Latvijas Gaze

Annual Report • Apr 28, 2012

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

finanšu pārskats par 2011.gadu

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu

standartu prasībām

Rīgā, 2012

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 4
Ziņojums par Valdes atbildību 11
Revidentu ziņojums 12
Finanšu pārskati par 2011. gadu 14
Bilance 2011. gada 31. decembrī 14
Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2011. gadu 15
Apvienotais ienākumu pārskats par 2011. gadu 15
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2011. gadu 16
Naudas plūsmas pārskats par 2011. gadu 18
Pielikumi finanšu pārskatiem 19

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	A/s Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991.gada 25.marts
	Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV–1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2%) Gazprom AAS (34,0%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Adrians Dāvis - valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats (Jörg Tumat) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Anda Ulpe - valdes locekle Gints Freibergs - valdes loceklis
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Joahims Hokercs (Joachim Hockertz) - padomes loceklis Pēters Frankenbergs (Peter Frankenberg) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis Uve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Heincs Vacka (Heinz Watzka) - padomes loceklis Jeļena Karpeļa (Елена Карпель) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Aleksandrs Krasņenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis
Pārskata periods	2011.gada 1.janvāris–31.decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese	PricewaterhouseCoopers SIA Komercsabiedrības licence Nr.5 Kr. Valdemāra iela 19 Rīga, LV-1010 Latvija
	Atbildīgā zvērinātā revidente: Lolita Čapkeviča zvērinātā revidente sertifikāts Nr.120

Valdes ziņojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012.gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim SPRK Padome izsniedza 2012.gada 12.janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1561,4 milj.m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2010.gadu dabasgāzes realizācija m³ samazinājās par 12,7%. Dabasgāzes tirdzniecības apjomu samazinājums saistīts ar salīdzinoši augsto gaisa temperatūru 2011.gada 4.ceturksnī, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Jau vairākus gadus Latvijai noteiktās dabasgāzes iepirkuma cenas ir sasniegušas Eiropas valstu dabasgāzes tirgus līmeni un 2011.gadā tās ietekmēja vairs tikai naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecības un gāzes piegādes plūsmas.

2011.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa.

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst.nm³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu 25 tūkst.nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst.nm³ gadā – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2011.gadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi dabasgāzes lietotājiem mainījās arī nodokļu izmaiņu rezultātā, jo ar 2011.gada 1.jūliju tika atcelta PVN pazeminātā likme mājsaimniecībām piegādātajai dabasgāzei, bet dabasgāzei, ko izmantoja par kurināmo, tika piemērots akcīzes nodoklis 12 LVL/tūkst. nm³ (17,1 EUR/tūkst.nm³ ).

2011.gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par LVL 353,3 milj. (EUR 502,8 milj.), tas būtiski neatšķiras no 2010.gada neto apgrozījuma, izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – LVL 311,6 milj. (EUR 443,3 milj.) un bruto peļņa – LVL 41,7 milj. (EUR 59,5 milj.). Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.

2011.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,26 mljrd.m³ dabasgāzes, bet izsūknēja 2,02 mljrd.m³ . Salīdzinot ar 2011.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms pieauga par 11,3%, bet izsūknētās – palika iepriekšējās sezonas līmenī.

2011.gadu Sabiedrība beidza ar LVL 25,7 milj. (EUR 36,6 milj.) lielu neto peļņu, kas bija par LVL 0,1 milj. (EUR 0,1 milj.) jeb 0,4% mazāka nekā 2010.gadā sasniegtā – LVL 25,8 milj. (EUR 36,7 milj.). Neto rentabilitāte 2011.gadā un 2010. gadā bija 7,3 %.

2011.gadā Sabiedrība investēja gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā LVL 17 milj. (EUR 24,2 milj.). 29,4% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 38,8% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai, bet 25,4% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 442,6 tūkst.

2010.gada 17.augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2010.gada 13.augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/ I2.566531/ SI2.566541/ SI2.566543 saskaņā ar EK Regulu Nr. 663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu tika piešķirti LVL 7 milj. (EUR 10 milj.) Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei ar mērķi stabilizēt dabasgāzes piegādes starp Lietuvu un Latviju neparedzētās ārkārtas situācijās.

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

2010.gadā Inčukalna PGK tika pabeigta četru urbumu rekonstrukcija, bet pārskata periodā – vienpadsmit. Pārskata gadā apgūti – LVL 5,5 milj. (EUR 7,8 milj.). 2011.gadā tika pabeigta arī gāzes sausināšanas mezgla KC-1 rekonstrukcija. Objekts ekspluatācijā tika nodots 2012.gada janvārī. Projekta kopējās izmaksas sasniedza – LVL 8,8 milj. (EUR 12,5 milj.), no tiem pārskata gadā apgūti LVL 1,2 milj. (EUR 1,7 milj.).

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršanas darbi. Gāzesvadu renovācijai izlietoti LVL 1,3 milj. (EUR 1,8 milj.). Pabeigta zemūdens gāzesvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūve. Pārskata gadā apgūti LVL 2,1 milj. (EUR 3 milj.). Objekta kopējās izmaksas – LVL 5,8 milj. (EUR 8,3 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2011.gadā izlietoti LVL 0,7 milj. (EUR 1 milj.). 2011.gadā tika pabeigts gāzesvada izolācijas remonts no GRS "Rīga-2" līdz GRS "Ziemeļi" izolācijas remonts – kopējās projekta izmaksas LVL 0,8 milj. (EUR 1,1 milj.), pārskata gadā apgūti LVL 0,7 milj. (EUR 1milj.).

2011.gadā tika uzsākta GRS "Rīga -2" rekonstrukcija, paredzot izbūvēt divus jaunus konteinera tipa GRP – kopējās projekta izmaksas LVL 0,9 milj. (EUR 1,3 milj.). Pārskata gadā apgūti LVL 0,4 milj. (EUR 0,6 milj.), darbus plānots pabeigt 2012.gadā.

2011.gadā pabeigta 2010.gadā uzsāktā gāzesvada nomaiņa Liepājā, Brīvības ielā. Projekta kopējās izmaksas ir LVL 0,5 milj. (EUR 0,7 milj.), pārskata gadā apgūts LVL 0,2 milj.(EUR 0,3 milj.).

	2011	2010	2009	2011	2010	2009
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu	353 338	353 345	329 705	502 755	502 765	469 128
maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas pret neto	50 102	49 433	42 228	71 290	70 337	60 085
apgrozījumu (EBITDA %)	14,18%	13,99%	12,81%	14,18%	13,99%	12,81%
Operatīvās darbības peļņa	28 888	28 406	21 193	41 105	40 418	30 155
Operatīvās darbības rentabilitāte (%)	8,18%	8,04%	6,43%	8,18%	8,04%	6,43%
Pārskata perioda peļņa	25 729	25 792	19 165	36 610	36 698	27 269
Neto rentabilitāte (%)	7,28%	7,30%	5,81%	7,28%	7,30%	5,81%
Kopējā likviditāte	2,15	2,51	1,70	2,15	2,51	1,70
Kopējie aktīvi	463 777	429 851	461 494	659 895	611 623	656 648
Pašu kapitāls Ieguldītā kapitāla atdeve	345 537	338 960	329 060	491 655	482 296	468 210
(ROA)	5,76%	5,79%	4,03%	5,76%	5,79%	4,03%
Pašu kapitāla atdeve (ROE)	7,52%	7,72%	5,86%	7,52%	7,72%	5,86%
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900

Sabiedrības galvenie rādītāji:

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

	2011 LVL	2010 LVL	2009 LVL	2011 EUR	2010 EUR	2009 EUR
Peļņa uz akciju (EPS) Akcijas pēdējā cena pret	0,645	0,646	0,480	0,918	0,920	0,683
peļņu uz akciju (P/E)	8,76	7,58	8,54	8,76	7,58	8,54
Akcijas bilances vērtība (BV) Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances vērtību	8,66	8,50	8,25	12,32	12,09	11,73
(P/BV) Izmaksātās dividendes uz	0,65	0,58	0,50	0,65	0,58	0,50
akciju (DPS)* Dividenžu ienesīgums (dividendes uz akciju/peļņa	0,50	0,50	0,40	0,71	0,71	0,57
uz akciju)	0,78	0,77	0,83	0,78	0,77	0,83
Akcijas cena perioda beigās	5,65	4,90	4,10	8,04	6,97	5,83

* Sabiedrības Valde ierosinās Akcionāru sapulcei izmaksāt dividendes LVL 0,55 (EUR 0,783) par akciju par 2011.gadu.

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam. Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu "VŅIIGAZ" un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u.c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām.

Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par LVL 50,6 milj. (EUR 72 milj.). Tas pamatā iekļauj projektus, kuru realizācija nepieciešama sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanai, jaunu objektu gazifikācijai un gāzes piegādes stabilitātes palielināšanai visā reģionā.

Pārskata gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK modernizācijas programmu līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas attiecīgi prognozētas LVL 253 milj. (EUR 360 milj.) vai LVL 133,5 milj. (EUR 190 milj.) apmērā.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, tostarp kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Valdes ziņojums (turpinājums)

3. Finanšu risku vadība (turpinājums)

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 52,9% (2010.g. – 54,5%) realizācijas apjoma, viens no šo debitoru parādiem 2011.gada 31.decembrī bija 21,8% (2010.g. – 22,1%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 6,9% un 6,7% (2010.g. – 7,5% un 5,8%) kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2011.gada 31.decembrī.

2012.gada 23.janvārī valde pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar AS "BDO" par Sabiedrības pamatlīdzekļu pārvērtēšanu pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.februāri, izmantojot izmaksu (amortizēto aizvietošanas) metodi.

5. Valdes ieteiktā 2011.gada peļņas sadale

Peļņa tiek sadalīta, balstoties uz neto peļņu, kas uzrādīta Sabiedrības finanšu pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu".

Atšķirība ar neto peļņu, kas uzrādīta šajā pārskatā, ir LVL 1,4 milj. (EUR 2 milj.), ko veido izslēgto pārvērtēto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves summas un ar to saistītā atliktā nodokļa uzskaites atšķirības.

	2011 LVL	2011 EUR
Pārskata gada peļņa (saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu")	27 175 200	38 666 826
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu
nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(1 478 951)	(2 104 358)
Sadalāmā peļņas daļa	25 696 249	36 562 468
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (80,8%)	21 945 000	31 224 922
dividendes par vienu akciju (LVL/1 akciju)	0,55	0,783
Statūtos noteiktās rezerves	3 751 249	5 337 546

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri

Sabiedrības akcionāru sastāvs¹ 2011.gada 31.decembrī un iepriekšējos 2 periodos:

Akcionārs	31.12.2011.	31.12.2010.	31.12.2009.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%	47,2%
"Gazprom" AAS	34,0%	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0%	100,0%	100,0%

A/s "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2011.gada 31.decembrī:

Sabiedrības valdes un padomes locekļu akciju skaits 2011.gada 31.decembrī:

Valdes locekļi	Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Jorgs Tumats	900
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	417
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Padomes locekļi	Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Pēters Frankenbergs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes locekļi	Joahims Hokercs	0
	Uve Fips	0
	Mario Nullmeiers	0
	Heincs Vacka	0
	Jeļena Karpeļa	0
	Aleksandrs Krasņenkovs	0
	Vlada Rusakova	0
	Igors Nazarovs	0

1 Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R.

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,00 LVL
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2011.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā

	2011	2010	2009	2008	2007
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	4,800	4,57	4,55	7,25	10,35
Augstākā	7,000	6,00	6,00	8,20	11,25
Zemākā	4,601	4,57	3,32	3,62	7,05
Vidējā	5,320	5,15	4,31	6,77	10,34
Pēdējā	5,651	4,90	4,10	4,55	7,12
Izmaiņa	17,73%	7,22%	-9,89%	-37,24%	-31,21%
Akciju apgrozījums, gab.	218 132	85 493	64 319	46 565	154 825
Akciju apgrozījums, milj. LVL	1,160	0,440	0,277	0,315	1,600
Darījumu skaits	1 284	988	1 267	1 711	1 074
Kapitalizācija (milj.LVL)	225,475	195,510	163,590	181,545	284,088

Avots: NASDAQ OMX Riga

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2011.gada 12 mēnešos sasniedza 225,47 milj. latu - par 29,96 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 12 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp NASDAQ OMX Riga kotētiem uzņēmumiem un 4.vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētiem uzņēmumiem (2010: attiecīgi 1. un 8.vieta).

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

LG akcijas cenas, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2008 - 31.12.2011):

Avots: NASDAQ OMX Riga

Indeksi/Akcijas	01.01.2008.	31.12.2011.	Izmaiņas
OMX Riga GI	595,30	371,16	-37,65%
OMX Baltic GI	515,40	325,54	-36,84%
Sabiedrības akcijas cena (LVL)	7,12	5,65	-20,63%

7. Perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2012.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

Valdes priekšsēdētājs A. Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr.18 (2012) Rīgā, 2012.gada 27.aprīlī

Ziņojums par Valdes atbildību

A/s "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 14. līdz 57. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2011.gada 31.decembrī, tās 2011.gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

___________________________________

2012.gada 27.aprīlī

Revidentu ziņojums

Revidentu ziņojums

Bilance 2011.gada 31. decembrī

		31.12.2011.	31.12.2010.	31.12.2011.	31.12.2010.
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	3	315 130	316 990	448 390	451 036
Nemateriālie aktīvi	4	2 076	2 229	2 954	3 172
Debitori	5	1 898	3	2 701	4
		319 104	319 222	454 045	454 212
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	6	38 591	10 975	54 910	15 616
Debitori	5	28 881	37 035	41 094	52 696
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma
nodoklis	21	2 432	-	3 460	-
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	7	49 712	25 046	70 733	35 637
Nauda un naudas ekvivalenti	8	25 057	37 573	35 653	53 462
		144 673	110 629	205 850	157 411
KOPĀ AKTĪVI		463 777	429 851	659 895	611 623
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	9	39 900	39 900	56 773	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		14 320	14 320	20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		185 105	185 754	263 381	264 303
Pārējās rezerves		76 883	71 910	109 395	102 319
Nesadalītā peļņa		29 329	27 076	41 730	38 525
		345 537	338 960	491 655	482 296
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Atliktā nodokļa saistības	21	26 444	27 822	37 626	39 587
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem	22	4 082	4 896	5 809	6 966
Nākamo periodu ieņēmumi	11	20 341	13 855	28 942	19 714
		50 867	46 573	72 377	66 267
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem		35 660	11 735	50 740	16 698
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	-	1 230	-	1 750
Nākamo periodu ieņēmumi	11	5 438	7 565	7 738	10 764
Pārējās saistības	12	26 275	23 788	37 385	33 848
		67 373	44 318	95 863	63 060
Kopā saistības		118 240	90 891	168 240	129 327
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN
SAISTĪBAS		463 777	429 851	659 895	611 623

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2011.gadu

		2011	2010	2011	2010
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	13	353 338	353 345	502 755	502 765
Ražošanas izmaksas	14	(311 576)	(314 673)	(443 333)	(447 740)
Bruto peļņa		41 762	38 672	59 422	55 025
Administratīvās izmaksas	15	(10 775)	(7 073)	(15 329)	(10 064)
Citi ienākumi	16	2 781	2 777	3 957	3 952
Citas izmaksas	17	(4 880)	(5 970)	(6 945)	(8 495)
Peļņa no saimnieciskās darbības		28 888	28 406	41 105	40 418
Finanšu ienākumi	19	331	1 493	471	2 124
Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma
nodokļa		29 219	29 899	41 576	42 542
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	(3 490)	(4 107)	(4 966)	(5 844)
Pārskata perioda peļņa		25 729	25 792	36 610	36 698
Peļņa uz vienu akciju		LVL	LVL	EUR	EUR
Pamata	23a	0,645	0,646	0,918	0,920
Koriģēta	23a	0,645	0,646	0,918	0,920
Apvienotais ienākumu pārskats par 2011.gadu
Citi apvienotie ienākumi
Nodokļa sadaļas, neto
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto		938	81	1 335	115
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	21	(141)	(12)	(200)	(17)
Neto ieņēmumi, kas tieši atzīti pašu
kapitālā		797	69	1 135	98
Pārskata perioda peļņa		25 729	25 792	36 610	36 698
Kopējie pārskata perioda apvienotie
ienākumi		26 526	25 861	37 745	36 796

Pielikumi no 19. līdz 57.lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 14. līdz 57.lapai ir apstiprinājusi Valde un tās vārdā parakstījuši:

Adrians Dāvis Anda Ulpe Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle

___________________ __________________

2012.gada 27.aprīlī

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2011.gadu

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
2009.gada 31.decembrī	39 900	14 320	186 360	69 540	18 940	329 060
Citi apvienotie ienākumi	0	0	0	0	0	0
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto	-	-	81	-	-	81
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(12)	-	-	(12)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(794)	-	794	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem	-	-	119	-	(119)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(606)	-	675	69
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	25 792	25 792
Kopā 2010.gada apvienotie
ienākumi	-	-	(606)	-	26 467	25 861
Darījumi ar īpašniekiem Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	2 370	(2 370)	-
Dividendes par 2009.gadu	-	-	-	-	(15 960)	(15 960)
Apaļošanas starpība	-	-	-	-	(1)	(1)
2010.gada 31.decembrī	39 900	14 320	185 754	71 910	27 076	338 960
Citi apvienotie ienākumi	0	0	0	0	0	0
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,
bruto	-	-	938	-	-	938
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(141)	-	-	(141)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(1 701)	-	1 701	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem	-	-	255	-	(255)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(649)	-	1 446	797
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	25 729	25 729
Kopā 2011.gada apvienotie
ienākumi	-	-	(649)	-	27 175	26 526
Darījumi ar īpašniekiem
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai Dividendes par 2010.gadu	- -	- -	- -	4 972 -	(4 972) (19 950)	- (19 950)
Apaļošanas starpība	-	-	-	1	-	1
2011.gada 31.decembrī	39 900	14 320	185 105	76 883	29 329	345 537

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2011. gadu (turpinājums)

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2009.gada 31.decembrī	56 773	20 376	265 167	98 947	26 948	468 211
Citi apvienotie ienākumi
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto	-	-	115	-	-	115
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(17)	-	-	(17)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(1 130)	-	1 130	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem	-	-	169	-	(169)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(863)	-	961	98
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	36 699	36 699
Kopā 2010.gada apvienotie
ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(863)	-	37 659	36 796
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	3 372	(3 372)	-
Dividendes par 2009.gadu	-	-	-	-	(22 709)	(22 709)
Apaļošanas starpība	-	-	(1)	-	(1)	(2)
2010.gada 31.decembrī	56 773	20 376	264 303	102 319	38 525	482 296
Citi apvienotie ienākumi
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,
bruto	-	-	1 335	-	-	1 335
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(200)	-	-	(200)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(2 420)	-	2 420	-
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem	-	-	363	-	(363)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(922)	-	2 057	1 135
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	36 610	36 610
Kopā 2011.gada apvienotie
ienākumi	-	-	(922)	-	38 667	37 745
Darījumi ar īpašniekiem
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	7 075	(7 075)	-
Dividendes par 2010.gadu	-	-	-	-	(28 386)	(28 386)
Apaļošanas starpība	-	-	-	1	(1)	-
2011.gada 31.decembrī	56 773	20 376	263 381	109 395	41 730	491 655

Dividenžu sadale un pārējo rezervju kapitāla palielinājums tiek veikts, sadalot peļņu, kas uzrādīta finanšu pārskatā, kas sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Izmaiņas pārējās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Naudas plūsmas pārskats par 2011.gadu

	Pielikums	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Saimnieciskajos darījumos saņemtie naudas līdzekļi	24	39 993	41 518	56 902	59 075
Saņemtie procentu maksājumi Samaksātais uzņēmumu ienākuma		1 184	2 671	1 685	3 800
nodoklis	21	(8 416)	(3 291)	(11 974)	(4 683)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		32 761	40 898	46 613	58 192
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā		(19 075)	(22 690)	(27 141)	(32 284)
gūtie ienākumi		37	128	53	182
Nemateriālo aktīvu iegāde		(634)	(613)	(902)	(872)
Noguldītie termiņdepozīti		(9 207)	-	(13 100)	-
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(28 879)	(23 175)	(41 090)	(32 974)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Saņemts līdzfinansējums no EK		3 552	-	5 054	-
Samaksātās dividendes		(19 950)	(15 960)	(28 386)	(22 709)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(16 398)	(15 960)	(23 332)	(22 709)
Neto naudas līdzekļu un naudas ekvivalentu palielinājums /
(samazinājums)		(12 516)	1 763	(17 809)	2 509
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā		37 573	35 810	53 462	50 953
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās	8	25 057	37 573	35 653	53 462

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Sabiedrība 1994.gada 31.janvārī tika reorganizēta par valsts akciju sabiedrību, kas pilnībā pieder Latvijas Republikai. Līdz tam Sabiedrība darbojās kā valsts uzņēmums, kura aktīvi un saistības, saskaņā ar likumu, tika nodotas akciju sabiedrībai. 1999.gada 15.februārī tika uzsākta Sabiedrības akciju kotēšana NASDAQ OMX RIGA biržā. Sabiedrības juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga, Latvija.

Sabiedrība veic dabasgāzes importu un realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī sniedz gāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus citu valstu uzņēmumiem. Sabiedrība ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja Latvijā. Teritorijā, kuru apkalpo Sabiedrība, ir aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju.

Dabasgāzes lietotājiem piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem, regulētiem sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Dabasgāzes diferencētos tirdzniecības gala tarifus apstiprina Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome, pamatojoties uz Sabiedrības iesniegumu un tarifu aprēķiniem, kas sagatavoti saskaņā ar SPRK Padomes apstiprināto metodoloģiju. Tarifu izmaiņas var ierosināt gan Sabiedrība, gan SPRK. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2011.gadā vidējais Sabiedrības darbinieku skaits bija 1 270 (2010.gadā – 1 264).

Šos finanšu pārskatus publicēšanai ir apstiprinājusi Valde 2012.gada 27.aprīlī.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts (d) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti (28.) pielikumā.

Ar 2011.gada 1.janvāri spēkā stājās vairāki jauni SFPS, kas piemērojami Sabiedrības finanšu pārskatu sastādīšanā. Turpmāk tekstā ir sniegts to pārskatīto standartu vai interpretāciju uzskaitījums, kuriem ir tieša ietekme uz Sabiedrības ikdienas darbību, un kurus Sabiedrība ir pieņēmusi ar 2011.gada 1.janvāri.

Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi (publicēti 2010.gada maijā, lielākā daļa no grozījumiem stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī)

Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiņām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām: 1. SFPS tika grozīts, lai (i) ļautu izmantot pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva atlikušo vērtību, kas noteikta piemērojot iepriekšējo grāmatvedības politiku, ja šis postenis tika izmantots darbībās, kuras regulē likmes; (ii) ļautu apstākļu izraisītu pārvērtēšanas rezultātu izmantot kā pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva domātās izmaksas (deemed costs), pat ja pārvērtēšana tiek veikta periodā par kuru pirmo reizi tiek sagatavoti finanšu pārskati saskaņā ar SFPS un (iii) noteiktu, ka finanšu pārskata sagatavotājiem, kas pirmo reizi sagatavo pārskatus saskaņā ar SFPS, ir jāpaskaidro izmaiņas grāmatvedības politikās vai 1. SFPS atbrīvojumos starp pirmajiem sagatavotajiem starpposma pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS un pirmajiem sagatavotajiem pilna perioda pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS; 3. SFPS tika grozīts, lai (i) noteiktu, ka mazākumakcionāru

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

daļa, kas nav pašreizēja līdzdalības daļa vai nepiešķir tās turētajam neto aktīvu proporcionālo daļu likvidācijas gadījumā, ir jāvērtē patiesajā vērtībā (ja vien SFPS nenosaka citu novērtēšanas bāzi); (ii) sniegtu vadlīnijas veicamajiem pasākumiem, kur iegādātajā uzņēmumā pastāv vienošanās maksāt ar akcijām, kas netiek aizstātas vai arī tiek brīvprātīgi aizstātas biznesa kombinācijas rezultātā un (iii) izskaidrotu, ka biznesa kombinācijas iespējamā atlīdzība, ir jāuzskaita saskaņā ar iepriekšējo 3. SFPS versiju, ja biznesa kombinācija notikusi pirms pārskatītā 3. SFPS spēkā stāšanās datuma (izdots 2008.gada janvārī); 7. SFPS tika grozīts lai izskaidrotu atklājamās informācijas prasības, jo īpaši (i) skaidri uzsverot kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas savstarpējo sakarību atklājot informāciju par finanšu risku raksturu un apjomu, (ii) izslēdzot prasību atklāt informāciju par pārskatīta finanšu aktīva uzskaites vērtību, kas savādāk būtu kavēts vai tam būtu vērtības samazinājums, (iii) aizstājot prasību atklāt nodrošinājuma patieso vērtību ar vispārīgāku prasību atklāt tā finansiālo efektu, un (iv) precizējot, ka sabiedrībai ir jāatklāj uz perioda beigām turēta pārņemta nodrošinājuma vērtība, bet ne atskaites perioda laikā iegūto vērtību; 1. SGS tika grozīts lai izskaidrotu, ka peļņa vai zaudējumi, citi apvienotie ieņēmumi, visi apvienotie ieņēmumi, un darījumi ar īpašniekiem ir atklājami pašu kapitāla kustības pārskatā, bet citu apvienoto ienākumu analīze pa posteņiem var tikt atklāta pielikumā; 27. SGS tika grozīts lai izskaidrotu pārskatītā 27. SGS pārejas grozījumus 21. SGS, 28. SGS un 31. SGS (grozīts 2008. gada janvārī); 34. SGS tika grozīts lai pievienotu papildus piemērus ar nozīmīgiem notikumiem un darījumiem par kuriem atklājama informācija saīsinātajos starpperioda finanšu pārskatos, ieskaitot kustību patiesās vērtības hierarhijā, finanšu aktīvu klasifikācijas izmaiņas, vai izmaiņas biznesa vai ekonomiskajā vidē, kuras ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības; un 13. SFPIK tika grozīts, lai precizētu apbalvojuma punktu patiesās vērtības noteikšanas principus.

Grozījumi 24. SGS, Saistīto pušu atklāšana

Grozījumiem nebija būtiskas ietekmes uz finanšu pārskatiem.

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušās spēkā 2011.gadā, bet neattiecas uz Sabiedrības darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

Grozījumi 32. SGS - Tiesību emisiju klasifikācija

Grozījumi 1. SFPS - Ierobežots atbrīvojums no salīdzinošās informācijas atklāšanas saskaņā ar 7. SFPS, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi

Grozījumi 14. SFPIK, Maksājumi minimālā finansējuma prasībai

19. SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, taču tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2012.gada 1.janvārī vai vēlāk, un tie neattiecas uz Sabiedrības darbību vai arī nav apstiprināti Eiropas Savienībā:

Atklājamā informācija - Finanšu aktīvu nodošana – Grozījumi 7.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.jūlijā vai vēlāk).

Smaga hiperinflācija un noteikta datumu atcelšana, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi – Grozījumi 1.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011.gada 1.jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Atliktais nodoklis: pamatā esoša aktīva atgūšana – Grozījumi 12.SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Grozījumi 19.SGS - Darbinieku labumu uzskaite (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012.gada 1.jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Grozījumi 1.SGS - Atspoguļošana Finanšu pārskatos attiecībā uz apvienoto ienākumu pārskatu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012.gada 1.jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Grozījumi 32.SGS - Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpēja izslēgšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Grozījumi 7.SFPS, Finanšu instrumenti – Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējas izslēgšanas informācijas atklāšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

9.SFPS, Finanšu instrumenti 1.daļa: Klasifikācija un novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2015.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

10.SFPS, Konsolidētie finanšu pārskati (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

11.SFPS, Vienošanās par sadarbību (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

12.SFPS, Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

13.SFPS, Patiesās vērtības novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Koncerna un atsevišķie finanšu pārskati - SGS 27 (pārskatīts 2011.gadā), (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos - SGS 28 (pārskatīts 2011.gadā), (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

20. SFPIK, Atkritumu novākšanas izmaksu uzskaite ražošanas posmā atklātajos karjeros (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013 gada 1.janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

(b) Segmentu informācija

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu. Par personu, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu, un atbild par resursu sadali un darbības rezultātu izvērtēšanu, tiek atzīta Valde, kura pieņem stratēģiskos lēmumus. Valde izmanto peļņu pirms nodokļiem, lai izvērtētu segmentu pelnīt spēju.

Sabiedrībai ir pieci darbības segmenti: gāzes pārvade (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes tirdzniecība (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem) un maksas pakalpojumi. Dalījums segmentos atbilst dabasgāzes piegādes tehnoloģiskajam procesam un nepieciešams pakalpojumu tarifu un izmaksu analīzei.

(c) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana

Darījumos izmantotā un uzskaites valūta

Sabiedrības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā Sabiedrība darbojas (uzskaites valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības uzskaites un pārskatu valūta. Saskaņā ar NASDAQ OMX RIGA biržas prasībām finanšu pārskatu posteņi ir izteikti arī Eiro (EUR). Informācijas atspoguļošanas nolūkā pārvērtēšana ir veikta, pielietojot oficiālo Latvijas Bankas noteikto kursu EUR / LVL (1 EUR = LVL 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim.

Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti uzskaites valūtā pēc noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas latos pēc gadu beigu kursa rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi, tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(d) Pamatlīdzekļi

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiku noteikta pārskata perioda beigās. Pārvērtēšana tiek veikta ik pēc 5 gadiem, izmantojot amortizēto aizvietošanas vērtības metodi. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(d) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Aktīvi, kuri iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā, pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un tiek iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Gāzes transportēšanas un sadales sistēma	40 - 50
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 - 20
Mēbeles un biroja iekārtas	5 - 10
Datori un aprīkojums	3,33

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz LVL 150 (EUR 213) un derīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai ((f) pielikums).

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par aizņēmumu izmaksām un citām tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība netiek palielināta par aizņēmumu izmaksām periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ķermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums (turpinājums)

no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

(g) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām. Tie, savukārt, ir klasificēti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Debitoru parādi bilancē ietverti posteņos "Debitori", "Pārējie apgrozāmie līdzekļi" un "Nauda un naudas ekvivalenti" (2.pielikums (i) un (j) pielikumi).

(h) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(i) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas (piemēram, uzlabojās debitora kredītreitings), tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(j) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(k) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz jauno akciju izlaišanu, ir atspoguļotas pašu kapitālā kā saņemtās naudas summas samazinājums, atskaitot nodokli. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(l) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad Sabiedrībai ir neatsaucamas tiesības atlikt saistību nokārtošanu uz vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas, kas radās darījuma rezultātā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts.

Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un prēmijām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā minētie kritēriji. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(n) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(p) Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(p) Darbinieku labumi (turpinājums)

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

(q) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(r) Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaides un koriģējot par prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā, nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamam mēnesim. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu gāzes piegādes mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko padotās gāzes plūsmu no piegādātājiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi. Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(r) Ieņēmumu atzīšana (turpinājums)

Ienākumi no soda naudām

Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta

Ieņēmumi tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

Citi ieņēmumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tad, kad tie tiek sniegti.

(s) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Sabiedrības akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2009.	1 785	6 590	600 277	82 232	10 954	14	5 111	706 963
Iegādāts	-	-	-	-	-	1 985	20 504	22 489
Pārklasificēts		-	9 885	1 653	1 146	(1 974)	(10 710)	-
Pārvērtēts	-	-	81	-	-	-	-	81
Norakstīts	-	-	(1 925)	(1 353)	(405)	-	(12)	(3 695)
Pārvietots uz
nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	(2)	2	-	14	14
31.12.2010.	1 785	6 590	608 318	82 530	11 697	25	14 907	725 852
Nolietojums
31.12.2009.	-	-	345 295	40 571	5 988	-	-	391 854
Aprēķināts par
2010.gadu	-	-	14 467	4 686	1 098	-	-	20 251
Pārvērtēts	-	-	(1 383)	(1 246)	(350)	-	-	(2 979)
Norakstīts	-	-	(242)	(22)	-	-	-	(264)
31.12.2010.	-	-	358 137	43 989	6 736	-	-	408 862
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2010.	1 785	6 590	250 181	38 541	4 961	25	14 907	316 990
Atlikusī
bilances vērtība 31.12.2009.	1 785	6 590	254 982	41 661	4 966	14	5 111	315 109

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēša nas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2010.	1 785	6 590	608 318	82 530	11 697	25	14 907	725 852
Iegādāts	-	-				1 843	17 421	19 264
Pārklasificēts		-	19 306	2 912	1 144	(1 783)	(21 579)	-
Pārvērtēts	-	-	66	2	(15)	-	-	53
Korekcija*	-	-	4 657	28	-	-	-	4 685
Norakstīts	-	-	(5 935)	(879)	(254)	-	(4)	(7 072)
Pārvietots uz
krājumiem	-	-	-	-	-	-	(12)	(12)
Apaļošana	-	-	-	-	-	-	(1)	(1)
31.12.2011.	1 785	6 590	626 412	84 593	12 572	85	10 732	742 769
Nolietojums
31.12.2010. Aprēķināts par	-	-	358 137	43 989	6 736	-	-	408 862
2011.gadu	-	-	14 904	4 323	1 194	-	-	20 420
Korekcija*	-	-	3 795	17	-	-	-	3 812
Pārklasificēts			2	(45)	43	-	-	-
Norakstīts	-	-	(4 419)	(790)	(247)	-	-	(5 456)
31.12.2011.	-	-	372 419	47 494	7 726	-	-	427 639
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2011.	1 785	6 590	253 993	37 099	4 846	85	10 732	315 130
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2010.	1 785	6 590	250 181	38 541	4 961	25	14 907	316 990

* Pārskata gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek	Nepa beigto celtnie cības objektu	Kopā
	EUR'000	EUR'000	sistēma EUR'000	EUR'000	EUR'000	ļiem EUR'000	izmaksas EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2009.	2 540	9 377	854 118	117 007	15 586	20	7 273	1 005 921
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 824	29 175	31 999
Pārklasificēts	-	-	14 065	2 352	1 631	(2 809)	(15 239)	-
Pārvērtēts	-	-	115	-	-	-	-	115
Norakstīts	-	-	(2 739)	(1 925)	(576)	-	(17)	(5 257)
Pārvietots no nemateriāliem
aktīviem	-	-	-	(3)	3	-	20	20
31.12.2010.	2 540	9 377	865 559	117 431	16 644	35	21 212	1 032 798
Nolietojums
31.12.2009.	-	-	491 311	57 729	8 521	-	-	557 561
Aprēķināts par
2010.gadu	-	-	20 585	6 668	1 562	-	-	28 815
Norakstīts	-	-	(1 968)	(1 773)	(498)	-	-	(4 239)
Korekcijas	-	-	(344)	(31)	-	-	-	(375)
31.12.2010.	-	-	509 584	62 593	9 585	-	-	581 762
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2010.	2 540	9 377	355 975	54 838	7 059	35	21 212	451 036
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2009.	2 540	9 377	362 807	59 278	7 065	20	7 273	448 360

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtniec ības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
vai pārvērtēšana
31.12.2010.	2 540	9 377	865 559	117 431	16 644	35	21 212	1 032 798
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 622	24 788	27 410
Pārklasificēts	-	-	27 470	4 143	1 628	(2 537)	(30 704)	-
Pārvērtēts	-	-	94	3	(21)	-	-	76
Korekcija*	-	-	6 626	40	-	-	-	6 666
Norakstīts	-	-	(8 445)	(1 251)	(361)	-	(6)	(10 063)
Pārvietots uz
krājumiem	-	-	-	-	-	-	(17)	(17)
Apaļošana	-	-	-	-	-	-	(1)	(1)
31.12.2011.	2 540	9 377	891 304	120 366	17 890	120	15 272	1 056 869
Nolietojums
31.12.2010.	-	-	509 584	62 593	9 585	-	-	581 762
Aprēķināts par
2011.gadu	-	-	21 206	6 151	1 699	-	-	29 056
Korekcija*	-	-	5 400	24	-	-	-	5 424
Pārklasificēts	-	-	3	(64)	61	-	-	-
Norakstīts	-	-	(6 288)	(1 124)	(351)	-	-	(7 763)
31.12.2011.	-	-	529 905	67 580	10 994	-	-	608 479
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2011.	2 540	9 377	361 399	52 786	6 896	120	15 272	448 390
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2010.	2 540	9 377	355 975	54 838	7 059	35	21 212	451 036

* Pārskata gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

1. un 2004.gada laikā tika pārvērtētas ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2007.gadā Sabiedrība veica kārtējo augstāk uzskaitīto pamatlīdzekļu grupu pārvērtēšanu, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2011.gadā tika pārvērtēti pārskata gadā bez atlīdzības vai maiņas rezultātā iegūtie pamatlīdzekļi.

Pamatlīdzekļu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 7 306 tūkstoši vai EUR 10 395 tūkstoši (31.12.2010: LVL 24 669 tūkstoši vai EUR 35 101 tūkstotis).

2011.gada 31.decembrī pārvērtēto pamatlīdzekļu bilances vērtība, ja pamatlīdzekļi tiktu uzrādīti iegādes vērtībā, būtu LVL 158 619 tūkstoši vai EUR 225 695 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 124 773 tūkstoši (EUR 177 536 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 33 846 tūkstoši (EUR 48 159 tūkstoši) (31.12.2010: LVL 145 636 tūkstoši vai EUR 207 221 tūkstotis, t.sk. ēkas, būves – LVL 111 081 tūkstotis (EUR 158 054 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 34 555 tūkstoši (EUR 49 167 tūkstoši)).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir kapitalizējusi pamatlīdzekļu nolietojumu LVL 7 tūkstošu apmērā vai EUR 10 tūkstoši (2010: LVL 23 tūkstoši vai EUR 33 tūkstoši).

Sabiedrības īpašumā esošo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības noteikšana ir procesā. Uz 2011.gada 31.decembri noteiktā kadastrālā vērtība ēkām ir LVL 6 419 tūkstoši vai EUR 9 133 tūkstoši (2010.gadā apzinātā kadastrālā vērtība bija LVL 7 275 tūkstoši vai EUR 10 351 tūkstotis), zemes gabalu kadastrālā vērtība 2011. gada 31. decembrī ir LVL 3 361 tūkstotis vai EUR 4 782 tūkstoši (31.12.2010: LVL 3 902 tūkstoši vai EUR 5 552 tūkstoši), LVL 50 tūkstoši (EUR 72 tūkstoši) konteineru iekārtām (31.12.2010: LVL 60 tūkstoši (EUR 85 tūkstoši)). Inženiertehnisko būvju (sadales gāzesvadi, urbumi un rezervuāri) kadastrālā vērtība 2011.gada 31.decembrī ir LVL 41 387 tūkstoši vai EUR 58 889 tūkstoši (31.12.2010: LVL 55 696 tūkstoši (EUR 79 248 tūkstoši)).

Nav zināma kadastrālā vērtība 8 ēkām, vienai konteineru iekārtai, 2 zemes gabaliem un 124 urbumiem.

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2009.gada 31.decembrī	6 145	8 743
Iegādāti	613	872
Norakstīti	(81)	(115)
Pārvietots uz pamatlīdzekļiem	(14)	(20)
2010.gada 31.decembrī	6 663	9 480
Amortizācija
2009.gada 31.decembrī Amortizācija pārskata gadā	3 715 800	5 285 1 138
Par norakstīto	(81)	(115)
2010.gada 31.decembrī	4 434	6 308
Atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī	2 229	3 172
Atlikusī vērtība 2009.gada 31.decembrī	2 430	3 458
	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2010.gada 31.decembrī	6 663	9 480
Iegādāti	634	902
Norakstīti	(1)	(1)
2011.gada 31.decembrī	7 296	10 381
Amortizācija
2010.gada 31.decembrī Amortizācija pārskata gadā	4 434 787	6 308 1 120
Par norakstīto	(1)	(1)
2011.gada 31.decembrī	5 220	7 427
Atlikusī vērtība 2011.gada 31.decembrī	2 076	2 954
Atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī	2 229	3 172

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti nemateriālie ieguldījumi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 1 655 tūkstoši vai EUR 2 356 tūkstoši (31.12.2010: LVL 1 387 tūkstoši vai EUR 1 974 tūkstoši).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI (turpinājums)

Būtiskākie nemateriālie aktīvi ir ģeogrāfiski informatīvā sistēma ĢIS un maģistrālo gāzesvadu uzskaites datorprogramma SCADA IT, kuru atlikusī vērtība 2011.gada 31.decembrī attiecīgi bija LVL 214 tūkstoši (EUR 304 tūkstoši) un LVL 193 tūkstoši (EUR 274 tūkstoši) (31.12.2010: LVL 227 tūkstoši (EUR 323 tūkstoši), LVL 221 tūkstotis (EUR 314 tūkstoši).

5 DEBITORI

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar
pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos
Pārskata perioda sākumā	3	4	4	6
Pārvērtēts	1	(1)	1	(2)
Pārskata perioda beigās	4	3	5	4
Ilgtermiņa debitori
Ilgtermiņa debitoru uzskaites vērtība	7 731	4	11 001	6
Pārklasificēti	4	-	6	-
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(5 837)	(4)	(8 305)	(6)
Uzkrājumi pārklasificēti	(4)	-	(6)	-
	1 894	-	2 696	-
Īstermiņa debitori
Īstermiņa debitoru uzskaites vērtība	32 872	44 220	46 773	62 919
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(3 991)	(7 185)	(5 679)	(10 223)
	28 881	37 035	41 094	52 696
Debitori kopā	30 779	37 038	43 795	52 700

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam:

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	7 253	8 389	10 318	11 935
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	6 247	1 135	8 889	1 615
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(3 445)	(2 087)	(4 902)	(2 970)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(skat. 15.pielikumu)	2 802	(952)	3 987	(1 355)
Norakstīti bezcerīgi parādi	(133)	(184)	(189)	(262)
Uzkrājumi gada beigās	9 922	7 253	14 116	10 318

2011.gada 31.decembrī uzkrājumi LVL 4 076 tūkstoši (EUR 5 800 tūkstoši) apmērā attiecas uz īstermiņa debitoru parādiem, (2010.gadā attiecīgi LVL 7 185 tūkstoši (EUR 10 234 tūkstoši)). No uzkrājumiem 2011.gada 31.decembrī LVL 5 931 tūkstotis (EUR 8 439 tūkstoši) attiecas uz citiem debitoru parādiem (2010: LVL 63 tūkstoši (EUR 90 tūkstoši) (skatīt 7.pielikumu). Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

6 KRĀJUMI

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Materiāli un rezerves daļas
(neto pārdošanas vērtība)	2 766	2 959	3 936	4 210
Dabasgāze un degviela (iegādes vērtība)	35 825	8 016	50 974	11 406
	38 591	10 975	54 910	15 616

2011.gadā Sabiedrība izmaksās no krājumiem norakstījusi materiālus, rezerves daļas un dabasgāzi LVL 262 710 tūkstošu vērtībā vai EUR 373 802 tūkstoši (2010: LVL 270 242 tūkstoši vai EUR 384 520 tūkstoši).

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam:

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	673	443	957	629
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu	67	420	95	598
aprēķinā	(107)	(59)	(152)	(84)
Norakstīti	(18)	(131)	(26)	(186)
Uzkrājumi gada beigās	615	673	874	957

Lēnas aprites materiāliem un rezerves daļām izveidoti speciālie uzkrājumi. 2011.gadā Sabiedrība pārdevusi krājumus LVL 10 tūkstošu vai EUR 14 tūkstošu apmērā (2010: LVL 37 tūkstoši vai EUR 53 tūkstoši) un izmantojusi saimnieciskajā darbībā LVL 50 tūkstošu vai EUR 71 tūkstoša apmērā (2010: LVL 13 tūkstoši vai EUR 18 tūkstoši), kuri iepriekšējos gados tika norakstīti.

7 PĀRĒJIE APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Termiņdepozīti	9 207	-	13 100	-
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	415	431	589	613
PVN pārmaksa	40	110	57	157
Uzkrātie procenti banku depozītiem	59	29	84	41
Debitori par sniegtajiem pakalpojumiem	25	12	36	17
Priekšapmaksa par dabasgāzi	37 950	24 216	53 998	34 456
Citi debitori	2 106	311	2 997	443
	49 802	25 109	70 861	35 727
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam*	(90)	(63)	(128)	(90)
	49 712	25 046	70 733	35 637

* Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam pārsvarā ir attiecināmi uz Citiem debitoriem.

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Naudas līdzekļi kasē	2	2	3	3
Norēķinu konti bankās	2 808	6 273	3 995	8 926
Termiņdepozīti*	22 247	31 298	31 655	44 533
	25 057	37 573	35 653	53 462

* Depozīti ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām, kas 2011.gada 31.decembrī bija LVL 9 207 tūkstoši (EUR

13 100 tūkstoši), ir uzrādīti 7.pielikuma postenī "Termiņdepozīti". Termiņdepozītu fiksētās procentu likmes PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI (turpinājums)

2011.gadā bija no 0,1% līdz 3,3% par gadu (2010: no 0,37% līdz 12,7% par gadu). 2010.gada 31.decembrī nebija depozītu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām.

9 AKCIJU KAPITĀLS

(a) Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2011.gada 31.decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību LVL 1 katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

	31.12.2011.		31.12.2010.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)	36,52	14 571 480	36,52	14 571 480
akcijas	63,48	25 328 520	63,48	25 328 520
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

(b) Akcionāri

	31.12.2011.		31.12.2010.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
E.ON Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	47,23	18 846 385	47,23	18 846 385
"Itera Latvija" SIA	16,00	6 384 001	16,00	6 384 001
AAS "Gazprom"
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	34,00	13 566 701	34,00	13 566 701
Valstij piederošās akcijas	0,00	117	0,00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas	2,77	1 102 796	2,77	1 102 796
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

10 AIZŅĒMUMI

2011.gadā Sabiedrībai nebija aizņēmumi. 2010.gada 17.septembrī beidzās ar AS "SEB banka" noslēgtā Overdrafta līguma par overdrafta limita piešķiršanu EUR 50 000 tūkstoši (LVL 35 140 tūkstoši) apmērā darbības termiņš. Līgums tika noslēgts 2008.gada 18.septembrī uz vienu gadu ar mainīgo procentu likmi ar mērķi rezervēt finanšu līdzekļus norēķiniem ar piegādātājiem par saņemto dabasgāzi gadījumos, kad aizkavējas lietotāju maksājumi.

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

(a) Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:

31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
			19 714
			810
14 340	14 424	20 404	20 524
	13 754 586	13 855 569	19 570 834

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI (turpinājums)

Nākamo periodu ieņēmumu kustība:

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Atlikums gada sākumā	14 424	14 373	20 524	20 451
Saņemts no iedzīvotājiem un
sabiedrībām pārskata gadā	489	605	695	861
Ietverts pārskata gada ieņēmumos
(skat. 16.pielikumu)	(573)	(554)	(815)	(788)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	14 340	14 424	20 404	20 524

(b) Faktiski aprēķināto un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze:

4 669	6 996	6 644	9 954
2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
6 996	275	9 954	391
1 461	6 721	2 080	9 563
(3 788)	-	(5 390)	-
4 669	6 996	6 644	9 954
			-
			-
6 770	-	9 632	-
2011	2010	2011 EUR'000	2010 EUR'000
	6 587 183	- -	9 372 260

Atlikums gada sākumā	-	-	-	-
Atzīts finansējums no EK pārskata
gadā	6 814	-	9 695	-
Iekļauts pārskata gada ieņēmumos	(44)	-	(63)	-
Pārnests uz nākamajiem gadiem	6 770	-	9 632	-

Pavisam pārnests uz nākamajiem
gadiem	25 779	21 420	36 680	30 478

Saskaņā ar EK 2008.gada 13.augusta lēmumu C(2010) 5554 par finansiālā atbalsta piešķiršanu regulas (EK) Nr.663/2009 jomā gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem Sabiedrībai ir piešķirts finansējums 50% apmērā, bet ne vairāk kā LVL 7 000 tūkstoši (EUR 10 000 tūkstoši) pasākumu Nr.EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" realizācijai. Objekti ekspluatācijā tika nodoti 2011.gadā. Neizmantoto finansējuma daļu ir atļauts izlietot divu citu urbumu rekonstrukcijai. Pēdējais maksājums no EK tiks saņemts 2014.gadā.

Skatīt arī grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principu (r) pielikumu. PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

12 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	7 795	5 385	11 091	7 662
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	631	620	897	882
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	394	446	560	635
Pievienotās vērtības nodoklis	8 503	10 250	12 098	14 585
Akcīzes nodoklis	1 919	-	2 730	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	1	-	1	-
Darbinieku atalgojums	486	493	692	701
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	893	920	1 271	1 309
Uzkrātās izmaksas piemaksai par pārskata
gada rezultātiem	4 904	4 920	6 978	7 001
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	415	306	591	435
Uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem*	192	311	273	443
Pārējās īstermiņa saistības	142	137	203	195
	26 275	23 788	37 385	33 848

* Kopējās uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām saistībām pret darbiniekiem uzrādītas 22.pielikumā.

13 NETO APGROZĪJUMS

Neto apgrozījumu pa klientu grupām ir šāds:

	2011	2010	2011	2010
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas rūpniecībai	298 733	299 678	425 059	426 403
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem	38 839	40 722	55 263	57 942
Ienākumi no dabasgāzes transportēšanas un
glabāšanas	15 165	12 290	21 578	17 488
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas
autotransportam	-	9	-	13
Citi pakalpojumi	601	646	855	919
	353 338	353 345	502 755	502 765

Ja dabasgāzes realizācija pēc izlīdzinātā maksājuma (iedzīvotāji) palielinātos vai samazinātos par 5%, tad ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem palielinātos vai samazinātos par 5%.

14 RAŽOŠANAS IZMAKSAS

Dabasgāzes iegāde	262 348	265 622	373 288	377 946
Darbinieku atalgojums	11 623	13 186	16 538	18 762
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	2 843	3 015	4 045	4 290
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	853	866	1 214	1 232
Materiāli un rezerves daļas	7 542	6 086	10 731	8 660
Nolietojums un amortizācija	20 598	20 396	29 308	29 021
Pārējās izmaksas	5 769	5 502	8 209	7 829
	311 576	314 673	443 333	447 740

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

15 ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Darbinieku atalgojums	3 307	3 553	4 705	5 055
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	746	774	1 061	1 101
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana Uzturēšana un komunālie	176	183	250	261
pakalpojumi	765	957	1 088	1 362
Nekustamā īpašuma nodoklis	767	755	1 091	1 074
Nolietojums un amortizācija	502	528	714	751
Bankas pakalpojumu izdevumi	82	76	117	108
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, neto (skat. 5.pielikumu)	2 802	(952)	3 987	(1 355)
Pārējie izdevumi	1 628	1 199	2 316	1 707
	10 775	7 073	15 329	10 064
16 CITI IENĀKUMI
Soda naudas no patērētājiem Ieņēmumi no līdzdalības gāzes vadu	952	698	1 355	994
celtniecībā (skat. 11.pielikumu)	573	554	815	788
Ieņēmumi no izmaiņām uzkrājumos lēnas
aprites un novecojušiem krājumiem	40	-	57	-
Pārējie ieņēmumi	398	595	566	847
Banku procenti	818 2 781	930 2 777	1 164 3 957	1 323 3 952
17 CITAS IZMAKSAS
Materiāli	26	37	37	53
Darbinieku atalgojums	193	175	275	249
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	25	24	36	34
Nolietojums un amortizācija	114	104	162	148
Sponsorēšanas izdevumi Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	2 194 981	2 332 121	3 122 1 396	3 318 172
Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu
krājumu vērtības samazinājumam	-	361	-	514
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtu kursu
svārstībām	1 108	2 573	1 577	3 661
Citas izmaksas	239 4 880	243 5 970	340 6 945	346 8 495
18 IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS
Dabasgāzes iegāde	262 348	265 622	373 288	377 946
Nolietojums un amortizācija	21 214	21 028	30 184	29 920
Darbinieku izmaksas (skat. 26.pielikumu) Materiāli un rezerves daļas	19 766 7 568	21 776 6 123	28 124 10 768	30 984 8 713
Neto uzkrājumi debitoru vērtības
samazinājumam	2 802	(952)	3 987	(1 355)
Citas izmaksas	13 533	14 119	19 256	20 091
	327 231	327 716	465 607	466 299

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

19 FINANŠU IENĀKUMI

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Finanšu ienākumi
- Procentu ienākumi	331	1 493	471	2 124
	331	1 493	471	2 124

20 NETO IENĀKUMI NO ĀRVALSTU VALŪTU KURSU SVĀRSTĪBĀM UN PROCENTU IEŅĒMUMI

Visas valūtas kursu svārstību neto atšķirības iekļautas Citu ienākumu un Citu izmaksu sastāvā (skat. 16. un 17.pielikumu).

Šādi procentu ieņēmumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

Citi ienākumi (skat. 16.pielikumu)	818	930	1 164	1 323
Finanšu ienākumi (skat. 19.pielikumu)	331	1 493	471	2 124
	1 149	2 423	1 635	3 447

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodoklis	4 754	5 878	6 764	8 364
Atliktais nodoklis	(1 264)	(1 771)	(1 798)	(2 520)
	3 490	4 107	4 966	5 844

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Peļņa pirms nodokļiem	29 219	29 899	41 576	42 542
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot
15% likmi	4 383	4 485	6 236	6 381
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt
apliekamo ienākumu, neto	113	754	161	1 074
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(1 006)	(1 132)	(1 431)	(1 611)
Nodokļu izdevumi	3 490	4 107	4 966	5 844

Atliktā nodokļa aprēķinā izmantota pašreiz noteiktā nodokļa likme 15%.

Salīdzinājums starp faktiskajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām:

Pārmaksa / (parāds) 1.janvārī	1 230	(1 357)	1 750	(1 931)
Aprēķināts par pārskata gadu	4 754	5 878	6 764	8 364
Samaksāts pārskata gadā	(8 416)	(3 291)	(11 974)	(4 683)
Parāds / (pārmaksa) 31.decembrī	(2 432)	1 230	(3 460)	1 750

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums)

Atliktā nodokļa aprēķins:

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
sākumā	27 822	29 700	39 587	42 259
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret
pašu kapitālu)	141	12	200	17
Atliktā nodokļa saistību samazinājums
(ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	(1 264)	(1 771)	(1 798)	(2 520)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem
pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem (attiecināts
pret pašu kapitālu)	(255)	(119)	(363)	(169)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
beigās	26 444	27 822	37 626	39 587

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir attiecināmas uz šādām pozīcijām:

Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1 448	1 248	2 060	1 776
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	28 692	29 694	40 824	42 251
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12
mēnešu laikā)*	(1 336)	(269)	(1 901)	(383)
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem
atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(864)	(874)	(1 229)	(1 244)
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	(641)	(781)	(912)	(1 111)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies
12 mēnešu laikā)	(763)	(1 095)	(1 085)	(1 558)
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu
krājumu vērtības samazinājumam atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(92)	(101)	(131)	(144)
Atliktā nodokļa saistības, neto	26 444	27 822	37 626	39 587

* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Pārskata gada sākumā	5 207	4 416	7 409	6 283
Kārtējās darba izmaksas	(317)	(209)	(451)	(297)
Procentu (izmaksas) / ieņēmumi	(970)	955	(1 380)	1 359
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti	(183)	(175)	(260)	(249)
Zaudējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā	537	220	764	313
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 274	5 207	6 082	7 409

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM (turpinājums)

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	4 082	4 896	5 809	6 966
Īstermiņa daļa (skatīt 12.pielikumu)	192	311	273	443
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 274	5 207	6 082	7 409

Pēcnodarbinātības pabalsti ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viņu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar Sabiedrību, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statiskos pieņēmumus.

Uzkrājumu aprēķiniem izmantoti šādi pieņēmumi:

	2011	2010
Diskonta likme (ņemot vērā valsts obligāciju tirgus ienesīgumu bilances
datumā), %	4,232	4,35
Darbinieku rotācijas koeficients	5,35	1,32
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	62	62
Cilvēku miršanas vecums, gadi	***	***
Atalgojuma izmaiņas, %:
2011	3,00	5,00
2012	4,00	5,00
2013	6,00	6,00
2014	6,00	7,00
2015	8,00	8,00
2016	5,00	9,00
2017	6,00	-
Iemaksas privātajā pensijas fondā, % no visiem darbinieku bruto
ieņēmumiem	5,00	5,00
VSAOI	*	**
IIN	*	**

* atbilstoši 2011.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

** atbilstoši 2010.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

*** atbilstoši uzkrājumu aprēķināšanas metodikai.

Kopējo nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstu jutīgums atkarībā no pieņēmumu izmaiņām:

	Izmaiņas pieņēmumos	Ietekme uz kopējām saistībām
Diskonta likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Samazinājums par 3,75% /
		pieaugums par 3,80%
Rotācijas koeficents	Pieaugums/samazinājums par 0,5	Samazinājums par 3,18% /
		pieaugums par 2,78%
Pensionēšanās vecums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Samazinājums par 5,96% /
		pieaugums par 4,87%
Dzīves ilgums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Pieaugums par 2,06% /
		samazinājums par 2,06%
Algas pieauguma likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 3,65% /
		samazinājums par 3,64%
Iemaksas privātajā pensijas	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,34% /
fondā		samazinājums par 0,35%
VSAOI	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,34% /
		samazinājums par 0,35%
IIN	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,01% /
		samazinājums par 0,01%

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

23 PEĻŅA UN DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

(a) PEĻŅA UZ VIENU AKCIJU

Tā kā Sabiedrība nav veikusi darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiņas akciju kapitālā, kas mainītu peļņas apjomu uz vienu akciju, koriģētā peļņa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peļņai uz vienu akciju.

Pamata peļņa uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada peļņu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Pārskata gada peļņa (a)	25 729	25 792	36 610	36 698
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas 1.janvārī	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.decembrī	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais parasto akciju skaits gada laikā (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamata peļņa uz akciju pārskata gadā (a/b) LVL vai EUR	0,645	0,646	0,918	0,920

(b) DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav apstiprinātas ikgadējā akcionāru pilnsapulcē. 2012.gadā vadība piedāvās izmaksāt dividendes par 2011.gadu LVL 0,50 (EUR 0,711) apmērā par katru akciju. Šie finanšu pārskati neatspoguļo šīs dividendes, kas tiks atspoguļotas pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas par 2011.gadu sadale.

2011.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2010.gadu LVL 19 950 tūkstoši (LVL 0,50 par akciju) vai EUR 28 386 tūkstoši (EUR 0,71 par akciju), 2010.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2009.gadu LVL 15 960 tūkstoši (LVL 0,40 par akciju) vai EUR 22 709 tūkstošu (EUR 0,569 par akciju) apmērā.

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI

Pelņas pirms nodokļiem un saimnieciskajos darījumos saņemto naudas līdzekļu salīdzinājums:

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	29 219	29 899	41 576	42 542
Korekcijas:
Nolietojumam (skat. 3.pielikumu)	24 233	20 251	34 480	28 815
Amortizācijai (skat. 4.pielikumu)	787	800	1 120	1 138
Faktiskās un prognozētās d/g iepirkuma novirzes un
ienākumi no līdzdalības maksas (skat 11.pielikumu)	(2 944)	6 167	(4 189)	8 776
Uzkrājumu izmaiņām novecojušu un lēnas aprites
krājumu vērtības samazinājumam (skat.
6.pielikumu)	(40)	361	(57)	514
Uzkrāto izdevumu piemaksai par pārskata gada
rezultātiem izmaiņām	(16)	(278)	(23)	(395)
Uzkrāto izdevumu neizmantotiem atvaļinājumiem
izmaiņām	(27)	96	(38)	137
Uzkrāto izdevumu citiem uzkrājumiem izmaiņām	110	36	157	51
Uzkrāto izdevumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret personālu izmaiņām (skat.
22.pielikumu)	(933)	791	(1 327)	1 126
Procentu ienākumiem (skat. 20.pielikumu)	(1 149)	(2 423)	(1 635)	(3 447)
Zaudējumiem no pamatlīdzekļu pārdošanas (skat.
17.pielikumu)	981	121	1 396	172

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI (turpinājums)

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos:
- debitoros	1 902	(38 456)	2 704	(54 719)
- krājumos	(27 615)	72 558	(39 293)	103 240
- kreditoros	15 485	(48 405)	22 031	(68 875)
	39 993	41 518	56 902	59 075

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nevienai sabiedrībai nav kontroles pār Sabiedrību. Zemāk norādītajām sabiedrībām pieder vai piederēja vairāk nekā 20% akciju, kas nodrošina būtisku ietekmi pār Sabiedrību.

(a) Ieņēmumi no pakalpojumu realizācijas

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
AAS "Gazprom"	13 333	9 877	18 971	14 053
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	-	8	-	11
	13 333	9 885	18 971	14 064
(b) Izdevumi par dabasgāzes iegādi
AAS "Gazprom"	192 065	131 324	273 283	186 858

(c) Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
AAS "Gazprom"	-	515	-	733
E.ON Ruhrgas AG	17	-	24	-
	17	515	24	733

Parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(d) Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu

AAS "Gazprom"	1 359	1 483	1 934	2 110
Debitora parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(e) Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par dabasgāzi

AAS "Gazprom" par dabasgāzi	37 950	24 216	53 998	34 456

Avanss par dabasgāzi, kas iesūknēta Inčukalna PGK Latvijas vajadzībām.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums)

(f) Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem

	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
E.ON Ruhrgas AG	28	-	40	-
OPEN GRID EUROPE GmbH	150	29	213	41
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	5 577	3 280	7 935	4 667
	5 755	3 309	8 188	4 708

(g) Parādi saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem par pakalpojumu iegādi

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
OPEN GRID EUROPE GmbH	-	29	-	41
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	-	602	-	857
	-	631	-	898
(h) Valdes un Padomes locekļu atalgojums Valdes un Padomes locekļu sarakstu skatīt 3.lpp.	2011 LVL'000	2010 LVL'000	2011 EUR'000	2010 EUR'000
Atalgojums	1 363	1 332	1 939	1 895
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	278	274	396	390
Izmaiņas uzkrājumos pēcnodarbinātības pabalstiem
un citām saistībām pret darbiniekiem	(17)	-	(24)	-
Veselības un dzīvības apdrošināšana	3	2	4	3
Iemaksas pensiju plānā	45	43	64	61
	1 672	1 651	2 379	2 349

Atalgojumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās iekļautas piemaksas par pārskata gada rezultātiem par pārskata gadu.

26 DARBINIEKU IZMAKSAS

Darba samaksa	14 932	15 641	21 246	22 255
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	191	1 273	272	1 811
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 559	3 589	5 064	5 106
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
izdevumiem uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	55	224	78	319
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 029	1 049	1 464	1 493
	19 766	21 776	28 124	30 984

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem 72,84% (2010: 65,46%) no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek iemaksātas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA

31.12.2011.

31.12.2011.

	Gāzes pārvade		Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	Citi pakalpojumi	KOPĀ
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	3 647	11 486	-	337 605	600	353 338
Iekšējie ieņēmumi	17 718	12 182	36 520	324	122	66 866
Iekšējie izdevumi	(33)	(243)	(555)	(66 034)	(1)	(66 866)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	331	331
Peļņa pirms nodokļiem	6 973	6 217	7 507	14 192	(5 670)	29 219
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	918	899	944	458	271	3 490
Aktīvi	100 111	90 180	158 067	110 299	5 120	463 777
Saistības	13 030	12 282	36 556	56 067	305	118 240
Cita segmentu informācija
Nolietojums un amortizācija Pamatlīdzekļu un nemateriālo	7 665	3 760	9 402	252	135	21 214
ieguldījumu iegāde	5 888	7 736	5 181	901	3	19 709

Gāzes pārvade Gāzes glabāšana Gāzes sadale Gāzes realizācija Citi pakalpojumi KOPĀ EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem 5 189 16 343 - 480 369 854 502 755 Iekšējie ieņēmumi 25 211 17 333 51 963 461 174 95 142 Iekšējie izdevumi (47) (346) (790) (93 958) (1) (95 142) Procentu ienākumi - - - - 471 471 Peļņa pirms nodokļiem 9 922 8 846 10 682 20 193 (8 067) 41 576 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 1 306 1 279 1 343 652 386 4 966 Aktīvi 142 444 128 315 224 909 156 942 7 285 659 895 Saistības 18 540 17 476 52 014 79 776 434 168 240 Cita segmentu informācija Nolietojums un amortizācija 10 906 5 350 13 377 359 192 30 184 Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde 8 378 11 007 7 372 1 282 4 28 043

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2010.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale LVL'000	Gāzes realizācija LVL'000	Citi pakalpojumi LVL'000	KOPĀ LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	2 753	9 501	-	340 445	646	353 345
Iekšējie ieņēmumi	20 295	14 010	40 574	8 356	137	83 372
Iekšējie izdevumi	(1 200)	(5 925)	(1 881)	(74 366)	-	(83 372)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	1 493	1 493
Peļņa pirms nodokļiem	7 793	3 320	11 001	6 343	1 442	29 899
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 065	357	1 615	649	421	4 107
Aktīvi	99 347	86 371	161 633	72 056	10 444	429 851
Saistības	11 933	7 813	38 894	31 808	443	90 891
Cita segmentu informācija
Nolietojums un amortizācija Pamatlīdzekļu un	7 529	4 124	8 979	273	123	21 028
nemateriālo ieguldījumu iegāde	7 172	10 863	4 991	275	2	23 303

31.12.2010.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	3 917	13 519	-	484 410	919	502 765
Iekšējie ieņēmumi	28 877	19 935	57 732	11 890	194	118 628
Iekšējie izdevumi	(1 708)	(8 431)	(2 676)	(105 813)	-	(118 628)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	2 124	2 124
Peļņa pirms nodokļiem	11 088	4 724	15 653	9 025	2 052	42 542
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 515	507	2 298	924	600	5 844
Aktīvi	141 358	122 895	229 983	102 526	14 861	611 623
Saistības	16 979	11 117	55 341	45 259	631	129 327
Cita segmentu informācija
Nolietojums un amortizācija Pamatlīdzekļu un	10 713	5 868	12 776	388	175	29 920
nemateriālo ieguldījumu iegāde	10 204	15 457	7 101	391	3	33 156

Lielākie klienti

Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 50,0% (2010: 51,2%) no ieņēmumiem. Lielākā klienta radītie ieņēmumi 2011.gadā bija 35,3% (2010: 32,2%), otrs un trešais lielākais klients veidoja attiecīgi 7,4% un 2,1% katrs (2010: 7,7% un 6,2%) no kopējā apgrozījuma apjoma. Šie ieņēmumi tiek attiecināti uz dabasgāzes realizācijas segmentu.

Ģeogrāfiskā informācija par segmentiem netiek uzrādīta, tā kā visas galvenās darbības tiek veiktas Latvijā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu, kā arī debitoru un krājumu atgūstamo vērtību un darbinieku pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu lielumu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Sabiedrības vadība nosaka ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu patieso vērtību, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumiem, kas tiek veikti saskaņā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un balstoties uz vidējām celtniecības izmaksām pārskata gadā. Sabiedrības iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic, kad pastāv norādes, ka vidējās ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu celtniecības un iegādes izmaksas ir summāri būtiski mainījušies salīdzinot ar iepriekšējās pārvērtēšanas periodu. 2007.gada 1.februārī Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kas tās aktīvu vērtību palielināja par LVL 80,2 milj. (EUR 114,1 milj.). Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga".

Debitoru atgūstāmā vērtība

Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišķi. Gadījumā, ja nav iespējama individuāla pieeja katram klientam lielā klientu skaita dēļ, tikai būtiski debitori tiek izvērtēti atsevišķi. Debitori, kuri netiek izvērtēti atsevišķi, tiek sagrupēti grupās ar līdzīgām kredīta riska pazīmēm un tiek novērtēti kopīgi, ņemot vērā pagātnes zaudējumu pieredzi. Pagātnes zaudējumu pieredze tiek koriģēta, balstoties uz pašreiz esošiem datiem, lai atspoguļotu pašreiz esošo nosacījumu, kas nepastāvēja pagātnes zaudējumu pieredzes veidošanas periodā, ietekmi un novērstu pagātnes nosacījumu, kas pašreiz nepastāv, ietekmi.

Krājumu novērtēšana

Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība.

Pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu novērtēšana

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti, gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

Ieņēmumu atzīšana pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas

Lietotāji, kuri norēķinās pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas, apmaksājot rēķinus (juridiskas personas un arī fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību), veic skatītāja rādījumu nolasījumus divreiz gadā un izlīdzināto patēriņu nosaka ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Lietotājiem izraksta rēķinus par pārskata mēnesi.

Iedzīvotāji (mājsaimniecības lietotāji) norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa norēķinu sistēmas pašapkalpošanas kārtībā. Iedzīvotāji veic skatītāja rādījumu nolasījumus (atkarībā no patēriņa) vienreiz gadā vai katrā tarifu maiņas gadījumā. Rēķinu izraksta par katru pārskata mēnesi visiem mājsaimniecības lietotājiem summējot izlīdzinātos patēriņus, kam piemērots sezonalitātes koeficients.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA

29.1. Finanšu riska faktori

Sabiedrības vispārīgā riska vadības koncepcija balstīta uz SIA Marsh 2005.gadā izstrādātajām "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" uzņēmuma risku vadības vadlīnijām un procedūrām", kā arī 2012.gadā izstrādātajiem "Noteikumiem par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu līdzekļu pārvaldību" (turpmāk – Noteikumi).

Sabiedrības vispārējā riska vadības programma ietver finanšu tirgus neparedzamību un Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo efektu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli. Noteikumos aprakstīta pieeja Latvijā reģistrētu banku un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu finansiālās stabilitātes izvērtēšanai, izvērtējot virkni kritēriju (kvantitatīvu un kvalitatīvu), kam attiecīgi pievienoti vērtēšanas svari.

Sabiedrības rīcībā esošie finanšu instrumenti (atbilstoši 7.SFPS):

• finanšu aktīvi: īstermiņa debitori, ilgtermiņa debitori, naudas līdzekļi banku kontos, naudas līdzekļi banku depozītos;
• finanšu saistības: parādi kreditoriem.

Finanšu instrumentu sadalījums kategorijās

Visi finanšu aktīvi ietilpst kategorijā Aizdevumi un Debitoru parādi, bet visas finanšu saistības ir atspoguļotas amortizētajā vērtībā.

Sabiedrība ir pakļauta šādiem riskiem:

• kredītrisks;
• likviditātes risks;
• tirgus risks, t.sk.
  • Procentu likmju risks Ārvalstu valūtu svārstību risks

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas ir materiālo zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas līgumsaistības pret Sabiedrību. Kredītriskam ir kritiska nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi šo risku pārvaldīt efektīvi.

Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem, noguldījumiem bankās un finanšu iestādēs, kā arī klientiem, tai skaitā nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska avoti

Kredītrisks galvenokārt saistīts ar dažiem lielākajiem Sabiedrības klientiem. Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 55,0% (2010: 56,7%) no realizācijas. Viens no šo klientu debitoru parādiem 2011.gada 31.decembrī bija 21,8% (2010: 22,1%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja 6,9% un 6,7% katrs (2010: 7,5% un 5,8%) no kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. 5 lielāko debitoru parādu vērtība nav samazinājusies 2011.gada 31.decembrī.

Kredītriska pārvaldīšana

Ar debitoru parādu kontroli nodarbojas Sabiedrības Individuālo lietotāju norēķinu daļa (turpmāk - ILND), Rūpniecisko lietotāju norēķinu daļa (turpmāk – RLND), Kontaktu centrs (turpmāk – KC) un Finanšu uzskaites departaments.

Katru mēnesi tiek veidota debitoru vecuma struktūras analīze. Debitori tiek analizēti pa šādām grupām:

• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem;
• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ ;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu virs 25 tūkst. nm³ .

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Mājsaimniecību lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, apkures parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Mājsaimniecības lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds nav samaksāts noteiktā laikā no brīdinājumā ietvertā parāda samaksas termiņa iestāšanās brīža, ILND organizē atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem, vienlaikus brīdinot Debitorus par to personas datu nodošanu Piedziņas kompānijām parādu piedziņai un iespējamai Debitoru datu ievietošanai publiskajās datu bāzēs.

4. Ja Piedziņas kompānija nav atguvusi Debitora parādu, vai parāds par Debitoram piegādāto dabasgāzi pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmas pārsniedz LVL 100, vai Debitors nav veicis maksājumus par piegādāto dabasgāzi 5 (piecus) gadus, parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

5. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, KC pēc ILND izveidota saraksta telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

1. Ja parāds nav samaksāts pēc tam, kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, ILND un Iecirkņi nekavējoši organizē brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgās Sabiedrības struktūrvienības dod rīkojumu pārtraukt dabasgāzes padevi Debitora gazificētajā objektā.

3. Ja Debitora gazificētajā objektā nav iespējams pārtraukt dabasgāzes padevi vai nolasīt Skaitītāja rādījumu, ILND vai attiecīgais Iecirknis nosūta Debitoram, kā arī gazificētā objekta īpašniekam (ja Debitors nav gazificētā objekta īpašnieks) atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, vienlaikus informējot par administratīvo atbildību.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentāciju Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš pārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, RLND, kā arī Iecirkņi (iepriekš saskaņojot ar RLND) nosūta Debitoriem brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

2. Saskaņojot ar Gāzes uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju, RLND un Iecirkņi sagatavo un izsūta Debitoriem brīdinājumus arī tad, ja nav veikti norēķini par kādā no pārskata mēneša dekādēm saņemto dabasgāzi.

3. Katru mēnesi KC vai attiecīgais Iecirknis telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos. Ja Debitoram ir parāds par dabasgāzi, kas piegādāta daudzdzīvokļu mājas apkurei, RLND vai attiecīgais Iecirknis var informēt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, izvietojot pie daudzdzīvokļu mājas attiecīgus paziņojumus.

4. Ja pēc iepriekš minēto darbību veikšanas, norēķini joprojām nav veikti, Latvijas Gāze līdz brīdinājumā norādītajam dabasgāzes pārtraukšanas termiņam pieņem lēmumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu vai dabasgāzes padeves pārtraukšanas atlikšanu.

5. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā un ir pieņemts lēmums par dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitoram, tiek dots rīkojums attiecīgās darba dienas laikā pārtraukt dabasgāzes padevi Debitoram.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, RLND izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja dabasgāzes lietotājs ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tam ir noteikts tiesiskās aizsardzības process, RLND iespēju robežās organizē turpmāku dabasgāzes piegādi ar priekšapmaksu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2011.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	27 275	23 994	3 281	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	114	114	-	-
Citi pakalpojumi	1 606	1 606	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	28 881	25 600	3 281	-
2011.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	38 809	34 140	4 669	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	162	162	-	-
Citi pakalpojumi	2 285	2 285	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	41 094	36 425	4 669	-
2010.gada 31.decembrī (LVL'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	35 508	33 924	1 584	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	471	471	-	-
Citi pakalpojumi	1 527	1 527	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	37 035	35 451	1 584	-
2010.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	50 523	48 269	2 254	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	670	670	-	-
Citi pakalpojumi	2 173	2 173	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	52 696	50 442	2 254	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 5.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2011.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	87	87	-	-
Avansa norēķinu personas	5	2	3	-
Pārmaksātie nodokļi	421	421	-	-
Citi debitori	1 503	1 459	44	-
Kopā citi debitori	2 016	1 969	47	-

2011.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav	Termiņš iestājies, bet	Parādi, kuriem radīti
		vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	parādi atgūstami	uzkrājumi, neto *
		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	124	124	-	-
Avansa norēķinu personas	7	3	4	-
Pārmaksātie nodokļi	599	599	-	-
Citi debitori	2 139	2 076	63	-
Kopā citi debitori	2 869	2 802	67	-

2010.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	11	11	-	-
Avansa norēķinu personas	7	3	4
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	228	133	95	-
Kopā citi debitori	247	148	99	-

2010.gada 31.decembrī (EUR'000):
----------------------------------	--	--

	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	17	17	-	-
Avansa norēķinu personas	10	4	6	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-
Citi debitori	324	189	135	-
Kopā citi debitori	352	211	141	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 7.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Debitoru kvalitāte

Debitoru parādu, kuriem termiņš vēl nav iestājies, kategorijas būtisku daļu veido siltumapgādes uzņēmumu parādi. Daudziem siltumapgādes uzņēmumiem kapitāldaļu turētājs ir vietējā pašvaldība, kura garantē savlaicīgu norēķināšanos, vai veic avansa maksājumus par dabasgāzi.

Debitoru parādiem, kuriem apmaksas termiņš ir iestājies, bet parādi atgūstami, un parādi, kuriem radīti uzkrājumi ir bez nodrošinājuma (kā hipotēka vai komercķīla).

Vecuma analīze debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	2 764	1 537	3 933	2 187
	2 764	1 537	3 933	2 187

Vecuma analīze citiem debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	-	31	-	44
No 3 līdz 6 mēnešiem	44	12	63	17
Vairāk par 6 mēnešiem	3	56	4	80
	47	99	67	141

Depozīti un nauda bankās

Valde pirms depozīta noguldīšanas izvērtē gan banku kredītreitingus un to finansiālās darbības rādītājus, gan piedāvātās procentu likmes.

Sabiedrības izmantoto banku (vai to īpašnieku) Moody's Investors Service kredītreitingus (2012.gada 16.februārī):

Banka	Ilgtermiņa reitings	Īstermiņa reitings	Finansiālās drošības reitings	Reitinga prognoze
Nordea Bank Finland	Aa2	P-1	C	-*
GE Money Bank (General Electric Co)	Aa2	P-1	-*	Stabila
DnB ASA	Aa3	P-1	C	Stabila
SEB group	A1	P-1	C-	Stabila
Swedbank AB	A2	P-1	C-	Stabila
Danske Bank AB	A2	P-1	C-	Negatīva
Latvijas Hipotēku un zemes banka	Baa3	P-3	E+	-*
SMP bank (Krievijā)	Baa3	-*	E+	Stabila
Citadele banka	-*	-*	-*	-*

* Nav pieejami dati par kredītreitingu

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Citadele banka	183	16 977	261	24 156
Swedbank	1 669	2 884	2 375	4 104
Latvijas Krājbanka	-	6 576	-	9 357
SEB banka	14 405	1 746	20 496	2 484
DnB banka	8 002	6 151	11 386	8 752
GE Money Bank	12	81	17	115
Nordea Bank Finland Plc
Latvijas filiāle	727	31	1 034	44
Danske Bank AS filiāle
Latvijā	12	-	17	-
SMP Bank	44	80	63	114
Latvijas Hipotēku un
zemes banka	1	3 045	1	4 333
Kopā banku kontos	25 055	37 571	35 650	53 459

Naudas un tās ekvivalentu kredītkvalitāte (Moody's Investors Service)

Aa2	739	112	1 051	159
Aa3	8 002	6 151	11 386	8 752
A1	14 405	1 746	20 496	2 484
A2	1 681	2 884	2 392	4 104
Baa3	45	3 045	64	4 333
Ba3	-	16 977	-	24 156
B3	-	80	-	114
Nav pieejami dati par
kredītreitingu	183	6 576	261	9 357
Kopā banku kontos	25 055	37 571	35 650	53 459

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības nespēju izpildīt savas maksājumu saistības, iestājoties maksājuma termiņam.

Galvenā vadlīnija – nepieļaut kreditoru maksājumu termiņu kavējumu un vispirms apmaksāt rēķinus par piegādāto dabasgāzi. Ja Sabiedrībai trūkst savu apgrozāmo līdzekļu, tiek izmantota kredītlīnija.

Likviditātes pārvaldīšanai katru mēnesi pēc faktisko rezultātu saņemšanas par iepriekšējo periodu, kā arī gadījumos, ja rodas situācijas, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu rādītājus (mazuta kotācijas/dabasgāzes iegādes cenu būtiskas izmaiņas), tiek sastādīts operatīvās naudas plūsmas plāns.

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2011. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	1 603	33 981	76	35 660
Pārējās saistības, t.sk.	62	-	415	477
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	415	415
Pārējās īstermiņa saistības	62	-	-	62
	1 665	33 981	491	36 137

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Likviditātes risks (turpinājums)

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2011. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	2 281	48 351	108	50 740
Pārējās saistības, t.sk.	88	-	590	678
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	590	590
Pārējās īstermiņa saistības	88	-	-	88
	2 369	48 351	698	51 418

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2010. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	5 549	121	6 065	11 735
Pārējās saistības, t.sk.	89	-	306	395
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	306	306
Pārējās īstermiņa saistības	89	-	-	89
	5 638	121	6 371	12 130

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2010. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	7 896	172	8 630	16 698
Pārējās saistības, t.sk.	127	-	435	562
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	435	435
Pārējās īstermiņa saistības	127	-	-	127
	8 023	172	9 065	17 260

Tirgus risks

Procentu likmju risks

Sabiedrība nav pakļauta naudas plūsmas procentu likmju riskam, jo Sabiedrībai 2011.gadā nebija aizņēmumu (10.pielikums). Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tā nav pakļauta patiesās vērtības procentu likmju riskam.

Ārvalstu valūtu svārstības risks

Ārvalstu valūtas risks ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2011.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	93	144 354	1	55
Finanšu saistības	-	(48 480)	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	93	95 874	1	55
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	50	67 381	1	4
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	72	95 875	1	5

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2010.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	20	87 561	-	3 587
Finanšu saistības	-	(14 829)	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	20	72 732	-	3 587
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	11	51 116	-	66
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	15	72 732	-	94

Valūtas svārstību jutīguma analīze

Valūtas kursa svārstības ir pieņemtas, nosakot iespējamās nākotnes kursa svārstības, pamatojoties uz iepriekšējā gada USD valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 7% (2010: 9%) robežās, GBP valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 3% (2010: 5%) robežās un citu valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 1% (2010: 1%) robežās (atskaitot nodokļu efektu).

2011.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +7% (USD) +3% (GBP) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -7% (USD) -3% (GBP) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +7% (USD) +3% (GBP) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -7% (USD) -3% (GBP) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	20 142	171	(171)	28 659	243	(243)
	USD	6	0	0	9	0	0
	Citas	4	0	0	6	0	0
Debitori	EUR	81 311	691	(691)	115 695	983	(983)
	USD	44	3	(3)	63
	GBP	1	0	0	1	0
		101 508	865	(865)	144 433	1 226	(1 226)
Pasīvs
Kreditori	EUR	34 072	289	(289)	48 480	411	(411)
		34 072	289	(289)	48 480	411	(411)
Neto ietekme		67 436	576	(576)	95 953	815	(815)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

2010.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +9% (USD) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -9% (USD) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +9% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -9% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	31 680	269	(269)	45 077	383	(383)
	USD	11	1	(1)	16	1	(1)
	Citas	4	-	-	6	-	-
Debitori	EUR	29 858	254	(254)	42 484	361	(361)
	RUB	62	6	(6)	88	9	(9)
		61 615	530	(530)	87 671	754	(754)
Pasīvs
Kreditori	EUR	10 422	89	(89)	14 829	127	(127)
		10 422	89	(89)	14 829	127	(127)
Neto ietekme		51 193	441	(441)	72 842	627	(627)

29.2. Kapitāla riska vadība

Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības kopējo saistību, atskaitot naudu un naudas ekvivalentus, attiecība pret tās kopējo kapitālu. Saistības iekļauj visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekļauj visas Sabiedrības saistības un pašu kapitālu. Šis rādītājs tiek pielietots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī tās maksātspēju. Sabiedrības stratēģija ir nodrošināt, ka minētā attiecība nav mazāka par 2%, bet nav lielāka par 50%.

1. un 2010.gadā aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Kopējās saistības	118 240	90 891	168 240	129 327
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(25 057)	(37 573)	(35 653)	(53 462)
Neto kopējās saistības	93 183	53 318	132 587	75 865
Kopā saistības un pašu kapitāls	463 777	429 851	659 895	611 623
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	20,09%	12,40%	20,09%	12,40%

29.3. Patiesā vērtība

Sabiedrības finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo pamatā visi finanšu aktīvi un saistības ir īstermiņa un tādēļ diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS

Sabiedrība plāno nākošajā pārskata gadā veikt šādus kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos:

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS (turpinājums)

	31.12.2011. LVL'000	31.12.2010. LVL'000	31.12.2011. EUR'000	31.12.2010. EUR'000
Noslēgtie, bet vēl nepabeigtie līgumi	2 146	5 819	3 053	8 280
Apstiprinātie, bet nenoslēgtie līgumi	23 371	14 023	33 254	19 953
	25 517	19 842	36 307	28 233

31 NODOKĻU IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Nodokļu institūcijas var jebkurā brīdī veikt grāmatvedības uzskaites revīziju trīs gadu laikā pēc taksācijas gada un uzrēķināt papildus nodokļa saistības un soda naudas. Sabiedrības vadībai nav zināmi apstākļi, kas varētu radīt iespējamas būtiskas saistības nākotnē.

32 TIESVEDĪBA

2011.gada septembrī Sabiedrībā tika veikta pārbaude saskaņā ar Eiropas Padomes Regulas Nr.1/2003 20.panta 4.punktu (Lieta COMP/39.816) saistībā ar uzņēmuma "Gazprom" iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gāzes sektorā, par ko ir aizdomas un kas būtu pretrunā ar LESD 102.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 54 pantu, un a/s "Latvijas Gāze" dalību nolīgumos, par ko ir aizdomas un kas būtu vērsti pret konkurenci un būtu pretrunā ar LESD 101.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53.pantu. Sabiedrība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar advokātu biroju, kuram ir starptautiska pieredze konkurences lietu tiesvedībā un sagatavojusi iespējamo riska novērtējumu.

Sabiedrības vadība uzskata, ka pašreizējā brīdī nav iespējams prognozēt, kad pārbaude tiks pabeigta un kāds būs tās iznākums.

33 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2011.gada 31.decembrī.

2012.gada 17.janvārī Sabiedrība saņēma vēstuli par informācijas un paskaidrojumu sniegšanu Konkurences padomei, kura ir ierosinājusi izpētīt lietu par konkurences likuma 13.panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) 1.daļas 3.punkta noteiktā aizlieguma pārkāpumu. Konkurences padome agresīvā veidā masu informācijas līdzekļos ir vērsusies pret Sabiedrību, aicinot gāzes lietotājus ziņot par Sabiedrības atteikumiem noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus gazificētajos objektos, kur ir parādsaistības par iepriekš saņemto dabasgāzi.

2012.gada 23.janvārī valde pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar AS "BDO" par Sabiedrības pamatlīdzekļu pārvērtēšanu pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.februāri, izmantojot izmaksu (amortizēto aizvietošanas) metodi.

2012.gada 10.februārī Sabiedrība kopā ar AAS "Lietuvos Dujos" nosūtīja EK tehnisko ziņojumu par pasākuma Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" apakšpasākumu izpildi un finanšu pārskatu par attiecināmajām izmaksām par laika periodu no 2011.gada 16.janvāra līdz 2012.gada 15.janvārim. 2012.gada aprīlī Sabiedrības kontā tika ieskaitīti LVL 1 367 tūkstoši (EUR 1 945 tūkstoši).