SAF Tehnika

Annual Report • Oct 27, 2011

A/S "SAF Tehnika" gada pārskats

par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā

Saturs

	Lpp.
Informācija par Sabiedrību	3
Valdes ziņojums	4 – 6
Ziņojums par valdes atbildību	7
Neatkarīgu revidentu ziņojums	8 - 9
Finanšu pārskati:
Bilance	10
Peļņas vai zaudējumu aprēķins	11
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats	12
Naudas plūsmas pārskats	13
Finanšu pārskatu pielikumi	14 - 41

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/S "SAF Tehnika"
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	40003474109 Rīga, 1999. gada 27. decembrī Veikta reģistrācija Komercreģistrā 2004. gada 10. martā
Adrese	Ganību dambis 24a Rīga, LV-1005 Latvija
Dalībnieku pilni vārdi uz 30.04.2011	Normunds Bergs (9.74%) Juris Ziema (8.71%) Didzis Liepkalns (17.05%) Andrejs Grišāns (10.03%) Vents Lācars (6.08%) Maleks S SIA (9.76%) Skandinaviska Enskilda Banken AB (9.98%) Pārējie akcionāri (28.65%)
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Vents Lācars – Padomes priekšsēdētājs Juris Ziema – Padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Grišāns – Padomes loceklis Ivars Šenbergs – Padomes loceklis Jānis Bergs – Padomes loceklis (līdz 11.07.2010) Juris Imaks – Padomes loceklis (no 12.07.2010)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Normunds Bergs – Valdes priekšsēdētājs Didzis Liepkalns – Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aira Loite – Valdes locekle Jānis Ennītis – Valdes loceklis
Pārskata periods	2010. gada 1. jūlijs – 2011. gada 30. jūnijs
Iepriekšējais pārskata periods	2009. gada 1. jūlijs – 2010. gada 30. jūnijs
Revidenti un to adrese	Potapoviča un Andersone SIA Licence nr. 99 Ūdens iela 12-45 Rīga, LV-1007 Latvija
	Kristīne Potapoviča Zvērināta revidente Sertifikāts nr. 99

Vadības ziņojums

Darbības veids

SAF Tehnika (turpmāk tekstā Sabiedrība) ir digitālo mikroviļņu pārraides iekārtu izstrādātājs, ražotājs un izplatītājs. Sabiedrība piedāvā visaptverošus un izmaksu ziņā efektīvus bezvadu platjoslas savienojumu risinājumus digitālai balss un datu pārraidei fiksēto un mobilo tīklu operatoriem un datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā kā alternatīvu kabeļu tīkliem.

Sabiedrības darbība pārskata gadā

Sabiedrības neto apgrozījums 2010./2011. finanšu gadā bija 10.9 miljoni latu (15.5 milj. EUR) uzrādot 7% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Eksports veidoja 96.51% no apgrozījuma un bija 10.51 miljons latu (14.96 miljoni EUR).

Pārskata periodā Sabiedrības produkcija tika eksportēta uz 76 pasaules valstīm, no kurām 4 valstīs SAF produkti tika piegādāti pirmo reizi.

Lielāko daļu no ieņēmumiem - 4.05 miljonus LVL (5.76 miljonus EUR), jeb 37% finanšu gadā sastādīja ieņēmumi Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā, kaut gan reģiona ieņēmumi, salīdzinot ar 2009./2010. 12 mēnešu ieņēmumiem ir samazinājušies par 32%. Apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir audzis gan Amerikas, gan Eiropas un NVS reģionā. Amerikas reģionā apgrozījums audzis par 68% un bija 3 miljoni LVL (4.3 miljoni EUR), savukārt Eiropas, NVS reģionā apgrozījums audzis par 55% un bija 3.8 miljoni LVL (5.5 miljoni EUR).

Veiksmīgs bija lēmums mainīt reģionālās pieejas pārdošanas stratēģiju uz katrai konkrētai valstij atbilstošu pārdošanas aktivitāšu atrašanu un piemērošanu, pamatojoties uz konkrētajam tirgum raksturīgajām biznesa vides īpatnībām. Lai stiprinātu klātbūtni stratēģiskajos attīstības tirgos, tika apsvērtas iespējas dibināt vietējās Sabiedrības pārstāvniecības un kā pirmais darbību ir uzsācis uzņēmums SAF Tehnika Middle East Ltd., kas dibināts Saūda Arābijā kopā ar NAJAHAT Development & Investment Company.

Kā stratēģiski nozīmīgu uzskatām lēmumu uzsākt CFIP Lumina ražošanu ārpus Latvijas – Brazīlijas pilsētā Kuričibā (Curitiba), tādējādi veicinot Sabiedrības produktu pieejamību Brazīlijā, vienā no lielākajiem un straujāk augošajiem telekomunikāciju tirgiem Dienvidamerikā. Sabiedrības inženieru izstrādātais produkts tika īpaši pielāgots ražošanai SIEMENS Communications rūpnīcā Brazīlijā. Vietējais partneris Wi2Be Technologia S.A., savukārt, uzņēmies Brazīlijā ražotā SAF produkta pārdošanas, mārketinga un tehniskā atbalsta funkcijas. CFIP Lumina inaugurācijas pasākums, kas notika, klātesot Brazīlijas viceprezidentam un Latvijas Ministru prezidentam, palīdzēja vairot uzņēmuma atpazīstamību gan Latvijā, gan Dienvidamerikā. Plānojam, ka CFIP Lumina masveida ražošana tiks uzsākta 2011. gada rudenī.

Ar nolūku veicināt SAF Tehnika zīmola atpazīstamību starptautiskā mērogā un mērķi satikt un iepazīstināt esošos un potenciālos klientus ar jaunākajiem produktiem un risinājumiem Sabiedrība piedalījās vairākās starptautiskās nozīmīgās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstādēs, starp kurām nozīmīgākās bija NigeriaCom 2010 (Lagosa, Nigērija), AfricaCom 2010 (Keiptauna, Dienvidāfrikas republika), CeBIT 2011 (Hannovere Vācija), SVIAZ-ExpoComm 2011 (Maskava, Krievija) and CommunicAsia 2011 (Singapūra). Bez tam Sabiedrības uzsāka aktīvi piedalīties arī vietēja mēroga izstādēs un konferencēs kopā ar vietējiem partneriem.

Pirmo trīs finanšu gada kvartālu apgrozījums un finanšu rezultāti pārsniedza budžetētos finanšu mērķus un, novērtējot ieguldījumu, Sabiedrības darbiniekiem tika izmaksātas prēmijas. Ceturtajā kvartālā apgrozījums samazinājās būtiski, jo piegādes lielajiem projektiem tika pabeigtas iepriekšējos kvartālos un līdzīga apjoma projektu 4. kvartālā nebija. Pie tam būtiska ietekme uz neto rezultātu bija uzkrājumiem potenciālajiem zaudējumiem šaubīgajiem pircēju parādiem, sakarā ar to, ka divu Āfrikas klientu maksājumu kavējumi pārsniedza akceptējamos limitus. Abu šo uzņēmumu vadība maksājumu kavējumus gan skaidro ar pārejošām likviditātes problēmām.

Sabiedrība noslēdza 2010./2011 finanšu gadu ar peļņu 801 tūkstotis latu (1.14 miljoni EUR), kas ir 52% no iepriekšējā – 2009./2010. gada peļņas.

Vadības ziņojums (turpinājums)

Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

SAF Tehnika ir saglabājusi finansiālo stabilitāti. Kaut arī Sabiedrības 12 mēnešu neauditētā neto naudas plūsma bija negatīva un sastādīja -307 tūkstošus LVL (-436 tūkstoši EUR), pozitīva bija gan Sabiedrības pamatdarbības naudas plūsma, gan ieguldīšanas darbības naudas plūsma. Finansēšanas darbības naudas plūsma bija negatīva, jo Sabiedrība 2010. gada novembrī izmaksāja dividendēs 0.23 LVL par akciju, kopumā izmaksājot 683 tūkstošus LVL.

Pārskata gadā Sabiedrības kopējās investīcijas bija 171 tūkstotis latu (244 tūkstoši EUR), no kuriem lielākā daļa - 118 tūkstoši latu (169 tūkstoši EUR) bija investīcijas ražošanas pamatlīdzekļos un informācijas tehnoloģijās ar mērķi uzlabot ražošanas kapacitāti, produktu kvalitāti un Sabiedrības operatīvās darbības efektivitāti, bet 25%, jeb 43 tūkstoši latu (61 tūkstotis EUR) bija investīcijas produktu sertifikācijā.

Jāatzīmē, ka Sabiedrība pārskata gadā ir saņēmusi atbalstu no Latvijas valsts un Eiropas Reģionālā Attīstības fonda 106 tūkstošu latu (151 tūkstošu EUR) apjomā kā līdzfinsējumu izstrādes projektam, ražošanas iekārtu iegādei un dalībai starptautiskajās izstādēs.

Izpēte un attīstība

2010./2011. finanšu gadā tika laisti klajā tādi nišas produkti kā zemo frekvenču CFIP Marathon, nelicenzētais SAF FreeMile All Outdoor radio, kā arī modulārā CFIP PhoeniX M split mount sistēma. CFIP Marathon 1.4 GHz Full Indoor sistēma ir specifisks industriālais risinājums, savukārt, SAF FreeMile Full Outdoor produkts ir jaunums nelicenzēto iekārtu tirgū, kas nodrošina kvalitatīvu Ethernet pakešdatu un E1 balss pārraidi. CFIP PhoeniX M, pateicoties savai iebūvētajai XPIC funkcionalitātei, ir labākais risinājums īpaši augstas kapacitātes balss un datu pārraidei - mobilo un fiksēto telekomunikāciju sakaru tīklos un datu pārraides operatoru tīklos.

Ar mērķi piesaistīt ES fondus pētījumiem un jaunu produktu izstrādei elektronikas un elektrotehnikas nozarē Sabiedrība kopā ar citiem Latvijas Elektronikas un Elektrotehnikas Rūpniecības asociācijas (LETERA) biedriem 2010. gada vasarā nodibināja kompetences centru "LEO pētījumu centrs". Eiropas Reģionālā Attīstības fonda finansējums tika piešķirts 2011. gada pavasarī un jau jūnijā projekti divās SAF Tehnika iniciētās tēmās tika uzsākti. Uzskatām, ka LEO ir vērtīgs papildus resurss izstrādes un pētniecības darbiem.

Sabiedrība nesen pabeidza darbu arī pie ilgtermiņa produktu attīstības stratēģijas, kuras fokusā ir jaunās paaudzes produkti gan licenzēto, gan nelicenzēto frekvenču diapazonos.

Jāatzīmē, ka pārdoto CFQ līnijas produktu daudzums ir būtiski samazinājies, līdz ar to ir nolemts slēgt CFQ produktu līniju un tās vietā turpmāk klientiem piedāvāt CFIP PhoeniX M. Esam droši, ka klientu vajadzības pilnībā nosegs CFIP un CFM produktu līnijas iekārtas.

Vadības ziņojums (turpinājums)

Nākotnes perspektīvas

SAF Tehnikas resursi arī turpmāk būs vērsti hibrīdo mikroviļņu pārraides iekārtu attīstības, produktu kvalitātes, klientu apmierinātības un vadības procesu uzlabošanas virzienā, tādējādi nodrošinot pastāvīgu ieņēmumu pieaugumu, efektivitāti un darbības rentabilitāti. Esam pārliecināti, ka individuāli piemērotu pārdošanas stratēģiju pielietojums dažādiem tirgiem palielina SAF priekšrocības jaunu klientu piesaistē un esošo klientu apmierinātības nodrošināšanā.

Bez tam, Sabiedrība plāno iekarot jaunus tirgus segmentus, izmantojot nišas produktus un individuālās pārdošanas pieeju sadarbībā ar vietējiem partneriem. Lai nostiprinātos un visefektīvākajā veidā strādātu mērķa tirgos turpināsim izvērtēt iespējas dibināt vietējās pārstāvniecības.

Nenoteiktība pasaules telekomunikāciju tirgū diemžēl turpinās, tādēļ par spīti pozitīvajiem šī finanšu gada rezultātiem Sabiedrības valde nespēj dot jebkādu ticamu ieņēmumu prognozi nākamajam finanšu gadam.

Valdes priekšlikums peļņas sadalei

Sabiedrības valde ierosina atstāt 15% no pārskata gada peļņas Sabiedrībā, lai saglabātu tās finanšu stabilitāti, bet atlikušos 85% izmaksāt kā dividendes.

___________________________________

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

___________________________________

___________________________________ Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks ___________________________________ Jānis Ennītis Valdes loceklis

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2011. gada 26. oktobris

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

A/S "SAF Tehnika" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas atspoguļoti no 10. līdz 41. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2011. gada 30. jūnijā, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar ES apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā valdes pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

A/S "SAF Tehnika" valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu novēršanu un atklāšanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas valsts likumdošanas prasību izpildi.

Valdes vārdā:

___________________________________

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

___________________________________

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2011. gada 26. oktobris

___________________________________ Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks ___________________________________ Jānis Ennītis Valdes loceklis

NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

AS "SAF TEHNIKA" akcionāriem

Ziņojums par finanšu pārskatu

Mēs esam veikuši pievienotā AS "SAF TEHNIKA" pārskatā par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2011. gada 30. jūnijā, ietvertā finanšu pārskata, kas atspoguļots no 10. līdz 41. lapai, revīziju. Revidētais finanšu pārskats ietver 2011. gada 30. jūnija bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2011. gada 30. jūnijā, kā arī nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju pielikumā.

Vadības atbildība par finanšu pārskata sagatavošanu

Vadība ir atbildīga par šī finanšu pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Šī atbildība ietver tādu iekšējās kontroles izveidošanu, ieviešanu un uzturēšanu, kas nodrošina finanšu pārskatu, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu, piemērotas grāmatvedības politikas izvēli un lietošanu, kā arī apstākļiem atbilstošu grāmatvedības aplēšu sagatavošanu.

Revidenta atbildība

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju, izsakām par šo finanšu pārskatu. Mēs veicām revīziju saskaņā ar Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums jāievēro ētikas prasības un jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.

Revīzija ietver procedūras, kas tiek veiktas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos uzrādītajām summām un atklāto informāciju. Procedūras tiek izvēlētas, pamatojoties uz revidenta profesionālu vērtējumu, ieskaitot krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riska novērtējumu finanšu pārskatā. Veicot šo riska novērtējumu, revidents ņem vērā iekšējo kontroli, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu, ar mērķi noteikt apstākļiem piemērotas revīzijas procedūras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu vadības izdarīto pieņēmumu pamatotības, kā arī finanšu pārskatā sniegtās informācijas vispārēju izvērtējumu.

Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

Atzinums

Mūsuprāt, iepriekš minētais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS "SAF TEHNIKA" finansiālo stāvokli 2011. gada 30. jūnijā, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2011. gada 30. jūnijā, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Ziņojums par vadības ziņojuma atbilstību

Mēs esam iepazinušies arī ar vadības ziņojumu par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2011. gada 30. jūnijā, kas atspoguļots 4. – 6. lapā, un neesam atklājuši būtiskas neatbilstības starp šajā vadības ziņojumā un finanšu pārskatā par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2011. gada 30. jūnijā, atspoguļoto finanšu informāciju.

SIA Potapoviča un Andersone, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence Nr. 99, vārdā

________________________

Kristīne Potapoviča Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāta Nr. 99 valdes locekle

1. gada 26. oktobris Rīga, Latvija

Bilance

		30. jūnijā			30. jūnijā
	Pielikumi	2011	2010	2011	2010
		LVL	LVL	EUR	EUR
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi
	6	501 898	550 000	714 137	782 580
Nemateriālie aktīvi	6	67 474	56 251	96 007	80 038
Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem	6	2 457	-	3 496	-
Līdzdalība Sabiedrību
kapitālā	7	500	-	711	-
Ilgtermiņa aizdevumi		24 670	-	35 102	-
Ilgtermiņa pircēju un
pasūtītāju parādi	9	65 140	182 776	92 686	260 067
Atliktā uzņēmuma ienākuma
nodokļa aktīvs	13	73 032	57 179	103 915	81 358
		735 171	846 206	1 046 054	1 204 043
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	8	3 365 397	2 217 855	4 788 529	3 155 723
Debitori	9	1 755 985	2 788 006	2 498 542	3 966 975
Citi debitori	10	154 932	175 428	220 448	249 612
Nākamo periodu izmaksas		47 906	52 642	68 163	74 903
Īstermiņa aizdevumi		22 772		32 402
Īstermiņa ieguldījumi	11	1 479 081	1 659 889	2 104 543	2 361 809
Nauda un naudas
ekvivalenti	12	2 106 660	2 413 687	2 997 507	3 434 367
		8 932 733	9 307 507	12 710 134	13 243 389
Kopā aktīvi		9 667 904	10 153 713	13 756 188	14 447 432
PAŠU KAPITĀLS
Akciju kapitāls	14	2 970 180	2 970 180	4 226 185	4 226 185
Akciju emisijas uzcenojums		2 004 204	2 004 204	2 851 725	2 851 725
Nesadalītā peļņa		2 598 473	2 480 781	3 697 294	3 529 833
Kopā pašu kapitāls		7 572 857	7 455 165	10 775 204	10 607 743
SAISTĪBAS
Īstermiņa saistības
Kreditori	15	2 074 046	2 679 804	2 951 102	3 813 018
Aizņēmumi	16	9 779	6 181	13 914	8 795
Nākamo periodu ienākumi		11 222	12 563	15 968	17 876
Kopā saistības		2 095 047	2 698 548	2 980 984	3 839 689
Kopā pašu kapitāls un				13 756 188
saistības		9 667 904	10 153 713		14 447 432
Pielikumi no 14. līdz 41. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
_____ Normunds Bergs			_____
Valdes priekšsēdētājs		Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks
_____			_____
Aira Loite		Jānis Ennītis
Valdes locekle		Valdes loceklis

Rīga, 2011. gada 26. oktobris

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
	Pielikumi	2011 LVL	2010 LVL	2011 EUR	2010 EUR
Neto apgrozījums Pārdotās produkcijas	17	10 896 071	10 226 905	15 503 712	14 551 575
ražošanas izmaksas	18*	(7 526 443)	(7 719 094)	(10 709 163)	(10 983 281)
Bruto peļņa Pārdošanas un mārketinga		3 369 628	2 507 811	4 794 549	3 568 294
izmaksas Administrācijas izmaksas	19*	(1 483 842)	(1 074 626)	(2 111 317)	(1 529 055)
	20	(857 295)	(495 818)	(1 219 821)	(705 486)
Citi ienākumi	21	101 610	212 331	144 578	302 121
Finanšu ienākumi	22	100 724	349 743	143 317	497 638
Finanšu izmaksas	23	(243 166)	(2 133)	(345 994)	(3 035)
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem Uzņēmumu ienākuma		987 659	1 497 308	1 405 312	2 130 477
nodoklis	24	(186 826)	(9 834)	(265 829)	(13 993)
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi)		800 833	1 487 474	1 139 483	2 116 484
Attiecināma uz: Sabiedrības akcionāriem		800 833	1 487 474	1 139 483	2 116 484

Apvienotais ienākumu pārskats

	Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
	2011 LVL	2010 LVL	2011 EUR	2010 EUR
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi) Citi apvienotie ienākumi	800 833 -	1 487 474 -	1 139 483 -	2 116 484 -
Kopējie pārskata perioda apvienotie ienākumi	800 833	1 487 474	1 139 483	2 116 484

Peļņa uz vienu akciju, kas attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem

(izteikta LVL / EUR uz vienu akciju) – pamata peļņa uz vienu

akciju	26	0.270	0.501	0.384	0.713
– koriģētā peļņa uz vienu
akciju	26	0.270	0.501	0.384	0.713

Pielikumi no 14. līdz 41. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

___________________________________

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs ___________________________________

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2010. gada 26. oktobrī

	_____
Didzis Liepkalns
Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Jānis Ennītis Valdes loceklis	_____

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārskata perioda nesadalītā peļņa	Kopā
	LVL	LVL	LVL	LVL
Atlikums 2009. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	1 676 448	6 650 832
Dividendes par 2008./2009. gadu	-	-	(683 141)	(683 141)
Pārskata perioda zaudējumi	-	-	1 487 474	1 487 474
Atlikums 2010. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 480 781	7 455 165
Dividendes par 2009./2010. gadu	-	-	(683 141)	(683 141)
Pārskata perioda peļņa	-	-	800 833	800 833
Atlikums 2011. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 598 473	7 572 857

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārskata perioda nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR
Atlikums 2009. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	2 385 371	9 463 280
Dividendes par 2008./2009. gadu	-	-	(972 022)	(972 022)
Pārskata perioda zaudējumi	-	-	2 116 484	2 116 484
Atlikums 2010. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	3 529 833	10 607 743
Dividendes par 2009./2010. gadu	-	-	(972 022)	(972 022)
Pārskata perioda peļņa	-	-	1 139 483	1 139 483
Atlikums 2011. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	3 697 294	10 775 204

Pielikumi no 14. līdz 41. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 10. līdz 41. lapai ir apstiprinājusi valde.

Naudas plūsmas pārskats

	Pielikumi	Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
		2011	2010	2011	2010
		LVL	LVL	EUR	EUR
Peļņa/ (zaudējumi) pirms nodokļiem		987 659	1 497 308	1 405 312	2 130 477
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	6	167 662	235 082	238 562	334 492
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	31 895	43 481	45 383	61 868
- izmaiņas uzkrājumos lēnas aprites krājumiem	8	110 983	3 358	157 915	4 777
- izmaiņas uzkrājumos garantijām		16 863	-	23 994	-
- izmaiņas atvaļinājumu rezervē	15	45 724	(4 344)	65 059	(6 181)
- izmaiņas uzkrājumos nedrošiem debitoriem	9	244 130	(198 784)	347 366	(282 844)
- procentu ienākumi	22	(100 724)	(159 425)	(143 317)	(226 841)
- procentu izmaksas	23	-	2 133	-	3 035
- ienākumi no ārvalstu valūtu kursu svārstībām		-	(12 166)	-	(17 311)
- valsts dotācijas	21	(80 526)	(150 758)	(114 578)	(214 509)
- (peļņa)/ zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		(3 702)	(19 573)	(5 269)	(27 850)
Saimnieciskās darbības zaudējumi pirms apgrozāmā
kapitāla izmaiņām		1 419 964	1 236 312	2 020 427	1 759 113
Krājumu samazinājums/ (pieaugums)		(1 258 525)	331 697	(1 790 720)	471 962
Debitoru samazinājums/ (pieaugums)		882 163	(1 044 076)	1 255 205	(1 485 586)
Kreditoru pieaugums/ (samazinājums)		(834 160)	1 712 551	(1 186 902)	2 436 741
Nauda pamatdarbības rezultātā		209 442	2 236 484	298 010	3 182 230
Valsts dotācijas		106 425	89 476	151 429	127 312
Procentu maksājumi		-	(2 133)	-	(3 035)
Atgūtais/samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(36 866)	20 289	(52 456)	28 869
Pamatdarbības neto naudas plūsma		279 001	2 344 116	396 983	3 335 376
Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Pamatlīdzekļu iegāde		(128 257)	(67 186)	(182 493)	(95 597)
Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		9 942	19 627	14 146	27 927
Nemateriālo aktīvu iegāde		(43 118)	(32 459)	(61 352)	(46 185)
Procentu ienākumi		122 082	129 350	173 707	184 048
Līdzdalība uzņēmumu kapitālā		(500)		(711)
Īstermiņa aizdevumi		(22 772)		(32 402)
Ilgtermiņa aizdevumi		(24 670)	-	(35 102)	-
Īstermiņa ieguldījumi		180 808	(1 659 889)	257 267	(2 361 809)
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma		93 515	(1 610 557)	133 060	(2 291 616)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
(Atmaksātie)/saņemtie aizņēmumi		3 598	4 285	5 119	6 097
Izmaksātās dividendes		(683 141)	(683 141)	(972 022)	(972 022)
Finansēšana darbības neto naudas plūsma		(679 543)	(678 856)	(966 903)	(965 925)
Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts		-	12 166	-	17 311
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums		(307 027)	66 869	(436 860)	95 146
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā		2 413 687	2 346 818	3 434 367	3 339 221
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās	12	2 106 660	2 413 687	2 997 507	3 434 367

Pielikumi no 14. līdz 41. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 10. līdz 41. lapai ir apstiprinājusi valde.

Finanšu pārskatu pielikumi

1. Vispārīga informācija

A/S "SAF Tehnika" (Sabiedrība) nodarbojas ar mikroviļņu radio datu pārraides aparatūras izstrādi, ražošanu un pārdošanu, piedāvājot alternatīvu kabeļu kanāliem. Sabiedrība piedāvā produktus mobilo tīklu operatoriem, informācijas pakalpojumu piegādātājiem (tādiem kā interneta pakalpojumu sniedzējiem un telekomunikāciju uzņēmumiem), valsts institūcijām un privātiem uzņēmumiem.

1. gada novembrī Sabiedrības meitas sabiedrība "SAF Tehnika Sweden" AB tika pārdota "SAF Tehnika Sweden" AB vadībai. Pirms tam 100% sabiedrības "SAF Tehnika Sweden AB" piederēja A/S "SAF Tehnika".

Kopuzņēmums "SAF Tehnika RUS" SIA (CAФ Техника РУС OOO) ar Krievijas sabiedrību "Мобильные технологии" (Mobile Technology) OOO kā tās līdzdibinātāju tika izveidota 2008. gada novembrī. A/S "SAF Tehnika" pieder 51% "SAF Tehnika RUS" SIA akciju. Tā kā, meitas sabiedrība Krievijas Federācijā savu plānoto darbību tā arī neuzsāka, tika pieņemts lēmums atteikties ko kopuzņēmuma. 2010. gada 21.jūlijā Sabiedrības padome akceptēja valdes lēmumu par atteikšanos no Krievijas kopuzņēmuma "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) kapitāldaļām. 2010.gada augustā Krievijas kopuzņēmums tika tikvidēts.

Ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu pētniecībai un jaunu produktu izstrādei elektronikas un elektrotehnikas nozarē Sabiedrība, kopā ar citiem Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) biedriem, nodibināja sabiedrību ar ierobežotu atbildību "LEO pētījumu centrs", ieguldot tās pamatkapitālā LVL 500 un kļūstot par tās kapitāla 10% daļu īpašnieku.

Sabiedrība ir publiska akciju sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tās juridiskā adrese ir Ganību dambis 24a, Rīga, Latvija.

Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržā, Latvijā.

Šis finanšu pārskats ir apstiprināts valdes sēdē 2011. gada 26. oktobrī.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

A Grāmatvedības pamatprincipi

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi. Gadījumos, kad veikta reklasifikācija, kas neietekmē iepriekšējo periodu neto peļņu un pašu kapitāla apjomu, informācija par veikto reklasifikāciju norādīta atbilstošajos finanšu pārskatu pielikumos.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē uzrādītās aktīvu un saistību summas, kā arī atspoguļojamo informāciju par iespējamajiem aktīviem un maksājumu saistībām bilances datumā, kā arī pārskata perioda ieņēmumus un izmaksas. Lai gan šīs aplēses veiktas, pamatojoties uz vadībai pieejamo informāciju par pašreizējiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var būt atšķirīgi no izmantotajām aplēsēm. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti atbilstošajos šīs finanšu pārskatu pielikumu sadaļas punktos.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Standarti, grozījumi un interpretācijas, kas stājušies spēkā no 2010. gada 1. jūlija un ir piemērojami finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzas 2011. gada 30. jūnijā sastādīšanā.

Koncerna maksājumu par akcijām ar skaidru naudu darījumi - Grozījumi 2. SFPS Maksājums ar akcijām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai pārskata periodiem, kas sākas pēc 2010. gada marta).

Grozījumi nodrošina skaidru principu maksājumu ar akcijām klasifikācijai gan konsolidētajos, gan atsevišķajos finanšu pārskatos. Grozījumi iekļauj atsaukto 8. SFPIK un 11. SFPIK norādījumus.

Pret risku nodrošinātie instrumenti – grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījums izskaidro, kā konkrētās situācijās jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, vai ierobežotais risks vai naudas plūsmas daļa ir atzīstami par pret risku ierobežotiem instrumentiem.

15. SFPIK, Nekustamā īpašuma būvniecības līgumi (spēkā no 2009. gada 1. janvāra, bet ES apstiprināts lietošanai no 2010. gada 1. janvāra).

Interpretācija attiecas uz ieņēmumu un izmaksu atspoguļošanu sabiedrībās, kas veic nekustamā īpašuma būvniecību saviem spēkiem vai izmantojot apakšuzņēmējus, un dod norādes par to, vai šāds darījums atspoguļojams saskaņā ar 11. SGS vai 18. SGS. Interpretācijā arī sniegti kritēriji ieņēmumu atzīšanai no šādiem darījumiem.

16. SFPIK, Neto ieguldījumu ārvalstu sabiedrībā riska ierobežošana (spēkā no 2008. gada 1. oktobra, bet ES apstiprināts lietošanai no 2010. gada 1. jūlija).

Interpretācija paskaidro, kādām valūtas risku pozīcijām ir piemērojama riska ierobežošanas uzskaite un norāda, ka funkcionālās valūtas pārvērtēšana uzrādīšanas valūtā nerada pozīciju, kurai varētu tikt piemērota riska ierobežošanas uzskaite. 16. SFPIK atļauj riska ierobežošanas instrumentam atrasties sabiedrības vai Koncerna sabiedrību uzskaitē, izņemot ārvalstu sabiedrību, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana. Interpretācija arī precizē, kā peļņa vai zaudējumi no valūtas pārvērtēšanas, kas pārklasificēti no apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tiek aprēķināti, atsavinot ārvalstu sabiedrību, kurai ir tikusi piemērota riska ierobežošanas uzskaite. Sabiedrības piemēro 39. SGS, lai pārtrauktu riska ierobežošanas uzskaiti prospektīvi, kad to riska ierobežošanas darījumi nav saskaņā ar 16. SFPIK riska ierobežošanas kritērijiem.

Grozījumi 5.SFPS, Pārdošanai paredzēti ilgtermiņa aktīvi un pārtraukta darbība (un sekojošie grozījumi 1.SFPS) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Grozījumi izskaidro, ka, ja sabiedrība ir apņēmusies realizēt pārdošanas plānu, kā rezultātā tā zaudēs kontroli pār savu meitas sabiedrību, tad šādas meitas sabiedrības aktīvi un saistības būtu jāklasificē kā pārdošanai turēti. Grozījumi jāpiemēro prospektīvi no datuma, kad sabiedrība pirmo reizi piemēroja 5.SFPS.

Pret risku nodrošinātie instrumenti – grozījumi 39.SGS (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Grozījums izskaidro, kā konkrētās situācijās jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, vai ierobežotais risks vai naudas plūsmas daļa ir atzīstami par pret risku ierobežotiem instrumentiem.

1.SFPS, Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi, pārskatīts 2008.gada decembrī (spēkā finanšu pārskatiem, kas pirmo reizi sagatavoti pēc SFPS par pārskata periodiem, kas sākās 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk. Pārskatītais 1.SFPS apstiprināts ES un ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2009.gada 31.decembra). Pārskatītais 1.SFPS nemaina iepriekšējo versiju pēc būtības, bet ir mainīta standarta struktūra ar mērķi padarīt to vieglāk saprotamu lietotājam un vieglāk pielāgojamu izmaiņām nākotnē.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Papildus atbrīvojumi sabiedrībām, kuras pirmo reizi piemēro SFPS - Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2010.gada 1.janvārī vai vēlāk). Grozījumi atbrīvo sabiedrības, kas izmanto pilno izmaksu metodi no retrospektīvās SFPS piemērošanas naftas un dabasgāzes aktīviem, kā arī atbrīvo sabiedrības ar spēkā esošiem nomas līgumiem no šo līgumu klasifikācijas pārskatīšanas saskaņā ar 4.SFPIK "Noteikšana, vai darījums ietver nomu" gadījumos, kad saskaņā ar nacionālās grāmatvedības prasībām tiktu iegūts tāds pats rezultāts.

19. SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem (spēkā pārskata periodiem, kuri sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Šī interpretācija precizē uzskaiti, ja sabiedrība vienojas par sava parāda noteikumu pārskatīšanu, tādējādi emitējot sava pašu kapitāla instrumentus kreditora parāda dzēšanai. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, salīdzinot pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību ar parāda uzskaites vērtību.

Ierobežots atbrīvojums no salīdzinošās informācijas atklāšanas saskaņā ar 7.SFPS ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi - Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Esošie SFPS finanšu pārskatu sagatavotāji tika atbrīvoti no nepieciešamības atklāt salīdzinošo informāciju pielikumos, kuru pieprasa 2009.gada marta 7.SFPS 'Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija grozījumi. Šie grozījumi 1.SFPS ļauj piemērot pārejas nosacījumus saskaņā ar grozītajiem 7.SFPS.

Starptautiskais Finanšu pārskatu standarts maziem un vidējiem uzņēmumiem (izdots 2009. gada jūlijā) ir patstāvīgs standarts, kas pielāgots mazāku uzņēmumu vajadzībām un iespējām. Daudzi principi no pilniem SFPS attiecībā uz aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu atzīšanu un novērtēšanu ir vienkāršoti un informācijas atklāšanas apjoms ir vienkāršots un samazināts.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas pēc 2011. gada 1. jūlija, bet kurus Sabiedrība nav piemērojusi ar agrāku datumu un tiem nav ietekmes uz šo finanšu pārskatu.

24. SGS "Saistīto pušu atklāšana" (izdoti 2009. gada novembrī un ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

1. SGS tika pārskatīts 2009. gadā, (a) vienkāršojot saistīto pušu definīciju, precizējot tā paredzēto nozīmi un novēršot neatbilstības, un (b) nodrošinot daļēju atbrīvojumu no prasībām par informācijas atklāšanu ar valdību saistītām organizācijām. Sabiedrība pašreiz izvērtē standarta ietekmi uz Sabiedrības finanšu pārskatiem.

32. SGS "Tiesību emisiju klasifikācija" (izdoti 2009. gada 8. oktobrī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai vēlāk).

Grozījumi atbrīvo noteiktu akciju tiesību emisijas ārvalstu valūtās no klasifikācijas par atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

9. SFPS "Finanšu instrumenti 1. daļa: Klasifikācija un novērtēšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). 9.SFPS tika izdots 2009.gada novembrī un tas aizstāj tās 39.SGS daļas, kas attiecas uz finanšu aktīvu klasifikāciju un novērtēšanu. 9.SFPS tika tālāk grozīts 2010.gada oktobrī, lai skaidrotu finanšu saistību klasifikāciju un novērtēšanu. Galvenās iezīmes ir šādas:

Finanšu aktīvi tiek iedalīti divās novērtēšanas kategorijās: patiesajā vērtībā un amortizētajās iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi. Klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības izmantotā biznesa modeļa, kas nosaka tās finanšu instrumentu pārvaldīšanu, un līgumā paredzētās instrumenta naudas plūsmas pazīmēm;

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

• Instruments tiek novērtēts amortizētajās iegādes vērtībā, tikai, ja tas ir parāda instruments, un ja (i) sabiedrības biznesa modelis paredz līgumā noteikto naudas plūsmu saņemšanu, un aktīva līgumā noteiktās naudas plūsmas atspoguļo tikai pamatsummas un procentu maksājumus (tam piemīt tikai "vienkārša aizdevuma pazīmes"). Visi pārējie parāda instrumenti ir jānovērtē patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
• Visi pašu kapitāla instrumenti ir jānovērtē patiesajā vērtībā. Tirdzniecības nolūkā turēti pašu kapitāla instrumenti ir jānovērtē patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Visiem pārējiem pašu kapitāla ieguldījumiem ir jāveic sākotnējā vēlāk neatceļama novērtēšana, lai realizētās un nerealizētās patiesās vērtības izmaiņas atzītu apvienoto ieņēmumu pārskatā nevis peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šāda novērtēšana ir jāveic katram instrumentam atsevišķi. Dividendes ir jāuzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien tās atspoguļo ienākumus no ieguldījumiem;
• Lielākā daļa 39.SGS klasifikācijas un novērtēšanas prasību tika pārliktas uz 9.SFPS tās nemainot.Galvenās izmaiņas ir saistītas ar to, ka savu finanšu saistību ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos kredītrisku izmaiņu rezultātu sabiedrībai ir jāatspoguļo apvienoto ieņēmumu pārskatā.

Maksājumi minimālā finansējuma prasībai - Grozījumi 14.SFPIK (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.janvārī vai vēlāk). Šim grozījumam būs ierobežota ietekme, jo tas attiecas tikai uz tām sabiedrībām, kurām ir noteikts veidot minimālās finansējuma iemaksas fiksēta labuma pensiju plānā. Grozījumi atceļ 14.SFPS neparedzētas sekas, kas rodas no brīvprātīgajām pensiju iemaksām, gadījumos, kad ir noteikts minimālās finansējuma prasības.

Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi, izdoti 2010.gada maijā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiņām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām: 1.SFPS tika grozīts, lai (i) ļautu izmantot pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva atlikušo vērtību, kas noteikta piemērojot iepriekšējo grāmatvedības politiku kā attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva iegādes vērtību, ja šis aktīvs tika izmantots saimnieciskajā darbībā, pārskatot nolietojuma likmi, ja nepieciešams; (ii) ļautu apstākļu izraisītu pārvērtēšanas rezultātu izmantot kā pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva iegādes izmaksas (deemed costs), pat ja pārvērtēšana tiek veikta periodā, par kuru pirmo reizi tiek sagatavoti finanšu pārskati saskaņā ar SFPS un (iii) noteiktu, ka finanšu pārskata sagatavotājiem, kas pirmo reizi sagatavo pārskatus saskaņā ar SFPS, ir jāpaskaidro izmaiņas grāmatvedības politikās vai 1.SFPS atbrīvojumos starp pirmajiem sagatavotajiem starpposma pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS un pirmajiem sagatavotajiem pilna perioda pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS; 3.SFPS tika grozīts, lai (i) noteiktu, ka nekontrolējošā puse, kas nav pašreizēja līdzdalības daļa vai nepiešķir tās turētajam neto aktīvu proporcionālo daļu likvidācijas gadījumā, ir jāvērtē patiesajā vērtībā (ja vien SFPS nenosaka citu novērtēšanas bāzi); (ii) sniegtu vadlīnijas veicamajiem pasākumiem, kur iegādātajā uzņēmumā pastāv vienošanās maksāt ar akcijām, kas netiek aizstātas vai arī tiek brīvprātīgi aizstātas uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā un (iii) izskaidrotu, ka uzņēmējdarbības apvienošanas iespējamā atlīdzība, ir jāuzskaita saskaņā ar iepriekšējo 3.SFPS versiju, ja uzņēmējdarbības apvienošana notikusi pirms pārskatītā 3.SFPS spēkā stāšanās datuma (izdots 2008.gada janvārī); 7.SFPS tika grozīts, lai izskaidrotu atklājamās informācijas prasības, jo īpaši (i) skaidri uzsverot kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas savstarpējo sakarību atklājot informāciju par finanšu risku raksturu un apjomu, (ii) izslēdzot prasību atklāt informāciju par pārskatīta finanšu aktīva uzskaites vērtību, kas savādāk būtu kavēts vai tam būtu vērtības samazinājums, (iii) aizstājot prasību atklāt nodrošinājuma patieso vērtību ar vispārīgāku prasību atklāt tā finansiālo efektu, un (iv) precizējot, ka sabiedrībai ir jāatklāj uz perioda beigām turēta pārņemta nodrošinājuma vērtība, bet ne atskaites perioda laikā iegūto vērtību; 1.SGS tika grozīts, lai

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

izskaidrotu, ka peļņa vai zaudējumi, citi apvienotie ieņēmumi, visi apvienotie ieņēmumi, un darījumi ar īpašniekiem ir atklājami pašu kapitāla kustības pārskatā, bet citu apvienoto ieņēmumi ienākumu analīze pa posteņiem var tikt atklāta pielikumā; 27.SGS tika grozīts, lai izskaidrotu pārskatītā 27.SGS pārejas grozījumus 21.SGS, 28.SGS un 31.SGS (grozīts 2008.gada janvārī); 34.SGS tika grozīts, lai pievienotu papildus piemērus ar nozīmīgiem notikumiem un darījumiem par kuriem atklājama informācija saīsināto starpperioda finanšu pārskatos, ieskaitot kustību patiesās vērtības hierarhijā, finanšu aktīvu klasifikācijas izmaiņas, vai izmaiņas biznesa vai ekonomiskajā vidē, kuras ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības; un 13.SFPIK tika grozīts, lai precizētu piešķirto kredīta punktu patiesās vērtības noteikšanas principus.

Atklājamā informācija - Finanšu aktīvu nodošana – Grozījumi 7.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Grozījumos ir iestrādāta prasība sniegt papildu informāciju par riska ietekmi, kas rodas nodotajiem finanšu aktīviem. Grozījumos ir iestrādāta prasība atklāt informāciju pa aktīvu klasēm aprakstot aktīva veidu un uzskaites vērtību, kā arī iekļaujot aprakstu par riskiem un atlīdzībām tādiem finanšu aktīviem, kas ir nodoti citai sabiedrībai, bet joprojām atrodas sabiedrības bilancē. Pielikumā ir jāatklāj informācija, kas ļautu finanšu pārskata lietotājam saprast jebkuras ar to saistītās saistības, un sakarību starp finanšu aktīvu un ar to saistītajām saistībām. Ja finanšu aktīvs tiek izslēgts, bet sabiedrība joprojām ir pakļauta noteiktiem riskiem vai atlīdzībām saistībā ar nodoto aktīvu, šāda informācija ir jāatklāj izskaidrojot šo risku ietekmi.

Atliktais nodoklis: pamatā esoša aktīva atgūšana – Grozījumi 12.SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).Grozījums ievieš izņēmumu šobrīd eksistējošā atliktā nodokļa aktīva vai saistību novērtēšanas principā, kas rodas ieguldījumu īpašumu novērtējot patiesajā vērtībā.

Smaga hiperinflācija un noteikta datumu atcelšana, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi – Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).Grozījumi atbrīvos no informācijas atklāšanas par darījumiem kas notikuši pirms pārejas uz SFPS, ja SFPS finanšu pārskati tiek sagatavoti pirmo reizi, un sniegs vadlīnijas sabiedrībām, kuras darbojas smagas hiperinflācijas apstākļos, atsākot sagatavot SFPS finanšu pārskatus vai sagatavojot SFPS finanšu pārskatus pirmo reizi.

Šo standartu un interpretāciju piemērošana neietekmēja Sabiedrības finanšu pārskatus.

B Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

(a) Funkcionālā un uzskaites valūta

Katras Sabiedrības struktūrvienības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā šī struktūrvienība darbojas (funkcionālā valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības funkcionālā un uzskaites valūta. Rīgas Fondu biržas prasības nosaka, ka visi atlikumi tiek uzrādīti arī eiro valūtā (EUR) pēc Latvijas Bankas noteiktās valūtas maiņas likmes, EUR 1 = LVL 0.702804.

(b) Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas rezultātā gada beigās radusies peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Bilances datumā Latvijas Bankas noteiktie valūtu kursi bija:

	30.06.2011.	30.06.2010.
	LVL	LVL
1 USD	0.489000	0.573000
1 EUR	0.702804	0.702804

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

C Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi. Šādas izmaksas ietver pamatlīdzekļu aizvietošanas izmaksas, ja tiek izpildīti aktīva atzīšanas kritēriji.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai uzrādītas kā atsevišķs aktīvs tikai gadījumos, kad paredzams, ka Sabiedrība saņems ar pamatlīdzekli saistītus nākotnes ekonomiskos labumus, un pamatlīdzekļa izmaksas ir pamatoti novērtētas.

Pamatlīdzekļu kārtējā remonta izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas laika beigās, izmantojot šādas likmes:

	% gadā
Mobilie telefoni	50
Tehnoloģiskās iekārtas	33.33
Transporta līdzekļi	20
Pārējās iekārtas un aprīkojums	25

Nomāto pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas tiek norakstītas pēc lineārās metodes īsākajā no kapitālo uzlabojumu lietderīgās izmantošanas laika un nomas perioda.

Pamatlīdzekļu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un, ja nepieciešams, koriģēti katra pārskata gada pēdējā dienā. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa bilances vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai (skat. F punktu).

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti, salīdzinot ieņēmumus no izslēgšanas ar pamatlīdzekļa bilances vērtību, un iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

D Nemateriālie aktīvi

(a) Preču zīmes un licences

Preču zīmēm un licencēm ir noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, un tās tiek uzrādītas to iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta, izmantojot lineāro metodi, lai sistemātiski sadalītu preču zīmju un licenču izmaksas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas parasti ir 3 gadi.

(b) Datorprogrammas

Iegādāto datorprogrammu licences tiek kapitalizētas, pamatojoties uz to iegādes un uzstādīšanas izmaksām. Licences tiek amortizētas to paredzamajā lietošanas laikā, kas ir trīs gadi.

E Pētniecības un attīstības izmaksas

Pētniecības izmaksas tiek iekļautas kā izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā brīdī, kad tie radušies. Nemateriālais aktīvs, kas rodas no kāda atsevišķa attīstības projekta, tiek atzīts tikai tādā gadījumā, ja Sabiedrība var pierādīt, ka šī nemateriālā aktīva pabeigšana ir tehniski iespējama tā, lai to būtu iespējams pārdot, kā arī savu apņemšanos pabeigt šo nemateriālo aktīvu un spēju to izmantot vai pārdot, un ja Sabiedrība var pierādīt, ka šis aktīvs radīs nākotnes saimnieciskos labumus, kā arī aktīva pabeigšanai nepieciešamo resursu pieejamību un spēju ticami novērtēt attīstības laikā radušās izmaksas. Pēc attīstības izmaksu sākotnējās atzīšanas tiek piemērota

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

E Pētniecības un attīstības izmaksas (turpinājums)

izmaksu metode, saskaņā ar kuru aktīvs tiek uzskaitīts tā izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkādu vērtības samazinājumu. Jebkādas kapitalizētās izmaksas tiek amortizētas periodā, kurā paredzēts realizēt ar attiecīgo projektu saistītos aktīvus.

F Aktīvu vērtības samazinājums

Nemateriālie aktīvi, kas nav nodoti ekspluatācijā vai kuriem nav noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, netiek amortizēti, un to vērtība tiek pārskatīta katru gadu. Aktīvu, kas ir pakļauti nolietojumam vai amortizācijai, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudas ģenerējošās vienības).

G Segmenti

Ģeogrāfiskais segments nodrošina preces un pakalpojumus konkrētā ekonomiskā vidē, kurai raksturīgi no citām ekonomiskajām vidēm atšķirīgi riski un ieguvumi. Biznesa segments ir aktīvu un darbības daļa, kura rada preces un pakalpojumus, kuriem raksturīgi no citiem biznesa segmentiem atšķirīgi riski un ieguvumi.

H Valsts dotācijas

Valsts dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka sabiedrība ievēros visus ar šīm dotācijām saistītos nosacījumus. Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par ienākumiem attiecīgajos periodos, lai saskaņotu tās ar saistītajām izmaksām, kuras paredz kompensēt ar tām. Ja valsts dotācijas saistītas ar aktīviem, šīs dotācijas to patiesajā vērtībā jāuzrāda nākamo periodu ienākumu kontā, kura apmērs attiecīgā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā jāsamazina, reizi gadā ieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienādas summas.

I Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot pirmais iekšā, pirmais ārā (FIFO) metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot pārdošanas izmaksas. Gatavā produkcija un nepabeigtie ražojumi tiek uzrādīti izejvielu izmaksu vērtībā.

J Debitoru parādi

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā, pēc tam novērtēti pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Uzkrājumi debitoru parādu vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu apmēru nosaka kā starpību starp debitoru parādu uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

K Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikumiem bankas kontos un noguldījumiem, kā arī citām īstermiņa investīcijām ar augstu likviditāti un sākotnējo termiņu līdz trīs mēnešiem vai mazāk.

L Akciju kapitāls

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas tieši attiecināmas uz jaunu akciju emisiju, tiek atskaitītas no akciju emisijas uzcenojuma.

M Aizņēmumi

Aizņēmumi tiek sākotnēji atzīti to patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmāk aizņēmumi tiek atspoguļoti to amortizētajā vērtībā; starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmuma saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai nav tiesību atlikt saistību atmaksu par vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma. Aizņemšanās izmaksas tiek atzītas kā izdevumi to rašanās brīdī.

N Atliktais nodoklis

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un pasīvu vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījumā, kas nav biznesa iegāde un kas darījuma brīdī neietekmē ne finanšu, ne ar nodokli apliekamos ienākumus vai zaudējumus, tad atliktais nodoklis netiek aprēķināts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantotas nodokļu likmes (un likumi), kas ir spēkā bilances datumā un kas paredzami būs spēkā, kad attiecīgais atliktā nodokļa aktīvs tiks atgūts vai atliktā nodokļa saistības tiks nokārtotas. Atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīts tikai tad, ja ir paredzams, ka būs pieejami nākotnes ar nodokli apliekamie ienākumi, lai izmantotu pagaidu atšķirības. Atliktais nodoklis tiek aprēķināts attiecībā uz pagaidu atšķirībām, kas rodas no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, izņemot, ja Sabiedrībai ir kontrole pār pagaidu atšķirību izlīdzināšanas periodu un ir ticams, ka pagaidu atšķirības neizlīdzināsies paredzamā nākotnē.

O Darbinieku pabalsti

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Sabiedrībai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.

P Ieņēmumu atzīšana

Ieņēmumi ietver pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu patieso vērtību, atskaitot pievienotās vērtības nodokli, atlaides. Ienākumi tiek atzīti šādi:

(a) Preču pārdošana

Ieņēmumi tiek atzīti, kad Sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgākos ar īpašumtiesībām uz precēm saistītos riskus un atlīdzības, t.i., kad Sabiedrība ir piegādājusi produktus pircējam un pircējs ir pieņēmis produktus saskaņā ar līguma nosacījumiem un kad ir gūta pietiekama pārliecība, ka nākotnē tiks saņemti ekonomiskie labumi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

P Ieņēmumu atzīšana (turpinājums)

(b) Pakalpojumu sniegšana

Ieņēmumi tiek atzīti tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi ir sniegti.

R Noma

Pamatlīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvais līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līzingu (atskaitot iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.

S Dividenžu izmaksa

Dividendes, kas izmaksājamas Sabiedrības akcionāriem, Sabiedrības finanšu pārskatos tiek atspoguļotas kā saistības tajā periodā, kad Sabiedrības akcionāri ir apstiprinājuši dividenžu izmaksu.

T Konsolidācija

Sabiedrība nesagatavo konsolidēto pārskatu par finanšu gadu, kas beidzās 2011. gada 30. jūnijā, jo meitas sabiedrība reālu darbību nav uzsākusi. Nav bijis nekādu ieguldījumu meitas sabiedrības darbībā un Sabiedrības valde ir pieņēmusi lēmumu atteikties no dalības kopuzņēmumā (skat.7.pielikumu). Pēdējais konsolidētais pārskats tika sagatavots par finanšu gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30.jūnijā. 2008. gada novembrī meitas sabiedrība SAF Tehnika Sweden AB tika pārdota.

3. Finanšu risku pārvaldība

(1) Finanšu risku faktori

Sabiedrības darbība pakļauj to dažādiem finanšu riskiem:

• (a) ārvalstu valūtas riskam;
• (b) kredītriskam;
• (c) likviditātes riskam;
• (d) naudas plūsmas un procentu likmes riskam.

Sabiedrības kopējā risku pārvaldība vērsta uz finanšu tirgus neparedzamību un cenšas mazināt tās negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finanšu rādītājiem. Sabiedrība izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai aizsargātos no dažu risku iedarbības.Riska pārvaldība ir Finanšu departamenta pārziņā. Finanšu departaments identificē, novērtē un mēģina rast risinājumus, lai izvairītos no finanšu riskiem, ciešā sadarbībā ar citām Sabiedrības struktūrvienībām.

(a) Ārvalstu valūtas risks

Sabiedrība darbojas starptautiskajā tirgū un ir pakļauts ārvalstu valūtu riskam, kas rodas galvenokārt no ASV dolāra kursa svārstībām.

Ārvalstu valūtas risks galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām. Lai mazinātu ārvalstu valūtas risku, kas galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām, Sabiedrība izmanto nākotnes valūtas maiņas līgumus. Ārvalstu valūtas risks rodas, kad nākotnē paredzētie komercdarījumi, atzītie aktīvi un saistības ir valūtā, kas nav Sabiedrības funkcionālā valūta. Finanšu departaments analizē neto atvērtās pozīcijas katrā ārvalstu valūtā. Sabiedrība var izlemt slēgt nākotnes valūtas maiņas līgumus vai nodrošinot aizņēmumus (kredītlīnijas veidā) atbilstošajā valūtā un apjomā.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

(1) Finanšu risku faktori (turpinājums)

Atvērtās pozīcijas, neto pa valūtām, izteiktas LVL, uz pārskata gada beigām bija sekojošas:

	30/06/2011 USD izteikts LVL	30/06/2010 USD izteikts LVL	30/06/2011 EUR izteikts LVL	30/06/2010 EUR izteikts LVL
Debitori	1 901 457	1 228 279	353 218	1 736 221
Īstermiņa ieguldījumi	-	-	1 129 081	989 889
Nauda un naudas ekvivalenti	424 971	367 685	568 394	1 654 288
Kreditori	(488 499)	(379 367)	(401 905)	(389 193)
Pārējie kreditori	(218 484)	(138 685)	(22 259)	(209 322)
Aizņēmumi	(2 564)	(2 000)	(1 297)	(1 818)
Atvērtās pozīcijas, neto	1 616 881	1 075 912	1 625 232	3 780 065

(b) Kredītrisks

Sabiedrībai ir ievērojama kredītriska koncentrācija sakarā ar pircējiem. Sabiedrības politika ir nodrošināties, lai vairumtirdzniecības darījumi tiek veikti ar pircējiem, kuriem ir atbilstoša kredītvēsture. Ja klienti atrodas valstī, kur ir augsts kredītrisks, tad kā riska pārvaldības instruments tiek izmantoti akreditīvi, kurus ir izdevušas kredītiestādes ar labu reputāciju. Gadījumos, kad nav iespējams iegūt akreditīvus no kredītiestādēm ar labu reputāciju, no pircējiem tiek prasīta priekšapmaksa vai pirktas eksporta kredīta garantijas. Klientu finansiālais stāvoklis regulāri tiek pārraudzīts un piešķirtais kredītlimits var tikt mainīts atkarībā no klienta kredīta vēstures, klienta maksājumu regularitātes un savlaicīguma.

1. gada 30. jūnijā Sabiedrības kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri sasniedza 38.07% no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem (30.06.2009.: 15.11%). Saistībā ar kredītrisku, kas izriet no citiem Sabiedrības finanšu aktīviem, kuros ietilpst nauda un tās ekvivalenti, kā arī atvasinātie finanšu instrumenti, Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas izriet no darījumu partnera saistību neizpildes, maksimālajam riskam atbilstot šo instrumentu bilances vērtībai. Sabiedrības maksimālā kredītriska koncentrācija atbilst LVL 5 657 647 jeb 58.52% no visiem aktīviem (30.06.2010.: LVL 7 272 428 jeb 71.62% no visiem aktīviem).

(c) Likviditātes risks

Sabiedrība ievēro piesardzības principu likviditātes riska vadībā un atbilstoši tam uztur pietiekamā daudzumā naudas līdzekļus.

Sabiedrības vadība pārrauga likviditātes rezerves un veido operatīvās prognozes, pamatojoties uz paredzamajām naudas plūsmām. Lielākā daļa no Sabiedrības saistībām ir īstermiņa.

Vadība uzskata, ka Sabiedrība ar pamatdarbības aktivitētēm spēs nodrošināt pieteikamu likviditātes līmeni.

(d) Naudas plūsmas procentu likmju risks

Tā kā Sabiedrībai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu, Sabiedrības ieņēmumi un naudas plūsmas ir galvenokārt neatkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs. Sabiedrības naudas plūsmas no procentu ienākumus nesošām saistībām ir atkarīgas no pašreizējām tirgus procentu likmēm.

(2) Atvasināto finanšu instrumentu uzskaite

Sabiedrība pārvalda valūtas risku, izmantojot tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā nākotnes valūtas maiņas līgumi. Atvasinātie finanšu instrumenti ir sākotnēji atzīti to patiesajā vērtībā dienā, kad tiek noslēgts līgums, un pēc tam pārvērtēti to patiesajā vērtībā bilances datumā. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības – ja to patiesā vērtība ir negatīva.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

(2) Atvasināto finanšu instrumentu uzskaite (turpinājums)

Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas izriet no tādu atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, kas netiek klasificēti kā risku ierobežošanas instrumenti, tiek atspoguļoti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nākotnes valūtas maiņas līgumu patieso vērtību aprēķina, izmantojot esošās nākotnes valūtas maiņas likmes, kas piemērotas līdzīga termiņa līgumiem.

(3) Patiesā vērtība

Finanšu aktīvu un saistību bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

4. Kapitāla struktūras pārvaldība

Lai nodrošinātu Sabiedrības darbības turpināšanu, tajā pašā laikā maksimizējot ieinteresēto pušu ienākumus, Sabiedrība veic kapitāla pārvaldīšanu, optimizējot kreditoru un pašu kapitāla līdzsvaru. Sabiedrības kapitāls sastāv no kreditoriem, tai skaitā aizņēmumiem, kas atklāti 16. pielikumā, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojumu. Koeficienti uz pārskata gada beigām bija sekojoši:

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Parādi	2 095 047	2 698 548	2 980 984	3 839 689
Naudas līdzekļi	(2 106 660)	(2 413 687)	(2 997 507)	(3 434 367)
Parādi, neto	(11 613)	284 861	(16 523)	405 321
Pašu kapitāls	7 572 857	7 455 165	10 775 204	10 607 743
Parādu attiecība pret pašu kapitālu	28%	36%	28%	36%
Neto parādu attiecība pret pašu kapitālu	0%	4%	0%	4%

5. Galvenie pieņēmumi un aplēses

Sagatavojot finanšu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti ES, un Latvijas likumdošanas prasībām, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē pārskatā atklāto aktīvu un saistību un ārpusbilances aktīvu un saistību apjomu uz finanšu pārskata datumu, kā arī pārskata perioda atspoguļoto ieņēmumu un izmaksu apmēru. Patiesie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Turpmāk minēti būtiskie spriedumi un galvenie pieņēmumi attiecībā uz nākotni, un pārējie aprēķinu neprecizitātes cēloņi uz finanšu pārskata datumu, ar nozīmīgu risku izraisīt materiālas izmaiņas aktīvu un saistību bilances vērtībā nākamajā finanšu gadā:

Sabiedrība pārskata pamatlīdzekļu aprēķināto lietderīgās izmantošanas laiku katra pārskata perioda beigās. Vadība veic aplēses un izmanto pieņēmumus attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiku. Šie pieņēmumi var mainīties un līdz ar to var tikt mainīti aprēķini.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

5. Galvenie pieņēmumi un aplēses (turpinājums)

• Sabiedrība pārskata pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu vērtību ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Sabiedrība uzskata, ka ņemot vērā sagaidāmos ražošanas un pārdošanas apjomus nav nepieciešams veikt būtiskas aktīvu vērtības korekcijas to vērtības samazinājuma dēļ.
• Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība.
• Sabiedrības vadība pamatojas uz aplēsēm veido uzkrājumus debitoru parādu vērtības samazinājumam. Sabiedrība uzskata, ka finanšu pārskatos uzrādītie uzkrājumi debitoru parādu atgūstamībai pareizi atspoguļo no šiem debitoru parādiem sagaidāmās naudas plūsmas tagadnes vērtību un ka šīs aplēses ir veiktas pamatojoties uz visu šobrīd pieejamo informāciju.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi
	Nemateriālie ieguldījumi	Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlī dzekļi un inventārs	Avansa maksājumi	Kopā
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Pārskata gads, kas noslēdzās 2010. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	67 273	458 743	165 718	93 489	-	785 223
Iegāde	32 459	-	65 679	1 507	-	99 645
Aprēķināts nolietojums	(43 481)	(68 813)	(121 199)	(45 070)	-	(278 563)
Likvidācija	-	-	(54)	-	-	(54)
Beigu bilances vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926	-	606 251
Pārskata gads, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926	-	606 251
Iegāde	43 118	310	118 449	7 041	2 457	171 375
Aprēķināts nolietojums	(31 895)	(68 818)	(66 000)	(32 844)		(199 557)
Likvidācija		(2 500)		(3 740)		(6 240)
Beigu bilances vērtība	67 474	318 922	162 593	20 383	2 457	571 829
2009. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	568 693	759 837	1 997 086	408 306	-	3 733 922
Uzkrātais nolietojums	(501 420)	(301 094)	(1 831 368)	(314 817)	-	(2 948 699)
Atlikusī vērtība	67 273	458 743	165 718	93 489	-	785 223
2010. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	552 910	759 837	2 027 517	389 188	-	3 729 452
Uzkrātais nolietojums	(496 659)	(369 907)	(1 917 373)	(339 262)	-	(3 123 201)
Atlikusī vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926	-	606 251
2011. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	557 459	751 848	2 129 302	363 567	2 457	3 804 633
Uzkrātais nolietojums	(489 985)	(432 926)	(1 966 709)	(343 184)	-	(3 232 804)
Atlikusī vērtība	67 474	318 922	162 593	20 383	2 457	571 829

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus.

Nolietojums par summu LVL 112 487 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2009./2010.g.: LVL 173 347); par summu LVL 57 212 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2009./2010.g: LVL 66 454); par summu LVL 29 103 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2009./2010.g.: LVL 37 433) un par summu LVL 755 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Citas administrācijas izmaksas" (2009./2010.g.: LVL 1 329).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija LVL 2 573 123 (2009./2010.g.: LVL 2 489 068). Pamatlīdzekļu grupas "Iekārtas un mašīnas" sastāvā ir uzrādīti pamatlīdzekļi, kuri iegādāti piesaistot ES līdzfinansējumu un kuriem noteikti ierobežojumi to izmantošanai saimnieciskajā darbībā - par kopējo summu LVL 304 043 (2009/2010: LVL 258 373), pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2011.gada 30.jūnijā LVL 49 373 (2009/2010: LVL 18 731). Ierobežojumi ir spēkā līdz 2014.gada jūlijam.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi (turpinājums)
	Nemateriālie ieguldījumi	Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlī dzekļi un inventārs	Avansa maksājumi	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Pārskata gads, kas noslēdzās 2010. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	95 721	652 733	235 795	133 023	-	1 117 272
Iegāde	46 185	-	93 452	2 145	-	141 782
Aprēķināts nolietojums	(61 868)	(97 912)	(172 450)	(64 130)	-	(396 360)
Likvidācija	-	-	(76)	-	-	(76)
Beigu bilances vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038	-	862 618
Pārskata gads, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038	-	862 618
Iegāde	61 352	441	168 538	10 018	3 496	243 845
Aprēķināts nolietojums	(45 383)	(97 919)	(93 910)	(46 733)	-	(283 945)
Likvidācija	-	(3 557)		(5 321)	-	(8 878)
Beigu bilances vērtība	96 007	453 786	231 349	29 002	3 496	813 640
2009. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	809 177	1 081 151	2 841 597	580 967	-	5 312 892
Uzkrātais nolietojums	(713 456)	(428 418)	(2 605 802)	(447 944)	-	(4 195 620)
Atlikusī vērtība	95 721	652 733	235 795	133 023	-	1 117 272
2010. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	786 720	1 081 151	2 884 897	553 764	-	5 306 532
Uzkrātais nolietojums	(706 682)	(526 330)	(2 728 176)	(482 726)	-	(4 443 914)
Atlikusī vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038	-	862 618
2011. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	793 193	1 069 784	3 029 723	517 309	3 496	5 413 505
Uzkrātais nolietojums	(697 186)	(615 998)	(2 798 374)	(488 307)	-	(4 599 865)
Atlikusī vērtība	96 007	453 786	231 349	29 002	3 496	813 640

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus.

Nolietojums par summu EUR 160 055 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2009./2010.g.: EUR 246 651); par summu EUR 81 405 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2009./2010.g: EUR 94 556); par summu EUR 41 410 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2009./2010.g.: EUR 53 262) un par summu EUR 1 075 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Citas administrācijas izmaksas" (2009./2010.g.: EUR 1 891).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija EUR 3 661 224 (2009./2010.g.: EUR 3 541 625). Pamatlīdzekļu grupas "Iekārtas un mašīnas" sastāvā ir uzrādīti pamatlīdzekļi, kuri iegādāti piesaistot ES līdzfinansējumu un kuriem noteikti ierobežojumi to izmantošanai saimnieciskajā darbībā - par kopējo summu EUR 432 614 (2009/2010: EUR 367 362), pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2011.gada 30.jūnijā – EUR 70 251 (2009/2010: EUR 26 652). Ierobežojumi ir spēkā līdz 2014.gada jūlijam.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

7. Līdzdalība Sabiedrību kapitālā

Nosaukums	Līdzdalības daļas
		Sabiedrību pašu kapitālā
	30/06/2011	30/06/2010
	%	%
"SAF Tehnika RUS" Ltd	-	51
"LEO pētījumu centrs" SIA	10

Krievijas kopuzņēmums "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) ar Krievijas sabiedrību "Мобильные технологии" (Mobile Technology) OOO kā tās līdzdibinātāju tika izveidota 2008. gada novembrī. A/S "SAF Tehnika" piederēja 51% "SAF Tehnika RUS" SIA akciju. Līdz šim "SAF Tehnika RUS" Ltd nebija sākusi savu darbību. Netika veiktas nekādas finanšu investīcijas. 2010. gada 21.jūlija Sabiedrības padome akceptēja valdes lēmumu par atteikšanos no Krievijas kopuzņēmuma "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) kapitāldaļām. 2010.gada augustā Krievijas kopuzņēmums tika tikvidēts.

Ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu pētniecībai un jaunu produktu izstrādei elektronikas un elektrotehnikas nozarē Sabiedrība, kopā ar citiem Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) biedriem, nodibināja sabiedrību ar ierobežotu atbildību "LEO pētījumu centrs", ieguldot tās pamatkapitālā LVL 500 un kļūstot par tās kapitāla 10% daļu īpašnieku.

8. Krājumi

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Izejvielas	1 285 778	918 849	1 829 497	1 307 404
Nepabeigtie ražojumi	1 423 201	754 827	2 025 033	1 074 023
Gatavie ražojumi	948 393	725 171	1 349 442	1 031 825
Uzkrājumi lēnas apgrozības krājumiem	(291 975)	(180 992)	(415 443)	(257 529)
	3 365 397	2 217 855	4 788 529	3 155 723

Pārskata gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir ietverts uzkrājuma palielinājums lēnas apgrozības krājumiem LVL 110 983 (EUR 157 914) apmērā (2009./2010.g.: palielinājums – LVL 3 358 (EUR 4 779)), kas iekļauts pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās.

Krājumu - "Gatavo ražojumu" sastāvā ietvertas iekārtas, kuras nosūtītas klientiem uz izmēģinājuma laiku, ar iespēju pēc termiņa beigām šīs iekārtas nopirkt vai atgriezt un bojāto iekārtu aizvietošanas mērķiem nosūtītās iekārtas. 2011.gada 30. jūnijā šādiem mērķiem klientiem nosūtīto iekārtu vērtība LVL 196 290 (EUR 279 296) (2009/2010: LVL 223 263 (EUR 317 675).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

9. Debitori

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Ilgtermiņa pircēju un pasūtītāju parādi	65 140	182 776	92 686	260 067
Pircēju un pasūtītāju parādi Uzkrājumi sliktiem un nedrošiem pircēju	2 203 448	2 991 339	3 135 224	4 256 292
un pasūtītāju parādiem	(447 463)	(203 333)	(636 682)	(289 317)
Īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādi, neto	1 755 985	2 788 006	2 498 542	3 966 975
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā, neto	1 821 125	2 970 782	2 591 228	4 227 042

Pircēju un pasūtītāju parādi ietver 6 akreditīvus ar sākotnējo maksājuma termiņu līdz 180 dienām par summu LVL 234 228 (EUR 333 276) (2009./2010.: LVL 489 727 (EUR 696 819)). 2011. gada 30. jūnijā debitoru parādu patiesā vērtība atbilda to bilances vērtībai.

Pārskatā gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā administrācijas izmaksas ietverts uzkrājumu sliktiem un nedrošiem pircēju un pasūtītāju parādiem palielinājums LVL 348 494 (EUR 495 862) apmērā (2009./2010.g. – palielinājums LVL 68 683 (EUR 97 727) (sk. pielikuma 20. piezīmi) un norakstītie debitori LVL 104 364 (EUR 148 496)).

Pircēju un pasūtītāju parādu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2011 LVL	30/06/2011 %	30/06/2010 LVL	30/06/2010 %
LVL	13 913	0.61	26 839	0.85
USD	1 901 457	83.82	1 411 055	44.45
EUR	353 218	15.57	1 736 221	54.70
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	2 268 588	100%	3 174 115	100%

Pircēju un pasūtītāju parādu vecuma analīze

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas termiņu	1 475 115	2 323 177	2 098 899	3 305 583
Kavēts no 0 – 89 dienām	369 797	667 782	526 174	950 168
Kavēts virs 90 dienām	423 676	183 156	602 837	260 608
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	2 268 588	3 174 115	3 227 910	4 516 359

Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem

	LVL	EUR
Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem
2010. gada 30. jūnijā	203 333	289 317
Norakstītie	(104 364)	(148 496)
Papildus uzkrājumi	412 430	586 835
Atgūtie parādi	(63 936)	(90 974)
Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem
2011. gada 30. jūnijā	447 463	636 682

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

10. Citi debitori

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Valsts dotācijas*	35 883	65 373	51 057	93 017
Pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa (sk. 25. pielikumu)	20 760	22 021	29 538	31 332
Citi debitori	51 107	57 015	72 719	81 127
Avansa maksājumi piegādātājiem	47 182	31 019	67 134	44 136
	154 932	175 428	220 448	249 612

* - Valsts dotācijas attiecas uz projektiem par dalību starptautiskās izstādēs.

11. Īstermiņa ieguldījumi

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Depozīti	1 479 081	1 659 889	2 104 543	2 361 809
	1 479 081	1 659 889	2 104 543	2 361 809

Uz 2011. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldīti īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu garāku par 90 dienām. Gada vidējā procentu likme īstermiņa ieguldījumiem latos ir 1.40% (30.06.2010. : 6.58%) un citās valūtās 2.94% (30.06.2010. : 4.84%) .

Depozītu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2011 LVL	30/06/2011 %	30/06/2010 LVL	30/06/2010 %
LVL	350 000	23.66	670 000	40.36
EUR	1 129 081	76.34	989 889	59.64
Depozīti	1 479 081	100%	1 659 889	100%

Depozītu sadalījums pa bankām

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Trasta Komercbanka AS	1 479 081	1 188 487	2 104 543	1 691 065
Citadele Banka AS	-	471 402	-	670 744
Depozīti	1 479 081	1 659 889	2 104 543	2 361 809

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

12. Nauda un naudas ekvivalenti

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Naudas līdzekļi bankā	1 080 323	695 851	1 537 161	990 106
Īstermiņa noguldījumi bankās	1 026 337	1 717 836	1 460 346	2 444 261
	2 106 660	2 413 687	2 997 507	3 434 367

Uz 2011. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldīti īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu līdz 90 dienām. Gada vidējā procentu likme īstermiņa noguldījumiem latos ir 1.80% (30.06.2010: 9.13%) un citās valūtās 2.88% (30.06.2010: 4.99%).

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2011 LVL	30/06/2011 %	30/06/2010 LVL	30/06/2010 %
LVL	236 958	11.24	391 713	16.23
USD	424 971	20.18	367 686	15.23
EUR	1 444 731	68.58	1 654 288	68.54
Nauda un naudas ekvivalenti	2 106 660	100%	2 413 687	100%

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa bankām

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Trasta Komercbanka AS	440 692	286 178	627 049	407 195
Citadele Banka AS	505 599	1 314 990	719 402	1 871 061
Latvijas Hipotēku un Zemes banka AS	-	120 016	-	170 768
Swedbank AS	212 222	238 178	301 964	338 897
Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle	804 946	452 149	1 145 335	643 350
DnB Nord Banka AS	1 265	2 176	1 800	3 096
JP Morgan Chase banka	141 936	-	201 957	-
	2 106 660	2 413 687	2 997 507	3 434 367

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības

	01/07/2010- 30/06/2011 LVL	01/07/2009- 30/06/2010 LVL	01/07/2010- 30/06/2011 EUR	01/07/2009- 30/06/2010 EUR
Atliktā nodokļa aktīvs pārskata gada sākumā Atliktā nodokļa saistību (samazinājums)/ palielinājums	(57 179)	(51 025)	(81 358)	(72 602)
pārskata gadā (sk. 24. pielikumu)	(15 853)	(6 154)	(22 557)	(8 756)
Atliktā nodokļa (aktīvi) pārskata gada beigās	(73 032)	(57 179)	(103 915)	(81 358)

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām priekš finanšu grāmatvedības un nodokļu aprēķina mērķiem:

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības (turpinājums)

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu
amortizācijas pagaidu atšķirība Uzkrājumu neizmantotajiem	650	(11 033)	925	(15 698)
atvaļinājumiem pagaidu atšķirība Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušiem krājumiem pagaidu	(23 753)	(16 894)	(33 798)	(24 038)
atšķirība Uzkrājumu garantijām pagaidu	(43 796)	(27 149)	(62 316)	(38 630)
atšķirība Uzkrājumi bonusiem pagaidu	(4 633)	(2 103)	(6 592)	(2 992)
atšķirība	(1 500)	-	(2 134)	-
Atliktā nodokļa (aktīvs), neto	(73 032)	(57 179)	(103 915)	(81 358)

Sabiedrības atliktā nodokļa aktīvs ir atzīts tik lielā mērā, kādā iespējama attiecīgā nodokļa labuma realizācija, izmantojot nākotnes apliekamo peļņu.

14. Akciju kapitāls

1. gada 30. jūnijā reģistrētais un apmaksātais akciju kapitāls bija LVL 2 970 180 (EUR 4 226 185), un to veidoja 2 970 180 parastās uzrādītāja akcijas ar neierobežotām balsstiesībām (2009./2010.g.: 2 970 180 akcijas).

15. Kreditori

	30/06/2011 LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Parādi piegādātājiem	1 003 495	916 425	1 427 845	1 303 955
Uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem	158 351	112 627	225 313	160 254
No pircējiem saņemtie avansi Nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas (sk.	243 441	1 006 217	346 386	1 431 718
25. pielikumu)	257 074	80 888	365 783	115 094
Pārējie kreditori	411 685	563 647	585 775	801 997
	2 074 046	2 679 804	2 951 102	3 813 018

Pārskata periodā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautais atvaļinājumu rezerves palielinājums sasniedza LVL 45 724 (EUR 65 059) (2009./2010.g.: samazinājums LVL 4 344 (EUR 6 181)).

Parādu piegādātājiem sadalījums pa valūtām, izteikts LVL
	30/06/2011	30/06/2011	30/06/2010	30/06/2010
	LVL	%	LVL	%
LVL	110 885	11.05	147 104	16.05
USD	488 499	48.68	379 367	41.40
EUR	401 905	40.05	389 193	42.47
GBP	2 206	0.22	-	-
HUF	-	-	761	0.08
Parādi piegādātājiem	1 003 495	100%	916 425	100%

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

15. Kreditori (turpinājums)

Parādu piegādātājiem vecuma analīze

	30/06/2011	LVL	30/06/2010 LVL	30/06/2011 EUR	30/06/2010 EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas termiņu		992 101	844 175	1 411 633	1 201 152
Kavēts no 0 – 30 dienām		11 394	72 250	16 212	102 803
Parādi piegādātājiem		1 003 495	916 425	1 427 845	1 303 955
16. Aizņēmumi
	30/06/2011	30/06/2010		30/06/2011	30/06/2010
	LVL	LVL		EUR	EUR
Kredītkartes	9 779	6 181		13 914	8 795

Sabiedrība turpina izmantot sabiedrības kredītkartes.

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums

a) Sabiedrības saimnieciskā darbība var tikt sadalīta divās daļās atbilstoši produktu līnijām– CFM (Hybrid/ PDH radio) un CFIP (Hybrid/ super PDH system) kā viena no strukturālajām vienībām un CFQ (SDH) kā otra. Šīs strukturālās vienības tiek izmantotas par pamatu, lai sniegtu informāciju par Sabiedrības primārajiem segmentiem, proti, uzņēmējdarbības segmentiem. Ražošana, kā arī pētniecības un attīstības darbs tiek organizēts un pārvaldīts katrai strukturālajai vienībai (CFM;CFIP un CFQ) atsevišķi.

CFM mikroviļņu radio produktu līnija ir pamata produktu līnija, kura tiek piedāvāta tirgū jau daudzus gadus un joprojām ir pieprasīta un populāra klientu vidū. Tā veido nozīmīgu apgrozījuma daļu. Pateicoties plašajai funkcionalitātei un darbības drošībai, šī laika pārbaudi izturējusī vidējas kapacitātes aparatūra rod plašu pielietojumu jaunatīstības valstu telekomunikāciju tīklos.

CFIP – jaunākajā un arvien izstrādē esošajā produktu līnijā ietilpst 4 pamatprodukti:

• dalītas konfigurācijas (IDU+ODU) Phoenix hibrīdā radio sistēma ar Gigabit Ethernet un 20E1 pieslēgumiem;

• lielas ietilpības Lumina sistēma Full Outdoor 'viss vienā blokā' veida radio sistēma ar Gigabit Ethernet pieslēgumu;

• ekonomiska CFIP-108 radio sistēma ar Ethernet un 4xE1 pieslēgumiem, kas lieliski piemērota, lai pārveidotu novecojošus E1 kanālu bāzētus tīklus par moderniem pakešu tīkliem.

• zemas frekvences Marathon FIDU - nelielas jaudas sistēma, kas piemērota lauku un rūpniecības vajadzībām.

Visi CFIP produktu līnijas produkti tiek piedāvāti visplašāk lietotajās radio frekvencēs no 1.4 līdz 38 GHz, tādējādi nodrošinot to pielietojamību visos pasaules reģionos.

CFIP Phoenix līdzīgas iekārtas šobrīd tirgū ir vispopulārākās, domājams šī tirgus niša saglabās savu apjomu vēl dažus gadus.

Full Outdoor Lumina risinājums un 108 modifikācijas pārstāv augošu un attīstībā esošu radio tipu "viss vienā", kuram ir vislielākais nākotnes potenciāls datu/pakešu tīklos.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

SAF Tehnika bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas jau 2003. gadā tirgū piedāvāja Full Outdoor radio, tādējādi šobrīd ir labās pozīcijās, jo jaunās paaudzes produktu izstrādi var balstīt uz iepriekšējo gadu pieredzi.

Jāatzīmē, ka pārdoto CFQ līnijas produktu daudzums ir būtiski samazinājies, līdz ar to ir nolemts ar 2011./2012. finanšu gadu slēgt CFQ produktu līniju un tās vietā turpmāk klientiem piedāvāt CFIP PhoeniX M. Esam droši, ka klientu vajadzības pilnībā nosegs CFIP un CFM produktu līnijas iekārtas.

	CFQ		CFM; CFIP		Citi		Kopā
	2010/11	2009/10	2010/11	2009/10	2010/11	2009/10	2010/11	2009/10
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Aktīvi
Segmenta aktīvi	1 431 233	1 513 834	3 910 724	3 589 216	569 998	749 075	5 911 955	5 852 125
Nesadalītie aktīvi							3 755 949	4 301 588
Kopā aktīvi							9 667 904	10 153 713
Segmenta saistības	228 501	541 310	1 199 255	1 503 886	266 875	386 650	1 694 631	2 431 846
Nesadalītās saistības							400 416	266 702
Kopā saistības							2 095 047	2 698 548
Ienākumi	951 384	2 187 568	8 226 627	6 509 182	1 718 060	1 530 155	10 896 071	10 226 905
Segmenta rezultāts	114 005	820 279	3 257 197	2 072 363	757 627	560 474	4 128 829	3 453 116
Nesadalītās izmaksas Saimnieciskās darbības							(3 100 338)	(2 515 746)
peļņa/(zaudējumi)							1 028 491	937 370
Pārējie ienākumi Finanšu ienākumi (izmaksas), neto							101 610 (142 442)	212 332 347 606
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem							987 659	1 497 308
Uzņēmumu ienākuma nodoklis							(186 826)	(9 834)
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi)							800 833	1 487 474
Cita informācija
Iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi	1 257	5 944	57 062	77 701	83	-	58 402	83 645
Nesadalītie iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							112 973	16 000
Kopā iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							171 375	99 645
Nolietojums un amortizācija	10 524	13 600	101 875	159 741	88	10	112 487	173 351
Nesadalītais Nolietojums un amortizācija							87 070	105 212
Kopā nolietojums un amortizācija							199 557	278 563

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

	CFQ		CFM; CFIP		Citi		Kopā
	2010/11	2009/10	2010/11	2009/10	2010/11	2009/10	2010/11	2009/10
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Aktīvi
Segmenta aktīvi	2 036 461	2 153 992	5 564 459	5 106 994	811 034	1 065 838	8 411 954	8 326 824
Nesadalītie aktīvi							5 344 234	6 120 608
Kopā aktīvi							13 756 188	14 447 432
Segmenta saistības	325 128	770 215	1 706 386	2 139 837	379 729	550 153	2 411 243	3 460 205
Nesadalītās saistības							569 741	379 484
Kopā saistības							2 980 984	3 839 689
Ienākumi	1 353 697	3 112 629	11 705 436	9 261 732	2 444 579	2 177 214	15 503 712	14 551 575
Segmenta rezultāts	162 214	1 167 152	4 634 574	2 948 707	1 078 006	797 483	5 874 794	4 913 342
Nesadalītās izmaksas Saimnieciskās darbības							(4 411 383)	(3 579 584)
peļņa/(zaudējumi)							1 463 411	1 333 758
Pārējie ienākumi Finanšu ienākumi (izmaksas), neto							144 578 (201 677)	302 121 494 599
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem							1 405 312	2 130 478
Uzņēmumu ienākuma nodoklis							(265 829)	(13 994)
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi)							1 139 483	2 116 484
Cita informācija
Iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi	1 789	8 458	81 192	110 558	118	-	83 099	119 016
Nesadalītie iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							160 746	22 766
Kopā iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							243 845	141 782
Nolietojums un amortizācija	14 974	19 351	144 955	227 291	125	14	160 054	246 656
Nesadalītais Nolietojums un amortizācija							123 891	149 704
Kopā nolietojums un amortizācija							283 945	396 360

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

b) Šajā pielikumā sniegta informācija par Sabiedrības neto apgrozījuma un aktīvu sadalījumu pa ģeogrāfiskiem reģioniem (klientu atrašanās vietām).

	Neto apgrozījums		Aktīvi
	2010/2011	2009/2010	30/06/2011	30/06/2010
	LVL	LVL	LVL	LVL
Amerika	3 004 794	1 787 390	540 179	470 417
Eiropa, NVS	3 843 472	2 475 325	226 705	751 536
Āzija, Āfrika, Tuvie
austrumi	4 047 805	5 964 190	1 054 241	1 748 829
	10 896 071	10 226 905	1 821 125	2 970 782
Neattiecinātie aktīvi	-	-	7 846 779	7 182 931
	10 896 071	10 226 905	9 667 904	10 153 713

	Neto apgrozījums		Aktīvi
	2010/2011	2009/2010	30/06/2011	30/06/2010
	EUR	EUR	EUR	EUR
Amerika	4 275 436	2 543 227	768 605	669 343
Eiropa, NVS	5 468 768	3 522 070	322 573	1 069 339
Āzija, Āfrika, Tuvie
austrumi	5 759 508	8 486 278	1 500 050	2 488 360
	15 503 712	14 551 575	2 591 228	4 227 042
Neattiecinātie aktīvi	-	-	11 164 960	10 220 390
	15 503 712	14 551 575	13 756 188	14 447 432

18. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Iepirkumu un apakšuzņēmēju
pakalpojumu izmaksas	5 774 632	6 299 822*	8 216 561	8 963 839*
Darba algas izmaksas
(ieskaitot saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	1 094 243	816 197	1 556 968	1 161 344
Nolietojums un amortizācija (sk.
6. pielikumu)	112 487	173 347	160 055	246 651
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	261 130	195 027	371 555	277 498
Telpu noma	105 113	81 508	149 562	115 975
Komunālo pakalpojumu
izmaksas	67 779	70 935	96 441	100 931
Transporta izmaksas	20 254	20 167	28 819	28 695
Sakaru izmaksas	10 969	12 322	15 608	17 533
Komandējumu izdevumi	14 444	3 406	20 552	4 846
Mazvērtīgais inventārs	1 810	1 670	2 576	2 376
Citas ražošanas izmaksas	63 582	44 693	90 466	63 593
	7 526 443	7 719 094	10 709 163	10 983 281

* Skaidrojumu par izdevumu pārklasificēšanu skatīt 19. piezīmē. Ar zinātnisko pētniecību un attīstību saistītās izmaksas LVL 968 940 (EUR 1 378 677) apmērā (2009./2010.g.: LVL 1 026 838 (EUR 1 461 059)) ir iekļautas peļņas un zaudējumu pārskatā kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

19. Pārdošanas un mārketinga izmaksas
	01.07.2010- 30.06.2011	01.07.2009- 30.06.2010	01.07.2010- 30.06.2011	01.07.2009- 30.06.2010
	LVL	LVL	EUR	EUR
Reklāmas un mārketinga izmaksas *	81 746	36 190	116 314	51 494
Darba algu izmaksas
(iesk. saistības par neizmantotajiem
atvaļinājumiem)	669 316	429 265	952 350	610 789
Komandējumu izdevumi	235 196	197 866	334 654	281 538
Nolietojums un amortizācija (sk. 6.
pielikumu)	57 212	66 454	81 405	94 556
Piegādes izdevumi	196 799	153 790	280 019	218 823
Sociālās apdrošināšanas iemaksas
(iesk. saistības par neizmantotajiem
atvaļinājumiem)	161 389	103 463	229 636	147 215
Citas realizācijas un izplatīšanas
izmaksas	82 184	87 598	116 939	124 640
	1 483 842	1 074 626	2 111 317	1 529 055

* Izvērtējot pārdošanas aģentu pakalpojumu izmaksu raksturu, kas pēc būtības ir cieši saistītas ar pārdošanas rezultātiem un ir uzskatāmas par pārdotās produkcijas izmaksu daļu, aģentu pakalpojumu izmaksas tiek uzrādītas Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu rindā, nevis Mārketinga/reklāmas un sabiedrisko attiecību izmaksu rindā. Reklasifikācija par summu LVL 1 099 092 (EUR 1 563 867) veikta arī salīdzināmā perioda datos.

20. Administrācijas izmaksas
	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Darba algu izmaksas (iesk.
saistības par neizmantotajiem
atvaļinājumiem)	201 308	162 413	286 435	231 093
Nolietojums un amortizācija (sk.
6.pielikumu)	29 103	37 433	41 410	53 262
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	56 225	39 264	80 001	55 868
IT pakalpojumi	22 060	23 622	31 389	33 611
Naudas apgrozījuma blakus	13 049	16 305		23 200
izdevumi			18 567
Reprezentācijas izmaksas	36 839	23 854	52 417	33 942
Apmācību izmaksas	5 718	8 755	8 136	12 457
Komunālo pakalpojumu izmaksas	9 764	9 692	13 893	13 790
Komandējumu izdevumi	20	163	28	232
Telpu noma	12 835	9 883	18 262	14 062
Apdrošināšanas izmaksas	9 830	9 179	13 987	13 061
Biroja uzturēšanas izmaksas	4 120	2 570	5 862	3 657
Sponsorēšana	23 915	3 000	34 028	4 269
Sakaru izmaksas	3 353	3 524	4 771	5 014
Uzkrājumi nedrošiem un
bezcerīgiem debitoru parādiem	348 494	68 683	495 862	97 727
Citas administratīvās izmaksas	80 662	77 478	114 773	110 241
	857 295	495 818	1 219 821	705 486

Pārējās administrācijas izmaksās ietvertas pārskata gada revīzijas izmaksas LVL 5 060 apmērā (iepriekšējā pārskata perioda revīzijas izmaksas – LVL 5 060). Citus pakalpojumus no revidenta Sabiedrība pārskata gadā nav saņēmusi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

21. Citi ienākumi

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Valsts dotācijas	80 526	150 758	114 578	214 509
Pārējie ienākumi	21 084	61 573	30 000	87 612
	101 610	212 331	144 578	302 121

Sabiedrība ir saņēmusi valsts dotācijas LVL 106 425 (EUR 151 429) apmērā (2009./2010.g.: LVL 89 476 (EUR 127 312)).

22. Finanšu ienākumi

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Procentu ieņēmumi Valūtas kursu svārstību	100 724	159 425	143 317	226 841
rezultāts, neto	-	190 318	-	270 797
	100 724	349 743	143 317	497 638
23. Finanšu izmaksas	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Procentu izmaksas Valūtas kursu svārstību	-	2 133	-	3 035
rezultāts, neto	243 166	-	345 994	-
	243 166	2 133	345 994	3 035

24. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Atliktā nodokļa aktīvu izmaiņas
(sk. 13. pielikumu)	(15 853)	(6 154)	(22 557)	(8 756)
Pārskata gada uzņēmumu
ienākuma nodoklis	199 328	15 988	283 618	22 749
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
par nerezidentu pakalpojumiem	4 079	-	5 803	-
Iepriekšējo periodu korekcijas	(728)	-	(1 035)	-
	186 826	9 834	265 829	13 993

Sabiedrības ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas būtu jāmaksā, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

24. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Zaudējumi pirms nodokļiem	987 659	1 497 308	1 405 312	2 130 477
Nodokļa likme	15%	15%	15%	15%
Teorētiski aprēķinātais nodoklis	148 149	224 596	210 797	319 572
Izdevumi, par kuriem nedrīkst
samazināt apliekamo ienākumu	39 405	4 352	56 067	6 192
Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs	-	(219 114)	-	(311 771)
Iepriekšējo periodu korekcijas	(728)	-	(1 035)	-
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	186 826	9 834	265 829	13 993

Valsts ieņēmumu dienests var veikt Sabiedrības grāmatojumu un reģistru pārbaudi par pēdējiem 3 gadiem un var uzlikt papildu nodokļu maksājumus, kā arī soda naudu un procentus. Sabiedrības vadībai nav zināmi fakti vai apstākļi, kas varētu radīt potenciālas būtiskas saistības šajā sakarā (Valsts ieņēmumu dienests līdz bilances datumam nav veicis komplekso nodokļu pārbaudi Sabiedrībā).

25. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

	PVN	Sociālās apdroši nāšanas iemaksas	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	Uzņēmumu ienākuma nodoklis	Uzņēmēj darbības riska valsts nodeva	UIN par nerezidentu sniegtajiem pakalpoju miem	Kopā
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Parāds
30.06.2010. (Pārmaksa)	-	39 102	25 761	15 988	37	-	80 888
30.06.2010.	(22 021)	-	-	-	-	-	(22 021)
Aprēķināts
pārskata periodā Iepriekšējo periodu	(225 726)	682 668	467 687	199 328	462	4 810	1 129 229
korekcijas	-	-	-	(728)	-		(728)
Novirzīts uz/ no citiem nodokļiem Samaksāts	226 987	(226 987)	-	-	-	-	-
pārskata periodā		(446 735)	(466 267)	(32 837)	(459)	(4 757)	(951 055)
Parāds
30.06.2011.	-	48 048	27 181	181 751	40	53	257 073
(Pārmaksa) 30.06.2011.	(20 760)	-	-	-	-	-	(20 760)

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

25. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpinājums)

	PVN	Sociālās apdroši nāšanas iemaksas	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	Uzņēmumu ienākuma nodoklis	Uzņēmēj darbības riska valsts nodeva	UIN par nerezidentu sniegtajiem pakalpoju miem	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Parāds
30.06.2010. (Pārmaksa)	-	55 638	36 654	22 749	53	-	115 094
30.06.2010.	(31 332)	-	-	-	-	-	(31 332)
Aprēķināts
pārskata periodā Iepriekšējo periodu	(321 179)	971 348	665 459	283 617	657	6 843	1 606 745
korekcijas	-	-	-	(1 035)	-	-	(1 035)
Novirzīts uz/ no
citiem nodokļiem Samaksāts	322 973	(322 973)	-	-	-	-	-
pārskata periodā	-	(635 646)	(663 438)	(46 723)	(652)	(6 768)	(1 353 227)
Parāds
30.06.2011.	-	68 367	38 675	258 608	58	75	365 783
(Pārmaksa)
30.06.2011.	(29 538)	-	-	-	-	-	(29 538)

26. Peļņa/Zaudējumi uz akciju

Pamata zaudējumi uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada zaudējumus ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Pārskata perioda peļņa/(zaudējumi) (a)	800 833	1 487 474	1 139 483	2 116 484
Parastās akcijas 1. jūlijā (b)	2 970 180	2 970 180	2 970 180	2 970 180
Pamata peļņa/(zaudējumi) uz akciju pārskata gadā (a/b)	0.270	0.501	0.384	0.713

27. Vadības atlīdzība

Valdes un padomes locekļu atalgojums

	01.07.2010- 30.06.2011 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2010- 30.06.2011 EUR	01.07.2009- 30.06.2010 EUR
Valdes locekļu atalgojums
· darba alga	173 749	113 499	247 223	161 494
· sociālās apdrošināšanas iemaksas	41 957	27 433	59 700	39 034
Padomes locekļu atalgojums
· darba alga	107 123	69 473	152 422	98 851
· sociālās apdrošināšanas iemaksas	25 806	16 718	36 718	23 788
Kopā	348 635	227 123	496 063	323 167

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

28. Darījumi ar saistītām personām

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam Sabiedrībai nav bijuši darījumi ar saistītām personām.

29. Personāla izmaksas

	01.07.2010-	01.07.2009-	01.07.2010-	01.07.2009-
	30.06.2011	30.06.2010	30.06.2011	30.06.2010
	LVL	LVL	EUR	EUR
Darbinieku atalgojums	1 964 866	1 407 875	2 795 753	2 003 226
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	478 744	337 754	681 191	480 581
Kopā	2 443 610	1 745 629	3 476 944	2 483 807

30. Vidējais darbinieku skaits

	01.07.2010-	01.07.2009-
	30.06.2011	30.06.2010
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā:	163	140

31. Operatīvā noma

1. gada 10. decembrī noslēgts nomas līgums Nr. S-116/02 ar A/S "Dambis" par to, ka iznomātājs nodod un A/S "SAF Tehnika" par atlīdzību pieņem lietošanā telpas ar kopējo platību 5 851 m2 līdz 2009. gada 16. septembrim. No 2009. gada 17. septembra kopējā iznomātā platība ir samazinājusies uz 5 672 m2 . Telpas atrodas Ganību dambī 24a. Līguma termiņš beidzas 2016. gada 1. martā. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Sabiedrībai 2011. gada 30. jūnijā bija šādas nomas maksājumu nākotnes saistības.

	LVL	EUR
1 gads	144 906	206 183
2 – 5 gadi	664 390	945 342
	809 296	1 151 525

32. Iespējamās saistības

Sabiedrība parastās saimnieciskās darbības rezultātā trešajām pusēm ir izsniegusi izpildes garantijas LVL 21 728 (EUR 30 916) apmērā (2009/2010: LVL 21 728 (EUR 30 916).

33. Sabiedrības darbības turpināšana

Pārskata gadu Sabiedrība ir noslēgusi ar pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības LVL 279 tūkst. (EUR 379 tūkst.) apmērā, (2009./2010.: LVL 2 344 tūkst. (EUR 3 335 tūkst.)), naudas pozīcija sastāda LVL 2 107 tūkst. (EUR 2 997 tūkst.), bet likviditātes rādītājs pārskata gada beigās bija 4.3.

Pārskata perioda tīrā peļņa sastāda LVL 801 tūkstoti (EUR 1 139 tūkstošus).

SAF Tehnika turpinās tās izvēlēto kursu saglabājot Sabiedrības stabilo finanšu pozīciju, kontroli pār ražošanas procesu un attīstot CFIP produktus.

34. Notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika posmā laika posmā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2011. gada 30. jūnijā vai tā finanšu rezultātus un naudas plūsmas attiecīgajā pārskata gadā.