risku parvaldTSanu, ka arT par Emitenta finansialo darbTbu.
4.1. Veidojot valdi, jaievero, lai katram no valdes 10cekJiem bOtu atbilstosa izglTtTba un darba pieredze. Emitents izveido valdes loceklim izvirzamo prasTbu apkopojumu, kura bOtu noteiktas katram valdes loceklim nepieciesamas prasmes, izglTtTba, iepriekseja darba pieredze un citi atlases kriteriji.
4.2. Emitenta majas lapa interneta par katru Emitenta valdes locekli ir jaievieto sada informacija: Yards, uzvards, dzimsanas gads, iegOta izglTtTba, termiQs, uz kadu ievelets valdes loceklis, ta ieQemamais amats, pedejo trTs gadu profesionalas pieredzes apraksts, ta Tpasuma esoso Emitenta vai ta meitas/mates kompaniju akciju/daju skaits, informacija par ieQemamaj iem amatiem citas kapitalsabiedrTbas.
- Sigilldas CMAS ievero v 0 principu.
AS "SICUWAS CfLrSLfF:TC L"\' M,·iK LTG.iS APSiKLOSA \ AS STKIJA " Korporol;vas pii,.valdiba ~::il,lojllms par 2009.gadu
4.3. Lai varetu sekmTgi pildTt savus pienakumus, valdes locekliem jabut pieejamai savlaiclgai un precTzai informacijai par Emitenta darbTbu. Valdei jaspej sniegt objektTvu vertejumu par Emitenta darbTbu. Valdes locek!iemjabut pietiekamam laikam savu pienakumu veiksanai .
- Siguldas CMAS iever{) v 0 principiI.
4.4 . Nav velams vienu un to pasu valdes locekli ievelet valde vairak ka cetrus termil)us pec kartas. Emitentam ir jaizverte, vai tadejadi tiks veicinata Emitenta darbTbas attTstTba un bus iespejams izvairTties no situacijas, kad vienas vai atsevis~u personu rokas, ieverojot to ilggadejo darbTbu pie Emitenta, tiek koncentreta lielaka vara. Ja arT sada ievelesana tiek pie!auta, butu velams apsvert nepieciesamTbu mainTt attiecTga valdes locekla parzil)a nodoto Emitenta darbTbas jomu.
- Sigll/das CMAS iel'ero so principII.
Katram valdes loceklim sava darbiba ir jaizvairas no jebkadiem interesu konniktiem un jabOt maksimaJi neatkarigam no arejiem apstak}iem, ar velmi uZl,1emties atbildibu par piel,1emtajiem lemumiem un ieverojot visparpiel,1emtos etikas principus, piel,1emot jebkurus ar Emitenta darbibu saistitus lemumus.
Par personam, kam ir ciesas attiecTbas ar valdes locekli, so leteikumu izpratne tiek uzskatTtas: valdes locekla laulatais, radinieks vai svainis, skaitot radniecTbu lTdz otrajai pakapei un svainTbu ITdz pirmajai pakapei, vai personas, ar kuram valdes loceklim vismaz vienu gadu ir kopTga saimniecTba. Par personam, kas ir saistTtas ar valdes locekli, so Ieteikumu izpratne uzskatamas juridiskas personas, kuras valdes loceklis vai ar to ciesi saistTtas personas iel)em valdes vai padomes locekla amatu, veic revidenta pienakumus vai iel~em citu vadosu amatu, kura atrodoties, tam ir iespejams noteikt vai ietekmet attiecTgas j uridiskas personas darbTbas strategij u.
- Sigllidas CMAS ievero ~o prillcipu.
5.3. Valdes loceklim nay velams piedalHies tadu lemumu piel)emsana, kuri varetu radTt interesu konfliktu.
- Siguldas CMAS ievero so principII.
Saskal)a ar tiesTbu aktiem padome ir Emitenta parraudzTbas institQcija, kas parstav akcionaru intereses sapulcu starplaikos, \ikuma un Emitenta statlitos noteiktajos gadTjumos, uzrauga valdes darbTbu .
tiS" IG LLD...J CILTSLIETU 'iv' ,1i..JKSLlCA AP EKLOSA ,VtlS ST-ICfJA ,. Korporallviis piirmldibas :il,wjllms *par ()9.gadll*
Emitenta padomes darblbas mer!ps ir darboties visu akcionaru intereses, nodrosinot Emitenta verHbas pieaugumu. Emitentam jiinosaka skaidri padomes pienakumi un padomes 10cekJu atbildlba, kii arl janodrosina, lai atsevislP padomes 10cekJi vai to grupas nevaretu iel,lemt dominejosu lomu lemumu piel,lemsanii.
6.1. Padomes funkcijas nosakamas padomes nolikuma vai tam pielTdzinama dokumenta, kas regule padomes darbTbu, un tas ievietojams Emitenta majas lapa interneta, Sim dokumentam jabOt pieejamam arT Emitenta biroja,
Sigllfdas CMAS ievero SO prifl(:iplI. Pantatojoties Ill, LR KOltu;rclikumu 1111 Sigu/das CMAS slatliliem, ir izslradiilS UII apsliprillals Padomes /lo/ikunts, kilTS nosaka padomes pUIlvaras. Tas ir pieejoms IlZ~lellllll1la birojii, ka arf Siglildas CMAS lIlajlls lapa Itllp:llwww.sigmas.lv sada/a " legllll/Jtajiem ".
6,2, Padomes veikta parraudzTba par valdes darbTbu ietver uzraudzTbu par Emitenta mer~u sasniegsanu, korporattvo strategiju un risku parvaldi, finansu atskaisu procesu, valdes priekslikumiem par Emitenta pelI;Jas izlietosanu un Emitenta darbTbas veiksanu saskaQa ar normatlvo aktu prasTbam. Par katru no minetajiem jautajumiem padomei botu jaapsprietas un jaizsaka says viedoklis vismaz reizi gada, ieverojot normattvajos aktos noteikto padomes sezu sasauksanas regularitati, un apspriezu rezu Itati jaatspogu \0 padomes sezu protokolos,
Siguldas CMAS ievero so prittcipil.
Sigllldas CMAS ievero so prillcip". Regulari Ilotiek padomes priek.~si!detiija IlII valdes locek/u fiilSrlllas, kllru Illika tiek ap.\priesli visi sVllrfgiikie ar uZlJemlimo darbfbll mistWe jaulf7jllmi.
6.4. Nosakot padomes funkcijas, butu japaredz pienakums katram padomes loceklim sniegt skaidrojumu gadljumos, kad tas nevar piedaITties padomes sedes. Ir velams atklat informaciju, kuri no padomes locekliem nay apmeklejusi vairak ka pusi no padomes sedem parskata gada laika, noradot arl neapmeklejuma iemeslus.
Emitenta noteiktajai padomes struktfirai ir jabfit parskatamai un saprotamai un janodrosina pietiekami kritiska un neatkarlga attieksme lemumu izvertesana un piet;lemSanii.
7.1. Emitentarn ir japieprasa katrarn padomes locekl im, ka arT katram padomes locek\a kandidatam , kura ievelesana planota akcionaru sapulce, lai tie iesniegtu Emitentam par sevi sadu informaciju: yards, uzvards, dzimsanas gads, ieguta izglltTba, padomes locekla amata iel)emsanas termil)s, pedejo triju gadu profesionalas pieredzes apraksts, ta lpasuma esoso Emitenta vai ta meitas/mates kompaniju akciju/dalu skaits, informacija par iel)emamajiem amatiem citas kapitalsabiedrTbas. Mineta informacija ievietojama Emitenta majas lapa •
interneta, papildus minetajam noradot arT termiQu, uz kadu ievelets padomes loceklis, ta ieQemamo amatu, tai skaita arT papildu amatus un pienakumus, ja tadi pastav.
- Sigllidas OUAS ievero so principu.
7.3. Veidojot Emitenta padomi, bOtu jaQem vera padomes 10cekJu kvalifikacija, un ta periodiski jaizverte. Padomes sastavs bOtu javeido no personam, kuram kopuma piemTt zinasanu, viedoklu un pieredzes dazadTba, kas nepiecieSama, lai padome varetu sekmTgi veikt savus uzdevumus .
- Sigu/(/as CMAS ievero so princip".
7.4 . Katram padomes loceklim sava darbTba jabut maksimali neatkarTgam no jebkuriem arejiem apstakliem un ar velmi uZQemties atbildTbu par pieQemtajiem lemumiem, jaievero visparpieI)emtie etikas principi, pieQemot jebkurus ar Emitenta darbTbu saistTtus lemumus.
- Siguldas CMAS ievero so prillciplL
7.5 . Nav iespejams izveidot sarakstu, kura bOtu noradni visi apstakli, kas varetu apdraudet padomes loceklu neatkarTbu vai ko varetu izmantot, vertejot konkretas personas atbilstTbu neatkarTga padomes locekla statusam. Tapec Emitentam, vertejot padomes locek!u neatkarTbu , javadas no Pielikuma minetajiem padomes 10cekJu neatkarTbas kriterijiem.
- Siguldas CMAS ievero so principII.
7.6. Ir velams, lai vismaz puse no padomes locek!iem bOtu neatkarTgi, atbilstosi Pielikuma noteiktajiem padomes locek!u neatkarTbas kriterijiem. Ja padomes loceklu skaits veido nepara skaitli, tad neatkarTgie padomes locekli var bOt par vienu mazak neka tie, kas neatbilst Pielikuma noradTtajiem neatkarTbas kriterijiem.
- Sigu/das CMAS Iteievero so principII.
7.7. Par neatkarTgu ir uzskatama persona, kura atbilst Pielikuma minetajiem padomes locek!a neatkarTbas kriterijiem. Ja padomes loceklis neatbilst kadiem no Pielikuma minetajiem neatkarTbas kriterijiem, bet Emitents tomer uzskata sadu padomes locekli par neatkarTgu, tad tam jasniedz sTkaks sava viedokJa skaidrojums par pielautajam atkapem.
- Siguldas CMAS lIeievero so principII. Pilrskala periodii ~/emlima padome darhojllsies piecli locekfu aslavii: Jlli/a Bedrlte, padomes prieksserietiija, Maija BeCa, padome prieksserieliija vietniece, padomes locek/es: Renia Bel!ere, So/vita Arcimoviea 1111 Erika Everte. SaSka~/ij ar pieliklll1lii mille/ajiem Ilenrkarfbas kritejiemJ parskala period(i lIeviellS 110 padomes
locekJiem flav IIzskmiims par Ileatkarfgll, jo vi(Ii visi a~l m pamaldarba alalgojllmll " 0 Sigll/das CMAS, kii arf eelri no Vi{liem nelidii veida piirsliiv Siguldm CMAS Iie/ako akciolltirll, kuru sava laikii dibilliija Siguldas CMAS darbinieki. Taell visiem padomes locek/iem ir lie/a pieredze Sigliidas CMAS ar ciltsdarbll saisfftaj(i darhfbliJ kii orf diviem '10 vi~liem: Illilai Bedrilei 1111 Rellia; Be*erei lt ~l mlima vadfbii.
7.8. Personas atbilstTba Pielikuma dotajiem neatkarTbas kriterijiem jaizverte jau tad, kad attiecTgais padomes 10cekJa kandidats tiek izvirzTts ievelesanai padome. Emitents katru gadu ZiQojuma atklaj informaciju, kuri no padomes locekliem uzskatami par neatkarTgiem.
Ikvienam padomes 10cekJim sava darbIba ir jaizvairas no jebkadiem interesu konfliktiem un jabOt maksimali neatkarIgam no jebkuriem arejiem apstak!iem. Padomes 10cekJim, piel,lemot jebkurus ar Emitenta darbIbu saistHus lemumus, ir jaievero visparpiel,lemtie etikas principi un jauzl,lemas atbildIba par piel}emtajiem lemumiem.
8.1. Katra padomes locekla pienakums ir noverst jebkadu, pat tikai s~ietamu , intereSu konfliktu rasanos sava darbTba. PieI)emot lemumus, padomes loceklis vadas no Emitenta interesem un neizmanto Emitentam izvirzTtos sadarbTbas piedavajumus personTga labuma gosanai.
8.2. Par jebkura interesu konflikta rasanos vai tikai ta iespejamTbu padomes loceklim nekavejoties japaziI)o parejiem padomes locekliem . Padomes loceklis paziI)o par jebkuru darTjumu vai ITgumu, kuru Emitents plano slegt ar personu, kam ar padomes locekli ir ciesas attiecTbas, vai kas ir ar padomes locekli saistTta persona, ka arT informe par jebkadu interesu konfliktu rasanos noslegto ITgumu darbTbas laika.
Par personam, kam ir ciesas attiecTbas ar padomes locekli, so ieteikumu izpratne tiek uzskatTtas: padomes locekla lauiatais, radinieks vai svainis, skaitot radniecTbu ITdz otraj ai pakapei un svainTbu ITd z pirmajai pakapei, vai personas, ar kuram padomes loceklim vismaz vienu gadu ir kopTga saimniecTba. Par personam, kas ir saistTtas ar padomes locekli, so Ieteikumu izpratne uzskatamas juridiskas personas, kuras padomes loceklis vai ar to ciesi saistTtas personas ieI)em valdes vai padomes locekla amatu, veic revidenta pienakumus vai ieQem citu vadosu amatu, kura atrodoties, tam ir iespejams noteikt vai ietekmet attiecTgas juridiskas personas darbTbas strategiju.
8.3. Padomes loceklim, kurs atrodas iespejama intereSU konflikta situacija, nebOtu velams piedalTties tadu lemumu pieI)emsana, kuri var bot saistTti ar sT interesu konflikta rasanos.
Laba korporatTvas parvaldTbas prakse Emitentam, kura akcijas ir ieklautas Birzas reguleta tirgO, nozTme, ka Emitenta atklatajai informacijai jasniedz prieksstats par Emitenta saimniecisko darbTbu un ta finansu rezultatiem. Tas veicina pamatotu publiska apgrozTba esoso finansu instrumentu cenas noteiksanu, ka arT uzticTbu finan su un kapiUila tirgiem. lnfonnacijas atklasana ir ciesi saistTta ar investoru attiecTbam (turpmak - IA), kuras var definet ka Emitenta attiecTbu veidosanas procesu ar ta potencialajiem un esosajiem investoriem un citam Emitenta darbTba ieinteresetajam pusem .
Emitenta publicetajai informacijai jabOt savlaicIgai un tadai, kas [autu akcionariem izvertet, ka darbojas Emitenta parvaldIba, sniegtu priekSstatu par uZl}emuma darbIbu un finansu rezultatiem, ka arI [autu piel}emt pamatotus lemumus attieclba uz vil}iem piederosajam akcijam.
9.1. KorporatTvas parvaldTbas struktOra javeido ta, lai nodrosinatu savlaicTgu un izsmelosu informaciju par visiem bOtiskajiem jautajumiem, kas skar Emitentu, ieskaitot ta finansialo situacij u, darbTbas rezu Itatus un Tpasn ieku struktOru .
9.2. Atklajamajai informacUai jabOt parbaudTtai, preclzai, neparprotamai un sagatavotai saskaI)a ar augstas kvalitates standartiem.
- Siguida!l CMAS ievero 0 prillcipli.
9.3. Emitentam bOtu jaiece! persona, kas Emitenta varda ir tiesIga kontakteties ar presi un citiem masu medijiem, tadejadi nodrosinot informacijas vienotu izplatISanu, izvairoties no pretrunTgas un nepatiesas informacijas pubJicesanas, un ar kuru nepieciesamTbas gadljuma var sazinaties gan Birza, gan ieguldTtaji.
9.4. Emitentam janodrosina savlaicTga un noteiktajam praslbam atbilstosa Emitenta finansu parskatu un gada parskatu sagatavosana un atklasana. Parskatu sagatavosanas kartTba bOtu japaredz Emitenta ieksejas procedOras.
Ieverojot to, ka Emitenta finansu instrumenti tiek piedavatas reguJeia tirgfi, vienlidz svariga ir ari tada Emitenta darbibas joma ka investoru attiecibas (turpmak - IA), to attistisana un uzturesana, ipasu uzmanibu pieversot tam, lai visiem investoriem bOtu pieejama vienlidziga, savlaiciga un pietiekama informacija.
A. .. C/';LD~ CfLTSLlEn LV A/rfK LTc/is A? tKLOS.·j VAS ST4ClJA • Korporat fviis piirvald,bas : iI.lOjUII/Spar ]009.gadll
- Siguldas CMAS da/eji ievero so principu. Siguldmj CMAS miijas tapti ir izveit/ota sada/a "leguldittijiem", kas slIiedz injormticiju tikai lalvieSu valodli. Tactl sa; sadaJii liek iznumtotas saites liZ birzas NASDAQ OMX Riga mtijas /aptl, kllr iespejams iegiil ;,~rormiicijll arr ang/II va/adii. 201 O.gadii pltillojal1l .mda/u "legu/diltijiem" izveidot arf {mg/u va/odii, kti (lrf atjaullol un papildiniil fliegto illjormtic:iju.
- Siguldm; CMAS ievero so principu.
leksejas kontroles un riskll vadTbas nolOks ir nodros inat Emitenta efektlvu un sekmTgu darbTbu, sniegtas informacijas patiesumu un atbilsnbu attiecTgajiem normanvajiem aktiem un darblbas principiem. Iekseja kontrole palTdz valdei identificet un noverst potencialos riskus un trOkumus Emitenta parvalde, ka ari" veicina padomes pienakuma, parraudzlt valdes darblbu, efektlvu izpildi.
Emitenta veiksmigas darbibas nodrosinasanai nepieciesams paredzet regularu tas kontroli un noteikt kartibu iekSejas un arejas kontroles (revizijas) veikSanai.
11 .1. Lai nodrosinatu veiksmlgu darblbu, Emitentam pastavigi jakontrole sava darbTba - tai skaita ir jadefine ieksejas kontroles kartlba .
-Siguidas CMAS ievero so principII. UZ(lemul1Iii ir izstrtidtita 1111 darbojas kvalitrlte vadfha.·ij sistema.
11.2. Risku vadlbas mer~is ir nodrosinat ar Emitenta komercdarbTbu saistTtu risku apzinasanu un uzraudzTSanu. Lai nodrosinatu efektTvu risku vadTbu, ir nepieciesams definet risku vadtbas pamatprinciplls. Ir ieteicams raksturot bOtiskakos ar Emitenta darbThll saistltos potencialos un esosos riskus.
- Siguldas CMAS ievert) ~o principII.
- SiguidllS CMAS ievero so pdllcipll. Sada ieksejli piirboutle vienll reizi gada tiek veikta ar illtegretiis kvalitiites I'lldihas sistemas auditll meltliflismII, klls aptver visas lIZ(lemUma sfiras. Sf audita rew/tel/a tiek izstrlidiittiS koreklivas darbfbas fleulbilstibu l10versanai un uzlabojufllu ievieSanai.
11.6. Apstiprinot revidentu, bOtu velams, lai viena revidenta pilnvarll laiks nesakristu ar valdes pilnvaru Iaiku.
- Sigu/das CMAS ievero so pril1cipll.
Revizijas komiteja tiek izveidota ar Emitenta akcionaru sapulces lemumu, atbilstosi tiesibu aktu prasibam nosakot tas darbibas principus un atbildibas apjomu .
12.1. RevTzijas komitejas funkcijas un atbildTba butu nosakamas komitejas nolikuma vai tam pieITdzinata dokumenta.
- Siguldas CMAS l1eievero so principII. Revfzijas komitejas 110likums liks iZSlrtidtits 2010.gaclii.
12.2. Lai nodrosinatu efektTvu RevTzijas komitejas darbTbu velams, lai tas sastava butu vismaz trTs 10cek!i, kuriem ir pietiekamas zinasanas gramatvedTbas kartosana un finansu parskatu sagatavosana, jo viena no RevTzijas komitejas galvenajam darbTbas jomam ir jautajumi, kuri saistTti ar Emitenta finansu atskaitem un kontroli.
- Siglildas CMAS ievero so principII.
12.3. Visiem RevTzijas komitejas 10cek!iem ir jabut pieejamai informacijai par Emitenta lietotajam gramatvedTbas uzskaites metodem. Valde informe RevTzijas komiteju par metodem, kas tiek lietotas, novertejot nozTmTgus un neparastus darTjumus, kur novertejumam var tikt piemerotas ats~irTgas metodes, ka arT nodrosina, ka RevTzijas komitejai ir pieejama visa ar tiesTbu aktiem noteikta informacija.
- Siglilda CMAS ievero so pril/cipu.
- Sigult/as CMAS ievero so prillcipu.
Valdes un padomes 10cekJu atalgojuma politika - atalgojuma forma, struktiira un apjoms - ir viena no tam jomam, kura iesaistItajam personam ir potenciali lielaks risks nonakt interesu konflikta situacija. Lai to noverstu, Emitents izstrada atalgojuma politiku, kura nosaka valdes un padomes 10cekJiem pieSJprama atalgojuma visparejos principus, veidus un kriterijus.
13./. Emitents izstrada atalgojllma politiku, kura norada visparejos atalgojuma noteiksanas principus, iespejamas atalgojuma shemas un citus ar to saistHus butiskus jautajumus. Neierobeiojot to Emitenta parvaldes institiiciju, kas atbildTgas par padomes un valdes 10cek!1I atalgojuma noteiksanu, 10mll un darbTbu, atalgojuma politikas projekta izstrade ir nododama Emitenta valdes parzil)a, kura tas projekta sagatavosanas laika konsultejas ar Emitenta padomi.
- Sigu/das CMAS Ileiel'ero so priltcipli. Til kti Siguldas CMAS ir salfdzillosi nelie's IIZ!lemUmS ar lIelie/u vamba struktl7rll, IUlV lietderfgi izstrtidat atsevis(m valdes lilt pat/omes /()cek/ll alalgojllma po/irikll. Ala/gojllmli par/omei nosaka akcioN(irti saplilce. bet valdei - par/ome.
13.2. Ja atalgojuma politika nosakot atalgojuma strukturu, tiek paredzeta arT atalgojuma mainTga da!a, kura ka atlTdzTba pared zetas Emitenta akcijas vai akciju opcijas, ta botu piesaistama ieprieks noteiktiem TstermiQa un ilgtermil)a mer~iem . Atalgojuma mainTgas da!as piesaiste tikai Tstennil)a rezultatiem neveieinas ieinteresetTbu uZl)emuma ilgtermil)a izaugsme un rezultatu uzlabosana. Atalgojuma apjomam un struktOrai jabOt atkarTgai no uZl)emuma darbTbas rezultatiem, akeiju eenas un eitiem ar Emitentu saistttiem notikumiem.
- Sigll/fias CMAS na!' ieviesli ; so principiI. Sigllidas eMAS nav paredzejus; okcijas va; akciju opcijas kii mainfgo ala/gojuma s/lstiivdlliu valdes till padomes locek/u atalgojumii.
13.3. Atalgojuma shemas, kuras ka atlTdzTba pared zetas Emitenta akeijas, teoretiski var radtt zaudejumus Emitenta esosajiem akeionariem, jo jaunas akeiju emisijas de! ir iespejama akeiju eenas pazeminasanas. Tilde! pirms jebkadas sada veida atalgojuma shemas izstrades un apstiprinasanas ir nepieeiesams izvertet iespejamos ieguvumus vai zaudejumus.
- Siguldas CMAS lUll' ievieslisi so principu. Ja Siguldas CMAS valdes lIlI p(ulomes locektu alalgojllma fiks p"redzef ... iektauf IlZ~lemlll11l1 akcijas kii l1lail1tgo atalgojul1la datu, lIoteikti liks "emfi verii visi prieHtlOleikumi, iegllvllmi lIll Zllildejumi, kas vare/u izrie/et 110 jatmu akciju emisija . .
13.4. Ja atalgojuma politika paredzeta mainTga dala, kura ka atlTdzTba pared zetas Emitenta akeijas vai akeiju opeijas, ir noradams, ka apstiprinato atalgojuma shemu ietvaros ir planots nodrosinat nepieeieSamo Emitenta akeiju daudzumu - vai tas tiek planots iegOt, perkot reguleta tirgO, vai arT veieotjaunu akeiju emisiju.
- Sigu/das CMAS ltilV ieviesllsi ~o principII, tacit I1oteik/; ieveros savii darhrhii so principII, ja liks hlemts par akciju vai akcijll OpCijll iektallS(I1IU atalgojllma.
13.5. Izstradajot atalgojuma politiku un paredzot tadu akeiju opeiju pies~irsanu, kas dod tiesTbas iegOt Emitenta akeijas, jaievero Birzas noteikumos noteiktie akeiju opeiju pies~irsanas nosaeTjumi.
- Sigu/das CMAS lUll' ievie.Hlsi ""0 pril1cipu tacli llOfeikti ieveros sava darhrbii .fo principII, ja tiks iz/emt." par akcijll vai (lkcijll opciju iek/alisaJIU atalgojumii,
13.6. Nosakot prineipus pee kadiem ataJgojums pieS~irams padomes un valdes 10eekJiem ir japaredz arT visparejie prineipi pee kadiem tiks veikta jebkadu kompensaeiju vai eita veida atlTdzTbas izmaksa, ja tadu vispar planots piemerot, gadTjumos, kad tiek lauzti ar minetajam amatpersonam noslegtie lTgumi.
- Sigll/lIas CMAS nov ie~'ieSIl i ""0 principII. Va/lies 1111 padomes /ocek{iem, gadi} UJIlOS, kad dele /(Illzti ar vi~liem lIos/eglie IJ{?lIl1li, nekada veida kompellsiicija vai dla veMa a/lldzrba.\" izmaksa "av paredzela.
Akcionariem jabot nodrosinatiem ar skaidru un izsme!osu parskatu par Emitenta parvaldes institociju locekJiem piemerojamo atalgojuma politiku. Minetas informacijas publiskosana !autu esosajiem un potencialajiem akcionariem vispuSIgi izvertet Emitenta pieeju atlIdzIbas jautajumiem, IIdz ar ko reizi gada Emitenta atbildIga institocija sagatavo un publisko Atalgojuma zil}ojumu.
14.1. Emitentam ir pienakums publ iskot izsmelosu parskatll par Emitenta parvaldes institOeiju loeek!u atalgojuma politiku - Atalgojuma zil)ojumll. Atalgojuma zil)ojums var tikt noformets ka atsevis~s dokuments vai art iek!auts ka atsevis~a sada!a Zil)ojuma, kuru Emitents sagatavo saskal)a ar so Ieteikumu Ievada 9.punkta noteikumiem. Sagatavotais Atalgojuma zil)ojums ir ievietojams arT Emitenta majas tapa intemeta.
- Siguldas CMAS neievero SO priflcipu. Ttl ktl Siguldas CMAS ir salrrlzil1nsi neliel IJZ~lemllms ar nelielu wuffbafi slruktfiru, nav Uetderlgi iZ.'itriid(i( lllsevis/;iu valdes un padome locekjll atalgojllma poUlikll, sekojosi, Ileliek sagalavols IItI pubLiskols alalgojunw zif,lOjllms. Siguldas CMAS va/de ... lin pac/onus locek]; sa~lem tikai Ilemllilligu darba a/guo
14.3. Lai izvairHos no infonnacijas dublesanas, Emitents Atalgojuma zil)ojuma var nenoradH sTs sadalas 14.2. punkta I. ITdz 7. apakspunkta prasTto informaciju , ja ta jau ir mineta Emitenta atalgojuma politika. Sada gadfjuma Atalgojuma zil)ojuma dodama atsauce uz atalgojuma politiku un norade uz to, kur Emitenta atalgojuma politika ir pieejama.
- Sigliidas CMAS neievero so prillcip", jo neliek sagatavols 1111 publiskols ala/gojllma zi,!ojums.
14.4. Ja emitents uzskata, ka so ieteikumu 14.2. punkta minetas informacijas publiskosanas rezultata var tikt atklata komerciali jQtfga informacUa, kas varetu kaitfgi ietekmet Emitenta strategisko pozTciju, Emitents mineto informacijll neatklaj, minot attiecTgo iemeslu.
AS .. SIGULDrtS CILTSLI£TL L, . MAKSLfG.fs APSEKLOS.I.VA. TA CIJA " Korporati\'jjs parl'aldihas ;:i(lOjums par 20()9.gadll
i 4.7. AttiecTba uz uzkrajumiem vai iemaksam privato pensiju fondu pensiju pIanos, ir atklajama sada informacija:
I) par personas laba pensiju plana vai pIanos Emitenta veikto iemaksu apjomu un pensiju kapitaia izmaksas noteikumiem;
2) par konkretai personai piemerojamiem dalTbas, taja skaita dalTbas izbeigsanas noteikumiem attiecTgaja pensiju plana.
- Siguldas CMAS fteiel'ero so principII. Sigllidas CMAS valdes 1111 padomes loceAJiem lIzkrlijumi vai iemaksas privrllo pellsijujolldll peflsiju pllinos kli alalgojums nov paredzelas.
14.8. Atalgojuma shemas, saskal)a ar kuram atalgojums tiek noteikts, pieS~irot Emitenta akcijas, akciju opcijas vai jebkada cita veida dodot tiesTbas iegOt Emitenta akcijas, ar savu lemumu jaapstiprina kartejai akcionaru sapulcei. Lemjot par atalgojuma she mas apstiprinasanu, akcionaru sapulce nelemj par tas piemerosanu konkretam personalijam.
- Siguldas CMAS IUlV ieviesilsi so pri1lcip", t(Jeu /loteikti ievero savii darhlbii so principII. ja liks izlemfs par akciju vai akcijll OpCijll iek{all.5anu altdgojllmii.
AS .. SIGUl.DAS CIIJ,)LfETl../ U.V M.·iKSLfC.J.s AP tKI.o.~.1 \A. ST4CIJ..J. " K orporarfl'iis piirl'GIdibas ::i(10jUIII par 2009.gcuiu
Par neatkarTgu uzskatams tads Emitenta padomes loceklis, kurs:
Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.