AS "Latvijas Gāze" GADA PĀRSKATS 2014

TIEKTIES UZ IZCILĪBU

Izcilību sasniedz ar neatlaidīgu darbu, un patiesi izcils var būt tikai tas, kurš neapstājas pie sasniegtā, kā arī spēj saskatīt un veicināt izcilību citos. AS "Latvijas Gāze" ir nozīmīgs uzņēmums dabasgāzes nozarē ne vien Latvijā, bet visā mūsu reģionā. Tas liecina par izcilību, kas sasniegta gadu gaitā, pastāvīgi paaugstinot pakalpojumu kvalitāti un pieņemot jaunus izaicinājumus.

Vienlaikus izcilība izvirza arvien augstākus standartus atbildībai – par uzņēmuma nākotni, par mūsu klientiem, par "Latvijas Gāzes" darbinieku profesionālo izaugsmi, par Latvijas sabiedrību kopumā. Aizvadītais 2014. gads liecina, ka mums ir izdevies šīs vērtības uzturēt un iedzīvināt reālos veikumos.

Izcilnieki ikvienā dzīves sfērā ne tikai paši pilnvērtīgi īsteno savu potenciālu, bet arī iedvesmo citus sekot savās pēdās, kalpojot kopējam labumam. Mēs ar pārliecību ieguldām zinātnē, izglītībā, kultūrā, sportā, sabiedrības labklājībā, vides aizsardzībā un citās jomās, jo zinām, ka tas ilgtermiņā atmaksājas.

Arī turpmāk vēlamies būt savas nozares, Latvijas un Baltijas reģiona ekonomikas izcilnieki, tāpēc atbalstām tiekšanos uz visaugstākajiem standartiem gan mūsu uzņēmumā, gan Latvijā kopumā. Novēlu mums visiem šo ceļu uz izcilību turpināt arī 2015. gadā!

Adrians Dāvis

Valdes priekšsēdētājs

SATURS

DOMĀJAM GUDRĀK		KĀPJAM AUGSTĀK	STRĀDĀJAM ENERĢISKĀK	SKATĀMIES TĀLĀK
AS "LATVIJAS GĀZE" – NOZARES LĪDERIS REĢIONĀ		UZŅĒMUMA FINANSIĀLĀS DARBĪBAS REZULTĀTI 2014. GADĀ	DABASGĀZES TIRGUS UN UZŅĒMUMA PIEDĀVĀTIE PAKALPOJUMI	UZŅĒMUMA IEGULDĪJUMS DARBINIEKOS, SABIEDRĪBĀ UN VIDĒ
Mūsu mērķis, misija un vīzija	5	Galvenie darbības rādītāji 13	Dabasgāze Latvijas energoresursu tirgū 18	Korporatīvā sociālā atbildība	31
Uzņēmuma fokuss	6	Akcijas 15	Klientu piesaiste un apkalpošana 21	Personāls	32
Padomes ziņojums	7		Skats nākotnē 24	Sabiedrībai	34
Mūsu akcionāri	8		Inčukalna pazemes gāzes krātuve 27	Vides aizsardzība	37
Padome	9		Dabasgāzes pārvade 29
Valde	11

Valdes ziņojums un finanšu pārskats 39 50 Neatkarīgu revidentu ziņojums	SAĪSINĀTAIS FINANŠU PĀRSKATS

DOMĀJAM GUDRĀK

AS "LATVIJAS GĀZE" – NOZARES LĪDERIS REĢIONĀ

Par dzīvotspējīgu valsti Latviju padara ideālisti, kas raugās plašāk, saskata iespējas. Mums izdosies tas, par ko tālredzīgi domāsim. " "

JĀNIS STRADIŅŠ

Viens no izcilākajiem XX gadsimta latviešu zinātniekiem, ķīmiķis un vēsturnieks, akadēmiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, daudzu citu apbalvojumu īpašnieks. No 1998. līdz 2004. gadam bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

AS "LATVIJAS GĀZE" 2014. GADĀ

AS "Latvijas Gāze" ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Uzņēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 443 tūkstošiem klientu Latvijā un dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu kaimiņvalstu – Igaunijas, Krievijas un Lietuvas – klientu vajadzībām.

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt mūsu uzņēmuma vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriņa dažādību un nodrošinot Latvijā vienas no stabilākajām dabas- gāzes piegādēm Eiropā.

MŪSU MISIJA

Nodrošināt savu devumu Baltijas reģiona ekonomikai, panākot piegāžu drošumu, nozares attīstību un cenu konkurētspēju.

MŪSU VĪZIJA

Dabasgāzes izmantošana visdažādākajām dzīves vajadzībām gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos un Latvija kā reģiona līderis dabasgāzes apgādē, izmantojot unikālo Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

UZŅĒMUMA FOKUSS

GĀZAPGĀDES DROŠĪBA

Ar drošību mēs saprotam gan infrastruktūras fizisko drošību, gan pietiekamu kapacitāti un valstu starpsavienojumu drošību. Mūsu investīcijas galvenokārt ir saistītas ar šiem aspektiem, jo mūsu reģionā apgāde ar dabasgāzi ir primāra vajadzība apkures dēļ un gāzes patēriņš mainās atkarībā no laikapstākļiem. Ne mazāku uzmanību pievēršam arī sabiedrības izglītošanai par drošu dabasgāzes lietošanu, avārijas dienesta darbam un tīklu monitoringam.

ILGTSPĒJĪGAS INVESTĪCIJAS

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitāti un vides faktoriem. Augsto sistēmas diagnostikas standartu uzdevums ir samazināt avāriju risku un metāna emisiju. Gāzes krātuves un pārvades sistēmas modernizēšana ir ievērojami samazinājusi arī citu vielu emisijas riskus. Nozīmīgākās investīcijas veicam saskaņā ar krātuves modernizācijas plānu līdz 2025. gadam, lai paaugstinātu drošību un dabasgāzes pieejamību reģionā.

EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA

Mēs īstenojam uzņēmuma vadību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Uzņēmuma attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar risku vadību. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan infrastruktūru, gan citus uzņēmējdarbības virzienus.

PROFESIONĀLS PERSONĀLS

Mūsu uzņēmumam ir liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību gāzapgādes speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Esam radījuši saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādājam saskaņā ar mūsu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

PRODUKTA KVALITĀTE

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar visiem citiem kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

PAKALPOJUMU KVALITĀTE

Mēs nemitīgi strādājam, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Lai mūsu pakalpojumus padarītu ātrākus un vienkāršākus, esam veikuši virkni uzlabojumu to sniegšanas procesā, kā arī ieviesuši plaša spektra elektronisko pakalpojumu klāstu.

CENU KONKURĒTSPĒJA

Veicot pārdomātas investīcijas efektivitātes uzlabošanā, esam izvairījušies no izejvielu un citu izmaksu pieauguma ietekmes uz pakalpojumu cenām. Eksportējot pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus kaimiņvalstīm, mēs nodrošinām zemākas šo pakalpojumu izmaksas Latvijas patērētājiem. Produkta augstā kvalitāte, efektīvas sadedzināšanas tehnoloģijas un produkta cena nodrošina mums konkurētspēju ar citiem energoresursiem Latvijā.

TĪKLU ATTĪSTĪBA UN KLIENTU PIESAISTE

Laikā, kas aizvadīts pēc Latvijas finanšu krīzes un nekustamā īpašuma tirgus sabrukuma, esam atgriezušies pie aktīvas gazifikācijas, pieslēdzot dabasgāzi lielam skaitam mājsaimniecību un uzņēmumu, kā arī attīstot jaunus apdzīvotu vietu gazifikācijas projektus. Attīstību veicina ne vien ekonomikas atveseļošanās, bet arī mūsu investīciju politika, paredzot līdz pat 70% līdzfinansējumu jaunos gazifikācijas projektos.

PADOMES ZIŅOJUMS

gadā Latvijā turpinājās tautsaimniecības izaugsme. Savu pienesumu šajā attīstībā nodrošināja arī AS "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība), piegādājot vairāk nekā 443 tūkstošiem uzņēmuma klientu 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Dabasgāzes realizācijas samazināšanos par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica netipiski siltie laika apstākļi apkures sezonu laikā un atsevišķu klientu pārorientēšanās no dabasgāzes uz atjaunojamiem energoresursiem sakarā ar to izdevīgāko cenu, kā arī iespēju saņemt finansējumu jaunu iekārtu iegādei un uzstādīšanai no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem. Neskatoties uz dabasgāzes pārdošanas apjomu kritumu 2014. gadā, Sabiedrības neto peļņa sasniedza 32,03 miljonus EUR, kas ir analogs iepriekšējo gadu peļņas līmenim un izskaidrojams ar rentabilitātes pieaugumu.

Sabiedrības darbības prioritāte 2014. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, bija nepārtraukta un droša gāzes apgāde klientiem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs – Krievijā, Igaunijā un Lietuvā. Pagājušajā gadā Sabiedrība realizēja vairākus nozīmīgus projektus. Turpinājās zemūdens pāreju izbūve zem Gaujas upes gultnes gāzes vadiem Pleskava–Rīga un Izborska–Inčukalna PGK, izmantojot horizontālās urbšanas metodi. Apsteidzot plānoto darbu izpildes grafiku, projektu paredzēts pabeigt 2015. gadā, un tas dos būtisku ieguldījumu dabasgāzes piegādes drošības uzlabošanai. Turpinājās darbs pie Inčukalna PGK urbumu modernizācijas, un gada laikā tika atjaunoti četri urbumi. Maģistrālo gāzesvadu diagnostikas programmas ietvaros ir pabeigta diagnostika 97% no visu maģistrālo gāzesvadu kopgaruma. Modernizācijas, jaunu patērētāju piesaistīšanas un drošības uzlabošanas pasākumiem Sabiedrība investēja 30,0 miljonus EUR.

Ņemot vērā, ka Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar ES kopējo gāzes tīklu un tai ir viens dominējošais gāzes piegādātājs, Latvijai ir piemērota atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija "Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/ EK atcelšanu" atsevišķu prasību ieviešanas. 2014. gada 13. martā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus liberalizāciju un nosaka, ka, jau sākot ar 2014. gada 4. aprīli, dabasgāzes sistēmas operatoram ir jānodrošina visiem sistēmas lietotājiem vienlīdzīga un atklāta pieeja attiecīgajai sistēmai Latvijā, sniedzot nepieciešamos pakalpojumus. Nodrošinot šo prasību, Sabiedrība jau 2014. gadā noslēdza vairākus līgumus par gāzes pārvadi un uzglabāšanu ar Lietuvas un Igaunijas gāzes tirgus dalībniekiem un izstrādāja un iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pārvades sistēmas un Inčukalna PGK lietošanas noteikumus, kuru precizēšana turpinās 2015. gadā.

Pagājušajā gadā Padomes un Valdes sastāvs nemainījās. 2014. gadā Padome savās sēdēs izskatīja un apsprieda Valdes sagatavotos ziņojumus Padomei par Sabiedrības darbību, izskatīja un akceptēja 2013. gada pārskatu un 2015. gada budžeta projektus. Padome izteica Valdei norādījumus un ieteikumus Sabiedrības darbības uzlabošanai. Padome izskatīja un akceptēja izmaiņas Sabiedrības Padomes un Valdes reglamentos, izskatīja un rekomendēja Sabiedrības Akcionāru pilnsapulcei apstiprināt izmaiņas Sabiedrības statūtos, kā arī akceptēja un rekomendēja ievēlēšanai Sabiedrības finanšu pārskatu revidentu un Revīzijas komiteju. Padome ir iepazinusies ar Valdes sagatavoto Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par pagājušo gadu, kas sagatavots saskaņā ar AS "NASDAQ OMX Riga" izdotajiem "Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā", un uzskata, ka Valde ir paveikusi nopietnu darbu, lai Sabiedrība savā darbībā ievērotu rekomendētos korporatīvās pārvaldības principus. Arī Padome savā darbībā vadās pēc šiem principiem.

Atskaites periodā Padome regulāri ir saņēmusi Valdes ziņojumus par Sabiedrības darbību, saimniecisko un finansiālo stāvokli. Padome ir uzraudzījusi Valdes darbību visos galvenajos virzienos un sekojusi, lai Sabiedrība strādātu saskaņā ar likumiem, Sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem, pārbaudījusi un akceptējusi Sabiedrības iesniegto budžetu, kā arī izteikusi priekšlikumus Sabiedrības darba uzlabošanai.

Sabiedrības 2014. gada finanšu pārskata revīziju ir veikusi starptautiska auditorfirma PricewaterhouseCoopers SIA. Padome ir saņēmusi revidenta ziņojumu, kurā atzīts, ka finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS "Latvijas Gāze", kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām 2014. gadā saskaņā ar Latvijas Republikas "Gada pārskatu likumu". Padome ir izskatījusi un akceptējusi Valdes ziņojumu par Sabiedrības darbību pārskata gadā, pētniecības un attīstības pasākumiem, finanšu risku vadību, kā arī priekšlikumus par 2014. gada peļņas sadali.

Sabiedrības Padome izsaka atzinību Valdei un darbiniekiem par viņu sekmīgo darbību un veikumu 2014. gadā un novēl panākumus un izaugsmi arī turpmāk.

Padomes priekšsēdētājs

AKCIONĀRI AKCIONĀRU STRUKTŪRA

AS "Latvijas Gāze" lielie akcionāri ir enerģētikas un gāzapgādes nozares uzņēmumi. Divi no tiem – AAS "Gazprom" un SIA "ITERA Latvija" – ir arī dabasgāzes piegādātāji AS "Latvijas Gāze". Lielo akcionāru sastāvs ir nemainīgs (izņemot daļu proporcijas, uzņēmumu saplūšanu un nosaukumu maiņas) kopš 2001. gada.

AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas "NASDAQ Riga" biržā, un uzņēmumam ir arī daudzi mazāki akcionāri. To vidū ir gan investīciju fondi, gan fiziskas un juridiskas personas.

(uz 31.12.2014.) AKCIONĀRU STRUKTŪRA (uz 31.12.2014.)

PADOME Padomes pilnvaru termiņš:

no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim

KIRILS SEĻEZŅOVS (КИРИЛЛ СЕЛЕЗНЕВ) Padomes priekšsēdētājs

Kopš 2003. gada 20. marta AAS "Gazprom" Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs

AAS "Gazprom" valdes loceklis

gadā absolvējis Dmitrija Ustinova Baltijas Valsts tehnisko universitāti Sanktpēterburgā, Impulsu ierīču un automatizēto rotācijas līniju inženierija
gadā absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitāti, Kredītu teorija un finanšu vadība

JURIS SAVICKIS Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 1996. gada SIA "ITERA Latvija" prezidents

1970–1972 Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra

1983–1984 Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas universitāte, Starptautisko attiecību fakultāte

AHIMS ZAULS (ACHIM SAUL) Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2013. gada "E.ON Global Commodities SE" (Essen Operations) valdes priekšsēdētājs

2012–2013 "E.ON Ruhrgas AG" valdes loceklis

Doktora grāds inženierzinātnēs

MATIASS KOLENBAHS (MATTHIAS KOHLENBACH)

Kopš 2012. gada "E.ON Ruhrgas International GmbH" valdes loceklis

2009–2012 "E.ON Ruhrgas" korporatīvo tiesību vadītājs

Doktora grāds tiesību zinātnēs

UVE FIPS (UWE FIP)

Kopš 2002. gada "E.ON Ruhrgas AG" vecākais viceprezidents, Gāzes piegādes austrumu nodaļas vadītājs

Maģistra grāds naftas inženierijā, grāds biznesa vadībā (diploms – komersants)

RAINERS LINKS (RAINER LINK)

Kopš 2013. gada "E.ON Global Commodities SE" (Essen Operations) valdes loceklis

"E.ON Ruhrgas International GmbH" valdes loceklis

Kopš 2012. gada "E.ON Ruhrgas Portfolio GmbH" valdes loceklis

2012–2013 "E.ON Ruhrgas AG" Portfolio attīstības divīzijas vadītājs

Doktora grāds ekonomikā

JORGS TUMATS (JÖRG TUMAT)

Kopš 2013. gada nogales "E.ON Russia" valdes loceklis

2006–2013 AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

2001–2004 Hāgenas Universitāte, biznesa administrācijas diploms (Dipl.-Betriebswirt)

NIKOLAJS DUBIKS (НИКОЛАЙ ДУБИК)

Kopš 2008. gada AAS "Gazprom" valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs

MBA grāds Krievijas Federācijas Nacionālajā ekonomikas akadēmijā

Tiesību zinātņu grāds Mihaila Lomonosova Maskavas Valsts universitātē

JEĻENA KARPEĻA (ЕЛЕНА КАРПЕЛЬ)

Kopš 1997. gada AAS "Gazprom" Cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītāja

1968 – Korotčenko Kijevas Tautsaimniecības institūts, rūpniecības plānošanas specialitāte

JEĻENA MIHAILOVA (ЕЛЕНА МИХАЙЛОВА)

Kopš 2012. gada AAS "Gazprom" valdes locekle, Īpašumu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja

2011–2012 AAS "Gazprom" Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja

MBA grāds Krievijas Federācijas Nacionālajā ekonomikas akadēmijā

Tiesību zinātņu grāds Maskavas Valsts industriālajā universitātē

VLADA RUSAKOVA (ВЛАДА РУСАКОВА)

Kopš 2013. gada AAS "Rosneft" viceprezidente, Gāzes biznesa attīstības departamenta vadītāja

2003–2012 AAS "Gazprom" valdes locekle

gadā absolvējusi Ivana Gubkina Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtu un ieguvusi inženieres kvalifikāciju naftas un gāzes vadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā,plānošanā un ekspluatācijā

Pabeigusi aspirantūru Ivana Gubkina Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtā

VALDE Valdes pilnvaru termiņš:

no 2012. gada 16. augusta līdz 2015. gada 16. augustam

ADRIANS DĀVIS Valdes priekšsēdētājs

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs

Gāzes nozarē kopš 1965. gada

1997 – Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts, inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds

MARIO NULLMEIERS (MARIO NULLMEIER) Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

(no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim)

Kopš 2014. gada AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2005. gada "E.ON Ruhrgas International AG" Baltijas valstu biroja Tallinā, Igaunijā, vadītājs

2000 – Maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā

ALEKSANDRS MIHEJEVS (АЛЕКСАНДР МИХЕЕВ) Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Mārketinga, gāzes un šķidro ogļūdeņražu pārstrādes departamenta vadītāja pirmais vietnieks

Gāzes nozarē kopš 1968. gada

gadā absolvējis Ivana Gubkina Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtu un ieguvis inženiera kvalifikāciju naftas un gāzes vadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā un ekspluatācijā

GINTS FREIBERGS Valdes loceklis

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis

Gāzes nozarē kopš 1984. gada

1984 – Rīgas Politehniskais institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis

ANDA ULPE Valdes locekle

2002 – Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" valdes locekle

Gāzes nozarē kopš 1984. gada

KĀPJAM AUGSTĀK

UZŅĒMUMA FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTI 2014. GADĀ

Esmu maksimāliste un tiecos pēc perfekcijas gan dzīvē, gan sportā. Arī tad, ja gūta uzvara, jāceļ latiņa augstāk un jāspēlē vēl labāk. " "

ANETE JĒKABSONE-ŽOGOTA

Izcila latviešu basketboliste, izcīnījusi vairākus čempiones titulus, pārstāvot klubus Latvijā un citās valstīs. 2007. gadā saņēmusi Eiropas labākās basketbolistes titulu, divas reizes atzīta par Latvijas labāko sportisti.

GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

Pašu kapitāla atdeve Neto rentabilitāte Ieguldītā kapitāla atdeve

GALVENIE FINANŠU RĀDĪTĀJI (%)

Pašu kapitāla atdeve
Neto rentabilitāte
Ieguldītā kapitāla atdeve

PEĻŅA (milj. EUR)

gadā uzņēmums strādāja atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās kapitāla atdeves likmes parametriem.

DIVIDENDES

PAR AKCIJU (EUR/Akcija)

DIVIDENDES PAR AKCIJU (EUR/Akcija)

gadā gūtā peļņa dod iespēju izmaksāt dividendes 0,72 EUR par vienu akciju, kas ir tieši tikpat, cik gadu iepriekš. Dividenžu kopsumma ir 28,7 milj. EUR un veido 89,7% no uzņēmuma peļņas 2014. gadā.

AS "LATVIJAS GĀZE" FINANSIĀLĀS DARBĪBAS MĒRĶI UN PAMATPRINCIPI IR ŠĀDI:

• investīcijas ar dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību saistītās infrastruktūras modernizācijā;
• investīcijas infrastruktūras attīstībā un pakalpojumu kvalitātē;
• konkurētspējīga dabasgāzes un pakalpojumu cena;
• peļņa, kas ļauj veikt investīcijas un izmaksāt dividendes atbilstoši starptautiskajai dabasgāzes nozares praksei. Šādu peļņas apmēru regulē Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nosakot kapitāla atdeves lielumu (pašlaik tas ir noteikts 8,0% apmērā no regulējamo aktīvu bāzes).

PĀRDOTĀS DABASGĀZES

APJOMS (milj. m3)

NETO

PĀRDOTĀS DABASGĀZES APJOMS (milj. m3)

Pārdotās dabasgāzes apjomu ilgtermiņā visvairāk ietekmē šādi faktori: uzņēmējdarbības attīstība rūpniecisko klientu sektorā, siltumenerģijas ražošanas un patēriņa efektivitātes uzlabošanās, alternatīvu, t. sk. subsidētu, enerģijas ražošanas veidu pieaugums. Šie faktori kopumā dabasgāzes vidējo patēriņu pēdējos piecos gados ir ietekmējuši negatīvi.

Savukārt pozitīvi patēriņu iepriekšējos gados ir ietekmējis elektroenerģijas tirgus, izmantojot dabasgāzi par ražošanas avotu, un klientu skaita pieaugums mājsaimniecību, kā arī komunālo un komerciālo klientu sektorā.

Salīdzinot vairākus gadus, vislielākā nozīme ir gaisa temperatūras izmaiņām, jo lielākoties dabasgāze tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai. 2014. gadā gaisa temperatūra vairumā apkures sezonas mēnešu bija augstāka par ilggadējo normu, un, arī salīdzinot ar 2013. gadu, pirmajos četros mēnešos tā bija ievērojami augstāka. Tāpat siltumapgādes uzņēmumi arvien vairāk izmanto alternatīvus kurināmos, pamatā šķeldu, kas konkurē ar zemāku cenu. Galvenokārt šo iemeslu dēļ pārdotās dabasgāzes apjoms 2014. gadā samazinājās par 10,9%.

APGROZĪJUMS (milj. EUR)

NETO APGROZĪJUMS (milj. EUR)

Uzņēmuma neto apgrozījums lielākoties ir atkarīgs no diviem faktoriem: pārdotās dabasgāzes apjoma un piemērojamiem tarifiem.

gadā kopējais neto apgrozījums no pārdotās dabasgāzes un sniegtajiem pakalpojumiem samazinājās par 12,4%. Izmaiņas galvenokārt bija saistītas ar pārdotās dabasgāzes apjoma samazinājumu, kā arī mazākā mērā – ar tarifu samazinājumu. Savukārt neto apgrozījums pieauga kaimiņvalstīm sniegto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu sektoros, kopumā sasniedzot 23,2 milj. EUR ieņēmumus un 22,0% pieaugumu.

INVESTĪCIJAS (milj. EUR)

AS "Latvijas Gāze" investē saskaņā ar ilgtermiņa plāniem, un ikgadējās investīciju atšķirības galvenokārt ir saistītas ar konkrētajam periodam ieplānotajiem darbiem.

49,2% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 21,3% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 26,5% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai.

AKCIJAS

Kopš 1999. gada 15. februāra uzņēmuma akcijas tiek kotētas "NASDAQ Riga" biržā. No 2004. gada 1. augusta akciju tirdzniecības kods ir GZE1R, un tās tiek tirgotas Baltijas Otrajā sarakstā. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

AKCIJAS CENA (EUR)

AS "Latvijas Gāze" kapitalizācijas vērtība 2014. gada 12 mēnešos sasniedza 364,7 milj. EUR, kas ir par 10,0 milj. EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda beigās.

	2012	2013	2014
Pirmā	8,39	8,69	9,39
Augstākā	9,04	9,86	10,40
Zemākā	7,66	8,58	8,90
Vidējā	8,33	9,03	9,47
Pēdējā	8,55	9,39	9,14
Izmaiņas	1,9%	8,0%	-2,66%
Akciju apgrozījums	168 115	121 774	118 685
Apgrozījums (milj. EUR)	1,40	1,10	1,12
Darījumu skaits	1767	1479	1290
Kapitalizācija (milj. EUR)	341,2	374,7	364,7
			Avots: "NASDAQ Riga"

Pēc akciju tirgus kapitalizācijas uzņēmums ieņēma pirmo vietu starp "NASDAQ Riga" kotētiem uzņēmumiem un piekto vietu starp "NASDAQ Baltija" kotētiem uzņēmumiem. Vienas akcijas cena "NASDAQ Riga" biržā pārskata gadā svārstījās starp 8,90 un 10,40 EUR. Pārskata gada beigās tā sasniedza 9,14 EUR, kas ir par 2,7% mazāk, salīdzinot ar 2013. gada nogali.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJU CENA (EUR)

BALTIJAS TIRGUS INDEKSI (%)

01.01.2012. 01.04.2012. 01.07.2012. 01.10.2012. 01.01.2013. 01.04.2013. 01.07.2013. 01.10.2013. 01.01.2014. 01.04.2014. 01.07.2014. 01.10.2014. 01.01.2015. Avots: "NASDAQ Riga" Avots: "NASDAQ Riga"

gada laikā "NASDAQ Riga" apgrozījumā bija 118 685 uzņēmuma akcijas 1,1 milj. EUR vērtībā, kas ir par 3 089 akcijām mazāk nekā 2013. gadā.

AKCIJU APGROZĪJUMS (EUR)

OMX BALTIC

Visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

OMX RIGA

Visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "NASDAQ Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "NASDAQ Riga" biržā.

Avots: "NASDAQ Riga"

STRĀDĀJAM ENERĢISKĀK

DABASGĀZES TIRGUS UN UZŅĒMUMA PIEDĀVĀTIE PAKALPOJUMI

Džezā vienmēr jāmeklē kas jauns, jādara tā, kā to jūti. Ja vēlies ko sasniegt, jāatrod sava skaņa, sava dzīve, sava mūzika. "

"

MĀRIS BRIEŽKALNS

Izcils latviešu džeza mūziķis, sitamo instrumentu virtuozs, kas Latvijas džeza vārdu padarījis slavenu pasaulē. Festivāla "Rīgas ritmi" un starptautiskā Saulkrastu džeza festivāla dibinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

DABASGĀZE ENERGORESURSU TIRGŪ

DABASGĀZES PATĒRIŅA STRUKTŪRA

Sevišķi liels dabasgāzes patēriņa kritums 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, bija pirmajos četros mēnešos. Nozīmīgs patēriņa pieaugums bija vērojams vien decembrī. Patēriņa izmaiņas ir skaidrojamas galvenokārt ar ārgaisa temperatūru. Piemēram, pēc VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" informācijas martā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 ºC, salīdzinot ar –5,5 ºC pirms gada. Attiecīgi martā dabasgāzes patēriņš samazinājās par 86 milj. m3, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt decembrī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,4 ºC, salīdzinot ar +2,2 ºC gadu iepriekš, un dabasgāzes patēriņš pieauga par 32 milj. m3. Kopumā 2014. gadā vien divi mēneši bija aukstāki par ilggadējo normu.

gadā pārdotās dabasgāzes apjoms kritās par 10,9%, salīdzinot ar 2013. gadu. Samazinājumu galvenokārt noteica augstā gaisa temperatūra ziemas mēnešos, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas pieaugums siltumapgādes uzņēmumos. Pretēji sākotnēji prognozētajam darbu tā arī neatsāka maksātnespējīgais metalurģijas uzņēmums AS "Liepājas metalurgs". Arī vairāki citi ražošanas uzņēmumi, ņemot vērā tirgus situāciju, samazināja ražošanas apjomus.

Procentuāli lielākais samazinājums bija komunālo un komercuzņēmumu sektorā (–26,7%), tomēr apjoma ziņā lielākais patēriņa samazinājums par 100 milj. m3 bija enerģētikas sektorā. Patēriņu pozitīvi ietekmēja VAS "Latvenergo", kas izmantoja būtiski lielāku dabasgāzes apjomu par iepriekš pieprasīto.

SILTUMA UN ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA

ELEKTROENERĢIJAS AVOTI LATVIJĀ (2014. gadā, milj. kWh)

Avots: CSP operatīvie ikmēneša dati Koģenerācijas stacijas Piegādāts iekšējam tirgum kopā

Avots: CSP operatīvie ikmēneša dati

Kopumā enerģētikas sektorā dabasgāze mērķtiecīgi tiek izmantota tieši siltuma ražošanai, tostarp koģenerācijas stacijās, un elektroenerģija ir papildu produkts. Tomēr tieši koģenerācijas stacijas patērē lielāko daļu dabasgāzes.

gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņa un ražošanas bilance bija negatīva visu gadu (piemēram, 2013. gadā aprīlī un maijā bilance bija pozitīva). Lai arī esošās dabasgāzes koģenerācijas stacijas ļautu šo bilanci uzlabot, tomēr ārpus apkures sezonas lielākoties tiek izmantoti citi elektroenerģijas avoti, ieskaitot importu.

KOĢENERĀCIJAS STACIJAS LATVIJĀ

	Koģenerācijas staciju skaits	Uzstādītā elektriskā jauda, MW	Saražotā elektroenerģija, GWh	Saražotā siltumenerģija, tūkst. MWh
2012	132	1016	2340	4834
2013	166	1252	3170	5038
2014	175	1265	3006	5190
Izmaiņas	+9	+13	-164	+152

Avots: CSP

No 2007. līdz 2014. gadam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies, un to skaits 2014. gadā ir sasniedzis 175 – par deviņām stacijām vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2014. gadā koģenerācijas stacijas Latvijā saražoja 58% elektroenerģijas un 73% siltumenerģijas.

Dabasgāze turpina saglabāt dominējošo lomu koģenerācijā. 2014. gadā koģenerācijas stacijās 78% elektroenerģijas un 91% siltumenerģijas ir saražoti, izmantojot dabasgāzi.

UZSTĀDĪTĀ ELEKTRISKĀ JAUDA KOĢENERĀCIJAS STACIJĀS (%)

	Dabasgāze	Biogāze	Koksne	Citi
2012	93,8%	4,2%	1,7%	0,4%
2013	91,2%	4,1%	4,3%	0,4%
2014	90,1%	4,6%	5,0%	0,3%

Avots: CSP

gadā dabasgāzes koģenerācijas staciju uzstādītā jauda faktiski saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 1 140 MW, savukārt turpināja pieaugt citu veidu kurināmā staciju jauda, tomēr alternatīvo avotu kopējā jauda joprojām saglabājas zemā līmenī.

PRIMĀRO ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ LATVIJĀ (2013. gadā)

Pārskata sagatavošanas laikā bija pieejami 2013. gada dati par primāro energoresursu patēriņu Latvijā. Salīdzinot ar 2012. gadu, 2013. gadā dabasgāzes daļa nedaudz samazinājās – par 0,9%, savukārt pieauga koksnes daļa. Domājams, ka šīs tendences turpinājās arī 2014. gadā, palielinoties siltuma ražotāju uzstādīto šķeldas iekārtu skaitam un jaudai. PRIMĀRO ENERGORESURSU

PATĒRIŅŠ LATVIJĀ (2013. gadā, CSP dati)

UZSTĀDĪTĀ SILTUMENERĢIJAS JAUDA KATLUMĀJĀS (MW)

Kopš 2008. gada kopumā samazinās uzstādītā siltumenerģijas jauda katlumājās. Galvenokārt samazinās dabasgāzes uzstādītā jauda, jo tā tiek aizstāta vai nu ar koģenerācijas stacijām, ieskaitot dabasgāzes, vai arī koksnes produktu katlumājām.

Koksnes uzstādītā jauda strauji pieaug kopš 2010. gada, un, lai arī nav pieejami dati par 2014. gadu, ir gaidāms, ka šāda tendence turpināsies. Koksnes jaudas pieaugums ir saistīts ar valsts atbalsta programmām un konkurētspējīgo koksnes cenu.

KLIENTU PIESAISTE UN APKALPOŠANA DABASGĀZES PIESLĒGUMI

KLIENTU SKAITS

Pārskata gadā jauni pieslēgumi tika izbūvēti 1211 klientiem, savukārt jauda tika palielināta 435 klientiem, kopumā pieslēdzot un palielinot jaudu 1646 klientiem. Salīdzinot ar 2013. gadu, jaunu pieslēgumu un jaudas palielināšanu kopskaits pieauga par 4%, bet, salīdzinot ar 2012. gadu, bija 9% pieaugums.

Tiek prognozēts, ka jaunie pieslēgumi 2015. gadā patērēs 9,2 milj. m3 dabasgāzes, no tiem 76% izmantos 64 rūpnieciskie un komerciālie lietotāji, ieskaitot koģenerācijas stacijas.

(km) (tūkstošos) KLIENTU SKAITS (tūkst.)

JAUNU SADALES GĀZESVADU BŪVNIECĪBA

gadā ir izbūvēti 31,3 km sadales gāzesvadu, kopējām investīcijām sasniedzot 1,2 milj. EUR.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, 2014. gadā aktīvākā gazifikācija noritēja Rīgā, tās apkārtnē un Jūrmalā. 68% pieslēgumu ir izbūvēti Rīgas iecirkņa apkalpes zonā, savukārt Jūrmalas iecirkņa apkalpes zonā – 11%.

JAUNU SADALES

Salīdzinot ar 2013. gadu, ir saglabājusies tendence rūpnieciskajiem lietotājiem dabasgāzi izmantot koģenerācijas elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot siltumenerģijas izmaksas. No 2014. gada 64 jaunajiem rūpniecisko klientu pieslēgumiem pieci ir koģenerācijas stacijas.

Kopš 2012. gada realizētie jaunie pieslēgumi līdz 2014. gada beigām ir patērējuši 103,7 milj. m3 dabasgāzes.

GĀZESVADU BŪVNIECĪBA (km)

gadā AS "Latvijas Gāze" iecirkņos klātienē ir apkalpoti 97 tūkstoši klientu, tātad vidēji 390 klientu dienā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu klātienē apkalpoto klientu skaits ir samazinājies par 3,5 tūkstošiem. Uzņēmums velta lielu uzmanību elektronisko pakalpojumu attīstībai un kontaktu centra darbības uzlabošanai, kas ļauj klientiem saziņu padarīt ērtāku un lētāku.
gadā e-pakalpojumu portālam no jauna ir pieslēgts 351 rūpnieciskais klients, tādējādi portālu izmanto 79% no visiem rūpnieciskajiem dabasgāzes lietotājiem. Tāpat pagājušajā gadā portālā ir reģistrējušies vairāk nekā 17 tūkstoši mājsaimniecību un 765 komerciālie lietotāji.

WWW.LG.LV

AS "Latvijas Gāze" mājaslapas sadaļā "Gazifikācijas projekti" ir publiski pieejama aktuālo gazifikācijas projektu datubāze. Klientu ērtībām objektiem ir pievienotas arī gāzapgādes shēmas un atzīmētas objektu atrašanās vietas "Google Maps" vietnē. Tas ļauj klientiem viegli pazīt objektus, uzzināt to attīstības gaitu, kā arī sazināties ar uzņēmuma darbinieku, kas ir atbildīgs par konkrēto projektu.

gada vasarā uzsāks darbu elektronisko pieteikumu gāzapgādei interneta lapa. Klienti varēs iesniegt informāciju, lai uzzinātu, kādas ir gazifikācijas iespējas, kā arī iesniegt informāciju un dokumentus, lai saņemtu tehniskos noteikumus jauna pieslēguma izbūvei vai jaudas palielināšanai.

PAGASTI, KUROS IR DABASGĀZES INFRASTRUKTŪRA

SKATS NĀKOTNĒ

TREŠO PUŠU PIEKĻUVE PĀRVADEI UN UZGLABĀŠANAI

Pārskata gadā tika veikti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz trešo pušu (ārpus Latvijas patērētāju) brīvu pieeju pārvades un uzglabā šanas infrastruktūrai no 2014. gada 4. aprīļa, lai gan tas tika praktizēts jau kopš uzņēmuma izveides, nodrošinot dabasgāzes uzglabāšanu un pārvadi kaimiņvalstu vajadzībām. Iepriekš Latvijas sistēma tika izmantota, lai vasaras sezonā dabasgāzi iesūknētu krātuvē un tad to padotu kaimiņvalstīm apkures sezonā, bet 2014. gada decembrī un 2015. gadā jau tika noslēgti pieci līgumi un veiktas tiešas tranzīta piegādes no Lietuvas uz Igauniju caur Latvijas teritoriju. Tiesa, piegādātie apjomi no decembra līdz maijam bija samērā mazi – 44,3 milj. m 3, salīdzinot ar reālajām tehniskajām iespējām un krātuvē uzglabāta jiem apjomiem.

Pārskata un 2015. gadā noritēja darbs pie noteikumiem par trešo pušu piekļuvi pārvades un uzglabāšanas sistēmām, kuros būs iestrā dāti piekļuves nosacījumi sistēmai, norēķinu kārtība, tipveida līgumi, publicējamā informā cija un citi noteikumi, kas šo procesu padarīs atvērtāku un standartizētāku. Paredzams, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šos noteikumus apstiprinās 2015. gada vasarā. Savukārt gada otrajā pusē AS "Latvijas Gāze" nodrošinās pilnvērtīgu publisko informāciju par izmantotajām un brīvajām jaudām katrā sistēmas piekļuves punktā un Inčukalna PGK.

Likuma grozījumi arī paredzēja atļauju no 2015. gada 1. janvāra sistēmā ievadīt prasībām atbilstošu biogāzi un sašķidrināto dabasgāzi.

TIRGUS LIBERALIZĀCIJA UN UZŅĒMUMA SADALĪŠANA

gadā pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi paredz tirgus liberalizāciju līdz 2017. gada 3. aprīlim. Minētais termiņš nav nejaušs, jo šajā datumā beidzas AS "Latvijas Gāze" 1997. gadā noslēgtā privati zācijas līguma nosacījumi. Likums paredz līdz 2017. gada 3. aprīlim nodalīt sadales sistēmas un pārvades operatoru, ja vien ātrāk neiestāsies kāds no diviem apstākļiem: Latvijas dabasgāzes sistēma tiks savienota ar jebkuras Eiropas Savienības valsts sistēmu, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju (Baltijas valstis un Somija ir savienotas vienīgi vai nu savstarpēji, vai ar Krievijas vai Baltkrievijas

Visiem iesaku spert pirmo soli un sākt darīt. Ja pats nenoticēsi savai idejai, citi arī tai nenoticēs. " "

AIGARS GRAUBA

Latviešu mūziķis, leģendārās grupas "Jumprava" dalībnieks, kinorežisors un producents, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Uzņēmis vērienīgās vēsturiskās spēlfil mas "Baiga vasara", "Rīgas sargi" un "Sapņu komanda 1935", strādā pie filmas "Nameja gredzens".

sistēmu); dominējošā piegādātāja daļa samazināsies zem 75%. Tas arī noteiktu datumu, kad patērētājiem būtu tiesības brīvi izvēlēties piegādātāju. Tomēr gaidāms, ka šie nosacījumi līdz 2017. gadam neīstenosies.

Savukārt 2015. gada jūnijā Latvijas Republikas Valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegti jauni grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz juridisku pārvades un uzglabāšanas operatora nodalīšanu no dabasgāzes tirdzniecības un sadales operatora līdz 2017. gada 1. janvārim, iekļaujot pārvades un uzglabāšanas operatora komercsabiedrībā visus pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos aktīvus un cilvēkresursus, kā arī paredzot proporcionālu akcionāru līdzdalību jaunajā komercsabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka līdz 2017. gada 31. decembrim ir jānodrošina abu komercsabiedrību kontrolējošo akcionāru nodalīšana, nosakot valsts pirmpirkuma tiesības uz pārvades un uzglabāšanas operatoru.

Likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2017. gada 3. aprīli, tiks atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus, dodot iespēju lietotājiem izvēlēties tirgotāju. Mājsaimniecībām tiks paredzēta izvēles iespēja kļūt par saistīto lietotāju jeb turpināt iegādāties dabasgāzi par regulētajiem tarifiem.

Domājams, ka darbs pie likumprojekta turpināsies vairākus mēnešus.

LIETUVAS SAŠĶIDRINĀTĀS DABASGĀZES TERMINĀLIS

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis uzsāka darbu 2014. gada nogalē. Tā maksimālā jauda ir plānota 3,8 mljrd. m3 gadā (10,3 milj. m3 dienā), pārsniedzot Lietuvas gada patēriņu (aptuveni 3 mljrd. m3). Tomēr pašlaik termināļa iespējas ierobežo Lietuvas pārvades sistēma, un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju maksimālais diennakts piegādes apjoms ir 4 milj. m3. Salīdzinājumam pašas Lietuvas patēriņš ziemā ir 13–18 milj. m3 diennaktī.

Līdz ar to sākotnēji terminālis spēs darboties gandrīz tikai Lietuvas vajadzībām. 2014. gadā Lietuvas dabasgāzes piegādes un tirdzniecības uzņēmums UAB "Litgas" noslēdza līgumu ar piegādātāju "Statoil" ASA par 540 milj. m3 piegādi 2015. gadā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka pēc Lietuvas iekšējā gāzesvada Klaipēda–Kuršēni izbūves 2015. gadā termināļa noslodze līdz 2019. gadam nepārsniegs 660 milj. m3 gadā, no tiem ne vairāk kā 100 milj. m3 varētu tikt pārdoti Latvijā un Igaunijā.

Klaipēdas termināli ir paredzēts integrēt ar Latvijas Inčukalna PGK iespējām, un jau 2013. gada decembrī AS "Latvijas Gāze" un UAB "Litgas" noslēdza līgumu par termināļa dabasgāzes uzglabāšanu Lietuvas vajadzībām no 2015. līdz 2017. gadam. Līgums paredz iespēju 2015. un 2016. gada iesūknēšanas sezonā iesūknēt 100 milj. m3 dabasgāzes, tomēr 2015. gadā AS "Latvijas Gāze" nesaņēma pieprasījumu uzsākt iesūknēšanu.

LATVIJAS–LIETUVAS STARPSAVIENOJUMS

Otrs faktors, kas patlaban ierobežo piegādes no Lietuvas uz Latviju un Igauniju, ir Ķiemēnu dabasgāzes komercuzskaites stacija, kas atrodas Lietuvā pie Latvijas robežas. Ņemot vērā plānotās Klaipēdas termināļa jaudas tuvākajos gados, pašlaik nav vajadzības pēc Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma jaudas paaugstināšanas, kas tagad ir aptuveni 6 milj. m3 dienā abos virzienos. Tomēr, ņemot vērā nākotnes scenārijus, tostarp iespējamo Polijas–Lietuvas starpsavienojumu, Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstos ir iekļauts arī AS "Latvijas Gāze" un Lietuvas pārvades uzņēmuma AB "Amber Grid" kopējais projekts par starpvalstu starpsavienojuma jaudas paaugstināšanu, kas varētu realizēties līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi. Plāns paredz palielināt jaudu līdz 12 milj. m3 diennaktī.

REĢIONĀLO STARPSAVIENOJUMU IZBŪVE

Lai pilnībā nodrošinātu piegādātāju dažādību tirgū, ir nepieciešams izbūvēt reģionālas nozīmes starpsavienojumus. Šādi projekti ir liels finansiālais slogs, un bez papildu atbalsta tie tirgus apstākļos nav rentabli, tāpēc Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstā, kas ļauj pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, pašlaik ir iekļauti divi šādi projekti – Reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, par kura atrašanās vietu vēl nav pieņemts gala lēmums (Somija vai Igaunija), un Polijas–Lietuvas starpsavienojums (GIPL).

Patlaban gan šo projektu realizācijas iespējas un izpildes termiņi ir neskaidri. Tā kā šādu projektu īstenošana prasa vairākus gadus, alternatīvas piegādes Latvijas patērētājus sasniegs ātrākais 2019./2020. gadā.

INČUKALNA PGK ATTĪSTĪBA

AS "Latvijas Gāze" prioritārais infrastruktūras objekts ir Inčukalna PGK, kuras modernizācija ir jāturpina, un tiek arī domāts par krātuves iespējamo paplašināšanu saistībā ar plānoto SDG termināļu un Polijas–Lietuvas starpsavienojuma būvniecību. Uzņēmums ir izstrādājis krātuves modernizācijas programmu trīs posmos.

gada maijā AS "Latvijas Gāze" saņēma Latvijas un Lietuvas regulatoru atļauju virzīt ES kopējo interešu projektu – Inčukalna PGK modernizācijas pirmo posmu, kas pretendē uz ES līdzfinansējumu. Kopējās pirmā posma prognozētās izmaksas ir 89,7 milj. EUR, no tiem paredzēts 37,5 milj. EUR līdzfinansējums no ES, 6,9 milj. EUR līdzfinansējums no Lietuvas pārvades uzņēmuma AB "Amber Grid" un 45,4 milj. EUR ieguldījums no AS "Latvijas Gāze". Par līdzfinansējuma piešķiršanu vēl lems Eiropas Komisija.

Pirmajā modernizācijas posmā ir paredzēta urbumu, savākšanas punktu un kompresoru rekonstrukcija un jauna kompresora uzstādīšana. Tas paaugstinās krātuves drošību, un dabasgāzes ieguves parametri pieaugs no 30 milj. m3 dienā līdz 32 milj. m3 dienā.

Otrajā modernizācijas posmā ir paredzēta tālāka infrastruktūras uzlabošana, pēc kuras dabasgāzes ieguves parametri pieaugs līdz 35 milj. m3 dienā. Otrā posma investīcijas ir plānotas 45,3 milj. EUR apmērā.

Trešajā posmā ir paredzēta gan tālāka infrastruktūras rekonstrukcija, gan piedāvāta iespēja paplašināt krātuvi no pašreizējā aktīvā dabasgāzes apjoma 2,3 mljrd. m3 līdz 2,8 mljrd. m3. Krātuves paplašināšana būs pilnīgi atkarīga no reģionālo infrastruktūras objektu attīstības un kaimiņvalstu uzņēmumu pieprasījumiem. Šāda projekta realizācijai ir nepieciešama gan ES, gan kaimiņvalstu uzņēmumu finansiāla līdzdalība, jo tas paredz arī bufergāzes iegādi. Trešā posma prognozētās izmaksas ir 241,5 milj. EUR.

Iepriekš tika plānots, ka pirmie divi posmi tiks realizēti līdz 2020. gadam, tomēr pirmajā pieteikumu kārtā finansējums netika piešķirts, un AS "Latvijas Gāze" ir pieteikusies uz otro kārtu. Attiecīgi ir plānots, ka pirmie divi posmi noslēgsies 2022. gadā, savukārt trešā posma realizācijai nepieciešami aptuveni pieci gadi. Lai gan finansējums vēl nav piešķirts, uzņēmums turpina rekonstrukcijas darbus, koriģējot atsevišķu pasākumu, kas realizējami vien ar līdzfinansējumu, ieviešanas plānus.

INČUKALNA PAZEMES GĀZES KRĀTUVE

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir vienīgais šāda veida objekts Baltijas valstīs. Tā nodrošina dabasgāzes apgādes stabilitāti Baltijas reģionā. Dabasgāzes iesūknēšana krātuvē sākas pavasarī un ilgst līdz pat rudenim. Apkures sezonā dabasgāze no krātuves tiek piegādāta klientiem Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un, ja nepieciešams, arī Lietuvā. Apkures sezonā Latvija saņem dabasgāzi vienīgi no krātuves.

gadā dabasgāzes iesūknēšana sākās aptuveni mēnesi vēlāk nekā ierasts, jo krātuvē bija liels dabasgāzes atlikums siltās ziemas dēļ. Neiztērētie krājumi deva iespēju ilgāk nodrošināt no krātuves gan Latvijas, gan Igaunijas un Krievijas patērētājus, kā arī veikt papildu remontdarbus Inčukalna PGK un Latvijas–Krievijas savienojošajā pārvades tīklā, kas nav iespējams iesūknēšanas laikā.

Iesūknēšana tika uzsākta 23. maijā, bet jūlijā tā tika pārtraukta, lai veiktu ieplānotos remontdarbus pārvades sistēmā, tādējādi iesūknēšana noritēja ar augstāko intensitāti pēdējos 15 gados. Tomēr iesūknēšana noritēja veiksmīgi un Inčukalna PGK tika iesūknēts 1,91 mljrd. m3 dabasgāzes. Pēc iesūknēšanas kopējais aktīvās (regulāri iesūknējamās un izsūknējamās) dabasgāzes daudzums krātuvē sasniedza 2,3 mljrd. m3, kas atbilst iepriekšējā gada rādītājiem. Lai gan kopumā laikapstākļi apkures sezonā bija siltāki nekā 2013. gadā, kopējais piegādes apjoms no krātuves pieauga par 202 milj. m3, kopumā sasniedzot 2,06 mljrd. m3. Šo pieaugumu nodrošināja lielāks Krievijas pieprasījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

INČUKALNA PGK TEHNISKIE RĀDĪTĀJI (milj. m3) INČUKALNA PGK TEHNISKIE RĀDĪTĀJI (milj. m3)

5000

DABASGĀZES PIEGĀDE NO INČUKALNA PGK (milj. m3) DABASGĀZES PIEGĀDE NO INČUKALNA PGK (milj. m3)

IEGULDĪJUMI INVESTĪCIJAS (milj. EUR)

INČUKALNA PGK VEIKTĀS

Investīcijas Inčukalna PGK tiek veiktas saskaņā ar ilgtermiņa attīstības programmu, kas ir izstrādāta līdz pat 2025. gadam.

gadā tika pilnībā veikts kapitālais remonts četros krātuves urbumos un turpinājās darbi vēl četros urbumos. Paveikto renovācijas darbu izmaksas bija 5,9 milj. EUR.

Inčukalna PGK daudzi darbi tiek veikti pašu spēkiem, piemēram, tika veikts viena gāzes pārsūknēšanas agregāta kapitālais remonts. 2014. gadā ar jaunām ir nomainītas daudzas tehnoloģiskās iekārtas un mezgli, veikta arī vairāku agregātu un to detaļu iegāde, piemēram par 535 tūkst. EUR iegādāta jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta kloķvārpsta.

INČUKALNA PGK (milj. EUR) 2014. gadā notika Inčukalna PGK kompleksā pārbaude, kurā piedalījās Valsts vides dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un vietējās pašvaldības pārstāvji. Tāpat arī SIA "Bureau Veritas Latvia" veica Inčukalna PGK ISO 14000 un OHSAS 18000 pārvaldības sistēmas pārsertifikācijas auditu. Pārbaudes un audita rezultāti bija pozitīvi, turklāt auditori augsti novērtēja darba drošības līmeni uzņēmumā, kā arī darbinieku zināšanas integrēto vadības sistēmu (IVS) jomā.

REKONSTRUKCIJAS PLĀNI TUVĀKAJIEM GADIEM

gadā tika noslēgts līgums ar SIA "Gazprom georesurs" par 24 urbumu rekonstrukciju līdz 2016. gada nogalei par 14,5 milj. EUR. Trīs urbumi tiks rekonstruēti pašu spēkiem, viens no tiem tika rekonstruēts 2014. gadā, un pa vienam plānots 2015. un 2016. gadā. Urbumu rekonstrukcija norit saskaņā ar 27 urbumu kapitālā remonta projektu, kas tika izstrādāts sadarbībā ar AAS "Gazprom" zinātniskās pētniecības institūtu VNIIGAZ (Научноисследовательский институт природных газов и газовых технологий – Газпром ВНИИГАЗ). Tāpat tika noslēgts līgums par tiesībām veikt dabasgāzes savākšanas punkta rekonstrukciju, ko plānots pabeigt līdz 2018. gada nogalei, investējot šajā projektā 24–30 milj. EUR. Eiropas Komisijā līdzfinansējuma saņemšanai ir pieteikts Eiropas Savienības kopējās nozīmes projekts "Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija un paplašināšana", kas pozitīvi novērtēts sabiedriskajā apspriešanā.

un puse – novērošanas urbumi. Inčukalna PGK ir reģionāli nozīmīgs objekts, tāpēc tā bieži tiek iekļauta valstu augstāko amatpersonu vizīšu sarakstā. 2014. gadā Inčukalna PGK apmeklēja Latvijas un Igaunijas Ministru prezidenti, kuri iepazinās ar uzņēmuma darbības principiem. Krātuvi apmeklēja arī Vācijas vēstniece, Lietuvas enerģētikas ministrs, Latvijas ekonomikas ministrs un citas amatpersonas.

Dabasgāze tiek uzglabāta 700 m dziļumā porainā smilšakmens slānī, ko pārsedz necaurlaidīgi ieži. Smilšakmens, kurā uzglabā dabasgāzi, faktiski ir tāds pats smilšakmens, kāds redzams Gaujas krastos.

Dabasgāze tiek iesūknēta starp smilšakmens graudiņiem, izspiežot no tā ūdeni. Līdz ar to pazemē neveidojas tukšumi. Iesūknēšanas laikā dabasgāzei vairākos ciklos tiek radīts nepieciešamais spiediens. Kad krātuve ir pilna, tas sasniedz 105 bar.

Krātuve pazemē aizņem 25 kvadrātkilometru lielu platību. Krātuves darbību nodrošina 180 urbumu, no tiem puse ir ekspluatācijas urbumi

DABASGĀZES PĀRVADE

AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes pārvades sistēmu veido pārvades gāzesvadi (PGV), gāzes regulēšanas stacijas, apakšzemes cauruļvadu elektroķīmiskās aizsardzības pretkorozijas ierīces, sakaru un tālvadības līnijas, informācijas sistēma SCADA, kā arī komerciālā starpvalstu gāzes mērīšanas stacija "Korneti". Pārvades sistēma nodrošina dabasgāzes piegādi starp valstīm un Inčukalna PGK, kā arī uz Latvijas sadales sistēmu un galapatērētājiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014. gadā prioritāte bija PGV cauruļvadu iekšējā diagnostika un tās atklāto defektu savlaicīga novēršana, lai nodrošinātu sistēmas drošu un stabilu funkcionēšanu. Diagnostikas gaitā tiek noteikts maksimālais pieļaujamais darba spiediens, lai perspektīvā, pieaugot transportējamās dabasgāzes apjomiem, gāzesvados varētu uzturēt augstāku spiedienu. Savukārt apjomīgākais projekts bija gāzesvadu Gaujas šķērsojums.

IEGULDĪJUMI PĀRVADES SISTĒMĀ (milj. EUR)

GĀZESVADU DIAGNOSTIKA

gadā tika uzsākta iekšējā diagnostika gāzesvada atzarā uz Slokas gāzes regulēšanas staciju, kā arī veikta nosprostotā virzuļa un piesārņoto caurules posmu nomaiņa. Tāpat notika iekšējā diagnostika gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK abām līnijām. Līdz 2014. gada beigām AS "Latvijas Gāze" bija diagnosticēti 94% no kopējā pārvades gāzesvadu apjoma. Gāzesvadu renovācijai un krānu mezglu modernizācijai pārskata periodā ir izlietoti 4 milj. EUR.

UPJU ŠĶĒRSOJUMI

gadā tika konstatēts krasta izskalojums pārvades gāzesvadu Pleskava–Rīga un Izborska–Inčukalna PGK Gaujas šķērsojumam un tika pieņemts lēmums 2013.–2015. gadā veikt gāzesvadu zemūdens pāreju remontu. Plānā ir iekļauta arī līnijas un pārvienojumu krānu mezglu pārnešana uz plūdiem nesasniedzamām, drošām vietām.
gadā tika pabeigta Gaujas šķērsojuma tehniskā projekta izstrāde un AAS "Gazprom" Stratēģiskās attīstības departamenta Projektu ekspertīzes pārvaldē veikta tā ekspertīze. Tajā pašā gadā tika uzsākta jaunu pāreju izbūve. 2014. gadā būvdarbi turpinājās, to ietvaros zem Gaujas tika izurbti trīs zemūdens kanāli, katrs 650 m garumā, un tajos ievilkti cauruļvadi. Tāpat tika izbūvēti četri jauni krānu mezgli un pabeigti PGV Pleskava–Rīga kapitālā remonta montāžas darbi. Visiem darbiem šā projekta ietvaros ir izlietoti 7,6 milj. EUR. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015. gada beigās un projekta kopējās izmaksas sasniegs 13,8 milj. EUR.
gadā ir pabeigti montāžas darbi arī PGV Rīga–Panevēža zemūdens pārejā pār Mēmeli un Mūsu, veicot kapitālo remontu un nomainot caurules un krānu mezglus. Darbu kopējās izmaksas bija 1,7 milj. EUR. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015. gadā, projekta kopējām izmaksām sasniedzot 2,3 milj. EUR.

SKATĀMIES TĀLĀK

UZŅĒMUMA IEGULDĪJUMS DARBINIEKOS, SABIEDRĪBĀ UN VIDĒ

Vēsture nav aizmirstības apdraudēta pagātne. Tas ir tas, kas palicis pāri tagadnē – gan katrā no mums, gan ainavā, gan valodā. " "

Pazīstams latviešu rakstnieks un publicists, desmit romānu un vairāku stāstu krājumu autors. Jaunākais romāns "18" par Latvijas valsts dibināšanu ir iznācis AS "Latvijas Gāze" atbalstītajā romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts".

KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA VIRZIENI UN PRINCIPI

VIDE

• Dabasgāzes kā videi draudzīga kurināmā ar zemākajiem CO2, pelnu un citu vielu izmešiem lietošana.
• Energoefektīvas aparatūras un apkures risinājumu virzīšana tirgū.
• Investīcijas dabasgāzes un citu vielu zudumu samazināšanā.
• Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmuma objektos.

PERSONĀLS

• Augsti darba drošības principi.
• Atbalsts izglītībai un kvalifikācijas celšanai.
• Atalgojuma politika un darbs ar arodbiedrībām.
• Uzlabojumi darba vidē un kolektīvā.

LABDARĪBA

• Atbalsts sportam un kultūrai.
• Atbalsts izglītībai un zinātnei.
• Atbalsts bērnu sociālajām programmām.

KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA

• Līdzdalība biržā "NASDAQ OMX", nodrošinot augstus uzņēmuma pārvaldības standartus.
• Caurspīdīgums un atklātība.
• Vienlīdzība visiem uzņēmuma akcionāriem.
• Investīcijas infrastruktūras fiziskās drošības un kapacitātes paaugstināšanā.
• Darbs ar sabiedrību par drošu dabasgāzes lietošanu.
• Regulārs infrastruktūras monitorings un efektīvs avārijas dienests.
• Avārijas dienesta darbinieku un cita personāla apmācība un treniņi.
• Mācību centra darbība, apmācot uzņēmuma un citus gāzes nozares speciālistus.

DROŠĪBA SABIEDRĪBA UN VALSTS

• Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.
• Sadarbība ar dažādām valsts institūcijām vides, drošības, plānošanas u.c. jomās.
• Likumdošanas iniciatīvas.
• Darbība starptautiskās gāzapgādes sadarbības un plānošanas organizācijās.

PERSONĀLS

AS "Latvijas Gāze" vadība apzinās kvalificētu, motivētu darbinieku izšķirīgo nozīmi uzņēmumā.

Savus darbiniekus cienām un uzskatām par lielu vērtību, tāpēc personāla vadības mērķis un politika ir nodrošināt tādu darbinieku piesaisti, kuri sekmētu darba efektivitāti un uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu.

PERSONĀLA POLITIKA

Lai piesaistītu mūsu personāla politikas pamatvērtībām atbilstošus darbiniekus, uzņēmumā esam ieviesuši konkurētspējīgu atalgojuma un piemaksu sistēmu, radījuši drošu un mūsdienīgu darba vidi, īstenojam sociālās aizsardzības un garantiju programmu. Papildus darba attiecību regulējumam, ko nosaka valsts likumi, uzņēmumā ir arī "Darba koplīgums" un "Darba kārtības noteikumi". Koplīguma galvenais mērķis ir radīt darbiniekiem labvēlīgākus noteikumus. Tajā ir risināti nodarbinātības garantiju, sociālo garantiju, darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas jautājumi. Uzņēmums nodrošina darbiniekiem ikmēneša iemaksas atklātajā pensiju fondā.

AS "Latvijas Gāze" rūpējas ne vien par uzņēmuma darbinieku kvalifikāciju, bet arī par nozari kopumā. Mūsu uzņēmuma paspārnē darbojas Mācību centrs, kas nodrošina gandrīz visu gāzes nozares speciālistu apmācību un atestāciju. Centrā mācās ne vien AS "Latvijas Gāze" darbinieki, bet arī citu uzņēmumu pārstāvji un individuāli speciālisti.

gadā AS "Latvijas Gāze" Mācību centrā noorganizējām kursus 243 mācību grupām, apmācot 1796 personas, no tām 1077 bija uzņēmuma darbinieki.

PERSONĀLA RAKSTUROJUMS

DARBINIEKU IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA STRUKTŪRA DARBINIEKU DARBA STĀŽA RAKSTUROJUMS

VIDĒJAIS DARBINIEKU SKAITS

(pa darbības virzieniem)

* Pakalpojumi, kas tiek sniegti ārpus regulētajiem darbības virzieniem.

Uzņēmums veicina gan darbinieku akadēmiskās izglītības apguvi, gan kvalifikācijas celšanu specializētos kursos, semināros un pieredzes apmaiņas programmās.

Viena no prioritātēm ir studiju atbalsts gāzes tehnoloģiju nozarē. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 1% ir palielinājies darbinieku skaits ar augstāko izglītību. Četri AS "Latvijas Gāze" stipendiāti turpina mācības Ivana Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātē. Pašlaik uzņēmumā strādā desmit šīs specializētās augstskolas absolventu, no kuriem deviņi ir bijuši uzņēmuma stipendiāti.

AS "Latvijas Gāze" nodarbināto skaits gada laikā nav būtiski mainījies. 2014. gadā uzņēmumā strādāja 1255 personas, kas bija par divpadsmit darbiniekiem mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Vairāk nekā pusei darbs bija saistīts ar dabasgāzes sadali – to nosaka mūsu klientu struktūra. Pārliecinošs klientu vairākums (98%) ir mājsaimniecības, no tām lielākā daļa ir plīts lietotāji, kas galvenokārt dzīvo pilsētvidē ar plašiem sadales tīkliem. Šiem tīkliem ir jānodrošina ekspluatācija un avārijas dienests. Otrs lielākais darbinieku skaita rādītājs ir dabasgāzes tirdzniecības virzienam, kam ir tāda pati klientu struktūras ietekme, jo lielajam klientu skaitam nepieciešama atbilstoša apkalpošana Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Uzņēmumam ir raksturīga darbaspēka noturība un stabilitāte. 44% AS "Latvijas Gāze" darbinieku darba stāžs uzņēmumā ir no 11 līdz 30 gadiem. Samērā liels (47%) ir arī to darbinieku īpatsvars, kuru darba stāžs ir mazāks par desmit gadiem. Tas liecina, ka kolektīvu papildina jauni speciālisti, bet vienlaikus uzņēmumā ir pietiekami daudz pieredzējušu darbinieku, kas var nodot savu pieredzi un zināšanas jaunajiem.

SABIEDRĪBAI

AS "Latvijas Gāze" ir pārliecināta, ka ilgtspējīgu attīstību nodrošina tikai atbildība par sabiedrību kopumā. Par īpaši nozīmīgu mēs uzskatām tādas izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības vides veidošanu, kurā var attīstīt savas spējas un sasniegt virsotnes visdažādāko nozaru izcilības. Tāpēc mēs ieguldām līdzekļus izglītības, kultūras, zinātnes un sporta atbalsta programmās, kā arī vides un sociālajos projektos. Mūsu mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus izciliem sasniegumiem, īstenot sociāli atbildīgu politiku, veicināt kultūras attīstību un veselīgas sabiedrības veidošanos, uzlabot vispārējo izglītības līmeni. Par īpaši svarīgu uzskatām dabasgāzes nozares un ar to saistītās izglītības attīstību, kā arī sabiedrības izglītošanu dabasgāzes lietošanas drošības jautājumos.

IZGLĪTĪBAI UN ZINĀTNEI

gadā turpinājās mūsu sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) u. c. zinātnes, pētniecības un mācību iestādēm. Nodibinājums "Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds" pērn saņēma līdzekļus stipendiju piešķiršanai RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta studentiem, kā arī studiju noslēguma darbu stipendijas izcilākajiem studentiem un viņu darbu vadītājiem. Mūsu uzņēmums finansiāli atbalstīja arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas izveidi. Tāpat esam atbalstījuši konferences "Rītdienas apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un dabasgāzes tehnoloģijas" organizēšanu 2015. gadā.

Sadarbībā ar LZA mēs ik gadu piešķiram balvu par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, kā arī sirds ķirurģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs. Balvas saņem arī doktoranti gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs.

Ar mūsu finansiālo palīdzību notika LZA, Latvijas Universitātes un vairāku sabiedrisko organizāciju rīkotā Latvijas zinātnes un augstākās izglītības turpmākās attīstības analīzei veltītā konference. Atbalstījām arī ikgadējo LZA sabiedrības cieņas balvu "Cicerons".

SOCIĀLIE PROJEKTI

gadā esam turpinājuši atbalstīt dažādus sociālos un labdarības projektus. Finansējuma saņēmēju spektrs bijis ļoti daudzveidīgs. Ar mūsu atbalstu turpinājās renovācijas darbi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts Eiropas nozīmes gotikas un renesanses arhitektūras un mākslas piemineklis. Esam finansējuši arī jumta renovāciju Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā – Latvijas vecākajā mūra baznīcā, kas saglabājusies un joprojām darbojas. Tāpat sniedzām atbalstu bērniem, invalīdiem u. c. sabiedrības grupām, kam nepieciešama šāda palīdzība.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, finansiāli atbalstījām nodibinājumu "Latvijas Bērnu fonds", labdarības fondu "Mazais princis" un Latvijas Audžuģimeņu biedrību. Biedrība "Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem" saņēma atbalstu ikgadējai vasaras intensīvās sociālās un medicīniskās rehabilitācijas programmai "Mēs varam, ja mēs gribam", bet Rīgas Baltijas Rotari klubs – Sesto Vislatvijas bērnunamu sadziedāšanās svētku "Cielaviņa 2014" organizēšanai.

KULTŪRA

Esam piešķīruši ikgadējo finansējumu Latvijas Nacionālajai operai (LNO). Tā mērķis ir nacionālā kultūras mantojuma saglabāšana operas un baleta žanrā, latviešu nacionālās operas, operetes, baleta un mūzikas kultūras attīstīšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana mūsu zemē. Sadarbību ar LNO uzsākām jau 2005. gadā, un kopš tā laika esam kļuvuši par lielāko mūsu operteātra atbalstītāju vēsturē, kā arī tā patronu. Par tradīciju izveidojusies AS "Latvijas Gāze" Gada balvas pasniegšana un tās laureātu koncerts, uzsākot kārtējo LNO sezonu.

gadā piešķīrām atbalstu arī Ineses Galantes fonda rīkotajam festivālam "Summertime – aicina Inese Galante" Jūrmalā un izcilā latviešu diriģenta Teodora Reitera 130. dzimšanas dienai veltītajiem pasākumiem. Atbalstījām Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" organizētos Ziemassvētku koncertus un vokālās grupas "Latvian Voices" klausāmgrāma tas "Sounds of Latvian Nature" izdošanu. Palīdzību gadskār tējā Baha mūzikas festivāla koncertu rīkošanai saņēma arī Baha mūzikas fonds.

Sniedzām atbalstu "Mūsdienu mūzikas centra" koncertiem, jauno mūziķu meistarklasēm un Latvijas Radio bigbenda projektiem Raimonda Paula vadībā. 2014. gadā atbalstījām arī 19. Starptautisko Baltijas baleta festivālu, tāpat mūsu finansējumu saņēma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra un Latvijas Operetes fonda organizētie jauniestudējumi, kā arī Ivara Kleina grāmata par Latvijas teātru aktieriem "Iemiesošanās". Atbalstījām arī tautas deju ansambli "Līgo" un jauktā kora "Medera" dalību starptautiskā folkloras un laikmetīgās mākslas festivālā Itālijā.

AS "Latvijas Gāze" finansējumu 2014. gadā saņēma viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem projektiem Latvijas kinomākslā, Aigara Graubas topošā pilnmetrāžas spēlfilma – vēsturiskais varoņstāsts "Nameja gredzens". Savukārt "Filmu studijai Grants" esam piešķīruši atbalstu dokumentālo filmu uzņemša nai projekta "Laika dimensija" ietvaros.

gadā iznāca arī vairākas grāmatas mūsu atbalstītajos izdevniecības "Dienas Grāmata" daiļliteratūras projektos – vēsturisko romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" un jauno latviešu rakstnieku prozas darbu publicēšanas un popularizēšanas projektā "Prāta piedzīvojums".

Mūzika ir enerģijas apmaiņa starp mani un klausītāju. Tā atver dvēseli un ļauj nodot otram tik vajadzīgo labestību un gaišumu. " "

INGA ŠĻUBOVSKA

Latviešu operdziedātāja, LNO soliste, atveidojusi galvenās lomas Mocarta, Verdi, Doniceti u.c. komponistu operās. 2009. gadā saņēmusi AS "Latvijas Gāze" Gada balvu operai nominācijā "Labākā operas soliste".

SPORTS

Mēs esam viens no lielākajiem sporta atbalstītājiem Latvijā un jau vairāk nekā piecpadsmit gadus veicinām Latvijas olimpiskās kustības un profesionālā sporta attīstību. 2014. gadā tradicionāli finansējām Latvijas Olimpisko komiteju – mūsu olimpieši XXII ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos izcīnīja 2 sudraba un 2 bronzas medaļas, kas ir izcilākais rezultāts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Turpinājās uzņēmuma atbalsts spēcīgajām Latvijas ziemas sporta veidu organizācijām: Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai un Latvijas Biatlona federācijai. Šajos sporta veidos Latvijas sportisti visa gada garumā parādīja izcilus rezultātus gan pasaules, gan Eiropas mēroga sacīkstēs. Skeletonists Martins Dukurs saņēma Latvijas Gada balvu sportā kā labākais sportists.

Finansējumu saņēma abas Latvijas nacionālās basketbola izlases, atbalstījām Latvijas Volejbola federācijas darbību, Latvijas Tenisa savienību un Latvijas Orientēšanās federāciju – gan valsts jauniešu, junioru un pieaugušo izlases startiem šajā sporta veidā, gan Latvijas kausa posma sacensību norisei.

Tāpat atbalstījām biedrības "Par stipru Latviju" rīkotos spēkavīru turnīrus, savukārt Latvijas Sporta deju federācija ieguva uzņēmuma finansējumu Latvijas čempionātam standartdejās, kā arī ikgadējo sacensību "Dzintarjūra" organizēšanai.

OSKARS MELBĀRDIS

Pašlaik izcilākā Latvijas bobslejistu četrinieka līderis, boba pilots, sudraba medaļas ieguvējs XXII ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos, Pasaules kausa uzvarētājs kopvērtējumā 2014./2015. gada sezonā.

Man patīk sacensību gars, emocijas, kas tajā brīdī pārņem. Taču veiksme ir jānopelna ar darbu, tad tā uzsmaidīs vissvarīgākajā brīdī. " "

VIDES AIZSARDZĪBA

AS "Latvijas Gāze" darbībā vides jautājumiem ir atvēlēta svarīga loma, ņemot vērā vides aizsardzības nozīmi pasaulē un mūsu uzņēmuma specifiku. Gāzes nozarē tehnoloģiskie procesi paredz vairāku ķīmisko vielu emisiju, piemēram, metāna emisiju uzglabāšanas, pārvades un sadales sistēmās, kā arī oglekļa dioksīda emisiju agregātos, kas nodrošina dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna PGK. Izprotot mūsu uzņēmuma mijiedarbību ar vidi, mēs veicam vairākus obligātus un brīvprātīgus pasākumu, lai nodarītais kaitējums būtu pēc iespējas mazāks.

Pārskata gadā turpinājām īstenot mūsu izstrādāto vides politiku, kas paredz nepārtrauktu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzraudzību un samazināšanas plānu izstrādi, sadarbību ar valsts institūcijām, saskaņojot rekonstrukcijas plānus un pārvaldot uzņēmuma ikdienas darbu.

Būtiska aktivitāte pārskata gadā bija Inčukalna PGK modernizācijas plāna ietekmes uz vidi novērtējums un valsts institūciju atzinumu saņemšana, lai veiksmīgi realizētu projektu un pieteiktu to Eiropas Savienības līdzfinansējumam.

Visi galvenie rekonstrukcijas darbi Inčukalna PGK ne vien samazina negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī dod ekonomiskus ieguvumus un pazemina avāriju riskus. Piemēram, 64 urbumu rekonstrukcijas mērķis ir paaugstināt urbumu ekspluatācijas drošības pakāpi, samazināt emisijas lielumus un paaugstināt urbumu ražību. Savukārt ar piecu gāzes kompresoru modernizāciju ir plānots līdz 25% samazināt CO2 un līdz 90% samazināt NOx emisijas lielumu vidē, kas rodas kompresoru darbināšanas gaitā, kā arī par 5–10% paaugstināt kompresoru ražību un par 3–5% samazināt dabasgāzes patēriņu to darbināšanai. Tāpat ieguvumi ir gaidāmi no citiem rekonstrukcijas darbiem.

Līdzīgus vides, drošības un ekonomiskos labumus sabiedrība un uzņēmums gūst arī no modernizācijas darbiem pārvades un sadales sistēmā.

MĒS ĪSTENOJAM TĀDU VIDES POLITIKU, LAI:

• sasniegtu ilgtspējīgus vides aizsardzības un saimnieciskās darbības rādītājus;
• uzturētu ciešas, uz savstarpēju sapratni balstītas komunikācijas saites ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrību kopumā;
• aktīvi veicinātu personāla izaugsmi;
• savlaicīgi identificētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, izanalizētu tās cēloņus un novērtētu problēmas;
• uzturētu normatīvo aktu prasību apzināšanu, analīzi un ievērošanu;
• nodrošinātu ārkārtas situācijām atbilstošu rīcību.

SAĪSINĀTAIS FINANŠU PĀRSKATS

VALDES ZIŅOJUMS PAR 2014. GADA FINANŠU RĀDĪTĀJIEM

VALDES ZIŅOJUMS

1. SABIEDRĪBAS DARBĪBA PĀRSKATA GADĀ

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007. gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012. gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim SPRK padome izsniedza 2012.gada 12.janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem. Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 293,9 milj. m3 dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2013.gadu dabasgāzes realizācija m3 samazinājās par 10,9%. Dabasgāzes tirdzniecības apjoma samazinājums saistīts ar augsto gaisa temperatūru pārskata gada ziemas mēnešos, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Dabasgāzes tirdzniecības cenu izmaiņas 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu ietekmēja naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecība un gāzes piegādes plūsmas.

2014.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa. Dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis 17,07 EUR/tūkst. m3, par degvielu – 99,60 EUR/tūkst. m3. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri dabasgāzei, ko izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei un rūpnieciskās ražošanas, kas atbilst attiecīgajiem regulā Nr.1893/2006 noteiktajiem NACE klasifikācijas kodiem, tehnoloģisko iekārtu darbībai un minētās rūpnieciskās ražošanas telpu tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai, tiek piemērots akcīzes nodoklis 5,65 EUR/tūkst.m3.

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 7,11 EUR/tūkst. m3 soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. m3 gadā piemērojamais

dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. m3 gadā – reizi pusgadā: ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2014.gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 503,1 milj. EUR, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2013.gadā; izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) bija 452,3 milj. EUR un bruto peļņa – 50,7 milj. EUR. Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) citu valstu vajadzībām sniegto pakalpojumu struktūras izmaiņām.

2014.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 1,907 mljrd. m3 dabasgāzes un izsūknēja 2,058 mljrd. m3. Salīdzinot ar 2013.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms samazinājās par 10,7%, jo pēc 2013./2014.

gada apkures sezonas beigām krājumos palika 425,4 milj. m3 gāzes. Tā kā dabasgāzes glabāšanas tarifi ir noteikti par gāzes glabāšanu vienu sezonu, tad 2014.gadā pieauga ieņēmumi par gāzes glabāšanu. Izsūknētās dabasgāzes apjoms pārskata periodā palielinājās par 10,9%.

2014.gadu Sabiedrība beidza ar 32,03 milj. EUR neto peļņu, kas bija par 0,12 milj. EUR jeb 0,4% mazāka nekā 2013. gadā, kad peļņa bija 32,15 milj. EUR. Neto rentabilitāte 2014.gadā bija 6,4%, bet 2013. gadā – 5,6%.

2014.gadā Sabiedrība investēja 30,0 milj. EUR dabasgāzes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā. 49,2% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 21,3% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 26,5% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,4 tūkst.

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta četru urbumu modernizācija un uzsākta vēl četru citu, apgūstot 5,9 milj. EUR.

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršana. Gāzesvadu renovācijai un krānu mezglu modernizācijai izlietoti 4,0 milj. EUR.

2013.gadā tika uzsākta jaunu pāreju izbūve pār Gauju pārvades gāzesvadiem Pleskava– Rīga un Izborska–Inčukalna PGK, kas paredz dīķeru un kabeļu pārlikšanu uz drošāku, no plūdiem pasargātu vietu, pielietojot slīpās urbšanas metodi. 2014.gadā apgūti 7,6 milj. EUR. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015.gada beigās un projekta kopējās izmaksas sasniegs 13,8 milj. EUR.

2014.gadā pabeigti montāžas darbi pārvades gāzesvada Rīga−Paņeveža pāreju pār Mēmeli un Mūsu kapitālajam remontam ar cauruļu un krānu mezglu nomaiņu. 2014.gadā apgūti 1,7 milj. EUR. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015. gadā un projekta kopējās izmaksas sasniegs 2,3 milj. EUR.

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2014.gadā izlietoti 1,2 milj. EUR un gāzesvadu renovājai − 2,5 milj. EUR.

2. PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015. gadam". Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VNIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām. Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā 72 milj. EUR apmērā.

2011.gadā AAS "Gazprom VNIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi 360 milj. EUR un 190 milj. EUR apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti tika iekļauti Eiropas kopējās nozīmes projektu pirmajā sarakstā. Inčukalna PGK modernizācijas un paplašināšanas projektu AS "Latvijas Gāze" 2014. gadā iesniedza Eiropas Komisijai finansējuma saņemšanai, taču Eiropas Komisija pagaidām šim projektam finansējumu nav piešķīrusi. Pašreiz notiek otrā Eiropas kopējās nozīmes projektu saraksta sagatavošanas darbi, un Sabiedrība abus projektus atkārtoti ir iesniegusi iekļaušanai sarakstā, kā to paredz Infrastruktūras regula.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, t. sk. kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta ASV dolāros (USD) un pēc tam pārrēķināta eiro (EUR), savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti eiro. Norēķini par piegādāto gāzi notiek eiro. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas ASV dolāros (USD) atkarībā no naftas produktu kotācijas ietver SPRK padomes apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas nosedz EUR/USD kursa svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri Sabiedrības klienti veido līdz pat 49,9% (2013.g. – 51,5%) realizācijas apjoma. Viens no šo debitoru parādiem 2014.gada 31.decembrī bija 32,7% (2013.g. – 29,5%), otrais un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 9,6% un 3,5% (2013. g. – 6,9% un 4,5%) no kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. APSTĀKĻI UN NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijis notikumu, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

2015.gada janvārī parakstīts akts ar vienu no dabasgāzes piegādātājiem par 2014.gadam noteiktā "take or pay" apjoma neizpildi. Saskaņā ar līguma noteikumiem Sabiedrībai ir tiesības šo apjomu izņemt trīs gadu laikā.

5. NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

Atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem un kopējās Eiropas Savienības enerģētikas politikas izmaiņas ir ietekmējušas pieprasījumu pēc dabasgāzes arī Latvijā. Investīcijas dabasgāzes sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un Inčukalna PGK modernizācijā dod iespēju pārvadīt un piegādāt lietotājiem daudz lielāku gāzes apjomu nekā pārskata gadā, taču Sabiedrības tālākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no valdības pieņemtajiem lēmumiem un citiem ārējiem faktoriem, kas nav Valdes kompetencē.

VALDES IETEIKTĀ 2014.GADA PEĻŅAS SADALE

	2014 (EUR)
Pārskata gada peļņa	32 026 847
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(2 470 967)
Sadalāmā peļņas daļa	29 555 880
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (89,7%)	28 728 000
dividendes par vienu akciju (EUR/1 akciju)	0,72
Statūtos noteiktās rezerves	827 880

Valdes sēdes protokols Nr.17 (2015) Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās, un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

		2014 (EUR)	2013 (EUR)
1	Neto apgrozījums	503 075 833	573 963 012
2	Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	(452 335 215)	(520 046 071)
3	Bruto peļņa	50 740 618	53 916 941
5	Administrācijas izmaksas	(9 225 495)	(9 933 304)
6	Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	2 374 714	2 715 342
7	Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	(7 023 367)	(7 532 870)
10	Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	1 783 670	2 724 014
11	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības izmaiņa	(133)	(144)
12	Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas	(5 088)	(2 983)
13	Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, neto	(280 789)	(3 237 063)
14	Uzkrājumi novecojušiem un lēnas apgrozības krājumiem, neto	21 011	105 729
16	Peļņa pirms nodokļiem	38 385 141	38 755 662
17	Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu	(6 745 621)	(5 914 306)
18	Atliktais nodoklis	1 492 938	395 356
19	Pārējie nodokļi	(1 105 611)	(1 086 193)
20	Pārskata gada peļņa	32 026 847	32 150 519
	Nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu	(2 470 967)	(2 546 017)
	Sadalāmā pārskata gada peļņa	29 555 880	29 604 502

BILANCE 2014. GADA 31. DECEMBRĪ (1)

31.12.2014. (EUR) 31.12.2013. (EUR)

	AKTĪVS
	ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI
I	Nemateriālie ieguldījumi:
2	Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības	2 229 369	2 749 727
5	Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem	-	41 215
	Nemateriālie ieguldījumi kopā:	2 229 369	2 790 942
II	Pamatlīdzekļi:
I	Zemes gabali, ēkas, būves, gāzes transportēšanas sistēma	476 693 504	485 924 616
3	Iekārtas un mašīnas	61 952 766	64 221 049
4	Pārējie pamatlīdzekļi	6 292 144	7 240 938
5	Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	16 736 389	8 721 286
	Pamatlīdzekļi kopā:	561 674 803	566 107 889
V	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:
3	Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	-	114
5	Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	5 843	5 862
9	Ilgtermiņa citi debitori	2 476	2 945
	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	8 319	8 921
	Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:	563 912 491	568 907 752
	APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
I	Krājumi:
1	Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli	80 189 015	185 166 762
5	Avansa maksājumi par precēm	63 678	11 148
	Krājumi kopā:	80 252 693	185 177 910
III	Debitori:
I	Pircēju un pasūtītāju parādi	49 295 023	37 970 084
3	Saistīto uzņēmumu parādi	2 364 220	1 491 134
4	Citi debitori	616 827	1 844 149
7	Nākamo periodu izmaksas	404 850	381 266
	Debitori kopā:	52 680 920	41 686 633
IV	Īstermiņa finanšu ieguldījumi:
5	Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	281	282
9	Termiņnoguldījumi	-	38 900 000
	Īstermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	281	38 900 282
V	Nauda:	51 123 681	33 553 705
	Apgrozāmie līdzekļi kopā:	184 057 575	299 318 530
	Aktīvu kopsumma	747 970 066	868 226 282

BILANCE 2014. GADA 31. DECEMBRĪ (2)

		31.12.2014. (EUR)	31.12.2013. (EUR)
	PASĪVS
	PAŠU KAPITĀLS:
1	Akciju kapitāls (pamatkapitāls)	55 860 000	56 772 585
2	Akciju emisijas uzcenojums	20 375 823	20 375 823
3	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve	376 144 081	377 900 114
4	Pēcnodarbinātības pabalstu saistību un citu saistību pret darbiniekiem pārvērtēšanas rezerve	(80 343)	-
5	Rezerves:
	c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves	104 529 358	102 740 271
6	Nesadalītā peļņa
	a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	21 325 693	18 779 676
	b) pārskata gada nesadalītā peļņa	32 026 847	32 150 519
	Pašu kapitāls kopā:	610 181 459	608 718 988
	KREDITORI:
	Ilgtermiņa kreditori:
12	Nākamo periodu ieņēmumi	28 339 619	28 763 867
15	Uzkrājumi pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem	4 485 854	5 811 906
16	Atliktā nodokļa saistības	54 644 694	56 447 519
	Ilgtermiņa kreditori kopā:	87 470 167	91 023 292
	Īstermiņa kreditori:
5	No pircējiem saņemtie avansi	12 111 086	10 942 618
6	Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	2 912 861	129 045 366
8	Parādi saistītajām sabiedrībām	871 819	597 622
10	Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas	17 032 567	13 586 778
11	Pārējie kreditori	880 629	966 289
12	Nākamo periodu ieņēmumi	1 186 686	1 161 480
15	Uzkrātās saistības	15 322 792	12 183 849
	Īstermiņa kreditori kopā:	50 318 440	168 484 002
	Kreditori kopā:	137 788 607	259 507 294
	Pasīvu kopsumma	747 970 066	868 226 282

PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (PAR 2014. GADU)

	Akciju kapitāls (EUR)	Akciju emisijas uzcenojums (EUR)	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve (EUR)	Pēcnodarbi nātības pabalstu saistību un citu saistību pret darbiniekiem pārvērtēšanas rezerve (EUR)	Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves (EUR)	Nesadalītā peļņa (EUR)	Kopā (EUR)
Atlikums 2012. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	380 219 383	-	100 746 270	49 159 970	607 274 031
Dividendes	-	-	-	-	-	(28 386 293)	(28 386 293)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	-	1 994 001	(1 994 001)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	441 906	-	-	-	441 906
Atliktā nodokļa saistības no pamatlī dzekļu pārvērtēšanas	-	-	(66 286)	-	-	-	(66 286)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(3 170 458)	-	-	-	(3 170 458)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	475 569	-	-	-	475 569
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	-	32 150 519	32 150 519

Atlikums 2013. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	377 900 114	-	102 740 271	50 930 195	608 718 988
Dividendes	-	-	-	-	-	(28 728 000)	(28 728 000)
Akciju kapitāla konvertācija uz EUR	(912 585)	-	-	-	912 585	-	-
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	-	876 502	(876 502)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	238 557	-	-	-	238 557
Atliktā nodokļa saistības no pamatlī dzekļu pārvērtēšanas	-	-	(35 784)	-	-	-	(35 784)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 304 478)	-	-	-	(2 304 478)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	345 672	-	-	-	345 672

Pārskata gada peļņa - - - - - 32 026 847 32 026 847 Atlikums 2014. gada 31. decembrī ⁵⁵ 860 000 ²⁰ 375 823 ³⁷⁶ 144 081 (80 343) ¹⁰⁴ ⁵²⁹ ³⁵⁸ ⁵³ 352 540 ⁶¹⁰ 181 459

Izmaiņas statūtos noteiktajās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (PAR 2014. GADU)

		2014 (EUR)	2013 (EUR)
I	Pamatdarbības naudas plūsma
1	Peļņa pirms nodokļiem	38 385 141	38 755 662
	Korekcijas:
	- Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi	33 832 341	33 104 467
	- Faktisko un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze un ienākumi no līdzdalības maksas	(1 169 374)	(1 172 039)
	- Uzkrājumu krājumiem izmaiņas	(21 011)	(105 729)
	- Uzkrājumu ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem izmaiņas	133	144
	- Uzkrāto saistību piemaksai par pārskata gada rezultātiem izmaiņas	(65 159)	953 324
	- Uzkrāto saistību atvaļinājumiem izmaiņas	121 421	(132 808)
	- Citu uzkrāto saistību izmaiņas	3 082 681	3 595 583
	- Uzkrāto pēcnodarbinātības un citu saistību pret darbiniekiem izmaiņas	(1 326 052)	(706 273)
	- Procentu ieņēmumi	(1 783 670)	(2 724 014)
	- Procentu izmaksas	5 088	2 983
	- Peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas	(809 892)	(1 001 495)
	Korekcijas:
	Pircēju un pasūtītāju parādu (samazinājums) / pieaugums	(12 198 025)	42 002 900
	Krājumu atlikumu pieaugums / (samazinājums)	104 760 267	(51 300 528)
	Parādu piegādātājiem (samazinājums) / pieaugums	(125 858 308)	42 221 998
	Citu debitoru samazinājums	1 339 370	4 276 621
	Citu kreditoru pieaugums / (samazinājums)	4 221 460	(9 243 634)
3	Bruto pamatdarbības naudas plūsma	42 516 411	98 527 162
	Procentu ieņēmumi	373 597	386 749
	Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi	(5 527 690)	(5 134 442)
6	Pamatdarbības neto naudas plūsma	37 362 318	93 779 469
II	Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
	Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	(30 013 926)	(28 181 080)
	Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	47 017	78 418
	Termiņnoguldījumu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām (palielinājums) / samazinājums, neto	38 900 000	(38 900 000)
9	Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma	8 933 091	(67 002 662)
III	Finansēšanas darbības naudas plūsma
	Saņemtais līdzfinansējums no EK	2 567	3 029 582
	Izmaksātās dividendes	(28 728 000)	(28 386 293)
7	Finansēšanas darbības neto naudas plūsma	(28 725 433)	(25 356 711)
	Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums pārskata gadā	17 569 976	1 420 096
	Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	33 553 705	32 133 609
	Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	51 123 681	33 553 705

GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

(a) Informācija par Sabiedrību

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga. Sabiedrība ir reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 4000 300 0642. Sabiedrības lielākie akcionāri ir E.ON Ruhrgas International GmbH, kam pieder 47,23% no Sabiedrības akciju kapitāla, Gazprom AAS, kam pieder 34,0% no Sabiedrības akciju kapitāla, un ITERA Latvija SIA, kam pieder 16,0% no Sabiedrības akciju kapitāla. Sabiedrības valdes locekļi ir Adrians Dāvis (valdes priekšsēdētājs), Aleksandrs Mihejevs (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Mario Nulmeiers (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Anda Ulpe (valdes locekle) un Gints Freibergs (valdes loceklis). Sabiedrības revidents ir zvērinātu revidentu komercsabiedrība PricewaterhouseCoopers SIA un atbildīgā zvērinātā revidente Lolita Čapkeviča.

(b) Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes

Saīsinātais finanšu pārskats ir sagatavots, balstoties uz revidēto pilna apjoma finanšu pārskatu par 2014. gadu, kas tika sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskatu likumu", un ietver pilna apjoma finanšu pārskatā iekļauto Sabiedrības bilanci 2014. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla kustības pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2014. gada 31. decembrī, kā arī grāmatvedības politiku pielikumā. Saīsinātajā finanšu pārskatā iekļautā informācija ir uzrādīta konsekventi revidētajā pilna apjoma finanšu pārskatā uzrādītajai informācijai.

Revidēts pilna apjoma finanšu pārskats ir pieejams Sabiedrībā.

(c) Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde vai kad ir sniegti pakalpojumi. Neto apgrozījums tiek samazināts par pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaidēm, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko lietotājiem padotās gāzes piegādes plūsmu.

Procentu ieņēmumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņnoguldījumiem tiek klasificēti kā ieņēmumi no pārējās saimnieciskās darbības, bet procentu ieņēmumi no īstermiņa depozītiem un naudas līdzekļiem, kā arī līgumsodiem un nokavējuma naudas tiek klasificēti kā procentu ieņēmumi.

Procentu ieņēmumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma. Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda (vidēji 30 līdz 40 gados) laikā.

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Saskaņā ar "Euro ieviešanas kārtības" likuma prasībām šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Latvijas nacionālajā valūtā – eiro (EUR). Finanšu pārskata salīdzinošie rādītāji 2013. gada 31. decembrī ir pārrēķināti no latiem uz eiro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu 1 EUR = 0,702804 LVL un "Euro ieviešanas kārtības" likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Darījumi ārvalstu valūtās līdz 2013. gada 31. decembrim tika pārrēķināti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, darījumi ārvalstu valūtās tika pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Visi monetārie aktīva un pasīva posteņi ārvalstu valūtās tika pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa kalendārā gada pēdējā dienā – 2013. gada 31. decembrī. Eiro ieviešanas dienā 2014. gada 1. janvārī visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc Eiropas Savienības Padomes noteiktā maiņas kursa, ievērojot "Euro ieviešanas kārtības" likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus. Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas publicēta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

	31.12.2014. EUR	31.12.2013. EUR
1 EUR	0,8237	0,7328

Finanšu pārskats eiro valūtā ir sagatavots, izmantojot kontu apgrozījumu atlikumus latos gada pēdējā dienā, pārvērtējot pēc oficiālā Latvijas Bankas noteiktā kursa 1 EUR = Ls 0,702804 (1 EUR = Ls 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas padomes lēmumu) visā periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

(e) Nemateriālie ieguldījumi

Nemateriālie ieguldījumi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu lietderīgas izmantošanas periodā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās. Pamatā nemateriālie ieguldījumi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazinājuma. Sabiedrība pārvērtē ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un tehnoloģiskās iekārtas ik pēc 5 gadiem.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

	% gadā
Ēkas (atkarībā no konstrukcijas)	1–3
Gāzes transportēšanas sistēma	2–2,5
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5–20
Mēbeles un biroja iekārtas	10–20
Datori un aprīkojums	30

Nolietojumu nerēķina zemei un bufergāzei gāzes krātuvē, avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksām.

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz 250 EUR un lietderīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu, līdz jaunizveidotais objekts ir gatavs tā paredzētajai izmantošanai.

Kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai un attiecīgais vērtības norakstījums ietverts izmaksās vai attiecināts pret ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, ja attiecīgais pamatlīdzeklis iepriekš ticis pārvērtēts. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas vai lietošanas vērtības.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas par atsevišķu aktīvu tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Šādas izmaksas tiek norakstītas attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas periodā. Kapitalizējot uzstādītās rezerves daļas izmaksas, nomainītās daļas atlikusī vērtība tiek norakstīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pamatlīdzekļu kārtējā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību, pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un ieņēmumiem no attiecīgā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerves norakstīšanas un iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie radušies.

(g) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Uz ražošanas izmaksām attiecināmās tiešās darbaspēka izmaksas un pārējās tiešās izmaksas tiek attiecinātas saskaņā ar uzkrājumu principu periodā, kurā tās radušās.

Krājumi bilancē ir norādīti zemākajā iegādes vai neto pārdošanas vērtībā. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(h) Debitoru parādi

Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem apjoms ir starpība starp debitoru parādu amortizēto iegādes vērtību un atgūstamo vērtību. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Citi ilgtermiņa ieguldījumi

Citi ilgtermiņa ieguldījumi tiek atspoguļoti iegādes izmaksās, atskaitot uzkrājumus, kas izveidoti, lai atspoguļotu ieguldījumu vērtības samazināšanos nepārejošu apstākļu ietekmē. Ieguldījumu novērtēšana tiek veikta, pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem finanšu rādītājiem.

(j) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti saņemto naudas līdzekļu apjomā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, kura tiek noteikta, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(k) Nodokļi

Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir iekļautas finanšu pārskatā, pamatojoties uz vadības saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem veiktajiem aprēķiniem.

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļu likme, kas sagaidāma periodos, kad paredzēts realizēt attiecīgo atliktā nodokļa aktīvu vai nokārtot atliktā nodokļa saistību. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas likmes, kā arī no uzkrātām izmaksām piemaksām par pārskata gada rezultātiem, neizmantotiem atvaļinājumiem un uzkrājumiem pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, kam pēc vadības novērtējuma iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā minētie kritēriji, kā arī citām uzkrātām izmaksām un uzkrājumiem krājumu vērtības samazinājumam. Atliktā nodokļa aktīvu atzīst, ja pastāv liela varbūtība, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, uz kuru varēs attiecināt atskaitāmo pagaidu atšķirību.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā samazinājums. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un attiecīgā nerealizēto nodokļu ieņēmumu summa uzrādīta gada pārskata pielikumā.

(l) Uzkrātās saistības un uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrātās saistības tiek atzītas, ja Sabiedrībai ir juridisks vai prakses radīts pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā, un liela varbūtība, ka būs nepieciešami papildus līdzekļi saistību izpildei, un saistības var tikt ticami aplēstas un novērtētas.

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā kvalificēts aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

(m) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, norēķinu bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem, kas nepieciešamības gadījumā ir viegli pārvēršami naudā un nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(n) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības padomes un valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(o) Sadalāmā peļņa

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, rodas papildu pagaidu atšķirība starp pamatlīdzekļu vērtību finanšu pārskatos un to vērtību nodokļa aprēķina mērķiem. Saskaņā ar grāmatvedības politikas (k) punktā aprakstīto attiecīgais atliktā nodokļa saistību pieaugums tiek attiecināts uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Savukārt atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā nodokļu ieņēmumi.

Ievērojot Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma 29.panta 4. daļas prasības, minētie nodokļu ieņēmumi nevar tikt sadalīti. Šī iemesla dēļ sadalāmā peļņa ir aprēķināta kā neto peļņas un pamatlīdzekļu pārvērtēšanas radīto nerealizēto nodokļu ieņēmumu starpība.

PricewaterhouseCoopers SIA, Kr. Valdemāra iela 21-21, Rīga, LV-1010, Latvija, LV40003142793 T: +371 6709 4400, F: +371 6783 0055, www.pwc.lv

NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS PAR SAĪSINĀTO FINANŠU PĀRSKATU

A/S "LATVIJAS GĀZE" AKCIONĀRIEM

Klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sastāv no bilances 2014. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu parskata un naudas plūsmas pārskata par gadu, kas noslēdzās 2014. gada 31. decembrī, ir sagatavots, balstoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2014. gada revidēto finanšu parskatu. Mūsu 2015. gada 23. aprīļa ziņojumā mēs sniedzām atzinumu bez iebildēm par šo finanšu pārskatu. Minētais finanšu pārskats un saīsinātais finanšu pārskats neietver informāciju par notikumiem, kas norisinājušies pēc mūsu ziņojuma par finanšu pārskatu izsniegšanas datuma.

Saīsinātajā finanšu pārskatā nav iekļauta visa saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu atklājamā informācija. Tādēļ saīsinātā finanšu pārskata lasīšana nevar aizvietot a/s "Latvijas Gāze" pilna apjoma finanšu parskata lasīšanu.

VADIBAS ATBILDĪBA PAR SAĪSINĀTĀ. FINANŠU PĀRSKATA SAGATAVOŠANU

Vadība ir atbildīga par saīsinātā finanšu parskata sagatavošanu atbilstoši revidētajam finanšu pārskatam, kā aprakstīts pielikuma "Grāmatvedības politika" (b) sadaļā "Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes".

REVIDENTA ATBILDĪBA

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu saskaņā ar 810. Starptautisko Revīzijas standartu "Uzdevums ziņot par saīsinātajiem finanšu pārskatiem" veiktajām procedūrām, izsakām par šo saīsināto finanšu pārskatu.

ATZINUMS

Mūsuprāt, klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sagatavots, pamatojoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2014. gada revidēto finanšu parskatu, visos būtiskākajos aspektos ir atbilstošs finanšu pārskatam, kā aprakstīts pielikuma "Grāmatvedi'bas politika" (b) sadaļā "Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes".

PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība Licence Nr. 5

Ilandra Lejiņa Valdes locekle

Lolita Čapkeviča Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 120

Rīga, Latvija 2015. gada 1. jūlijā

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2015-07-03_0844822d-bd02-416a-bb94-8d3c13934891.pdf