A/s "Latvijas Gāze" gada pārskats 2010

A/s "Latvijas Gāze" 2010. gadā

Mērķis – stiprināt a/s "Latvijas Gāze" vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriņa dažādību un nodrošinot Latvijā vienas no stabilākajām piegādēm Eiropā.

Vīzija – izveidot Latviju par vienu no Eiropā lielākajiem dabasgāzes uzglabāšanas centriem, izmantojot mūsu valsts unikālās ģeoloģiskās struktūras.

Misija – sniegt savu devumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot enerģētisko piegāžu drošību, nozares attīstību un cenu konkurētspēju.

Viena no a/s "Latvijas Gāze" darbības pamatvērtībām ir Latvijas daba. Lai arī šķietami tik pazīstama, Latvijas daba nebeidz pārsteigt savā mainīgumā. Tai piemīt viegli netverams, teju gaisīgs raksturs.

Satura rādītājs

Padomes ziņojums.	4
Padome.	6
Valde .	8
Akcionāri un akcijas.	10
Dabasgāze Latvijas energoresursu tirgū.	12
Attīstība.	14
Inčukalna pazemes gāzes krātuve .	16
Dabasgāzes pārvade.	18
Personāls.	20
Starptautiskā sadarbība.	22
Sabiedrībai.	24
Vides politika.	26
Valdes ziņojums.	29
Saīsinātais finanšu pārskats.	33
Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2010. gadu.	33
Bilance 2010. gada 31. decembrī.	34
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gadu.	36
Naudas plūsmas pārskats par 2010. gadu .	38
Pielikums
Grāmatvedības politika .	39
Neatkarīgu revidentu ziņojums.	44

lpp. 2 / 3

Padomes ziņojums

gada otrajā pusē Latvijā atsākās pakāpeniska ekonomikas izaugsme. Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) darbības prioritātes šajā periodā nemainījās, un tāpat kā iepriekšējos gados bija nepārtraukta un droša gāzes piegāde esošajiem patērētājiem un jaunu klientu piesaiste, paplašinot dabasgāzes apgādes tīklus. Piegādes drošību ne tikai Latvijas patērētājiem, bet arī gāzes lietotājiem Krievijas ziemeļrietumos, Igaunijā un Lietuvā nodrošināja Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kuras nozīme Baltijas reģionā nākotnē varētu pieaugt, realizējot jaunus starptautiskus projektus. Sabiedrības darbības rezultātus pagājušajā gadā pozitīvi ietekmēja ne vien ekonomikas atlabšana, bet arī ilgstoša aukstuma periods gada sākumā un dabasgāzes patēriņa pieaugums elektroenerģijas ražošanai.
gadā patērētājiem tika pārdoti 1 787,6 miljardi m³ dabasgāzes, kas ir par 19,7% vairāk nekā 2009. gadā. Sabiedrības neto peļņa sasniedza 26,47 miljonus latu, kas ir par 6,5 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Tālākās modernizācijas, jaunu patērētāju piesaistīšanas un drošības uzlabošanas pasākumiem Sabiedrība investēja 23,3 miljonus latu. 2010. gadā turpināja pieaugt gāzes lietotāju kopējais skaits, gada beigās sasniedzot 442,4 tūkstošus.

Būtiskākie projekti, kuru realizācija pašreiz turpinās, ir urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un gāzesvada izbūve zem Daugavas gultnes ar horizontālās urbšanas metodi. Abi projekti pusi no nepieciešamā finansējuma saņem no Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmas fonda līdzekļiem. Īpaši jāatzīmē arī maģistrālo gāzesvadu diagnostikas un tās atklāto defektu novēršanas gaita. Pagājušā gada beigās jau 85% no maģistrālo gāzesvadu kopgaruma Latvijā bija pārbaudīti un atremontēti.

Kirils Seļezņovs

Padomes priekšsēdētājs

Starptautisko starpsavienojumu diagnostikas darbi tiek veikti kopīgi ar Krievijas, Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Cauruļvadu Inčukalns-Izborska un Inčukalns-Tallina diagnostika un remontdarbi ir pabeigti, turpinās cauruļvada Viļņa-Rīga pārbaude.

Padomes ziņojums

gadā Padome savās sēdēs uzklausīja un apsprieda Valdes sagatavotos ziņojumus Padomei par Sabiedrības darbību, izskatīja un akceptēja 2010. gada pārskatu un 2011. gada budžeta projektus. Padome izteica Valdei norādījumus un ieteikumus Sabiedrības darbības uzlabošanai. Padome izskatīja un apstiprināja Valdes sagatavotās izmaiņas līgumos ar dabasgāzes piegādātājiem AAS "Gazprom" un SIA "ITERA Latvija". Tādējādi Latvijai ir garantētas stabilas dabasgāzes piegādes līdz 2030. gadam un nodrošināta gāzes konkurētspēja energoresursu tirgū.
gadā Padomes priekšsēdētāja vietnieks A. Zauls izbeidza savu darbību Padomē, un viņa vietā tika ievēlēts jauns Padomes loceklis P. Frankenbergs. Padome izsaka pateicību un atzinību A. Zaulam par veikto lielo darbu un ieguldījumu Sabiedrības attīstībā un vēl panākumus darbā jaunajam Padomes loceklim P. Frankenbergam, kurš arī tika ievēlēts par Padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Padome ir iepazinusies ar Valdes sagatavoto Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par pagājušo gadu, kas sagatavots saskaņā ar AS "NASDAQ OMX Riga" izdotajiem "Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā", un uzskata, ka Valde ir paveikusi nopietnu darbu, lai Sabiedrība savā darbībā ievērotu rekomendētos korporatīvās pārvaldības principus. Arī Padome savā darbībā vadās pēc šiem principiem.

Atskaites periodā Padome regulāri ir saņēmusi Valdes ziņojumus par Sabiedrības darbību, saimniecisko un finansiālo stāvokli. Padome ir uzraudzījusi Valdes darbību visos galvenajos virzienos un sekojusi, lai Sabiedrība strādātu saskaņā ar likumiem, Sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem, pārbaudījusi un akceptējusi Sabiedrības iesniegto budžetu, kā arī izteikusi priekšlikumus Sabiedrības darba uzlabošanai.

Sabiedrības 2010. gada pārskata revīziju ir veikusi starptautiska auditorfirma "PricewaterhouseCoopers" SIA. Padome ir saņēmusi revidenta ziņojumu, kurā atzīts, ka finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par a/s "Latvijas Gāze" finansiālo stāvokli 2010. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām 2010. gadā saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu. Padome ir izskatījusi un akceptējusi Valdes ziņojumu par Sabiedrības darbību pārskata gadā, pētniecības un attīstības pasākumiem, finanšu risku vadību, kā arī priekšlikumus par 2010. gada peļņas sadali.

Sabiedrības Padome izsaka atzinību Valdei un darbiniekiem par viņu sekmīgo darbību un veikumu 2010. gadā un novēl panākumus un izaugsmi arī turpmāk.

lpp. 4 / 5

Padome

Kirils Seļezņovs

Padomes priekšsēdētājs

Kopš 2003. gada 20. marta AAS "Gazprom" Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, AAS "Gazprom" Valdes loceklis. 2002. gadā beidzis Sanktpēterburgas Valsts universitāti Kredītu teorijā un finanšu vadībā. 1997. gadā beidzis D. F. Ustinova vārdā nosaukto Baltijas Valsts tehnisko universitāti Sanktpēterburgā Impulsu ierīču un automatizēto rotācijas līniju inženierijas jomā.

Ahims Zauls

Padomes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2010. gada 2. jūlijam)

Kopš 2008. gada marta "E. ON Ruhrgas International AG" direktoru valdes loceklis Esenē – atbildīgs par ārzemju filiālēm, juridiskajiem jautājumiem, cilvēkresursiem un organizāciju. 2005.–2008. gads – "E. ON Gaz România Group" Valdes priekšsēdētājs, Targumureša, Rumānija.

gada doktorantūra (Dr. ing.), Rūras universitāte, Bohuma.

Juris Savickis

Padomes priekšsēdētāja vietnieks Kopš 1996. gada SIA "ITERA Latvija" prezidents. 1983.–1984. gads – Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas universitātes Starptautisko attiecību fakultāte. 1970.–1972. gads – Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra.

Pēters Andreass Frankenbergs

Padomes priekšsēdētāja v ietnieks (no 2010. gada 2. jūlija) Kopš 2010. gada "MU PEG Investment Management and International Shareholdings Mid-/Downstream" vadītājs, "E. ON Ruhrgas AG" vecākais viceprezidents, "E. ON Ruhrgas International" rīkotājdirektors.

gads – Dr. rer. oec. (Dr. ph.), starptautiskā grāmatvedība, Bohūmas Rūras universitāte.

Joahims Hokercs

Kopš 2000. gada Baltijas valstu biroja vadītājs (2000.–2002. "Ruhrgas AG", kopš 2002. "E. ON Ruhrgas International AG"). 1989.–1992. Maksa Planka institūts Milheimā pie Rūras, Dr. ph.

Mario Nullmeiers

Vlada Rusakova

Kopš 2005. gada "E. ON Ruhrgas International AG" Baltijas valstu biroja vadītājs Tallinā, Igaunijā. 2000. gads – maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā.

Jeļena Karpeļa

Kopš 2004. gada AAS "Gazprom" direktoru padomes locekle pēc uzņēmuma akcionāru sapulces lēmuma . 1968. gads – Korotčenko Kijevas Tautsaimniecības institūts Rūpniecības plānošanas specialitātē.

Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Valdes locekle, Stratēģiskās attīstības departamenta vadītāja. 1977. gads – I. M. Gubkina vārdā nosauktais Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūts, inženieres kvalifikācija naftas un gāzesvadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā, plānošanā un ekspluatācijā; aspirantūra I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtā.

Uve Fips

Kopš 2002. gada "E. ON Ruhrgas AG" vecākais viceprezidents, gāzespiegādes austrumu nodaļas vadītājs. Maģistra grāds naftas inženierijā, grāds biznesa vadībā (diploms – komersants).

Heincs Vacka Kopš 2002. gada "E. ON Ruhrgas AG" vecākais viceprezidents, atbildīgspar dienvidu gāzesvadu sistēmas uzturēšanu.

gads – studējis mašīnbūvi Vīnes Tehniskajā universitātē (Austrija), specializējies sūkņu staciju metināšanā un hidrauliskajā projektēšanā naftas industrijai.

Aleksandrs Krasņenkovs

Igors Nazarovs

Kopš 2007. gada "NGK ITERA" (Maskava, Krievija) Eksporta departamenta direktors. 1982. gads – Maskavas Valsts Ārlietu universitāte (MGIMO) (Ārlietu ministrijas ietvaros), komercdepartamenta diploms, kas ekvivalents ekonomikas maģistram – ekonomists ar svešvalodu (itāļu un angļu) zināšanām.

lpp. 6 / 7

A/s "Latvijas Gāze" Valde

Anda Ulpe

Valdes locekle

Kopš 1997. gada a/s "Latvijas Gāze" Valdes locekle; gāzes nozarē kopš 1984. gada. 2002. gads – Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā.

Aleksandrs Mihejevs

Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Mārketinga, gāzes un šķidro ogļūdeņražu pārstrādes departamenta vadītāja pirmais vietnieks; gāzes nozarē kopš 1968. gada. 1968. gads – I. M. Gubkina vārdā nosauktais Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūts, inženiera kvalifikācija naftas un gāzesvadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā un ekspluatācijā.

Adrians Dāvis

Valdes priekšsēdētājs Kopš 1988. gada a/s "Latvijas Gāze" Valdes priekšsēdētājs; gāzes nozarē kopš 1965. gada. 1997. gads – Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts, inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds (Dr. sc. ing.).

Jorgs Tumats

Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks Kopš 2006. gada a/s "Latvijas Gāze" Valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2001.–2006. gads – "E.ON Ruhrgas AG/Ruhrgas AG" Austrumu gāzes iepirkumu departaments, nodaļas

vadītājs; AAS "Gazprom" akciju, austrumu gāzes iepirkumu līgumi; gāzes nozarē kopš 1998. gada. 2001.–2004. gads – Hāgenas universitāte, biznesa administrācijas diploms (Dipl.-Betriebswirt).

Gints Freibergs

Valdes loceklis Kopš 1997. gada a/s "Latvijas Gāze" Valdes loceklis; gāzes nozarē kopš 1984. gada. 1984. gads – Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris – rūpniecības siltumenerģētiķis.

lpp. 8 / 9

Akcijas un akcionāri

No 1999. gada 15. februāra a/s "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" biržā. Akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R.

No a/s "Latvijas Gāze" 39,9 milj. akcijām pārskata periodā publiskajā apgrozībā atradās 25 328 520 akcijas. Akciju nominālvērtība bija Ls 1 (EUR 1,42).

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Indeksi	B10GI, B10PI, OMXBBCAPGI, OMXBBCAPPI, OMXBBGI, OMXBBPI, OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI

	2010	2009	2008	2007	2006
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	4,57	4,55	7,25	10,35	9,95
Augstākā	6,00	6,00	8,20	11,25	11,13
Zemākā	4,57	3,32	3,62	7,05	9,27
Vidējā	5,15	4,31	6,77	10,34	10,22
Pēdējā	4,90	4,10	4,55	7,12	10,32
Izmaiņa	7,22%	-9,89%	-37,24%	-31,21%	3,72%
Akciju apgrozījums, gab.	85 493	64 319	46 565	154 825	128 844
Akciju apgrozījums, milj. LVL	0,440	0,277	0,315	1,600	1,316
Darījumu skaits	988	1 267	1 711	1 074	1 066
Peļņa uz akciju	0,646	0,480	0,477	0,822	0,526
Kapitalizācija (milj.LVL)	195,510	163,590	181,545	284,088	411,768

A/s "Latvijas Gāze" akciju cena 01.01.-31.12.2010.

Pieaug akciju apgrozījums un kapitalizācijas vērtība

Uzņēmuma akciju apgrozījums "NASDAQ OMX Riga" biržā pārskata gadā sasniedza 85 493 akcijas, kas ir par 21 174 akcijām vairāk nekā 2009. gadā. Savukārt 2010. gada akciju apgrozījums – Ls 0,44 milj. (EUR 0,63 milj.) – pārsniedza iepriekšējo divu gadu apgrozījuma rādītājus.

Pieaugusi a/s "Latvijas Gāze" kapitalizācijas vērtība – 2010. gada beigās tā sasniedza Ls 195,51 milj. (EUR 278,19 milj.), kas ir par Ls 31,92 milj. vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā pārskata perioda beigās uzrādītajiem Ls 163,59 milj. (EUR 232,77 milj.).

Pēc akciju tirgus kapitalizācijas uzņēmums ieņēma pirmo vietu starp "NASDAQ OMX Riga" kotētajiem uzņēmumiem un astoto vietu starp "NASDAQ OMX" Baltija kotētajiem uzņēmumiem, tādējādi uzrādot pieaugumu, salīdzinot ar 2009. gadu, kad uzņēmums ieņēma attiecīgi otro vietu starp "NASDAQ OMX Riga" un devīto vietu starp "NASDAQ OMX" Baltija kotētajiem uzņēmumiem.

Palielinās akcijas cena

A/s "Latvijas Gāze" vienas akcijas cena "NASDAQ OMX Riga" biržā pārskata gadā svārstījās no Ls 4,57 (EUR 6,50) līdz Ls 6,00 (EUR 8,53), līdz ar to uzrādot mazāku svārstību diapazonu, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, kad akcijas cena biržā mainījās no Ls 3,32 (EUR 4,72) līdz Ls 6,00 (EUR 8,53).

Akcijas cenas maksimums tirgū tika sasniegts 2010. gada jūnija otrā pusē, bet zemākā akciju cena bija pašā gada sākumā.

Pārskata gada beigās akcijas cena sasniedza Ls 4,90 (EUR 6,97), kas ir par 7,2% vairāk, salīdzinot ar 2009. gada beigām, kad viena uzņēmuma akcija maksāja Ls 4,10 (EUR 5,83).

Septītais vērtīgākais Latvijas uzņēmums

Investīciju baņķieru sabiedrības "IBS Prudentia", biržas "NASDAQ OMX Riga" un biznesa žurnāla "Kapitāls" veiktā

gadskārtējā pētījuma dati liecina, ka a/s "Latvijas Gāze" 2010. gadā ir septītais vērtīgākais Latvijas uzņēmums.

gadā a/s "Latvijas Gāze" bija piektais, 2008. gadā desmitais vērtīgākais uzņēmums Latvijā.

No pētījuma izriet, ka uzņēmuma vērtība šogad ir Ls 226,18 milj., kas ir par 20% mazāk nekā 2009. gadā, kad šis rādītājs bija Ls 283,45 milj.

Akcionāru struktūra nemainās

Pārskata gadā nav notikušas izmaiņas a/s "Latvijas Gāze" lielo akcionāru struktūrā. 2010. gada beigās a/s "Latvijas Gāze" bija trīs akcionāri, kuru daļa pārsniedza 5% no akciju kapitāla – Vācijas uzņēmums "E. ON Ruhrgas International GmbH" (47,2% akciju), Krievijas AAS "Gazprom" (34% akciju) un SIA "ITERA Latvija" (16% akciju). 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem, tostarp uzņēmuma darbiniekiem.

Pieaug izmaksāto dividenžu apjoms

A/s "Latvijas Gāze" valdes sagatavotais 2010. gada peļņas sadales projekts paredz dividendēs izmaksāt Ls 0,50 (EUR 0,711) par vienu akciju vai kopumā Ls 19,95 milj. (EUR 28,39 milj.), kas ir 75,4% no uzņēmuma peļņas 2010. gadā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, dividenžu apjoms, ko paredzēts izmaksāt par vienu akciju, ir palielinājies par Ls 0,10 jeb 25,0%.

Minētais apstiprina, ka a/s "Latvijas Gāze" pārskata gadā turpinājusi sekmīgi stādāt, nesot peļņu uzņēmuma akcionāriem.

Akcionāru struktūra (%) uz 31.12.2010.

lpp. 10 / 11

AS "Latvijas Gāze" akciju cenas, OMX Baltic GI, OMX Baltic Energy GI indeksu un akciju apgrozījuma izmaiņas (01.01.2007.-31.12.2010.)

Dabasgāze energoresursu tirgū

Enerģijas patēriņa tendences

Aukstā ziema un elektroenerģijas ražošanas pieaugums, kas bija pārskata gadā, ir pozitīvi ietekmējuši arī enerģētiku, veicinot kopējo enerģijas ražošanu un patēriņu tautsaimniecībā.

Pēc Latvijas Republikas (LR) Centrālās statistikas pārvaldes datiem elektroenerģijas ražošana 2010. gadā sasniedza 6 627 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā pirms gada.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2010. gadā bija 7 500 GWh, no tā elektroenerģijas neto imports bija 12%, kas ir par 11% mazāk nekā 2009. gadā. Elektroenerģijas patēriņš rūpniecības sektorā palielinājās par 5%, bet mājsaimniecību patēriņš kritās par 3%. Kopējais energoresursu neto imports 2010. gadā samazinājās par 27%, tostarp elektroenerģijas neto imports samazinājās par 53%, naftas produktu neto imports samazinājās par 8,2%.

Kopējais dabasgāzes patēriņš 2010. gadā bija 1 788 milj. m³, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājums bija visās patēriņa grupās. Būtiskākais pieauguma faktors bija aukstā ziema gada sākumā, jo sevišķi janvārī, kad vidējā mēneša temperatūra sasniedza -11,5°C.

Savukārt dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanai 2010. gada vasarā veicināja tas, ka Krievijas teritorijā notikušo elektropārvades līniju remontdarbu dēļ tika pārtrauktas elektroenerģijas piegādes Baltijas reģionam. Šo faktoru rezultātā pusi no patēriņa pieauguma veidoja a/s "Latvenergo" patēriņš.

Dabasgāzes tirgus attīstību ietekmējošie faktori

Būtisks faktors, kas bija spilgti redzams pārskata gadā un atstās ietekmi arī uz dabasgāzes tirgus attīstību nākotnē, ir koģenerācijas attīstība Latvijā.

gadā koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas un elektroenerģijas apjoms bija augstākais pēdējo desmit gadu laikā.
gadā Latvijā darbojās 71 koģenerācijas stacija ar kopējo elektrisko jaudu 948 megavati (MW), kas saražoja 3 050 gigavatsundas (GWh) elektroenerģijas un 4 673 GWh siltumenerģijas, kas ir 59% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. No koģenerācijas staciju kopuma 98% siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai izmantoja dabasgāzi.

Gada laikā koģenerācijas staciju skaits Latvijā bija pieaudzis par 15, bet uzstādītā elektriskā jauda par 14 MW.

Būtisks faktors, kas turpmākajos gados varētu nelabvēlīgi iespaidot dabasgāzes pievilcību, attīstot jaunu koģenerācijas staciju projektus, ir 2010. gada 1. novembrī spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kas pārtrauca likumā "Par elektroenerģijas tirgu" noteikto valsts atbalstu to koģenerācijas staciju attīstībai, kurās enerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, tostarp dabasgāzi.

Šo likuma grozījumu iespaidu gan mazina Ekonomikas ministrijas 2010. gada februāra lēmums, ar kuru tika dota piekrišana a/s "Latvenergo" valdes priekšlikumam slēgt līgumus TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projekta īstenošanai. Projekta īstenošana ilgtermiņā veicinās arī pieprasījuma pieaugumu pēc dabasgāzes.

Jauno gāzes turbīnas kombinētā cikla energobloku ir paredzēts celt līdzīgu TEC-2 pirmajam energoblokam, kas tika nodots ekspluatācijā 2009. gadā. Energobloka uzstādīto jaudu veidos 427 MW elektriskā jauda un 270 MW siltuma jauda. Jaunā energobloka tehnoloģija nodrošina lietderības koeficentu 37%, strādājot kondensācijas režīmā, un 88% koģenerācijas režīmā – vecajam energoblokam šis dalījums attiecīgi bija tikai 33% un 82%, tādēļ jaunais bloks nodrošinās efektīvāku kurināmā izmantošanu.

TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija izmaksās 332 miljonus eiro, un to plānots noslēgt 2014. gadā. Iekārtu tehniskais mūžs tiek lēsts vismaz 20 gadu ilgs gāzes turbīnai un 30 gadu – tvaika turbīnai.

Nozīmīgs notikums, kas varētu iespaidot gan Latvijas, gan arī visa Baltijas reģiona dabasgāzes tirgu kopumā, ir nākotnē iespējamā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa projekta realizācija. Šis projekts tika aktualizēts 2010. gadā.

gada 14. decembrī lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kuru vada LR Ministru prezidents V. Dombrovskis, konceptuāli atbalstīja SDG termināļa projektu un uzdeva a/s "Latvenergo" līdz 2011. gada vidum veikt priekšizpētes darbu par SDG termināļa izbūves iespējamību Latvijā, lai pēc tam, iepazīstoties ar atzinumiem, lemtu par turpmāko projektā iespējamo un plānoto aktivitāšu uzsākšanu un īstenošanu.

Lai gan Latvijas valdība ir definējusi vienošanās panākšanu ar pārējām Baltijas valstīm par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā kā stratēģisku uzdevumu, realitātē šajā jautājumā, tāpat kā projekta attīstībā kopumā pārskata gadā saglabājās daudz neskaidrību.

Kā gāzes konkurētspēju negatīvi ietekmējošs faktors minama valsts ekonomikas politikas determinētā nodokļu likmju paaugstināšana. Pārskata gadā tika pieņemts lēmums no 2011. gada 1. janvāra no 10% uz 12% paaugstināt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas tiek piemērota dabasgāzei mājsaimniecību vajadzībām, kā arī no 21% līdz 22% palielināt PVN pamatlikmi. Savukārt jau 2011. gada 8. jūnijā tika pieņemts lēmums atcelt samazināto PVN likmi, tādējādi mājsaimniecībām kopš 2011. gada 1. jūlija tā būs arī 22%. Tāpat tika pieņemts lēmums no 2011. gada 1. jūlija mājsaimniecībās un siltumapgādē izmantotai dabasgāzei piemērot arī akcīzes nodokli.

Dabasgāzes cenu dinamika

Dabasgāzes cenu veidošanos pārskata periodā noteica naftas produktu (mazuta un dīzeļdegvielas) cenas pasaules biržās, valūtu (eiro un ASV dolāra) kursa svārstības, kā arī dabasgāzes uzkrājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Bez minētā dabasgāzes gala tarifus pārskata gadā iespaidoja arī nodokļu svārstības.

Rāda straujāko cenu kritumu Eiropā

gada pirmajā pusē dabasgāzes cenas Latvijā piedzīvoja straujāko kritumu Eiropas Savienībā (ES), salīdzinot ar 2009. gada pirmo pusi, liecina Eurostat veiktie aprēķini (sk. Eurostat. Data in focus 47/2010). Pēc Eurostat aplēsēm 2010. gada pirmajā pusgadā dabasgāze Latvijas mājsaimniecībām izmaksāja par 40%, bet rūpnieciskajiem klientiem – par 34% mazāk nekā 2009. gada pirmajā pusgadā. Mājsaimniecībām dabasgāzes cena bija samazinājusies no 10,27 Ls/GJ līdz 6,18 Ls/GJ, bet rūpnieciskajiem klientiem no 7,68 Ls/GJ līdz 5,08 Ls/GJ.

Cenu pieaugums otrajā pusgadā

Dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem klientiem, kas bija samazinājušies visu 2009. gadu un zemāko punktu sasnieguši novembrī, saglabājās nemainīgi zemi līdz pat 2010. gada martam. Šajā laikā patērētājiem no Inčukalna PGK tika piegādāta daļēji 2009. gada rudenī nopirktā dabasgāze.

Aprīlī līdz ar jaunās dabasgāzes iesūknēšanas sezonas uzsākšanos tarifi rūpnieciskajiem klientiem sāka strauji pieaugt, maksimumu sasniedzot 2010. gada vasaras mēnešos, pēc tam mazinoties, taču neatgriežoties 2010. gada marta līmenī. Pieaugums bija saistīts ar pieaugušajām naftas cenām, kā arī īsu brīdi – no 2010. gada 1. jūlijā līdz 31. augustam – tika iekasēts akcīzes nodoklis Ls 15,6 (EUR 22,2) apmērā par 1000 m³ dabasgāzes.

Līgumu nosacījumu maiņa

gadā a/s "Latvijas Gāze" sāka sarunas ar galveno dabasgāzes piegādātāju AAS "Gazprom" par dabasgāzes cenu aprēķina formulas izmaiņām, kas varētu nodrošināt zemāku dabasgāzes cenu līmeni 2011. gadā. Rezultātā 2010. gada decembrī a/s "Latvijas Gāze" vienojās ar AAS "Gazprom" par dabasgāzes piegādes cenas aprēķinu nākamajam gadam. Izmaiņas paredzēja 15% samazinājumu pie vienādiem apstākļiem, salīdzinot ar iepriekšējo cenu aprēķina formulu.

Dabasgāzes plūsma 2010. gadā

Attīstība

A/s "Latvijas Gāze" sadarbība ar Eiropas Komisiju

Pārskata gadā turpinājās iepriekš uzsāktā sadarbība ar Eiropas Komisiju (EK). A/s "Latvijas Gāze" par savu galveno uzdevumu uzskata drošas dabasgāzes piegādes saviem patērētājiem, tādēļ 2010. gadā viena no uzņēmuma prioritātēm starptautiskā jomā bija darbs pie dokumentu sagatavošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem prasībām.

Kopīgi ar Ekonomikas ministriju (EM) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) tika sagatavots un iesniegts EK Latvijas dabasgāzes piegādes risku novērtējums.

Lai izveidotu kopīgu Baltijas valstu dabasgāzes risku novērtējumu un attiecīgi sagatavotu šo risku novēršanas plānu pēc EK iniciatīvas, tika izveidota Gāzes apgādes drošības reģionālās sadarbības darba grupa, kuras darbā iesaistījās arī a/s "Latvijas Gāze".

Darbs pie Baltijas valstu dabasgāzes piegādes risku novērtējuma sagatavošanas sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem turpinās 2011. gadā.

Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna īstenošana

Pārskata gadā turpinājās darbs pie 2009. gadā aizsāktā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna (Baltic Energy Market Interconnection Plan, BEMIP) īstenošanas.

Pēc EK iniciatīvas tika izveidota īpaša darba grupa, kurā bija Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas gāzes pārvades operatoru, par enerģijas nozari atbildīgo ministriju un regulatoru pārstāvji. Galvenais darba grupas uzdevums bija apkopot informāciju par investīciju projektiem reģionā, jo īpaši par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības plāniem, un iesniegt šo informāciju Augstā līmeņa darba grupai, kuru veido ES valstu valdību pārstāvji.

Pamatojoties uz sagatavoto informāciju, minētajai darba grupai būs jāpieņem lēmums par viena SDG termināļa izbūvi reģionā, kuru ir paredzēts atbalstīt ar EK līdzfinansējumu.

Uzņēmums aktīvi piedalījās darba grupā, veicot nepieciešamās informācijas sagatavošanu par infrastruktūras objektiem, kas ir nepieciešami termināļa sekmīgai darbībai.

Gatavo dokumentus ES fondu atbalsta saņemšanai nākotnē

Latvija ir uzsākusi sagatavošanos Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādei jaunajam ES fondu apguves periodam, kas ilgs no 2014. līdz 2020. gadam. No minētā izrietēs nozares un projekti, kas nākotnē varēs saņem ES fondu atbalstu.

Pārskata periodā a/s "Latvijas Gāze" sadarbībā ar EM sagatavoja saīsināto Latvijas gāzes apgādes sistēmas attīstības projektu, kas paredz gan Inčukalna PGK, gan gāzesvadu tīklu attīstību. Projekts ir iekļauts LR Ārlietu ministrijas sastādītajā ES atbalsta saņemšanai virzīto projektu sarakstā.

Jaunajos pieslēgumos dominē individuālās dzīvojamās mājas

A/s "Latvijas Gāze" jauno dabasgāzes pieslēgumu skaits pārskata gada laikā sasniedza 901. No tiem 24 bija rūpnieciskie un 64 komerciālie klienti, bet lielāko pieslēguma apjomu (71%) veidoja individuālās dzīvojamās mājas (640) un dzīvokļi ar dabasgāzes apkuri (128) un gāzes pavardiem (45). Minētajam jāpieskaita arī 208 objekti, kuros pārskata gada laikā tika īstenota jaudas palielināšana, t. sk. 171 gazificētā dzīvoklī tika uzstādīti apkures katli.

Jaunpieslēgto klientu, kā arī klientu ar palielinātu jaudu dabasgāzes patēriņš 2010. gadā bija ap 4,3 milj. m³ . Vairāk nekā pusi, t. i., ap 2,3 milj. m³ no jaunā patēriņa nodrošināja rūpnieciskie klienti.

Kopš 2010. gada ar uzņēmuma iniciatīvas palīdzību klientiem tiek nodrošināts vienkāršāks pieslēgumu būvniecības modelis, piedāvājot unificētu būvniecības un projektēšanas pakalpojumu izcenojumu, ko nodrošina desmit projektēšanas un būvniecības uzņēmumi – a/s "Latvijas Gāze" sadarbības partneri. Tas ir būtisks solis, lai klientiem piedāvātu saprotamāku un lielākoties finansiāli izdevīgāku pieslēgumu risinājumu.

Tīklu attīstībā iegulda Ls 1,9 milj.

gadā a/s "Latvijas Gāze" dabasgāzes sadales tīklu attīstībā ieguldīja Ls 1,9 milj. Kopumā tika izbūvēti jauni sadales gāzesvadi 39 km garumā - a/s "Latvijas Gāze" tiešās investīcijas būvobjektos sasniedza Ls 1,5 milj., izbūvējot 33 km sadales gāzesvadu, bet būvobjektos, kas īstenoti, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumiem, – Ls 0,1 milj., izbūvējot 6 km. Veikta augstā spiediena gāzesvada nomaiņa Liepājā 1,8 km garumā, ieguldot Ls 0,3 milj. Tiešo investīciju būvobjektu ietvaros tika izbūvēti pievadi 5 km garumā.

Jaunu gāzesvadu būvniecība (km) A/s "Latvijas Gāze" klientu skaits (tūkst.)

Intensificē darbu ar potenciālajiem klientiem

A/s "Latvijas Gāze" Klientu piesaistes daļa pārskata gadā veica apjomīgu darbu klientu apzināšanā gan tajos būvobjektos, kur paredzēta jaunu sadales gāzesvadu būvniecība, gan arī jau gazificētajos objektos. Lai nostiprinātu minēto virzienu klientu piesaistes daļas ietvaros, tam izveidota atsevišķa grupa klientu piesaistei jau gazificētos būvobjektos.

Katram klientam tiek sagatavots piedāvājums konkrētā pieslēguma īstenošanai, paredzot iespējamo racionālāko risinājumu un kopā ar klientu izvērtējot plānotās izmaksas dabasgāzes pieslēguma veikšanai saskaņā ar a/s "Latvijas Gāze" sadarbības partneriem – projektēšanas un būvniecības uzņēmumiem.

Pārskata gadā veikti grozījumi a/s "Latvijas Gāze" metodikā kopējo pieslēguma izmaksu noteikšanai dabasgāzes lietotāju gāzapgādes sistēmu pievienošanai pie dabasgāzes sadales vadiem un atļautās slodzes palielināšanai, kas nodrošina pieslēguma maksas izlīdzināšanu un vienkāršotu pielietošanu.

Pabeigta Rīgas apvedlīnijas gāzesvada izbūve

Pārskata gada lielākais projekts sadalošo gāzesvadu jomā bija Rīgas apvedlīnijas augstā spiediena gāzesvada izbūve.

gadā tika pabeigta iepriekšējā gadā uzsāktā Rīgas apvedlīnijas trešā posma 500 mm augstā spiediena sadales gāzesvada un ar to saistītās infrastruktūras izbūve gar autoceļu A5 (Salaspils–Babīte) no Gaismām līdz Ķekavai.

14 km garā gāzesvada būvniecības kopējās izmaksas bija Ls 2,7 milj. Pārskata gadā, investējot Ls 0,9 milj., no tā uzbūvēja 6,7 km garu posmu. Līdz ar šā projekta īstenošanu tika pabeigta Rīgas 40 km garās Rīgas apvedlīnijas augstā spiediena sadales sistēmas izbūve, kas turpmāk dos papildus piegāžu drošību un stabilitāti Rīgas un tās apkārtnes klientiem.

No citiem pārskata periodā paveiktajiem darbiem minama Carnikavas novada Garciema mikrorajona gazifikācija, kuras ietvaros 2010. gadā tika izbūvēti sadalošie gāzesvadi 9 km garumā (investīcijas Ls 0,2 milj.), kā arī jaunizbūvētie sadales gāzesvadi Ādažu novada Baltezerā, Jūrmalas pilsētas Valteru un Kaugurciema dzīvojamo māju mikrorajonos, kā arī 1,8 km augstā un vidējā spiediena gāzesvadu nomaiņa Liepājas pilsētā (Ls 0,3 milj.).

IT pakalpojumu pilnveidošana

gadā tika pabeigta klientu e-pakalpojumu portāla attīstības 2. kārta, pilnveidojot iespēju klāstu un portāla darbību. Pārskata gadā portālu sāka lietot rūpnieciskie klienti un gada beigās lietotāju skaits sasniedza 30% no klientu skaita. Aktīva mājsaimniecību klientu piesaiste tika uzsākta vasarā līdz ar tarifu maiņu, un gada beigās portālu lietoja jau aptuveni 10% mājsaimniecību klientu. Portāla pakalpojumu klāsta uzlabojumi turpinās arī 2011. gadā.

lpp. 14 / 15

Inčukalna pazemes gāzes krātuve

A/s "Latvijas Gāze" struktūrā ietilpst Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas ir vienīgā funkcionējošā krātuve Baltijas valstīs, un tā nodrošina reģionālās gāzapgādes stabilitāti. Vasaras sezonā, kad dabasgāzes patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā laikā, dabasgāze tiek iesūknēta krātuvē, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un (mazākos apjomos) Lietuvā. Ar krātuves palīdzību dabasgāzes piegāžu stabilitāte un jaudas Latvijas klientiem nav atkarīgas no pieprasījuma citās valstīs, jo apkures sezonā viņi dabasgāzi pilnībā saņem no Inčukalna PGK.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības rādītāji

Dabasgāzes iesūknēšanas sezona Inčukalna PGK tika uzsākta 2010. gada 12. aprīlī. Uzsākot dabasgāzes iesūknēšanu, aktīvās gāzes krājumi Inčukalna PGK bija 51 milj. m³ . Iesūknēšanas sezona Inčukalna PGK tika pabeigta 2010. gada 18. oktobrī, un tās gaitā tika iesūknēti 2 034 milj. m³ dabasgāzes, kas ir par 820 milj. m³ vairāk nekā 2009. gadā. Iesūknēšanas sezonas beigās aktīvās dabasgāzes apjoms Inčukalna PGK sasniedza 1 992 milj. m³ , kas ir par 83 milj. m³ mazāk nekā iepriekšējās iesūknēšanas sezonas noslēgumā. Iesūknētie apjomi pilnībā nodrošināja dabasgāzes patēriņa vajadzības 2010.–2011. gada apkures sezonā Latvijā, kā arī kaimiņvalstu pieprasījumu.

gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK divas reizes pārtrauca gāzes iesūknēšanu un pārgāja uz gāzes ieguves režīmu. Šīs pārejas bija saistītas ar remontdarbiem maģistrālajā gāzesvadā Valdaja–Pleskava–Rīga.

Urbumu modernizācija

Pārskata gadā tika uzsākta piecpadsmit urbumu modernizācija, atbilstoši Eiropas labākajai praksei. Urbumu modernizācija paaugstinās to drošību un samazinās avāriju riskus. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas piešķirto līdzfinansējumu, un tā ir pirmā Inčukalna PGK darbinieku pieredze šāda veida projektā. Piemēram, lai novērstu starpkolonu gāzes migrāciju urbumu rekonstrukcijas gaitā, tiek izmantotas inovatīvas tehnoloģijas – šķērsgriezuma perforācija un migrācijas ceļu piepildīšana ar speciālu vielu termogēlu. Urbumu modernizācijas darbu izmaksas ir Ls 7 milj., bet visa projekta kopējās izmaksas ir tuvu pie Ls 10 milj. Projektu pilnībā plānots pabeigt 2011. gadā.

EK lēmums pamatojās uz a/s "Latvijas Gāze" kopīgi ar kolēģiem no AB "Lietuvos Dujos" enerģētikas atveseļošanas programmas (European Energy Program for Recovery, EEPR) ietvaros sagatavoto projektu gāzesvadu savienojuma kapacitātes palielināšanai un gāzes piegādes drošības uzlabošanai starp Latviju un Lietuvu, kas EK tika iesniegts 2009. gadā. Projektu paredzēts pabeigt līdz 2011. gada beigām.

Jāpiebilst, ka 2010. gada novembrī EK pārstāvji apmeklēja būvniecības objektus un izteica gandarījumu par sekmīgo projekta īstenošanas gaitu.

Ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (ĢIS) izstrāde

Pārskata gadā tika veikta Inčukalna PGK ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (ĢIS) datubāzes izstrāde, bet projektu plānots pabeigt 2011. gadā. Kopējās GIS projekta izmaksas ir tuvu pie Ls 300 000. Izmantojot GIS sistēmu būs iespējams iegūt vizuālo un tehnisko informāciju par jebkuru objektu Inčukalna PGK. Informācijas sistēma ļaus uzņēmumam uzkrāt un analizēt, kā arī vizualizēt informāciju par Inčukalna PGK objektiem.

Turpinās gāzes sausināšanas mezgla rekonstrukcija

gadā tika turpināts darbs pie gāzes sausināšanas mezgla izveides kompresoru ceha Nr. 1 ietvaros. Jūlijā tika pabeigtas tehnoloģiskā aprīkojuma piegādes, kuras veica uzņēmums "Pietro Fiorentini S.P.A.", un līdz ar to varēja uzsākt gāzes sausināšanas iekārtu montāžas darbus.

Gāzes sausināšanas mezgla būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2011. gadā. Līdz ar jaunā kompleksa izbūvi krātuve uzlabos gāzes ieguves iespējas diennakts griezumā. Kopējās būvniecības un iekārtu izmaksas ir aptuveni Ls 9 milj.

Remonts kompresoru cehā Nr. 2

Pārskata gadā Inčukalna PGK otrajā kompresoru cehā tika uzsākts kompresora Nr. 5 kapitālais remonts. Kompresoru ceha Nr. 2 saimniecību veido pieci ar dabasgāzi darbināmi iekšdedzes motorkompresori, kas nodrošina dabasgāzes spiediena palielināšanu un dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē.

Agregāta kapitālā remonta rezultātā samazināsies riski, kas ir saistīti ar iespējamiem bojājumiem un krātuves dīkstāvi remontu laikā. Kompresora kapitālo remontu plānots pabeigt 2011. gadā un projekta kopējās izmaksas ir aptuveni Ls 1,3 milj.

Dabasgāzes piegāde no Inčukalna PGK (milj. m³ )

lpp. 16 / 17

Dabasgāzes pārvade

A/s "Latvijas Gāze" dabasgāzes pārvades sistēmas struktūrā ietilpst maģistrālie gāzesvadi (turpmāk – MGV), gāzes regulēšanas stacijas (turpmāk – GRS), apakšzemes cauruļvadu elektroķīmiskās aizsardzības pretkorozijas ierīces, sakaru un tālvadības līnijas, informācijas sistēma SCADA un komerciālā starpvalstu gāzes mērīšanas stacija Korneti.

Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas nodrošina ekspluatācijas iecirknis "Gāzes transports". Šā iecirkņa funkcijās ietilpst dabasgāzes saņemšana no Krievijas, tās padeve iesūknēšanai Inčukalna PGK, piegāde dabasgāzes sadales sistēmai, kā arī pārvade uz ārvalstīm. "Gāzes transports" veic arī gāzes spiediena regulēšanu dabasgāzes pārvades sistēmā, tās attīrīšanu, odorizāciju, kā arī komercuzskaiti.

A/s "Latvijas Gāze" maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijā investēja aptuveni 6,9 miljonus latu, kas ir aptuveni 30% no kopējām uzņēmuma investīcijām.

Uzsāk EK līdzfinansēto MGV Rīga–Panevēža rekonstrukciju

gada 1. maijā tika uzsākts MGV Rīga–Panevēža Daugavu šķērsojošās zemūdens pārejas kapitālais remonts. Būvdarbi ietilps a/s "Latvijas Gāze" un "Lietuvos Dujos AB" kopprojektā Divvirzienu plūsmas palielināšana starp Latviju un Lietuvu, ko līdzfinansē Eiropas Komisija (EK). Daugavas šķērsojuma izmaksas ir 5 miljoni eiro, no kuriem pusi finansē EK.

Būvdarbus veica SIA "Baltijas Energo Būve" sadarbībā ar a/s "Latvijas Gāze". Svarīgākais kapitālā remonta posms bija upi šķērsojošā cauruļvada likšana, tajā tika izmantota horizontālās urbšanas metode. Šie darbi tika uzticēti Vācijas uzņēmumam "LMR Drilling".

Līdz 2010. gada nogalei zemūdens pārējas kapitālā remonta ietvaros bija pabeigta tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana, saņemtas būvatļaujas. Lai rekonstrukcija netraucētu dabasgāzes plūsmām, gāzesvadā Rīga–Panevēža tika izbūvētas divas pagaidu apvedlīnijas. Ar horizontālo urbšanas metodi zem Daugavas ūdenskrātuves tika izveidots 1 500 metru garš urbums ar diametru 900 mm, kā arī krastā sametinātas un pārbaudītas divas ap 775 metrus garas 700 mm diametra gāzesvada caurules, kuras ir paredzēts guldīt urbumā.

Izvērtējot riskus, kas radās ziemas periodā, darbinot zemūdens pārejas būvniecības darbos izmantotās iekārtas, un iespēju, ka cauruļvads varētu iestrēgt urbšanas kanālā, 2010. gada decembrī uzņēmuma valde nolēma uz laiku pārtraukt MGV Rīga–Panevēža zemūdens pārejas izbūves darbus un tos atsākt 2011. gadā, iestājoties būvniecības darbiem labvēlīgai gaisa temperatūrai.

Maģistrālo gāzesvadu sagatavošana diagnostikai

Pārskata gadā uzņēmums turpināja darbu pie MGV sagatavošanas diagnostikas darbiem un šo darbu veikšanas. Pielietotā metode ir iekšējā MGV diagnostika ar virzuļu palīdzību, kas nodrošina gāzesvadu attīrīšanu un intelektuālo diagnostiku vairākās pakāpēs. Pirms diagnostikas darbu veikšanas ekspluatācijas iecirknim "Gāzes transports" jāizbūvē virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezgli un jāapmaina tie MGV līnijas krāni, kuru iekšējā caurlaidība traucē nodrošināt brīvu virzuļu kustību pa gāzesvadiem. Pārskata periodā a/s "Latvijas Gāze" veica iekšējās diagnosticēšanas sagatavošanas darbus MGV Iecava–Liepāja un Rīga–Panevēža.

Lai paaugstinātu MGV sistēmas ekspluatācijas drošību, pārskata gadā tika pieņemts lēmums diagnosticēt arī gāzesvadu atzarus uz GRS, šim nolūkam izmantojot pārvietojamās mobilās kameras. Minēto darbu veikšanai 2010. gadā tika iegādātas sešas virzuļu pārvietojamās kameras.

Diagnostika MGV Iecava–Liepāja, Rīga–Panevēža un Rīga–Inčukalna PGK

MGV iekšējā diagnostika un tās rezultātā atklāto defektu savlaicīga novēršana nodrošina pārvades sistēmas netraucētu funkcionēšanu un drošību. Cauruļu iekšējā diagnostika tiek veikta ar mērķi noteikt maksimāli pieļaujamos darba spiedienus MGV, lai perspektīvā, pieaugot transportējamās dabasgāzes apjomiem, gāzesvados varētu uzturēt augstāku spiedienu. Neskatoties uz ievērojamām izmaksām, līdz šim īstenotie diagnostikas darbi ir attaisnojuši uz tiem liktās cerības.

Pārskata gadā uzņēmums sadarbībā ar "Weatherford Kopp GmbH" turpināja 2008. gadā uzsākto MGV Iecava–

Liepāja iekšējo diagnostiku. Šis gāzesvads ir būvēts 1966. gadā un ir otrs vecākais Latvijā. Balstoties uz pirmajiem diagnostikas rezultātiem, 2010. gadā ar Baltkrievijas Fizikāli tehniskā institūta speciālistu palīdzību sākta atskaites analīze, defektu apsekošana un remonts. Gāzesvada diagnostiku un atklāto defektu remontdarbus plānots pabeigt 2012. gadā.

Pārskata gadā turpinājās MGV Rīga–Panevēža iekšējās diagnosticēšanas darbi sadarbībā ar uzņēmumiem "RO-SEN Eurrope b.v." un "Lietuvos Dujos AB". Diagnostikas darbi šajā gāzesvadā tiks turpināti arī 2011. gadā, bet konstatēto defektu novēršana ir paredzēta līdz 2014. gadam.

gada oktobrī ar uzņēmumu "ROSEN Eurrope b.v." tika noslēgts līgums arī par MGV Rīga–Inčukalna PGK abu līniju iekšējo diagnosticēšanu. Pārskata gadā pilnībā tika pabeigta abu gāzesvadu diagnostika, bet 2011. gadā plānots pabeigt atrasto defektu novēršanu.

Maģistrālo gāzesvadu remonts

Pēc atrasto defektu apsekošanas un to bīstamības analīzes ekspluatācijas iecirknis "Gāzes transports" izstrādā bojāto gāzesvadu apsekošanas un remonta programmu. Pamatojoties uz šādu programmu 2010. gadā tika veikta bojāto cauruļu nomaiņa MGV Pleskava– Rīga un Rīga-Inčukalna PGK. Balstoties uz MGV iekšējās diagnostikas datiem, tika veikti remontdarbi MGV Rīga– Daugavpils un Iecava–Liepāja.

Savukārt MGV atjaunotās ārējās pretkorozijas izolācijas apjoms 2010. gadā pārsniedza 5 000 metrus. Izolācijas atjaunošanas darbi tika veikti MGV Rīga–Inčukalna PGK un Pleskava–Rīga.

Lai paaugstinātu MGV ekspluatācijas drošības līmeni, balstoties uz iepriekšējos gados veikto pētījumu rezultātiem un saskaņā ar a/s "Latvijas Gāze" pamatfondu uzturēšanas programmu, 2010. gadā tika veikti trīspadsmit zemūdens pāreju pār mazām upēm, strautiem un grāvjiem remonti, ieskaitot ārējās pretkorozijas izolācijas atjaunošanu.

Pārskata gadā uzņēmums rekonstruēja desmit katodaizsardzības stacijas un nomainīja 48 novecojušos gāzes pārvades sistēmas krānus.

Pagasti, kuros ir dabasgāzes infrastruktūra

lpp. 18 / 19

Personāls

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences Latvijā 2010. gadā

Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 20,5%. Sākot ar otro ceturksni, bezdarba rādītāji sāka uzlaboties, un katru mēnesi bija vērojams bezdarba līmeņa pakāpenisks kritums. 2010. gada ceturtajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā valstī saruka līdz 16,9%. Lai gan oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās, darba meklētāju skaits vēl joprojām saglabājās augstā līmenī un 2010. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 193,4 tūkstoši darba meklētāju.

Darbaspēka strukturālās izmaiņas

gada 31. decembrī a/s "Latvijas Gāze" strādāja 1 257 pastāvīgie darbinieki. Tādējādi strādājošo skaits uzņēmumā ir saglabājies aptuveni tādā pašā līmenī kā iepriekšējā pārskata gada beigās.

42% jeb 525 darbinieki uzņēmumā bija nostrādājuši līdz desmit gadiem, 34% (422) – no 11 līdz 20, 16% (204) – no 21 līdz 30, 7% (93) – no 31 līdz 40, bet 1% (13) uzņēmumā bija nostrādājuši 41 un vairāk gadu.

gadā 15% uzņēmuma darbinieku bija vecumā līdz 30 gadiem, 18% – no 31 līdz 40 gadiem, 23% – no 41 līdz 50 gadiem, 34% – no 51 līdz 60 gadiem, bet 10% vecāki par 61 gadu.

Īstenojot personāla politiku, iepriekšējā pārskata gadā būtiski samazinājās pensijas vecuma darbinieku skaits un palielinājies darbinieku īpatsvars vecumā grupās līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem. Šie procesi turpinājās arī 2010. gadā.

Darba tirgum raksturīgā nestabilitāte, kas veicināja darbinieku rotāciju un to, ka jaunie darbinieki nevēlējās ilgstoši strādāt vienā uzņēmumā, meklējot arvien labāku atalgojumu un labākas sociālās garantijas, ir beigusies. Pārskata gadā situācija ir mainījusies, un uzņēmumā palielinājies darbinieku īpatsvars ar darba stāžu līdz desmit gadiem, kā arī samazinājusies darbinieku rotācija pēc savas iniciatīvas.

Darbinieku raksturojums pa darbības virzieniem

Vidējais darbinieku sadalījums pa darbības virzieniem 2010. gadā a/s "Latvijas Gāze": 52% darbinieku strādāja gāzes sadalē, 13% – gāzes realizācijā, 12% – gāzes pārvadē, 11% – administrācijā, 10% gāzes uzglabāšanā un 2% – maksas pakalpojumu daļā.

Darbinieku sadalījums pa darbības virzieniem, %, vid. cilv. sk.

Izmaiņas ekspluatācijas iecirknī "Gāzes transports"

Lai nodrošinātu efektīvu darba organizāciju maģistrālo gāzesvadu pretkorozijas aizsardzībā, ekspluatācijas iecirkņa "Gāzes transports" sastāvā tika izveidots Elektroķīmiskās aizsardzības dienests, kas no Līniju ekspluatācijas dienesta pārņēma katodaizsardzības staciju ekspluatācijas, remontdarbu un intensīvo mērījumu funkcijas.

gada 1. aprīlī tika slēgtas automobiļu gāzes uzpildes kompresoru stacijas AGUKS Rīga-2, AGUKS Liepāja un AGUKS Daugavpils un ar 2010. gada 1. maiju no ekspluatācijas iecirkņa "Gāzes transports" sastāva tika izslēgta struktūrvienība Automobiļu gāzes uzpildes kompresoru dienests ar 15 štata vienībām.

Izglītība

Pārskata perioda beigās 31% a/s "Latvijas Gāze" darbinieku bija augstākā izglītība, 40% – vidējā speciālā izglītība, 25% – vidējā izglītība, bet 4% – pamata izglītība. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, šajā jomā būtisku izmaiņu nav bijis.

Pieaug izdevumi profesionālai izglītošanai un kvalifikācijas paaugstināšanai

Uzņēmuma darbinieku izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana tiek nodrošināta, gan veicinot akadēmiskās izglītības ieguvi, gan ar dažādu mācību programmu palīdzību, starptautiskās pieredzes iepazīšanu, piedalīšanos konferencēs, kursos un semināros.

gadā darbinieku profesionālai izglītošanai un kvalifikācijas paaugstināšanai a/s "Latvijas Gāze" izlietoja Ls 87,6 tūkst., turpretim 2009. gadā – Ls 67 tūkst.

Akadēmiskās izglītības iegūšanai Latvijas augstskolās, par prioritāti nosakot studijas gāzes tehnoloģiju specialitātē, 2010. gadā uzņēmums piešķīra materiālo pabalstu mācību maksas par 2010./2011. studiju gadu, obligātās sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa segšanai četrpadsmit darbiniekiem par kopējo summu Ls 20 134.

Līdztekus 2010. gadā tika izmaksāti materiālie pabalsti 24 darbiniekiem par kopējo summu Ls 20 348, tostarp par 2009./2010. studiju gada otro semestri Ls 10 368 un par 2010./2011. studiju gada pirmo semestri – Ls 9 980.

gadā a/s "Latvijas Gāze" apmaksātu augstāko izglītību ieguva septiņi darbinieki. No tiem – seši bakalaura grādu un viens maģistra grādu.
gadā I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Krievijas Naftas un gāzes valsts universitātē studijas turpināja divi a/s "Latvijas Gāze" stipendiāti. Pašlaik uzņēmumā strādā vienpadsmit minētās universitātes absolventi, no viņiem deviņi studiju laikā ir saņēmuši uzņēmuma stipendiju.

Mācību centra darbība

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, 2010. gadā būtiski intensificēts uzņēmuma mācību centra darbs. Par to liecina mācīto cilvēku skaita saglabāšanās iepriekšējā gada līmenī (99%), bet bija vērojams grupu skaita samazinājums, kas ir 85%, un cilvēkstundu skaita samazinājums, kas ir 66% no 2009. gada radītāja.

gadā mācību centrā tika mācīti 1 384 a/s "Latvijas Gāze" un 879 citu uzņēmumu darbinieki. Pēc mācību centra datiem var secināt, ka pārskata gadā par 130% palielinājies mācāmo a/s "Latvijas Gāze" darbinieku skaits, bet skoloto citu uzņēmumu darbinieku skaits samazinājies aptuveni par 28%.

No citām mācību centra aktivitātēm minama mācību centra informatīvā sistēmas (MCIS) izstrāde. Pārskata gadā pilnā apjomā sāka darboties uzņēmuma mājaslapā izveidotā sadaļa Mācību centrs, ar mācību elektroniskās pieteikšanas funkcionalitāti. No 2010. gada jūlija līdz gada beigām tika apstrādāti gandrīz 300 elektronisko pieteikumu uz mācību centra kursiem.

Pārskata gadā tika izstrādāta un apstiprināta a/s "Latvijas Gāze" darbinieku mācību organizēšanas kārtība, kā arī pārstrādātas esošās mācību programmas, eksāmenu biļešu jautājumi, klausītāju un pasniedzēju izdales materiāli.

Jāpiebilst, ka 2010. gadā tika noslēgti arī divi partnerības līgumi par līdzdalību ES fondu piesaistē uzņēmuma darbinieku mācībām 2011.–2013. gadam.

Darbinieku izglītības līmeņa struktūra (%)

lpp. 20 / 21

Starptautiskā sadarbība

Viens ūdens un krāsas piliens, saskaroties ar papīru,

Zemgales līdzenumos izklāj vasaras rīta miglu

tumīgos vālos.

A/s "Latvijas Gāze" starptautiskā sadarbība pārskata gadā attīstījās trijos virzienos. Vispirms, tā ir sadarbība ar uzņēmuma akcionāriem. Tam seko sadarbība ar citu valstu gāzes uzņēmumiem, kā arī ar dažādām starptautiskām organizācijām.

Sadarbība ar uzņēmuma akcionāriem

gadā turpinājās jau agrāk iedibinātā sadarbība ar sabiedrības akcionāru AAS "Gazprom" un "E. ON Ruhrgas International GmbH" uzņēmumu vai apakšuzņēmumu speciālistiem.

Galvenie sadarbības virzieni pārskata gadā bija Inčukalna PGK turpmāka modernizācija, gāzapgādes sistēmas darbības drošības paaugstināšana, maģistrālo gāzesvadu ekspluatācijas jautājumi, gāzesvadu pārbaude ar intelektuālo virzuli, darbs ar klientiem u. tml.

Sadarbība ar "E. ON Ruhrgas International GmbH"

Ar "E. ON Ruhrgas International GmbH" noslēgto sadarbības līgumu ietvaros no vācu kolēģiem tika saņemts atbalsts gan dabasgāzes pārdošanas un mārketinga jomā, gan darba organizēšanā ar klientiem, gan arī atsevišķu ekspluatācijas iecirkņu darba ar klientiem izvērtēšanā. "E. ON Ruhrgas International GmbH" Latvijas uzņēmuma darbiniekus konsultēja arī vairākos specifiskos iepirkumu jautājumos, kā pasūtījumu izdarīšana, izmantojot digitālos katalogus, jumta līgumu uzbūve, iepirkumu konkursu procesu organizācija, piegādātāju novērtēšana, noliktavu rezervju optimizācija u. tml.

Uzņēmuma speciālisti tika konsultēti arī jautājumos, kas saistīti ar jaunākajām dabasgāzes tehnoloģijām.

Sadarbības ietvaros uzņēmuma darbinieki ar saviem vācu kolēģiem tikās gan Latvijā, gan arī apmeklēja Vāciju, galvenokārt "E. ON Ruhrgas International GmbH" un citas "E. ON" struktūrvienības, piedaloties arī atsevišķos forumos kā mārketinga dienu konferencē "Dialogmarketingtage 2010" u. c. pasākumos.

Īpaši jāatzīmē "E. ON Ruhrgas International GmbH" un "Open Grid Europe GmbH" speciālistu atbalsts arī jaunā Daugavas dabasgāzes pārvada celtniecībā. Sakarā ar to, ka a/s "Latvijas Gāze" nav pieredzes horizontālās urbšanas tehnoloģiju izmantošanā, vācu kolēģu ieteikumi šā projekta sekmīgai realizācijai ir īpaši svarīgi.

"E. ON Gas Storage AB" darbinieku vizīte Inčukalna PGK

gada jūnijā a/s "Latvijas Gāze" atbildes vizītē apmeklēja kolēģi no "E. ON Gas Storage AB", kas detalizēti iepazinās gan ar Inčukalna PGK, gan gāzes transporta jautājumiem.

Vācu kolēģu vizītes laikā Latvijā speciālistu starpā veidojās tiešie kontakti un izvērtās plašas diskusijas. Turpinot sadarbību, a/s "Latvijas Gāze" pārstāvji nākamgad atbildes vizītē apmeklēs vācu kolēģus.

Līdzdalība starptautisku organizāciju darbā

Uzņēmums turpināja pilnveidot savu līdzdalību sabiedriskajās organizācijās. Pārskata periodā a/s "Latvijas Gāze" turpināja dalību Starptautiskajā gāzes savienības (International Gas Union), Vācu gāzes un ūdens speciālistu apvienības DVGW (Deutsche Vereinigung des Gas- und Wasserfaches), Pasaules enerģētikas kongresa (World Energy Congress), profesionālo apvienību Eurogas un Baltic Gas, kā arī Starprepublikāniskās gāzes lietišķās un zinātniski-tehniskās sadarbības asociācijas aktivitātēs.

No pārskata gada aktivitātēm jāatzīmē sekmīgā sadarbība ar Vācu gāzes un ūdens apvienību DVGW.

DVGW darbinieki a/s "Latvijas Gāze" mācību centrā organizētajās nodarbībās informēja speciālistus par jaunajiem dabasgāzes iekšvadu instalāciju tehniskajiem noteikumiem. Ar vācu kolēģiem notika informācijas apmaiņa arī par citiem jaunumiem tehnisko normatīvu jomā.

Pieteikums dalībai Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatoru organizācijā

A/s "Latvijas Gāze" vērsās pie Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatoru tīkla (ENTSOG – European Network of Transmission System Operators for Gas) organizācijas, ar lūgumu uzņemt uzņēmumu par šīs organizācijas asociēto locekli.

ENTSOG ir radīta, pamatojoties uz EK un EP Regulu Nr. 715/2009, ar mērķi izveidot vienotu Eiropas gāzes tirgu un attīstīt pārrobežu gāzes tirdzniecību.

A/s "Latvijas Gāze" šai organizācijai ir iesniegusi projektus, kas jau ir iekļauti ENTSOG desmit gadu attīstības plānā. Šī aktivitāte ir arī viens no priekšnosacījumiem EK atbalsta saņemšanai.

lpp. 22 / 23

Sabiedrībai

Saules siltajā klēpī izlaidusies pirms lielās

pļaujas atpūšas medaina siena pļava.

A/s "Latvijas Gāze" valde ik gadu piešķir līdzekļus plašam izglītības, kultūras, mākslas, zinātnes un labdarības pasākumu klāstam. Kā sociāli atbildīgs uzņēmums a/s "Latvijas Gāze" ziedo gan izglītības un labklājības veicināšanai, gan sporta un kultūras organizāciju uzturēšanai.

Labdarība un izglītība

Pārskata gadā uzņēmums turpināja sniegt jau par tradīciju kļuvušo atbalstu Latvijas Bērnu fondam. No atsevišķiem fonda rīkotajiem un gāzes uzņēmuma atbalstītajiem pasākumiem var minēt Ziemassvētku labdarības bezmaksas koncertu, kas Ziemassvētku labdarības akcijas Nepaej garām! ietvaros notika Rīgas Latviešu biedrības namā.

No pārskata gadā atbalstītajām labdarības akcijām, kas orientētas uz bērnu auditoriju, var minēt arī biedrības Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem organizēto vasaras rehabilitācijas programmu un labdarības fonda Mazais Princis labdarības pasākumus sociāli neaizsargātiem bērniem 2010. gada septembrī.

Uzņēmums finansēja arī Rīgas Starptautiskās sākumskolas dabaszinātņu laboratorijas iekārtošanu un mūzikas instrumentu iegādi Engures Mūzikas un mākslas skolai.

Pārskata gadā neizpalika atbalsts arī ar vides aizsardzību saistītām organizācijām, piemēram, Engures ezera dabas parka fondam un Gaujas Nacionālā parka fondam, kas ikgadējo uzņēmuma atbalstu saņem jau ilgāku laiku. Būtisks bija uzņēmuma ieguldījums arī tehnisko zinātņu attīstības veicināšanā, piemēram, atbalstot Latvijas Tehnoloģiskā centra rīkoto starptautisko konferenci Baltic Dynamics 2010, kuras moto - Zināšanu plūsma inovācijas sistēmā – no idejas līdz konkurētspējīgam produktam, kā arī piešķirot jau tradicionālās a/s "Latvijas Gāze" stipendijas gāzes tehnoloģijas specialitātēs studējošajiem topošajiem, kā arī esošajiem zinātniekiem. Pārskata gadā uzņēmums piešķīra finansējumu arī grāmatas Gāzes apgāde trešās daļas izdošanai.

Jau trešo gadu, uzsākot skolas gaitas, pirmo klašu audzēkņi visā Latvijā saņēma a/s "Latvijas Gāze" sagatavoto un izdoto grāmatu Gāzēna stāsts par dabasgāzi, kurā iekļauta informācija par dabasgāzes drošu lietošanu, kā arī pareizas rīcības izskaidrojums dažādās situācijās.

Kultūra

Nacionālā kultūras mantojuma operas un baleta žanrā saglabāšanai, nacionālās operas, operetes, baleta un mūzikas kultūras nostiprināšanai un attīstīšanai, tās popularizēšanai Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšanai Latvijā a/s "Latvijas Gāze" piešķir ikgadēju ziedojumu Latvijas Nacionālajai operai (LNO).

A/s "Latvijas Gāze" un LNO sadarbība sākās 2005. gadā. Tradicionāli jauno teātra sezonu ievada a/s "Latvijas Gāze" Gada balvas pasniegšana un laureātu koncerts, kas ir viens no ievērojamākajiem gada notikumiem kultūrā. 2010. gadā balva tika pasniegta septiņās nominācijās. Kā LNO aizvadītās sezonas labākais iestudējums 2010. gadā a/s "Latvijas Gāze" Gada balvu saņēma triptihs, ko veido trīs Džakomo Pučīni operas viencēlieni: Apmetnis, Māsa Andželika un Džanni Skiki.

gadā uzņēmums atbalstīja arī operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējumu un finansēja LNO jaunās gaismas pults iegādi.

Uzņēmuma atbalstu saņēma Čehova Rīgas Krievu drāmas teātra jauniestudējums - V. Šekspīra luga Divpadsmitā nakts un Latvijas Nacionālā teātra jauniestudējums Ādama stāsts. Pārskata periodā tika atbalstītas arī atsevišķas Liepājas un Dailes teātra aktivitātes.

gadā uzņēmums sniedza atbalstu tādiem augsta līmeņa kultūras dzīves pasākumiem kā Hermaņa Brauna fonda rīkotais F. Šopēna 200. gadadienai veltītais koncerts Rundāles pilī 2010. gada 17. oktobrī, ikgadējais Baha mūzikas festivāls u. tml.

Rūpējoties par Latvijas dejas mākslas attīstību, tika sniegts atbalsts gan Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansambļa Vektors dalībai starptautiskā folkloras festivālā Pierides Musses, gan Latvijas sporta deju federācijai, organizējot Latvijas čempionātu Latīņamerikas dejās un VI Bērnu un jauniešu starptautisko horeogrāfijas festivālu - konkursu Rīgas pavasaris 2010.

Sports

A/s "Latvijas Gāze" ir viens no nozīmīgākajiem sporta atbalstītajiem Latvijā, kas jau vairāk nekā desmit gadus palīdz Latvijas olimpiskās kustības un profesionālā sporta attīstībai. Uzņēmums ir Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atbalstītājs kopš 1997. gada. Uzņēmuma atbalsts tiek izmantots, lai līdzfinansētu valsts labākos sportistus, kuri Latvijas olimpiskās vienības sastāvā gatavojas startiem Olimpiskajās spēlēs un citās profesionālā sporta sacensībās. XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas notika 2010. gada februārī Vankūverā (Kanāda), tika izcīnītas divas sudraba medaļas skeletonā un kamaniņu sportā.

gadā uzņēmums sniedza finansiālu palīdzību biatlona, hokeja, bobsleja, volejbola, basketbola, tenisa, kā arī orientēšanās sporta profesionālajām organizācijām.

Pārskata gadā finansiāli tika atbalstīti Latvijas orientēšanās sporta pieaugušo, junioru un jauniešu izlases starti, kā arī Latvijas Kausa pirmā posma sacensību norise. Ar a/s "Latvijas Gāze" palīdzību notika Latvijas atlētu gatavošanās dalībai sacensībās Pasaules stiprākais vīrs 2010.

Savukārt Latvijas Hokeja federācija saņēma atbalstu pirmās divīzijas U-18 pasaules čempionāta hokejā sagatavošanai, bet Latvijas Volejbola federācija - Eiropas jauniešu čempionāta otrās kvalifikācijas kārtas sacensību organizēšanai Jelgavā.

lpp. 24 / 25

Pēdējās vakara gaismas staros vējš Baltijas jūrā skalo biezas putas.

Vides politika

gadā a/s "Latvijas Gāze" turpināja iesāktos projektus atbilstoši uzņēmuma izstrādātajai vides politikai.

Pārskata gada laikā vides politikas galvenais mērķis bija ilgtspējīgu vides aizsardzības un saimnieciskās darbības rezultātu sasniegšana, nodrošinot nozīmīgāko saimnieciskās darbības ietekmju uz vidi savlaicīgu identifikāciju, to cēloņu analīzi un radušos vides problēmu ātru novērtēšanu, nepieciešamības gadījumā garantējot arī ārkārtas situācijām atbilstošu operatīvu rīcību.

Sekmīga vides politikas realizācija ietver arī nepieciešamību pēc pastāvīga darba pie normatīvo aktu prasību apzināšanas, analīzes un to ievērošanas nodrošinājuma.

Līdztekus minētajam, uzņēmuma vides politikā pārskata laikā ietilpa arī darbs ar personālu, nepieciešamība uzturēt ciešas iekšējās un ārējās komunikācijas saites un veicināt savstarpējo sapratni, sadarbojoties ar valsts, pašvaldību institūcijām un sabiedrību.

Darbs pie dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas darbības standartizācijas atbilstoši ISO 14001:2004

Viens no nozīmīgākiem atskaites periodā paveikto darbu rezultātiem ir dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas darbības atbilstības nodrošināšana saskaņā ar ISO 14001:2004 standarta prasībām.

Standarts apliecina, ka uzņēmuma darbība ir vērsta uz ilgtspējīgu attīstību, ievērojot augstas prasības gan ražošanas procesā, gan arī apkārtējās vides aizsardzībā.

gada 10. novembrī neatkarīgā sertifikācijas institūcija Bureau Veritas Latvia uzņēmumam izsniedza atjaunoto apliecinājumu par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas darbības atbilstību standartā noteiktajām prasībām.

Apliecinājumā uzņēmuma 2004. gadā saņemtā ISO 14001:2004 sertifikāta derīguma termiņš ir pagarināts līdz 2013. gada 22. decembrim.

Inčukalna PGK darbībai svarīga vides normatīva sagatavošana

gada 15. martā beidzas derīguma termiņš atļaujai B kategorijas piesārņojošai darbībai (Nr. RIT-R-B-0350). Šo atļauju a/s "Latvijas Gāze" ekspluatācijas iecirknim Inčukalna PGK bija izsniegusi Lielrīgas reģionālās vides pārvalde.

Minētajā dokumentā ir noteikti kaitīgo vielu izmešu limiti emisijai gaisā no 350 emisijas avotiem, emisijai virszemes ūdenī no viena emisijas avota, kā arī rūpniecisko notekūdeņu emisijai pazemes porainajā slānī, kurā tiek uzglabāta dabasgāze, no diviem emisijas avotiem.

Jaunās atļaujas saņemšanu apgrūtināja Inčukalna PGK pāreja no Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārraudzības zonas uz Valmieras reģionālās vides pārvaldes pārraudzības zonu. Tādēļ radās nepieciešamība pēc jaunu komunikācijas saišu veidošanas ar Valmieras reģionālās vides pārvaldes ekspertiem. Auglīgās sadarbības rezultātā tika izstrādāts pieteikums jaunas atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošai darbībai Inčukalna PGK.

lpp. 26 / 27

Valdes ziņojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 787,6 milj.m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2009.gadu dabasgāzes realizācija m³ pieauga par 19,7%. Straujais dabasgāzes tirdzniecības apjomu pieaugums vairāk bija saistīts ar ārkārtas situācijām, nevis lietotāju pieprasījuma izmaiņām ilgtermiņā. Dabasgāzes patēriņa pieaugumu galvenokārt veicināja rekordzemā gaisa temperatūra 2010.gada pirmajā ceturksnī un dabasgāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai 2010.gada vasarā, kad Krievijas teritorijā esošo elektropārvades līniju remontdarbu dēļ tika pārtrauktas elektroenerģijas piegādes Baltijas reģionam.

lpp. 28 / 29

Jau 2009.gadā Latvijai noteiktās dabasgāzes iepirkuma cenas sasniedza Eiropas valstu dabasgāzes tirgus līmeni un 2010.gadā tās ietekmēja vairs tikai naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecības un gāzes piegādes plūsmas.

2010.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa.

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 Ls/tūkst.nm³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst.nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst.nm³ gadā – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2010.gadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi dabasgāzes lietotājiem ar patēriņu līdz 25 tūkst nm³ gadā mainījās arī ar 2010.gada 1.septembri, jo 2010.gada jūlijā un augustā dabasgāzei, ko izmantoja par kurināmo, tika piemērots akcīzes nodoklis 15,6 Ls/tūkst. nm³ (22,2 EUR tūkst.nm³ ).

Sabiedrība 2010.gadā lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par Ls 353,4 milj. (EUR 502,8 milj.), kas ir par 7,2% vairāk nekā attiecīgajā 2009.gada periodā, izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – Ls 314,7 milj. (EUR 447,7 milj.) un bruto peļņa – Ls 38,7 milj. (EUR 55 milj.). Neto apgrozījuma palielinājums saistīts ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.

2010.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,03 mljrd.m³ dabasgāzes, bet izņēma 2,14 mljrd.m³ . Salīdzinot ar 2009. gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes daudzums pieauga par 67,5%, bet izņemtās – par 35,8%. Pārskata periodā būtiski pieauga Inčukalna PGK izmantošana citu valstu vajadzībām, ko veicināja laika apstākļi kaimiņvalstīs.

2010.gadu Sabiedrība beidza ar Ls 26,47 milj. (EUR 37,66 milj.) lielu neto peļņu, kas bija par Ls 6,5 milj. lielāka nekā 2009. gadā sasniegtā – Ls 19,97 milj. (EUR 28,41 milj.). Pamatdarbības neto rentabilitāte 2010.gadā bija 7,5%, bet 2009. gadā – 6,1%.

2010.gadā Sabiedrība investēja gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā Ls 23,3 milj. (EUR 33,2 milj.). No kopējām investīcijām 30% tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 46% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai, bet 21% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 442,4 tūkst.

2010.gada 17.augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas 2010.gada 13.augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu Akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/ I2.566531/ SI2.566541/ SI2.566543 saskaņā ar EK Regulu Nr. 663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei tika piešķirti Ls 7 milj. (EUR 10 milj.).

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta četru urbumu rekonstrukcija un saņemts tehniskais aprīkojums vienpadsmit urbumu modernizācijai 2011.gadā. Kopējās izmaksas – Ls 4,3 milj. (EUR 6,1 milj.). Turpinās darbs pie gāzes sausināšanas mezgla KC-1 rekonstrukcijas. Pārskata gadā apgūti Ls 4,9 milj. (EUR 7 milj.), bet kopš projekta uzsākšanas – Ls 7,6 milj. (EUR 10,8 milj.). Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2011.gada beigās.

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršanas darbi. Gāzesvadu renovācijai izlietoti Ls 2,4 milj. (EUR 3,4 milj.). Sākta zemūdens gāzesvada izbūve zem Daugavas. Pārskata gadā apgūti Ls 3,7 milj. (EUR 5,3 milj.). Objekta kopējās izmaksas sasniegs Ls 5,3 milj. (EUR 7,5 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2010.gadā izlietoti Ls 1,4 milj. (EUR 2 milj.). 2010.gadā tika pabeigts 2006.gadā uzsāktais Rīgas pilsētas un tās apkārtējās teritorijas gāzapgādes stabilizācijas projekts. Projekta ietvaros tika renovēts gāzesvads 9,5 km garumā un izbūvēts Rīgas apvedlīnijas augstā spiediena sadales gāzesvads 30,4 km garumā. Kopējās projekta izmaksas sasniedza Ls 5,8 milj. (EUR 8,3 milj.), t.sk. 2010.gadā Ls 0,9 milj. (EUR 1,3 milj.). 2010.gadā uzsākta gāzesvada nomaiņa Liepājā, Brīvības ielā. Projektu plānots pabeigt 2011.gadā, kopējās izmaksas prognozētas ~ Ls 0,5 milj. (EUR 0,7 milj.).

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam". Tas sagatavots, pamatojoties uz Krievijas kompāniju "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu "VŅIIGAZ" un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas kompāniju "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u.c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām.

Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par Ls 50,6 milj. (EUR 72 milj.). Tas pamatā ietver projektus, kuru realizācija nepieciešama sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanai, jaunu objektu gazifikācijai un gāzes piegādes stabilitātes palielināšanai visā reģionā.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, ieskaitot kredītrisku un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskus. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo iespaidu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, Ls/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan Ls/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Uz pārskata gada beigām Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta kredītriskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 54,5% (2009.g. – 45,5%) no realizācijas, viens no šo debitoru parādiem 2010.gada 31.decembrī bija 22,1% (2009.g. – 25,5%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja 7,5% un 6,4% katrs (2009.g. – 8% un 9,3%) no kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši nekādi ievērojami notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

lpp. 30 / 31

5. Valdes ieteiktā 2010.gada peļņas sadale

2010	2010
Ls	EUR
26 466 382	37 658 269

(1 544 136)	(2 197 108)
24 922 246	35 461 161

19 950 000	28 386 293
0,50	0,711
4 972 246	7 074 868

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās, un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

6. Nākotnes perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2011.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

Valdes priekšsēdētājs A. Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr. 16 (2011) Rīgā 2011.gada 29.aprīlī

Saīsinātais finanšu pārskats

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2010. gadu

		2010	2009	2010	2009
		Ls	Ls	EUR	EUR
1	Neto apgrozījums	353 345 051	329 705 288	502 764 712	469 128 360
	Pārdotās produkcijas ražošanas
2	izmaksas	(314 673 148)	(293 889 591)	(447 739 551)	(418 167 215)
3	Bruto peļņa	38 671 903	35 815 697	55 025 161	50 961 145
5	Administrācijas izmaksas	(7 093 340)	(7 357 915)	(10 092 914)	(10 469 369)
	Pārējie saimnieciskās darbības ieņē
6	mumi	2 193 068	1 420 125	3 120 455	2 020 656
	Pārējās saimnieciskās darbības
7	izmaksas	(3 031 124)	(2 427 984)	(4 312 900)	(3 454 711)
	Pārējie procentu ieņēmumi un tamlī
10	dzīgi ieņēmumi	2 602 591	2 952 736	3 703 153	4 201 365
	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un
11	īstermiņa vērtspapīru vērtības izmaiņa	(666)	(190)	(948)	(270)
	Procentu maksājumi un tamlīdzīgas
12	izmaksas	(2 605 893)	(1 202 833)	(3 707 852)	(1 711 478)
	Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem
13	debitoru parādiem, neto	951 855	(5 184 331)	1 354 368	(7 376 638)
	Uzkrājumi novecojušiem un lēnas
14	apgrozības krājumiem, neto	(360 508)	(36 918)	(512 957)	(52 529)
16	Peļņa pirms nodokļiem	31 327 886	23 978 387	44 575 566	34 118 171
	Uzņēmumu ienākuma nodoklis par
17	pārskata gadu	(5 877 826)	(3 941 679)	(8 363 393)	(5 608 504)
18	Atliktais nodoklis	1 771 001	92 113	2 519 908	131 066
19	Pārējie nodokļi	(754 679)	(162 124)	(1 073 812)	(230 683)
20	Pārskata gada peļņa	26 466 382	19 966 697	37 658 269	28 410 050
	Nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi
	saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtē
	šanu	(1 544 136)	(1 636 688)	(2 197 108)	(2 328 798)

	Sadalāmā pārskata gada peļņa	24 922 246	18 330 009	35 461 161	26 081 252

lpp. 32 / 33

Bilance 2010. gada 31. decembrī (1)

	31.12.2010.	31.12.2009.	31.12.2010.	31.12.2009.
	Ls	Ls	EUR	EUR
Aktīvs
Ilgtermiņa ieguldījumi
I. Nemateriālie ieguldījumi:
1. Attīstības izmaksas	-	1 705	-	2 425
2. Koncesijas, patenti, licences, preču
zīmes un tamlīdzīgas tiesības	2 083 740	2 306 915	2 964 895	3 282 445
5. Avansa maksājumi par nemateriāla
jiem ieguldījumiem	145 501	122 974	207 029	174 976
Nemateriālie ieguldījumi kopā:	2 229 241	2 431 594	3 171 924	3 459 846
II. Pamatlīdzekļi:
1. Zemes gabali, ēkas, būves, gāzes
transportēšanas sistēma	258 558 421	263 359 486	367 895 489	374 726 789
3. Iekārtas un mašīnas	38 540 368	41 660 762	54 838 004	59 277 925
4. Pārējie pamatlīdzekļi	4 958 457	4 960 979	7 055 247	7 058 835
5. Avansa maksājumi par pamatlī
dzekļiem un nepabeigto celtniecības
objektu izmaksas	14 932 379	5 125 997	21 246 862	7 293 636
Pamatlīdzekļi kopā:	316 989 625	315 107 224	451 035 602	448 357 185
V. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:
3. Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	80	80	114	114
5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	3 121	3 787	4 440	5 388
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	3 201	3 867	4 554	5 502
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:	319 222 067	317 542 685	454 212 080	451 822 533

Apgrozāmie līdzekļi
I. Krājumi:
1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīg
materiāli	10 975 404	83 532 693	15 616 593	118 856 315
5. Avansa maksājumi par precēm	24 228 064	1 793	34 473 429	2 551
Krājumi kopā:	35 203 468	83 534 486	50 090 022	118 858 866
III. Debitori:
1. Pircēju un pasūtītāju parādi	35 551 434	20 631 192	50 585 133	29 355 542
3. Saistīto uzņēmumu parādi	1 483 215	1 571 574	2 110 425	2 236 148
4. Citi debitori	386 220	1 909 682	549 542	2 717 233
7. Nākamo periodu izmaksas	431 190	494 387	613 528	703 450
Debitori kopā:	37 852 059	24 606 835	53 858 628	35 012 373
IV. Īstermiņa finanšu ieguldījumi:
5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	198	198	282	282
Īstermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	198	198	282	282
V. Nauda:	37 572 880	35 810 287	53 461 392	50 953 448
Apgrozāmie līdzekļi kopā:	110 628 605	143 951 806	157 410 324	204 824 969

Bilance 2010. gada 31. decembrī

	31.12.2010.	31.12.2009.	31.12.2010.	31.12.2009.
	Ls	Ls	EUR	EUR
Pasīvs
Pašu kapitāls:
1. Akciju kapitāls (pamatkapitāls)	39 900 000	39 900 000	56 772 585	56 772 585
2. Akciju emisijas uzcenojums	14 320 210	14 320 210	20 375 823	20 375 823
3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas
rezerve	185 612 319	186 218 357	264 102 536	264 964 851
5. Rezerves:
c) sabiedrības statūtos noteiktās
rezerves	64 076 387	61 706 378	91 172 485	87 800 266
6. Nesadalītā peļņa
a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	8 585 176	6 948 488	12 215 605	9 886 808
b) pārskata gada nesadalītā peļņa	26 466 382	19 966 697	37 658 269	28 410 050
Pašu kapitāls kopā:	338 960 474	329 060 130	482 297 303	468 210 383

Kreditori:
Ilgtermiņa kreditori:
12. Nākamo periodu ieņēmumi	13 855 294	13 824 375	19 714 307	19 670 313
15. Uzkrājumi pēcnodarbinātības un
citām saistībām pret darbiniekiem	5 207 023	4 415 984	7 408 926	6 283 380
16. Atliktā nodokļa saistības	27 821 844	29 699 793	39 586 917	42 258 998
Ilgtermiņa kreditori kopā:	46 884 161	47 940 152	66 710 150	68 212 691

Īstermiņa kreditori:
5. No pircējiem saņemtie avansi	5 384 991	6 640 438	7 662 152	9 448 492
6. Parādi piegādātājiem un darbuzņē
mējiem	10 587 192	59 120 418	15 064 218	84 120 776
8. Parādi saistītajām sabiedrībām	1 146 560	1 469 909	1 631 408	2 091 492
10. Nodokļi un valsts sociālās apdroši
nāšanas obligātas iemaksas	12 594 348	9 492 572	17 920 143	13 506 713
11. Pārējie kreditori	581 615	655 563	827 564	932 782
12. Nākamo periodu ieņēmumi	7 565 290	823 691	10 764 438	1 172 007
15. Uzkrātās saistības	6 146 041	6 291 618	8 745 028	8 952 166
Īstermiņa kreditori kopā:	44 006 037	84 494 209	62 614 951	120 224 428
Kreditori kopā:	90 890 198	132 434 361	129 325 101	188 437 119
Pasīvu kopsumma	429 850 672	461 494 491	611 622 404	656 647 502

(2)

lpp. 34 / 35

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gadu

			Ilgtermiņa	Sabiedrības
		Akciju	ieguldījumu	statūtos
	Akciju kapi	emisijas	pārvērtēša	noteiktās	Nesadalītā
	tāls	uzcenojums	nas rezerve	rezerves	peļņa	Kopā
	Ls	Ls	Ls	Ls	Ls	Ls
Atlikums 2008. gada
31. decembrī	39 900 000	14 320 210	186 917 922	58 710 159	25 106 707	324 954 998
Dividendes	-	-	-	-	(15 162 000)	(15 162 000)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	2 996 219	(2 996 219)	-
Pamatlīdzekļu pārvēr
tēšana	-	-	119 952	-	-	119 952
Atliktā nodokļa saistī
bas no pamatlīdzekļu
pārvērtēšanas	-	-	(17 993)	-	-	(17 993)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(942 969)	-	-	(942 969)
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtēta
jiem pamatlīdzekļiem	-	-	141 445	-	-	141 445
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	19 966 697	19 966 697
Atlikums 2009. gada
31. decembrī	39 900 000	14 320 210	186 218 357	61 706 378	26 915 185	329 060 130
Dividendes	-	-	-	-	(15 960 000)	(15 960 000)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	2 370 009	(2 370 009)	-
Pamatlīdzekļu pārvēr
tēšana	-	-	80 974	-	-	80 974
Atliktā nodokļa saistī
bas no pamatlīdzekļu
pārvērtēšanas	-	-	(12 146)	-	-	(12 146)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(793 960)	-	-	(793 960)
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtēta
jiem pamatlīdzekļiem	-	-	119 094	-	-	119 094
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	26 466 382	26 466 382
Atlikums 2010. gada
31. decembrī	39 900 000	14 320 210	185 612 319	64 076 387	35 051 558	338 960 474

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gadu (turpinājums)

Kopā
EUR
462 369 305
(21 573 581)
-
170 677


(25 602)

(1 341 724)


201 258
28 410 050

468 210 383
(22 709 034)
-
115 215


(17 282)

(1 129 703)

169 455
37 658 269

482 297 303

Izmaiņas statūtos noteiktajās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

lpp. 36 / 37

Naudas plūsmas pārskats par 2010. gadu

	2010 Ls	2009 Ls	2010 EUR	2009 EUR
I. Pamatdarbības naudas plūsma
1. Peļņa pirms nodokļiem	31 327 886	23 978 387	44 575 566	34 118 171
Korekcijas:
- Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi	21 027 365	21 034 911	29 919 244	29 929 983
- Faktisko un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze un ienākumi no līdzdalības maksas	6 167 075	(3 411 381)	8 774 957	(4 853 958)
- uzkrājumu krājumiem izmaiņas	360 508	36 918	512 957	52 529
- uzkrājumu ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem izmaiņas	666	2 150	948	3 059
- uzkrāto saistību piemaksai par pārskata gada rezultā tiem izmaiņas	(278 000)	298 000	(395 558)	424 015
- uzkrāto saistību atvaļinājumiem izmaiņas	96 490	(179 804)	137 292	(255 839)
- citu uzkrāto saistību izmaiņas	35 933	148 702	51 128	211 583
- uzkrājumu pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem izmaiņas	791 039	(256 662)	1 125 546	(365 197)
- pārējie procentu un tamlīdzīgi ieņēmumi	(2 602 591)	(2 952 736)	(3 703 153)	(4 201 365)
- procentu un tamlīdzīgas izmaksas	2 605 893	1 202 833	3 707 852	1 711 478
- zaudējumi / (peļņa) no pamatlīdzekļu pārdošanas	(525 131)	148 686	(747 194)	211 561
Korekcijas:
Pircēju un pasūtītāju parādu samazinājums / (pieaugums)	(14 831 884)	17 344 606	(21 103 870)	24 679 151
Krājumu atlikumu samazinājums	48 717 219	32 539 603	69 318 358	46 299 683
Parādu piegādātājiem samazinājums	(48 856 575)	(25 469 390)	(69 516 643)	(36 239 677)
Citu debitoru samazinājums	2 373 200	3 343 957	3 376 760	4 758 022
Citu kreditoru samazinājums	(4 891 431)	(5 585 330)	(6 959 878)	(7 947 209)
3. Bruto pamatdarbības naudas plūsma	41 517 662	62 223 450	59 074 312	88 535 990
Procentu un tamlīdzīgi maksājumi	-	(21 050)	-	(29 951)
Procentu un tamlīdzīgi ieņēmumi	2 671 503	2 695 446	3 801 206	3 835 275
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi	(3 290 742)	(1 445 232)	(4 682 304)	(2 056 380)
6. Pamatdarbības neto naudas plūsma	40 898 423	63 452 614	58 193 214	90 284 934
II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	(23 303 560)	(17 188 207)	(33 157 979)	(24 456 615)
Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	127 730	47 723	181 743	67 904
Saņemtas dividendes	-	1 960	-	2 789
9. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma	(23 175 830)	(17 138 524)	(32 976 236)	(24 385 922)
III. Finansēšanas darbības naudas plūsma
Izdevumi aizņēmumu atmaksāšanai	-	(1 787 886)	-	(2 543 933)
Izmaksātās dividendes	(15 960 000)	(15 162 000)	(22 709 034)	(21 573 581)
7. Finansēšanas darbības neto naudas plūsma	(15 960 000)	(16 949 886)	(22 709 034)	(24 117 514)
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums pārska ta gadā	1 762 593	29 364 204	2 507 944	41 781 498
Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	35 810 287	6 446 083	50 953 448	9 171 950

Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	37 572 880	35 810 287	53 461 392	50 953 448

Grāmatvedības politika

(a) Informācija par Sabiedrību

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga (līdz 2010. gada 3. janvārim Aristīda Briāna iela 6, Rīga). Sabiedrība ir reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 4000 300 0642. Sabiedrības lielākie akcionāri ir E.ON Ruhrgas International AG, kam pieder 47,23% no Sabiedrības akciju kapitāla, Gazprom AAS, kam pieder 34,0% no Sabiedrības akciju kapitāla, un ITERA Latvija SIA, kam pieder 16,0% no Sabiedrības akciju kapitāla. Sabiedrības valdes locekļi ir Adrians Dāvis (valdes priekšsēdētājs), Aleksandrs Mihejevs (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Jorgs Tumats (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Anda Ulpe (valdes locekle) un Gints Freibergs (valdes loceklis). Sabiedrības revidents ir Zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA "PricewaterhouseCoopers" un atbildīgā zvērinātā revidente Olga Bobrova.

(b) Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes

Finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem "Par grāmatvedību" un "Gada pārskatu likumu" un atbilstoši Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS).

Peļņas vai zaudējumu aprēķins sastādīts atbilstoši apgrozījuma izmaksu metodei.

Naudas plūsmas pārskats sastādīts pēc netiešās metodes.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, Sabiedrības lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas.

(c) Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

Ienākumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde vai kad ir sniegti pakalpojumi. Neto apgrozījums tiek samazināts par pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaidēm un prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamajam mēnesim. Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu gāzes piegādes mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko lietotājiem padotās gāzes piegādes plūsmu.

Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma. Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda (vidēji 30 līdz 40 gados) laikā.

(d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos

Sabiedrībā uzskaite tiek veikta Latvijas latos. Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības ārvalstu valūtās tiek pārrēķinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

	31.12.2010.	31.12.2009.
	Ls	Ls
1 USD	0,535	0,489
1 EUR	0,702804	0,702804

Eiro finanšu pārskats ir sagatavots, izmantojot kontu apgrozījumu atlikumus latos gada pēdējā dienā, pārvērtējot pēc oficiālā Latvijas Bankas noteiktā kursa 1 EUR = Ls 0,702804 (1 EUR = LVL 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

lpp. 38 / 39

(e) Nemateriālie ieguldījumi

Nemateriālie ieguldījumi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu lietderīgas izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās. Pamatā nemateriālie ieguldījumi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

	% gadā
Ēkas (atkarībā no konstrukcijas)	1 – 3
Gāzes transportēšanas sistēma	2 – 2,5
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 – 20
Mēbeles un biroja iekārtas	10 – 20
Datori un aprīkojums	30

Nolietojumu nerēķina zemei un bufergāzei gāzes krātuvē, avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksām.

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz Ls 150 (EUR 213) un lietderīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu, līdz jaunizveidotais objekts ir gatavs tā paredzētajai izmantošanai.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai un attiecīgais vērtības norakstījums ietverts izmaksās vai attiecināts pret ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, ja attiecīgais pamatlīdzeklis iepriekš ticis pārvērtēts. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas vai lietošanas vērtības.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Šādas izmaksas tiek norakstītas attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas periodā. Kapitalizējot uzstādītās rezerves daļas izmaksas, nomainītās daļas atlikusī vērtība tiek norakstīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību, pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un ieņēmumiem no attiecīgā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerves norakstīšanas, un iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie radušies.

(g) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Uz ražošanas izmaksām attiecināmās tiešās darbaspēka izmaksas un pārējās tiešās izmaksas tiek attiecinātas saskaņā ar uzkrājumu principu periodā, kurā tās radušās.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(h) Debitoru parādi

Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem apjoms ir starpība starp debitoru parādu amortizēto iegādes vērtību un atgūstamo vērtību. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Citi ilgtermiņa ieguldījumi

Citi ilgtermiņa ieguldījumi tiek atspoguļoti iegādes izmaksās, atskaitot uzkrājumus, kas izveidoti, lai atspoguļotu ieguldījumu vērtības samazināšanos nepārejošu apstākļu ietekmē. Ieguldījumu novērtēšana tiek veikta, pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem finanšu rādītājiem.

(j) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti saņemto naudas līdzekļu apjomā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, kura tiek noteikta, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(k) Nodokļi

Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir iekļautas finanšu pārskatā, pamatojoties uz vadības saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu veiktajiem aprēķiniem.

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi, attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļu likme, kas sagaidāma periodos, kad paredzēts realizēt attiecīgo atliktā nodokļa aktīvu vai nokārtot atliktā nodokļa saistību. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas likmes, kā arī no uzkrātām izmaksām piemaksām par pārskata gada rezultātiem, neizmantotiem atvaļinājumiem un uzkrājumiem pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā minētie kritēriji, kā arī citām uzkrātām izmaksām un uzkrājumiem krājumu vērtības samazinājumam. Atliktā nodokļa aktīvu atzīst, ja pastāv liela varbūtība, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, uz kuru varēs attiecināt atskaitāmo pagaidu atšķirību.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā samazinājums. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un attiecīgā nerealizēto nodokļu ieņēmumu summa uzrādīta gada pārskata pielikumā.

lpp. 40 / 41

(l) Uzkrājumi saistībām un uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrājumi saistībām tiek atzīti, ja Sabiedrībai ir juridiskas vai prakses radītas saistības, kas radušās pagātnes notikumu rezultātā un pastāv iespēja, ka būs nepieciešami papildus līdzekļi saistību izpildei, un saistības var tikt ticami aplēstas un novērtētas.

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos

maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā kvalificēts aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

(m) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem, kas nepieciešamības gadījumā ir viegli pārvēršami naudā un nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(n) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(o) Sadalāmā peļņa

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, rodas papildus pagaidu atšķirība starp pamatlīdzekļu vērtību finanšu pārskatos un to vērtību nodokļa aprēķina mērķiem. Saskaņā ar grāmatvedības politikas (k) punktā aprakstīto, attiecīgais atliktā nodokļa saistību pieaugums tiek attiecināts uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Savukārt, atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā nodokļu ieņēmumi.

Lai ievērotu Latvijas Republikas "Gada pārskatu likuma" 29. panta (4) daļas prasības, minētie nodokļu ieņēmumi nevar tikt sadalīti. Šī iemesla dēļ sadalāmā peļņa aprēķināta kā neto peļņas un pamatlīdzekļu pārvērtēšanas radīto nerealizēto nodokļu ieņēmumu starpība un atsevišķi uzrādīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(p) Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes

Šis saīsinātais finanšu pārskats, kas sastāv no bilances 2010. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata par 2010. gadu un pielikuma, ir sagatavots balstoties uz Sabiedrības finanšu pārskata attiecīgo informāciju, neveicot tajā izmaiņas. Attiecīgi šīs saīsinātas finanšu pārskats atbilst finanšu pārskatam.

lpp. 42 / 43

Neatkarīgu revidentu ziņojums par saīsināto finanšu pārskatu

A/s "Latvijas Gāze" akcionāriem Ziņojums par saīsināto finanšu pārskatu

Klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sastāv no bilances 2010. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī, ir sagatavots, balstoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2010. gada revidēto finanšu pārskatu. Mūsu 2011. gada 29. aprīļa ziņojumā mēs sniedzām atzinumu bez iebildēm par šo finanšu pārskatu. Gan finanšu pārskatā, gan saīsinātā finanšu pārskatā nav atspoguļoti notikumi, kas bijuši pēc mūsu atzinuma par finanšu pārskatu.

Saīsinātajā finanšu pārskatā nav iekļauta visa saskaņā ar Gada pārskatu likumu atklājamā informācija. Tādēļ saīsinātā finanšu pārskata lasīšana nevar aizvietot a/s "Latvijas Gāze" pilna apjoma finanšu pārskata lasīšanu.

Vadības atbildība par saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanu

Vadība ir atbildīga par saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanu atbilstoši revidētajam finanšu pārskatam, kā aprakstīts Pielikuma Grāmatvedības politika sadaļā (P) Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes.

Revidenta atbildība

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu saskaņā ar 810. Starptautisko revīzijas standartu "Uzdevums sniegt ziņojumu par saīsinātajiem finanšu pārskatiem" veiktajām procedūrām, izsakām par šo saīsināto finanšu pārskatu.

Atzinums

Mūsuprāt, klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sagatavots pamatojoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2010. gada revidēto finanšu pārskatu, visos būtiskākajos aspektos ir atbilstošs finanšu pārskatam, kas sagatavots saskaņā ar Pielikuma Grāmatvedības politika sadaļu (P) Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes.

Ahmeds Abū Šarhs (Ahmed Abu Sharkh) Valdes priekšsēdētājs

Olga Bobrova Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 170

Rīga, Latvija 2011. gada 14. jūnijā

Licence Nr. 5

"PricewaterhouseCoopers" SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība

PricewaterhouseCoopers SIA, Kr. Valdemāra iela 19, Rīga LV-1010, Latvija T: +371 6709 4400, F:+371 6783 0055, LV40003142793, www.pwc.lv

PwC sniedz revīzijas pakalpojumus, nodokļu, finanšu un uzņēmējdarbības konsultācijas ar mērķi palielināt klientu uzņēmumu vērtību un uzlabot organizāciju pārvaldes efektivitāti. Apvienojot vairāk nekā 161,000 cilvēku talantus un pieredzi 154 valstīs, mēs palīdzam izmantot jaunas iespējas un nodrošinām praktiskus padomus. Vairāk informācijas www.pwc.lv

©2011 PricewaterhouseCoopers SIA. Visas tiesības aizsargātas. Šajā dokumentā "PwC" nozīmē PricewaterhouseCoopers SIA, kas ir starptautiskā firmu tīkla PricewaterhouseCoopers International Limited dalībnieks, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas un neatkarīgas juridiskās personas statuss.

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2011-07-01_bcc6e9f9-2325-4181-868d-faf418c0e6d8.pdf

Padomes priekšsēdētājs

Padomes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2010. gada 2. jūlijam)

Valdes locekle

A/s "Latvijas Gāze" akciju cena 01.01.-31.12.2010.

Pieaug akciju apgrozījums un kapitalizācijas vērtība

Palielinās akcijas cena

Septītais vērtīgākais Latvijas uzņēmums

Akcionāru struktūra nemainās

Pieaug izmaksāto dividenžu apjoms

Akcionāru struktūra (%) uz 31.12.2010.

Enerģijas patēriņa tendences

Dabasgāzes tirgus attīstību ietekmējošie faktori

Dabasgāzes cenu dinamika

Rāda straujāko cenu kritumu Eiropā

Cenu pieaugums otrajā pusgadā

Līgumu nosacījumu maiņa

Dabasgāzes plūsma 2010. gadā

A/s "Latvijas Gāze" sadarbība ar Eiropas Komisiju

Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna īstenošana

Gatavo dokumentus ES fondu atbalsta saņemšanai nākotnē

Jaunajos pieslēgumos dominē individuālās dzīvojamās mājas

Tīklu attīstībā iegulda Ls 1,9 milj.

Jaunu gāzesvadu būvniecība (km) A/s "Latvijas Gāze" klientu skaits (tūkst.)

Intensificē darbu ar potenciālajiem klientiem

Pabeigta Rīgas apvedlīnijas gāzesvada izbūve

IT pakalpojumu pilnveidošana

Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības rādītāji

Urbumu modernizācija

Ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (ĢIS) izstrāde

Turpinās gāzes sausināšanas mezgla rekonstrukcija

Remonts kompresoru cehā Nr. 2

Dabasgāzes piegāde no Inčukalna PGK (milj. m3 )

Uzsāk EK līdzfinansēto MGV Rīga–Panevēža rekonstrukciju

Maģistrālo gāzesvadu sagatavošana diagnostikai

Diagnostika MGV Iecava–Liepāja, Rīga–Panevēža un Rīga–Inčukalna PGK

Maģistrālo gāzesvadu remonts

Pagasti, kuros ir dabasgāzes infrastruktūra

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences Latvijā 2010. gadā

Darbaspēka strukturālās izmaiņas

Darbinieku raksturojums pa darbības virzieniem

Darbinieku sadalījums pa darbības virzieniem, %, vid. cilv. sk.

Izmaiņas ekspluatācijas iecirknī "Gāzes transports"

Izglītība

Pieaug izdevumi profesionālai izglītošanai un kvalifikācijas paaugstināšanai

Mācību centra darbība

Darbinieku izglītības līmeņa struktūra (%)

Sadarbība ar uzņēmuma akcionāriem

Sadarbība ar "E. ON Ruhrgas International GmbH"

"E. ON Gas Storage AB" darbinieku vizīte Inčukalna PGK

Līdzdalība starptautisku organizāciju darbā

Pieteikums dalībai Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatoru organizācijā

Labdarība un izglītība

Kultūra

Sports

Darbs pie dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas darbības standartizācijas atbilstoši ISO 14001:2004

Inčukalna PGK darbībai svarīga vides normatīva sagatavošana

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

3. Finanšu risku vadība

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

5. Valdes ieteiktā 2010.gada peļņas sadale

6. Nākotnes perspektīva

Bilance 2010. gada 31. decembrī (1)

Bilance 2010. gada 31. decembrī

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gadu

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gadu (turpinājums)

Naudas plūsmas pārskats par 2010. gadu

Grāmatvedības politika

(a) Informācija par Sabiedrību

(b) Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes

(c) Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

(d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos

(e) Nemateriālie ieguldījumi

(f) Pamatlīdzekļi

(g) Krājumi

(h) Debitoru parādi

(i) Citi ilgtermiņa ieguldījumi

Dabasgāzes piegāde no Inčukalna PGK (milj. m³ )