AI Terminal
Latvijas Gaze
Management Reports • Nov 25, 2020
2233_rns_2020-11-25_1e90e353-673d-4fec-b6da-aae874fbb4cb.pdf
Management Reports
Open in ViewerOpens in native device viewer
LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 9 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2020.GADA 30.SEPTEMBRĪ
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
Rīga 2020 2020
| AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME | 3 |
|---|---|
| AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE 4 |
|
| LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ 5 |
|
| STRATĒĢIJA UN MĒRĶI | 5 |
| AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI 6 |
|
| VADĪBAS ZIŅOJUMS | 8 |
| PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU | 14 |
| FINANŠU PĀRSKATI | 15 |
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA | 15 |
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 16 |
|
| APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS | 16 |
| BILANCE | 17 |
| KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 19 |
|
| SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ |
20 |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 21 |
|
| PIELIKUMI | 22 |
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
(Pilnvaru termiņš no 2019. gada 9. oktobra līdz 2022. gada 8. oktobrim)
Kirils Seļezņovs
(Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom
Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents
Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis
No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem
Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"
Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom
Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija
Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis
No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis
No 2014. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)
Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis
No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Sergejs Kuzņecs (Сергей Кузнец), 1970 Padomes loceklis
No 2015. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom
3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā
Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība
Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
Inga Āboliņa, 1974 Valdes locekle (Pilnvaru termiņš no 2020. gada 17. augusta līdz 2023. gada 16. augustam)
Rīgas Ekonomikas augstskola, Executive MBA
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ
Latvijas Gāze koncerns nodrošina drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un tiecas nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments
nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").
Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.
AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.
Latvijas Gāze koncerna struktūra 2020. gada 30. septembrī
| Darbības valstis | Darbības veids | Līdzdalības daļa | |
|---|---|---|---|
| AS "Latvijas Gāze" | Latvija, Lietuva, Igaunija un | Dabasgāzes pārdošana un | |
| Somija | tirdzniecība | ||
| AS "Gaso" | Latvija | Dabasgāzes sadale | 100% |
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI
MŪSU MĒRĶIS
Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.
MŪSU MISIJA
Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.
MŪSU VĪZIJA
Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
AKCIJAS UN AKCIONĀRI
Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.
SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2017. – 30.09.2020.)
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1.40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru | |
| skaits | 39 900 000 |
Avots: Nasdaq Baltic
- gada 30. septembrī AS "Latvijas Gāze" turpināja ieņemt pirmo vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Riga otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem un Sabiedrības tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 410.97 miljonus EUR, kas ir par 3% vairāk nekā attiecīgā 2019. gada perioda beigās. Pēc koronavīrusa negatīvās ietekmes uz vērtspapīru tirgu martā – aprīlī, vietējais vērtspapīru tirgus atguvās un Sabiedrības akcijas cena pieauga par 4.04% 2020. gada deviņu mēnešu laikā.
| 25 328 520 |
|---|
| Nav |
Avots: Nasdaq Baltic
AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.
OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.
OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2017.-30.09.2020.)
Avots: Nasdaq Baltic
INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (9M 2018 – 9M 2020)
| 9M 2020 | 9M 2019 | 9M 2018 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.90 | 10.20 | 10.00 |
| Augstākā | 10.50 | 10.60 | 13.00 |
| Zemākā | 8.10 | 9.80 | 9.90 |
| Vidējā | 9.90 | 10.26 | 10.65 |
| Pēdējā | 10.30 | 10.00 | 10.80 |
| Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) | 4.04% | -1.96% | 8.00% |
| Darījumu skaits | 1 292 | 729 | 606 |
| Tirgoto akciju skaits | 61 806 | 65 903 | 52 611 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 0.61 | 0.67 | 0.56 |
| Kapitalizācija (milj. EUR) | 410.97 | 399.00 | 430.92 |
AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 30.09.2020
AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS
| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā | ||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Deniss Jemeļjanovs | Nav |
| Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
| Valdes locekle | Inga Āboliņa | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
| Padomes loceklis | Deivids Stīvens Harisons | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
| Padomes loceklis | Matiass Kolenbahs | Nav |
| Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |
| Padomes loceklis | Sergejs Kuzņecs | Nav |
VADĪBAS ZIŅOJUMS
Līdz šim 2020. gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan pasaulei kopumā, gan enerģētikas nozarei. Salīdzinoši mērenas gaisa temperatūras, stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību un zemais dabasgāzes cenu līmenis bija noteicošie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi. Neskatoties uz dažām aukstākām dienām februārī un martā, kopumā gaisa temperatūra saglabājās virs ilgtermiņa sezonas normas, sevišķi ietekmējot dabasgāzes pieprasījumu apkures segmentā. Ievērojami augstākas dabasgāzes ziemas – vasaras cenu atšķirības salīdzinājumā ar regulēto maksu par krātuves jaudām noveda līdz augstam pieprasījumam pēc krātuves pakalpojumiem, atstājot AS "Latvijas Gāze" ar mazāku krātuves pieejamību, salīdzinot ar 2019. gadu. Turklāt, dabasgāzes transportēšanas sistēmu uzturēšanas darbi ierobežoja iespējas pārvietot un optimizēt dabasgāzes plūsmas.
- gada martā, kad tika izsludināta ārkārtēja situācija saistība ar koronavīrusa izplatību Latvijā, kas ilga līdz 9. jūnijam, Latvijas Gāze koncerns pieņēma lēmumu apkalpot klientus tikai attālināti, lai aizsargātu savu klientu un darbinieku veselību. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" klientu apkalpošanas centri apmeklētājiem ir slēgti.
AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomi ārpus Latvijas sasniedz 19% no kopējiem pārdošanas apjomiem.
- gada deviņos mēnešos AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 8 369 GWh dabasgāzes. Īpaši labi rezultāti tika sasniegti tirdzniecībā ārpus Latvijas, kur pārdošanas apjomi 2020. gada deviņos mēnešos sasniedza 19% no kopējiem dabasgāzes pārdošanas apjomiem. Vairāki lieli klienti 2019. gada laikā uzkrāja ievērojamus dabasgāzes daudzumus, tādejādi samazinot savu dabasgāzes pieprasījumu 2020. gadā un atstājot negatīvu ietekmi uz AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomiem Latvijā.
Koncerna neto apgrozījums gada deviņos mēnešos sasniedza 132.3 miljonus EUR un bija par 48.8% zemāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Ievērojami zemāks neto apgrozījums ir saistāms ar zemākām pārdošanas cenām, kā arī kritumu pārdošanas apjomos, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Koncerna neto peļņa 2020. gada janvārī – septembrī sasniedza 17.7 miljonus EUR, kas bija vairākas reizes lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, kad tā sasniedza 2.8 miljonus EUR mark-to-market zaudējumu no atvasinātajiem finanšu instrumentiem dēļ. Saskaņā ar SFPS noteikumiem Koncerns atzīst nerealizēto peļņu vai zaudējumus no atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Attiecībā uz turpmāko uzņēmējdarbības gaitu 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" paredz, ka uzņēmējdarbības vide saglabāsies izaicinājumiem bagāta. Bez sīvas konkurences, kas vēl vairāk palielina spiedienu uz rentabilitāti, nepietiekamās jaudas Igaunijas un Somijas starpsavienojumā "Balticconnector" radīs papildus izaicinājumus pārdošanas un tirdzniecības segmentam. Turpmāki ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību varētu ietekmēt klientu likviditāti un dabasgāzes pieprasījumu vairākās nozarēs, negatīvi ietekmējot Koncerna 2020. gada finanšu rezultātus. Tomēr, AS "Latvijas Gāze" vadība paredz, ka peļņa, kas tika gūta pārskata periodā, kalpos kā finanšu drošības spilvens atlikušajos gada mēnešos. Tāpat kā iepriekš, pārdošanas un tirdzniecības segmenta pārstāvji turpinās aktīvu komunikāciju ar klientiem par iespējamām likviditātes grūtībām, kas radušās koronavīrusa dēļ, un kopīgu risinājumu rašanu.
Sadales segmenta, kas ir AS "Gaso" pārraudzībā, ekonomiskais sniegums būs atkarīgs no kopējā dabasgāzes pieprasījuma līmeņa un apjomiem, kas tiks transportēti caur sadales tīklu gada laikā. 2020. gadā AS "Gaso" turpina attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru. 2020. gada deviņos mēnešos lielākas investīcijas veiktas gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā un informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā.
- gadā AS "Latvijas Gāze" atjaunoja uzņēmuma logo un tā vizuālo identitāti. Jaunais logotips un vizuālā identitāte ir modernizēta līdzšinējā zīmola versija ar mērķi demonstrēt uzņēmuma aktuālo pieeju pakalpojumiem un procesu dinamiku, saglabājot stabilitāti, ko sniedz uzņēmuma ilggadējā pieredze. Papildus vizuālajām izmaiņām uzņēmuma klientus sagaida arī jauna dizaina un uzlabotas funkcionalitātes klientu portāls, kā arī citi modernizēti pakalpojumi. AS "Latvijas Gāze" turpina darbu pie uzlabojumiem dažādās jomās, ieskaitot klientu apkalpošanu un IT sistēmu modernizēšanu. Pēdējos mēnešos AS "Latvijas Gāze" cītīgi strādāja pie attālinātās klientu apkalpošanas uzlabojumiem, nodrošinot vairākas iespējas sazināties ar Sabiedrību un saņemt pakalpojumus attālināti. Daži no uzlabojumiem ietver jaunu informatīvā tālruņa numuru, aizvietojot iepriekšējo paaugstinātās maksas numuru, kā arī paplašinātās iespējas attālinātiem maksājumiem.
Lai sasniegtu iespējami labāko finanšu sniegumu un izveidotu ilgtspējīgu vērtību visām iesaistītajām pusēm, pārdošanas un tirdzniecības segments turpināja aktīvi kontrolēt un samazināt saimnieciskās darbības izmaksas un piemēroja disciplinētu pieeju kapitālajiem izdevumiem. Tai pat laikā pārdošanas un tirdzniecības segments veiksmīgi virzīja jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanu, kas uzlabos klientu apkalpošanas kvalitāti.
| Koncerna galvenie rādītāji | 9M 2020 | 9M 2019 | 9M 2018 |
|---|---|---|---|
| Pārdotā dabasgāze, GWh | 8 369 | 12 451 | 10 111 |
| Darbinieku skaits, vidēji | 994 | 990 | 993 |
| Sadales līniju garums, km | 5 317 | 5 256 | 5 238 |
| Koncerna galvenie finanšu rādītāji | 9M 2020 | 9M 2019 | 9M 2018 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums | 132 290 | 258 516 | 256 237 |
| EBITDA | 29 710 | 14 427 | 27 877 |
| EBITDA, % | 22.5 | 5.6 | 10.9 |
| EBIT | 19 516 | 5 394 | 19 146 |
| EBIT, % | 14.8 | 2.1 | 7.5 |
| Neto peļņa | 17 683 | 2 832 | 18 554 |
| Neto peļņas rentabilitāte, % | 13.4 | 1.1 | 7.2 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.44 | 0.07 | 0.47 |
| P/E | 23.41 | 140.89 | 23.23 |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients | 4.37 | 3.40 | 2.44 |
| Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR) | Aprēķina formulas |
|---|---|
| EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas) |
EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums |
| EBITDA, % (jeb EBITDA marža) |
𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| EBIT (Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem) |
EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi |
| EBIT, % (jeb EBIT marža) |
𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR |
𝑃𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju) |
𝑉𝑖𝑒𝑛𝑎𝑠 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 (𝑝ē𝑑ē𝑗ā) P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢 |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients Uzņēmuma spēja samaksāt īstermiņa saistības. |
Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠 |
Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE
Pēc stabilizēšanās perioda 2019. gada pēdējos mēnešos, tirgus cenas atkal ievērojami kritās 2020. gada pirmajos sešos mēnešos, taču sākot ar jūliju ir vērojams cenu pieaugums. Lai gan Brent SPOT cena, atspoguļojot negatīvo koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku, sasniedza tās zemāko punktu 2020. gada aprīļa beigās, tā nedaudz atkopās maijā – augustā, bet septembrī sakarā ar koronavīrusa otrā viļņa ierobežojumiem pasaulē atsākās cenu lejupslīde. Tai pat laikā GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas
reģionā, laika posmā no 2020. gada janvāra līdz septembrim kritās par 45%, tai pat laikā ar jūliju ir vērojams cenu pieaugums. Kopā ar koronavīrusu, neierasti augsta gaisa temperatūra Ziemeļrietumeiropā apkures mēnešu laikā noveda pie globāla dabasgāzes pieprasījuma krituma. Jauns Krievijas – Ukrainas dabasgāzes tranzīta darījums, kas tika noslēgts pēdējā brīdī, novēršot piegāžu pārrāvuma risku, neierasti augsts krātuvju piepildījums marta beigās un sākotnēji Āzijas tirgiem paredzētu SDG kravu novirzīšana uz Eiropu
būtiski palielināja brīvi pieejamo dabasgāzes piegāžu apjomu Ziemeļrietumeiropā.
Situācija saistībā ar atkopšanos pēc koronavīrusa vēl aizvien ir neskaidra, jo daudzviet pasaulē turpinās vīrusa izplatība un valstu valdības pieņem dažāda mēroga ierobežojumus, lai mazinātu vīrusa izplatību. Eiropā un Latvijā esošie ierobežojumi mazāk ietekmē enerģijas patēriņu salīdzinot ar pavasari un visticamāk patēriņa noteicošais faktors būs ziemas laikapstākļi.
Saskaņā ar Latvijas Bankas (LB) makroekonomiskajām prognozēm, kuras tika pārskatītas 2020. gada septembrī, Latvijas IKP kritums tiek prognozēts -4.7% apmērā 2020. gadā. Savukārt LB riska scenārijs, kas iekļauj koronavīrusa otrā viļņa iespējamo ietekmi, paredz, ka IKP kritums būs ievērojami lielāks (līdz -6.7%). Savā jaunākajā oktobra Pasaules ekonomikas apskatā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē negatīvu globālās ekonomikas pieaugumu -4.4% apmērā 2020. gadā. Tai pat laikā SVF sagaida, ka
NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ
Kopš 2020. gada 1. janvāra dabasgāzes lietotāji Somijā var brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju un saņemt dabasgāzi no Baltijas gāzes tirgotājiem caur Balticconnector gāzesvadu, kas savieno Somiju un Igauniju.
2020. gada 12. martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) lietošanas noteikumus 2020./2021. gada sezonai.
2020. gada 14. martā sakarā ar Covid-19 pandēmiju tika izsludināta ārkārtējā situācija valstī, kas beidzās 2020. gada 9. jūnijā. AS "Latvijas Gāze" klientu apkalpošanu nodrošināja tikai attālināti.
2020. gada 17. martā un 2020. gada 21. maijā IPGK krātuves jaudas bija izpārdotas. Pieprasījums globālā ekonomika atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem jau 2021. gadā (+5.2%). Prognozētā visaptverošā ekonomiskās aktivitātes lejupslīde ietekmēs arī pieprasījumu pēc dabasgāzes Baltijas reģionā. Reģionālā līmenī apjomīgās SDG piegādes Klaipēdas SDG terminālim atspoguļo patlaban lielo SDG piedāvājumu pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu. Zemas absolūtās dabasgāzes cenas un plaša pieejamība 2020. gada deviņos mēnešos saasināja konkurenci Latvijas un reģionālajā dabasgāzes tirgū. Pieauga spiediens uz pārdošanas rentabilitāti, un vairāki klienti, vēloties izmantot zemās tirgus cenas, centās panākt cenu nosacījumu pārskatīšanu vai uzlabošanu esošajos līgumos. Tāpat nelabvēlīgo tirgus apstākļu iespaidā samazinājās dabasgāzes pieprasījums elektroenerģijas ražošanas segmentā. AS "Latvijas Gāze" paredz, ka pastāvīgi liels SDG piegāžu apjoms Baltijas reģionā 2020. gadā vēl vairāk saasinās piedāvājuma konkurenci un var novest pat pie īslaicīgas pārprodukcijas pēc kopējā dabasgāzes pieprasījuma vājināšanās.
pēc krātuves jaudām vairākas reizes pārsniedza pieejamās krātuves jaudas.
- 2020. gada 25. jūnijā norisinājās AS "Latvijas Gāze" ikgadējā akcionāru sapulce.
- Kopš 2020. gada 10. augusta AS "Latvijas Gāze" ir jauns logo un vizuālā identitāte.
- 2020. gada 17. augustā AS "Latvijas Gāze" valdei pievienojās Inga Āboliņa, kuras pārziņā ir Sabiedrības finanšu jautājumi.
- 2020. gada 21. augustā Latvijas infektoloģijas centrā demonstrēja medicīniskās iekārtas un ierīces, kuras tika iegādātas par AS "Latvijas Gāze" aprīlī ziedotajiem 100 tūkstošiem EUR.
- 2020. gada 26. augustā AS "Latvijas Gāze" piedalījās "Dienas Bizness" organizētajā konferencē "Siltumapgāde 2020".
SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI
Sadales segments: AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir lielākais Latvijas Gāze koncernā pēc aktīvu vērtības. 2020. gada trešā ceturkšņa beigās tā aktīvu vērtība bija 331.3 miljoni EUR jeb 72% no Koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segments sasniedza neto apgrozījumu 33.9 miljonu EUR apmērā un EBITDA 14.0 miljonu EUR apmērā (kritums par 4.4% un 1.7%, salīdzinot ar 2019. gada trešo ceturksni, attiecīgi). Sadales pakalpojumi tiek regulēti un kalpo kā galvenais AS "Gaso" ieņēmumu avots. Neto apgrozījuma kritums galvenokārt saistīts ar mazāku Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas noslodzi 2020. gada janvārī – septembrī sakarā ar neierasti augsto gaisa temperatūru. Segmenta 2020. gada deviņu mēnešu peļņa pirms nodokļiem sasniedza 4.5 miljonus EUR un bija par 18.9% zemāka, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā.
Pārdošanas un tirdzniecības segments: AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība uz 2020. gada 30. septembri bija 127.6 miljoni EUR. 2020. gada deviņos mēnešos segments uzrādīja neto apgrozījumu 98.4 miljonus EUR, kas ir par 56% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. Ievērojami zemāks neto apgrozījums ir saistīts ar zemākām pārdošanas cenām, kuras ietekmē notikumi globālajā dabasgāzes tirgū, kā arī zemākiem pārdošanas apjomiem, salīdzinot ar 2019. gada janvāri - septembri. 2020. gada deviņu mēnešu laikā segmenta EBITDA sasniedza 15.7 miljonus EUR un peļņa pirms nodokļiem bija 14.7 miljoni EUR, kamēr 2019. gada attiecīgajā periodā EBITDA bija 0.2 miljoni EUR un zaudējumi pirms nodokļiem bija (0.5) miljoni EUR.
ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES
Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.
Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu
FINANŠU RISKU VADĪBA
AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem. Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.
nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus. 2020. gada pirmajā ceturksnī Koncerns ieviesa papildu pasākumus, kas turpinājās arī otrajā un trešajā ceturksnī, lai pārvaldītu ar koronavīrusa izplatību saistīto ierobežojumu iespaidā pieaugušo kredītrisku. Lai mazinātu papildu risku no iespējamām klientu likviditātes problēmām, AS "Latvijas Gāze" ieviesa papildu pārbaudes procedūras un kredītpolitikas, lai aizsargātu savu finansiālo pozīciju, vienlaikus iespēju robežās atbalstot klientus.
Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un
DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM
AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem.
NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM
Ņemot vērā pieaugošos koronavīrusa izplatības riskus, Latvijā no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim ir atkārtoti izsludināta ārkārtējā situācija. Latvijas Gāzes koncerna vadība plāno ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. Šobrīd nav pieejama pietiekama informācija, lai ticami izvērtētu ārkārtējās situācijas ietekmi uz stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju. Līdz 2021. gada 31. maijam ir spēkā overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments patlaban ir pakļauts vairāk tirgus riskiem nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Sabiedrība aktīvi izmanto arī riska ierobežošanas instrumentus.
Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.
Koncerna finanšu rezultātiem. Izņemot augstāk minēto, no 2020. gada 30. septembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 9 mēnešu periodu, kas beidzas 2020. gada 30. septembrī (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.
Finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzas 2020. gada 30. septembrī, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
FINANŠU PĀRSKATI
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
| Uzņēmums | Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta | Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 |
| Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums |
www.lg.lv |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%) |
| Finanšu periods | 2020. gada 1. janvāris - 2020. gada 30. septembris |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pielikums | Koncerns 01.01- 30.09.2020 |
Koncerns 01.01- 30.09.2019 |
Sabiedrība 01.01- 30.09.2020 |
Sabiedrība 01.01- 30.09.2019 |
|
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 2 | 132 290 | 258 516 | 99 512 | 224 820 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 3 830 | 2 825 | 3 005 | 1 347 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (81 734) | (216 353) | (80 602) | (214 701) |
| Personāla izmaksas Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus |
5 | (18 553) | (18 820) | (3 437) | (3 338) |
| vērtības samazinājums | (10 194) | (9 033) | (891) | (512) | |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas Bruto peļņa / (zaudējumi) |
6 | (6 123) 19 516 |
(11 741) 5 394 |
(3 010) 14 577 |
(8 338) (722) |
| Finanšu izdevumi | (339) | (294) | (187) | (121) | |
| Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem | 19 177 | 5 100 | 14 390 | (843) | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1 494) | (2 268) | (1 494) | (2 268) | |
| Pārskata perioda peļņa / (zaudējumi) | 17 683 | 2 832 | 12 896 | (3 111) |
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | ||
|---|---|---|---|---|---|
| 01.01- | 01.01- | 01.01- | 01.01- | ||
| 30.09.2020 | 30.09.2019 | 30.09.2020 | 30.09.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pārskata perioda peļņa / (zaudējumi) | 17 683 | 2 832 | 12 896 | (3 111) | |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu | |||||
| Izmaiņas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervē | - | 98 | - | - | |
| Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi | - | 98 | - | - | |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie | |||||
| ienākumi / (zaudējumi) | 17 683 | 2 930 | 12 896 | (3 111) |
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
BILANCE
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 30.09.2020 | 31.12.2019 | 30.09.2020 | 31.12.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| AKTĪVS | |||||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||||
| Nemateriālie aktīvi | 7 | 8 140 | 8 137 | 4 825 | 4 799 |
| Pamatlīdzekļi | 8 | 309 452 | 312 650 | 2 558 | 2 729 |
| Tiesības lietot aktīvus | 45 | 384 | 317 | 384 | |
| Līdzdalība | 9 | - | - | 194 534 | 194 534 |
| Pārējie debitori | 72 | 32 | 5 | 6 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 317 709 | 321 203 | 202 239 | 202 452 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||||
| Krājumi | 10 | 42 014 | 50 105 | 40 427 | 48 872 |
| Avansa maksājumi par krājumiem | 15 138 | 5 829 | 15 138 | 5 828 | |
| Debitori | 18 522 | 26 955 | 16 484 | 23 813 | |
| Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā | |||||
| iegādes vērtībā | 3 710 | 9 426 | 3 652 | 9 363 | |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 1 352 | 1 725 | 668 | 1 395 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 60 502 | 48 995 | 43 852 | 38 487 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 141 238 | 143 035 | 120 221 | 127 758 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA | 458 947 | 464 238 | 322 460 | 330 210 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
BILANCE (turpinājums)
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 30.09.2020 | 31.12.2019 | 30.09.2020 | 31.12.2019 | ||
| PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pašu kapitāls | |||||
| Akciju kapitāls | 55 860 | 55 860 | 55 860 | 55 860 | |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20 376 | 20 376 | 20 376 | 20 376 | |
| Rezerves Nesadalītā peļņa |
190 531 117 071 |
195 597 111 878 |
204 494 18 787 |
204 494 23 447 |
|
| Pašu kapitāls kopā: | 383 838 | 383 711 | 299 517 | 304 177 | |
| Saistības | |||||
| Ilgtermiņa saistības | |||||
| Aizņēmumi | 11 | 22 750 | 25 667 | - | - |
| Nomas saistības | 23 | 292 | 227 | 292 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 12 | 18 169 | 18 434 | - | - |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām |
1 820 | 1 757 | 57 | 57 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 42 762 | 46 150 | 284 | 349 | |
| Īstermiņa saistības | |||||
| Parādi piegādātājiem un | |||||
| darbuzņēmējiem | 4 984 | 5 489 | 5 113 | 8 249 | |
| Aizņēmumi | 11 | 3 500 | 3 500 | - | - |
| Nomas saistības | 25 | 93 | 93 | 93 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 12 | 1 176 | 1 138 | 112 | 92 |
| Pārējās saistības | 13 | 22 662 | 24 157 | 17 341 | 17 250 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 32 347 | 34 377 | 22 659 | 25 684 | |
| Saistības kopā: | 75 109 | 80 527 | 22 943 | 26 033 | |
| PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA | 458 947 | 464 238 | 322 460 | 330 210 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pārvēr tēšanas rezerve |
Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2018. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 126 976 | 103 | 107 040 | 310 355 |
| Darījumi ar akcionāriem | ||||||
| Dividendes Darījumi ar akcionāriem |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| pamatlīdzekļu norakstīšana | - | - | (6 593) | - | 6 593 | - |
| Apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 20 190 | 20 190 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 74 704 | 407 | - | 75 111 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 74 704 | 407 | 20 190 | 95 301 |
| 2019. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 195 087 | 510 | 111 878 | 383 711 |
| Darījumi ar akcionāriem: | ||||||
| Dividendes | - | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un |
- | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| pamatlīdzekļu norakstīšana | - | - | (5 066) | - | 5 066 | - |
| Apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 17 683 | 17 683 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | - | - | 17 683 | 17 683 |
| 2020. gada 30. septembrī | 55 860 | 20 376 | 190 021 | 510 | 117 071 | 383 838 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve |
Reorga nizācijas rezerves |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2018. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (85) | 204 545 | 25 692 | 306 388 |
| Darījumi ar akcionāriem | ||||||
| Dividendes | - | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā: | - | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| Citi apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 19 700 | 19 700 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 34 | - | - | 34 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 34 | - | 19 700 | 19 734 |
| 2019. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (51) | 204 545 | 23 447 | 304 177 |
| Darījumi ar akcionāriem: | ||||||
| Dividendes | - | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā | - | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| Citi apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 12 896 | 12 896 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | - | - | 12 896 | 12 896 |
| 2020. gada 30. septembrī | 55 860 | 20 376 | (51) | 204 545 | 18 787 | 299 517 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 01.01- | 01.01- | 01.01- | 01.01- | |
| 30.09.2020 EUR'000 |
30.09.2019 EUR'000 |
30.09.2020 EUR'000 |
30.09.2019 EUR'000 |
|
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības | ||||
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 19 177 | 5 100 | 14 390 | (843) |
| Korekcijas: | ||||
| - pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus | ||||
| nolietojums | 8 697 | 7 632 | 351 | 197 |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija | 1 514 | 1 409 | 540 | 315 |
| - zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas | 203 | 39 | - | - |
| - procentu izdevumi | 339 | 293 | 186 | 121 |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | ||||
| - debitoros | 17 575 | 22 773 | 13 754 | 20 070 |
| - krājumos | 8 091 | 40 123 | 8 445 | 40 242 |
| - avansa maksājumos par krājumiem | (9 311) | (16 350) | (9 310) | (16 361) |
| - kreditoros | (5 925) | (12 224) | (2 762) | (10 195) |
| Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1 494) | (2 205) | (1 494) | (2 205) |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības | 38 866 | 46 590 | 24 100 | 31 341 |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | ||||
| Pamatlīdzekļu iegāde | (5 217) | (6 125) | (132) | (2 080) |
| Nemateriālo aktīvu iegāde | (1 425) | (2 579) | (810) | (1 977) |
| Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie | ||||
| ienākumi | 95 | 39 | - | - |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (6 547) | (8 665) | (942) | (4 057) |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | ||||
| Samaksātais overdrafts | - | (4 955) | - | (4 955) |
| Samaksātais aizņēmums | (2 917) | (2 917) | - | - |
| Samaksātās nomas | - | (25) | (51) | (25) |
| Samaksātie procenti | (339) | (293) | (186) | (121) |
| Izmaksātās dividendes | (17 556) | (21 945) | (17 556) | (21 945) |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | (20 812) | (30 135) | (17 793) | (27 046) |
| Neto naudas plūsma | 11 507 | 7 790 | 5 365 | 238 |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā |
48 995 | 16 280 | 38 487 | 4 845 |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās |
60 502 | 24 070 | 43 852 | 5 083 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle
PIELIKUMI
1. Segmentu informācija
- un 2019. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.
Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.
Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).
| Koncerns 9 mēneši 2020 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 15 697 | 14 013 | 29 710 |
| Nolietojums un amortizācija | (840) | (9 354) | (10 194) |
| Finanšu izdevumi | (187) | (152) | (339) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 14 670 | 4 507 | 19 177 |
| Koncerns 9 mēneši 2019 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 173 | 14 254 | 14 427 |
| Nolietojums un amortizācija | (512) | (8 521) | (9 033) |
| Finanšu izdevumi | (121) | (173) | (294) |
| Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem | (460) | 5 560 | 5 100 |
| Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība | 9 mēneši 2020 |
9 mēneši 2019 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 15 468 | (212) |
| Nolietojums un amortizācija | (891) | (510) |
| Finanšu izdevumi | (187) | (121) |
| Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem | 14 390 | (843) |
Latvijas Gāze koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 30. septembrī
| Koncerns 9 mēneši 2020 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 680 | 7 030 | 7 710 |
| Segmentu aktīvi 30.09.2020 | 127 648 | 331 299 | 458 947 |
| Koncerns 9 mēneši 2019 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 3 407 | 5 165 | 8 572 |
| Segmentu aktīvi 30.09.2019 | 113 972 | 263 356 | 377 328 |
| Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība 9 mēneši | 2020 | 2019 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 680 | 3 407 |
| Segmentu aktīvi 30.09. | 322 460 | 310 729 |
2. Ieņēmumi
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši 2020 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas atzītas par |
77 557 (1 098) |
21 225 - |
32 377 - |
131 159 (1 098) |
| ieņēmumiem | 653 | 77 | 791 | 1 521 |
| Citi ieņēmumi | - | - | 708 | 708 |
| 77 112 | 21 302 | 33 876 | 132 290 |
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši 2019 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| Koriģēts | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
| Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas atzītas par |
207 975 (1 735) |
15 444 - |
34 051 - |
257 470 (1 735) |
| ieņēmumiem | 941 | 460 | 1 380 | 2 781 |
| Citi ieņēmumi | ||||
| 207 181 | 15 904 | 35 431 | 258 516 |
* Ieņēmumi no balansēšanas pakalpojumiem uzrādīti atsevišķi no Segmentu ieņēmumiem, kā arī precizēti starpsegmentu ieņēmumi, salīdzinot ar finanšu pārskatiem par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī.
Latvijas Gāze koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 30. septembrī
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | |||
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši 2020 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Segmentu ieņēmumi | 77 557 | 21 225 | 98 782 | |
| Citi ieņēmumi | 653 | 77 | 730 | |
| 78 210 | 21 302 | 99 512 |
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | |||
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši 2019 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Segmentu ieņēmumi | 207 975 | 15 444 | 223 419 | |
| Citi ieņēmumi | 941 | 460 | 1 401 | |
| 208 916 | 15 904 | 224 820 |
3. Pārējie ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši | 9 mēneši | 9 mēneši | 9 mēneši | |
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības | ||||
| guvums | 2 228 | - | 2 228 | - |
| Citi ieņēmumi | 1 602 | 2 825 | 777 | 1 347 |
| 3 830 | 2 825 | 3 005 | 1 347 |
- gadā pārējo ieņēmumu pozīcijā ietilpst neto summa 2 228 tūkstoši EUR no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 791 tūkstotis EUR no šīs summas ir attiecināms uz operatīvajām darbībām pārskata perioda 9 mēnešos. Atlikušā atlikto atvasināto finanšu instrumentu summa 1 437 tūkstoši EUR tiek novērtēta pēc tirgus vērtības principa bilances datumā. 2 818 tūkstoši EUR ir attiecināmi uz operatīvo darbību 2020. gadā un (1 381) tūkstotis EUR ir attiecināms uz operatīvo darbību 2021. gadā.
4. Materiālu izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši | 9 mēneši | 9 mēneši | 9 mēneši | |
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 80 798 | 215 241 | 80 565 | 214 667 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 936 | 1 112 | 37 | 34 |
| 81 734 | 216 353 | 80 602 | 214 701 |
5. Personāla izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši | 9 mēneši | 9 mēneši | 9 mēneši | |
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 14 028 | 14 232 | 2 577 | 2 513 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 3 333 | 3 413 | 578 | 591 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 949 | 941 | 139 | 131 |
| Pārējās personāla izmaksas | 243 | 234 | 143 | 103 |
| 18 553 | 18 820 | 3 437 | 3 338 |
6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| Koncerns 9 mēneši 2020 |
Koncerns 9 mēneši 2019 |
Sabiedrība 9 mēneši 2020 |
Sabiedrība 9 mēneši 2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi Pārdošanas un reklāmas izmaksas |
- 507 |
5 019 518 |
- 333 |
5 019 346 |
| Telpu un teritorijas izmaksas | ||||
| (noma, elektrība, apsardze un citi pakalpojumi) | 1 035 | 1 169 | 153 | 272 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 726 | 839 | 705 | 734 |
| Biroja un citas administratīvās izmaksas | 1 275 | 1 360 | 639 | 592 |
| Nodokļi un nodevas | 745 | 775 | 458 | 464 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 1 353 | 1 304 | 637 | 593 |
| Citas izmaksas | 482 | 757 | 85 | 318 |
| 6 123 | 11 741 | 3 010 | 8 338 |
- gadā nav atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumu. 2019. gadā pārējo saimniecisko darbības izmaksu pozīcijā ietilpst neto summa 5 019 tūkstoši EUR no finanšu riska ierobežošanas darbībām. (7 216) tūkstoši EUR no šīs summas ir attiecināms uz operatīvajām darbībām 9 mēnešu pārskata periodā. Atlikušā atlikto atvasināto finanšu instrumentu summa 2 197 tūkstoši EUR tiek novērtēta pēc tirgus vērtības principa bilances datumā. 950 tūkstoši EUR ir attiecināmi uz operatīvo darbību 2019. gadā un 1 247 tūkstoši EUR ir attiecināmi uz operatīvo darbību 2020. gadā.
7. Nemateriālie aktīvi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 9 mēneši | 9 mēneši | |||
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||||
| Perioda sākumā | 20 967 | 17 558 | 5 468 | 3 541 |
| Iegādāti | 1 518 | 3 410 | 566 | 1 928 |
| Norakstīti | - | (1) | - | (1) |
| Perioda beigās | 22 485 | 20 967 | 6 034 | 5 468 |
| Amortizācija | ||||
| Perioda sākumā | 12 830 | 10 914 | 669 | 200 |
| Amortizācija pārskata gadā | 1 515 | 1 917 | 540 | 470 |
| Par norakstīto | - | (1) | - | (1) |
| Perioda beigās | 14 345 | 12 830 | 1 209 | 669 |
| Atlikusī vērtība uz perioda beigām | 8 140 | 8 137 | 4 825 | 4 799 |
8. Pamatlīdzekļi
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2019 | 650 929 | 38 835 | 16 443 | 1 079 | 707 286 |
| Iegādāts | 2 687 | 1 498 | 414 | 1 183 | 5 782 |
| Pārklasificēts | - | - | 1 | (1) | - |
| Norakstīts | (624) | (482) | (290) | - | (1 396) |
| 30.09.2020 | 651 658 | 39 851 | 16 568 | 2 261 | 711 672 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2019 | 358 636 | 23 998 | 12 002 | - | 394 636 |
| Aprēķināts | 5 850 | 1 810 | 1 003 | - | 8 663 |
| Norakstīts | (404) | (432) | (281) | - | (1 117) |
| 30.09.2020 | 364 082 | 25 376 | 12 724 | - | 402 182 |
| Atlikusī bilances vērtība 30.09.2020 | 288 910 | 14 475 | 3 844 | 2 261 | 309 490 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 292 293 | 14 837 | 4 441 | 1 079 | 312 650 |
Latvijas Gāze koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 30. septembrī
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2018 | 545 105 | 32 620 | 15 565 | 393 | 593 683 |
| Iegādāts | 6 325 | 2 236 | 1 490 | 718 | 10 769 |
| Pārvērtēts | 100 552 | 4 900 | - | - | 105 452 |
| Norakstīts | (1 053) | (921) | (612) | (32) | (2 618) |
| 31.12.2019 | 650 929 | 38 835 | 16 443 | 1 079 | 707 286 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2018 | 323 273 | 20 697 | 11 248 | - | 355 218 |
| Aprēķināts | 7 206 | 2 320 | 1 335 | - | 10 861 |
| Pārvērtēts | 28 913 | 1 835 | - | - | 30 748 |
| Norakstīts | (756) | (854) | (581) | - | (2 191) |
| 31.12.2019 | 358 636 | 23 998 | 12 002 | - | 394 636 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 292 293 | 14 837 | 4 441 | 1 079 | 312 650 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018 | 221 832 | 11 923 | 4 317 | 393 | 238 465 |
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2019 | 1 811 | - | 1 593 | 1 | 3 405 |
| Iegādāts | - | - | 114 | - | 114 |
| Pārvietots | - | - | 1 | (1) | - |
| Norakstīts | - | - | (4) | - | (4) |
| 30.09.2020 | 1 811 | - | 1 704 | - | 3 515 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2019 | 18 | - | 658 | - | 676 |
| Aprēķināts | 54 | - | 230 | - | 284 |
| Norakstīts | - | - | (3) | - | (3) |
| 30.09.2020 | 72 | - | 885 | - | 957 |
| Atlikusī bilances vērtība 30.09.2020 | 1 739 | - | 819 | - | 2 558 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 1 793 | - | 935 | 1 | 2 729 |
Latvijas Gāze koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 30. septembrī
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2018 | - | - | 1 263 | - | 1 263 |
| Iegādāts | 1 811 | - | 371 | 1 | 2 183 |
| Norakstīts | - | - | (41) | - | (41) |
| 31.12.2019 | 1 811 | - | 1 593 | 1 | 3 405 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2018 | - | - | 415 | - | 415 |
| Aprēķināts | 18 | - | 272 | - | 290 |
| Norakstīts | - | - | (29) | - | (29) |
| 31.12.2019 | 18 | - | 658 | - | 676 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 1 793 | - | 935 | 1 | 2 729 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018 | - | - | 848 | - | 848 |
9. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā
| Sabiedrība | |
|---|---|
| EUR'000 | |
| Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017 | 194 534 |
| Bilances vērtība 30.09.2020 un 31.12.2019 | 194 534 |
| Piederošās daļas | 30.09.2020 | 31.12.2019 |
|---|---|---|
| AS "Gaso" | 100 % | 100 % |
| Meitas sabiedrības pašu kapitāls |
Meitas sabiedrības pašu kapitāls |
Meitas sabiedrības peļņa 9 mēneši |
Meitas sabiedrības peļņa 9 mēneši |
|
|---|---|---|---|---|
| 30.09.2020 | 31.12.2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| AS "Gaso" | 278 854 | 274 067 | 4 787 | 5 943 |
10. Krājumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 30.09.2020 | 31.12.2019 | 30.09.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 40 427 | 48 872 | 40 427 | 48 872 |
| Materiāli un rezerves daļas | 1 657 | 1 304 | - | - |
| Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | (70) | (71) | - | - |
| 42 014 | 50 105 | 40 427 | 48 872 |
11. Aizņēmumi
| Koncerns 30.09.2020 |
Koncerns 31.12.2019 |
Sabiedrība 30.09.2020 |
Sabiedrība 31.12.2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Aizņēmums no AS "SEB banka" | ||||
| - aizņēmuma ilgtermiņa daļa | 22 750 | 25 667 | - | - |
| - aizņēmuma īstermiņa daļa | 3 500 | 3 500 | - | - |
| 26 250 | 29 167 | - | - |
- gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR. Sabiedrībai ir pieejams overdrafts. Overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.
12. Nākamo periodu ieņēmumi
| Koncerns 30.09.2020 |
Koncerns 31.12.2019 |
Sabiedrība 30.09.2020 |
Sabiedrība 31.12.2019 |
||
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | |||||
| Ilgtermiņa daļa | 18 169 | 18 434 | - | - | |
| Īstermiņa daļa | 1 064 | 1 046 | - | - | |
| Citi nākamo periodu ieņēmumi: | |||||
| Īstermiņa daļa | 112 | 92 | 112 | 92 | |
| 19 345 | 19 572 | 112 | 92 |
13. Pārējās saistības
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 30.09.2020 | 31.12.2019 | 30.09.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 13 335 | 10 843 | 13 181 | 10 793 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti | 1 499 | 1 258 | 1 499 | 1 258 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 2 126 | 3 839 | 1 657 | 2 774 |
| Uzkrātās izmaksas | 2 860 | 4 431 | 388 | 1 081 |
| Akcīzes nodoklis | 226 | 892 | 223 | 887 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 956 | 901 | 141 | 141 |
| Darbinieku atalgojums | 829 | 839 | 168 | 151 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 468 | 701 | 31 | 101 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 253 | 338 | 42 | 33 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 45 | - | - | - |
| Dabas resursu nodoklis | 2 | 6 | - | - |
| Pārējās īstermiņa saistības | 63 | 109 | 11 | 31 |
| 22 662 | 24 157 | 17 341 | 17 250 |
14. Galvenās grāmatvedības politikas
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.
Sagatavošanas pamats
AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.
Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.
Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.
Finanšu instrumenti
Finanšu aktīvu klasifikācija
Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:
- tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
- tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.
Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.
Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana
Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.
Novērtēšana
Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā, to pārvērtē peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Parāda instrumenti
Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.
Amortizētā iegādes vērtība
Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / izdevumos. Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / izdevumos.
Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:
- pircēju un pasūtītāju parādi;
- uzkrātie ieņēmumi;
- rezervētie līdzekļi un banku depozīti;
- nauda un naudas ekvivalenti.
Pašu kapitāla instrumenti
Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.
Vērtības samazinājums
Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.
Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:
- objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
- naudas vērtību laikā un
- visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.
Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.
Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.
Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.
Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.
Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.
Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.
Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.
Akcīzes nodoklis
Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.
Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale
Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".
Pieslēguma maksas
Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.
Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem
Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai un Koncernam par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus. Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.
Finansēšanas komponente
Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.
Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošanas laikā. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.
Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| gadi | |
|---|---|
| Ēkas | 20 - 100 |
| Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu | 40 - 70 |
| Iekārtas un mašīnas | 5 - 30 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 3 - 10 |
Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks tiek pārskatīts un pēc vajadzības koriģēts katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.
Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums
Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
Krājumi
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
Noma (grāmatvedības politika, kas piemērota no 2019. gada 1. janvāra)
Sabiedrība ir nomnieks. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:
fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
- summas, kuras Koncernam ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
- pirkuma iespējas izpildes cenu, ja grupa ir pietiekami pārliecināta, ka izmantos šo iespēju, un
- soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka grupa izmantos šo iespēju.
Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.
Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2020. gada 30. septembrī un 2019. gada 31. decembrī ir izmantota 3.33% diskonta likme.
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.
Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:
nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
- visas sākotnējās tiešās izmaksas un
- atjaunošanas izmaksas.
Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja grupa ir pamatoti pārliecināta, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas
tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr grupa pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tā ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.
Konsolidācijas principi
Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.
Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.
Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.
Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā
Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".
Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:
- Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
- Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
- AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.
Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.
Šīs reorganizācijas rezultātā Koncerns un Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.
Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.
Informācijas sniegšana par segmentiem
Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t. i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.
Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem
Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.
Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas
Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.
Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.
Uzkrājumi
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Darbinieku labumi
Algas, piemaksas un prēmiju plāni
Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem
attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas
Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi
Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.
Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.
Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.
Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.
Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.
Ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.
Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2020. gada 30. septembrī un 2019. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.
15. Notikumi pēc bilances datuma
Ņemot vērā pieaugošos koronavīrusa izplatības riskus, Latvijā no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim ir atkārtoti izsludināta ārkārtējā situācija. Latvijas Gāzes koncerna vadība plāno ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. Šobrīd nav pieejama pietiekama informācija, lai ticami izvērtētu ārkārtējās situācijas ietekmi uz Koncerna finanšu rezultātiem. Izņemot augstāk minēto, no 2020. gada 30. septembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.