Latvijas Gaze

Annual Report • Apr 26, 2013

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

finanšu pārskats par 2012.gadu

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu

standartu prasībām

Rīgā, 2013

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 4
Ziņojums par Valdes atbildību 11
Revidentu ziņojums 12
Finanšu pārskati par 2012.gadu 14
Bilance 2012.gada 31.decembrī 14
Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2012.gadu 15
Apvienotais ienākumu pārskats par 2012.gadu 15
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2012.gadu 16
Naudas plūsmas pārskats par 2012.gadu 18
Pielikumi finanšu pārskatiem 19

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	AS Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991.gada 25.marts
	Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV–1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2%) Gazprom AAS (34,0%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Adrians Dāvis - valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats (Jörg Tumat) - valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Anda Ulpe - valdes locekle Gints Freibergs - valdes loceklis
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) - padomes priekšsēdētājs Juris Savickis - padomes priekšsēdētāja vietnieks Pēters Frankenbergs (Peter Frankenberg) – padomes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2012.gada 6.jūlijam) Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach)- padomes priekšsēdētāja vietnieks (no 2012.gada 6.jūlija) Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis Uve Fips (Uwe Fip) - padomes loceklis Joahims Hokercs (Joachim Hockertz) - padomes loceklis (līdz 2012.gada 6.jūlijam) Heincs Vacka (Heinz Watzka) – padomes loceklis (līdz 2012.gada 6.jūlijam) Andreass Raus (Andreas Rau) – padomes loceklis (no 2012.gada 6.jūlija) Pēters Klingenbergers (Peter Klingenberger) – padomes loceklis (no 2012.gada 6.jūlija) Jeļena Karpeļ (Елена Карпель) - padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) - padomes loceklis Vlada Rusakova (Влада Русакова) - padomes locekle Aleksandrs Krasņenkovs (Александр Красненков) - padomes loceklis
Pārskata periods	2012.gada 1.janvāris – 31.decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese	PricewaterhouseCoopers SIA Komercsabiedrības licence Nr.5 Kr. Valdemāra iela 21-21 Rīga, LV-1010 Latvija Atbildīgā zvērinātā revidente:
	Lolita Čapkeviča zvērinātā revidente sertifikāts Nr.120

Valdes ziņojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012.gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim SPRK Padome izsniedza 2012.gada 12.janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāts 1 464,1 milj. m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2011.gadu dabasgāzes realizācija m³ samazinājās par 6,2%. Dabasgāzes tirdzniecības apjomu samazinājums saistīts ar āra gaisa temperatūras atšķirībām, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Dabasgāzes tirdzniecības cenu izmaiņas 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu ietekmēja naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecība un gāzes piegādes plūsmas.

2012.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa. Sākot ar 2011.gada 1.jūliju, dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 LVL/tūkst. m³ (17,07 EUR/tūkst. m³ ), bet par degvielu – 70 LVL/tūkst. m³ (99,60 EUR/tūkst. m³ ).

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. m³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. m³ gadā – reizi pusgadā: ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2012.gadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi visiem lietotājiem mainījās arī nodokļu izmaiņu dēļ, jo ar 2012.gada 1.jūliju tika pazemināta pievienotās vērtības nodokļa no 22% uz 21% (turpmāk – PVN) likme. Līdz 2011.gada 1.jūlijam mājsaimniecībām dabasgāze tika pārdota ar pazemināto PVN likmi – 12%, bet pēc 1.jūlija – par visiem lietotājiem noteikto PVN likmi – 22%.

2012.gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par LVL 427,4 milj. (EUR 608,2 milj.), kas ir par 21% vairāk nekā 2011.gadā; izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – LVL 394,7 milj. (EUR 561,6 milj.) un bruto peļņa – LVL 32,7 milj. (EUR 46,6 milj.). Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.

2012.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,2 mljrd. m³ dabasgāzes, bet izsūknēja 2,28 mljrd. m³ . Salīdzinot ar 2011.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms samazinājās par 2,8%, jo pēc 2011./2012.gada apkures sezonas beigām krājumos palika 144,7 milj. m³gāzes, bet izsūknētās gāzes daudzums pieauga par 12,7%.

2012.gadu Sabiedrība beidza ar LVL 22,9 milj. (EUR 32,6 milj.) neto peļņu, kas bija par LVL 4,3 milj. (EUR 6,1 milj.) jeb 15,8% mazāka nekā 2011.gadā, kad peļņa bija LVL 27,2 milj. (EUR 38,7 milj.). Neto rentabilitāte 2012.gadā bija 5,4%, bet 2011.gadā – 7,7%.

2012.gadā Sabiedrība investēja LVL 19,2 milj. (EUR 27,3 milj.) gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā. 27,2% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 30% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai, bet 35,3% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,1 tūkst.

2010.gada 17.augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2010.gada 13.augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/ I2.566531/ SI2.566541/SI2.566543 saskaņā ar EK Regulu Nr.663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu tika piešķirti LVL 7 milj. (EUR 10 milj.) Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei ar mērķi stabilizēt dabasgāzes piegādes starp

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

Lietuvu un Latviju ārkārtas situācijās. Plānotie darbi tika pabeigti 2011.gadā, bet 2012.gadā par piešķirto, bet neizlietoto finansējumu, tika modernizēti vēl divi Inčukalna PGK urbumi.

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta astoņu un uzsākta vēl divu urbumu modernizācija, apgūstot LVL 4,9 milj. (EUR 7,0 milj.). 2012.gada janvārī ekspluatācijā tika nodots gāzes sausināšanas mezgls KC-1, kura rekonstrukcija ilga divus gadus un kopējās izmaksas sasniedza LVL 8,8 milj. (EUR 12,5 milj.). Par šo investīciju lietderību varēja pārliecināties pārskata gada sākumā, kad Eiropā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30^oC un tika sasniegts vēsturiski lielākais diennakts gāzes padeves apjoms no Inčukalna PGK – 26,4 milj. m³ , t. sk. citu valstu lietotājiem – 14,4 milj. m³ .

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršana. Gāzesvadu renovācijai izlietoti LVL 2,7 milj. (EUR 3,8 milj.). 2011.gadā tika pabeigta zemūdens gāzesvada zem Daugavas izbūve, bet 2012.gadā – projekta izstrāde jaunu pāreju izbūvei pāri Gaujas upei pārvades gāzesvadiem Pleskava–Rīga un Izborska– Inčukalna PGK, kas paredz dīķeru un kabeļu pārlikšanu uz drošāku, no plūdiem pasargātu vietu, pielietojot slīpās urbšanas metodi. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015.gadā un projekta kopējās izmaksas sasniegs LVL 9,5 milj. (EUR 13,5 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2012.gadā izlietots LVL 1 milj. (EUR 1,4 milj.). Pārskata gadā tika pabeigta gāzes regulēšanas stacijas "Rīga-2" rekonstrukcija, izbūvējot divus jaunus konteinera tipa gāzes regulēšanas punktus – kopējās projekta izmaksas LVL 1 milj. (EUR 1,4 milj.).

Turpinās lielāko dabasgāzes lietotāju gazificēto objektu aprīkošana ar telemetrijas iekārtām norēķinu uzskaites mēraparātu datu attālinātai nolasīšanai un kontrolei. Sistēmai ir pieslēgti 30 lielāko lietotāju gazificētie objekti, kas dod iespēju uzskaitīt un kontrolēt ~ 70% no kopējā lietotājiem piegādātā dabasgāzes apjoma.

	2012	2011	2010	2012	2011	2010
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma	427 413	353 338	353 345	608 154	502 755	502 765
un amortizācijas (EBITDA) Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas pret neto	53 584	50 102	49 433	76 244	71 290	70 337
apgrozījumu (EBITDA %)	12,54%	14,18%	13,99%	12,54%	14,18%	13,99%
Operatīvās darbības peļņa	24 448	28 888	28 406	34 787	41 105	40 418
Operatīvās darbības
rentabilitāte (%)	5,72%	8,18%	8,04%	5,72%	8,18%	8,04%
Pārskata perioda peļņa	21 201	25 729	25 792	30 167	36 610	36 698
Neto rentabilitāte (%)	4,96%	7,28%	7,30%	4,96%	7,28%	7,30%
Kopējā likviditāte	1,94	2,15	2,51	1,94	2,15	2,51
Kopējie aktīvi	582 793	463 777	429 851	829 240	659 895	611 623
Pašu kapitāls Ieguldītā kapitāla atdeve	426 795	345 537	338 960	607 275	491 655	482 296
(ROA)	4,05%	5,76%	5,79%	4,05%	5,76%	5,79%
Pašu kapitāla atdeve (ROE)	5,49%	7,52%	7,72%	5,49%	7,52%	7,72%
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900

Sabiedrības galvenie rādītāji:

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

	2012 LVL	2011 LVL	2010 LVL	2012 EUR	2011 EUR	2010 EUR
Peļņa uz akciju (EPS) Akcijas pēdējā cena pret	0,531	0,645	0,646	0,756	0,918	0,920
peļņu uz akciju (P/E)	11,31	8,76	7,58	11,31	8,76	7,58
Akcijas bilances vērtība (BV) Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances vērtību	10,70	8,66	8,50	15,22	12,32	12,09
(P/BV)	0,56	0,65	0,58	0,56	0,65	0,58
Izmaksātās dividendes uz akciju (DPS)* Dividenžu ienesīgums (dividendes uz akciju/peļņa	0,50	0,60	0,50	0,71	0,85	0,71
uz akciju)	0,94	0,93	0,77	0,94	0,93	0,77
Akcijas cena perioda beigās	6,01	5,65	4,90	8,55	8,04	6,97

* Sabiedrības Valde ierosinās Akcionāru sapulcei izmaksāt dividendes LVL 0,50 (EUR 0,71) par akciju par 2012.gadu.

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam. Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VŅIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u.c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām.

Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par LVL 50,6 milj. (EUR 72 milj.).

2011.gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi LVL 253 milj. (EUR 360 milj.) vai LVL 133,5 milj. (EUR 190 milj.) apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti tika iesniegti EK iekļaušanai Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstā, kā to paredz Infrastruktūras regula, un ir iekļauti Eiropas kopējas nozīmes projektu sākotnējā reģionālajā sarakstā. Pozitīva lēmuma gadījumā to realizācijai ir iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas fondiem.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, tostarp kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta ASV dolāros (USD), bet pēc tam pārrēķināta euro (EUR), savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos (LVL). Norēķini par piegādāto gāzi notiek euro. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts euro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas ASV dolāros (USD) atkarībā no naftas produktu kotācijas ietver SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Valdes ziņojums (turpinājums)

3. Finanšu risku vadība (turpinājums)

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 48,6% (2011.g. – 52,9%) realizācijas apjoma. Viens no šo debitoru parādiem 2012.gada 31.decembrī bija 34,7% (2011.g. – 21,8%), bet otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 9,8% un 5,4% (2011.g. – 6,7% un 6,9%) no kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

5. Valdes ieteiktā 2012.gada peļņas sadale

Peļņa tiek sadalīta, balstoties uz neto peļņu, kas uzrādīta Sabiedrības finanšu pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu".

Atšķirība ar neto peļņu, kas uzrādīta šajā pārskatā, ir LVL 1,7 milj. (EUR 2,5 milj.), ko veido izslēgto pārvērtēto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves summas un ar to saistītā atliktā nodokļa uzskaites atšķirības.

	2012 LVL	2012 EUR
Pārskata gada peļņa (saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu")	22 941 560	32 642 899
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu
nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(1 590 168)	(2 262 605)
Sadalāmā peļņas daļa	21 351 392	30 380 294
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (87%)	19 950 000	28 386 293
dividendes par vienu akciju (LVL/1 akciju)	0,50	0,71
Statūtos noteiktās rezerves	1 401 392	1 994 001

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gadā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri

Sabiedrības akcionāru sastāvs¹ 2012.gada 31.decembrī un iepriekšējos 2 periodos:

Akcionārs	31.12.2012.	31.12.2011.	31.12.2010.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%	47,2%
"Gazprom" AAS	34,0%	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0%	100,0%	100,0%

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2012.gada 31.decembrī:

Sabiedrības valdes un padomes locekļu akciju skaits 2012.gada 31.decembrī:

Valdes locekļi		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Jorgs Tumats	900
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	417
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Padomes locekļi	Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Matiass Kolenbahs	0
Padomes loceklis	Andreas Raus	0
Padomes loceklis	Mario Nullmeiers	0
Padomes loceklis	Uve Fips	0
Padomes loceklis	Pēters Klingenbergers	0
Padomes loceklis	Vlada Rusakova	0
Padomes loceklis	Aleksandrs Krasņenkovs	0
Padomes loceklis	Jeļena Karpeļa	0
Padomes loceklis	Igors Nazarovs	0

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R.

1 Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,00 LVL
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2012.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā

	2012	2011	2010	2009	2008
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	5,895	4,800	4,57	4,55	7,25
Augstākā	6,350	7,000	6,00	6,00	8,20
Zemākā	5,380	4,601	4,57	3,32	3,62
Vidējā	5,863	5,320	5,15	4,31	6,77
Pēdējā	6,010	5,651	4,90	4,10	4,55
Izmaiņa	1,95%	17,73%	7,22%	-9,89%	-37,24%
Darījumu skaits	1 767	1 284	988	1 267	1 711
Akciju apgrozījums, gab.	168 115	218 132	85 493	64 319	46 565
Akciju apgrozījums, milj. LVL	0,986	1,160	0,440	0,277	0,315
Kapitalizācija (milj.LVL)	239,799	225,475	195,510	163,590	181,545

Avots: NASDAQ OMX Riga

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2012.gada 12 mēnešos sasniedza 239,8 milj. latu - par 14,3 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 12 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1. vietu starp NASDAQ OMX RIGA kotētiem uzņēmumiem un 4. vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētiem uzņēmumiem (2011: attiecīgi 1. un 4. vieta).

LG akcijas cenas, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2010. - 31.12.2012.):

Avots: NASDAQ OMX Riga

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Indeksi/Akcijas	01.01.2010.	31.12.2012.	Izmaiņas
OMX Riga GI	278,94	395,91	41,93%
OMX Baltic GI	264,23	401,82	52,07%
Sabiedrības akcijas cena (LVL)	4,10	6,01	46,59%

7. Perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2013.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

Valdes priekšsēdētājs A.Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr.18(2013) Rīgā 2013.gada 25.aprīlī

Ziņojums par Valdes atbildību

AS "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 14. līdz 59. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2012.gada 31.decembrī, tās 2012.gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

___________________________________

2013.gada 25.aprīlī

Revidentu ziņojums

Revidentu ziņojums

Bilance 2012.gada 31.decembrī

		31.12.2012.	31.12.2011.	31.12.2012.	31.12.2011.
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	3	402 397	315 130	572 559	448 390
Nemateriālie aktīvi	4	2 119	2 076	3 015	2 954
Debitori	5	2 113	1 898	3 007	2 701
		406 629	319 104	578 581	454 045
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	6	93 276	38 591	132 719	54 910
Debitori	5	57 253	28 881	81 464	41 094
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma
nodoklis	21	1 734	2 432	2 467	3 460
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	7	1 317	49 712	1 875	70 733
Nauda un naudas ekvivalenti	8	22 584	25 057	32 134	35 653
		176 164	144 673	250 659	205 850
KOPĀ AKTĪVI		582 793	463 777	829 240	659 895
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	9	39 900	39 900	56 773	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		14 320	14 320	20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		267 362	185 105	380 422	263 381
Pārējās rezerves		78 639	76 883	111 893	109 395
Nesadalītā peļņa		26 574	29 329	37 811	41 730
		426 795	345 537	607 275	491 655
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Atliktā nodokļa saistības	21	40 237	26 444	57 252	37 626
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem	22	4 348	4 082	6 187	5 809
Nākamo periodu ieņēmumi	11	20 363	20 341	28 974	28 942
		64 948	50 867	92 413	72 377
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem		61 440	35 660	87 421	50 740
Nākamo periodu ieņēmumi	11	794	5 438	1 130	7 738
Pārējās saistības	12	28 816	26 275	41 001	37 385
		91 050	67 373	129 552	95 863
Kopā saistības		155 998	118 240	221 965	168 240
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN
SAISTĪBAS		582 793	463 777	829 240	659 895

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2012.gadu

		2012	2011	2012	2011
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	13	427 413	353 338	608 154	502 755
Ražošanas izmaksas	14	(394 693)	(311 576)	(561 597)	(443 333)
Bruto peļņa		32 720	41 762	46 557	59 422
Administratīvās izmaksas	15	(9 084)	(10 775)	(12 926)	(15 329)
Citi ienākumi	16	5 383	2 781	7 660	3 957
Citas izmaksas	17	(4 571)	(4 880)	(6 504)	(6 945)
Peļņa no saimnieciskās darbības		24 448	28 888	34 787	41 105
Finanšu ienākumi	19	286	331	407	471
Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma
nodokļa		24 734	29 219	35 194	41 576
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	(3 533)	(3 490)	(5 027)	(4 966)
Pārskata perioda peļņa		21 201	25 729	30 167	36 610
Peļņa uz vienu akciju		LVL	LVL	EUR	EUR
Pamata	23a	0,531	0,645	0,756	0,918
Koriģēta	23a	0,531	0,645	0,756	0,918
Apvienotais ienākumu pārskats par 2012.gadu
Citi apvienotie ienākumi
Nodokļa sadaļas, neto
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto		98 820	938	140 608	1 335
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	21	(14 823)	(141)	(21 091)	(200)
Neto ieņēmumi, kas tieši atzīti pašu
kapitālā		83 997	797	119 517	1 135
Pārskata perioda peļņa		21 201	25 729	30 167	36 610
Kopējie pārskata perioda apvienotie
ienākumi		105 198	26 526	149 684	37 745

Pielikumi no 19. līdz 59. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 14. līdz 59. lapai ir apstiprinājusi Valde un tās vārdā parakstījuši:

Adrians Dāvis Anda Ulpe Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle

___________________ __________________

2013.gada 25.aprīlī

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2012.gadu

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
2010.gada 31.decembrī	39 900	14 320	185 754	71 910	27 076	338 960
Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,	0	0	0	0	0	0
bruto	-	-	938	-	-	938
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(141)	-	-	(141)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(1 701)	-	1 701	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	255	-	(255)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(649)	-	1 446	797
Pārskata gada peļņa Kopā 2011.gada apvienotie	-	-	-	-	25 729	25 729
ienākumi	-	-	(649)	-	27 175	26 526
Darījumi ar īpašniekiem
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	4 972	(4 972)	-
Dividendes par 2010.gadu	-	-	-	-	(19 950)	(19 950)
Apaļošanas starpība	-	-	-	1	-	1
2011.gada 31.decembrī	39 900	14 320	185 105	76 883	29 329	345 537
Citi apvienotie ienākumi	0	0	0	0	0	0
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto	-	-	98 820	-	-	98 820
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(14 823)	-	-	(14 823)
Izslēgti pārvērtētie
pamatlīdzekļi	-	-	(2 048)	-	2 048	-
Atliktais nodoklis no
izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem	-	-	307	-	(307)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	82 256	-	1 741	83 997
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	21 201	21 201
Kopā 2012.gada apvienotie
ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	82 256	-	22 942	105 198
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	1 756	(1 756)	-
Dividendes par 2011.gadu	-	-	-	-	(23 940)	(23 940)
Apaļošanas starpība	-	-	1	-	(1)	-
2012.gada 31.decembrī	39 900	14 320	267 362	78 639	26 574	426 795

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2012.gadu (turpinājums)

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2010.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi	56 773	20 376	264 303	102 319	38 525	482 296
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	1 335	-	-	1 335
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(200)	-	-	(200)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(2 420)	-	2 420	-
pamatlīdzekļiem	-	-	363	-	(363)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(922)	-	2 057	1 135
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	36 610	36 610
Kopā 2011.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(922)	-	38 667	37 745
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	7 075	(7 075)	-
Dividendes par 2010.gadu	-	-	-	-	(28 386)	(28 386)
Apaļošanas starpība	-	-	-	1	(1)	-
2011.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,	56 773	20 376	263 381	109 395	41 730	491 655
bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	140 608	-	-	140 608
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(21 091)	-	-	(21 091)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(2 914)	-	2 914	-
pamatlīdzekļiem	-	-	437	-	(437)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	117 040	-	2 477	119 517
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	30 167	30 167
Kopā 2012.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	117 040	-	32 644	149 684
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	2 499	(2 499)	-
Dividendes par 2011.gadu	-	-	-	-	(34 064)	(34 064)
Apaļošanas starpība	-	-	1	(1)	-	-
2012.gada 31.decembrī	56 773	20 376	380 422	111 893	37 811	607 275

Dividenžu sadale un pārējo rezervju kapitāla palielinājums tiek veikts, sadalot peļņu, kas uzrādīta finanšu pārskatā, kas sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Izmaiņas pārējās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Naudas plūsmas pārskats par 2012.gadu

	Pielikums	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Saimnieciskajos darījumos saņemtie
naudas līdzekļi Saņemtie procentu maksājumi	24	32 843 713	39 993 1 184	46 731 1 015	56 902 1 685
Samaksātais uzņēmumu ienākuma
nodoklis	21	(3 557)	(8 416)	(5 061)	(11 974)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		29 999	32 761	42 685	46 613
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā		(18 337)	(19 075)	(26 091)	(27 141)
gūtie ienākumi		69	37	98	53
Nemateriālo aktīvu iegāde		(851)	(634)	(1 211)	(902)
Saņemts līdzfinansējums no EK		1 380	3 552	1 964	5 054
Saņemtie termiņdepozīti Noguldītie termiņdepozīti		9 207 -	- (9 207)	13 100 -	- (13 100)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu
darbības		(8 532)	(25 327)	(12 140)	(36 036)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes		(23 940)	(19 950)	(34 064)	(28 386)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(23 940)	(19 950)	(34 064)	(28 286)
Neto naudas līdzekļu un naudas
ekvivalentu samazinājums		(2 473)	(12 516)	(3 519)	(17 809)
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā		25 057	37 573	35 653	53 462
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās	8	22 584	25 057	32 134	35 653

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Sabiedrība 1994.gada 31.janvārī tika reorganizēta par valsts akciju sabiedrību, kas pilnībā pieder Latvijas Republikai. Līdz tam Sabiedrība darbojās kā valsts uzņēmums, kura aktīvi un saistības, saskaņā ar likumu, tika nodotas akciju sabiedrībai. 1999.gada 15.februārī tika uzsākta Sabiedrības akciju kotēšana NASDAQ OMX RIGA biržā. Sabiedrības juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga, Latvija.

Sabiedrība veic dabasgāzes importu un realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī sniedz gāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus citu valstu uzņēmumiem. Sabiedrība ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja Latvijā. Teritorijā, kuru apkalpo Sabiedrība, ir aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju.

Dabasgāzes lietotājiem piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem, regulētiem sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Dabasgāzes diferencētos tirdzniecības gala tarifus apstiprina Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome, pamatojoties uz Sabiedrības iesniegumu un tarifu aprēķiniem, kas sagatavoti saskaņā ar SPRK Padomes apstiprināto metodoloģiju. Tarifu izmaiņas var ierosināt gan Sabiedrība, gan SPRK. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2012.gadā vidējais Sabiedrības darbinieku skaits bija 1 275 (2011.gadā – 1 270).

Šos finanšu pārskatus publicēšanai ir apstiprinājusi Valde 2013.gada 25.aprīlī.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts (d) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti (28.) pielikumā.

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušās spēkā 2012.gadā, bet neattiecas uz Sabiedrības darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

Grozījumi 7. SFPS "Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija" par aktīvu nodošanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījumi 1. SFPS "Pirmreizējā piemērošana" par noteiktiem datumiem un hiperinflāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījumi 12. SGS "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" attiecībā uz atlikto nodokli (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk, un kuri attiecas uz Sabiedrības darbību vai arī nav apstiprināti Eiropas Savienībā:

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumu uzskaite" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk).

13. SFPS "Patiesās vērtības novērtēšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī).

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk, un kuri neattiecas uz Sabiedrības darbību vai arī nav apstiprināti Eiropas Savienībā:

Grozījumi 1. SGS "Atspoguļošana Finanšu pārskatos" attiecībā uz apvienoto ienākumu pārskatu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, apstiprināti ES 2012. gada jūnijā);

9. SFPS "Finanšu instrumenti 1. daļa: Klasifikācija un novērtēšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ).

11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ).

12. SFPS "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ).

Grozījumi 10., 11. un 12. SFPS piemērošanā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk ).

27. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Atsevišķie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ).

28. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ).

Grozījumi 7. SFPS "Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija" par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu ` (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, apstiprināti ES 2012. gada decembrī).

Grozījumi 32. SGS "Finanšu instrumenti: Informācijas uzrādīšana" par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, apstiprināti ES 2012. gada decembrī).

Grozījumi 1. SFPS "Pirmreizējā piemērošana" par valdību aizdevumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti ES).

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (izdoti 2012. gada maijā; lielākā daļa uzlabojumu ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti ES):

• 1. SFPS "Standartu piemērošana pirmo reizi";
• 1. SGS "Finanšu pārskatu sagatavošana";
• 1. SGS "Pamatlīdzekļi";
• 1. SGS "Finanšu instrumenti: Informācijas uzrādīšana";
• 1. SGS "Starpposma finanšu informācija".

Grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz ieguldījumu uzņēmumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti ES).

20. SFPIK "Atkritumu novākšanas izmaksu uzskaite ražošanas posmā atklātajos karjeros" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(b) Segmentu informācija

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu. Par personu, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu, un atbild par resursu sadali un darbības rezultātu izvērtēšanu, tiek atzīta Valde, kura pieņem stratēģiskos lēmumus. Valde izmanto peļņu pirms nodokļiem, lai izvērtētu segmentu pelnīt spēju.

Sabiedrībai ir pieci darbības segmenti: gāzes pārvade (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes tirdzniecība (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem) un maksas pakalpojumi. Dalījums segmentos atbilst dabasgāzes piegādes tehnoloģiskajam procesam un nepieciešams pakalpojumu tarifu un izmaksu analīzei.

(c) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana

Darījumos izmantotā un uzskaites valūta

Sabiedrības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā Sabiedrība darbojas (uzskaites valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības uzskaites un pārskatu valūta. Saskaņā ar NASDAQ OMX RIGA biržas prasībām finanšu pārskatu posteņi ir izteikti arī Eiro (EUR). Informācijas atspoguļošanas nolūkā pārvērtēšana ir veikta, pielietojot oficiālo Latvijas Bankas noteikto kursu EUR / LVL (1 EUR = LVL 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti uzskaites valūtā pēc noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas latos pēc gadu beigu kursa rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi, tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(d) Pamatlīdzekļi

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiku noteikta pārskata perioda beigās. Pārvērtēšana tiek veikta ik pēc 5 gadiem, izmantojot amortizēto aizvietošanas vērtības metodi. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kuri iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā, pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un tiek iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(d) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Gāzes transportēšanas un sadales sistēma	40 - 50
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 - 20
Mēbeles un biroja iekārtas	5 - 10
Datori un aprīkojums	3,33

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz LVL 150 (EUR 213) un derīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai ((f) pielikums).

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par aizņēmumu izmaksām un citām tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība netiek palielināta par aizņēmumu izmaksām periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ķermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

(g) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām. Tie, savukārt, ir klasificēti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Debitoru parādi bilancē ietverti posteņos "Debitori", "Pārējie apgrozāmie līdzekļi" un "Nauda un naudas ekvivalenti" (2.pielikums (i) un (j) pielikumi).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(h) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā dabasgāzes iepirkšanas izmaksas tiek atzītas tajā periodā, kad tās radušās.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(i) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas (piemēram, uzlabojās debitora kredītreitings), tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(j) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(k) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz jauno akciju izlaišanu, ir atspoguļotas pašu kapitālā kā saņemtās naudas summas samazinājums, atskaitot nodokli. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(l) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad Sabiedrībai ir neatsaucamas tiesības atlikt saistību nokārtošanu uz vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(m) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas, kas radās darījuma rezultātā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts.

Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī no uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un prēmijām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā minētie kritēriji. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(n) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(p) Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, aprēķinot pēc projected unit credit metodes. Reizi gadā aktuārs novērtē šīs saistības un starpība tiek iekļauta uzkrātajās saistībās un atzīts peļņas vai zaudējuma aprēķinā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(p) Darbinieku labumi (turpinājums)

Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

(q) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(r) Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaides un koriģējot par prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā, nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamam mēnesim, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu gāzes piegādes mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko padotās gāzes plūsmu no piegādātājiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi. Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma.

Ienākumi no soda naudām

Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ieņēmumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tad, kad tie tiek sniegti.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(s) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Sabiedrības akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(u) Dotācijas

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2010.	1 785	6 590	608 318	82 530	11 697	25	14 907	725 852
Iegādāts	-	-	-	-	-	1 843	17 421	19 264
Pārklasificēts		-	19 306	2 912	1 144	(1 783)	(21 579)	-
Pārvērtēts	-	-	66	2	(15)	-	-	53
Korekcija*	-	-	4 657	28	-	-	-	4 685
Norakstīts Pārvietots uz	-	-	(5 935)	(879)	(254)	-	(4)	(7 072)
krājumiem	-	-	-	-	-	-	(12)	(12)
Apaļošana	-	-	-	-	-	-	(1)	(1)
31.12.2011.	1 785	6 590	626 412	84 593	12 572	85	10 732	742 769
Nolietojums
31.12.2010. Aprēķināts par	-	-	358 137	43 989	6 736	-	-	408 862
2011.gadu	-	-	14 904	4 323	1 194	-	-	20 420
Korekcija*	-	-	3 795	17	-	-	-	3 812
Pārklasificēts	-	-	2	(45)	43	-	-	-
Norakstīts	-	-	(4 419)	(790)	(247)	-	-	(5 456)
31.12.2011.	-	-	372 419	47 494	7 726	-	-	427 639
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2011.	1 785	6 590	253 993	37 099	4 846	85	10 732	315 130
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2010.	1 785	6 590	250 181	38 541	4 961	25	14 907	316 990

* 2011.gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēša nas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2011.	1 785	6 590	626 412	84 593	12 572	85	10 732	742 769
Iegādāts	-	-	-	-	48	2 573	15 629	18 250
Pārklasificēts	31	-	13 356	9 762	1 913	(2 625)	(22 437)	-
Pārvērtēts	-	-	88 758	(2 394)	-	-	-	86 364
Norakstīts	-	-	(5 548)	(853)	(369)	(2)	-	(6 772)
Apaļošana	-	-	-	-	-	1	-	1
31.12.2012.	1 816	6 590	722 978	91 108	14 164	32	3 924	840 612
Nolietojums
31.12.2011. Aprēķināts par	-	-	372 419	47 494	7 726	-	-	427 639
2012.gadu	-	-	17 059	(3 096)	1 300	-	-	15 263
Norakstīts	-	-	(3 551)	(785)	(351)	-	-	(4 687)
31.12.2012.	-	-	385 927	43 613	8 675	-	-	438 215
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2012.	1 816	6 590	337 051	47 495	5 489	32	3 924	402 397
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2011.	1 785	6 590	253 993	37 099	4 846	85	10 732	315 130

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2010.	2 540	9 377	865 559	117 431	16 644	35	21 212	1 032 798
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 622	24 788	27 410
Pārklasificēts	-	-	27 470	4 143	1 628	(2 537)	(30 704)	-
Pārvērtēts	-	-	94	3	(21)	-	-	76
Korekcija*	-	-	6 626	40	-	-	-	6 666
Norakstīts	-	-	(8 445)	(1 251)	(361)	-	(6)	(10 063)
Pārvietots uz krājumiem	-	-	-	-	-	-	(17)	(17)
Apaļošana	-	-	-	-	-	-	(1)	(1)
31.12.2011.	2 540	9 377	891 304	120 366	17 890	120	15 272	1 056 869
Nolietojums
31.12.2010.	-	-	509 584	62 593	9 585	-	-	581 762
Aprēķināts par 2011.gadu
	-	-	21 206	6 151	1 699	-	-	29 056
Korekcija* Pārklasificēts	-	-	5 400	24	-	-	-	5 424
Norakstīts	-	-	3	(64)	61	-	-	-
	-	-	(6 288)	(1 124)	(351)	-	-	(7 763)
31.12.2011.	-	-	529 905	67 580	10 994	-	-	608 479
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2011.	2 540	9 377	361 399	52 786	6 896	120	15 272	448 390
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2010.	2 540	9 377	355 975	54 838	7 059	35	21 212	451 036

* 2011.gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtniec ības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2011.	2 540	9 377	891 304	120 366	17 890	120	15 272	1 056 869
Iegādāts	-	-	-	-	68	3 662	22 238	25 968
Pārklasificēts	44	-	19 004	13 890	2 722	(3 735)	(31 925)	-
Pārvērtēts	-	-	126 291	(3 406)	-	-	-	122 885
Norakstīts	-	-	(7 894)	(1 213)	(525)	(3)	-	(9 635)
Apaļošana	-	-	-	-	-	-	-	-
31.12.2012.	2 584	9 377	1 028 705	129 637	20 155	44	5 586	1 196 087
Nolietojums
31.12.2011.	-	-	529 905	67 580	10 994	-	-	608 479
Aprēķināts par
2012.gadu	-	-	24 273	(4 405)	1 850	-	-	21 718
Norakstīts	-	-	(5 053)	(1 117)	(499)	-	-	(6 669)
31.12.2012.	-	-	549 125	62 058	12 345	-	-	623 528
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2012.	2 584	9 377	479 580	67 579	7 810	44	5 585	572 559
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2011.	2 540	9 377	361 399	52 786	6 896	120	15 272	448 390

1. un 2004.gada laikā tika pārvērtētas ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2012.gadā Sabiedrība veica kārtējo augstāk uzskaitīto pamatlīdzekļu grupu pārvērtēšanu, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs AS "BDO".

Pamatlīdzekļu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 4 906 tūkstoši vai EUR 6 981 tūkstotis (31.12.2011: LVL 7 306 tūkstoši vai EUR 10 395 tūkstoši).

2012.gada 31.decembrī pārvērtēto pamatlīdzekļu bilances vērtība, ja pamatlīdzekļi tiktu uzrādīti iegādes vērtībā, būtu LVL 165 914 tūkstoši vai EUR 236 074 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 126 950 tūkstoši (EUR 180 633 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 38 964 tūkstoši (EUR 55 441 tūkstotis) (31.12.2011: LVL 158 619 tūkstoši vai EUR 225 695 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 124 773 tūkstoši (EUR 177 536 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 33 846 tūkstoši (EUR 48 159 tūkstoši)).

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir kapitalizējusi pamatlīdzekļu nolietojumu LVL 13 tūkstošu apmērā vai EUR 18 tūkstoši (2011: LVL 7 tūkstoši vai EUR 10 tūkstoši).

Būtiskāko daļu no Nepabeigtās celtniecības izmaksām veido projekts "Urbumu rekonstrukcija Inčukalna PGK" – LVL 2 455 tūkstoši vai EUR 3 493 tūkstoši.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, Sabiedrība atspoguļo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības. Sabiedrības īpašumā esošo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības noteikšana ir procesā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

Uz 2012.gada 31.decembri noteiktā kadastrālā vērtība ēkām ir LVL 6 370 tūkstoši vai EUR 9 064 tūkstoši (2011.gadā apzinātā kadastrālā vērtība bija LVL 6 419 tūkstoši vai EUR 9 133 tūkstoši), zemes gabalu kadastrālā vērtība 2012.gada 31.decembrī ir LVL 3 158 tūkstoši vai EUR 4 493 tūkstoši (31.12.2011: LVL 3 361 tūkstotis vai EUR 4 782 tūkstoši), LVL 31 tūkstotis (EUR 45 tūkstoši) konteineru iekārtām (31.12.2011: LVL 50 tūkstoši (EUR 72 tūkstoši)).

Inženiertehnisko būvju (sadales gāzesvadi, urbumi un rezervuāri) kadastrālā vērtība 2012.gada 31.decembrī ir LVL 41 682 tūkstoši vai EUR 59 308 tūkstoši (31.12.2011: LVL 41 387 tūkstoši (EUR 58 889 tūkstoši)).

Nav zināma kadastrālā vērtība 1 ēkai un 20 urbumiem.

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2010.gada 31.decembrī	6 663	9 480
Iegādāti	634	902
Norakstīti	(1)	(1)
2011.gada 31.decembrī	7 296	10 381
Amortizācija
2010.gada 31.decembrī	4 434	6 308
Amortizācija pārskata gadā	787	1 120
Par norakstīto	(1)	(1)
2011.gada 31.decembrī	5 220	7 427
Atlikusī vērtība 2011.gada 31.decembrī	2 076	2 954
Atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī	2 229	3 172
	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
2011.gada 31.decembrī	7 296	10 381
Iegādāti	894	1 272
Norakstīti	(33)	(47)
2012.gada 31.decembrī	8 157	11 606
Amortizācija
2011.gada 31.decembrī	5 220	7 427
Amortizācija pārskata gadā	851	1 211
Par norakstīto	(33)	(47)
2012.gada 31.decembrī	6 038	8 591
Atlikusī vērtība 2012.gada 31.decembrī	2 119	3 015
Atlikusī vērtība 2011.gada 31.decembrī	2 076	2 954

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti nemateriālie ieguldījumi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 2 198 tūkstoši vai EUR 3 127 tūkstoši (31.12.2011: LVL 1 655 tūkstoši vai EUR 2 356 tūkstoši). Pārējo nemateriālo ieguldījumu vidējais atlikušais lietderīgas lietošanas laiks uz 2012.gada 31.decembri ir 2,7 gadi.

Būtiskākie nemateriālie aktīvi ir Individuālo klientu norēķinu sistēma PUNS-2, Inčukalna PGK ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (ĢIS) 3 D datu datubāze un sadales ĢIS, kuru atlikusī vērtība 2012.gada 31.decembrī attiecīgi bija LVL 204 tūkstoši (EUR 290 tūkstoši) un LVL 202 tūkstoši (EUR 287 tūkstoši) un LVL 176 tūkstoši (EUR 250 tūkstoši) (31.12.2011: LVL 137 tūkstoši (EUR 195 tūkstoši), LVL 105 tūkstoši (EUR 149 tūkstoši), LVL 193 tūkstoši (EUR 274 tūkstoši).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

5 DEBITORI

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Ilgtermiņa debitori
Ilgtermiņa debitoru uzskaites vērtība	7 949	7 731	11 310	11 001
Pārklasificēti	-	4	-	6
Citi debitori	4	4	6	5
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(5 840)	(5 837)	(8 309)	(8 305)
Uzkrājumi pārklasificēti	-	(4)	-	(6)
	2 113	1 898	3 007	2 701
Īstermiņa debitori
Īstermiņa debitoru uzskaites vērtība	62 477	32 872	88 897	46 773
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(5 224)	(3 991)	(7 433)	(5 679)
	57 253	28 881	81 464	41 094
Debitori kopā	59 366	30 779	84 471	43 795

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam:

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	9 922	7 253	14 116	10 318
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	1 705	6 247	2 426	8 889
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(441)	(3 445)	(627)	(4 902)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(skat. 15.pielikumu)	1 264	2 802	1 799	3 987
Norakstīti bezcerīgi parādi	(35)	(133)	(50)	(189)
Uzkrājumi gada beigās	11 151	9 922	15 865	14 116

2012.gada 31.decembrī uzkrājumi LVL 5 310 tūkstoši (EUR 7 555 tūkstoši) apmērā attiecas uz īstermiņa debitoru parādiem (2011.gadā attiecīgi LVL 4 076 tūkstoši (EUR 5 800 tūkstoši)). No uzkrājumiem 2012.gada 31.decembrī LVL 5 841 tūkstotis (EUR 8 310 tūkstoši) attiecas uz citiem debitoru parādiem (2011: LVL 5 931 tūkstotis (EUR 8 439 tūkstoši) (skatīt 7.pielikumu). Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

6 KRĀJUMI

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Materiāli un rezerves daļas
(neto pārdošanas vērtība)	3 217	2 766	4 577	3 936
Dabasgāze un degviela (iegādes vērtība)	90 059	35 825	128 142	50 974
	93 276	38 591	132 719	54 910

2012.gadā Sabiedrība izmaksās no krājumiem norakstījusi materiālus, rezerves daļas un dabasgāzi LVL 329 726 tūkstošu vērtībā vai EUR 469 158 tūkstoši (2011: LVL 262 710 tūkstoši vai EUR 373 802 tūkstoši).

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam:

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	615	673	874	957
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	34	67	48	95
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	(242)	(107)	(344)	(152)
Norakstīti	(3)	(18)	(4)	(26)
Uzkrājumi gada beigās	404	615	574	874

Lēnas aprites materiāliem un rezerves daļām izveidoti speciālie uzkrājumi. 2012.gadā Sabiedrība pārdevusi krājumus LVL 0 tūkstošu vai EUR 0 tūkstošu apmērā (2011: LVL 10 tūkstoši vai EUR 14 tūkstoši) un izmantojusi saimnieciskajā darbībā LVL 162 tūkstošu vai EUR 231 tūkstoša apmērā (2011: LVL 50 tūkstoši vai EUR 71 tūkstotis), kuri iepriekšējos gados tika norakstīti.

7 PĀRĒJIE APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Termiņdepozīti	-	9 207	-	13 100
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	375	415	534	589
PVN pārmaksa	-	40	-	57
Uzkrātie procenti banku depozītiem	1	59	1	84
Debitori par sniegtajiem pakalpojumiem	14	25	21	36
Priekšapmaksa par dabasgāzi	665	37 950	946	53 998
Citi debitori	348	2 106	495	2 997
	1 403	49 802	1 997	70 861
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam*	(86)	(90)	(122)	(128)
	1 317	49 712	1 875	70 733

* Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam pārsvarā ir attiecināmi uz Citiem debitoriem.

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Naudas līdzekļi kasē	1	2	2	3
Norēķinu konti bankās	12 364	2 808	17 592	3 995
Termiņdepozīti*	10 219	22 247	14 540	31 655
	22 584	25 057	32 134	35 653

* 2012.gada 31.decembrī nebija depozītu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām. Depozīti ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām, kas 2011.gada 31.decembrī bija LVL 9 207 tūkstoši (EUR 13 100 tūkstoši), ir uzrādīti

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI (turpinājums)

7.pielikuma postenī "Termiņdepozīti". Termiņdepozītu fiksētās procentu likmes 2012.gadā bija no 0,1% līdz 3,3% par gadu (2011: no 0,1% līdz 3,3% par gadu).

9 AKCIJU KAPITĀLS

(a) Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2012.gada 31.decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību LVL 1 katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

	31.12.2012.		31.12.2011.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)	36,52	14 571 480	36,52	14 571 480
akcijas	63,48	25 328 520	63,48	25 328 520
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

(b) Akcionāri

	31.12.2012.		31.12.2011.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
E.ON Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	47,23	18 846 385	47,23	18 846 385
"Itera Latvija" SIA	16,00	6 384 001	16,00	6 384 001
AAS "Gazprom"
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	34,00	13 566 701	34,00	13 566 701
Valstij piederošās akcijas	0,00	117	0,00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas	2,77	1 102 796	2,77	1 102 796
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

10 AIZŅĒMUMI

2012.gadā Sabiedrībai nebija aizņēmumi.

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

(a) Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	13 752	13 754	19 568	19 570
Īstermiņa daļa	606	586	862	834
	14 358	14 340	20 430	20 404

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI (turpinājums)

Nākamo periodu ieņēmumu kustība:
	2012	2011	2012	2011
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	14 340	14 424	20 404	20 524
Saņemts no iedzīvotājiem un
sabiedrībām pārskata gadā	610	489	869	695
Ietverts pārskata gada ieņēmumos
(skat. 16.pielikumu)	(592)	(573)	(843)	(815)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	14 358	14 340	20 430	20 404

(b) Faktiski aprēķināto un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze:

Īstermiņa daļa	-	4 669	-	6 644
Nākamo periodu ieņēmumu kustība:	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Atlikums gada sākumā Lietotāju rēķinos iekļautā dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze pārskata	4 669	6 996	6 644	9 954
gadā	-	1 461	-	2 080
Iekļauts pārskata gada ieņēmumos	(4 669)	(3 788)	(6 644)	(5 390)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	-	4 669	-	6 644
(c) Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma: Ilgtermiņa daļa Īstermiņa daļa	6 611 188	6 587 183	9 406 268	9 372 260
	6 799	6 770	9 674	9 632
Nākamo periodu ieņēmumu kustība:	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Atlikums gada sākumā Atzīts finansējums no EK pārskata	6 770	-	9 632	-
gadā	226	6 814	323	9 695
Iekļauts pārskata gada ieņēmumos	(197)	(44)	(280)	(63)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	6 799	6 770	9 674	9 632
Pavisam pārnests uz nākamajiem gadiem	21 157	25 779	30 104	36 680

Saskaņā ar EK 2008.gada 13.augusta lēmumu C(2010) 5554 par finansiālā atbalsta piešķiršanu regulas (EK) Nr.663/2009 jomā gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem Sabiedrībai ir piešķirts finansējums 50% apmērā, bet ne vairāk kā LVL 7 milj. (EUR 10 milj.) pasākumu Nr.EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" realizācijai. Objekti ekspluatācijā tika nodoti 2011.gadā. Neizmantotā finansējuma daļa tika izlietota divu citu urbumu rekonstrukcijai. Pēdējais maksājums no EK tiks saņemts 2014.gadā.

Skatīt arī grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principu (u) pielikumu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

12 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	6 404	7 795	9 112	11 091
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	797	631	1 134	897
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	499	394	710	560
Pievienotās vērtības nodoklis	12 381	8 503	17 617	12 098
Akcīzes nodoklis	2 375	1 919	3 379	2 730
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	1	-	1
Darbinieku atalgojums	527	486	750	692
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	934	893	1 329	1 271
Uzkrātās izmaksas piemaksai par pārskata
gada rezultātiem	4 190	4 904	5 962	6 978
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	335	415	476	591
Uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem*	233	192	331	273
Pārējās īstermiņa saistības	141	142	201	203
	28 816	26 275	41 001	37 385

* Kopējās uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām saistībām pret darbiniekiem uzrādītas 22.pielikumā.

13 NETO APGROZĪJUMS

Neto apgrozījumu pa klientu grupām ir šāds:

	2012	2011	2012	2011
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas rūpniecībai	363 270	298 733	516 886	425 059
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem	46 841	38 839	66 649	55 263
Ienākumi no dabasgāzes transportēšanas un
glabāšanas	16 548	15 165	23 546	21 578
Citi pakalpojumi	754	601	1 073	855
	427 413	353 338	608 154	502 755

Ja dabasgāzes realizācija pēc izlīdzinātā maksājuma (iedzīvotāji) palielinātos vai samazinātos par 5%, tad ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem palielinātos vai samazinātos par 5%. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli LVL 14 895 tūkstošu vai EUR 21 193 tūkstošu apmērā 2012.gadā (2011: LVL 6 371 tūkstotis vai EUR 9 065 tūkstoši).

14 RAŽOŠANAS IZMAKSAS

Dabasgāzes iegāde	335 949	262 348	478 012	373 288
Darbinieku atalgojums	12 102	11 623	17 220	16 538
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	2 865	2 843	4 077	4 045
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	852	853	1 212	1 214
Materiāli un rezerves daļas	9 013	7 542	12 824	10 731
Nolietojums un amortizācija	28 425	20 598	40 445	29 308
Pārējās izmaksas	5 487	5 769	7 807	8 209
	394 693	311 576	561 597	443 333

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

15 ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Darbinieku atalgojums	3 393	3 307	4 828	4 705
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	765	746	1 088	1 061
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	153	176	218	250
Uzturēšana un komunālie
pakalpojumi	744	765	1 059	1 088
Nekustamā īpašuma nodoklis	769	767	1 094	1 091
Nolietojums un amortizācija	573	502	815	714
Bankas pakalpojumu izdevumi	88	82	125	117
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam, neto (skat. 5.pielikumu)	1 264	2 802	1 799	3 987
Pārējie izdevumi	1 335	1 628	1 900	2 316
	9 084	10 775	12 926	15 329
16 CITI IENĀKUMI
Soda naudas no patērētājiem	953	952	1 356	1 355
Ieņēmumi no līdzdalības gāzes vadu
celtniecībā (skat. 11.pielikumu)	592	573	843	815
Ieņēmumi no izmaiņām uzkrājumos lēnas
aprites un novecojušiem krājumiem	208	40	296	57
Pārējie ieņēmumi	1 207	398	1 718	566
Neto ienākumi no ārvalstu valūtu kursu
svārstībām	2 093	-	2 978	-
Banku procenti	330	818	469	1 164
	5 383	2 781	7 660	3 957
17 CITAS IZMAKSAS
Materiāli	28	26	40	37
Darbinieku atalgojums	215	193	306	275
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	28	25	40	36
Nolietojums un amortizācija	138	114	196	162
Sponsorēšanas izdevumi	2 183	2 194	3 106	3 122
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas*	1 683	981	2 395	1 396
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtu kursu
svārstībām	-	1 108	-	1 577
Citas izmaksas	296	239	421	340
	4 571	4 880	6 504	6 945

* Pārdoto un/vai no uzskaites izslēgto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība ir LVL 4 131 tūkstotis (EUR 5 878 tūkstoši).

18 IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS

Dabasgāzes iegāde	335 949	262 348	478 012	373 288
Nolietojums un amortizācija	29 136	21 214	41 456	30 184
Darbinieku izmaksas (skat. 26.pielikumu)	20 373	19 766	28 989	28 124
Materiāli un rezerves daļas	9 041	7 568	12 864	10 768
Neto uzkrājumi debitoru vērtības
samazinājumam	1 264	2 802	1 799	3 987
Citas izmaksas	12 585	13 533	17 907	19 256
	408 348	327 231	581 027	465 607

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

19 FINANŠU IENĀKUMI

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Finanšu ienākumi
- Procentu ienākumi	286	331	407	471
	286	331	407	471

20 NETO IENĀKUMI NO ĀRVALSTU VALŪTU KURSU SVĀRSTĪBĀM UN PROCENTU IEŅĒMUMI

Visas valūtas kursu svārstību neto atšķirības iekļautas Citu ienākumu un Citu izmaksu sastāvā (skat. 16. un 17.pielikumu).

Šādi procentu ieņēmumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

Citi ienākumi (skat. 16.pielikumu)	330	818	469	1 164
Finanšu ienākumi (skat. 19.pielikumu)	286	331	407	471
	616	1 149	876	1 635

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodoklis	4 256	4 754	6 055	6 764
Atliktais nodoklis	(723)	(1 264)	(1 028)	(1 798)
	3 533	3 490	5 027	4 966

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Peļņa pirms nodokļiem	24 734	29 219	35 194	41 576
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot
15% likmi	3 710	4 383	5 279	6 236
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt
apliekamo ienākumu, neto	826	113	1 175	161
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(1 003)	(1 006)	(1 427)	(1 431)
Nodokļu izdevumi	3 533	3 490	5 027	4 966

Atliktā nodokļa aprēķinā izmantota pašreiz noteiktā nodokļa likme 15%.

Salīdzinājums starp faktiskajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām:

(Pārmaksa) / parāds 1.janvārī	(2 432)	1 230	(3 460)	1 750
Aprēķināts par pārskata gadu	4 255	4 754	6 054	6 764
Samaksāts pārskata gadā	(3 557)	(8 416)	(5 061)	(11 974)
Pārmaksa 31.decembrī	(1 734)	(2 432)	(2 467)	(3 460)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums)

Atliktā nodokļa aprēķins:

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
sākumā	26 444	27 822	37 626	39 587
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret pašu
kapitālu)	14 823	141	21 091	200
Atliktā nodokļa saistību samazinājums (ietverts
peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	(723)	(1 264)	(1 028)	(1 798)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem (attiecināts pret pašu kapitālu)	(307)	(255)	(437)	(363)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	40 237	26 444	57 252	37 626
	31.12.2012.	31.12.2011.	31.12.2012.	31.12.2011.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Atliktā nodokļa saistības:
- Pēc vairāk nekā 1 gada atgūstamās
atliktā nodokļa saistības	40 237	26 444	57 252	37 626
- Viena gada laikā atgūstamās nodokļu
saistības	-	-	-	-
Atliktā nodokļa saistības, neto	40 237	26 444	57 252	37 626

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir attiecināmas uz šādām pozīcijām:

Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1 381	1 448	1 965	2 060
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	41 931	28 692	59 662	40 824
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12
mēnešu laikā)*	(1 516)	(1 336)	(2 157)	(1 901)
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem
atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(761)	(864)	(1 082)	(1 229)
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	(687)	(641)	(978)	(912)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies
12 mēnešu laikā)	(50)	(763)	(71)	(1 085)
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu
krājumu vērtības samazinājumam atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(61)	(92)	(87)	(131)
Atliktā nodokļa saistības, neto	40 237	26 444	57 252	37 626

* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Pārskata gada sākumā	4 274	5 207	6 082	7 409
Kārtējās darba izmaksas	185	(317)	263	(451)
Procentu izmaksas / (ieņēmumi)	309	(970)	439	(1 380)
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti	(106)	(183)	(151)	(260)
Zaudējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā	(81)	537	(115)	764
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 581	4 274	6 518	6 082
Ilgtermiņa daļa	4 348	4 082	6 187	5 809
Īstermiņa daļa (skatīt 12.pielikumu)	233	192	331	273
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 581	4 274	6 518	6 082

Pēcnodarbinātības pabalsti ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viņu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar Sabiedrību, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statiskos pieņēmumus.

Uzkrājumu aprēķiniem izmantoti šādi pieņēmumi:

	2012	2011
Diskonta likme (ņemot vērā valsts obligāciju tirgus ienesīgumu bilances
datumā), %	3,2515	4,232
Darbinieku rotācijas koeficients	3,21	5,35
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	62	62
Cilvēku miršanas vecums, gadi	***	***
Atalgojuma izmaiņas, %:
2011	-	3,00
2012	4,00	4,00
2013	4,00	6,00
2014	4,00	6,00
2015	4,00	8,00
2016	4,00	5,00
2017	4,00	6,00
Iemaksas privātajā pensijas fondā, % no visiem darbinieku bruto
ieņēmumiem	5,00	5,00
VSAOI*	24,43%	23,82%
IIN**	25%	25%

* vidējā likme atbilstoši 2012.gadā un 2011.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

** vidējā likme atbilstoši 2012.gadā un 2011.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

*** atbilstoši uzkrājumu aprēķināšanas metodikai.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM (turpinājums)

Kopējo nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstu jutīgums atkarībā no pieņēmumu izmaiņām:

	Izmaiņas pieņēmumos	Ietekme uz kopējām saistībām
Diskonta likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Samazinājums par 3,98% /
		pieaugums par 4,03%
Rotācijas koeficents	Pieaugums/samazinājums par 0,5	Samazinājums par 1,97% /
		pieaugums par 1,76%
Pensionēšanās vecums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Samazinājums par 5,19% /
		pieaugums par 4,20%
Dzīves ilgums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Pieaugums par 1,61% /
		samazinājums par 1,61%
Algas pieauguma likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 3,28% /
		samazinājums par 3,24%
Iemaksas privātajā pensijas	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,34% /
fondā		samazinājums par 0,34%
VSAOI	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,34% /
		samazinājums par 0,34%
IIN	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,02% /
		samazinājums par 0,02%

23 PEĻŅA UN DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

(a) PEĻŅA UZ VIENU AKCIJU

Tā kā Sabiedrība nav veikusi darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiņas akciju kapitālā, kas mainītu peļņas apjomu uz vienu akciju, koriģētā peļņa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peļņai uz vienu akciju.

Pamata peļņa uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada peļņu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Pārskata gada peļņa (a)	21 201	25 729	30 167	36 610
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas 1.janvārī	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.decembrī	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais parasto akciju skaits gada laikā (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamata peļņa uz akciju pārskata gadā (a/b) LVL vai EUR	0,531	0,645	0,756	0,918

(b) DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav apstiprinātas ikgadējā akcionāru pilnsapulcē. 2013.gadā vadība piedāvās izmaksāt dividendes par 2012.gadu LVL 0,50 (EUR 0,71) apmērā par katru akciju. Šie finanšu pārskati neatspoguļo šīs dividendes, kas tiks atspoguļotas pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas par 2012.gadu sadale.

2012.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2011.gadu LVL 23 940 tūkstoši (LVL 0,60 par akciju) vai EUR 34 064 tūkstoši (EUR 0,85 par akciju), 2011.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2010.gadu LVL 19 950 tūkstoši (LVL 0,50 par akciju) vai EUR 28 386 tūkstošu (EUR 0,71 par akciju) apmērā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI

Pelņas pirms nodokļiem un saimnieciskajos darījumos saņemto naudas līdzekļu salīdzinājums:

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	24 734	29 219	35 194	41 576
Korekcijas:
Nolietojumam (skat. 3.pielikumu)	15 263	24 233	21 718	34 480
Amortizācijai (skat. 4.pielikumu)	851	787	1 211	1 120
Faktiskās un prognozētās d/g iepirkuma novirzes un
ienākumi no līdzdalības maksas (skat 11.pielikumu)	(5 458)	(2 944)	(7 767)	(4 189)
Uzkrājumu izmaiņām novecojušu un lēnas aprites
krājumu vērtības samazinājumam (skat.
6.pielikumu)	(208)	(40)	(296)	(57)
Uzkrāto izdevumu piemaksai par pārskata gada
rezultātiem izmaiņām	(714)	(16)	(1 016)	(23)
Uzkrāto izdevumu neizmantotiem atvaļinājumiem
izmaiņām	41	(27)	58	(38)
Uzkrāto izdevumu citiem uzkrājumiem izmaiņām	(80)	110	(114)	157
Uzkrāto izdevumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret personālu izmaiņām (skat.
22.pielikumu)	307	(933)	436	(1 327)
Procentu ienākumiem (skat. 20.pielikumu)	(616)	(1 149)	(876)	(1 635)
Zaudējumiem no pamatlīdzekļu pārdošanas (skat.
17.pielikumu)	1 683	981	2 395	1 396
Izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos:
- debitoros	(26 685)	1 902	(37 969)	2 704
- krājumos	(54 685)	(27 615)	(77 810)	(39 293)
- kreditoros	78 410	15 485	111 567	22 031
	32 843	39 993	46 731	56 902

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nevienai sabiedrībai nav kontroles pār Sabiedrību. Zemāk norādītajām sabiedrībām pieder vai piederēja vairāk nekā 20% akciju, kas nodrošina būtisku ietekmi pār Sabiedrību.

(a) Ieņēmumi no pakalpojumu realizācijas

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
AAS "Gazprom"	15 503	13 333	22 058	18 971
(b) Izdevumi par dabasgāzes iegādi
AAS "Gazprom"	248 339	192 065	353 354	273 283

Sabiedrība ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu ar AAS Gazprom, pamatojoties uz "ņem vai maksā" noteikumiem, kas nosaka minimālo iegādes daudzumu attiecīgajos periodos. Ja Sabiedrība nespēj iegādāties līgumā noteikto apjomu, tad Sabiedrībai var rasties juridiskās saistības.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums)

(c) Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
AAS "Gazprom"	1	-	1	-
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	426	-	606	-
E.ON Ruhrgas AG	13	17	18	24
	440	17	625	24

Parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(d) Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu

AAS "Gazprom"	2 434	1 359	3 463	1 934

Debitora parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(e) Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par dabasgāzi

AAS "Gazprom" par dabasgāzi	665	37 950	946	53 998

Avanss par dabasgāzi, kas iesūknēta Inčukalna PGK Latvijas vajadzībām.

(f) Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem

	2012 LVL'000	2011 LVL'000	2012 EUR'000	2011 EUR'000
E.ON Ruhrgas AG	13	28	18	40
OPEN GRID EUROPE GmbH	-	150	-	213
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	4 937	5 577	7 025	7 935
	4 950	5 755	7 043	8 188
(h) Valdes un Padomes locekļu atalgojums
Valdes un Padomes locekļu sarakstu skatīt 3.lpp.	2012	2011	2012	2011
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Atalgojums	1 432	1 363	2 038	1 939
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	299	278	425	396
Izmaiņas uzkrājumos pēcnodarbinātības pabalstiem
un citām saistībām pret darbiniekiem	-	(17)	-	(24)
Veselības un dzīvības apdrošināšana	3	3	4	4
Iemaksas pensiju plānā	46	45	65	64
	1 780	1 672	2 532	2 379

Atalgojumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās iekļautas piemaksas par pārskata gada rezultātiem par pārskata gadu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

26 DARBINIEKU IZMAKSAS

	2012	2011	2012	2011
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Darba samaksa	14 975	14 932	21 308	21 246
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	735	191	1 046	272
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 522	3 559	5 011	5 064
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
izdevumiem uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	136	55	194	78
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 005	1 029	1 430	1 464
	20 373	19 766	28 989	28 124

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem 76,20% (2011: 72,84%) no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek iemaksātas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA

31.12.2012.

	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	Citi pakalpojumi	KOPĀ
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	3 987	12 525	-	410 147	754	427 413
Iekšējie ieņēmumi	16 694	11 470	36 699	334	103	65 300
Iekšējie izdevumi	(28)	(211)	(661)	(64 400)	-	(65 300)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	286	286
Peļņa pirms nodokļiem	5 990	6 989	7 808	2 421	1 526	24 734
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	777	1 057	1 341	793	(435)	3 533
Aktīvi	142 426	100 975	180 552	152 278	6 562	582 793
Saistības	19 729	14 783	41 283	80 779	(576)	155 998
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	10 912	5 892	11 751	406	175	29 136
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	5 374	5 851	6 965	995	3	19 188

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2012.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	5 673	17 822	-	583 587	1 073	608 155
Iekšējie ieņēmumi	23 754	16 320	52 218	475	147	92 914
Iekšējie izdevumi	(40)	(300)	(941)	(91 633)	-	(92 914)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	407	407
Peļņa pirms nodokļiem	8 523	9 944	11 110	3 445	2 172	35 194
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 106	1 504	1 908	1 128	(619)	5 027
Aktīvi	202 654	143 674	256 902	216 673	9 337	829 240
Saistības	28 072	21 035	58 740	114 938	(820)	221 965
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	15 526	8 384	16 719	578	249	41 456
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	7 647	8 325	9 910	1 416	4	27 302

31.12.2011.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale LVL'000	Gāzes realizācija LVL'000	Citi pakalpojumi LVL'000	KOPĀ LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	3 647	11 486	-	337 605	600	353 338
Iekšējie ieņēmumi	17 718	12 182	36 520	324	122	66 866
Iekšējie izdevumi	(33)	(243)	(555)	(66 034)	(1)	(66 866)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	331	331
Peļņa pirms nodokļiem	6 973	6 217	7 507	14 192	(5 670)	29 219
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	918	899	944	458	271	3 490
Aktīvi	100 111	90 180	158 067	110 299	5 120	463 777
Saistības	13 030	12 282	36 556	56 067	305	118 240
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	7 665	3 760	9 402	252	135	21 214
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	5 888	7 736	5 181	901	3	19 709

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2011.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	5 189	16 343	-	480 369	854	502 755
Iekšējie ieņēmumi	25 211	17 333	51 963	461	174	95 142
Iekšējie izdevumi	(47)	(346)	(790)	(93 958)	(1)	(95 142)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	471	471
Peļņa pirms nodokļiem	9 922	8 846	10 682	20 193	(8 067)	41 576
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 306	1 279	1 343	652	386	4 966
Aktīvi	142 444	128 315	224 909	156 942	7 285	659 895
Saistības	18 540	17 476	52 014	79 776	434	168 240
Cita segmentu informācija Nolietojums un
amortizācija Pamatlīdzekļu un nemateriālo	10 906	5 350	13 377	359	192	30 184
ieguldījumu iegāde	8 378	11 007	7 372	1 282	4	28 043

Lielākie klienti

Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 44,7% (2011: 50,0%) no ieņēmumiem. Lielākā klienta radītie ieņēmumi 2012.gadā bija 29,0% (2011: 35,3%), otrs un trešais lielākais klients veidoja attiecīgi 8,0% un 3,1% katrs (2011: 7,4% un 2,1%) no kopējā apgrozījuma apjoma. Šie ieņēmumi tiek attiecināti uz dabasgāzes realizācijas segmentu.

Ģeogrāfiskā informācija par segmentiem netiek uzrādīta, tā kā visas galvenās darbības tiek veiktas Latvijā.

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu, kā arī debitoru un krājumu atgūstamo vērtību un darbinieku pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu lielumu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Sabiedrības vadība nosaka ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu patieso vērtību, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumiem, kas tiek veikti saskaņā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un balstoties uz vidējām celtniecības izmaksām pārskata gadā. Sabiedrības iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic reizi piecos gados, kad pastāv norādes, ka vidējās ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu celtniecības un iegādes izmaksas ir summāri būtiski mainījušies salīdzinot ar iepriekšējās pārvērtēšanas periodu. 2012.gada 1.februārī Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kas tās aktīvu vērtību palielināja par LVL 85,04 milj. (EUR 121 milj.). Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs AS "BDO".

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI (turpinājums)

Debitoru atgūstāmā vērtība

Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišķi. Gadījumā, ja nav iespējama individuāla pieeja katram klientam lielā klientu skaita dēļ, tikai būtiski debitori tiek izvērtēti atsevišķi. Debitori, kuri netiek izvērtēti atsevišķi, tiek sagrupēti grupās ar līdzīgām kredīta riska pazīmēm un tiek novērtēti kopīgi, ņemot vērā pagātnes zaudējumu pieredzi. Pagātnes zaudējumu pieredze tiek koriģēta, balstoties uz pašreiz esošiem datiem, lai atspoguļotu pašreiz esošo nosacījumu, kas nepastāvēja pagātnes zaudējumu pieredzes veidošanas periodā, ietekmi un novērstu pagātnes nosacījumu, kas pašreiz nepastāv, ietekmi. Skatīt 5.pielikumu.

Krājumu novērtēšana

Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība. Skatīt 6.pielikumu

Pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu novērtēšana

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti, gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem. Skatīt 22.pielikumu

Ieņēmumu atzīšana pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas

Lietotāji, kuri norēķinās pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas, apmaksājot rēķinus (juridiskas personas un arī fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību), veic skatītāja rādījumu nolasījumus divreiz gadā un izlīdzināto patēriņu nosaka ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Lietotājiem izraksta rēķinus par pārskata mēnesi.

Iedzīvotāji (mājsaimniecības lietotāji) norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa norēķinu sistēmas pašapkalpošanas kārtībā. Iedzīvotāji veic skatītāja rādījumu nolasījumus (atkarībā no patēriņa) vienreiz gadā vai katrā tarifu maiņas gadījumā. Rēķinu izraksta par katru pārskata mēnesi visiem mājsaimniecības lietotājiem summējot izlīdzinātos patēriņus, kam piemērots sezonalitātes koeficients.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA

29.1. Finanšu riska faktori

Sabiedrības vispārīgā riska vadības koncepcija balstīta uz SIA Marsh 2005.gadā izstrādātajām "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" uzņēmuma risku vadības vadlīnijām un procedūrām", kā arī 2012.gadā izstrādātajiem "Noteikumiem par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu līdzekļu pārvaldību" (turpmāk – Noteikumi).

Sabiedrības vispārējā riska vadības programma ietver finanšu tirgus neparedzamību un Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo efektu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli. Noteikumos aprakstīta pieeja Latvijā reģistrētu banku un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu finansiālās stabilitātes izvērtēšanai, izvērtējot virkni kritēriju (kvantitatīvu un kvalitatīvu), kam attiecīgi pievienoti vērtēšanas svari.

Sabiedrības rīcībā esošie finanšu instrumenti (atbilstoši 7.SFPS):

		31.12.2012 LVL'000	31.12.2011 LVL'000
Finanšu aktīvi	Aizdevumi un debitoru parādi	Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā	Aizdevumi un debitoru parādi	Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā
Saistīto uzņēmumu parādi	2 434	-	1 359	-
Pircēju un pasūtītāju parādi	54 819	-	27 522	-
Citi debitori	1 317	-	49 712	-
Nauda un naudas ekvivalenti	22 584	-	25 057	-
Kopā finanšu aktīvi:	81 154	-	103 650	-
Finanšu saistības
Parādi saistītajām sabiedrībām	-	734	-	17
Parādi piegādātājiem	-	60 706	-	35 643
Pārējie kreditori	-	28 816	-	26 275
Kopā finanšu saistības:	-	90 256	-	61 935

	31.12.2012		31.12.2011
	EUR'000		EUR'000
	Finanšu			Finanšu
		saistības	Aizdevumi un	saistības
	Aizdevumi un	amortizētajā	debitoru	amortizētajā
Finanšu aktīvi	debitoru parādi	iegādes vērtībā	parādi	iegādes vērtībā
Saistīto uzņēmumu parādi	3 463	-	1 934	-
Pircēju un pasūtītāju parādi	78 001	-	39 160	-
Citi debitori	1 875	-	70 733	-
Nauda un naudas ekvivalenti	32 134	-	35 653	-
Kopā finanšu aktīvi:	115 473	-	147 480	-
Finanšu saistības
Parādi saistītajām sabiedrībām	-	1 043	-	24
Parādi piegādātājiem	-	86 378	-	50 716
Pārējie kreditori	-	41 001	-	37 385
Kopā finanšu saistības:	-	128 422	-	88 125

Finanšu instrumentu sadalījums kategorijās

Visi finanšu aktīvi ietilpst kategorijā Aizdevumi un Debitoru parādi, bet visas finanšu saistības ir atspoguļotas amortizētajā vērtībā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Sabiedrība ir pakļauta šādiem riskiem:

• kredītrisks;
• likviditātes risks;
• tirgus risks, t.sk.
  • Procentu likmju risks Ārvalstu valūtu svārstību risks

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas ir materiālo zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas līgumsaistības pret Sabiedrību. Kredītriskam ir kritiska nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi šo risku pārvaldīt efektīvi.

Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem, noguldījumiem bankās un finanšu iestādēs, kā arī klientiem, tai skaitā nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska avoti

Kredītrisks galvenokārt saistīts ar dažiem lielākajiem Sabiedrības klientiem. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 48,6% (2011.g. – 52,9%) realizācijas apjoma, viens no šo debitoru parādiem 2012.gada 31.decembrī bija 34,7% (2011.g. – 21,8%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 9,8% un 5,4% (2011.g. – 6,9% un 6,7%) kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. 4 lielāko debitoru parādu vērtība nav samazinājusies 2012.gada 31.decembrī.

Kredītriska pārvaldīšana

Ar debitoru parādu kontroli nodarbojas Sabiedrības Individuālo lietotāju norēķinu daļa (turpmāk - ILND), Rūpniecisko lietotāju norēķinu daļa (turpmāk – RLND), Kontaktu centrs (turpmāk – KC) un Finanšu uzskaites departaments.

Katru mēnesi tiek veidota debitoru vecuma struktūras analīze. Debitori tiek analizēti pa šādām grupām:

• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem;
• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ ;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu virs 25 tūkst. nm³ .

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Mājsaimniecību lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, apkures parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Mājsaimniecības lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds nav samaksāts noteiktā laikā no brīdinājumā ietvertā parāda samaksas termiņa iestāšanās brīža, ILND organizē atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem, vienlaikus brīdinot Debitorus par to personas datu nodošanu Piedziņas kompānijām parādu piedziņai un iespējamai Debitoru datu ievietošanai publiskajās datu bāzēs.

4. Ja Piedziņas kompānija nav atguvusi Debitora parādu, vai parāds par Debitoram piegādāto dabasgāzi pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmas pārsniedz LVL 100, vai Debitors nav veicis maksājumus par piegādāto dabasgāzi 5 (piecus) gadus, parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

5. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, KC pēc ILND izveidota saraksta telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

1. Ja parāds nav samaksāts pēc tam, kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, ILND un Iecirkņi nekavējoši organizē brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgās Sabiedrības struktūrvienības dod rīkojumu pārtraukt dabasgāzes padevi Debitora gazificētajā objektā.

3. Ja Debitora gazificētajā objektā nav iespējams pārtraukt dabasgāzes padevi vai nolasīt Skaitītāja rādījumu, ILND vai attiecīgais Iecirknis nosūta Debitoram, kā arī gazificētā objekta īpašniekam (ja Debitors nav gazificētā objekta īpašnieks) atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, vienlaikus informējot par administratīvo atbildību.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentāciju Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš pārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, RLND, kā arī Iecirkņi (iepriekš saskaņojot ar RLND) nosūta Debitoriem brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

2. Saskaņojot ar Gāzes uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju, RLND un Iecirkņi sagatavo un izsūta Debitoriem brīdinājumus arī tad, ja nav veikti norēķini par kādā no pārskata mēneša dekādēm saņemto dabasgāzi.

3. Katru mēnesi KC vai attiecīgais Iecirknis telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos. Ja Debitoram ir parāds par dabasgāzi, kas piegādāta daudzdzīvokļu mājas apkurei, RLND vai attiecīgais Iecirknis var informēt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, izvietojot pie daudzdzīvokļu mājas attiecīgus paziņojumus.

4. Ja pēc iepriekš minēto darbību veikšanas, norēķini joprojām nav veikti, Latvijas Gāze līdz brīdinājumā norādītajam dabasgāzes pārtraukšanas termiņam pieņem lēmumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu vai dabasgāzes padeves pārtraukšanas atlikšanu.

5. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā un ir pieņemts lēmums par dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitoram, tiek dots rīkojums attiecīgās darba dienas laikā pārtraukt dabasgāzes padevi Debitoram.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz LVL 200, RLND izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja dabasgāzes lietotājs ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tam ir noteikts tiesiskās aizsardzības process, RLND iespēju robežās organizē turpmāku dabasgāzes piegādi ar priekšapmaksu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2012.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	54 793	49 246	5 547	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	64	64	-	-
Citi pakalpojumi	2 460	2 460	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	57 253	51 706	5 547	-
2012.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	77 963	70 071	7 892	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	92	92	-	-
Citi pakalpojumi	3 501	3 501	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	81 464	73 572	7 892	-
2011.gada 31.decembrī (LVL'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	27 275	23 994	3 281	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	114	114	-	-
Citi pakalpojumi	1 606	1 606	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	28 881	25 600	3 281	-
2011.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	38 809	34 140	4 669	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	162	162	-	-
Citi pakalpojumi	2 285	2 285	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	41 094	36 425	4 669	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 5.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2012.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	111	111	-	-
Avansa norēķinu personas	1	1	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	149	102	47	-
Kopā citi debitori	262	215	47	-

2012.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	158	158	-	-
Avansa norēķinu personas	2	2	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	212	145	67	-
Kopā citi debitori	373	306	67	-

2011.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	87	87	-	-
Avansa norēķinu personas	5	2	3
Pārmaksātie nodokļi	421	421	-	-
Citi debitori	1 503	1 459	44	-
Kopā citi debitori	2 016	1 969	47	-

2011.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	124	termiņi) 124	-	-
Avansa norēķinu personas	7	3	4	-
Pārmaksātie nodokļi	599	599	-
Citi debitori	2 139	2 076	63	-
Kopā citi debitori	2 869	2 802	67	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 7.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Debitoru kvalitāte

Debitoru parādu, kuriem termiņš vēl nav iestājies, kategorijas būtisku daļu veido siltumapgādes uzņēmumu parādi, kuru kopējais parāds 2012.gada 31.decembrī ir 68% vai LVL 33,4 miljoni (EUR 47,5 miljoni). Daudziem siltumapgādes uzņēmumiem kapitāldaļu turētājs ir vietējā pašvaldība, kura garantē savlaicīgu norēķināšanos vai veic avansa maksājumus par dabasgāzi.

Debitoru parādiem, kuriem apmaksas termiņš ir iestājies, bet parādi atgūstami, un parādi, kuriem radīti uzkrājumi ir bez nodrošinājuma (kā hipotēka vai komercķīla).

Vecuma analīze debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
5 547	3 281	7 892	4 669
5 547	3 281	7 892	4 669

Vecuma analīze citiem debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	22	-	31	-
No 3 līdz 6 mēnešiem	25	44	36	63
Vairāk par 6 mēnešiem	-	3	-	4
	47	47	67	67

Depozīti un nauda bankās

Valde pirms depozīta noguldīšanas izvērtē gan banku kredītreitingus un to finansiālās darbības rādītājus, gan piedāvātās procentu likmes.

Sabiedrības izmantoto banku (vai to īpašnieku) Moody's Investors Service kredītreitingus (2012.gada 17.decembrī):

Banka	Ilgtermiņa reitings	Īstermiņa reitings	Finansiālās drošības reitings	Reitinga prognoze
Nordea Bank Finland	Aa3	P-1	C	Stabila
GE Money Bank (General Electric Co)	A1	P-1	-*	Stabila
DnB ASA	A1	P-1	C-	Stabila
SEB group	A1	P-1	C-	Stabila
Swedbank AB	A2	P-1	C-	Stabila
UniCredit Bank Austria AG	A3	P-2	D+	Negatīva
Danske Bank AB	Baa1	P-2	C-	Stabila
SMP bank (Krievija)	Baa3	-*	E+	Stabila
Citadele banka	B2	Not prime	E+	Negatīva

* Nav pieejami dati par kredītreitingu

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Citadele banka	4 549	183	6 472	261
Swedbank	1 548	1 669	2 203	2 375
SEB banka	5 720	14 405	8 139	20 496
DnB banka	5 120	8 002	7 285	11 386
GE Money Bank	154	12	219	17
Nordea Bank Finland Plc
Latvijas filiāle	1 556	727	2 214	1 034
Danske Bank AS filiāle
Latvijā	3 893	12	5 539	17
SMP Bank	41	44	58	63
UniCredit Bank	2	-	3	-
Latvijas Hipotēku un
zemes banka	-	1	-	1
Kopā banku kontos	22 583	25 055	32 132	35 650

Naudas un tās ekvivalentu kredītkvalitāte (Moody's Investors Service)

Aa2	-	739	-	1 051
Aa3	1 556	8 002	2 214	11 386
A1	10 994	14 405	15 643	20 496
A2	1 548	1 681	2 203	2 392
A3	2	-	3	-
Baa1	3 893	-	5 539	-
Baa3	41	45	58	64
B2	4 549	-	6 472	-
Nav pieejami dati par
kredītreitingu	-	183	-	261
Kopā banku kontos	22 583	25 055	32 132	35 650

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības nespēju izpildīt savas maksājumu saistības, iestājoties maksājuma termiņam.

Galvenā vadlīnija – nepieļaut kreditoru maksājumu termiņu kavējumu un vispirms apmaksāt rēķinus par piegādāto dabasgāzi. Ja Sabiedrībai trūkst savu apgrozāmo līdzekļu, tiek izmantota kredītlīnija.

Likviditātes pārvaldīšanai katru mēnesi pēc faktisko rezultātu saņemšanas par iepriekšējo periodu, kā arī gadījumos, ja rodas situācijas, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu rādītājus (mazuta kotācijas/dabasgāzes iegādes cenu būtiskas izmaiņas), tiek sastādīts operatīvās naudas plūsmas plāns.

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2012. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	1 358	60 023	59	61 440
Pārējās saistības, t.sk.	138	3	335	476
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	335	335
Pārējās īstermiņa saistības	138	3	-	141
	1 496	60 026	394	61 916

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Likviditātes risks (turpinājums)

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2012. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	1 932	85 405	84	87 421
Pārējās saistības, t.sk.	197	4	476	677
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	476	476
Pārējās īstermiņa saistības	197	4	-	201
	2 129	85 409	560	88 098

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2011. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	1 603	33 981	76	35 660
Pārējās saistības, t.sk.	62	-	415	477
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	415	415
Pārējās īstermiņa saistības	62	-	-	62
	1 665	33 981	491	36 137

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2011. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	2 281	48 351	108	50 740
Pārējās saistības, t.sk.	88	-	590	678
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	590	590
Pārējās īstermiņa saistības	88	-	-	88
	2 369	48 351	698	51 418

Tirgus risks

Procentu likmju risks

Sabiedrība nav pakļauta naudas plūsmas procentu likmju riskam, jo Sabiedrībai 2012.gadā nebija aizņēmumu (10.pielikums). Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tā nav pakļauta patiesās vērtības procentu likmju riskam.

Ārvalstu valūtu svārstības risks

Ārvalstu valūtas risks ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts eiro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2012.
	USD'000		EUR'000 RUB'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	53	20 503	192	55
Finanšu saistības	-	(85 900)	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	53	(65 397)	192	55
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	28	(45 961)	3	4
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	40	(65 397)	5	6

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2011.
	USD'000	EUR'000		GBP'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	93	144 354	1	55
Finanšu saistības	-	(48 480)	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	93	95 874	1	55
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	50	67 381	1	4
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	72	95 875	1	5

Valūtas svārstību jutīguma analīze

Valūtas kursa svārstības ir pieņemtas, nosakot iespējamās nākotnes kursa svārstības, pamatojoties uz iepriekšējā gada USD valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 5% (2011: 7%) robežās, RUB valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 4% (2011: 6%) robežās un citu valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 1% (2011: 1%) robežās (atskaitot nodokļu efektu).

2012.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +5% (USD) +4% (RUB) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -5% (USD) -4% (RUB) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +5% (USD) +4% (RUB) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -5% (USD) -4% (RUB) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	10 844	92	(92)	15 430	131	(131)
	USD	28	2	(2)	40	3	(3)
	Citas	4	0	0	6	0	0
Debitori	EUR	3 566	30	(30)	5 074	43	(43)
	RUB	3	0	0	4	0	0
		14 445	124	(124)	20 554	177	(177)
Pasīvs
Kreditori	EUR	60 371	513	(513)	85 900	730	(730)
		60 371	513	(513)	85 900	730	(730)
Neto ietekme		(45 926)	(389)	389	(65 346)	(553)	553

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

2011.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +7% (USD) +3% (GBP) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -7% (USD) -3% (GBP) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +7% (USD) +3% (GBP) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -7% (USD) -3% (GBP) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	EUR	20 142	171	(171)	28 659	243	(243)
	USD	6	0	0	9	0	0
	Citas	4	0	0	6	0	0
Debitori	EUR	81 311	691	(691)	115 695	983	(983)
	USD	44	3	(3)	63	0	0
	GBP	1	0	0	1	0	0
		101 508	865	(865)	144 433	1 226	(1 226)
Pasīvs
Kreditori	EUR	34 072	289	(289)	48 480	411	(411)
		34 072	289	(289)	48 480	411	(411)
Neto ietekme		67 436	576	(576)	95 953	815	(815)

29.2. Kapitāla vadība

Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības kopējo saistību, atskaitot naudu un naudas ekvivalentus, attiecība pret tās kopējo kapitālu. Saistības iekļauj visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekļauj visas Sabiedrības saistības un pašu kapitālu. Šis rādītājs tiek pielietots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī tās maksātspēju. Sabiedrības stratēģija ir nodrošināt, ka minētā attiecība nav mazāka par 2%, bet nav lielāka par 50%.

1. un 2011.gadā aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Kopējās saistības	155 998	118 240	221 965	168 240
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(22 584)	(25 057)	(32 134)	(35 653)
Neto kopējās saistības	133 414	93 183	189 831	132 587
Kopā saistības un pašu kapitāls	582 793	463 777	829 240	659 895
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	22,89%	20,09%	22,89%	20,09%

29.3. Patiesā vērtība

Sabiedrības finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības, jo pamatā visi finanšu aktīvi un saistības ir īstermiņa un tādēļ diskontēšanas ietekme ir nebūtiska.

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS

Sabiedrība plāno nākošajā pārskata gadā veikt šādus kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos:

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS (turpinājums)

	31.12.2012. LVL'000	31.12.2011. LVL'000	31.12.2012. EUR'000	31.12.2011. EUR'000
Noslēgtie, bet vēl nepabeigtie līgumi	5 529	2 146	7 867	3 053
Apstiprinātie, bet nenoslēgtie līgumi	19 866	23 371	28 267	33 254
	25 395	25 517	36 134	36 307

31 NODOKĻU IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Nodokļu institūcijas var jebkurā brīdī veikt grāmatvedības uzskaites revīziju trīs gadu laikā pēc taksācijas gada un uzrēķināt papildus nodokļa saistības un soda naudas. Sabiedrības vadībai nav zināmi apstākļi, kas varētu radīt iespējamas būtiskas saistības nākotnē.

32 TIESVEDĪBA

2011.gada septembrī Sabiedrībā tika veikta pārbaude saskaņā ar Eiropas Padomes Regulas Nr.1/2003 20. panta 4.punktu (Lieta COMP/39.816) saistībā ar uzņēmuma "Gazprom" iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gāzes sektorā, par ko ir aizdomas un kas būtu pretrunā ar LESD 102.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 54 pantu, un a/s "Latvijas Gāze" dalību nolīgumos, par ko ir aizdomas un kas būtu vērsti pret konkurenci un būtu pretrunā ar LESD 101.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53.pantu. Sabiedrība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar advokātu biroju, kuram ir starptautiska pieredze konkurences lietu tiesvedībā un sagatavojusi iespējamo riska novērtējumu. Finanšu pārskata parakstīšanas datumā nav zināmas nekādas aktuālas prasības, sūdzības vai citi tiesu procesi attiecībā uz šo gadījumu.

2012.gada 21.decembrī LG saņēma Konkurences padomes vēstuli par Konkurences padomes 14.12.2012. lēmumu Nr.95 (Prot. Nr.59) Konkurences padomes ierosinātajā lietā par konkurences likuma 13.panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) 1.daļas 3.punkta noteiktā aizlieguma pārkāpumu. 2012.gada decembrī Konkurences padomei bija jāpieņem lēmums lietā par LG rīcības likumību, atsakoties noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus gazificētajos objektos, kur ir parādsaistības par iepriekš saņemto dabasgāzi. Saskaņā ar minēto lēmumu Konkurences Padome ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu un līdz pārskata parakstīšanas datumam Konkurences Padomes lēmums vēl nav zināms.

Sabiedrības vadība uzskata, ka pašreizējā brīdī nav iespējams noteikt, kad augstākminētie jautājumi tiks atrisināti un kādi varētu būt iespējamie zaudējumi.

33 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2012.gada 31.decembrī.