LATVIJAS GĀZES KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS PAR 2017.GADU

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

Rīga

2018

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME	3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE	4
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ	5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI	5
LATVIJAS GĀZE KONCERNA FOKUSS 6
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI	7
LATVIJAS GĀZE KONCERNA SKAITĻI UN FAKTI	9
VADĪBAS ZIŅOJUMS	11
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU	15
FINANŠU PĀRSKATI16
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 16
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 17
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS 17
BILANCE 18
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 20
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ21
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 22
PIELIKUMI23
KONSOLIDĒTAIS NEFINANŠU PAZIŅOJUMS - 2017	59
KONCERNA KOMERCDARBĪBAS MODEĻA ĪSS APRAKSTS 59
KONSOLIDĒTS 2017. GADA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS60
CILVĒKTIESĪBAS60
DARBINIEKI 66
VIDE 67
PRETKORUPCIJA 74
NEATKARĪGĀ REVIDENTA ZIŅOJUMS	76

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2017. gada 16. novembra līdz 2020. gada 15. novembrim)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974

Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Padomes loceklis

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971

No 2016. gada valdes priekšsēdētājs, Gazprom Germania GmbH

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"

Padomes locekļi – pilnvaru termiņš līdz 2017. gada 16. novembrim: Viktors Valovs, Gijoms Rivrons

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle (pilnvaru termiņš no 2017. gada 31. decembra līdz 2018. gada 15. augustam)

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Valdes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2017. gada 31. decembrim: Zane Kotāne, Gints Freibergs

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze" (turpmāk arī Sabiedrība) 2017. bija pārmaiņu un pārejas gads. Gada sākumā, kā paredz Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 11. februāra Enerģētikas likuma grozījumi, AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades darbības virzieni tika nodalīti jaundibinātā un pilnīgi neatkarīgā uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid". Dabasgāzes tirdzniecības un sadales virzieni palika Sabiedrības pārziņā.

gada 3. aprīlī Latvijas dabasgāzes tirgus tika atvērts konkurencei, izbeidzot AS "Latvijas Gāze" monopolstāvokli. Lai noslēgtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju un pilnībā izpildītu Enerģētikas likuma grozījumos noteiktās sadalīšanas prasības, 2017. gada 15. augustā uzņēmuma akcionāri pieņēma konceptuālu lēmumu nodalīt Sabiedrības sadales virzienu 100% meitasuzņēmumā ar atsevišķu un pilnīgi neatkarīgu Valdi un Padomi. Pēc akcionāru galīgā apstiprinājuma 2017. gada 22. novembrī Sabiedrība nodibināja sadales sistēmas operatoru AS "Gaso", kas formāli uzsāka darbību 2017. gada 1. decembrī.

Kopš 2017. gada 1. decembra integrētā Sabiedrības uzņēmējdarbība ir sadalīta divos atsevišķos darbības segmentos, kas veido Latvijas Gāze koncernu: dabasgāzes pārdošanā, tirdzniecībā un dabasgāzes sadalē.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Uzņēmējdarbība ietver vairumtirdzniecību un dabasgāzes pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. Pakalpojumu sniedzējs ir AS "Gaso", kam piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licenci 2017. gada 7. decembrī izsniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), un tā ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un apsaimniekotājs visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkst. klientiem. Sadales tarifus regulāri pārskata un apstiprina SPRK.

Latvijas Gāze grupas struktūra uz 2017. gada 1. decembri

	Darbības valsts	Uzņēmējdarbības veids	Līdzdalība
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva un Igaunija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale	100%

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot ļaužu dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

LATVIJAS GĀZE KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. Cenu konkurētspēju

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. Produkta kvalitāti

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

3. Pakalpojumu kvalitāti

Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. Efektīvu pārvaldību

Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīta saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. Profesionālu personālu

Latvijas Gāzes koncerna strādā liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. Gāzapgādes drošību

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. Ilgtspējīgām investīcijām

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku.

8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2015. – 31.12.2017.)

ISIN	LV0000100899	Vērtspapīru skaits publiskā
Biržas kods	GZE1R	apgrozībā	25 328 520
Saraksts	Otrais saraksts	Likviditātes nodrošinātāji	Nav
Nominālvērtība	1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000

Avots: Nasdaq Riga

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.

OMX BALTIC – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

AS "Latvijas Gāze" ieņēma 2. vietu pēc akciju tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 5. vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem. Sabiedrības tirgus kapitalizācijas vērtība 2017. gadā sasniedza 399,00 miljonus EUR – par 39,08 miljoniem EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.

gada 4. janvārī Sabiedrības pabeidza dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas segmentu nodalīšanu pilnīgi neatkarīgā uzņēmumā ar nosaukumu AS "Conexus Baltic Grid". Pēc nodalīšanas Sabiedrības akciju cena biržā kritās par 8,1%, bet pēc 2016. gada rezultātu publicēšanas pieauga par 9,0%. Vēl viens pieaugums bija vērojams pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017. gada 3. aprīlī, kam sekoja neliels kritums pēc ikgadējās dividenžu izmaksas jūlija sākumā. Kopumā no janvāra līdz septembrim Sabiedrības akcijas cena pieauga par 9,9 %. Līdz ar AS "Gaso" kā jauna Latvijas sadales sistēmas operatora dibināšanu 2017. gada 1. decembrī Sabiedrība pabeidza likumā noteikto uzņēmuma sadalīšanu. Lai gan AS "Gaso" paliek 100% Sabiedrības meitasuzņēmums, uzreiz pēc AS "Gaso" dibināšanas Sabiedrības akcijas cena kritās par 11,2%. Tiesa, pēcāk tā atguvās un, gadam noslēdzoties, bija 10 EUR par akciju.

Akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2015.-31.12.2017.)

Avots: Nasdaq Baltic

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2015.-31.12.2017.)

	2015	2016	2017
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.1	9.8	8.8
Augstākā	10.4	11.1	11.1
Zemākā	9.1	5.6	7.8
Vidējā	9.6	9.5	9.1
Pēdējā	9.8	8.8	10.0
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	6.78%	-10.11%	13.90%
Darījumu skaits	1,283	2,240	1,596
Tirgoto akciju skaits	136,627	229,363	172
Apgrozījums (milj. EUR)	1.31	2.17	1.55
Kapitalizācija ( milj.EUR)	389.42	350.32	399.00

Akcionāru sastāvs uz 31.12.2017.

gada 23. martā Marguerite Gas II S.à.r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à.r.l. piederošās akcijas, tādējādi kļūstot par 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju turētāju. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde – "MARGUERITE HOLDINGS S.à.r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure".

AS "Latvijas Gāze" pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Frolovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Deivids Stīvens Harisons	Nav
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav

LATVIJAS GĀZE KONCERNA SKAITĻI UN FAKTI

Finanšu rādītāji

Sadales apjomi

Darbinieku skaits

VADĪBAS ZIŅOJUMS

gada būtiskākie notikumi akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze" bija Latvijas gāzes tirgus atvēršana 3. aprīlī un AS "Gaso" dibināšana 22. novembrī.

Līdz 2017. gada 3. aprīlim AS "Latvijas Gāze" bija vienīgais uzņēmums, kas tirgoja dabasgāzi klientiem Latvijas tirgū. Dabasgāze tika pārdota par regulētu cenu, ko noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopš 2017. gada 3. aprīļa Latvijas dabasgāzes tirgū ienākuši vairāki jauni dalībnieki, kas aktīvi sacenšas par tirgus daļu ar vēsturisko tirgotāju AS "Latvijas Gāze". 2017. gada beigās kā gāzes tirgotāji Latvijā bija reģistrēti 37 uzņēmumi. Tirgum atveroties, regulēta cena turpināja pastāvēt vien mājsaimniecības segmentā. Tagad dabasgāzes lietotāji var brīvi vienoties par cenu noteikumiem un nosacījumiem savām gāzes piegādēm, kā rezultātā gāzes tirgotāji sastopas ar arvien dažādākām klientu prasībām attiecībā uz cenu struktūru, produktu iezīmēm un pakalpojumiem. Lai gan Latvijas dabasgāzes tirgū parādījās konkurence, Sabiedrība atvērtā tirgus segmentā zaudēja mazāk kā 10% no kopējiem pārdošanas apjomiem. Vienlaikus AS "Latvijas Gāze" aktīvi gatavojās ieiešanai Lietuvas un Igaunijas dabasgāzes tirgos. 2017. gada 17. augustā Sabiedrība saņēma dabasgāzes tirdzniecības licenci Lietuvā, bet 2017. gada 23. augustā – dabasgāzes tirdzniecības licenci Igaunijā. Licences ļauj AS "Latvijas Gāze" tieši pārdot dabasgāzi klientiem Lietuvā un Igaunijā tā vietā, lai piegādātu gāzi vien līdz šo valstu robežai.

Koncerna galvenie darbības rādītāji	2016	2017
Dabasgāzes realizācija, tūkst. m3	1,507	1,316
Darbinieku skaits, vidējais	1,271	966
Sadales līniju garums, km	5,061	5,212

gada 22. novembris iezīmēja vēl vienu pagrieziena punktu AS "Latvijas Gāze" vēsturē. Dibinot AS "Gaso", kura īpašumā un rīcībā ir Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, Sabiedrība noslēdza sadalīšanas procesu, ko aizsāka Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 11. februārī pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi. Kopš 2017. gada 1. decembra AS "Gaso" sniedz sadales pakalpojumus tirgus dalībniekiem Latvijā. Kā 100% meitasuzņēmums ar atsevišķu un pilnīgi neatkarīgu Padomi un Valdi AS "Gaso" paliek būtiska Latvijas Gāzes koncerna daļa.
gadā Latvijas Gāzes koncerns piegādāja gāzi vairāk kā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un dabasgāzes tirdzniecībā ārvalstīs. Kopējais dabasgāzes pārdošanas apjoms 2017. gadā sasniedza 1 316 tūkstošus m3 (13 859 GWh), kas ir par 12,7 % mazāk nekā 2016. gadā. Ņemot vērā būtiskās tirgus un Sabiedrības darbības vides izmaiņas, kā arī ar AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu saistītās izmaksas, Latvijas Gāzes koncerns neto peļņa 26 miljonu EUR apmērā uzskatāma par stabilu finanšu rezultātu. Raugoties nākotnē, Latvijas Gāzes koncerna mērķis paliek saglabāt pozīcijas kā uzticamākajam dabasgāzes piegādātajam gan tirgus, gan mājsaimniecību klientiem un paplašināt tirdzniecību Baltijas reģionā.

Koncerna galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR)	2016 Koriģēts	2017
Neto apgrozījums	343 792	330 956
EBITDA	50 408	36 483
EBITDA, %	14.7	11.0
EBIT	37 920	24 482
EBIT, %	11.0	7.4
Neto peļņa*	32 423	26 048
Neto rentabilitāte, %*	9.4	7.9
Peļņa uz akciju, EUR*	0.813	0.653
P/E*	10.83	15.32

EBITDA - peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

*Aprēķinos izmantota peļņa no turpmākās darbības

Darbības vides raksturojums

Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršana 2017. gada 3. aprīlī fundamentāli mainīja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi. Tagad Sabiedrība darbojas arvien sīvākas konkurences apstākļos, jauniem tirgus dalībniekiem piedāvājot savus produktus un pakalpojumus Latvijas dabasgāzes tirgū. Neraugoties uz būtiskajām izmaiņām, Latvijas Gāze koncerns 2017. gadā sasniedza pārdošanas apjomu 1 316 tūkstoši m³ (13 859 GWh), kas ir vien par 12,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc tirgus atvēršanas Sabiedrība ne vien piegādā dabasgāzi tieši klientiem, bet arī pārdod dabasgāzi virtuālajā tirdzniecības punktā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
1. gadā dabasgāzes iepirkuma cena bija cieši piesaistīta gan naftas produktu cenām pasaules tirgos, gan dabasgāzes cenai GASPOOL biržā Vācijā. GASPOOL cena galvenokārt ietekmēja iepirkuma cenu ziemas mēnešos, kamēr naftas cenām bija spēcīgāka ietekme pārējos gada mēnešos. Salīdzinājumā ar 2016. gadu GASPOOL cena bija mazliet augstāka, bet atšķirība starp vasaras un ziemas cenām saglabājās relatīvi zema. Pārdošanas pusē arvien lielāks klientu

skaits pieprasīja fiksētas cenas formulai piesaistītu cenu struktūru.

Sabiedrības EBITDA 2017. gadā sasniedza 36,5 miljonus EUR. Ņemot vērā 36 jaunu tirdzniecības uzņēmumu parādīšanos 2017. gadā, AS "Latvijas Gāze" finanšu rezultāti uzskatāmi par stabiliem.
1. gada 28. jūlijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā, kas stājas spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Izmaiņu rezultātā 2017. gadā Latvijas Gāzes koncernā atzīti ieņēmumi no nodokļu uzkrājumiem 6,134 tūkst. EUR apmērā.

Ar kopējo pārdošanas apjomu 1 316 tūkstoši m³ AS "Latvijas Gāze" pēc tirgus atvēršanas saglabāja spēcīgu pozīciju

Segmentu darbības rezultāti

Līdz 2017. gada 1. decembrim AS "Latvijas Gāze" bija pilnībā integrēts dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmums. Kopš AS "Gaso" izveides 2017. gada 22. novembrī abi uzņēmējdarbības segmenti ir likumiski, strukturāli, funkcionāli un operatīvi atdalīti. Kamēr AS "Latvijas Gāze" nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu, AS "Gaso" sniedz sadales pakalpojumus Latvijas dabasgāzes tirgus dalībniekiem (t.i., dabasgāzes pārvadi pa vidēja un zema spiediena cauruļvadiem). Šajā ziņojumā ietvertā informācija par darbības segmentiem sakrīt ar informāciju, ko izmanto par operatīvo lēmumu pieņemšanu atbildīgās personas.

Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadale ar 247 miljoniem EUR jeb 66% no koncerna kopējiem aktīviem. Sadales segments nodarbina lielāko cilvēku skaitu Latvijas Gāze grupā. AS "Gaso" personāls sastāda 90% no koncerna kopējā darbinieku skaita. Segmenta EBITDA 2017. gadā sasniedza 23 miljonus EUR, kas veido lielāko daļu grupas EBITDA – 64%.

Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā pārdotās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars dažādās patēriņa grupās.

Dabasgāzes tirdzniecības segments nodrošina lielāko daļu grupas neto apgrozījuma. Segmenta kopējie ieņēmumi 2017. gadā bija 281 miljons EUR, kas veidoja 85% no grupas kopējiem ieņēmumiem. Segmenta EBITDA sasniedza 13 miljonus EUR jeb 36% no grupas EBITDA.

Finanšu risku pārvaldība

Fundamentālās tirgus un darbības vides izmaiņas Latvijas Gāze koncernu pakļauj jaunu veidu riskiem. Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments vairāk nekā agrāk ir pakļauts tirgus un preču cenu riskiem. Jaunas riska pozīcijas radušās pēc klientu pieprasījuma pēc lielākas cenu struktūru dažādības apvienojumā ar regulētas cenas atcelšanu lielākajai daļai Latvijas Gāze koncerna pārdoto dabasgāzes apjomu. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir sākusi ieviest stingru tirgus un preču risku pārvaldības sistēmu. Šī pieeja atspoguļojas arī pārdošanas un tirdzniecības segmenta organizacionālajā uzbūvē.

gadā Latvijas Gāze koncerns turpināja ieviest un pilnveidot arī kontroles mehānismus, lai mazinātu kredītriska, kas skar tās finanšu aktīvus, un likviditātes riska, kas saistīts ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti, ietekmei uz tās finanšu rezultātiem.

Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauts augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 51% no 2017. gada pārdošanas apjoma. Lielākajiem klientiem tiek izmantotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāzes koncerns seko apstiprinātām detalizētām kredītriska pārvaldības politikām, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzības un klientu komunikācijas kontrolei.

Latvijas Gāzes koncerna likviditātes risks, kas saistīts ar būtisko dabasgāzes patēriņa atkarību no ārējās gaisa temperatūras, tika pārraudzīts, izmantojot dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sakarā ar izmaiņām piegādes modelī ar galveno dabasgāzes piegādātāju 2017. gadā pieauga dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta likviditātes risks. Lai mazinātu šo paaugstināto risku, tika pilnveidoti iekšējie likviditātes kontroles un pārvaldības procesi. 2017. gada septembrī AS "Latvijas Gāze" noslēdza īstermiņa overdrafta līgumu uz astoņpadsmit mēnešiem, lai stiprinātu uzņēmuma likviditāti. Overdrafta līgums nepakļauj AS "Latvijas Gāze" būtiskiem procentu likmes vai tirgus riskiem un tika piešķirts publiska iepirkuma procedūrā.

Oktobrī AS "Latvijas Gāze" parakstīja līgumu par 35 miljonu EUR aizdevuma saņemšanu, lai refinansētu no 2012. līdz 2017. gadam sadales segmentā veiktās investīcijas. Aizdevuma termiņš ir pieci gadi. Pēc AS "Gaso" ierakstīšanas Uzņēmumu reģistrā saistības ar mantas sadales līgumu tika pārjaunotas par labu AS "Gaso".

Ieteiktā peļņas sadale

	2017
	EUR
Pārskata gada peļņa	24,216,740
Ieņēmumi no nodokļu uzkrājumiem	6,134,089
Pārskata gada peļņa bez ieņēmumiem no nodokļu uzkrājumiem	18,082,651
Ieteiktā peļņas sadale
Dividendes akcionāriem (74%)	17,955,000
Dividendes par vienu akciju (EUR/1 akcija)	0.45
Ieskaitīt rezervēs	6,261,740

Darījumi ar saistītajām personām

gada septembrī AS "Latvijas Gāze" un PAS "Gazprom" parakstīja grozījumus spēkā esošajā ilgtermiņa gāzes piegādes līgumā.

Nākotnes perspektīva

Sagaidāms, ka 2018. gadā tirgus vide Latvijas Gāze koncernam turpinās nest izaicinājumus. Konkurence piedāvājuma pusē, visticamāk, kļūs vēl sīvāka, bet kopējais dabasgāzes pieprasījums tiek prognozēts tagadējā līmenī. Tiesa, reģionālās tirgus integrācijas virzība un aktivitātes pieaugums Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā pavērs Latvijas Gāze koncernam jaunas pārdošanas un uzņēmējdarbības iespējas. Lai Latvijas Gāze koncerns nosargātu līderpozīcijas Latvijas dabasgāzes tirgū un sekmīgi paplašinātu darbību kaimiņvalstu tirgos, arvien būs svarīgi nodrošināt konkurētspējīgus iepirkšanas nosacījumus esošajā ilgtermiņa piegādes līgumā un padarīt piegādes elastīgākas. 2017. gada augustā AS "Latvijas Gāze" ne vien ieguva tirdzniecības licences Lietuvā un Igaunijā, bet arī noslēdza līgumu ar AS "Energijos Skristymo Operatorius" par Lietuvas sadales sistēmas izmantošanu. Lai sagatavotos nākotnē gaidāmajai konkurencei mājsaimniecību segmentā, pārdošanas un tirdzniecības segments sācis jaunas norēķinu sistēmas ieviešanu ar mērķi uzlabot norēķinu procesu efektivitāti un vairot klientu apmierinātību.

Vēl Latvijas Gāze koncerns plāno pētīt un analizēt iespējas izvērst uzņēmējdarbību jaunos dabasgāzes lietošanas segmentos (piemēram, dabasgāze transportlīdzekļiem). Kopumā Latvijas Gāze koncerns var balstīties uz spēcīgu reputāciju Latvijas tirgū, par ko liecina nelielais klientu un apjomu zudums pēc tirgus atvēršanas.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu pārskatu par 2017.gadu, kas sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Latvijas Gāzes koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu pārskati (turpmāk - Finanšu pārskati) par 2017.gadu ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija
Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.lI. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Finanšu gads	2017. gads

	PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU	APRĒĶINS

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		2017	2016	2017	2016
					Koriģēts
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	2	330,956	343,792	281,571	292,910
Pārējie ieņēmumi	3	4,223	5,827	2,282	4,623
Materiālu izmaksas	4	(265,572)	(271,250)	(261,513)	(267,523)
Personāla izmaksas	5	(23,260)	(20,047)	(4,060)	(3,174)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu
vērtības samazinājums		(12,001)	(12,488)	(524)	(617)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	6	(9,863)	(7,914)	(4,993)	(3,690)
Saimnieciskās darbības peļņa		24,483	37,920	12,763	22,529
Finanšu ieņēmumi		162	66	162	-
Finanšu izdevumi		(1,728)	(19)	(1,708)	(19)
Peļņa pirms nodokļiem		22,917	37,967	11,217	22,510
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	7	3,131	(5,544)	(2,749)	(3,297)
Peļņa no turpinātās darbības		26,048	32,423	8,468	19,213
Peļņa no pārtrauktās darbības	8	-	5,083	15,749	18,293
Pārskata gada peļņa		26,048	37,506	24,217	37,506
		EUR	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta)	16	0.653	0.940	0.607	0.940
Peļņa uz vienu akciju no turpinātās darbības
(pamata un koriģēta)	16	0.653	0.813	0.212	0.481

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

	Pielikums	Koncerns 2017	Koncerns 2016 Koriģēts	Sabiedrība 2017	Sabiedrība 2016 Koriģēts
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		26,048	37,506	24,217	37,506
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana		10,178	94	-	-
Atliktais nodoklis		18,289	(14)	-	-
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana		418	108	446	108
Neto ienākumi no turpinātās darbības, kas tieši
atzīti pārējo ienākumu pārskatā		28,885	188	446	108
Neto ienākumi no pārtrauktās darbības	8	-	15,273	28,467	15,273
Kopā neto ieņēmumi		28,885	15,461	28,913	15,381
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi		54,933	52,967	53,130	52,887

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE

				Koncerns un
	Pielikums	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2017	31.12.2017	31.12.2016
		EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	9	3,990	1,219	2,182
Pamatlīdzekļi	10	242,476	926	237,519
Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā	11	-	194,534	-
Pārējie debitori		7	7	8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		246,473	196,686	239,709
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	12	80,892	79,608	3,902
Avansa maksājumi par krājumiem		4,293	4,292	1,236
Debitori	13	36,033	35,259	28,285
Pārskata perioda Uzņēmumu ienākuma
nodokļa pārmaksa	14	4,101	4,101	988
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	15	3,482	5,065	540
Nauda un tās ekvivalenti		24,817	21,558	167,630
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	21	-	-	351,668
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		153,618	149,883	554,249
AKTĪVU KOPSUMMA:		400,091	346,569	793,958

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE (turpinājums)

				Koncerns un
	Pielikums	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2017 EUR'000	31.12.2017 EUR'000	31.12.2016 EUR'000
PASĪVS
Pašu kapitāls:
Akciju kapitāls	16	55,860	55,860	55,860
Akciju emisijas uzcenojums		20,376	20,376	20,376
Rezerves un iepriekšējo gadu
nesadalītā peļņa	16	205,770	205,797	485,624
Pārskata gada nesadalītā peļņa		26,048	24,217	37,506
Pašu kapitāls kopā:		308,054	306,250	599,366
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi	17	32,375	-	-
Nākamo periodu ieņēmumi	18	18,918	-	19,195
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām	19	3,246	279	3,731
Atliktā nodokļa saistības		-	-	24,423
Ilgtermiņa saistības kopā:		54,539	279	47,349
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		1,393	13,339	2,392
Aizņēmumi	17	5,986	3,361	-
Nākamo periodu ieņēmumi	18	998	5	974
Neizmaksātās dividendes		-	-	35,112
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	14	279	-	-
Pārējās saistības	20	28,842	23,335	31,183
Saistības, kas turētas sadalīšanai	21	-	-	77,582
Īstermiņa saistības kopā:		37,498	40,040	147,243
PASĪVU KOPSUMMA:		400,091	346,569	793,958

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	Pārskata gada nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2015. gada 31. decembrī	55,860	20,376	504,650	30,517	611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(30,324)	(30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs	-	-	(35,112)	-	(35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	(35,112)	(30,324)	(65,436)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem	-	-	625	(193)	432
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	15,461	-	15,461
Pārskata gada peļņa	-	-	-	37,506	37,506
Kopā apvienotie ienākumi	-	-	15,461	37,506	52,967
2016. gada 31. decembrī	55,860	20,376	485,624	37,506	599,366
Nodalītās rezerves	-	-	(274,086)	-	(274,086)
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	(35,112)	(37,107)	(72,219)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	(35,112)	(37,107)	(72,219)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem	-	-	459	(399)	60
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	28,885	-	28,885
Pārskata gada peļņa	-	-	-	26,048	26,048
Kopā apvienotie ienākumi	-	-	28,885	26,048	54,933
2017. gada 31. decembrī	55,860	20,376	205,770	26,048	308,054

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

			SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	Pārskata gada nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2015. gada 31. decembrī	55,860	20,376	504,650	30,517	611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(30,324)	(30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs	-	-	(35,112)	-	(35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	(35,112)	(30,324)	(65,436)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem	-	-	625	(193)	432
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	15,461	-	15,461
Pārskata gada peļņa	-	-	-	37,506	37,506
Kopā apvienotie ienākumi	-	-	15,461	37,506	52,967
2016. gada 31. decembrī	55,860	20,376	485,624	37,506	599,366
Nodalītās rezerves	-	-	(274,086)	-	(274,086)
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	(35,112)	(37,107)	(72,219)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	(35,112)	(37,107)	(72,219)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem	-	-	458	(399)	59
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	28,913	-	28,913
Pārskata gada peļņa	-	-	-	24,217	24,217
Kopā apvienotie ienākumi	-	-	28,913	24,217	53,130
2017. gada 31. decembrī	55,860	20,376	205,797	24,217	306,250

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	Pielikums	Koncerns 2017	Sabiedrība 2017	Koncerns 2016	Sabiedrība 2016
					Koriģēts
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa
no turpmākās darbības		22,917	11,218	37,967	22,510
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa
no pārtrauktās darbības	8	-	9,590	6,252	21,709
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	10	11,025	10,200	31,275	31,275
- nemateriālo aktīvu amortizācija	9	990	895	1,084	1,084
- uzkrājumu veidošana		(86)	(254)	(7,429)	(7,429)
- ienākumi no līdzdalības		-	-	(1,219)	(1,219)
- procentu izdevumi		76	56	-	-
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		335	40	1,277	1,277
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
- debitoros		(10,689)	(11,676)	(3,490)	(3,490)
- avansa maksājumos par krājumiem		(3,057)	(3,057)	22,992	22,992
- krājumos		(76,990)	(76,974)	47,482	47,482
- kreditoros		(3,389)	6,536	(8,084)	(8,084)
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(5,839)	(5,839)	(5,312)	(5,312)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		(64,707)	(59,265)	122,795	122,795
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde		(6,455)	(1,199)	(5,506)	(463)
Nemateriālo aktīvu iegāde		(2,798)	(1,808)	(1,663)	(1,159)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi		193	186	70	70
Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu,
nemateriālo aktīvu iegāde		-	(5,704)	(22,349)	(27,896)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(9,060)	(8,525)	(29,448)	(29,448)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Saņemts aizņēmums	17	38,361	3,361	-	-
Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums)		-	35,000	35,000	35,000
Samaksātie procenti		(76)	(56)	-	-
Samaksātās dividendes		(107,331)	(107,331)	(30,324)	(30,324)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(69,026)	(69,026)	4,676	4,676
Neto naudas plūsma		(142,813)	(136,816)	98,023	98,023
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā		167,630	167,630	79,207	79,207
Pārtrauktās darbības rezultātā nodalāmā nauda		-	(9,256)	(9,600)	(9,600)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās		24,817	21,558	167,630	167,630

Finanšu pārskatus 2018. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

PIELIKUMI

Segmentu informācija

gadā Sabiedrībai bija četri darbības segmenti: gāzes pārvade, glabāšana, sadale un tirdzniecība. 2017. gada sākumā dabasgāzes pārvades un glabāšanas segmenti tika nodalīti uz AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada decembrī sadales segments tika nodalīts uz meitas uzņēmumu AS "Gaso". Saskaņā ar Latvijas dabasgāzes tirgus regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tika izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot tarifus par katru pakalpojumu atsevišķi. Šī iemesla dēļ ārējie ieņēmumi no pārdotās dabasgāzes Latvijas patērētājiem sākotnēji tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un vēlāk iekšēji pārklasificēti uz segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

1. Segmentu informācija

Koncerns 2017	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	10,150	320,806	330,956
t.sk. Latvijai	10,087	313,617	323,704
citām valstīm	63	7,189	7,252
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	39,849	(39,849)	-
Neto apgrozījums kopā	49,999	280,957	330,956
EBITDA	23,344	13,139	36,483
Nolietojums un amortizācija	11,477	524	12,001
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	11,847	11,070	22,917
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	6,258	2,763	9,021
Segmentu aktīvi, 31.12.2017	247,189	128,085	375,274

Sabiedrība 2017	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	4,291	321,420	325,711
t.sk. Latvijai	4,230	314,231	318,461
citām valstīm	61	7,189	7,250
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	39,849	(39,849)	-
Neto apgrozījums kopā	44,140	281,571	325,711
EBITDA	20,148	12,239	32,387
Nolietojums un amortizācija	10,558	524	11,082
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	9,590	11,217	20,807
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	5,940	2,763	8,703
Segmentu aktīvi , 31.12.2017	194,534	130,477	325,011

1. Segmentu informācija (turpinājums)

Koncerns un Sabiedrība 2016	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	1,933	9,111	943	380,279	392,266
t.sk. Latvijai	-	380	943	357,715	359,038
citām valstīm	1,933	8,731	-	22,564	33,228
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	22,340	15,090	49,939	(87,369)	-
Neto apgrozījums kopā	24,273	24,201	50,882	292,910	392,266
EBITDA	14,020	12,097	27,196	23,212	76,525
Nolietojums un amortizācija	11,672	8,191	11,872	617	32,352
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	2,348	3,904	15,391	22,576	44,219
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	7,235	14,984	6,425	953	29,597
Segmentu aktīvi, 31.12.2016	182,879	159,189	238,496	36,164	616,728

Segmentu informācijas salīdzināšana

Segmentu informācijas salīdzināšana	Koncerns	Sabiedrība	Koncerns un Sabiedrība
	31.12.2017	31.12.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu aktīvi	375,274	325,011	616,728
Nauda	24,817	21,558	177,230
Aktīvi kopā	400,091	346,569	793,958

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

Ieņēmumi no pamatdarbības	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2017	2016	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība un sadale	330,006	342,801	281,409	292,862
Citi pamatdarbības ieņēmumi	950	991	163	48
	330,956	343,792	281,571	292,910

3. Pārējie ieņēmumi

Pārējie ieņēmumi	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Iepriekšējo periodu uzkrājumu samazinājums	-	-	3,728
Ieņēmumi no līdzdalības gāzesvadu celtniecībā	981	2	956
Soda naudas	624	563	714
Citi ieņēmumi	1,538	637	429
Uzkrājumi bezcerīgajiem debitoriem, neto	1,080	1,080	-
	4,223	2,282	5,827

4. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas	Koncerns 2017	Koncerns 2016	Sabiedrība 2017	Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas	263,099	269,663	260,647	267,470
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	2,473	1,587	866	53
	265,572	271,250	261,513	267,523

5. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2017	2016	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	17,840	15,301	3,126	2,359
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	4,066	3,526	701	559
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1,063	953	131	155
Pārējās personāla izmaksas	291	267	102	101
	23,260	20,047	4,060	3,174

Valdes un Padomes atalgojums*	Koncerns 2017	Koncerns 2016	Sabiedrība 2017	Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlīdzība par darbu	2,730	3,078	2,641	3,078
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	490	636	477	636
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	95	93	89	93
Citas personāla izmaksas	2	21	-	21
	3,317	3,828	3,207	3,828
Vidējais darbinieku skaits gadā no turpmākās darbības	966	1 271	100	124

*Valdes un Padomes atalgojums norādīts pilnā apmērā, neņemot vērā šo izmaksu attiecināšanu uz Sabiedrības un Koncerna pārtraukto darbību.

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	Koncerns 2017	Koncerns 2016	Sabiedrība 2017	Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	2,391	1,503	2,210	1,052
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas	1,618	1,471	104	120
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	886	1,240	643	702
Biroja un citas administratīvās Izmaksas	2,001	1,197	956	637
Nodokļi un nodevas	1,005	883	715	689
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	992	726	249	293
Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas	504	459	39	3
Citas izmaksas	466	435	77	194
	9,863	7,914	4,993	3,690

7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2017	2016	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	3,003	6,279	2,724	6,279
Atliktais nodoklis	(6,134)	434	(6,134)	434
Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības	-	(1,169)	6,159	(3,416)
	(3,131)	5,544	2,749	3,297

gada 28. jūlijā Saeima pieņēma jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, saskaņā ar kuru tiek likvidētas visas pagaidu starpības starp aktīvu un saistību finanšu uzskaites vērtību un nodokļu bāzi. Tas nozīmē, ka Sabiedrības finanšu pārskatos vairs netiks atzītas atliktā nodokļa saistības, kas radušās pamatlīdzekļu pagaidu atšķirību rezultātā. Sabiedrība atliktā nodokļa saistības daļēji noraksta Apvienotā pārējo ieņēmumu pārskatā un daļēji noraksta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīstot tos kā ieņēmumus.

Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
izdevumiem	2017	2016	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	22,917	44,219	11,218	22,510
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi	3,438	6,633	1,681	3,377
Nodokļu ietekme:
Pagaidu atšķirības	(375)	(633)	(385)	(633)
Neatskaitāmās izmaksas	543	1,894	8,120	1,255
Ieņēmumi no atliktā nodokļa izslēgšanas	(6,134)	-	(6,134)	-
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(603)	(1,181)	(533)	(702)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības	-	(1,169)	-	-
Nodokļu izdevumi	(3,131)	5,544	2,749	3,297

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

Atliktā nodokļa aprēķins	Koncerns 2017	Sabiedrība 2017	Koncerns un Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada sākumā	55,109	55,109	52,398
Atliktā nodokļa izslēgšana saskaņā ar izmaiņām uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā	(55,109)	(55,109)	-
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret pašu kapitālu)	-	-	2,709
Atliktā nodokļa saistību samazinājums (ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	-	-	434
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem (attiecināts pret pašu kapitālu)	-	-	(432)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	-	-	55,109
Atliktā nodokļa pagaidu atšķirības:
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	-	-	840
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies ilgāk kā 12 mēnešu laikā)	-	-	57,282
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	-	-	(1,534)
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	-	-	(559)
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība (izlīdzināsies ilgāk kā 12 mēnešu laikā)	-	-	(684)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	-	-	(178)
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	-	-	(58)
Atliktā nodokļa saistības no pārtrauktās darbības	-	-	(30,686)
Atliktā nodokļa saistības, neto	-	-	24,423

8. Peļņa no pārtrauktās darbības

Peļņas vai zaudējumu aprēķins	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2017	2016	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	-	48,474	44,140	99,356
Pārējie ieņēmumi	-	446	1,837	1,650
Materiālu izmaksas	-	(4,185)	(3,946)	(7,912)
Personāla izmaksas	-	(11,428)	(17,523)	(28,301)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums	-	(19,864)	(10,558)	(31,736)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	-	(7,189)	(4,360)	(11,413)
Bruto peļņa	-	6,254	9,590	21,644
Finanšu ieņēmumi, neto	-	(2)	-	64
Peļņa pirms nodokļiem	-	6,252	9,590	21,709
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	(1,169)	6,159	(3,416)
Peļņa no pārtrauktās darbības	-	5,083	15,749	18,293

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

Apvienotais pārējo ienākumu pārskats	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2017	2016	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	-	5,083	15,749	18,293
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	17,967	10,178	17,967
Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	(2,695)	18,289	(2,695)
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	-	1	-	1
Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības, kas tieši atzīti pārējo
ienākumu pārskatā	-	15,273	28,467	15,273
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	-	20,356	44,216	33,566

gadā pārtrauktās darbības ir dabasgāzes sadales funkcija, bet 2016. gadā - pārvades un glabāšanas funkcijas. 2016. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Reorganizācijas rezultātā Sabiedrība savu darbību 2017. gadā turpināja kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs, bet ar 2017. gada 1. decembri – kā dabasgāzes tirgotājs.

Vidējais darbinieku skaits 2017. gada Gāzes sadales segmentā bija 868, 2016. gadā Gāzes pārvades un Gāzes glabāšanas segmentā bija 335.

Bilance

9. Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi	Koncerns	Sabiedrība	Koncerns un Sabiedrība
	2017	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	11,306	11,306	14,346
Iegādāti	2,798	2,614	2,320
Norakstīti	(215)	(215)	(8)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	-	(5,352)
Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultātā	-	(12,411)	-
Perioda beigās	13,889	1,294	11,306
Amortizācija
Perioda sākumā	9,124	9,124	12,064
Amortizācija pārskata gadā	990	895	1,084
Par norakstīto	(215)	(215)	(7)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	-	(4,017)
Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultātā	-	(9,729)	-
Perioda beigās	9,899	75	9,124
Atlikusī vērtība perioda 31. decembrī	3,990	1,219	2,182

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 5,184 tūkstoši EUR (Koncerns) un 14 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2016.: 7,689 tūkstoši EUR). Lielāko daļu Sabiedrības nemateriālo aktīvu veido programmatūra darbības segmentu vajadzībām. Lielāko nemateriālo ieguldījumu atlikušais izmantošanas laiks Koncernā ir 4 gadi, Sabiedrībā 5 gadi.

10. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme	Ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016	1,534	485,724	30,869	11,955	463	530,545
Iegādāts	-	2,946	1,072	1,565	872	6,455
Pārvērtēts	-	53,946	2,220	-	-	56,166
Pārklasificēts	-	799	(1,716)	1,805	(888)	-
Norakstīts	-	(2,547)	(661)	(889)	-	(4,097)
31.12.2017	1,534	540,868	31,784	14,436	447	589,069
Nolietojums
31.12.2016	-	264,970	19,247	8,809	-	293,026
Aprēķināts	-	7,968	1,902	1,155	-	11,025
Pārvērtēts	-	46,667	(600)	-	-	46,067
Pārklasificēts	-	-	(1,114)	1,114	-	-
Norakstīts	-	(2,147)	(613)	(765)	-	(3,525)
31.12.2017	-	317,458	18,822	10,313	-	346,593

Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	1,534	223,410	12,962	4,123	447	242,476
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	1,534	220,754	11,622	3,146	463	237,519

Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Sabiedrība	Zeme	Ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016	1,534	485,724	30,869	11,955	463	530,545
Iegādāts	-	2,935	1,065	1,484	613	6,097
Pārvērtēts	-	53,946	2,220	-	-	56,166
Pārklasificēts		-	(1,799)	1,799	-	-
Norakstīts	-	(1,424)	(631)	(882)	-	(2,937)
Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas
rezultātā	(1,534)	(541,181)	(31,724)	(13,158)	(1,076)	(588,673)
31.12.2017	-	-	-	1,198	-	1,198
Nolietojums
31.12.2016	-	264,970	19,247	8,809	-	293,026
Aprēķināts	-	7,413	1,722	1,065	-	10,200
Pārvērtēts	-	46,667	(600)	-	-	46,067
Pārklasificēts	-	-	(1,114)	1,114	-	-
Norakstīts	-	(1,172)	(608)	(761)	-	(2,541)
Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas
rezultātā	-	(317,878)	(18,647)	(9,955)	-	(346,480)
31.12.2017	-	-	-	272	-	272

Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	-	-	-	926	-	926
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	1,534	220,754	11,622	3,146	463	237,519

Koncerns un Sabiedrība	Zeme	Ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2015	11,961	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Iegādāts	-	307	1,137	1,200	24,554	27,198
Pārklasificēts	-	20,558	8,818	(5,225)	(24,151)	-
Pārvērtēts	-	16,749	(5,469)	-	-	11,280
Norakstīts	-	(4,585)	(2,976)	(650)	(3)	(8,214)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	(10,427)	(624,839)	(105,659)	(4,331)	(12,419)	(757,675)
31.12.2016	1,534	485,724	30,869	11,955	463	530,545
Nolietojums
31.12.2015	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Aprēķināts	-	21,308	7,001	2,153	-	30,462
Pārvērtēts	-	3,618	(9,587)	-	-	(5,969)
Norakstīts	-	(3,436)	(2,789)	(640)	-	(6,865)
Pārklasificēts	-	1,726	3,297	(5,023)	-	-
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	(366,126)	(55,994)	(2,988)	-	(425,108)
31.12.2016	-	264,970	19,247	8,809	-	293,026

Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	1,534	220,754	11,622	3,146	463	237,519
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015	11,961	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 5,861 tūkstoši EUR (Koncerns) un 100 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2016.: 11,725 tūkstoši EUR).

gadā Sabiedrība veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. Aktīvi tika pārvērtēti uz 2017.gada 1. jūniju. Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Šī ir atkārtota pārvērtēšana, un izmantoto pieņēmumu datu līmenis nav mainīts.

Pārvērtēšanas ietekme

gada laikā Sabiedrība veica Sadales segmenta ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. 2016. gada laikā Sabiedrība veica Pārvades un Uzglabāšanas ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. Ņemot vērā aktīvu unikālo būtību un pielietojumu, pārvērtēšanas veikšanai tika izmantoti trešā līmeņa dati, kas nosaka, ka dati nav brīvi novērojami attiecīgam aktīvu veidam. Šī ir atkārtota pārvērtēšana, un izmantoto pieņēmumu datu līmenis nav mainīts.

Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
1. Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu (2017) un pazemes gāzes vadu (2016) pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana atbilst 3. patiesās vērtības hierarhijas līmenim.

Sabiedrības un Koncerna finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus, kas atbilst 2. līmenim.

Paralēli sākotnējai vērtībai tiek noteikts arī katra aktīva uzkrātais nolietojumus, kā galvenos faktorus šeit ņemot vērā aktīva fizisko, funkcionālo un tehnisko nolietojumu. Ja pārvērtētie aktīvi tiek būtiski savādāk izmantoti, vai tie ir funkcionāli nolietoti, pārvērtēto aktīvu vērtība var būtiski samazināties.

Pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 56,166 tūkst. EUR (2016: 11,280 tūkst. EUR), un uzkrātais nolietojums palielināts par 46,067 tūkst. EUR (2016: samazināts par 5,969 tūkst. EUR). Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto pārējo ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 10,178 tūkst. EUR (2016: 18,061 tūkst. EUR apmērā), bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti neto zaudējumi 153 tūkst. EUR (2016: 812 tūkst. EUR) apmērā.

Tabulā zemāk ir apkopotas vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Gāzes sadales un Tirdzniecības segmentā, pieņemot, ka aktīvi tiktu uzskaitīti sākotnējā vērtībā:

Sākotnējā vērtība	2017	2016
	EUR'000	EUR'000
Ēkām un būvēm	152,248	107,937
Tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm	24,499	10,219

11. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 1.12.2017	194,534
Bilances vērtība 31.12.2017	194,534

Sabiedrības ieguldījums meitas sabiedrībā

Piederošās daļas	31.12.2017
AS "Gaso"	100%

Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2017	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 1.12.2017*	Meitas sabiedrības peļņa 2017
EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso" 196,338	194,534	1,831

Skatīt 22. pielikumu.

12. Krājumi

Krājumi	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	79,608	79,608	2,593
Materiāli un rezerves daļas	1,357	-	1,607
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(73)	-	(298)
	80,892	79,608	3,902

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam	Koncerns 2017	Sabiedrība 2017	Koncerns un Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	298	298	421
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības	-	-	(19)
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās
darbības	-	-	(11)
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(225)	(225)	(7)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	-	(86)
Nodots reorganizācijas rezultātā	-	(73)	-
Uzkrājumi perioda beigās	73	-	298

13. Debitori

Debitori	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori uzskaites vērtībā	10	10	11
Uzkrājumi ilgtermiņa debitoru vērtības samazinājumam	(3)	(3)	(3)
	7	7	8
Īstermiņa debitori uzskaites vērtībā	44,614	43,840	41,379
Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības samazinājumam	(8,581)	(8,581)	(10,131)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	-	(2,963)
	36,033	35,259	28,285

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	Koncerns	Sabiedrība	Koncerns un Sabiedrība
	2017	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	10,224	10,224	10,190
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās
darbības	1,551	1,551	1,567
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības	(2,631)	(2,631)	(1,496)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(1,080)	(1,080)	71
Norakstīti bezcerīgi parādi	(563)	(563)	(37)
Uzkrājumi gada beigās	8,581	8,581	10,224

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

14. Nodokļi

Koncerns Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2016	Pārmaksa 31.12.2016	Aprēķināts 2017	Samaksāts 2017	Saistības* 31.12.2017	Pārmaksa 31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	7,852	-	62,903	(66,255)	4,500	-
Akcīzes nodoklis	2,636	-	15,182	(16,551)	1,267	-
Sociālās apdrošināšanas
maksājumi	1,553	-	5,881	(6,952)	482	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	988	3,005	(5,839)	279	4,101
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	898	-	3,429	(4,017)	310	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	280	(280)	-	-
Dabas resursu nodoklis	36	-	6	(37)	5	-
	12,975	988	90,686	(99,931)	6,843	4,101

Koncerns un

Sabiedrība

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2016	Pārmaksa 31.12.2016	Aprēķināts 2017	Samaksāts 2017	Saistības* 31.12.2017	Pārmaksa 31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	7,852	-	61,898	(66,255)	3,495	-
Akcīzes nodoklis	2,636	-	15,182	(16,551)	1,267	-
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	1,553	-	5,499	(6,952)	100	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	988	2,726	(5,839)	-	4,101
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	898	-	3,209	(4,017)	90	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	280	(280)	-	-
Dabas resursu nodoklis	36	-	6	(37)	5	-
	12,975	988	88,800	(99,931)	4,957	4,101

Koncerns un Sabiedrība	Saistības	Pārmaksa	Aprēķināts	Samaksāts	Saistības*	Pārmaksa
Nodokļu kustība	31.12.2015	31.12.2015	2016	2016	31.12.2016	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	9,066	-	70,660	(71,874)	7,852	-
Akcīzes nodoklis	2,519	-	20,959	(20,842)	2,636	-
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	888	-	8,622	(7,957)	1,553	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	1,956	6,279	(5,311)	-	988
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	554	-	4,899	(4,555)	898	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	17	-	1,158	(1,175)	-	-
Dabas resursu nodoklis	29	-	259	(252)	36	-
	13,073	1,956	112,836	(111,966)	12,975	988

* Skatīt 20. pielikumu.

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

Pārējie apgrozāmie līdzekļi	Koncerns	Sabiedrība	Koncerns un Sabiedrība
	31.12.2017	31.12.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nākamo periodu izdevumi	352	137	424
Uzkrātie ieņēmumi	2,972	2,972	-
Citi debitori	214	2,012	223
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai	-	-	(18)
	3,538	5,121	629
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	(56)	(56)	(89)
	3,482	5,065	540

16. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls	31.12.2017	31.12.2017	31.12.2016	31.12.2016
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14,571,480	36.52	14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25,328,520	63.48	25,328,520
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)	18.26	7,285,740	18.26	7,285,740
Marguerite Gas I S. à r.l.	-	-	28.97	11,560,645
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11,560,645	-	-
Itera Latvija SIA	16.00	6,384,001	16.00	6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju
emisiju) akcijas 7,285,740)	34.00	13,566,701	34.00	13,566,701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1,102,913	913	1,102,913
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000

gada 23. martā Marguerite Gas II S.à r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à r.l. piederošās akcijas, kļūstot par 28,97% Sabiedrības akciju īpašnieku. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure". Līdz 2017.gada 30.decembrim Sabiedrība atrodas PAS Gazprom, Itera Latvija SIA un Uniper Ruhrgas International GmbH kopīgā kontrolē.

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2017. gada 31. decembrī un 2016.gada 31.decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Peļņa par akciju / Koncerns	Peļņa par akciju		Peļņa par akciju no turpmākās darbības
	2017	2016	2017	2016
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	26,048	37,506	26,048	32,423
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39,900	39,900	39,900	39,900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39,900	39,900	39,900	39,900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39,900	39,900	39,900	39,900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.653	0.940	0.653	0.813

Peļņa par akciju / Sabiedrība	Peļņa par akciju		Peļņa par akciju no turpmākās darbības
	2017	2016	2017	2016
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	24,217	37,506	8,469	19,213
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39,900	39,900	39,900	39,900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39,900	39,900	39,900	39,900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39,900	39,900	39,900	39,900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.607	0.940	0.212	0.481

Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Rezerves	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve	132,193	-	176,564
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(87)	(172)	(503)
Reorganizācijas rezerve	-	204,545
Citas rezerves un iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa	73,664	1,424	35,477
Nodalāmās rezerves	-	-	274,086
	205,770	205,797	485,624

Kustība rezervēs Sabiedrība	Pārvērtēšanas rezerve	Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Reorganizācijas rezerve un citas rezerves	Nesadalītā peļņa (kopā ar pārskata gada pelņu)
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2015 - kā sākotnēji uzrādīts	373,517	(815)	105,357	57,108
Pārvērtēšanas rezerves uzkrātais nolietojums pārnests uz nesadalīto peļņu	(148,396)	-	-	148,396
31.12.2015	225,121	(815)	105,357	205,504
Dividendes	-	-	-	(30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs	-	-	(35,112)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	18,061	-	-	-
Atliktais nodoklis	(2,709)	-	-	-
Pārvērtēto PL izslēgšana	(2,882)	-	-	2,882
Atliktais nodoklis no pārvērtēto PL izslēgšanas	432	-	-	-
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums 2016. gadā, ieskaitot pārvērtēšanas rezerves uzkrātā nolietojuma korekciju pārvērtēšans rezultātā un
atņemot izslēgto uzkrāto rezerves nolietojumu	(18,735)	-	-	18,735
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	-	109	-	-
Pārskata gada peļņa	-	-	-	37,506
31.12.2016-koriģēts	219,288	(706)	70,245	234,303
Nodalīts CBG	(115,665)	203	(64,433)	(94,191)
Pārvērtēto PL izslēgšana	(659)			659
Nodalīts GASO	(132,735)	(113)	204,545	(71,697)
Rezervju pārlikšana uz nesadalītu peļņu	-	-	(5,812)	5,812
Dividendes	-	-	-	(72,219)
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	10,239	-	-	-
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums 2017. gadā, ieskaitot pārvērtēšanas rezerves uzkrātā nolietojuma korekciju pārvērtēšans rezultātā un atņemot izslēgto uzkrāto rezerves nolietojumu	1,243	-	-	(1,243)
Atliktais nodoklis	18,289	-	-	-
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	-	444	-	-
Pārskata gada peļņa	-	-	-	24,217
31.12.2017	-	(172)	204,545	25,641

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

Kustība rezervēs	Pārvērtēšanas rezerve	Darbinieku pabalstu pārvērtēša nas rezerve	Citas rezerves	Nesadalītā peļņa (kopā ar pārskata gada pelņu)
Koncerns
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2015- kā sākotnēji uzrādīts	373,517	(815)	105,357	57,108
Pārvērtēšanas rezerves uzkrātais nolietojums pārnests uz nesadalīto peļņu	(148,396)	-	-	148,396
31.12.2015 - koriģēts	225,121	(815)	105,357	205,504
Dividendes	-	-	-	(30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs	-	-	(35,112)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	18,061	-	-	-
Atliktais nodoklis	(2,709)	-	-	-
Pārvērtēto PL izslēgšana	(2,882)	-	-	2,882
Atliktais nodoklis no pārvērtēto PL izslēgšanas	432	-	-	-
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums 2016. gadā, ieskaitot pārvērtēšanas rezerves uzkrātā nolietojuma korekciju pārvērtēšans rezultātā un atņemot izslēgto uzkrāto rezerves nolietojumu	(18,735)	-	-	18,735
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	-	109	-	-
Pārskata gada peļņa	-	-	-	37,506
31.12.2016-koriģēts	219,288	(706)	70,245	234,303
Nodalīts CBG	(115,665)	203	(64,433)	(94,191)
Pārvērēto PL izslēgšana	(659)	-	-	659
Rezervju pārlikšana uz nesadalītu peļņu	-	-	(5,812)	5 812
Dividendes	-	-	-	(72,219)
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	10,239	-	-	-
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums 2017. gadā, ieskaitot pārvērtēšanas rezerves uzkrātā nolietojuma korekciju pārvērtēšans rezultātā un atņemot izslēgto uzkrāto rezerves nolietojumu	701			(701)
Atliktais nodoklis	18,289	-	-	-
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	-	416	-	-
Pārskata gada peļņa	-	-	-	26,048
31.12.2017	132,193	(87)	-	99,711

17. Aizņēmumi

			Koncerns un
Aizņēmumi	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2017	31.12.2017	31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	32,375	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa	2,625	-	-
Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija	3,361	3,361	-
	38,361	3,361	-

gadā akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" saņēma no kredītiestādes ilgtermiņa aizņēmumu 35,000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai akciju sabiedrībai ''Gaso''. Aizņēmums jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli.

18. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	18,918	-	19,195
Īstermiņa daļa	998	5	974
	19,916	5	20,169

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas	Koncerns 2017	Sabiedrība 2017	Koncerns un Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	20,169	20,169	29,161
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	726	658	562
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(979)	(896)	(951)
Saistības, kas turētas sadalīšanai	-	-	(8,603)
Pārnests reorganizācijas rezultātā	-	(19,926)	-
Pārnests uz nākamajiem periodiem	19,916	5	20,169

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

	Koncerns	Sabiedrība	Koncerns un Sabiedrība
Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem	2017	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā	3,731	3,731	5,233
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības	48	(154)	39
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās darbības	-	100	328
Izmaksāti	(115)	(85)	(222)
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā – aizstāti pašu kapitālā	(418)	(446)	(108)
Nodots reorganizācijas rezultātā	-	(2,867)	-
Saistības, kas turētas sadalīšanai	-	-	(1,539)
Uzkrājumi pārskata gada beigās	3,246	279	3,731

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi		2017	2016
Diskonta likme,%		0.205%	0.24%
Darbinieku rotācijas koeficients, %		3.93%	3.40%
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi		64.93	62.75
Atalgojuma pieaugums, %		4.00%	4.00%
Iemaksas privātajā pensiju fondā, %		5.00%	5.00%
VSAOI (darbiniekiem),%		24.09%	23.59%
VSAOI (pensionāriem),%		21.31%	19.90%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi		Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu			Koncerns un
			Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2016
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	+ 0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.01%	0.02%	5.30%
Darbinieku rotācijas koeficients	+ 0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.18%	0.28%	4.78%
Darbinieku pensionēšanās vecums	+1 gads	Uzkrājums samazinās par	1.73%	1.43%	2.40%
Atalgojuma pieaugums	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.16%	0.25%	4.46%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.02%	0.02%	0.34%
VSAOI	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.08%	0.07%	0.34%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi		Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu Koncerns un
			Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2016
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	-0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.01%	0.02%	5.88%
Darbinieku rotācijas koeficients	-0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.18%	0.28%	5.24%
Darbinieku pensionēšanās vecums	-1 gads	Uzkrājums samazinās par	1.47%	0.23%	2.20%
Atalgojuma pieaugums	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.15%	0.25%	4.08%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.02%	0.02%	0.34%
VSAOI	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.08%	0.09%	0.34%

Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2017. gadā ir 0.205%, t.i., vienāda ar vidējo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk gada peļņas likmi, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).

Savukārt pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 3.93% apmērā tika iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā.

Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstās 1995. gada 2. novembrī pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 8.1 pantu, kas nosaka, ka Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums — no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot kāds tas katru gadu ir. No 2017.gada 1.janvāra tie ir 63 gadi.

Aprēķinos izmantotais pieņēmums par atalgojuma pieaugumu atbilst prognozētajam inflācijas rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm 2018. gadā tas svārstīsies no 2.9%-3.5%), pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants. Šobrīd uzņēmumā šis pieņēmums 4 % apmērā ir nemainīgs jau vairākus gadus.

Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika izdarīts, pamatojoties uz Sabiedrības koplīgumu.

Savukārt pieņēmumi par VSAOI likmēm darbiniekiem un pensionāriem ir izdarīti atbilstoši aprēķinu metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 19.12.2017. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", un tajos šīs likmes ir noteiktas attiecīgi 24.09% un 21.31 % apmērā.

20. Pārējās saistības

			Koncerns un
Pārējās saistības	Koncerns 2017	Sabiedrība 2017	Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	14,198	14,198	12,273
Pievienotās vērtības nodoklis	4,500	3,495	7,852
Uzkrātās izmaksas	6,268	3,790	3,088
Akcīzes nodoklis	1,267	1,267	2,636
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	482	100	1,553
Pārējās īstermiņa saistības	84	20	1,016
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	953	168	1,002
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	310	90	899
Darbinieku atalgojums	775	202	828
Dabas resursu nodoklis	5	5	36
	28,842	23,335	31,183

21. Aktīvi un saistības, kas turētas sadalīšanai

Aktīvs	Pielikums	31.12.2016
AKTĪVS		EUR'000
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	9	1,335
Pamatlīdzekļi
Zeme		10,427
Ēkas, būves		258,713
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces		49,665
Pārējie pamatlīdzekļi		1,343
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas		12,419
Pamatlīdzekļi kopā:	10	332,567
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		333,902
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi		5,138
Debitori		3,028
Nauda un tās ekvivalenti		9,600
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		17,766
AKTĪVU KOPSUMMA:		351,668
Pasīvs	Pielikums	31.12.2016
PASĪVS		EUR'000
Pašu kapitāls:

Nodalāmās rezerves		274,086
Pašu kapitāls kopā:		274,086
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm		32,375
Nākamo periodu ieņēmumi		8,335
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām		1,539
Atliktā nodokļa saistības		30,686
Ilgtermiņa saistības kopā:		72,935
Īstermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm		2,625
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		312
Nākamo periodu ieņēmumi		267
Pārējās saistības		1,443
Īstermiņa saistības kopā: PASĪVU KOPSUMMA:		4,647 351,668

Reorganizācijas rezultātā jaundibinātajai akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" (vienotais reģistrācijas Nr. 40203041605, juridiskā adrese: Aristīda Briāna iela 6, Rīga, LV-1001) tika nodots Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimnieciskās darbības virziens, pilnajā ekonomiskajā sastāvā, kas ietver aktīvus un pasīvus. Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" ir ieguvusi visas atļaujas un licences, kas tai ir nepieciešamas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades saimnieciskās darbības veidu nodrošināšanai. Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimniecisko darbības virzienu saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 2. janvārī (reģistrācijas diena komercreģistrā).

22. Aktīvi un saistības, kas nodotās Koncerna meitas sabiedrībai AS "Gaso"

Aktīvs	Pielikums	1.12.2017
AKTĪVS		EUR'000
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	9	2,682
Pamatlīdzekļi	10	242,193
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		244,875
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi		1,269
Nākamo periodu izmaksas		178
Nauda un tās ekvivalenti		9,258
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		10,705
AKTĪVU KOPSUMMA:		255,580
Pasīvs	Pielikums	1.12.2017
PASĪVS		EUR'000
Pašu kapitāls:
Nodalāmās rezerves un nesadalītā peļņa		194,534
Pašu kapitāls kopā:		194,534
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm		32,375
Nākamo periodu ieņēmumi		18,935
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām		2,867
Ilgtermiņa saistības kopā:		54,177
Īstermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm		2,625
Nākamo periodu ieņēmumi		991
Pārējās saistības		3,253
Īstermiņa saistības kopā:		6,869
PASĪVU KOPSUMMA:		255,580

Reorganizācijas rezultātā jaundibinātajai akciju sabiedrībai "Gaso" (vienotais reģistrācijas Nr. 40203108921, juridiskā adrese: Vagonu 20, Rīga, LV-1009) tika nodots Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības virziens, pilnajā ekonomiskajā sastāvā, kas ietver aktīvus un pasīvus. Akciju sabiedrība "Gaso" ir ieguvusi visas atļaujas un licences, kas tai ir nepieciešamas dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības veidu nodrošināšanai. Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Gaso" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes sadales saimnieciskā darbības virziena saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī (reģistrācijas diena komercreģistrā).

23. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Sabiedrībai un Koncernam ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi (tai skaitā reorganizācijas rezultātā nodalītā akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid", kura līdz 2017.gada 30.decembrim atradās to pašu akcionāru kopīgā kontrolē, kā a/s "Latvijas Gāze"). No a/s "Latvijas Gāze" viedokļa kā saistītā puse ir a/s "Latvijas Gāze" jaundibināta meitas sabiedrība a/s "GASO".

Ieņēmumi vai izdevumi	Koncerns 2017	Sabiedrība 2017	Koncerns un Sabiedrība 2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas
PAS "Gazprom"	-	-	7,817
AS "Gaso"	-	1,982	-
AS "Conexus Baltic Grid"	5,612	5,612	-
Izdevumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	309,371	309,371	203,034
Izdevumi par pakalpojumiem
AS "Conexus Baltic Grid"	36,775	36,775	5,466
Citi izdevumi
AS "Gaso"	-	5,792	-

Prasības un saistības pret saistītām personām	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi
PAS "Gazprom"	-	-	-
AS "Gaso"	-	2,392	-
AS "Conexus Baltic Grid"	726	726	-
Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par pakalpojumiem
PAS "Gazprom"	4,292	4,292	1,236
Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem
PAS "Gazprom"	10	10	1
AS "Conexus Baltic Grid"	3,120	3,120	-
AS "Gaso"	-	12,466	-

24. Finanšu risku pārvaldība

Finanšu aktīvi un saistības	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi	36,033	35,259	28,285
Uzkrātie ieņēmumi	2,972	2,972	-
Nauda un tās ekvivalenti	24,817	21,558	167,630
Finanšu aktīvi	63,822	59,789	195,915
Aizņēmumi	38,361	3,361	-
Uzkrātas izmaksas	6,268	3,790	3,008
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	1,393	13,339	2,392
Finanšu saistības	46,022	20,490	5,340

Patiesās vērtības apsvērumi

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Sabiedrības pieņēmumus par tirgus situāciju.

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem, un īstermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm, uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek novērtēta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai. Informācija par patiesās vērtības hierarhijas līmeņiem ir sniegta 22. pielikuma "Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi "sadaļā "Pārvērtēšanas ietekme".

Kapitāla risks

Sabiedrības un Koncerna mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības un Koncerna spēju turpināt to darbību, dodot atdevi to īpašniekam un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu. Sabiedrība un Koncerns veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības un Koncerna kopējo saistību attiecība pret to kopējo kapitālu. Saistības iekļauj visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekļauj visas Sabiedrības vai Koncerna saistības un pašu kapitālu. 31.12.2017 aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistības kopā	92,037	40,319	194,592
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(24,817)	(21,558)	(167,630)
(Nākamo periodu ieņēmumi)	(19,916)	(5)	(20,169)
Neto kopējās saistības	47,304	18,756	6,793
Pašu kapitāls un saistības kopā	400,091	346 569	793 958
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	12.45%	1.10%	0.00%

Kredītrisks

Sabiedrība un Koncerns ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību vai Koncernu, tad radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības un Koncerna darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Pircēju un pasūtītāju parādi	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2017	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi, kam izveidots vērtības samazinājums	8,552	8,552	10,131
Termiņš nav iestājies	33,394	32,620	28,297
Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	2,286	2,286	2,922
Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	353	353	29
Pircēju un pasūtītāju parādi, bruto	44,585	43,811	41,379
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	(8,552)	(8,552)	(10,131)
Aktīvi, ka turēti sadalīšanai	-	-	(2,963)
Pircēju un pasūtītāju parādi, neto	36,033	35,259	28,285

Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauts augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 51% no 2017. gada pārdošanas apjoma. Sabiedrības maksimālā pakļautība kredītriskam attiecas uz finanšu aktīvu kopsummu EUR 59,789 tūkst. EUR apmērā. Koncerna maksimālā pakļautība kredītriskam attiecīgi ir 63,882 tūkst. EUR.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2017. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības un Koncerna spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības un Koncerna darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība un Koncerns izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība un Koncerns sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. 2017. gadā Koncerns izmantoja aizņēmumu un overdraftu.

Aizņēmumu atmaksas grafiks, Koncerns 31.12.2017

Atmaksājamā summa	2018	2019	2020-2022	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums	2,625	3,500	28,875	35,000
Overdrafts	3,361	-	-	3,361
Procentu maksājums	252	252	710	1,214
Citi parādi	7,661	-	-	-
	13,899	3,752	29,585	39,575

Aizdevumu līgumu saistības

Saskaņā ar galveno aizņēmumu līgumu noteikumiem Sabiedrībai un Koncernam jāievēro šādas finanšu saistības: - Sabiedrības pašu kapitāla koeficients (pašu kapitāls pret kopējiem aktīviem) nedrīkst būt mazāks par 50%;

Sabiedrības meitas uzņēmuma koriģētais pašu kapitāla koeficients (koriģētais pašu kapitāls pret kopējiem aktīviem) nedrīkst būt mazāks par 50%;
Sabiedrības meitas uzņēmuma Saistību sloga koeficientam (neto saistības pret EBITDA attiecībai) jābūt ne vairāk kā 3;
Ne mazāk kā 70% maksājumu par dabasgāzes nodrošinājumu Sabiedrībai būtu jāmaksā caur konkrēto banku.

Pārskata periodā Sabiedrība un Koncerns ir izpildījuši šīs prasības.

Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tirgus faktoru izmaiņas, piemēram, ārvalstu valūtas kursu, procentu likmju un preču cenu izmaiņas ietekmēs Sabiedrības vai Koncerna peļņu. Koncernam un Sabiedrībai uz 31.12.2017 bija naudas līdzekļu atlikums 20,198 tūkst. USD (16,834 tūkst. EUR), 2016.gadā Koncernam un Sabiedrībai- 13 tūkst.USD (13 tūkst. EUR). Sabiedrībai un Koncernam nav citu aktīvu vai saistību dolāros. Sabiedrības un Koncerna zaudējumi no valūtas kursa svārstībām 2017.gadā bija 1,729 EUR. Visi Koncerna un Sabiedrības aizņēmumi ir ar mainīgu procentu likmi, kura sastāv no fiksētas daļas un noteikta perioda EURIBOR likmes.

Sabiedrība savā darbībā saskarās ar tirgus risku, kas rodas iepērkot lielus dabasgāzes apjomus dabasgāzes iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, pārdošanai apkures sezonā. Sabiedrība par prioritāti izvirza iekšējos procesus tirgus riska mazināšanai, pārskatot piegāžu līgumus un savu tirdzniecības portfeli.

Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas.Tā kā Koncerns un Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tie nav pakļauti patiesās vērtības procentu likmju riskam.

25. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības un Koncerna grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības un Koncerna vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrības Valde ir veikusi izvērtējumu un uzskata, ka klientu rēķinos iekļauto gāzes pārvades un gāzes sadales pakalpojumu gadījumā Sabiedrība darbojās, kā aģents nevis principālis.Gāzes pārvades un gāzes sadales pakalpojumu gadījumā dabasgāzes tirgotājiem nav iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzējus. Sabiedrība, kā dabasgāzes tirgotājs, nekontrolē šo pakalpojumu sniegšanu. Ieņēmumi no rēķinos klientiem iekļautajām summām par gāzes pārvadi un gāzes sadali tiek savstarpēji ieskaitīti ar attiecīgajiem izdevumiem un finanšu pārskatā uzrādīti neto summā.

26. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci par 2017. gadu ir veikta pārklasifikācija salīdzinošajos 2016. gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Grupas un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2017. gadā, un tiem nav ietekmes uz Sabiedrības un Koncerna darbību un šiem finanšu pārskatiem:

Grozījumi 7. SGS "Naudas plūsmu pārskats" – par atklājamās informācijas sniegšanas iniciatīvu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā:

SFPS "Finanšu instrumenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Galvenās jaunā standarta iezīmes ir sekojošas:

Finanšu aktīvi tiek klasificēti trīs vērtēšanas kategorijās: tie, kurus turpmāk novērtēs amortizētajā iegādes vērtībā; tie, kurus turpmāk novērtēs patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos ienākumos (PVPI); un tie, kurus turpmāk novērtēs patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PVPZA).

Parāda instrumentu klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības finanšu aktīvu vadības biznesa modeļa, kā arī no tā vai līgumiskās naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem (TPPM). Ja parāda instrumentu tur, lai iekasētu naudas plūsmas, to var uzskaitīt amortizētajā iegādes vērtībā, ja tas atbilst TPPM prasībām. Tādi parāda instrumenti, kas izpilda TPPM prasības, tomēr kurus tur portfelī ar mērķi gan iekasēt aktīvu naudas plūsmas, gan pārdot, var tikt klasificēti kā PVPI. Finanšu aktīvi, kuru naudas plūsmas neatbilst TPPM prasībām, jāvērtē PVPZA (piemēram, atvasinātie finanšu instrumenti). Iegultie atvasinātie instrumenti netiek atdalīti no finanšu aktīviem, tomēr tiek iekļauti izvērtējot TPPM prasības.

Pašu kapitāla instrumentus vienmēr vērtē patiesajā vērtībā. Tomēr vadībai ir iespēja izdarīt neatsaucamu izvēli uzrādīt patiesās vērtības izmaiņu pārējos ienākumos, ja instrumentu netur tirdzniecības nolūkā. Ja pašu kapitāla instrumentu tur tirdzniecībai, izmaiņas patiesajā vērtībā jāuzrāda peļņas vai zaudējumu pārskatā.

Vairums no 39. SGS prasībām attiecībā uz finanšu saistību klasifikāciju un novērtēšanu palika nemainīgas arī 9. SFPS. Galvenā izmaiņa attiecas uz to, ka sabiedrībai pārējo ienākumu sastāvā būs jāuzrāda sava kredītriska izmaiņu ietekme uz finanšu saistībām, kas tiek vērtētas patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

SFPS ievieš jaunu modeli vērtības samazinājuma atzīšanai – sagaidāmo kredīt zaudējumu (SKZ, expected credit loss) modelis. Modelim ir trīs pakāpju pieeja, kas balstās uz izmaiņām finanšu aktīva kredīt kvalitātē salīdzinot ar sākotnējo atzīšanu. Praksē jaunās prasības nozīmēs to, ka sabiedrībai finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī būs jāatzīst tūlītējie zaudējumi, kas būs vienādi ar 12 mēnešos SKZ, arī tad, ja finanšu aktīvi būs bez vērtības samazināšanās pazīmēm (pircēju un pasūtītāju parādiem būs jāatzīst to mūža SKZ). Notiekot būtiskam kredītriska pieaugumam, vērtības samazinājumu mērīs izmantojot aktīva mūža SKZ, nevis 12 mēnešu SKZ. Modelis iekļauj operacionālus atvieglojumus līzingam un pircēju un pasūtītāju parādiem.

Riska ierobežošanas uzskaites prasības tika papildinātas lai saskaņotu uzskaiti ar riska pārvaldību. Standarts piedāvā sabiedrībām grāmatvedības politiku izvēli starp 9. SFPS riska ierobežošanas uzskaites ieviešanu vai 39. SGS piemērošanas turpināšanu viesiem riska ierobežošanas instrumentiem, jo 9. IFRS pašreiz nereglamentē makro risku ierobežošanas instrumentu uzskaiti.

SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Jauns standarts ievieš ieņēmumu atzīšanu kopā ar preču vai pakalpojumu nodošanu pircējam, atbilstoši darījuma cenai. Ja atsevišķās preces un pakalpojumi tiek apvienoti piedāvājumu pakās, katras atsevišķās preces vai pakalpojuma pārdošana ir atzīstama kā atsevišķs darījums un jebkādas līguma atlaides parasti ir jāattiecina uz katru darījuma elementu. Darījumiem ar mainīgu atlīdzību ir jāatzīst minimālo summu kas nav pakļauta būtiskam atcelšanas riskam. Izmaksas, kas saistītas ar klientu līgumu noslēgšanu ir kapitalizējamas un amortizējamas līguma darbības laikā.

Grozījumi 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" – Pārdošanas vai aktīvu nodošanas darījumi starp investoru un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu (spēka stāšanas datums šobrīd nav noteikts, pagaidām nav pieņemti ES).

SFPS "Noma" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). Jauns standarts nosaka nomas līgumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principus. Visi nomas līgumi nodrošina līzinga ņēmējam tiesības izmantot aktīvu un, ja nomas maksājumi tiek veikt noteiktā laika periodā, iekļauj arī finansēšanas komponenti. Atbilstoši, 16. SFPS izslēdz iespēju klasificēt nomas līgumus kā operatīvo vai finanšu nomu, kā to noteica 17. SGS. Tā vietā, 16. SFPS ievieš vienotu nomnieka uzskaites modeli. Nomnieks savā uzskaitē atzīst: (a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar nomas termiņu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumus; un (b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. Līzinga devēju uzskaite saskaņā ar 16. SFPS ir lielā mērā līdzīga 17. SGS prasībām. Atbilstoši, līzinga devēji turpina klasificēt nomas līgumus kā operatīvās vai finanšu nomas, kā arī tiek saglabāta atšķirīga uzskaite atkarībā no klasifikācijas.

Grozījumi 15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2016. Šie grozījumi ietver izmaiņas divos standartos:

SFPS "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES), un
SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).
SFPIK "Ārvalstu valūtu pārrēķināšana un avansa maksājumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).

Grozījumi 9. SFPS "Finanšu instrumenti" – Priekšapmaksas instrumenti ar negatīvo kompensāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).

Grozījumi 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" – Ilgtermiņa ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).

Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2017 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas standartā IAS 23 - "Aizņēmumu izmaksas".

Sabiedrības vadība pieņēma lēmumu neievest jaunus standartus un interpretācijas pirms to spēka stāšanas datuma. Sabiedrības vadība izvērtēja jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ievešanas ietekmi uz Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatiem ieviešanas gadā un uzskata ka nav būtiskas ietekmes, izņemot

SFPS "Finanšu instrumenti" – Sabiedrība un Koncerns piemēro standartu no 2018. gada 1. janvāra. Tā kā jauns atgūstamās vērtības modelis paredz ka uzkrājumi tiks veidoti pēc sagaidāmo kredīt zaudējumu modeļa, tad Koncerna vadība paredz, ka uzkrājumu veidošanas zaudējumi pēc 9. SFPS būs mainīgāki, nekā bija pēc SGS 39. Koncerns sagaida vislielāko ietekmi no Debitoriem. Jauna Koncerna politika sadala ar pircējiem saistītos riskus pa klientu kategorijām, nosakot ka grupām ar paaugstināto kredītrisku uzkrājumi debitoru parādiem tiek veikti veicot pārdošanu ar atlikto maksājumu uzreiz. Aprēķinot sagaidāmos kredīt zaudējumus Koncerns ņem vērā vēsturiskos zaudējumus no debitoru parādiem katrai debitoru grupai, ņemot vērā pēdējo 3 gadu pieredzi.

Koncerns pielieto tādu pašu klientu sadalījumu arī debitoru parādiem, kuriem termiņš nav iestājis.

Koncerns aprēķināja, ka ja jauna uzkrājumu veidošanas metodoloģija (no notikušiem uz sagaidāmiem kredīt zaudējumiem) būtu pielietota jau 2017. gadā, tad ietekme uz gada cipariem būtu sekojošā:

Koncerns un Sabiedrība	Iekļauts 2017. gada pārskatā	Ja SFPS 9 būtu pielietots
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājums debitoriem	8,521	8,630

SFPS "Noma" – pēc 2017. gada decembrī notikušās reorganizācijas, kura notika dibinot meitas uzņēmumu a/s "GASO" un noslēdzot virkni nomas līgumu starp a/s "Latvijas Gāze" un a/s "GASO", 16. SFPS "Noma" piemērošana var būtiski mainīt a/s "Latvijas Gāze" aktīvu un saistību kopsummu. Sabiedrības vadība vēl izvērtē šī standarta ietekmi. No Koncerna viedokļa standartam nav būtiskās ietekmes uz finanšu pārskatiem.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. 2017. gadā Koncerns mainīja pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uzskaites politiku, pārnesot no pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu parvērtētās vērtības nolietojumu pamatlīdzekļa lietošana laikā. Grāmatvedības politika tika ieviesta reptrospektīvi. Grāmatvedības politikas maiņas kopējais efekts ir atspoguļots 16. pielikumā. Trešā bilance nav atspoguļota šajos finanšu pārskatos, jo visas rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa bilancē ir uzrādītas vienā kolonnā un grāmatvedības politikas maiņa neietekmē sākuma bilances atlikumus.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	20 - 100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu	40 - 60
Iekārtas un mašīnas	5 - 30
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība / Koncerns klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

Krājumi

Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība / Koncerns nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Operatīvā noma

Sabiedrība ir nomnieks. Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā.

Ieguldījumi koncerna meitas sabiedrības kapitālā

Ieguldījumi koncerna meitas sabiedrības kapitālā tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Sabiedrība atzīst ienākumus tikai tad, ja tā no savas meitas sabiedrības saņem pēc iegādes datuma radušās peļņas daļu. Saņemtās summas, kas pārsniedz šo peļņu, uzskata par ieguldījuma atgūšanu un grāmato kā ieguldījuma iegādes vērtības samazinājumu.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma koncerna meitas sabiedrībā bilances vērtība ir samazinājusies, tad zaudējumus no vērtības samazināšanās aprēķina kā starpību starp ieguldījuma bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka kā lielāko no šādiem diviem rādītājiem – ieguldījuma patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās var tikt apvērsti, ja pēc tam, kad pēdējo reizi tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir mainījušās aplēses, kas tika izmantotas vērtības samazinājuma noteikšanai.

Konsolidācija

AS "Latvijas Gāze" un tās meitas sabiedrības AS "Gaso" finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatā, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu posteņus. Koncerna meitas sabiedrības finanšu pārskats tiek iekļauts konsolidētajā finanšu pārskatā no dienas, kad tiek kontrole ietekme līdz dienai, kad tiek zaudēta kontrole. Koncerna finanšu pārskata sagatavošanas gaitā ir izslēgta Koncernā ietilpstošo sabiedrību nerealizētā peļņa, savstarpējie norēķini, savstarpēji piederošās kapitāla daļas un citi savstarpējie darījumi un atlikumi.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība / Koncerns atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība / Koncerns atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība / Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai / Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība/ Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai / Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrības / Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai būvi, kas ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai, tiek pievienoti šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir būtiski sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Aizņēmumu izmaksu kapitalizācija notiek tikai brīdī, ja ar aizņēmuma palīdzību tiek finansētā tekošā nepabeigtā celtniecība.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Līdz 2016. gada 31. decembrim atliktais nodoklis tika aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatā un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Pagaidu atšķirības galvenokārt radās, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un dēļ uzkrātajām saistībām, kas atskaitāmas no apliekamā ienākuma nākamajos taksācijas periodos.

gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kurš paredz, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ar uzņēmuma nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, ja tā tiek sadalīta. Jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka nodokļa maksātāji varēs izmantot līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrātos un neizmantotos nodokļu zaudējumus nākamo 5 taksācijas gadu laikā, samazinot maksājamo nodokli par sadalīto peļņu ne vairāk kā 50% apmērā katru gadu, kā arī izmantot apliekamās peļņas samazināšanai līdz 2017. gada 31. decembrim izveidotos uzkrājumus, par kuriem attiecīgajos taksācijas periodos ir palielināts apliekamais ienākums, par to samazinājuma summu. Šādas summas, ja tādas pastāv, nerada atliktā nodokļa aktīvus 2017. gada 31. decembrī un turpmāk, jo situācijā, kad pastāv atšķirīgas nodokļa likmes sadalītajai peļņai un nesadalītajai peļņai, atlikto nodokli aprēķina pēc nodokļa likmes, kas piemērojama nesadalītajai peļņai, t.i., 0%. Iepriekšminēto apstākļu ietekmē 2017. gada 31. decembrī vairs nav pamata atliktā nodokļa aktīva vai saistību pastāvēšanai, un 2016. gada 31. decembrī Sabiedrības un Koncerna atzītās atliktā nodokļa saistības tika samazinātas līdz nullei, šo saistību samazinājumu iekļaujot ieņēmumos 2017. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot to atlikto nodokli, kurš bija atzīts ārpus peļņas vai zaudējumu aprēķina un kura summu pārnes uz to pašu posteni pašu kapitālā, uz kuru tas tika attiecināts atzīšanas brīdī.

Sākot ar 2018. taksācija gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no neto summas, kas izmaksājama akcionāriem). Uzņēmuma nodoklis par sadalīto pelņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadali.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība / Koncerns atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības / Koncerna darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība / Koncerns savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes sadales

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība / Koncerns saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Pārtrauktās darbības

Kā aprakstīts finanšu pārskata pielikumā un Vadības ziņojumā, Sabiedrība 2016. gadā bija uzsākusi reorganizāciju, un 2017. gada janvārī tā nodeva dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības veidus jaundibinātai AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada decembrī tā nodeva dabasgāzes sadales darbības virzienu jaundibinātai meitas sabiedrībai AS "Gaso".

5. SFPS piemērošana

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2017. gadu ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības. Pārtrauktās darbības peļņas vai zaudējumu aprēķins ir sniegts finanšu pārskata pielikumā. 2016. gada salīdzinošie rādītāji ir koriģēti retrospektīvi pēc tāda paša principa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija ir sastādīta, balstoties uz kopējo AS "Latvijas Gāze" peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas ietver turpmākās un pārtrauktās darbības.

Uz 2016.gada 31.decembri bilancē ir izveidots jauns aktīvu postenis apgrozāmo līdzekļu sastāvā - "Sadalīšanai turēti aktīvi" un jauns saistību postenis īstermiņa saistību sastāvā - "Sadalīšanai turētas saistības". Šeit iekļauta AS "Conexus Baltic Grid" nododamo aktīvu un saistību kopsummas to bilances vērtībā.

27. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai

Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai	Koncerns	Sabiedrība	Koncerns un Sabiedrība
	2017	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Finanšu pārskata obligātā revīzija	59	44	52
Citu revīzijas uzdevumu veikšana	5	5	19
Nodokļu pakalpojumi	-	-	6
Ar revīziju nesaistītu uzdevmu veikšana	12	12
	76	61	77

28. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid", reģistrācijas numurs 40203041605, reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimniecisko darbības virzienu saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās.

Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Gaso" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes sadales saimnieciskā darbības virziena saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī (reģistrācijas diena komercreģistrā).

Nākamajā tabulā apkopotas līgumsaistības pārskata gada beigās:

			Koncerns un
Saistības	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2017	2017	2016
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie un vēl nepabeigtie līgumi	289	-	469

29. Notikumi pēc bilances datuma

Periodā pēc 2017. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.

Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________

Madara Pundure Finanšu un grāmatvedības daļas vadītāja

KONSOLIDĒTAIS NEFINANŠU PAZIŅOJUMS - 2017

Šis Latvijas Gāzes Konsolidētais nefinanšu paziņojums ir sagatavots par koncerna darbību 2017. gadā.

Korporatīvās sociālās atbildības ziņojums ir koncerna pirmais ziņojums un tas sagatavots, vadoties arī no ANO programmas Global Compact vadlīnijām (www.unglobalcompact.org), ciktāl vadlīniju jautājumi attiecināmi uz faktisko koncerna darbību. Ziņojuma sagatavošanā ir izmantots Global Compact pašnovērtējuma rīks (www.globalcompactselfassessment.org).

KONCERNA KOMERCDARBĪBAS MODEĻA ĪSS APRAKSTS

gads bija Latvijas Gāzes līdzšinējās darbības vēsturē, iespējams, pats nozīmīgākais, jo piedāvāja izaicinājumu pilnībā nošķirt gadiem ilgi vienoti īstenotus komercdarbības virzienus. Šim uzdevumam uzņēmums veltīja apjomīgus intelektuālos un finanšu resursus. Tomēr komercdarbības pārstrukturēšana ir ļāvusi Latvijas Gāzei pārvērtēt virkni procesu un līdzšinējo prakšu, tādējādi piešķirot jaunu kvalitāti uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem - šobrīd jau koncerna veidolā. Šādi iesākto virzienu koncerns plāno aktīvi turpināt arī 2018. gadā, izvirzot mērķi kļūt par vienu no efektīvākajiem un klientu visaugstāk novērtētajiem uzņēmējiem Latvijā, kā arī par konkurētspējīgu un atzītu enerģētikas jomas uzņēmumu Baltijas mērogā.

Koncerna izveide un struktūra

Latvijas Gāze kopš tās izveides līdz pat 2017. gadam darbojās kā vienīgais un apvienotais dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Ar 2017. gada sākumu dabasgāzes uzglabāšana un pārvade tika nodalīta uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid", kas šobrīd ir ar Latvijas Gāzi (un GASO) nesaistīts uzņēmums. Savukārt, īstenojot otro Latvijas Gāzes reorganizācijas soli, tika izveidota Latvijas Gāzes meitas sabiedrība GASO, kurai nodota dabasgāzes sadales funkcija. GASO jau ir uzsācis patstāvīgu darbību kopš 2017. gada 1. decembra. Tādejādi kopš tā brīža Latvijas Gāze darbojas kā dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums, veidojot koncernu ar meitas sabiedrību GASO, kas īsteno dabasgāzes sadali.

Bez tam, lai arī abas sabiedrības veido koncernu, jāņem vērā īpatnība, kas saistīta ar to specifisko komercdarbības jomu – lietotāju apgādi ar dabasgāzi pa cauruļvadiem. Proti, GASO kā SSO ir jābūt neatkarīgam no Latvijas Gāzes to lēmumu pieņemšanas ziņā, kas attiecas uz dabasgāzes sadali. Neatkarības prasību uzraudzību īsteno SPRK.

Darbības virzieni un ģeogrāfiskie tirgi

Kopš 2017. gada pirmā ceturkšņa, kad notika Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršana, Latvijas Dabasgāzes tirgotāju reģistrā ir reģistrējušies vairāk kā 30 dabasgāzes tirgotāju, un Latvijas Gāze kā atsevišķs uzņēmums ir viens no tiem. Mājsaimniecību segmentā saglabājās iespēja dabasgāzi joprojām iegādāties par regulētu cenu, savukārt ar pārējiem dabasgāzes lietotājiem un / vai tālākpārdevējiem (vairumtirdzniecības segments) tiek slēgtas individuālas un brīvi izvēlētas vienošanās par cenu un piegāžu noteikumiem. Lai gan dabasgāzes lietotāji Latvijā jau 2017. gadā varēja brīvi izvēlēties dabasgāzes piegādātāju, Latvijas Gāzes kopējais pārdošanas apjoms samazinājās vien par aptuveni 10%, kas cita starpā liecina arī par ļoti augstu klientu uzticību un lojalitāti, kā arī Latvijas Gāzes spēju pieskaņoties jaunajiem izaicinājumiem un piedāvāt efektīvus produktus. 2017. gadā Latvijas Gāze ir ieguvusi dabasgāzes tirdzniecības licences darbībai arī Lietuvā un Igaunijā.

Savukārt GASO ir vienīgais dabasgāzes SSO Latvijā, nodrošinot dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. GASO nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību. GASO darbojas vienīgi Latvijas teritorijā un ir pilnībā regulēts uzņēmums.

Ar detalizētāku informāciju par koncerna komercdarbības rezultātiem aicinām iepazīties, ieskatoties Vadības ziņojuma sadaļā.

KONSOLIDĒTS 2017. GADA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS

Koncerns pilnībā atbalsta ANO Global Compact ietvertās vērtības cilvēktiesību, darba tiesību, vides un pretkorupcijas jautājumos. Tāpat koncerns atbalsta ANO Vispārējā cilvēktiesību konvencijā, Starptautiskās darbaspēka organizācijas Deklarācijā par fundamentālajiem darba principiem un tiesībām, Eiropas Savienības vides politikās ietvertos principus. Iestājamies pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā.

Šajā ziņojumā tiek skaidroti galvenie riski, pasākumi to novēršanai vai mazināšanai un pēc iespējas arī pasākumu ietekmes novērtējums. Ziņojuma sagatavošanā tika iesaistīti dažādi uzņēmuma speciālisti un arodbiedrības pārstāvji. Apņemamies arī turpmāk uzlabot aptverto uzņēmumu darbību ziņojumā apskatīto jautājumu ietvarā, kā arī turpināt integrēt ANO Global Compact vērtības koncerna lēmumos un rīcībā.

Ziņojums ir sagatavots latviešu, angļu un krievu valodās.

Ziņojumā grafiskā informācija lielākoties tiek sniegta par piecu gadu periodu, ja vien ziņojuma sagatavošanas brīdī ir pieejami statistikas dati par apskatāmo periodu.

CILVĒKTIESĪBAS

Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības; un

Princips 2 ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.

Latvijas Gāze un GASO pilnībā ievēro Latvijas un Eiropas Savienības regulējumu, kas atbilst augstiem cilvēktiesību standartiem. Uzņēmumi nekādā veidā neiesaistās ļaunprātīgā cilvēktiesību izmantošanā un ir apņēmušies paust aktīvu pozīciju par to arī klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA

Kopējais novērtējums

Latvijas darba aizsardzības prasību normatīvais regulējums pamatā paredz tiešu tā piemērošanu organizācijās, un gan Latvijas Gāze, gan GASO pilnībā izpilda šīs prasības. Ņemot vērā GASO darba specifiku, darbinieku veselība un drošība ir viena no GASO prioritārajām KSA jomām. GASO nodrošina darbiniekiem drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, atbilstošu darba ekipējumu un apmācības, iesaista darbiniekus veselības un drošības pasākumu izpildē.

Riski

Vairāk nekā puse GASO darbinieku ir nodarbināti ar tiešu dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijas darbu izpildi, kas paši par sevi ir paaugstināta riska darbi, jo tie ir saistīti ar gāzes sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību, kā arī citu kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz darbinieku veselību. Līdz ar to iespējamie nelaimes gadījumi ir īpaši nozīmīgs risks gan darbinieku veselībai, gan uzņēmuma darbībai. Droša darba vide veicina efektīvu darbu.

Pasākumi

Ir izveidota darba aizsardzības sistēma un noteikti atbildīgie par konkrētu pienākumu veikšanu darba aizsardzībā, ugunsdrošībā un civilā aizsardzībā. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, tiek veikta darbinieku instruktāža darba aizsardzībā un ugunsdrošībā. Darbinieki tiek iepazīstināti ar civilās aizsardzības pasākumu plāniem. Ne retāk kā reizi gadā tiek veiktas mācības par rīcību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Reizi gadā tiek veikti darba un sprādzienbīstamās vides risku novērtējumi. Ņemot vērā šos novērtējumus, tiek vai nu novērsti atklātie trūkumi, vai samazināta to ietekme. Balstoties uz novērtējumu, tiek izstrādāti preventīvie pasākumu plāni atklāto risku novēršanai vai mazināšanai. Darbinieki ir ievēlējuši uzticības personas, kas piedalās pasākumos, kas ir saistīti ar darba aizsardzību.

Pastāvīgi tiek veikta darbā notikušo nelaimes gadījumu uzskaite un analīze. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, darbinieki iziet obligātās veselības pārbaudes. Darbinieki ikdienas darbā tiek nodrošināti ar nepieciešamajiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tiek regulāri veiktas darba aprīkojuma un iekārtu pārbaudes un apkopes atbilstoši ražotāju noteiktajām prasībām. Darbiniekiem ir nodrošināta veselības apdrošināšana.

Lai veicinātu iespēju visos objektos iekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek veikti regulāri rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi, sekmējot šī mērķa sasniegšanu. Visos objektos, kuros ir veikta rekonstrukcija kopš 2016. gada, šīs prasības ir ieviestas. Veicot turpmāku objektu rekonstrukciju, tiks ievērotas noteiktās prasības, kas nepieciešamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

gadā nav saņemtas darbinieku sūdzības darba drošības jomā*.

*Sūdzības, kuras tiek reģistrētas, ja konflikts vai situācija nav atrisināta saprātīgā laika posmā vai apmierinot puses.

DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNE

Kopējais novērtējums

Abi uzņēmumi darbojas saskaņā ar Latvijas tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO Starptautiskās Darba organizācijas prasībām. Bez minimālo valstī noteikto prasību ievērošanas tiek veikti arī papildus pasākumi. Tiek īstenoti visi Darba likumā noteiktie sociālās aizsardzības pasākumi.

Darbiniekiem pārsvarā ir normālais darba laiks 40 stundas nedēļā. Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos pastāv maiņu darbs. Virsstundu skaits ir ierobežots, darbiniekiem ir nodrošināts atbilstošs pārtraukumu un atpūtas laiks. Darbiniekiem ir nodrošināts apmaksāts ikgadējs atvaļinājums, papildus valsts likumdošanā noteiktajām tiek nodrošinātas apmaksātas brīvdienas par bērniem, par darba stāžu uzņēmumā u.c. Darbiniekiem saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek nodrošināta darba nespējas prombūtne, tai skaitā ar grūtniecību un dzemdībām saistītā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājums. Visiem darbiniekiem tiek sagatavoti, parakstīti un izsniegti rakstveida darba līgumi un nodrošināta valstī noteikto, ar darba tiesiskajām attiecībām saistīto nodokļu nomaksa.

Riski

Darbinieku piesaistes politika tiek īstenota tādējādi, lai novērstu risku, ka kvalificētu speciālistu trūkums varētu radīt draudus nozares standartos noteikto saistību izpildei attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas drošumu un darbības nepārtrauktību. Pilnībā nokomplektēts darbinieku skaits nodrošina sabalansētu darba un atpūtas režīmu, kā rezultātā tiek uzlabota kopējā darbu kvalitāte.

Pasākumi

Personāla vadības funkcija ir uzticēta profesionālām struktūrvienībām, nodrošinot vienotu šīs funkcijas vadību uzņēmumā, darba tiesisko attiecību jautājumu izskatīšanu un konsultācijas.

Ir izveidotas darba strīdu komisijas institūcijas, kurās piedalās darba devēja un arodbiedrību pārstāvji. Ir ievēlētas atbilstoša skaita uzticības personas, pie kurām var vērsties ar darbu saistītos jautājumos. Tiek nodrošināta attiecīgo jomu jautājumu izskatīšana un apspriešana koplīguma sapulcēs. Dalība Latvijas Personāla vadīšanas asociācijā, tādējādi veicinot darba tiesību jomas attīstību un dažādu pasākumu ieviešanu. Reizi ceturksnī tiek veikta padziļināta GASO darbinieku finanšu un darbības efektivitātes analīze, lai novērstu potenciālos riskus un izvērtētu esošo situāciju.

gadā abos uzņēmumos plānots pārstrādāt un no (vienotā) Darba koplīguma izdalīt Darba kārtības noteikumus, kas nākotnē ļautu veikt operatīvākus uzlabojumus darba kārtības jautājumos. Norit darba uzsākšana, lai izstrādātu jaunu Darba koplīgumu saistībā ar notikušo reorganizāciju atbilstoši Darba likuma noteikumiem par šādu dokumentu izstrādi (tai skaitā, attiecībā uz likuma prasībām par iepriekš spēkā esošo noteikumu grozījumu kārtību).

Galvenie indikatori

gadā nav saņemtas sūdzības par darba laika, atalgojuma vai prombūtnes pārkāpumiem, kas atbilstu cilvēktiesību pārkāpumu statusam*.

*Sūdzības, kuras tiek reģistrētas, ja konflikts vai situācija nav atrisināta saprātīgā laika posmā vai apmierinot puses; sūdzības, kuras atbilstu cilvēktiesību pārkāpumu kritērijiem, t.i., piemēram, nesamērīgs virsstundu skaits, nesamērīgi zema alga vai nesamērīga prombūtnes liegšana u.tml.

TAISNĪGA ATTIEKSME UN PRIVĀTUMS

Kopējais novērtējums

Uzņēmumiem ir Ētikas kodekss, kurā aprakstītas vispārējas vadlīnijas darba attiecību veidošanai darbinieku starpā, tai skaitā vēlamā attieksme un uzvedība, kā arī rīcības modeļi iespējamo domstarpību, konfliktu risināšanai darba ikdienā.

Personas datu aizsardzības jomā pastāv stingrs regulējums gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī. Tiek ievērotas šīs prasības, un vienlaikus tiek veikti samērīgi un proaktīvi pasākumi procesu pilnveidošanai.

Riski

Ņemot vērā vairāku gadu secīgu uzņēmuma reorganizācijas procesu, kura rezultātā t.sk. tika izveidots GASO, regulāri notiek darbinieku aptaujas, lai nodrošinātu, ka tiek strikti ievērota GASO darbības neatkarība, kā arī koncerna darbinieki spēj kvalitatīvi izpildīt savus pienākumus jaunajos apstākļos.

Personas datu aizsardzības jomā kopumā ir zemi riski, jo pastāv skaidrs normatīvais regulējums, kuru abi uzņēmumi ievēro. Risku mazināšanai tiek īstenoti atbilstošie tehniskie un organizatoriskie pasākumi.

Pasākumi

Ētikas kodeksā ir noteikti savstarpējo attiecību pamatprincipi darba vidē, kā arī ietvertas konkrētas norādes, kā darbiniekiem rīkoties, saskaroties ar dažāda veida aizskārumiem.

IT resursus ir atļauts izmantot tikai darba pienākumu pildīšanai.

Abos uzņēmumos ir iecelti sertificēti personas datu aizsardzības speciālisti. Darbinieki tiek informēti par viņu personas datu apstrādi. 2017. gadā tika veiktas plaša mēroga darbinieku apmācības personas datu aizsardzības jomā, kā arī īstenots atbilstības novērtējums visiem personas datu apstrādes mērķiem.

gadā paredzēts pārstrādāt GASO piemēroto Ētikas kodeksu, kā arī saistībā ar jauna normatīvā regulējuma stāšanos spēkā turpināsies darbs ar personas datu aizsardzības sistēmu.
gadā nav saņemtas sūdzības par aizskārumiem vai privātuma pārkāpumiem*.

*Sūdzības, kuras tiek reģistrētas, ja konflikts vai situācija nav atrisināta saprātīgā laika posmā vai apmierinot puses.

SADALES TĪKLU ATTĪSTĪBAS IETEKME UZ APKĀRTĒJIEM IEDZĪVOTĀJIEM

Kopējais novērtējums

Infrastruktūras attīstības joma ir plaši regulēta, un GASO ievēro visas normatīvās prasības gan projektu sagatavošanas, gan būvniecības fāzē. GASO savā ikdienā komunicē ar plašu attīstības projektos iesaistīto personu loku, tādējādi gūstot atbalstu un nodrošinot projektu realizāciju.

Riski

GASO, izbūvējot infrastruktūru, saskaras ar privātīpašnieku tiesībām uz īpašumu un īpašuma lietošanas tiesībām, kā arī var skart dabas teritorijas. Tādēļ projektu veiksmīgai realizēšanai ir būtiska sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, kas atbild par vides jautājumiem. Jaunu mikrorajonu gazifikācijai nereti ir nepieciešams izbūvēt gāzesvadus pa teritorijām, kurās iepriekš nav pastāvējuši lietošanas ierobežojumi, tādējādi īpašniekiem radot zemes apgrūtinājumus, kas varētu radīt neapmierinātību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir iesaistīt visus zemes īpašniekus, informējot par kopīgajiem praktiskajiem ieguvumiem no infrastruktūras izbūves. Savukārt riski saistībā ar infrastruktūras izbūves ietekmi uz aizsargājamām teritorijām ir mazi, jo Latvijā pastāv stingrs regulējums attiecībā uz vides aizsardzību.

Pasākumi

Sadales sistēmas perspektīvo attīstības plānu izstrādē tiek ņemti vērā pašvaldību teritoriālie plānojumi, pašvaldību, to iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmes, valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi aizsargājamām teritorijām. Pirms jaunu teritoriju gāzapgādes projektēšanas uzsākšanas tiek veikti informēšanas pasākumi, t.sk. tiek izliktas vides informatīvās reklāmas, tiek nogādātas individuālas vēstules visiem tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gar kuru nekustamo īpašumu ir plānots izbūvēt gāzesvadus, tādējādi nodrošinot gan iespēju pieteikties pieslēgumiem, gan izteikt domas par projekta attīstību. Nepieciešamības gadījumā tiek organizētas publiskas sapulces ar to teritoriju iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurās ir plānots attīstīt dabasgāzes sadales sistēmu.

Gadījumā, ja infrastruktūras izbūve skar privātīpašumus, tiek veiktas pārrunas ar zemes īpašniekiem un gadījumos, ja ir nepieciešams šķērsot zemes īpašumu, puses panāk rakstisku vienošanos, t.sk. atsevišķos gadījumos paredzot materiālu kompensāciju. Latvijā ir paredzēta procedūra piespiedu īpašuma atsavināšanai gadījumos, kad nepieciešams izbūvēt valsts nozīmes objektus. Attiecībā uz sadales sistēmas operatora infrastruktūras izbūvi pārskata periodā šāda procedūra nav piemērota.

Veicot infrastruktūras pārbūvi vai remontdarbus, GASO vienmēr savlaicīgi informē par plānotajiem piegādes pārtraukumiem un iespēju robežās nodrošina nepārtrauktu gāzapgādi patērētājiem.

gadā GASO nav saņemtas sūdzības no skarto teritoriju iedzīvotājiem.

*Sūdzības, kuras tiek reģistrētas, ja konflikts vai situācija nav atrisināta saprātīgā laika posmā vai apmierinot puses.

IEDZĪVOTĀJU INFORMĒŠANA PAR PIESARDZĪBAS PASĀKUMIEM, EKSPLUATĒJOT DABASGĀZI

Kopējais novērtējums

Dabasgāze, to lietojot nepareizi, ir bīstams produkts, tādēļ viens no abu uzņēmumu pamatuzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana par rīcību avārijas vai tās draudu gadījumā (informāciju par GASO Avārijas dienesta darbu un neatliekamu situāciju novēršanas pasākumiem skat. sadaļā "Vide").

Riski

Dabasgāzes potenciālā bīstamība ir viens no svarīgākajiem aspektiem GASO darbībā. Zināšanu trūkums par dabasgāzes fizikālajām īpašībām un tās lietošanu var radīt negatīvas sekas pašiem patērētājiem un to īpašumam, neatliekamo izsaukumu, avāriju skaita pieaugumu un papildus ieguldījumus Avārijas dienesta darbā.

Pasākumi

Informācija GASO interneta mājaslapā par dabasgāzes lietošanu un avārijas situācijām. Informatīvie materiāli lielākajos Latvijas medijos un dalība izstādē "Māja" un vairākos pašvaldību rīkotos pasākumos, informējot par drošu dabasgāzes lietošanu. Informatīvie bukleti pieaugušajiem un bērniem par dabasgāzes lietošanu un avārijas situācijām.

gadā GASO Mācību centrs organizēja piecas nodarbības "Gāzes skolā", lai ikviens interesents varētu iegūt informāciju par dabasgāzes fizikālajām īpašībām un pareizu aparatūras lietošanu ikdienā. Veikti izglītojoši pasākumi 22 skolās, skaidrojot bērniem dabasgāzes bīstamību, pareizu tās lietošanu, kā arī par nelegālas un neatbilstošas darbības negatīvajām sekām. Dalība ikgadējā skolu konkursā "Esi drošs, neesi pārdrošs" un "Superpuika".
gadā GASO plāno turpināt regulārus, ar dabasgāzes drošību saistītus informatīvi izglītojošus pasākumus skolās, jauniešu konkursos, publiskos valsts un pašvaldību pasākumos. Plānots sagatavot jaunu informatīvo bukletu par gāzes lietošanas drošību pieaugušajiem - "Kas jāzina dabasgāzes lietotājam", un bērniem - "Gatis, es un Gāzēns". Plānots sagatavot notikušās "Gāzes skolas" video sižetus publicēšanai.

Galvenie indikatori

Kopš 2013. gada ir ievērojami samazinājies tādu neatliekamo izsaukumu skaits, kuru iemesls ir paša lietotāja rīcība vai noplūdes un bojājumi galalietotāja telpās. Tas izskaidrojams ar vairākiem apstākļiem, piemēram, pakāpeniski samazinās pieslēgumu skaits tieši dzīvokļos, lietotāji uzstāda modernāku aparatūru, lietotāji ir labāk informēti, kā rīkoties ar dabasgāzi u.c.

No otras puses, kopējais nepamatoto izsaukumu skaits saglabājas līdzīgs, bet tas nav vērtējams negatīvi, jo GASO atbalsta avārijas dienesta izsaukšanu arī piesardzības dēļ.

*Neatliekamas situācijas ietver lietotāja rīcību un iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs gala lietotājs – dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās.

**Nepamatoti izsaukumi ir tādi izsaukumi, kuri vai nu neattiecas uz dabasgāzes sistēmu vai arī neapstiprinās neatliekamā vai avārijas situācija.

DARBINIEKI
Princips 3	Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīvā kolektīvā pārrunu procedūra;
Princips 4	jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana;
Princips 5	jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana; un
Princips 6	jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.

Abi uzņēmumi pilnībā ievēro darbinieku tiesības gan darbinieku biedrošanās jomā, gan nediskriminācijas jomā, ko tas arī pauž saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar KSA ziņojuma un Ētikas kodeksa starpniecību.

Koncernā saskaņā ar valstī noteikto nav iedomājams piespiedu vai obligātais darbs, kā arī bērnu piespiedu darbs. Līdz ar to šie jautājumi ziņojumā plašāk vairs nav aplūkoti.

ARODBIEDRĪBAS

Kopējais novērtējums

Tiek nodrošinātas un atbalstītas darbinieku tiesības piedalīties arodbiedrībās un kolektīvi apspriest kolektīvās vienošanās.

Riski

Šajā jomā netiek saskatīti būtiski riski.

Pasākumi

Tiek nodrošinātas darba koplīguma apspriešanas sapulces, kurās piedalās uzņēmuma vadības pārstāvji, darbinieku un arodbiedrību pārstāvji. Reizi gadā tiek sniegts kopīgs pārskats par Koplīguma saistību izpildi.

Ir izveidota darba strīdu komisijas institūcija, kurā piedalās darba devēja un arodbiedrību pārstāvji.

Tiek nodrošinātas telpas arodbiedrību sapulču norisei, kā arī pastāvīgas telpas un sakaru līdzekļi arodbiedrības vadītājam. Pēc arodbiedrības pieprasījuma tiek nodrošināta nepieciešamā informācija par uzņēmuma darbību. Arodbiedrība izmanto uzņēmuma IT resursus savas informācijas izplatīšanai arodbiedrības biedriem. Arodbiedrība piedalās darbinieku veselības polises izvēles procesā.

gadā vienu reizi domstarpību risināšanā ir iesaistīta arodbiedrība*.

*Tās var būt dažāda veida domstarpības, tai skaitā domstarpības, kas neskar cilvēktiesību pārkāpumus; arodbiedrība iesaistās vienīgi biedru jautājumu risināšanā.

DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS

Kopējais novērtējums

Tiek ievērots diskriminācijas aizliegums. Netiek likti šķēršļi noteiktām cilvēku grupām. Esošais darbinieku sastāvs ir izveidots, salāgojot nepieciešamās profesionālās kompetences un darba tirgus piedāvājumu. Tiek nodrošināts, ka lēmumi attiecībā uz darbiniekiem tiek pieņemti balstoties uz atbilstošiem un objektīviem kritērijiem.

Riski

Kopumā riski, kas būtu saistīti ar diskrimināciju, ir mazi. Ņemot vērā GASO darbības specifiku, ir salīdzinoši neliels šajā jomā strādājošo sieviešu īpatsvars.

Pasākumi

Darba sludinājumos tiek norādītas konkrētas prasības pretendentiem, kas izriet no uzņēmumam nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm un ir formulētas nediskriminējoši. Darbinieku atlases procesā netiek pieprasīta sensitīva personiska informācija par pretendentu, tai skaitā par reliģisko vai politisko pārliecību, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem u.c., kā arī netiek vērtētas tādas ārējās īpašības kā ādas krāsa, dzimums, vecums u.tml.

Ētikas kodeksā ir noteikts aizliegums diskriminēt personas pēc ārējiem parametriem, pārliecībām vai sociālā stāvokļa.

Galvenie indikatori

Darbinieku - sieviešu īpatsvaru būtiski ietekmē jauniešu izglītības izvēles. Kā redzams grafikā, šajā desmitgadē (un, lai arī
nav pieejami vecāki dati, ar augstu ticamības
pakāpi arī iepriekšējās desmitgadēs) sieviešu
īpatsvars saistīto nozaru absolventu vidū ir ļoti
zems. Attiecīgi arī Latvijas Gāzē sieviešu
īpatsvars ir salīdzinoši zems, atspoguļojot
reālo darba tirgu.



	*Centrālā statistikas pārvalde

Neskatoties uz to, ka sieviešu īpatsvars
Latvijas Gāzē, salīdzinot ar kopējo darba
tirgus piedāvājumu visās nozarēs, ir mazs,
vadības līmenī sievietes ir pārstāvētas

līdzvērtīgi kopējam sieviešu īpatsvaram
uzņēmumā.

gadā pārskata periodā nav saņemtas sūdzības par diskrimināciju darba vietā.

VIDE
Princips 7	Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi;
Princips 8	jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi; un
Princips 9	jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.

Produkts – dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais, kas degšanas procesā rada zemākos siltumnīcefekta gāzu izmešus. Tādēļ šai uzņēmējdarbībai ir ilgtspējīgi pamati un tiek sniegts būtisks ieguldījums vides aizsardzībā.

GASO stingri kontrolē dabasgāzes sistēmas ekspluatāciju, metāna emisijas un rūpējas par sistēmas drošību. Ekspluatācijas joma ir stingri regulēta, valstī ir noteikts dabas resursu nodoklis par metāna emisiju atmosfērā, kas dod papildus motivāciju ierobežot emisiju apjomu.

GASO gan palīdz citiem iegūt videi draudzīgo kurināmo un ar to saistītās tehnoloģijas, gan pats aktīvi izmanto dabasgāzes sniegto tehnoloģiju – koģenerācijas un autotransporta priekšrocības.

Kopumā GASO lielākās raizes ir metāna emisiju ierobežošana, savukārt citās jomās GASO ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela, it sevišķi vērtējot ietekmi no potenciālo risku aspekta.

AVĀRIJU NOVĒRŠANA UN TĪKLU DROŠĪBA

Kopējais novērtējums

Dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ GASO nodrošina drošu dabasgāzes piegādi, cilvēku izglītošanu un neatliekamo situāciju operatīvu novēršanu.

Tā ir Latvijas īpatnība, ka visā Latvijas teritorijā darbojas tikai viens sadales sistēmas operators, kas nodrošina sistēmas ekspluatāciju un avāriju novēršanu. Tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, valstī pastāv vienots Avārijas dienesta telefona numurs dabasgāzes sistēmas lietotājiem. Otrkārt, visi procesi tiek vadīti centralizēti, kas padara vienkāršāku sadarbību ar dažādiem dienestiem un pašvaldībām ārkārtas situācijās. Treškārt, tas ļauj efektīvi plānot ikdienas pasākumus, piemēram, ekspluatācijas darbus, aprīkojumu, autotransportu u.c.

Riski

Produkta un sniegto pakalpojumu ietekme uz cilvēkiem ir viens no GASO lielākajiem riskiem KSA jomā, jo dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Galvenie riski saistās ar nolietotu un vecu infrastruktūru un gāzes iekārtām patērētāju īpašumā, un cilvēku rīcību gan lietojot dabasgāzi, gan veicot patvaļīgas manipulācijas gāzes iekārtās. Savukārt lielākos zaudējumus GASO rada pazemes gāzesvadu pārraušana trešo personu darbības rezultātā.

Pasākumi

GASO Rīgas iecirknī, kura pārziņā ir vairāk nekā puse lietotāju, ir atsevišķs Avārijas dienests, savukārt iecirkņos ir atsevišķas avārijas brigādes. Papildus vienotajam neatliekamajam telefona numuram 112 Latvijā pastāv savs dabasgāzes sistēmas neatliekamais numurs 114, zvanot uz kuru cilvēki tiek savienoti ar GASO Avārijas dienesta zvanu pieņēmējiem. Avārijas un neatliekamie izsaukumi un avārijas situāciju novēršana ir bezmaksas, tādējādi neradot kādus finansiālus šķēršļus klientiem izsaukt Avārijas dienestu. Avārijas dienesta un brigāžu darbinieki veic regulāru atestāciju. Avārijas dienesta un brigāžu darbinieki ir aprīkoti ar modernām ierīcēm gāzes noplūžu konstatēšanai un seku novēršanai. GASO Avārijas dienestam un iecirkņiem ir noslēgtas vienošanās ar Valsts un administratīvo teritoriju operatīvajiem dienestiem un citiem komunikāciju turētājiem par sadarbību ārkārtas situācijās. 2017. gadā ir bijuši 404 mācību izsaukumi, kas ietver mācības kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem. Gadījumos, kad ir traucēta centralizēta dabasgāzes padeve vairākiem lietotājiem vienlaikus, GASO veic klientu apziņošanu.

GASO regulāri veic dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības darbus, kā arī iekšējo gāzesvadu revīziju un hermētiskuma pārbaudes darbus atbilstoši normatīvajiem aktiem un Valsts standartiem.

Galvenie indikatori

Kopš 2013. gada nav būtiski mainījies galalietotāju skaits, tomēr neatliekamo
izsaukumu skaits ir būtiski samazinājies, t.sk.
divkārt samazinājies izsaukumu uz GASO
īpašumā esošām iekārtām skaits.
Kā redzams grafikā, būtiskāko daļu
neatliekamo situāciju veido galalietotāju īpašumā esošo iekārtu bojājumi, tādēļ it īpaši
svarīgi ir iedzīvotāju informētība par rīcību
dabasgāzes noplūdes vai iekārtu bojājumu
gadījumā.
2017. gadā dienā vidēji tika saņemti 9 neatliekamie izsaukumi.		*Ietver iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs gala lietotājs – dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās.
		**Ietver fasādes gāzesvadus individuālās un daudzdzīvokļu ēkās, kā arī
		stāvvadus un iekšējos gāzesvadus līdz skaitītajam daudzdzīvokļu ēkās.

Avāriju, kas ir uzskatāmas par neatliekamām
situācijām ar nopietnām sekām, kopumā
sadales sistēmā ir ļoti maz.






		*Ar avārijām tiek saprastas situācijas, kad dabasgāze ir izraisījusi

IETEKME UZ VIDI

Kopējais novērtējums

Koncerns pastāvīgi uzrauga un veic pasākumus siltumnīcefektu izraisošu vielu emisiju ierobežošanā un energoefektivitātē. Tiek veikta arī atkritumu šķirošanu un nodošanu pārstrādei.

Sadales sistēmā ir divi darbības aspekti, kuriem GASO ietvaros ir būtiska ietekme uz vidi – metāna jeb dabasgāzes emisija un saimnieciskās darbības ietekme uz vidi jeb energoefektivitāte ēku apkurē, elektroenerģijas patēriņā un autotransportā.

Dabasgāzes galvenās sastāvdaļas – metāna ietekme uz siltumnīcefektu 100 gadu nogrieznī tiek vērtēta kā 25 reizes lielāka nekā no oglekļa dioksīda¹ , tādēļ tās emisija atmosfērā ir maksimāli jāierobežo. Vienlaikus aprēķini liecina, ka kopējā ietekme no sadales sistēmas emisijām Eiropas Savienībā veido tikai 0,21% no kopējo siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma² . Lai motivētu uzņēmumus samazināt emisiju apjomus, Latvijā Dabas resursu nodokļu likums paredz maksāt dabas resursu nodokli par metāna emisijām atmosfērā.

Sadales sistēmā netiek izmantotas lieljaudas iekārtas kā, piemēram, dabasgāzes pārvades sistēmās vai krātuvēs, kur spiediena nodrošināšanai izmanto iekšdedzes dzinējus vai turbīnas, tādēļ lielākie CO² izmeši GASO rodas no savu ēku apsildes un lietojot autotransportu. Lai samazinātu ietekmi uz vidi un ekonomisko efektivitāti saimnieciskajā darbībā, GASO veic pasākumus dabasgāzes īpatsvara palielināšanai pašpatēriņā, iegādājoties ar dabasgāzi darbināmas automašīnas un uzstādot dabasgāzes koģenerācijas iekārtu.

Sadales sistēmas ekspluatācijā netiek izmantotas kaitīgas ķimikālijas un neveidojas atmosfēru piesārņojošas vielas, kā arī netiek izmantoti dabas resursi un nerodas nozīmīgs atkritumu daudzums. Gāzesvadu hermētiskuma pārbaudēs tiek izmantots slāpeklis, kas normālā vidē izspiež skābekli un tādēļ ir smacējošs. Tomēr slāpeklis ir izplatītākā gāze atmosfērā, un tas nav siltumnīcefektu izraisošs. Slāpeklis ir nedaudz vieglāks par gaisu, tādēļ tas brīvā vidē izvēdinās.

Riski

GASO darbībā galvenais vides risks saistās ar metāna emisijām gāzesvadu remontu laikā, ekspluatācijas laikā un avāriju rezultātā. Ja dabasgāzes sadales procesā un remontdarbu laikā ir zināms sagaidāmais noplūžu apjoms, kuru var ilgtermiņā ierobežot ar procesiem un tehnoloģijām, tad avārijas situācijas ir neparedzamas un nekontrolējamas, radot palielinātu emisiju risku. Metāna emisijas rada ne vien ietekmi uz vidi, bet arī finanšu riskus no produkta zaudēšanas un aprēķinātā dabas resursu nodokļa. Savukārt CO² izmešu jomā riski ir zemi, jo GASO nav lieljaudu ražošanas iekārtu.

Pasākumi

Metāna emisija

GASO ir iecelta atbildīgā persona par vides jautājumu monitoringu. Katru ceturksni tiek sagatavots aprēķins par dabasgāzes izplūdi vidē.

Saimnieciskā darbība

Kopš 2016. gada ir ieviesta uzņēmuma energopārvaldības sistēma atbilstoši LVS EN ISO 5001 standartam. Ir veikta uzņēmuma energoresursu padziļināta analīze, kā rezultātā ir noteikti būtiskie energopatēriņa procesi, kā arī definēti galvenie energorādītāju indikatori. Reizi gadā tiek veikts energoaudits. Uzņēmumā no 2013. gada līdz 2017. gadam tika īstenoti 27 energoefektivitātes pasākumi, kas ļāva samazināt kopējo enerģijas patēriņu par 12 585 MWh.

Uzņēmums sistemātiski katru gadu atjauno daļu no autoparka, tādējādi nodrošinot, ka kopumā autoparks atbilst mūsdienu prasībām pret vidi.

¹ Starpvalstu klimata pārmaiņu panelis (Intergovernmental Panel on Climate Change); IPCC Fourth Assessment Report: Climate Change 2007 - Climate Change 2007: Working Group I: The Physical Science Basis - 2.10.2 Direct Global Warming Potentials; https://www.ipcc.ch/publications\_and\_data/ar4/wg1/en/ch2s2-10-2.html (apskatīts 02.03.2018.)

² Eiropas dabasgāzes industrijas tehniskā asociācija MARCOGAZ; Position Paper CH4 emissions in the European Natural Gas midstream sectors, 2017; http://www.marcogaz.org/index.php/component/docman/doc\_download/5359 (apskatīts 02.03.2018.)

Atkritumu apsaimniekošana

GASO tiek šķiroti un atsevišķi nodoti šādi atkritumi: metāllūžņi, celtniecības materiāli un riepas. GASO lielākajā daļā iecirkņu tiek šķiroti un atsevišķi nodoti šādi atkritumi: lampas, baterijas, datortehnika. Atsevišķos GASO iecirkņos tiek šķiroti un atsevišķi nodoti šādi atkritumi: papīrs un plastmasa.

Galvenie indikatori

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

TEHNOLOĢIJAS

Kopējais novērtējums

Tiek atbalstīta jaunu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana dabasgāzes sadales sistēmā un tās funkcionēšanas nodrošināšanā.

Dabasgāzes piegādes nodrošināšanai netiek izmantoti energoresursi, jo dabasgāze no pārvades sistēmas tiek saņemta ar pietiekamu spiedienu.

Riski

Ņemot vērā tehnoloģijas un procesus, kas tiek izmantotas dabasgāzes sadales sistēmā, kopumā ir zemi emisiju riski tehnoloģiju dēļ.

Pasākumi

Uzņēmums jau daudzus gadus savā darbā izmanto tādas tehnoloģijas, kas ļauj veikt gāzesvadu pieslēgumu izbūvi un remontdarbus ar nebūtisku dabasgāzes izplūdi atmosfērā. Ir pilnībā rekonstruētas dažādu kategoriju gāzes spiedienu regulējošas iekārtas. Kopš 2011. gada tiek realizēta ēku ievadu mezglu rekonstrukcijas programma, kā rezultātā ievērojami samazinās dabasgāzes noplūdes iespējas no ievadu mezgliem. Dabasgāzes noplūžu atklāšanai tiek izmantoti moderni gāzes noplūdes detektori, piemēram, sadales sistēmas gāzesvadu apsekošanai tiek izmantots uz automašīnas uzstādīts lāzera gāzes detektors.

Rīgā un gandrīz visos GASO reģionālajos iecirkņos siltumapgādē tiek izmantota videi draudzīgā dabasgāze. Gan Rīgā, gan lielākajā daļā iecirkņu ir savas individuālās apkures katlumājas, kurās veikta pakāpeniska modernizācija vairāku gadu garumā, tādējādi nodrošinot energoapgādes energoefektivitāti. 2017. gada septembrī Rīgā, Vagonu ielas ēku kompleksā darbību uzsāka dabasgāzes koģenerācijas stacija (125 KWel un 189 KWth), apkures sezonā nodrošinot elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam (aptuveni 50% no kopējā kompleksa patēriņa, kopējo GASO elektroenerģijas iepirkumu no ārējiem avotiem samazinot par 30%) un bāzes siltuma jaudu, savukārt vasaras laikā paredzēts ražot elektroenerģiju un silto ūdeni. Ēku un teritoriju apgaismojumā, kas tiek izmantots pastāvīgi, ir veikta visu spuldžu nomaiņa uz energoefektīvām spuldzēm, kā arī norit pakāpeniska spuldžu nomaiņa visā uzņēmumā. Vagonu ielas ēku kompleksā tiek uzstādīti kontroles elektroenerģijas skaitītāji katrai individuālai ēkai, lai veiktu katras ēkas monitoringu un patēriņa izvērtējumu. GASO ilgtermiņā veic pakāpenisku ēku siltināšanu un logu un durvju nomaiņu, lai paaugstinātu ēku energoefektivitāti.

Aptuveni ¼ daļa no uzņēmumu automašīnām izmanto dabasgāzi kā degvielu. Dabasgāzes izmantošana autotransportā ir ne vien efektīva no izmaksu viedokļa, bet arī būtiski pozitīva no izmešu viedokļa. GASO automašīnas ir aprīkotas ar GPS un degvielas uzskaites ierīcēm, kas ir ļāvis ieekonomēt patērētās degvielas daudzumu par vienu trešdaļu.

Galvenie indikatori

GASO redz dabasgāzi kā resursu zaļai un finansiāli efektīvai saimniekošanai, tādēļ GASO mērķtiecīgi palielina dabasgāzes izmantošanu GASO vajadzībām.

Vienlaikus GASO veic ieguldījumus arī ēku un iekārtu energoefektivitātē, kas savukārt samazina dabasgāzes patēriņa īpatsvaru.

Kopējais enerģijas patēriņš kopš 2013. gada ir samazinājies par 8%, bet dabasgāzes īpatsvars ir nedaudz pieaudzis, kas ir panākts ar dabasgāzes autotransporta iegādi.

*Energopatēriņš Latvijas Gāzē un GASO kopā. Pēc reorganizācijas gandrīz visa bilance paliek GASO grozā.

		**Iepirktais siltums 2013.-2015. gadā aprēķināts, balstoties uz 2016.- 2017. gada vidējiem patēriņiem.
PRETKORUPCIJA
Princips 10	izspiešanu un kukuļdošanu.	Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret

Latvija Transparency International veidotajā korupcijas uztveres indeksā atrodas 40. vietā³ . Lai arī indekss pēta korupciju publiskajā sektorā, tas tomēr arī liecina par iedzīvotāju kopējo attieksmi pret korupciju.

Latvijas Gāze un GASO neiesaistās koruptīvos darījumos un kukuļošanā un pauž aktīvu pozīciju par to klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar KSA ziņojuma un Ētikas kodeksa starpniecību.

Latvijas Gāzei kā uzņēmumam, kura akcijas tiek kotētas biržā, ir saistoši un tas strikti ievēro virkni nosacījumu attiecībā uz korporatīvās pārvaldības caurspīdīgumu un atklātumu⁴ , iekšējās informācijas apriti un publiskošanu u.c.

GASO kā pašreiz vienīgais SSO apzinās riskus, kas ir saistīti ar lēmumiem attiecībā uz klientiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, atļauju došanu u.tml. un aktīvi darbojas, lai nepieļautu kukuļošanu vai izspiešanu uzņēmuma darbinieku saskarsmē ar klientiem.

UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI

Kopējais novērtējums

Uzņēmumos ir ieviestas konkrētas procedūras un prasības, kas novērš korupcijas riskus. Labas korporatīvās pārvaldības ietvaros uzņēmumi jo īpaši rūpējas par to, lai jebkurā saimnieciskās darbības izpausmē tiktu novērsta korupcijas un kukuļošanas iespēja, gan attiecībā uz abu uzņēmumu sniegtajiem, gan saņemtajiem pakalpojumiem.

Abi uzņēmumi kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz publiskiem iepirkumiem ievēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasības, kas paredz iepirkumu izsludināšanas un uzvarētāju izvēles procedūras. Iepirkumi, kas neatbilst likumā noteiktajiem apmēriem, tiek organizēti saskaņā ar detalizēti izstrādātu iekšējo regulējumu.

Uzņēmumu vispārējā pieeja paredz starpnieku kompāniju pakalpojumu neizmantošanu, savukārt aģentu palīdzība tiek izmantota skaidriem mērķiem, kas ir definēti savstarpēji noslēgtos līgumos (parādu piedziņa u.tml.).

Pret uzņēmumiem nav izskatīšanā esošu lietu par darbībām, kas vērstas pret konkurenci vai tās ierobežošanu.

Pasākumi

Latvijas Gāzes Statūtos ir noteikts, ka uzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes locekļi kopā. Savukārt GASO valdes locekļiem pārstāvības tiesības ir tikai vismaz diviem kopā.

Statūtos, Padomes nolikumā un Valdes reglamentā ir noteiktas amatpersonas un institūcijas, kuras, balstoties uz iepirkuma līgumcenu, pieņem lēmumu par līgumu noslēgšanu. Saimniecisku līgumu slēgšanas procesā vienmēr tiek nodrošināta

³ Transparency International Corruption Perceptions Index 2017.

https://www.transparency.org/news/feature/corruption\_perceptions\_index\_2017

⁴ Skat. sīkāk Latvijas Gāzes Korporatīvās pārvaldības ziņojumā, kas tiek publicēts uzņēmuma mājaslapā un NASDAQ Riga mājaslapā reizē ar auditēto Gada pārskatu par iepriekšējo gadu, kā arī paziņojumos par būtiskiem notikumiem uzņēmumā, kas tiek publicēti tajos pašos kanālos.

vairāku personu iesaistīšana. Ir izveidotas pastāvīgas un nepastāvīgas iepirkumu komisijas. Iepirkumu atklātos konkursus publicē attiecīgā uzņēmuma interneta mājaslapā un Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā.

gadā GASO tiek ieviests gan Uzņēmējdarbības ētikas kodekss, kas aptver GASO apņemšanās un prasības sadarbības partneriem, gan plānots pārstrādāt Ētikas kodeksu, kurā būs aprakstītas prasības darbiniekiem, gan paredzēts veikt korupcijas risku izvērtējumu. Tāpat notiek darbs pie dabasgāzes lietotāju un darbinieku sūdzību par koruptīvām situācijām iesniegšanas un izskatīšanas kārtības izstrādes specifiski attiecībā uz GASO darbinieku un gala lietotāju saskarsmi. GASO ir izveidots departaments, kurš tostarp veic pasākumus, lai novēstu korupciju saskarsmē ar klientiem.
gadā pārskata periodā nav saņemtas sūdzības par kukuļošanu nevienā no uzņēmumiem, kā arī nav uzsāktas izmeklēšanas par šādām darbībām vai konkurences tiesību pārkāpumiem no uzņēmumu puses.

NEATKARĪGĀ REVIDENTA ZIŅOJUMS

-

Kopējais Koncerna un Bankas revīzijas būtiskuma apmērs	Kopējais būtiskums Sabiedrības revīzijai ir noteikts € 561 tūkstošu apmērā, savukārt kopējais būtiskums Koncerna revizijai ir noteiks € 1,145 tūkstošu apmera.
Ka mēs to noteicām	5% no peļņas pirms nodokļiem
Pamatojums būtiskuma kritēriju piemērošanai	Mēs izvēlējāmies peļņu pirms nodokļiem, jo, mūsuprāt, šis ir kritērijs, pēc kura finanšu pārskatu lietotāji parasti vērtē Sabiedrības un Koncerna darbības rezultātus, un tas ir vispārpieņemts pamatojums būtiskuma noteikšanai. Mēs izvēlējāmies 5%, kas iekļaujas kvantitatīvo robežlielumu skalā būtiskuma noteikšanai, ko piemēro uz peļņas gūšanu orientētiem uzņēmumiem šajā nozarē.

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2018-04-26_9a82a997-26aa-4221-8d14-0adacda4ad34.pdf

LATVIJAS GĀZES KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS PAR 2017.GADU

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze grupas struktūra uz 2017. gada 1. decembri

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MISIJA

MŪSU VĪZIJA

LATVIJAS GĀZE KONCERNA FOKUSS

1. Cenu konkurētspēju

2. Produkta kvalitāti

3. Pakalpojumu kvalitāti

4. Efektīvu pārvaldību

5. Profesionālu personālu

6. Gāzapgādes drošību

7. Ilgtspējīgām investīcijām

8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Akcijas un akcionāri

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2015. – 31.12.2017.)

Avots: Nasdaq Riga

Akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2015.-31.12.2017.)

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2015.-31.12.2017.)

AS "Latvijas Gāze" pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

LATVIJAS GĀZE KONCERNA SKAITĻI UN FAKTI

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Darbības vides raksturojums

Segmentu darbības rezultāti

Finanšu risku pārvaldība

Ieteiktā peļņas sadale

Darījumi ar saistītajām personām

Nākotnes perspektīva

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

FINANŠU PĀRSKATI

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

BILANCE

BILANCE (turpinājums)

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PIELIKUMI

Segmentu informācija

1. Segmentu informācija

1. Segmentu informācija (turpinājums)

Segmentu informācijas salīdzināšana

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

3. Pārējie ieņēmumi

4. Materiālu izmaksas

5. Personāla izmaksas

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

8. Peļņa no pārtrauktās darbības

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

Bilance

9. Nemateriālie aktīvi

10. Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Pārvērtēšanas ietekme

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

11. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā

Sabiedrības ieguldījums meitas sabiedrībā

12. Krājumi

13. Debitori

14. Nodokļi

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

16. Akcijas un akcionāri

LATVIJAS GĀZES KONCERNA UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" FINANŠU PĀRSKATI PAR 2017.GADU

17. Aizņēmumi

18. Nākamo periodu ieņēmumi

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

20. Pārējās saistības

21. Aktīvi un saistības, kas turētas sadalīšanai