SAF Tehnika

Annual Report • Oct 30, 2012

A/S "SAF Tehnika" gada pārskats

par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 30. jūnijā

... .. ..

Saturs

	Lpp.
Informācija par Sabiedrību	3
Valdes ziņojums
Ziņojums par valdes atbildību	7
Neatkarīgu revidentu ziņojums	8 - 9
Finanšu pārskati:
Finanšu stāvokļa pārskats	10
Peļņas vai zaudējumu aprēķins un pārējo visaptverošo ienākumu pārskats	11
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats	12
Naudas plūsmas pārskats	13
Finanšu pārskatu pielikumi	14 - 43

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/S "SAF Tehnika"
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	40003474109 Rīga, Latvija, 1999. gada 27. decembrī Veikta reģistrācija Komercreģistrā 2004. gada 10. martā
Adrese	Ganību dambis 24a Rīga, LV-1005 Latvija
Dalībnieku pilni vārdi uz 02.11.2011	Didzis Liepkalns (17.05%) Andrejs Grišāns (10.03%) Normunds Bergs (9.74%) Skandinaviska Enskilda Banken AB (9.68%) Juris Ziema (8.71%) Vents Lācars (6.08%) Pārējie akcionāri (38.71%)
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Vents Lācars - Padomes priekšsēdētājs Juris Ziema – Padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Grišāns - Padomes loceklis Ivars Senbergs - Padomes loceklis Juris Imaks - Padomes loceklis (līdz 11.11.2011)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Normunds Bergs - Valdes priekšsēdētājs Didzis Liepkalns - Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aira Loite - Valdes locekle Jānis Ennītis - Valdes loceklis
Pārskata periods	2011. gada 1. jūlijs — 2012. gada 30. jūnijs
lepriekšējais pārskata periods	2010. gada 1. jūlijs - 2011. gada 30. jūnijs
Revidenti un to adrese	KPMG Baltics SIA Licence nr. 55 Vesetas iela 7 Rīga, LV-1013 Latvija
	Armine Movsisjana Zvērināta revidente Sertifikāts nr. 178

Vadības ziņojums

Darbības veids

SAF Tehnika (turpmāk tekstā Sabiedrība) ir digitālo mikroviļņu pārraides iekārtu izstrādātājs, ražotājs un izplatītājs. Sabiedrība piedāvā visaptverošus un izmaksu ziņā efektīvus bezvadu platjoslas savienojumu risinājumus digitālai balss un datu pārraidei fiksēto un mobilo tīklu operatoriem un datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā kā alternatīvu kabeļu tīkliem.

Sabiedrības darbība pārskata gadā

Sabiedrības neto apgrozījums 2011./ 2012. finanšu gadā bija LVL 9.65 miljoni latu (13.73 milj. EUR) uzrādot 11% samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Eksports veidoja 96.16% no apgrozījuma un bija 9.28 miljoni latu (13.21 miljoni EUR). Pārskata periodā Sabiedrības produkcija tika eksportēta uz 82 pasaules valstīm, no kurām piecās valstīs SAF produkti tika piegādāti pirmo reizi.

Amerikas reģions turpina uzrādīt pozitīvas tendences. Reģiona apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, palielinājās par 10% sasniedzot 3.3 miljonus LVL (4.7 miljoni EUR) un sastādot 34% no kopējā Šabiedrības finansu gada apgrozījuma. SAF tehnika meitas uzņēmums ASV - SAF North America, nodrošināja papildus elastīgumu SAF produktu pieejamībā un darbībās ar klientiem, tomēr, kaut arī tika realizēts vairāk SAF iekārtu kā iepriekš, tomēr stiprās cenu konkurences dēļ nācās samazināt produktu cenas, un tas tiešā veidā ietekmēja reģiona pārdošanas apjomu izaugsmi, kas bija lēnāka nekā cerējām. CFIP Lumina produktu ražošana Brazīlijā sasniedza plānotos optimālos apjomus apliecinot, ka stratēģiskais lēmums izveidot produktu ražotni perspektīvā, taču ļoti aizsargātā tirgū, bijis pareizs, jo jau šobrīd iegūtais vietējā statuss un zīmola atpazīstamība ir veicinājuši pastiprinātu interesi par SAF produktiem Brazīlijas tirgū. Sagaidām, ka turpmāko kvartālu laikā šī reģiona klientiem būtiski uzlabosies CFIP Lumina produktu pieejamība un piegādes laiki.

Turpretim Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā apgrozījums samazinājās un reģiona ieņēmumi sastādīja vien 28% no kopējiem Sabiedrības finanšu gada ieņēmumiem. Tas skaidrojams ar faktu, ka 2011. 2012. gadā šai reģionā Sabiedrībai nebija tādu lielu projektu, kādi bija iepriekšējā 2010./ 2011. finanšu gadā, taču intensīva darbība ar esošajiem un potenciālajiem klientiem turpinājās un interese par SAF Tehnikas produktiem ir saglabājusies. Jāatzīmē, ka sekmīga bija sadarbība ar tiem diciem Āfrikas klientiem, kuru likviditātes problēmu dēļ maksājumi netika veikti laikus un Sabiedrībai gadu iepriekš bija jāizveido būtiska apjoma uzkrājumi sliktajiem parādiem. Lielākā daļa no parādiem ir segta un sadarbību turpinām.

Eiropas, NVS reģiona ieņēmumi nedaudz samazinājās, tomēr pārdošanas rezultāti veidoja nozīmīgu daļu - 38% no sabiedrības 12 mēnešu ieņēmumiem.

Ar mērķi stiprināt SAF zīmola atpazīstamību, reklamēt produktus un attīstīt pircēju un partneru tīklu SAF tehnika piedalījās starptautiskās un reģionālās izstādēs gan kopā ar vietējiem partneriem, gan viena pati. Jo īpaši intensīvi piedalījāmies izstādēs pasākumos ASV fokusējoties uz datu pārraides uzņēmumu segmentu (ISP). Te jāpiemin - Comptel Plus2011, 4GWorld 2011, ISC West 2012 (LasVegas, Nevada), CTIA Wireless 2012 (New Orleans, LA), Animal Farm 2012 (Salt Lake City, UT), ISP America 2012 (Lake Buena Vista, FL). Kā nozīmīgākās citos reģionos nosacamas NigeriaCom 2011 (Lagos, Nigeria), AfricaCom 2011 (Cape Town, Dienvidāfrikas Republika), CeBIT 2012 (Hannover, Vācija). SAF Tehnika izsaka pateicību Latvijas Investīciju un attīstības Aģentūrai un Eiropas reģionālās attīstības fondam, kas līdzfinansēja dalību izstādēs atskaites gadā.

Kā pierādījumu SAF produktu un risinājumu augstajai kvalitātei Sabiedrība, kā pirmā šai nozarē, sākot ar 2012. gada martu Eiropā un Ziemeļamerikā realizētajiem CFIP Lumina produktiem (radio un antenām) nodrošina piecu gadu garantiju.

Sabiedrība turpināja izstrādāt dažādus rīkus, kas ir noderīgi klientiem dažādos aspektos sadarbībā ar SAF un lietojot tās produktus. Kā piemēri minami interneta veikala www.saf-lastmile.com izveide, kurā var iegādāties SAF FreeMile produktus, barkoda skanera aplikācija iPhone un Android viedtālruņiem SAF produktu informācijas ātrai identifikācijai, dažādi funkcionāli uzlabojumi tīkla pārvaldības sistēmas programmatūrā, SAF FreeMile trajektoriju kalkulatora uzlabojumi.

Vadības ziņojums (turpinājums)

CFIP produktu līnija nostiprināja savu pozīciju kā galvenā produktu līnija SAF ražoto produktu portfelī. Jāatzīmē, ka Sabiedrības klientu lokā bija novērojama pastiprināta interese par nelicencēto frekvenču produktiem, kas tiešā veidā atspoguļojās kā aizvien pieaugoši FreeMile produktu līnijas pārdošanas apjomi. Atskaites gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieņēmumi ir pieckāršojušies. Pieprasījums pēc CFM produktu līnijas produktiem turpināja samazināties, apstiprinot, ka produktu līnija tuvojas fāzei, kad Sabiedrība pārtrauks tās ražošanu.

Izvērtējot 2011./ 2012. finanšu gada rezultātus, novērtējot darbinieku augsto lojalitāti, atalgojuma līmeni, viņu ieguldījumu uzņēmuma finanšu rezultātu sasniegšanā un situāciju darba tirgū, Sabiedrības valde nolēma izmaksāt darbiniekiem prēmijas.

Sabiedrība noslēdza 2011./ 2012 finanšu gadu ar peļņu 618 tūkstoši latu (879 tūkstoši EUR), kas ir 77% no iepriekšējā - 2010./ 2011. gada - peļņas.

SAF Tehnika ir saglabājusi finansiālo stabilitāti. Sabiedrības 12 mēnešu auditētā neto naudas plūsma bija pozitīva un sastādīja 174 tūkstošus LVL (247 tūkstošus EUR). Jāpiemin, ka Sabiedrība 2011. gada novembrī izmaksāja dividendēs 0.23 LVL par akciju, kopumā izmaksājot 683 tūkstošus LVL.

Pārskata gadā Sabiedrība veikusi investīcijas 254 tūkstoši latu (361 tūkstotis EUR) apjomā — ražošanas un pētniecības iekārtu, programmatūras, IT infrastruktūras iegādē, lai nodrošinātu efektīvāku ražošanas, pētniecības, testēšanas procesu norisi, kā arī produktu sertifikācijā. Būtiski kā iepriekš bija izdevumi darbinieku apmācībai, lai iegūtu vai attīstītu kompetences dažādās tehniskās jomās, vadības un komunikāciju prasmes, kā arī svešvalodu prasmes - 41 tūkstotis LVL (58 tūkstoši EUR).

lzpēte un attīstība

Pārskata gadā Sabiedrība turpināja attīstīt tās galveno produktu līniju licencētajās frekvencēs - CFIP, kur CFIP Lumina un Phoenix ir galvenie ieņēmumu avoti, bet CFIP Marathon ir produkts ar lielāko nišas produkta potenciālu, kā arī jaunāko produktu līniju nelicencētajās frekvencēs - CFIP FreeMile. Tika paplašināts katrā produktu līnijā pieejamo frekvenču spektrs, uzlabota produktu veiktspēja, gan piedāvāti risinājumi efektīvākam ražošanas procesam un produktu pašizmaksas samazināšanai.

Nozīmīgi resursi tika veltīti tādu jaunākas paaudzes produktu izstrādei, kas būtu piemēroti LTE tīkliem ar mērķi, ka pirmie šo produktu prototipi būtu izstrādāti 2013. gadā.

Sabiedrības salīdzinoši mazā, bet ļoti profesionālā, radošā un uz klientu prasību apmieriņāšanu orientētā izstrādes inženieru komanda sasniedza labus rezultātus izstrādājot dažādas modifikācijas esošajos produktos tādējādi radot risinājumus konkrētu klientu vajadzībām un prasībām.

Vadības ziņojums (turpinājums)

Nākotnes perspektīvas

SAF Tehnika darbības stratēģija nav mainījusies. Sabiedrība turpina darbu vairākos pētniecības un izstrādes projektos koncentrējoties gan uz jaunu, nākamās paaudzes mikroviļņu datu pārraides iekārtu izveidi, gan esošo produktu funkcionalitātes papildināšanu, lai pielāgotu tos specifiskām nišas klientu prasībām.

Lai būtu tuvāk klientiem reģionos un valstīs ar pieaugošu pieprasījumu pēc SAF produktiem Sabiedrība plāno atvērt pārstāvniecības, dibināt kopuzņēmumus vai meitas uzņēmumus.

SAF ir sevi pierādījis kā finansiāli stabils uzņēmums, kas spēj pārciest tirgus svārstības, taču nākamo periodu darbības rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no tādiem ārējiem faktoriem kā investīciju apjomi klientu tīklos vai pasaules ekonomikas stāvoklis.

Lai gan Sabiedrība sava tirgus perspektīvu redz kā samērā neitrālu, pastāvīgā nestabilitāte pasaules finanšu, kā arī telekomunikāciju tirgos liek uzņēmuma valdei atturēties izdarīt konkrētas Sabiedrības ieņēmumu un finanšu rezultātu prognozes.

Valdes priekšlikums peļņas sadalei

Sabiedrības valde-ierosina atstāt 52% no pārskata gada peļņas Sabiedrībā, lai saglabātu tās finanšu stabilitāti, bet atlikušos 48% izmaksāt kā dividendes.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2012. gada 29. oktobris

Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Jānis Ennītis Valdes loceklis

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

A/S "SAF Tehnika" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas atspoguļoti no 10. līdz 43. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2012. gada 30. jūnijā, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 30. jūnijā.

lepriekš minētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātājiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā valdes pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

A/S "SAF Tehnika" valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu novēršanu un atklāšanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas valsts likumdošanas prasību izpildi.

Valdes vārdā:

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2012. gada 29. oktobris

Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Jānis Enņītis Valdes Joceklis

KPMG Baltics SIA Vesetas iela 7 Rīga LV 1013 Latvija

Tālrunis Fakss Internets: +371 670 380 00 +371 670 380 02 www.kpmg.lv

Neatkarīgu revidentu ziņojums

A/S "SAF TEHNIKA" akcionāriem

Ziņojums par finanšu pārskatiem

Esam veikuši pievienoto A/S "SAF TEHNIKA" (turpmāk "Sabiedrība") finanšu pārskatu, kas ietver finanšu stāvokļa pārskatu 2012. gada 30. jūnijā, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pārējo visaptverošo ienākumu pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 30.jūnijā, kā arī pielikuma, kas ietver būtiskāko grāmatvedības politiku aprakstu un citas paskaidrojošas piezīmes, no 10. līdz 43. lappusei, revīziju.

Vadības atbildība par finanšu pārskatiem

Vadība ir atbildīga par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem finanšu pārskatu standartiem un tādas iekšējās kontroles izveidošanu, kāda pēc vadības domām ir nepieciešama, lai nodrošinātu finanšu pārskatu, kas nesatur būtiskas neatbilstības ne krāpšanas, ne kļūdas rezultātā, sagatavošanu.

Revidentu atbildība

Mēs esam atbildīgi par revidentu atzinuma sniegšanu par šiem finanšu pārskatiem, pamatojoties uz veikto revīziju. Revīzija tika veikta saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums ir jāievēro spēkā esošās ētikas prasības un revīzija jāplāno un jāveic tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.

Revīzijas laikā tiek veiktas procedūras, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos uzrādītajām summām un atklāto informāciju. Piemēroto procedūru izvēle ir atkarīga no mūsu sprieduma, ieskaitot risku novērtējumu attiecībā uz būtiskām finanšu pārskatos, kas var pastāvēt krāpšanās vai kļūdu dēļ. Veicot šo risku novērtējumu, mēs apsveram iekšējās kontroles sistēmu, kas saistīta ar Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu un informācijas patiesu atspoguļošanu, ar mērķi piemērot pastāvošajiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis lai sniegtu atzinumu par Sabiedrības iekšējās kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības politiku un Sabiedrības izdarīto grāmatvedības aplēšu pamatotības, kā arī finanšu pārskatos sniegtās vispārēju izvērtējumu.

Mēs uzskatām, ka iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekošu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam.

Atzinums

Mūsuprāt, finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2012. gada 30. jūnijā un par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu pārskata gadā saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem finanšu pārskatu standartiem.

Citi apstākļi

Atbilstošā iepriekšējā perioda salīdzinošā informācija pirms korekcijām ir balstīta uz Sabiedrības finanšu pārskatiem par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā, un kuru revīziju veica citi neatkarīgi revidenti, kas 2011. gada 26. oktobrī par šiem pārskatiem izsniedza atzinumu bez iebildēm.

Ziņojums saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām

Bez tam mūsu atbildība ir pārbaudīt vadības ziņojumā, kas atspoguļots no 4. līdz 6. lappusei, ietvertās grāmatvedības informācijas atbilstību finanšu pārskatiem. Sabiedrības vadība ir atbildīga par vadības ziņojuma sagatavošanu. Mūsu darbs attiecībā uz vadības ziņojumu tika ierobežots augstāk minētajā apjomā, un mēs neesam pārbaudījuši nekādu citu informāciju kā tikai to, kas ietverta no Sabiedrības finanšu pārskatiem. Mūsuprāt, vadības ziņojumā ietvertā informācija atbilst finanšu pārskatos uzrādītajai informācijai.

KPMG Baltics SIA Licence Nr. 55

Armine Movsisjana Valdes locekle Zvērināta revidente Sertifikāta Nr. 178 Rīga, Latvija 2012. gada 29. oktobrī

Finanšu stāvokļa pārskats

		30. jūnija		30. jūnijā
	Pielikumi	20172	2011	2012	2011
		LVL	LVL	EUR	EUR
AKTIVI
ligtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	ರಿ	486 153	501 898	691 733	714 137
Nemateriālie aktīvi	රි	92 404	67 474	131 479	96 007
Citi ilgtermiņa aktīvi	ర్		2 457		3 496
leguldījumi radniecīgo Sabiedrību
kapitālā	7	5 282		7 516
leguldījumi citu uzņēmumu
kapitālā	7	500	500	711	711
Ilgtermiņa aizdevumi		1 898	24 670	2 701	35 102
Ilgtermiņa pircēju un pasūtītāju
parādi	9		65 140		92 686
Atliktā uzņēmuma ienākuma
nodokļa aktīvs	13	92 559	73 032	131 700	103 915
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi		678 796	735 171	965 840	1 046 054
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	8	2 968 322	3 365 397	4 223 542	4 788 529
Uzņēmuma ienākuma nodoklis		134 630		191 561
Pircēju un pasūtītāju parādi	9	1 257 693	1 755 985	1 789 536	2 498 542
Radniecīgo Sabiedrību parādi	9	13 112		18 657
Citi debitori	10	272 936	154 932	388 353	220 448
Nākamo periodu izmaksas		125 376	47 906	178 394	68 164
Aizdevumi		22 772	22 772	32 401	32 401
Noguldījumi bankās	11	1 858 393	2 437 439	2 644 255	3 468 163
Nauda un naudas ekvivalenti	12	1 321 923	1 148 302	880 927 -	1 633 887
Kopā apgrozāmie līdzekļi		7 975 157	8 932 733	11 347 626	12 710 134
Kopā aktīvi		8 653 953	9 667 904	12 313 466	13 756 188
PAŠU KAPITALS
Akciju kapitāls	ব	2 970 180	2 970 180	4 226 185	4 226 185
Akciju emisijas uzcenojums		2 004 204	2 004 204	2 851 725	2 851 725
Nesadalītā pelņa		2 533 172	2 598 473	3 604 379	3 697 294
Kopā pašu kapitāls		7 507 556	7 572 857	10 682 289	10 775 204
SAISTIBAS
Istermiņa saistības
Kreditori	15	1 098 101	2 043 162	1 562 457	2 907 158
Uzkrājumi garantijām	15	15 338	30 884	21 824	43 944
Aizņēmumi	16	5 485	9 779	7 805	13 914
Nākamo periodu ienākumi		27 473	11 222	39 091	15 968
Kopā saistības		1 146 397	2 095 047	1 631 777	2 980 984
Kopā pašu kapitāls un saistības		8 653 953	9 667 904	12 313 466	13 756 188

Pielikumi no 14. līdz 43. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2012. gada 29. oktobris

Didzis Liepkalns

Valdes priekšsēdētāja vjetnieks

Jānis Ennītis Valdes loceklis

Peļņas vai zaudējumu aprēķins un pārējo visaptverošo ienākumu pārskats

		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
	Pielikumi	2012 LVL	2011 LVL	2012 EUR	2011 EUR
Neto apgrozījums Pārdotās produkcijas	17	9 651 545	10 896 071	13 732 911	15 503 712
ražošanas izmaksas	18	(7 326 382)	(7 526 443)	(10 424 502)	(10 709 163)
Bruto pelna		2 325 163	3 369 628	3 308 409	4 794 549
Pārdošanas un mārketinga
izmaksas	19	(1 474 434)	(1 483 842)	(2 097 931)	(2 111 317)
Administrācijas īzmaksas	20	(437 091)	(857 295)	(621 924)	(1 219 821)
Citi ienākumi	21	67 567	101 610	96 139	144 578
Finanšu ienākumi	22	212 710	100 724	302 659	143 317
Finanšu izmaksas	23	(649)	(243 166)	(923)	(345 994) 1 405 312
Peļņa pirms nodokļiem		693 266	987 659	986 429
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	24	(75 426)	(186 826)	(107 322)	(265 829)
Pārskata gada peļņa		617 840	800 833	879 107	1 139 483
Pārējie visaptverošie ienākumi
Visaptverošie ienākumi kopā		617 840	800 833	879 107	1 139 483
Pelņa attiecināma uz:
Sabiedrības akcionāriem		617 840	800 833	879 107	1 139 483
Visaptverošie ienākumi attiecināmi uz:
Sabiedrības akcionāriem		617 840	800 833	879 107	1 139 483
Peļņa uz vienu akciju, kas attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem (izteikta LVL / EUR uz vienu akciju)
- pamata un koriģētā peļņa uz vienu akciju	26	0.208	0.270	0.296	0.384
Pielikumi no 14. līdz 43. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaja.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle Rīga, 2012. gada 29. oktobris

Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Jānis Ennītis/ Valdes loceklis 12

Didzis Liepkalns

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

	Akciju kapitāls LVL	Akciju emisijas uzcenojums LVL	Pārskata perioda nesadalītā peļņa LVL	Kopā LVL
Atlikums 2010. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 480 781	7 455 165
Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti pašu kapitālā			(683 141)	(683 141)
Dividendes par 2009./2010. gadu			(683 141)	(683 141)
Visaptverošie ienākumi kopā			800 833	800 833
Pārskata gada peļņa			800 833	800 833
Pārējie visaptverošie ienākumi
Atlikums 2011. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 598 473	7 572 857
Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti
pašu kapītālā			(683 141) (683 141)	(683 141) (683 141)
Dividendes par 2010./2011. gadu Visaptverošie ienākumi kopā			617 840	617 840
Pārskata gada peļņa			617 840	617 840
Pārējie visaptverošie ienākumi
Atlikums 2012. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 533 172	7 507 556
	Akciju kapitāls EUR	Akciju emisijas uzcenojums EUR	Pārskata perioda nesadalītā pelna EUR	Kopā EUR
Atlikums 2010. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	3 529 833	10 607 743
Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti
pašu kapitālā			(972 022)	(972 022)
Dividendes par 2009./2010. gadu			(972 022)	(972 022)
Visaptverošie ienākumi kopā			1 139 483	1 139 483
Pārskata gada peļņa Pārējie visaptverošie ienākumi			1 139 483	1 139 483
	4 226 185	2 851 725	3 697 294	10 775 204
Atlikums 2011. gada 30. jūnijā Darījumi ar īpašniekiem, kas atzīti
pašu kapitālā			(972 022)	(972 022)
Dividendes par 2010./2011. gadu			(972 022)	(972 022)
Visaptverošie ienākumi kopā			879 107	879 107
Pārskata gada peļņa			879 107	879 107
Pārējie visaptverošie ienākumi
Atlikums 2012. gada 30. iūniiā	4 226 185	2 851 725	3 604 379	10 682 289

Pielikumi no 14. līdz 43. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Normunds Bergs

077

Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2012. gada 29. oktobris

Atlikums 2012. gada 30. jūnijā

Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Jānis Ennītis Valdes loceklis

Naudas plūsmas pārskats

		Pielikun Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
		2012	2011	2012	2011
		LVL	LVL	EUR	EUR
			koriģēts		koriģēts
Peļņa/ (zaudējumi) pirms nodokļiem		693 266	987 659	986 429	1 405 312
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	ರಿ	184 342	167 662	262 295	238 562
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	62 951	31 895	89 571	45 383
- izmaiņas krājumu novērtējuma korekcijā	8	253 681	110 983	360 a56	157 915
- izmaiņas uzkrājumos garantijām		(15 546)	16 863	(22 120)	23 994
- izmaiņas uzkrātajās saistībās par neizmantotiem
atvalinājumiem	15	(39 232)	45 724	(55 822)	65 059
- izmaiņas uzkrājumos nedrošiem debitoriem	9	(152 282)	244 130	(216 678)	347 366
- procentu ienākumi	22	(55 047)	(100 724)	(78 325)	(143 317)
- procentu izmaksas	23	649		923
- valsts dotācijas	21	(54 141)	(80 526)	(77 036)	(114 578)
- (peļņa)/ zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		(100)	(3 702)	(142)	(5 269)
Saimnieciskās darbības peļņa pirms apgrozāmā
kapitāla izmaiņām		878 541	1 419 964	1 250 051	2 020 427
Krājumu samazinājums/ (pieaugums)		143 394	(1 258 525)	204 031	(1 790 720)
Debitoru samazinājums/ (pieaugums)		514 394	882 163	731 917	1 255 205
Kreditoru pieaugums/ (samazinājums)		(724 161)	(834 160)	(1 030 388)	(1 186 902)
Nauda pamatdarbības rezultātā		812 168	209 442	1 155 611	298 010
Valsts dotācijas		53 747	106 425	76 475	151 429
Procentu maksājumi		(649)		(923)
Atgūtais/samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(410 955)	(36 866)	(584 736)	(52 456)
Pamatdarbības neto naudas plūsma		454 311	279 001	646 427	396 983
leguldīšanas darbības naudas plūsma
		(166 140)	(128 257)	(236 396)	(182 493)
Pamatlīdzekļu iegāde		100	9 942	142	14 146
leņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		(87 881)	(43 118)	(125 043)	(61 352)
Nemateriālo aktīvu iegāde Procentu ienākumi		64 130	122 082	91 249	173 707
Līdzdalība citu uzņēmumu kapitālā			(500)		(711)
Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā		(5 282)		(7 516)
			(47 442)		(67 504)
Izsniegti aizdevumi Saņemta aizdevumu atmaksa		22 772		32 402
Neto saņemta nauda no noguldījumiem bankās/
		579 046	(777 550)	823 907	(1 106 353)
(veikti noguldījumi bankās)		406 745	(864 843)	578 745	(1 230 560)
leguldīšanas darbības neto naudas plūsma
Finansēšanas darbības naudas plūsma
(Atmaksātie)/saņemtie aizņēmumi		(4 294)	3 598	(6 110)	5 119
Izmaksātās dividendes		(683 141)	(683 141)	(972 022)	(972 022)
Finansēšana darbības neto naudas plūsma		(687 435)	(679 543)	(978 132)	(966 903)
Arvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums		173 621	(1 265 385)	247 040	(1 800 480)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā		1 148 302	2 413 687	1 633 887	3 434 367
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās	12	1 321 923	1 148 302	1 880 927	1 633 887

Pielikum no 14. līdz 43. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle Rīga, 2012. gada 29. oktobris

NV Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Jānis Ennītis Valdes loceklis

Finanšu pārskatu pielikumi

1. Vispārīga informācija

A/S "SAF Tehnika" (Sabiedrība) nodarbojas ar mikroviļņu radio datu pārraides aparatūras izstrādi, ražošanu un pārdošanu, piedāvājot alternatīvu kabeļu kanāliem. Sabiedrība piedāvā produktus mobilo tīklu operatoriem, informācijas pakalpojumu piegādātājiem (tādiem kā interneta pakaļņojumu sniedzējiem un telekomuniem), valsts institūcijām un privātiem uzņēmumiem.

1. gada 13. jūlijā, ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu pētniecībai un jaunu produktu izstrādei elektronikas un elektrotehnikas nozarē Sabiedrība, kopā ar citiem Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) biedriem, nodibināja sabiedrību ar ierobežotu atbildību "LEO pētījumu centrs", ieguldot tās pamatkapitālā LVL 500 un kļūstot par tās kapitāla 10% daļu īpašnieku.

Ar mērķi nodrošināt Ziemeļamerikas reģiona kiientus ar individuāli izstrādātiem un efektīviem bezvadu datu pārraides risinājumiem, 2011. gada 19. augustā tika nodibināta meitas Sabiedrība "SAF North America" LLC, kļūstot par tās kapitāla 100% daļu īpašnieku. "SAF North America" LLC aktīvu darbību – SAF piedāvāto produktu un pakalpojumu veicināšanu, mārketingu, tirgus izpēti, jaunu klientu piesaisti un tehnisko atbalstu — uzsāka 2012. gada pavasarī.

Sabiedrība ir publiska akciju sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tās juridiskā adrese ir Ganību dambis 24a, Rīga, Latvija.

Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržā, Latvijā.

Šie finanšu pārskati ir apstiprināti valdes sēdē 2012. gada 29. oktobrī. Finanšu pārskati tiks iesniegti apstiprināšanai akcionāru sapulcē. Akcionāriem ir tiesības noraidīt vadības sagatavotos un iesniegtos finanšu pārskatus un pieprasīt jaunu finanšu pārskatu sagatavošanu.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

Šie ir Sabiedrības atsevišķie finanšu pārskati, kur ieguldījumi meitas sabiedrībās ir atspoguļoti iegādes izmaksās, atskaitot vērtības samazināšanos. Sabiedrībās konsolidētie finanšu pārskati tiks gatavoti atsevišķi. Iepriekšējie konsolidētie pārskati tika sagatavoti par finanšu gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30.jūnijā, jo 2008. gada novembrī meitas sabiedrība SAF Tehnika Sweden AB tika pārdota.

A Grāmatvedības pamatprincipi

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi (arī pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem, jo to patieso vērtību nav iespējams noteikt).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Lai sagatavotu finanšu pārskaņā ar ES apstiprinātajiem SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē uzrādītās aktīvu un saistību summas, kā arī atspoguļojamo informāciju par iespējamajiem aktīviem un maksājumu saistībām finanšu stāvokļa pārskata datumā, kā arī pārskata perioda ieņēmumus un izmaksas. Lai gan šīs aplēses veiktas, pamatojoties uz vadībai pieejamo informāciju par pašreizējiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi no izmantotajām aplēsēm. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti atbilstošajos šīs finanšu pārskatu pielikumu sadaļas punktos.

Standarti, grozījumi un interpretācijas, kas stājušies spēkā no 2011. gada 1. jūlija un ir piemērojami finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzas 2012. gada 30. jūnijā, sastādīšanā.

Grozījumi 7. SFPS Informācijas atklāšana – Finanšu aktīvu nodošana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk; jāpiemēro prospektīvi). Grozījumos tiek pieprasīts atklāt informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem ļautu:

• izprast attiecības starp nodotiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana nav pārtraukta pilnībā, un ar tiem saistītajām saistībām; un
• novērtēt sabiedrības turpmāku iesaistīšanos finanšu aktīvos, kuru atzīšana ir pārtraukta, un kādi riski pastāv.

Lai būtu iespējams piemērot informācijas atklāšanas prasības, grozījumos ir definēta "turpmāka iesaistīšanās". Ņemot vērā Sabiedrības darbību un tai piederošo finanšu aktīvu veidus, 7. SFPS grozījumi būtiski neietekmēja finanšu pārskatus.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas pēc 2012. gada 1. jūlija:

Grozījumi 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana: Pārējo visaptverošo ienākumu posteņu uzrādīšana. Grozījumi nosaka, ka Sabiedrība atsevišķi uzrāda tos pārējo visaptverošo ienākumu posteņus, kurus nākotnē varēs pārklasificēt uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, atsevišķi no tiem, kurus nekad nepārklasificēs uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Ja pārējie visaptverošie ienākumi tiek uzrādīti pirms nodokļiem, tad kopējā nodokļu summa jāattiecina starp šīm sadaļām. Grozījumi maina Visaptverošo ienākumu pārskata nosaukumu uz Peļņas vai zaudējumu un Pārējo visaptverošo ienākumu pārskatu, taču pieļaujams izmantot arī citus nosaukumus. Sabiedrība ir piemērojusi šos 1. SGS grozījumus pirms termiņa, no 2011. gada 1. jūlija. Pirms izmaiņām Sabiedrība izmantoja nosaukumu Peļņas vai zaudējumu pārskats, kas tika grozīts uz Peļņas vai zaudējumu un Pārējo visaptverošo ienākumu pārskatu. Grozījumiem nebija citas ietekmes uz finanšu pārskatiem, jo Sabiedrībai nav citu visaptverošo ienākumu.

Grozījumi 19. SGS Darbinieku labumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; jāpiemēro retrospektīvi). Grozījumi nosaka, ka aktuārie guvumi un zaudējumi ir nekavējoties jāatzīst pārējos visaptverošajos ienākumos. Grozījumi izslēdz koridora metodi, kas iepriekš bija jāpiemēro, atzīstot aktuāros guvumus un zaudējumus, un izslēdz iespēju sabiedrībām atzīt visas izmaiņas noteiktā pabalsta saistībās un plānu aktīvos peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā to pašlaik atļauj 19. SGS prasības. Tāpat grozījumi nosaka, ka paredzamais plānu aktīvu ienesīgums, ko atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pamatojoties uz likmi, ko izmanto noteiktā pabalsta saistību diskontēšanai. Grozījumi neattiecas uz Sabiedrības finanšu pārskatiem, tā kā sabiedrībai nav nekādu noteiktā pabalsta plānu.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

B Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

(a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta

Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības funkcionālā valūta.

Rīgas Fondu biržas prasības nosaka, ka finanšu pārskati arī tiek sniegti EUR uzrādīšanas valūtā. Peļņas vai zaudējumu un pārējo visaptverošo ienākumu pārskata un saistīto pielikumu pozīcijas tika pārvērtētas LVL pēc Latvijas Bankas valūtas kursa darījumu datumā, savukārt, finanšu stāvokļa pārskata un saistīto pielikumu pozīcijas tika pārvērtētas pēc Latvijas kursa finanšu pārskatu datumā. Finanšu pārrēķināšanas EUR rezultātā neveidojas valūtas kursa starpība, jo EUR ir piesaistīts LVL EUR 1 = LVL 0.702804.

(b) Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtās kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas rezultātā gada beigās radusies peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Sekojošos datumos Latvijas Bankas noteiktie valūtu kursi bija:

30.06.2011.
LVL
0.489000
0.702804
0.782000

C Pamatlīdzekļi

Pamatīdzekļi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. legādes vērtība iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi. Šādas izmaksas ietver pamatlīdzekļu aizvietošanas izmaksas, ja tiek izpildīti aktīva atzīšanas kritēriji.

leguldījumi nomātajos pamatlīdzēti un atspoguļoti kā pamatlīdzekļi. So aktīvu nolietojums tiek aprēķināts īsākajā no to lietderīgās lietošanas laika vai nomas perioda laika izmantojot lineāro metodi.

Ja atsevišķu pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiki atšķiras, tie tiek uzskaitīti kā atsevišķas pamatlīdzekļu sastāvdaļas.

Pamatlīdzekļa daļas aizvietošanas gadījumā tās izmaksas tiek atzītas lietas esošajā vērtībā, ja ir iespējams, ka nākotnes ekonomi, kas izriet no šīs pamatlīdzekļa daļas, tiks novirzīti Sabiedrībai, un šīs izmaksas var ticami novērtēt. Ikdienas pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumus uzrāda peļņā vai zaudējumos brīdī, kad tie ir radušies.

Pamatlīdzekļu kārtējā remonta izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Finanšu pārskatu pielikumī (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

C Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai izmantošanas laika beigās, izmantojot šādas likmes:

	% gadā
Mobilie telefonı	50
Tehnoloģiskās iekārtas	33.33
Transporta līdzekļi	20
Pārējās iekārtas un aprīkojums	25

Nomāto pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas tiek norakstītas pēc lineārās metodes īsākajā no kapitālo uzlabojumu lietderīgās izmantošanas laika un nomas perioda.

Pamatlīdzekļu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un, ja nepieciešams, koriģēti katra pārskata gada pēdējā dienā. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa uzskaites vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai (skat. F punktu).

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti, salīdzinot ieņēmumus no izslēgšanas ar pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, un iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

D Nemateriālie aktīvi

(a) Preču zīmes un licences

Preču zīmēm un licencēm ir noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, un tās tiek uzrādītas to iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta, izmantojot lineāro metodi, lai sistemātiski sadalītu preču zīmju un licenču izmaksas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas parasti ir 3 gadi.

(b) Datorprogrammas

legādāto datorprogrammu licences tiek kapitalizētas, pamatojoties uz to iegādes un uzstādīšanas izmaksām. Licences tiek amortizētas to paredzamajā lietošanas laikā, kas ir trīs gadi.

E Pētniecības un attīstības izmaksas

Pētniecības izmaksas tiek iekļautas kā izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā brīdī, kad tie radušies. Nemateriālais aktīvs, kas rodas no kāda atsevišķa attīstības projekta, tiek atzīts tikai tādā gadījumā, ja Sabiedrība var pierādīt, ka šī nemateriālā aktīva pabeigšana ir tehniski iespējama tā, lai to būtu iespējams pārdot, kā arī savu apņemšanos pabeigt šo nemateriālo aktīvu un spēju to izmantot vai pārdot, un ja Sabiedrība var pierādīt, ka šis aktīvs radīs nākotnes saimnieciskos labumus, kā arī aktīva pabeigšanai attīstības laikā radušās izmaksas. Pēc attīstības izmaksu sākotnējās atzīšanas tiek piemērota nepieciešamo resursu pieejamību un spēju ticami novērtēt izmaksu metodi, saskaņā ar kuru aktīvs tiek uzskaitīts tā izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkādu vērtības samazinājumu. Jebkādas kapitalizētās izmaksas tiek amortizētas periodā, kurā paredzēts realizēt ar attiecīgo projektu saistītos aktīvus.

F Aktīvu vērtības samazinājums

Nemateriālie aktīvi, kas nav nodoti ekspluatācijā vai kuriem nav noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, netiek amortizēti, un to vērtība tiek pārskatīta katru gadu.

Turklāt, Sabiedrība katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā novērtē, vai nepastāv pazīmes, kuras liecinātu, ka nolietojumam vai amortizācijai pakļautajiem un nemateriāliem aktīviem varētu būt samazinājusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

F Aktīvu vērtības samazinājums (turpinājums)

Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu ienesošās vienības uzskaites summa pārsniedz tā atgūstamo summu. Naudu ienesošā vienība ir mazākā nosakāmā aktīvu grupa, kas rada naudas plūsmu, kura ir neatkarīgas no citiem aktīviem un grupām. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas atzīti attiecībā uz naudu ienesošām vienībām, lai proporcionāli samazinātu šajā vienībā (vienību kopumā) ietilpstošo aktīvu bilances vērtību.

Aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no tā izmantošanas vērtības vai patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Novērtējot izmantošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas līdz to pašreizējai vērtībai, izmantojot pirms-nodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo valūtas tirgus vērtējumu naudas vērtībai laikā un aktīvam vai naudu ienesošai vienībai raksturīgos riskus, sakarā ar kuriem nākotnes naudas plūsmas aplēses nav koriģētas.

Zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās, kas atzīti iepriekšējos periodos, tiek pārskatīti katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā, lai noteiktu, vai nepastāv pierādījumi tam, ka zaudējumi ir samazinājušies vai vairs nepastāv. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ, ja ir veiktas izmaiņas aplēsēs, kas izmantotas atgūstamās summas noteikšanai. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ vienīgi tādā apmērā, par cik attiecīgā aktīva uzskaites vērtība nepārsniedz to uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu atzīti.

G Segmenti

Informācija par sabiedrības segmentiem ir sniegta 17. piezīmē. Segmenta rezultāti, kas tiek ziņoti Sabiedrības vadītājam, ietver tieši uz segmentu attiecināmus posteņus, kā arī posteņus, ko var pamatoti attiecināt uz segmentu. Neattiecinātie posteņi, galvenokārt, ietver uz Sabiedrības administrāciju attiecināmos aktīvus, administrācijas izmaksas un nodokļu aktīvus un saistības.

H Valsts dotācijas

Valsts dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka Sabiedrība ievēros visus ar šīm dotācijām saistītos nosacījumus. Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par ienākumiem attiecīgajos periodos, lai saskaņotu tās ar saistītājām izmaksām, kuras paredz kompensēt ar tām. Ja valsts dotācijas saistītas ar aktīviem, šīs dotācijas to patiesajā vērtībā jāuzrāda nākamo periodu ienākumu kontā, kura apmērs attiecīgā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā jāsamazina, reizi gadā ieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienādas summas.

l Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot pirmais iekšā, pirmais ārā (FIFO) metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot pārdošanas izmaksas. Gatavā produkcija un nepabeigtie ražojumi tiek uzrādīti izmaksu vērtībā. Pārskata gadā Sabiedrības vadība pārskatīja uz pašizmaksu attiecināmo ar ražošanu saistīto izmaksu kapitalizācijas likmes. Izmaiņu ietekmi uz nākamajiem periodiem nav iespējams noteikt.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

J Finanšu instrumenti

Sabiedrības finanšu instrumenti sastāv no pasūtītāju parādiem, ieguldījumiem citu uzņēmumu kapitālā (kas tiek klasificēti kā pārdošanai pieejami), pārējiem debitoriem, naudas un naudas ekvivalentiem, aizdevumiem, parādiem piegādātājiem un pārējiem kreditoriem. Ieguldījumi citu uzņēmumu kapitālā tiek klasificēti kā pārdošanai pieejami. Visi pārējie finanšu aktīvi ir klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi, ber saistības — kā amortizētajā pašizmaksā novērtētas saistības.

Sabiedrības finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad Sabiedrības līgumsaistības uz finanšu aktīvu radīto naudas plūsmu izbeidzas vai, ja Sabiedrība nodod finanšu aktīvu citai pusei, vai arī nododot būtiskākos aktīva riskus un no aktīva saņemamo atlīdzību.

Finanšu aktīvu iegādi un pārdošanu pamatdarbības ietvaros uzskaita tirdzniecības dienā, t.i., datumā, kad Sabiedrība nolemj aktīvu nopirkt vai pārdot. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, ja Sabiedrības līgumā noteiktās saistības izbeidzas vai tiek izpildītas vai anulētas.

Aizdevumi, debitoru parādi un citi parādi

Aizdevumi, debitoru parādi un citi parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā tirgū netiek kotēti tirdzniecībai. Aizdevumi un debitoru parādi ietver pircēju parādus un citus debitorus. Debitoru parādi tiek uzrādīti amortizētajā pašizmaksā, atskaitot uzkrājumus aplēstajām neatgūstamajām summām. Uzkrājumi vērtības samazinājumam un šaubīgajiem tiek veidoti, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Sabiedrība tos neatgūs noteiktajā atmaksas termiņā. Debitora ievērojamas finansiālas grūtības, iespēja, ka debitors kļūs maksātnespējīgs vai tiks finansiāli reorganizēts, kā arī maksājumu neveikšana vai termiņu pārkāpšana tiek uzskatīti par vērā ņemamiem indikatoriem, kas norāda uz aizdevumu vai pircēju un pasūtītāju parādu vērtības samazināšanos. Uzkrājumi šaubīgājiem debitoriem tiek aprēķināti kā starp aktīvu uzskaites vērtību un aprēķināto nākotnes naudas plūsmu, kas tiek diskontēta ar sākotnējo, spēkā esošo procentu likmi. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta un zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Situācijā, ja aizdevums, debitoru parādi un citi parādi nav atgūstami, tie tiek norakstīti.

Pārdošanai pieejami finanšu ieguldījumi

Pārdošanai pieejamos finanšu ieguldījumus iegādājas turēšanai uz nenoteiktu laika periodu. Finanšu ieguldījumi, kuriem nav noteiktas tirgus vērtības aktīvajā tirgū un kuru patieso vērtību nevar droši noteikt, tiek uzradīti iegādes vērtībā. Visi pārdošanai pieejamie finanšu ieguldījumi tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā. Peļņa vai zaudējumi no pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņām tiek atzīti un atspoguļoti citos visaptverošajos ienākumos, izņemot vērtības samazināšanās zaudējumus līdz brīdim, kad tiks pārtraukta finanšu aktīva atzīšana; pēc tam peļņas un zaudējumu kopējā summa, kura iepriekš tika atzīta citos visaptverošajos ienākumos, tiek atzīta peļņā vai zaudējumos.

Kreditori

Kreditori sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un pēc tam atspoguļoti amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmi.

Aizņēmumi uz procentiem

Aizņēmumus uz procentiem sākotnēji uzrāda patiesajā vērtībā, atskaitot attiecināmās darījuma izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas aizņēmumus uz procentiem uzrāda amortizētajā pašizmaksā un jebkuras atšķirības starp pašizmaksu un atpirkšanas vērtību atzīst peļņā vai zaudējumos visa aizdevuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

K Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikumiem bankas kontos un noguldījumiem, kā arī citām īstermiņa investīcijām ar augstu likviditāti un sākotnējo termiņu līdz trīs mēnešiem vai mazāk.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

L Akciju kapitāls

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas tieši attiecināmas uz jaunu akciju emisiju, tiek atskaitītas no akciju emisijas uzcenojuma.

M Pārskata gada un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis

lenākuma nodoklis sastāv no pārskata gada aprēķinātā un atliktā nodokļa. Ienākuma nodokli uzrāda apvienotajā ienākumu pārskatā.

Aprēķinātais pārskata gada nodoklis ietver paredzamo nodokļa maksājumu no gada apliekamā ienākuma, kas aprēķināts, izmantojot nodokļu likmes, kuras ir spēkā bilances datumā, un korekcijas maksājamos nodokļos, kuras attiecas uz iepriekšējiem gadiem.

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un pasīvu vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēkinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījumā, kas nav biznesa iegāde un kas darījuma brīdī neietekmē ne finanšu, ne ar nodokli apliekamos ienākumus vai zaudējumus, tad atliktais nodoklis netiek aprēķināts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantotas nodokļu likmes (un likumi), kas ir spēkā finanšu stāvokļa pārskata datumā un kas paredzami būs spēkā, kad attiecīgais atliktā nodokļa aktīvs tiks atgūts vai atliktā nodokļa saistības tiks nokārtotas. Atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīts tikai tad, ja ir paredzams, ka būs pieejami nākotnes ar nodokli apliekamie ienākumi, lai izmantotu pagaidu atšķirības. Atliktais nodoklis tiek aprēķināts attiecībā uz pagaidu atšķirībām, kas rodas no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, izņemot, ja Sabiedrībai ir kontrole pār pagaidu atšķirību izlīdzināšanas periodu un ir ticams, ka pagaidu atšķirības neizlīdzināsies paredzamā nākotnē.

N Darbinieku pabalsti

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Sabiedrībai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.

O leņēmumu atzīšana

leņēmumi ietver pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu patieso vērtību, atskaitot pievienotās vērtības nodokli, atlaides. Ienākumi tiek atzīti šādi:

(a) Preču pārdošana

leņēmumi tiek atzīti, kad Sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgākos ar īpašumtiesībām uz precēm saistītos riskus un atlīdzības, t.i., kad Sabiedrība ir piegādājusi produktus pircējs ir pieņēmis produktus saskaņā ar līguma nosacījumiem un kad ir gūta pietiekama pārliecība, ka nākotnē tiks saņemti ekonomiskie labumi.

(b) Pakalpojumu sniegšana

leņēmumi tiek atzīti tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi ir sniegti.

P Noma

Pamatīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvais līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līzingu (atskaitot iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

Q Dividenžu izmaksa

Dividendes, kas izmaksājamas Sabiedrības akcionāriem, Sabiedrības finanšu pārskatos tiek atspoguļotas kā saistības tajā periodā, kad Sabiedrības akcionāri ir apstiprinājuši dividenžu izmaksu.

R Finanšu ienākumi un izdevumi

Finanšu ienākumi un izdevumi ietver procentu maksājumus par aizņēmumiem, kas aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi, saņemtos procentu maksājumus par ieguldītajiem līdzekļiem un peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtu kursu svārstībām. Procentu ienākumus atzīst peļņā vai zaudējumos to uzkrāšanās brīdī, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Finanšu nomas maksājumu procentu izdevumi ir atzīti peļņā vai zaudējumos, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

3. Finanšu risku pārvaldība

(1) Finanšu risku faktori

Sabiedrības darbība pakļauj to dažādiem finanšu riskiem:

• (a) ārvalstu valūtas riskam;
• (b) kredītriskam;
• (c) likviditātes riskam;
• (d) naudas plūsmas un procentu likmes riskam.

Sabiedrības kopējā risku pārvaldība vērsta uz finanšu tirgus neparedzamību un cenšas mazināt tās negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finanšu rādītājiem. Sabiedrība izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai aizsargātos no dažu risku iedarbības. Riska pārvaldība ir Finanšu departamenta pārziņā. Finanšu departaments identificē, novērtē un mēģina rast risinājumus, lai izvairītos no finanšu riskiem, ciešā sadarbībā ar citām Sabiedrības struktūrvienībām.

(a) Ārvalstu valūtas risks

Sabiedrība darbojas starptautiskajā tirgū un ir pakļauta ārvalstu riskam, kas rodas galvenokārt no ASV dolāra kursa svārstībām.

Ārvalstu valūtas risks galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām. Lai mazinātu valūtas risku, kas galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem un saistībām, Sabiedrība izmanto nākotnes valūtas maiņas līgumus. Ārvalstu valūtas risks rodas, kad nākotnē paredzētie komercdarījumi, atzītie aktīvi un saistības ir valūtā, kas nav Sabiedrības funkcionālā valūta. Finanšu departaments analizē neto atvērtās pozīcijas katrā ārvalstu valūtā. Sabiedrība var izlemt slēgt nākotnes valūtas maiņas līgumus vai nodrošinot aizņēmumus (kredītlīnijas veidā) atbilstošajā valūtā un apjomā.

Atvērtās pozīcijas, neto pa valūtām, izteiktas LVL, uz pārskata gada beigām bija sekojošas:

EUR izteikts USD izteikts USD LVL LVL izteikts LVL 439 633 1 901 457 1 103 063 Debitori 1 708 393 Noguldījumi bankās 836 302 424 971 272 758 Nauda un naudas ekvivalenti (162 218) (488 499) (325 736) Kreditori (14 862) (218 484) (89 670) Pārējie kreditori (282) (2 564) (1 932) Aizņēmumi 2 806 966 1 616 881 958 483		30/06/2012	30/06/2011	30/06/2012	30/06/2011
					EUR izteikts
					LVL
					353 218
					1 937 439
					636 373
					(401 905)
					(22 259)
					(1 297)
	Atvērtās pozīcijas, neto				2 501 569

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

(1) Finanšu risku faktori (turpinājums)

Jutīguma analīze

Lata kursa pazemināšanās 10% apmērā attiecībā pret sekojošām valūtām palielinātu) Sabiedrības peļņu vai zaudējumus 30. jūnijā zemāk norādītajos apmēros. Analīzē pieņemts, ka citi mainīgie, proti, procentu likmes, nemainās. Analīze par 2010./ 2011. gadu veikta balstoties uz šiem pašiem pieņēmumiem. Gan 2012., gada 30. jūnijā Latvijas lata kurss pret eiro bija fiksēts.

Efekts LVL	2011/ 2012	2010/ 2011
USD	95 848	161 688
EUR	280 697	250 157
	376 545	411 845

(b) Kredītrisks

Sabiedrībai ir ievērojama kredītrīska koncentrācija sakarā ar pircējiem. Sabiedrības politika ir nodrošināties, lai vairumtirdzniecības darījumi tiek veikti ar pircējiem, kuriem ir atbilstoša kredītvēsture. Ja klienti atrodas valstī, kur ir augsts kredītrisks, tad kā riska pārvaldības instruments tiek izmantoti akreditīvi, kurus ir izdevušas kredītiestādes ar labu reputāciju. Gadījumos, kad nav iespējams iegūt akreditīvus no kredītiestādēm ar labu reputāciju, no pircējiem tiek prasīta priekšapmaksa vai pirktas eksporta kredīta garantijas. Klientu finansiālais stāvoklis regulāri tiek pārraudzīts un piešķirtais kredītlimits var tikt mainīts atkarībā vēstures, klienta maksājumu regularitātes un savlaicīguma.

1. gada 30. jūnijā Sabiedrības kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri sasniedza 14.31% no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem (30.06.2011.: 38.07%). Saistībā ar kredītrisku, kas izriet no citiem Sabiedrības finanšu aktīviem, kuros ietilpst nauda un tās ekvivalenti, kā arī atvasinātie finanšu instrumenti, Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas izriet no darījumu partnera saistību neizpildes, maksimālajam riskam atbilstot šo instrumentu uzskaites vērtībai. Sabiedrības maksimālā kredītriska koncentrācija atbilst LVL 5 014 515 jeb 57.94% no visiem aktīviem (30.06.2011.: LVL 5 657 646 jeb 58.52% no visiem aktīviem).

Informāciju par Sabiedrības kredītrisku skatīt arī 9. piezīmē.

(c) Likviditātes risks

Šabiedrība ievēro piesardzības principu likviditātes riska vadībā un atbilstoši tam uztur pietiekamā daudzumā naudas līdzekļus.

Sabiedrības vadība pārrauga likviditātes rezerves un veido operatīvās prognozes, pamatojoties uz paredzamajām naudas plūsmām. Lielākā daļa no Sabiedrības saistībām ir īstermiņa.

Vadība uzskata, ka Sabiedrība ar pamatdarbības aktivitātēm spēs nodrošināt pietiekamu likviditātes līmeni.

Informāciju par Sabiedrības likviditātes risku skatīt arī 15. piezīmē.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

(1) Finanšu risku faktori (turpinājums)

(d) Naudas plūsmas procentu likmju risks

Tā kā Sabiedrībai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu, Sabiedrības ieņēmumi un naudas plūsmas ir galvenokārt neatkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs. Sabiedrības naudas plūsmas no procentu ienākumus nesošām saistībām ir atkarīgas no pašreizējām tirgus procentu likmēm.

(2) Atvasināto finanšu instrumentu uzskaite

Sabiedrība pārvalda valūtas risku, izmantojot tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā nākotnes valūtas maiņas līgumi. Atvasinātie finanšu instrumenti ir sākotnēji atzīli to patiesajā vērtībā dienā, kad tiek noslēgts līgums, un pēc tam pārvērtēti to patiesajā vērtībā finanšu stāvokļa pārskata datumā. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības – ja to patiesā vērtība ir negatīva. Nākotnes valūtas maiņas līgumu patieso vērtību aprēķina, izmantojot esošās nākotnes valūtas maiņas likmes, kas piemērotas līdzīga termiņa līgumiem.

Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas izriet no tādu atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, kas netiek klasificēti kā risku ierobežošanas instrumenti, tiek atspoguļoti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Uz 2012. gada 30. jūniju Sabiedrībai nebija atvērto atvasināto finanšu instrumentu līgumu.

(3) Patiesā vērtība

Sabiedrības finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo īstermiņa finanšu instrumentiem diskontēšanas ietekme ir nebūtiska, un ilgtermiņa instrumentiem nav fiksētu procentu likmju, un tās aptuveni atbilst tirgus likmēm, kas pastāvēja 2012. gada 30. jūnijā. Pārdošanai pieejamajam finanšu instrumentam nav iespējams noteikti patieso vērtību.

4. Kapitāla struktūras pārvaldība

Lai nodrošinātu Sabiedrības turpināšanu, tajā pašā laikā maksimizējot ieinteresēto pušu ienākumus, Sabiedrība veic kapitāla pārvaldīšanu, optimizējot kreditoru un pašu kapitāla līdzsvaru. Sabiedrības kapitāla rādītājs sastāv no kreditoriem, tai skaitā aizņēmumiem, kas atklāti 16. pielikumā, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un akciju emisijas iumu. Koeficienti uz nārskata gada beigām bija sekojoši

020010 am di 1001616111 ar 2017 hata gudu bolgam bila borgan bila bortofoam
	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Parādi	1 146 397	2 095 047	1 631 177	2 980 984
Naudas līdzekļi	(1 321 923)	(1 148 302)	(1 880 927)	(1 633 887)
Parādi, neto	(175 526)	946 745	(249 750)	1 347 097
Pašu kapitāls	7 507 556	7 572 857	10 682 289	10 775 204
Parādu attiecība pret pašu kapitālu	15%	28%	15%	28%
Neto parādu attiecība pret pašu kapitālu	-2%	13%	-2%	13%

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

5. Galvenie pieņēmumi un aplēses

Vadība veic aplēses un izdara pieņēmumus par nākotni. Veiktās grāmatvedības aplēses to būtības dēj reti saskanēs ar faktiskajiem rezultātiem. Aplēses un piemīt būtisks risks radīt nozīmīgas korekcijas nākamā finanšu perioda pārskatu aktīvu un pasīvu pozīcijās, tiek aplūkoti zemāk.

Atgūstamā vērtība un vērtības samazināšanās

Sabiedrība veic pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazināšanās testu, ja tiek novēroti notikumi un apstākļi, kas norāda uz potenciālu vērtības samazināšanos. Nepieciešamības gadījumā, balstoties uz minētajiem, aktīvi tiek norakstīti līdz to atgūstamajai vērtībai. Veicot vērtības samazināšanās testus, vadība ņem vērā dažādus naudas plūsmas aprēķinus, kas rastos no aktīvu izmantošanas, pārdošanas, uzturēšanas un remontēšanas, kā arī saistībā ar inflācijas un attīstības ekonomiskā stāvokļa prognozēm. Gadījumā, ja mainās nākotnes situācija, var tikt atzīta papildus vērtības samazināšanās vai arī iepriekš atzītā vērtības samazināšana var tikt daļēji vai pilnībā atcelta.

Debitoru parādu un aizdevumu vērtības samazināšanās

Sabiedrība veido uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem un aizdevumiem. Lai noteiktu neatgūstamo debitoru parādu apjomu, tiek pielietotas vadības aplēses, kuru pamatā ir vēsturiskā pieredze. Uzkrājumi nedrošiem debitoru parādiem izveidoti, vadībai individuāli izvērtējot katra debitora parāda atgūstamību.

Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks

Vadība aplēš atsevišķu pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiku proporcionāli gaidāmajai aktīva izmantošanai, balstoties uz vēsturisko pieredzi ar līdzīgiem pamatlīdzekļiem un nākotnes plāniem. Pamatlīdzekļu nolietojums ir uzrādīts peļņā vai zaudējumos pārskatā saskaņā ar lineāro metodi, balstoties uz aplēsto pamatlīdzekļu posteņa lietderīgās izmantošanas laiku. Nomāto pamatlīdzekļu nolietojums tiek aprēķināts īsākajā laikā - nomas termiņā vai lietderīgās izmantošanas laikā. Zemei nolietojums netiek aprēķināts.

Uzkrājumu veidošana

Uzkrājumi tiek atzīti, kad Sabiedrībai ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis kāds pagātnes notikums, un pastāv liela varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Sabiedrības, un saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt. Ja Sabiedrība paredz, ka uzkrājumu izveidošanai nepieciešamie izdevumi tiks daļēji vai pilnībā atmaksāti, piemēram, apdrošināšanas līguma ietvaros, šo izdevumu atmaksa tiek atzīta kā atsevišķs aktīvs tikai un vienīgi tad, kad ir praktiski skaidrs, ka šie izdevumi patiešām tiks atmaksāti. Ar jebkādu uzkrājumu saistītās izmaksas apvienotajā ienākumu pārskatā tiek atspoguļotas, atskaitot summas, kas ir atgūtas.

Pārskata gada beigās tika atzīti:

• uzkrājumi iespējamām garantijas izmaksām, kas ir veidoti, vadībai izvērtējot risku par paredzamiem garantijas remontiem attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem.
• uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar neizmantotajām atvaļinājuma dienām 2012. gada 30. jūnijā un vidējo atalgojumu pēdējo sešu pārskata gada mēnešu laikā.

Atliktā nodokļu aktīva atzīšana

Atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīsts tādā apmērā, par kādu ir ticams, ka nākotnes apliekamā peļņa būs pieejama, lai aktīvu varētu izmantot. Atliktā nodokļa apjoms tiek samazināts tādā apmērā, par cik vairs nav ticams, ka tiks realizēti ar to saistītie nodokļu atvieglojumi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi
	Nemateriālie ieguldījumi	Ilgtermina ieguldījumi nomātajos amatlīdzekļos	lekārtas un mašīnas	Pārējie pamatli- dzekļi un inventārs	Avansa maksājumi	Kopā
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Pārskata gads, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā
Sākuma uzskaites vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926		606 251
legāde	43 118	310	118 449	7 041	2 457	171 375
Aprēķināts nolietojums	(31 895)	(68 818)	(66 000)	(32 844)	-	(199 557)
Likvidācija		(2 500)		(3 740)		(6 240)
Beigu uzskaites vērtība	67 474	318 922	162 593	20 383	2 457	571 829
Pārskata gads, kas noslēdzās 2012. gada 30. jūnijā
Sākuma uzskaites vērtība	67 474	318 922	162 593	20 383	2 457	571 829
legāde	87 881		128 016	38 124		254 021
Pārgrupēti			2 457		(2 457)
Aprēķināts nolietojums	(62 951)	(67 938)	(97 118)	(19 286)		(247 293)
Beigu uzskaites vērtība	92 404	250 984	195 948	39 221		578 557
2010. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	552 910	759 837	2 027 517	389 188		3 729 452
Uzkrātais nolietojums	(496 659)	(369 907)	(1 917 373)	(339 262)		(3 123 201)
Atlikusī vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926		606 251
2011. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	557 459	751 848	2 129 302	363 567	2 457	3 804 633
Uzkrātais nolietojums	(489 985)	(432 926)	(1 966 709)	(343 184)		(3 232 804)
Atlikusī vērtība	67 474	318 922	162 593	20 383	2 457	571 829
2012. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	631 953	751 848	2 253 630	392 864		4 030 295
Uzkrātais nolietojums	(539 549)	(500 864)	(2 057 682)	(353 643)		(3 451 738)
Atlikusī vērtība	92 404	250 984	195 948	39 221		578 557

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus.

Nolietojums par summu LVL 145 637 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2010/ 2011.: LVL 112 487); par summu LVL 70 898 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2010/ 2011: LVL 57 212); par summu LVL 30 758 — peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2010/ 2011: LVL 29 858), tai skaitā par summu LVL 21 — posteņa sadaļā "Citas administrācijas izmaksas" (2010/ 2011: LVL 755).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija LVL 2 733 318 (2010/ 2011: LVL 2 573 123).

Pamatlīdzekļu grupas "lekārtas un mašīnas" sastāvā ir uzrādīti pamatlīdzekļi, kuri iegādāti piesaistot ES līdzfinansējumu un kuriem noteikti ierobežojumi to izmantošanai saimnieciskajā darbībā - par kopējo summu LVL 304 043 (2010/ 2011: LVL 304 043), pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2012. gada 30. jūnijā LVL 25 635 (2010/ 2011: LVL 49 373). Ierobežojumi ir spēkā līdz 2014. gada jūlijam.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi (turpinājums)			lekārtas un		Avansa
	Nemateriālie ieguldījumi	Ilgtermina ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos	mašīnas	Pārējie pamatli- dzekļi un inventārs	maksājumi	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Pārskata gads, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā
Sākuma uzskaites vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038		862 618
legāde	61 352	441	168 538	10 018	3 496	243 845
Aprēķināts nolietojums	(45 383)	(97 919)	(93 910)	(46 733)		(283 945)
Likvidācija		(3 557)		(5 321)		(8 878)
Beigu uzskaites vērtība	96 007	453 786	231 349	29 002	3 496	813 640
Pārskata gads, kas noslēdzās 2012. gada 30. jūnijā
Sākuma uzskaites vērtība	96 007	453 786	231 349	29 002	3 496	813 640
legāde	125 043		182 151	54 246		361 440
Pārgrupēti			3 496		(3 496)
Aprēķināts nolietojums	(89 571)	(96 668)	(138 187)	(27 442)		(351 868)
Beigu uzskaites vērtība	131 479	357 118	278 809	55 806		823 212
2010. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	786 720	1 081 151	2 884 897	553 764	-	5 306 532
Uzkrātais nolietojums	(706 682)	(526 330)	(2 728 176)	(482 726)		(4 443 914)
Atlikusī vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038		862 618
2011. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	793 193	1 069 784	3 029 723	517 309	3 496	5 413 505
Uzkrātais nolietojums	(697 186)	(615 998)	(2 798 374)	(488 307)		(4 599 865)
Atlikusī vērtība	96 007	453 786	231 349	29 002	3 496	813 640
2012. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	899 188	1 069 783	3 206 627	558 895		5 734 593
Uzkrātais nolietojums	767 709)	(712 665)	(2 927 818)	(503 189)		(4 911 381)
Atlikusī vērtība	131 479	357 118	278 809	55 806		823 212

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus.

Nolietojums par summu EUR 207 223 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2010/ 2011: EUR 160 055); par summu EUR 100 879 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2010/ 2011: EUR 81 405); par summu EUR 43 766 — peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2010/ 2011: EUR 42 485), tai skaitā par summu EUR 31 - posteņa sadaļā "Citas administrācijas izmaksas" (2010/ 2011: EUR 1 075).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmatoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija EUR 3 889 161 (2010/ 2011: EUR 3 661 224).

Pamatlīdzekļu grupas "lekārtas un mašīnas" sastāvā ir uzrādīti pamatlīdzekļi, kuri iegādāti piesaistot ES līdzfinansējumu un kuriem noteikti ierobežojumi to izmantošanai saimnieciskajā darbībā - par kopējo summu EUR 432 614 (2010/ 2011: EUR 432 614), pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2012. gada 30. jūnijā – EUR 36 475 (2010/ 2011: EUR 70 251). Ierobežojumi ir spēkā līdz 2014. gada jūlijam.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

7. Līdzdalība Sabiedrību kapitālā

Nosaukums	Līdzdalības daļas Sabiedrību pašu kapitālā
	30/06/2012	30/06/2011
	0/0	%
"LEO pētījumu centrs" SIA	10	10
.SAF North America" LLC	100

1. gada 13. jūlijā, ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu pētniecībai un jaunu produktu izstrādei elektronikas un elektrotehnikas nozarē Sabiedrība, kopā ar citiem Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) biedriem, nodibināja sabiedrību ar ierobežotu atbildību "LEO pētījumu centrs", ieguldot tās pamatkapitālā LVL 500 (EUR 711) un kļūstot par tās kapitāla 10% daļu īpašnieku.

Ar mērķi nodrošināt Ziemeļamerikas reģiona klientus ar individuāli izstrādātiem un efektīviem bezvadu datu pārraides risinājumiem, 2011. gada 19. augustā tika nodibināta meitas Sabiedrība, ieguldot tās pamatkapitālā LVL 5 282 (EUR 7 516) un kļūstot par tās kapitāla 100% daļu īpašnieku. "SAF North America" LLC aktīvu darbību — SAF piedāvāto produktu un pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu, mārketingu, tirgus izpēti, jaunu klientu piesaisti un tehnisko atbalstu — uzsāka 2012. gada pavasarī.

8. Krājumi

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Izejvielas	1 008 472	1 232 033	1 434 927	1 753 025
Nepabeigtie ražojumi	1 306 884	1 366 542	1 859 528	1 944 414
Gatavie ražojumi	652 966	766 822	929 087	1 091 090
	2 968 322	3 365 397	4 223 542	4 788 529

Pārskata gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir ietverts uzkrājums lēnas apgrozības krājumiem LVL 253 681 (EUR 360 956) apmērā (2010/2011: palielinājums — LVL 110 983 (EUR 157 915)), kas iekļauts pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās.

Krājumu - "Gatavo ražojumu" sastāvā ietvertas iekārtas, kuras nosūtītas klientiem uz izmēģinājuma laiku, ar iespēju pēc termiņa beigām šīs iekārtas nopirkt vai atgriezt, un bojāto iekārtu aizvietošanas mērķiem nosūtītās iekārtas. 2012. gada 30. jūnijā šādiem mērķiem klientiem nosūtīto iekārtu vērtība LVL 141 773 (EUR 201 725) (2010/2011: LVL 196 290 (EUR 279 296).

Uz 2012. gada 30. jūniju tika pārskatītas aplēses par uz pašizmaksu attiecināmajām ar ražošanu saistītajām izmaksām. Aplēšu rezultātā uz pārskata gada beigām kapitalizēto izmaksu summa ir palielinājusies par LVL 141 885 (EUR 201 884). Izmaiņu ietekmi uz nākamajiem periodiem nav iespējams noteikt.

Krājumu pozīcijās "Nepabeigtie ražojumi" un "Gatavie ražojumi" iekļautas darba izmaksas (ieskaitot saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem) LVL 11 240 (EUR 15 993), sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (iesk. saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem) LVL 2 708 (EUR 3 853) un nolietojums un amortizācija LVL 2 176 (EUR 3 096).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

9. Pircēju un pasūtītāju parādi

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Ilgtermiņa pircēju un pasūtītāju parādi		65 140		92 686
Pircēju un pasūtītāju parādi Radniecīgo uzņēmumu debitoru parādi Uzkrājumi sliktiem un nedrošiem pircēju	1 552 874 13 112	2 203 448	2 209 541 18 657	3 135 224
un pasūtītāju parādiem Istermiņa pircēju un pasūtītāju parādi, neto	(295 181) 1 270 805	(447 463) 1 755 985	(420 005) 1 808 193	(636 682) 2 498 542
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā, neto	1 270 805	1 821 125	1 808 193	2 591 228

Pircēju un pasūtītāju parādi ietver 1 (2010/ 2011: 6) akreditīvu ar sākotnējo maksājuma termiņu līdz 180 dienām par summu LVL 224 084 (EUR 318 843) (2010/2011: LVL 234 228 (EUR 333 276)). 2012. gada 30. jūnijā debitoru parādu patiesā vērtība atbilda to uzskaites vērtībai.

Pārskata gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā administrācijas izmaksas ietverts uzkrājumu aprek Parvilāta gadā pējņas var un pasūtītāju parādiem samazinājums LVL 152 282 (EUR 216 678) apmērā (2010/ 2011 — palielinājums LVL 348 494 (EUR 495 862)) (sk. pielikuma 20. piezīmi) un norakstītie debitori LVL 21 270 (EUR 30 264).

LVL	EUR
203 333	289 317
(104 364)	(148 496)
412 430	586 835
(63 936)	(90 974)
447 463	636 682
(21 270)	(30 264)
45 616	64 906
(176 628)	(251 319)
295 181	420 005

Pircēju un pasūtītāju parādu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2012 LVL	30/06/2012 0/0	30/06/2011 LVL	30/06/2011 %
LVL	23 290	1.49	13 913	0.61
USD	1 103 063	70.44	1 901 457	83.82
EUR	439 633	28.07	353 218	15.57
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	1 565 986	100%	2 268 588	100%

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

9. Pircēju un pasūtītāju parādi (turpinājums)

Pircēju un pasūtītāju parādu sadalījums pa valūtām, izteikts EUR

	30/06/2012 EUR	30/06/2012 0/0	30/06/2011 EUR	30/06/2011 %
	33 139	1.49	19 796	0.61
LVL USD	1 569 517	70.44	2 705 530	83.82
EUR	625 542	28.07	502 584	15.57
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	2 228 198	100%	3 227 910	100%

Pircēju un pasūtītāju parādu vecuma analīze

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas terminu	1 006 985	1 475 115	1 432 811	2 098 899
Kavēts no 0 - 89 dienām	141 441	369 797	201 252	526 174
Kavēts virs 90 dienām	417 560	423 676	594 135	602 837
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	1 565 986	2 268 588	2 228 198	3 227 910

10. Čiti debitori

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Valsts dotācijas*	42 270	35 883	60 145	51 057
Pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa (sk. 25. pielikumu)	8 316	20 760	11 833	29 538
Avansa maksājumi piegādātājiem	58 236	47 182	82 862	67 134
Citi debitori	163 775 272 597	51 107 154 932	233 031 387 871	72 719 220 448

* - Valsts dotācijas attiecas uz darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas projektu par dalību starptautiskās izstādēs.

11. Noguldījumi bankās

	30/06/2012	30/06/2011	30/06/2012	30/06/2011
	LVL	LVL	EUR	EUR
Depozīti	1 858 393	2 437 439	2 644 255	3 468 163
	1 858 393	2 437 439	2 644 255	3 468 163

Uz 2012. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldījumu veidā ar termiņu garāku par 90 dienām. Gada vidējā procentu likme īstermiņa ieguldījumiem latos ir 1.88% (30.06.2011.: 1.40%) un citās valūtās 2.49% (30.06.2011.: 2.94%) .

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

11. Noguldījumi bankās (turpinājums)

Depozītu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL
	30/06/2012 LVL	30/06/2012 %	30/06/2011 LVL	30/06/2011 %
LVL	150 000	8.07	500 000	20.51
EUR	1 708 393	91.93	1 937 439	79.49
Depozīti	1 858 393	100%	2 437 439	100%
Depozītu sadalījums pa valūtām, izteikts EUR
	30/06/2012	30/06/2012	30/06/2011	30/06/2011
	EUR	%	EUR	0/0
LVL	213 431	8.07	711 436	20.51
EUR	2 430 824	91.93	2 756 727	79.49
Depozīti	2 644 255	100%	3 468 163	100%
Depozītu sadalījums pa bankām
	30/06/2012	30/06/2011	30/06/2012	30/06/2011
	LVL	LVL	EUR	EUR
Trasta Komercbanka AS	1 114 017	1 839 922	1 585 104	2 617 973
Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle		235 439		335 000
PrivatBank AS	290 561		413 431
Citadele Banka AS	453 815	362 078	645 720	515 190
Depozīti	1 858 393	2 437 439	2 644 255	3 468 163
12. Nauda un naudas ekvivalenti
	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR

1 080 323 1 721 566 1 537 161 1 209 923 Naudas līdzekļi bankā 112 000 67 979 159 361 96 726 Īstermiņa noguldījumi bankās 1 148 302 1 880 927 1 633 887 1 321 923

Uz 2012. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldījumu veidā ar termiņu līdz 90 dienām. Gada vidējā procentu likme īstermiņa noguldījumiem latos ir 0.48% (30.06.2011: 1.80%) un citās valūtās naudas resursi netika noguldīti (30.06.2011: 2.88%).

1. gada 30. jūnijā tika veikta pārklasifikācija salīdzinošajos rādītājos uz 2011. gada 30. jūniju. Īstermiņa noguldījumi LVL 958 358 (EUR 1 363 620) apmērā tika pārklasificēti no naudas un naudas ekvivalentiem uz noguldījumiem bankās. Attiecīgās korekcijas tika veiktas arī naudas plūsmas pārskatā.

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL
	30/06/2012	30/06/2012	30/06/2011	30/06/2011
	LVL	0/0	LVL	0/0
LVL	212 800	16.10	86 958	7.57
USD	272 758	20.63	424 971	37.01
EUR	836 302	63.27	636 373	55.42
GBP	63	0.00
Nauda un naudas ekvivalenti	1 321 923	100%	1 148 302	100%

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

12. Nauda un naudas ekvivalenti (turpinājums)

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa valūtām, izteikts EUR

	30/06/2012 EUR	30/06/2012 0/0	30/06/2011 EUR	30/06/2011 %
LVL	302 787	16.10	123 730	7.57
USD	388 099	20.63	604 680	37.01
EUR	1 189 951	63.27	905 477	55.42
GBP	90	0.00
Nauda un naudas ekvivalenti	1 880 927	100%	1 633 887	100%

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa bankām

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Trasta Komercbanka AS	112 000	79 851	159 361	113 618
Citadele Banka AS	6 953	143 521	9 894	204 212
Swedbank AS	445 135	212 222	633 370	301 964
Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle	700 225	569 507	996 330	810 336
DnB Nord Banka AS		1 265		1 800
JP Morgan Chase banka	57 610	141 936	81 972	201 957
	1 321 923	1 148 302	1 880 927	1 633 887

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības

	01/07/2011- 30/06/2012 LVL	01/07/2010- 30/06/2011 LVL	01/07/2011- 30/06/2012 EUR	01/07/2010- 30/06/2011 EUR
Atliktā nodokļa aktīvs pārskata gada sākumā Atliktā nodokļa aktīva	(73 032)	(57 179)	(103 915)	(81 358)
samazinājums/ (palielinājums) pārskata gadā (sk. 24. pielikumu)	(19 527)	(15 853)	(27 785)	(22 557)
Atliktā nodokļa (aktīvi) pārskata gada beigās	(92 559)	(73 032)	(131 700)	(103 915)

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības (turpinājums)

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību uzskaites vērtībām priekš finanšu grāmatvedības un nodokļu aprēķina mērķiem:

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas pagaidu atšķirība Uzkrāto saistību par	9 458	650	13 458	925
neizmantotajiem atvaļinājumiem pagaidu atšķirība	(17 868)	(23 753)	(25 424)	(33 798)
Krājumu novērtējuma korekcijas pagaidu atšķirība	(81 848)	(43 796)	(116 460)	(62 316)
Uzkrājumu garantijām pagaidu atšķirība	(2 301)	(4 633)	(3 274)	(6 592)
Uzkrājumu bonusiem pagaidu atšķirība Atliktā nodokļa (aktīvs), neto	(92 559)	(1 500) (73 032)	(131 700)	(2 134) (103 915)

Sabiedrības atliktā nodokļa aktīvs ir atzīts tik lielā mērā, kādā iespējama attiecīgā nodokļa labuma realizācija, izmantojot nākotnes apliekamo peļņu.

14. Akciju kapitāls

1. gada 30. jūnijā reģistrētais un apmaksātais akciju kapitāls bija LVL 2970 180 (EUR 4 226 185), un to veidoja 2 970 180 parastās uzrādītāja akcijas ar neierobežotām balsstiesībām (2010/ 2011: 2 970 180 akcijas).

15. Kreditori un uzkrājumi garantijām

	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Parādi piegādātājiem	533 179	1 003 495	758 645	1 427 845
Uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem	119 119	158 351	169 491	225 313
No pircējiem saņemtie avansi Nodokļi un sociālās	23 612	243 441	33 597	346 386
apdrošināšanas iemaksas (sk.
25. pielikumu)	78 814	257 074	112 142	365 783
Uzkrājumi garantijām	15 338	30 884	21 824	43 944
Pārējie kreditori	343 377	380 801	488 582	541 831
	1 113 439	2 074 046	1 584 281	2 951 102

Pārskata periodā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautais uzkrāto saistību par neizmantotājiem atvaļinājumiem samāžinājums sasniedza LVL 39 232 (EUR 55 822) (2010/2011: palielinājums LVL 45 724 (EUR 65 059)).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

15. Kreditori un uzkrājumi garantijām (turpinājums)

Parādu piegādātājiem sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

I HINNA HIGGANAGELL SHARTERITY AN LALARRA	30/06/2012	30/06/2012	30/06/2011	30/06/2011
	LVL	0/0	LVL	0/0
LVL	45 225	8.48	110 885	11.05
USD	325 736	61.09	488 499	48.68
EUR	162 218	30.43	401 905	40.05
GBP			2 206	0.22
Parādi piegādātājiem	533 179	100%	1 003 495	100%
Parādu piegādātājiem sadalījums pa valūtām, izteikts EUR
	30/06/2012	30/06/2012	30/06/2011	30/06/2011
	EUR	0/0	EUR	%
LVL	64 349	8.48	157 775	11.05
USD	463 481	61.09	695 071	48.68
EUR	230 815	30.43	571 860	40.05
GBP			3 139	0.22
Parādi piegādātājiem	758 645	100%	1 427 845	100%
Parādu piegādātājiem vecuma analīze	30/06/2012 LVL	30/06/2011 LVL	30/06/2012 EUR	30/06/2011 EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas terminu	519 565	992 101	739 274	1 411 633
Kavēts no 0 - 30 dienām	13 614	11 394	19 371	16 212

1 427 845 1 003 495 758 645 533 179 Parādi piegādātājiem 16. Aizņēmumi 30/06/2012 30/06/2011 30/06/2012 30/06/2011 EUR EUR LVL LVL 7 805 13 914 5 485 9 779 Kredītkartes

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums

a) Sabiedrības saimnieciskā darbība var tikt sadalīta divās daļās - darbība ar SAF izstrādātajiem un ražotajiem produktiem - kā viena no strukturālajām, kurā ietilpst CFM produktu līnija (radio sistēmas ar PDH hierarhijas un jaukta tipa klientu pieslēgumiem), CFIP (radio sistēmas ar Ethernet, jaukta tipa pieslēgumiem, kā arī SuperPDH tipa iekārtas) un FreeMile (radioaparatūra darbībai nelicenzējamos frekvenču diapazonos) un darbība, kas saistīta ar no citiem piegādātājiem iepirktiem produktiem, antenu, kabeļu, SAF vārdā pārsauktu (OEM-otu) un dažādu papildproduktu tirdzniecība kā otra strukturālā vienība.

CFIP produktu līnijā ietilpst 4 pamatprodukti:

• dalītas konfigurācijas (IDU+ODU) Phoenix hibrīdā radio sistēma ar Gigabit Ethernet un 20E1 pieslēgumiem;

• lielas ietilpības Lumina sistēma Full Outdoor 'viss vienā radio sistēma ar Gigabit Ethernet pieslēgumu;

• ekonomiska ČFIP-108 radio sistēma ar Ethernet un 4xE1 pieslēgumiem, kas lieliski piemērota, lai pārveidotu novecojošus E1 kanālu bāzētus tīklus par moderniem pakešu tīkliem.

• zemas frekvences Marathon FIDU - nelielas jaudas sistēma, kas piemērota rūpniecisku klientu un

lauku rajonu tīklu izveides vajadzībām.

Visi CFIP produktu līnijas produkti tiek piedāvāti visplašāk lietotajās radio frekvencēs no 1.4 līdz 38 GHz, tādējādi nodrošinot to pielietojamību visos pasaules reģionos.

CFIP Phoenix līdzīgas iekārtas šobrīd tirgū ir vispopulārākās, domājams šī tirgus niša saglabās savu apjomu vēl dažus gadus.

Full Outdoor Lumina risinājums un 108 modifikācijas pārstāv augošu un attīstībā esošu radio tipu "viss vienā", kuram ir vislielākais nākotnes potenciāls datu/pakešu tīklos.

CFM - mikroviļņu radio produktu līnija bija galvenā SAF produktu līnija daudzus gadus, taču pieprasījums pēc šiem produktiem samazinās. Pateicoties plašajai funkcionalitātei un darbības drošībai, šī, laika pārbaudi izturējusī vidējas kapacitātes aparatūra vēl aizvien rod pielietojumu jaunatīstības valstu telekomunikāciju tīklos.

FreeMile produktu līnija sastāv no 3 modeļu radio, kas paredzēti darbībai 5.8, 17 un 24 GHz nelicenzējamos radio diapazonos, arvien vairāk valstīs šie diapazoni kļūst pieejami klientiem un sākas šādas aparatūtras izmantošana.

Pārdoto CFQ līnijas produktu daudzums ir būtiski samazinājies, līdz ar to, ar 2011./2012. finanšu gadu ir slēgta CFQ produktu līnija, pagājušā - 2010./ 2011. finanšu gada rādītāji ir iekļauti postenī citi produkti. CFQ līnijas produktu vietā klientiem tiek piedāvāts CFIP PhoeniX M.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

	CFM; CFIP; FreeMile		Citi		Kopa
	2011/12	2010/11	2011/12	2010/11	2011/12	2010/11
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Aktīvi
Segmenta aktīvi	3 369 913	3 910 724	1 896 403	2 001 231	5 266 316	5 911 955
Nesadalītie aktīvi					3 387 637	3 755 949
Kopā aktīvi					8 653 953	9 667 904
Segmenta saistības	୧୧୧ ବିହୁରି ବିଧାନ ସଭାକୁ ନିର୍ବାଚନ ମଧ୍ୟ ବିଧାନ ସଭାକୁ ନିର୍ବାଚନ ମଧ୍ୟ ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦ ମସିହାର ୧୯୮୦	1 199 255	247 847	495 376	907 802	1 694 631
Nesadalītās saistības					238 595	400 416
Kopā saistības					1 146 397	2 095 047
lenākumi	6 826 460	8 226 627	2 825 085	2 669 444	9 651 545	10 896 071
Segmenta rezultāts	1 923 819	3 257 197	890 427	871 632	2 814 246	4 128 829
Nesadalītās izmaksas					(2 400 608)	(3 100 338)
Saimnieciskās darbības peļņa/(zaudējumi)					413 638	1 028 491
Pārējie ienākumi					67 567	101 610
Finanšu ienākumi (izmaksas), neto					212 061	(142 442)
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem					693 266	987 659
Uzņēmumu ienākuma nodoklis					(75 426)	(186 826)
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi)					617 840	800 833
Cita informācija
legādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi	140 364	57 062	2 360	1 340	142 724	58 402
Nesadalītie iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi					111 297	112 973
Kopā iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi					254 021	171 375
Nolietojums un amortizācija	139 273	101 875	6 364	10 612	145 637	112 487
Nesadalītais Nolietojums un amortizācija					101 656	87 070
Kopā nolietojums un amortizācija					247 293	199 557

A/S "SAF TEHNIKA" GADA PĀRSKATS Par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 30. jūnijā

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

	CFM; CFIP; FreeMile		Citi		Kopā
	2011/12	2010/11	2011/12	2010/11	2011/12	2010/11
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Aktīvi
Segmenta aktīvi	4 794 954	5 564 459	2 698 339	2 847 495	7 493 293	8 411 954
Nesadalītie aktīvi					4 820 173	5 344 234
Kopā aktīvi					12 313 466	13 756 188
Segmenta saistības	939 031	1 706 386	352 655	704 857	1 291 686	2 411 243
Nesadalītās saistības					339 491	569 741
Kopā saistības					1 631 177	2 980 984
lenākumi	9 713 177	11 705 436	4 019 734	3 798 276	13 732 911	15 503 712
Segmenta rezultāts	2 737 348	4 634 574	1 266 963	1 240 220	4 004 311	5 874 794
Nesadalītās izmaksas					(3 415 757)	(4 411 383)
Saimnieciskās darbības peļņa/(zaudējumi)					588 554	1 463 411
Pārējie ienākumi					96 139	144 578
Finanšu ienākumi (izmaksas), neto					301 736	(202 677)
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem					986 429	1 405 312
Uzņēmumu ienākuma nodoklis					(107 322)	(265 829)
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi) Cita informācija					879 107	1 139 483
legādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi	199 720	81 192	3 358	1 907	203 078	83 099
Nesadalītie iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi					158 362	160 746
Kopā iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi					361 440	243 845
Nolietojums un amortizācija	198 168	144 955	9 055	15 100	207 223	160 055
Nesadalītais Nolietojums un amortizācija					144 645	123 890
Kopā nolietojums un amortizācija					351 868	283 945

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

b) Šajā pielikumā sniegta informācija par Sabiedrības neto apgrozījuma un aktīvu sadalījumu pa ģeogrāfiskiem reģioniem (klientu atrašanās vietām).

	Neto apgrozījums		Aktīvi
	2011/2012	2010/2011	30/06/2012	30/06/2011
	LVL	LVL	LVL	LVL
Amerika	3 303 490	3 004 794	432 225	540 179
Eiropa, NVS	3 678 375	3 843 472	374 110	226 705
Azija, Afrika, Tuvie
austrumi	2 669 680	4 047 805	465 547	1 054 241
	9 651 545	10 896 071	1 271 882	1 821 125
Neattiecinātie aktīvi			7 382 071	7 846 779
	9 651 545	10 896 071	8 653 953	9 667 904

	Neto apgrozījums		Aktīvi
	2011/2012	2010/2011	30/06/2012	30/06/2011
	EUR	EUR	EUR	EUR
Amerika	4 700 442	4 275 436	615 001	768 605
Eiropa, NVS	5 233 856	5 468 768	532 310	322 573
Azija, Afrika, Tuvie
austrumi	3 798 613	5 759 508	662 414	1 500 050
	13 732 911	15 503 712	1 809 725	2 591 228
Neattiecinātie aktīvi			10 503 741	11 164 960
	13 732 911	15 503 712	12 313 466	13 756 188

18. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
lepirkumu un apakšuzņēmēju
pakalpojumu izmaksas	5 572 734	5 774 632	7 929 286	8 216 561
Darba algas izmaksas
(ieskaitot saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	1 069 574	1 094 243	1 521 867	1 556 968
Nolietojums un amortizācija (sk.
6. pielikumu)	143 461	112 487	204 127	160 055
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	255 880	261 130	364 083	371 555
Telpu noma	113 049	105 113	160 854	149 562
Komunālo pakalpojumu
izmaksas	69 058	67 779	98 260	96 441
Transporta izmaksas	24 948	20 254	35 499	28 819
Sakaru izmaksas	11 071	10 869	15 753	15 608
Komandējumu izdevumi	2 935	14 444	4 176	20 552
Mazvērtīgais inventārs	1 634	1 810	2 325	2 576
Citas ražošanas izmaksas	62 038	63 582	88 272	90 466
	7 326 382	7 526 443	10 424 502	10 709 163

Ar zinātnisko pētniecību un attīstību saistītās izmaksas LVL 666 455 (EUR 948 280) apmērā (2010/ 2011: LVL 968 940 (EUR 1 378 677)) ir iekļautas peļņas un zaudējumu pārskatā kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

19. Pārdošanas un mārketinga izmaksas
	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Reklāmas un mārketinga izmaksas Darba algu izmaksas (iesk. saistības par	89 420	81 746	127 233	116 314
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	624 793	669 316	889 000	952 350
Komandējumu izdevumi	253 854	235 196	361 202	334 654
Nolietojums un amortizācija (sk. 6.
pielikumu)	70 898	57 212	100 879	81 405 280 019
Piegādes izdevumi Sociālās apdrošināšanas iemaksas	197 867	196 799	281 539
(iesk. saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem)	150 621	161 389	214 314	229 636
Citas realizācijas un izplatīšanas
izmaksas	86 981	82 184	123 764	116 939
	1 474 434	1 483 842	2 097 931	2 111 317
20. Administrācijas izmaksas	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Darba algu izmaksas (iesk.
saistības par neizmantotajiem
atvaļinājumiem)	235 462	201 308	335 032	286 435
Nolietojums un amortizācija (sk.
6.pielikumu)	30 737	29 103	43 735	41 410
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	49 186	56 225	69 985	80 001
IT pakalpojumi	20 647	22 060	29 378	31 388
Naudas apgrozījuma blakus
izdevumi	16 222	13 049	23 082	18 567
Reprezentācijas izmaksas	34 890	36 839	49 644	52 417
Apmācību izmaksas	41 050	5 718	58 409	8 136
Komunālo pakalpojumu izmaksas	8 802	9 764	12 524	13 893
Komandējumu izdevumi	5 246	20	7 464	28
Telpu noma	14 106	12 835	20 071	18 262
Apdrošināšanas izmaksas	9 936	9 830	14 138	13 987
Biroja uzturēšanas izmaksas	2 665	4 120	3 792	5 862
Sponsorēšana	23 525	23 915	33 473	34 028
Sakaru izmaksas	3 546	3 353	5 045	4 771
Uzkrājumi nedrošiem un
bezcerīgiem debitoru parādiem	(131 012)	348 494	(186 413)	495 862
Citas administratīvās izmaksas	72 083 437 091	80 662 857 295	102 565 621 924	114 773 1 219 821

Pārējās administrācijas izmaksās ietvertas pārskata gada revīzijas izmaksas LVL 6 817 apmērā (iepriekšējā pārskata perioda revīzijas izmaksas — LVL 5 060). Citus pakalpojumus no revidenta Sabiedrība pārskata gadā nav saņēmusi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

21. Citi ienākumi

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Valsts dotācijas	54 141	80 526	77 036	114 578
Pārējie ienākumi	13 426	21 084	19 103	30 000
	67 567	101 610	96 139	144 578

Sabiedrība ir saņēmusi valsts dotācijas LVL 53 747 (EUR 76 475) apmērā (2010/ 2011: LVL 106 425 (EUR 151 429)).

22. Finanšu ienākumi

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Procentu ieņēmumi Valūtas kursu svārstību	55 047	100 724	78 325	143 317
rezultāts, neto	157 663		224 334
	212 710	100 724	302 659	143 317
23. Finanšu izmaksas
	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Procentu izmaksas Valūtas kursu svārstību	649		923
rezultāts, neto		243 166		345 994
	649	243 166	923	345 994

24. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Atliktā nodokļa aktīvu izmaiņas
(sk. 13. pielikumu)	(19 527)	(15 853)	(27 785)	(22 557)
Pārskata gada uzņēmumu
ienākuma nodoklis	94 657	199 328	134 686	283 618
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
par nerezidentu pakalpojumiem	296	4 079	421	5 803
lepriekšējo periodu korekcijas		(728)		(1 035)
	75 426	186 826	107 322	265 829

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

24. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)

Sabiedrības ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas būtu jāmaksā, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Peļņa pirms nodokļiem	693 266	987 659	986 429	1 405 312
Nodokla likme	15%	15%	15%	15%
Teorētiski aprēķinātais nodoklis	103 990	148 149	147 965	210 797
Neatskaitāmo izdevumu ietekme letekme no izmaiņām citās neatzītajās	16 821	16 683	23 934	23 738
pagaidu atšķirībās	(19 652)	52 274	(27 962)	74 378
Nodokļu atvieglojumu ietekme	(25 733)	(29 552)	(36 615)	(42 049)
lepriekšējo periodu korekcijas		(728)		(1 035)
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	75 426	186 826	107 322	265 829

Valsts ieņēmumu dienests var veikt Sabiedrības grāmatojumu un reģistru pārbaudi par pēdējiem 3 gadiem un var uzlikt papildu nodokļu maksājumus, kā arī soda naudu un procentus. Sabiedrības vadībai nav zināmi fakti vai apstākļi, kas varētu radīt potenciālas būtiskas šajā sakarā (Valsts ieņēmumu dienests līdz finanšu stāvokļa pārskata datumam nav veicis komplekso nodokļu pārbaudi Sabiedrībā).

25. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

	PVN Sociālās apdroši- nāšanas iemaksas LVL LVL	Uzņēmumu ledzīvotāju ienākuma ienākuma nodoklis nodoklis	Uzņēmēj- darbības riska valsts nodeva	UIN par nerezidentu sniegtajiem pakalpoju-	Kopā
		LVL	LVL	LVL	miem LVL	LVL
Parāds 30.06.2011. (Pārmaksa)		48 048	27 181	181 751	40	53	257 073
30.06.2011.	(20 760)		=				(20 760)
Aprēķināts pārskata
periodā	(162 275)	656 721	421 650	94 657	488	2 726	1 013 967
VID atmaksa	890						890
Novirzīts uz/ no citiem
nodokļiem Samaksāts	173 829	(173 829)			-
pārskata periodā Parāds	-	(481 169)	(419 829)	(410 955)	(487)	(2 862)	(1 315 302)
30.06.2012.		49 771	29 002		41		78 814
(Pārmaksa) 30.06.2012.	(8 316)			(134 547)		(83)	(142 946)

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

	25. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpinājums)
	PVN	Sociālās	ledzīvotāju	Uzņēmumu	Uzņēmēj-	UIN par	Kopā
		apdroši-	ienākuma	ienākuma	darbības	nerezidentu
		nāšanas	nodoklis	nodoklis	riska	sniegtajiem
		iemaksas			valsts	pakalpoju-
					nodeva	miem
	EUR	aur	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Parāds
30.06.2011.		68 367	38 675	258 608	58	75	365 783
(Pārmaksa)
30.06.2011.	(29 538)	1			-		(29 538)
Aprēķināts
pārskata
periodā	(230 897)	934 430	599 954	134 686	694	3 879	1 442 746
VID atmaksa	1 266						1 266
Novirzīts uz/ no
citiem
nodokļiem	247 336	(247 336)
Samaksāts
pārskata
periodā		(684 643)	(597 363)	(584 737)	(694)	(4 072)	(1 871 509)
Parāds
30.06.2012.		70 818	41 266		58		112 142
(Pārmaksa)
30.06.2012.	(11 833)			(191 443)		(118)	(203 394)

26. Peļņa/ Zaudējumi uz akciju

Pamata peļņa uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada peļņu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	30.06.2012 EUR	01.07.2011- 01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Pārskata perioda peļņa/(zaudējumi) (a) Parastās akcijas 1. jūlijā (b)	617 840 2 970 180	800 833 2 970 180	879 107 2 970 180	1 139 483 2 970 180
Pamata un koriģētā peļņa/(zaudējumi) uz akciju pārskata gadā (a/b)	0.208	0.270	0.296	0.384

27. Vadības atlīdzība

Valdes un padomes locekļu atalgojums

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Valdes locekļu atalgojums
· darba alga	157 501	173 749	224 104	247 223
· sociālās apdrošināšanas iemaksas	37 942	41 957	53 987	59 700
Padomes locekļu atalgojums
· darba alga	81 040	107 123	115 309	152 422
sociālās apdrošināšanas iemaksas	19 522	25 806	27 777	36 718
Kopā	296 005	348 635	421 177	496 063

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

28. Darījumi ar saistītām personām

Saistītās puses ir ar Sabiedrību saistītas juridiskas personas, saskaņā ar zemāk minētiem noteikumiem.

• a) Persona vai tuvs šās personas ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzēju sabiedrību, ja:
  • i. šai personai ir kontrole pār pārskatu sniedzēju sabiedrību;
  • šai personai ir būtiska ietekme pār pārskatu sniedzēju sabiedrību; vai ==
  • iii. šī persona ir pārskatu sniedzēja sabiedrības vai tā mātes sabiedrības augstākās vadības pārstāvis.
• b) Sabiedrība ir saistīta ar pārskatu sniedzēju sabiedrību, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
  • i. sabiedrība un pārskatu sniedzēja sabiedrība pieder vienai sabiedrību grupai (kas nozīmē, ka mātes sabiedrība, meitas sabiedrība un māsu sabiedrības ir saistītās puses vienai otrai);
  • viena sabiedrība ir otras sabiedrības asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums (vai asociēta ii. sabiedrība vai kopuzņēmums tās grupas sabiedrībai, kurai pieder otra sabiedrība);
  • abas sabiedrības ir kopuzņēmumi vienai un tai pašai trešajai pusei; iii.
  • viena sabiedrība ir trešās puses kopuzņēmums, bet otra sabiedrība ir tās pašas trešās puses iv. asociētā sabiedrība;
  • sabiedrība ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns atskaišu sniedzēja sabiedrības darbiniekiem v. vai sabiedrības, kura saistīta ar atskaišu sniedzēju, darbiniekiem; Ja atskaišu sniedzēja sabiedrība pati ir šāda veida plāns, saistītās puses ir arī to sponsorējošie darba devēji.
  • sabiedrību kontrolē vai kopīgi kontrolē persona, kas identificēta (a) punktā; vi.
• vii. personai, kas identificēta (a)(i) punktā, ir būtiska ietekme pār sabiedrību vai ir sabiedrības (vai tā mātes sabiedrības) augstākās vadības pārstāvis.

Darījumi ar saistītām pusēm – resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzēja sabiedrību un tā saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai par to ir noteikta atlīdzība.

No 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam Sabiedrība ir pārdevusi saistītām personām produkciju LVL 12 842 (EUR 18 272) vērtībā un sniegusi pakalpojumus LVL 270 (EUR 384) vērtībā.

No 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam Sabiedrība no saistītām personām ir saņēmusi pakalpojumus LVL 22 480 (EUR 31 986) vērtībā.

Uz 2012. gada 30. jūniju saistītās personas ir parādā Sabiedrībai LVL 13 450 (EUR 19 138).

29. Personāla izmaksas

	01.07.2011- 30.06.2012 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2011- 30.06.2012 EUR	01.07.2010- 30.06.2011 EUR
Darbinieku atalgojums	1 941 069	1 964 866	2 761 892	2 795 753
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	458 395	478 744	652 237	681 191
Kopā	2 399 464	2 443 610	3 414 129	3 476 944
30. Vidējais darbinieku skaits
		01.07.2011-		01.07.2010-
			30.06.2012	30.06.2011
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā:			165	163

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

31. Operatīvā noma

1. gada 10. decembrī noslēgts nomas līgums Nr. S-116/02 ar A/S "Dambis" par to, ka iznomātājs nodod un A/S "SAF Tehnika" par atlīdzību pieņem lietošanā telpas ar kopējo platību 5 851 m² līdz 2009. gada 16. septembrim. No 2009. gada 17. septembra kopējā iznomātā platība ir samazinājusies uz 5 672 m². Telpas atrodas Ganību dambī 24a. Līguma termiņš beidzas 2016. gada 1. martā. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Sabiedrībai 2012. gada 30. jūnijā bija šādas nomas maksājumu nākotnes saistības.

	649 922	924 756
2 — 5 gadi	505 016	718 573
1 gads	144 906	206 183
	LVL	EUR

32. Iespējamās saistības

Sabiedrība parastās saimnieciskās darbības rezultātā trešajām pusēm ir izsniegusi izpildes garantijas LVL 21 728 (EUR 30 916) apmērā (2010/2011: LVL 21 728 (EUR 30 916).

33. Sabiedrības darbības turpināšana

Pārskata gadu Sabiedrība ir pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības LVL 454 tūkst. (EUR 646 tūkst.) apmērā, (2010/ 2011: LVL 279 tūkst. (EUR 397 tūkst.)), naudas pozīcija sastāda LVL 1 322 tūkst. (EUR 1 881 tūkst.), bet likviditātes rādītājs pārskata gada beigās bija 7.

Pārskata gada tīrā peļņa sastāda LVL 618 tūkstoši (EUR 879 tūkstoši).

SAF Tehnika turpinās tās izvēlēto kursu saglabājot Sabiedrības stabilo finanšu pozīciju, kontroli pār ražošanas procesu un attīstot CFIP produktus.

34. Notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika posmā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šī finanšu pārskatu parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2012. gada 30. jūnjā vai tā finanšu rezultātus un naudas plūsmas attiecīgajā pārskata gadā.

1. gada 18. jūnijā Sabiedrība noslēdza aizdevuma līgumu ar saistīto sabiedrību SlA Namīpašumu pārvalde par aizdevuma LVL 281 122 (EUR 400 000) apmērā izsniegšanu. Līdzekļi pārskalīti uz saņēmēja kontu 2012. gada 2. jūlijā. Aizdevuma procentu likme 3.5% gadā. Aizdevuma atmaksāšanas termiņš 2013. gada 30. jūnijs ar tiesībām pagarināt termiņu uz vienu gadu. Uz pārskatu parakstīšanas brīdi saņemta daļēja aizdevuma apmaksa LVL 28 112 (EUR 40 000) agavā.