Latvijas Gaze

Quarterly Report • May 30, 2017

NEREVIDĒTI STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2017.GADA 31.MARTĀ

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

Rīga 2017

PADOME	3
VALDE	4
AKCIJAS UN AKCIONĀRI	5
VADĪBAS ZIŅOJUMS	7
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU	8
FINANŠU PĀRSKATI	9
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA9
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS10
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS10
BILANCE11
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 12
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS13
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI14

PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2016. gada 22. marta līdz 2019. gada 22. martam)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974

Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis

No 2013. līdz 2016. gadam valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2008. gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 2011. gada vecākais viceprezidents

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967

infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija

Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972 Padomes loceklis

No 2010. gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

(pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle

Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis

Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999. gada 15. februāra Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2014. – 31.03.2017.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits	39,900,000

Avots: Nasdaq Riga

Sabiedrības akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA - visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.

OMX BALTIC - visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 7.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem pēc akciju tirgus kapitalizācijas.

Vērstpapīru skaits publiskā
apgrozībā	25,328,520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2017. gada marta beigās bija 333,56 miljoni EUR.

1. gada 4. janvārī noslēdzās Latvijas Gāzes reorganizācijas process, atdalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas segmentus, kā rezultātā Sabiedrības akciju cena biržā samazinājās par 8,1 %. Kāpums akciju cenā par 9,0 % vērojams pēc Sabiedrības 2016. gada rezultātu publicēšanas.

Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2014.-31.03.2017.)

Avots: Nasdaq Riga

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2015.-31.03.2017.)

	2015 Q1	2016 Q1	2017 Q1
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.14	9.79	8.78
Augstākā	9.97	10.4	8.79
Zemākā	9.13	9.65	7.76
Vidējā	9.351	9.94	8.13
Pēdējā	9.7	10.2	8.36
Izmaiņas	6.13%	4.19%	-4.78%
Darījumu skaits	338	437	462
Tirgoto akciju skaits	38,300	33,019	55,360
Apgrozījums (milj. EUR)	0.358	0.328	0.450
Kapitalizācija ( milj.EUR)	387.03	406.98	333.56

Akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 31.03.2017

Pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Frolovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Valdes locekle	Zane Kotāne	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Jorgs Tumats	Nav
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Gijoms Rivrons	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

1. gada pirmajā ceturksnī Sabiedrība, darbojoties kā integrēts dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes tirgotājs, nodrošināja dabasgāzes piegādi 443 tūkstošiem klientu Latvijā, kā arī turpināja pērn uzsākto dabasgāzes tirdzniecību ārpus Latvijas.

Gada pirmajos mēnešos Sabiedrība aktīvi gatavojās Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanai - 3. aprīlī, kad par aktīviem dabasgāzes tirgus dalībniekiem kļūst juridiskie klienti, bet mājsaimniecības saglabā iespēju turpināt saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajām dabasgāzes cenām. Tika uzsākta plaša juridisko klientu informēšana par gaidāmajām pārmaiņām un Sabiedrības sniegtajiem piedāvājumiem.

Lai izpildītu Enerģētikas likuma prasības, pirmajā ceturksnī tika uzsākts dabasgāzes sadales sistēmas operatora un dabasgāzes tirgotāja nodalīšanas process, kuru ir plānots pabeigt līdz 2018. gada 1. janvārim. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad nodalīšanas procesā Sabiedrība īpašu uzmanību pievērsīs akcionāru interešu aizstāvībai.

Naftas Brent un dabasgāzes tirdzniecības cenas

Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR)	2017 Q1	2016 Q1*
Neto apgrozījums	123,244	133,457
EBITDA	17,631	25,295
EBITDA, %	14.3	19.0
EBIT	14,381	22,189
EBIT, %	11.7	16.6
Neto peļņa	12,215	20,116
Neto rentabilitāte, %	9.9	15.1
Peļņa uz akciju, EUR	0.31	0.50
P/E	27.31	20.23

EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Galvenie darbības rādītāji	2017 Q1	2016 Q1*
Dabasgāzes tirdzniecība, milj. m3	510	516
Klientu skaits (adreses), tūkst.	443	444
Darbinieku skaits, vidējais	959	932
Sadales līniju garums, km	5,063	5,044

EUR/barels

Avots: eia.gov un AS "Latvijas Gāze"

Gaspool un dabasgāzes tirdzniecības cenas 01.01.2016-03.31.2017

Avots: S&P Global Platts un AS "Latvijas Gāze"

=

Darbības vides raksturojums

• Dabasgāzes tirdzniecības cena, kas korelējas ar Gaspool nākotnes finanšu instrumentu cenu, 2017. gada ceturksnī bija par 6,0% zemāka nekā 2016. gada pirmajā ceturksnī, kas atstāja negatīvu iespaidu uz Sabiedrības apgrozījumu.
• Salīdzinot ar 2016. gada pēdējo ceturksni, dabasgāzes tirdzniecības cena 2017. gada pirmajos mēnešos piedzīvoja 12,5% kāpumu.
• Kopējais Sabiedrības tirdzniecības apjoms sasniedza 510 milj. m³ , kas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar 2016. gada pirmo ceturksni, kas skaidrojams ar augstāku vidējo temperatūru gada pirmajos mēnešos.

Aktīvā gatavošanās tirgus atvēršanas atstāja negatīvu ietekmi uz izmaksām 2017. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada pirmo ceturksni.

Tika uzsākts dabasgāzes sadales sistēmas operatora nodalīšanas process

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) Valde ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. martā, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.

Sabiedrības nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. martā, tika apstiprināti Valdē 2017. gada 30. maijā.

Pārskatus 2017. gada 30. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija
	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas II S.à r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums	www.lg.lv
Finanšu pārskatu periods	2017. gada 01. janvāris – 2017. gada 31. marts

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	01.01.2017-	01.01.2016-
		31.03.2017	31.03.2016
			(Koriģēts)
		EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	2	123,244	133,457
Pārējie ieņēmumi		1,134	1,066
Materiālu izmaksas	3	(99,113)	(103,534)
Personāla izmaksas	4	(4,489)	(4,021)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums		(3,250)	(3,106)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	5	(3,145)	(1,673)
Bruto peļņa		14,381	22,189
Finanšu ieņēmumi, izdevumi, neto		(2)	30
Peļņa pirms nodokļiem		14,379	22,219
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(2,164)	(2,103)
Peļņa no turpmākās darbības		12,215	20,116
Peļņa no pārtrauktās darbības		-	7,530
Pārskata perioda peļņa		12,215	27,646

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

	01.01.2017- 31.03.2017	01.01.2016- 31.03.2016 (Koriģēts)
	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	12,215	27,646
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	12	25
Neto ieņēmumi no turpmākās darbības, kas tieši atzīti pārējo ienākumu pārskatā	12	25
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	12,227	27,671

Pielikumi no 14. līdz 24. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 30. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. martā

BILANCE

	Pielikums	31.03.2017	31.12.2016
AKTĪVS		EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	6	2,384	2,182
Pamatlīdzekļi	7	234,739	237,519
Pārējie debitori		8	8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		237,131	239,709
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	8	3,598	3,902
Avansa maksājumi par krājumiem		59	1,236
Debitori		32,203	28,285
Pārskata perioda Uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksa		2,804	988
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		-	540
Nauda un tās ekvivalenti		164,410	167,630
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai		-	351,668
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		203,074	554,249
AKTĪVU KOPSUMMA:		440,205	793,958
PASĪVS
Pašu kapitāls:
Akciju kapitāls	11	55,860	55,860
Akciju emisijas uzcenojums		20,376	20,376
Rezerves	11	211,550	485,624
Nesadalītā peļņa		49,721	37,506
Pašu kapitāls kopā:		337,507	599,366
Ilgtermiņa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	9	19,084	19,195
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām		3,731	3,731
Atliktā nodokļa saistības		24,423	24,423
Ilgtermiņa saistības kopā:		47,238	47,349
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		29,316	2,392
Nākamo periodu ieņēmumi	9	980	974
Neizmaksātās dividendes		-	35,112
Pārējās saistības	10	25,164	31,183
Saistības, kas turētas sadalīšanai		-	77,582
Īstermiņa saistības kopā:		55,460	147,243
PASĪVU KOPSUMMA:		440,205	793,958

Pielikumi no 14. līdz 24. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 30. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2015. gada 31. decembrī	55,860	20,376	504,650	30,517	611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(30,324)	(30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs	-	-	(35,112)	-	(35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	(35,112)	(30,324)	(65,436)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem	-	-	625	(193)	432
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	15,461	-	15,461
Pārskata gada peļņa	-	-	-	37,506	37,506
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	15,461	37,506	52,967
2016. gada 31. decembrī	55,860	20,376	485,624	37,506	599,366
Nodalītās rezerves	-	-	(274,086)	-	(274,086)
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	12	-	12
Pārskata gada peļņa	-	-	-	12,215	12,215
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	12	12,215	12,227
2017. gada 31. martā	55,860	20,376	211,550	49,721	337,507

Pielikumi no 14. līdz 24. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 30. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	31.03.2017	31.03.2016
		(Koriģēts)
	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no turpmākās darbības	14,379	22,219
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no pārtrauktās darbības	-	10,311
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	3,051	8,308
- nemateriālo aktīvu amortizācija	199	231
- uzkrājumu veidošana	-	(158)
- ienākumi no līdzdalības	(243)	(303)
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	29	24
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
- debitoros	(3,377)	(8,745)
- avansa maksājumos par krājumiem	1,178	24,046
- krājumos	304	50,472
- kreditoros	18,878	7,732
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	(1,817)	(2,003)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	32,581	112,134
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(302)	(192)
Nemateriālo aktīvu iegāde	(401)	(53)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	14	5
Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu iegāde	-	(3,158)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(689)	(28,398)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes	(35,112)	-
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	(35,112)	-
Neto naudas plūsma	(3,220)	83,736
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā	167,630	79,207
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās	164,410	162,943

Pielikumi no 14. līdz 24. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 30. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

Ieņēmumi no pamatdarbības	31.03.2017	31.03.2016
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība	123,050	133,252
Citi pamatdarbības ieņēmumi	194	205
	123,244	133,457

3. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas	31.03.2017	31.03.2016
	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas	97,897	102,263
Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām	780	878
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	436	393
	99,113	103,534

4. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas	31.03.2017	31.03.2016
	EUR'000	EUR'000
Darba alga	3,366	3,023
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	793	725
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	237	221
Pārējās personāla izmaksas	93	52
	4,489	4,021

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	31.03.2017	31.03.2016
	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	1,379	397
Biroja un citas administratīvās Izmaksas	638	469
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas	415	319
Nodokļi un nodevas	326	217
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	217	180
Citas izmaksas	170	91
	3,145	1,673

Bilance

6. Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	11,306	14,346
Iegādāti	401	2,320
Norakstīti	(22)	(8)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	(5,352)
Perioda beigās	11,685	11,306
Amortizācija
Perioda sākumā	9,124	12,064
Amortizācija pārskata gadā	199	1,084
Par norakstīto	(22)	(7)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	(4,017)
Perioda beigās	9,301	9,124
Atlikusī vērtība perioda beigās	2,384	2,182

7. Pamatlīdzekļi

	Zeme	Ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016	1,534	485,724	30,869	11,955	463	530,545
Iegādāts	-	49	9	100	144	302
Pārklasificēts	-	38	66	-	(104)	-
Pārvērtēts	-	12	-	-	-	12
Norakstīts	-	(90)	(16)	(98)	-	(204)
31.03.2017	1,534	485,733	30,928	11,957	503	530,655
Nolietojums
31.12.2016	-	264,970	19,247	8,809	-	293,026
Aprēķināts	-	2,353	434	264	-	3,051
Norakstīts	-	(49)	(14)	(98)	-	(161)
31.03.2017	-	267,274	19,667	8,975	-	295,916
Atlikusī bilances vērtība 31.03.2017	1,534	218,459	11,261	2,982	503	234,739
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	1,534	220,754	11,622	3,146	463	237,519

7. Pamatlīdzekļi (turpinājums)

	Zeme	Ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2015	11,961	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Iegādāts	-	307	1,137	1,200	24,554	27,198
Pārklasificēts	-	20,558	8,818	(5,225)	(24,151)	-
Pārvērtēts	-	16,749	(5,469)	-	-	11,280
Norakstīts	-	(4,585)	(2,976)	(650)	(3)	(8,214)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	(10,427)	(624,839)	(105,659)	(4,331)	(12,419)	(757,675)
31.12.2016	1,534	485,724	30,869	11,955	463	530,545
Nolietojums
31.12.2015	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Aprēķināts	-	21,308	7,001	2,153	-	30,462
Pārvērtēts	-	3,618	(9,587)	-	-	(5,969)
Norakstīts	-	(3,436)	(2,789)	(640)	-	(6,865)
Pārklasificēts	-	1,726	3,297	(5,023)	-	-
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	(366,126)	(55,994)	(2,988)	-	(425,108)
31.12.2016	-	264,970	19,247	8,809	-	293,026
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	1,534	220,754	11,622	3,146	463	237,519
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015	11,961	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450

8. Krājumi

Krājumi	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	2,022	2,593
Materiāli un rezerves daļas	1,869	1,607
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(293)	(298)
	3,598	3,902

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	298	421
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības	(3)	(19)
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās darbības	-	(11)
Norakstīti	(2)	(7)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	(86)
Uzkrājumi perioda beigās	293	298

9. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	19,084	19,195
Īstermiņa daļa	980	974
	20,064	20,169

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	20,169	29,161
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	144	562
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(249)	(951)
Saistības, kas turētas sadalīšanai	-	(8,603)
Pārnests uz nākamajiem periodiem	20,064	20,169

10. Pārējās saistības

Pārējās saistības	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	8,171	12,273
Pievienotās vērtības nodoklis	6,559	7,852
Uzkrātās izmaksas	3,146	3,088
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	2,164	-
Akcīzes nodoklis	2,013	2,636
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1,002	1,002
Pārējās īstermiņa saistības	851	1,016
Darbinieku atalgojums	565	828
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	386	1,553
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	159	899
Nekustamā īpašuma nodoklis	148	-
Dabas resursu nodoklis	-	36
	25,164	31,183

Pārējā informācija

11. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls	31.03.2017	31.03.2017	31.12.2016	31.12.2016
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14,571,480	36.52	14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25,328,520	63.48	25,328,520
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot	18.26	7,285,740	18.26	7,285,740
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)
Marguerite Gas I S.à r.l.	-	-	28.97	11,560,645
Marguerite Gas II S.à r.l.	28.97	11,560,645	-	-
Itera Latvija SIA	16.00	6,384,001	16.00	6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju	34.00	13,566,701	34.00	13,566,701
emisiju) akcijas 7,285,740)
Valstij piederošās akcijas*	0.00	117	0.00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1,102,796	2.77	1,102,796
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000

*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

1. gada 23. martā Marguerite Gas II S.à r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à r.l. piederošās akcijas, kļūstot par 28,97% Sabiedrības akciju īpašnieku. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure".

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2017. gada 31. martā sastāv no 39,900,000 akcijām ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Rezerves	31.03.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve	176,564	176,564
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(503)	(503)
Citas rezerves un nesadalītā peļņa	35,489	35,477
Nodalāmās rezerves	-	274,086
	211,550	485,624

12. Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti amortizēto izmaksu vērtībās. Tabulā zemāk apkopoti Sabiedrības finanšu aktīvi un saistības.

12. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem. Uz 2017. gada 31. martu piecu lielāko klientu parādu vērtība nav kavēta un vērtības samazinājums nav konstatēts.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos.

Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2017. gada 31. martā naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

13. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

13. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi (turpinājums)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

14. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Sagatavojot nerevidēto starpperiodu peļņas vai zaudējumu aprēķinu par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. martā ir veikta pārklasifikācija salīdzinošajos 2016. gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Sabiedrības ēkas un būves, iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances

14. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums)

vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	20 - 100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu	40 - 60
Iekārtas un mašīnas	5 - 30
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

14. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums) Krājumi

Dabasgāzes krājumi tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā). Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar

14. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums)

Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā. Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams, ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.

Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.

Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.

Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un

14. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums)

tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes sadales

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Pārtrauktās darbības

Sabiedrība 2016. gadā bija uzsākusi reorganizāciju, un 2017. gada janvārī tā nodeva dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības veidus jaundibinātai AS Conexus Baltic Grid.

SFPS piemērošana

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2016. gadu ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības. Bilancē aktīvu postenis apgrozāmo līdzekļu sastāvā - "Sadalīšanai turēti aktīvi" un jauns saistību postenis īstermiņa saistību sastāvā - "Sadalīšanai turētas saistības". Šeit iekļauta AS Conexus Baltic Grid nododamo aktīvu un saistību kopsummas to bilances vērtībā.