Latvijas Gaze

Annual Report • Feb 26, 2010

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze"

neauditēts 2009.gada 12 mēnešu finanšu pārskats

Sagatavots saskaĦā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

Rīgā, 2010

Informācija par Sabiedrību3
ZiĦojums par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" darbību 2009.gada 12 mēnešos4
Akcijas un akcionāri7
ZiĦojums par Valdes atbildību10
Bilance 11
Visu ieĦēmumu pārskats – pēc izmaksu būtības12
Atzīto ieĦēmumu un izmaksu konsolidētais pārskats 12
Naudas plūsmas pārskats13
Pārskats par izmaiĦām pašu kapitālā 14
Pielikumi15

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/s Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reăistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991. gada 25. marts
	Veikta pārreăistrācija Komercreăistrā 2004. gada 20. decembrī ar vienoto reăistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV – 1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International AG (47,2 %) Gazprom AAS (34,0 %) ITERA Latvija SIA (16,0 %)
Valdes locekĜu vārdi, uzvārdi, ieĦemamie amati	Adrians Dāvis - valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats (Jörg Tumat) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Anda Ulpe - valdes locekle Gints Freibergs - valdes loceklis
Padomes locekĜu vārdi, uzvārdi, ieĦemamie amati	No 2009. gada 3. jūlija Kirils SeĜezĦovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Joahims Hokercs (Joachim Hockertz) - padomes loceklis Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis Ūve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis JeĜena KarpeĜa (Елена Карпель) - padomes locekle Aleksandrs KrasĦenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis Līdz 2009.gada 3. jūlijam Kirils SeĜezĦovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Eike Benke (Eike Benke) - padomes loceklis Ūve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Markuss Zorihs (Marcus Söhrich) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis JeĜena KarpeĜa (Елена Карпель) - padomes locekle
Pārskata periods	Aleksandrs KrasĦenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis 2009. gada 1. janvāris – 31.decembris

ZiĦojums par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" darbību 2009.gada 12 mēnešos

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – LG) ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas operators Latvijā. UzĦēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 442 100 klientiem Latvijā, bet apkures sezonā – no Inčukalna pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeĜrietumu daĜai un Lietuvai.

LG mērėis ir stiprināt LG vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriĦa dažādību un nodrošinot Latvijā vienu no stabilākajām piegādēm Eiropā.

LG vīzija ir izveidot Latviju par vienu no Eiropā lielākajiem dabasgāzes uzglabāšanas centriem, izmantojot mūsu valsts unikālās ăeoloăiskās struktūras.

LG misija ir sniegt savu devumu Baltijas reăiona ekonomikai, nodrošinot enerăētisko piegāžu drošību, nozares attīstību un cenu konkurētspēju.

Saimnieciskā un finansiālā darbība

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – LG) 2009.gada 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1 492,9 milj.m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2008.gada periodu, dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 8,5% (-138,1 milj.m³ ).

Pārskata periodā LG saimniecisko darbību ietekmēja globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde Latvijā. Šo faktoru un augstās dabasgāzes cenas ietekmē 2009.gada I pusgadā samazinājās pieprasījums pēc dabasgāzes un dabasgāzes lietotāji vairāk izmantoja alternatīvus kurināmā veidus. Gada beigās bija vērojama pretēja tendence, kad zemā gaisa temperatūra un lētie dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk- Inčukalna PGK), salīdzinot ar pirmo pusgadu un Eiropas tirgu, atjaunoja pieprasījumu pēc dabasgāzes. Pārskata gadā samazinājās arī vidējais mājsaimniecību patēriĦš. Tas saistīts ar vidējās temperatūras izmaiĦām, kas visu gadu, izĦemot decembri, bija augstākas par iepriekšējo gadu vidējo temperatūru, un taupīgāku resursu izmantošanu.

Dabasgāzes iesūknēšanas sezona Inčukalna PGK tika uzsākta 2009.gada 14.maijā un pabeigta 2009.gada 15.oktobrī. 2009.gada sezonā krātuvē iesūknēja 1 214,4 milj.m³ dabasgāzes, bet izĦēma 1 965,7 milj.m³ . Salīdzinot ar 2008.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes daudzums samazinājies par 36,8% (705,7 milj.m³ ), bet izĦemtās par 19,8 % (445,7 milj.m³ ). Pārskata periodā būtiski samazinājās Inčukalna PGK izmantošana citu valstu vajadzībām. Tas saistīts ar silto ziemu un gāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paaugstināšanu.

2008.gada beigās no dabasgāzes piegādātāju puses tika pabeigta pakāpeniskā iepirkumu cenu paaugstināšana līdz Eiropas valstu dabasgāzes tirgus līmenim un 2009.gadā dabasgāzes iepirkuma cenas ietekmēja tikai naftas produktu kotāciju izmaiĦas biržā, valūtu vērtības attiecības un gāzes piegādes plūsmas.

Dabasgāze lietotājiem pārskata periodā tika pārdota par dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem, kurus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) Padome apstiprināja 2008.gada 24. jūlijā ar lēmumu Nr. 247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem".

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daĜām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar LVL 5 soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriĦa apjomu virs 25 tūkst.nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriĦu līdz 25 tūkst.nm³ gadā – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1. jūliju.

2009.gadā vidējais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs samazinājās par 23,9 % salīdzinot ar 2008.gada IV ceturksni, kad spēkā stājās pēdējie SPRK Padomes apstiprinātie tarifi, bet pieauga par 2,2% salīdzinājumā ar 2008.gada vidējo tarifu.

LG 2009.gadā patērētājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par LVL 329,7 milj., kas ir par 13% mazāk nekā attiecīgajā 2008.gada periodā. Neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas un dabasgāzes realizācijas apjoma izmaiĦām.

LG 2009. gadā veica virkni pasākumu, lai krītoša pieprasījuma apstākĜos nodrošinātu akcionāriem peĜĦu 2008. gada līmenī. LG ieviesa jaunus gāzapgādes sistēmas ekspluatācijas standartus un veica organizatoriskās struktūras reorganizāciju, samazinot strādājošo skaitu par 9,2%. Strādājot krīzes apstākĜos, papildus finanšu un materiālie resursi tika novirzīti dabasgāzes tirdzniecības un norēėinu kontroles veikšanai, bet samazināti tika resursi jauno pieslēgumu nodrošināšanai, reklāmas un mārketinga pasākumu finansēšanai. Tāpat kā iepriekšējos gados, par prioritāti tika uzskatīta ar sistēmas drošību saistīto pasākumu finansēšana. Ietaupījumu deva arī samazinājušās cenas un pieaugušie konkurences apstākĜi ārpakalpojumiem, kas tiek iegādāti, organizējot iepirkumu konkursus.

2009.gadu LG beidza ar LVL 19,97 milj. lielu neto peĜĦu, kas būtiski neatšėīrās no 2008.gadā (LVL 19,93 milj.) sasniegtās, bet bija par LVL 12,3 milj. mazāka nekā 2007.gadā. 2009.gadā palielinājās peĜĦa, kas gūta no maksas pakalpojumiem un pārējās saimnieciskās darbības (~ 10% no kopējās).

NodokĜos un nodevās pārskata periodā samaksāti LVL 72,5 milj. (2008.- LVL 68,7 milj.)

Pamatdarbības neto rentabilitāte 2009.gadā bija 6,1 %, bet 2008.gadā – 5,7 %.

Kopējais gazificēto objektu skaits 2009.gadā sasniedza 442,1 tūkst. Pārskata gadā noslēgti 72 jauni līgumi, saskaĦā ar kuriem komersantiem piegādāti 18,2 milj.m³ gāzes.

Kapitālieguldījumu programmas ietvaros 2009.gada 12 mēnešos apgūti LVL 17,2 milj. No kopējām investīcijām 31,5% tika izlietoti Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanas un iekārtu modernizācijas vajadzībām, 33,2 % maăistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai un remontam, bet 29,7 % sadales tīklu paplašināšanai un esošo pamatlīdzekĜu atjaunošanai.

Inčukalna PGK:

• pabeigta septiĦu urbumu modernizācija par kopējo summu LVL 1,96 milj.;
• pabeigta gāzes sausināšanas ceha modernizācijas projekta izstrāde un iekārtu piegāde. Projekta izmaksas LVL 5,2 milj., 2009.gadā apgūti LVL 2,86 milj.;
• izvēlēts pakalpojuma sniedzējs un uzsākta ĂIS sistēmas izveide;
• izsludināts konkurss un saĦemta daĜa iekārtu urbumu pazemes aprīkojuma piegādēm 2010. gadā plānotajiem urbumu rekonstrukcijas darbiem;
• veikta 20 urbumu tehniskā stāvokĜa ekspertīze;
• sastādīta urbumu ăeoėīmisko izpētes darbu un urbumu kapitālā remonta programma 2010 – 2014. gadam;
• veikta gāzes savākšanas punkta Nr.2 tehniskā stāvokĜa diagnostika.

Ekspluatācijas iecirknī "Gāzes Transports":

Turpinās maăistrālo gāzesvadu diagnostikas programmas realizācija. Tās ietvaros 2009.gadā tika veikta:

• MGV Rīga – PaĦeveža virzuĜu pieĦemšanas kameras mezgla izbūve. Objekta kopējās izmaksas LVL 0,65 milj.;

• MGV Iecava Liepāja virzuĜu palaišanas kameras, trīs krāna mezglu un viena atzara izbūve. 2008.gadā tika veikta gāzesvadu attīrošo un intelektuālo virzuĜu kameru un lodveida krānu piegāde, bet. 2009. gadā objekts nodots ekspluatācijā. Objekta kopējās izmaksas LVL 1,36 milj.;
• MGV Rīga Inčukalna PGK I un II-līnijas apvienotās virzuĜu pieĦemšanas kameras izbūve un atzara krānu uz GRS Rīga –1 nomaiĦa. Objekti nodoti ekspluatācijā 2009.gadā. Kopējās izmaksas LVL 1,58 milj.;
• darbs pie MGV diagnostikā konstatēto bojājumu novēršanas. MGV renovācijai izlietoti LVL 0,72 milj.;
• pabeigta piecu GRS rekonstrukcija kopsummā par LVL 2,53 milj.;
• pabeigta 17 GRS aprīkošana ar specializētām sakaru iekārtām, lai nodrošinātu MGV kontroli un vadību pamata sakaru kanālu bojājumu gadījumos.

Sadales sistēma:

• uzsākta desmit lielo patērētāju patēriĦa kontroles sistēmas izveide. Projekta realizāciju plānots pabeigt 2010.gada beigās;
• Rīgas apvedlīnijas augstā spiediena gāzesvada izbūve. Gāzesvada izbūve sadalīta 6 kārtās. Pēdējā kārta paredz katodaizsardzības staciju izbūvi un tā plānota 2011. - 2012. gadā. Kopējais apvedlīnijas garums sasniegs ~40 km, t.sk. 9,5 km 2006.gada renovētais gāzesvads un 30,2 km jaunais gāzesvads. Abu gāzesvadu savienošana pabeigs sacilpojumu, kas stabilizēs Rīgas pilsētas un tās apkārtējās teritorijas (Daugavas labā un kreisā krasta), Pārdaugavas rajona, Ėekavas, Olaines, Babītes pagastu un Jūrmalas pilsētas gāzes apgādi. Gāzesvada un regulēšanas iekārtu kopējās izbūves izmaksas sasniegs LVL 3,0 milj., t.sk. 2009. gadā apgūtās investīcijas -1,96 milj.;
• 2009.gadā sākts darbs pie Dokumentu vadības un satura pārvaldības sistēmas ieviešanas;
• pabeigta Klientu portāla 1.kārta. Portāla attīstība turpināsies 2010.gadā. Portāls nodrošinās iespēju gāzes lietotājiem efektīvā un ērtā veidā sniegt informāciju par faktisko patēriĦu un saĦemt rēėinus.

Nozīmīgākās aktivitātes:

• piedalīšanās dažādās darba grupās, kas izstrādā Enerăētikas nozares tiesību aktus;
• piedalīšanās Starptautiskās gāzes savienības (International Gas Union), Eurogas, DVGW (Deutsche Vereinigung des Gas- und Wasserfaches), Pasaules enerăētikas kongresa (World Energy Congress), Baltijas Gāzes (Baltic Gas) un Starprepublikāniskās gāzes lietišėās un zinātniski-tehniskās sadarbības asociācijas aktivitātēs.

• līdzdalība Eiropas Komisijas Baltijas starpsavienojumu plāna darba grupā, projekta sagatavošana un iesniegšana ES Enerăētikas atveseĜošanas programmas EEPR līdzekĜu saĦemšanai.

• gada rudenī pēc Eiropas Komisijas (turpmāk tekstā -EK) iniciatīvas tika uzsākts Baltijas Enerăijas Tirgus Savienošanas Plāns (Baltic Energy Market Interconnection Plan, BEMIP), kas ietvēra Enerăētikas atveseĜošanas programmu (European Energy Program for Recovery, EEPR). LG sadarbībā ar "Lietuvos Dujos" AB sagatavoja projekta dokumentāciju gāzesvadu savienojuma kapacitātes palielināšanai un gāzes piegādes drošības uzlabošanai starp Latviju un Lietuvu. Projekta ietvaros tika paredzēts rekonstruēt 15 urbumus Inčukalna PGK, izbūvēt jaunu pārvadu pār Daugavu un izveidot jaunu virzuĜa pieĦemšanas kameru Latvijā, kā arī modernizēt daĜu no gāzesvadu sistēmas Lietuvā un gāzes kompresoru staciju PaĦevežā. Kopējās projekta izmaksas prognozētas EUR 30,0 milj. apmērā. Projekts ir iekĜauts Enerăētikas atveseĜošanas programmas EEPR atbalstāmo projektu pamatsarakstā. LG investīciju daĜa sasniedz EUR 20,0 milj., no kuras 50% finansēs EK, bet pārējo – LG.

Akcijas un akcionāri

Akcionārs	31.12.2009.	31.12.2008.
"E.ON Ruhrgas International" AG	47.2%	47.2%
"Gazprom" AAS	34.0%	34.0%
"Itera Latvija" SIA	16.0%	16.0%
Citi	2.8%	2.8%
KOPĀ	100,0 %	100,0 %

1) LG akcionāru sastāvs¹ 2009.gada 31.decembrī:

2) A/s "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2009. gada 31. decembrī:

3) A/s "Latvijas Gāze" valdes un padomes locekĜu akciju skaits 2009. gada 31. decembrī:

Valdes locekĜi		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes locekle Valdes loceklis	Adrians Dāvis Jorgs Tumats Aleksandrs Mihejevs Anda Ulpe Gints Freibergs	417 900 417 729 416
Padomes locekĜi	Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis	Kirils SeĜezĦovs Ahims Zauls Juris Savickis Eike Benke Ūve Fips Markuss Zorihs Heincs Vacka JeĜena KarpeĜa	0 0 0 0 0 0 0 0
Padomes loceklis	Aleksandrs KrasĦenkovs	0

1 Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Padomes loceklis	Vlada Rusakova	0
Padomes loceklis	Igors Nazarovs	0

4) Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2009.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā

	2005	2006	2007	2008	2009
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	6.20	9.95	10.35	7.25	4.55
Augstākā	9.90	11.13	11.25	8.20	6.00
Zemākā	6.15	9.27	7.05	3.62	3.32
Vidējā	7.67	10.22	10.34	6.77	4.31
Pēdējā	9.61	10.32	7.12	4.55	4.10
Akciju apgrozījums	63 360	128 844	154 825	46 565	64 319
Apgrozījums (milj.Ls)	0.486	1.316	1.600	0.315	0.277
Darījumu skaits	864	1 066	1 074	1 711	1 267
Kapitalizācija (milj.Ls)	383.439	411.768	284.088	181.545	163.590

Avots: NASDAQ OMX Riga

Kopš 1999. gada 15. februāra LG akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R. Līdz 2008.gada 31.jūlijam LG akcijas tika kotētas NASDAQ OMX Riga biržas oficiālajā sarakstā un NASDAQ OMX biržas Baltijas kopējā sarakstā. SaskaĦā ar AS "NASDAQ OMX Riga" Valdes 2008.gada 25.jūnija lēmumu, pamatojoties uz nepietiekamo brīvā publiskā apgrozībā esošo LG kotējamo akciju skaitu, ar 2008.gada 1.augustu LG akcijas tika pārceltas uz NASDAQ OMX Rīgas un Baltijas vērtspapīru tirgus Otro sarakstu.

LG kapitalizācijas vērtība 2009.gada beigās sasniedza 163,6 milj. latu - par 17,9 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda beigās. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas LG ieĦēma 2.vietu starp NASDAQ OMX RIGA kotētiem uzĦēmumiem un 9.vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētiem uzĦēmumiem.

5) LG akciju cenas un OMX Riga, OMX Baltic un OMX Baltic Energy indeksu attīstība 2009.gada 12 mēnešos.

LG akcijas ir iekĜautas šādu indeksu grozos – OMX Baltic, OMX Riga, OMX Baltic Energy. No 2010.gada 4.janvāra arī OMX Baltic Benchmark indeksa grozā.

OMX Baltic

Visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeĦa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguĜo pašreizējo stāvokli un izmaiĦas Baltijas tirgū kopumā.

OMX Riga

Visu akciju indekss, kas ir vietējais indekss. Tā grozu veido NASDAQ OMX Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguĜo pašreizējo stāvokli un izmaiĦas NASDAQ OMX Riga biržā.

OMX Baltic Energy

Sektora indekss, kas ir Baltijas līmeĦa indekss un balstās uz Global Industry Classification Standard (GICS), kuru izstrādājis Morgan Stanley Capital International Inc. (MSCI) kopā ar Standard & Poor's. Starptautiskais klasifikācijas standarts GICS izveidots tāpēc, lai apmierinātu

investoru nepieciešamību pēc precīzākas, izsmeĜošākas un standartizētākas uzĦēmumu klasifikācijas. Sektora indekss rāda sektora tendences un dod iespēju salīdzināt līdzīgus uzĦēmumus sektora ietvaros. Indeksā ir OMX Baltijas tirgus Oficiālā un Otrā saraksta akcijas; indeksi tiek rēėināti katram GICS sektoram atsevišėi.

Avots: NASDAQ OMX Riga

Indeksi/Akcijas	01.01.2009.	31.12.2009.	IzmaiĦas
OMX Riga	271.29	278.94	2.82%
OMX Baltic GI	190.76	264.23	38.51%
OMX Baltic Energy GI	280.55	332.46	18.50%
LG akciju cena	4.55	4.10	-9.89%

Avots: NASDAQ OMX Riga

Indeksi/Akcijas	01.01.2008.	31.12.2008.	IzmaiĦas
OMX Riga	595.30	271.29	-54.43%
OMX Baltic GI	515.40	190.76	-62.99%
OMX Baltic Energy GI	569.41	280.55	-50.73%
LG akciju cena	7.12	4.55	-36.10%

ZiĦojums par Valdes atbildību

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) Valde ir atbildīga par Sabiedrības starpperiodu finanšu pārskatu sagatavošanu. Sabiedrības starpperiodu pārskati netiek auditēti.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 11. līdz 17. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2009.gada 31.decembrī, tās 2009.gada 12 mēnešu rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie starpperiodu finanšu pārskati sastādīti saskaĦā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzĦēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā Valdes pieĦemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības Valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

2010.gada 18.februārī

Bilance

	Pielikums	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
AKTĪVI
IlgtermiĦa ieguldījumi
PamatlīdzekĜi		315 109	320 052	448 360	455 393
Nemateriālie aktīvi		2 430	2 271	3 458	3 231
Debitori		4	11	6	16
Kopā ilgtermiĦa ieguldījumi		317 543	322 334	451 824	458 640
Apgrozāmie līdzekĜi
Krājumi	1	83 533	115 681	118 857	164 599
Debitori		22 203	39 542	31 592	56 263
Pārmaksātais uzĦēmumu ienākuma
nodoklis		1 357	3 854	1 931	5 485
Pārējie apgrozāmie līdzekĜi		1 048	991	1 491	1 410
Nauda un naudas ekvivalenti		35 810	6 446	50 953	9 172
Kopā apgrozāmie līdzekĜi		143 951	166 514	204 824	236 929
KOPĀ AKTĪVI		461 494	488 848	656 648	695 569
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls		39 900	39 900	56 773	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		14 320	14 320	20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve	2	186 360	187 060	265 167	266 163
Pārējās rezerves		69 540	66 544	98 947	94 684
Nesadalītā peĜĦa	3	18 940	17 131	26 948	24 375
Kopā pašu kapitāls		329 060	324 955	468 211	462 371
Saistības
IlgtermiĦa saistības
Atliktā nodokĜa saistības Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām		29 700	29 915	42 259	42 566
saistībām pret darbiniekiem		4 416	4 672	6 283	6 648
Nākamo periodu ieĦēmumi		13 824	13 460	19 670	19 152
Kopā ilgtermiĦa saistības		47 940	48 047	68 212	68 366
ĪstermiĦa saistības
Parādi piegādātājiem AizĦēmumi		60 590 -	86 060 1 788	86 213 -	122 451 2 544
Nākamo periodu ieĦēmumi		824	3 674	1 172	5 227
Pārējās saistības		23 080	24 324	32 840	34 610
Kopā īstermiĦa saistības		84 494	115 846	120 225	164 832
Kopā saistības		132 434	163 893	188 437	233 198
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS		461 494	488 848	656 648	695 569

	Pielikums	31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
Neto apgrozījums		329 705	351 005	469 128	499 435
Ražošanas izmaksas	4	(293 891)	(320 028)	(418 170)	(455 359)
Bruto peĜĦa		35 814	30 977	50 958	44 076
Administratīvās izmaksas	5	(12 967)	(9 824)	(18 453)	(13 978)
Citi ienākumi	6	2 543	2 605	3 620	3 706
Citas izmaksas	7	(4 197)	(2 256)	(5 970)	(3 210)
PeĜĦa no saimnieciskās darbības		21 193	21 502	30 155	30 594
Finanšu ienākumi	8	1 831	1 083	2 605	1 541
Finanšu izmaksas	8	(9)	(119)	(13)	(169)
Finanšu ienākumi, neto	8	1 822	964	2 592	1 372
PeĜĦa pirms uzĦēmuma ienākuma nodokĜa		23 015	22 466	32 747	31 966
UzĦēmumu ienākuma nodoklis		(3 850)	(3 420)	(5 478)	(4 866)
Pārskata perioda peĜĦa		19 165	19 046	27 269	27 100
PeĜĦa uz vienu akciju (EPS)		0.480	0.477	0.683	0.679

Visu ieĦēmumu pārskats – pēc izmaksu būtības

Atzīto ieĦēmumu un izmaksu konsolidētais pārskats

NodokĜa sadaĜas, neto Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekĜi	2	943	973	1 342	1 384
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekĜiem	2	(141)	(90)	(201)	(128)
Neto ieĦēmumi, kas atzīti tieši
pašu kapitālā		802	883	1 141	1 256
Pārskata perioda peĜĦa		19 165	19 046	27 269	27 100
Kopējie pārskata perioda
atzītie ieĦēmumi		19 967	19 929	28 410	28 356

Naudas plūsmas pārskats

	31.12.2009.	31.12.2008.	31.12.2009.	31.12.2008.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās
darbības
Saimnieciskajos darījumos saĦemtie naudas līdzekĜi	62 033	30 214	88 265	42 991
SaĦemtie procentu maksājumi	2 874	2 366	4 089	3 367
Samaksātais uzĦēmumu ienākuma nodoklis	(1 445)	(9 444)	(2 056)	(13 438)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās
darbības	63 462	23 136	90 298	32 920
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
PamatlīdzekĜu iegāde	(16 339)	(21 773)	(23 248)	(30 980)
PamatlīdzekĜu pārdošanas rezultātā gūtie
ienākumi Nemateriālo aktīvu iegāde	48 (850)	120 (1 000)	68 (1 209)	171 (1 423)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu
darbības	(17 141)	(22 653)	(24 389)	(32 232)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Atmaksātie aizĦēmumi	(1 788)	(20 030)	(2 544)	(28 500)
SaĦemtie aizĦēmumi	-	1 788	-	2 544
Samaksātie procentu maksājumi	(9)	(150)	(13)	(214)
Samaksātās dividendes	(15 162)	(19 950)	(21 574)	(28 386)
SaĦemtās dividendes	2	-	3	-
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	(16 957)	(38 342)	(24 128)	(54 556)
Neto naudas līdzekĜu un naudas
ekvivalentu (samazinājums) / pieaugums	29 364	(37 859)	41 781	(53 868)
Naudas līdzekĜi un naudas ekvivalenti
pārskata gada sākumā	6 446	44 305	9 172	63 040
Naudas līdzekĜi un naudas ekvivalenti
pārskata gada beigās	35 810	6 446	50 953	9 172

Pārskats par izmaiĦām pašu kapitālā

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peĜĦa	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
2007. gada 31. decembrī	39 900	14 320	187 584	55 416	28 280	325 500
IeĦēmumi par 2008.gadu, kopā	-	-	(524)	-	19 929	19 405
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	11 128	(11 128)	-
Dividendes par 2007. gadu	-	-	-	-	(19 950)	(19 950)
2008. gada 31. decembrī	39 900	14 320	187 060	66 544	17 131	324 955
2008. gada 31. decembrī IeĦēmumi par 2009.gadu,	39 900	14 320	187 060	66 544	17 131	324 955
kopā	-	-	(700)	-	19 967	19 267
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	2 996	(2 996)	-
Dividendes par 2008. gadu	-	-	-	-	(15 162)	(15 162)
2009. gada 31.decembrī	39 900	14 320	186 360	69 540	18 940	329 060

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peĜĦa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2007. gada 31. decembrī IeĦēmumi par 2008.gadu,	56 773	20 376	266 907	78 850	40 240	463 146
kopā	-	-	(745)	-	28 356	27 611
Atskaitījumi rezervju papildināšanai Dividendes par 2007.	-	-	-	15 833	(15 833)	-
gadu	-	-	-		(28 386)	(28 386)
ApaĜošanas starpība	-	-	1	1	(2)	-
2008. gada 31. decembrī	56 773	20 376	266 163	94 684	24 375	462 371
2008. gada 31. decembrī IeĦēmumi par 2009.gadu,	56 773	20 376	266 163	94 684	24 375	462 371
kopā	-	-	(996)	-	28 410	27 414
Atskaitījumi rezervju papildināšanai Dividendes par 2008.	-	-	-	4 263	(4 263)	-
gadu	-	-	-	-	(21 574)	(21 574)
2009. gada 31.decembrī	56 773	20 376	265 167	98 947	26 948	468 211

Pielikumi

Pielik. Nr.		31.12.2009. LVL'000	31.12.2008. LVL'000	31.12.2009. EUR'000	31.12.2008. EUR'000
1	KRĀJUMI
	Materiāli un rezerves daĜas (neto
	pārdošanas vērtība)	2 889	3 031	4 111	4 313
	Gāze un degviela (iegādes vērtība)	80 644	112 650	114 746	160 286
		83 533	115 681	118 857	164 599
2	PĀRVĒRTĒŠANAS REZERVE
	Perioda sākumā	187 060	187 584	266 163	266 907
	PamatlīdzekĜu pārvērtēšana	120	584	171	831
	Atliktā nodokĜa saistības no pamatlīdzekĜu pārvērtēšanas Rezerves izslēgšana	(18)	(225)	(26)	(320)
	norakstītajiem pamatlīdzekĜiem Atliktais nodoklis no izslēgtajiem	(943)	(973)	(1 342)	(1 384)
	pārvērtētājiem pamatlīdzekĜiem ApaĜošanas starpība	141 -	90 -	201 -	128 1
	Perioda beigās	186 360	187 060	265 167	266 163
3	NESADALĪTĀ PEěĥA
	Perioda sākumā	17 131	28 280	24 375	40 240
	Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekĜi	802	883	1 141	1 256
	Pārskata perioda peĜĦa	19 165	19 046	27 269	27 100
	Atskaitījumi rezerves papildināšanai	(2 996)	(11 128)	(4 263)	(15 833)
	Dividendes par iepriekšējo gadu	(15 162)	(19 950)	(21 574)	(28 386)
	ApaĜošanas starpība	-	-	-	(2)
	Perioda beigās	18 940	17 131	26 948	24 375
4	RAŽOŠANAS IZMAKSAS
	Dabasgāzes iegāde	248 198	267 707	353 154	380 913
	Darbinieku atalgojums	12 414	15 165	17 664	21 578
	Sociālās apdrošināšanas iemaksas Dzīvības, veselības un pensijas	2 914	3 471	4 146	4 939
	apdrošināšana	868	880	1 235	1 252
	Materiāli un rezerves daĜas	4 109	7 785	5 847	11 077
	Nolietojums un amortizācija	20 339	18 749	28 940	26 677
	Pārējās izmaksas	5 049	6 271	7 184	8 923
		293 891	320 028	418 170	455 359
5	ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS
	Darbinieku atalgojums	3 310	3 663	4 710	5 213
	Sociālās apdrošināšanas iemaksas	771	618	1 097	879
	Dzīvības, veselības un pensijas	156	155	222	221

	apdrošināšana Uzturēšana un komunālie
	pakalpojumi	1 073	921	1 527	1 310
	Nekustamā īpašuma nodoklis	162	150	231	213
	Nolietojums un amortizācija	595	469	847	667
	Bankas pakalpojumu izdevumi	369	253	525	360
	Uzkrājumi slikto un šaubīgo
	debitoru vērtības samazinājumam, neto	5 184	2 107	7 376	2 998
	Pārējie izdevumi	1 347	1 488	1 918	2 117
		12 967	9 824	18 453	13 978
6	CITI IENĀKUMI
	Soda naudas no patērētājiem	791	458	1 125	652
	IeĦēmumi no līdzdalības gāzes
	vadu celtniecībā IeĦēmumi no pamatlīdzekĜu	531	497	756	708
	pārdošanas	-	26	-	37
	Pārējie ieĦēmumi	471	450	672	639
	Banku procenti	750	1 174	1 067	1 670
		2 543	2 605	3 620	3 706
7	CITAS IZMAKSAS				455 359
	Materiālu iepirkšanas izdevumi Darbinieku atalgojums un citi	27	13	38	18
	izdevumi	157	182	223	259
	Sociālās apdrošināšanas iemaksas	21	24	30	34
	Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekĜu vērtības
	samazinājuma norakstīšana	101	94	144	134
	Sponsorēšanas izdevumi	1 503	731	2 139	1 040
	Zaudējumi no pamatlīdzekĜu pārdošanas	951	-	1 351	-
	Uzkrājumi lēnas aprites un
	novecojušiem krājumiem	37	93	53	132
	Neto zaudējumi no ārvalstu valūtu
	kursu svārstībām	1 165	267	1 658	380
	Citi izdevumi	235	852	334	1 213
		4 197	2 256	5 970	3 210
	IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS				3 210
	Dabasgāzes iegāde	248 198	267 707	353 154	380 913
	Nolietojums un amortizācija	21 035	19 312	29 931	27 478
	Darbinieku izmaksas	20 611	24 158	29 327	34 375
	Materiāli un rezerves daĜas	4 136	7 798	5 885	11 095
	Neto uzkrājumi debitoru vērtības
	samazinājumam Citas izmaksas	5 184 11 891	2 107 11 026	7 376 16 920	2 998 15 688

311 055 332 108 442 593 472 547

8 FINANŠU IENĀKUMI, NETO

Finanšu ienākumi, neto	1 822	964	2 592	1 372
	9	119	13	169
Finanšu izmaksas - Pakalpojumu maksa par aizĦēmumu	9	119	13	169
	1 831	1 083	2 605	1 541
Finanšu ienākumi - Procentu ienākumi	1 831	1 083	2 605	1 541