AI Terminal

MODULE: AI_ANALYST
Interactive Q&A, Risk Assessment, Summarization
MODULE: DATA_EXTRACT
Excel Export, XBRL Parsing, Table Digitization
MODULE: PEER_COMP
Sector Benchmarking, Sentiment Analysis
SYSTEM ACCESS LOCKED
Authenticate / Register Log In

SAF Tehnika

Annual Report Oct 29, 2009

2241_rns_2009-10-29_e860bf51-362a-4c0c-a797-cf5b8d1d6758.pdf

Annual Report

Open in Viewer

Opens in native device viewer

A/S "SAF Tehnika" gada pārskats

par gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā

Saturs

Lpp.
Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 4 – 5
Ziņojums par valdes atbildību 6
Neatkarīgu revidentu ziņojums 7
Finanšu pārskati:
Bilance 8
Peļņas vai zaudējumu aprēķins 9
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats 10
Naudas plūsmas pārskats 11
Finanšu pārskatu pielikumi 12 - 39

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums A/S "SAF Tehnika"
Sabiedrības juridiskais statuss Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un
datums
4 000 347 410 9
Rīga, 1999. gada 27. decembrī
Veikta reģistrācija Komercreģistrā
2004. gada 10. martā
Adrese Ganību dambis 24a
Rīga, LV-1005
Latvija
Dalībnieku pilni vārdi Normunds Bergs (9.74%)
Juris Ziema (8.71%)
Didzis Liepkalns (17.05%)
Andrejs Grišāns (10.03%)
Vents Lācars (6.08%)
Gatis Poišs (8.05%)
Swedbank AS klienti (12.96%)
Skandinaviska Enskilda Banken AB (9.98%)
Pārējie akcionāri (17.40%)
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi,
ieņemamie amati
Vents Lācars – Padomes priekšsēdētājs
Juris Ziema – Padomes priekšsēdētāja vietnieks
Andrejs Grišāns – Padomes loceklis
Ivars Šenbergs – Padomes loceklis
Janis Bergs – Padomes loceklis
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi,
ieņemamie amati
Normunds Bergs – Valdes priekšsēdētājs
Didzis Liepkalns – Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Aira Loite – Valdes locekle
Janis Ennitis – Valdes loceklis
Pārskata periods 2008. gada 1. jūlijs – 2009. gada 30. jūnijs
Iepriekšējais pārskata periods 2007. gada 1. jūlijs – 2008. gada 30. jūnijs
Revidenti un to adrese Deloitte Audits Latvia SIA
Licence nr. 43
Grēdu iela 4a
Rīga, LV-1019
Latvija
Inguna Staša
Zvērināta revidente
Sertifikāts nr. 145

Vadības ziņojums

Darbības veids

SAF Tehnika (turpmāk tekstā Sabiedrība) ir digitālo mikroviļņu pārraides iekārtu izstrādātājs, ražotājs un izplatītājs. Sabiedrība piedāvā visaptverošus un izmaksu ziņā efektīvus PDH, SDH un IP bezvadu platjoslas savienojumu risinājumus digitālai balss un datu pārraidei fiksēto un mobilo tīklu operatoriem un datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā kā alternatīvu kabeļu tīkliem.

Sabiedrības darbība pārskata gadā

Sabiedrības neto apgrozījums 2008./2009. pārskata gada 12 mēnešu periodā bija 8.81 miljoni latu (12.54 milj. EUR), kas ir 83% no iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma. Pārskata gada rezultātus galvenokārt iespaidoja apgrozījuma kritums NVS un Āzijas tirgos. Lielāko apgrozījuma daļu veidoja Eiropa (29%), kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā gada rezultāts (-1%). Lai gan apgrozījums NVS valstīs būtiski samazinājās sākot ar 2009. gada sākumu, tas bija otrais lielākais tirgus pēc apgrozījuma daļas 2008/2009 pārskata gadā (19%). Lielākais apgrozījuma pieaugums (+26%) tika sasniegts Āfrikas reģionā, kur tika veikti intensīvi pārdošanas pasākumi un kuru rezultāts bija LVL 1.37 milj. apgrozījums (1.95 milj. EUR). 2008./2009. pārskata gadā Sabiedrības produkti tika pārdota 79 valstīs, no tām 11 valstīs pārdošana tika reģistrēta pirmo reizi. Sabiedrības kopējais eksports 2008./2009. pārskata gadā bija 8.41 milj. latu (11.97 milj. EUR), kas veido 95,46% no kopējā apgrozījuma sastādot to pašu eksporta proporciju, ko iepriekšējos gados. Pārdošanas stratēģija, strādājot ar klientiem arvien plašākā ģeogrāfiskā spektrā, turpina mazināt šodienas izaicinošo apstākļu ietekmi uz Sabiedrību.

Sabiedrības neto zaudējumi 2008./2009. pārskata gadā ir 1.117 milj. latu (1.589 milj. EUR), kas galvenokārt atspoguļo zemākus pārdošanas apjomus un krītošu ienesīgumu, ko rada investējamu līdzekļu trūkums Sabiedrības klientiem un konkurences palielināšanās. Zaudējumus ievērojami palielināja uzkrājumu veidošana šaubīgiem Krievijas klientu debitoru parādiem, kas sasniedza 245 tūkst. latu (348 tūkst. EUR). Uzkrājumi tika veidoti, jo Sabiedrība saņēma informāciju par būtiskām Krievijas partnera likviditātes problēmām (preču pārdošana tika veikta 2008. gada otrajā pusē). Būtiski izdevumi radās saistībā ar meitas sabiedrības SAF Tehnika Sweden pārdošanu, sasniedzot 249 tūkst. latu (355 tūkst. EUR), kas arī palielināja zaudējumus.

Pārskata gadā Sabiedrība investēja 103 tūkst. latu (146 tūkst. EUR) produktu sertificēšanā, izstrādes un ražošanas programmatūrā, ražošanas iekārtās un informācijas tehnoloģijās.

Lai veicinātu Sabiedrības zīmola popularitāti, prezentētu Sabiedrības jaunākos produktus, stiprinātu SAF pozīciju telekomunikāciju tirgū un, lai piesaistītu jaunus klientus un partnerus, Sabiedrība piedalījās vairākās reģionālās un starptautiskās telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju izstādēs. Starp kurām "CeBIT 2009" Hannoverē, Vācijā un "Sviaz ExpoComm 2009" Maskavā, Krievijā bija lielākās. Dalība izstādēs līdzfinansēja Eiropas Reģionālās Attīstības Fonds.

Izpēte un attīstība

Pārskata periodā visjaunākās – CF IP produktu līnijas attīstība, bija Sabiedrības uzmanības centrā. Tiek izstrādāti jauni šīs produktu līnijas produkti papildus jau esošajai un klientu atzinību ieguvušajai CFIP 108 Mbps FODU all Outdoor radio sistēmai. Notiek nepārtraukts CFM un CFQ produktu līniju atbalsts un uzraudzība.

Ārvalstu filiāles un pārstāvniecības

  1. gada novembrī tika parakstīts Zviedrijas meitas sabiedrības "SAF Tehnika Sweden" kapitāldaļu pārdošanas līgums ar "SAF Tehnika Sweden" vadību pārstāvošo sabiedrību "Trebax". Kopš tā brīža bijusī meitas sabiedrība darbojas kā patstāvīga sabiedrība, taču turpina sniegt datu pārraides iekārtu attīstīšanas pakalpojumus Sabiedrībai.

Kopuzņēmums Krievijā ar nosaukumu "SAF Tehnika RUS" SIA (САФ Техника РУС ООО), sadarbībā ar Krievijas sabiedrību Мобильные технологии" ООО, kā tās līdzīpašnieku, tika nodibināts 2008. gada novembrī, lai palielinātu Sabiedrības pārdošanas apjomus Krievijā, taču uzņēmums vēl nav uzsācis darboties reģiona sliktās ekonomiskās situācijas iespaidā.

Nākotnes perspektīvas

Arī šajos sarežģītajos tirgus apstākļos SAF tehnika turpinās darbu pie jaunu CFIP produktu izstrādes un palaišanas tirgū, lai apmierinātu klientu vēlmes pēc augstākas kapacitātes produktiem un kompensētu citu CFM grupas produktu pārdošanas apjomu kritumu. Sabiedrība tuvākajos periodos plāno izlaist jaunus 7-38Ghz produktus ārpus tradicionālās divpunktu mikroviļņu radio produktu saimes. Stabilā finanšu situācija (brīvās naudas apjoms ir lielāks kā saistības) ļauj turpināt uzņēmuma darbību iepriekšējā apjomā un palielināt pārdošanas komandas darbību visos pārdošanas reģionos. Pastiprināti tiks attīstītas pārdošanas aktivitātes Ziemeļamerikā, paredzot nozīmīgu ieņēmumu palielinājumu jau 2009./2010. finanšu gada pirmajā pusgadā, un Āzijā, kur jau ir izveidots stabils vietējais pārdošanās atbalsts. Tiks turpināts darbs pie ražošanas izmaksu samazināšanas, izstrādājot efektīvākus produktu dizainus, un iekšējo procesu uzlabošanas ar mērķi noslēgt 2009./2010. gadu ar peļņu.

Valde ierosina izmantot iepriekšējo periodu uzkrātos ieņēmumus 2008/2009 pārskata gada zaudējumu segšanai un neizmaksāt dividendes.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Rīga, 2009. gada 28. oktobris

Gada pārskats apstiprināts dalībnieku sapulcē 2009. gada_

Dalībnieku sapulces vadītājs

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

A/S "SAF Tehnika" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) valde ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Nekonsolidētie finanšu pārskati, kas atspoguļoti no 8. līdz 39. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2009. gada 30. jūnijā, tā darbības rezultātiem un naudas plūsmu par gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā.

lepriekš minētie nekonsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar ES apstiprinātājiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā valdes pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

A/S "SAF Tehnika" valde ir atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu novēršanu un atklāšanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas valsts likumdošanas prasību izpildi.

6

Valdes vārdā:

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

  1. gada 28. oktobrī

De oitte.

NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

A/S "SAF Tehnika" akcionāriem:

Ziņojums par finanšu pārskatiem

Mēs esam veikuši pievienoto A/S "SAF Tehnika" ("Sabiedrība") 2009. gada nekonsolidēto finanšu pārskatu revīziju. Revidētie nekonsolidētie finanšu pārskati ietver 2009. gada 30. jūnija bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēkinu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā, kā arī nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju pielikumā.

Vadības atbildība par finanšu pārskata sagatavošanu

Vadība ir atbildīga par šo nekonsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Finanšu Pārskatu Standartiem. Šī atbildība ietver tādu iekšējās kontroles izveidošanu, ieviešanu, kas nodrošina finanšu pārskatu, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu, piemērotas grāmatvedības politikas izvēli un lietošanu, kā arī apstākļiem atbilstošu grāmatvedības aplēšu sagatavošanu.

Revidenta atbildība

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju, izsakām par šiem nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem. Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums jāievēro ētikas prasības un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.

Revīzija ietver procedūras, kas tiek veiktas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos uzrādītajām summām un atklāto informāciju. Procedūras tiek izvēlētas, pamatojoties uz revidenta profesionālu vērtējumu, ieskaitot krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riska novērtējumu finanšu pārskatos. Veicot šo riska novērtējumu, revidents nem vērā iekšējo kontroli, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskatu sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu, ar mērķi noteikt apstāldiem piemērotas revīzijas procedūras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu vadības izdarīto pieņēmumu pamatotības, kā arī finanšu pārskatos sniegtās informācijas vispārēju izvērtējumu.

Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pietādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

Atzinums

Mūsuprāt, iepriekš minētie nekonsolidētie finanšu pārskati un skaidru priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli uz 2009. gada 30. jūniju, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām par gadu, kas noslēdzās 2009 gada 30. jūnijā, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem.

Ziņojums par vadības ziņojuma atbilstību

Mēs esam iepazinušies arī ar vadības ziņojumu par gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā, un atspoguļots 4 .- 5. lappusēs, un neesam atklājuši būtiskas neatbilstības starp šajā vadības ziņojumā un 2009. gada nekonsolidētajos finanšu pārskatos atspoguļoto finanšu informāciju.

Deloitte Audits Latvia SIA Licences Nr. 43

Inguna Staša Valdes locekle Zvērināta revidente Sertifikāts Nr. 145

Rīga, Latvija 2009. gada 28. oktobrī

Kā Šveices Verein - ne Deloitte Touche tās dalībnieku sabietriba neatbild vena par otras darbibu vai bezdarbibu. Kata dalibnieku sabiedriba ir atsķiķa un neatkariga juridiska persona, kas darbojas ar Deloite Touche Tohmatsu vai citiem saistitiem nosaukumiem. Lai saņemtu detalizētu infornāciju par Deloitte Touchenumu juridisko struktīru, līdzu apmeklēt mājaslapu www.deloitte.com/lv/about

Deloitte Audits Latvia SIA Grēdu iela 4a Rīga, LV -1019 Latvija

Tālr .: (+371) 6707 4100 Fakss: (+371) 6707 4103 www.deloitte.com/lv

Bilance

30. jūnijā 30. jūnijā
Pielikumi 2009 2008 2009 2008
LVL LVL EUR EUR
AKTIVI
ligtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi 6 717 950 963 620 1 021 551 1 371 109
Nemateriālie aktīvi 6 67 273 114 685 95 721 163 182
Avansa maksājumi par
pamatlīdzekļiem un
nemateriāliem aktīviem 6 35 989 51 208
Līdzdalība radniecīgās
sabiedrības kapitālā 7 480 209 839 683 276
839
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 590 591
Atliktā uzņēmuma ienākuma 13 51 025 48 160 72 602 68 526
nodokļa aktīvs 836 838 1 643 254 1 190 713 2 338 140
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi
8 2 552 910 2 885 161 3 632 464 4 105 214
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis 24 20 297 95 410 28 880 135 756
Debitori 9 1746412 2 521 670 2 484 920 3 588 013
Radniecīgās sabiedrības
parādi 1979 2 816
Citi debitori 10 124 742 111 072 177 492 158 041
Nākamo periodu izmaksas 24 837 46 133 35 340 65 641
Atvasinātie finanšu instrumenti 11 61 87
Nauda un naudas ekvivalenti 12 2 346 818 1671 178 3 339 221 2 377 872
6816 016 7 332 664 9 698 317 10 433 440
Kopā aktīvi 7 652 854 8 975 918 10 889 030 12 771 580
PASU KAPITALS
Akciju kapitāls 14 2 970 180 2 970 180 4 226 185 4 226 185
Akciju emisijas uzcenojums 2 004 204 2 004 204 2 851 725 2 851 725
Nesadalītā peļņa 1 676 448 2 793 449 2 385 371 3 974 720
11 052 630
Kopā pašu kapitāls 6 650 832 7 767 833 9 463 281
SAISTIBAS
Istermina saistības
Kreditori 15 955 609 1 202 926 1 359 709 1 711 609
Aizņēmumi 16 1 896 5 159 2 698 7 341
Nākamo periodu ienākumi 44 517 63 342
Kopā saistības 1 002 022 1 208 085 1 425 749 1 718 950
Kopā pašu kapitāls un
saistības 7 652 854 8 975 918 10 889 030 12 771 580

Pielikumi no 12. līdz 39. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 8. līdz 39. lapai ir apstiprinājusi valde un tās vārdā parakstījis:

8

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Par gadu, kas noslēdzās
30. jūnijā
Par gadu, kas noslēdzās
30. jūnijā
Pielikumi 2009 2008 2009 2008
LVL LVL EUR EUR
Neto apgrozījums 17 8 811 499 10 644 021 12 537 634 15 145 077
Pārdotās produkcijas 18
ražošanas izmaksas (7 407 996) (9 511 093) (10 540 629) (13 533 066)
Bruto pelna 1 403 503 1 132 928 1 997 005 1 612 011
Pārdošanas un mārketinga
izmaksas 19 (1 612 378) (1 445 996) (2 294 207) (2 057 467)
Administrācijas izmaksas 20 (815 795) (564 421) (1 160 772) (803 099)
Citi ienākumi 21 56 542 333 104 80 452 473 964
Finanšu ienākumi 101 779 21 600 144 818 30 735
Finanšu izmaksas 22 (4 163) (90 807) (5 923) (129 207)
Zaudējumi no ilgtermiņa
ieguldījumu pārdošanas 7 (249 354) (354 799)
Zaudējumi pirms
nodokļiem (1 119 866) (613 592) (1 593 426) (873 063)
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis 23 2 865 1 487 4 077 2 116
(1 117 001) (612 105) (1 589 349) (870 947)
Pārskata gada zaudējumi
Attiecināma uz: (1 589 349) (870 947)
Sabiedrības akcionāriem (1 117 001) (612 105)
Peļņa uz vienu akciju, kas
attiecināma uz Sabiedrības
akcionāriem (izteikta LVL / EUR uz
vienu akciju)
- pamata peļņa uz vienu
akciju 25 -0.376 -0.206 -0.535 -0.293
- koriģētā peļņa uz vienu
akciju 25 -0.376 -0.206 -0.535 -0.293

Pielikumi no 12. līdz 39. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 8. līdz 39. lapai ir apstiprinājusi valde un tās vārdā parakstījis:

9

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Akciju kapitāls Akciju emisijas
uzcenojums
Pārskata
perioda
nesadalītā
pelna
Kopā
LVL LVL LVL LVL
Atlikums 2007. gada 30. jūnijā 2 970 180 2 004 204 3 405 554 8 379 938
Pārskata perioda zaudējumi (612 105) (612 105)
Atlikums 2008. gada 30. jūnijā 2 970 180 2 004 204 2 793 449 7 767 833
Pārskata perioda zaudējumi (117 001) (1 117 001)
Atlikums 2009. gada 30. jūnijā 2 970 180 2 004 204 1 676 448 6 650 832
Akciju emisijas
Akciju kapitāls
uzcenojums
Pārskata
perioda
nesadalītā
pelna
Kopā
EUR EUR EUR EUR
Atlikums 2007. gada 30. jūnijā 4 226 185 2 851 725 4 845 667 11 923 577
Pārskata perioda zaudējumi - (870 947) (870 947
Atlikums 2008. gada 30. jūnijā 4 226 185 2 851 725 3 974 720 11 052 630
Pārskata perioda zaudējumi (1 589 349) (1 589 349)
Atlikums 2009. gada 30. jūnijā 4 226 185 2 851 7 25 2 385 371 9 463 281

Pielikumi no 12. līdz 39. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 8. līdz 39. lapai ir apstiprinājusi valde un tās vārdā parakstījis:

10

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Naudas plūsmas pārskats

Pielikumi Par gadu, kas noslēdzas
30. jūnijā
Par gadu, kas nosledzas
30. jūnijā
2009
LVL
2008
LVL
2009
EUR
2008
EUR
Zaudējumi pirms nodokļiem (1 119 866) (613 592) (1 593 426) (873 063)
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums 6 342 278 452 910 487 019 644 433
- nemateriālo aktīvu amortizācija 6 88 628 126 579 126 105 180 106
- izmaiņas uzkrājumos lēnas aprites krājumiem 8 34 029 78 741 48 419 112 039
- izmaiņas uzkrājumos garantijam 14 022 19 952
- izmaiņas atvaļinājumu rezerve 15 (6 088) (7 885) (8 662) (11 220)
- izmaiņas uzkrājumos nedrošiem debitoriem 9 256 536 (45 856) 365 018 (65 247)
- procentu ienākumi (83 481) (21 539) (118 783) (30 647)
- procentu izmaksas 22 4 163 24 001 5 923 34 150
- (peļņa)/ zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu
pārvērtēšanas 11 61 (61) 87 (87)
- valsts dotācijas 21 (50 730) (309 723) (72 182) (440 696)
- (peļņa)/ zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas 334 252 475 359
- zaudējumi no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas 249 354 354 799
Saimnieciskās darbības zaudējumi pirms apgrozāmā
kapitāla izmaiņām (270 760) (316 173) (385 256) (449 873)
Krājumu samazinājums/ (pieaugums) 298 222 2 438 981 424 332 3 470 357
Debitoru (samazinājums)/ pieaugums 566 092 32 411 805 476 46 117
Kreditoru pieaugums/ (samazinājums) (102 789) 225 608 (146 256) 321 011
Nauda pamatdarbības rezultātā 490 765 2 380 827 698 296 3 387 612
Valsts dotācijas 64 984 292 814 92 464 416 637
Procentu maksājumi (4 163) (24 001) (5 923) (34 150)
Atgūtais uzņēmumu ienākuma nodoklis 75 113 255 676 106 875 363 793
Pamatdarbības neto naudas plūsma 626 699 2 905 316 891 712 4 133 892
leguldīšanas darbības naudas plūsma
Pamatlīdzekļu iegāde (73 855) (129 218) (105 086) (183 861)
leņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas 529 16 274 753 23 156
Nemateriālo aktīvu iegāde (28 843) (109 365) (41 040) (155 612)
Procentu ienākumi 75 978 18 553 108 107 26 399
leņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas 74 481 105 977
leguldīšanas darbības neto naudas plūsma 48 290 (203 756) 68 711 (289 918)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
(Atmaksātie)/saņemtie aizņēmumi (3 263) (1 462 257) (4 643) (2 080 604)
Radniecīgās sabiedrības aizdevuma atmaksāšana 165 360 235 286
Finansēšana darbības neto naudas plūsma (3 263) (1 296 897) (4 643) (1 845 318)
Arvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts 3 914 5 569
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums 675 640 1 404 663 961 349 1 998 656
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 1 671 178 266 515 2 377 871 379 216
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 12 2 346 818 1 671 178 3 339 221 2 377 872

Pielikumi no 12. līdz 39. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 8. līdz 39. lapai ir apstiprinājusi valde un tās vārdā parakstījis:

11

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Finanšu pārskatu pielikumi

1. Vispārīga informācija

A/S "SAF Tehnika" (Sabiedrība) nodarbojas ar mikroviļņu radio datu pārraides aparatūras izstrādi, ražošanu un pārdošanu, piedāvājot alternatīvu kabeļu kanāliem. Sabiedrība pārdod aptuveni 200 veidu produktus mobilo tīklu operatoriem, informācijas pakalpojumu piegādātājiem (tādiem kā interneta pakalpojumu sniedzējiem un telekomunikāciju uzņēmumiem), valsts institūcijām un privātiem uzņēmumiem.

  1. gada novembrī Sabiedrības meitas sabiedrība "SAF Tehnika Sweden" AB tika pārdota "SAF Tehnika Sweden" AB vadībai. Pirms tam 100% sabiedrības "SAF Tehnika Sweden AB" piederēja A/S "SAF Tehnika".

Kopuzņēmums "SAF Tehnika RUS" SIA (CAФ Техника РУС OOO) ar Krievijas sabiedrību "Мобильные технологии" (Mobile Technology) OOO kā tās līdzdibinātāju tika izveidota 2008. gada novembrī. JSC "SAF Tehnika" pieder 51% "SAF Tehnika RUS" SIA akciju. Līdz šim "SAF Tehnika RUS" nav sākusi savu darbību.

Sabiedrība ir publiska akciju sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tās juridiskā adrese ir Ganību dambis 24a, Rīga, Latvija.

Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržā, Latvijā.

Šie nekonsolidētie finanšu pārskati ir apstiprināti valdes sēdē 2009. gada 28. oktobrī.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums

Šie nekonsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz šādiem nozīmīgākajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem:

A Grāmatvedības pamatprincipi

Sabiedrības finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar ES pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS). Izņemot SGS 39 noteiktās hedžēšanas uzskaites prasības, ES pieņemtie SFPS neatšķiras no SFPS, ko ir izdevusi Starptautiskā Grāmatvežu Standartu Valde un kas pašlaik ir spēkā. Sabiedrība uzskata, ka SGS 39 neapstiprinātie hedžēšanas principi neietekmētu Sabiedrības finanšu pārskatus, ja šos principus apstiprinātu ES. Salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, Sabiedrības lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas.

Standarti un interpretācijas, kas stājušās spēkā pārskata periodā

Pārskata periodā Sabiedrība ir adaptējusi::

  • SFPIK Nr. 14 "SGS Nr. 19 Noteiktu labumu ierobežojumi, minimālās finansēšanas prasības un to savstarpējā iedarbība". Šī interpretācija sniedz norādes, kā noteikt ierobežojumu noteikta pensiju plāna pārpalikumam, kas var tik atzīts par aktīvu saskaņā ar SGS Nr. 19. Tiek arī paskaidrots, kā valsts vai līgumiski noteiktās minimālās finansēšanas prasības var ietekmēt pensiju plānu aktīvus vai saistības;
  • SFPIK Nr. 12 "Pakalpojumu koncesijas līgumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2008.gada 1. janvāra, bet vēl nav pieņemti ES). Interpretācijā norādīts, kā pakalpojumu koncesiju operatoriem būtu jāpiemēro esošie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, lai uzskaitītu no pakalpojumu koncesijas līgumiem izrietošās saistības un tiesības.
  • SFPIK Nr. 13 "Klientu lojalitātes programmas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2008. gada 1. jūlija). Interpretācija sniedz norādes, kā jāuzskata klientu lojalitātes programmas.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Šo standartu un interpretāciju piemērošana neietekmēja Sabiedrības finanšu pārskatus.

B Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

(a) Funkcionālā un uzskaites valoda

Katras Sabiedrības struktūrvienības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā šī struktūrvienība darbojas (funkcionālā valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības funkcionālā un uzskaites valūta. Rīgas Fondu biržas prasības nosaka, ka visi atlikumi tiek uzrādīti arī eiro valūtā (EUR) pēc Latvijas Bankas noteiktās valūtas maiņas likmes, EUR 1 = LVL 0.702804.

(b) Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas rezultātā gada beigās radusies peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

C Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi. Šādas izmaksas ietver pamatlīdzekļu aizvietošanas izmaksas, ja tiek izpildīti aktīva atzīšanas kritēriji.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai uzrādītas kā atsevišķs aktīvs tikai gadījumos, kad paredzams, ka Sabiedrība saņems ar pamatlīdzekli saistītus nākotnes ekonomiskos labumus, un pamatlīdzekļa izmaksas ir pamatoti novērtētas.

Pamatlīdzekļu kārtējā remonta izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas laika beigās, izmantojot šādas likmes:

% gadā
Mobilie telefoni 50
Tehnoloģiskās iekārtas 33.33
Transporta līdzekļi 20
Pārējās iekārtas un aprīkojums 25

Nomāto pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas tiek norakstītas pēc lineārās metodes īsākajā no kapitālo uzlabojumu lietderīgās izmantošanas laika un nomas perioda.

Pamatlīdzekļu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un, ja nepieciešams, koriģēti katra pārskata gada pēdējā dienā. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa bilances vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai (skat. F punktu).

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti, salīdzinot ieņēmumus no izslēgšanas ar pamatlīdzekļa bilances vērtību, un iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

D Nemateriālie aktīvi

(a) Preču zīmes un licences

Preču zīmēm un licencēm ir noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, un tās tiek uzrādītas to iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta, izmantojot lineāro metodi, lai sistemātiski sadalītu preču zīmju un licenču izmaksas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas parasti ir 3 gadi.

(b) Datorprogrammas

Iegādāto datorprogrammu licences tiek kapitalizētas, pamatojoties uz to iegādes un uzstādīšanas izmaksām. Licences tiek amortizētas to paredzamajā lietošanas laikā, kas ir trīs gadi.

E Pētniecības un attīstības izmaksas

Pētniecības izmaksas tiek iekļautas kā izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā brīdī, kad tie radušies. Nemateriālais aktīvs, kas rodas no kāda atsevišķa attīstības projekta, tiek atzīts tikai tādā gadījumā, ja Sabiedrība var pierādīt, ka šī nemateriālā aktīva pabeigšana ir tehniski iespējama tā, lai to būtu iespējams pārdot, kā arī savu apņemšanos pabeigt šo nemateriālo aktīvu un spēju to izmantot vai pārdot, un ja Sabiedrība var pierādīt, ka šis aktīvs radīs nākotnes saimnieciskos labumus, kā arī aktīva pabeigšanai nepieciešamo resursu pieejamību un spēju ticami novērtēt attīstības laikā radušās izmaksas. Pēc attīstības izmaksu sākotnējās atzīšanas tiek piemērota izmaksu metode, saskaņā ar kuru aktīvs tiek uzskaitīts tā izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkādu vērtības samazinājumu. Jebkādas kapitalizētās izmaksas tiek amortizētas periodā, kurā paredzēts realizēt ar attiecīgo projektu saistītos aktīvus.

F Aktīvu vērtības samazinājums

Nemateriālie aktīvi, kas nav nodoti ekspluatācijā vai kuriem nav noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, netiek amortizēti, un to vērtība tiek pārskatīta katru gadu. Aktīvu, kas ir pakļauti nolietojumam vai amortizācijai, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudas ģenerējošās vienības).

G Segmenti

Ģeogrāfiskais segments nodrošina preces un pakalpojumus konkrētā ekonomiskā vidē, kurai raksturīgi no citām ekonomiskajām vidēm atšķirīgi riski un ieguvumi. Biznesa segments ir aktīvu un darbības daļa, kura rada preces un pakalpojumus, kuriem raksturīgi no citiem biznesa segmentiem atšķirīgi riski un ieguvumi.

H Valsts dotācijas

Valsts dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka sabiedrība ievēros visus ar šīm dotācijām saistītos nosacījumus. Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par ienākumiem attiecīgajos periodos, lai saskaņotu tās ar saistītajām izmaksām, kuras paredz kompensēt ar tām. Ja valsts dotācijas saistītas ar aktīviem, šīs dotācijas to patiesajā vērtībā jāuzrāda nākamo periodu ienākumu kontā, kura apmērs attiecīgā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā jāsamazina, reizi gadā ieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienādas summas.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

I Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot pirmais iekšā, pirmais ārā (FIFO) metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot pārdošanas izmaksas. Gatavā produkcija un nepabeigtie ražojumi tiek uzrādīti izejvielu izmaksu vērtībā.

J Debitoru parādi

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā, pēc tam novērtēti pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Uzkrājumi debitoru parādu vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu apmēru nosaka kā starpību starp debitoru parādu uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

K Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikumiem bankas kontos un noguldījumiem, kā arī citām īstermiņa investīcijām ar augstu likviditāti un sākotnējo termiņu līdz trīs mēnešiem vai mazāk.

L Akciju kapitāls

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas tieši attiecināmas uz jaunu akciju emisiju, tiek atskaitītas no akciju emisijas uzcenojuma.

M Aizņēmumi

Aizņēmumi tiek sākotnēji atzīti to patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmāk aizņēmumi tiek atspoguļoti to amortizētajā vērtībā; starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmuma saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai nav tiesību atlikt saistību atmaksu par vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

Aizņemšanās izmaksas tie atzītas kā izdevumi to rašanās brīdī.

N Atliktais nodoklis

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un pasīvu vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījumā, kas nav biznesa iegāde un kas darījuma brīdī neietekmē ne finašu, ne ar nodokli apliekamos ienākumus vai zaudējumus, tad atliktais nodoklis netiek aprēķināts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantotas nodokļu likmes (un likumi), kas ir spēkā bilances datumā un kas paredzami būs spēkā, kad attiecīgais atliktā nodokļa aktīvs tiks atgūts vai atliktā nodokļa saistības tiks nokārtotas.

Atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīts tikai tad, ja ir paredzams, ka būs pieejami nākotnes ar nodokli apliekamie ienākumi, lai izmantotu pagaidu atšķirības.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts attiecībā uz pagaidu atšķirībām, kas rodas no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, izņemot, ja Sabiedrībai ir kontrole pār pagaidu atšķirību izlīdzināšanas periodu un ir ticams, ka pagaidu atšķirības neizlīdzināsies paredzamā nākotnē.

O Darbinieku pabalsti

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Sabiedrībai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.

P Ieņēmumu atzīšana

Ieņēmumi ietver pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu patieso vērtību, atskaitot pievienotās vērtības nodokli, atlaides un ienākumus no darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem. Ienākumi tiek atzīti šādi:

(a) Preču pārdošana

Ieņēmumi tiek atzīti, kad Sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgākos ar īpašumtiesībām uz precēm saistītos riskus un atlīdzības, t.i., kad uzņēmums ir piegādājis produktus pircējam un pircējs ir pieņēmis produktus saskaņā ar līguma nosacījumiem un kad ir gūta pietiekama pārliecība, ka nākotnē tiks saņemti ekonomiskie labumi.

(b) Pakalpojumu sniegšana

Pakalpojumu sniegšana tiek atzīta tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi ir sniegti.

R Noma

Pamatlīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvais līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līzingu (atskaitot iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.

S Dividenžu izmaksa

Dividendes, kas izmaksājamas Sabiedrības akcionāriem, Sabiedrības finanšu pārskatos tiek atspoguļotas kā saistības tajā periodā, kad Sabiedrības akcionāri ir apstiprinājuši dividenžu izmaksu.

T Jaunie grāmatvedības standarti un SFPIK interpretācijas

Šo finanšu pārskatu izdošanas dienā šādi standarti un interpretācijas bija apstiprinātas, bet vēl nebija stājušās spēkā:

• SGS Nr. 23 (grozīts) "Aizņēmumu izmaksas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Saskaņā ar šiem grozījumiem, aizņēmuma izmaksas, kuras tieši saistītas ar aktīvu iegādi, celtniecību vai ražošanu, ir jākapitalizē;

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

  • SGS Nr. 1 (grozīts) "Finanšu pārskatu sniegšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra); Grozītais standarts aizliegs uzrādīt ieņēmumu un izdevumu posteņus (t.i., "ne-īpašnieku izmaiņas pašu kapitālā") kapitālu un rezervju izmaiņu pārskatā, pieprasot "ne-īpašnieku izmaiņas pašu kapitāla" uzrādīt atsevišķi no īpašnieka izmaiņām pašu kapitālā. Visas ne-īpašnieku izmaiņas pašu kapitālā būs prasība uzrādīt pārskatā par finansiālo sniegumu, bet uzņēmumi varēs izvēlēties, vai rādīt vienu pārskatu par finansiālo sniegumu (pilnas peļņas pārskats) vai divus pārskatus (ieņēmumu pārskats un pilnas peļņas pārskats). Ja tiks pārvērtēta vai pārklasificēta iepriekšējā pārskata perioda salīdzinošā informācija, būs papildus prasība uzrādīt pārvērtēto bilanci uz salīdzinošā perioda sākumu papildus jau esošajai prasībai uzrādīt bilances posteņus uz tekošā perioda un salīdzinošā perioda beigām.
  • SFPS Nr. 2 (grozījumi) "Maksājumi ar akcijām" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Pārstrādātais standarts izskaidro piešķiršanas un nepiešķiršanas nosacījumus;
  • SGS Nr. 32 (grozījumi) "Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana" un SGS Nr. 1 (grozījumi) "Finanšu pārskatu sniegšana"- "Finanšu instrumenti ar pirmstermiņa dzēšanas tiesībām un no likvidācijas izrietošas saistības" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra;
  • SGS Nr. 27 "Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Standarts nosaka, ka efekts no darbībām, kas saistītas ar nekontrolējošo līdzdalību, ir jāuzskaita pašu kapitālā, ja šo darbību rezultātā netiek mainīta kontrole un šīs darbības vairs neveido nemateriālo vērtību vai peļņu un zaudējumus. Standarts arī sniedz norādes grāmatvedības uzskaitei, ja kontrole pār meitas uzņēmumu tiek zaudēta;
  • SFPS Nr. 3 "Uzņēmējdarbības apvienošana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra) (vēl nav pieņemts ES). Standarts turpina pielietot iegādes metodi attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanu ar dažām būtiskām izmaiņām. Piemēram, visi maksājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības iegādi ir jāuzskaita patiesajā vērtībā iegādes dienā, iespējamos maksājumus klasificējot kā parādu un pēc tam pārvērtējot caur peļņas vai zaudējuma aprēķinu. Pastāv iespēja nekontrolējošu līdzdalību novērtēt patiesajā vērtībā vai proporcionāli līdzdalības daļai no neto aktīviem. Visas iegādes izmaksas jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
  • SFPS Nr. 5 (grozījumi) "Pārdošanai paredzētie aktīvi un pārtrauktās darbības" un saistītie grozījumi SFPS Nr. 1 "Starptautisko finanšu pārskatu pirmā pieņemšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. jūlija) (vēl nav pieņemts ES). Standarts precizē, ka visi meitas uzņēmuma aktīvi un saistības jāklasificē kā turēti pārdošanai, ja tās plānoto daļu pārdošanas rezultātā tiek zaudēta kontrole.
  • SFPS Nr. 8 "Darbības segmenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Standarts nosaka informācijas uzrādīšanas prasības par uzņēmuma darbības segmentiem, tā produktiem un pakalpojumiem, tā darbības ģeogrāfiskajiem reģioniem un lielākajiem klientiem;

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

• SGS Nr. 39 (grozījumi) "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana" un SFPS Nr. 7 "Finanšu aktīvu pārklasifikācija" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Standarts precizē, ka ir iespējama pārklasifikācija uz un no kategorijas patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu instrumentiem caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu, ja atvasinātais finanšu instruments sāk vai pārtrauc kvalificēties kā riska ierobežošanas instruments naudas plūsmas vai neto ieguldījumu risku ierobežošanas darījumos. Standarts arī norāda, ka finanšu aktīvus vai saistības, kas ir daļa no finanšu instrumentu portfeļa, kas tiek pārvaldīts kopā, un kam pastāv faktiskas peļņu nesošas pazīmes īstermiņā, tiek iekļauts šajā portfelī pie sākotnējās atzīšanas. Standarts arī izskaidro risku ierobežošanas uzskaites pielietošanu segmentētā līmenī un efektīvās procentu likmes piemērošanu, nosakot bilances vērtību parāda instrumentam, pārtraucot patiesās vērtības uzskaiti.

Sabiedrība uzskata, ka augstāk minētie standarti un interpretācijas to sākotnējās piemērošanas periodā būtiski neietekmēs finanšu pārskatus.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība

(1) Finanšu risku faktori

Sabiedrības darbība pakļauj to dažādiem finanšu riskiem:

  • (a) ārvalstu valūtas riskam;
  • (b) kredītriskam;
  • (c) likviditātes riskam;
  • (d) naudas plūsmas un procentu likmes riskam.

Sabiedrības kopējā risku pārvaldība vērsta uz finanšu tirgus neparedzamību un cenšas mazināt tās negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finanšu rādītājiem. Sabiedrība izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai aizsargātos no dažu risku iedarbības.

Riska pārvaldība ir Finanšu departamenta pārziņā. Finanšu departaments identificē, novērtē un mēģina rast risinājumus, lai izvairītos no finanšu riskiem, ciešā sadarbībā ar citām Sabiedrības struktūrvienībām.

(a) Ārvalstu valūtas risks

Sabiedrība darbojas starptautiskajā tirgū un ir pakļauts ārvalstu valūtu riskam, kas rodas galvenokārt no ASV dolāra kursa svārstībām.

Ārvalstu valūtas risks galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām. Lai mazinātu ārvalstu valūtas risku, kas galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām, Sabiedrība izmanto nākotnes valūtas maiņas līgumus. Ārvalstu valūtas risks rodas, kad nākotnē paredzētie komercdarījumi, atzītie aktīvi un saistības ir valūtā, kas nav Sabiedrības funkcionālā valūta. Finanšu departaments analizē neto atvērtās pozīcijas katrā ārvalstu valūtā. Sabiedrība var izlemt slēgt nākotnes valūtas maiņas līgumus vai nodrošinot aizņēmumus (kredītlīnijas veidā) atbilstošajā valūtā un apjomā.

(b) Kredītrisks

Ik pa laikam Sabiedrībai ir ievērojama kredītriska koncentrācija sakarā ar pircējiem. Sabiedrības politika ir nodrošināties, lai vairumtirdzniecības darījumi tiek veikti ar pircējiem, kuriem ir atbilstoša kredītvēsture. Ja klienti atrodas valstī, kur ir augsts kredītrisks, tad kā riska pārvaldības instruments tiek izmantoti akreditīvi, kurus ir izdevušas kredītiestādes ar labu reputāciju. Gadījumos, kad nav iespējams iegūt akreditīvus no kredītiestādēm ar labu reputāciju, no pircējiem tiek prasīta priekšapmaksa.

  1. gada 30. jūnijā Sabiedrības kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri sasniedza 17.00% no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem (30.06.2008.: 17.00%). Saistībā ar kredītrisku, kas izriet no citiem Sabiedrības finanšu aktīviem, kuros ietilpst nauda un tās ekvivalenti, kā arī atvasinātie finanšu instrumenti, Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas izriet no darījumu partnera saistību neizpildes, maksimālajam riskam atbilstot šo instrumentu bilances vērtībai. Sabiedrības maksimālā kredītriska koncentrācija atbilst LVL 4 263 696 jeb 55,71% no visiem aktīviem (30.06.2008.: LVL 4 448 094 jeb 49.56% no visiem aktīviem).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

(c) Likviditātes risks

Piesardzīgas likviditātes riska pārvaldības ietvaros Sabiedrība uztur atbilstošus naudas līdzekļus un patur īstermiņa kreditēšanās iespējas, kuras var tikt izmantotas, nodrošinot kredītus ar saņemtajiem akreditīviem. Pamatdarbības dinamiskā rakstura dēļ Finanšu departamenta mērķis ir saglabāt finansēšanas elastīgumu, nodrošinot kredītu pieejamību. Pārskata perioda laikā Nordea bank Finland plc Latvia filiāle piešķīra Sabiedrībai 3 miljonus eiro daudzvalūtu kredītlīniju. Izvērtējot iespējamo nepieciešamību, kopš 2009. gada aprīļa kredītlīnijas apjoms tika samazināts līdz 1 miljonam eiro. Uz 2009. gada 30. jūniju piešķirtais overdrafts nav ticis izmantots (sk. 16. Pielikumu – Aizņēmumi).

(d) Naudas plūsmas procentu likmju risks

Tā kā Sabiedrībai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu, Sabiedrības ieņēmumi un naudas plūsmas ir galvenokārt neatkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs. Sabiedrības naudas plūsmas no procentu ienākumus nesošām saistībām ir atkarīgas no pašreizējām tirgus procentu likmēm.

(2) Atvasināto finanšu instrumentu uzskaite

Sabiedrība pārvalda valūtas risku, izmantojot tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā nākotnes valūtas maiņas līgumi. Atvasinātie finanšu instrumenti ir sākotnēji atzīti to patiesajā vērtībā dienā, kad tiek noslēgts līgums, un pēc tam pārvērtēti to patiesajā vērtībā bilances datumā. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības – ja to patiesā vērtība ir negatīva.

Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas izriet no tādu atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, kas netiek klasificēti kā risku ierobežošanas instrumenti, tiek atspoguļoti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nākotnes valūtas maiņas līgumu patieso vērtību aprēķina, izmantojot esošās nākotnes valūtas maiņas likmes, kas piemērotas līdzīga termiņa līgumiem.

(3) Patiesā vērtība

Finanšu aktīvu un saistību bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

4. Kapitāla struktūras pārvaldība

Lai nodrošinātu Sabiedrības darbības turpināšanu, tajā pašā laikā maksimizējot ieinteresēto pušu ienākumus, Sabiedrība veic kapitāla pārvaldīšanu, optimizējot kreditoru un pašu kapitāla līdzsvaru.

Sabiedrības kapitāls sastāv no kreditoriem, tai skaitā aizņēmumiem, kas atklāti 16. pielikumā, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojumu.

Koeficienti uz pārskata gada beigām bija sekojoši:

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Parādi 1 002 022 1 208 085 1 425 749 1 718 950
Naudas līdzekļi -2 346 818 -1 671 178 -3 339 221 -2 377 872
Parādi, neto -1 344 796 -463 093 -1 913 472 -658 922
Pašu kapitāls 6 650 832 7 767 833 9 463 281 11 052 630
Parādu attiecība pret pašu kapitālu 15% 16% 15% 16%
Neto parādu attiecība pret pašu
kapitālu
-20% -6% -20% -6%

5. Galvenie pieņēmumi un aplēses

Sagatavojot finanšu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti ES, un Latvijas likumdošanas prasībām, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē pārskatā atklāto aktīvu un saistību un ārpusbilances aktīvu un saistību apjomu uz finanšu pārskata datumu, kā arī pārskata perioda atspoguļoto ieņēmumu un izmaksu apmēru. Patiesie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Turpmāk minēti būtiskie spriedumi un galvenie pieņēmumi attiecībā uz nākotni, un pārējie aprēķinu neprecizitātes cēloņi uz finanšu pārskata datumu, ar nozīmīgu risku izraisīt materiālas izmaiņas aktīvu un saistību bilances vērtībā nākamajā finanšu gadā:

  • Sabiedrība pārskata pamatlīdzekļu aprēķināto lietderīgās izmantošanas laiku katra pārskata perioda beigās. Vadība veic aplēses un izmanto pieņēmumus attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiku. Šie pieņēmumi var mainīties un līdz ar to var tikt mainīti aprēķini.
  • Sabiedrība pārskata pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu vērtību ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Sabiedrība uzskata, ka ņemot vērā sagaidāmos ražošanas un pārdošanas apjomus nav nepieciešams veikt būtiskas aktīvu vērtības korekcijas to vērtības samazinājuma dēļ.
  • Sabiedrības vadība pamatojas uz aplēsēm veido uzkrājumus debitoru parādu vērtības samazinājumam. Sabiedrība uzskata, ka finanšu pārskatos uzrādītie uzkrājumi debitoru parādu atgūstamībai pareizi atspoguļo no šiem debitoru parādiem sagaidāmās naudas plūsmas tagadnes vērtību un ka šīs aplēses ir veiktas pamatojoties uz visu šobrīd pieejamo informāciju.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Nemateriālie
ieguldījumi
Ilgtermiņa
ieguldījumi
nomātajos
pamatlīdzekļos
Iekārtas un
mašīnas
Pārējie
pamatlī
dzekļi un
inventārs
Avansa
maksājumi
Kopā
LVL LVL LVL LVL LVL LVL
Pārskata gads, kas
noslēdzās 2008. gada
30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība 123 953 591 638 527 422 199 559 20 762 1 463 334
Iegāde 117 311 4 389 87 089 14 566 45 868 269 223
Pārgrupēts - - - - (30 641) (30 641)
Aprēķināts nolietojums (126 579) (68 477) (320 165) (64 268) - (579 489)
Likvidācija - - (602) (7 531) - (8 133)
Beigu bilances vērtība 114 685 527 550 293 744 142 326 35 989 1 114 294
Pārskata gads, kas
noslēdzās 2009. gada
30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība 114 685 527 550 293 744 142 326 35 989 1 114 294
Iegāde 28 843 - 71 087 2 768 102 698
Pārgrupēts 12 707 - 23 282 - (35 989) -
Aprēķināts nolietojums (88 628) (68 807) (221 866) (51 605) - (430 906)
Likvidācija (334) - (529) - - (863)
Beigu bilances vērtība 67 273 458 743 165 718 93 489 - 785 223
2007. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība 548 608 755 447 1 908 578 412 258 20 762 3 645 653
Uzkrātais nolietojums (424 655) (163 809) (1 381 156) (212 699) - (2 182 319)
Atlikusī vērtība 123 953 591 638 527 422 199 559 20 762 1 463 334
2008. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība 588 039 759 837 1 928 710 407 858 35 989 3 720 433
Uzkrātais nolietojums (473 354) (232 287) (1 634 966) (265 532) - (2 606 139)
Atlikusī vērtība 114 685 527 550 293 744 142 326 35 989 1 114 294
2009. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība 568 693 759 837 1 997 086 408 306 - 3 733 922
Uzkrātais nolietojums (501 420) (301 094) (1 831 368) (314 817) - (2 948 699)
Atlikusī vērtība 67 273 458 743 165 718 93 489 - 785 223

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus.

Nolietojums par summu LVL 264 364 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2007./2008.g.: LVL 386 303); par summu LVL 113 702 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2007./2008.g: LVL 122 475); par summu LVL 51 067 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2007./2008.g.: LVL 68 808) un par summu LVL 1 773 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Citas administrācijas izmaksas" (2007./2008.g.: LVL 1 903).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija LVL 1 868 304 (2007./2008.g.: LVL 1 581 115).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi (turpinājums)

Nemateriālie
ieguldījumi
Ilgtermiņa
ieguldījumi
nomātajos
pamatlīdzekļos
Iekārtas un
mašīnas
Pārējie
pamatlī
dzekļi un
inventārs
Avansa
maksājumi
Kopā
EUR EUR EUR EUR EUR EUR
Pārskata gads, kas
noslēdzās 2008. gada
30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība 176 369 841 825 750 454 283 947 29 542 2 082 137
Iegāde 166 919 6 245 123 916 20 726 65 264 383 070
Pārgrupēts - - - - (43 598) (43 598)
Aprēķināts nolietojums (180 106) (97 434) (455 554) (91 445) - (824 539)
Likvidācija - - (855) (10 716) - (11 571)
Beigu bilances vērtība 163 182 750 636 417 961 202 512 51 208 1 585 499
Pārskata gads, kas
noslēdzās 2009. gada
30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība 163 182 750 636 417 961 205 512 51 208 1 585 499
Iegāde 41 039 - 101 147 3 939 - 146 125
Pārgrupēts 18 080 - 33 128 - (51 208) -
Aprēķināts nolietojums (126 105) (97 903) (315 688) (73 428) - (613 124)
Likvidācija (475) - (753) - - (1 228)
Beigu bilances vērtība 95 721 652 733 235 795 133 023 - 1 117 272
2007. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība 780 599 1 074 904 2 715 663 586 590 29 541 5 187 297
Uzkrātais nolietojums (604 230) (233 079) (1 965 208) (302 643) - (3 105 160)
Atlikusī vērtība 176 369 841 825 750 455 283 947 29 541 2 082 137
2008. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība 836 704 1 081 151 2 744 307 580 330 51 208 5 293 700
Uzkrātais nolietojums (673 522) (330 515) (2 326 346) (377 818) - (3 708 201)
Atlikusī vērtība 163 182 750 636 417 961 202 512 51 208 1 585 499
2009. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība 809 177 1 081 151 2 841 597 580 967 - 5 312 892
Uzkrātais nolietojums (713 456) (428 418) (2 605 802) (447 944) - (4 195 621)
Atlikusī vērtība 95 721 652 733 235 795 133 023 - 1 117 272

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus.

Nolietojums par summu EUR 376 156 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2007./2008.g.: EUR 549 660); par summu EUR 161 783 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2007./2008.g: EUR 174 266); par summu EUR 72 662 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2007./2008.g.: EUR 97 905) un par summu EUR 2 521 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Citas administrācijas izmaksas" (2007./2008.g.: EUR 2 708).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija EUR 2 658 357 (2007./2008.g.: EUR 2 249 724).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

7. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā

(a) Līdzdalība meitas sabiedrībās

Nosaukums Līdzdalības daļa meitas
sabiedrības pašu kapitālā
30/06/2009
%
30/06/2008
%
"SAF Tehnika Sweden" AB
"SAF Tehnika RUS" Ltd
-
51
100
-
  1. gada novembrī meitas sabiedrība "SAF Tehnika Sweden" AB tika pārdota tās vadībai, atzīstot zaudējumus LVL 249 354 (EUR 354 799) apmērā.

Krievijas kopuzņēmums "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) ar Krievijas sabiedrību "Мобильные технологии" (Mobile Technology) OOO kā tās līdzdibinātāju tika izveidota 2008. gada novembrī. JSC "SAF Tehnika" pieder 51% "SAF Tehnika RUS" SIA akciju. Līdz šim "SAF Tehnika RUS" Ltd nav sākusi savu darbību. Nav veiktas nekādas finanšu investīcijas.

(b) Informācija par meitas sabiedrībām

Pašu kapitāls Pārskata gada peļņa/
zaudējumi
Nosaukums Adrese 30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
2008/2009
LVL
2007/2008
LVL
"SAF Tehnika
Sweden" AB
"SAF Tehnika
RUS" Ltd
E. A .Rosengrens
gata 22, Vastra
Frolunda, Sweden
Verkhnaya
Krasnoselskaya str.
34, Moscow,
Russia
-
-
335 115
-
-
-
97 674
-
Pašu kapitāls Pārskata gada peļņa/
zaudējumi
Nosaukums Adrese 30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
2008/2009
EUR
2007/2008
EUR
"SAF Tehnika
Sweden" AB *
"SAF Tehnika
RUS" Ltd
E. A .Rosengrens
gata 22, Vastra
Frolunda, Sweden
Verkhnaya
Krasnoselskaya str.
34, Moscow,
Russia
-
-
476 826
-
-
-
138 978
-

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

8. Krājumi

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Izejvielas 540 075 752 831 768 457 1 071 182
Nepabeigtie ražojumi 1 566 727 1 843 850 2 229 252 2 623 562
Gatavie ražojumi 623 742 500 143 887 505 711 639
Uzkrājumi lēnas apgrozības krājumiem (177 634) (211 663) (252 750) (301 169)
2 552 910 2 885 161 3 632 464 4 105 214

Pārskata gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir ietverts uzkrājuma samazinājums lēnas apgrozības krājumiem LVL 34 029 (EUR 48 419) apmērā (2007./2008.g.: palielinājums – LVL 78 741 (EUR 112 039)), kas iekļauts pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās.

9. Debitori

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Pircēju un pasūtītāju parādi
Uzkrājumi sliktiem un nedrošiem pircēju
2 148 529 2 667 252 3 057 081 3 795 158
un pasūtītāju parādiem (402 117) (145 582) (572 161) (207 145)
Pircēju un pasūtītāju parādi, neto 1 746 412 2 521 670 2 484 920 3 588 013

Pircēju un pasūtītāju parādi ietver 7 akreditīvus ar sākotnējo maksājuma termiņu līdz 180 dienām par summu LVL 516 458 (EUR 734 854) (2007./2008.: LVL 674 418 (EUR 959 610)). 2009. gada 30. jūnijā debitoru parādu patiesā vērtība atbilda to bilances vērtībai.

Pārskatā gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā administrācijas izmaksas ietverts uzkrājumu sliktiem un nedrošiem pircēju un pasūtītāju parādiem palielinājums LVL 318 995 (EUR 453 889) apmērā (2007./2008.g. – samazinājums LVL 33 976 (EUR 48 343) un norakstītie debitori LVL 62 460 (EUR 88 873) (sk. pielikuma 20. piezīmi).

Pircēju un pasūtītāju parādu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

30/06/2009
LVL
30/06/2009
%
30/06/2008
LVL
30/06/2008
%
LVL 6 102 0.28 3 015 0.11
USD 687 221 31.99 1 021 291 38.29
EUR 1 455 206 67.73 1 642 946 61.60
Pircēju un pasūtītāju parādi 2 148 529 100% 2 667 252 100%

Pircēju un pasūtītāju parādu vecuma analīze

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas
termiņu
1 327 843 2 145 944 1 889 350 3 053 403
Kavēts no 0 – 89 dienām 465 941 399 031 662 975 567 770
Kavēts virs 90 dienām 354 745 122 277 504 757 173 985
2 148 529 2 667 252 3 057 082 3 795 158

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem

LVL EUR
Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem
debitoru parādiem 2008. gada 30. jūnijā 145 582 207 145
Norakstītie (62 460) (88 873)
Papildus uzkrājumi 339 462 483 011
Atgūtie parādi (20 467) (29 122)
Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem
debitoru parādiem 2009. gada 30. jūnijā 402 117 572 161

10. Citi debitori

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Valsts dotācijas* 40 003 11 790 56 919 16 776
Pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa
(sk. 24. pielikumu) 34 274 67 208 48 768 95 628
Citi debitori 24 651 12 230 35 075 17 402
Avansa maksājumi piegādātājiem 25 814 19 844 36 730 28 235
124 742 111 072 177 492 158 041

* - Valsts dotācijas attiecas uz projektiem par dalību starptautiskās izstādēs un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

11. Atvasinātie finanšu instrumenti

30/06/2009 30/06/2008 30/06/2009 30/06/2008
Aktīvi
LVL
Saistības
LVL
Aktīvi
LVL
Saistības
LVL
Aktīvi
EUR
Saistības
EUR
Aktīvi
EUR
Saistības
EUR
Nākotnes
valūtas
maiņas
līgumi - - 61 - - - 87 -

12. Nauda un naudas ekvivalenti

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Naudas līdzekļi bankā 654 691 357 017 931 541 507 989
Īstermiņa noguldījumi bankās 1 692 127 1 314 161 2 407 680 1 869 883
2 346 818 1 671 178 3 339 221 2 377 872

Uz 2009. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldīti īstermiņa noguldījumu veidā. Gada vidējā procentu likme īstermiņa noguldījumiem latos ir 27.67% un citās valūtās 4.53%. Uz 2008. gada 30. jūniju Sabiedrībai nebija nekādu noguldījumu latos, bet gada vidējā procentu likme īstermiņa noguldījumiem citās valūtās uz 2008. gada 30. jūniju bija 4.32%.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

Naudas līdzekļu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

30/06/2009
LVL
30/06/2009
%
30/06/2008
LVL
30/06/2008
%
LVL 380 275 16.20 249 390 14.92
USD 84 655 3.61 90 340 5.41
EUR 1 881 884 80.19 1 331 448 79.67
SEK 4 0.00 - 0.00
Nauda un naudas ekvivalenti 2 346 818 100% 1 671 178 100%

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības

01/07/2008-
30/06/2009
LVL
01/07/2007-
30/06/2008
LVL
01/07/2008-
30/06/2009
EUR
01/07/2007-
30/06/2008
EUR
Atliktā nodokļa aktīvs pārskata gada
sākumā
Atliktā nodokļa saistību
(48 160) (46 673) (68 526) (66 410)
(samazinājums)/ palielinājums
pārskata gadā (sk. 23. pielikumu)
(2 865) (1 487) (4 077) (2 116)
Atliktā nodokļa (aktīvi) pārskata
gada beigās
(51 025) (48 160) (72 602) (68 526)

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām priekš finanšu grāmatvedības un nodokļu aprēķina mērķiem:

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Pamatlīdzekļu nolietojuma un
nemateriālo ieguldījumu
amortizācijas pagaidu atšķirība
Uzkrājumu neizmantotajiem
(4 731) 1 598 (6 732) 2 274
atvaļinājumiem pagaidu atšķirība
Uzkrājumu lēnas aprites un
novecojušiem krājumiem pagaidu
(17 546) (18 009) (24 966) (25 625)
atšķirība
Uzkrājumu garantijām pagaidu
(26 645) (31 749) (37 912) (45 175)
atšķirība (2 103) - (2 992) -
Atliktā nodokļa (aktīvs), neto (51 025) (48 160) (72 602) (68 526)

Sabiedrības atliktā nodokļa aktīvs ir atzīts tik lielā mērā, kādā iespējama attiecīgā nodokļa labuma realizācija, izmantojot nākotnes apliekamo peļņu.

Pārskata perioda nodokļu zaudējumi LVL 741 467 (EUR 1 055 012) un iepriekšēja pārskata perioda nodokļu zaudējumi LVL 633 102 (EUR 858 137) var tikt izmantoti, lai kompensētu ar nodokļiem apliekamo peļņu turpmāko 8 gadu laikā no zaudējumu rašanās gada. Tā kā nav pārliecības par Sabiedrības spēju izmantot šos nodokļu zaudējumus, atlikta nodokļa aktīvs attiecībā uz uzkrātajiem nodokļu zaudējumiem nav atzīts.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

14. Akciju kapitāls

  1. gada 30. jūnijā reģistrētais un apmaksātais akciju kapitāls bija LVL 2 970 180 (EUR 4 226 185), un to veidoja 2 970 180 parastās uzrādītāja akcijas ar neierobežotām balsstiesībām (2007./2008.g.: 2 970 180 akcijas).

15. Kreditori

30/06/2009
LVL
30/06/2008
LVL
30/06/2009
EUR
30/06/2008
EUR
Parādi piegādātājiem 365 925 708 777 520 664 1 008 499
Uzkrātās saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem
116 971 123 059 166 435 175 097
No pircējiem saņemtie avansi
Nodokļi un sociālās
apdrošināšanas iemaksas (sk.
148 606 70 836 211 447 100 791
24. pielikumu) 54 385 64 817 77 383 92 226
Pārējie kreditori 269 722 235 437 383 780 334 996
955 609 1 202 926 1 359 709 1 711 609

Pārskata periodā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautais atvaļinājumu rezerves samazinājums sasniedza LVL 6 088 (EUR 8 662) (2007./2008.g.: LVL 7 885 (EUR 11 220)).

Parādu piegādātājiem sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

30/06/2009
LVL
30/06/2009
%
30/06/2008
LVL
30/06/2008
%
LVL 79 842 21.85 106 701 15.05
USD 98 894 27.03 226 003 31.89
EUR 186 779 51.04 374 320 52.81
GBP 410 0.11 1 753 0.25
Parādi piegādātājiem 365 925 100% 708 777 100%

16. Aizņēmumi

30/06/2009 30/06/2008 30/06/2009 30/06/2008
LVL LVL EUR EUR
Overdrafti bankās un
kredītkartes
1 896 5 159 2 698 7 341

Neizmantoto daudzvalūtu overdraftu vērtība 2009. gada 30. jūnijā bija LVL 702 804 (EUR 1 000 000). 2008. gada 30. jūnijā: LVL 3 514 020 (EUR 5 000 000). Bankas overdrafts ir nodrošināts ar komercķīlu, ko veido visi Sabiedrības aktīvi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums

a) Uzņēmuma saimnieciskā darbība var tikt sadalīta divās galvenās struktūrvienībās atbilstoši produktu veidiem – CFM (PDH) un CFQ (SDH) produktu sērijas struktūrās. Jaunie CFIP produkti pieder pie CFM produktu veida (super PDH). Šīs struktūrvienības tiek izmantotas par pamatu, lai sniegtu informāciju par Uzņēmuma primārajiem segmentiem, proti, uzņēmējdarbības segmentiem. Ražošana, kā arī pētniecības un attīstības darbs tiek organizēts un pārvaldīts katrai produktu grupai (CFM un CFQ) atsevišķi.

Produktu līnija CFM jeb plesiohronās digitālās hierarhijas radio tiek piedāvāta kā digitālā mikroviļņu radio savienojuma sistēma, kas darbojas 7, 8, 13, 15, 18, 23, 26 un 38 GHz frekvences joslā un nodrošina bezvadu divpunktu kanālus digitalizētām balss un datu komunikācijām starp punktiem. CFM ir pieejama ar 4, 8, 16 vai 34 Mbps pilndupleksa datu plūsmas kapacitāti. Lielu daļu tirgus veido šī produkta pieprasījums Āzijas reģionā.

CFIP ar visiem izmantotajiem interfeisiem nodrošina datu pārraidi līdz 108 Mbps. Šī produktu līnija nodrošina izcilu risinājumu tiem klientiem, kas meklē par PDH E3 augstāku kapacitāti nepieprasot STM-1 kapacitāti. Bez tam, bez pilnas 108Mbps sistēmas kapacitātes, ir iespējamas radio konfigurācijas jebkurā no 7 MHz, 14 MHz vai 28MHz kanālu frekvenču joslu platumiem.

Produktu līnija CFQ jeb sinhronās digitālās hierarhijas radio ir digitālā divpunktu radio sistēma, kas nodrošina augstas kapacitātes (155 Mbps) datu pārraidi ar darbības frekvencēm no 7 GHz līdz 38 GHz. Produkts galvenokārt tiek eksportēts uz attīstītām valstīm Eiropā, kurās dominē pieprasījums pēc augstas kapacitātes datu pārraides iespējām.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

CFQ CFM Citi Kopā
2008/9 2007/8 2008/9 2007/8 2008/9 2007/8 2008/9 2007/8
LVL LVL LVL LVL LVL LVL LVL LVL
Aktīvi
Segmenta aktīvi 1 385 792 922 689 3 223 325 4 818 740 439 315 646 351 5 048 432 6 387 780
Nesadalītie aktīvi 2 604 422 2 588 138
Kopā aktīvi 7 652 854 8 975 918
Segmenta saistības 214 237 141 415 520 346 793 701 116 625 176 863 851 208 1 111 979
Nesadalītās saistības 150 814 96 106
Kopā saistības 1 002 022 1 208 085
Ienākumi 2 246 436 1 452 701 5 233 455 7 534 083 1 331 608 1 657 237 8 811 499 10 644 021
Segmenta rezultāts 305 974 (814 437) 712 493 1 588 937 269 613 358 428 1 288 080 1 132 928
Nesadalītās izmaksas (2 312 750) (2 010 417)
Saimnieciskās
darbības zaudējumi
(1 024 670) (877 489)
Pārējie ienākumi
Finanšu ienākumi
56 542 333 104
(izmaksas), neto
Zaudējumi no
ilgtermiņa ieguldījumu
97 616 (69 207)
pārdošanas (249 354) -
Zaudējumi pirms
nodokļiem
(1 119 866) (613 592)
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis
2 865 1 487
Pārskata gada
zaudējumi
(1 117 001) (612 105)
Cita informācija
Iegādātie pamatlīdzekļi
un nemateriālie aktīvi
23 955 514 65 683 94 206 - 210 89 638 94 930
Nesadalītie iegādātie
pamatlīdzekļi un
nemateriālie aktīvi
49 049 128 425
Kopā iegādātie
pamatlīdzekļi un
nemateriālie aktīvi
138 687 223 355
Nolietojums un
amortizācija
24 785 31 179 238 255 351 802 1 292 3 213 264 332 386 194
Nesadalītais
Nolietojums un
amortizācija 166 574 193 295
Kopā nolietojums un
amortizācija
430 906 579 489

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

CFQ CFM Citi Kopā
2008/9 2007/8 2008/9 2007/8 2008/9 2007/8 2008/9 2007/8
EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR
Aktīvi
Segmenta aktīvi 1 971 804 1 312 868 4 586 378 6 856 449 625 088 919 675 7 183 270 9 088 992
Nesadalītie aktīvi 3 705 761 3 682 588
Kopā aktīvi 10 889 030 12 771 580
Segmenta saistības 304 832 201 215 740 386 1 129 335 165 942 251 654 1 211 160 1 582 204
Nesadalītās saistības 214 589 136 746
Kopā saistības 1 425 749 1 718 950
Ienākumi 3 196 390 2 067 007 7 446 536 10 720 034 1 894 707 2 358 036 12 537 634 15 145 077
Segmenta rezultāts 435 362 (1 158 839) 1 013 786 2 260 854 383 625 509 996 1 832 773 1 612 011
Nesadalītās
izmaksas
(3 290 746) (2 860 566)
Saimnieciskās
darbības zaudējumi
(1 457 974) (1 248 555)
Pārējie ienākumi 80 453 473 964
Finanšu ienākumi
(izmaksas), neto
Zaudējumi no
ilgtermiņa
138 895 (98 472)
ieguldījumu
pārdošanas
(354 799) -
Zaudējumi pirms
nodokļiem
(1 593 426) (873 063)
Uzņēmumu
ienākuma nodoklis
4 077 2 116
Pārskata gada
zaudējumi
(1 589 349) (870 947)
Cita informācija
Iegādātie
pamatlīdzekļi un
nemateriālie aktīvi
34 085 731 93 458 134 043 - 299 127 543 135 073
Nesadalītie iegādātie
pamatlīdzekļi un
nemateriālie aktīvi
69 790 182 733
Kopā iegādātie
pamatlīdzekļi un
nemateriālie aktīvi
197 333 317 806
Nolietojums un
amortizācija
35 266 44 364 339 006 500 569 1 838 4 572 376 111 549 505
Nesadalītais
Nolietojums un
amortizācija
237 013 275 034
Kopā nolietojums
un amortizācija
613 124 824 539

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

b) Šajā pielikumā sniegta informācija par Sabiedrības neto apgrozījuma un aktīvu sadalījumu pa ģeogrāfiskiem reģioniem (klientu atrašanās vietām).

Neto apgrozījums Aktīvi
2008/2009 2007/2008 30/06/2009 30/06/2008
LVL LVL LVL LVL
Āzija 1 136 468 2 072 583 454 728 113 757
Amerika 1 339 548 1 598 122 337 145 503 111
Āfrika 1 371 203 1 084 962 158 600 86 592
Eiropa 2 590 377 2 619 265 652 917 482 207
NVS 1 709 801 2 640 707 98 195 526 660
Tuvie Austrumi 664 102 628 382 44 827 809 343
8 811 499 10 644 021 1 746 412 2 521 670
Neattiecinātie aktīvi - - 5 906 442 6 454 248
8 811 499 10 644 021 7 652 854 8 975 918
Neto apgrozījums Aktīvi
2008/2009 2007/2008 30/06/2009 30/06/2008
EUR EUR EUR EUR
Āzija 1 617 048 2 949 020 647 020 161 862
Amerika 1 906 005 2 273 923 479 714 715 862
Āfrika 1 951 046 1 543 762 225 667 123 209
Eiropa 3 685 774 3 726 878 929 017 686 119
NVS 2 432 828 3 757 388 139 719 749 370
Tuvie Austrumi 944 933 894 106 63 783 1 151 591
12 537 634 15 145 077 2 484 920 3 588 013
Neattiecinātie aktīvi - - 8 404 110 9 183 567
12 537 634 15 145 077 10 889 030 12 771 580

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

18. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Iepirkumu un apakšuzņēmēju
pakalpojumu izmaksas 5 806 978 7 708 525 8 262 585 10 968 243
Darba algas izmaksas
(ieskaitot saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem) 859 837 916 464 1 223 438 1 304 011
Nolietojums un amortizācija (sk.
6. pielikumu) 264 364 386 303 376 156 549 660
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem) 204 839 217 186 291 460 309 028
Telpu noma 82 375 82 675 117 209 117 636
Komunālo pakalpojumu izmaksas 89 867 80 963 127 869 115 200
Transporta izmaksas 24 428 23 738 34 758 33 776
Sakaru izmaksas 19 521 20 196 27 776 28 736
Komandējumu izdevumi 7 211 16 344 10 260 23 255
Mazvērtīgais inventārs 2 149 9 228 3 058 13 130
Citas ražošanas izmaksas 46 427 49 471 66 060 70 391
7 407 996 9 511 093 10 540 629 13 533 066

Ar zinātnisko pētniecību un attīstību saistītās izmaksas LVL 1 279 189 (EUR 1 820 122) apmērā (2007./2008.g.: LVL 1 777 087 (EUR 2 528 566)) ir iekļautas peļņas un zaudējumu pārskatā kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

19. Pārdošanas un mārketinga izmaksas

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Reklāmas un mārketinga izmaksas
Darba algu izmaksas
(iesk. saistības par neizmantotajiem
633 605 473 023 901 539 673 051
atvaļinājumiem) 404 379 398 287 575 379 566 711
Komandējumu izdevumi 153 800 175 926 218 838 250 320
Nolietojums un amortizācija (sk. 6.
pielikumu) 113 702 122 475 161 783 174 266
Piegādes izdevumi 115 423 101 176 164 232 143 960
Sociālās apdrošināšanas iemaksas
(iesk. saistības par neizmantotajiem
atvaļinājumiem) 96 468 86 824 137 262 123 539
Citas realizācijas un izplatīšanas
izmaksas 95 001 88 285 135 174 125 620
1 612 378 1 445 996 2 294 207 2 057 467

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

20. Administrācijas izmaksas

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Darba algu izmaksas
(iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem) 189 742 192 972 269 978 274 574
Nolietojums un amortizācija (sk.
6.pielikumu) 51 067 68 808 72 662 97 905
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem) 41 333 41 489 58 812 59 034
IT pakalpojumi 34 613 40 152 49 250 57 131
Naudas apgrozījuma blakus 21 473 30 990 30 553 44 095
izdevumi
Reprezentācijas izmaksas 14 545 26 169 20 696 37 235
Apmācību izmaksas 18 348 22 401 26 107 31 874
Komunālo pakalpojumu izmaksas 11 107 11 148 15 804 15 862
Komandējumu izdevumi 934 10 127 1 329 14 409
Telpu noma 9 620 9 387 13 688 13 356
Apdrošināšanas izmaksas 7 592 9 193 10 802 13 080
Biroja uzturēšanas izmaksas 3 713 8 744 5 283 12 442
Sponsorēšana 4 050 6 000 5 763 8 537
Sakaru izmaksas 5 561 5 881 7 913 8 368
Uzkrājumi nedrošiem un
bezcerīgiem debitoru parādiem 318 995 (33 976) 453 889 (48 343)
Citas administratīvās izmaksas 83 102 114 936 118 243 163 540
815 795 564 421 1 160 772 803 099

21. Citi ienākumi

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Valsts dotācijas 50 730 309 723 72 182 440 696
Pārējie ienākumi 5 812 23 381 8 270 33 269
56 542 333 104 80 452 473 965

Sabiedrība ir saņēmusi valsts dotācijas LVL 10 727 (EUR 15 263) apmērā (2007./2008.g.: LVL 292 814 (EUR 416 637)). Pārējās summas LVL 40 003 (EUR 56 919) ir uzskaitīti kā debitori (sk. 10. pielikumu).

22. Finanšu izmaksas, neto 01.07.2008- 30.06.2009 01.07.2007- 30.06.2008 01.07.2008- 30.06.2009 01.07.2007- 30.06.2008 LVL LVL EUR EUR Procentu izmaksas 4 163 24 001 5 923 34 150 Valūtas kursu svārstību rezultāts, neto - 66 806 - 95 057 4 163 90 807 5 923 129 207

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

23. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

01.07.2008- 01.07.2007- 01.07.2008- 01.07.2007-
30.06.2009 30.06.2008 30.06.2009 30.06.2008
LVL LVL EUR EUR
Atliktā nodokļa aktīvu izmaiņas
(sk. 13. pielikumu)
Pārskata gada uzņēmumu
(2 865) (1 487) (4 077) (2 116)
ienākuma nodoklis - - - -
(2 865) (1 487) (4 077) (2 116)

Sabiedrības ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas būtu jāmaksā, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Zaudējumi pirms nodokļiem (1 119 866) (613 592) (1 593 426) (873 063)
Nodokļa likme 15% 15% 15% 15%
Teorētiski aprēķinātais nodoklis (167 980) (92 039) (239 014) (130 959)
Izdevumi, par kuriem nedrīkst
samazināt apliekamo ienākumu 53 895 (4 414) 76 686 (6 281)
Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs 111 220 94 966 158 251 135 124
Uzņēmuma ienākuma nodoklis (2 865) (1 487) (4 077) (2 116)

Valsts ieņēmumu dienests var veikt Sabiedrības grāmatojumu un reģistru pārbaudi par pēdējiem 3 gadiem un var uzlikt papildu nodokļu maksājumus, kā arī soda naudu un procentus. Sabiedrības vadībai nav zināmi fakti vai apstākļi, kas varētu radīt potenciālas būtiskas saistības šajā sakarā (Valsts ieņēmumu dienests līdz bilances datumam nav veicis komplekso nodokļu pārbaudi Sabiedrībā).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

24. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

PVN Sociālās
apdroši
nāšanas
iemaksas
Iedzīvotāju
ienākuma
nodoklis
Uzņēmumu
ienākuma
nodoklis
Uzņēmējda
rbības
riska valsts
nodeva
Kopā
LVL LVL LVL LVL LVL LVL
Parāds 30.06.2008.
(Pārmaksa)
- 40 296 24 483 - 38 64 817
30.06.2008. (67 208) - - (95 410) - (162 618)
Aprēķināts pārskata
periodā (554 276) 475 738 280 220 421 436 202 539
Novirzīts uz/ no
citiem nodokļiem 468 157 (452 502) - (15 217) (438) -
VID atmaksa
Samaksāts
119 053 (893) - 95 410 - 213 570
pārskata periodā - (27 339) (285 654) (5 501) - (318 494)
Parāds 30.06.2009. - 35 300 19 049 - 36 54 385
(Pārmaksa)
30.06.2009. (34 274) - - (20 297) - (54 571)
PVN Sociālās
apdroši
nāšanas
Iedzīvotāju
ienākuma
nodoklis
Uzņēmumu
ienākuma
nodoklis
Uzņēmējda
rbības
riska valsts
Kopā
EUR iemaksas
EUR
EUR EUR nodeva
EUR
EUR
Parāds 30.06.2008. - 57 336 34 836 - 54 92 226
(Pārmaksa)
30.06.2008.
(95 628) - - (135 756) - (231 384)
Aprēķināts pārskata
periodā
(788 664) 676 914 398 717 599 620 288 186
Novirzīts uz/ no
citiem nodokļiem 666 127 (643 852) - (21 652) (623) -
VID atmaksa 169 397 (1 271) - 135 756 - 303 882
Samaksāts
pārskata periodā - (38 900) (406 449) (7 827) - (453 176)
Parāds 30.06.2009.
(Pārmaksa)
- 50 227 27 104 - 51 77 382

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

25. Zaudējumi uz akciju

Pamata zaudējumi uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada zaudējumus ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Pārskata perioda (zaudējumi) (a) (1 117 001) (612 105) (1 589 349) (870 947)
Parastās akcijas 1. jūlijā (b) 2 970 180 2 970 180 2 970 180 2 970 180
Pamata zaudējumi uz akciju
pārskata gadā (a/b) -0.376 -0.206 -0.535 -0.293

26. Vadības atlīdzība

Valdes un padomes locekļu atalgojums

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Valdes locekļu atalgojums
· darba alga 130 850 120 026 186 183 170 782
· sociālās apdrošināšanas iemaksas 27 292 23 578 38 833 33 548
Padomes locekļu atalgojums
· darba alga 76 795 62 415 109 269 88 809
· sociālās apdrošināšanas iemaksas 18 500 14 291 26 323 20 334
Kopā 253 437 220 310 360 608 313 473

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

27. Darījumi ar saistītām personām

No 2008. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. oktobrim Sabiedrība ir pārdevusi SAF Tehnika Sweden AB produkciju LVL 26 100 (EUR 37 137).

No 2008. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. oktobrim Sabiedrība saņēma no SAF Tehnika Sweden AB pētniecības un konsultāciju pakalpojumus par kopējo summu LVL 296 581 (EUR 421 997).

No 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam Sabiedrība ir pārdevusi saistītām personām produkciju LVL 199 659 (EUR 284 089) vērtībā un sniegusi pakalpojumus LVL 5 253 (EUR 7 474) vērtībā.

No 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam Sabiedrība ir iegādājusies preces no saistītām personām LVL 12 260 (EUR 17 444) vērtībā, iegādājusies pamatlīdzekļus LVL 59 732 (EUR 84 990) vērtībā un saņēmusi pakalpojumus LVL 8 680 (EUR 12 351) vērtībā.

Uz 2009. gada 30. jūniju Sabiedrība ir parādā saistītām personām LVL 2 150 (EUR 3 059).

28. Personāla izmaksas

01.07.2008-
30.06.2009
LVL
01.07.2007-
30.06.2008
LVL
01.07.2008-
30.06.2009
EUR
01.07.2007-
30.06.2008
EUR
Darbinieku atalgojums 1 453 958 1 507 722 2 068 796 2 145 295
Sociālās apdrošināšanas iemaksas 342 640 345 499 487 533 491 601
Kopā 1 796 598 1 853 221 2 556 329 2 636 896

29. Vidējais darbinieku skaits

30.06.2009 30.06.2008
148 157

30. Operatīvā noma

  1. gada 10. decembrī noslēgts nomas līgums Nr. S-116/02 ar A/S "Dambis" par to, ka iznomātājs nodod un A/S "SAF Tehnika" par atlīdzību pieņem lietošanā telpas ar kopējo platību 5 851 m2 līdz 2009. 16. septembrim. No 2009. gada 17. septembra kopējā iznomātā platība ir samazinājusies uz 5 672 m2 . Telpas atrodas Ganību dambī 24a. Līguma termiņš beidzas 2016. gada 1. martā.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Sabiedrībai 2009. gada 30. jūnijā bija šādas nomas maksājumu nākotnes saistības.

LVL EUR
1 gads 98 713 140 456
2 – 5 gadi 392 239 558 106
Vairāk par 5 gadiem 163 433 232 544
654 385 931 106

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

31. Iespējamās saistības

Sabiedrība parastās saimnieciskās darbības rezultātā trešajām pusēm ir izsniegusi izpildes garantijas LVL 59 716 (EUR 84 968) apmērā (2007/2008: LVL 51 584 (EUR 73 397).

32. Sabiedrības darbības turpināšana

Pārskata gadu Sabiedrība ir noslēgusi ar pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības LVL 627 tūkst. (EUR 892 tūkst.) apmērā, (2007./2008.: LVL 2 905 tūkst. (EUR 4 134 tūkst.)), naudas pozīcija sastāda LVL 2 347 tūkst. (EUR 3 339 tūkst.), bet likviditātes rādītājs pārskata gada beigās bija 6.8.

Pārskata perioda tīrie zaudējumi sastāda LVL 1 117 tūkstošus (EUR 1 589 tūkstošus).

Sabiedrības vadība uzskata, ka lai arī pašreizējā situācija ir smaga, globālā konkurence pieaug un klienti cieš no finansējuma nepietiekamības, jaunajai CFIP produktu līnijai ir potenciāls, jo tā ir funkcionāla un tiek piedāvāta ar konkurētspējīgu cenu.

Sabiedrība nav izmantojusi tai piešķirto bankas kredītlīniju un finansē darbību izmantojot pašu līdzekļus.

33. Notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika posmā laika posmā no pārskata gada pēdējas dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2009. gada 30. jūnijā vai tā finanšu rezultātus un naudas plūsmas attiecīgajā pārskata gadā.

Talk to a Data Expert

Have a question? We'll get back to you promptly.