Latvijas Gaze

Annual Report • Apr 29, 2011

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

finanšu pārskats par 2010.gadu

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautisko finanšu pārskatu

standartu prasībām

Rīgā, 2011

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 5
Ziņojums par Valdes atbildību 12
Revidentu ziņojums 13
Finanšu pārskati par 2010. gadu 15
Bilance 2010. gada 31. decembrī 15
Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2010. gadu 16
Apvienotais ienākumu pārskats par 2010. gadu 16
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2010. gadu 17
Naudas plūsmas pārskats par 2010. gadu 19
Pielikumi finanšu pārskatiem 20

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/s Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991.gada 25.marts
	Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV – 1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2%) Gazprom AAS (34,0%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Adrians Dāvis - valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats (Jörg Tumat) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Anda Ulpe - valdes locekle Gints Freibergs - valdes loceklis
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	No 2010.gada 2.jūlija Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Joahims Hokercs (Joachim Hockertz) - padomes loceklis Pēters Frankenbergs (Peter Frankenberg) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis Ūve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis Jeļena Karpeļa (Елена Карпель) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Aleksandrs Krasņenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis Līdz 2010.gada 2.jūlijam Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs
	Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Joahims Hokercs (Joachim Hockertz) - padomes loceklis Ūve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis Jeļena Karpeļa (Елена Карпель) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Aleksandrs Krasņenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis
Pārskata periods	2010.gada 1.janvāris – 31.decembris

Informācija par Sabiedrību (turpinājums)

Revidenta un atbildīgā zvērinātā	PricewaterhouseCoopers SIA
revidenta vārds un adrese	Komercsabiedrības licence Nr.5
	Kr. Valdemāra iela 19
	Rīga, LV - 1010
	Latvija
	Atbildīgā zvērinātā revidente:

Olga Bobrova zvērinātā revidente sertifikāts Nr.170

Valdes ziņojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 787,6 milj.m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2009.gadu dabasgāzes realizācija m³ pieauga par 19,7%. Straujais dabasgāzes tirdzniecības apjomu pieaugums vairāk bija saistīts ar ārkārtas situācijām, nevis lietotāju pieprasījuma izmaiņām ilgtermiņā. Dabasgāzes patēriņa pieaugumu galvenokārt veicināja rekordzemā gaisa temperatūra 2010.gada pirmajā ceturksnī un dabasgāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai 2010.gada vasarā, kad Krievijas teritorijā esošo elektropārvades līniju remontdarbu dēļ tika pārtrauktas elektroenerģijas piegādes Baltijas reģionam.

Jau 2009.gadā Latvijai noteiktās dabasgāzes iepirkuma cenas sasniedza Eiropas valstu dabasgāzes tirgus līmeni un 2010.gadā tās ietekmēja vairs tikai naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecības un gāzes piegādes plūsmas.

2010.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa.

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst.nm³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst.nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst.nm³ gadā – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2010.gadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi dabasgāzes lietotājiem ar patēriņu līdz 25 tūkst nm³ gadā mainījās arī ar 2010.gada 1.septembri, jo 2010.gada jūlijā un augustā dabasgāzei, ko izmantoja par kurināmo, tika piemērots akcīzes nodoklis 15,6 LVL/tūkst. nm³ (22,2 EUR tūkst.nm³ ).

Sabiedrība 2010.gadā lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par LVL 353,4 milj. (EUR 502,8 milj.), kas ir par 7,2% vairāk nekā attiecīgajā 2009.gada periodā, izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – LVL 314,7 milj. (EUR 447,7 milj.) un bruto peļņa – LVL 38,7 milj. (EUR 55 milj.). Neto apgrozījuma palielinājums saistīts ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.

2010.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,03 mljrd.m³ dabasgāzes, bet izņēma 2,14 mljrd.m³ . Salīdzinot ar 2009.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes daudzums pieauga par 67,5%, bet izņemtās – par 35,8%. Pārskata periodā būtiski pieauga Inčukalna PGK izmantošana citu valstu vajadzībām, ko veicināja laika apstākļi kaimiņvalstīs.

2010.gadu Sabiedrība beidza ar LVL 26,47 milj. (EUR 37,66 milj.) lielu neto peļņu, kas bija par LVL 6,5 milj. lielāka nekā 2009.gadā sasniegtā – LVL 19,97 milj. (EUR 28,41 milj.). Pamatdarbības neto rentabilitāte 2010.gadā bija 7,5%, bet 2009. gadā – 6,1%.

2010.gadā Sabiedrība investēja gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā LVL 23,3 milj. (EUR 33,2 milj.). No kopējām investīcijām 30% tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 46% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai, bet 21% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 442,4 tūkst.

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

2010.gada 17.augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas 2010.gada 13.augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu Akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/ I2.566531/ SI2.566541/ SI2.566543 saskaņā ar EK Regulu Nr. 663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei tika piešķirti LVL 7 milj. (EUR 10 milj.).

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta četru urbumu rekonstrukcija un saņemts tehniskais aprīkojums vienpadsmit urbumu modernizācijai 2011.gadā. Kopējās izmaksas – LVL 4,3 milj. (EUR 6,1 milj.). Turpinās darbs pie gāzes sausināšanas mezgla KC-1 rekonstrukcijas. Pārskata gadā apgūti LVL 4,9 milj. (EUR 7 milj.), bet kopš projekta uzsākšanas – LVL 7,6 milj. (EUR 10,8 milj.). Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2011.gada beigās.

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršanas darbi. Gāzesvadu renovācijai izlietoti LVL 2,4 milj. (EUR 3,4 milj.). Sākta zemūdens gāzesvada izbūve zem Daugavas. Pārskata gadā apgūti LVL 3,7 milj. (EUR 5,3 milj.). Objekta kopējās izmaksas sasniegs LVL 5,3 milj. (EUR 7,5 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2010.gadā izlietoti LVL 1,4 milj. (EUR 2 milj.). 2010.gadā tika pabeigts 2006.gadā uzsāktais Rīgas pilsētas un tās apkārtējās teritorijas gāzapgādes stabilizācijas projekts. Projekta ietvaros tika renovēts gāzesvads 9,5 km garumā un izbūvēts Rīgas apvedlīnijas augstā spiediena sadales gāzesvads 30,4 km garumā. Kopējās projekta izmaksas sasniedza LVL 5,8 milj. (EUR 8,3 milj.), t.sk. 2010.gadā LVL 0,9 milj. (EUR 1,3 milj.). 2010.gadā uzsākta gāzesvada nomaiņa Liepājā, Brīvības ielā. Projektu plānots pabeigt 2011.gadā, kopējās izmaksas prognozētas ~ LVL 0,5 milj. (EUR 0,7 milj.).

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

Sabiedrības galvenie rādītāji:

	2010	2009	2008	2010	2009	2008
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums Peļņa pirms ienākuma	353 345	329 705	351 005	502 765	469 128	499 435
nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma	49 433	42 228	40 814	70 337	60 085	58 073
un amortizācijas pret neto apgrozījumu (EBITDA %)	13,99%	12,81%	11,63%	13,99%	12,81%	11,63%
Operatīvās darbības peļņa	28 406	21 193	21 502	40 418	30 155	30 595
Operatīvās darbības
rentabilitāte (%)	8,04%	6,43%	6,13%	8,04%	6,43%	6,13%
Pārskata perioda peļņa	25 792	19 165	19 046	36 699	27 269	27 100
Komerciālā rentabilitāte (%)	7,30%	5,81%	5,43%	7,30%	5,81%	5,43%
Kopējā likviditāte	2,51	1,70	1,44	2,51	1,70	1,44
Kopējie aktīvi	429 851	461 494	488 848	611 623	656 648	695 568
Pašu kapitāls Ieguldītā kapitāla atdeve	338 960	329 060	324 955	482 297	468 210	462 369
(ROA)	5,79%	4,03%	3,97%	5,79%	4,03%	3,97%
Pašu kapitāla atdeve (ROE)	7,72%	5,86%	5,86%	7,72%	5,86%	5,86%
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900
	LVL	LVL	LVL	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz akciju	0,646	0,480	0,477	0,920	0,683	0,679
Akcijas pēdējā cena pret peļņu uz akciju (P/E)	7,58	8,54	9,53	7,58	8,54	9,53
Akcijas bilances vērtība (BV) Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances vērtību	8,50	8,25	8,14	12,09	11,73	11,59
(P/BV) Izmaksātās dividendes uz	0,58	0,50	0,56	0,58	0,50	0,56
akciju*	0,50	0,40	0,38	0,71	0,57	0,54
Akcijas cena perioda beigās	4,90	4,10	4,55	6,97	5,83	6,47

* Sabiedrības Valde ierosinās Akcionāru sapulcei izmaksāt dividendes LVL 0,50 (EUR 0,71) par akciju par 2010.gadu.

Valdes ziņojums (turpinājums)

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam". Tas sagatavots, pamatojoties uz Krievijas kompāniju "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu "VŅIIGAZ" un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas kompāniju "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u.c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām.

Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par LVL 50,6 milj. (EUR 72 milj.). Tas pamatā ietver projektus, kuru realizācija nepieciešama sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanai, jaunu objektu gazifikācijai un gāzes piegādes stabilitātes palielināšanai visā reģionā.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, ieskaitot kredītrisku un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskus. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo iespaidu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Uz pārskata gada beigām Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta kredītriskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 54,5% (2009.g. – 45,5%) no realizācijas, viens no šo debitoru parādiem 2010.gada 31.decembrī bija 22,1% (2009.g. – 25,5%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja 7,5% un 6,4% katrs (2009.g. – 8% un 9,3%) no kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši nekādi ievērojami notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

Valdes ziņojums (turpinājums)

5. Valdes ieteiktā 2010.gada peļņas sadale

	2010 LVL	2010 EUR
Pārskata gada peļņa saskaņā ar finanšu pārskatu, kas sastādīts saskaņā ar	26 466 382	37 658 269
Latvijas Republikas likumdošanu
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu
nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(1 544 136)	(2 197 108)
Sadalāmā peļņas daļa	24 922 246	35 461 161
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (75,4%)	19 950 000	28 386 293
dividendes par vienu akciju (LVL/1 akc.)	0,50	0,711
Statūtos noteiktās rezerves	4 972 246	7 047 868

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās, un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri

Sabiedrības akcionāru sastāvs¹ 2010.gada 31.decembrī un iepriekšējos 2 periodos:

Akcionārs	31.12.2010.	31.12.2009.	31.12.2008.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%	47,2%
"Gazprom" AAS	34,0%	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0%	100,0%	100,0%

A/s "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2010.gada 31.decembrī:

¹ Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Sabiedrības valdes un padomes locekļu akciju skaits 2010.gada 31.decembrī:

Valdes locekļi	Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Jorgs Tumats	900
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	417
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Padomes locekļi	Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Pēters Frankenbergs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes locekļi	Joahims Hokercs	0
	Ūve Fips	0
	Mario Nulmeiers	0
	Heincs Vacka	0
	Jeļena Karpeļa	0
	Aleksandrs Krasņenkovs	0
	Vlada Rusakova	0
	Igors Nazarovs	0

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R.

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,00 LVL
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2010.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā

	2010	2009	2008	2007	2006
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	4,57	4,55	7,25	10,35	9,95
Augstākā	6,00	6,00	8,20	11,25	11,13
Zemākā	4,57	3,32	3,62	7,05	9,27
Vidējā	5,15	4,31	6,77	10,34	10,22
Pēdējā	4,90	4,10	4,55	7,12	10,32
Izmaiņa	7,22%	-9,89%	-37,24%	-31,21%	3,72%
Akciju apgrozījums, gab.	85 493	64 319	46 565	154 825	128 844
Akciju apgrozījums, milj. LVL	0,440	0,277	0,315	1,600	1,316
Darījumu skaits	988	1 267	1 711	1 074	1 066
Kapitalizācija (milj.LVL)	195,510	163,590	181,545	284,088	411,768

Avots: NASDAQ OMX Riga

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2010.gada 12 mēnešos sasniedza LVL 195,51 milj. - par LVL 31,92 milj. vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 12 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp NASDAQ OMX RIGA kotētiem uzņēmumiem un 8.vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētiem uzņēmumiem (2009: attiecīgi 2. un 9.vieta).

Avots: NASDAQ OMX Riga

Indeksi/Akcijas	01.01.2007.	31.12.2010.	Izmaiņas
OMX Baltic GI	749,13	533,99	-28,72%
OMX Baltic Energy GI	602,43	450,54	-25,21%
Sabiedrības akciju cena (LVL)	10,32	4,90	-52,52%
Sabiedrības akciju
apgrozījums (konkrētajā
datumā), LVL	455,40	1 467,00	222,13%

7. Perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2011.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

Valdes priekšsēdētājs A. Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr.16 (2011) Rīgā, 2011.gada 29.aprīlī

Ziņojums par Valdes atbildību

A/s "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 15. līdz 62. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2010.gada 31.decembrī, tās 2010.gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

___________________________________

2011.gada 29.aprīlī

Revidentu ziņojums

Revidentu ziņojums

Bilance 2010.gada 31. decembrī

		31.12.2010.	31.12.2009.	31.12.2010.	31.12.2009.
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	3	316 990	315 109	451 036	448 360
Nemateriālie aktīvi	4	2 229	2 430	3 172	3 458
Debitori	5	3	4	4	6
		319 222	317 543	454 212	451 824
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	6	10 975	83 533	15 616	118 857
Debitori	5	37 035	22 203	52 696	31 592
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma
nodoklis	21	-	1 357	-	1 931
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	7	25 046	1 048	35 637	1 491
Nauda un naudas ekvivalenti	8	37 573	35 810	53 462	50 953
		110 629	143 951	157 411	204 824
KOPĀ AKTĪVI		429 851	461 494	611 623	656 648
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	9	39 900	39 900	56 773	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		14 320	14 320	20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		185 754	186 360	264 303	265 167
Pārējās rezerves		71 910	69 540	102 319	98 947
Nesadalītā peļņa		27 076	18 940	38 525	26 948
		338 960	329 060	482 296	468 211
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Atliktā nodokļa saistības	21	27 822	29 700	39 587	42 259
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem	22	4 896	4 169	6 966	5 932
Nākamo periodu ieņēmumi	11	13 855	13 824	19 714	19 670
		46 573	47 693	66 267	67 861
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem		11 735	60 590	16 698	86 213
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	21	1 230	-	1 750	-
Nākamo periodu ieņēmumi	11	7 565	824	10 764	1 172
Pārējās saistības	12	23 788	23 327	33 848	33 191
		44 318	84 741	63 060	120 576
Kopā saistības		90 891	132 434	129 327	188 437
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN
SAISTĪBAS		429 851	461 494	611 623	656 648

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2010.gadu

		2010	2009	2010	2009
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	13	353 345	329 705	502 765	469 128
Ražošanas izmaksas	14	(314 673)	(293 890)	(447 740)	(418 167)
Bruto peļņa		38 672	35 815	55 025	50 961
Administratīvās izmaksas	15	(7 073)	(12 968)	(10 064)	(18 453)
Citi ienākumi	16	2 777	2 542	3 952	3 618
Citas izmaksas	17	(5 970)	(4 196)	(8 495)	(5 971)
Peļņa no saimnieciskās darbības		28 406	21 193	40 418	30 155
Finanšu ienākumi	19	1 493	1 831	2 124	2 605
Finanšu izmaksas	19	-	(9)	-	(13)
Finanšu ienākumi, neto	19	1 493	1 822	2 124	2 592
Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma
nodokļa		29 899	23 015	42 542	32 747
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	(4 107)	(3 850)	(5 844)	(5 478)
Pārskata perioda peļņa		25 792	19 165	36 698	27 269
Peļņa uz vienu akciju		LVL	LVL	EUR	EUR
Pamata	23a	0,646	0,480	0,920	0,683
Koriģēta	23a	0,646	0,480	0,920	0,683
Apvienotais ienākumu pārskats par 2010.gadu Citi apvienotie ienākumi
Nodokļa sadaļas, neto
Izslēgtie pārvērtētie pamatlīdzekļi		794	943	1130	1 342
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem
pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	21	(119)	(141)	(169)	(201)
Neto ieņēmumi, kas tieši atzīti pašu
kapitālā		675	802	961	1 141
Pārskata perioda peļņa		25 792	19 165	36 698	27 269
Kopējie pārskata perioda apvienotie
ienākumi		26 467	19 967	37 659	28 410

Pielikumi no 20. līdz 62.lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 15. līdz 62.lapai ir apstiprinājusi Valde un tās vārdā parakstījuši:

Adrians Dāvis Anda Ulpe Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle

___________________ __________________

2011.gada 29.aprīlī

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2010.gadu

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā LVL'000
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
2008.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,	39 900 0	14 320 0	187 060 0	66 544 0	17 131 0	324 955 0
bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	120	-	-	120
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(18)	-	-	(18)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(943)	-	943	-
pamatlīdzekļiem	-	-	141	-	(141)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa	- -	- -	(700) -	- -	802 19 165	102 19 165
Kopā 2009.gada apvienotie ienākumi	-	-	(700)	-	19 967	19 267
Darījumi ar īpašniekiem Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	- -	- -	- -	2 996 -	(2 996) (15 162)	- (15 162)
Dividendes par 2008.gadu 2009.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi	39 900 0	14 320 0	186 360 0	69 540 0	18 940 0	329 060 0
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	81	-	-	81
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(12)	-	-	(12)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(794)	-	794	-
pamatlīdzekļiem	-	-	119	-	(119)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa	- -	- -	(606) -	- -	675 25 792	69 25 792
Kopā 2010.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(606)	-	26 467	25 861
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	2 370	(2 370)	-
Dividendes par 2009.gadu	-	-	-	-	(15 960)	(15 960)
Apaļošanas starpība 2010.gada 31.decembrī	- 39 900	- 14 320	- 185 754	- 71 910	(1) 27 076	(1) 338 960

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2010. gadu (turpinājums)

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2008.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi	56 773	20 376	266 163	94 684	24 375	462 371
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	171	-	-	171
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(26)	-	-	(26)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(1 342)	-	1 342	-
pamatlīdzekļiem	-	-	201	-	(201)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa	- -	- -	(996) -	- -	1 141 27 269	145 27 269
Kopā 2009.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem Atskaitījumi rezervju	-	-	(996)	-	28 410	27 414
papildināšanai Dividendes par 2008.gadu	- -	- -	- -	4 263 -	(4 263) (21 574)	- (21 574)
2009.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,	56 773	20 376	265 167	98 947	26 948	468 211
bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	115	-	-	115
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(17)	-	-	(17)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(1 130)	-	1 130	-
pamatlīdzekļiem	-	-	169	-	(169)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa	- -	- -	(863) -	- -	961 36 699	98 36 699
Kopā 2010.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(863)	-	37 659	36 796
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	3 372	(3 372)	-
Dividendes par 2009.gadu	-	-	-	-	(22 709)	(22 709)
Apaļošanas starpība 2010.gada 31.decembrī	- 56 773	- 20 376	(1) 264 303	- 102 319	(1) 38 525	(2) 482 296

Dividenžu sadale un pārējo rezervju kapitāla palielinājums tiek veikts, sadalot peļņu, kas uzrādīta finanšu pārskatā, kas sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Izmaiņas pārējās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Naudas plūsmas pārskats par 2010.gadu

	Pielikums	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Saimnieciskajos darījumos saņemtie naudas līdzekļi	24	41 518	62 223	59 075	88 535
Saņemtie procentu maksājumi		2 671	2 695	3 800	3 835
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	(3 291)	(1 445)	(4 683)	(2 056)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		40 898	63 473	58 192	90 314
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā		(22 690)	(16 321)	(32 284)	(23 222)
gūtie ienākumi		128	48	182	68
Nemateriālo aktīvu iegāde		(613)	(867)	(872)	(1 234)
Saņemtās dividendes		-	2	-	3
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(23 175)	(17 138)	(32 974)	(24 385)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Atmaksātie aizņēmumi		-	(1 788)	-	(2 544)
Samaksātie procentu maksājumi		-	(21)	-	(30)
Samaksātās dividendes Neto naudas plūsma no finanšu		(15 960)	(15 162)	(22 709)	(21 574)
darbības		(15 960)	(16 971)	(22 709)	(24 148)
Neto naudas līdzekļu un naudas
ekvivalentu palielinājums		1 763	29 364	2 509	41 781
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā		35 810	6 446	50 953	9 172
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās	8	37 573	35 810	53 462	50 953

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Sabiedrība 1994.gada 31.janvārī tika reorganizēta par valsts akciju sabiedrību, kas pilnībā pieder Latvijas Republikai. Līdz tam Sabiedrība darbojās kā valsts uzņēmums, kura aktīvi un saistības, saskaņā ar likumu, tika nodotas akciju sabiedrībai. 1999.gada 15.februārī tika uzsākta Sabiedrības akciju kotēšana NASDAQ OMX RIGA biržā. Sabiedrības juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga, Latvija.

Sabiedrība veic dabasgāzes importu un realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī sniedz gāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus citu valstu uzņēmumiem. Sabiedrība ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja Latvijā. Teritorijā, kuru apkalpo Sabiedrība, ir aptuveni 2,2 miljoni iedzīvotāju.

Dabasgāzes lietotājiem piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem, regulētiem sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Dabasgāzes diferencētos tirdzniecības gala tarifus apstiprina Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome, pamatojoties uz Sabiedrības iesniegumu un tarifu aprēķiniem, kas sagatavoti saskaņā ar SPRK Padomes apstiprināto metodoloģiju. Tarifu izmaiņas var ierosināt gan Sabiedrība, gan SPRK. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2010.gadā vidējais Sabiedrības darbinieku skaits bija 1 264 (2009.gadā – 1 336).

Šos finanšu pārskatus publicēšanai ir apstiprinājusi Valde 2011.gada 29.aprīlī.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts (d) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti (28.) pielikumā.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas 2010.gada 1.janvārī un kas attiecas uz Sabiedrības darbību, un tiem ir ietekme uz šo finanšu pārskatu

18.SFPIK, Aktīvu pārņemšana no pasūtītājiem (obligāti piemērojams finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas ne ātrāk kā 2009.gada 1.jūlijā, kā to nosaka Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), bet piemērojams par periodiem, kuri sākas ne ātrāk kā 2009.gada 1.novembrī, kā to pieņēmusi lietošanai ES). Interpretācija sniedz skaidrojumu, kā jāveic aktīvu, kas pārņemti no pasūtītājiem, uzskaite, precīzāk, skaidro apstākļus, pie kuriem pārņemtais aktīvs atbilst aktīva definīcijai; aktīva atzīšanu un tā sākotnējo atzīšanas vērtību; atsevišķi nodalāmu pakalpojumu identificēšanu (viena vai vairāku pakalpojumu apmaiņa pret aktīvu), ieņēmumu atzīšanu un naudas pārskaitījuma no pasūtītāja uzskaiti.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas 2010.gada 1.janvārī, bet kas neattiecas uz Sabiedrības darbību, un tiem nav ietekmes uz šo finanšu pārskatu

12.SFPIK, Pakalpojumu koncesiju līgumi (obligāti piemērojams ar 2008.gada 1.janvāri, kā to nosaka Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), bet piemērojams ar 2009.gada 1.aprīli, kā to pieņēmusi lietošanai ES). Šī interpretācija attiecas uz līgumsaistībām, kurās privātā sektora pārstāvis piedalās publiskā sektora pakalpojumu attīstīšanā, finansēšanā, darbības nodrošināšanā un uzturēšanā, piemēram, privātās finansējuma iniciatīvas līgumos (PFI) līgumos.

15.SFPIK skaidrojums Nekustamā īpašuma būvniecības līgumi (obligāti piemērojams ar 2009.gada 1.janvāri, kā to nosaka Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), bet piemērojams ar 2010.gada 1.janvāri, kā to pieņēmusi lietošanai ES). Interpretācija attiecas uz ieņēmumu un izmaksu atspoguļošanu sabiedrībās, kas veic nekustamā īpašuma būvniecību saviem spēkiem vai izmantojot apakšuzņēmējus, un dod norādes par to, vai šāds darījums atspoguļojams saskaņā ar 11.SGS vai 18.SGS. Interpretācijā arī sniegti kritēriji ieņēmumu atzīšanai no šādiem darījumiem.

Iegultie atvasinātie finanšu instrumenti - Grozījumi 9.SFPIK un 39.SGS. (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009.gada 30.jūnijā vai vēlāk. Grozījumi 9.SFPIK un 39.SGS apstiprināts ES un ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2009.gada 31.decembra). Grozījumos ir precizēts, ka pārklasificējot finanšu aktīvu no "patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā" kategorijas, ir jāizvērtē visi iegultie atvasinātie finanšu instrumenti, un, ja nepieciešams, tie jāuzskaita atsevišķi.

16.SFPIK, Neto ieguldījumu ārvalstu sabiedrībā riska ierobežošana (obligāti piemērojams finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 2008.gada 1.oktobrī, kā to nosaka Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), bet piemērojams ar 2009.gada 1.jūliju, kā to pieņēmusi lietošanai ES). Interpretācija paskaidro, kādām valūtas risku pozīcijām ir piemērojama riska ierobežošanas uzskaite un norāda, ka funkcionālās valūtas pārvērtēšana uzrādīšanas valūtā nerada pozīciju, kurai varētu tikt piemērota riska ierobežošanas uzskaite. 16.SFPIK atļauj riska ierobežošanas instrumentam atrasties sabiedrības vai Koncerna sabiedrību uzskaitē, izņemot ārvalstu sabiedrību, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana. Interpretācija arī precizē, kā peļņa vai zaudējumi no valūtas pārvērtēšanas, kas pārklasificēti no apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tiek aprēķināti, atsavinot ārvalstu sabiedrību, kurai ir tikusi piemērota riska ierobežošanas uzskaite. Uzņēmumi piemēro 39.SGS, lai pārtrauktu riska ierobežošanas uzskaiti prospektīvi, kad to riska ierobežošanas darījumi nav saskaņā ar 16.SFPIK riska ierobežošanas kritērijiem.

17.SFPIK Nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem (obligāti piemērojams finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas ne ātrāk kā 2009.gada 1.jūlijā, kā to nosaka Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), bet piemērojams par periodiem, kuri sākas ne ātrāk kā 2009.gada 1.novembrī, kā to pieņēmusi lietošanai ES). Grozījumi precizē, kad un kā ir atzīstama nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem. Sabiedrībai saistības nodalīt nefinanšu aktīvu, kā dividenžu izmaksu, jānovērtē sadalāmo aktīvu patiesajā vērtībā. Ieņēmumi vai izmaksas no sadalei paredzamo aktīvu norakstīšanas jāatzīst norēķina brīdī.

27.SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, pārskatīts 2008.gada janvārī (obligāti piemērojams finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas ne ātrāk kā 2009.gada 1.jūlijā). Pārskatītais 27.SGS nosaka, ka sabiedrībai visi apvienotie ieņēmumi ir jāattiecina uz mātes sabiedrības īpašniekiem un uz nekontrolējošo pusi (iepriekš "mazākuma akcionāri") arī tad, ja tā rezultātā nekontrolējošajai pusei rodas negatīvs atlikums (pašreizējais standarts, galvenokārt, pieprasa zaudējumu pārsniegumu pār ieņēmumiem attiecināt uz mātes sabiedrības īpašniekiem). Pārskatītais standarts nosaka, ka izmaiņas mātes sabiedrības līdzdalībā meitas sabiedrībā, kas nerada kontroles zaudēšanu, ir jāuzskaita kā pašu kapitāla darījumi. Tas arī nosaka, kā Sabiedrībai jānovērtē peļņa vai zaudējumi, kas rodas gadījumos, kad tiek zaudēta kontrole pār meitas sabiedrību. Datumā, kad kontrole tiek zaudēta, atlikušais ieguldījums meitas sabiedrībā ir jānovērtē patiesajā vērtībā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

3.SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana, pārskatīts 2008.gada janvārī (obligāti piemērojams ar 2009.gada 1.jūliju). Pārskatītais 3.SFPS atļauj sabiedrībām novērtēt nekontrolējošo pusi, izmantojot esošo 3.SFPS metodi (iegādātā uzņēmuma neto aktīvu proporcionāla daļa) vai patiesajā vērtībā. Pārskatītais 3.SFPS sniedz detalizētākus norādījumus par iegādes metodes piemērošanu uzņēmējdarbības apvienošanai. Ir atcelta prasība noteikt katra aktīva un saistības patieso vērtību katrā pakāpeniskās iegādes posmā, lai aprēķinātu nemateriālās vērtības daļu. Tā vietā, pakāpeniskās uzņēmējdarbības apvienošanas (iegādes) gadījumā, pircējam ir jāpārvērtē iepriekš turētā daļa iegādātās sabiedrības pašu kapitālā patiesajā vērtībā iegādes brīdī un peļņu vai zaudējumus, ja tādi ir radušies, jāatspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ar sabiedrības iegādi saistītās izmaksas tiks uzskaitītas atsevišķi un atzītas izmaksās nevis iekļautas nemateriālajā vērtībā. Pircējam iegādes datumā ir jāatzīst saistības par jebkuru atlikto maksājumu. Izmaiņas minēto saistību vērtībā pēc iegādes datuma ir atbilstoši jāatzīst saskaņā ar pārējiem piemērojamiem SFPS, nevis koriģējot nemateriālo vērtību. Pārskatītais standarts ir attiecināms tikai uz uzņēmējdarbības apvienošanu, kas ietver savstarpēji saistītus uzņēmumus vai uzņēmējdarbības apvienošanu uz līguma pamata.

Grozījumi 5.SFPS, Pārdošanai paredzēti ilgtermiņa aktīvi un pārtraukta darbība (un sekojošie grozījumi 1.SFPS) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Grozījumi izskaidro, ka, ja sabiedrība ir apņēmusies realizēt pārdošanas plānu, kā rezultātā tā zaudēs kontroli pār savu meitas sabiedrību, tad šādas meitas sabiedrības aktīvi un saistības būtu jāklasificē kā pārdošanai turēti. Grozījumi jāpiemēro prospektīvi no datuma, kad sabiedrība pirmo reizi piemēroja 5.SFPS.

Pret risku nodrošinātie instrumenti – grozījumi 39.SGS (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Grozījums izskaidro, kā konkrētās situācijās jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, vai ierobežotais risks vai naudas plūsmas daļa ir atzīstami par pret risku ierobežotiem instrumentiem.

1.SFPS, Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi, pārskatīts 2008.gada decembrī (spēkā finanšu pārskatiem, kas pirmo reizi sagatavoti pēc SFPS par pārskata periodiem, kas sākās 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk. Pārskatītais 1.SFPS apstiprināts ES un ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2009.gada 31.decembra). Pārskatītais 1.SFPS nemaina iepriekšējo versiju pēc būtības, bet ir mainīta standarta struktūra ar mērķi padarīt to vieglāk saprotamu lietotājam un vieglāk pielāgojamu izmaiņām nākotnē.

Garantētie nosacījumi un atcelšana, grozījumi 2.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2010.gada 1.janvārī vai vēlāk). Grozījumi nodrošina skaidru principu maksājumu ar akcijām klasifikācijai gan konsolidētajos, gan atsevišķajos finanšu pārskatos. Grozījumi iekļauj atsaukto 8.SFPIK un 11.SFPIK norādījumus.

Papildus atbrīvojumi sabiedrībām, kuras pirmo reizi piemēro SFPS - Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2010.gada 1.janvārī vai vēlāk). Grozījumi atbrīvo sabiedrības, kas izmanto pilno izmaksu metodi no retrospektīvās SFPS piemērošanas naftas un dabasgāzes aktīviem, kā arī atbrīvo sabiedrības ar spēkā esošiem nomas līgumiem no šo līgumu klasifikācijas pārskatīšanas saskaņā ar 4.SFPIK "Noteikšana, vai darījums ietver nomu" gadījumos, kad saskaņā ar nacionālās grāmatvedības prasībām tiktu iegūts tāds pats rezultāts.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi, izdoti 2009.gada aprīlī (grozījumi 2.SFPS, 38.SGS, 9.SFPS un 16.SFPIK, ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009.gada 1.jūlijā vai vēlāk; grozījumi 5.SFPS, 8.SFPS, 1.SGS, 7.SGS, 17.SGS, 36.SGS un 39.SGS ir spēkā periodiem, kas sākas 2010.gada 1.janvārī vai vēlāk). Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiņām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām: precizējums, ka biznesa ieguldīšana kopīgi pārvaldītos darījumos un kopīgi pārvaldīto sabiedrību dibināšana neietilpst 2.SFPS darbības jomā; 5.SFPS un citu standartu informācijas atklāšanas prasību precizēšana, kas attiecas uz ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupu), kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai darbības pārtraukšana; prasība ziņot par kopējiem aktīviem un saistībām par katru uzrādāmo segmentu saskaņā ar 8.SFPS tikai tad, ja šādas summas regulāri tiek sniegtas galvenajam operatīvās darbības lēmumu pieņēmējam; grozījumi 1.SGS, lai atļautu klasificēt noteiktas saistības, kas nokārtotas ar sabiedrības pašu kapitāla instrumentiem kā ilgtermiņa saistības; izmaiņas 7.SGS - tikai izdevumi, kuru rezultātā tiek atzīts aktīvs, ir klasificējami kā ieguldīšanas darbības naudas plūsma, atļauja klasificēt noteiktu ilgtermiņa zemes nomu kā finanšu nomu saskaņā ar 17.SGS pat tad, ja īpašuma tiesības uz zemi nomas beigās netiek nodotas nomniekam; papildus norādījumi par 18.SGS nosakot, vai sabiedrība darbojas kā principāls vai kā aģents; 36.SGS precizējums, ka naudu ienesošās vienības nedrīkst būt lielākas par darbības segmentu pirms apvienošanas; papildināts 38.SGS par patiesās vērtības noteikšanu nemateriālajiem aktīviem, kas iegūti uzņēmējdarbības apvienošanā; grozīts 39.SGS (i), iekļaujot tajā iespēju līgumus, kas varētu rasties uzņēmējdarbības apvienošanā (ii) lai precizētu pārklasifikācijas laiku peļņai vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumentiem, no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārskata gadā, un (iii) norādot, ka priekšapmaksas iespēja ir cieši saistīta ar apkalpošanas līgumu, ja iespēju līguma izmantošanas brīdī aizņēmējs atmaksā ekonomiskos zaudējumus aizdevējam; grozīts 9.SFPIK norādot, ka iegultie atvasinājumi līgumos, kas noslēgti kopīgi pārvaldītos darījumos un kopīgi pārvaldītas sabiedrības dibināšanas rezultātā, neietilpst tā darbības jomā; un atcelti ierobežojumi 16.SFPIK, ka riska ierobežošanas instrumenti nedrīkst tikt turēti ārvalstu sabiedrībā, kurai pašai tiek piemērota riska ierobežošana.

Ir publicēti šādi standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir obligātas grāmatvedības periodiem, kas sākas 2011.gada 1.janvārī vai vēlāk, bet kuras Sabiedrība nav piemērojusi ar agrāko datumu un tiem nav ietekmes uz šo finanšu pārskatu

Grozījumi 32.SGS - Tiesību emisiju klasifikācija (spēkā pārskata periodiem no 2010.gada 1.februāra vai vēlāk). Grozījumi atbrīvo noteiktu akciju tiesību emisijas ārvalstu valūtās no klasifikācijas par atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Grozījumi 24.SGS, Saistīto pušu atklāšana, izdoti 2009.gada novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.janvārī vai vēlāk). Grozītajā standartā tika vienkāršota prasība par informācijas atklāšanu ar valdību saistītām organizācijām un tika izskaidrota saistīto pušu definīcija.

9.SFPS, Finanšu instrumenti 1.daļa: Klasifikācija un novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). 9.SFPS tika izdots 2009.gada novembrī un tas aizstāj tās 39.SGS daļas, kas attiecas uz finanšu aktīvu klasifikāciju un novērtēšanu. 9.SFPS tika tālāk grozīts 2010.gada oktobrī, lai skaidrotu finanšu saistību klasifikāciju un novērtēšanu. Galvenās iezīmes ir šādas:

• Finanšu aktīvi tiek iedalīti divās novērtēšanas kategorijās: patiesajā vērtībā un amortizētajās iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi. Klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības izmantotā biznesa modeļa, kas nosaka tās finanšu instrumentu pārvaldīšanu, un līgumā paredzētās instrumenta naudas plūsmas pazīmēm;
• Instruments tiek novērtēts amortizētajās iegādes vērtībā, tikai, ja tas ir parāda instruments, un ja (i) sabiedrības biznesa modelis paredz līgumā noteikto naudas plūsmu saņemšanu, un aktīva līgumā noteiktās naudas plūsmas atspoguļo tikai pamatsummas un procentu maksājumus (tam piemīt tikai "vienkārša aizdevuma pazīmes"). Visi pārējie parāda instrumenti ir jānovērtē patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

• Visi pašu kapitāla instrumenti ir jānovērtē patiesajā vērtībā. Tirdzniecības nolūkā turēti pašu kapitāla instrumenti ir jānovērtē patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Visiem pārējiem pašu kapitāla ieguldījumiem ir jāveic sākotnējā vēlāk neatceļama novērtēšana, lai realizētās un nerealizētās patiesās vērtības izmaiņas atzītu apvienoto ieņēmumu pārskatā nevis peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šāda novērtēšana ir jāveic katram instrumentam atsevišķi. Dividendes ir jāuzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien tās atspoguļo ienākumus no ieguldījumiem;
• Lielākā daļa 39.SGS klasifikācijas un novērtēšanas prasību tika pārliktas uz 9.SFPS tās nemainot. Galvenās izmaiņas ir saistītas ar to, ka savu finanšu saistību ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos kredītrisku izmaiņu rezultātu sabiedrībai ir jāatspoguļo apvienoto ieņēmumu pārskatā.

19.SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem (spēkā pārskata periodiem, kuri sākas 2010.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Šī interpretācija precizē uzskaiti, ja sabiedrība vienojas par sava parāda noteikumu pārskatīšanu, tādējādi emitējot sava pašu kapitāla instrumentus kreditora parāda dzēšanai. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, salīdzinot pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību ar parāda uzskaites vērtību.

Maksājumi minimālā finansējuma prasībai - Grozījumi 14.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.janvārī vai vēlāk). Šim grozījumam būs ierobežota ietekme, jo tas attiecas tikai uz tām sabiedrībām, kurām ir noteikts veidot minimālās finansējuma iemaksas fiksēta labuma pensiju plānā. Grozījumi atceļ 14.SFPS neparedzētas sekas, kas rodas no brīvprātīgajām pensiju iemaksām, gadījumos, kad ir noteikts minimālās finansējuma prasības.

Ierobežots atbrīvojums no salīdzinošās informācijas atklāšanas saskaņā ar 7.SFPS ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi - Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Esošie SFPS finanšu pārskatu sagatavotāji tika atbrīvoti no nepieciešamības atklāt salīdzinošo informāciju pielikumos, kuru pieprasa 2009.gada marta 7.SFPS 'Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija' grozījumi. Šie grozījumi 1.SFPS ļauj piemērot pārejas nosacījumus saskaņā ar grozītajiem 7.SFPS.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi, izdoti 2010.gada maijā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiņām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām: 1.SFPS tika grozīts, lai (i) ļautu izmantot pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva atlikušo vērtību, kas noteikta piemērojot iepriekšējo grāmatvedības politiku kā attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva iegādes vērtību, ja šis aktīvs tika izmantots saimnieciskajā darbībā, pārskatot nolietojuma likmi, ja nepieciešams; (ii) ļautu apstākļu izraisītu pārvērtēšanas rezultātu izmantot kā pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva iegādes izmaksas (deemed costs), pat ja pārvērtēšana tiek veikta periodā, par kuru pirmo reizi tiek sagatavoti finanšu pārskati saskaņā ar SFPS un (iii) noteiktu, ka finanšu pārskata sagatavotājiem, kas pirmo reizi sagatavo pārskatus saskaņā ar SFPS, ir jāpaskaidro izmaiņas grāmatvedības politikās vai 1.SFPS atbrīvojumos starp pirmajiem sagatavotajiem starpposma pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS un pirmajiem sagatavotajiem pilna perioda pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS; 3.SFPS tika grozīts, lai (i) noteiktu, ka nekontrolējošā puse, kas nav pašreizēja līdzdalības daļa vai nepiešķir tās turētajam neto aktīvu proporcionālo daļu likvidācijas gadījumā, ir jāvērtē patiesajā vērtībā (ja vien SFPS nenosaka citu novērtēšanas bāzi); (ii) sniegtu vadlīnijas veicamajiem pasākumiem, kur iegādātajā uzņēmumā pastāv vienošanās maksāt ar akcijām, kas netiek aizstātas vai arī tiek brīvprātīgi aizstātas uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā un (iii) izskaidrotu, ka uzņēmējdarbības apvienošanas iespējamā atlīdzība, ir jāuzskaita saskaņā ar iepriekšējo 3.SFPS versiju, ja uzņēmējdarbības apvienošana notikusi pirms pārskatītā 3.SFPS spēkā stāšanās datuma (izdots 2008.gada janvārī); 7.SFPS tika grozīts, lai izskaidrotu atklājamās informācijas prasības, jo īpaši (i) skaidri uzsverot kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas savstarpējo sakarību atklājot informāciju par finanšu risku raksturu un apjomu, (ii) izslēdzot prasību atklāt informāciju par pārskatīta finanšu aktīva uzskaites vērtību, kas savādāk būtu kavēts vai tam būtu vērtības samazinājums, (iii) aizstājot prasību atklāt nodrošinājuma patieso vērtību ar vispārīgāku prasību atklāt tā finansiālo efektu, un (iv) precizējot, ka sabiedrībai ir jāatklāj uz perioda beigām turēta pārņemta nodrošinājuma vērtība, bet ne atskaites perioda laikā iegūto vērtību; 1.SGS tika grozīts, lai izskaidrotu, ka peļņa vai zaudējumi, citi apvienotie ieņēmumi, visi apvienotie ieņēmumi, un darījumi ar īpašniekiem ir atklājami pašu kapitāla kustības pārskatā, bet citu apvienoto ieņēmumi ienākumu analīze pa posteņiem var tikt atklāta pielikumā; 27.SGS tika grozīts, lai izskaidrotu pārskatītā 27.SGS pārejas grozījumus 21.SGS, 28.SGS un 31.SGS (grozīts 2008.gada janvārī); 34.SGS tika grozīts, lai pievienotu papildus piemērus ar nozīmīgiem notikumiem un darījumiem par kuriem atklājama informācija saīsināto starpperioda finanšu pārskatos, ieskaitot kustību patiesās vērtības hierarhijā, finanšu aktīvu klasifikācijas izmaiņas, vai izmaiņas biznesa vai ekonomiskajā vidē, kuras ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības; un 13.SFPIK tika grozīts, lai precizētu piešķirto kredīta punktu patiesās vērtības noteikšanas principus.

Atklājamā informācija - Finanšu aktīvu nodošana – Grozījumi 7.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.jūlijā vai vēlāk). Grozījumos ir iestrādāta prasība sniegt papildu informāciju par riska ietekmi, kas rodas nodotajiem finanšu aktīviem. Grozījumos ir iestrādāta prasība atklāt informāciju pa aktīvu klasēm aprakstot aktīva veidu un uzskaites vērtību, kā arī iekļaujot aprakstu par riskiem un atlīdzībām tādiem finanšu aktīviem, kas ir nodoti citai sabiedrībai, bet joprojām atrodas sabiedrības bilancē. Pielikumā ir jāatklāj informācija, kas ļautu finanšu pārskata lietotājam saprast jebkuras ar to saistītās saistības, un sakarību starp finanšu aktīvu un ar to saistītajām saistībām. Ja finanšu aktīvs tiek izslēgts, bet sabiedrība joprojām ir pakļauta noteiktiem riskiem vai atlīdzībām saistībā ar nodoto aktīvu, šāda informācija ir jāatklāj izskaidrojot šo risku ietekmi.

Atliktais nodoklis: pamatā esoša aktīva atgūšana – Grozījumi 12.SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).Grozījums ievieš izņēmumu šobrīd eksistējošā atliktā nodokļa aktīva vai saistību novērtēšanas principā, kas rodas ieguldījumu īpašumu novērtējot patiesajā vērtībā.

Smaga hiperinflācija un noteikta datumu atcelšana, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi – Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).Grozījumi atbrīvos no informācijas atklāšanas par darījumiem kas notikuši pirms pārejas uz SFPS, ja SFPS finanšu pārskati tiek sagatavoti pirmo reizi, un sniegs vadlīnijas sabiedrībām, kuras darbojas smagas hiperinflācijas apstākļos, atsākot sagatavot SFPS finanšu pārskatus vai sagatavojot SFPS finanšu pārskatus pirmo reizi.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(b) Segmentu informācija

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu. Par personu, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu, un atbild par resursu sadali un darbības rezultātu izvērtēšanu, tiek atzīta Valde, kura pieņem stratēģiskos lēmumus. Valde izmanto peļņu pirms nodokļiem, lai izvērtētu segmentu pelnīt spēju .

Sabiedrībai ir pieci darbības segmenti: gāzes pārvade (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes tirdzniecība (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem) un maksas pakalpojumi. Dalījums segmentos atbilst dabasgāzes piegādes tehnoloģiskajam procesam un nepieciešams pakalpojumu tarifu un izmaksu analīzei.

(c) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana

Darījumos izmantotā un uzskaites valūta

Sabiedrības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā Sabiedrība darbojas (uzskaites valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības uzskaites un pārskatu valūta. Saskaņā ar NASDAQ OMX RIGA biržas prasībām finanšu pārskatu posteņi ir izteikti arī Eiro (EUR). Informācijas atspoguļošanas nolūkā pārvērtēšana ir veikta, pielietojot oficiālo Latvijas Bankas noteikto kursu EUR / LVL (1 EUR = LVL 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti uzskaites valūtā pēc noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas latos pēc gadu beigu kursa rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi, tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(d) Pamatlīdzekļi

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiku noteikta pārskata perioda beigās. Pārvērtēšana tiek veikta izmantojot amortizēto aizvietošanas vērtības metodi. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kuri iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā, pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un tiek iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(d) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Gāzes transportēšanas un sadales sistēma	40 - 50
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 - 20
Mēbeles un biroja iekārtas	5 - 10
Datori un aprīkojums	3,33

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz LVL 150 (EUR 213) un derīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai ((f) pielikums).

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par aizņēmumu izmaksām un citām tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība netiek palielināta par aizņēmumu izmaksām periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ķermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

(g) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām. Tie, savukārt, ir klasificēti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Debitoru parādi bilancē ietverti posteņos "Debitori", "Pārējie apgrozāmie līdzekļi" un "Nauda un naudas ekvivalenti" (2.pielikums (i) un (j) pielikumi).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(h) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(i) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas (piemēram, uzlabojās debitora kredītreitings), tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(j) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(k) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz jauno akciju izlaišanu ir atspoguļotas pašu kapitālā kā saņemtās naudas summas samazinājums, atskaitot nodokli. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(l) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad Sabiedrībai ir neatsaucamas tiesības atlikt saistību nokārtošanu uz vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotā ienākuma pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā esošo nodokļu likumdošanu, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas institūcijai.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(m) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas, kas radās darījuma rezultātā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts.

Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un prēmijām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā minētie kritēriji. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(n) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu. Spēkā esošā likumdošana nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(p) Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(q) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājums termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(r) Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, ir ticams, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un, ja ir izpildīti īpaši kritēriji kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ienākumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaides un prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamam mēnesim. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdi, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu gāzes piegādes mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko padotās gāzes plūsmu no piegādātājiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem kā Finanšu ienākumi. Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma.

Ienākumi no soda naudām

Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ieņēmumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tad, kad tie tiek sniegti.

(s) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Sabiedrības akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2008.	1 658	6 590	589 743	80 730	10 054	218	5 751	694 744
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 208	14 264	16 472
Pārklasificēts	127	-	12 952	2 771	1 438	(2 410)	(14 878)	-
Pārvērtēts	-	-	(45)	30	-	-	-	(15)
Norakstīts	-	-	(2 373)	(1 299)	(538)	(2)	(2)	(4 214)
Pārvietots uz
nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	-	-	-	(24)	(24)
31.12.2009.	1 785	6 590	600 277	82 232	10 954	14	5 111	706 963
Nolietojums
31.12.2008.	-	-	333 011	36 321	5 360	-	-	374 692
Aprēķināts par
2009.gadu	-	-	13 646	4 961	1 124	-	-	19 731
Pārvērtēts	-	-	140	324	7	-	-	471
Norakstīts	-	-	(1 502)	(1 035)	(503)	-	-	(3 040)
31.12.2009.	-	-	345 295	40 571	5 988	-	-	391 854
Atlikusī
bilances vērtība
31.12.2009.	1 785	6 590	254 982	41 661	4 966	14	5 111	315 109
Atlikusī
bilances vērtība 31.12.2008.	1 658	6 590	256 732	44 409	4 694	218	5 751	320 052

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēša nas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2009.	1 785	6 590	600 277	82 232	10 954	14	5 111	706 963
Iegādāts	-	-	-	-	-	1 985	20 504	22 489
Pārklasificēts		-	9 885	1 653	1 146	(1 974)	(10 710)	-
Pārvērtēts	-	-	81	-	-	-	-	81
Norakstīts	-	-	(1 925)	(1 353)	(405)	-	(12)	(3 695)
Pārvietots no nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	(2)	2	-	14	14
31.12.2010.	1 785	6 590	608 318	82 530	11 697	25	14 907	725 852
Nolietojums
31.12.2009. Aprēķināts par	-	-	345 295	40 571	5 988	-	-	391 854
2010.gadu	-	-	14 467	4 686	1 098	-	-	20 251
Norakstīts	-	-	(1 383)	(1 246)	(350)	-	-	(2 979)
Korekcijas	-	-	(242)	(22)	-	-	-	(264)
31.12.2010.	-	-	358 137	43 989	6 736	-	-	408 862
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2010.	1 785	6 590	250 181	38 541	4 961	25	14 907	316 990
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2009.	1 785	6 590	254 982	41 661	4 966	14	5 111	315 109

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2008.	2 359	9 377	839 129	114 871	14 306	310	8 184	988 535
Iegādāts	-	-	-	-	-	3 142	20 295	23 437
Pārklasificēts	181	-	18 429	3 941	2 046	(3 429)	(21 169)	-
Pārvērtēts	-	-	(64)	43	-	-	-	(21)
Norakstīts	-	-	(3 376)	(1 848)	(766)	(3)	(3)	(5 996)
Pārvietots uz nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	-	-	-	(34)	(34)
31.12.2009.	2 540	9 377	854 118	117 007	15 586	20	7 273	1 005 921
Nolietojums
31.12.2008.	-	-	473 832	51 682	7 628	-	-	533 142
Aprēķināts par 2009.gadu
Pārvērtēts	- -	- -	19 417 199	7 059 461	1 599 10	- -	- -	28 075 670
Par norakstīto	-	-	(2 137)	(1 473)	(716)	-	-	(4 326)
31.12.2009.	-	-	491 311	57 729	8 521	-	-	557 561
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2009.	2 540	9 377	362 807	59 278	7 065	20	7 273	448 360
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2008.	2 359	9 377	365 297	63 189	6 678	310	8 184	455 393

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtniec ības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
vai pārvērtēšana
31.12.2009.	2 540	9 377	854 118	117 007	15 586	20	7 273	1 005 921
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 824	29 175	31 999
Pārklasificēts	-	-	14 065	2 352	1 631	(2 809)	(15 239)	-
Pārvērtēts	-	-	115	-	-	-	-	115
Norakstīts	-	-	(2 739)	(1 925)	(576)	-	(17)	(5 257)
Pārvietots no
nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	(3)	3	-	20	20
31.12.2010.	2 540	9 377	865 559	117 431	16 644	35	21 212	1 032 798
Nolietojums
31.12.2009.	-	-	491 311	57 729	8 521	-	-	557 561
Aprēķināts par
2010.gadu	-	-	20 585	6 668	1 562	-	-	28 815
Norakstīts	-	-	(1 968)	(1 773)	(498)	-	-	(4 239)
Korekcijas	-	-	(344)	(31)	-	-	-	(375)
31.12.2010.	-	-	509 584	62 593	9 585	-	-	581 762
Atlikusī
bilances vērtība
31.12.2010.	2 540	9 377	355 975	54 838	7 059	35	21 212	451 036
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2009.	2 540	9 377	362 807	59 278	7 065	20	7 273	448 360

1. un 2004.gada laikā tika pārvērtētas ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2007.gadā Sabiedrība veica kārtējo, augstāk uzskaitīto pamatlīdzekļu grupu pārvērtēšanu, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2010.gadā tika pārvērtēti pārskata gadā bez atlīdzības vai maiņas rezultātā iegūtie pamatlīdzekļi.

Pamatlīdzekļu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 24 669 tūkstoši vai EUR 35 101 tūkstotis (2009: LVL 4 560 tūkstoši vai EUR 6 488 tūkstoši).

2010.gada 31.decembrī pārvērtēto pamatlīdzekļu bilances vērtība, ja pamatlīdzekļi tiktu uzrādīti iegādes vērtībā, būtu LVL 145 636 tūkstoši vai EUR 207 221 tūkstotis, t.sk. ēkas, būves – LVL 111 081 tūkstotis (EUR 158 054 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 34 555 tūkstoši (EUR 49 167 tūkstoši) (31.12.2009: LVL 150 194 tūkstoši vai EUR 213 707 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 113 809 tūkstoši (EUR 161 936 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 36 385 tūkstoši (EUR 51 771 tūkstotis)).

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir kapitalizējusi pamatlīdzekļu nolietojumu LVL 23 tūkstošu apmērā vai EUR 33 tūkstošus (2009: LVL 31 tūkstotis vai EUR 44 tūkstoši).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2008.gada 31.decembrī	5 352	7 615
Iegādāti	867	1 233
Pārvietots no pamatlīdzekļiem	24	34
Norakstīti	(98)	(139)
2009.gada 31.decembrī	6 145	8 743
Amortizācija
2008.gada 31.decembrī	3 081	4 384
Amortizācija pārskata gadā	728	1 036
Par norakstīto	(94)	(135)
2009.gada 31.decembrī	3 715	5 285
Atlikusī vērtība 2009. gada 31.decembrī	2 430	3 458
Atlikusī vērtība 2008. gada 31.decembrī	2 271	3 231
	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2009.gada 31.decembrī	6 145	8 743
Iegādāti	613	872
Norakstīti	(81)	(115)
Pārvietots uz pamatlīdzekļiem	(14)	(20)
2010.gada 31.decembrī	6 663	9 480
Amortizācija
2009.gada 31.decembrī Amortizācija pārskata gadā	3 715 800	5 285 1 138
Par norakstīto	(81)	(115)
2010.gada 31.decembrī	4 434	6 308
Atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī	2 229	3 172

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti nemateriālie ieguldījumi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 1 387 tūkstoši vai EUR 1 974 tūkstoši (2009: LVL 1 184 tūkstoši vai EUR 1 684 tūkstoši).

Būtiskākie nemateriālie aktīvi ir ģeogrāfiski informatīvā sistēma ĢIS un maģistrālo gāzesvadu uzskaites datorprogramma SCADA IT, kuru atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī attiecīgi bija LVL 227 tūkstoši (EUR 323 tūkstoši) un LVL 221 tūkstotis (EUR 314 tūkstoši) (2009: LVL 270 tūkstoši (EUR 384 tūkstoši), LVL 331 tūkstotis (EUR 471 tūkstotis).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

5 DEBITORI

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar
pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos
Pārskata perioda sākumā	4	6	6	9
Pārvērtēts	(1)	(2)	(2)	(3)
Pārskata perioda beigās	3	4	4	6
Ilgtermiņa debitori
Ilgtermiņa debitoru uzskaites vērtība	3	4	4	6
	3	4	4	6
Īstermiņa debitori
Īstermiņa debitoru uzskaites vērtība	44 220	30 523	62 919	43 430
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(7 185)	(8 320)	(10 223)	(11 838)
	37 035	22 203	52 696	31 592
Debitori kopā	37 038	22 207	52 700	31 598

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam:

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	8 389	3 349	11 935	4 764
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	1 135	6 628	1 615	9 431
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(2 087)	(1 444)	(2 970)	(2 055)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(skat. 15.pielikumu)	(952)	5 184	(1 355)	7 376
Norakstīti bezcerīgi parādi	(184)	(144)	(262)	(204)
Uzkrājumi gada beigās	7 253	8 389	10 318	11 936

2010.gada 31.decembrī uzkrājumi LVL 7 185 tūkstoši (EUR 10 234 tūkstoši) apmērā attiecas uz īstermiņa debitoru parādiem, (2009.gadā attiecīgi LVL 8 320 tūkstoši (EUR 11 838 tūkstoši)). No uzkrājumiem 2010.gada 31.decembrī LVL 63 tūkstoši (EUR 90 tūkstoši) attiecas uz citiem debitoru parādiem (2009: LVL 65 tūkstoši (EUR 92 tūkstoši) (skatīt 7.pielikumu). Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

6 KRĀJUMI

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Materiāli un rezerves daļas
(neto pārdošanas vērtība)	2 959	2 889	4 210	4 111
Dabasgāze un degviela (iegādes vērtība)	8 016	80 644	11 406	114 746
	10 975	83 533	15 616	118 857

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

6 KRĀJUMI (turpinājums)

2010.gadā Sabiedrība izmaksās no krājumiem norakstījusi materiālus, rezerves daļas un dabasgāzi LVL 270 242 tūkstošu vērtībā vai EUR 384 520 tūkstoši (2009: LVL 251 796 tūkstoši vai EUR 358 273 tūkstoši).

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam:

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	443	427	629	607
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	420	74	598	105
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	(59)	(37)	(84)	(53)
Norakstīti	(131)	(21)	(186)	(30)
Uzkrājumi gada beigās	673	443	957	629

Lēnas aprites materiāliem un rezerves daļām izveidoti speciālie uzkrājumi. 2010.gadā Sabiedrība pārdevusi krājumus LVL 37 tūkstošu vai EUR 53 tūkstošu apmērā (2009: LVL 1 tūkstotis vai EUR 1 tūkstotis) un izmantojusi saimnieciskajā darbībā LVL 13 tūkstošu vai EUR 18 tūkstošu apmērā (2009: LVL 34 tūkstoši vai EUR 48 tūkstoši), kuri iepriekšējos gados tika norakstīti.

7 PĀRĒJIE APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	431	494	613	703
PVN pārmaksa	110	125	157	178
Uzkrātie procenti banku depozītiem	29	172	41	245
Debitori par sniegtajiem pakalpojumiem	12	21	17	30
Priekšapmaksa par dabasgāzi	24 216	-	34 456	-
Citi debitori	311	301	443	427
	25 109	1 113	35 727	1 583
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam*	(63)	(65)	(90)	(92)
	25 046	1 048	35 637	1 491

* Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam pārsvarā ir attiecināmi uz Citiem debitoriem.

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Naudas līdzekļi kasē	2	3	3	4
Norēķinu konti bankās	6 273	6 329	8 926	9 006
Termiņdepozīti*	31 298	29 478	44 533	41 943
	37 573	35 810	53 462	50 953

* Termiņdepozītu fiksētās procentu likmes 2010.gadā bija no 0,37% līdz 12,7% par gadu (2009: no 0,47% līdz 33% par gadu).

2010.gada 31.decembrī un 2009.gada 31.decembrī nav depozītu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

9 AKCIJU KAPITĀLS

(a) Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2010.gada 31.decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību LVL 1 katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

	31.12.2010.		31.12.2009.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)	36,52	14 571 480	36,52	14 571 480
akcijas	63,48	25 328 520	63,48	25 328 520
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

(b) Akcionāri

	31.12.2010.		31.12.2009.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
E.ON Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	47,23	18 846 385	47,23	18 846 385
"Itera Latvija" SIA	16,00	6 384 001	16,00	6 384 001
AAS "Gazprom"
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	34,00	13 566 701	34,00	13 566 701
Valstij piederošās akcijas	0,00	117	0,00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas	2,77	1 102 796	2,77	1 102 796
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

10 AIZŅĒMUMI

1. gada 17. septembrī beidzās ar AS "SEB banka" noslēgtā Overdrafta līguma par overdrafta limita piešķiršanu EUR 50 000 000 (LVL 35 140 200) apmērā darbības termiņš. Līgums tika noslēgts 2008. gada 18. septembrī uz vienu gadu ar mainīgo procentu likmi ar mērķi rezervēt finanšu līdzekļus norēķiniem ar piegādātājiem par saņemto dabasgāzi gadījumos, kad aizkavējas lietotāju maksājumi. 2009. gada 17. septembrī Overdrafta līgums tika pagarināts uz vienu gadu. Efektīvā procentu likme 2009.gadā bija 3,6%.

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

(a) Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	13 855	13 824	19 714	19 670
Īstermiņa daļa	569	549	810	781
	14 424	14 373	20 524	20 451

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI (turpinājums)

Nākamo periodu ieņēmumu kustība:

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Atlikums gada sākumā Saņemts no iedzīvotājiem un	14 373	13 979	20 451	19 890
sabiedrībām pārskata gadā	605	925	861	1 317
Ietverts pārskata gada ieņēmumos (skat. 16.pielikumu)	(554)	(531)	(788)	(756)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	14 424	14 373	20 524	20 451

(b) Faktiski aprēķināto un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze:

Īstermiņa daļa	6 996	275	9 954	391
Nākamo periodu ieņēmumu kustība:	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Atlikums gada sākumā Lietotāju rēķinos iekļautā dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze pārskata	275	3 155	391	4 489
gadā	6 721	(2 880)	9 563	(4 098)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	6 996	275	9 954	391
Pavisam pārnests uz nākamajiem gadiem	21 420	14 648	30 478	20 842

Skatīt arī grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principu (r) pielikumu.

12 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	5 385	6 640	7 662	9 448
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	620	667	882	949
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	446	422	635	601
Pievienotās vērtības nodoklis	10 250	8 351	14 585	11 882
Darbinieku atalgojums	493	557	701	793
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	920	824	1 309	1 172
Uzkrātās izmaksas piemaksai par pārskata
gada rezultātiem	4 920	5 198	7 001	7 396
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	306	270	435	384
Uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem*	311	247	443	351
Pārējās īstermiņa saistības	137	151	195	215
	23 788	23 327	33 848	33 191

* Kopējās uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām saistībām pret darbiniekiem 22.pielikumā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

13 NETO APGROZĪJUMS

Neto apgrozījumu pa klientu grupām ir šāds:

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas rūpniecībai	299 678	279 525	426 403	397 729
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem	40 722	40 098	57 942	57 054
Ienākumi no dabasgāzes transportēšanas un
glabāšanas	12 290	9 327	17 488	13 271
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas
autotransportam	9	62	13	88
Citi pakalpojumi	646	693	919	986
	353 345	329 705	502 765	469 128

Ja dabasgāzes realizācija pēc izlīdzinātā maksājuma (iedzīvotāji) palielinātos vai samazinātos par 5%, tad ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem palielinātos vai samazinātos par 5%.

14 RAŽOŠANAS IZMAKSAS

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Dabasgāzes iegāde	265 622	248 198	377 946	353 154
Darbinieku atalgojums	13 186	12 414	18 762	17 664
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 015	2 914	4 290	4 146
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	866	867	1 232	1 234
Materiāli un rezerves daļas	6 086	4 109	8 660	5 846
Nolietojums un amortizācija	20 396	20 339	29 021	28 939
Pārējās izmaksas	5 502	5 049	7 829	7 184
	314 673	293 890	447 740	418 167
15 ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS
Darbinieku atalgojums	3 553	3 310	5 055	4 710
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	774	771	1 101	1 097
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	183	156	261	222
Uzturēšana un komunālie
pakalpojumi	957	1 073	1 362	1 527
Nekustamā īpašuma nodoklis	755	162	1 074	231
Nolietojums un amortizācija	528	595	751	847
Bankas pakalpojumu izdevumi	76	369	108	525
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam, neto (skat. 5.pielikumu)	(952)	5 184	(1 355)	7 376
Pārējie izdevumi	1 199	1 348	1 707	1 918
	7 073	12 968	10 064	18 453

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

16 CITI IENĀKUMI

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Soda naudas no patērētājiem	698	791	994	1 126
Ieņēmumi no līdzdalības gāzes vadu
celtniecībā (skat. 11.pielikumu)	554	531	788	756
Pārējie ieņēmumi	595	470	847	669
Banku procenti	930	750	1 323	1 067
	2 777	2 542	3 952	3 618
17 CITAS IZMAKSAS
Materiāli	37	27	53	38
Darbinieku atalgojums	175	157	249	223
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	24	21	34	30
Nolietojums un amortizācija	104	101	148	144
Sponsorēšanas izdevumi	2 332	1 503	3 318	2 138
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	121	950	172	1 352
Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu
krājumu vērtības samazinājumam	361	37	514	53
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtu kursu
svārstībām	2 573	1 165	3 661	1 658
Citas izmaksas	243	235	346	335
	5 970	4 196	8 495	5 971

18 IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS

Dabasgāzes iegāde	265 622	248 198	377 946	353 154
Nolietojums un amortizācija	21 028	21 035	29 920	29 930
Darbinieku izmaksas (skat. 26.pielikumu)	21 776	20 612	30 984	29 328
Materiāli un rezerves daļas	6 123	4 136	8 713	5 885
Neto uzkrājumi debitoru vērtības
samazinājumam	(952)	5 184	(1 355)	7 376
Citas izmaksas	14 119	11 892	20 091	16 921
	327 716	311 057	466 299	442 594

19 FINANŠU IENĀKUMI, NETO

Finanšu ienākumi, neto	1 493	1 822	2 124	2 592
	-	(9)	-	(13)
- Procentu izmaksas	-	(9)	-	(13)
Finanšu izmaksas
	1 493	1 831	2 124	2 605
- Procentu ienākumi	1 493	1 831	2 124	2 605
Finanšu ienākumi

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

20 NETO IENĀKUMI NO ĀRVALSTU VALŪTU KURSU SVĀRSTĪBĀM UN PROCENTU IEŅĒMUMI

Visas valūtas kursu svārstību neto atšķirības iekļautas Citu ienākumu un Citu izmaksu sastāvā (skat. 16. un 17.pielikumu).

Šādi procentu ieņēmumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Citi ienākumi (skat. 16.pielikumu)	930	750	1 323	1 067
Finanšu ienākumi (skat. 19.pielikumu)	1 493	1 831	2 124	2 605
	2 423	2 581	3 447	3 672

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodoklis	5 878	3 942	8 364	5 609
Atliktais nodoklis	(1 771)	(92)	(2 520)	(131)
	4 107	3 850	5 844	5 478

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Peļņa pirms nodokļiem	29 899	23 015	42 542	32 747
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot
15% likmi	4 485	3 452	6 381	4 912
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt
apliekamo ienākumu, neto	754	1 391	1 074	1 979
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(1 132)	(993)	(1 611)	(1 413)
Nodokļu izdevumi	4 107	3 850	5 844	5 478

Atliktā nodokļa aprēķinā izmantota pašreiz noteiktā nodokļa likme 15%.

Salīdzinājums starp faktiskajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām:

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Pārmaksa 1.janvārī	(1 357)	(3 854)	(1 931)	(5 484)
Aprēķināts par pārskata gadu	5 878	3 942	8 364	5 609
Samaksāts pārskata gadā	(3 291)	(1 445)	(4 683)	(2 056)
Parāds / (pārmaksa) 31.decembrī	1 230	(1 357)	1 750	(1 931)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums)

Atliktā nodokļa aprēķins:

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
sākumā	29 700	29 915	42 259	42 566
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret
pašu kapitālu)	12	18	17	26
Atliktā nodokļa saistību samazinājums
(ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	(1 771)	(92)	(2 520)	(131)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem
pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem (attiecināts
pret pašu kapitālu)	(119)	(141)	(169)	(201)
Noapaļošana	-	-	-	(1)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
beigās	27 822	29 700	39 587	42 259
Atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir attiecināmas uz sekojošām pozīcijām:
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1 248	1 120	1 776	1 594

Atliktā nodokļa saistības, neto	27 822	29 700	39 587	42 259
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(101)	(66)	(144)	(94)
krājumu vērtības samazinājumam atšķirība
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu
12 mēnešu laikā)	(1 095)	(82)	(1 558)	(117)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	(781)	(662)	(1 111)	(942)
citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(874)	(905)	(1 244)	(1 288)
atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem
mēnešu laikā)*	(269)	(298)	(383)	(424)
samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	29 694	30 593	42 251	43 530
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1 248	1 120	1 776	1 594

* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Pārskata gada sākumā	4 416	4 672	6 283	6 648
Kārtējās darba izmaksas	(209)	209	(297)	297
Procentu izmaksas	955	(281)	1 359	(400)
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti	(175)	(626)	(249)	(891)
Zaudējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā	220	442	313	629
Uzkrājumi pārskata gada beigās	5 207	4 416	7 409	6 283

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM (turpinājums)

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	4 896	4 169	6 966	5 932
Īstermiņa daļa (skatīt 12.pielikumu)	311	247	443	351
Uzkrājumi pārskata gada beigās	5 207	4 416	7 409	6 283

Pēcnodarbinātības pabalsti ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viņu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar attiecīgo uzņēmumu, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statiskos pieņēmumus.

Uzkrājumu aprēķiniem izmantoti sekojoši pieņēmumi:

	2010	2009
Diskonta likme (ņemot vērā valsts obligāciju tirgus ienesīgumu bilances
datumā), %	4,35	6,75
Darbinieku rotācijas koeficients	1,32	1,63
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	62	62
Cilvēku miršanas vecums, gadi	***	***
Atalgojuma izmaiņas, %:
2009	-	0,00
2010	-	2,00
2011	5,00	3,00
2012	5,00	4,00
2013	6,00	5,00
2014	7,00	7,00
2015	8,00	7,00
2016	9,00	-
Iemaksas privātajā pensijas fondā, % no visiem darbinieku bruto
ieņēmumiem	5,00	5,00
VSAOI	*	**
IIN	*	**

* atbilstoši 2010.gadā spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem.

** atbilstoši 2009.gadā spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem.

*** atbilstoši uzkrājumu aprēķināšanas metodikai.

Kopējo nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstu jūtīgums atkarībā no pieņēmumu izmaiņām:

	Izmaiņas pieņēmumos	Ietekme uz kopējām saistībām
Diskonta likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Samazinājums par 4,51% /
		pieaugums par 4,98%
Rotācijas koeficents	Pieaugums/samazinājums par 0,5	Samazinājums par 1,49% /
		pieaugums par 1,41%
Pensionēšanās vecums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Samazinājums par 0,28% /
		pieaugums par 0,54%
Dzīves ilgums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Pieaugums par 2,55% /
		samazinājums par 2,44%
Algas pieauguma likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 3,93% /
		samazinājums par 3,61%
Iemaksas privātajā pensijas	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,35% /
fondā		samazinājums par 0,35%
VSAOI	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,34% /
		samazinājums par 0,34%
IIN	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,02% /
		samazinājums par 0,02%

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

23 PEĻŅA UN DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

(a) PEĻŅA UZ VIENU AKCIJU

Tā kā Sabiedrība nav veikusi darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiņas akciju kapitālā, kas mainītu peļņas apjomu uz vienu akciju, koriģētā peļņa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peļņai uz vienu akciju.

Pamata peļņa uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada peļņu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.
	2010	2009	2010	2009
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata gada peļņa (a)	25 792	19 165	36 698	27 269
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas 1.janvārī	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.decembrī	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais parasto akciju skaits gada laikā (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamata peļņa uz akciju pārskata gadā (a/b)
LVL vai EUR	0,646	0,480	0,920	0,683

(b) DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav apstiprinātas ikgadējā akcionāru pilnsapulcē. 2011.gadā vadība piedāvās izmaksāt dividendes par 2010.gadu LVL 0,50 (EUR 0,711) apmērā par katru akciju. Šie finanšu pārskati neatspoguļo šīs dividendes, kas tiks atspoguļotas pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas par 2010. gadu sadale.

2010.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2009.gadu LVL 15 960 tūkstoši (LVL 0,40 par akciju) vai EUR 22 709 tūkstoši (EUR 0,569 par akciju), 2009.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2008.gadu LVL 15 162 tūkstoši (LVL 0,38 par akciju) vai EUR 21 574 tūkstošu (EUR 0,541 par akciju) apmērā.

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI

Pelņas pirms nodokļiem un saimnieciskajos darījumos saņemto naudas līdzekļu salīdzinājums:

	2010	2009	2010	2009
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	29 899	23 015	42 542	32 747
Korekcijas:
Nolietojumam (skat. 3.pielikumu)	20 251	20 306	28 815	28 893
Amortizācijai (skat. 4.pielikumu)	800	728	1 138	1 036
Faktiskās un prognozētās d/g iepirkuma novirzes un
ienākumi no līdzdalības maksas (skat 11.pielikumu)	6 167	(3 411)	8 776	(4 853)
Uzkrājumu izmaiņām novecojušu un lēnas aprites
krājumu vērtības samazinājumam (skat.
6.pielikumu)	361	37	514	53
Uzkrāto izdevumu piemaksai par pārskata gada
rezultātiem izmaiņām	(278)	298	(395)	424
Uzkrāto izdevumu neizmantotiem atvaļinājumiem
izmaiņām	96	(180)	137	(256)
Uzkrāto izdevumu citiem uzkrājumiem izmaiņām	36	149	51	212
Uzkrāto izdevumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret personālu izmaiņām (skat.
22.pielikumu)	791	(256)	1 126	(365)
Procentu ienākumiem (skat. 20.pielikumu)	(2 423)	(2 581)	(3 447)	(3 672)
Procentu izdevumiem (skat. 19.pielikumu)	-	9	-	13
Zaudējumiem no pamatlīdzekļu pārdošanas (skat.
17.pielikumu)	121	950	172	1 352
				45

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI (turpinājums)

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos:
- debitoros	(38 456)	14 987	(54 719)	21 325
- krājumos	72 558	32 540	103 240	46 300
- kreditoros	(48 405)	(24 368)	(68 875)	(34 674)
	41 518	62 223	59 075	88 535

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nevienai sabiedrībai nav kontroles pār Sabiedrību. Zemāk norādītajām sabiedrībām pieder vai piederēja vairāk nekā 20% akciju, kas nodrošina būtisku ietekmi pār Sabiedrību.

(a) Ieņēmumi no pakalpojumu realizācijas

AAS "Gazprom"	9 877	8 709	14 053	12 391
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	8	23	11	33
	9 885	8 732	14 064	12 424
(b) Izdevumi par dabasgāzes iegādi
AAS "Gazprom"	131 324	152 492	186 858	216 977
(c) Izdevumi par pakalpojumu iegādi
E.ON Ruhrgas International GmbH	-	7	-	11
E.ON Ruhrgas AG	-	52	-	73
	-	59	-	84

(d) Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem

	31.12.2010.	31.12.2009.	31.12.2010.	31.12.2009.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AAS "Gazprom"	515	1 470	733	2 091

Parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(e) Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu

AAS "Gazprom"	1 483	1 572	2 110	2 236

Debitora parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(f) Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par dabasgāzi

AAS "Gazprom" par dabasgāzi	24 216	-	34 456	-

Avanss par dabasgāzi, kas iesūknēta Inčukalna PGK Latvijas vajadzībām.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums)

(g) Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem

	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
E.ON Ruhrgas International GmbH
kontrolētie uzņēmumi	29	-	41	-
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	3 280	-	4 667	-
	3 309	-	4 708	-

(h) Parādi saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem par pakalpojumu iegādi

E.ON Ruhrgas International GmbH	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
kontrolētie uzņēmumi	29	-	41	-
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	602	2 554	857	3 634
	631	2 554	898	3 634
(i) Valdes un Padomes locekļu atalgojums Valdes un Padomes locekļu sarakstu skatīt 3.lpp.	2010 LVL'000	2009 LVL'000	2010 EUR'000	2009 EUR'000
Atalgojums	1 332	1 320	1 895	1 878
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret	274	308	390	438
darbiniekiem	-	(6)	-	(9)
Veselības un dzīvības apdrošināšana	2	9	3	13
Iemaksas pensiju plānā	43	41	61	58
	1 651	1 672	2 349	2 378

Atalgojumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās iekļautas piemaksas par pārskata gada rezultātiem par pārskata gadu.

26 DARBINIEKU IZMAKSAS

Darba samaksa	15 641	15 423	22 255	21 945
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret
darbiniekiem	1 273	458	1 811	652
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 589	3 796	5 106	5 400
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
izdevumiem uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret
darbiniekiem	224	(89)	319	(127)
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 049	1 024	1 493	1 457
	21 776	20 612	30 984	29 327

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem 65,46% (2009: 69,08%) no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek iemaksātas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA

31.12.2010.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale LVL'000	Gāzes realizācija LVL'000	Citi pakalpojumi LVL'000	KOPĀ LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	2 753	9 501	-	340 445	646	353 345
Iekšējie ieņēmumi	20 295	14 010	40 574	8 356	137	83 372
Iekšējie izdevumi	(1 200)	(5 925)	(1 881)	(74 366)	-	(83 372)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	1 493	1 493
Peļņa pirms nodokļiem	7 793	3 320	11 001	6 343	1 442	29 899
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 065	357	1 615	649	421	4 107
Aktīvi	99 347	86 371	161 633	72 056	10 444	429 851
Saistības	11 933	7 813	38 894	31 808	443	90 891
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	7 529	4 124	8 979	273	123	21 028
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	7 172	10 863	4 991	275	2	23 303

31.12.2010.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	3 917	13 519	-	484 410	919	502 765
Iekšējie ieņēmumi	28 877	19 935	57 732	11 890	194	118 628
Iekšējie izdevumi	(1 708)	(8 431)	(2 676)	(105 813)	-	(118 628)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	2 124	2 124
Peļņa pirms nodokļiem	11 088	4 724	15 653	9 025	2 052	42 542
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 515	507	2 298	924	600	5 844
Aktīvi	141 358	122 895	229 983	102 526	14 861	611 623
Saistības	16 979	11 117	55 341	45 259	631	129 327
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	10 713	5 868	12 776	388	175	29 920
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	10 204	15 457	7 101	391	3	33 156

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2009.

	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	Citi pakalpojumi	KOPĀ
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	1 042	8 254	-	319 717	692	329 705
Iekšējie ieņēmumi	17 144	11 704	35 277	254	68	64 447
Iekšējie izdevumi	(39)	(231)	(684)	(63 493)	-	(64 447)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	1 831	1 831
Procentu izmaksas	-	-	-	9	-	9
Peļņa pirms nodokļiem	4 868	7 901	7 724	219	2 303	23 015
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	985	1 221	442	797	405	3 850
Aktīvi	99 763	81 930	163 350	111 553	4 898	461 494
Saistības	11 580	7 172	38 017	75 311	354	132 434
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	6 851	4 432	8 851	862	38	21 034
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	5 922	5 576	5 464	224	2	17 188
31.12.2009.
	Gāzes	Gāzes	Gāzes	Gāzes	Citi
	pārvade	glabāšana	sadale	realizācija	pakalpojumi	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	1 483	11 744	-	454 917	984	469 128
Iekšējie ieņēmumi	24 394	16 653	50 195	361	97	91 700
Iekšējie izdevumi	(56)	(329)	(973)	(90 342)	-	(91 700)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	2 605	2 605
Procentu izmaksas	-	-	-	13	-	13
Peļņa pirms nodokļiem	6 927	11 242	10 990	312	3 273	32 744
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 402	1 737	629	1 134	576	5 478
Aktīvi	141 950	116 576	232 426	158 725	6 971	656 648
Saistības	16 477	10 205	54 093	107 158	504	188 437
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	9 748	6 306	12 594	1 227	54	29 929
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	8 426	7 934	7 775	319	2	24 456

Lielākie klienti

Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 51,2% (2009: 48,3%) no ieņēmumiem. Lielākā klienta radītie ieņēmumi 2010.gadā bija 32,2% (2009: 28,6%), otrs un trešais lielākais klients veidoja 7,7% un 6,2% katrs (2009: 8,8% un 5,6%) no kopējā apgrozījuma apjoma. Šie ieņēmumi tiek attiecināti uz dabasgāzes realizācijas segmentu.

Ģeogrāfiskā informācija par segmentiem netiek uzrādīta tā kā visas galvenās darbības tiek veiktas Latvijā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu, kā arī debitoru un krājumu atgūstamo vērtību un darbinieku pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu lielumu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Sabiedrības vadība nosaka ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu patieso vērtību balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumiem, kas tiek veikti saskaņā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, un balstoties uz vidējām celtniecības izmaksām pārskata gadā. Sabiedrības iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic, kad pastāv norādes, ka vidējās ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu celtniecības un iegādes izmaksas ir summāri būtiski mainījušies salīdzinot ar iepriekšējās pārvērtēšanas periodu. 2007.gada 1.februārī Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kas tās aktīvu vērtību palielināja par LVL 80,2 milj. (EUR 114,1 milj.). Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2010.gadā vadība veica vidējās aizvietošanas vērtības izvērtējumu un secināja, ka minētās vidējās izmaksas nebija būtiski mainījušās.

Debitoru atgūstāmā vērtība

Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišķi. Gadījumā, ja nav iespējama individuāla pieeja katram klientam lielā klientu skaita dēļ, tikai būtiski debitori tiek izvērtēti atsevišķi. Debitori, kuri netiek izvērtēti atsevišķi, tiek sagrupēti grupās ar līdzīgām kredīta riska pazīmēm un tiek novērtēti kopīgi, ņemot vērā pagātnes zaudējumu pieredzi. Pagātnes zaudējumu pieredze tiek koriģēta, balstoties uz pašreiz esošiem datiem, lai atspoguļotu pašreiz esošo nosacījumu, kas nepastāvēja pagātnes zaudējumu pieredzes veidošanas periodā, ietekmi un novērstu pagātnes nosacījumu, kas pašreiz nepastāv, ietekmi.

Krājumu novērtēšana

Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība.

Pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu novērtēšana

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti, gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

Ieņēmumu atzīšana pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas

Lietotāji, kuri norēķinās pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas, apmaksājot rēķinus (juridiskas personas un arī fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību), veic skatītāja rādījumu nolasījumus divreiz gadā un izlīdzināto patēriņu nosaka ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Lietotājiem izraksta rēķinus par pārskata mēnesi.

Iedzīvotāji (mājsaimniecības lietotāji) norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa norēķinu sistēmas pašapkalpošanas kārtībā. Iedzīvotāji veic skatītāja rādījumu nolasījumus (atkarībā no patēriņa) vienreiz gadā vai katrā tarifu maiņas gadījumā. Rēķinu izraksta par katru pārskata mēnesi visiem mājsaimniecības lietotājiem summējot izlīdzinātos patēriņus, kam piemērots sezonalitātes koeficients.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA

29.1. Finanšu riska faktori

Sabiedrības vispārīgā riska vadības koncepcija balstīta uz SIA Marsh 2005.gadā izstrādātajām "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" uzņēmuma risku vadības vadlīnijām un procedūrām".

Sabiedrības vispārējā riska vadības programma ietver finanšu tirgus neparedzamību un Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo efektu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrības rīcībā esošie finanšu instrumenti (atbilstoši 7.SFPS):

• finanšu aktīvi: īstermiņa debitori, ilgtermiņa debitori, naudas līdzekļi banku kontos, naudas līdzekļi banku depozītos;
• finanšu saistības: parādi kreditoriem.

Finanšu instrumentu sadalījums kategorijās

Visi finanšu aktīvi ietilpst kategorijā Aizdevumi un Debitoru parādi, bet visas finanšu saistības ir atspoguļotas amortizētajā vērtībā.

Sabiedrība ir pakļauta sekojošiem riskiem:

• kredītrisks;
  • likviditātes risks;
  • tirgus risks, t.sk.
    • Procentu likmju risks Ārvalstu valūtu svārstību risks

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas ir materiālo zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas līgumsaistības pret Sabiedrību. Kredītriskam ir kritiska nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi šo risku pārvaldīt efektīvi.

Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem, noguldījumiem bankās un finanšu iestādēs, kā arī klientiem, tai skaitā nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska avoti

Kredītrisks galvenokārt saistīts ar dažiem lielākajiem Sabiedrības klientiem. Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 56,7% (2009: 53,9%) no realizācijas. Viens no šo klientu debitoru parādiem 2010.gada 31.decembrī bija 22,1% (2009: 25,4%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja 6,3% un 7,5% katrs (2009: 9,2% un 7,9%) no kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. 5 lielāko debitoru parādu vērtība nav samazinājusies 2010.gada 31.decembrī.

Kredītriska pārvaldīšana

Ar debitoru parādu kontroli nodarbojas Sabiedrības Individuālo lietotāju norēķinu daļa (turpmāk - ILND), Rūpniecisko lietotāju norēķinu daļa (turpmāk – RLND), Kontaktu centrs (turpmāk – KC) un Finanšu uzskaites departaments.

Katru mēnesi tiek veidota debitoru vecuma struktūras analīze. Debitori tiek analizēti pa sekojošām grupām:

• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem;
• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ ;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu virs 25 tūkst. nm³ .

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Mājsaimniecību lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, apkures parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Mājsaimniecības lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds nav samaksāts noteiktā laikā no brīdinājumā ietvertā parāda samaksas termiņa iestāšanās brīža, ILND organizē atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem, vienlaikus brīdinot Debitorus par to personas datu nodošanu Piedziņas kompānijām parādu piedziņai un iespējamai Debitoru datu ievietošanai publiskajās datu bāzēs.

4. Ja Piedziņas kompānija nav atguvusi Debitora parādu, vai parāds par Debitoram piegādāto dabasgāzi pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmas pārsniedz LVL 100, vai Debitors nav veicis maksājumus par piegādāto dabasgāzi 5 (piecus) gadus, parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

5. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, KC pēc ILND izveidota saraksta telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

1. Ja parāds nav samaksāts pēc tam, kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, ILND un Iecirkņi nekavējoši organizē brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgās Sabiedrības struktūrvienības dod rīkojumu pārtraukt dabasgāzes padevi Debitora gazificētajā objektā.

3. Ja Debitora gazificētajā objektā nav iespējams pārtraukt dabasgāzes padevi vai nolasīt Skaitītāja rādījumu, ILND vai attiecīgais Iecirknis nosūta Debitoram, kā arī gazificētā objekta īpašniekam (ja Debitors nav gazificētā objekta īpašnieks) atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, vienlaikus informējot par administratīvo atbildību.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentāciju Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš pārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, RLND, kā arī Iecirkņi (iepriekš saskaņojot ar RLND) nosūta Debitoriem brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

2. Saskaņojot ar Gāzes uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju, RLND un Iecirkņi sagatavo un izsūta Debitoriem brīdinājumus arī tad, ja nav veikti norēķini par kādā no pārskata mēneša dekādēm saņemto dabasgāzi.

3. Katru mēnesi KC vai attiecīgais Iecirknis telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos. Ja Debitoram ir parāds par dabasgāzi, kas piegādāta daudzdzīvokļu mājas apkurei, RLND vai attiecīgais Iecirknis var informēt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, izvietojot pie daudzdzīvokļu mājas attiecīgus paziņojumus.

4. Ja pēc iepriekš minēto darbību veikšanas, norēķini joprojām nav veikti, Latvijas Gāze līdz brīdinājumā norādītajam dabasgāzes pārtraukšanas termiņam pieņem lēmumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu vai dabasgāzes padeves pārtraukšanas atlikšanu.

5. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā un ir pieņemts lēmums par dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitoram, tiek dots rīkojums attiecīgās darba dienas laikā pārtraukt dabasgāzes padevi Debitoram.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, RLND izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja dabasgāzes lietotājs ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tam ir noteikts tiesiskās aizsardzības process, RLND iespēju robežās organizē turpmāku dabasgāzes piegādi ar priekšapmaksu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2010.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Dabasgāze	35 508	termiņi) 33 924	1 584	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	471	471	-	-
Citi pakalpojumi	1 527	1 527	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	37 035	35 451	1 584	-
2010.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies kā arī nav vērtības	iestājies, bet parādi	kuriem radīti uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	50 523	48 269	2 254	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	670	670	-	-
Citi pakalpojumi	2 173	2 173	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	52 696	50 442	2 254	-
2009.gada 31.decembrī (LVL'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības	Termiņš iestājies, bet parādi	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	atgūstami	neto *
Dabasgāze	20 608	termiņi) 20 368	240	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	140	140	-	-
Citi pakalpojumi	1 595	1 595	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	22 203	21 963	240	-
2009.gada 31.decembrī (EUR'000):	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	29 323	28 981	342	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	199	199	-	-
Citi pakalpojumi	2 269	2 269	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	31 592	31 250	342	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 5.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2010.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības samazinājums (t.sk.	parādi atgūstami	uzkrājumi, neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	11	11	-	-
Avansa norēķinu personas	7	3	4
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	228	133	95	-
Kopā citi debitori	247	148	99	-

2010.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	17	17	-	-
Avansa norēķinu personas	10	4	6	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-
Citi debitori	324	189	135	-
Kopā citi debitori	352	211	141	-

2009.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	2	2	-	-
Avansa norēķinu personas	6	1	5	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	227	78	149	-
Kopā citi debitori	236	82	154	-

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2009.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies kā arī nav	Termiņš iestājies, bet	Parādi, kuriem radīti
		vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	parādi atgūstami	uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	3	3	-	-
Avansa norēķinu personas	8	2	6	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	323	111	212	-
Kopā citi debitori	335	117	218	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 7.pielikumu).

Debitoru kvalitāte

Debitoru parādu, kuriem termiņš vēl nav iestājies, kategorijas būtisku daļu veido siltumapgādes uzņēmumu parādi. Daudziem siltumapgādes uzņēmumiem kapitāldaļu turētājs ir vietējā pašvaldība, kura garantē savlaicīgu norēķināšanos, vai veic avansa maksājumus par dabasgāzi.

Debitoru parādiem, kuriem apmaksas termiņš ir iestājies, bet parādi atgūstami, un parādi, kuriem radīti uzkrājumi ir bez nodrošinājuma (kā hipotēka vai komercķīla).

Vecuma analīze debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	1 537	240	2 187	342
	1 537	240	2 187	342

Vecuma analīze citiem debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	31	44	16	23
No 3 līdz 6 mēnešiem	12	17	32	45
Vairāk par 6 mēnešiem	56	80	106	150
	99	141	154	218

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Depozīti un nauda bankās

Valde, pirms depozīta noguldīšanas, izvērtē gan banku kredītreitingus un to finansiālās darbības rādītājus, gan piedāvātās procentu likmes.

Sabiedrības izmantoto banku (vai to īpašnieku) Moody's Investors Service kredītreitingus (2011.gada 30.martā):

Banka		Ilgtermiņa reitings	Īstermiņa reitings	Finansiālās drošības reitings	Reitinga prognoze
Nordea Bank Finland		Aa2	P-1	-*	-*
GE Money Bank (General
Electric Co)		Aa2	P-1	-*	Stabila
DnB NOR ASA		Aa3	P-1	C	Stabila
SEB group		A1	P-1	-*	Stabila
Swedbank AB		A2	P-1	D+	Stabila
Latvijas Hipotēku un Zemes
banka		Baa3	P-3	E+	-*
Citadele banka		Ba3	Not prime	E+	Stabila
SMP bank (Krievijā)	vietējā valūtā	B3	NP	E+	Stabila
SMP bank (Krievijā)	ārvalstu valūtā	B3	NP	-*	-*
Latvijas Krājbanka		-*	-*	-*	-*
* Nav pieejami dati par kredītreitingu
	31.12.2010.	31.12.2009.		31.12.2010.	31.12.2009.
	LVL'000	LVL'000		EUR'000	EUR'000
Citadele banka	16 977		12 201	24 156	17 360
Swedbank	2 884		8 954	4 104	12 740
Latvijas Krājbanka	6 576		6 184	9 357	8 799
SEB banka	1 746		4 837	2 484	6 882
DnB NORD	6 151		2 371	8 752	3 374
GE Money Bank	81		733	115	1 043
Nordea Bank Finland	31		518	44	737
SMP Bank	80		9	114	13
Latvijas Hipotēku un
Zemes banka	3 045		-	4 333	-
Kopā banku kontos	37 571		35 807	53 459	50 948

Naudas un tās ekvivalentu kredītkvalitāte (Moody's Investors Service)

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Aa2	112	518	159	737
Aa3	6 151	2 371	8 752	3 374
A1	1 746	4 837	2 484	6 882
A2	2 884	-	4 104	-
Baa3	3 045	8 954	4 333	12 740
Ba3	16 977	-	24 156	-
B2	-	12 201	-	17 360
B3	80	-	114	-
Nav pieejami dati par
kredītreitingu	6 576	6 926	9 357	9 855
Kopā banku kontos	37 571	35 807	53 459	50 948

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības nespēju izpildīt savas maksājumu saistības, iestājoties maksājuma termiņam.

Galvenā vadlīnija – nepieļaut kreditoru maksājumu termiņu kavējumu un vispirms apmaksāt rēķinus par piegādāto dabasgāzi. Ja Sabiedrībai trūkst savu apgrozāmo līdzekļu, tiek izmantota kredītlīnija.

Likviditātes pārvaldīšanai katru mēnesi, pēc faktisko rezultātu saņemšanas par iepriekšējo periodu, kā arī gadījumos, ja rodas situācijas, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu rādītājus (mazuta kotācijas/dabasgāzes iegādes cenu būtiskas izmaiņas), tiek sastādīts operatīvās naudas plūsmas plāns.

		Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2010. (LVL'000):
--	--	----------------------------------------------------------	--	--

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	5 548	121	6 065	11 734
Pārējās saistības, t.sk.	89	-	306	395
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	306	306
Pārējās īstermiņa saistības	89	-	-	89
	5 637	121	6 371	12 129

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2010. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	7 894	172	8 629	16 695
Pārējās saistības, t.sk.	127	-	435	562
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	435	435
Pārējās īstermiņa saistības	127	-	-	127
	8 021	172	9 064	17 257

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2009. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	2 707	57 802	81	60 590
Pārējās saistības, t.sk.	98	-	270	368
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	270	270
Pārējās īstermiņa saistības	98	-	-	98
	2 805	57 802	351	60 958

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2009. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	3 851	82 246	116	86 213
Pārējās saistības, t.sk.	140	-	384	524
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	384	384
Pārējās īstermiņa saistības	140	-	-	140
	3 991	82 246	500	86 737

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks

Procentu likmju risks

Sabiedrība ir pakļauta naudas plūsmas procentu likmju riskam, jo tās aizņēmums ir ar mainīgu procentu likmi (10.pielikums). Aizņēmums tika atmaksāts 2009.gada 14.janvārī, tāpēc nav ietekme uz peļņu pēc nodokļiem. Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tā nav pakļauta patiesas vērtības procentu likmju riskam.

Ārvalstu valūtu svārstības risks

Ārvalstu valūtas risks ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2010.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	20	87 561	-	3 587
Finanšu saistības	-	(14 829)	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	20	72 732	-	3 587
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	11	51 116	-	66
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	15	72 732	-	94

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2009.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	116	29 304	1	5 494
Finanšu saistības	-	(84 047)	-	(1 879)
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	116	(54 742)	1	3 615
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	57	(38 473)	1	62
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	81	(54 742)	1	88

Valūtas svārstību jūtīguma analīze

Valūtas kursa svārstības ir pieņemtas, nosakot iespējamās nākotnes kursa svārstības, pamatojoties uz iepriekšējā gada USD valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 11% (2009: 10%) robežās un citu valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 1% (2009: 1%) robežās (atskaitot nodokļu efektu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

2010.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +11% (USD) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -11% (USD) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +11% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -11% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	31 680	269	(269)	45 077	383	(383)
	USD	11	1	(1)	16	1	(1)
	Citas	4	-	-	6	-	-
Debitori	EUR	29 858	254	(254)	42 484	361	(361)
	RUB	62	6	(6)	88	9	(9)
		61 615	530	(530)	87 671	754	(754)
Pasīvs
Kreditori	EUR	10 422	89	(89)	14 829	127	(127)
		10 422	89	(89)	14 829	127	(127)
Neto ietekme		51 193	441	(441)	72 842	627	(627)

2009.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +10% (USD) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -10% (USD) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +10% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -10% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	18 415	157	(157)	26 202	223	(223)
	USD	26	2	(2)	37	3	(3)
	Citas	4	-	-	6	-	-
Debitori	EUR	2 180	19	(19)	3 102	27	(27)
	USD	32	3	(3)	46	4	(4)
	RUB	89	8	(8)	127	11	(11)
		20 746	189	(189)	29 520	268	(268)
Pasīvs
Kreditori	EUR	59 068	502	(502)	84 047	714	(714)
	RUB	31	3	(3)	44	4	(4)
		59 099	505	(505)	84 091	718	(718)
Neto ietekme		(38 353)	(316)	316	(54 571)	(450)	450

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.2. Kapitāla riska vadība

Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības kopējo saistību, atskaitot naudu un naudas ekvivalentus, attiecība pret tās kopējo kapitālu. Saistības iekļauj visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekļauj visas Sabiedrības saistības un pašu kapitālu. Šis rādītājs tiek pielietots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī tās maksātspēju. Sabiedrības stratēģija ir nodrošināt, ka minētā attiecība nav mazāka par 8%, bet nav lielāka par 50%.

1. un 2009.gadā aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	31.12.2010. LVL'000	31.12.2009. LVL'000	31.12.2010. EUR'000	31.12.2009. EUR'000
Kopējās saistības	90 891	132 434	129 327	188 437
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(37 573)	(35 810)	(53 462)	(50 953)
Neto kopējās saistības	53 318	96 624	75 865	137 484
Kopā saistības un pašu kapitāls	429 851	461 494	611 623	656 648
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	12,40%	20,94%	12,40%	20,94%

Aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu 2010.gadā samazinājums, galvenokārt, saistīts ar dabasgāzes atlikuma izmaiņām Inčukalna PGK, kā rezultātā parāds dabasgāzes piegādātājiem 2010.gada 31.decembrī kopējās saistībās ir ievērojami mazāks.

29.3. Patiesā vērtība

Sabiedrības finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo pamatā visi finanšu aktīvi un saistības ir īstermiņa un tādēļ diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS

Sabiedrība plāno nākošajā pārskata gadā veikt šādus kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos:

	31.12.2010.	31.12.2009.	31.12.2010.	31.12.2009.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie, bet vēl nepabeigtie līgumi	5 819	1 442	8 280	2 052
Apstiprinātie, bet nenoslēgtie līgumi	14 023	17 325	19 953	24 651
	19 842	18 767	28 233	26 703

31 NODOKĻU IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Nodokļu institūcijas var jebkurā brīdī veikt grāmatvedības uzskaites revīziju trīs gadu laikā pēc taksācijas gada un uzrēķināt papildus nodokļa saistības un soda naudas. Sabiedrības vadībai nav zināmi apstākļi, kas varētu radīt iespējamas būtiskas saistības nākotnē.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

32 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2010.gada 31.decembrī.

2011.gada 10.februārī Sabiedrība kopā ar AAS "Lietuvos Dujos" nosūtīja EK tehnisko ziņojumu par pasākuma Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" apakšpasākumu izpildi un finanšu pārskatu par attiecināmajām izmaksām par laika periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 2011.gada 15.janvārim. 2011.gada aprīlī Sabiedrības kontā tika ieskaitīti LVL 3 552 tūkstoši (EUR 5 055 tūkstoši).