Latvijas Gaze

Annual / Quarterly Financial Statement • Apr 30, 2010

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

finanšu pārskats par 2009. gadu

Sagatavots saskaĦā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautisko finanšu pārskatu

standartu prasībām

Rīgā, 2010

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziĦojums 5
ZiĦojums par Valdes atbildību 11
Revidentu ziĦojums 12
Finanšu pārskati par 2009. gadu 14
Bilance 2009. gada 31. decembrī 14
PeĜĦas vai zaudējumu aprēėins par 2009. gadu 15
Apvienotais ienākumu pārskats par 2009. gadu 15
Pārskats par izmaiĦām pašu kapitālā par 2009. gadu 16
Naudas plūsmas pārskats par 2009. gadu 18
Pielikumi finanšu pārskatiem 19

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/s Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reăistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991. gada 25. marts
	Veikta pārreăistrācija Komercreăistrā 2004. gada 20. decembrī ar vienoto reăistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV – 1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2 %) Gazprom AAS (34,0 %) ITERA Latvija SIA (16,0 %)
Valdes locekĜu vārdi, uzvārdi, ieĦemamie amati	Adrians Dāvis - valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats (Jörg Tumat) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Anda Ulpe - valdes locekle Gints Freibergs - valdes loceklis
Padomes locekĜu vārdi, uzvārdi, ieĦemamie amati	No 2009. gada 3. jūlija Kirils SeĜezĦovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Joahims Hokercs (Joachim Hockertz) - padomes loceklis Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis Ūve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis JeĜena KarpeĜa (Елена Карпель) - padomes locekle Aleksandrs KrasĦenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis Līdz 2009.gada 3. jūlijam Kirils SeĜezĦovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks
	Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Eike Benke (Eike Benke) - padomes loceklis Ūve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Markuss Zorihs (Marcus Söhrich) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis JeĜena KarpeĜa (Елена Карпель) - padomes locekle Aleksandrs KrasĦenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis
Pārskata periods	2009. gada 1. janvāris – 31.decembris

Informācija par Sabiedrību (turpinājums)

Revidenta un atbildīgā zvērinātā	PricewaterhouseCoopers SIA
revidenta vārds un adrese	Komercsabiedrības licence Nr. 5
	Kr. Valdemāra iela 19
	Rīga, LV - 1010
	Latvija

Atbildīgā zvērinātā revidente: Lolita Čapkeviča zvērinātā revidente sertifikāts Nr. 120

Valdes ziĦojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzĦēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997. gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017. gada 10. februārim. 2007. gada 31. janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012. gada 10. februārim. SaskaĦā ar Enerăētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieĜaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 492,9 milj. m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2008. gadu dabasgāzes realizācija m³ ir samazinājusies par 8,5 %. Pārskata periodā Sabiedrības klientus ietekmēja globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde Latvijā, kas atsaucās arī uz Sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem un dabasgāzes patēriĦu. Salīdzinoši augsto dabasgāzes cenu ietekmē 2009.gada 1. pusgadā samazinājās pieprasījums pēc dabasgāzes un dabasgāzes lietotāji vairāk izmantoja alternatīvus kurināmā veidus. Gada beigās bija vērojama pretēja tendence, kad zemā gaisa temperatūra un lētie dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk- Inčukalna PGK), salīdzinot ar 1. pusgadu un Eiropas tirgu, atjaunoja pieprasījumu pēc dabasgāzes. Pārskata gadā samazinājās arī vidējais mājsaimniecību patēriĦš. Tas saistīts ar vidējās temperatūras izmaiĦām, kas visu gadu, izĦemot decembri, bija augstāka par iepriekšējo gadu vidējo temperatūru, un taupīgāku resursu izmantošanu.

2008.gada beigās no dabasgāzes piegādātāju puses tika pabeigta pakāpeniskā iepirkumu cenu paaugstināšana līdz Eiropas valstu dabasgāzes tirgus līmenim un 2009. gadā dabasgāzes iepirkuma cenas ietekmēja tikai naftas produktu kotāciju izmaiĦas biržā, valūtu vērtības attiecības un gāzes piegādes plūsmas.

Dabasgāze lietotājiem pārskata periodā tika pārdota par dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem, kurus SPRK Padome apstiprināja 2008.gada 24. jūlijā ar lēmumu Nr. 247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem".

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daĜām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst. nm³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriĦa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriĦu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1. janvāri un 1. jūliju.

Pārskata gada laikā no janvāra līdz decembrim tarifi mājsaimniecībām apkurē samazinājās par 27%, savukārt rūpnieciskiem lietotājiem vidēji par 36%.

Sabiedrība 2009.gadā lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par LVL 329,7 milj. (EUR 469,1 milj.), kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā 2008.gada periodā, pārskata gada izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) ir LVL 293,9 milj. (EUR 418,2 milj.) un bruto peĜĦa – LVL 35,8 milj. (EUR 51 milj.). Neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas un dabasgāzes realizācijas apjoma izmaiĦām.

Sabiedrība 2009. gadā veica virkni pasākumu, lai krītoša pieprasījuma apstākĜos nodrošinātu peĜĦu 2008. gada līmenī. Sabiedrība ieviesa jaunus gāzapgādes sistēmas ekspluatācijas standartus un veica organizatoriskās struktūras reorganizāciju, samazinot strādājošo skaitu par 9,2%. Strādājot krīzes apstākĜos, papildus finanšu un materiālie resursi tika novirzīti dabasgāzes tirdzniecības un norēėinu kontroles veikšanai, bet samazināti – jauno pieslēgumu nodrošināšanai, reklāmas un mārketinga pasākumu finansēšanai. Tāpat kā iepriekšējos gados, par prioritāti tika uzskatīta ar sistēmas drošību saistīto pasākumu finansēšana. Ietaupījumu deva arī cenu samazināšanās ārpakalpojumiem, kas tika iegādāti, organizējot iepirkumu konkursus.

2009.gadu Sabiedrība beidza ar LVL 19,97 milj. (EUR 28,4 milj.) lielu neto peĜĦu, kas būtiski neatšėīrās no 2008.gadā sasniegtās LVL 19,93 milj. (EUR 28,4 milj.) peĜĦas, bet bija par LVL 12,9 milj. (EUR 18,3 milj.) mazāka nekā 2007.gadā. Pamatdarbības neto rentabilitāte 2009. gadā bija 6,1 %, bet 2008. gadā – 5,7 %.

Valdes ziĦojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

1. gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 1,21 mljrd. m³ dabasgāzes, bet izĦēma 1,97 mljrd. m³ . Salīdzinot ar 2008.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes daudzums samazinājies par 36,8%, bet izĦemtās par 19,8%. Pārskata periodā būtiski samazinājās Inčukalna PGK izmantošana citu valstu vajadzībām. Tas saistīts ar silto ziemu un gāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paaugstināšanu.

2. gadā Sabiedrība investēja gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekĜu izveidošanā LVL 17,2 milj. (EUR 24,5 milj.). No kopējām investīcijām 33 % tika izlietoti maăistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 31 % – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai, bet 30 % – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekĜu atjaunošanai. Gāzapgādes sistēmai tika pievienoti 1,1 tūkst. jaunu lietotāju. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 442,1 tūkst.

Pārskata periodā Inčukalna PGK ir pabeigta septiĦu urbumu rekonstrukcija gāzi nesošajā zonā. Kopējās izmaksas – LVL 1,96 milj. (EUR 2,8 milj.). Sadarbībā ar SIA "Gazpromenergodiagnostika" veikta tehniskā stāvokĜa ekspertīze kā arī uzsākta nākamo urbumu rekonstrukcija saskaĦā ar pasākumu plānu gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam. Turpinās darbs pie gāzes sausināšanas mezgla KC-1 rekonstrukcijas. Pārskata gadā apgūti LVL 2,9 milj. (EUR 4,1 milj.), kopējās projekta izmaksas plānotas LVL 5,2 milj. (EUR 7,2 milj.) apmērā. Objektu nodos ekspluatācijā 2011.gada beigās. Turpinās darbs pie maăistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršanas, kā arī pie diagnostikas virzuĜa palaišanas un pieĦemšanas kameru izbūves gāzesvadiem Rīga – Inčukalna PGK, Iecava – Liepāja, Rīga – PaĦeveža. Sadales gāzesvadu būvniecībai 2009. gadā izlietoti LVL 2,9 milj. (EUR 4,1 milj.). Lielākais projekts – gāzesvada izbūve gar Rīgas apvedceĜu. Kopējais apvedlīnijas garums sasniegs 40 km, un pēc tās nodošanas ekspluatācijā 2011. gadā tiks pabeigts sacilpojums, kas stabilizēs Rīgas pilsētas un tās apkārtējās teritorijas gāzapgādi. Kopējās projekta izmaksas LVL 3 milj. (EUR 4,3 milj.), no kurām 2009. gadā apgūti LVL 2 milj. (EUR 2,8 milj.).

Sabiedrības galvenie rādītāji:

	2009	2008	2009	2008
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	329 705	351 005	469 128	499 435
PeĜĦa pirms ienākuma nodokĜa, procentu
maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas
(EBITDA)	42 228	40 814	60 085	58 073
PeĜĦa pirms ienākuma nodokĜa, procentu
maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas pret neto apgrozījumu (EBITDA %)	12,81%	11,63%	12,81%	11,63%
Operatīvās darbības peĜĦa	21 193	21 502	30 155	30 594
Operatīvās darbības rentabilitāte (%)	6,43%	6,13%	6,43%	6,13%
Pārskata perioda peĜĦa	19 165	19 046	27 269	27 100
Komerciālā rentabilitāte (%)	5,81%	5,43%	5,81%	5,43%
Kopējie aktīvi	461 494	488 848	656 648	695 569
Pašu kapitāls	329 060	324 955	468 211	462 371
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROA)	4,03%	3,97%	4,03%	3,97%
Pašu kapitāla atdeve (ROE)	5,86%	5,86%	5,86%	5,86%
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900	39 900
PeĜĦa uz akciju	0,480	0,477	0,683	0,679
Akcijas pēdējā cena pret peĜĦu uz akciju (P/E)	8,54	9,53	8,54	9,53
Akcijas bilances vērtība (BV)	8,25	8,14	11,73	11,59
Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances vērtību
(P/BV)	0,50	0,56	0,50	0,56
Izmaksātās dividentes uz akciju	0,40*	0,38	0,57*	0,54
Akcijas cena perioda beigās	4,10	4,55	5,83	6,47

* Sabiedrības Valde ierosinās Akcionāru sapulcei izmaksāt dividendes LVL 0,40 (EUR 0,57) par akciju par 2009.gadu.

Valdes ziĦojums (turpinājums)

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiĦā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015. gadam". Tas sagatavots, pamatojoties uz Krievijas kompāniju "Gazobezopasnostj" un "ěentransgaz", institūtu "VĥIIGAZ" un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas kompāniju "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām.

Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par LVL 50,6 milj. (EUR 72 milj.). Tas pamatā ietver projektus, kuru realizācija nepieciešama sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanai, jaunu objektu gazifikācijai un gāzes piegādes stabilitātes palielināšanai visā reăionā.

3. ApstākĜi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziĦojuma parakstīšanai nav bijuši nekādi ievērojami notikumu, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

4. Valdes ieteiktā 2009. gada peĜĦas sadale

	2009 LVL	2009 EUR
Pārskata gada peĜĦa saskaĦā ar finanšu pārskatu, kas sastādīts saskaĦā ar	19 966 697	28 410 050
Latvijas Republikas likumdošanu
Sadalei nepieejamā peĜĦas daĜa (saistībā ar pamatlīdzekĜu pārvērtēšanu
nerealizētie atliktā nodokĜa ieĦēmumi)	(1 636 688)	(2 328 798)
Sadalāmā peĜĦas daĜa	18 330 009	26 081 252
Ieteiktā peĜĦas sadale:
dividendes dalībniekiem (79,9 %)	15 960 000	22 709 034
dividendes par vienu akciju (LVL/1 akc.)	0,40	0,569
Statūtos noteiktās rezerves	2 370 009	3 372 218

Atsevišėiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekĜiem pieder akcijas un daĜas vairākās Latvijas Republikas UzĦēmumu reăistrā reăistrētās sabiedrībās, un viĦi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izĦemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

5. Akciju tirdzniecība un akcionāri

LG akcionāru sastāvs¹ 2009.gada 31.decembrī:

Akcionārs	31.12.2009.	31.12.2008.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%
"Gazprom" AAS	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0 %	100,0 %

¹ Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziĦojums (turpinājums)

5. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

A/s "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2009. gada 31. decembrī:

A/s "Latvijas Gāze" valdes un padomes locekĜu akciju skaits 2009. gada 31. decembrī:

Valdes locekĜi	Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Jorgs Tumats	900
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	417
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Padomes locekĜi	Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils SeĜezĦovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Ahims Zauls	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes locekĜi	Joahims Hokercs	0
	Ūve Fips	0
	Mario Nulmeiers	0
	Heincs Vacka	0
	JeĜena KarpeĜa	0
	Aleksandrs KrasĦenkovs	0
	Vlada Rusakova	0
	Igors Nazarovs	0

Kopš 1999. gada 15. februāra LG akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R. Līdz 2008.gada 31.jūlijam LG akcijas tika kotētas NASDAQ OMX Riga biržas oficiālajā sarakstā un NASDAQ OMX biržas Baltijas kopējā sarakstā. SaskaĦā ar AS "NASDAQ OMX Riga" Valdes 2008.gada 25.jūnija lēmumu, pamatojoties uz nepietiekamo brīvā publiskā apgrozībā esošo LG kotējamo akciju skaitu, ar 2008.gada 1.augustu LG akcijas tika pārceltas uz NASDAQ OMX Rīgas un Baltijas vērtspapīru tirgus Otro sarakstu.

LG kapitalizācijas vērtība 2009.gada beigās sasniedza 163,6 milj. latu - par 17,9 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda beigās. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas LG ieĦēma 2.vietu starp NASDAQ OMX RIGA kotētiem uzĦēmumiem un 9.vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētiem uzĦēmumiem.

Valdes ziĦojums (turpinājums)

5. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2009.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā

	2005	2006	2007	2008	2009
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	6,20	9,95	10,35	7,25	4,55
Augstākā	9,90	11,13	11,25	8,20	6,00
Zemākā	6,15	9,27	7,05	3,62	3,32
Vidējā	7,67	10,22	10,34	6,77	4,31
Pēdējā	9,61	10,32	7,12	4,55	4,10
Akciju apgrozījums	63 360	128 844	154 825	46 565	64 319
Apgrozījums (milj.LVL)	0,486	1,316	1,600	0,315	0,277
Darījumu skaits	864	1 066	1 074	1 711	1 267
Kapitalizācija (milj.LVL)	383,439	411,768	284,088	181,545	163,590

Avots: NASDAQ OMX Riga

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,00 LVL
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav
Indeksi	B10GI, B10PI, OMXBBCAPGI, OMXBBCAPPI,
	OMXBBGI, OMXBBPI, OMXBGI, OMXBPI,
	OMXRGI

Indeksi/Akcijas	01.01.2009.	31.12.2009.	IzmaiĦas
OMX Riga	271,29	278,94	2,82%
OMX Baltic GI	190,76	264,23	38,51%
OMX Baltic Energy GI	280,55	332,46	18,50%
LG akciju cena	4,55	4,10	-9,89%

Valdes ziĦojums (turpinājums)

5. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Avots: NASDAQ OMX Riga

Indeksi/Akcijas	01.01.2008.	31.12.2008.	IzmaiĦas
OMX Riga	595,30	271,29	-54,43%
OMX Baltic GI	515,40	190,76	-62,99%
OMX Baltic Energy GI	569,41	280,55	-50,73%
LG akciju cena	7,12	4,55	-36,10%

6. Perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī Ħemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2010.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieĦems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

Valdes priekšsēdētājs A. Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr. 15 (2010) Rīgā, 2010. gada 29. aprīlī

ZiĦojums par Valdes atbildību

A/s "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 14. līdz 57. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2009. gada 31. decembrī, tās 2009. gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sastādīti saskaĦā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzĦēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieĦemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

A/s "Latvijas Gāze" vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

___________________________________

1. gada 29. aprīlī

Revidentu ziĦojums

Revidentu ziĦojums

Bilance 2009. gada 31. decembrī

		31.12.2009.	31.12.2008.	31.12.2009.	31.12.2008.
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
IlgtermiĦa ieguldījumi
PamatlīdzekĜi	3	315 109	320 052	448 360	455 393
Nemateriālie aktīvi	4	2 430	2 271	3 458	3 231
Debitori	5	4	11	6	16
		317 543	322 334	451 824	458 640
Apgrozāmie līdzekĜi
Krājumi	6	83 533	115 681	118 857	164 599
Debitori	5	22 203	39 542	31 592	56 263
Pārmaksātais uzĦēmumu ienākuma
nodoklis	21	1 357	3 854	1 931	5 485
Pārējie apgrozāmie līdzekĜi	7	1 048	991	1 491	1 410
Nauda un naudas ekvivalenti	8	35 810	6 446	50 953	9 172
		143 951	166 514	204 824	236 929
KOPĀ AKTĪVI		461 494	488 848	656 648	695 569
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	9	39 900	39 900	56 773	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		14 320	14 320	20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		186 360	187 060	265 167	266 163
Pārējās rezerves		69 540	66 544	98 947	94 684
Nesadalītā peĜĦa		18 940	17 131	26 948	24 375
		329 060	324 955	468 211	462 371
Saistības
IlgtermiĦa saistības
Atliktā nodokĜa saistības	21	29 700	29 915	42 259	42 566
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem	22	4 416	4 672	6 283	6 648
Nākamo periodu ieĦēmumi	11	13 824	13 460	19 670	19 152
		47 940	48 047	68 212	68 366
ĪstermiĦa saistības
Parādi piegādātājiem		60 590	86 060	86 213	122 451
AizĦēmumi	10	-	1 788	-	2 544
Nākamo periodu ieĦēmumi	11	824	3 674	1 172	5 227
Pārējās saistības	12	23 080	24 324	32 840	34 610
		84 494	115 846	120 225	164 832
Kopā saistības		132 434	163 893	188 437	233 198
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN
SAISTĪBAS		461 494	488 848	656 648	695 569

PeĜĦas vai zaudējumu aprēėins par 2009. gadu

		31.12.2009.	31.12.2008.	31.12.2009.	31.12.2008.
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	13	329 705	351 005	469 128	499 435
Ražošanas izmaksas	14	(293 890)	(320 028)	(418 167)	(455 359)
Bruto peĜĦa		35 815	30 977	50 961	44 076
Administratīvās izmaksas	15	(12 968)	(9 824)	(18 453)	(13 978)
Citi ienākumi	16	2 542	2 605	3 618	3 706
Citas izmaksas	17	(4 196)	(2 256)	(5 971)	(3 210)
PeĜĦa no saimnieciskās darbības		21 193	21 502	30 155	30 594
Finanšu ienākumi	19	1 831	1 083	2 605	1 541
Finanšu izmaksas	19	(9)	(119)	(13)	(169)
Finanšu ienākumi, neto	19	1 822	964	2 592	1 372
PeĜĦa pirms uzĦēmuma ienākuma
nodokĜa		23 015	22 466	32 747	31 966
UzĦēmumu ienākuma nodoklis	21	(3 850)	(3 420)	(5 478)	(4 866)
Pārskata perioda peĜĦa		19 165	19 046	27 269	27 100
PeĜĦa uz vienu akciju		LVL	LVL	EUR	EUR
Pamata	23a	0,480	0,477	0,683	0,679
Koriăēta	23a	0,480	0,477	0,683	0,679
Apvienotais ienākumu pārskats par 2009. gadu Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peĜĦa		19 165	19 046	27 269	27 100
PamatlīdzekĜu pārvērtēšana – neto		102	359	145	511
Citi apvienotie ienākumi par pārskata
gadu, neto
		102	359	145	511
Kopējie pārskata perioda apvienotie
ienākumi		19 267	19 405	27 414	27 611

Pielikumi no 19. līdz 57. lapai ir šo finanšu pārskatu neatĦemama sastāvdaĜa.

Šos finanšu pārskatus no 14. līdz 57. lapai ir apstiprinājusi Valde un tās vārdā parakstījuši:

___________________ __________________

Adrians Dāvis Anda Ulpe Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle

1. gada 29. aprīlī

Pārskats par izmaiĦām pašu kapitālā par 2009. gadu

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peĜĦa	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
2007. gada 31. decembrī Citi apvienotie ienākumi	39 900	14 320	187 584	55 416	28 280	325 500
PamatlīdzekĜu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokĜa saistības no	-	-	584	-	-	584
pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(225)	-	-	(225)
pamatlīdzekĜi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(973)	-	973	-
pamatlīdzekĜiem	-	-	90	-	(90)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peĜĦa	-	-	(524)	- -	883 19 046	359 19 046
Kopā 2008. gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(524)	-	19 929	19 405
Atskaitījumi rezervju papildināšanai Dividendes par 2007. gadu	- -	- -	- -	11 128 -	(11 128) (19 950)	- (19 950)
2008. gada 31. decembrī Citi apvienotie ienākumi	39 900 0	14 320 0	187 060 0	66 544 0	17 131 0	324 955 0
PamatlīdzekĜu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokĜa saistības no	-	-	120	-	-	120
pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(18)	-	-	(18)
pamatlīdzekĜi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(943)	-	943	-
pamatlīdzekĜiem	-	-	141	-	(141)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(700)	-	802	102
Pārskata gada peĜĦa Kopā 2009. gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	- -	- -	- (700)	- -	19 165 19 967	19 165 19 267
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	2 996	(2 996)	-
Dividendes par 2008. gadu 2009. gada 31.decembrī	- 39 900	- 14 320	- 186 360	- 69 540	(15 162) 18 940	(15 162) 329 060

Pārskats par izmaiĦām pašu kapitālā par 2009. gadu (turpinājums)

	Akciju kapitāls EUR'000	Akciju emisijas uzcenojums EUR'000	Pārvērtēšanas rezerve EUR'000	Pārējās rezerves EUR'000	Nesadalītā peĜĦa EUR'000	Kopā EUR'000
2007. gada 31. decembrī	56 773	20 376	266 907	78 850	40 240	463 146
Citi apvienotie ienākumi PamatlīdzekĜu pārvērtēšana,
bruto	-	-	831	-	-	831
Atliktā nodokĜa saistības no
pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas	-	-	(320)	-	-	(320)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekĜi	-	-	(1 384)	-	1 384	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekĜiem	-	-	129	-	(129)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(744)	-	1 255	511
Pārskata gada peĜĦa	-	-	-	-	27 100	27 100
Kopā 2008. gada apvienotie ienākumi	-	-	(744)	-	28 355	27 611
Darījumi ar īpašniekiem
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	15 834	(15 834)	-
Dividendes par 2007. gadu	-	-	-	-	(28 386)	(28 386)
2008. gada 31. decembrī	56 773	20 376	266 163	94 684	24 375	462 371
Citi apvienotie ienākumi
PamatlīdzekĜu pārvērtēšana,
bruto	-	-	171	-	-	171
Atliktā nodokĜa saistības no
pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas	-	-	(26)	-	-	(26)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekĜi	-	-	(1 342)	-	1 342	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekĜiem	-	-	201	-	(201)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(996)	-	1 141	145
Pārskata gada peĜĦa	-	-	-	-	27 269	27 269
Kopā 2009. gada apvienotie
ienākumi	-	-	(996)	-	28 410	27 414
Darījumi ar īpašniekiem
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	4 263	(4 263)	-
Dividendes par 2008. gadu	-	-	-	-	(21 574)	(21 574)
2009. gada 31.decembrī	56 773	20 376	265 167	98 947	26 948	468 211

Dividenžu sadale un pārējo rezervju kapitāla palielinājums tiek veikts, sadalot peĜĦu, kas uzrādīta finanšu pārskatā, kas sastādīts saskaĦā ar Latvijas Republikas likumdošanu. IzmaiĦas pārējās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Naudas plūsmas pārskats par 2009. gadu

	Pielikums	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās
darbības
Saimnieciskajos darījumos saĦemtie
naudas līdzekĜi	24	62 223	30 214	88 535	42 991
SaĦemtie procentu maksājumi		2 695	2 366	3 835	3 367
Samaksātais uzĦēmumu ienākuma
nodoklis	21	(1 445)	(9 444)	(2 056)	(13 438)
Neto naudas plūsma no
saimnieciskās darbības		63 473	23 136	90 314	32 920
Naudas plūsma no ieguldījumu
darbības
PamatlīdzekĜu iegāde		(16 321)	(21 773)	(23 222)	(30 980)
PamatlīdzekĜu pārdošanas rezultātā
gūtie ienākumi		48	120	68	171
Nemateriālo aktīvu iegāde		(867)	(1 000)	(1 234)	(1 423)
SaĦemtās dividendes		2	-	3	-
Neto naudas plūsma no ieguldījumu
darbības		(17 138)	(22 653)	(24 385)	(32 232)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Atmaksātie aizĦēmumi		(1 788)	(20 030)	(2 544)	(28 500)
SaĦemtie aizĦēmumi		-	1 788	-	2 544
Samaksātie procentu maksājumi		(21)	(150)	(30)	(214)
Samaksātās dividendes		(15 162)	(19 950)	(21 574)	(28 386)
Neto naudas plūsma no finanšu
darbības		(16 971)	(38 342)	(24 148)	(54 556)
Neto naudas līdzekĜu un naudas
ekvivalentu palielinājums /
(samazinājums)		29 364	(37 859)	41 781	(53 868)
Naudas līdzekĜi un naudas ekvivalenti
pārskata gada sākumā		6 446	44 305	9 172	63 040
Naudas līdzekĜi un naudas
ekvivalenti pārskata gada beigās	8	35 810	6 446	50 953	9 172

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

A/s Latvijas Gāze 1994. gada 31. janvārī tika reorganizēta par valsts akciju sabiedrību, kas pilnībā pieder Latvijas Republikai. Līdz tam Sabiedrība darbojās kā valsts uzĦēmums, kura aktīvi un saistības, saskaĦā ar likumu, tika nodotas akciju sabiedrībai. 1999. gada 15. februārī tika uzsākta Sabiedrības akciju kotēšana NASDAQ OMX RIGA biržā. Sabiedrības juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga, Latvija.

Sabiedrība veic dabasgāzes importu un realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī sniedz gāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus citu valstu uzĦēmumiem. Sabiedrība ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja Latvijā. Teritorijā, kuru apkalpo Sabiedrība, ir aptuveni 2,3 miljoni iedzīvotāju.

Dabasgāzes lietotājiem piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daĜām: fiksētiem, regulētiem sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 Ls/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Dabasgāzes diferencētos tirdzniecības gala tarifus apstiprina Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome, pamatojoties uz Sabiedrības iesniegumu un tarifu aprēėiniem, kas sagatavoti saskaĦā ar SPRK Padomes apstiprināto metodoloăiju. Tarifu izmaiĦas var ierosināt gan Sabiedrība, gan SPRK. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriĦa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriĦu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1. jūliju.

1. gadā vidējais Sabiedrības darbinieku skaits bija 1 336 (2008. gadā – 1 379).

Šos finanšu pārskatus publicēšanai ir apstiprinājusi Valde 2010. gada 29. aprīlī.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaĦā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). ĥemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguĜoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Koncerna finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta veicot pamatlīdzekĜu pārvērtēšanu, kā norādīts (d) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaĦā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieĦēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieĦēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieĦēmumi un spriedumi aprakstīti (28.) pielikumā.

Standarti, grozījumi un interpretācijas, kas stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī un ir piemērojami Sabiedrības finanšu pārskatu sastādīšanā.

SGS 1 "Finanšu pārskatu sniegšana", pārskatīts 2007. gada septembrī

Galvenās izmaiĦas SGS 1 ir PeĜĦas vai zaudējumu aprēėina aizstāšana ar Apvienoto ieĦēmumu pārskatu, kurā tiks iekĜauti rezultāti arī no tādiem darījumiem, kas ietekmē pašu kapitālu, bet kas nav saistīti ar akcionāru ieguldījumiem, piemēram, pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts. Kā alternatīva, Sabiedrībai būs iespēja uzrādīt divus aprēėinus: PeĜĦas vai zaudējumu aprēėinu un Apvienoto ieĦēmumu pārskatu. Sabiedrība izvēlējusies uzrādīt atsevišėi peĜĦas vai zaudējumu pārskatu un Apvienoto ienākumu pārskatu. SaskaĦā ar pārskatīto SGS 1 Sabiedrība iekĜaus Finansiālā stāvokĜa pārskatu (Bilanci) agrākā salīdzinošo rādītāju perioda sākumā, gadījumos, kad Sabiedrība būs veikusi salīdzinošo rādītāju korekciju pārklasifikāciju, grāmatvedības politiku izmaiĦas vai kĜūdu korekciju. SGS 1 pārskatīšana ietekmēja finanšu pārskata noformējumu, bet neietekmēja darījumu un atlikumu novērtēšanu un atzīšanu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

SGS 23 "AizĦēmumu izmaksas" pārskatīts 2007. gada martā.

Galvenā izmaiĦa ir iespējas tūlīt atzīt izdevumos aizĦēmumu izmaksas, kas attiecināmas uz tādu aktīvu iegādi, kuru sagatavošanai darba kārtībā vai pārdošanai ir nepieciešams ilgāks laika periods, atcelšana. AizĦēmumu izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz aktīva, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā un kas aizĦem būtisku laika periodu, lai to sagatavotu paredzētajai lietošanai vai pārdošanai (atbilstošais aktīvs), iegādi, būvniecību vai ražošanu, veido daĜu no šī aktīva izmaksām, ja kapitalizācijas sākuma datums ir 2009. gada 1. janvāris vai vēlāk. Citas aizĦēmumu izmaksas atzīst izdevumos, izmantojot efektīvo procentu metodi. Grozījumiem nebija ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

SFPS 8 "Darbības segmenti"

Standarts ir piemērojams sabiedrībām, kuru parāda vai kapitāla instrumenti atrodas publiskajā apgrozībā vai kuras sniedz, vai gatavojas sniegt, finanšu pārskatus uzraudzības iestādei ar mērėi izlaist jebkuras klases instrumentus publiskajā apgrozībā. SFPS 8 nosaka, ka sabiedrībai jāsniedz finanšu un aprakstošā informācija par tās darbības segmentiem, segmentu informāciju atspoguĜojot līdzīgi, kā tā tiek izmantota iekšējo atskaišu mērėiem. 8. SFPS pieĦemšana ir radījusi izmaiĦas uzrādāmo segmentu atspoguĜošanā

Ir publicēti vai pārskatīti šādi Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti (IFRS) un SFPIK interpretācijas, kas ir obligāti grāmatvedības periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī, bet kas neattiecas uz Sabiedrības darbību, un tiem nav ietekme uz šo finanšu pārskatu

SGS 32 un SGS 1 "Pārdodamie finanšu instrumenti un likvidācijas brīdī radušās saistības".

Grozījumos ir iestrādāta prasība atsevišėus finanšu instrumentus, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, klasificēt pašu kapitāla sastāvā.

Piešėiršanas nosacījumu un atcelšana - SFPS 2 "Maksājums ar akcijām"

Grozījumi precizē, ka tikai pakalpojumu nosacījumi un darbības rezultātu stāvoklis ir uzskatāmi par garantētajiem nosacījumiem. Citas maksājuma ar akcijām pazīmes nav uzskatāmas par garantētajiem nosacījumiem. Grozījumi nosaka, ka visām atcelšanām, gan Sabiedrības, gan citu pušu, ir jāpiemēro vienāda grāmatvedības uzskaite.

Uzlabojumi Finanšu instrumentu informācijas atklāšanā - SFPS 7 "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana", izdoti 2009. gada martā.

Grozījumi attiecas uz informācijas atklāšanas par patiesās vērtības novērtējumu un likviditātes risku uzlabošanu. Sabiedrībai ir jāatklāj finanšu instrumentu analīze, izmantojot trīs pakāpju patiesās vērtības noteikšanas hierarhiju. Grozījumi (a) precizē, ka saistību termiĦanalīzei ir jāiekĜauj izsniegto finanšu garantiju līgumi maksimālajā garantijas summā un īsākajā periodā, kurā garantiju varētu pieprasīt; un (b) pieprasa atklāt atvasināto finanšu instrumentu līgumā noteikto termiĦu, ja līguma termiĦi ir svarīgi, lai izprastu naudas plūsmu periodu. Sabiedrībai būs arī jāatklāj tādu finanšu aktīvu termiĦanalīze, kas tiek turēti likviditātes riska pārvaldīšanai, ja šī informācija sniedz iespēju finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt likviditātes riska būtību un apjomu.

SFPIK 9 un SGS 39 "Iegultie atvasinātie finanšu instrumenti" izdoti 2009. gada martā.

Grozījumos ir precizēts, ka pārklasificējot finanšu aktīvu no "patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā" kategorijas, ir jāizvērtē visi iegultie atvasinātie finanšu instrumenti, un, ja nepieciešams, tie jāuzskaita atsevišėi.

SFPIK 13 "Klientu uzticības programmas" (spēkā no 2008. gada jūlija, bet ES apstiprināts lietošanai no 2009. gada 1. janvāra)

Šī interpretācija nosaka, ka gadījumos, kad preces vai pakalpojumi tiek pārdoti par to izsniedzot klientu uzticības bonusu (piemēram, uzticības programmas punktus vai bezmaksas preces), darījums jāuzskata par vairākus elementus ietverošu darījumu un atlīdzība, kas saĦemama no pircēja, jāsadala starp elementiem, izmantojot to patiesās vērtības.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

SFPIK 14, SGS 19 "Ierobežojumi fiksēta labuma aktīvam, minimālās finansējuma prasības un to savstarpējās sakarības" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai no 2009. gada 1. janvāra).

Interpretācija nosaka, kādā veidā saskaĦā ar 19. SGS "Darbinieku labumi" jānosaka limits fiksēta labuma pensiju shēmas aktīvu atzīšanai. Tā arī skaidro, kādā veidā pensiju aktīvus vai saistības ietekmē ar likumu vai līgumā noteiktās minimālās finansēšanas prasības.

Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi (izdoti 2008. gada maijā)

1. gadā Starptautiskā grāmatvedības standartu padome nolēma ierosināt ikgadējo uzlabojumu projektu kā instrumentu, lai veiktu nepieciešamos, bet ne steidzīgos, papildinājumus SFPS. Papildinājumi sastāv no dažādām izmaiĦām pēc būtības, paskaidrojumiem un terminoloăijas labojumiem vairākos standartos. IzmaiĦas pēc būtības attiecas uz šādām jomām: klasifikācija pārdošanai turētiem aktīviem saskaĦā ar 5. SFPS gadījumos, kad tiek zaudēta kontrole pār meitas sabiedrību; iespēja uzrādīt pārdošanai turētos finanšu instrumentus kā ilgtermiĦa aktīvus saskaĦā ar 1. SGS; saskaĦā ar 16. SGS uzskaitīto aktīvu, kas iepriekš turēti nomai, uzskaite pārdošanas gadījumā un ar to saistītās naudas plūsmas klasifikācija saskaĦā ar 7. SGS kā saimnieciskās darbības naudas plūsma; samazinājuma definīcijas izskaidrojums saskaĦā ar 19. SGS; valsts aizdevumu ar procentu likmēm, kas zemākas par tirgus likmēm, uzskaite saskaĦā ar 20. SGS; 23. SGS aizĦēmumu izdevumu definīcijas saskaĦošana ar efektīvās procentu likmes metodi; skaidrojums par pārdošanai turēto meitas uzĦēmumu uzskaiti saskaĦā ar 27. SGS un 5. SFPS; informācijas atklāšanas prasību samazinājums attiecībā uz asociētajām sabiedrībām un kopuzĦēmumiem saskaĦā ar 28. SGS un 31. SGS; informācijas atklāšanas prasību pastiprināšana saskaĦā ar 36. SGS; skaidrojums par reklāmas izdevumu uzskaiti saskaĦā ar 38. SGS; patiesās vērtības definīcijas izmaiĦas patiesajā vērtībā ar atspoguĜojumu peĜĦā vai zaudējumos uzskaitītajiem finanšu instrumentiem kategorijai, lai tā atbilstu riska ierobežošanas uzskaitei saskaĦā ar 39.SGS; nepabeigto ieguldījumu īpašumu uzskaites ieviešana saskaĦā ar 40. SGS; un ierobežojumu samazinājums sakarā ar patiesās vērtības noteikšanas veidu bioloăiskajiem aktīviem saskaĦā ar 41. SGS. Labojumi 8., 10., 18., 20., 29., 34., 40., 41. SGS un 7.SFPS ir pārsvarā terminoloăijas un redakcionāla rakstura izmaiĦas, kurām pēc SGSP domām nav ietekmes vai ir minimāla ietekme uz uzskaiti.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, bet kuras Sabiedrība nav piemērojusi ar agrāko datumu

SFPIK 18 "Aktīvu pārĦemšana no pasūtītājiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, sabiedrībām, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaĦā ar ES apstiprinātajiem SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 31. oktobrī vai vēlāk).

Interpretācija sniedz skaidrojumu, kā jāveic aktīvu, kas pārĦemti no pasūtītājiem, uzskaite, precīzāk, skaidro apstākĜus, pie kuriem pārĦemtais aktīvs atbilst aktīva definīcijai, aktīva atzīšanu un tā sākotnējo atzīšanas vērtību, atsevišėi nodalāmu pakalpojumu identificēšanu (viena vai vairāku pakalpojumu apmaiĦa pret aktīvu), ieĦēmumu atzīšanu un naudas pārskaitījuma no pasūtītāja uzskaiti. Grozījumiem nebija ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi (izdoti 2009. gada aprīlī; grozījumi 2. SFPS, 38. SGS, 9. SFPS un 16. SFPIK, ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk; grozījumi 5. SFPS, 8. SFPS, 1. SGS, 7. SGS, 17. SGS, 36. SGS un 39. SGS ir spēkā periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai pārskata periodiem, kas sākas pēc 2010. gada marta).

Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiĦām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām: precizējums, ka biznesa ieguldīšana kopīgi pārvaldītos darījumos un kopīgi pārvaldīto sabiedrību dibināšana neietilpst 2. SFPS darbības jomā; 5. SFPS un citu standartu informācijas atklāšanas prasību precizēšana, kas attiecas uz ilgtermiĦa aktīviem (vai atsavināšanas grupu), kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai darbības pārtraukšana; prasība ziĦot par kopējiem aktīviem un saistībām par katru uzrādāmo segmentu saskaĦā ar 8. SFPS tikai tad, ja šādas summas regulāri tiek sniegtas galvenajam operatīvās darbības lēmumu pieĦēmējam; grozījumi 1. SGS, lai atĜautu klasificēt noteiktas saistības, kas nokārtotas ar sabiedrības pašu kapitāla instrumentiem kā ilgtermiĦa saistības; izmaiĦas 7. SGS - tikai izdevumi, kuru rezultātā tiek atzīts aktīvs, ir klasificējami kā ieguldīšanas darbības naudas plūsma, atĜauja klasificēt noteiktu ilgtermiĦa zemes nomu kā finanšu nomu saskaĦā ar 17. SGS pat tad, ja īpašuma tiesības uz zemi nomas beigās netiek nodotas nomniekam; papildus norādījumi par 18. SGS nosakot, vai sabiedrība darbojas kā principāls vai kā aăents; 36. SGS precizējums, ka naudu ienesošās vienības nedrīkst būt lielākas par darbības segmentu pirms apvienošanas;

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

papildināts 38. SGS par patiesās vērtības noteikšanu nemateriālajiem aktīviem, kas iegūti uzĦēmējdarbības apvienošanā; grozīts 39. SGS (i), iekĜaujot tajā iespēju līgumus, kas varētu rasties uzĦēmējdarbības apvienošanā (ii) lai precizētu pārklasifikācijas laiku peĜĦai vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumentiem, no pašu kapitāla uz peĜĦas vai zaudējumu aprēėinu pārskata gadā, un (iii) norādot, ka priekšapmaksas iespēja ir cieši saistīta ar apkalpošanas līgumu, ja iespēju līguma izmantošanas brīdī aizĦēmējs atmaksā ekonomiskos zaudējumus aizdevējam; grozīts 9. SFPIK norādot, ka iegultie atvasinājumi līgumos, kas noslēgti kopīgi pārvaldītos darījumos un kopīgi pārvaldītas sabiedrības dibināšanas rezultātā, neietilpst tā darbības jomā; un atcelti ierobežojumi 16. SFPIK, ka riska ierobežošanas instrumenti nedrīkst tikt turēti ārvalstu sabiedrībā, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, bet kas neattiecas uz Sabiedrības darbību vai arī kas nav apstiprināti Eiropas Savienībā.

27. SGS Konsolidētie un atsevišėie finanšu pārskati (pārskatīts 2008. gada janvārī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Pārskatītais 27. SGS nosaka, ka sabiedrībai visi apvienotie ieĦēmumi ir jāattiecina uz mātes sabiedrības īpašniekiem un uz nekontrolējošo pusi (iepriekš "mazākuma akcionāri") arī tad, ja tā rezultātā nekontrolējošajai pusei rodas negatīvs atlikums (pašreizējais standarts, galvenokārt, pieprasa zaudējumu pārsniegumu pār ieĦēmumiem attiecināt uz mātes sabiedrības īpašniekiem). Pārskatītais standarts nosaka, ka izmaiĦas mātes sabiedrības līdzdalībā meitas sabiedrībā, kas nerada kontroles zaudēšanu, ir jāuzskaita kā pašu kapitāla darījumi. Tas arī nosaka, kā Sabiedrībai jānovērtē peĜĦa vai zaudējumi, kas rodas gadījumos, kad tiek zaudēta kontrole pār meitas sabiedrību. Datumā, kad kontrole tiek zaudēta, atlikušais ieguldījums meitas sabiedrībā ir jānovērtē patiesajā vērtībā.

Ieguldījuma meitas sabiedrībā, kopīgi pārvaldītā sabiedrībā vai asociētajā sabiedrībā iegādes izmaksas - 1. SFPS un 27. SGS grozījumi (Izdoti 2008. gada maijā; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Gadījumos, kad Koncerns SFPS piemēro pirmo reizi, Koncerna mātes sabiedrībai ir atĜauts ieguldījumus meitas sabiedrībās, kopīgi pārvaldītās sabiedrībās vai asociētajās sabiedrībās vērtēt patiesajā vērtībā vai uzskaites vērtībā, kas noteikta saskaĦā ar piemērojamajiem iepriekš vispārpieĦemtajiem grāmatvedības principiem, ko var uzskatīt par iegādes vērtību atsevišėajos finanšu pārskatos. Grozījumi arī nosaka, ka dividendes par periodu pirms meitas sabiedrības iegādes brīža jāatzīst peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, nevis kā ieguldījuma atgūšana.

Koncerna maksājumu par akcijām ar skaidru naudu darījumi - Grozījumi 2. SFPS, Maksājums ar akcijām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai pārskata periodiem, kas sākas pēc 2010. gada marta).

Grozījumi nodrošina skaidru principu maksājumu ar akcijām klasifikācijai gan konsolidētajos, gan atsevišėajos finanšu pārskatos. Grozījumi iekĜauj atsaukto 8. SFPIK un 11. SFPIK norādījumus.

Koncerna maksājumu par akcijām ar skaidru naudu darījumi - Grozījumi 2. SFPS, Maksājums ar akcijām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumi nodrošina skaidru principu maksājumu ar akcijām klasifikācijai gan konsolidētajos, gan atsevišėajos finanšu pārskatos. Grozījumi iekĜauj atsaukto 8. SFPIK un 11. SFPIK norādījumus.

Pret risku nodrošinātie instrumenti – grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījums izskaidro, kā konkrētās situācijās jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, vai ierobežotais risks vai naudas plūsmas daĜa ir atzīstami par pret risku ierobežotiem instrumentiem.

1. SFPS, Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi (2008. gada decembra grozījumi; spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi).

Pārskatītais 1. SFPS nemaina iepriekšējo versiju pēc būtības, bet ir mainīta standarta struktūra ar mērėi padarīt to vieglāk saprotamu lietotājam un vieglāk pielāgojamu izmaiĦām nākotnē.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

3. SFPS, UzĦēmējdarbības apvienošana (pārskatīts 2008. gada janvārī; spēkā darījumos, kuros iegādes datums ir pārskata periodā, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Pārskatītais 3. SFPS atĜauj sabiedrībām noteikt mazākumakcionāru daĜu, izmantojot esošo 3. SFPS metodi (iegādātā uzĦēmuma neto aktīvu proporcionāla daĜa) vai patiesajā vērtībā. Pārskatītais 3. SFPS sniedz detalizētākus norādījumus par iegādes metodes piemērošanu uzĦēmējdarbības apvienošanai. Ir atcelta prasība noteikt katra aktīva un saistības patieso vērtību katrā pakāpeniskās iegādes posmā, lai aprēėinātu nemateriālās vērtības daĜu. Tā vietā, pakāpeniskās uzĦēmējdarbības apvienošanas (iegādes) gadījumā, pircējam ir jāpārvērtē iepriekš turētā daĜa iegādātās sabiedrības pašu kapitālā patiesajā vērtībā iegādes brīdī un peĜĦu vai zaudējumus, ja tādi ir radušies, jāatspoguĜo peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Ar sabiedrības iegādi saistītās izmaksas tiks uzskaitītas atsevišėi un atzītas izmaksās nevis iekĜautas nemateriālajā vērtībā. Pircējam iegādes datumā ir jāatzīst saistības par jebkuru atlikto maksājumu. IzmaiĦas minēto saistību vērtībā pēc iegādes datuma ir atbilstoši jāatzīst saskaĦā ar pārējiem piemērojamiem SFPS, nevis koriăējot nemateriālo vērtību. Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. Pārskatītais standarts ir attiecināms tikai uz uzĦēmējdarbības apvienošanu, kas ietver savstarpēji saistītus uzĦēmumus vai uzĦēmējdarbības apvienošanu uz līguma pamata.

SGS 24 "Saistīto pušu atklāšana" (izdoti 2009. gada novembrī un ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

1. SGS tika pārskatīts 2009. gadā, (a) vienkāršojot saistīto pušu definīciju, precizējot tā paredzēto nozīmi un novēršot neatbilstības, un (b) nodrošinot daĜēju atbrīvojumu no prasībām par informācijas atklāšanu ar valdību saistītām organizācijām. Sabiedrība pašreiz izvērtē standarta ietekmi uz Sabiedrības finanšu pārskatiem.

SGS 32 "Tiesību emisiju klasifikācija" (izdoti 2009. gada 8. oktobrī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai vēlāk).

Grozījumi atbrīvo noteiktu akciju tiesību emisijas ārvalstu valūtās no klasifikācijas par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Sabiedrība pašreiz izvērtē standarta ietekmi uz Sabiedrības finanšu pārskatiem.

SFPS 9 "Finanšu instrumenti 1. daĜa: Klasifikācija un novērtēšana" (izdots 2009. gada novembrī un tas aizstāj tās 39. SGS daĜas, kas attiecas uz finanšu aktīvu klasifikāciju un novērtēšanu).

SaskaĦā ar šo standartu finanšu aktīvi tiek iedalīti divās novērtēšanas kategorijās: patiesajā vērtībā un amortizētajās iegādes izmaksās novērtēti finanšu aktīvi. Klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības izmantotā biznesa modeĜa, kas nosaka tās finanšu instrumentu pārvaldīšanu, un līgumā paredzētās instrumenta naudas plūsmas pazīmēm. 9. SFPS piemērošana ir obligāta sākot ar 2013. gada 1. janvāri, tomēr ir atĜauta arī agrāka piemērošana. Sabiedrība pašreiz izvērtē standarta ietekmi uz Sabiedrības finanšu pārskatiem.

12. SFPIK, Pakalpojumu koncesiju līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk, Sabiedrībām, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaĦā ar ES apstiprinātiem SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 30. martā vai vēlāk).

Šī interpretācija attiecas uz līgumsaistībām, kurās privātā sektora pārstāvis piedalās publiskā sektora pakalpojumu attīstīšanā, finansēšanā, darbības nodrošināšanā un uzturēšanā, piemēram, privātās finansējuma iniciatīvas līgumos (PFI) līgumos. SaskaĦā ar šiem darījumiem, aktīvi tiek atzīti kā nemateriālie ieguldījumi vai finanšu aktīvi.

15. SFPIK, Nekustamā īpašuma būvniecības līgumi (spēkā no 2009. gada 1. janvāra, bet ES apstiprināts lietošanai no 2010. gada 1. janvāra).

Interpretācija attiecas uz ieĦēmumu un izmaksu atspoguĜošanu sabiedrībās, kas veic nekustamā īpašuma būvniecību saviem spēkiem vai izmantojot apakšuzĦēmējus, un dod norādes par to, vai šāds darījums atspoguĜojams saskaĦā ar 11. SGS vai 18. SGS. Interpretācijā arī sniegti kritēriji ieĦēmumu atzīšanai no šādiem darījumiem.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

16. SFPIK, Neto ieguldījumu ārvalstu sabiedrībā riska ierobežošana (spēkā no 2008. gada 1. oktobra, bet ES apstiprināts lietošanai no 2010. gada 1. jūlija).

Interpretācija paskaidro, kādām valūtas risku pozīcijām ir piemērojama riska ierobežošanas uzskaite un norāda, ka funkcionālās valūtas pārvērtēšana uzrādīšanas valūtā nerada pozīciju, kurai varētu tikt piemērota riska ierobežošanas uzskaite. 16. SFPIK atĜauj riska ierobežošanas instrumentam atrasties sabiedrības vai Koncerna sabiedrību uzskaitē, izĦemot ārvalstu sabiedrību, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana. Interpretācija arī precizē, kā peĜĦa vai zaudējumi no valūtas pārvērtēšanas, kas pārklasificēti no apvienotajiem ienākumiem uz peĜĦas vai zaudējumu aprēėinu, tiek aprēėināti, atsavinot ārvalstu sabiedrību, kurai ir tikusi piemērota riska ierobežošanas uzskaite. Sabiedrības piemēro 39. SGS, lai pārtrauktu riska ierobežošanas uzskaiti prospektīvi, kad to riska ierobežošanas darījumi nav saskaĦā ar 16. SFPIK riska ierobežošanas kritērijiem.

17. SFPIK, Nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījumi precizē, kad un kā ir atzīstama nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem. Sabiedrībai saistības nodalīt nefinanšu aktīvu, kā dividenžu izmaksu, jānovērtē sadalāmo aktīvu patiesajā vērtībā. IeĦēmumi vai izmaksas no sadalei paredzamo aktīvu norakstīšanas jāatzīst norēėina brīdī.

Grozījumi 14. SFPS, "Maksājumi minimālā finansējuma prasībai" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Šim grozījumam būs ierobežota ietekme, jo tas attiecas tikai uz tām sabiedrībām, kurām ir noteikts veidot minimālās finansējuma iemaksas fiksēta labuma pensiju plānā.

19. SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem (spēkā pārskata periodiem, kuri sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Šī interpretācija precizē uzskaiti, ja sabiedrība vienojas par sava parāda noteikumu pārskatīšanu, tādējādi emitējot sava pašu kapitāla instrumentus kreditora parāda dzēšanai. PeĜĦa vai zaudējumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, salīdzinot pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību ar parāda uzskaites vērtību.

Papildus atbrīvojumi sabiedrībām, kuras pirmo reizi piemēro SFPS - Grozījumi 1. SFPS, Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu piemērošana pirmo reizi. (nav apstiprināts lietošanai ES).

Grozījumi atbrīvo sabiedrības, kas izmanto pilno izmaksu metodi no retrospektīvās SFPS piemērošanas naftas un dabasgāzes aktīviem, kā arī atbrīvo sabiedrības ar spēkā esošiem nomas līgumiem no šo līgumu klasifikācijas pārskatīšanas saskaĦā ar 4. SFPIK "Noteikšana, vai darījums ietver nomu" gadījumos, kad saskaĦā ar nacionālās grāmatvedības prasībām tiktu iegūts tāds pats rezultāts.

Starptautiskais Finanšu Pārskatu Standarts maziem un vidējiem uzĦēmumiem (izdots 2009. gada jūlijā) ir patstāvīgs standarts, kas pielāgots mazāku uzĦēmumu vajadzībām un iespējām. Daudzi principi no pilniem SFPS attiecībā uz aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu atzīšanu un novērtēšanu ir vienkāršoti un informācijas atklāšanas apjoms ir vienkāršots un samazināts.

(b) Segmentu informācija

Darbības segmentos iekĜautā informācija sakrīt ar informāciju ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieĦemšanu. Par personu, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieĦemšanu, un atbild par resursu sadali un darbības rezultātu izvērtēšanu, tiek atzīta valde, kura pieĦem stratēăiskos lēmumus. Valde izmanto peĜĦu pirms nodokĜiem, lai izvērtētu segmentu pelnīt spēju .

Sabiedrībai ir pieci darbības segmenti: gāzes pārvade (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izĦemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izĦemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes tirdzniecība (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem) un maksas pakalpojumi. Dalījums segmentos atbilst dabasgāzes piegādes tehnoloăiskajam procesam un nepieciešams pakalpojumu tarifu un izmaksu analīzei.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(c) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana

Darījumos izmantotā un uzskaites valūta

Sabiedrības finanšu pārskatu posteĦi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā Sabiedrība darbojas (uzskaites valūta). Finanšu pārskatu posteĦi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības uzskaites un pārskatu valūta. SaskaĦā ar NASDAQ OMX RIGA biržas prasībām finanšu pārskatu posteĦi ir izteikti arī Eiro (EUR). Informācijas atspoguĜošanas nolūkā pārvērtēšana ir veikta, pielietojot oficiālo Latvijas Bankas noteikto kursu EUR / LVL (1 EUR = LVL 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti uzskaites valūtā pēc noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēėināšanas latos pēc gadu beigu kursa rezultātā gūtā peĜĦa vai zaudējumi, tiek atspoguĜoti attiecīgā perioda peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā.

(d) PamatlīdzekĜi

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaĦā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšėiras no patiesās vērtības, kas tiku noteikta pārskata perioda beigās. Pārvērtēšana tiek veikta izmantojot amortizēto aizvietošanas vērtības metodi. Pārējie pamatlīdzekĜi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekĜauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekĜa iegādi.

Aktīvi, kuri iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

Turpmākās izmaksas tiek iekĜautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišės aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteĦa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekĜu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekĜautas tā perioda peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekĜu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekĜu bruto vērtības izmaiĦām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekĜa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekĜaujot pārskata gada peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pārvērtētā pamatlīdzekĜa izslēgšanas rezultātā, pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un tiek iekĜauta nesadalītās peĜĦas sastāvā.

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekĜiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakĜautas nolietojuma aprēėinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēėina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekĜa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Gāzes transportēšanas un sadales sistēma	40 - 50
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 - 20
Mēbeles un biroja iekārtas	5 - 10
Datori un aprīkojums	3,33

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekĜus, kuru vērtība pārsniedz LVL 150 (EUR 213) un derīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriăēti katrā pārskata gada datumā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(d) PamatlīdzekĜi (turpinājums)

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekĜa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekĜa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai ((f) pielikums). Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par aizĦēmumu izmaksām un citām tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā.

Attiecīgā pamatlīdzekĜa sākotnējā vērtība netiek palielināta par aizĦēmumu izmaksām periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

PeĜĦa vai zaudējumi no pamatlīdzekĜu izslēgšanas tiek aprēėināti kā starpība starp pamatlīdzekĜa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieĦēmumiem, un iekĜauti attiecīgā perioda peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekĜi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekĜautās vērtības tiek iekĜautas nesadalītās peĜĦas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēėina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēėina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ėermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izĦemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakĜauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākĜi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

(g) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizĦēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekĜauti apgrozāmos līdzekĜos, izĦemot aktīvus ar atmaksas termiĦu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām. Tie, savukārt, ir klasificēti kā ilgtermiĦa ieguldījumi. Debitoru parādi bilancē ietverti posteĦos "Debitori", "Pārējie apgrozāmie līdzekĜi" un "Nauda un naudas ekvivalenti" (2. pielikums (i) un (j) pielikumi).

(h) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maăistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišėi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Materiāli, rezerves daĜas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(i) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saĦemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiĦiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiĦas tiek iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā.

Ja, nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās, un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas (piemēram, uzlabojās debitora kredītreitings), tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā.

(j) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiĦa depozītiem ar termiĦu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiĦa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakĜauti būtiskam vērtību izmaiĦu riskam.

(k) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz jauno akciju izlaišanu ir atspoguĜotas pašu kapitālā kā saĦemtās naudas summas samazinājums, atskaitot nodokli. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguĜotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(l) AizĦēmumi

Sākotnēji aizĦēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizĦēmumu saĦemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizĦēmumi tiek atspoguĜoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saĦemto naudas līdzekĜu apjomu (atskaitot ar aizĦēmumu saĦemšanu saistītās izmaksas) un aizĦēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā aizĦēmuma perioda laikā, izmantojot aizĦēmuma efektīvo procentu likmi. AizĦēmumi tiek klasificēti kā īstermiĦa saistības, izĦemot gadījumus, kad Sabiedrībai ir neatsaucamas tiesības atlikt saistību nokārtošanu uz vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokĜu izdevumi veidojas no uzĦēmumu ienākuma nodokĜa un atliktā nodokĜa. Nodoklis tiek uzrādīts peĜĦas vai zaudējumu pārskatā, izĦemot to daĜu kas tiek atzīta apvienotā ienākuma pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

UzĦēmuma ienākuma nodoklis tiek aprēėināts saskaĦā ar spēkā esošo nodokĜu likumdošanu, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokĜu deklarācijās iekĜauto posteĦu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokĜu nolikumu interpretāciju ietekmi.

Uzkrājumi nodokĜiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguĜotu plānotos maksājumus nodokĜu administrēšanas institūcijai.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaĦā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšėirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokĜu aprēėinu mērėiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas, kas radās darījuma rezultātā, kas nav uzĦēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peĜĦu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokĜu mērėiem, atliktais nodoklis netiek atzīts.

Atliktā nodokĜa aprēėinos tiek izmantota nodokĜa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšėirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokĜu likmēm.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(m) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Pagaidu atšėirības galvenokārt rodas, izmantojot atšėirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekĜu nolietojuma likmes, kā arī no uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām neizmantoto atvaĜinājumu izmaksām un prēmijām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzĦēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā minētie kritēriji. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokĜa aprēėina rezultāts būtu atspoguĜojams bilances aktīvā, to iekĜauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokĜa aktīvu un atliktā nodokĜa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokĜa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokĜa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokĜu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzĦēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzĦēmumiem ja ir nodoms norēėināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokĜa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiĦa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokĜa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekĜu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā.

(n) UzĦēmumu ienākuma nodoklis

UzĦēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēėināts saskaĦā ar Latvijas Republikas nodokĜu likumdošanu. Spēkā esošā likumdošana nosaka 15 procentu nodokĜa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaĜinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaĜinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaĜinājumu dienu skaitu.

(p) Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas Ħem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peĜĦu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaĦā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaĦā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekĜautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaĦā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēėinātas, Ħemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saĦemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieĦēmumus. Reizi gadā neatkarīgs, kvalificēts aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

(q) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguĜoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiĦa saistības, ja maksājums termiĦš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiĦa saistības.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(r) IeĦēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieĦēmumus, ja ieĦēmumu summu var ticami novērtēt, ir ticams, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzĦēmumā, un, ja ir izpildīti īpaši kritēriji kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēėinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, Ħemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieĦēmumi

Ienākumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokĜa summu, tirdzniecības atlaides un prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek Ħemta vērā nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamam mēnesim. Dabasgāzes pārdošanas ieĦēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekĜautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieĦēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieĦēmumi no sabiedrībām tiek atzīti pamatojoties uz rēėiniem, kas izsniegti saskaĦā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

IeĦēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

IeĦēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdi, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokĜa summu un tirdzniecības atlaides. IeĦēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēėina pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēėinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saĦemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēėinātas saskaĦā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, Ħemot vērā EUR/USD kursu gāzes piegādes mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko padotās gāzes plūsmu no piegādātājiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti saskaĦā ar laika proporcijas principu izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieĦēmumi no termiĦdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi un procentu ieĦēmumi no naudas līdzekĜiem kā Finanšu ienākumi. Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saĦemšana ir apšaubāma.

Ienākumi no soda naudām

Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēėiniem par piegādāto dabasgāzi, ieĦēmumos atzīst tikai pēc to saĦemšanas.

IeĦēmumi no iedzīvotāju un uzĦēmumu līdzdalības daĜas gāzesvadu celtniecībā

IeĦēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daĜas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguĜoti kā nākamo periodu ieĦēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā izveidoto pamatlīdzekĜu lietderīgās kalpošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ieĦēmumi

IeĦēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tad, kad tie tiek sniegti.

(s) PeĜĦa uz vienu akciju

PeĜĦu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peĜĦu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Sabiedrības akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekĜi, viĦu tuvi ăimenes locekĜi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKěI

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēšanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekĜi	Avansa maksājumi par pamat līdzekĜiem	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība
vai pārvērtēšana
31.12.2007.	1 100	6 590	568 458	68 518	9 109	80	21 540	675 395
Iegādāts	-	-	-	-	-	3 553	18 279	21 832
Pārklasificēts	558		22 261	12 633	1 339	(3 414)	(33 490)	(113)
Pārvērtēts	-	-	561	35		-	-	596
Norakstīts	-	-	(1 537)	(456)	(394)	(1)	(333)	(2 721)
Pārvietots uz
krājumiem	-	-	-	-	-	-	(245)	(245)
31.12.2008.	1 658	6 590	589 743	80 730	10 054	218	5 751	694 744
Nolietojums
31.12.2007.	-	-	320 890	32 105	4 637	-	-	357 632
Aprēėināts par
2008.gadu	-	-	12 993	4 609	1 113	-	-	18 715
Pārvērtēts	-	-	12	-	-	-	-	12
Norakstīts	-	-	(884)	(393)	(390)	-	-	(1 667)
31.12.2008.	-	-	333 011	36 321	5 360	-	-	374 692
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2008.	1 658	6 590	256 732	44 409	4 694	218	5 751	320 052
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2007.	1 100	6 590	247 568	36 413	4 472	80	21 540	317 763

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKěI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēšanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekĜi	Avansa maksājumi par pamat līdzekĜiem	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2008.	1 658	6 590	589 743	80 730	10 054	218	5 751	694 744
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 208	14 264	16 472
Pārklasificēts	127	-	12 952	2 771	1 438	(2 410)	(14 878)	-
Pārvērtēts	-	-	(45)	30	-	-	-	(15)
Norakstīts	-	-	(2 373)	(1 299)	(538)	(2)	(2)	(4 214)
Pārvietots uz nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	-	-	-	(24)	(24)
31.12.2009.	1 785	6 590	600 277	82 232	10 954	14	5 111	706 963
Nolietojums
31.12.2008. Aprēėināts par	-	-	333 011	36 321	5 360	-	-	374 692
2009.gadu	-	-	13 646	4 961	1 124	-	-	19 731
Pārvērtēts	-	-	140	324	7	-	-	471
Norakstīts	-	-	(1 502)	(1 035)	(503)	-	-	(3 040)
31.12.2009.	-	-	345 295	40 571	5 988	-	-	391 854
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2009.	1 785	6 590	254 982	41 661	4 966	14	5 111	315 109
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2008.	1 658	6 590	256 732	44 409	4 694	218	5 751	320 052

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKěI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēšanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekĜi	Avansa maksājumi par pamat līdzekĜiem	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2007.	1 565	9 377	808 843	97 494	12 962	114	30 649	961 004
Iegādāts	-	-	-	-	-	5 055	26 009	31 064
Pārklasificēts	794	-	31 674	17 976	1 905	(4 858)	(47 652)	(161)
Pārvērtēts	-	-	798	50	-	-	-	848
Norakstīts	-	-	(2 187)	(649)	(561)	(1)	(473)	(3 871)
Pārvietots uz krājumiem	-	-	-	-	-	-	(349)	(349)
31.12.2008.	2 359	9 377	839 128	114 871	14 306	310	8 184	988 535
Nolietojums
31.12.2007.	-	-	456 586	45 683	6 599	-	-	508 868
Aprēėināts par
2008.gadu	-	-	18 487	6 558	1 584	-	-	26 629
Pārvērtēts	-	-	17	-	-	-	-	17
Norakstīts	-	-	(1 258)	(559)	(555)	-	-	(2 372)
31.12.2008.	-	-	473 832	51 682	7 628	-	-	533 142
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2008.	2 359	9 377	365 296	63 189	6 678	310	8 184	455 393
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2007.	1 565	9 377	352 257	51 811	6 363	114	30 649	452 136

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKěI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēšanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekĜi	Avansa maksājumi par pamat līdzekĜiem	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2008.	2 359	9 377	839 129	114 871	14 306	310	8 184	988 535
Iegādāts	-	-	-	-	-	3 142	20 295	23 437
Pārklasificēts	181	-	18 429	3 941	2 046	(3 429)	(21 169)	-
Pārvērtēts	-	-	(64)	43	-	-	-	(21)
Norakstīts Pārvietots uz nemateriāliem	-	-	(3 376)	(1 848)	(766)	(3)	(3)	(5 996)
aktīviem	-	-	-	-	-	-	(34)	(34)
31.12.2009.	2 540	9 377	854 118	117 007	15 586	20		7 273 1 005 921
Nolietojums
31.12.2008. Aprēėināts par	-	-	473 832	51 682	7 628	-	-	533 142
2009. gadu	-	-	19 417	7 059	1 599	-	-	28 075
Pārvērtēts	-	-	199	461	10	-	-	670
Par norakstīto	-	-	(2 137)	(1 473)	(716)	-	-	(4 326)
31.12.2009.	-	-	491 311	57 729	8 521	-	-	557 561
Atlikusī
bilances vērtība 31.12.2009.	2 540	9 377	362 807	59 278	7 065	20	7 273	448 360
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2008.	2 359	9 377	365 297	63 189	6 678	310	8 184	455 393

1. un 2004. gada laikā tika pārvērtētas ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2007. gadā Sabiedrība veica kārtējo, augstāk uzskaitīto pamatlīdzekĜu grupu pārvērtēšanu, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2009. gadā tika pārvērtēti pārskata gadā bez atlīdzības vai maiĦas rezultātā iegūtie pamatlīdzekĜi, autotransporta gāzes uzpildes kompresoru stacijās (AGUKS) izmantotie pamatlīdzekĜi tika atzīta vērtības samazināšanās un daĜa LVL 605 tūkstošu apmērā tiek iekĜauta peĜĦas vai zaudējuma aprēėinā.

PamatlīdzekĜu sastāvā ir iekĜauti pilnībā nolietoti pamatlīdzekĜi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 4 560 tūkstoši vai EUR 6 488 tūkstoši (2008: LVL 4 118 tūkstoši vai EUR 5 860 tūkstoši).

1. gada 31. decembrī pārvērtēto pamatlīdzekĜu bilances vērtība, ja pamatlīdzekĜi tiktu uzrādīti iegādes vērtībā, būtu LVL 150 194 tūkstoši vai EUR 213 707 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 113 809 tūkstoši (EUR 161 936 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 36 385 tūkstoši (EUR 51 771 tūkstoši) (31.12.2008: LVL 154 318 tūkstoši vai EUR 219 574 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 106 170 tūkstoši (EUR 151 066 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 37 485 tūkstoši (EUR 53 336 tūkstoši)).

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir kapitalizējusi pamatlīdzekĜu nolietojumu LVL 31 tūkstošu apmērā vai EUR 44 tūkstoši (2008: LVL 29 tūkstotis vai EUR 41 tūkstotis).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2007. gada 31. decembrī	4 402	6 263
Iegādāti	1 000	1 423
Pārvietots no pamatlīdzekĜiem	113	161
Norakstīti	(163)	(232)
2008. gada 31. decembrī	5 352	7 615
Amortizācija
2007. gada 31. decembrī	2 578	3 668
Amortizācija pārskata gadā	625	889
Par norakstīto	(122)	(173)
2008. gada 31. decembrī	3 081	4 384
Atlikusī vērtība 2008. gada 31. decembrī	2 271	3 231
Atlikusī vērtība 2007. gada 31. decembrī	1 824	2 595
	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2008. gada 31. decembrī	5 352	7 615
Iegādāti	867	1 233
Pārvietots no pamatlīdzekĜiem	24	34
	(98)	(139)
Norakstīti 2009. gada 31. decembrī	6 145	8 743
Amortizācija
2008. gada 31. decembrī Amortizācija pārskata gadā	3 081 728	4 384 1 036
Par norakstīto	(94)	(135)
2009. gada 31. decembrī	3 715	5 285
Atlikusī vērtība 2009. gada 31. decembrī	2 430	3 458

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā ir iekĜauti pilnībā nolietoti nemateriālie ieguldījumi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 1 184 tūkstoši vai EUR 1 684 tūkstoši (2008: LVL 759 tūkstoši vai EUR 1 079 tūkstoši). Būtiskākie nemateriālie aktīvi ir ăeogrāfiski informatīvā sistēma ĂIS, maăistrālo gāzesvadu uzskaites datorprogramma SCADA IT un maăistrālo gāzesvadu aizsargjoslu informatīvā datu bāze, kuru atlikusī vērtība 2009. gada 31. decembrī attiecīgi bija LVL 270 tūkstoši (EUR 384 tūkstoši), LVL 331 tūkstoši (EUR 471 tūkstoši) un LVL 259 tūkstoši (EUR 369 tūkstoši) (2008: LVL 289 tūkstoši (EUR 411 tūkstoši), LVL 259 tūkstoši (EUR 368 tūkstoši) un LVL 250 tūkstoši (EUR 356 tūkstoši).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

5 DEBITORI

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦā vai zaudējumos
Pārskata perioda sākumā	6	6	9	9
Pārvērtēts	(2)	-	(3)	-
Pārskata perioda beigās	4	6	6	9
IlgtermiĦa debitori
IlgtermiĦadebitoru uzskaites vērtība	4	11	6	16
	4	11	6	16
ĪstermiĦa debitori
ĪstermiĦa debitoru uzskaites vērtība Uzkrājumi debitoru vērtības	30 523	42 833	43 430	60 946
samazinājumam	(8 320)	(3 291)	(11 838)	(4 683)
	22 203	39 542	31 592	56 263
Debitori kopā	22 207	39 553	31 598	56 279

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam:

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	3 349	1 624	4 764	2 311
Izmaksas, kas iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā	6 628	2 127	9 431	3 026
IeĦēmumi, kas iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā	(1 444)	(20)	(2 055)	(28)
Neto izmaksas, kas iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā
(skat. 15. pielikumu)	5 184	2 107	7 376	2 998
Norakstīti bezcerīgi parādi	(144)	(383)	(204)	(545)
Uzkrājumi gada beigās	8 389	3 348	11 936	4 764

1. gada 31. decembri uzkrājumi LVL 8 320 tūkstoši (EUR 11 838 tūkstoši) apmērā attiecas uz īstermiĦa debitoru parādiem, (2008. gadā attiecīgi LVL 3 291 tūkstoši (EUR 4 683 tūkstoši)). No uzkrājumiem 2009. gada 31. decembrī LVL 64 tūkstoši (EUR 92 tūkstoši) attiecas uz citiem debitoru parādiem (2008: LVL 58 tūkstoši vai EUR 81 tūkstoši) (skatīt 7. pielikumu). Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišėu klientu grupu finansiālā stāvokĜa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Faktiskie zaudējumi var atšėirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiĦas tiek atspoguĜotas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā.

6 KRĀJUMI

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Materiāli un rezerves daĜas
(neto pārdošanas vērtība)	2 889	3 031	4 111	4 313
Dabasgāze un degviela (iegādes vērtība)	80 644	112 650	114 746	160 286
	83 533	115 681	118 857	164 599

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

6 KRĀJUMI (turpinājums)

2009.gadā Sabiedrība izmaksās no krājumiem norakstījusi materiālus, rezerves daĜas un dabasgāzi LVL 251 796 tūkstošu vērtībā vai EUR 358 273 tūkstoši (2008: LVL 275 060 tūkstoši vai EUR 391 375 tūkstoši).

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam:

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	427	360	607	512
Izmaksas, kas iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā	74	133	105	189
IeĦēmumi, kas iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu
aprēėinā	(37)	(40)	(53)	(57)
Norakstīti	(21)	(26)	(30)	(37)
Uzkrājumi gada beigās	443	427	629	607

Lēnas aprites materiāliem un rezerves daĜām izveidoti speciālie uzkrājumi. 2009. gadā Sabiedrība pārdevusi krājumus LVL 1 tūkstoša vai EUR 1 tūkstoša apmērā (2008: LVL 6 tūkstoši vai EUR 9 tūkstoši) un izmantojusi saimnieciskajā darbībā LVL 34 tūkstošu vai EUR 48 tūkstošu apmērā (2008: LVL 30 tūkstoši vai EUR 43 tūkstoši), kuri iepriekšējos gados tika norakstīti.

7 PĀRĒJIE APGROZĀMIE LĪDZEKěI

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	494	383	703	545
PVN pārmaksa	125	187	178	266
Dabas resursu nodokĜa pārmaksa	-	4	-	6
Uzkrātie procenti banku depozītiem	172	1	245	1
Debitori par sniegtajiem pakalpojumiem	21	33	30	47
Citi debitori	301	441	427	626
	1 113	1 049	1 583	1 491
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam*	(65)	(58)	(92)	(81)
	1 048	991	1 491	1 410

* Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam pārsvarā ir attiecināmi uz Citiem debitoriem.

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Naudas līdzekĜi kasē	3	2	4	3
Norēėinu konti bankās	6 329	6 246	9 006	8 887
TermiĦdepozīti*	29 478	198	41 943	282
	35 810	6 446	50 953	9 172

* TermiĦdepozītu fiksētās procentu likmes 2009. gadā bija no 0,47 % līdz 33 % par gadu (2008: no 2,65 % līdz 10,15 % par gadu).

1. gada 31. decembrī un 2008. gada 31. decembrī nav depozītu ar sākotnējo termiĦu virs 90 dienām.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

9 AKCIJU KAPITĀLS

(a) Reăistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2009. gada 31. decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību LVL 1 katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

	31.12.2009.		31.12.2008.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)	36,52	14 571 480	36,52	14 571 480
akcijas	63,48	25 328 520	63,48	25 328 520
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

(b) Akcionāri

	31.12.2009.		31.12.2008.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
E.ON Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	47,23	18 846 385	47,23	18 846 385
"Itera Latvija" SIA	16,00	6 384 001	16,00	6 384 001
AAS "Gazprom"
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	34,00	13 566 701	34,00	13 566 701
Valstij piederošās akcijas	0,00	117	0,00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas	2,77	1 102 796	2,77	1 102 796
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

10 AIZĥĒMUMI

	31.12.2009.	31.12.2008.	31.12.2009.	31.12.2008.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
SEB banka	-	1 788	-	2 544

1. gada 18. septembrī Sabiedrība noslēdza Overdrafta līgumu ar AS "SEB Banka" par overdrafta limita piešėiršanu EUR 50 000 tūkstošu (LVL 35 140 tūkstošu) apmērā uz vienu gadu ar mainīgo procentu likmi. Overdrafta līgums tika slēgts ar mērėi rezervēt finanšu līdzekĜus norēėiniem ar piegādātājiem par saĦemto dabasgāzi gadījumos, kad aizkavējas lietotāju maksājumi. 2008.gada beigās aizĦemtie līdzekĜi tika atmaksāti 2009.gada janvārī un vairāk netika izmantoti. 2009.gada 17.septembrī Overdrafta līgums tika pagarināts uz vienu gadu. SaskaĦā ar 2008.gada 18.septembrī noslēgto Komercėīlas līgumu aizĦemto līdzekĜu kā nodrošinājumam tiek izmantota Inčukalna PGK esošā dabasgāze. Pārskata parakstīšanas brīdī piešėirtais overdrafta limits nav izmantots. Efektīvā procentu likme 2009.gadā bija 3,6 % (2008: 3,6%).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

11 NĀKAMO PERIODU IEĥĒMUMI

	31.12.2009.	31.12.2008.	31.12.2009.	31.12.2008.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
IlgtermiĦa daĜa	13 824	13 460	19 670	19 152
ĪstermiĦa daĜa	549	519	781	738
	14 373	13 979	20 451	19 890
Nākamo periodu ieĦēmumu kustība:	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Atlikums gada sākumā SaĦemts no iedzīvotājiem un	13 979	11 863	19 890	16 879
sabiedrībām pārskata gadā Ietverts pārskata gada ieĦēmumos	925	2 613	1 317	3 719
(skat. 16. pielikumu)	(531)	(497)	(756)	(708)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	14 373	13 979	20 451	19 890

(a) IeĦēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daĜas gāzes vadu celtniecībā:

(b) Faktiski aprēėināto un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze:

ĪstermiĦa daĜa	275	3 155	391	4 489
Nākamo periodu ieĦēmumu kustība:	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Atlikums gada sākumā Lietotāju rēėinos iekĜautā dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze pārskata	3 155	-	4 489	-
gadā	(2 880)	3 155	(4 098)	4 489
Pārnests uz nākamajiem gadiem	275	3 155	391	4 489
Pavisam pārnests uz nākamajiem gadiem	14 648	17 134	20 842	24 379

Skatīt arī grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principu (r) pielikumu.

12 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
SaĦemtās priekšapmaksas	6 640	5 377	9 448	7 651
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	667	593	949	844
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	422	433	601	616
Pievienotās vērtības nodoklis	8 351	7 520	11 882	10 700
Darbinieku atalgojums	557	611	793	869
Uzkrātās neizmantoto atvaĜinājumu izmaksas	824	1 004	1 172	1 429
Uzkrātās izmaksas piemaksai par pārskata
gada rezultātiem	5 198	4 900	7 396	6 972
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	270	121	384	172
Pārējās īstermiĦa saistības	151	3 765	215	5 357
	23 080	24 324	32 840	34 610

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

13 NETO APGROZĪJUMS

Neto apgrozījumu pa klientu grupām ir šāds:

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas rūpniecībai	279 525**	300 900*	397 729**	428 142*
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem	40 098	37 534	57 054	53 406
Ienākumi no dabasgāzes transportēšanas un
glabāšanas	9 327	10 168	13 271	14 468
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas
autotransportam	62	232	88	330
Citi pakalpojumi	693	2 171	986	3 089
	329 705	351 005	469 128	499 435

* Ienākumi samazināti par dabasgāzes faktisko un prognozēto iepirkuma izmaksu starpību 2008. gada decembrī LVL 3 155 tūkstoši (EUR – 4 489 tūkstoši), kas jāĦem vērā nosakot nākamajā mēnesī piemērojamos tarifus. (Skat. 11. pielikumu).

** Ienākumi palielināti par dabasgāzes faktisko un prognozēto iepirkuma izmaksu starpību 2009.gada decembrī LVL 2 880 tūkstoši (EUR – 4 098 tūkstoši), kas jāĦem vērā nosakot nākamajā mēnesī piemērojamos tarifus (Skat. 11. pielikumu)..

14 RAŽOŠANAS IZMAKSAS

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Dabasgāzes iegāde	248 198	267 707	353 154	380 913
Darbinieku atalgojums	12 414	15 165	17 664	21 578
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	2 914	3 471	4 146	4 938
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	867	880	1 234	1 252
Materiāli un rezerves daĜas	4 109	7 785	5 846	11 078
Nolietojums un amortizācija	20 339	18 749	28 939	26 677
Pārējās izmaksas	5 049	6 271	7 184	8 923
	293 890	320 028	418 167	455 359
Darbinieku atalgojums Sociālās apdrošināšanas iemaksas Dzīvības, veselības un pensijas apdrošināšana	3 310 771 156	3 663 618 155	4 710 1 097 222	5 213 879 221
Uzturēšana un komunālie
pakalpojumi	1 073	921	1 527	1 310
Nekustamā īpašuma nodoklis	162	150	231	213
Nolietojums un amortizācija	595	469	847	667
Bankas pakalpojumu izdevumi Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, neto	369	253	525	360
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa (skat. 5. pielikumu)	5 184	2 107	7 376	2 998
Pārējie izdevumi	1 348	1 488	1 918	2 117
	12 968	9 824	18 453	13 978

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

16 CITI IENĀKUMI

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Soda naudas no patērētājiem	791	458	1 126	652
IeĦēmumi no līdzdalības gāzes vadu celtniecībā (skat. 11. pielikumu)	531	497	756	708
PeĜĦa no pamatlīdzekĜu pārdošanas	-	26	-	37
Pārējie ieĦēmumi	470	450	669	639
Banku procenti	750	1 174	1 067	1 670
	2 542	2 605	3 618	3 706
17 CITAS IZMAKSAS
Materiāli	27	13	38	18
Darbinieku atalgojums	157	182	223	259
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	21	24	30	34
Nolietojums un amortizācija	101	94	144	134
Sponsorēšanas izdevumi	1 503	731	2 138	1 040
Zaudējumi no pamatlīdzekĜu pārdošanas	950	-	1 352	-
Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu
krājumu vērtības samazinājumam	37	93	53	132
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtu kursu svārstībām	1 165	267	1 658	380
Citas izmaksas	235	852	335	1 213
	4 196	2 256	5 971	3 210

18 IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS

Dabasgāzes iegāde	248 198	267 707	353 154	380 913
Nolietojums un amortizācija	21 035	19 312	29 930	27 479
Darbinieku izmaksas (skat. 26. pielikumu)	20 612	24 159	29 328	34 375
Materiāli un rezerves daĜas	4 136	7 798	5 885	11 096
Neto uzkrājumi debitoru vērtības
samazinājumam	5 184	2 107	7 376	2 998
Citas izmaksas	11 892	11 026	16 921	15 688
	311 057	332 109	442 594	472 549

19 FINANŠU IENĀKUMI, NETO

Finanšu ienākumi

Finanšu ienākumi, neto	1 822	964	2 592	1 372
	(9)	(119)	(13)	(169)
- Procentu izmaksas	(9)	(119)	(13)	(169)
Finanšu izmaksas
	1 831	1 083	2 605	1 541
- Procentu ienākumi	1 831	1 083	2 605	1 541

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

20 NETO IENĀKUMI NO ĀRVALSTU VALŪTU KURSU SVĀRSTĪBĀM UN PROCENTU IEĥĒMUMI

Visas valūtas kursu svārstību neto atšėirības iekĜautas Citu ienākumu un Citu izmaksu sastāvā (skat. 16. un 17. pielikumu).

Šādi procentu ieĦēmumi ir iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā:

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Citi ienākumi (skat. 16. pielikumu)	750	1 174	1 067	1 670
Finanšu ienākumi (skat. 19. pielikumu)	1 831	1 083	2 605	1 541
	2 581	2 257	3 672	3 211

21 UZĥĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

Pārskata gada uzĦēmumu ienākuma nodoklis	3 942	4 178	5 609	5 944
Atliktais nodoklis	(92)	(758)	(131)	(1 078)
	3 850	3 420	5 478	4 866

UzĦēmumu ienākuma nodoklis atšėiras no teorētiskās nodokĜa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peĜĦai pirms nodokĜiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

PeĜĦa pirms nodokĜiem	23 015	22 466	32 747	31 966
Teorētiski aprēėinātais nodoklis, piemērojot
15% likmi	3 452	3 370	4 912	4 795
NodokĜu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt
apliekamo ienākumu, neto	1 391	672	1 979	956
NodokĜu atlaide ziedojumiem	(993)	(622)	(1 413)	(885)
NodokĜu izdevumi	3 850	3 420	5 478	4 866

Atliktā nodokĜa aprēėinā izmantota pašreiz noteiktā nodokĜa likme 15%.

Salīdzinājums starp faktiskajiem uzĦēmumu ienākuma nodokĜa izdevumiem un uzĦēmumu ienākuma nodokĜa saistībām:

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
(Pārmaksa) / parāds 1. janvārī	(3 854)	1 412	(5 484)	2 009
Aprēėināts par pārskata gadu	3 942	4 178	5 608	5 944
Samaksāts pārskata gadā	(1 445)	(9 444)	(2 056)	(13 438)
Pārmaksa 31. decembrī	(1 357)	(3 854)	(1 932)	(5 485)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

21 UZĥĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums)

Atliktā nodokĜa aprēėins:

Uzkrāto izmaksu neizmantotiem atvaĜinājumiem un prēmijām atšėirība

Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem atšėirība

Citu uzkrāto saistību atšėirība (izlīdzināsies

Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam atšėirība

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Atliktā nodokĜa saistības pārskata gada
sākumā	29 915	30 538	42 566	43 453
Atliktā nodokĜa saistību palielinājums no
pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas (attiecināts pret
pašu kapitālu)	18	225	26	320
Atliktā nodokĜa saistību samazinājums
(ietverts peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā)	(92)	(758)	(131)	(1 078)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem
pārvērtētajiem pamatlīdzekĜiem (attiecināts
pret pašu kapitālu)	(141)	(90)	(201)	(129)
NoapaĜošana	-	-	(1)	-
Atliktā nodokĜa saistības pārskata gada
beigās	29 700	29 915	42 259	42 566
Atliktā nodokĜa aktīvi un saistības ir attiecināmas uz sekojošām pozīcijām:
PamatlīdzekĜu nolietojuma atšėirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1 120	988	1 594	1 406
PamatlīdzekĜu nolietojuma atšėirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	30 593	31 393	43 530	44 669
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam atšėirība (izlīdzināsies 12
mēnešu laikā)*	(298)	(320)	(424)	(455)

* Aprēėinā ir iekĜauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzĦēmumu ienākuma nodokĜa mērėiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.

(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā) (905) (890) (1 288) (1 267)

(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā) (662) (701) (942) (997)

12 mēnešu laikā) (82) (491) (117) (699)

(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā) (66) (64) (94) (91) Atliktā nodokĜa saistības, neto 29 700 29 915 42 259 42 566

22 UZKRĀJUMI NODRBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Pārskata gada sākumā	4 672	2 500	6 648	3 557
Kārtējās darba izmaksas	209	652	297	928
Procentu izmaksas	(281)	398	(400)	566
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti	(626)	(8)	(891)	(11)
Zaudējumi aktuāra pieĦēmumu izmaiĦu rezultātā	442	1 130	629	1 608
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 416	4 672	6 283	6 648

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODRBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM (turpinājums)

Pēcnodarbinātības pabalsti ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viĦu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem tiek aprēėināti, Ħemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viĦi pārtrauktu darba attiecības ar attiecīgo uzĦēmumu, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statiskos pieĦēmumus.

Diskonta likme, ar kuru diskontēti pēcnodarbinātības pabalstu ienākumi, noteikta 6,75 % (2008: 6,75%) apmērā, Ħemot vērā valsts obligāciju tirgus ienesīgumu bilances datumā. Aprēėinot šos uzkrājumus, Ħemts vērā arī darbinieku rotācijas koeficients 1,63, darbinieku pensionēšanās vecums – 62 gadi, atalgojuma izmaiĦas (attiecīgi pa gadiem: 2009: 0%, 2010: 2%, 2011: 3%, 2012: 4%, 2013: 5%, 2014: 7%, 2015: 7%), iemaksas privātajā pensiju fondā (5% apmērā no visiem darbinieku bruto ieĦēmumiem), valsts sociālās obligātās apdrošināšanas un iedzīvotāja ienākuma nodokĜa izmaiĦas no 2010.gada 1.janvāra.

23 PEěĥA UN DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

(a) PEěĥA UZ VIENU AKCIJU

Tā kā Sabiedrība nav veikusi darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiĦas akciju kapitālā, kas mainītu peĜĦas apjomu uz vienu akciju, koriăētā peĜĦa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peĜĦai uz vienu akciju.

Pamata peĜĦa uz vienu akciju tiek aprēėināta, dalot pārskata gada peĜĦu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	2009	2008	2009	2008
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata gada peĜĦa (a)	19 165	19 046	27 269	27 100
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas 1. janvārī	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas 31. decembrī	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais parasto akciju skaits gada
laikā (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamata peĜĦa uz akciju pārskata gadā
(a/b) LVL vai EUR	0,480	0,477	0,683	0,679

(b) DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav apstiprinātas ikgadējā akcionāru pilnsapulcē. 2010. gadā vadība piedāvās izmaksāt dividendes par 2009. gadu LVL 0,40 (EUR 0,569) apmērā par katru akciju. Šie finanšu pārskati neatspoguĜo šīs dividendes, kas tiks atspoguĜotas pašu kapitālā kā nesadalītās peĜĦas par 2009. gadu sadale.

1. gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2008. gadu LVL 15 162 tūkstoši (LVL 0,38 par akciju) vai EUR 21 574 tūkstoši (EUR 0,541 par akciju), 2008. gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2007. gadu LVL 19 950 tūkstošu (LVL 0,50 par akciju) vai EUR 28 386 tūkstošu (EUR 0,711 par akciju) apmērā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAĥEMTIE NAUDAS LĪDZEKěI

PelĦas pirms nodokĜiem un saimnieciskajos darījumos saĦemto naudas līdzekĜu salīdzinājums:

	2009	2008	2009	2008
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
PeĜĦa pirms nodokĜiem	23 015	22 466	32 747	31 966
Korekcijas:
Nolietojumam (skat. 3. pielikumu)	20 306	18 686	28 893	26 588
Amortizācijai (skat. 4. pielikumu)	728	625	1 036	889
Faktiskās un prognozētās d/g iepirkuma
novirzes un ienākumi no līdzdalības maksas	(3 411)	2 658	(4 853)	3 781
Uzkrājumu izmaiĦām novecojušu un lēnas
aprites krājumu vērtības samazinājumam
(skat. 6. pielikumu)	37	93	53	132
Uzkrāto izdevumu piemaksai par pārskata
gada rezultātiem izmaiĦām	298	(96)	424	(137)
Uzkrāto izdevumu neizmantotiem
atvaĜinājumiem izmaiĦām	(180)	206	(256)	293
Uzkrāto izdevumu citiem uzkrājumiem
izmaiĦām	149	121	212	172
Uzkrāto izdevumu pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret personālu
izmaiĦām (skat. 22. pielikumu)	(256)	2 172	(365)	3 092
Procentu ienākumiem (skat. 20. pielikumu)	(2 581)	(2 257)	(3 672)	(3 211)
Procentu izdevumiem (skat. 19. pielikumu)	9	119	13	169
(PeĜĦai) / zaudējumiem no pamatlīdzekĜu
pārdošanas (skat. 16., 17. pielikumus)	950	(26)	1 352	(37)
IzmaiĦas apgrozāmajos līdzekĜos:
- debitoros	14 987	(12 619)	21 325	(17 954)
- krājumos	32 540	(29 332)	46 300	(41 736)
- kreditoros	(24 368)	27 398	(34 674)	38 984
	62 223	30 214	88 535	42 991

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nevienai sabiedrībai nav kontroles pār Sabiedrību. Zemāk norādītajām sabiedrībām pieder vai piederēja vairāk nekā 20% akciju, kas nodrošina būtisku ietekmi pār Sabiedrību.

(a) IeĦēmumi no pakalpojumu realizācijas

AAS "Gazprom" AAS "Gazprom" kontrolētie uzĦēmumi	8 709 23	7 218 -	12 391 33	10 271 -
	8 732	7 218	12 424	10 271
(b) Izdevumi par dabasgāzes iegādi
AAS "Gazprom"	152 492	173 920	216 977	247 465
(c) Izdevumi par pakalpojumu iegādi
E.ON Ruhrgas International GmbH	7	14	11	20
E.ON Ruhrgas AG	52	-	73	-
	59	14	84	20

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums)

(d) Parādi pret saistītiem uzĦēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem

	31.12.2009.	31.12.2008.	31.12.2009.	31.12.2008.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AAS "Gazprom"	1 470	7 744	2 091	11 019

Parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ėīlu vai citādi.

(e) Saistīto uzĦēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu

AAS "Gazprom"	1 572	244	2 236	347

Parādi ir saĦemami naudā un nav nodrošināti ar ėīlu vai citādi.

(f) Parādi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzĦēmumu kontrolētiem uzĦēmumiem

AAS "Gazprom" kontrolētie uzĦēmumi 2 554 958 1 362 1 363
----------------------------------------------------------------------

(g) Valdes un Padomes locekĜu atalgojums

Valdes un Padomes locekĜu sarakstu skatīt 3. lpp.

	2009 LVL'000	2008 LVL'000	2009 EUR'000	2008 EUR'000
Atalgojums	1 320	1 378	1 878	1 961
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	308	123	438	175
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret
darbiniekiem	(6)	-	(9)	-
Veselības un dzīvības apdrošināšana	9	10	13	14
Iemaksas pensiju plānā	41	35	58	50
	1 672	1 546	2 378	2 200

Atalgojumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās iekĜautas piemaksas par pārskata gada rezultātiem par pārskata gadu.

26 DARBINIEKU IZMAKSAS

Darba samaksa	15 423	17 211	21 945	24 489
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret
darbiniekiem	458	1 800	652	2 561
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 796	3 732	5 400	5 310
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
izdevumiem uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret
darbiniekiem	(89)	381	(127)	542
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 024	1 035	1 457	1 473
	20 612	24 159	29 327	34 375

SaskaĦā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, 69,08 % (2008: 71,47%) no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek iemaksātas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA

31.12.2009.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	Citi pakalpojumi	KOPĀ
				LVL'000	LVL'000	LVL'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	1 042	8 254	-	319 717	692	329 705
Iekšējie ieĦēmumi	17 144	11 704	35 277	254	68	64 447
Iekšējie izdevumi	(39)	(231)	(684)	(63 493)	-	(64 447)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	1 831	1 831
Procentu izmaksas	-	-	-	9	-	9
PeĜĦa pirms nodokĜiem	4 868	7 901	7 724	219	2 303	23 015
UzĦēmumu ienākuma
nodoklis	985	1 221	442	797	405	3 850
Aktīvi	99 763	81 930	163 350	111 553	4 898	461 494
Saistības	11 580	7 172	38 017	75 311	354	132 434
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	6 851	4 432	8 851	862	38	21 034
PamatlīdzekĜu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	5 922	5 576	5 464	224	2	17 188

31.12.2009.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	1 483	11 744	-	454 917	984	469 128
Iekšējie ieĦēmumi	24 394	16 653	50 195	361	97	91 700
Iekšējie izdevumi	(56)	(329)	(973)	(90 342)	-	(91 700)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	2 605	2 605
Procentu izmaksas	-	-	-	13	-	13
PeĜĦa pirms nodokĜiem	6 927	11 242	10 990	312	3 273	32 744
UzĦēmumu ienākuma
nodoklis	1 402	1 737	629	1 134	576	5 478
Aktīvi	141 950	116 576	232 426	158 725	6 971	656 648
Saistības	16 477	10 205	54 093	107 158	504	188 437
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	9 748	6 306	12 594	1 227	54	29 929
PamatlīdzekĜu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	8 426	7 934	7 775	319	2	24 456

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2008.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale LVL'000	Gāzes realizācija LVL'000	Citi pakalpojumi LVL'000	KOPĀ LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	1 431	8 708	-	338 694	2 172	351 005
Iekšējie ieĦēmumi	16 609	10 987	31 687	25	134	59 442
Iekšējie izdevumi	(36)	(224)	(294)	(58 888)	-	(59 442)
Procentu ienākumi	1	7	1	258	816	1 083
Procentu izmaksas	-	-	-	119	-	119
PeĜĦa pirms nodokĜiem	5 060	5 189	3 503	6 417	2 295	22 464
UzĦēmumu ienākuma
nodoklis	318	670	870	1 154	408	3 420
Aktīvi	95 610	74 653	160 310	155 850	2 425	488 848
Saistības	11 893	6 964	39 236	105 196	604	163 893
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	6 225	4 052	8 640	366	29	19 312
PamatlīdzekĜu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	9 896	2 938	9 747	187	5	22 773

31.12.2008.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	2 036	12 391	-	481 918	3 090	499 435
Iekšējie ieĦēmumi	23 632	15 633	45 087	36	190	84 578
Iekšējie izdevumi	(51)	(319)	(418)	(83 790)	-	(84 578)
Procentu ienākumi	1	10	1	369	1 160	1 541
Procentu izmaksas	-	-	-	169	-	169
PeĜĦa pirms nodokĜiem	7 200	7 383	4 984	9 131	3 268	31 966
UzĦēmumu ienākuma
nodoklis	452	953	1 238	1 643	580	4 866
Aktīvi	136 041	106 222	228 101	221 755	3 450	695 569
Saistības	16 922	9 909	55 828	149 680	859	233 198
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	8 857	5 765	12 294	521	41	27 478
PamatlīdzekĜu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	14 081	4 180	13 869	266	7	32 403

Lielākie klienti

Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 48,3 % (2008: 50,9%) no ieĦēmumiem. Lielākā klienta radītie ieĦēmumi 2009. gadā bija 28,6 % (2008: 29,3 %), otrs un trešais lielākais klients veidoja 8,8 % un 5,6 % katrs (2008: 9,0 % un 6,3 %) no kopējā apgrozījuma apjoma. Šie ieĦēmumi tiek attiecināti uz dabasgāzes realizācijas segmentu.

Ăeogrāfiskā informācija par segmentiem netiek uzrādīta tā kā visas galvenās darbības tiek veiktas Latvijā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

28 BŪTISKI PIEĥĒMUMI UN SPRIEDUMI

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaĦā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieĦēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieĦēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieĦēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieĦēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšėirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieĦēmumi, ir pamatlīdzekĜu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieĦēmumi un aprēėini, nosakot pamatlīdzekĜu lietderīgās izmantošanas periodu, kā arī debitoru un krājumu atgūstamo vērtību un darbinieku pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu lielumu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

PamatlīdzekĜu pārvērtēšana

Sabiedrības vadība nosaka ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloăisko iekārtu patieso vērtību balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumiem, kas tiek veikti saskaĦā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, un balstoties uz vidējām celtniecības izmaksām pārskata gadā. Sabiedrības iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic, kad pastāv norādes, ka vidējās ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloăisko iekārtu celtniecības un iegādes izmaksas ir summāri būtiski mainījušies salīdzinot ar iepriekšējās pārvērtēšanas periodu. 2007. gada 1. februārī Sabiedrība veica pamatlīdzekĜu pārvērtēšanu, kas tās aktīvu vērtību palielināja par LVL 80,2 milj. (EUR 114,1 milj.). Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2009. gadā vadība veica vidējās aizvietošanas vērtības izvērtējumu un secināja, ka minētās vidējās izmaksas nebija būtiski mainījušās.

Debitoru atgūstāmā vērtība

Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišėi. Gadījumā, ja nav iespējama individuāla pieeja katram klientam lielā klientu skaita dēĜ, tikai būtiski debitori tiek izvērtēti atsevišėi. Debitori, kuri netiek izvērtēti atsevišėi, tiek sagrupēti grupās ar līdzīgām kredīta riska pazīmēm un tiek novērtēti kopīgi, Ħemot vērā pagātnes zaudējumu pieredzi. Pagātnes zaudējumu pieredze tiek koriăēta, balstoties uz pašreiz esošiem datiem, lai atspoguĜotu pašreiz esošo nosacījumu, kas nepastāvēja pagātnes zaudējumu pieredzes veidošanas periodā, ietekmi un novērstu pagātnes nosacījumu, kas pašreiz nepastāv, ietekmi.

Krājumu novērtēšana

Krājumu novērtēšanā vadība paĜaujas uz zināšanām, Ħemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieĦēmumus un nākotnes notikumu apstākĜus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek Ħemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība.

Pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu novērtēšana

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguĜotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēėina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēėinos tiek izmantoti, gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieĦēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

Ieņēmumu atzīšana pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas

Lietotāji, kuri norēėinās pēc izlīdzinātās patēriĦa norēėinu sistēmas, apmaksājot rēėinus (juridiskas personas un arī fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību), veic skatītāja rādījumu nolasījumus divreiz gadā un izlīdzināto patēriĦu nosaka ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Lietotājiem izraksta rēėinus par pārskata mēnesi.

Iedzīvotāji (mājsaimniecības lietotāji) norēėinās pēc izlīdzinātā patēriĦa norēėinu sistēmas pašapkalpošanas kārtībā. Iedzīvotāji veic skatītāja rādījumu nolasījumus (atkarībā no patēriĦa) vienreiz gadā vai katrā tarifu maiĦas gadījumā. Rēėinu izraksta par katru pārskata mēnesi visiem mājsaimniecības lietotājiem summējot izlīdzinātos patēriĦus, kam piemērots sezonalitātes koeficients.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA

29.1. Nesenais svārstīgums pasaules un Latvijas finanšu tirgos un ekonomikā.

Līdz ar pārmaiĦām, ko radīja ekonomikas un finanšu krīze kopš 2008. gada, būtiskas izmaiĦas notika arī finanšu tirgos, samazinoties finanšu līdzekĜiem ekonomiskajā apritē un pieaugot finansējuma izmaksām. Pieauga arī nenoteiktība uzĦēmējdarbības un investīciju vidē. IzmaiĦas globālajos finanšu tirgos izraisīja banku un citu finanšu institūciju bankrotus, kā arī banku glābšanas plānu īstenošanu daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā. Lai gan pasaules ekonomikā arvien vairāk nostiprinās atlabšanas tendences, pašreiz nav iespējams ticami noteikt, kad atjaunosies Latvijas ekonomikas izaugsme.

Vadība nevar ticami noteikt ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli, ko izraisītu turpmāka nestabilitāte Latvijas un citu reăiona valstu ekonomikā un finanšu tirgos, kā arī Latvijas ekonomikas lejupslīde. Vadība ir pārliecināta, ka pašreizējos apstākĜos tā izmanto visus rīcībā esošus līdzekĜus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Sabiedrības uzĦēmējdarbības attīstību.

Ietekme uz likviditāti:

Pēdējā laikā ir būtiski samazinājies starpbanku finansēšanas apjoms. Šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt Sabiedrības spēju saĦemt jaunus aizdevumus un refinansēt esošās saistības uz tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā iepriekš. Informācija par Sabiedrības aizĦēmumu atmaksu ir norādīta 10. pielikumā.

Ietekme uz aktīvu vērtību:

Sabiedrības debitoru maksātspēju var ietekmēt to likviditātes samazināšanās. Klientu saimnieciskās darbības apstākĜu pasliktināšanās var ietekmēt vadības noteiktās nākotnes naudas plūsmu prognozes un finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās aplēses. Vadība ir balstījusi savus spriedumus par aktīvu atgūstamo vērtību uz tai pieejamo informāciju, tomēr ekonomikas lejupslīdes ietekmi nav iespējams pilnībā ticami noteikt.

29.2. Finanšu riska faktori

Sabiedrības vispārīgā riska vadības koncepcija balstīta uz SIA Marsh 2005. gadā izstrādātajām "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" uzĦēmuma risku vadības vadlīnijām un procedūrām".

Sabiedrības vispārējā riska vadības programma ietver finanšu tirgus neparedzamību un Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo efektu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrības rīcībā esošie finanšu instrumenti (atbilstoši IFRS 7):

• finanšu aktīvi: īstermiĦa debitori, ilgtermiĦa debitori, naudas līdzekĜi banku kontos, naudas līdzekĜi banku depozītos;
• finanšu saistības: īstermiĦa aizĦēmumi, parādi kreditoriem.

Finanšu instrumentu sadalījums kategorijās

Visi finanšu aktīvi ietilpst kategorijā Aizdevumi un Debitoru parādi, bet visas finanšu saistības ir atspoguĜotas amortizētajā vērtībā.

Sabiedrība ir pakĜauta sekojošiem riskiem:

• kredītrisks;
• likviditātes risks;
• tirgus risks, t.sk.
  • Procentu likmju risks Ārvalstu valūtu svārstību risks

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakĜauta kredītriskam, kas ir materiālo zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas līgumsaistības pret Sabiedrību. Kredītriskam ir kritiska nozīme Sabiedrības darbībā, tādēĜ ir svarīgi šo risku pārvaldīt efektīvi.

Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem, noguldījumiem bankās un finanšu iestādēs, kā arī klientiem, tai skaitā nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Kredītriska avoti

Kredītrisks galvenokārt saistīts ar dažiem lielākajiem Sabiedrības klientiem. Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 53,9 % (2008: 54,8%) no realizācijas. Viens no šo klientu debitoru parādiem 2009. gada 31. decembrī bija 25,4% (2008: 17,2%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja 9,2 % un 7,9 % katrs (2008: 7,2% un 6,3 %) no kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. 5 lielāko debitoru parādu vērtība nav samazinājusies 2009. gada 31. decembri.

Kredītriska pārvaldīšana

Ar debitoru parādu kontroli nodarbojas Sabiedrības Gāzes uzskaites un norēėinu departaments (turpmāk tekstā GUND) un Finanšu uzskaites departaments.

Katru mēnesi tiek veidota debitoru vecuma struktūras analīze. Debitori tiek analizēti pa sekojošām grupām:

• mājsaimniecības;
• uzĦēmumi, kuru gāzes patēriĦš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā;
• uzĦēmumi, kuru gāzes patēriĦš pārsniedz 25 tūkst.m3 gadā.

Mājsaimniecību parādu kontroles process

Parādu uzraudzība notiek atšėirīgi dabasgāzes lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei un dabasgāzes lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai sadzīves vajadzībām (ēdiena gatavošana, ūdens uzsildīšana).

1. Mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei:

2. ja izlīdzinātā maksājuma termiĦš ir nokavēts 30 dienas un nokavētā maksājuma summa pārsniedz 40 Ls, tiek nosūtīts atgādinājums par parādu.

3. Mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai sadzīves vajadzībām:

   • ja izlīdzinātā maksājuma termiĦš ir nokavēts 60 dienas un nokavētā maksājuma summa pārsniedz 8 Ls, tiek nosūtīts atgādinājums par parādu.

4. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiĦā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

5. Ja parāds brīdinājumā norādītajā termiĦā nav samaksāts, apkures parādnieku iekĜauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

6. Ja 6 mēnešu laikā parāds nav samaksāts un dabasgāzes padeve nav pārtraukta (parasti dabasgāzes lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai sadzīves vajadzībām), nosūta atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes pārtraukšanu.

7. Apkures sezonas beigās GUND veic parādnieku atlasi, ja parāda summa ne mazāka kā LVL 100 un parāda rašanās brīdis ir lielāks par 2 mēnešiem. GUND izsūta brīdinājuma vēstuli par parāda summu un tā apmaksas termiĦu. Paralēli izsūtītajām vēstulēm Sabiedrības Kontaktu centrs apzvana GUND atlasītos parādniekus, lai informētu par parāda summu un tā apmaksas termiĦu.Ja klients nesamaksā parādu noteiktajā laikā, Sabiedrības atbildīgās struktūrvienības atslēdz dabasgāzes padevi.

8. Pēc dabasgāzes padeves pārtraukšanas GUND sagatavo un izsūta vēstuli (pretenziju) par parāda summu un tā apmaksas termiĦu. Ja tas netiek apmaksāts, tad GUND nodod parādnieku Sabiedrības juridiskai daĜai parādu piedziĦas procesa uzsākšanai tiesas ceĜā. Savukārt, ja parāda summa tiek apmaksāta, tad tiek izrakstīts rēėins par dabasgāzes atjaunošanas izdevumiem un pēc tā apmaksas Sabiedrība atjauno dabasgāzes padevi.

7.Pārskata gada beigās GUND kopā ar atbildīgo Valdes locekli izvērtē mājsaimniecības lietotāju parādu apjomu un veido nepieciešamos uzkrājumus.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

UzĦēmumu, kuru gāzes patēriĦš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

Ja termiĦš ir nokavēts par 1 dienu, parādnieku saraksts tiek sagatavots un Kontaktu centrs zvana parādniekiem, atgādinot par parādu. Ja parāds nav samaksāts līdz mēneša 20. datumam, brīdinājuma vēstule par dabasgāzes piegādes pārtraukšanu tiek izsūtīts. Gadījumā, ja maksājums nav saĦemts, juridiskais dienests ir iesaistīts, lai uzsāktu parādu piedziĦu tiesas ceĜā.

UzĦēmumu, kuru gāzes patēriĦš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

Ja dabasgāzes lietotāji nav veikuši samaksu par pārskata mēnesī saĦemto dabasgāzi Norēėinu kārtībā ietvertajā termiĦā, Sabiedrība gan telefoniski, gan ar citu sakaru līdzekĜu starpniecību nekavējoši atgādina dabasgāzes lietotājiem par parādsaistībām un to apmēru, vienlaikus arī nosūtot rakstiskus brīdinājumus par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

Ja parādsaistības par saĦemto dabasgāzi netiek izpildītas brīdinājumā norādītajā termiĦā, Sabiedrība pārtrauc dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā līdz pilnīgai parādsaistību izpildei.

Tajā pašā laikā, apzinoties ekonomisko situāciju, kā arī īstenojot sociāli atbildīgu politiku, Sabiedrības valde ir apstiprinājusi Latvijas kreditēšanas tirgum atbilstošas diferencētas procentu likmes, kas piemērojamas atliktajiem maksājumiem, ja dabasgāzes lietotāji, kuri nav izpildījuši saistības norēėināties par saĦemto dabasgāzi, lūdz nepārtraukt dabasgāzes padevi, apĦemoties pakāpeniski samaksāt kavētos un veikt turpmāk aprēėinātos maksājumus par saĦemto dabasgāzi.

Tāpat noteiktās situācijās Sabiedrība dabasgāzes lietotājiem piemēro priekšapmaksas maksājumus viena mēneša maksājuma apmērā. Šāda kārtība tiek piemērota, lai mazinātu parādu rašanās risku, un galvenokārt tiek attiecināta uz maksātnespējīgiem komersantiem, kā arī dabasgāzes lietotājiem, kuri ilgstoši un sistemātiski kavē uzĦemto saistību izpildi pret Sabiedrību.

Lai veiktu uzkrājumus nedrošajiem debitoriem GUND tiek analizēta pieejamā oficiālā informācija par uzĦēmumu maksātspēju kas atrodama uzĦēmumu maksātnespējas reăistra par pieteiktajām maksātnespējām, tiesiskās aizsardzības procesiem u.tml. Tāpat tiek izvērtēta iepriekšējā maksājumu pieredze ar konkrēto debitoru un noslēgto vienošanos (par samaksas grafikiem) saistību izpilde. Pie uzkrājumu veidošanas būtisks ir arī dabasgāzes padeves atslēgšanas fakts.

Nedrošo debitoru uzkrājumos tiek iekĜautas sekojošas dabasgāzes lietotāju grupas:

• Lietotāji, kuriem parāda dēĜ dabasgāzes padeve ir pārtraukta;
• Maksātnespējīgie uzĦēmumi vai uzĦēmumi, kuriem pieteikti maksātnespējas procesi;
• Lietotājs, kuram uzsākts tiesiskās aizsardzības process;
• Noslēgtas un netiek pildītas vienošanās par parāda samaksas grafikiem;
• Parāds vecāks par 2 mēnešiem;

• Citi šaubīgie debitori, kuri regulāri kavē noteiktos samaksas termiĦus.

• gada 31. decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	TermiĦš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiĦi)	TermiĦš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Dabasgāze	20 608	20 368	240	-
t.sk.mainīti apmaksas termiĦi	140	140	-	-
Citi pakalpojumi	1 595	1 595	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	22 203	21 963	240	-

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

1. gada 31. decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	TermiĦš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiĦi)	TermiĦš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Dabasgāze	29 323	28 981	342	-
t.sk.mainīti apmaksas termiĦi	199	199	-	-
Citi pakalpojumi	2 269	2 269	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju parādi	31 592	31 250	342	-

2008. gada 31. decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	TermiĦš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiĦi)	TermiĦš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Dabasgāze	39 244	31 440	7 804	-
t.sk.mainīti apmaksas termiĦi	64	64	-	-
Citi pakalpojumi	298	298	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju parādi	39 542	31 738	7 804	-
2008. gada 31. decembrī (EUR'000):	KOPĀ	TermiĦš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības	TermiĦš iestājies, bet parādi	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiĦi)	atgūstami	neto *
Dabasgāze t.sk.mainīti apmaksas termiĦi	55 838 91	44 734 91	11 104 -	- -
Citi pakalpojumi	425	425	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 5. pielikumu).

Debitoru kvalitāte

Debitoru parādu, kuriem termiĦš vēl nav iestājies, kategorijas būtisku daĜu veido siltumapgādes uzĦēmumu parādi. Daudziem siltumapgādes uzĦēmumiem kapitāldaĜu turētājs ir vietējā pašvaldība, kura garantē savlaicīgu norēėināšanos, vai veic avansa maksājumus par dabasgāzi.

Debitoru parādiem, kuriem apmaksas termiĦš ir iestājies, bet parādi atgūstami, un parādi, kuriem radīti uzkrājumi bez nodrošinājuma (kā hipotēka vai komercėīla).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Vecuma analīze debitoru parādiem, kuriem iestājies termiĦš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	240	6 784	342	9 653
No 3 līdz 6 mēnešiem	-	1 020	-	1 451
	240	7 804	342	11 104

Depozīti un nauda bankās

Valde, pirms depozīta noguldīšanas, izvērtē gan banku kredītreitingus un to finansiālās darbības rādītājus, gan piedāvātās procentu likmes.

Sabiedrības izmantoto banku (vai to īpašnieku) Moody's Investors Service kredītreitingus (2010. gada 10.februārī):

Banka		IlgtermiĦa reitings	ĪstermiĦa reitings	Finansiālās drošības reitings	Reitinga prognoze
Nordea Bank Finland		Aa2	P-1	-*	-*
DnB NOR ASA		Aa3	P-1	C	Stabila
SEB group		A1	P-1	-*	Negatīva
Swedbank AS	vietējā valūtā	Baa3	P-3
	ārvalstu valūtā	Baa3	P-3	D-	-*
Parex banka		B2	nav primārs	E	Stabila
GE Money (General Electric
Co)	-*	-*	-*	-*	-*
Latvijas Krājbanka	-*	-*	-*	-*	-*
SMP Bank	-*	-*	-*	-*	-*

* Nav pieejami dati par kredītreitingu

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Parex banka	12 201	2 179	17 360	3 100
Swedbank	8 954	1 334	12 740	1 898
Latvijas Krājbanka	6 184	-	8 799	-
SEB banka	4 837	1 790	6 882	2 547
DnB NORD	2 371	897	3 374	1 276
GE Money Bank	733	244	1 043	347
Nordea Bank Finland	518	-	737	-
SMP Bank	9	-	13	-
Kopā banku kontos	35 807	6 444	50 948	9 168

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Naudas un tās ekvivalentu kredītkvalitāte (Moody's Investors Service)

Aa1	-	897	-	1 276
Aa2	518	2 034	737	2 894
Aa3	2 371	-	3 374	-
A1	4 837	1 334	6 882	1 898
Baa3	8 954	-	12 740	-
B2	12 201	-	17 360	-
Nav pieejami dati par
kredītreitingu	6 926	2 179	9 855	3 100
Kopā banku kontos	35 807	6 444	50 948	9 168

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības nespēju izpildīt savas maksājumu saistības, iestājoties maksājuma termiĦam.

Galvenā vadlīnija – nepieĜaut kreditoru maksājumu termiĦu kavējumu un vispirms apmaksāt rēėinus par piegādāto dabasgāzi. Ja Sabiedrībai trūkst savu apgrozāmo līdzekĜu, tiek izmantota kredītlīnija.

Likviditātes pārvaldīšanai katru mēnesi, pēc faktisko rezultātu saĦemšanas par iepriekšējo periodu, kā arī gadījumos, ja rodas situācijas, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu rādītājus (mazuta kotācijas/dabasgāzes iegādes cenu būtiskas izmaiĦas), tiek sastādīts operatīvās naudas plūsmas plāns.

Finansiālo saistību termiĦanalīze 31.12.2009. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	2 707	57 802	81	60 590
AizĦēmumi	-	-	-	-
Pārējās saistības, t.sk.	98	-	270	368
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	270	270
Pārējās īstermiĦa saistības	98	-	-	98
	2 805	57 802	351	60 958

Finansiālo saistību termiĦanalīze 31.12.2009. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	3 851	82 246	116	86 213
AizĦēmumi	-	-	-	-
Pārējās saistības, t.sk.	140		384	524
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	384	384
Pārējās īstermiĦa saistības	140	-	-	140
	3 991	82 246	500	86 737

	12 697	75 241	137	88 075
Pārējās īstermiĦa saistības	106	-	-	106
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	42	79	121
Pārējās saistības, t.sk.	106	42	79	227
AizĦēmumi	1 788	-	-	1 788
Parādi piegādātājiem	10 803	75 199	58	86 060
	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Finansiālo saistību termiĦanalīze 31.12.2008. (LVL'000):

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Likviditātes risks (turpinājums)

Finansiālo saistību termiĦanalīze 31.12.2008. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	15 371	106 998	83	122 452
AizĦēmumi	2 544	-	-	2 544
Pārējās saistības, t.sk.	151	60	112	323
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	60	112	172
Pārējās īstermiĦa saistības	151	-	-	151
	18 066	107 058	195	125 319

Tirgus risks

Procentu likmju risks

Sabiedrība ir pakĜauta naudas plūsmas procentu likmju riskam, jo tās aizĦēmums ir ar mainīgu procentu likmi (10. pielikums). AizĦēmums tika atmaksāts 2009.gada 14.janvārī, tāpēc nav ietekme uz peĜĦu pēc nodokĜiem. Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tā nav pakĜauta patiesas vērtības procentu likmju riskam.

Ārvalstu valūtu svārstības risks

Ārvalstu valūtas risks ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Sabiedrība nav tieši pakĜauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēėināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēėini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005. gada 1. janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiĦas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekĜu daĜu attiecīgās valūtas depozītos.

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2009.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	116	29 304	1	5 494
Finanšu saistības	-	(84 047)	-	(1 879)
Atvērtā bilances pozīcija oriăinālajā
valūtā	116	(54 742)	1	3 615
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	57	(38 473)	1	62
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	81	(54 742)	1	88

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2008.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	476	1 224	25	55
Finanšu saistības	-	(121 545)	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriăinālajā
valūtā	476	(120 320)	25	55
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	236	(84 562)	18	4
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	335	(120 320)	25	6

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

Valūtas svārstību jūtīguma analīze

Valūtas kursa svārstības ir pieĦemtas, nosakot iespējamās nākotnes kursa svārstības, pamatojoties uz iepriekšējā gada USD valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 10 % (2008: 14%) robežās un citu valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 1 % (2008: 1%) robežās (atskaitot nodokĜu efektu).

2009. gada 31. decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu +10% (USD) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu -10% (USD) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu +10% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu -10% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	18 415	157	(157)	26 202	223	(223)
	USD	26	2	(2)	37	3	(3)
	Citas	4	-	-	6	-	-
Debitori	EUR	2 180	19	(19)	3 102	27	(27)
	USD	32	3	(3)	46	-	-
	RUB	89	8	(8)	127	11	(11)
		20 746	189	(189)	29 520	264	(264)
Pasīvs
Kreditori	EUR	59 068	502	(502)	84 047	714	(714)
	RUB	31	3	(3)	44	4	(4)
		59 099	505	(505)	84 091	718	(718)
Neto ietekme		(38 353)	(316)	316	(54 571)	(454)	454

2008. gada 31. decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu +14% (USD) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu -14% (USD) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu +14% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peĜĦu -14% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	537	4	(4)	764	6	(6)
	USD	234	28	(28)	333	40	(40)
	Citas	4	1	(1)	6	-	-
Debitori	EUR	324	3	(3)	461	3	(3)
	USD	1	-	-	1	-	-
	GBP	18	3	(3)	26	3	(3)
		1 118	39	(39)	1 591	52	(52)
Pasīvs
Kreditori	EUR	83 634	711	(711)	119 001	1 012	(1 012)
AizĦēmumi	EUR	1 788	15	(15)	2 544	22	(22)
		85 422	726	(726)	121 545	1 034	(1 034)
Neto ietekme		(84 304)	(687)	687	(119 954)	(982)	982

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.3. Kapitāla riska vadība

Sabiedrības mērėi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizĦemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēėināts kā Sabiedrības kopējo saistību, atskaitot naudu un naudas ekvivalentus, attiecība pret tās kopējo kapitālu. Saistības iekĜauj visas ilgtermiĦa un īstermiĦa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekĜauj visas Sabiedrības saistības un pašu kapitālu. Šis rādītājs tiek pielietots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī tās maksātspēju. Sabiedrības stratēăija ir nodrošināt, ka minētā attiecība nav mazāka par 8 %, bet nav lielāka par 50 %.

1. un 2008. gadā aizĦemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Kopējās saistības	132 434	163 893	188 437	233 199
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(35 810)	(6 446)	(50 953)	(9 172)
Neto kopējās saistības	96 624	157 447	137 484	224 027
Kopā saistības un pašu kapitāls	461 494	488 848	656 647	695 568
AizĦemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	20,94%	32,21 %	20,94%	32,21 %

AizĦemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu 2009. gadā samazinājums, galvenokārt, saistīts ar dabasgāzes iepirkuma cenas ievērojamu samazinājumu, kā rezultātā parāds dabasgāzes piegādātājiem 2009. gada 31. decembrī kopējās saistībās ir ievērojami mazāks.

29.4. Patiesā vērtība

Sabiedrības finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība būtiski neatšėiras no to patiesās vērtības, jo pamatā visi finanšu aktīvi un saistības ir īstermiĦa un tādēĜ diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS

Sabiedrība plāno nākošajā pārskata gadā veikt šādus kapitālieguldījumus pamatlīdzekĜos un nemateriālajos ieguldījumos:

	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Noslēgtie, bet vēl nepabeigtie līgumi	1 442	2 911	2 052	4 142
Apstiprinātie, bet nenoslēgtie līgumi	17 325	21 109	24 651	30 035
	18 767	24 020	26 703	34 177

31 NODOKěU IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

NodokĜu institūcijas var jebkurā brīdī veikt grāmatvedības uzskaites revīziju trīs gadu laikā pēc taksācijas gada un uzrēėināt papildus nodokĜa saistības un soda naudas. Sabiedrības vadībai nav zināmi apstākĜi, kas varētu radīt iespējamas būtiskas saistības nākotnē.

32 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2009. gada 31. decembrī.