Ditton pievadkezu rupnica

Quarterly Report • Apr 29, 2011

AS "DITTON PIEVADĖĒŽU RŪPNĪCA"

Reă. Nr. 40003030187 Višėu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija

2010. GADA PĀRSKATS (01.01.2010. – 31.12.2010.)

Daugavpilī 2011

SATURS

LAPA

ZiĦas par Sabiedrību ……………………………………………………….	3-5
Informācija par Valdes un Padomes locekĜiem ……………………………	6
Vadības ziĦojums …………………………………………………………	7-9
PaziĦojums par korporatīvo pārvaldību …………………………………….	10
Padomes ziĦojums ………………………………………………………….	11-12
Neatkarīgu revidentu ziĦojums …………………………………………	13-14
Finanšu pārskats:
PeĜĦas vai zaudējumu aprēėins ……………………………………	15
Bilance ………………………………………………………………	16-17
Naudas plūsmas pārskats ……………………………………………	18-19
Pašu kapitāla izmaiĦu pārskats ………………………………………	20-21
Finanšu pārskata pielikums………………………………………	22-38

ZIĥAS PAR SABIEDRĪBU

Ditton pievadėēžu rūpnīca
Akciju sabiedrība
40003030187
Rīga, 03.10.1991
Rīga, 29.08.2003
Višėu iela 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija
Višėu iela 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija
7 400 000 LVL
7 400 000
1 LVL
Valentīna Krivoguzova, p.k.191257-10218
01.01.2010 – 31.12.2010
01.01.2009 – 31.12.2009
SIA "DELOITTE AUDITS Latvia" Reă. Nr. LV40003606960 Licence Nr. 43 Grēdu iela 4a, Rīga, LV-1019
Jelena Mihejenkova Zvērināta revidente

Atbildīgās personas par pārskata sastādīšanu:

Sertifikāts Nr. 166

Boriss Matvejevs, tālr. 65402333, e-mail: dpr@dpr.lv NataĜja Redzoba, tālr. 65402333, e-mail: dpr@dpr.lv

INFORMĀCIJA PAR AKCIJĀM UN AKCIONĀRIEM

AKCIJU CENAS DINAMIKA

Sabiedrības pamatkapitāls sastāda 7 400 000 LVL, kas sadalās 7 400 000 publiskajās uzrādītāja akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 lats un katra akcija dod tiesības uz vienu balsi.

AKCIONĀRI, KURIEM PIEDER VIRS 5% AKCIJU NO VISA SABIEDRĪBAS KAPITĀLA*

Vārds, uzvārds vai nosaukums	Akciju
	skaits, %
Vladislavs Drīksne	20,39
Eduards Zavadskis	20,00
MAX Invest Holding SIA	13,16
Maleks S SIA	9,65
Pāvels Samuilovs	9,46

* Piezīme: Informācija sniegta, pamatojoties uz 20.05.2010 AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" sapulcei sagatavoto akcionāru sarakstu, Ħemot vērā Sabiedrībai iesniegtos akcionāru paziĦojums par līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu.

SaskaĦā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.¹ pantu "Gada pārskatā papildus iekĜaujamā informācija" pārējā daĜā (1.daĜas 2), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11) apakšpunkti) Valdes rīcībā papildus informācijas nav.

VĒSTURISKĀ IZZIĥA PAR SABIEDRĪBU

Akciju sabiedrība "Daugavpils pievadėēžu rūpnīca" tika izveidota Valsts Daugavpils pievadėēžu rūpnīcas privatizācijas rezultātā saskaĦā ar Ministru Kabineta 1994.gada 9.augusta rīkojumu Nr.375-r un ar Valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aăentūra" Valdes 1995.gada 2.marta lēmumu (protokols Nr.25), pārveidojot Valsts uzĦēmumu par akciju sabiedrību.

Sabiedrība ieguva publiskās akciju sabiedrības statūtu pēc reăistrācijas UzĦēmumu reăistrā 1995.gada 30.augustā Nr.000303018.

08.01.2002. AS "Daugavpils pievadėēžu rūpnīca" nosaukums mainīts uz AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" ar reăistrācijas numuru 40003030187.

29.08.2003. AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" tika reăistrēta Komercreăistrā (vienotais reăistrācijas numurs 40003030187).

Sabiedrība ir Valsts pievadėēžu rūpnīcas tiesību un saistību pārĦēmēja saskaĦā ar Privatizācijas noteikumiem un darbojas uz Statūtu pamata.

Sabiedrības darbības veidi ir:

• visu veidu pievadėēžu ražošana;
• pārējo plastmasas izstrādājumu ražošana;
• metāla konstrukciju un konstrukciju sastāvdaĜu ražošana;
• būvniecībā izmantojamo metāla izstrādājumu ražošana;
• metāla kalšana, presēšana, štancēšana un velmēšana;
• metālu apstrāde un virsmas pārklāšana;
• vispārīgā mehāniskā metālapstrāde;
• darbarīku ražošana;
• sastiprinātāju, vītĦotu izstrādājumu, ėēžu un atsperu ražošana;
• citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana;
• gultĦu, zobratu, pārnesumu un piedziĦas elementu ražošana;
• pārējo citur neklasificētu vispārīgas lietošanas mašīnu ražošana;
• darbgaldu ražošana;
• motociklu, velosipēdu, ratiĦu ražošana;
• pārējo citur neklasificēto transportlīdzekĜu ražošana;
• automobiĜu pārdošana;
• automobiĜu detaĜu un piederumu pārdošana;
• motociklu un to detaĜu un piederumu pārdošana, tehniskā apkope un remonts;
• darbgaldu vairumtirdzniecība;
• pārējo rūpniecībā, tirdzniecībā un navigācijā izmantojamo mašīnu vairumtirdzniecība;
• lauksaimniecības mašīnu, piederumu un ierīču vairumtirdzniecība, ieskaitot traktorus;
• pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos;
• kravu transports ar automobiĜiem;
• kravu iekraušana un izkraušana: noliktavu saimniecība;
• operācijas ar savu nekustamo īpašumu;
• sava nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana;
• automobiĜu iznomāšana;
• pārējo sauszemes transportlīdzekĜu iznomāšana;
• lauksaimniecības mašīnu un iekārtu iznomāšana;
• celtniecības mašīnu un iekārtu iznomāšana;
• citur neklasificētu mašīnu un iekārtu iznomāšana;
• citur neklasificētu individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana;
• konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana;
• datu apstrāde.

INFORMĀCIJA PAR VALDES UN PADOMES LOCEKěIEM

VALDE

Valdes priekšsēdētājs

Pjotrs Dorofejevs, ievēlēts 22.06.2010. (Valdes loceklis no 07.01.2004.) Eduards Zavadskis, no 29.08.2003. līdz 22.06.2010.

Valdes locekĜi

NataĜja Redzoba, ievēlēta 29.08.2003. JevgeĦijs Sokolovskis, ievēlēts 22.06.2010.

Informācija par Valdes locekĜiem piederošajām akcijām

Valdes locekĜi Īpašumā esošās akcijas*

	Skaits	%
Pjotrs Dorofejevs	nav	nav
Eduards Zavadskis (līdz 22.06.2010.)	1 480 000	20,00
NataĜja Redzoba	1 900	0,03
JevgeĦijs Sokolovskis	nav	nav

PADOME UZ 31.12.2010.

Padomes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs, ievēlēts 14.08.2009. Padomes priekšsēdētāja vietnieki Georgijs Sorokins, ievēlēts 14.08.2009. Inga Goldberga, ievēlēta 14.08.2009. Padomes locekĜi Anželina Titkova, ievēlēta 14.08.2009. Timo Sas, ievēlēts 16.10.2009.

PADOME UZ 31.12.2009.

Padomes priekšsēdētājs
Boriss Matvejevs, ievēlēts 14.08.2009.
Padomes priekšsēdētāja vietnieki
Georgijs Sorokins, ievēlēts 14.08.2009.
Inga Goldberga, ievēlēta 14.08.2009.
Padomes locekĜi
Anželina Titkova, ievēlēta 14.08.2009.
Timo Sas, ievēlēts 16.10.2009.
Jevgenijs Glinkins, līdz 14.08.2009.
Pāvels Samuilovs, līdz 14.08.2009.
JevgeĦijs Sokolovskis, līdz 16.10.2009.

Informācija par Padomes locekĜiem piederošajām akcijām

Padomes locekĜi	Īpašumā esošās akcijas*
	Skaits	%
Boriss Matvejevs	nav	nav
Georgijs Sorokins	5 678	0,08
Inga Goldberga	nav	nav
Anželina Titkova	nav	nav
Timo Sas	nav	nav

Informācija par Valdes un Padomes locekĜu profesionālo pieredzi atrodama AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" mājas lapā internetā: http://www.dpr.lv/web_ru/for-akcioner.htm

^* uz 31.12.2010.

VADĪBAS ZIĥOJUMS

Sabiedrības darbības rezultāti 2010. gadā

Sabiedrības neto apgrozījums 2010. gadā attiecībā pret prognozi 6 000 tūkst. LVL (8 537 tūkst. EUR) faktiski tika izpildīts 6 838 tūkst. LVL (9 729 tūkst. EUR) apmērā, palielinājums 838 tūkst. LVL (1 192 tūkst. EUR) vai par 14%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līmeni neto apgrozījums pārskata gadā ir lielāks par 1 932 tūkst. LVL (2 748 tūkst. EUR) vai par 39%.

PeĜĦa 2010. gadā pirms nodokĜiem sastādīja 364 tūkst. LVL (518 tūkst. EUR), kas ir par 247 tūkst. LVL (351 tūkst. EUR) vairāk par prognozi. PeĜĦa pēc nodokĜiem sastāda 380 tūkst. LVL (541 tūkst. EUR).

Preču produkcija izlaista 5 613 tūkst. LVL (7 987 tūkst. EUR) apmērā. 2010. gada rezultāts ir augstāks par iepriekšējā gada rezultātu par 1 300 tūkst.LVL (1 850 tūkst. EUR) vai par 30%.

Šobrīd uz Austrumu un Rietumu tirgiem Sabiedrība eksportē 99% savas pamatprodukcijas, tai skaitā, 68% uz Austrumiem un 31% uz Rietumiem; Latvijā tiek realizēts 1% produkcijas.

Vidējais Sabiedības darbinieku skaits 2010. gadā sastādīja 386 cilvēki.

Vidējā bruto darba alga 2010. gadā sastādīja 281 LVL (399 EUR), kas ir par 54 LVL (77 EUR) vairāk nekā 2009. gadā.

AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" finansiālā stāvokĜa pamatrādītāju analīze

Sabiedrības pašu kapitāla rentabilitāte (kapitāla izmantošanas koeficients) 2010. gadā ir 4,54% (2009: -13,06%).

Sabiedrības fondu rentabilitātes koeficients 2010. gadā ir 4,44% (2009: -28,60%) un tas parāda pamatlīdzekĜu un citu neapgrozāmo aktīvu izmantošanas efektivitāti.

Pārdošanas rentabilitāte – komerciālā marža rāda, ka 2010. gadā uz realizējamās produkcijas vienību pienākas 5,56% iegūtās peĜĦas (2009: -21,26%).

IlgtermiĦa ieguldījumu apgrozāmības koeficients ir pieĜaujams ≥ 1. Sabiedrībai 2010. gadā tas bija 0,80 (2009: 1,35).

Krājumu apgrozāmības rādītājs Ĝauj novērtēt optimālo krājumu apmēru. 2010. gadā krājumu aprites ātrums bija 3,69 reizes, 2009.gadā 1,71 reizes.

Ekonomiskā rentabilitāte Ĝauj noteikt, ka 3,42% no iegūtās peĜĦas pienākas uz Sabiedrības aktīvu vienību.

Komerciālā rentabilitāte rāda, ka līdz nodokĜu atskaitījumiem sabiedrība ieguva 5,32% peĜĦas uz neto apgrozījuma vienību un attiecīgi 5,56% pēc nodokĜu aprēėināšanas.

Absolūtā likviditāte (reizes) 31.12.2010. sastādīja 0,09, 31.12.2009. sastādīja 0,06. Tās līmenis norāda, kāda daĜa īstermiĦa saistību var tikt dzēstas no esošās skaidrās naudas.

Tekošās likviditātes koeficienta lielums 2010. gada sākumā sastādīja 2,59, bet uz 31.12.2010. – 1,72, t.i. koeficients pazeminājās (norma 3-2).

Ātrās likviditātes koeficients 2010. gada sākumā sastādīja 1,82, bet gada beigās – 1,00 (norma 0,7 – 1).

Saistību īpatsvars bilancē pārskata gada sākumā bija 0,26, bet gada beigās 0,27.

2010. gada valūtas risku ietekmes analīze

Neskatoties uz to, ka 99% no Sabiedrības pamatrealizācijas apjoma aiziet ārpus Latvijas, valūtu kursu starpības kopsumma sastādīja pavisam nelielu ietekmi peĜĦas veidā. Ja skatīties pārskata gada naudas līdzekĜu ieĦēmumu griezumā, tad daĜa, kas pienākas uz ieĦēmumiem LVL, sastāda 22%, EUR – 54%, USD – 10% un RUR – 14%. Savukārt, apmaksa par izejvielām un materiāliem arī tika veikta ārzemju valūtā (EUR, USD, RUR).

Būtiski notikumi. Tirgus tendences un sabiedrības attīstība. Riski.

Sabiedrības darbība 2010. gadā dod pamatu runāt par to, ka situācija tirgū, kur tiek pārstāvēta Sabiedrības produkcija, ir stabilizējusies un ir iezīmējušās zināmas pieauguma tendences. Par to liecina ekonomiskā situācija to valstu tirgos, kur ir pārstāvēta Sabiedrības produkcija, tā arī pasūtījumu apjomu palielināšanās no lielāko Rietumu tirgū pārstāvēto partneru puses (IWIS, KTS). Situācijas uzlabošanos Austrumu tirgū sekmēja no 01.03.2010. Krievijas Federācijas (KF) valdības pieĦemtā automobiĜu ražotāju atbalsta programma, kas bez šaubām palielinās produkcijas piegādi uz autorūpnīcu konveijeriem. Šobrīd KF sabiedrībā tiek spriests par šīs programmas otro posmu vai tās pagarināšanu. Šajos apstākĜos Austrumu tirgus (KF, NVS) attīstība un saglabāšana Sabiedrībai nozīmē svarīgus mērėus un intereses.

Tomēr, Sabiedrības Valde atzīmē, ka iezīmējušās pieauguma tendences var negatīvi ietekmēt metālprodukcijas cenu pieaugums, kas tirgū iesākās no 2010. gada otrā ceturkšĦa.

Kaut gan 2010. gadam paredzētos Sabiedrības apgrozījuma pieauguma tempus var uzskatīt par izpildītiem, kas radījis zināmu Sabiedrības finansiālās situācijas stabilizāciju, tai pašā laikā daži fakti un tirgus tendences, konkrēti, izejvielu cenu pieaugums, var liecināt par krīzes parādību "otrā viĜĦa" iespējamību.

ĥemot vērā augstākminēto un dažādus Sabiedrības produkcijas tirgus iespējamās attīstības "scenārijus", Valde ar Padomes piekrišanu pieĦēma lēmumu par būtiskiem ieguldījumiem "nākamo periodu tirgū". Tai pašā laikā Valde un Padome uzskata, ka galīgo lēmumu par šiem ieguldījumiem jāpieĦem ieguldītājiem (akcionāriem) pilnsapulcē līdz ar gada pārskata apstiprināšanu, un neatkarīgi no tā, ka ieguldījumu projekts atspoguĜots 2010. gada 12 mēnešu pārskatā, lēmums par tiem būs spēkā tikai ar ieguldītāju (akcionāru) lēmuma pieĦemšanas brīdi. Par ieguldītāju (akcionāru) pieĦemto lēmumu papildus tiks ziĦots ORICGS un NASDAQ OMX Riga informācijas izplatīšanas sistēmās.

Neraugoties uz to, izvērtējot situāciju Sabiedrībā un tajā veicamos pasākumus Sabiedrības darbības nodrošināšanai krīzes un pēckrīzes periodā, nepieciešams Ħemt vērā, ka esot iekĜautai pasaules un Eiropas ekonomikā, Sabiedrība nevar saglabāties kā tādā "uzplaukuma" oāzē un tādā pat mērā izjūt visus pasaules krīzes faktorus, atkārtojot vispārējā krituma līmeni. Šo apstākli Valde jau atzīmēja agrāk, un tas ir pilnībā spēkā esošs. Tāpēc, veicot Sabiedrības attīstības tendenču un risku analīzi, sabiedrība ir spiesta pilnībā atkārtot tos pašus aspektus, kas minēti iepriekšējos pārskatos. Tai pašā laikā Valde saskata pozitīvu tendenču pieaugumu tirgū.

Pastāvošajos apstākĜos Sabiedrība turpina darboties ekonomijas režīmā, izmantojot iekšējās rezerves un reorganizējot ražošanas procesus atbilstoši esošajiem pieprasījuma, ražošanas un izmaksu apjomiem, ieskaitot personālsastāva optimizāciju atbilstoši ražošanas apjomiem un tā faktiskajai nodarbinātībai.

Valde uzskata par savu galveno uzdevumu šajā periodā turpināt darbu saistībā ar pasaules krīzes risku mazināšanu, sabiedrības ar zīmolu, tehnoloăijām, personālu, tradicionālajiem partneriem un tirgu saglabāšanu ar turpmāku attīstību pēc krīzes pārvarēšanas kopā ar visu pasaules un Latvijas ekonomiku, vienlaicīgi izmantojot visus esošos labvēlīgos apstākĜus uzĦēmuma iespēju attīstībai un tā tirgus paplašināšanai.

Kopumā šie apstākĜi un tirgus atdzīvošanās radīja pozitīvus rezultātus Sabiedrības darbībā 2010.gadā, kura noslēdza gadu ar peĜĦu.

Par peĜĦu un zaudējumiem

ĥemot vērā pasaules ekonomisko krīzi un faktiskos Sabiedrības darbības rādītājus, Valde plāno no 2010. gada peĜĦas segt daĜēji 2009. gada zaudējumus. Pēc situācijas stabilizēšanās tiks atjaunota iepriekšējos gados izstrādātā peĜĦas sadales politika.

PAZIĥOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU

Pēc Valdes domām, saskaĦā ar tās rīcībā esošo informāciju gada pārskats ir sagatavots atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem, Sabiedrības naudas plūsmu un kapitālu. Visos būtiskajos aspektos ir ievēroti Latvijas Republikas grāmatvedības standarti un Latvijas likumdošanas prasības.

Vadība apliecina, ka nav notikuši svarīgi notikumi pēc pārskata gada beigām, kuriem būtu būtiska ietekme uz Sabiedrības 2010. gada pārskata finanšu rezultātiem.

Vadības ziĦojumā ir ietverta patiesa informācija.

AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Pjotrs Dorofejevs 2011. gada 29. aprilī

PAZIĥOJUMS PAR KORPORATĪVO PĀRVALDĪBU

Organizējot Sabiedrības korporatīvo pārvaldību, Valde un Padome vadās pēc Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem, ko apstiprinājusi AS "NASDAQ OMX Riga" 2008. gadā un kas ir spēkā no 2009. gada 1. janvāra. Ar informāciju par augstākminēto principu piemērošanu, kas attiecas uz akcionāru kompetenci, akcionāri tiek iepazīstināti ikgadējā kārtējā akcionāru pilnsapulcē, apstiprinot gada pārskatu. Akcionāriem ir iespēja iepazīties ar informāciju, kas iekĜauta Korporatīvās pārvaldības principos un ieteikumos NASDAQ OMX Riga mājas lapā http://www.nasdaqomxbaltic.com/files/riga/corp_gov_feb2009.pdf vai iesniedzot Sabiedrībai attiecīgu rakstisku pieprasījumu.

Informācija par Korporatīvās pārvaldības principu piemērošanas kārtību un procedūrām, par ierobežojumiem, izĦēmumiem un to piemērošanas praksi 2010.gadā izklāstīta šī paziĦojuma pielikumā. Akcionāri var iepazīties ar Pielikumā iekĜauto informāciju, kas noformēta kā gada pārskata pielikums, NASDAQ OMX Riga mājas lapā, attiecīgā Sabiedrības sadaĜā, ORICGS sistēmā un Sabiedrības mājas lapā internetā.

Iekšējās kontroles sistēma organizēta saskaĦā ar Korporatīvās pārvaldības principiem, ieskaitot revīzijas komitejas institūciju. Revīzijas komitejas ziĦojums, kas skar risku kontroles un pārvaldības procedūras 2010. gada pārskata sastādīšanas gaitā, tiek sniegts kārtējai akcionāru pilnsapulcei un pievienots tās materiāliem.

Faktiski Sabiedrībā izveidota daudzpakāpju gada pārskata sagatavošanas, kontroles un risku pārvaldības sistēma.

1.pakāpe: gada pārskata sagatavošana un iekšējā kontrole sabiedrības struktūrvienībās;

2.pakāpe: gada pārskatu pārbauda un apstiprina sabiedrības Valde;

3.pakāpe: gada pārskatu revidē neatkarīgs zvērināts revidents Gada pārskatu likumā, likumā "Par grāmatvedību", Komerclikumā noteiktajā kārtībā;

4.pakāpe: revīzijas komiteja izpēta un sniedz ziĦojumu par gada pārskata kvalitāti un revidenta neatkarību;

5.pakāpe: sabiedrības Padome veic gada pārskata izpēti un sniedz ziĦojumu par Valdes un sabiedrību darbību kopumā, kas atspoguĜota šajā pārskatā;

6.pakāpe: gada pārskats tiek apstiprināts sabiedrības akcionāru pilnsapulcē.

Skaidri redzams, ka 3., 4. un 5. pakāpē norādīto institūciju darbība ir no Sabiedrības neatkarīga un nodrošina gada pārskata precizitāti un neatkarību.

Akcionāru lēmuma neatkarība tiek nodrošināta saskaĦā ar Komerclikuma normām (273.- 286. panti) un Korporatīvās pārvaldības principiem.

AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Pjotrs Dorofejevs 2011. gada 29. aprīlī

PADOMES PAZIĥOJUMS 2010. gada pārskatam

Izdots saskaĦā ar Komerclikumu un Sabiedrības Statūtiem, apstiprināts ar 15.04.2011. AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" Padomes lēmumu, protokols Nr.147

AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" Padome paziĦo, ka Sabiedrības Valdes ziĦojums kārtējai akcionāru pilnsapulcei un iesniegtais 2010. gada pārskats patiesi atspoguĜo Sabiedrības komercdarbības rezultātus un finansiālo stāvokli.

Valde pārskata periodā vadīja ražošanas - saimniecisko darbību un pārstāvēja Sabiedrību saskaĦā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, Sabiedrības Statūtiem, akcionāru pilnsapulces lēmumiem un Padomes ieteikumiem.

No akcionāru, kā arī Padomes locekĜu puses pretenzijas pret Valdi un atsevišėiem tās locekĜiem netika izteiktas un iesniegtas, Valdes darbību globālās krīzes apstākĜos Padome vērtē kā pozitīvu. Sabiedrība 2010.gadu noslēdza ar peĜĦu, kura atbilst reālajam lietu stāvoklim pasaules tirgos pasaules ekonomiskās krīzes pakāpeniskas pārvarēšanas apstākĜos.

Sabiedrības Padome pārstāvēja akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārskata periodā Sabiedrības Statūtos un Latvijas Republikas likumos noteiktajos ietvaros uzraudzīja Valdes darbību.

Kopumā pārskata periodā notika deviĦas Padomes sēdes. Četrās Padomes un Valdes kopīgajās sēdēs tika izskatīti un apstiprināti Sabiedrības starpperiodu finanšu pārskati par 2009. gada 12 mēnešiem un 2010. gada 3, 6 un 9 mēnešiem.

Padomes sēdēs arī tika izskatīti sekojoši jautājumi un pieĦemti lēmumi šajos jautājumos:

• kārtējās akcionāru pilnsapulces sasaukšana un lēmumu projektu apstiprināšana;

• budžeta prognozes apstiprināšana 2011. gadam;

• citi ar Sabiedrības darbību saistītie un Statūtos un Latvijas Republikas likumos paredzētie jautājumi.

Sabiedrības Padome pievērš akcionāru uzmanību sekojošiem svarīgajiem notikumiem:

1. gadā Padomes ziĦojumā gada pārskatam Padome konstatēja krīzes parādību pieaugšanu 2008. gada 2. pusgadā un prognozēja šīs situācijas attīstību vismaz 2009. un 2010. gados.

Padome prognozēja, ka, neskatoties uz savlaicīgām un efektīvām atbildēm uz krīzes izaicinājumiem, 2009. un 2010. gados Sabiedrība var nostrādāt bez peĜĦas, saglabājot Sabiedrību, zīmolu un partnerus.

Kā minēts prognozēs, tas Ĝauj saglabāt Sabiedrību pieaugošās krīzes apstākĜos, stabilizēt darbu vispasaules ekonomiskā krituma un recesijas laikā un palielināt ražošanas apjomus līdz ar pasaules ekonomikas atdzīvošanos un izeju no krīzes.

Faktiskā Sabiedrības attīstība un ekonomiskā efektivitāte tirgū izrādījās pozitīvāka, tā apsteidza iepriekš izteiktās Padomes prognozes par pārdošanas apjomu pieauguma tempiem. To viennozīmīgi iespējams novērtēt kā pozitīvu faktoru, tomēr perspektīvā tirgus pieauguma tempi var arī nebūt tik pozitīvi un veiksmīgi kā 2010. gadā (attiecībā pret iepriekšējo 2009. gadu). Zinātnieki-ekonomisti nav vēl novērsušies arī no jautājuma par pasaules ekonomiskās krīzes "otrā viĜĦa" iespējamību. Tāpēc vispārējā Padomes prognoze Sabiedrības attīstībai ir mēreni pozitīva.

Šajos apstākĜos Padome uzskata par nepieciešamu ieteikt Valdei, kā arī aicina akcionārus atteikties no 2010. gadā gūtās peĜĦas sadalīšanas, novirzot to Sabiedrības 2009. gada zaudējumu segšanai, kā arī atteikties no 2011. gada peĜĦas, ja tāda tiks gūta, sadalīšanas, novirzot to sabiedrības attīstībai.

Vienlaicīgi Padome atzīmē, ka Valde un Sabiedrība plāno ieguldījumus Sabiedrības nākotnē un attīstībā, kas tiek realizēts (vai plānots) kā tiesību uz tirgu un jaunu produkciju apgūšana un nostiprināšana, ieguldījumi enerăijas taupīšanā un jaunās tehnoloăijās. Viens no tādiem projektiem ir sadarbība ar SIA "Ditton Chain", kurš Ĝaus virzīt tirgū jaunus un uzlabotus produkcijas veidus. Par visiem sadarbības aspektiem un projektiem, kuri ir saĦēmuši atbalstu vai tiek realizēti, Sabiedrība savlaicīgi informēja ieguldītājus un iespējamos investorus saskaĦā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma un AS "NASDAQ OMX Riga" principiem.

Padomes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs 2011. gada 29. aprīlī

13

14

PEěĥAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĖINS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 31.12.2010.

				1 EUR = 0,702804 LVL
	Pie likums	2010	2010	2009 LVL	2009 EUR
		LVL	EUR
Neto apgrozījums	1	6 837 694	9 729 162	4 906 257	6 980 975
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	2	-6 216 710	-8 845 581	-4 484 048	-6 380 226
Bruto peĜĦa		620 984	883 581	422 209	600 749
Pārdošanas izmaksas	3	-255 849	-364 040	-680 561	-968 350
Administrācijas izmaksas	4	-753 749	-1 072 488	-690 162	-982 012
Pārējie saimnieciskās darbības ieĦēmumi	5	879 442	1 251 334	22 967	32 679
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi	6	-89 174	-126 884	-97 730	-139 057
Pārējie procentu ieĦēmumi un tamlīdzīgi ieĦēmumi	7	49 651	70 647	53 975	76 799
Procentu maksājumi un tamlīdzīgās izmaksas	8	-87 428	-124 399	-85 200	-121 229
PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem		363 877	517 751	-1 054 502	-1 500 421
Atliktais nodoklis	9	56 181	79 938	56 114	79 843
Pārējie nodokĜi	10	-40 158	-57 140	-44 743	-63 664
Pārskata gada peĜĦa / (zaudējumi)		379 900	540 549	-1 043 131	-1 484 242
Koeficients "PeĜĦa uz akciju"		0,051	0,073	-0,141	-0,200

Pielikumi no 22. līdz 38. lappusei ir šī finanšu pārskata neatĦemama sastāvdaĜa.

1. gada 29. aprilī finanšu pārskatu Sabiedrības vārdā parakstīja:

Pjotrs Dorofejevs ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)

BILANCE UZ 31.12.2010.

			1 EUR = 0,702804 LVL
AKTĪVS	Pielikums	2010 LVL	2010 EUR	2009 LVL	2009 EUR
1. IlgtermiĦa ieguldījumi
I. Nemateriālie ieguldījumi
Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un		8	11	95	135
tamlīdzīgas tiesības
Citi nemateriālie ieguldījumi		5 586 589	7 949 000	-	-
Nemateriālie ieguldījumi kopā	11	5 586 597	7 949 011	95	135
II. PamatlīdzekĜi
Zemes gabali, ēkas un būves		2 369 111	3 370 941	3 101 961	4 413 693
Iekārtas un mašīnas		12 540	17 843	14 080	20 034
Pārējie pamatlīdzekĜi un inventārs		105 311	149 844	1 150	1 636
PamatlīdzekĜu izveidošana un nepabeigto celtniecības
objektu izmaksas		7 261	10 332	7 261	10 332
PamatlīdzekĜi kopā	12	2 494 223	3 548 960	3 124 452	4 445 695
III. IlgtermiĦa finanšu ieguldījumi
Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā		47 200	67 160	47 200	67 159
IlgtermiĦa aizdevumi		333 518	474 554	446 489	635 296
Atliktā nodokĜa aktīvs	9	85 048	121 012	28 867	41 074
IlgtermiĦa finanšu ieguldījumi kopā	13	465 766	662 726	522 556	743 529
1. IlgtermiĦa ieguldījumi kopā		8 546 586	12 160 697	3 647 103	5 189 359
2. Apgrozāmie līdzekĜi
I. Krājumi
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli		679 921	967 441	951 407	1 353 730
Nepabeigtie ražojumi		257 381	366 220	276 308	393 151
Gatavie ražojumi un preces pārdošanai	14	250 280	356 116	817 168	1 162 727
Avansa maksājumi par precēm		68 272	97 142	70 345	100 092
Krājumi kopā		1 255 854	1 786 919	2 115 228	3 009 700
II. Debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi	15	947 090	1 347 588	4 488 066	6 385 942
Citi debitori	16	622 927	886 344	316 632	450 526
Nākamo periodu izmaksas		-	-	367	523
Debitori kopā		1 570 017	2 233 932	4 805 065	6 836 991
IV. Nauda un naudas ekvivalenti	17	154 436	219 743	153 420	218 297
2. Apgrozāmie līdzekĜi kopā		2 980 307	4 240 594	7 073 713	10 064 988
AKTĪVU KOPSUMMA		11 526 893	16 401 291	10 720 816	15 254 348

BILANCE UZ 31.12.2010.

				1 EUR = 0,702804 LVL
PASĪVS	Pielikums	2010 LVL	2010 EUR	2009 LVL	2009 EUR
1. Pašu kapitāls
Pamatkapitāls	18	7 400 000	10 529 251	7 400 000	10 529 251
Nesadalītā peĜĦa:
a) iepriekšējo gadu nesadalītā peĜĦa		589 152	838 288	1 632 282	2 322 528
b) pārskata gada peĜĦa / (zaudējumi)		379 900	540 549	-1 043 131	-1 484 241
1. Pašu kapitāls kopā		8 369 052	11 908 088	7 989 151	11 367 538
2. IlgtermiĦa kreditori:
AizĦēmumi no kredītiestādēm	19	1 429 422	2 033 885	-	-
2. IlgtermiĦa kreditori kopā		1 429 422	2 033 885	-	-
3. ĪstermiĦa kreditori:
AizĦēmumi no kredītiestādēm	20	160 309	228 099	1 706 474	2 428 094
Citi aizĦēmumi		186 877	265 902	175 000	249 003
No pircējiem saĦemtie avansi		6 199	8 820	81 048	115 321
Parādi piegādātājiem un darbuzĦēmējiem	21	638 812	908 948	203 111	289 001
NodokĜi un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas	22	532 598	757 819	331 291	471 385
Pārējie kreditori	23	107 714	153 263	130 957	186 334
Uzkrātās saistības	24	95 910	136 468	103 784	147 672
3. ĪstermiĦa kreditori kopā		1 728 419	2 459 319	2 731 665	3 886 810
Kreditori kopā		3 157 841	4 493 704	2 731 665	3 886 810
PASĪVU KOPSUMMA		11 526 893	16 401 291	10 720 816	15 254 348

Pielikumi no 22. līdz 38. lappusei ir šī finanšu pārskata neatĦemama sastāvdaĜa.

1. gada 29. aprilī finanšu pārskatu Sabiedrības vārdā parakstīja:

Pjotrs Dorofejevs ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 31.12.2010.

		1 EUR = 0,702804 LVL
		2010 LVL	2010 EUR	2009 LVL	2009 EUR
I. Pamatdarbības naudas plūsma	Pielikums
1. PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem		363 877	517 751	-1 054 502	-1 500 421
Korekcijas:
PamatlīdzekĜu nolietojums	12	764 319	1 087 528	763 888	1 086 915
Nemateriālo ieguldījumu amortizācija	11	87	124	97	138
Uzkrājumi ilgtermiĦa aizdevumiem		-124 750	-177 503	124 750	177 503
IeĦēmumi no pamatlīdzekĜu pārdošanas, neto	5	-1 957	-2 785	-4 815	-6 851
Procentu ienākumi	7	-49 651	-70 647	-53 975	-76 800
Procentu izdevumi	8	87 428	124 398	85 200	121 229
2. PeĜĦa / (zaudējumi) no pārskata gada
saimnieciskās darbības		1 039 353	1 478 866	-139 357	-198 287
Korekcijas apgrozāmos līdzekĜus un īstermiĦa kreditoros:
Debitoros		-1 742 364	-2 479 161	-871 405	-1 239 898
Krājumos		859 374	1 222 779	1 028 279	1 463 109
Kreditoros		603 654	858 923	198 482	282 414
3. Pamatdarbības bruto naudas plūsma		760 017	1 081 407	215 999	307 338
4. Izdevumi nodokĜu maksājumiem (uzĦēmumu
ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis)	25	-182 220	-259 276	-196 087	-279 007
Pamatdarbības neto naudas plūsma		577 797	822 131	19 912	28 331
II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Izsniegtie aizdevumi		-258 197	-367 382	-6 010	-8 551
PamatlīdzekĜu iegāde		-134 089	-190 791	-1 137	-1 618
PamatlīdzekĜu pārdošana		1 957	2 785	19 393	27 593
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma		-390 329	-555 388	12 246	17 424

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 31.12.2010.

(turpinājums)

III. Finansēšanas darbības naudas plūsma	Pielikums
(Atmaksātie) / saĦemtie aizĦēmumi, neto		-104 866	-149 210	123 710	176 023
Samaksātie procenti		-81 586	-116 086	-85 901	-122 226
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma		-186 452	-265 296	37 809	53 797

NAUDAS IEĥĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMS

		2010 LVL	2010 EUR	2009 LVL	2009 EUR
Pamatdarbības neto naudas plūsma		577 797	822 131	19 912	28 331
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma		-390 329	-555 388	12 246	17 424
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma		-186 452	-265 296	37 809	53 797
Naudas un tās ekvivalentu pieaugums		1 016	1 446	69 967	99 554
Naudas un tās ekvivalentu atlikums gada sākumā		153 420	218 297	83 453	118 743
Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	17	154 436	219 743	153 420	218 297

Pielikumi no 22. līdz 38. lappusei ir šī finanšu pārskata neatĦemama sastāvdaĜa.

1. gada 29. aprīlī finanšu pārskatu Sabiedrības vārdā parakstīja:

Pjotrs Dorofejevs ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)

PAŠU KAPITĀLA IZMAIĥU PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 31.12.2010.

(LVL)

	Pamat kapitāls LVL	Pārskata gada nesadalītā peĜĦa/ (zaudējumi) LVL	Iepriekšējo gadu nesadalītā peĜĦa LVL	Pašu kapitāls kopā LVL
Uz 31.12.2008.	7 400 000	134 200	1 498 082	9 032 282
2008. gada peĜĦa pārvietota uz iepriekšējo gadu nesadalīto peĜĦu	-	-134 200	134 200	-
Pārskata gada zaudējumi	-	-1 043 131	-	-1 043 131
Uz 31.12.2009.	7 400 000	-1 043 131	1 632 282	7 989 151
2009. gada zaudējumi pārvietoti uz iepriekšējo gadu nesadalīto peĜĦu	-	1 043 131	-1 043 131	-
Pārskata gada peĜĦa	-	379 900	-	379 900
Uz 31.12.2010.	7 400 000	379 900	589 152	8 369 052

Pielikumi no 22. līdz 38. lappusei ir šī finanšu pārskata neatĦemama sastāvdaĜa.

1. gada 29. aprīlī finanšu pārskatu Sabiedrības vārdā parakstīja:

Pjotrs Dorofejevs ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)

PAŠU KAPITĀLA IZMAIĥU PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 31.12.2010.

(EUR)

1 EUR = 0,702804 LVL

	Pamat kapitāls	Pārskata gada nesadalītā peĜĦa/ (zaudējumi)	Iepriekšējo gadu nesadalītā peĜĦa	Pašu kapitāls kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR
Uz 31.12.2008.	10 529 251	190 949	2 131 579	12 851 779
2008. gada peĜĦa pārvietota uz iepriekšējo gadu nesadalīto peĜĦu	-	-190 949	190 949	-
Pārskata gada zaudējumi	-	-1 484 241	-	-1 484 241
Uz 31.12.2009.	10 529 251	-1 484 241	2 322 528	11 367 538
2009. gada zaudējumi pārvietoti uz iepriekšējo gadu nesadalīto peĜĦu	-	1 484 241	-1 484 241	-
Pārskata gada peĜĦa	-	540 549	-	540 549
Uz 31.12.2010.	10 529 251	540 549	838 288	11 908 088

Pielikumi no 22. līdz 38. lappusei ir šī finanšu pārskata neatĦemama sastāvdaĜa.

1. gada 29. aprīlī finanšu pārskatu Sabiedrības vārdā parakstīja:

Pjotrs Dorofejevs ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMS

Grāmatvedības principi un novērtēšanas metodes

Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes

Gada pārskats sagatavots atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", Gada pārskatu likumam un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Grāmatvedības padomes izdotajiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kuri piemērojami pārskata gadā. PeĜĦas un zaudējumu aprēėins ir sagatavots atbilstoši apgrozījuma izmaksu metodei.

Gada pārskata posteĦi novērtēti atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem:

• a) pieĦemts, ka Sabiedrība darbosies arī turpmāk;
• b) izmantotas tās pašas novērtēšanas metodes, kas tika pielietotas iepriekšējā gadā;
• c) posteĦu novērtēšana veikta ar pienācīgu piesardzību, t.i.:
  • pārskatā iekĜauta tikai līdz bilances sastādīšanas dienai iegūtā peĜĦa;
  • Ħemtas vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā, vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kĜuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un gada pārskata sastādīšanas dienu;
  • aprēėinātas un Ħemtas vērā visas vērtību samazināšanās un nolietojuma summas, neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peĜĦu vai zaudējumiem.
• d) Ħemti vērā ar pārskata gadu saistītie ieĦēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēėina saĦemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas saskaĦotas ar ieĦēmumiem pārskata periodā;
• e) aktīva un pasīva posteĦu sastāvdaĜas novērtētas atsevišėi;
  • pārskata gada sākuma bilance sakrīt ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;
• f) saimnieciskie darījumi atspoguĜoti, Ħemot vērā to ekonomisko saturu un būtību nevis juridisko formu.

Grāmatvedība 2010. gadā kārtota 1993. gada 13. maija apstiprinātajos vienotajos grāmatvedības kontos, detalizējot kontu plānu atbilstoši Sabiedrības saimnieciskās darbības īpatnībām.

Grāmatvedības sintētiskās uzskaites reăistrs ir Galvenā grāmata, kurā ierakstus izdara no saimniecisko operāciju grupēšanas pārskatiem. Analītiskās uzskaites reăistru veidi ir grāmatas, kartiĦas, saraksti u.c.

Pārskata periods ir no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajos finanšu pārskatos atspoguĜotie rādītāji ir izteikti Latvijas nacionālā valūtā - latos (LVL) un Eiro (EUR). Visi monetārie aktīvu un pasīvu posteĦi pārrēėināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā.

	31.12.2010.	31.12.2009.
USD	1 USD = 0,535 LVL	1 USD = 0,489 LVL
EUR	1 EUR = 0,702804 LVL	1 EUR = 0,702804 LVL
RUR	1 RUR = 0,0176 LVL	1 RUR = 0,0164 LVL

Ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultātā gūtā peĜĦa vai zaudējumi ir atspoguĜoti attiecīgā perioda pelĦās un zaudējumu aprēėinā.

IlgtermiĦa posteĦos uzrādītas summas, kuru saĦemšanas, maksāšanas, vai norakstīšanas termiĦi iestājas vēlāk par gadu pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Summas, kas saĦemamas, maksājamas vai norakstāmas gada laikā, uzrādītas īstermiĦa posteĦos.

Nemateriālie ieguldījumi

Nemateriālie ieguldījumi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, kura tiek amortizēta aktīvu lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Amortizācijas periods ir līdz 5 gadiem. Ja kādi notikumi vai apstākĜu maiĦa liecina, ka nemateriālo aktīvu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo nemateriālo aktīvu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Zaudējumi vērtības samazināšanās rezultātā tiek atzīti, ja nemateriālo aktīvu bilances vērtība pārsniedz to atgūstamo summu.

Pamatlīdzekļi

PamatlīdzekĜi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Sākotnējā vērtība iekĜauj sevī iegādes izmaksas, ieskaitot muitas nodokĜus un jebkuras citas tieši saistītas izmaksas, kas rodas, lai pamatlīdzekli sagatavotu darba kārtībā tam paredzētajiem lietošanas mērėiem. Nolietojums tiek aprēėināts šādā aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi:

	% gadā
Ēkas un būves	10
Tehnoloăiskās iekārtas	10-50
Pārējie pamatlīdzekĜi	10-40

Nolietojumu aprēėina, sākot ar nākamo mēnesi pēc pamatlīdzekĜu nodošanas ekspluatācijā vai iesaistīšanas saimnieciskajā darbībā.

Ja kādi notikumi vai apstākĜu maiĦa liecina, ka pamatlīdzekĜu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo pamatlīdzekĜu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Ja eksistē vērtības neatgūstamības pazīmes un ja aktīva bilances vērtība pārsniedz aplēsto atgūstamo summu, aktīvs vai naudu ăenerējošā vienība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai summai. PamatlīdzekĜa atgūstamā summa ir lielākā no neto pārdošanas vērtības un lietošanas vērtības. Nosakot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas to tagadnes vērtībā, izmantojot pirmsnodokĜu diskonta likmi, kas atspoguĜo tagadnes tirgus prognozes attiecībā uz aktīva vērtības izmaiĦām un uz to attiecināmajiem riskiem. Aktīvam, kas pats nerada ievērojamas naudas plūsmas, atgūstamā summa tiek noteikta atbilstoši tam naudas plūsmu ăenerējošajam aktīvam, pie kura tas pieder. Zaudējumi vērtības samazinājuma rezultātā tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā.

PamatlīdzekĜu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc, ja tas tiek atsavināts vai gadījumā, kad no aktīva turpmākās lietošanas nākotnē nav gaidāmi nekādi saimnieciskie labumi. Jebkāda peĜĦa vai zaudējumi, kas radušies pamatlīdzekĜu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā (ko aprēėina kā starpību starp neto ieĦēmumiem no atsavināšanas un pamatlīdzekĜa bilances vērtību), tiek atzīta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tajā periodā, kad notikusi pamatlīdzekĜa atzīšanas pārtraukšana.

Izmaksas, kas saistītas ar nomātā īpašuma kapitāliem uzlabojumiem, tiek kapitalizētas un atspoguĜotas kā pamatlīdzekĜi. Šo aktīvu nolietojums tiek aprēėināts visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi.

Pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzskaitīti un atspoguĜoti bilancē atbilstoši sākotnējai rēėinu summai, atskaitot nedrošiem parādiem izveidotos uzkrājumus. Katrā bilances datumā Sabiedrība novērtē, vai pastāv pazīmes, ka debitors varētu nedzēst savas saistības. Gadījumā, ja paredzamais laika periods no rēėina izrakstīšanas datuma līdz sagaidāmās samaksas datumam ir būtisks, tad uzkrājumi nedrošiem parādiem tiek aplēsti apjomā, kas ir vienāds ar starpību starp aktīva sākotnējo vērtību un gaidāmās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību.

Krājumi

Izejvielu un materiālu un pirkto preču atlikumi ir uzrādīti iegādes pašizmaksā. Iegādes pašizmaksu aprēėina pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu. Krājumu atlikumi bilances datumā novērtēti atbilstoši iegādes pašizmaksai, vai zemākajai tirgus cenai atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Ja krājumu vienības ir bojātas, daĜēji vai pilnīgi novecojušas vai nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas – attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai. Krājumu atlikumu vērtības aprēėināšanai izmantota FIFO metode. Nepabeigtā ražošana tiek uzrādīta pēc tiešo materiālu izmaksu vērtības. Gatavie ražojumi tiek uzrādīti faktiskās ražošanas pašizmaksas vērtībā, kas ietver ražošanas tiešās izmaksas – materiālu un tiešās darba izmaksas, ražošanas pārējās izmaksas – energoresursu, palīgmateriālu, iekārtu un uzturēšanas izmaksas, kā arī nolietojumu un ražošanas vispārējās izmaksas – servisa izmaksas, kas attiecas uz ražošanas procesa nodrošināšanu.

Nauda un naudas ekvivalenti

Naudu un naudas ekvivalentus veido nauda kasē, bankā un īstermiĦa noguldījumi, kuru sākotnējais dzēšanas termiĦš nepārsniedz trīs mēnešus. Naudas plūsmas pārskats sagatavots, pamatdarbības naudas plūsmu nosakot pēc netiešās metodes.

Parādi piegādātajiem

Parādi piegādātajiem tiek uzradīti pēc to nominālvērtības.

Aizdevumi un aizņēmumi

Aizdevumi un aizĦēmumi sākotnēji tiek atspoguĜoti to sākotnējā vērtībā, ko nosaka, aizdevuma vai aizĦēmuma summas patiesajai vērtībai pieskaitot ar aizdevuma izsniegšanu saistītās vai atĦemot ar aizĦēmuma saĦemšanu saistītās izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas aizdevumi un aizĦēmumi tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā. Starpība starp ieĦēmumiem (samazinātiem par ar to gūšanu saistītām izmaksām) un aizdevuma dzēšanas vērtību tiek atspoguĜota peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā aizĦēmuma laikā.

Aizņēmumu izmaksas

AizĦēmumu izmaksas tiek iekĜautas izdevumos periodā, kurā tās ir radušās. Tās tiek atspoguĜotas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā procentu izmaksas.

Iespējamās saistības un aktīvi

Šajos finanšu pārskatos iespējamās saistības nav atzītas. Tās kā saistības tiek atzītas tikai tad, ja iespējamība, ka līdzekĜi tiks izdoti, kĜūst pietiekami pamatota. Iespējamie aktīvi šajos finanšu pārskatos netiek atzīti, bet tiek atspoguĜoti tikai tad, kad iespējamība, ka ar darījumu saistītie ekonomiskie guvumi nonāks līdz Sabiedrībai, ir pietiekami pamatota. Iespējamās saistības un aktīvi atspoguĜoti, ja tie ir būtiskie.

Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā

Sabiedrība ieguldījumu pārējo sabiedrību kapitāla atspoguĜošanai izmanto izmaksu metodi. Izmaksu metode ir ieguldījuma uzskaites metode, saskaĦā ar kuru ieguldījumu grāmato pēc iegādes izmaksām. Ieguldītājs atzīst ienākumus tikai tad, ja ieguldītājs no ieguldījuma saĦēmēja saĦem pēc iegādes datuma radušās uzkrātās peĜĦas sadali. SaĦemot sadali, kas pārsniedz šo peĜĦu, pārsniegumu uzskata par ieguldījuma atgūšanu un grāmato kā ieguldījuma izmaksu samazinājumu. Gadījumos, kad ieguldījumu atgūstamā vērtība ir nozīmīgi samazinājusies tādu apstākĜu ietekmē, kas nav uzskatāmi par pārejošiem, ieguldījuma uzskaites vērtība tiek samazināta līdz atgūstamajai vērtībai.

Noma

PamatlīdzekĜu noma, kad Sabiedrībai tiek nodoti visi riski un atlīdzība, tiek klasificēta kā finanšu noma, kas izriet no īpašumtiesībām uz nomas objektu, tiek atzīti bilancē kā pamatlīdzekĜi par summu, kas, nomu uzsākot, atbilst nomas ietvaros nomātā īpašuma patiesajai vērtībai, vai, ja tā ir mazāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējai vērtībai. Finanšu nomas maksājumi tiek sadalīti starp finanšu izmaksām un saistību samazinājumu, lai katrā periodā nodrošinātu pastāvīgu procentu likmi par saistību atlikumu. Nomas saistības, samazinātas par finanšu izmaksām, tiek iekĜautas saistību sastāvā. Finanšu izmaksas tiek iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā procentu izmaksas.

Finanšu nomā iegādātie pamatlīdzekĜi tiek nolietoti to lietderīgās lietošanas laikā.

Visas pārējās nomas tiek klasificētas kā operatīvās nomas. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi.

Ieņēmumu atzīšana

IeĦēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par iespēju Sabiedrībai gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamatoti noteikt, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un ar pārdošanu saistītās atlaides. IeĦēmumi tiek atzīti pēc uzkrāšanas principa. IeĦēmumi tiek atzīti pārdošanas brīdī, kad īpašumtiesības tiek nodotas pircējam. Procentu ieĦēmumi tiek atzīti atbilstoši attiecīgajam laika periodam pēc uzkrājumu principa.

Izdevumu atzīšana

Izdevumi tiek uzrādīti periodā, uz kuru tie attiecas, neatkarīgi no datuma, kad tiek veikts maksājums.

Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti Sabiedrības akcionāri, Valdes un Padomes locekĜi, viĦu tuvi ăimenes locekĜi un Sabiedrības, kurās minētajām personām ir būtiska ietekme vai kontrole.

Uzkrātās saistības darbinieku atvaļinājumiem

Uzkrāto saistību summa tiek noteikta, reizinot vidējo darbinieku atalgojumu pārskata gadā ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaĜinājuma dienu skaitu.

Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti, kad Sabiedrībai ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis kāds pagātnes notikums, un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Sabiedrības, un saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

UzĦēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gadu aprēėinātais un atliktais uzĦēmumu ienākuma nodoklis. UzĦēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēėināts, piemērojot ar nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokĜa likmi 15% apmērā.

Atliktais uzĦēmumu ienākuma nodoklis, kas radies no īslaicīgām atšėirībām, iekĜaujot atsevišėus posteĦus nodokĜu deklarācijās un šajos finanšu pārskatos, ir aprēėināts, izmantojot saistību metodi. Galvenās īslaicīgās atšėirības laika ziĦā izriet no atšėirīgajām grāmatvedības un nodokĜu vajadzībām pielietotajām nolietojuma likmēm pamatlīdzekĜiem un atsevišėiem nodokĜu vajadzībām neatskaitāmiem uzkrājumiem.

Atliktā nodokĜa saistību (aktīvu) summas norāda bilancē ilgtermiĦa kreditoru (ilgtermiĦa ieguldījumu) sastāvā.

Novērtējumu pielietošana un būtiskākie pieņēmumi

Latvijas likumdošanas prasības nosaka, ka, sagatavojot finanšu pārskatus, Sabiedrības vadība novērtē un izdara pieĦēmumus, kas ietekmē pārskatos un ārpusbilancē uzrādītos aktīvus un pasīvus uz gada pārskata sagatavošanas dienu, kā arī uzrādītos pārskata perioda ieĦēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšėirties no šīm aplēsēm.

Zemāk ir uzskaitīti būtiskākie pieĦēmumi un nozīmīgākās aplēses attiecībā uz nākotni, kā arī citas neskaidrības, kuras pastāv bilances datumā, attiecība uz ko pastāv būtisks risks, ka, iespējams, nākamajos finanšu gados būs nepieciešamas būtiskas uzrādīto aktīvu un saistību korekcijas:

• Sabiedrība izvērtē šaubīgo debitoru uzkrājumu apmēru. Uzkrājumi tiek aplēsti apjomā, kas ir vienāds ar starpību starp aktīva sākotnējo vērtību un sagaidāmo nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Sagaidāmajai atmaksas struktūrai un pielietotajai diskonta likmei ir raksturīga nenoteiktība. Sabiedrības vadība ir novērtējusi debitoru parādus un uzskata, ka nav nepieciešams veidot papildus uzkrājumus uz 2010. gada 31. decembri.

• Sabiedrība izvērtē pamatlīdzekĜu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites vērtību un novērtē, vai pastāv kādas pazīmes, kas norāda, ka aktīvu atgūstamā vērtība ir zemāka nekā to uzskaites vērtība. Sabiedrības vadība aprēėina un atzīst zaudējumus no pamatlīdzekĜu un ieguldījumu īpašumu vērtības samazināšanās, balstoties uz aplēsēm par to nākotnes izmantošanu. ĥemot vērā sagaidāmās naudas plūsmas no ilgtermiĦa aktīvu izmantošanas, Sabiedrības vadība uzskata, ka nav nepieciešamas būtiskas pamatlīdzekĜu un nemateriālo ieguldījumu vērtības korekcijas uz 2010. gada 31. decembri.

• Sabiedrība katra pārskata gada beigās izvērtē pamatlīdzekĜu un ieguldījuma īpašumu lietderīgās izmantošanas laiku. Šis novērtējums un līdz ar to arī aprēėinātais nolietojums var mainīties.

(1) Neto apgrozījums

Apgrozījums ir gada laikā gūtie ieĦēmumi no Sabiedrības saražotās un iepirktās produkcijas pārdošanas, kā arī ieĦēmumi no sniegtiem pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokĜa, atskaitot atlaides.

Neto apgrozījuma sadalījums pa ăeogrāfiskajiem tirgiem:

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Tirgus
Latvija	257 730	366 717	73 913	105 169
Austrumi	4 374 374	6 224 173	3 365 639	4 788 873
Rietumi	2 205 590	3 138 272	1 466 705	2 086 933
KOPĀ:	6 837 694	9 729 162	4 906 257	6 980 975

(2) Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

Postenī uzrādītas apgrozījuma sasniegšanai izlietotās izmaksas.

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Materiālu izmaksas	2 813 761	4 003 620	1 947 382	2 770 876
Ražošanas personāla algu izmaksas	983 901	1 399 965	793 782	1 129 450
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas	235 303	334 806	189 124	269 099
Elektrības izmaksas	601 137	855 341	532 402	757 540
PamatlīdzekĜu nolietojums	564 187	802 766	562 155	799 875
Materiālu piegādes izmaksas	61 383	87 340	24 869	35 385
Apkures un gāzes izmaksas	236 275	336 189	134 993	192 078
Tekoša remonta izmaksas	54 189	77 104	36 257	51 589
Izmaksas par ūdeni	20 158	28 682	15 129	21 527
Dabas aizsardzības izdevumi	6 240	8 879	3 836	5 458
Apdrošināšanas izmaksas	18 597	26 461	14 815	21 079
Krājumu izmaiĦas	570 960	812 403	205 057	291 770
Citas ražošanas izmaksas	50 619	72 025	24 247	34 500
KOPĀ:	6 216 710	8 845 581	4 484 048	6 380 226

(3) Pārdošanas izmaksas

		1 EUR = 0,702804 LVL
	2010 LVL	2010	2009 LVL	2009
		EUR		EUR
Aăenta uzturēšanas izdevumi*	255 849	364 040	678 390	965 262
Izstādes un reklāmas izdevumi	-	-	2 171	3 088
KOPĀ:	255 849	364 040	680 561	968 350

* 2009. gadā Sabiedrība ir parakstījusi aăenta vienošanās līgumu ar mērėi nodrošināt produkcijas realizāciju vienā no ăeogrāfiskajiem tirgiem, izmantojot aăentam esošās profesionālās iespējas un darba pieredzi (minētie pakalpojumi tika saĦemti 2009. un 2010. gadā).

(4) Administrācijas izmaksas

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010 LVL	2010	2009	2009 EUR
		EUR	LVL
Administrācijas algu izmaksas	316 287	450 036	296 202	421 457
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas	75 099	106 856	71 287	101 432
PamatlīdzekĜu nolietojums	200 132	284 762	201 733	287 040
Gada pārskata un revīzijas izdevumi*	8 223	11 700	8 715	12 400
Sakaru pakalpojumu izmaksas	11 019	15 679	11 053	15 727
Bankas pakalpojumu izmaksas	4 273	6 080	2 219	3 157
Biroja izdevumi	1 282	1 824	896	1 276
Komandējumu izdevumi	19 285	27 440	16 508	23 489
Apsardzes izdevumi	49 830	70 902	45 678	64 994
Citas administrācijas izmaksas	68 319	97 209	35 871	51 040
KOPĀ:	753 749	1 072 488	690 162	982 012

* SIA "Deloitte Audits Latvia" Sabiedrībai sniedza tikai finanšu pārskatu revīzijas pakalpojumus par 2010. gadu.

(5) Pārējie saimnieciskās darbības ieĦēmumi

			1 EUR = 0,702804 LVL
2010			2009 EUR
			6 851
			-
8 038	11 437	-	-
88 950	126 564		-
			25 828
879 442	1 251 334	22 967	32 679
	LVL 1 957 779 032 1 465	2010 EUR 2 785 1 108 463 2 085	2009 LVL 4 815 - - 18 152

(6) Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010 LVL	2010	2009	2009
		EUR	LVL	EUR
Medicīnas pakalpojumu izmaksas	3 280	4 667	3 113	4 429
Soda naudas	38 296	54 490	21 690	30 862
Uzkrājumu neto pieaugums, t. sk.	-	-	1 210	1 721
Uzkrājumu nedrošiem parādiem	-	-	-454 314	-646 432
Uzkrājumi avansa maksājumiem par
precēm	-	-	455 524	648 153
Uzkrājumi krājumiem ar lēnu aprites
ātrumu	14 810	21 073	-	-
Apmācības izdevumi	678	965	249	354
Zaudējumi no valūtu kursa
pazemināšanās, neto	-	-	20 184	28 719
UzĦēmējdarbības riska valsts nodeva	1 084	1 542	1 136	1 616
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi	31 026	44 147	50 148	71 354
KOPĀ:	89 174	126 884	97 730	139 057

(7) Pārējie procentu ieĦēmumi un tamlīdzīgi ieĦēmumi

				1 EUR = 0,702804
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Procentu ieĦēmumi par aizdevumiem	49 651	70 647	53 975	76 799
KOPĀ:	49 651	70 647	53 975	76 799

(8) Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas

			1 EUR = 0,702804
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Procentu izdevumi par aizĦēmumiem	87 428	124 399	85 200	121 229
KOPĀ:	87 428	124 399	85 200	121 229

(9) UzĦēmumu ienākuma nodoklis

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Atliktais nodoklis	56 181	79 938	56 114	79 843
KOPĀ:	56 181	79 938	56 114	79 843

(9) UzĦēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)

Uzkrātie zaudējumi uzĦēmumu ienākuma nodokĜa mērėiem 2010. gada 31. decembrī bija LVL 690 701 (EUR 982 779). SaskaĦā ar Latvijas Republikas likumdošanu nodokĜu mērėiem aprēėinātie zaudējumi var tikt segti hronoloăiskā secībā sekojoši:

	NodokĜu zaudējumi	Beigu
	LVL	gads
NodokĜu zaudējumi 2009. gadā	661 296	2016
NodokĜu zaudējumi 2010. gadā	29 405	2017
KOPĀ:	690 701

Aprēėinot atlikto nodokli uz 2010. gada 31.decembri, Sabiedrības uzkrātie nodokĜu zaudējumi netika Ħemti vērā, piesardzības principa dēĜ.

Atliktā nodokĜa aprēėins:

	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
PamatlīdzekĜu nolietojums, 15%	74 828	106 471	18 637	26 518
Uzkrātās saistības atvaĜinājumiem, 15%	8 096	11 519	5 933	8 442
Uzkrājumi precēm ar lēnu aprites ātrumu, 15%	2 124	3 022	4 297	6 114
Atliktā nodokĜa aktīvs	85 048	121 012	28 867	41 074
(10) Pārējie nodokĜi
	2010	2010	2009	1 EUR = 0,702804 LVL 2009

	LVL	EUR	LVL	EUR
Nekustamā īpašuma nodoklis (par zemi)	4 301	6 120	3 426	4 875
Nekustamā īpašuma nodoklis (par ēkām)	35 857	51 020	41 317	58 789
KOPĀ:	40 158	57 140	44 743	63 664

(11) IlgtermiĦa nemateriālie ieguldījumi

	Citi nemateriālie ieguldījumi		Programmapgādājuma licences		Nemateriālie ieguldījumi kopā
	LVL	EUR	LVL	EUR	LVL	EUR
Sākotnējā vērtība 31.12.09.	-	-	39 843	56 691	39 843	56 691
Iegādāts*	5 586 589	7 949 000	-	-	5 586 589	7 949 000
31.12.10.	5 586 589	7 949 000	39 843	56 691	5 626 432	8 005 691
Uzkrātā amortizācija 31.12.09.	-	-	39 748	56 556	39 748	56 556
Aprēėinātā amortizācija 31.12.10.	- 5 586 589	- 7 949 000	87 39 835	124 56 680	87 39 835	124 56 680
Bilances vērtība uz 31.12.2009.	-	-	95	135	95	135
Bilances vērtība uz 31.12.2010.	5 586 589	7 949 000	8	11	5 586 597	7 949 011

(11) IlgtermiĦa nemateriālie ieguldījumi (turpinājums)

SaskaĦā ar 29.12.2010. pirkuma līgumu Sabiedrība un LR nerezidentu (juridiska persona) puses vienojās, ka pēdējā nodod, bet Sabiedrība pieĦem un apmaksā šai kompānijai piederošo tirgu KF un NVS valstu teritorijā Sabiedrības produkcijas realizācijai, nosakot nemateriālo ieguldījumu atgūstamo vērtību uz 31.12.2010, pamatojoties uz ārējiem un iekšējiem pieĦēmumiem un aplēsēm un biznesa prognozi nākamajiem pieciem gadiem, 5 586 589 LVL apmērā, pieĦemot attiecīgas naudas ienesošas vienības bruto peĜĦas rādītāju 40% apmērā ar vidējo realizācijas apjomu pieaugumu 3% gadā.

SaskaĦā ar 29.12.2010. vienošanos starp Sabiedrību un šo kompāniju savstarpējais norēėins veikts pretprasījumu savstarpējā ieskaita ceĜā.

(12) PamatlīdzekĜi

					LVL
	Ēkas, būves un zemes gabali*	Tehnoloăis kās iekārtas	Pārējie pamatlī dzekĜi	Pamatlī dzekĜu izveidošana	Kopā
Sākotnējā vērtība 31.12.2009.	8 078 083	5 923 995	397 048	7 261	14 406 387
Iegādāts	-	4 046	130 043	-	134 089
Likvidēts	14 157	355 764	28 861	-	398 783
31.12.2010.	8 063 926	5 572 277	498 230	7 261	14 141 694
Uzkrātais nolietojums 31.12.2009.	4 976 122	5 909 915	395 898	-	11 281 935
Aprēėinātais nolietojums	732 850	5 586	25 883	-	764 319
Izslēgts	14 157	355 764	28 862	-	398 783
31.12.2010.	5 694 815	5 559 737	392 919	-	11 647 471
Bilances vērtība uz 31.12.2009.	3 101 961	14 080	1 150	7 261	3 124 452
Bilances vērtība uz 31.12.2010.	2 369 111	12 540	105 311	7 261	2 494 223

EUR

1 EUR = 0,702804 LVL

	Ēkas, būves un zemes gabali*	Tehnoloăis kās iekārtas	Pārējie pamatlī dzekĜi	Pamatlī dzekĜu izveidošana	Kopā
Sākotnējā vērtība 31.12.2009.	11 494 078	8 429 085	564 948	10 332	20 498 443
Iegādāts	-	5 757	185 034	-	190 791
Likvidēts	20 144	506 207	41 065	-	567 416
31.12.2010.	11 473 934	7 928 635	708 917	10 332	20 121 818
Uzkrātais nolietojums 31.12.2009.	7 080 385	8 409 051	563 312	-	16 052 748
Aprēėinātais nolietojums	1 042 752	7 950	36 826	-	1 087 528
Izslēgts	20 144	506 209	41 065	-	567 418
31.12.2010.	8 102 993	7 910 792	559 073	-	16 572 858
Bilances vērtība uz 31.12.2009.	4 413 693	20 034	1 636	10 332	4 445 695
Bilances vērtība uz 31.12.2010.	3 370 941	17 843	149 844	10 332	3 548 960

(12) PamatlīdzekĜi (turpinājums)

* 2010. gada 8. martā Sabiedrība saĦēma sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju ziĦojumu par Sabiedrības nekustamā īpašuma novērtējumu 5 000 000 LVL (7 114 359 EUR) apmērā. Sabiedrības vadība uzskata, ka nav nepieciešamas būtiskas pamatlīdzekĜu vērtības korekcijas uz 2010. gada 31. decembri.

Uz 2010. gada 31. decembri Sabiedrības pamatlīdzekĜi ar sākotnēju vērtību 6 755 587 LVL (9 612 334 EUR) bija pilnībā nolietoti. Uz 2009. gada 31. decembri Sabiedrības pamatlīdzekĜi ar sākotnēju vērtību 6 650 493 LVL (9 462 799 EUR) bija pilnībā nolietoti.

Zemes īpašumu kadastrālā vērtība 2010. gada 31. decembrī ir 327 196 LVL (465 558 EUR). Ēku kadastrālā vērtība 2010. gada 31. decembrī ir 2 441 805 LVL (3 474 376 EUR).

(13) IlgtermiĦa finanšu ieguldījumi

	2010		1 EUR = 0,702804 LVL
		2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Līdzdalība SIA "Ditton Chain" kapitālā,
15% no pamatkapitāla	47 200	67 160	47 200	67 159
Atliktā nodokĜa aktīvs	85 048	121 012	28 867	41 074
IlgtermiĦa aizdevumi un uzkrātie procenti*	333 518	474 554	571 239	812 799
Uzkrājumi ilgtermiĦa aizdevumiem	-	-	-124 750	-177 503
KOPĀ:	465 766	662 726	522 556	743 529

* Informācija par izsniegtiem aizdevumiem Latvijas nerezidentam un rezidentam uz 31.12.2009.:

		Fiksētā procentu
Nodrošinājums	Valūta	likme gadā	Atmaksa
Bez nodrošinājuma	EUR/LVL	6.50 – 6.75%	Līdz 31.12.2012

1. gadā aizdevums Latvijas nerezidentam tika dzēsts pilna apmērā savstarpējo prasījumu ieskaitu veidā. Sk. 11. pielikumu.

Informācija par izsniegtiem aizdevumiem Latvijas rezidentiem uz 31.12.2010.:

Nodrošinājums	Valūta	Fiksētā procentu likme gadā	Atmaksa	Maksimālais limits
Bez nodrošinājuma	LVL	4.00 – 6.75%	Līdz 31.12.2012	395 000 LVL

(14) Gatavie ražojumi un preces pārdošanai

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Gatavie ražojumi pārdošanai	250 280	356 116	817 168	1 162 725
Krājumi ar lēnu aprites ātrumu	14 159	20 146	28 969	41 220
Uzkrājumi precēm ar lēnu aprites ātrumu	-14 159	-20 146	-28 969	-41 218
KOPĀ:	250 280	356 116	817 168	1 162 727

(15) Pircēju un pasūtītāju parādi

				1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites
vērtība*	1 025 816	1 459 605	5 105 378	7 264 298
Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem	-78 726	-112 017	-617 312	-878 356
KOPĀ:	947 090	1 347 588	4 488 066	6 385 942

* 2010. gadā daĜa no pirecju pāradiem tika dzēsta savstarpējo prasījumu ieskaitu veidā. Sk. 11. pielikumu.

(16) Citi debitori

				1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Pievienotās vērtības nodokĜa (PVN)
pārmaksa*	334 519*	475 978	32 024	45 566
PVN no nesamaksātiem rēėiniem	45 588	64 866	10 691	15 212
UzĦēmumu ienākuma nodokĜa pārmaksa	63 609	90 507	33 872	48 196
Uzkrātie procentu ienākumi	12 605	17 935	105 251	149 758
IlgtermiĦa aizdevumu īstermiĦa daĜa
(sk. 13. pielikumu)	-	-	240 359	342 000
Uzkrājumi ilgtermiĦa aizdevuma īstermiĦa
daĜai un procentiem	-	-	-115 696	-164 621
Pārējie debitori	19 514	27 766	10 131	14 415
Citi	147 092	209 292	-	-
KOPĀ:	622 927	886 344	316 632	450 526

* Sabiedrības vadība plāno radušo pievienotās vērtības nodokĜa pārmaksu 2011. gadā novirzīt citu nodokĜu apmaksai (Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu un iedzivotāju ienākuma nodokĜa parāda dzēšanai).

(17) Nauda un naudas ekvivalenti

						1 EUR = 0,702804 LVL
		2010	2010		2009	2009
		LVL	EUR		LVL	EUR
Nauda kasē		21		30	3 720	5 293
Nauda bankā		154 415		219 713	149 700	213 004
KOPĀ:		154 436		219 743	153 420	218 297
	Valūta	2010 LVL	2010 EUR	Valūta	2009 LVL	2009 EUR
LVL	-	6 097	8 675	-	105 233	149 733
USD	269	144	205	49 195	24 056	34 229
EUR	194 585	136 755	194 585	34 335	24 131	34 335
RUR	650 000	11 440	16 278	-	-	-
KOPĀ:		154 436	219 743		153 420	218 297

(18) Pamatkapitāls

Sabiedrības pamatkapitāls sastāda 7 400 000 LVL, kas sadalās 7 400 000 publiskajās uzrādītāja akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 LVL un katra akcija dod tiesības uz vienu balsi. Akcionāri, kuriem pieder virs 5% akciju no visa Sabiedrības kapitāla uz 31.12.2010 un 31.12.2009 bija:

	Akciju	Akciju
Vārds, uzvārds vai nosaukums	skaits, %	skaits, %
	2010	2009
Vladislavs Drīksne	20,39	20,39
Eduards Zavadskis	20,00	20,00
MAX Invest Holding SIA	13,16	13,16
Maleks S SIA	9,65	9,51
Pāvels Samuilovs	9,46	9,46

(19) IlgtermiĦa aizĦēmumi no kredītiestādēm

	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
AizĦēmums no AS "Citadele banka"	1 429 422	2 033 885	-	-

Informāciju par aizĦēmumu sk. 20. pielikumā.

(20) ĪstermiĦa aizĦēmumi no kredītiestādēm

	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Kredītlīnija no AS "DnB NORD Banka"	-	-	1 706 474	2 428 094
AizĦēmums no AS "Citadele banka"	160 309	228 099	-	-
KOPĀ:	160 309	228 099	1 706 474	2 428 094

Informācija par saĦemto aizĦēmumu uz 31.12.2010. no AS "Citadele Banka" ir sekojoša:

Līguma numurs un				Atmaksas
datums	Valūta	Limits	Procentu likme	termiĦš
Nr. CI2010-2.3/1 no 10.09.2010.	EUR	2 300 000 EUR	6 mēnešu Euribor + 3.85%	09.09.2015.

AizĦēmuma nodrošinājums ir komercėīla uz visiem Sabiedrības pamatlīdzekĜiem, krājumiem un prasījuma tiesībām ka lietu kopību uz ieėīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamām sastāvdaĜām.

(20) ĪstermiĦa aizĦēmumi no kredītiestādēm (turpinājums)

Informācija par saĦemto kredītlīniju uz 31.12.2009. no AS "DnB NORD Banka" ir sekojoša:

Līguma numurs un				Atmaksas
datums	Valūta	Limits	Procentu likme	gads
Nr. 127/07K23 no			6 mēnešu Euribor +
03.01.2008	EUR	2 490 000 EUR	+ 2.55%	2011

AizĦēmuma nodrošinājums bijas komercėīla uz visiem Sabiedrības pamatlīdzekĜiem, krājumiem un prasījuma tiesībām ka lietu kopību uz ieėīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamām sastāvdaĜām.

(21) Parādi piegādātājiem un darbuzĦēmējiem

		1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Par materiāliem	348 847	496 365	154 152	219 339
Par pakalpojumiem	289 965	412 583	45 592	64 872
Citi	-	-	3 367	4 790
KOPĀ:	638 812	908 948	203 111	289 001

(22) NodokĜi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
UzĦēmumu ienākuma nodokĜa avanss	-	-	114 892	163 477
UzĦēmējdarbības riska valsts nodeva	92	131	88	125
Nekustamā īpašuma nodoklis	6 778	9 644	8 000	11 383
Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	322 868	459 400	95 234	135 506
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	202 444	288 052	112 847	160 567
Dabas resursu nodoklis	416	592	230	327
KOPĀ:	532 598	757 819	331 291	471 385

(23) Pārējie kreditori

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Norēėini par decembra darba algu	60 921	86 682	53 490	76 109
Arodbiedrības biedru nauda 0,2%
no darba algas	32 993	46 945	30 267	43 066
Parāds par nopirktajām daĜām	13 800	19 636	47 200	67 159
KOPĀ:	107 714	153 263	130 957	186 334

(24) Uzkrātās saistības

			1 EUR = 0,702804 LVL
	2010	2010	2009	2009
	LVL	EUR	LVL	EUR
Elektroenerăija	18 495	26 316	46 846	66 656
Revidenta pakalpojumi	4 934	7 020	8 715	12 400
Gāze	11 501	16 364	7 317	10 411
Procenti par aizĦēmumu	6 790	9 662	948	1 349
Sakaru pakalpojumi	215	306	405	576
Neizmantotie atvaĜinājumi	53 975	76 800	39 553	56 280
KOPĀ:	95 910	136 468	103 784	147 672

(25) NodokĜu kustības tabula

NodokĜu veids	NodokĜu atlikums uz 31.12.2009.	Aprēėināts 2010. gadā	Aprēėināta soda nauda 2010. gadā	Samaksāts 2010. gadā	Samaksāta soda nauda 2010. gadā	Ieskaitīts maksājumiem muitā	NodokĜu atlikums uz 31.12.2010.
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
PVN	-32 024	538 568	-	-713 497	-	-127 566	-334 519
UzĦēmējdarbības riska valsts nodeva	88	1 084	-	-1 080	-	-	92
UzĦēmumu ienākuma nodoklis	81 020	-	-	-140 788	-3 841	-	-63 609
Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm	8 000	35 857	3037	-37 131	-2 985	-	6 778
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	95 234	426 718	10 088	-205 139	-4 033	-	322 868
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	112 847	246 121	8 362	-158 986	-5 900	-	202 444
Dabas resursu nodoklis	230	1 369	-	-1 183	-	-	416
Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi	-	4 301	-	-4 301	-	-	-
KOPĀ:	265 395	1 254 018	21 487	-1 262 105	-16 759	-127 566	134 470
t.sk. (pārmaksa)	-32 024						-398 128
saistības	297 419						532 598

(25) NodokĜu kustības tabula (turpinājums)

NodokĜu veids						EUR 1 EUR = 0,702804 LVL
	NodokĜu atlikums uz 31.12.2009. EUR	Aprēėināts 2010. gadā EUR	Aprēėināta soda nauda 2010. gadā EUR	Samaksāts 2010. gadā EUR	Samaksāta soda nauda 2010. gadā EUR	Ieskaitīts maksājum iem muitā EUR	NodokĜu atlikums uz 31.12.2010. EUR
PVN	-45 566	766 313	-	-1 015 215	-	-181 510	-475 978
UzĦēmējdarbības valsts riska nodeva	125	1 542	-	-1 537	-	-	131
UzĦēmumu ienākuma nodoklis	115 281	-	-	-200 323	-5 467	-	-90 509
Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm	11 383	51 020	4 321	-52 833	-4 247	-	9 644
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	135 506	607 165	14 354	-291 887	-5 738	-	459 400
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	160 567	350 199	11 898	-226 217	-8 395	-	288 052
Dabas resursu nodoklis	327	1 948	-	-1 683	-	-	592
Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi	-	6 120	-	-6 120	-	-	-
KOPĀ: t.sk. (pārmaksa) saistības	377 623 -45 566 423 189	1 784 307	30 573	-1 795 813	-23 847	181 510	191 333 -566 487 757 819

(26) Sabiedrībā nodarbināto personu skaits

	2010	2009
Vidējais Sabiedrībā nodarbināto personu skaits gadā	386	362

(27) Informācija par atlīdzību Padomes un Valdes locekĜiem

						1 EUR = 0,702804 LVL
	Padome		Valde		KOPĀ
	LVL	EUR	LVL	EUR	LVL	EUR
Algas	7 560	10 757	26 170	37 237	33 730	47 993
Sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas	1 821	2 591	6 304	8 970	8 125	11 561
KOPĀ:	9 381	13 348	32 474	46 207	41 855	59 554

(28) Darbības turpināšanas princips

1. gadu Sabiedrība noslēdza ar peĜĦu LVL 379 900 apmērā. Pastāvošajos apstākĜos Sabiedrība turpina darboties ekonomijas režīmā, izmantojot iekšējās rezerves un reorganizējot ražošanas procesus atbilstoši esošajiem pieprasījuma, ražošanas un izmaksu apjomiem, ieskaitot personālsastāva optimizāciju atbilstoši ražošanas apjomiem un tā faktiskajai nodarbinātībai.

Sabiedrība prognozē 2011. gadu noslēgt bez zaudējumiem.

(29) Notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika posmā kopš pārskata gada pēdējās dienas un šo finanšu pārskatu parakstīšanas nav bijuši nozīmīgi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli uz 2010. gada 31. decembri.

(30) Iespējamās saistības

Sabiedrība 10.09.2010. noslēdza ar AS "Citadele banka" Kredīta līgumu Nr. CI2010-2.3/1. SaskaĦā ar kredīta līgumu, uz visu mantu kā lietu kopību ir nostiprināta komercėīla par labu AS "Citadele banka", kā arī uz visiem norēėinu kontiem, kas ir atvērti AS "Citadele banka", ir nostiprināta finanšu ėīla par labu AS "Citadele banka". Ėīlas kalpo par saĦemtā kredīta resursu nodrošinājumu. Līdz ar kredīta līgumu noslēgti Ieėīlājuma līgums Nr. CI2010-2.3/1-IE1, Ieėīlājuma līgums Nr. CI2010-2.3/1-IE2, Komercėīlas līgums Nr.CI2010-2.3/1-KL3.

Sabiedrība ir arī piešėīrusi nodrošinājumu partnera SIA "Ditton Chain" saistībām, noslēdzot ar AS "Citadele banka" Ieėīlājuma līgumu Nr. CI2010-2.3/2-IE1, Ieėīlājuma līgumu Nr. CI2010-2.3/2-IE2, Komercėīlas līgumu Nr. CI2010-2.3/2-KL4 un Galvojuma līgumu Nr.CI2010-2.3/2-GL8.

ĥemot vērā, ka SIA "Ditton Chain" ir izsniegusi savstarpējas garantijas attiecībā pret AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca", kā arī SIA "Ditton Chain" ir saĦēmusi kredīta līdzekĜus, kurus tā faktiski iegulda AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" nekustamajā īpašumā, gadījumā, ja pat līgumsaistības tiktu izbeigtas neatkarīgi no iemesliem, SIA "Ditton Chain" veiktie ieguldījumi paliek AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" rīcībā, bez kompensācijas SIA "Ditton Chain".

*****