Interim / Quarterly Report • Aug 30, 2019
Interim / Quarterly Report
Open in ViewerOpens in native device viewer
Reģ.Nr. 40003030187 Višķu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija
Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Finanšu instrumentu tirgus likumu un Latvijas Republikas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu
Daugavpilī 2019
| Ziņas par uzņēmumu ……………………………………………… | 3-5 |
|---|---|
| Vadības ziņojums ………………………………………………… | 6-9 |
| Bilance …………………………………………………………… | 10-11 |
| Peļņas vai zaudējumu aprēķins | 12 |
| Naudas plūsmas pārskats ………………………………………… | 13 |
| Pašu kapitāla izmaiņu pārskats …………………………………… | 14 |
| Pielikumi | |
| Skaidrojošās piezīmes …………………………………………………… | 15 |
| Paskaidrojumi un analīze par atsevišķiem finanšu pārskatu posteņiem | 16 |
| Uzņēmuma nosaukums Uzņēmuma juridiskais statuss |
Ditton pievadķēžu rūpnīca Akciju sabiedrība |
|
|---|---|---|
| Vienotais reģistrācijas numurs | 40003030187 | |
| Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā | Rīga, 03.10.1991. | |
| Reģistrācija Komercreģistrā | Rīga, 29.08.2003. | |
| Juridiskā adrese | Višķu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, |
|
| Latvija | ||
| Pasta adrese | Višķu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, | |
| Latvija | ||
| Pamatkapitāls | 10 360 000 EUR |
|
| Publisko uzrādītāja akciju skaits | 7 400 000 |
|
| Vienas akcijas nominālvērtība | 1.40 EUR | |
| Galvenā grāmatvede | Jūlija Lavrecka |
Pārskata periods 01.01.2019.-30.06.2019.
Atbildīgās personas par pārskata sastādīšanu:
Boriss Matvejevs, tālr.65402333, e-mail: [email protected] Nataļja Redzoba, tālr. 65402333, e-mail: [email protected]
Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns, pārvēlēts 14.01.2019. (ievēlēts kopš 15.01.2014.) Valdes locekle Nataļja Redzoba, pārvēlēta 10.01.2017. (ievēlēta kopš 29.08.2003.)
| Valdes locekļi | Īpašumā esošās akcijas* | |
|---|---|---|
| Skaits | % | |
| Rolands Zarāns | nav | - |
| Nataļja Redzoba | nav | - |
| Padomes priekšsēdētājs |
|---|
| Boriss Matvejevs, pārvēlēts 15.02.2017. (ievēlēts kopš 05.05.2005.) |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks |
| Georgijs Sorokins, pārvēlēts 15.02.2017. (ievēlēts kopš 06.11.2000.) |
| Padomes locekļi |
| Anželina Titkova, pārvēlēta 15.02.2017. (ievēlēta kopš 14.08.2009.) |
| Genādijs Zavadskis, ievēlēts 15.02.2017. |
| Vadims Kazačonoks, ievēlēts 15.02.2017. |
| Padomes locekļi | Īpašumā esošās akcijas * | |
|---|---|---|
| Skaits | % | |
| Boriss Matvejevs | nav | - |
| Georgijs Sorokins | 5 678 |
0,08 |
| Anželina Titkova | nav | - |
| Genādijs Zavadskis | nav | - |
| Vadims Kazačonoks | nav | - |
Informācija par Valdes un Padomes locekļu profesionālo pieredzi atrodama AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" mājas lapā internetā: www.dpr.lv.
| Vārds, uzvārds vai nosaukums | Akciju skaits, % |
|---|---|
| Vladislavs Drīksne | 19,92 |
| MAX Invest Holding SIA | 13,63 |
| Maleks S SIA | 13,30 |
| DVINSK MNG SIA |
9,46 |
* Piezīme: (1) Sabiedrība neved akcionāru un/vai akciju turētāju reģistru. Augstāk minētā informācija sniegta un aktualizēta, pamatojoties uz 27.05.2019. AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" akcionāru sarakstu sapulcei, kas tika saņemts atbilstoši LR Komerclikumam un Finanšu instrumentu tirgus likumam no Nasdaq CSD SE, ņemot vērā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 61.pantu Sabiedrībai iesniegtos akcionāru paziņojumus par līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu.
(2) Uz 30.06.2019. Sabiedrības rīcībā nav informācijas par akciju sadalījumu starp E.Zavadska mantiniekiem, to iegrāmatojumiem viņu finanšu instrumentu kontos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 125.pantu (kopā 20%).

Neto-apgrozījums 2019.gada 6 mēnešos tika izpildīts 2 471 tūkst. EUR apmērā, kas ir par 481 tūkst. EUR mazāk par 2018.gada 6 mēnešu rādītāju.
Pievadķēžu ražošana izlaista 1 729 tūkst. EUR apmērā. 2019.gada 6 mēnešu rezultāts ir mazāks par iepriekšējā gada 6 mēnešu rezultātu par 443 tūkst. EUR.
Pārskata periodā uz Austrumu un Rietumu tirgiem Sabiedrība eksportēja 99% no produkcijas pamatveidiem, tai skaitā, 55% uz Austrumiem un 44% uz Rietumiem; Latvijā tika realizēti 1% produkcijas.
2019.gada 6 mēnešu periodu Sabiedrība noslēdza ar bilances zaudējumiem pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 78 tūkst. EUR apmērā.
Vidējais statistiskais Sabiedrības darbinieku skaits 2019. gada 6 mēnešos bija 152 cilvēki.
Vidējā darba alga 2019.gada 6 mēnešos sastādīja 631 EUR, kas ir par 16 EUR lielāka nekā 2018.gadā 6 mēnešos.
Sabiedrības darba rezultātus un finanšu pārskatu par 2019 gada 6 mēnešiem, šo Vadības ziņojumu apstiprināja Sabiedrības Valde (2019.gada 30. augusta Valdes sēdes protokols Nr.05/2019).
Vispārīgās tirgus tendences.
Izanalizējot 2019.gada 6 mēnešu Sabiedrības darbības nosacījumus, rādītājus un tirgus situāciju, Sabiedrības vadība uzskata 2017.gada un 2018.gada pārskatā sniegtajā vadības ziņojumā izklāstīto informāciju par pilnībā aktuālu un attiecināmu uz pārskata periodu, un joprojām atzīmē, ka rūpnieciskās ražošanas sfērā metālapstrādes un mašīnbūves jomā Sabiedrības pārstāvētajā sektorā nav novērojamas nepieciešamās pieauguma tendences, kas arī atspoguļojas Sabiedrības rādītājos par pārskata periodu.
Iepriekšējo periodu (2017.gada un 2018.gada) analīze iekļāva sevī sekojošas arī šobrīd aktuālas tēzes.
Saskaņā ar produkcijas ar Sabiedrības preču zīmi ražošanas rādītājiem, tās realizācija gala patērētājiem strukturāli tiek iedalīta sekojošos galvenajos segmentos:
"rietumu" tirgus jeb galvenokārt Eiropas valstu tirgus, un
"austrumu" tirgus jeb Krievijas Federācijas, Muitas savienības, NVS un Ukrainas tirgus, kā arī Āzijas tirgus valstis.
Sabiedrība ir integrēta to valstu ražošanā un ekonomikā, kuras pieskaitāmas augstākminētajiem Sabiedrības produkcijas realizācijas tirgus segmentiem neatkarīgi no šīs produkcijas virzīšanas procedūrām un sistēmām šajos tirgos. Tādā veidā visas tendences, faktori, riski, krīzes un citi apstākļi šajos tirgos rada tiešu ietekmi uz Sabiedrību, tās darbību, kā arī gūstamajiem ienākumiem no tās darbības.
Uzņēmuma darbības saglabāšanas nepieciešamība uzliek Sabiedrības Valdei par pienākumu veikt visus pasākumus, lai saglabātu abus tirgus segmentus, darboties tajos samērīgi ar viņu nosacījumiem un faktoriem, rast kompromisus ar partneriem, tai skaitā, uzņēmumam nelabvēlīgus, saglabāt visus tirgus segmentus, tai skaitā ar pagaidu nelabvēlīgiem faktoriem vai krīzes parādībām, savukārt, atteikšanos no partnerattiecībām ar kādu piemērot praksē tikai pie nosacījuma, ja šie ražošanas apjomi tiek aizstāti ar analoģiskiem apjomiem citos tirgus segmentos vai ar citiem partneriem (detalizēti šī analīze ir sniegta Sabiedrības 2018.gada pārskata vadības ziņojumā).
"Rietumu" tirgus segments
Izanalizējot 2019.gada 6 mēnešu Sabiedrības darbības nosacījumus, rādītājus un šī tirgus segmenta situāciju, Sabiedrības vadība uzskata iepriekš 2017. un 2018.gada pārskatā sniegtajā vadības ziņojumā izklāstīto informāciju par pilnībā aktuālu un attiecināmu uz pārskata periodu, un joprojām atzīmē, ka rūpnieciskās ražošanas sfērā metālapstrādes un mašīnbūves jomā Eiropas Savienībā kopumā un Sabiedrības pārstāvētajā sektorā ir vai nu stagnācija, vai arī samazinās ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Piemēram, Industrial Production Index EUROSTAT rādītāji no 2017.gada tiek fiksēti uz atzīmes 97-98 (2015.gadā = 100). 2019.gadā šie rādītāji, īpaši galvenajām Eiropas Savienības ražotājvalstīm, laika periodā no 01.01.2019. līdz 01.07.2019., kļuva vēl zemāki. Piemēram, vispārīgais Vācijas Industrial Production krituma indekss bija -6,2%, pa mēnešiem, salīdzinot ar 2018.gadu – no -3,1% (2019.gada janvāris) līdz -5,0% (2019.gada maijs). Identiski industriālās produkcijas krituma rādītāji ir novērojami Spānijā, Itālijā, Francijā, Lielbritānijā, Portugālē, Nīderlandē, Slovākijā.
Atbilstoši EPTDA analīzei bez Industrial Production indeksu krituma samazinājās ražošanas indeksi tādās jomās kā Europe Motor Vehicles Production (-5,9%), Europe Power Generation, Transmission and Distribution Production (-1,8%), Europe Agricultures and Forestry Machinery Production (-0,5%) utt., kurās kā pievadi un transmisijas tiek izmantota Sabiedrības produkcija un tās analogi.
Būtiski samazinājās metāla un metāla izstrādājumu ražošanas apjomi. Piemēram, ArcellorMittal (viens no lielākajiem metāla produkcijas ražotājiem pasaulē) plāno 2019.gadā samazināt tērauda ražošanu par 2,2 milj.tonnām, būtisku apjoma samazinājumu plāno British Steel.
Augstākminētā iemesli ir saistīti gan ar aktīvu Eiropas produkcijas izspiešanu no Eiropas tirgiem ar produkciju no Āzijas valstīm un pirmām kārtām no Ķīnas (saskaņā ar EUROFER, The European Steel Association, šīs tendences izpaudās 2015.gadā un katru gadu negatīvā bilance tikai pieauga, sasniedzot 2018.gadā 10 milj. metrisko tonnu), gan ar aktīvu polimēro materiālu pielietošanas metāla izstrādājumu vietā pieaugumu.
Sabiedrības produkcijas pārdošanas rezultāti tāpat kā 2018.gadā liecina par pieauguma tendences neesamību sfērās, kur tiek pielietota Sabiedrības produkcija. Šiem apstākļiem Valde pievērsa uzmanību jau iepriekšējos vadības ziņojumos, un šīs Sabiedrības prognozes, tirgus segmentu aktivitātes novērtējums, kā arī informācija par citiem negatīvajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma darbību, saglabā savu aktualitāti arī šobrīd.
Izejot no šīs statistikas, nav pamata domāt, ka šajā segmentā būtiski pieaugs produkcijas pārdošanas apjomi. Šāds pieaugums ir iespējams tikai kopīgu projektu ar šo valstu uzņēmumiem īstenošanas rezultātā tādās jomās un tehnoloģijās, kurās šobrīd Sabiedrība nav pārstāvēta.
Turklāt Valde atzīmē, ka procentuālā attiecībā pret kopējo Sabiedrības realizētās produkcijas apjomu šī tirgus segmenta daļa ir pietiekami stabila un 2019.gada I pusgadā tā sastāda 44%.
Vadība sniedza detalizētu analīzi par situāciju šajā segmentā Sabiedrības 2017.gada un 2018.gada pārskatos, tajā skaitā, izskatot šajā segmentā izcēlušos posmus un procesus.
Visas augstākminētās Sabiedrības analīzes un ziņojumi ir pilnībā aktuāli attiecībā uz darbību un rādītājiem 2019.gada I pusgadā – gan attiecībā uz pozitīviem, gan negatīviem šī tirgus segmenta faktoriem.
Piemēram, kā pozitīvu faktoru Sabiedrība atzīmēja relatīvu rubļa vērtības "koridora" stabilitāti pret EUR.
Diemžēl turpinās arī negatīvo faktoru ietekme. Piemēram, Krievijas Federācijas, politika "savstarpējo sankciju" apstākļos aktīvi stimulē šā tirgus segmenta iekšējos uzņēmumus vai
sankciju politikā nepiedalošos trešo valstu uzņēmumus, kuri uzsāk alternatīvas Sabiedrības produkcijas ražošanu. Šis faktors joprojām ir aktuāls un būtisks un Valde uzskata par svarīgu pievērst tam akcionāru uzmanību.
Kā cits rezultāts augstākminētajām ekonomiski politiskajām attiecībām starp ES un Krievijas Federāciju tika ieviestas papildus nodokļu nodevas metālprodukcijas ievešanai Eiropas Savienībā no Krievijas Federācijas (18-30%), par ko Valde informēja akcionārus savos paziņojumos 2017. un 2018.gados. Tas ir saistīts ar ES ražotāju aizsardzību pašas ES teritorijā. Piemēram, jau iepriekš minētais ArcellorMittal paziņoja, ka viņa metāla produkcijas ražošanas ES samazināšanas plāni var tikt koriģēti tikai ieviešot papildus aizsardzības pasākumus ES tirgus aizvēršanai no lētākas trešo valstu produkcijas. Sakarā ar šiem iemesliem šīs nodevas paliek spēkā uz atsevišķu Krievijas Federācijā ražoto metāla produkcijas veidu cenu pieauguma fona. Ņemot vērā to, ka Sabiedrība tradicionāli ražošanai izmantoja Krievijas metālprodukciju sakarā ar tās pirkšanas ekonomisko lietderību un elastīgiem piegādes un apmaksas nosacījumiem, šis faktors izraisīja produkcijas cenas pieaugumu visos tirgus segmentos un tās realizācijas kritumu. Analoģiska Eiropas metālprodukcija ir dārgāka, un Krievijas metālprodukcijas aizvietošana ar to ir ekonomiski neizdevīga un izraisīs papildus cenu pieaugumu. Sabiedrība atzīmē, ka metālapstrādes tirgu tendences nav optimistiskas. Ir paredzams, ka šī faktora ietekme mazināsies uz gaidāmā Eiropas un Āzijas pievadķēžu ražotāju produkcijas cenu pieauguma fona.
Tāda veidā riski un zaudējumi šajā tirgus segmentā galvenokārt ir saistīti nevis ar Sabiedrību, bet gan ar apstākļiem, kurus Sabiedrība nav spējīga ietekmēt un kurus Sabiedrība nespēj novērst ar saprātīgiem un tai pieejamiem līdzekļiem. Piemēram, bez iepriekš norādītā saskaņā ar Krievijas ROSSTAT analīzi 2018.gadā Krievijā tiek novērots to automobiļu marku pārdošanas un ražošanas kritums, kurās tiek lietota Sabiedrības produkcija, pie tam kopējais pārdošanas indekss būtiski nemainījās.
Līdz ar to Sabiedrība uzskata par nepieciešamu turpināt darbību šajā tirgus segmentā, ņemot vērā pārdošanas apjomus šajā segmentā (līdz 55-60%), ieguldījumus tirgū, iegūtos sakarus un kontaktus, pazīstamu tirdzniecības marku un kvalitatīva ražotāja reputāciju. Pie tam noteiktu optimismu izraisa patērētāju prasību pieaugums pret cenas-kvalitātes attiecības līmeni, kur Sabiedrībai ir acīmredzamas konkurences priekšrocības.
Sabiedrība kā savus maksas pakalpojumus virza industriāli-tehnoloģiskā parka attīstības savā teritorijā programmu. Šīs programmas ietvaros Sabiedrība, izmantojot cita starpā arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus, īstenoja savu ražošanas telpu modernizāciju. Tas ļāva ieviest efektīvu resursu taupīšanu ražošanas telpu uzturēšanā, kā arī izveidot ražošanas telpu ar ražošanai nepieciešamo infrastruktūru nomas komercpiedāvājumu.
Sabiedrības darbības analīze pēc 2018. un 2019.gada I pusgada rezultātiem rāda, ka Sabiedrības ienākumi no industriāli-tehnoloģiskā parka ekspluatācijas gūst nozīmīgu lomu Sabiedrības produkcijas un pakalpojumu tirgus segmentos.
Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: ārvalstu valūtas riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un likviditātes riskam. Informāciju par šo risku struktūru un aprakstu Valde sniedza Vadības ziņojumā 2018.gada pārskatam. 2018.gada pārskatā izklāstītā informācija par finanšu riskiem ir pilnīgi aktuāla Sabiedrības finanšu pārskatam par 2019.gada 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Valdes rīcībā esošo informāciju saīsinātie finanšu pārskats par 2019.gada 6 mēnešiem ir sagatavots saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Sabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu. Vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.
AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns 2019.gada 30. augustā
| AKTĪVI | 30.06.2019. EUR |
30.06.2018. EUR |
|
|---|---|---|---|
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||
| Nemateriālie ieguldījumi | |||
| Koncensijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas | 8 861 | 13 694 | |
| tiesības | |||
| Nemateriālie ieguldījumi kopā | 8 861 | 13 694 | |
| Pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi |
|||
| Nekustamie īpašumi: | |||
| Zeme | 1 853 982 |
1 853 982 |
|
| Ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi | 1 276 539 |
1 361 077 |
|
| Ieguldījuma īpašumi - zeme |
88 628 | 88 628 | |
| Ieguldījuma īpašumi - ēkas |
907 156 | 965 060 | |
| Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces | 2 687 409 |
2 945 831 |
|
| Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs | 40 446 | 52 577 | |
| Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
12 649 | 12 649 | |
| Pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi kopā | 6 866 809 |
7 279 804 |
|
| Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi | |||
| Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi | - | - | |
| Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā | - | - | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā | 6 875 670 |
7 293 498 |
|
| Apgrozāmie līdzekļi | |||
| Krājumi | |||
| Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli | 417 575 | 606 665 | |
| Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi Gatavie ražojumi un preces pārdošanai |
178 560 109 800 |
182 527 233 748 |
|
| Avansa maksājumi par krājumiem | 76 215 | 132 771 | |
| Krājumi kopā | 782 150 | 1 155 711 |
|
| Debitori | |||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 779 220 | 987 222 | |
| Citi debitori | 21 867 | 100 429 |
|
| Nākamo periodu izmaksas | 400 | 429 | |
| Debitori kopā | 801 487 | 1 088 080 |
|
| Nauda | 122 828 | 15 933 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā | 1 706 465 |
2 259 724 |
|
| AKTĪVU KOPSUMMA | 8 582 135 |
9 553 222 |
| PASĪVI | 30.06.2019. EUR |
30.06.2018. EUR |
|
|---|---|---|---|
| Pašu kapitāls | |||
| Akciju kapitāls | 10 360 000 |
10 360 000 |
|
| Rezerves: | |||
| pārējās rezerves | 169 251 | 169 251 | |
| Iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi | (9 228 221) |
(8 944 247) |
|
| Pārskata perioda peļņa/zaudējumi |
(77 993) |
282 968 | |
| Pašu kapitāls kopā | 1 223 037 |
1 867 972 |
|
| Kreditori: | |||
| Ilgtermiņa kreditori: | |||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 4 678 577 |
4 533 505 |
|
| Nākamo periodu ieņēmumi | 1 300 483 |
978 274 | |
| Ilgtermiņa kreditori kopā | 5 979 060 |
5 511 779 |
|
| Īstermiņa kreditori: | |||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 207 432 | 697 193 | |
| Citi aizņēmumi | - | - | |
| No pircējiem saņemtie avansi | 30 059 | 25 821 | |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 463 092 | 671 250 | |
| Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
444 968 | 516 092 | |
| Pārējie kreditori | 116 091 | 149 547 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 41 742 | 30 259 | |
| Uzkrātās saistības | 76 654 | 83 309 | |
| Īstermiņa kreditori kopā | 1 380 038 |
2 173 471 |
|
| Kreditori kopā | 7 359 098 |
7 685 250 |
|
| PASĪVU KOPSUMMA | 8 582 135 |
9 553 222 |
| 30.06.2019. EUR |
30.06.2018. EUR |
|
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 2 471 335 |
2 951 595 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas |
2 120 753 |
2 317 940 |
| Bruto peļņa | 350 583 | 633 655 |
| Pārdošanas izmaksas | (575) | (2 967) |
| Administrācijas izmaksas | (334 256) | (337 820) |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 66 857 | 253 720 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas |
(61 372) | (146 892) |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | (99 231) | (116 727) |
| Citām personām |
(77 993) | (116 727) |
| Zaudējumi / peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa |
(77 993) |
282 968 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata periodu | - | - |
| Pārskata perioda zaudējumi / peļņa |
(77 993) |
282 968 |
| Zaudējumi / peļņa uz akciju | (0,011) | 0,382 |
| 30.06.2019. EUR |
30.06.2018. EUR |
|
|---|---|---|
| I. Pamatdarbības naudas plūsma | ||
| 1. Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma | (77 993) |
282 968 |
| nodokļa | ||
| Korekcijas: | ||
| Pamatlīdzekļu nolietojums | 207 278 | 206 413 |
| Nemateriālo ieguldījumu amortizācija | 2 416 | 2 417 |
| Parēji ieņēmumi | (41 742) | (30 260) |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | 99 231 |
116 727 |
| Ieņēmumi no Pamatlīdzekļu pārdošanas | (1 600) |
|
| 2. Peļņa vai zaudējumi pirms apgrozāmo līdzekļu un | 187 590 | 578 265 |
| īstermiņa kreditoru atlikumu ietekmes korekcijām | ||
| Korekcijas: | ||
| Debitoru parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums | (122 054) | (15 720) |
| Krājumu atlikumu pieaugums vai samazinājums | 217 741 | (175 595) |
| Kreditoru parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums |
(5 204) |
159 825 |
| 3. Bruto pamatdarbības naudas plūsma | 272 073 | 546 775 |
| Pamatdarbības neto naudas plūsma | 272 073 | 546 775 |
| II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma | ||
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde |
(1 076) |
(41 318) |
| Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas | 1 600 | 67 160 |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | 524 | (25 842) |
| III. Finansēšanas darbības naudas plūsma | ||
| (Atmaksātie) / saņemtie aizdevumi | (109 013) |
(441 333) |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | (99 231) | (116 727) |
| Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | (208 244) | (558 060) |
| Pārskata perioda neto naudas plūsma | 64 353 | 14 555 |
| Naudas un tas ekvivalentu atlikums perioda sākumā | 58 475 | 1 378 |
| Naudas un tās ekvivalentu atlikums perioda beigās | 122 828 | 15 933 |
| Akciju kapitāls |
Pārējās rezerves |
Iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa |
Pārskata perioda zaudējumi/ peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| 2019.gada 01.janvāris | 10 360 000 |
169 251 | (9 228 221) |
- | 1 301 030 |
| Zaudējumi 2019.gada |
- | - | (77 993) |
(77 993) |
|
| 6 mēnešos |
|||||
| 2019.gada 30.jūnijā | 10 360 000 |
169 251 | (9 228 221) |
(77 993) |
1 223 037 |
| 2018.gada 01.janvāris | 10 360 000 |
169 251 | (8 944 247) |
- | 1 585 004 |
| Peļņa 2018.gada |
- | - | - | 282 968 | 282 968 |
| 6 mēnešos |
|||||
| 2018.gada 30.jūnijā | 10 360 000 |
169 251 | (8 944 247) |
282 968 | 1 867 972 |
Pielikums
Starpperioda finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un aprēķina metodes, kādas lietotas pēdējā gada finanšu pārskatā.
Finanšu pārskats sagatavots, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par akciju sabiedrības finansiālo stāvokli 2019.gada 30.jūnijā, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par 6 mēnešu periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.jūnijam.
Šis finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Tā sagatavošanā ir konsekventi izmantotas uzskaites metodes.
Šo sabiedrības finanšu pārskatu par 2019.gada 6 mēnešiem nav pārbaudījis zvērināts revidents.
Finanšu pārskats sagatavots euro.
Pievadķēdes šī gada 6 mēnešos naudas izteiksmē saražotas 1 729 tūkst. EUR apmērā. Pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 443 tūkst. EUR mazāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
Saražoto pievadķēžu naturālajā izteiksmē rādītājs ir par 174 tūkst. metriem zemāks nekā 2018.gada 6 mēnešos.
2019.gada 6 mēnešu neto-apgrozījums faktiski izpildīts 2 471 tūkst. EUR apmērā. Šī gada pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 481 tūkst. EUR vai par 16% mazāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
Pamatprodukcijas realizācija 2019.gada 6 mēnešos (tūkst. EUR) Pamatprodukcijas realizācija pārskata periodā sastādīja 2 038 tūkst. EUR, kas ir par 495 tūkst. EUR vai par 20% mazāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.