Latvijas Gaze

Interim / Quarterly Report • Aug 12, 2015

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze"

neauditēts 2015. gada 6 mēnešu finanšu pārskats

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu

prasībām

Rīgā, 2015

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 5
Ziņojums par Valdes atbildību 11
Bilance 12
Peļņas vai zaudējumu aprēķins 13
Apvienotais ienākumu pārskats 13
Naudas plūsmas pārskats 14
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā 15
Pielikumi 16

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	AS "Latvijas Gāze"
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991. gada 25. marts
	Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004. gada 20. decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV – 1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2 %) Gazprom PAS (34,0 %) ITERA Latvija SIA (16,0 %)
Pārskata periods	2015. gada 1. janvāris – 30. jūnijs

Valdes locekļi (pilnvaru termiņš no 2012. gada 16. augusta līdz 2015. gada 16. augustam, Mario Nullmeiera pilnvaru termiņš no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim) - vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati, pēdējā darba pieredze un izglītība

Padomes locekļi (pilnvaru termiņš no 2015. gada 3. jūlija līdz 2018. gada 2.jūlijam) - vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati, pēdējā darba pieredze un izglītība

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) - Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja padomes priekšsēdētājs vietnieks Kopš 2003. g. 20. marta Gāzes un šķidro ogļūdeņražu Kopš 1996 SIA "ITERA Latvija", prezidents tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, AAS Gazprom; Vadības komitejas loceklis, AAS Gazprom 1970 – 1972 Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra 1983 - 1984 Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas 1997 Absolvējis D. F. Ustinova vārdā nosauktajā Baltijas universitāte, starptautisko attiecību fakultāte valsts tehniskajā universitātē Sanktpēterburgā - Impulsu ierīču un automatizēto rotācijas līniju inženierija 2002 Absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitāti – Kredītu teorija un finanšu vadība Olivers Gīze (Oliver Giese) - padomes Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) - priekšsēdētāja vietnieks padomes loceklis Kopš 2011.gada E.ON Global Commodities SE/E.ON Kopš 2012.gada E.ON Ruhrgas International GmbH valdes Ruhrgas Vecākais viceprezidents infrastruktūras loceklis pārvaldības jautājumos 2009 - 2012 E.ON Ruhrgas korporatīvo tiesību vadītājs 2007 - 2010 E.ON AG Viceprezidents gāzes infrastruktūras pārvaldības jautājumos / Regulējuma un Doktora grāds tiesību zinātnēs infrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks / Viceprezidents tirgus regulējuma jautājumos
Maģistra grāds biznesa administrācijā
Jorgs Tumats (Jörg Tumat) - padomes Uve H. Fips (Uwe H. Fip) – padomes loceklis loceklis Kopš 2002.gada E.ON Ruhrgas AG – vecākais viceprezidents,
gāzes piegādes austrumu nodaļas vadītājs Kopš 2013.gada E.ON Russia valdes loceklis 2006 – 2013 AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes Maģistrs naftas inženierijā, grāds biznesa vadībā (diploms – priekšsēdētāja vietnieks komersants)
2001 – 2004 Hāgenas Universitāte, biznesa administrācijas diploms (Dipl.-Betriebswirt)
Damians Banjans (Damian Bunyan) – Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes padomes loceklis locekle
Kopš 2013. gada E.ON Global Commodities SE Biznesa Kopš 2013.gada AAS Rosneft viceprezidente, Gāzes biznesa procesu direktors attīstības departamenta vadītāja 2006 – 2013 E.ON IT rīkotājdirektors 2003-2012 AAS Gazprom valdes locekle 1977 Absolvējusi I. M. Gubkina vārdā nosaukto Maskavas
Kombinētais goda diploms biznesa administrācijā & Naftas un gāzes rūpniecības institūtu un ieguvusi inženieres sabiedrībā un valdībā kvalifikāciju naftas un gāzes vadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā, plānošanā un ekspluatācijā; pabeigusi aspirantūru I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtā
Nikolajs Dubiks (Николай Дубик) – Jeļena Karpeļa (Елена Карпель) - padomes
padomes loceklis locekle
Kopš 2008. gada AAS Gazprom Valdes loceklis, Kopš 2004. gada Gazprom Direktoru padomes locekle pēc Juridiskā departamenta vadītājs uzņēmuma akcionāru sapulces lēmuma
MBA grāds Krievijas Federācijas Nacionālā ekonomikas 1968 Korotčenko Kijevas Tautsaimniecības akadēmijā rūpniecības plānošanas specialitāte Tiesību zinātņu grāds Lomonosova Maskavas Valsts universitātē	institūts,
Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Padomes Jeļena Mihailova (Елена Михайлова) - Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks padomes locekle locekļu (līdz Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks
2015.gada 3. Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) - padomes loceklis Kopš 2012. gada AAS Gazprom Valdes locekle, Īpašumu jūlijam) vārdi, Jorgs Tumats (Jörg Tumat) – padomes loceklis pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta Uve H. Fips (Uwe H. Fip) – padomes loceklis uzvārdi, vadītāja, Rainers Links (Rainer Link) - padomes loceklis ieņemamie
2011 – 2012 AAS Gazprom Aktīvu pārvaldības un Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle korporatīvo attiecību departamenta vadītāja amati Nikolajs Dubiks (Николай Дубик) - padomes loceklis Jeļena Karpeļa (Елена Карпель) - padomes locekle
MBA grāds Krievijas Federācijas Nacionālā ekonomikas Jeļena Mihailova (Елена Михайлова) - padomes loceklis akadēmijā Tiesību zinātņu grāds Maskavas Valsts industriālajā universitātē

Valdes ziņojums

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas operators Latvijā. Sabiedrība nodrošina dabasgāzes piegādi 442,6 tūkst. klientu Latvijā, bet apkures sezonā – no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk tekstā – Inčukalna PGK) arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.

Sabiedrības mērķis ir stiprināt Sabiedrības vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriņa dažādību un nodrošinot Latvijā vienu no stabilākajām piegādēm Eiropā.

Sabiedrības vīzija ir izveidot Latviju par vienu no Eiropā lielākajiem dabasgāzes uzglabāšanas centriem, izmantojot mūsu valsts unikālās ģeoloģiskās struktūras.

Sabiedrības misija ir sniegt savu devumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot enerģētisko piegāžu drošību, nozares attīstību un cenu konkurētspēju.

Sabiedrības finansiālās darbības pamatprincipi ir šādi:

• investīcijas ar dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību saistītās infrastruktūras modernizācijā;
• investīcijas infrastruktūras attīstībā un pakalpojumu kvalitātē;
• konkurētspējīga dabasgāzes un pakalpojumu cena;
• peļņa, kas ļauj veikt investīcijas un izmaksāt dividendes atbilstoši starptautiskajai dabasgāzes nozares praksei. Šādu peļņas apmēru regulē Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nosakot kapitāla atdeves lielumu.

1. Sabiedrības darbība pārskata periodā

Sabiedrība 2015. gada 6 mēnešos patērētājiem pārdeva 628,6 milj.nm³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2014. gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 8,8 %. Dabasgāzes tirdzniecības apjomu samazinājums saistīts ar āra gaisa temperatūras atšķirībām, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu.

Gāzes iesūknēšanas sezona Inčukalna PGK tika uzsākta 2015. gada 27. maijā. Uzsākot dabasgāzes iesūknēšanu, aktīvās gāzes krājumi Inčukalna PGK bija 448,2 milj.m³ . 2015.gada pirmajā pusgadā krātuvē tika iesūknēti 433,7 milj.m³ gāzes.

2015.gada 6 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 235,6 milj. EUR, kas ir par 11,6 % mazāk nekā attiecīgajā 2014. gada periodā.

Ieņēmumu samazinājums pret 2014. gada attiecīgo periodu saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības apjoma izmaiņām un to, ka 2015. gada 6 mēnešos naftas produktu kotāciju un valūtas kursu izmaiņu rezultātā rūpnieciskajiem lietotājiem un iedzīvotājiem tika piemēroti dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi, kas atbilda dabasgāzes tirdzniecības cenai, kas bija par 5,4 % zemāka nekā 2014. gada 6 mēnešos. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2014. gadu, samazinājās gan rūpnieciskajā, gan mājsaimniecību klientu sektorā.

1. gada 6 mēnešus Sabiedrība pabeidza ar 10,3 milj. EUR lielu peļņu, kas ir par 3,7 % mazāka nekā attiecīgajā 2014.gada periodā, kad peļņa bija 10,7 milj. EUR.

Kapitālieguldījumu programmas ietvaros 2015.gada 6 mēnešos apgūti 11,9 milj. EUR investīciju līdzekļi, kas galvenokārt izmantoti sadales un pārvades gāzesvadu renovācijai, urbumu rekonstrukcijai.

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata periodā (turpinājums)

Sabiedrības galvenie rādītāji:

	2015 6M EUR'000	2014 6M EUR'000	2013 6M EUR'000
Neto apgrozījums	235 418	266 378	335 317
Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA)	31 887	32 275	32 947
Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas
pret neto apgrozījumu (EBITDA %)	13,54	12,12	9,83
Operatīvās darbības peļņa	14 995	15 445	16 437
Operatīvās darbības rentabilitāte (%)	6,37	5,80	4,90
Pārskata perioda peļņa	10 284	10 690	10 841
Neto rentabilitāte (%)	4,37	4,01	3,23
Kopējā likviditāte	3,03	2,35	2,21
Kopējie aktīvi	780 816	819 852	827 118
Pašu kapitāls	620 559	619 559	618 210
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROA), %	1,28	1,30	1,32
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	1,66	1,73	1,75
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900
	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz akciju	0,258	0,268	0,272
Akcijas pēdējā cena pret peļņu uz akciju (P/E)	38,72	37,32	35,09
Akcijas bilances vērtība (BV)	15,55	15,53	15,49
Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances
vērtību (P/BV)	0,64	0,64	0,62
Akcijas cena perioda beigās	9,98	10,00	9,53

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam". Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VŅIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām. Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par EUR 72 milj.

Valdes ziņojums (turpinājums)

2. Pētniecības un attīstības pasākumi (turpinājums)

2011.gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi 360 milj. EUR un 190 milj. EUR apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti tika iekļauti Eiropas kopējās nozīmes projektu pirmajā sarakstā. Inčukalna PGK modernizācijas un paplašināšanas projektu AS "Latvijas Gāze" 2014.gadā iesniedza Eiropas Komisijai finansējuma saņemšanai, taču Eiropas Komisija pagaidām šim projektam finansējumu nepiešķīra. Pašreiz notiek otrā Eiropas kopējās nozīmes projektu saraksta sagatavošanas darbi, un Sabiedrība iekļaušanai sarakstā atkārtoti ir iesniegusi abus projektus, kā to paredz Infrastruktūras regula.

3. Starptautiskā sadarbība

2014.gadā turpinājās darbs pie Eiropas kopējās nozīmes projektu realizācijas. Eiropas Komisija turpināja pārvades gāzesvadu Polijas-Lietuvas, Somijas-Igaunijas starpsavienojumu un reģionālā termināla Somijā vai Igaunijā projektu izvērtēšanu.

Pirmā projektu finansēšanas pieteikumu iesniegšanas kārta komersantiem sākās 2014.gada maijā. Noteiktajā termiņā Sabiedrība iesniedza dokumentus par finansējuma piešķiršanu Inčukalna PGK modernizācijas projekta pirmajam etapam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 21.novembra lēmumu Sabiedrības iesniegtais projekts finansējuma saņemšanai nav ieteikts, jo pirmajā kārtā tika atbalstīti tikai tie gāzes projekti, kas nodrošina gāzes piegādes avotu diversifikāciju un nepieciešamos starpsavienojumus.

Eiropas Komisija finansējuma saņemšanai ir atbalstījusi Polijas-Lietuvas starpsavienojuma izbūves darbus (GIPL), Somijas-Igaunijas starpsavienojuma izpētes turpināšanu, bet nav atbalstījusi sašķidrinātās dabasgāzes termināla celtniecību Somijā.

Pašreiz notiek darbs pie otrā Eiropas kopējās nozīmes projektu saraksta sagatavošanas un Sabiedrība iekļaušanai sarakstā atkārtoti ir iesniegusi abus projektus, kā to paredz Infrastruktūras regula. AS "Latvijas Gāze" ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Komisijai (EK), Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas nacionālajiem regulatoriem informāciju par abiem šiem projektiem kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.347/2013 par trans-Eiropas enerģētikas infrastruktūras vadlīnijām. Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSOG) izstrādāto un EK 2015.gada 4.februārī apstiprināto izmaksu un ieguvumu metodiku. AS "Latvijas Gāze" pārstāvji aktīvi piedalās pasākumos, kurus organizē EK ar mērķi noteikt projektus, kas tiks iekļauti Eiropas kopējās nozīmes projektu otrajā sarakstā un varēs pretendēt uz atvieglotām ieviešanas procedūrām un, iespējams, uz finansējuma saņemšanu no ES infrastruktūras fonda.

AS "Latvijas Gāze" pārstāvji aktīvi piedalās Baltijas valstu un Somijas Reģionālās gāzes tirgus koordinācijas darba grupās pasākumos. Darba grupa ir izveidota, pamatojoties uz Austrumbaltijas valstu ekonomikas un enerģētikas ministru vienošanos, un tās uzdevums ir novērst barjeras kopējā reģionālā gāzes tirgus izveidošanai. Darba grupā ietilpst Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas par enerģētiku atbildīgo ministriju, enerģētikas regulatoru un pārvades sistēmas operatoru pārstāvji. Šī darba grupa pašreiz ir vienojusies par kopējiem īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, kas veicinās kopēja Austrumbaltijas gāzes tirgus izveidi.

Valdes ziņojums (turpinājums)

3. Starptautiskā sadarbība (turpinājums)

Arī Austrumbaltijas pārvades sistēmas operatori ir izveidojuši savu darba grupu, kurā ietilps arī AS "Latvijas Gāze" (EBTSO). Šī darba grupa 2013.gadā kopīgi veica reģionālo investīciju projektu mijiedarbības analīzi, izvērtējot gāzes plūsmas normāla biznesa un gāzes piegādes pārtraukuma gadījumos. Tuvākais šīs darba grupas uzdevums ir, sadarbojoties ar konkursa rezultātā izvēlēto konsultantu Frontier Economics, noteikt labāko reģionālā gāzes tirgus modeli. Šī izpēte tiks finansēta no Baltijas jūras reģiona enerģētikas sadarbības (BASREC) līdzekļiem un to ir paredzēts pabeigt līdz 2015.gada beigām. Par optimālākā reģionāla gāzes tirgus modeļa izvēles rezultātiem EBTSO ziņos Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas darba grupai.

4. Akcijas un akcionāri

Akcionārs	31.12.2014.	31.12.2013.	31.12.2012.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%	47,2%
"Gazprom" PAS	34,0%	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0 %	100,0 %	100,0 %

Sabiedrības akcionāru sastāvs¹ 2014.gada 31.decembrī un iepriekšējos 2 periodos:

Sabiedrības akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2014. gada 31. decembrī:

Sabiedrības valdes un padomes locekļu akciju skaits 2014. gada 31. decembrī:

Valdes locekļi		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Mario Nullmeiers	0
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	0
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416

1 Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziņojums (turpinājums)

4. Akcijas un akcionāri (turpinājums)

Padomes locekļi		Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Ahims Zauls	0
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	0
Padomes loceklis	Jorgs Tumats	0
Padomes loceklis	Uve H. Fips	0
Padomes loceklis	Rainers Links	0
Padomes loceklis	Vlada Rusakova	0
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	0
Padomes loceklis	Jeļena Karpeļa	0
Padomes loceklis	Jeļena Mihailova	0

Kopš 1999. gada 15. februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

	2015 6M	2014 6M	2013 6M	2012 6M	2011 6M
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9,140	9,390	8,694	8,388	6,830
Augstākā	10,400	10,200	9,533	8,964	9,960
Zemākā	9,130	8,920	8,580	7,854	6,545
Vidējā	9,666	9,515	8,936	8,495	7,228
Pēdējā	9,980	10,000	9,533	8,779	9,419
Izmaiņas	9,19%	6,50%	9,65%	4,66%	37,91%
Darījumu skaits	709	655	762	783	628
Tirgoto akciju skaits,
gab.	76 085	62 235	75 918	82 632	131 688
Tirgoto akciju
apgrozījums, milj.EUR	0,735	0,592	0,679	0,701	0,950
Kapitalizācija, milj.EUR	398,202	399,000	380,376	350,287	375,835

Avots: NASDAQ OMX Riga

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2015. gada 6 mēnešos sasniedza EUR 398,2 milj. – par EUR 0,8 milj. mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 6 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1. vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 5. vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem (2014 6M: attiecīgi 1. un 5. vieta).

Valdes ziņojums (turpinājums)

4. Akcijas un akcionāri (turpinājums)

Sabiedrības akciju cenas un indeksu attīstība.

Sabiedrības akcijas ir iekļautas	OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI
šādu indeksu grozos

OMX Baltic

Visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

OMX Riga

Visu akciju indekss, kas ir vietējais indekss. Tā grozu veido NASDAQ OMX Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas NASDAQ OMX Riga biržā.

Sabiedrības akcijas cenas, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksa izmaiņas (01.01.2012. - 30.06.2015.).

Indeksi/Akcijas	01.01.2012.	30.06.2015.	Izmaiņas
OMX Riga	371,16	439,44	+18,40%
OMX Baltic GI	325,54	505,04	+55,14%
GZE1R (EUR)	8,041	9,980	+24,12%

Valdes priekšsēdētājs A. Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr. 34 (2015) Rīgā, 2015. gada 28. jūlijā

Ziņojums par Valdes atbildību

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības starpperiodu finanšu pārskatu sagatavošanu. Sabiedrības starpperiodu pārskati netiek auditēti.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 12. līdz 17. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2015. gada 30. jūnijā, tā 2015. gada 6 mēnešu rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie starpperiodu finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

Rīgā, 2015. gada 28. jūlijā

Bilance

	Pielikums	30.06.2015. EUR'000	30.06.2014. EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi		556 993	560 522
Nemateriālie aktīvi		1 913	2 317
Debitori		8	9
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi		558 914	562 848
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	1	8 129	89 381
Debitori		24 382	22 919
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		4 077	5 488
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		111 300	54 375
Nauda un naudas ekvivalenti		74 014	84 841
Kopā apgrozāmie līdzekļi		221 902	257 004
KOPĀ AKTĪVI		780 816	819 852
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls		55 860	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		376 264	377 934
Pēcnodarbinātības pabalstu saistību un citu saistību pret darbiniekiem pārvērtēšanas
rezerve		(80)	-
Pārējās rezerves		115 676	113 887
Nesadalītā peļņa		52 463	50 589
Kopā pašu kapitāls		620 559	619 559
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Atliktā nodokļa saistības Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu		54 645	56 448
saistībām un citām saistībām pret darbiniekiem		4 486	6 255
Nākamo periodu ieņēmumi		27 982	28 377
Kopā ilgtermiņa saistības		87 113	91 080
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem		18 741	57 510
Uzņēmuma ienākuma nodokļa parāds		4 740	4 872
Nākamo periodu ieņēmumi		1 195	1 168
Pārējās saistības		48 468	45 663
Kopā īstermiņa saistības		73 144	109 213
Kopā saistības		160 257	200 293
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS		780 816	819 852

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

		30.06.2015.	30.06.2014.
	Pielikums	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	2	235 418	266 378
Ražošanas izmaksas	3	(212 348)	(242 450)
Bruto peļņa		23 070	23 928
Administratīvās izmaksas	4	(3 059)	(3 435)
Citi ienākumi	5	1 805	2 135
Citas izmaksas	6	(6 821)	(7 183)
Peļņa no saimnieciskās darbības		14 995	15 445
Finanšu ienākumi	7	29	117
Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma
nodokļa		15 024	15 562
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(4 740)	(4 872)
Pārskata perioda peļņa		10 284	10 690

Apvienotais ienākumu pārskats

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto	94	150
Neto ieņēmumi, kas atzīti tieši pašu kapitālā	94	150
Pārskata perioda peļņa	10 284	10 690
Kopējie pārskata perioda atzītie

Naudas plūsmas pārskats

	30.06.2015.	30.06.2014.
	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Saimnieciskajos darījumos saņemtie naudas līdzekļi	112 683	79 903
Saņemtie procentu maksājumi	61	184
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	(3 601)	(3 801)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	109 143	76 286
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(11 686)	(10 832)
Nemateriālo aktīvu iegāde	(243)	(207)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	76	40
Saņemtie termiņdepozīti	17 300	34 900
Noguldītie termiņdepozīti	(91 700)	(48 900)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(86 253)	(24 999)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	-	-
Neto naudas līdzekļu un naudas ekvivalentu (samazinājums) / pieaugums	22 890	51 287
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā	51 124	33 554
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās	74 014	84 841

Akciju kapitāls Akciju emisijas uzcenojums Pārvērtēšanas rezerve Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve Pārējās rezerves Nesadalītā peļņa Kopā EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 2013. gada 31. decembrī 56 773 20 376 378 103 - 113 887 39 582 608 721 Ieņēmumi par 2014.gadu, kopā - - (168) - - 11 008 10 840 Apaļošanas starpība - - (1) - - - (1) 2014. gada 30. jūnijā 56 773 20 376 377 934 - 113 887 50 589 619 559 2014. gada 31. decembrī 55 860 20 376 376 348 (80) 115 676 42 002 610 182 Ieņēmumi par 2015.gadu, kopā - - (83) - - 10 461 10 378 Apaļošanas starpība - - (1) - - - (1) 2015. gada 30. jūnijā 55 860 20 376 376 264 (80) 115 676 52 463 620 559

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pielikumi

Pielik. Nr.		30.06.2015. EUR'000	30.06.2014. EUR'000
1	KRĀJUMI
	Materiāli un rezerves daļas (neto
	pārdošanas vērtība)	5 659	7 086
	Gāze un degviela (iegādes vērtība)	2 470	82 295
		8 129	89 381
2	NETO APGROZĪJUMS
	Ienākumi no dabasgāzes realizācijas
	rūpniecībai Ienākumi no dabasgāzes realizācijas	190 736	218 921
	mājsaimniecībām Ienākumi no dabasgāzes pārvades un	32 689	34 482
	glabāšanas	11 592	12 593
	Citi pakalpojumi	401	382
		235 418	266 378
3	RAŽOŠANAS IZMAKSAS Dabasgāzes iegāde Darbinieku atalgojums Sociālās apdrošināšanas iemaksas Dzīvības, veselības un pensijas apdrošināšana Materiāli un rezerves daļas Nolietojums un amortizācija Pārējās izmaksas	180 939 7 156 1 674 540 2 713 16 489 2 837 212 348	209 308 8 007 1 849 535 3 379 16 356 3 016 242 450
4	ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS
	Darbinieku atalgojums	1 958	2 055
	Sociālās apdrošināšanas iemaksas Dzīvības, veselības un pensijas	387	434
	apdrošināšana	92	99
	Uzturēšana un komunālie pakalpojumi	448	446
	Nekustamā īpašuma nodoklis	637	547
	Nolietojums un amortizācija	353	421
	Bankas pakalpojumu izdevumi	51	53
	Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, neto	(1 622)	(1 282)
	Pārējie izdevumi	755	662
		3 059	3 435

5	CITI IENĀKUMI
	Soda naudas no patērētājiem	858	1 062
	Ieņēmumi no līdzdalības gāzes vadu
	celtniecībā	461	446
	Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušiem
	krājumiem Pārējie ieņēmumi	8	17
	Neto ieņēmumi no ārvalstu valūtu kursu	469	568
	svārstībām	4	1
	Banku procenti	5	41
		1 805	2 135
6	CITAS IZMAKSAS
	Materiālu iepirkšanas izdevumi	26	21
	Darbinieku atalgojums un citi izdevumi	97	94
	Sociālās apdrošināšanas iemaksas	16	14
	Nolietojums, amortizācija un
	pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma
	norakstīšana	50	53
	Sponsorēšanas izdevumi	84	2
	Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	54	311
	Citi izdevumi	6 494	6 688
		6 821	7 183
	IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS
	Dabasgāzes iegāde	180 939	209 308
	Nolietojums un amortizācija	16 892	16 830
	Darbinieku izmaksas	11 920	13 087
	Materiāli un rezerves daļas	2 739	3 400
	Neto uzkrājumi debitoru vērtības
	samazinājumam	(1 622)	(1 282)
	Citas izmaksas	11 360	11 725
		222 228	253 068
7	FINANŠU IENĀKUMI, NETO
	Finanšu ienākumi
	- Procentu ienākumi	29	117