SAF Tehnika

Annual Report • Oct 6, 2010

A/S "SAF Tehnika" gada pārskats

par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 30. jūnijā

Saturs

	Lpp.
Informācija par Sabiedrību	3
Valdes ziņojums	4 – 5
Ziņojums par valdes atbildību	6
Neatkarīgu revidentu ziņojums	7 - 8
Finanšu pārskati:
Bilance	9
Peļņas vai zaudējumu aprēķins	10
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats	11
Naudas plūsmas pārskats	12
Finanšu pārskatu pielikumi	13 - 44

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/S "SAF Tehnika"
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	4 000 347 410 9 Rīga, 1999. gada 27. decembrī Veikta reģistrācija Komercreģistrā 2004. gada 10. martā
Adrese	Ganību dambis 24a Rīga, LV-1005 Latvija
Dalībnieku pilni vārdi	Normunds Bergs (9.74%) Juris Ziema (8.71%) Didzis Liepkalns (17.05%) Andrejs Grišāns (10.03%) Vents Lācars (6.08%) Maleks S SIA (10.85%) Swedbank AS klienti (6.92%) Skandinaviska Enskilda Banken AB (9.98%) Pārējie akcionāri (20.64%)
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Vents Lācars – Padomes priekšsēdētājs Juris Ziema – Padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Grišāns – Padomes loceklis Ivars Šenbergs – Padomes loceklis Jānis Bergs – Padomes loceklis (līdz 11.07.2010) Juris Imaks – Padomes loceklis (no 12.07.2010)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Normunds Bergs – Valdes priekšsēdētājs Didzis Liepkalns – Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aira Loite – Valdes locekle Jānis Ennītis – Valdes loceklis
Pārskata periods	2009. gada 1. jūlijs – 2010. gada 30. jūnijs
Iepriekšējais pārskata periods	2008. gada 1. jūlijs – 2009. gada 30. jūnijs
Revidenti un to adrese	Potapoviča un Andersone SIA Licence nr. 99 Ūdens iela 12-45 Rīga, LV-1007 Latvija
	Kristīne Potapoviča Zvērināta revidente Sertifikāts nr. 99

Vadības ziņojums

Darbības veids

SAF Tehnika (turpmāk tekstā Sabiedrība) ir digitālo mikroviļņu pārraides iekārtu izstrādātājs, ražotājs un izplatītājs. Sabiedrība piedāvā visaptverošus un izmaksu ziņā efektīvus PDH, SDH un IP bezvadu platjoslas savienojumu risinājumus digitālai balss un datu pārraidei fiksēto un mobilo tīklu operatoriem un datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā kā alternatīvu kabeļu tīkliem.

Sabiedrības darbība pārskata gadā

Sabiedrības neto apgrozījums 2009./2010. finanšu gadā bija 10.23 miljoni latu (14.55 milj. EUR) uzrādot 16% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Vislabākie pārdošanas rezultāti tika sasniegti Āzijas, Tuvo austrumu un Āfrikas reģiona valstīs, uzrādot 88% ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Reģiona apgrozījums veidoja lielāko daļu (58%) no visa finanšu gada apgrozījuma un kopumā bija 5.96 miljoni latu (8.48 miljoni EUR). Pārdošanas apjomi Amerikas reģionā palielinājušies par 33% un sastādīja 18% no Sabiedrības finanšu gada apgrozījuma. 24% no atskaites perioda pārdošanas ieņēmumiem veidoja ieņēmumi no Eiropas un NVS reģiona valstīm, kur realizācijas apjomi bija par 42% zemāki kā 2008./2009. finanšu gadā. Galvenais iemesls būtisks pārdošanas apjomu kritums NVS valstīs 2009. kalendārajā gadā, kaut jāatzīst, ka 2010. gadā Sabiedrības produktu realizācija ir atkal atsākusies.

2009./2010. pārskata gadā Sabiedrības produkti tika pārdota 79 valstīs, no tām 5 valstīs SAF produkti tika piegādāti pirmo reizi. Nesen veiktā SAF Tehnika klientu aptauja parādīja, ka produktu cena, kvalitāte un klientu atbalsta līmenis ir galvenie faktori, kāpēc SAF Tehnika tiek izvēlēta par sadarbības partneri.

Sabiedrības produktu eksporta apjoms 2009./2010. pārskata gadā ir nedaudz pieaudzis, veido 98,08% no kopējā apgrozījuma un bija 10.03 miljoni latu (14.27 miljoni EUR).

Sabiedrība noslēdza 2009./2010. finanšu gadu ar peļņu 1.487 miljoni LVL (2.116 miljoni EUR). Tas ir izcils rezultāts un pierāda, ka Sabiedrības stratēģija, attīstot jauno CFIP produktu līniju, paplašinot tiešās pārdošanas kanālus, investīcijas jauno produktu mārketingā, izmaksu optimizācija ražošanas un operatīvajos procesos bijusi pareiza un nodrošinājusi SAF Tehnikai daudz stabilāku pozīciju un pozitīvu perspektīvu. Kā būtiska Sabiedrības panākumu atslēga ir jāmin arī nenovērtējamais Sabiedrības darbinieku ieguldījums un lojalitāte uzņēmumam.

Sabiedrības 12 mēnešu neto naudas plūsma bija pozitīva un sastādīja 66 tūkstošus LVL (95 tūkstošu EUR). Jāpiemin, ka 1.66 miljoni LVL (2.36 miljoni EUR) bija noguldīti bankas depozītos (depozīta termiņš garāks kā 90 dienas), kas atskaitēs atspoguļoti kā īstermiņa ieguldījumi un ir skaidrojums negatīvajai investīciju naudas plūsmai. Finanšu darbības naudas plūsma bija negatīva, jo Sabiedrība 2009. gada decembrī izmaksāja dividendes 0.23 LVL par akciju, kopumā izmaksājot 683 tūkstošus LVL. Dividendes tika izmaksātas izvērtējot brīvās naudas apjomu un tās nepieciešamību biznesa sekmīgai ilgtermiņa darbībai, kā arī ņemot vērā labvēlīgos nodokļu nosacījumus.

Pārskata gadā Sabiedrība investēja 99 tūkstošus latu (141 tūkstoti EUR) produktu sertificēšanā, izstrādes un ražošanas programmatūrā, ražošanas iekārtās un informāciju tehnoloģijās.

Ar nolūku veicināt SAF Tehnika zīmola atpazīstamību un mērķi iepazīstināt esošos un potenciālos klientus ar jaunākajiem produktiem - CFIP Lumina FODU un CFIP PhoeniX Split Mount system Sabiedrība piedalījās vairākās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstādēs, starp kurām nozīmīgākās bija AfricaCom 2009 (Keiptauna, Dienvidāfrika), CeBIT (Hanovere, Vācija), SvjazExpo Comm 2010 (Maskava, Krievija). Dalību iepriekšminētajās izstādēs līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Latvijas valsts.

Vadības ziņojums (turpinājums)

Izpēte un attīstība

Pārskata periodā SAF Tehnikas Izstrādes daļa aktīvi strādāja pie vairākiem nozīmīgiem produktu attīstības projektiem. Galvenais darbības virziens gan pārskata periodā, gan turpmāk ir Sabiedrības daudzsološākās produktu līnijas – CFIP, attīstīšana. Tiek ieguidīts daudz pūļu, lai šīs produktu līnijas produktus padarītu vienlīdz pievilcīgus dažādām klientu grupām ar dažādām prasībām, ņemot vērā, ka

• jaunattīstības valstīs palielinās pieprasījums pēc ekonomiskām vidējas kapacitātes pārraides sistēmām, kas nodrošina augstu radiokanāla izmantošanas efektivitāti;

• attīstītos tirgos pieprasījums aug pēc iespējas lielas kapacitātes radio sistēmām, kas nodrošina atbilstību jaunākajiem datu pārraides tīklu standartiem.

Sabiedrība turpināja darbu arī pie CFM un CFQ produktu līniju uzturēšanas veicot uzlabojumus un izmaiņas šajos produktos, lai nodrošinātu esošajiem un jauniem klientiem nepieciešamo funkcionalijāti un samazinātu produktu pašizmaksu.

Nākotnes perspektīvas

SAF Tehnika turpinās tās izvēlēto kursu saglabājot Sabiedrības stabilo finanšu pozīciju, kastrali pār ražošanas procesu un attīstot CFIP produktus. Tiks turpināts darbs pie iekšēja procesu uzlātošanas, ražošanas izmaksu sarnazināšanas, izstrādājot efektīvākus produktu dizainus. Salsiedības darbības fokusā joprojām ir CFIP produktu līnijas attīstība un specifisku klientu risinājumu izstrāde. SAF Tehrilka galvenie mērķi ir stabils, vienmērīgs apgrozījuma pieaugums nodrošinot augstu procuktu kvalitāti un augstu klientu apmierinātības līmeni. Nenoteiktība pasaules telekomunikāciju tirgū diemžēl. turpinās, tādēj par spīti pozitīvajiem šī finanšu gada rezultātiem Sabiedrības valde nespēj dot jējāmu ieņēmumu prognozi nākamajam finanšu gadam.

Valdes priekšlikums peļņas sadalei

Sabiedrības valde ierosina atstāt 54% no pārskata gada peļņas Sabiedrībā, lai saglabātu tās finanšu stabilitāti, bet atlikušos 46% izmaksāt kā dividendes.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2010. gada 5. oktobris

Didzis Liepkalns Valdes priekšsējiētāja vietnieks

Jānis Ennītis Valdes locellirs

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

A/S "SAF Tehnika" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vaide ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas atspoguļoti no 9. līdz 44. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2010. gada 30. jūnijā, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 30. jūnijā.

lepriekš minētie finanšu pārskati saskaņā ar ES apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā valdes pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

A/S "SAF Tehnika" valde ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu novēršanu un atklāšanu. Valde ir arī atbildīga par Latvijas valsts likumdošanas prasību izpildi.

Valdes vārdā:

Normunds Bergs Valdes prieķšsēdētājs

Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ennītis Valdes loceklis

Aira Loite Valdes locekle

1. gada 5. oktobrī

Tālrunis +371 67607902 Fakss +37167807092 office@p-a.lv www.p-a.lv Ūdens iela 12-45, Riga LV-1007. Latvija

NEATKARIGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

AS "SAF TEHNIKA" akcionāriem

Ziņojums par finanšu pārskatu

Mēs esam veikuši pievienotā AS "SAF TEHNIKA" pārskatā par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2010. gada 30. jūrijā, ietvertā finanšu pārskata, kas atspoguļots no 9. līdz 44. lapai, revīziju. Revidētais finanšu pārskats ietver 2010. gada 30. jūnija bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūskatu par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2010. gada 30. jūnijā, kā arī nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju pielikumā.

Vadības atbildība par finanšu pārskata sagatavošanu

Vadība ir atbildīga par šī finanšu pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātājiem finanšu pārskatu standartiem. Sī atbildība ietver tādu iekšējās kontroles izviešanu un uzturēšanu, kas nodrošina finanšu pārskatu, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu, piemērotas grāmatvedības politikas izvēli un lietošanu, kā arī apstākļiem atbilstošu grāmatvedības aplēšu sagatavošanu.

Revidenta atbildība

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu vēlkto revīziju, izsakām par šo finanšu pārskatu. Mēs veicām revīziju saskaņā ar Latvijā atzītajiem revīzijas stardartiem. Šie standarti nosaka, ka mums jāievēro ētikas prasības un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.

Revīzija ietver procedūras, kas tiek veiktas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanētu pārskātos uzrādītajām summām un atklāto informāciju. Procedūras tiek izvēlētas, pamatojoties uz revidenta profesionālu vērtējumu, ieskaitot krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riska novērtējumu finanšu pārskatā. Veicot šo riska novērtējumu, revidents ņem vērā iekšējo kontroli, kas izveidcta, lai nodrošinātu finanšu pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās patiesu atspogļuļošanu, ar mērķi noteikt apstākļiem piemērotas revīzijas procedūras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu vadības izdarīto pieņēmumu pamatotības, kā arī finanšu pārskatā sniegtās vispārēju izvērtējumu.

Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pietādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revizijas atzinuma izteikšanai.

Atzinums

Mūsuprāt, iepriekš minētais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS "SAF TEHNIKA" finansiālo stāvokli 2010. gada 30. jūnijā, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2010. gada 30. jūnijā, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Ziņojums par vadības ziņojuma atbilstību

Mēs esam iepazinušies arī ar vadības ziņojumu par 12 mēnešu periedu, kas beidzas 2010. gada 30. jūnijā, kas atspoguļots 4. - 5. lapā, un neesam atklājuši būtiskas neatbilstības starp šajā vadības ziņojumā un finanšu pārskatā par 12 mēnešu periodu, kas beidzas 2010. gada 30. jūnijā, atspoguļoto finanšu informāciju.

SIA Potapoviča un Andersone, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence Nr. 99, vārdā

Kristīne Potapoviča Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikata Nr. 99 valdes locekle

1. gada 5. oktobrī Rīga, Latvija

Bilance

		30. jūnijā		30. jūnijā
	Pielikumi	2010	2009	2010	2009
		LVL	LVL	EUR	EUR
AKTIVI
ligtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	6	550 000	717 950	782 580	1 021 551
Nemateriālie aktīvi	6	56 251	67 273	80 038	95 721
Ilgtermiņa finanšu
ieguldījumi			590		239
ligtermiņa pircēju un
pasūtītāju parādi	g	182 776		260 067
Atliktā uzņēmuma ienākuma	13	57 179	51 025	81 358	72602
nodokļa aktīvs		846 206	836 838	1 204 043	1 490 713
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	8	2 217 855	2 552 910	3 155 723	3 632. 464
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	25		20 297		28 880
Debitori	ರಿ	2 788 006	1 746 412	3 966 975	2 484 920
Citi debitori	10	175 428	124 742	249 612	177 492
Nākamo periodu izmaksas		52 642	24 837	74 903	35 340
Istermiņa ieguldījumi	11	1 659 889		2 361 809
Nauda un naudas
ekvivalenti	12	2 413 687	2 346 818	3 434 367	3 339 221
		9 307 507	6 816 016	13 243 389	9 698 317
Kopā aktīvi		10 153 74 3	7 852 854	14 447 432	10 889 030
PAŠU KAPITĀLS
Akciju kapitāls	14	2 970 180	2 970 180	4 226 185	4 226 185
Akciju emisijas uzcenojums		2 004 204	2 004 204	2 851 725	2 851 725
Nesadalītā peļņa		2 480 781	7 676 448	3 529 833	2 38:5 371
Kopā pašu kapitāls		7 455 165	6 650 832	10 607 743	9 463 281
SAISTIBAS
lstermiņa saistības
Kreditori	15	2 679 804	955 609	3 813018	1 359 709
Aizņēmumi	16	6 181	1 896	8 795	2 698
Nākamo periodu ienākumi		12 563	44 517	17 876	63 342
Kopā saistības		2 698 548	1 002 022	3 839 689	1 425 749
Kopā pašu kapitāls un		10 153 743		7 652 854 14 447 432	10 889 030
saistības
Pielikumi no 3. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemamā sastāvdaja.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

14

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2010. gada 5. oktobrī

Didzis Liepkalns Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Jānis Ennītis Valdes loceklis

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

	Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
Pielikumi	2010 LVL	2009 LVL	2010 EUR	2009 EUR
17 18	10 226 905	8 811 499	14 551 575	12 537 634
	(6 620 002)	(7 407 996)	(9 419 414)	(10 540 629)
	3 606 903	1 403 503	5 132 161	1 997 005
19	(2 173 718)	(1 612 378)	(3 092 922)	(2 294 207)
20	(495 818)	(815 795)	(705 486)	(1 160 772)
21	212 331	56 542	302 121	80 452
22	349 743	101 779	497 638	144 818
23	(2 133)	(4 163)	(3 035)	(5 923)
7		(249 354)		(354 799)
	1 497 308	(1 119 866)	2 130 477	(1 593 426)
24		2 865		4 077
	1 487 474	(1 117 001)	2 116 484	(1 589 349)
	1 487 474	(1 117 001)	2 116 484	(1 589 349)
		(9 834)		(13 993)

Apvienotais ienākumu pārskats

Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
LVL	LVL	EUR	EUR
1 487 474	(1 117 001)	2 116 484	(1 589 349)
1 487 474	(1 117 001)	2 116 484	(1 589 349)

Peļņa uz vienu akciju, kas attiecināma uz Sabiedrības akcionāriem

(izteikta LVL / EUR uz vienu akciju) – pamata peļņa uz vienu
akcıju — koriģētā peļņa uz vienu	26	0.501	-0.376	0.713	-0.535
akciju	26	0.501	-0.376	0.713	-0.535

Pielikumi no 13. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Normunds Bergs Valdes priekšsēdētājs

Aira Loite Valdes locekle

Rīga, 2010. gada 5. oktobrī

Didzis Liepkalns
Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Jānis Ennītis Valdes loceklis

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārskata perioda nesadalītā	Kopā
	LVL	LVL	peļņa LVL	LVL
Atlikums 2008. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 793 449	7 767 833
Pārskata perioda zaudējumi	-	-	(1 117 001)	(1 117 001)
Atlikums 2009. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	1 676 448	6 650 832
Dividendes par 2008./2009. gadu	-	-	(683 141)	(683 141)
Pārskata perioda peļņa	-	-	1 487 474	1 487 474
Atlikums 2010. gada 30. jūnijā	2 970 180	2 004 204	2 480 781	7 455 165

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārskata perioda nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR
Atlikums 2008. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	3 974 720	11 052 630
Pārskata perioda zaudējumi	-	-	(1 589 349)	(1 589 349)
Atlikums 2009. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	2 385 371	9 463 281
Dividendes par 2008./2009. gadu	-	-	(972 022)	(972 022)
Pārskata perioda peļņa	-	-	2 116 484	2 116 484
Atlikums 2010. gada 30. jūnijā	4 226 185	2 851 725	3 529 833	10 607 743

Pielikumi no 13. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 9. līdz 44. lapai ir apstiprinājusi valde.

Naudas plūsmas pārskats

	Pielikumi	Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā		Par gadu, kas noslēdzās 30. jūnijā
		2010	2009	2010	2009
		LVL	LVL	EUR	EUR
Peļņa/ (zaudējumi) pirms nodokļiem		1 497 308	(1 119 866)	2 130 477	(1 593 426)
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	6	235 082	342 278	334 492	487 019
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	43 481	88 628	61 868	126 105
- izmaiņas uzkrājumos lēnas aprites krājumiem	8	3 358	34 029	4 777	48 419
- izmaiņas uzkrājumos garantijām		-	14 022	-	19 952
- izmaiņas atvaļinājumu rezervē	15	(4 344)	(6 088)	(6 181)	(8 662)
- izmaiņas uzkrājumos nedrošiem debitoriem	9	(198 784)	256 536	(282 844)	365 018
- procentu ienākumi		(159 425)	(83 481)	(226 841)	(118 783)
- procentu izmaksas	23	2 133	4 163	3 035	5 923
- ienākumi no ārvalstu valūtu kursu svārstībām		(12 166)	-	(17 311)	-
- (peļņa)/ zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu
pārvērtēšanas		-	61	-	87
- valsts dotācijas	21	(150 758)	(50 730)	(214 509)	(72 182)
- (peļņa)/ zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		(19 573)	334	(27 850)	475
- zaudējumi no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas		-	249 354	-	354 799
Saimnieciskās darbības zaudējumi pirms apgrozāmā
kapitāla izmaiņām		1 236 312	(270 760)	1 759 113	(385 256)
Krājumu samazinājums/ (pieaugums)		331 697	298 222	471 962	424 332
Debitoru samazinājums/ (pieaugums)		(1 044 076)	566 092	(1 485 586)	805 476
Kreditoru pieaugums/ (samazinājums)		1 712 551	(102 789)	2 436 741	(146 256)
Nauda pamatdarbības rezultātā		2 236 484	490 765	3 182 230	698 296
Valsts dotācijas		89 476	64 984	127 312	92 464
Procentu maksājumi		(2 133)	(4 163)	(3 035)	(5 923)
Atgūtais uzņēmumu ienākuma nodoklis		20 289	75 113	28 869	106 875
Pamatdarbības neto naudas plūsma		2 344 116	626 699	3 335 376	891 712
Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Pamatlīdzekļu iegāde		(67 186)	(73 855)	(95 597)	(105 086)
Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		19 627	529	27 927	753
Nemateriālo aktīvu iegāde		(32 459)	(28 843)	(46 185)	(41 040)
Procentu ienākumi		129 350	75 978	184 048	108 107
Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas		-	74 481	-	105 977
Īstermiņa ieguldījumi		(1 659 889)	-	(2 361 809)	-
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma		(1 610 557)	48 290	(2 291 616)	68 711
Finansēšanas darbības naudas plūsma
(Atmaksātie)/saņemtie aizņēmumi		4 285	(3 263)	6 097	(4 643)
Izmaksātās dividendes		(683 141)	-	(972 022)	-
Finansēšana darbības neto naudas plūsma		(678 856)	(3 263)	(965 925)	(4 643)
Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts		12 166	3 914	17 311	5 570
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums		66 869	675 640	95 146	961 350
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā		2 346 818	1 671 178	3 339 221	2 377 871
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās	12	2 413 687	2 346 818	3 434 367	3 339 221

Pielikumi no 13. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 9. līdz 44. lapai ir apstiprinājusi valde.

Finanšu pārskatu pielikumi

1. Vispārīga informācija

A/S "SAF Tehnika" (Sabiedrība) nodarbojas ar mikroviļņu radio datu pārraides aparatūras izstrādi, ražošanu un pārdošanu, piedāvājot alternatīvu kabeļu kanāliem. Sabiedrība pārdod aptuveni 200 veidu produktus mobilo tīklu operatoriem, informācijas pakalpojumu piegādātājiem (tādiem kā interneta pakalpojumu sniedzējiem un telekomunikāciju uzņēmumiem), valsts institūcijām un privātiem uzņēmumiem.

1. gada novembrī Sabiedrības meitas sabiedrība "SAF Tehnika Sweden" AB tika pārdota "SAF Tehnika Sweden" AB vadībai. Pirms tam 100% sabiedrības "SAF Tehnika Sweden AB" piederēja A/S "SAF Tehnika".

Kopuzņēmums "SAF Tehnika RUS" SIA (CAФ Техника РУС OOO) ar Krievijas sabiedrību "Мобильные технологии" (Mobile Technology) OOO kā tās līdzdibinātāju tika izveidota 2008. gada novembrī. A/S "SAF Tehnika" pieder 51% "SAF Tehnika RUS" SIA akciju. Tā kā, meitas sabiedrība Krievijas Federācijā savu plānoto darbību tā arī neuzsāka, tika pieņemts lēmums atteikties ko kopuzņēmuma. 2010. gada 21.jūlijā Sabiedrības padome akceptēja valdes lēmumu par atteikšanos no Krievijas kopuzņēmuma "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) kapitāldaļām.

Sabiedrība ir publiska akciju sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tās juridiskā adrese ir Ganību dambis 24a, Rīga, Latvija.

Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržā, Latvijā.

Šis finanšu pārskats ir apstiprināts valdes sēdē 2010. gada 5. oktobrī.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

A Grāmatvedības pamatprincipi

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti atbilstošajos šīs finanšu pārskatu pielikumu sadaļas punktos.

Standarti, grozījumi un interpretācijas, kas stājušies spēkā no 2009. gada 1. jūlija un ir piemērojami finanšu pārskata par gadu, kas noslēdzas 2010. gada 30. jūnijā sastādīšanā.

1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana", pārskatīts 2007. gada septembrī

Galvenās izmaiņas SGS 1 ir Peļņas vai zaudējumu aprēķina aizstāšana ar Apvienoto ieņēmumu pārskatu, kurā tiks iekļauti rezultāti arī no tādiem darījumiem, kas ietekmē pašu kapitālu, bet kas nav saistīti ar akcionāru ieguldījumiem, piemēram, pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts. Kā alternatīva, Sabiedrībai ir iespēja uzrādīt divus aprēķinus: Peļņas vai zaudējumu aprēķinu un Apvienoto ieņēmumu pārskatu. Sabiedrība

izvēlējusies uzrādīt atsevišķi peļņas vai zaudējumu pārskatu un Apvienoto ienākumu Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana", pārskatīts 2007. gada septembrī (turpinājums)

pārskatu. Saskaņā ar pārskatīto SGS 1 Sabiedrība iekļaus Finansiālā stāvokļa pārskatu (Bilanci) agrākā salīdzinošo rādītāju perioda sākumā, gadījumos, kad Sabiedrība būs veikusi salīdzinošo rādītāju korekciju pārklasifikāciju, grāmatvedības politiku izmaiņas vai kļūdu korekciju. SGS 1 pārskatīšana ietekmēja finanšu pārskata noformējumu, bet neietekmēja darījumu un atlikumu novērtēšanu un atzīšanu.

23. SGS "Aizņēmumu izmaksas" pārskatīts 2007. gada martā

Galvenā izmaiņa ir iespējas tūlīt atzīt izdevumos aizņēmumu izmaksas, kas attiecināmas uz tādu aktīvu iegādi, kuru sagatavošanai darba kārtībā vai pārdošanai ir nepieciešams ilgāks laika periods, atcelšana. Aizņēmumu izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz aktīva, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā un kas aizņem būtisku laika periodu, lai to sagatavotu paredzētajai lietošanai vai pārdošanai (atbilstošais aktīvs), iegādi, būvniecību vai ražošanu, veido dažu no šī aktīva izmaksām, ja kapitalizācijas sākuma datums ir 2009. gada 1. janvāris vai vēlāk. Citas aizņēmumu izmaksas atzīst izdevumos, izmantojot efektīvo procentu metodi. Grozījumiem nebija ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

8. SFPS "Darbības segmenti"

Standarts ir piemērojams sabiedrībām, kuru parāda vai kapitāla instrumenti atrodas publiskajā apgrozībā vai kuras sniedz, vai gatavojas sniegt, finanšu pārskatus uzraudzības iestādei ar mērķi izlaist jebkuras klases instrumentus publiskajā apgrozībā. SFPS 8 nosaka, ka sabiedrībai jāsniedz finanšu un aprakstošā informācija par tās darbības segmentiem, segmentu informāciju atspoguļojot līdzīgi, kā tā tiek izmantota iekšējo atskaišu mērķiem. 8. SFPS pieņemšana nav radījusi izmaiņas uzrādāmo segmentu atspoguļošanā.

Ir publicēti vai pārskatīti šādi Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti (IFRS) un SFPIK interpretācijas, kas ir obligāti grāmatvedības periodiem, kas sākas pēc 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, bet kas neattiecas uz Sabiedrības darbību, un tiem nav ietekme uz šo finanšu pārskatu.

32. SGS un 1. SGS "Pārdodamie finanšu instrumenti un likvidācijas brīdī radušās saistības".

Grozījumos ir iestrādāta prasība atsevišķus finanšu instrumentus, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, klasificēt pašu kapitāla sastāvā.

Piešķiršanas nosacījumu un atcelšana – 2. SFPS "Maksājums ar akcijām"

Grozījumi precizē, ka tikai pakalpojumu nosacījumi un darbības rezultātu stāvoklis ir uzskatāmi par garantētajiem nosacījumiem. Citas maksājuma ar akcijām pazīmes nav uzskatāmas par garantētajiem nosacījumiem. Grozījumi nosaka, ka visām atcelšanām, gan Sabiedrības, gan citu pušu, ir jāpiemēro vienāda grāmatvedības uzskaite.

Uzlabojumi Finanšu instrumentu informācijas atklāšanā – 7. SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana", izdoti 2009. gada martā

Grozījumi attiecas uz informācijas atklāšanas par patiesās vērtības novērtējumu un likviditātes risku uzlabošanu. Sabiedrībai ir jāatklāj finanšu instrumentu analīze, izmantojot trīs pakāpju patiesās vērtības noteikšanas hierarhiju. Grozījumi (a) precizē, ka saistību termiņanalīzei ir jāiekļauj izsniegto finanšu garantiju līgumi maksimālajā garantijas summā un īsākajā periodā, kurā garantiju varētu pieprasīt; un (b) pieprasa atklāt atvasināto finanšu instrumentu līgumā noteikto termiņu, ja līguma termiņi ir svarīgi, lai izprastu naudas plūsmu periodu. Sabiedrībai būs arī jāatklāj tādu finanšu aktīvu termiņanalīze, kas tiek turēti likviditātes riska pārvaldīšanai, ja šī informācija sniedz iespēju finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt likviditātes riska būtību un apjomu.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

9. SFPIK un 39. SGS "Iegultie atvasinātie finanšu instrumenti" izdoti 2009. gada martā. Grozījumos ir precizēts, ka pārklasificējot finanšu aktīvu no "patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā" kategorijas, ir jāizvērtē visi iegultie atvasinātie finanšu instrumenti, un, ja nepieciešams, tie jāuzskaita atsevišķi.

13. SFPIK "Klientu uzticības programmas" (spēkā no 2008. gada jūlija, bet ES apstiprināts lietošanai no 2009. gada 1. janvāra)

Šī interpretācija nosaka, ka gadījumos, kad preces vai pakalpojumi tiek pārdoti par to izsniedzot klientu uzticības bonusu (piemēram, uzticības programmas punktus vai bezmaksas preces), darījums jāuzskata par vairākus elementus ietverošu darījumu un atlīdzība, kas saņemama no pircēja, jāsadala starp elementiem, izmantojot to patiesās vērtības.

14. SFPIK, 19. SGS "Ierobežojumi fiksēta labuma aktīvam, minimālās finansējuma prasības un to savstarpējās sakarības" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai no 2009. gada 1. janvāra).

Interpretācija nosaka, kādā veidā saskaņā ar 19. SGS "Darbinieku labumi" jānosaka limits fiksēta labuma pensiju shēmas aktīvu atzīšanai. Tā arī skaidro, kādā veidā pensiju aktīvus vai saistības ietekmē ar likumu vai līgumā noteiktās minimālās finansēšanas prasības.

18. SFPIK "Aktīvu pārņemšana no pasūtītājiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1.jūlijā vai vēlāk, sabiedrībām, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar ES apstiprinātajiem SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 31. oktobrī vai vēlāk).

Interpretācija sniedz skaidrojumu, kā jāveic aktīvu, kas pārņemti no pasūtītājiem, uzskaite, precīzāk, skaidro apstākļus, pie kuriem pārņemtais aktīvs atbilst aktīva definīcijai, aktīva atzīšanu un tā sākotnējo atzīšanas vērtību, atsevišķi nodalāmu pakalpojumu identificēšanu (viena vai vairāku pakalpojumu apmaiņa pret aktīvu), ieņēmumu atzīšanu un naudas pārskaitījuma no pasūtītāja uzskaiti. Grozījumiem nebija ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (pārskatīts 2008. gada janvārī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Pārskatītais 27. SGS nosaka, ka sabiedrībai visi apvienotie ieņēmumi ir jāattiecina uz mātes sabiedrības īpašniekiem un uz nekontrolējošo pusi (iepriekš "mazākuma akcionāri") arī tad, ja tā rezultātā nekontrolējošajai pusei rodas negatīvs atlikums (pašreizējais standarts, galvenokārt, pieprasa zaudējumu pārsniegumu pār ieņēmumiem attiecināt uz mātes sabiedrības īpašniekiem). Pārskatītais standarts nosaka, ka izmaiņas mātes sabiedrības līdzdalībā meitas sabiedrībā, kas nerada kontroles zaudēšanu, ir jāuzskaita kā pašu kapitāla darījumi. Tas arī nosaka, kā Sabiedrībai jānovērtē peļņa vai zaudējumi, kas rodas gadījumos, kad tiek zaudēta kontrole pār meitas sabiedrību. Datumā, kad kontrole tiek zaudēta, atlikušais ieguldījums meitas sabiedrībā ir jānovērtē patiesajā vērtībā.

Ieguldījuma meitas sabiedrībā, kopīgi pārvaldītā sabiedrībā vai asociētajā sabiedrībā iegādes izmaksas - 1. SFPS un 27. SGS grozījumi (Izdoti 2008. gada maijā; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Gadījumos, kad Koncerns SFPS piemēro pirmo reizi, Koncerna mātes sabiedrībai ir atļauts ieguldījumus meitas sabiedrībās, kopīgi pārvaldītās sabiedrībās vai asociētajās sabiedrībās vērtēt patiesajā vērtībā vai uzskaites vērtībā, kas noteikta saskaņā ar piemērojamajiem iepriekš vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, ko var uzskatīt par iegādes vērtību atsevišķajos finanšu pārskatos. Grozījumi arī nosaka, ka dividendes par periodu pirms meitas sabiedrības iegādes brīža jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nevis kā ieguldījuma atgūšana.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Pret risku nodrošinātie instrumenti – grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījums izskaidro, kā konkrētās situācijās jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, vai ierobežotais risks vai naudas plūsmas daļa ir atzīstami par pret risku ierobežotiem instrumentiem.

1. SFPS, Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi (2008. gada decembra grozījumi; spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi).

Pārskatītais 1. SFPS nemaina iepriekšējo versiju pēc būtības, bet ir mainīta standarta struktūra ar mērķi padarīt to vieglāk saprotamu lietotājam un vieglāk pielāgojamu izmaiņām nākotnē.

3. SFPS, Uzņēmējdarbības apvienošana (pārskatīts 2008. gada janvārī; spēkā darījumos, kuros iegādes datums ir pārskata periodā, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Pārskatītais 3. SFPS atļauj sabiedrībām noteikt mazākumakcionāru daļu, izmantojot esošo 3. SFPS metodi (iegādātā uzņēmuma neto aktīvu proporcionāla daļa) vai patiesajā vērtībā. Pārskatītais 3. SFPS sniedz detalizētākus norādījumus par iegādes metodes piemērošanu uzņēmējdarbības apvienošanai. Ir atcelta prasība noteikt katra aktīva un saistības patieso vērtību katrā pakāpeniskās iegādes posmā, lai aprēķinātu nemateriālās vērtības daļu. Tā vietā, pakāpeniskās uzņēmējdarbības apvienošanas (iegādes) gadījumā, pircējam ir jāpārvērtē iepriekš turētā daļa iegādātās sabiedrības pašu kapitālā patiesajā vērtībā iegādes brīdī un peļņu vai zaudējumus, ja tādi ir radušies, jāatspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ar sabiedrības iegādi saistītās izmaksas tiks uzskaitītas atsevišķi un atzītas izmaksās nevis iekļautas nemateriālajā vērtībā. Pircējam iegādes datumā ir jāatzīst saistības par jebkuru atlikto maksājumu. Izmaiņas minēto saistību vērtībā pēc iegādes datuma ir atbilstoši jāatzīst saskaņā ar pārējiem piemērojamiem SFPS, nevis koriģējot nemateriālo vērtību. Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas Savienības teritorijā. Pārskatītais standarts ir attiecināms tikai uz uzņēmējdarbības apvienošanu, kas ietver savstarpēji saistītus uzņēmumus vai uzņēmējdarbības apvienošanu uz līguma pamata.

12. SFPIK, Pakalpojumu koncesiju līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk, Sabiedrībām, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar ES apstiprinātiem SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 30. martā vai vēlāk). Šī interpretācija attiecas uz līgumsaistībām, kurās privātā sektora pārstāvis piedalās publiskā sektora pakalpojumu attīstīšanā, finansēšanā, darbības nodrošināšanā un uzturēšanā, piemēram, privātās finansējuma iniciatīvas līgumos (PFI) līgumos. Saskaņā ar šiem darījumiem, aktīvi tiek atzīti kā nemateriālie ieguldījumi vai finanšu aktīvi.

17. SFPIK, Nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījumi precizē, kad un kā ir atzīstama nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem. Sabiedrībai saistības nodalīt nefinanšu aktīvu, kā dividenžu izmaksu, jānovērtē sadalāmo aktīvu patiesajā vērtībā. Ieņēmumi vai izmaksas no sadalei paredzamo aktīvu norakstīšanas jāatzīst norēķina brīdī.

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (izdoti 2008. gada maijā)

1. gadā Starptautiskā grāmatvedības standartu padome nolēma ierosināt ikgadējo uzlabojumu projektu kā instrumentu, lai veiktu nepieciešamos, bet ne steidzīgos, papildinājumus SFPS. Papildinājumi sastāv no dažādām izmaiņām pēc būtības, paskaidrojumiem un terminoloģijas labojumiem vairākos standartos. Izmaiņas pēc būtības attiecas uz šādām jomām: klasifikācija pārdošanai turētiem aktīviem saskaņā ar 5. SFPS gadījumos, kad tiek zaudēta kontrole pār meitas sabiedrību; iespēja uzrādīt pārdošanai turētos finanšu instrumentus kā ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 1. SGS; saskaņā ar 16. SGS

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (izdoti 2008. gada maijā) (turpinājums)

uzskaitīto aktīvu, kas iepriekš turēti nomai, uzskaite pārdošanas gadījumā un ar to saistītās naudas plūsmas klasifikācija saskaņā ar 7. SGS kā saimnieciskās darbības naudas plūsma; samazinājuma definīcijas izskaidrojums saskaņā ar 19. SGS; valsts aizdevumu ar procentu likmēm, kas zemākas par tirgus likmēm, uzskaite saskaņā ar 20. SGS; 23. SGS aizņēmumu izdevumu definīcijas saskaņošana ar efektīvās procentu likmes metodi; skaidrojums par pārdošanai turēto meitas uzņēmumu uzskaiti saskaņā ar 27. SGS un 5. SFPS; informācijas atklāšanas prasību samazinājums attiecībā uz asociētajām sabiedrībām un kopuzņēmumiem saskaņā ar 28. SGS un 31. SGS; informācijas atklāšanas prasību pastiprināšana saskaņā ar 36. SGS; skaidrojums par reklāmas izdevumu uzskaiti saskaņā ar 38. SGS; patiesās vērtības definīcijas izmaiņas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos uzskaitītajiem finanšu instrumentiem kategorijai, lai tā atbilstu riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 39.SGS; nepabeigto ieguldījumu īpašumu uzskaites ieviešana saskaņā ar 40. SGS; un ierobežojumu samazinājums sakarā ar patiesās vērtības noteikšanas veidu bioloģiskajiem aktīviem saskaņā ar 41. SGS. Labojumi 8., 10., 18., 20., 29., 34., 40.,41. SGS un 7.SFPS ir pārsvarā terminoloģijas un redakcionāla rakstura izmaiņas, kurām pēc SGSP domām nav ietekmes vai ir minimāla ietekme uz uzskaiti.

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (izdoti 2009. gada aprīlī; grozījumi 2. SFPS, 38. SGS, 9. SFPS un 16. SFPIK, ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk)

Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiņām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām:

• precizējums, ka biznesa ieguldīšana kopīgi pārvaldītos darījumos un kopīgi pārvaldīto sabiedrību dibināšana neietilpst 2. SFPS darbības jomā;
• papildināts 38. SGS par patiesās vērtības noteikšanu nemateriālajiem aktīviem, kas iegūti uzņēmējdarbības apvienošanā;
• grozīts 9. SFPIK norādot, ka iegultie atvasinājumi līgumos, kas noslēgti kopīgi pārvaldītos darījumos un kopīgi pārvaldītas sabiedrības dibināšanas rezultātā, neietilpst tā darbības jomā;
• un atcelti ierobežojumi 16. SFPIK, ka riska ierobežošanas instrumenti nedrīkst tikt turēti ārvalstu sabiedrībā, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas pēc 2009. gada 1. jūlija, bet kurus Sabiedrība nav piemērojusi ar agrāku datumu

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (grozījumi 5. SFPS, 8. SFPS, 1. SGS, 7. SGS, 17. SGS, 36. SGS un 39. SGS ir spēkā periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai pārskata periodiem, kas sākas pēc 2010. gada marta)

Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiņām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām:

• 1. SFPS un citu standartu informācijas atklāšanas prasību precizēšana, kas attiecas uz ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupu), kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai darbības pārtraukšana;
• prasība ziņot par kopējiem aktīviem un saistībām par katru uzrādāmo segmentu saskaņā ar 8. SFPS tikai tad, ja šādas summas regulāri tiek sniegtas galvenajam operatīvās darbības lēmumu pieņēmējam;
• grozījumi 1. SGS, lai atļautu klasificēt noteiktas saistības, kas nokārtotas ar sabiedrības pašu kapitāla instrumentiem kā ilgtermiņa saistības;

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (turpinājums)

• izmaiņas 7. SGS tikai izdevumi, kuru rezultātā tiek atzīts aktīvs, ir klasificējami kā ieguldīšanas darbības naudas plūsma;
• atļauja klasificēt noteiktu ilgtermiņa zemes nomu kā finanšu nomu saskaņā ar 17. SGS pat tad, ja īpašuma tiesības uz zemi nomas beigās netiek nodotas nomniekam;
• papildus norādījumi par 18. SGS nosakot, vai sabiedrība darbojas kā principāls vai kā aģents;
• 1. SGS precizējums, ka naudu ienesošās vienības nedrīkst būt lielākas par darbības segmentu pirms apvienošanas;
• grozīts 39. SGS (i), iekļaujot tajā iespēju līgumus, kas varētu rasties uzņēmējdarbības apvienošanā (ii) lai precizētu pārklasifikācijas laiku peļņai vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumentiem, no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārskata gadā, un (iii) norādot, ka priekšapmaksas iespēja ir cieši saistīta ar apkalpošanas līgumu, ja iespēju līguma izmantošanas brīdī aizņēmējs atmaksā ekonomiskos zaudējumus aizdevējam;

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas pēc 2009. gada 1. jūlija, bet kas neattiecas uz Sabiedrības darbību vai arī kas nav apstiprināti Eiropas Savienībā.

Koncerna maksājumu par akcijām ar skaidru naudu darījumi - Grozījumi 2. SFPS Maksājums ar akcijām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet ES apstiprināts lietošanai pārskata periodiem, kas sākas pēc 2010. gada marta). Grozījumi nodrošina skaidru principu maksājumu ar akcijām klasifikācijai gan konsolidētajos, gan atsevišķajos finanšu pārskatos. Grozījumi iekļauj atsaukto 8. SFPIK un 11. SFPIK norādījumus.

Pret risku nodrošinātie instrumenti – grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījums izskaidro, kā konkrētās situācijās jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, vai ierobežotais risks vai naudas plūsmas daļa ir atzīstami par pret risku ierobežotiem instrumentiem.

24. SGS "Saistīto pušu atklāšana" (izdoti 2009. gada novembrī un ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

1. SGS tika pārskatīts 2009. gadā, (a) vienkāršojot saistīto pušu definīciju, precizējot tā paredzēto nozīmi un novēršot neatbilstības, un (b) nodrošinot daļēju atbrīvojumu no prasībām par informācijas atklāšanu ar valdību saistītām organizācijām. Sabiedrība pašreiz izvērtē standarta ietekmi uz Sabiedrības finanšu pārskatiem.

32. SGS "Tiesību emisiju klasifikācija" (izdoti 2009. gada 8. oktobrī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai vēlāk).

Grozījumi atbrīvo noteiktu akciju tiesību emisijas ārvalstu valūtās no klasifikācijas par atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

9. SFPS "Finanšu instrumenti 1. daļa: Klasifikācija un novērtēšana" (izdots 2009. gada novembrī un tas aizstāj tās 39. SGS daļas, kas attiecas uz finanšu aktīvu klasifikāciju un novērtēšanu).

Saskaņā ar šo standartu finanšu aktīvi tiek iedalīti divās novērtēšanas kategorijās: patiesajā vērtībā un amortizētajās iegādes izmaksās novērtēti finanšu aktīvi. Klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības izmantotā biznesa modeļa, kas nosaka tās finanšu instrumentu pārvaldīšanu, un līgumā paredzētās instrumenta naudas plūsmas pazīmēm. 9. SFPS piemērošana ir obligāta sākot ar 2013. gada 1. janvāri, tomēr ir atļauta arī agrāka piemērošana

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

A Grāmatvedības pamatprincipi (turpinājums)

15. SFPIK, Nekustamā īpašuma būvniecības līgumi (spēkā no 2009. gada 1. janvāra, bet ES apstiprināts lietošanai no 2010. gada 1. janvāra).

Interpretācija attiecas uz ieņēmumu un izmaksu atspoguļošanu sabiedrībās, kas veic nekustamā īpašuma būvniecību saviem spēkiem vai izmantojot apakšuzņēmējus, un dod norādes par to, vai šāds darījums atspoguļojams saskaņā ar 11. SGS vai 18. SGS. Interpretācijā arī sniegti kritēriji ieņēmumu atzīšanai no šādiem darījumiem.

16. SFPIK, Neto ieguldījumu ārvalstu sabiedrībā riska ierobežošana (spēkā no 2008. gada 1. oktobra, bet ES apstiprināts lietošanai no 2010. gada 1. jūlija).

Interpretācija paskaidro, kādām valūtas risku pozīcijām ir piemērojama riska ierobežošanas uzskaite un norāda, ka funkcionālās valūtas pārvērtēšana uzrādīšanas valūtā nerada pozīciju, kurai varētu tikt piemērota riska ierobežošanas uzskaite. 16. SFPIK atļauj riska ierobežošanas instrumentam atrasties sabiedrības vai Koncerna sabiedrību uzskaitē, izņemot ārvalstu sabiedrību, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana. Interpretācija arī precizē, kā peļņa vai zaudējumi no valūtas pārvērtēšanas, kas pārklasificēti no apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tiek aprēķināti, atsavinot ārvalstu sabiedrību, kurai ir tikusi piemērota riska ierobežošanas uzskaite. Sabiedrības piemēro 39. SGS, lai pārtrauktu riska ierobežošanas uzskaiti prospektīvi, kad to riska ierobežošanas darījumi nav saskaņā ar 16. SFPIK riska ierobežošanas kritērijiem.

Grozījumi 14. SFPIK Maksājumi minimālā finansējuma prasībai (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Šim grozījumam būs ierobežota ietekme, jo tas attiecas tikai uz tām sabiedrībām, kurām ir noteikts veidot minimālās finansējuma iemaksas fiksēta labuma pensiju plānā.

19. SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem (spēkā pārskata periodiem, kuri sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Šī interpretācija precizē uzskaiti, ja sabiedrība vienojas par sava parāda noteikumu pārskatīšanu, tādējādi emitējot sava pašu kapitāla instrumentus kreditora parāda dzēšanai. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, salīdzinot pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību ar parāda uzskaites vērtību.

Papildus atbrīvojumi sabiedrībām, kuras pirmo reizi piemēro SFPS - Grozījumi 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi (nav apstiprināts lietošanai ES).

Grozījumi atbrīvo sabiedrības, kas izmanto pilno izmaksu metodi no retrospektīvās SFPS piemērošanas naftas un dabasgāzes aktīviem, kā arī atbrīvo sabiedrības ar spēkā esošiem nomas līgumiem no šo līgumu klasifikācijas pārskatīšanas saskaņā ar 4. SFPIK "Noteikšana, vai darījums ietver nomu" gadījumos, kad saskaņā ar nacionālās grāmatvedības prasībām tiktu iegūts tāds pats rezultāts.

Starptautiskais Finanšu pārskatu standarts maziem un vidējiem uzņēmumiem (izdots 2009. gada jūlijā) ir patstāvīgs standarts, kas pielāgots mazāku uzņēmumu vajadzībām un iespējām. Daudzi principi no pilniem SFPS attiecībā uz aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu atzīšanu un novērtēšanu ir vienkāršoti un informācijas atklāšanas apjoms ir vienkāršots un samazināts.

Šo standartu un interpretāciju piemērošana neietekmēja Sabiedrības finanšu pārskatus.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

B Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

(a) Funkcionālā un uzskaites valūta

Katras Sabiedrības struktūrvienības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā šī struktūrvienība darbojas (funkcionālā valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības funkcionālā un uzskaites valūta. Rīgas Fondu biržas prasības nosaka, ka visi atlikumi tiek uzrādīti arī eiro valūtā (EUR) pēc Latvijas Bankas noteiktās valūtas maiņas likmes, EUR 1 = LVL 0.702804.

(b) Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas rezultātā gada beigās radusies peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Bilances datumā Latvijas Bankas noteiktie valūtu kursi bija:

	30.06.2010.	30.06.2009.
	LVL	LVL
1 USD	0.573000	0.501000
1 EUR	0.702804	0.702804

C Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Iegādes vērtība iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi. Šādas izmaksas ietver pamatlīdzekļu aizvietošanas izmaksas, ja tiek izpildīti aktīva atzīšanas kritēriji.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai uzrādītas kā atsevišķs aktīvs tikai gadījumos, kad paredzams, ka Sabiedrība saņems ar pamatlīdzekli saistītus nākotnes ekonomiskos labumus, un pamatlīdzekļa izmaksas ir pamatoti novērtētas.

Pamatlīdzekļu kārtējā remonta izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas laika beigās, izmantojot šādas likmes:

	% gadā
Mobilie telefoni	50
Tehnoloģiskās iekārtas	33.33
Transporta līdzekļi	20
Pārējās iekārtas un aprīkojums	25

Nomāto pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas tiek norakstītas pēc lineārās metodes īsākajā no kapitālo uzlabojumu lietderīgās izmantošanas laika un nomas perioda.

Pamatlīdzekļu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un, ja nepieciešams, koriģēti katra pārskata gada pēdējā dienā. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa bilances vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai (skat. F punktu).

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti, salīdzinot ieņēmumus no izslēgšanas ar pamatlīdzekļa bilances vērtību, un iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

D Nemateriālie aktīvi

(a) Preču zīmes un licences

Preču zīmēm un licencēm ir noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, un tās tiek uzrādītas to iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta, izmantojot lineāro metodi, lai sistemātiski sadalītu preču zīmju un licenču izmaksas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas parasti ir 3 gadi.

(b) Datorprogrammas

Iegādāto datorprogrammu licences tiek kapitalizētas, pamatojoties uz to iegādes un uzstādīšanas izmaksām. Licences tiek amortizētas to paredzamajā lietošanas laikā, kas ir trīs gadi.

E Pētniecības un attīstības izmaksas

Pētniecības izmaksas tiek iekļautas kā izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā brīdī, kad tie radušies. Nemateriālais aktīvs, kas rodas no kāda atsevišķa attīstības projekta, tiek atzīts tikai tādā gadījumā, ja Sabiedrība var pierādīt, ka šī nemateriālā aktīva pabeigšana ir tehniski iespējama tā, lai to būtu iespējams pārdot, kā arī savu apņemšanos pabeigt šo nemateriālo aktīvu un spēju to izmantot vai pārdot, un ja Sabiedrība var pierādīt, ka šis aktīvs radīs nākotnes saimnieciskos labumus, kā arī aktīva pabeigšanai nepieciešamo resursu pieejamību un spēju ticami novērtēt attīstības laikā radušās izmaksas. Pēc attīstības izmaksu sākotnējās atzīšanas tiek piemērota izmaksu metode, saskaņā ar kuru aktīvs tiek uzskaitīts tā izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkādu vērtības samazinājumu. Jebkādas kapitalizētās izmaksas tiek amortizētas periodā, kurā paredzēts realizēt ar attiecīgo projektu saistītos aktīvus.

F Aktīvu vērtības samazinājums

Nemateriālie aktīvi, kas nav nodoti ekspluatācijā vai kuriem nav noteikts lietderīgās izmantošanas laiks, netiek amortizēti, un to vērtība tiek pārskatīta katru gadu. Aktīvu, kas ir pakļauti nolietojumam vai amortizācijai, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudas ģenerējošās vienības).

G Segmenti

Ģeogrāfiskais segments nodrošina preces un pakalpojumus konkrētā ekonomiskā vidē, kurai raksturīgi no citām ekonomiskajām vidēm atšķirīgi riski un ieguvumi. Biznesa segments ir aktīvu un darbības daļa, kura rada preces un pakalpojumus, kuriem raksturīgi no citiem biznesa segmentiem atšķirīgi riski un ieguvumi.

H Valsts dotācijas

Valsts dotācijas atzīst, ja pastāv pamatota pārliecība, ka dotācijas tiks saņemtas un ka sabiedrība ievēros visus ar šīm dotācijām saistītos nosacījumus. Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par ienākumiem attiecīgajos periodos, lai saskaņotu tās ar saistītajām izmaksām, kuras paredz kompensēt ar tām. Ja valsts dotācijas saistītas ar aktīviem, šīs dotācijas to patiesajā vērtībā jāuzrāda nākamo periodu ienākumu kontā, kura apmērs attiecīgā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā jāsamazina, reizi gadā ieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienādas summas.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

I Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot pirmais iekšā, pirmais ārā (FIFO) metodi. Neto pārdošanas vērtība ir normālas sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot pārdošanas izmaksas. Gatavā produkcija un nepabeigtie ražojumi tiek uzrādīti izejvielu izmaksu vērtībā.

J Debitoru parādi

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā, pēc tam novērtēti pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Uzkrājumi debitoru parādu vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu apmēru nosaka kā starpību starp debitoru parādu uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

K Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikumiem bankas kontos un noguldījumiem, kā arī citām īstermiņa investīcijām ar augstu likviditāti un sākotnējo termiņu līdz trīs mēnešiem vai mazāk.

L Akciju kapitāls

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas tieši attiecināmas uz jaunu akciju emisiju, tiek atskaitītas no akciju emisijas uzcenojuma.

M Aizņēmumi

Aizņēmumi tiek sākotnēji atzīti to patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmāk aizņēmumi tiek atspoguļoti to amortizētajā vērtībā; starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmuma saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai nav tiesību atlikt saistību atmaksu par vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma. Aizņemšanās izmaksas tiek atzītas kā izdevumi to rašanās brīdī.

N Atliktais nodoklis

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un pasīvu vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījumā, kas nav biznesa iegāde un kas darījuma brīdī neietekmē ne finanšu, ne ar nodokli apliekamos ienākumus vai zaudējumus, tad atliktais nodoklis netiek aprēķināts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantotas nodokļu likmes (un likumi), kas ir spēkā bilances datumā un kas paredzami būs spēkā, kad attiecīgais atliktā nodokļa aktīvs tiks atgūts vai atliktā nodokļa saistības tiks nokārtotas. Atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīts tikai tad, ja ir paredzams, ka būs pieejami nākotnes ar nodokli apliekamie ienākumi, lai izmantotu pagaidu atšķirības. Atliktais nodoklis tiek aprēķināts attiecībā uz pagaidu atšķirībām, kas rodas no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, izņemot, ja Sabiedrībai ir kontrole pār pagaidu atšķirību izlīdzināšanas periodu un ir ticams, ka pagaidu atšķirības neizlīdzināsies paredzamā nākotnē.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

O Darbinieku pabalsti

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veselības, pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmās pēc valsts noteiktajām likmēm, kas ir spēkā pārskata gadā, pamatojoties uz bruto algu maksājumiem. Sabiedrībai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek iekļautas izdevumos tajā pašā periodā, kad ir veikta attiecīgā algas izmaksa.

P Ieņēmumu atzīšana

Ieņēmumi ietver pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu patieso vērtību, atskaitot pievienotās vērtības nodokli, atlaides. Ienākumi tiek atzīti šādi:

(a) Preču pārdošana

Ieņēmumi tiek atzīti, kad Sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgākos ar īpašumtiesībām uz precēm saistītos riskus un atlīdzības, t.i., kad Sabiedrība ir piegādājusi produktus pircējam un pircējs ir pieņēmis produktus saskaņā ar līguma nosacījumiem un kad ir gūta pietiekama pārliecība, ka nākotnē tiks saņemti ekonomiskie labumi.

(b) Pakalpojumu sniegšana

Ieņēmumi tiek atzīti tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi ir sniegti.

R Noma

Pamatlīdzekļu noma, kur ar tiem saistītos riskus un atlīdzības patur iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvais līzings (noma). Maksājumi par operatīvo līzingu (atskaitot iznomātāja piešķirtos atvieglojumus) tiek attiecināti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.

S Dividenžu izmaksa

Dividendes, kas izmaksājamas Sabiedrības akcionāriem, Sabiedrības finanšu pārskatos tiek atspoguļotas kā saistības tajā periodā, kad Sabiedrības akcionāri ir apstiprinājuši dividenžu izmaksu.

T Konsolidācija

Sabiedrība nesagatavo konsolidēto pārskatu par finanšu gadu, kas beidzās 2010. gada 30. jūnijā, jo meitas sabiedrība reālu darbību nav uzsākusi. Nav bijis nekādu ieguldījumu meitas sabiedrības darbībā un Sabiedrības valde ir pieņēmusi lēmumu atteikties no dalības kopuzņēmumā (skat.7.pielikumu). Pēdējais konsolidētais pārskats tika sagatavots par finanšu gadu, kas noslēdzās 2009. gada 30.jūnijā. 2008. gada novembrī meitas sabiedrība SAF Tehnika Sweden AB tika pārdota.

U Jaunie grāmatvedības standarti un SFPIK interpretācijas

Šo finanšu pārskatu izdošanas dienā šādi standarti un interpretācijas bija apstiprinātas, bet vēl nebija stājušās spēkā:

• SGS Nr. 23 (grozīts) "Aizņēmumu izmaksas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Saskaņā ar šiem grozījumiem, aizņēmuma izmaksas, kuras tieši saistītas ar aktīvu iegādi, celtniecību vai ražošanu, ir jākapitalizē;

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

U Jaunie grāmatvedības standarti un SFPIK interpretācijas (turpinājums)

• SGS Nr. 1 (grozīts) "Finanšu pārskatu sniegšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra); Grozītais standarts aizliegs uzrādīt ieņēmumu un izdevumu posteņus (t.i., "ne-īpašnieku izmaiņas pašu kapitālā") kapitālu un rezervju izmaiņu pārskatā, pieprasot "ne-īpašnieku izmaiņas pašu kapitāla" uzrādīt atsevišķi no īpašnieka izmaiņām pašu kapitālā. Visas ne-īpašnieku izmaiņas pašu kapitālā būs prasība uzrādīt pārskatā par finansiālo sniegumu, bet uzņēmumi varēs izvēlēties, vai rādīt vienu pārskatu par finansiālo sniegumu (pilnas peļņas pārskats) vai divus pārskatus (ieņēmumu pārskats un pilnas peļņas pārskats). Ja tiks pārvērtēta vai pārklasificēta iepriekšējā pārskata perioda salīdzinošā informācija, būs papildus prasība uzrādīt pārvērtēto bilanci uz salīdzinošā perioda sākumu papildus jau esošajai prasībai uzrādīt bilances posteņus uz tekošā perioda un salīdzinošā perioda beigām.
• SFPS Nr. 2 (grozījumi) "Maksājumi ar akcijām" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Pārstrādātais standarts izskaidro piešķiršanas un nepiešķiršanas nosacījumus;
• SGS Nr. 32 (grozījumi) "Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana" un SGS Nr. 1 (grozījumi) "Finanšu pārskatu sniegšana"- "Finanšu instrumenti ar pirmstermiņa dzēšanas tiesībām un no likvidācijas izrietošas saistības" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra;
• SGS Nr. 27 "Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Standarts nosaka, ka efekts no darbībām, kas saistītas ar nekontrolējošo līdzdalību, ir jāuzskaita pašu kapitālā, ja šo darbību rezultātā netiek mainīta kontrole un šīs darbības vairs neveido nemateriālo vērtību vai peļņu un zaudējumus. Standarts arī sniedz norādes grāmatvedības uzskaitei, ja kontrole pār meitas uzņēmumu tiek zaudēta;
• SFPS Nr. 3 "Uzņēmējdarbības apvienošana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra) (vēl nav pieņemts ES). Standarts turpina pielietot iegādes metodi attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanu ar dažām būtiskām izmaiņām. Piemēram, visi maksājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības iegādi ir jāuzskaita patiesajā vērtībā iegādes dienā, iespējamos maksājumus klasificējot kā parādu un pēc tam pārvērtējot caur peļņas vai zaudējuma aprēķinu. Pastāv iespēja nekontrolējošu līdzdalību novērtēt patiesajā vērtībā vai proporcionāli līdzdalības daļai no neto aktīviem. Visas iegādes izmaksas jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
• SFPS Nr. 5 (grozījumi) "Pārdošanai paredzētie aktīvi un pārtrauktās darbības" un saistītie grozījumi SFPS Nr. 1 "Starptautisko finanšu pārskatu pirmā pieņemšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. jūlija) (vēl nav pieņemts ES). Standarts precizē, ka visi meitas uzņēmuma aktīvi un saistības jāklasificē kā turēti pārdošanai, ja tās plānoto daļu pārdošanas rezultātā tiek zaudēta kontrole.

SFPS Nr. 8 "Darbības segmenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Standarts nosaka informācijas uzrādīšanas prasības par uzņēmuma darbības segmentiem, tā produktiem un pakalpojumiem, tā darbības ģeogrāfiskajiem reģioniem un lielākajiem klientiem;

• SGS Nr. 39 (grozījumi) "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana" un SFPS Nr. 7 "Finanšu aktīvu pārklasifikācija" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra). Standarts precizē, ka ir iespējama pārklasifikācija uz un no kategorijas patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu instrumentiem caur peļņas vai vai zaudējumu aprēķinu, ja atvasinātais finanšu instruments sāk vai pārtrauc kvalificēties

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

U Jaunie grāmatvedības standarti un SFPIK interpretācijas (turpinājums)

kā riska ierobežošanas instruments naudas plūsmas vai neto ieguldījumu risku ierobežošanas darījumos. Standarts arī norāda, ka finanšu aktīvus vai saistības, kas ir daļa no finanšu instrumentu portfeļa, kas tiek pārvaldīts kopā, un kam pastāv faktiskas peļņu nesošas pazīmes īstermiņā, tiek iekļauts šajā portfelī pie sākotnējās atzīšanas. Standarts arī izskaidro risku ierobežošanas uzskaites pielietošanu segmentētā līmenī un efektīvās procentu likmes piemērošanu, nosakot bilances vērtību parāda instrumentam, pārtraucot patiesās vērtības uzskaiti.

Sabiedrība uzskata, ka augstāk minētie standarti un interpretācijas to sākotnējās piemērošanas periodā būtiski neietekmēs finanšu pārskatus.

3. Finanšu risku pārvaldība

(1) Finanšu risku faktori

Sabiedrības darbība pakļauj to dažādiem finanšu riskiem:

• (a) ārvalstu valūtas riskam;
• (b) kredītriskam;
• (c) likviditātes riskam;
• (d) naudas plūsmas un procentu likmes riskam.

Sabiedrības kopējā risku pārvaldība vērsta uz finanšu tirgus neparedzamību un cenšas mazināt tās negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finanšu rādītājiem. Sabiedrība izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai aizsargātos no dažu risku iedarbības.Riska pārvaldība ir Finanšu departamenta pārziņā. Finanšu departaments identificē, novērtē un mēģina rast risinājumus, lai izvairītos no finanšu riskiem, ciešā sadarbībā ar citām Sabiedrības struktūrvienībām.

(a) Ārvalstu valūtas risks

Sabiedrība darbojas starptautiskajā tirgū un ir pakļauts ārvalstu valūtu riskam, kas rodas galvenokārt no ASV dolāra kursa svārstībām.

Ārvalstu valūtas risks galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām. Lai mazinātu ārvalstu valūtas risku, kas galvenokārt rodas no nākotnē paredzētajiem komerciālajiem darījumiem, atzītajiem aktīviem un saistībām, Sabiedrība izmanto nākotnes valūtas maiņas līgumus. Ārvalstu valūtas risks rodas, kad nākotnē paredzētie komercdarījumi, atzītie aktīvi un saistības ir valūtā, kas nav Sabiedrības funkcionālā valūta. Finanšu departaments analizē neto atvērtās pozīcijas katrā ārvalstu valūtā. Sabiedrība var izlemt slēgt nākotnes valūtas maiņas līgumus vai nodrošinot aizņēmumus (kredītlīnijas veidā) atbilstošajā valūtā un apjomā.

Atvērtās pozīcijas, neto pa valūtām, izteiktas LVL, uz pārskata gada beigām bija sekojošas:

	30/06/2010 USD izteikts LVL	30/06/2009 USD izteikts LVL	30/06/2010 EUR izteikts LVL	30/06/2009 EUR izteikts LVL
Debitori	1 228 279	687 221	1 736 221	1 455 206
Īstermiņa ieguldījumi	-	-	989 889	-
Nauda un naudas ekvivalenti	367 685	84 655	1 654 288	1 881 884
Kreditori	(379 367)	(98 894)	(389 193)	(186 779)
Pārējie kreditori	(138 685)	(95 319)	(209 322)	(76 883)
Aizņēmumi	(2 000)	(1 526)	(1 818)	-
Atvērtās pozīcijas, neto	1 075 912	576 137	3 780 065	3 073 428

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

3. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

(b) Kredītrisks

Sabiedrībai ir ievērojama kredītriska koncentrācija sakarā ar pircējiem. Sabiedrības politika ir nodrošināties, lai vairumtirdzniecības darījumi tiek veikti ar pircējiem, kuriem ir atbilstoša kredītvēsture. Ja klienti atrodas valstī, kur ir augsts kredītrisks, tad kā riska pārvaldības instruments tiek izmantoti akreditīvi, kurus ir izdevušas kredītiestādes ar labu reputāciju. Gadījumos, kad nav iespējams iegūt akreditīvus no kredītiestādēm ar labu reputāciju, no pircējiem tiek prasīta priekšapmaksa. Klientu finansiālais stāvoklis regulāri tiek pārraudzīts un piešķirtais kredītlimits var tikt mainīts atkarībā no klienta kredīta vēstures, klienta maksājumu regularitātes un savlaicīguma.

1. gada 30. jūnijā Sabiedrības kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri sasniedza 15.11% no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem (30.06.2009.: 17.00%). Saistībā ar kredītrisku, kas izriet no citiem Sabiedrības finanšu aktīviem, kuros ietilpst nauda un tās ekvivalenti, kā arī atvasinātie finanšu instrumenti, Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas izriet no darījumu partnera saistību neizpildes, maksimālajam riskam atbilstot šo instrumentu bilances vērtībai. Sabiedrības maksimālā kredītriska koncentrācija atbilst LVL 7 272 428 jeb 71.62% no visiem aktīviem (30.06.2009.: LVL 4 263 696 jeb 55.71% no visiem aktīviem).

(c) Likviditātes risks

Piesardzīgas likviditātes riska pārvaldības ietvaros Sabiedrība uztur atbilstošus naudas līdzekļus un patur īstermiņa kreditēšanās iespējas, kuras var tikt izmantotas, nodrošinot kredītus ar saņemtajiem akreditīviem. Pamatdarbības dinamiskā rakstura dēļ Finanšu departamenta mērķis ir saglabāt finansēšanas elastīgumu, nodrošinot kredītu pieejamību. Pārskata perioda laikā Nordea bank Finland plc Latvia filiāle piešķīra Sabiedrībai 1 miljonu eiro daudzvalūtu kredītlīniju. Izvērtējot pieejamos līdzekļus, pašreizējo un nākotnes naudas plūsmu tika nolemts, sākot ar 2010.gada aprīli, kredītlīniju nepagarināt. (sk. 16. Pielikumu – Aizņēmumi).

(d) Naudas plūsmas procentu likmju risks

Tā kā Sabiedrībai nav ievērojamu procentu ienākumus nesošu aktīvu, Sabiedrības ieņēmumi un naudas plūsmas ir galvenokārt neatkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs. Sabiedrības naudas plūsmas no procentu ienākumus nesošām saistībām ir atkarīgas no pašreizējām tirgus procentu likmēm.

(2) Atvasināto finanšu instrumentu uzskaite

Sabiedrība pārvalda valūtas risku, izmantojot tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā nākotnes valūtas maiņas līgumi. Atvasinātie finanšu instrumenti ir sākotnēji atzīti to patiesajā vērtībā dienā, kad tiek noslēgts līgums, un pēc tam pārvērtēti to patiesajā vērtībā bilances datumā. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības – ja to patiesā vērtība ir negatīva.

Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas izriet no tādu atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, kas netiek klasificēti kā risku ierobežošanas instrumenti, tiek atspoguļoti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nākotnes valūtas maiņas līgumu patieso vērtību aprēķina, izmantojot esošās nākotnes valūtas maiņas likmes, kas piemērotas līdzīga termiņa līgumiem.

(3) Patiesā vērtība

Finanšu aktīvu un saistību bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

4. Kapitāla struktūras pārvaldība

Lai nodrošinātu Sabiedrības darbības turpināšanu, tajā pašā laikā maksimizējot ieinteresēto pušu ienākumus, Sabiedrība veic kapitāla pārvaldīšanu, optimizējot kreditoru un pašu kapitāla līdzsvaru. Sabiedrības kapitāls sastāv no kreditoriem, tai skaitā aizņēmumiem, kas atklāti 16. pielikumā, naudas līdzekļiem un pašu kapitāla, kas ietver akciju kapitālu, nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojumu. Koeficienti uz pārskata gada beigām bija sekojoši:

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Parādi	2 698 548	1 002 022	3 839 688	1 425 749
Naudas līdzekļi	(2 413 687)	(2 346 818)	(3 434 367)	(3 339 221)
Parādi, neto	284 861	(1 344 796)	405 321	(1 913 472)
Pašu kapitāls	7 455 165	6 650 832	10 607 743	9 463 281
Parādu attiecība pret pašu kapitālu	36%	15%	36%	15%
Neto parādu attiecība pret pašu kapitālu	4%	-20%	4%	-20%

5. Galvenie pieņēmumi un aplēses

Sagatavojot finanšu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti ES, un Latvijas likumdošanas prasībām, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē pārskatā atklāto aktīvu un saistību un ārpusbilances aktīvu un saistību apjomu uz finanšu pārskata datumu, kā arī pārskata perioda atspoguļoto ieņēmumu un izmaksu apmēru. Patiesie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

5. Galvenie pieņēmumi un aplēses (turpinājums)

Turpmāk minēti būtiskie spriedumi un galvenie pieņēmumi attiecībā uz nākotni, un pārējie aprēķinu neprecizitātes cēloņi uz finanšu pārskata datumu, ar nozīmīgu risku izraisīt materiālas izmaiņas aktīvu un saistību bilances vērtībā nākamajā finanšu gadā:

• Sabiedrība pārskata pamatlīdzekļu aprēķināto lietderīgās izmantošanas laiku katra pārskata perioda beigās. Vadība veic aplēses un izmanto pieņēmumus attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiku. Šie pieņēmumi var mainīties un līdz ar to var tikt mainīti aprēķini.
• Sabiedrība pārskata pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu vērtību ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Sabiedrība uzskata, ka ņemot vērā sagaidāmos ražošanas un pārdošanas apjomus nav nepieciešams veikt būtiskas aktīvu vērtības korekcijas to vērtības samazinājuma dēļ.
• Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība.
• Sabiedrības vadība pamatojas uz aplēsēm veido uzkrājumus debitoru parādu vērtības samazinājumam. Sabiedrība uzskata, ka finanšu pārskatos uzrādītie uzkrājumi debitoru parādu atgūstamībai pareizi atspoguļo no šiem debitoru parādiem sagaidāmās naudas plūsmas tagadnes vērtību un ka šīs aplēses ir veiktas pamatojoties uz visu šobrīd pieejamo informāciju.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi
	Nemateriālie ieguldījumi	Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlī dzekļi un inventārs	Avansa maksājumi	Kopā
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Pārskata gads, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	114 685	527 550	293 744	142 326	35 989	1 114 294
Iegāde	28 843	-	71 087	2 768	-	102 698
Pārgrupēts	12 707	-	23 282	-	(35 989)	-
Aprēķināts nolietojums	(88 628)	(68 807)	(221 866)	(51 605)	-	(430 906)
Likvidācija	(334)	-	(529)	-	-	(863)
Beigu bilances vērtība	67 273	458 743	165 718	93 489	-	785 223
Pārskata gads, kas noslēdzās 2010. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	67 273	458 743	165 718	93 489	-	785 223
Iegāde	32 459	-	65 679	1 507	-	99 645
Aprēķināts nolietojums	(43 481)	(68 813)	(121 199)	(45 070)	-	(278 563)
Likvidācija	-	-	(54)	-	-	(54)
Beigu bilances vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926	-	606 251
2008. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	588 039	759 837	1 928 710	407 858	35 989	3 720 433
Uzkrātais nolietojums	(473 354)	(232 287)	(1 634 966)	(265 532)	-	(2 606 139)
Atlikusī vērtība	114 685	527 550	293 744	142 326	35 989	1 114 294
2009. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	568 693	759 837	1 997 086	408 306	-	3 733 922
Uzkrātais nolietojums	(501 420)	(301 094)	(1 831 368)	(314 817)	-	(2 948 699)
Atlikusī vērtība	67 273	458 743	165 718	93 489	-	785 223
2010. gada 30. jūnijā Sākotnējā vērtība	552 910	759 837	2 027 517	389 188	-	3 729 452
Uzkrātais nolietojums	(496 659)	(369 907)	(1 917 373)	(339 262)	-	(3 123 201)
Atlikusī vērtība	56 251	389 930	110 144	49 926	-	606 251

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus. Nolietojums par summu LVL 173 347 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2008./2009.g.: LVL 264 364); par summu LVL 66 454 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2008./2009.g: LVL 113 702); par summu LVL 37 433 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2008./2009.g.: LVL 51 067) un par summu LVL 1 329 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Citas administrācijas izmaksas" (2008./2009.g.: LVL 1 773).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija LVL 2 489 068 (2008./2009.g.: LVL 1 868 304).

Pamatlīdzekļu grupas "Iekārtas un mašīnas" sastāvā ir uzrādīti pamatlīdzekļi, kuri iegādāti piesaistot ES līdzfinansējumu un kuriem noteikti ierobežojumi to izmantošanai saimnieciskajā darbībā - par kopējo summu LVL 258 373 (2008/2009: LVL 258 373), pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2010.gada 30.jūnijā LVL 18 731 (2008/2009: LVL 28 947). Ierobežojumi ir spēkā līdz 2012.gada augustam.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

6. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi (turpinājums)
	Nemateriālie ieguldījumi	Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamatlī dzekļi un inventārs	Avansa maksājumi	Kopā
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Pārskata gads, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	163 182	750 636	417 961	205 512	51 208	1 585 499
Iegāde	41 039	-	101 147	3 939	-	146 125
Pārgrupēts	18 080	-	33 128	-	(51 208)	-
Aprēķināts nolietojums	(126 105)	(97 903)	(315 688)	(73 428)	-	(613 124)
Likvidācija	(475)	-	(753)	-	-	(1 228)
Beigu bilances vērtība	95 721	652 733	235 795	133 023	-	1 117 272
Pārskata gads, kas noslēdzās 2010. gada 30. jūnijā
Sākuma bilances vērtība	95 721	652 733	235 795	133 023	-	1 117 272
Iegāde	46 185	-	93 452	2 145	-	141 782
Aprēķināts nolietojums	(61 868)	(97 912)	(172 450)	(64 130)	-	(396 360)
Likvidācija	-	-	(76)	-	-	(76)
Beigu bilances vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038	-	862 618
2008. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	836 704	1 081 151	2 744 307	580 330	51 208	5 293 700
Uzkrātais nolietojums	(673 522)	(330 515)	(2 326 346)	(377 818)	-	(3 708 201)
Atlikusī vērtība	163 182	750 636	417 961	202 512	51 208	1 585 499
2009. gada 30. jūnijā
Sākotnējā vērtība	809 177	1 081 151	2 841 597	580 967	-	5 312 892
Uzkrātais nolietojums	(713 456)	(428 418)	(2 605 802)	(447 944)	-	(4 195 620)
Atlikusī vērtība	95 721	652 733	235 795	133 023	-	1 117 272
2010. gada 30. jūnijā Sākotnējā vērtība	786 720	1 081 151	2 884 897	553 764	-	5 306 532
Uzkrātais nolietojums	(706 682)	(526 330)	(2 728 176)	(482 726)	-	(4 443 914)
Atlikusī vērtība	80 038	554 821	156 721	71 038	-	862 618

Pārskata gada laikā Sabiedrība nav slēgusi operatīvās vai finanšu nomas līgumus. Nolietojums par summu EUR 246 651 ir ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" (2008./2009.g.: EUR 376 156); par summu

EUR 94 556 peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas un mārketinga izmaksas" (2008./2009.g: EUR 161 783); par summu EUR 53 262 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Administrācijas izmaksas" (2008./2009.g.: EUR 72 662) un par summu EUR 1 891 – peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Citas administrācijas izmaksas" (2008./2009.g.: EUR 2 521).

Kopējā to pamatlīdzekļu iegādes vērtība, kuri jau ir pilnībā nolietoti, bet joprojām tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, pārskata gada beigās bija EUR 3 541 625 (2008./2009.g.: EUR 2 658 357).

Pamatlīdzekļu grupas "Iekārtas un mašīnas" sastāvā ir uzrādīti pamatlīdzekļi, kuri iegādāti piesaistot ES līdzfinansējumu un kuriem noteikti ierobežojumi to izmantošanai saimnieciskajā darbībā - par kopējo summu EUR 367 362 (2008/2009: EUR 367 362), pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2010.gada 30.jūnijā – EUR 26 652 (2008/2009: EUR 41 188). Ierobežojumi ir spēkā līdz 2012.gada augustam.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

7. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā

(a) Līdzdalība meitas sabiedrībās

Nosaukums	Līdzdalības daļa meitas
		sabiedrības pašu kapitālā
	30/06/2010	30/06/2009
	%	%
"SAF Tehnika RUS" Ltd	51	-

Krievijas kopuzņēmums "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) ar Krievijas sabiedrību "Мобильные технологии" (Mobile Technology) OOO kā tās līdzdibinātāju tika izveidota 2008. gada novembrī. A/S "SAF Tehnika" pieder 51% "SAF Tehnika RUS" SIA akciju. Līdz šim "SAF Tehnika RUS" Ltd nav sākusi savu darbību. Nav veiktas nekādas finanšu investīcijas. 2010. gada 21.jūlija Sabiedrības padome akceptēja valdes lēmumu par atteikšanos no Krievijas kopuzņēmuma "SAF Tehnika RUS" Ltd (CAФ Техника РУС OOO) kapitāldaļām.

(b) Informācija par meitas sabiedrībām

		Pašu kapitāls		Pārskata gada peļņa/ zaudējumi
Nosaukums	Adrese	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	2008/2010 LVL	2007/2009 LVL
"SAF Tehnika RUS" Ltd	Verkhnaya Krasnoselskaya str. 34, Moscow, Russia	-	-	-	-
		Pašu kapitāls		Pārskata gada peļņa/ zaudējumi
Nosaukums	Adrese	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR	2008/2010 EUR	2007/2009 EUR

8. Krājumi

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Izejvielas	918 849	540 075	1 307 404	768 457
Nepabeigtie ražojumi	754 827	1 566 727	1 074 023	2 229 252
Gatavie ražojumi	725 171	623 742	1 031 825	887 505
Uzkrājumi lēnas apgrozības krājumiem	(180 992)	(177 634)	(257 529)	(252 750)
	2 217 855	2 552 910	3 155 723	3 632 464

Pārskata gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir ietverts uzkrājuma palielinājums lēnas apgrozības krājumiem LVL 3 358 (EUR 4 779) apmērā (2008./2009.g.: samazinājums – LVL 34 029 (EUR 48 419)), kas iekļauts pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās.

Krājumu - "Gatavo ražojumu" sastāvā ietvertas iekārtas, kuras nosūtītas klientiem uz izmēģinājuma laiku, ar iespēju pēc termiņa beigām šīs iekārtas nopirkt vai atgriezt un bojāto iekārtu aizvietošanas mērķiem nosūtītās iekārtas. 2010.gada 30. jūnijā šādiem mērķiem klientiem nosūtīto iekārtu vērtība LVL 223 263 (EUR 317 675) (2008/2009: LVL 111 153 (EUR 158 156).

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

9. Debitori

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Ilgtermiņa pircēju un pasūtītāju parādi	182 776	-	260 067	-
Pircēju un pasūtītāju parādi Uzkrājumi sliktiem un nedrošiem pircēju	2 991 339	2 148 529	4 256 292	3 057 081
un pasūtītāju parādiem	(203 333)	(402 117)	(289 317)	(572 161)
Īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādi, neto	2 788 006	1 746 412	3 966 975	2 484 920
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā, neto	2 970 782	1 746 412	4 227 042	2 484 920

Pircēju un pasūtītāju parādi ietver 2 akreditīvus ar sākotnējo maksājuma termiņu līdz 180 dienām par summu LVL 489 727 (EUR 696 819) (2008./2009.: LVL 516 458 (EUR 734 854)). 2010. gada 30. jūnijā debitoru parādu patiesā vērtība atbilda to bilances vērtībai.

Pārskatā gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā administrācijas izmaksas ietverts uzkrājumu sliktiem un nedrošiem pircēju un pasūtītāju parādiem palielinājums LVL 68 683 (EUR 97 727) apmērā (2008./2009.g. – palielinājums LVL 318 995 (EUR 453 889) (sk. pielikuma 20. piezīmi) un norakstītie debitori LVL 267 467 (EUR 380 571)).

Pircēju un pasūtītāju parādu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2010 LVL	30/06/2010 %	30/06/2009 LVL	30/06/2009 %
LVL	26 839	0.85	6 102	0.28
USD	1 411 055	44.45	687 221	31.99
EUR	1 736 221	54.70	1 455 206	67.73
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	3 174 115	100%	2 148 529	100%

Pircēju un pasūtītāju parādu vecuma analīze

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas
termiņu	2 323 177	1 327 843	3 305 583	1 889 350
Kavēts no 0 – 89 dienām	667 782	465 941	950 168	662 974
Kavēts virs 90 dienām	183 156	354 745	260 608	504 757
Pircēju un pasūtītāju parādi kopā	3 174 115	2 148 529	4 516 359	3 057 081

Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem

	LVL	EUR
Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem
2009. gada 30. jūnijā	402 117	572 161
Norakstītie	(267 467)	(380 571)
Papildus uzkrājumi	102 359	145 644
Atgūtie parādi	(33 676)	(47 917)
Uzkrājumi nedrošiem un bezcerīgiem debitoru parādiem
2010. gada 30. jūnijā	203 333	289 317

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

10. Citi debitori

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Valsts dotācijas* Pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa	65 373	40 003	93 017	56 919
(sk. 25. pielikumu)	22 021	34 274	31 332	48 768
Citi debitori	57 015	24 651	81 127	35 075
Avansa maksājumi piegādātājiem	31 019	25 814	44 136	36 730
	175 428	124 742	249 612	177 492

* - Valsts dotācijas attiecas uz projektiem par dalību starptautiskās izstādēs un jaunu produktu izstrādi un attīstību.

11. Īstermiņa ieguldījumi

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Depozīti	1 659 889	-	2 361 809	-
	1 659 889	-	2 361 809	-

Uz 2009. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldīti īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu garāku par 90 dienām. Gada vidējā procentu likme īstermiņa ieguldījumiem latos ir 6.58% un citās valūtās 4.84%.

Depozītu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2010 LVL	30/06/2010 %	30/06/2009 LVL	30/06/2009 %
LVL	670 000	40.36	-	-
EUR	989 889	59.64	-	-
Depozīti	1 659 889	100%	-	-

Depozītu sadalījums pa bankām

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Trasta Komercbanka AS	1 188 487	-	1 691 065	-
Citadele Banka AS	471 402	-	670 744	-
Depozīti	1 659 889	-	2 361 809	-

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

12. Nauda un naudas ekvivalenti

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Naudas līdzekļi bankā	695 851	654 691	990 106	931 541
Īstermiņa noguldījumi bankās	1 717 836	1 692 127	2 444 261	2 407 680
	2 413 687	2 346 818	3 434 367	3 339 221

Uz 2009. gada 30. jūniju brīvie naudas resursi tika noguldīti īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu līdz 90 dienām. Gada vidējā procentu likme īstermiņa noguldījumiem latos ir 9.13% (30.06.2009: 27.67%) un citās valūtās 4.99% (30.06.2009: 4.53%).

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2010 LVL	30/06/2010 %	30/06/2009 LVL	30/06/2009 %
LVL	391 713	16.23	380 275	16.20
USD	367 686	15.23	84 655	3.61
EUR	1 654 288	68.54	1 881 884	80.19
SEK	-	-	4	-
Nauda un naudas ekvivalenti	2 413 687	100%	2 346 818	100%

Naudas un naudas ekvivalentu sadalījums pa bankām

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Trasta Komercbanka AS	286 178	141 416	407 195	201 217
Citadele Banka AS	1 314 990	-	1 871 061	-
Latvijas Hipotēku un Zemes banka AS	120 016	1 047 758	170 768	1 490 824
Swedbank AS	238 178	351 407	338 897	500 007
Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle	452 149	804 837	643 350	1 145 181
DnB Nord Banka AS	2 176	1 400	3 096	1 992
	2 413 687	2 346 818	3 434 367	3 339 221

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības

	01/07/2009- 30/06/2010 LVL	01/07/2008- 30/06/2009 LVL	01/07/2009- 30/06/2010 EUR	01/07/2008- 30/06/2009 EUR
Atliktā nodokļa aktīvs pārskata gada sākumā Atliktā nodokļa saistību (samazinājums)/ palielinājums	(51 025)	(48 160)	(72 602)	(68 525)
pārskata gadā (sk. 24. pielikumu)	(6 154)	(2 865)	(8 756)	(4 077)
Atliktā nodokļa (aktīvi) pārskata gada beigās	(57 179)	(51 025)	(81 358)	(72 602)

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām priekš finanšu grāmatvedības un nodokļu aprēķina mērķiem:

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

13. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (aktīvi)/ saistības (turpinājums)

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu
amortizācijas pagaidu atšķirība	(11 033)	(4 731)	(15 698)	(6 732)
Uzkrājumu neizmantotajiem
atvaļinājumiem pagaidu atšķirība	(16 894)	(17 546)	(24 038)	(24 966)
Uzkrājumu lēnas aprites un
novecojušiem krājumiem pagaidu
atšķirība	(27 149)	(26 645)	(38 630)	(37 912)
Uzkrājumu garantijām pagaidu
atšķirība	(2 103)	(2 103)	(2 992)	(2 992)
Atliktā nodokļa (aktīvs), neto	(57 179)	(51 025)	(81 358)	(72 602)

Sabiedrības atliktā nodokļa aktīvs ir atzīts tik lielā mērā, kādā iespējama attiecīgā nodokļa labuma realizācija, izmantojot nākotnes apliekamo peļņu.

14. Akciju kapitāls

1. gada 30. jūnijā reģistrētais un apmaksātais akciju kapitāls bija LVL 2 970 180 (EUR 4 226 185), un to veidoja 2 970 180 parastās uzrādītāja akcijas ar neierobežotām balsstiesībām (2008./2009.g.: 2 970 180 akcijas).

15. Kreditori

	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Parādi piegādātājiem	916 425	365 925	1 303 955	520 664
Uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem	112 627	116 971	160 254	166 435
No pircējiem saņemtie avansi Nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas (sk.	1 006 217	148 606	1 431 718	211 447
25. pielikumu)	80 888	54 385	115 094	77 383
Pārējie kreditori	563 647	269 722	801 997	383 780
	2 679 804	955 609	3 813 018	1 359 709

Pārskata periodā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautais atvaļinājumu rezerves samazinājums sasniedza LVL 4 344 (EUR 6 181) (2008./2009.g.: LVL 6 088 (EUR 8 662)).

Parādu piegādātājiem sadalījums pa valūtām, izteikts LVL

	30/06/2010	30/06/2010	30/06/2009	30/06/2009
	LVL	%	LVL	%
LVL	147 104	16.05	79 842	21.82
USD	379 367	41.40	98 894	27.03
EUR	389 193	42.47	186 779	51.04
GBP	-	-	410	0.11
HUF	761	0.08	-	-
Parādi piegādātājiem	916 425	100%	365 925	100%

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

15. Kreditori (turpinājums)

Parādu piegādātājiem vecuma analīze

	30/06/2010	LVL	30/06/2009 LVL	30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Parādi, kas nepārsniedz apmaksas termiņu		844 175	362 256	1 201 152	515 444
Kavēts no 0 – 30 dienām		72 250	3 669	102 803	5 220
Parādi piegādātājiem		916 425	365 925	1 303 955	520 664
16. Aizņēmumi
	30/06/2010 LVL	30/06/2009 LVL		30/06/2010 EUR	30/06/2009 EUR
Overdrafti bankās un kredītkartes	6 181	1 896		8 795	2 698

Pārskata periodā Sabiedrībai bija pieejama Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle piešķirtā multi-valūtu kredītlīnija LVL 702 804 (EUR 1 000 000). Piešķirtās kredītlīnijas iespējas netika izmantotas un izvērtējot pieejamos līdzekļus, pašreizējo un nākotnes naudas plūsmu tika nolemts, sākot ar 2010.gada aprīli, kredītlīniju nepagarināt. Sabiedrība turpina izmantot sabiedrības kredītkartes.

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums

a) Sabiedrības saimnieciskā darbība var tikt sadalīta divās daļās atbilstoši produktu līnijām– CFM (Hybrid/ PDH radio) un CFIP (Hybrid/ super PDH system) kā viena no strukturālajām vienībām un CFQ (SDH) kā otra. Šīs strukturālās vienības tiek izmantotas par pamatu, lai sniegtu informāciju par Sabiedrības primārajiem segmentiem, proti, uzņēmējdarbības segmentiem. Ražošana, kā arī pētniecības un attīstības darbs tiek organizēts un pārvaldīts katrai strukturālajai vienībai (CFM;CFIP un CFQ) atsevišķi.

CFM mikroviļņu radio produktu līnija ir pamata produktu līnija, kura tiek piedāvāta tirgū jau daudzus gadus un joprojām ir pieprasīta un populāra klientu vidū. Tā veido nozīmīgu apgrozījuma daļu. Pateicoties plašajai funkcionalitātei un darbības drošībai, šī laika pārbaudi izturējusī vidējas kapacitātes aparatūra rod plašu pielietojumu jaunatīstības valstu telekomunikāciju tīklos.

CFIP – jaunākajā un arvien izstrādē esošajā produktu līnijā ietilpst 3 pamatprodukti:

• dalītas konfigurācijas (IDU+ODU) Phoenix hibrīdā radio sistēma ar Gigabit Ethernet un 20E1 pieslēgumiem;

• lielas ietilpības Lumina sistēma Full Outdoor 'viss vienā blokā' veida radio sistēma ar Gigabit Ethernet pieslēgumu;

• ekonomiska CFIP-108 radio sistēma ar Ethernet un 4xE1 pieslēgumiem, kas lieliski piemērota, lai pārveidotu novecojošus E1 kanālu bāzētus tīklus par moderniem pakešu tīkliem.

Visi CFIP produktu līnijas produkti tiek piedāvāti visplašāk lietotajās radio frekvencēs no 6 līdz 38 GHz, tādējādi nodrošinot to pielietojamību visos pasaules reģionos.

CFIP Phoenix līdzīgas iekārtas šobrīd tirgū ir vispopulārākās, domājams šī tirgus niša saglabās savu apjomu vēl dažus gadus.

Full Outdoor Lumina risinājums un 108 modifikācijas pārstāv augošu un attīstībā esošu radio tipu "viss vienā", kuram ir vislielākais nākotnes potenciāls datu/pakešu tīklos.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

SAF Tehnika bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas jau 2003. gadā tirgū piedāvāja Full Outdoor radio, tādējādi šobrīd ir labās pozīcijās, jo jaunās paaudzes produktu izstrādi var balstīt uz iepriekšējo gadu pieredzi.

Kaut arī Sabiedrība nākotnē lielāko attīstības potenciālu saskata CFIP saimes iekārtām, Sabiedrība turpina piegādāt CFQ produktu līnijas radio sistēmas. Tās joprojām tiek pieprasītas STM-1 interfeisa pieejamības un daudzveidīgo iespējamo iekārtas komplektācijas veidu dēļ.

	CFQ		CFM; CFIP		Citi	Kopā
	2009/10	2008/09	2009/10	2008/09	2009/10	2008/09	2009/10	2008/9
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Aktīvi
Segmenta aktīvi	1 513 834	1 385 792	3 589 216	3 223 325	749 075	439 315	5 852 125	5 048 432
Nesadalītie aktīvi							4 301 588	2 604 422
Kopā aktīvi							10 153 713	7 652 854
Segmenta saistības	541 310	214 237	1 503 886	520 346	386 650	116 625	2 431 846	851 208
Nesadalītās saistības							266 702	150 814
Kopā saistības							2 698 548	1 002 022
Ienākumi	2 187 568	2 246 436	6 509 182	5 233 455	1 530 155	1 331 608	10 226 905	8 811 499
Segmenta rezultāts	820 279	305 974	2 072 363	712 493	560 474	269 613	3 453 116	1 288 080
Nesadalītās izmaksas Saimnieciskās darbības							(2 515 746)	(2 312 750)
peļņa/(zaudējumi)							937 370	(1 024 670)
Pārējie ienākumi Finanšu ienākumi (izmaksas), neto Zaudējumi no							212 332 347 606	56 542 97 616
ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas							-	(249 354)
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem							1 497 308	(1 119 866)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis							(9 834)	2 865
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi)							1 487 474	(1 117 001)
Cita informācija
Iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi	5 944	23 955	77 701	65 683	-	-	83 645	89 638
Nesadalītie iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							16 000	49 049
Kopā iegādātie pamatlīdzekļi un
nemateriālie aktīvi							99 645	138 687
Nolietojums un amortizācija	13 600	24 785	159 741	238 255	10	1 292	173 351	264 332
Nesadalītais Nolietojums un amortizācija							105 212	166 574
Kopā nolietojums un amortizācija							278 563	430 906

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

	CFQ		CFM; CFIP		Citi		Kopā
	2009/10	2008/09	2009/10	2008/09	2009/10	2008/09	2009/10	2008/9
	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR	EUR
Aktīvi
Segmenta aktīvi	2 153 992	1 971 804	5 106 994	4 586 378	1 065 838	625 088	8 326 824	7 183 270
Nesadalītie aktīvi							6 120 608	3 705 760
Kopā aktīvi							14 447 432	10 889 030
Segmenta saistības	770 215	304 832	2 139 837	740 386	550 153	165 942	3 460 205	1 211 160
Nesadalītās saistības							379 484	214 589
Kopā saistības							3 839 689	1 425 749
Ienākumi	3 112 629	3 196 390	9 261 732	7 446 537	2 177 214	1 894 707	14 551 575	12 537 634
Segmenta rezultāts	1 167 152	435 362	2 948 707	1 013 786	797 483	383 625	4 913 342	1 832 773
Nesadalītās izmaksas Saimnieciskās darbības							(3 579 584)	(3 290 746)
peļņa/(zaudējumi)							1 333 758	(1 457 974)
Pārējie ienākumi Finanšu ienākumi (izmaksas), neto Zaudējumi no ilgtermiņa							302 121 494 599	80 453 138 895
ieguldījumu pārdošanas							-	(354 799)
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem							2 130 477	(1 593 426)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis							(13 993)	4 077
Pārskata gada peļņa/(zaudējumi)							2 116 484	(1 589 349)
Cita informācija
Iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi	8 458	34 085	110 558	93 458	-	-	119 016	127 543
Nesadalītie iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							22 766	69 790
Kopā iegādātie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi							141 782	197 333
Nolietojums un amortizācija	19 351	35 266	227 291	339 007	14	1 838	246 656	376 111
Nesadalītais Nolietojums un amortizācija							149 704	237 013
Kopā nolietojums un amortizācija							396 360	613 124

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

17. Informācija par segmentiem un apgrozījums (turpinājums)

b) Šajā pielikumā sniegta informācija par Sabiedrības neto apgrozījuma un aktīvu sadalījumu pa ģeogrāfiskiem reģioniem (klientu atrašanās vietām).

	Neto apgrozījums		Aktīvi
	2009/2010	2008/2009	30/06/2010	30/06/2009
	LVL	LVL	LVL	LVL
Amerika	1 787 390	1 339 548	470 417	337 145
Eiropa, NVS	2 475 325	4 300 178	751 536	751 112
Āzija, Āfrika, Tuvie austrumi	5 964 190	3 171 773	1 566 053	658 155
	10 226 905	8 811 499	2 788 006	1 746 412
Neattiecinātie aktīvi	-	-	7 365 707	5 906 442
	10 226 905	8 811 499	10 153 713	7 652 854

	Neto apgrozījums		Aktīvi
	2009/2010	2008/2009	30/06/2010	30/06/2009
	EUR	EUR	EUR	EUR
Amerika	2 543 227	1 906 005	669 343	479 714
Eiropa, NVS	3 522 070	6 118 602	1 069 339	1 068 736
Āzija, Āfrika, Tuvie austrumi	8 486 278	4 513 027	2 228 293	936 470
	14 551 575	12 537 634	3 966 975	2 484 920
Neattiecinātie aktīvi	-	-	10 480 457	8 404 110
	14 551 575	12 537 634	14 447 432	10 889 030

18. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Iepirkumu un apakšuzņēmēju
pakalpojumu izmaksas	5 200 730	5 806 978	7 399 972	8 262 585
Darba algas izmaksas
(ieskaitot saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	816 197	859 837	1 161 344	1 223 438
Nolietojums un amortizācija (sk.
6. pielikumu)	173 347	264 364	246 651	376 156
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	195 027	204 839	277 498	291 460
Telpu noma	81 508	82 375	115 975	117 209
Komunālo pakalpojumu
izmaksas	70 935	89 867	100 931	127 869
Transporta izmaksas	20 167	24 428	28 695	34 758
Sakaru izmaksas	12 322	19 521	17 533	27 776
Komandējumu izdevumi	3 406	7 211	4 846	10 260
Mazvērtīgais inventārs	1 670	2 149	2 376	3 058
Citas ražošanas izmaksas	44 693	46 427	63 593	66 060
	6 620 002	7 407 996	9 419 414	10 540 629

Ar zinātnisko pētniecību un attīstību saistītās izmaksas LVL 1 026 838 (EUR 1 461 059) apmērā (2008./2009.g.: LVL 1 279 189 (EUR 1 820 122)) ir iekļautas peļņas un zaudējumu pārskatā kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

19. Pārdošanas un mārketinga izmaksas

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Reklāmas un mārketinga izmaksas Darba algu izmaksas (iesk. saistības par neizmantotajiem	1 135 282	633 605	1 615 361	901 539
atvaļinājumiem)	429 265	404 379	610 789	575 379
Komandējumu izdevumi Nolietojums un amortizācija (sk. 6.	197 866	153 800	281 538	218 838
pielikumu)	66 454	113 702	94 556	161 783
Piegādes izdevumi Sociālās apdrošināšanas iemaksas (iesk. saistības par neizmantotajiem	153 790	115 423	218 823	164 232
atvaļinājumiem) Citas realizācijas un izplatīšanas	103 463	96 468	147 215	137 262
izmaksas	87 598	95 001	124 640	135 174
	2 173 718	1 612 378	3 092 922	2 294 207

20. Administrācijas izmaksas

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Darba algu izmaksas
(iesk. saistības par
neizmantotajiem atvaļinājumiem) Nolietojums un amortizācija (sk.	162 413	189 742	231 093	269 978
6.pielikumu)	37 433	51 067	53 262	72 662
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas (iesk. saistības par			55 868	58 812
neizmantotajiem atvaļinājumiem)	39 264	41 333
IT pakalpojumi	23 622	34 613	33 611	49 250
Naudas apgrozījuma blakus	16 305	21 473	23 200	30 553
izdevumi
Reprezentācijas izmaksas	23 854	14 545	33 942	20 696
Apmācību izmaksas	8 755	18 348	12 457	26 107
Komunālo pakalpojumu izmaksas	9 692	11 107	13 790	15 804
Komandējumu izdevumi	163	934	232	1 329
Telpu noma	9 883	9 620	14 062	13 688
Apdrošināšanas izmaksas	9 179	7 592	13 061	10 802
Biroja uzturēšanas izmaksas	2 570	3 713	3 657	5 283
Sponsorēšana	3 000	4 050	4 269	5 763
Sakaru izmaksas	3 524	5 561	5 014	7 913
Uzkrājumi nedrošiem un
bezcerīgiem debitoru parādiem	68 683	318 995	97 727	453 889
Citas administratīvās izmaksas	77 478	83 102	110 241	118 243
	495 818	815 795	705 486	1 160 772

Pārējās administrācijas izmaksās ietvertas pārskata gada revīzijas izmaksas LVL 5060 apmērā (iepriekšējā pārskata perioda revīzijas izmaksas – LVL 11 948). Citus pakalpojumus no revidenta Sabiedrība pārskata gadā nav saņēmusi.

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

21. Citi ienākumi

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Valsts dotācijas	150 758	50 730	214 509	72 182
Pārējie ienākumi	61 573	5 812	87 612	8 270
	212 331	56 542	302 121	80 452

Sabiedrība ir saņēmusi valsts dotācijas LVL 89 476 (EUR 127 313) apmērā (2008./2009.g.: LVL 10 727 (EUR 15 263)).

22. Finanšu ienākumi

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Procentu ieņēmumi	159 425	83 481	226 841	118 782
Valūtas kursu svārstību rezultāts, neto	190 318	18 298	270 797	26 036
	349 743	101 779	497 638	144 818
23. Finanšu izmaksas	01.07.2009- 30.06.2010	01.07.2008- 30.06.2009	01.07.2009- 30.06.2010	01.07.2008- 30.06.2009
	LVL	LVL	EUR	EUR
Procentu izmaksas	2 133	4 163	3 035	5 923
	2 133	4 163	3 035	5 923

24. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Atliktā nodokļa aktīvu izmaiņas
(sk. 13. pielikumu)	(6 154)	(2 865)	(8 756)	(4 077)
Pārskata gada uzņēmumu
ienākuma nodoklis	15 988	-	22 749	-
	9 834	(2 865)	13 993	(4 077)

Sabiedrības ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas būtu jāmaksā, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

24. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Zaudējumi pirms nodokļiem	1 497 308	(1 119 866)	2 130 477	(1 593 426)
Nodokļa likme	15%	15%	15%	15%
Teorētiski aprēķinātais nodoklis	224 596	(167 980)	319 572	(239 014)
Izdevumi, par kuriem nedrīkst
samazināt apliekamo ienākumu	4 352	53 895	6 192	76 686
Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs	(219 114)	111 220	(311 771)	158 251
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	9 834	(2 865)	13 993	(4 077)

Valsts ieņēmumu dienests var veikt Sabiedrības grāmatojumu un reģistru pārbaudi par pēdējiem 3 gadiem un var uzlikt papildu nodokļu maksājumus, kā arī soda naudu un procentus. Sabiedrības vadībai nav zināmi fakti vai apstākļi, kas varētu radīt potenciālas būtiskas saistības šajā sakarā (Valsts ieņēmumu dienests līdz bilances datumam nav veicis komplekso nodokļu pārbaudi Sabiedrībā).

25. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

	PVN	Sociālās apdroši nāšanas iemaksas	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	Uzņēmumu ienākuma nodoklis	Uzņēmēj darbības riska valsts nodeva	UIN par nerezidentu sniegtajiem pakalpoju miem	Kopā
	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL	LVL
Parāds
30.06.2009. (Pārmaksa)	-	35 300	19 049	-	36	-	54 385
30.06.2009.	(34 274)	-	-	(20 297)	-	-	(54 571)
Aprēķināts
pārskata periodā Novirzīts uz/ no	(370 692)	434 637	270 724	15 988	418	4 114	355 189
citiem nodokļiem	310 965	(310 653)	(20 289)	20 297	(312)	(8)	-
VID atmaksa Samaksāts	71 980	-	-	-	-	-	71 980
pārskata periodā	-	(120 182)	(243 723)	-	(105)	(4 106)	(368 116)
Parāds
30.06.2010.	-	39 102	25 761	15 988	37	-	80 888
(Pārmaksa)
30.06.2010.	(22 021)	-	-	-	-	-	(22 021)

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

25. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpinājums) PVN Sociālās apdrošināšanas iemaksas Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Uzņēmumu ienākuma nodoklis Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva UIN par nerezidentu sniegtajiem pakalpojumiem Kopā EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR Parāds 30.06.2009. - 50 227 27 104 - 51 - 77 382 (Pārmaksa) 30.06.2009. (48 768) - - (28 880) - - (77 648) Aprēķināts pārskata periodā (527 447) 618 434 385 206 22 749 595 5 853 505 390 Novirzīts uz/ no citiem nodokļiem 442 463 (442 019) (28 869) 28 880 (444) (11) - VID atmaksa 102 420 - - - - 102 420 Samaksāts pārskata periodā - (171 004) (346 787) - (149) (5 842) (523 782) Parāds 30.06.2010. - 55 638 36 654 22 749 53 - 115 094 (Pārmaksa) 30.06.2010. (31 332) - - - - - (31 332)

26. Peļņa/Zaudējumi uz akciju

Pamata zaudējumi uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada zaudējumus ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	01.07.2009- 30.06.2010	01.07.2008- 30.06.2009	01.07.2009- 30.06.2010	01.07.2008 - 30.06.2009 EUR
	LVL	LVL	EUR
Pārskata perioda peļņa/(zaudējumi) (a)	1 487 474	(1 117 001)	2 116 484	(1 589 349)
Parastās akcijas 1. jūlijā (b)	2 970 180	2 970 180	2 970 180	2 970 180
Pamata peļņa/(zaudējumi) uz akciju pārskata gadā (a/b)	0.501	-0.376	0.713	-0.535

27. Vadības atlīdzība

Valdes un padomes locekļu atalgojums

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Valdes locekļu atalgojums
· darba alga	113 499	130 850	161 494	186 183
· sociālās apdrošināšanas iemaksas	27 433	27 292	39 034	38 833
Padomes locekļu atalgojums
· darba alga	69 473	76 795	98 851	109 269
· sociālās apdrošināšanas iemaksas	16 718	18 500	23 788	26 323
Kopā	227 123	253 437	323 167	360 608

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

28. Darījumi ar saistītām personām

No 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam Sabiedrība ir pārdevusi saistītām personām produkciju LVL 42 394 (EUR 60 321) vērtībā un sniegusi pakalpojumus LVL 7 733 (EUR 11 003) vērtībā.

No 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam Sabiedrība ir iegādājusies preces no saistītām personām LVL 18 069 (EUR 25 710) vērtībā, iegādājusies pamatlīdzekļus LVL 3 056 (EUR 4 348) vērtībā un saņēmusi pakalpojumus LVL 19 155 (EUR 27 255) vērtībā.

Uz 2010. gada 30. jūniju Sabiedrība ir parādā saistītām personām LVL 2 300 (EUR 3 273).

29. Personāla izmaksas

	01.07.2009- 30.06.2010 LVL	01.07.2008- 30.06.2009 LVL	01.07.2009- 30.06.2010 EUR	01.07.2008- 30.06.2009 EUR
Darbinieku atalgojums	1 407 875	1 453 958	2 003 226	2 068 796
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	337 754	342 640	480 581	487 533
Kopā	1 745 629	1 796 598	2 483 807	2 556 329

30. Vidējais darbinieku skaits

	01.07.2009- 30.06.2010	01.07.2008- 30.06.2009
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā:	140	148

31. Operatīvā noma

1. gada 10. decembrī noslēgts nomas līgums Nr. S-116/02 ar A/S "Dambis" par to, ka iznomātājs nodod un A/S "SAF Tehnika" par atlīdzību pieņem lietošanā telpas ar kopējo platību 5 851 m2 līdz 2009. 16. septembrim. No 2009. gada 17. septembra kopējā iznomātā platība ir samazinājusies uz 5 672 m2 . Telpas atrodas Ganību dambī 24a. Līguma termiņš beidzas 2016. gada 1. martā.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Sabiedrībai 2010. gada 30. jūnijā bija šādas nomas maksājumu nākotnes saistības.

	LVL	EUR
1 gads	131 733	187 439
2 – 5 gadi	672 500	956 881
Vairāk par 5 gadiem	136 872	194 751
	941 105	1 339 071

Finanšu pārskatu pielikumi (turpinājums)

32. Iespējamās saistības

Sabiedrība parastās saimnieciskās darbības rezultātā trešajām pusēm ir izsniegusi izpildes garantijas LVL 21 728 (EUR 30 916) apmērā (2008/2009: LVL 59 716 (EUR 84 968).

33. Sabiedrības darbības turpināšana

Pārskata gadu Sabiedrība ir noslēgusi ar pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības LVL 2 356 tūkst. (EUR 3 353 tūkst.) apmērā, (2008./2009.: LVL 627 tūkst. (EUR 892 tūkst.)), naudas pozīcija sastāda LVL 2 414 tūkst. (EUR 3 434 tūkst.), bet likviditātes rādītājs pārskata gada beigās bija 3.4.

Pārskata perioda tīrā peļņa sastāda LVL 1 487 tūkstošus (EUR 2 116 tūkstošus).

SAF Tehnika turpinās tās izvēlēto kursu saglabājot Sabiedrības stabilo finanšu pozīciju, kontroli pār ražošanas procesu un attīstot CFIP produktus.

34. Notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika posmā laika posmā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2010. gada 30. jūnijā vai tā finanšu rezultātus un naudas plūsmas attiecīgajā pārskata gadā.