Latvijas Gaze

Annual Report • Jul 9, 2013

AS "Latvijas Gāze" Gada pārskats 2012

2008

2009

2010

2011

2012

AS "Latvijas Gāze" 2012. gadā

Mērķis

stiprināt AS "Latvijas Gāze" vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriņa dažādību un nodrošinot Latvijā vienas no stabilākajām piegādēm Eiropā

Vīzija

izveidot Latviju par vienu no Eiropā lielākajiem dabasgāzes uzglabāšanas centriem, izmantojot mūsu valsts unikālās ģeoloģiskās struktūras

Misija

sniegt savu devumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot enerģētisko piegāžu drošību, nozares attīstību un cenu konkurētspēju

uzņēmuma fokuss

GĀZAPGĀDES DROŠĪBA

Ar drošību mēs saprotam gan infrastruktūras fizisku drošību, gan pietiekamas kapacitātes un valstu starpsavienojumu drošību. Mūsu investīcijas galvenokārt ir vērstas uz šiem aspektiem, jo dabasgāze mūsu reģionā ir primāra vajadzība apkures dēļ un tai ir mainīgs patēriņš laikapstākļu dēļ. Ne mazāku uzmanību mēs pievēršam arī sabiedrības izglītošanai par drošu dabasgāzes lietošanu, avārijas dienesta darbam un tīklu monitoringam.

ILGTSPĒJĪGAS INVESTĪCIJAS

Investīcijas gāzapgādes drošībā iet roku rokā ar efektivitāti un vides faktoriem. Augstie sistēmas diagnostikas standarti ir vērsti uz avāriju risku un metāna emisiju samazināšanu. Krātuves un pārvades sistēmas modernizēšana ievērojami samazinājusi arī citu vielu emisijas riskus. Mūsu būtiskākās investīcijas tiek veiktas saskaņā ar krātuves modernizācijas plānu līdz 2025. gadam, kas paaugstinās dabasgāzes pieejamību reģionā un drošību.

UZŅĒMUMA EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA

Uzņēmums tiek vadīts saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot vienlīdzību visiem akcionāriem, profesionālu uzraudzību un caurspīdību. Uzņēmuma attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar risku vadību. Mūsu uzņēmējdarbībā būtiska loma ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan infrastruktūras darbību, gan citus uzņēmējdarbības virzienus.

personāls

AS "Latvijas Gāze" ir liels kolektīvs ar speciālistiem daudzās jomās. Ņemot vērā gāzapgādes drošības primāro raksturu, uzņēmums velta lielu uzmanību gāzapgādes speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Mēs esam radījuši mūsdienīgus darba apstākļus un darbojamies saskaņā ar izstrādāto personāla politiku, kas nodrošina efektīvu darbu un personāla piesaisti.

uzņēmuma fokuss

PRODUKTA KVALITĀTE

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgo izmešu līmeni starp visiem kurināmajiem. Mūsu mērķis ir panākt plašāku augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas izmantošanu, kas rada mazāku kaitējumu videi un ietaupa klientu līdzekļus.

PAKALPOJUMU KVALITĀTE

Mēs nemitīgi strādājam pie sniegto pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas. Esam veikuši virkni uzlabojumu pakalpojumu procesos, lai tos padarītu ātrākus un vienkāršākus, kā arī ieviesuši plaša spektra elektroniskus pakalpojumus, padarot uzņēmumu pieejamāku klientiem.

CENU KONKURĒTSPĒJA

Veicot pārdomātas investīcijas efektivitātē, esam izvairījušies no izejvielu un citu izmaksu pieauguma ietekmes uz pakalpojumu cenām. Eksportējot pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus kaimiņvalstīm, nodrošinām zemākas šo pakalpojumu izmaksas mūsu Latvijas patērētājiem. Produkta augstā kvalitāte, efektīvās dedzināšanas tehnoloģijas un produkta cena nodrošina konkurētspēju ar citiem energoresursiem Latvijā.

TĪKLU ATTĪSTĪBA UN KLIENTU PIESAISTE

Pēc Latvijas finanšu krīzes un nekustamo īpašumu tirgus sabrukšanas esam atgriezušies pie aktīvas gazifikācijas, pieslēdzot dabasgāzei lielu skaitu mājsaimniecību un uzņēmumu, attīstot jaunus apdzīvotu vietu gazifikācijas projektus. Attīstību veicina ne vien ekonomikas atveseļošanās, bet arī mūsu investīciju politika, paredzot līdz pat 70% līdzfinansējumu jaunos gazifikācijas projektos.

Saturs

Padomes ziņojums 07

Padome 09

6 Latvijas Gāze Gada pārskats

vALDE 11

AKCIJAS UN Akcionāri 12

Dabasgāze Latvijas energoRESURSU TIRGŪ 14

ATTĪSTĪBA 16

INČUKALNA PAZEMES GĀZES KRĀTUVE 18

DABASGĀZES PĀRVADE 20

PERSONĀLS 21

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 23

KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA 24

sabiedrībai 25

vides politika 27

valdes ziņojums 29

Saīsinātais finanšu pārskats 32

Saīsinātā finanšu pārskata Pielikums 38

Neatkarīgu revidentu ziņojums par saīsināto finanšu pārskatu 41

Padomes ziņojums

1. gadā AS "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ne vien turpināja aktīvi īstenot savus stratēģiskos mērķus, nostiprinot pozīcijas Latvijas energoresursu tirgū, un realizēt attīstības programmas, bet arī atcerējās senus vēsturiskus notikumus. Pirms 150 gadiem Latvijā darbību uzsāka pirmā gāzes fabrika, kas ražoja gāzi no akmeņoglēm, ko sākotnēji izmantoja Rīgas ielu apgaismošanai. Tieši 100 gadus vēlāk Rīgu sasniedza pirmie dabasgāzes kubikmetri no Dašavas dabasgāzes atradnēm. Divās nākamajās desmitgadēs, gāzes apgādes tīklam strauji paplašinoties, dabasgāze Latvijā ir iekarojusi un joprojām saglabā ļoti nozīmīgu vietu nacionālās ekonomikas un iedzīvotāju energoapgādē. Sabiedrības darbības prioritāte 2012. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, bija nepārtraukta un droša gāzes apgāde gan klientiem Latvijā, gan

kaimiņvalstīs: Krievijā, Igaunijā un Lietuvā. Kad 2012. gada februāra sākumā Eiropā iestājās neparasti auksts laiks un daudzās valstīs tika ierobežots dabasgāzes patēriņš, tieši pateicoties Inčukalna PGK realizētajai modernizācijas programmai, gan Latvijai, gan kaimiņvalstīm bija pieejams viss pieprasītais dabasgāzes apjoms un diennaktī no Inčukalna PGK tika saņemti 26,4 miljoni kubikmetru gāzes, kas ir lielākais daudzums, kāds jebkad izsūknēts no šīs krātuves diennakts laikā.

Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izstrādātajās Eiropas enerģētikas infrastruktūras prioritātēs līdz 2020. gadam Baltijas jūras valstu reģions ir noteikts par vienu no četriem prioritārajiem koridoriem, līdz ar to ir paredzams, ka šajās valstīs tiks realizēti jauni gāzes infrastruktūras projekti. Saistībā ar šiem projektiem Inčukalna PGK loma gan Latvijas, gan kaimiņvalstu drošā gāzes apgādē un gāzes tirgus izveidē palielināsies. Lai sasniegu Eiropas enerģētikas un klimata politikas mērķus, EK ir izstrādājusi jaunas infrastruktūras regulas projektu, nosakot kritērijus tiem projektiem, kas tiks iekļauti Eiropas kopējās intereses projektu sarakstā, nodrošinot tiem paātrinātas realizācijas un finansiāla atbalsta iespēju. Sabiedrība ir sagatavojusi pieteikumu divu projektu iekļaušanai šajā sarakstā: Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana un Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana. Ir sagaidāms, ka jaunā regula stāsies spēkā 2013. gada rudenī un Eiropas kopējās nozīmes projektu saraksts tiks apstiprināts gada beigās.

1. gadā patērētājiem tika pārdoti 1464,1 mljrd. m3 dabasgāzes. Sabiedrības neto peļņa sasniedza Ls 22,9 milj. (EUR 32,6 milj.). Modernizācijai, jaunu patērētāju piesaistīšanai un drošības uzlabošanai Sabiedrība investēja Ls 19,2 milj. (EUR 27,3 milj.). Būtiskākie projekti, kurus Sabiedrība realizēja 2012. gadā, bija urbumu rekonstrukcija un sausināšanas iekārtas celtniecība Inčukalna PGK, gāzes regulēšanas stacijas "Rīga-2" rekonstrukcija u. c. Tāpat jāatzīmē, ka pēdējos gados Sabiedrība pievērš pastiprinātu uzmanību savlaicīgai pārvades sistēmas cauruļvadu bojājumu atklāšanai un novēršanai.

2. gadā Padome savās sēdēs apsprieda Valdes sagatavotos ziņojumus par Sabiedrības darbību, kā arī izskatīja un akceptēja 2011. gada pārskatu un 2013. gada budžeta projektus. Padome izteica Valdei norādījumus un ieteikumus Sabiedrības darbības uzlabošanai. Padome izskatīja un apstiprināja arī Valdes sagatavotās izmaiņas līgumos ar dabasgāzes piegādātājiem AS "Gazprom" un SIA "ITERA Latvija". Padome ir iepazinusies ar Valdes sagatavoto "Korporatīvās pārvaldības ziņojumu" par pagājušo gadu, kas sagatavots saskaņā ar AS "NASDAQ OMX Riga" izdotajiem "Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā", un uzskata, ka Valde ir paveikusi nopietnu darbu, lai Sabiedrība savā darbībā ievērotu rekomendētos korporatīvās pārvaldības principus. Arī Padome savā darbībā vadās no šiem principiem.

Atskaites periodā Padome regulāri ir saņēmusi Valdes ziņojumus par Sabiedrības darbību, saimniecisko un finansiālo stāvokli. Padome ir uzraudzījusi Valdes darbību visos galvenajos virzienos un sekojusi, lai Sabiedrība strādātu saskaņā ar likumiem, Sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem. Tāpat Padome ir pārbaudījusi un akceptējusi Sabiedrības iesniegto budžetu, kā arī izteikusi priekšlikumus Sabiedrības darba uzlabošanai.

Sabiedrības 2012. gada pārskata revīziju ir veikusi starptautiska auditorfirma "PricewaterhouseCoopers" SIA. Padome ir saņēmusi revidenta ziņojumus, kuros atzīts, ka finanšu pārskats atbilst Gada pārskata likumam, sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS "Latvijas Gāze", kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām 2012. gadā. Padome ir izskatījusi un akceptējusi Valdes ziņojumu par Sabiedrības darbību pārskata gadā, pētniecības un attīstības pasākumiem, finanšu risku vadību, kā arī priekšlikumus par 2012. gada peļņas sadali.

Sabiedrības Padome izsaka atzinību Valdei un darbiniekiem par sekmīgo darbību un veikumu 2012. gadā un novēl panākumus un izaugsmi arī turpmāk.

Kirils Selezņovs Padomes priekšsēdētājs

Padome

Kirils Selezņovs (Кирилл Селезнев)

Padomes priekšsēdētājs

Kopš 2003. gada 20. marta AAS "Gazprom" Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs

AAS "Gazprom" Vadības komitejas loceklis

1. gadā absolvējis D. F. Ustinova vārdā nosaukto Baltijas valsts tehnisko universitāti Sanktpēterburgā, Impulsu ierīču un automatizēto rotācijas līniju inženierija

2. gadā absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitāti, Kredītu teorija un finanšu vadība

Juris Savickis

Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 1996. gada SIA "ITERA Latvija" prezidents 1970–1972 Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra 1983–1984 Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas universitāte, Starptautisko attiecību fakultāte

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2012. gada "E.ON Ruhrgas International GmbH" valdes loceklis

2009–2012 "E.ON Ruhrgas" korporatīvo tiesību vadītājs Doktora grāds tiesību zinātnēs

Andreass Raus ( Andreas Rau)

Kopš 2012. gada "SPP a.s." direktoru valdes loceklis, Bratislava

• 2006–2011 "EUSTREAM a.s." direktoru valdes loceklis / priekšsēdētājs
• 1995–1997 Maģistra grāds Eiropas studijās Āhenes Universitātē
• 1989–1995 Diploms mašīnbūvē / enerģētikas tehnoloģijās Bohumas Universitātē

Uve H. Fips ( Uwe H. Fip)

Kopš 2002. gada "E.ON Ruhrgas AG" vecākais viceprezidents, Gāzes piegādes austrumu nodaļas vadītājs Maģistra grāds naftas inženierijā, grāds biznesa vadībā (diploms – komersants)

Aleksandrs Krasņenkovs (Александр Краснен ков)

Kopš 2006. gada SIA "Baltijas sašķidrinātā gāze" ģenerāldirektors

Beidzis Starptautisko finanšu un ekonomikas institūtu, starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību specialitāte

Jeļena Karpeļa ( Елен а К

Kopš 2004. gada "Gazprom" Direktoru padomes locekle pēc uzņēmuma akcionāru sapulces lēmuma

1968 Korotčenko Kijevas Tautsaimniecības institūts, rūpniecības plānošanas specialitāte

Kopš 2005. gada "E.ON Ruhrgas International AG" Baltijas valstu biroja Tallinā, Igaunijā, vadītājs 2000 Maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier)

Pēters Klin genber gers ( Peter Klin genber ger)

Kopš 2010. gada "E.ON Gas Storage GmbH" valdes priekšsēdētājs

Kopš 2009. gada "E.ON Gas Storage GmbH" rīkotājdirektors

1978–1986 Studējis kalnrūpniecību un ekonomiku Āhenē Ieguvis inženiera diplomu un inženierzinātņu doktora grādu

Vlada Rusakova ( В л а д а Р усаков а )

Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Stratēģiskās attīstības departamenta vadītāja

Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Valdes locekle

1. gadā absolvējusi I. M. Gubkina vārdā nosaukto Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtu, ieguvusi inženieres kvalifikāciju naftas un gāzes vadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā, plānošanā un ekspluatācijā

Beigusi aspirantūru I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtā

Nazarovs ( Игорь На з аров)

Kopš 2007. gada "NGK ITERA" (Maskava, Krievija) Eksporta departamenta direktors

1982 Maskavas Valsts ārlietu universitāte (MGIMO) (Ārlietu ministrijas ietvaros), komercdepartamenta diploms, kas ekvivalents ekonomikas maģistram: ekonomists ar svešvalodu zināšanām (itāļu un angļu)

11 Latvijas Gāze Gada pārskats

AdriAns Dāvis

Valdes priekšsēdētājs

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" Valdes priekšsēdētājs; gāzes nozarē kopš 1965. gada

1997 Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts, inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds

Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев)

Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Mārketinga, gāzes un šķidro ogļūdeņražu pārstrādes departamenta vadītāja pirmaisvietnieks; gāzes nozarē kopš 1968. gada

1. gadā absolvējis I. M. Gubkina vārdā nosaukto Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtu un ieguvis inženiera kvalifikāciju naftas un gāzesvadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā un ekspluatācijā

Jorgs Tumats (Jörg Tumat)

Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

2001–2006 E.ON Ruhrgas AG / Ruhrgas AG. Austrumu gāzes iepirkumu departaments, nodaļas vadītājs; AAS "Gazprom" akciju, austrumu gāzes iepirkumu līgumi; gāzes nozarē kopš 1998. gada.

2001–2004 Hāgenas Universitāte, biznesa administrācijas diploms (Dipl.-Betriebswirt)

Anda Ulpe

Valdes locekle

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" Valdes locekle; gāzes nozarē kopš 1984. gada

2002 Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā

Gints Freibergs

Valdes loceklis

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" Valdes loceklis; gāzes nozarē kopš 1984. gada

1984 Rīgas Politehniskais institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis

Akcijas un akcionāri

AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Riga kopš 1999. gada. Akcijas tiek tirgotas Baltijas otrajā sarakstā ar indeksu GZE1R. Vienas balsstiesīgas akcijas nominālvērtība ir Ls 1 (EUR 1,42). Pārskata gadā uzņēmuma pamatkapitāls nemainīgi bija Ls 39,9 milj. (EUR 56,8 milj.). Kopējais vērtspapīru skaits bija 39,9 milj., bet publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru skaits bija 25 328 520.

Uzņēmuma kapitalizācijas vērtība 2012. gada beigās sasniedza Ls 239,8 milj. (EUR 341,2 milj.), kas ir par Ls 14,3 milj. (EUR 20,3 milj.) vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda beigās. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas uzņēmums ieņēma pirmo vietu starp NASDAQ OMX Riga kotētajiem uzņēmumiem un ceturto vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētajiem uzņēmumiem.

Pārskata gada laikā uzņēmuma akciju apgrozījums biržā sasniedza 168 115 akcijas Ls 0,986 milj. (EUR 1,403 milj.) vērtībā, kas salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par 50 017 akcijām mazāk.

AS "Latvijas gāze" akciju cena 01.01.2012.–31.12.2012.

Vienas akcijas cena biržas tirgos šajā laikposmā svārstījās no LVL 5,38 līdz Ls 6,35 (no EUR 7,655 līdz EUR 9,035). Pārskata gada beigās akcijas cena sasniedza Ls 6,01 (EUR 8,55), tādējādi uzrādot pieaugumu par 1,95%, salīdzinot ar 2011. gada beigām.

Saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" 2012. gada peļņas sadales projektu dividendēs paredzēts izmaksāt Ls 19,95 milj. (EUR 28,386 milj.), kas ir 87% no uzņēmuma peļņas 2012. gadā. Izmaksājamo dividenžu apjoms atbilst 2007. un 2010. gada līmenim, taču, salīdzinot ar 2011. gadu, dividenžu apjoms, ko paredzēts izmaksāt par vienu akciju, ir samazinājies par Ls 0,10 jeb 16,7%.

0,60

Akcionāru struktūra (%) uz 31.12.2011.

	2012	2011	2010	2009	2008
Akcijas cena (Ls)
Pirmā	5,895	4,800	4,57	4,55	7,25
Augstākā	6,350	7,000	6,00	6,00	8,20
Zemākā	5,380	4,601	4,57	3,32	3,62
Vidējā	5,863	5,320	5,15	4,31	6,77
Pēdējā	6,010	5,651	4,90	4,10	4,55
Izmaiņa	1,95%	17,73%	7,22%	-9,89%	-37,24%
Darījumu skaits	1 767	1 284	988	1 267	1 711
Akciju apgrozījums (gab.)	168 115	218 132	85 493	64 319	46 565
Akciju apgrozījums (milj. Ls)	0,986	1,160	0,440	0,277	0,315
Kapitalizācija (milj., Ls)	239,799	225,475	195,510	163,590	181,545

Darījumi ar AS "latvijas gāze" akcijām AS "NASDAQ OMX Riga" biržā 2008.–2012. gadā

AS "latvijas gāze" dividendes

par akciju (lvl/akcija)

Avots: NASDAQ OMX Riga

Dabasgāze Latvijas Energoresursu tirgū

2012. gadā samazinājās gan dabasgāzes patēriņš, gan nedaudz energoresursu patēriņš kopumā. Šai laikā saruka dabasgāzes patēriņš un pārveidošanas sektorā esošā tirgus daļa. 2012. gadā turpināja augt gāzes koģenerācijas staciju skaits un jauda, kā arī tādu katlumāju skaits, kur vienlaikus var izmantot gan dabasgāzi, gan kurināmo koksni.

Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā 2012. gadā bija 183 petadžouli (PJ), kas ir par 0,9% mazāk nekā 2011. gadā.

1. gadā pārdotās dabasgāzes apjoms bija 1464 milj. m3 , kas ir par 97 milj. m3 jeb 6% mazāk nekā 2011. gadā, kad AS "Latvijas Gāze" realizēja 1561 milj. m3 . Salīdzinot ar 2011. gadu, dabasgāzes patēriņš būtiski mainījās vienīgi enerģētikas sektorā, samazinoties par 10%, bet joprojām saglabājot nozīmīgu lomu kopējā patēriņā (64,2%). Šāds samazinājums galvenokārt bija saistīts ar enerģijas ražošanas, pārvades un patēriņa efektivitātes pieaugumu un atbalstu atjaunojamiem energoresursiem. Būtiska loma patēriņa izmaiņās ir laikapstākļiem, un, piemēram, 2010. gads izcēlās ar sevišķi zemām temperatūrām.

dabasgāzes realizācija latvijā pa nozarēm (%)

Par 1,3% samazinājās arī kurināmās koksnes patēriņš, bet par 22% pieauga vēja un hidroelektroenerģijas ražošana un tās imports. Savukārt Latvijas primāro energoresursu bilancē dabasgāzes īpatsvars samazinājās no 29,2% līdz 27,8%.

1. gadā Latvijā darbojās 133 koģenerācijas stacijas un no tām 82 bija dabasgāzes stacijas. Kopumā gada laikā šādu staciju daudzums pieauga par 49, un 20 no jaunajām stacijām bija dabasgāzes stacijas.

Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda bija 1021 MW. Tās saražoja 2339 GWh elektroenerģijas un 4688 GWh siltumenerģijas, kas ir 63% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. 86% no koģenerācijas stacijās izmantotajiem energoresursiem 2012. gadā veidoja dabasgāze.

Katlumāju skaits, kurās tiek izmantota dabasgāze, samazinājās no 309 uz 300, bet tajās uzstādītā siltumjauda no 2158 MW līdz 1941 MW. Savukārt katlumāju skaits, kur vienlaikus tiek izmantota gan kurināmā koksne, gan dabasgāze, pieauga no 6 uz 9. Atbilstoši jauda palielinājās no 23 MW uz 140 MW.

Dabasgāzes patēriņš koģenerācijas stacijās 2012. gadā samazinājās par 10%, bet katlumājās par 8,8%. Par 20,5% auga kurināmās koksnes patēriņš enerģētikā, kas skaidrojams ar obligātās iepirkuma komponentes atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un cenu konkurenci ar dabasgāzi.

1. gadā par 33% pieauga vidējā dabasgāzes cena patērētājiem. Dabasgāzes cenu pieaugums bija saistīts ar ievērojamu naftas produktu cenu, pie kā ir piesaistītas iepirkuma cenas, pieaugumu. 2013. gadā tiek prognozēts vidējo dabasgāzes cenu samazinājums.

Tomēr iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka arī konkurējošo plašāk izmantoto koksnes produktu cenas pieaug (laikposmā no 2006. gada līdz 2011. gadam cenas palielinājās dabasgāzei par 85%, šķeldai par 50%, malkai par 130%, koksnes atlikumiem par 200%), tādējādi saglabājot pietiekamu dabasgāzes konkurētspēju.

attīstība

2,3

5,6

46,3

387

2008

2,3

6

47,4

386

2009

2,3

AS "latvijas gāze" klientu skaIts (tūkst.)

6,4

48,3

386

2010

2,3

6,9

49,2

384,2

2011

2,3

7,5

50,3

382,9

2012

2012. gadā uzņēmuma attīstība virzījās uz pirmskrīzes parametriem, atgriežoties aktīvai gazifikācijai gan ražošanas, gan mājsaimniecību un komerciālajā sektorā.

1. gadā turpināja pieaugt jauno pieslēgumu skaits, pamatā veidojoties no mājsaimniecību pieslēgumiem un sasniedzot 1500 (2011. gadā 1300). Kopējais AS "Latvijas Gāze" klientu skaits pērn sasniedza 443,1 tūkstoti.

Īpaši strauji palielinājās rūpniecisko lietotāju skaits, kā arī auga interese izmantot dabasgāzi koģenerācijā un lauksaimniecībā. Jauno pieslēgumu prognozētais dabasgāzes patēriņš ir 33,9 milj. m3 .

JaunU gāzesvadu būvniecība (km)

Pērn AS "Latvijas Gāze" izbūvēja 39 km sadales gāzesvadu un 5,7 km pievadu, no tiem 63% izbūvēto sadales gāzesvadu ir Rīgā un Rīgas rajonā, 14% Daugavpilī, 11% Jūrmalā, bet 12% citos Latvijas rajonos.

Klientu ērtībai uzņēmuma mājaslapā tika izstrādāta aktuālo gazifikācijas projektu datubāze, kas ļauj klientiem atrast interesējošos objektus, uzzināt to statusu un virzības gaitu, kā arī sazināties ar atbildīgo par projektu.

jauno pieslēgumu sadalījums 2012. gadā

9% 1% 68% 19% 4% Rūpnieciskie Komerciālie Dzīvokļi ar apkuri Dzīvokļi ar gāzes pavardiem Individuālās mājas

lam.

Esošo klientu ērtībai AS "Latvijas Gāze" savā epakalpojumu portālā ieviesa rēķinu apmaksu, kas bija būtisks posms portāla attīstībā. Šāds solis vēl vairāk palielinās klientu interesi par portālu. Savukārt klientu apkalpošanas centros tika izvietoti datorizēti punkti piekļuvei portā-

INčuKalNa pazemes gāzes kRātuve

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir vienīgā funkcionējošā krātuve Baltijas valstīs, kas nodrošina no ārējiem faktoriem neatkarīgu un stabilu gāzes apgādi Baltijas reģionā. Vasaras sezonā notiek dabasgāzes iesūknēšana krātuvē, lai apkures sezonā to varētu piegādāt klientiem Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un Lietuvā.

Inčukalna PGK 2012. gadā iesūknēja 2,2 mljrd. m3 dabasgāzes, kas ir par 62 milj. m3 mazāk nekā 2011. gadā. Pēc iesūknēšanas kopējais aktīvās dabasgāzes daudzums krātuvē bija 2,3 mljrd. m3 .

1. gadā Inčukalna PGK gāzes ieguves apjoms sasniedza 2,28 mljrd. m3 , kas ir 99% no kopējā aktīvās dabasgāzes daudzuma krātuvē – 2,3 mljrd. m3 . Tas ir vislielākais dabasgāzes ieguves apjoms Inčukalna PGK vēsturē.

Ekspluatācijā nodots jauns dabasgāzes sausināšanas mezgls, kas palielina dabasgāzes ieguves maksimālos apjomus no krātuves. Rekonstrukcijas kopējās izmaksas sasniedza Ls 8,8 milj. (EUR 12,5 milj.).

Pateicoties sausināšanas mezgla rekonstrukcijai, 2012. gada sākumā sasniegts vēsturiski maksimālais diennakts dabasgāzes padeves apjoms no Inčukalna PGK – 26,4 milj. m3 , t.sk. citu valstu lietotājiem – 14,4 milj. m3 .

Pabeigta astoņu un uzsākta vēl divu urbumu modernizācija, apgūstot Ls 4,9 milj. (EUR 7,0 milj.).

Sadarbībā ar AAS "Gazprom" zinātniski pētniecisko institūtu VNIIGAZ (Научноисследовательский институт природных газов и газовых технологий – Газпром ВНИИГАЗ) izstrādāta krātuves attīstības koncepcija laikposmam līdz 2025. gadam. Koncepcijā izstrādāts plāns turpmākai krātuves modernizācijai un iespējamajai krātuves paplašināšanai līdz 2,8 mljrd. m3 aktīvās dabasgāzes.

Lai paaugstinātu energoefektivitāti, tika veikta Inčukalna PGK kompresoru ceha ražošanas ēkas renovācija, par to iegūstot balvu konkursā "Gada labākā būve Latvijā 2012" nominācijā "Santehniskie darbi".

dabasgāzes plūsma 2012. gadā

Dabasgāzes piegāde

dabasgāzes pārvade

20 Latvijas Gāze Gada pārskats

AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes pārvades sistēmu veido pārvades gāzesvadi, gāzes regulēšanas stacijas, apakšzemes cauruļvadu elektroķīmiskās aizsardzības pretkorozijas ierīces, sakaru un tālvadības līnijas, informācijas sistēma SCADA, kā arī komerciālā starpvalstu gāzes mērīšanas stacija "Korneti".

1. gada prioritāte bija pārvades gāzesvadu cauruļu iekšējā diagnostika un tās rezultātā atklāto defektu novēršana. Diagnostikas mērķis ir noteikt maksimāli pieļaujamos darba spiedienus pārvades gāzes cauruļvados, lai perspektīvā varētu gāzes cauruļvados uzturēt augstāku spiedienu. Līdz 2012. gada beigām uzņēmums īstenoja iekšējo diagnostiku gāzesvadiem, kuru garums sasniedz 94% no kopējā pārvades sistēmas cauruļvadu garuma.

AS "Latvijas Gāze" sadarbībā ar uzņēmumu "Weatherford Kopp GmbH" veica iekšējo diagnostiku gāzesvadiem Iecava–Liepāja, Rīga–Daugavpils un Vireši–Tallina ar kopējo garumu 366,5 km. Diagnosticētie defekti novērsti, veicot lokalizēto vietu remontu, bojāto posmu nomaiņu, kā arī gāzesvadu pretkorozijas izolācijas atjaunošanu.

Izstrādāts gāzes mērīšanas stacijas "Korneti" modernizācijas projekts.

Izstrādāti projekti septiņu katodaizsardzības staciju rekonstrukcijai ar pārveidotāju, anodzemējumu un anoda līniju nomaiņu.

personāls

AS "Latvijas Gāze" darbinieki ir uzņēmuma zelta kapitāls, par kuru tiek domāts un gādāts īpaši. Uzņēmumā notiek virkne pasākumu, lai saliedētu kolektīvu un radītu patīkamu darba vidi. AS "Latvijas Gāze" personāla vadības mērķis un politika ir nodrošināt tādu darbinieku piesaisti, kas sekmētu uzņēmuma kopīgā darba efektivitāti un stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Darbinieku darba stāža raksturojums

Pērn AS "Latvijas Gāze" strādāja 1275 cilvēki, kas bija par 5 cilvēkiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vairāk nekā puse darbinieku strādāja dabasgāzes sadales virzienā, un tas ir saistīts ar klientu struktūru. Pārliecinoši lielākā daļa klientu (98%) ir mājsaimniecības, un no tām lielākā daļa ir plīts lietotāji, kas pamatā atrodas pilsētvidē ar plašiem sadales tīkliem. Šiem tīkliem jānodrošina ekspluatācija un avārijas dienests. Otrs lielākais darbinieku skaits ir dabasgāzes realizācijas virzienā, un tam ir tāda pati klientu struktūras ietekme, jo lielajam klientu skaitam ir nepieciešama atbilstoša klientu apkalpošana Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Uzņēmumam raksturīgs liels ilgstoši strādājošu darbinieku īpatsvars. 45% darbinieku AS "Latvijas Gāze" strādā no 11 līdz 30 gadiem. Līdzīgs daudzums (46%) ir arī darbinieku grupai, kuru veido nodarbinātie ar stāžu, kas nepārsniedz 10 gadus. Tas liecina par kolektīva atjaunošanos, bet tajā pašā laikā uzņēmumā ir pietiekami daudz pieredzējušo darbinieku, kas var nodot savu pieredzi un zināšanas jaunajiem speciālistiem.

Uzņēmums turpina sekmēt gan akadēmiskās izglītības apguvi, gan kvalifikācijas celšanu specializētajos kursos, semināros un pieredzes apmaiņas programmās. Pērn I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Krievijas Naftas un gāzes valsts universitātē mācījās četri uzņēmuma stipendiāti. Kopumā pašlaik AS "Latvijas Gāze" strādā vienpadsmit šīs specializētās nozares augstskolas absolventu, no kuriem deviņi ir saņēmuši uzņēmuma stipendiju.

Lai veicinātu uzņēmuma personāla politikas pamatvērtībām atbilstošu darbinieku piesaisti, uzņēmumā ieviesta konkurētspējīga atalgojuma un piemaksu sistēma, radīti droši un mūsdienīgi darba apstākļi, tiek īstenota sociālās aizsardzības un garantiju programma. Papildus darba attiecību regulējumam, ko nosaka valsts likumi, uzņēmumā ir arī "Darba koplīgums" un "Darba kārtības noteikumi". Galvenais Darba koplīguma mērķis ir radīt darbiniekam labvēlīgākus noteikumus. Koplīgumā ir noteikti darbinieku nodarbinātības garantiju, sociālo garantiju, darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas aspekti. Uzņēmums nodrošina darbiniekiem ikmēneša iemaksas atklātajā pensiju fondā.

Uzņēmums ir pārstāvēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijā, kas ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Dalība organizācijā ļauj būt klāt pie aktuālu lēmumu pieņemšanas jau sākotnējā stadijā, piedalīties dažādos izglītojoši profesionālos semināros, iegūt aktuālo informāciju un apmainīties ar pieredzi ar organizācijas dalībniekiem.

AS "Latvijas Gāze" rūpējas ne vien par uzņēmuma darbinieku kvalifikāciju, bet arī par nozari kopumā. Uzņēmuma paspārnē atrodas Mācību centrs, kas nodrošina praktiski visu gāzes nozares speciālistu apmācību un atestāciju. Mācību centrs apmāca ne vien AS "Latvijas Gāze" darbiniekus, bet arī citu uzņēmumu vai individuālus speciālistus.

Iekārojamāko darba devēju topu augšgalā 2012. gadā atradās arī AS "Latvijas Gāze". Saskaņā ar karjeras un darba portālu veiktajiem pētījumiem uzņēmums vortāla "CV Market Latvia" iekārojamāko darbadevēju topā ieņēma 6. vietu, savukārt "WorkingDay Latvia" – 8. vietu. "CV Market Latvia" ar e-pastu starpniecību, portālā cvmarket.lv un sociālajos tīklos Facebook, Twitter un GooglePlus veica darbinieku un darba meklētāju aptauju. Rezultātā tika saņemtas 416 aizpildītas anketas, apkopotas 2496 atbildes un minēti vairāk nekā 602 dažādi uzņēmumi, kuros respondenti vēlētos strādāt. "WorkingDay" aptaujā interneta vidē tika aptaujāti 2000 respondentu.

Darbinieku izglītības līmeņa struktūra (%)

Darbinieku sadalījums pa darbības virzieniem; vid. cilv. sk., %

starptautiskā sadarbība

2012.gadā AS "Latvijas Gāze" starptautisko sadarbību īstenoja trīs galvenajos virzienos – sadarbības projekti ar Eiropas Komisiju, ar nozares starptautiskajām organizācijām un ar uzņēmuma institucionāliem akcionāriem tehnoloģiju modernizācijas un klientu attiecību jautājumos.

Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) enerģētikas un klimata politikas mērķus, atbildīgās ES institūcijas intensīvi strādāja pie jaunas Eiropas Parlamenta un Padomes Transeiropas enerģētikas infrastruktūras vadlīniju regulas projekta sagatavošanas. AS "Latvijas Gāze" aktīvi darbojās Baltijas jūras valstu grupā, kurā tika sagatavots Eiropas kopējās nozīmes (EKN) infrastruktūras projektu saraksts.

AS "Latvijas Gāze" sagatavoja un iesniedza EK līdzfinansējuma pieteikumu diviem projektiem – "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un "Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Šie projekti atbilst Infrastruktūras regulā izvirzītajiem kritērijiem. Sagaidāms, ka tie tiks iekļauti EKN projektu galīgajā saraktā, par ko EK lems 2013. gada rudenī.

Pērn AS "Latvijas Gāze" kļuva par Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru apvienības (ENTSOG – European Network of Transmission System Operators for Gas) asociēto biedru. Organizācijas uzdevums ir veicināt un uzlabot sadarbību starp valstu gāzes pārvades sistēmu operatoriem Eiropā, lai nodrošinātu attīstību Eiropas pārvades sistēmā saskaņā ar ES enerģētikas mērķiem.

1. gada septembrī ENTSOG tika uzsākts darbs pie ES gāzes tīklu desmit gadu attīstības plāna, kas būs arī viens no atskaites punktiem EKN projektu izvērtēšanai.

ES Enerģētikas atveseļošanas programmas (EEPR – European Energy Program for Recovery) ietvaros AS "Latvijas Gāze" sadarbībā ar AB "Lietuvos Dujos" turpināja īstenot projektu Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma kapacitātes palielināšanai. 2012. gadā AS "Latvijas Gāze" no EEPR fonda saņēma uzņēmumam pienākošos līdzfinansējumu EUR 7 milj. (Ls 4,9 milj.) apmērā. 2013. gadā AS "Latvijas Gāze" tiks izmaksāti atlikušie EUR 3 milj. (Ls 2,1 milj.).

korporatīvā sociālā atbildība

virzieni un principi

Dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais ar zemākajiem CO2 , pelnu un citu vielu izmešiem;

Energoefektīvas aparatūras un apkures risinājumu virzīšana tirgū;

Investīcijas dabasgāzes un citu vielu zudumu samazināšanā;

Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmuma objektos.

Investīcijas infrastruktūras fiziskās un kapacitātes drošības paaugstināšanā;

Darbs ar sabiedrību par drošu dabasgāzes lietošanu;

Regulārs infrastruktūras monitorings un efektīvs avārijas dienests;

Avārijas dienesta darbinieku un cita personāla apmācība un treniņi;

Uzņēmumam ir Mācību centrs, kas apmāca uzņēmuma un citus gāzes nozares speciālistus.

Dalība biržā NASDAQ OMX, nodrošinot augstus uzņēmuma pārvaldības standartus;

Caurspīdīgums un atklātība;

Vienlīdzība visiem uzņēmuma akcionāriem.

Augsti darba drošības principi;

Atbalsts izglītībai un kvalifikācijas celšanai;

Atalgojuma politika un darbs ar arodbiedrībām;

Darba vides un kolektīva uzlabošana.

Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem;

Sadarbība ar dažādām valsts institūcijām vides, drošības, plānošanas u.c. jomās;

Likumdošanas iniciatīvas;

Darbība starptautiskās gāzapgādes sadarbības un plānošanas organizācijās.

Atbalsts sportam un kultūrai;

Atbalsts izglītībai un zinātnei;

Atbalsts bērnu sociālajām programmām.

sabiedrībai

AS "Latvijas Gāze" iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās atbalsta programmās, par prioritāriem atzīstot šādus virzienus: kultūra, izglītība, zinātne un sports, kā arī vides un sociāla rakstura projekti. Atbalstīto projektu mērķis ir īstenot sociāli atbildīgu politiku, veicinot gan kultūras attīstību, gan veselīgas sabiedrības veidošanos, kā arī uzlabot vispārējo izglītības līmeni. Par īpaši svarīgu AS "Latvijas Gāze" uzskata dabasgāzes nozares un ar to saistītās izglītības attīstību, kā arī sabiedrības izglītošanu dabasgāzes lietošanas drošības jautājumos.

Izglītībai un vēsturei

AS "Latvijas Gāze" cieši sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un citām akadēmiskajām un zinātnes institūcijām. Nodibinājums "Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds" pērn saņēma līdzekļus stipendiju piešķiršanai RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta studentiem, kā arī studiju noslēguma darbu stipendijas izcilākajiem studentiem un viņu darbu vadītājiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju uzņēmums ik gadu piešķir balvu ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, kā arī sirds ķirurģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē, tāpat arī balvas doktorantiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs.

Rūpējoties par Latvijas valsts kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma saglabāšanu, tika sniegts atbalsts arī kultūras un kulta pieminekļu – Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles atjaunošanas darbu veikšanai un Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes kultūrvēsturiskā mantojuma uzturēšanai, labiekārtošanai un pilnveidošanai.

kultūrai

Lai saglabātu nacionālo kultūras mantojumu operas un baleta žanrā, attīstītu operas, baleta un mūzikas kultūru, kā arī popularizētu to Latvijā un aiz tās robežām, AS "Latvijas Gāze" sadarbojas ar Latvijas Nacionālo operu (LNO). AS "Latvijas Gāze" sadarbību ar LNO uzsāka 2005. gadā, un uzņēmums ir kļuvis par lielāko operas atbalstītāju tā vēsturē, kā arī operas patronu. Par tradīciju izveidojusies AS "Latvijas Gāze" Gada balvas pasniegšana un balvas laureātu koncerts, uzsākot kārtējo LNO sezonu.

Uzņēmums sadarbojas arī ar Dailes teātri, Latvijas Nacionālo teātri un Daugavpils teātri, sniedzot atbalstu sezonas jauno izrāžu iestudēšanai.

Jau par tradīciju ir kļuvis atbalsts Baha mūzikas festivālam, kā arī festivāliem "Summertime" un "Winterfest". Uzņēmums sadarbībā ar fondu "Mūsdienu mūzikas centrs" organizēja Latvijas Radio bigbenda koncertu maestro Raimonda Paula vadībā. Savukārt aktieris Imants Skrastiņš

un Latvijas Pašvaldību savienība saņēma palīdzību Edgara Liepiņa piemiņas koncerta organizēšanai Saulkrastos.

Uzņēmuma finansējumu ieguva arī Starptautiskā kultūras projektu veicināšanas biedrība "Cantare" un vokālais ansamblis "Latvian Voices" ansambļa jaunā kompaktdiska "Tā Kā Taka" prezentācijas koncerta organizēšanai. "Latvian Voices" līdz šim vislielākais panākums ir dalība Pasaules Koru spēlēs jeb World Choir Games Cincinnati (ASV) 2012. gada vasarā. Sieviešu kamerkoru kategorijā "Latvian Voices" saņēma zelta pakāpes diplomu un čempiona titulu!

jaunajām publikācijām un filmām

Uzņēmuma finansējums pārskata gadā ļāva īstenoties vairākām skaņu ierakstā un drukātā tekstā ietērptām idejām, piemēram, Latvijas Žurnālistu savienība saņēma finansējumu fotomākslinieka Jura Kuprijanova grāmatas "Foto albums (Kuprijanovs 75)" sagatavošanai.

Ar uzņēmuma palīdzību AS "Diena" realizē literārās jaunrades projektu "Prāta piedzīvojums", tā ietvaros atbalsts tika 13 jaunu nozīmīgu latviešu rakstnieku prozas darbu tapšanai un popularizēšanai.

AS "Latvijas Gāze" kļuva arī par vienu no 2012. gadā izveidotā "Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda" dibinātājiem. Tāpat uzņēmuma piešķirtie līdzekļi palīdzēja tapt skatītāju ievērību guvušajai pilnmetrāžas spēlfilmai "Sapņu komanda 1935".

Bērniem un labdarībai

Pārskata gadā AS "Latvijas Gāze" turpināja sniegt jau par tradīciju kļuvušo sponsorējumu Latvijas Bērnu fondam, kā arī vairākām citām ar bērnu tiesību aizsardzību un labdarību saistītām organizācijām.

Uzņēmuma palīdzību vasaras rehabilitācijas programmas īstenošanai saņēma biedrība "Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem".

sportam

AS "Latvijas Gāze" ir viens no lielākajiem sporta atbalstītājiem Latvijā, kas jau vairāk nekā piecpadsmit gadus palīdz Latvijas olimpiskās kustības un profesionālā sporta attīstībai. Uzņēmuma līdzekļi tiek izmantoti, lai līdzfinansētu valsts labākos sportistus, kuri Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā gatavojas startiem olimpiskajās spēlēs un citās profesionālā sporta sacensībās. 2012. gadā AS "Latvijas Gāze" finansiāli atbalstīja biatlona, riteņbraukšanas, volejbola un orientēšanās sporta federācijas, Latvijas florbola, tenisa, orientēšanās un basketbola savienības un valsts basketbola izlasi.

Vides politika

AS "Latvijas Gāze" izprot savu ietekmi uz vidi un saista to ar savu uzņēmējdarbību. Īstenojot kādus konkrētus vides pasākumus un ievirzot darbību ekoloģiskā virzienā, vienmēr būs finansiāli un reputācijas ieguvumi un tas radīs labākas uzņēmējdarbības perspektīvas. Uzņēmums īsteno vides politiku, lai:

sasniegtu ilgtspējīgus vides aizsardzības un saimnieciskās darbības rādītājus;

• uzturētu ciešas uz savstarpējo sapratni balstītas komunikācijas saites ar valsts, pašvaldību institūcijām un sabiedrību;
• veiktu aktīvu personāla attīstību;
• nodrošinātu saimnieciskās darbības ietekmju uz vidi savlaicīgu identifikāciju, to cēloņu analīzi un problēmu novērtēšanu;
• uzturētu normatīvo aktu prasību apzināšanu, analīzi un ievērošanu;
• nodrošinātu ārkārtas situācijām atbilstošu rīcību.

Laikā no 2008. līdz 2012. gadam no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu (SEG gāzu) emisijas tirdzniecības sistēmas fondiem uzņēmumam bez maksas bija piešķirts noteikts vidē emitējamo SEG gāzu apjoms.

1. gadā, īstenojot vides politiku, uzņēmums panāca būtisku SEG gāzu emisijas apjoma samazinājumu vidē no ekspluatācijā esošajām tehnoloģiskajām iekārtām.

AS "Latvijas Gāze" īstenotā tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma plānveida modernizācija ļāva samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un ražošanas izmaksas, līdztekus nodrošinot darbības parametru nepārtrauktu analīzi. Kā rezultātā SEG gāzu emisijas vidē samazinājās par 48 487 tonnām.

valdes ziņojums

29 Latvijas Gāze Gada pārskats

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997. gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017. gada 10. februārim. 2007. gada 31. janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012. gada 10. februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012. gada 11. februāra līdz 2017. gada 10. februārim SPRK Padome izsniedza 2012. gada 12. janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāts 1464,1 milj. m3 dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2011.gadu dabasgāzes realizācija m3 samazinājās par 6,2%. Dabasgāzes tirdzniecības apjomu samazinājums saistīts ar āra gaisa temperatūras atšķirībām, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Dabasgāzes tirdzniecības cenu izmaiņas 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu ietekmēja naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecība un gāzes piegādes plūsmas.

1. gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008. gada 24. jūlija lēmumā Nr. 247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010. gada 2. jūnija lēmumu Nr. 258 "Par lēmuma Nr. 247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa. Sākot ar 2011. gada 1. jūliju, dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 Ls/tūkst. m3 (17,07 EUR/tūkst. m3 ), bet par degvielu – 70 Ls/tūkst. m3 (99,60 EUR/tūkst. m3 ). Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 Ls/tūkst. m3 soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. m3 piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. m3 gadā – reizi pusgadā: ar 1. janvāri un 1. jūliju.

2. gadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi visiem lietotājiem mainījās arī nodokļu izmaiņu dēļ, jo ar 2012. gada 1. jūliju no 22% uz 21% – tika pazemināta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likme. Līdz 2011. gada 1. jūlijam mājsaimniecībām dabasgāze tika pārdota ar pazemināto PVN likmi – 12%, bet pēc 1. jūlija – par visiem lietotājiem noteikto PVN likmi – 22%.

3. gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par Ls 427,4 milj. (EUR 608,2 milj.), kas ir par 21% vairāk nekā 2011. gadā; izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – Ls 394,7 milj. (EUR 561,6 milj.) un bruto peļņa – Ls 32,7 milj. (EUR 46,6 milj.). Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.

4. gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,2 mljrd. m3 dabasgāzes, bet izsūknēja 2,28 mljrd. m3 . Salīdzinot ar 2011.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms samazinājās par 2,8%, jo pēc 2011./2012. gada apkures sezonas beigām krājumos palika 144,7 milj. m3 gāzes, bet izsūknētās gāzes daudzums pieauga par 12,7%.

5. gadu Sabiedrība beidza ar Ls 22,9 milj. (EUR 32,6 milj.) neto peļņu, kas bija par Ls 4,3 milj. (EUR 6,1 milj.) jeb 15,8% mazāka nekā 2011. gadā, kad peļņa bija Ls 27,2 milj. (EUR 38,7 milj.). Neto rentabilitāte 2012. gadā bija 5,4%, bet 2011. gadā – 7,7%.

6. gadā Sabiedrība investēja Ls 19,2 milj. (EUR 27,3 milj.) gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā. 27,2% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 30% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai, bet 35,3% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,1 tūkst.

7. gada 17. augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2010. gada 13. augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/I2.566531/SI2.566541/ SI2.566543 saskaņā ar EK regulu Nr. 663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu tika piešķirti Ls 7 milj. (EUR 10 milj.) Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei ar mērķi stabilizēt dabasgāzes piegādes starp Lietuvu un Latviju ārkārtas situācijās.

Plānotie darbi tika pabeigti 2011. gadā, bet 2012. gadā, par piešķirto, bet neizlietoto finansējumu tika modernizēti vēl divi Inčukalna PGK urbumi.

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta astoņu un uzsākta vēl divu urbumu modernizācija, apgūstot Ls 4,9 milj. (EUR 7,0 milj.). 2012. gada janvārī ekspluatācijā tika nodots gāzes sausināšanas mezgls KC-1, kura rekonstrukcija ilga divus gadus un kopējās izmaksas sasniedza Ls 8,8 milj. (EUR 12,5 milj.). Par šo investīciju lietderību varēja pārliecināties pārskata gada sākumā, kad Eiropā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30° C un tika sasniegts vēsturiski lielākais diennakts gāzes padeves apjoms no Inčukalna PGK – 26,4 milj. m3 , t. sk. citu valstu lietotājiem – 14,4 milj. m3 .

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršana. Gāzesvadu renovācijai izlietoti Ls 2,7 milj. (EUR 3,8 milj.). 2011. gadā tika pabeigta zemūdens gāzesvada zem Daugavas izbūve, bet 2012. gadā – projekta izstrāde jaunu pāreju izbūvei pāri Gaujas upei pārvades gāzesvadiem Pleskava–Rīga un Izborska–Inčukalna PGK, kas paredz dīķeru un kabeļu pārlikšanu uz drošāku, no plūdiem pasargātu vietu, pielietojot slīpās urbšanas metodi. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015. gadā un projekta kopējās izmaksas sasniegs Ls 9,5 milj. (EUR 13,5 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2012. gadā izlietots Ls 1 milj. (EUR 1,4 milj.). Pārskata gadā tika pabeigta gāzes regulēšanas stacijas "Rīga-2" rekonstrukcija, izbūvējot divus jaunus konteinera tipa gāzes regulēšanas punktus – kopējās projekta izmaksas Ls 1 milj. (EUR 1,4 milj.).

Turpinās lielāko dabasgāzes lietotāju gazificēto objektu aprīkošana ar telemetrijas iekārtām norēķinu uzskaites mēraparātu datu attālinātai nolasīšanai un kontrolei. Sistēmai ir pieslēgti 30 lielāko lietotāju gazificētie objekti, kas dod iespēju uzskaitīt un kontrolēt ~ 70% no kopējā lietotājiem piegādātā dabasgāzes apjoma.

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015. gadam". Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VŅIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām. Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par Ls 50,6 milj. (EUR 72 milj.).

1. gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025. gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi Ls 253 milj. (EUR 360 milj.) vai Ls 133,5 milj. (EUR 190 milj.) apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti tika iesniegti EK iekļaušanai Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstā, kā to paredz Infrastruktūras regula, un ir iekļauti Eiropas kopējas nozīmes projektu sākotnējā reģionālajā sarakstā. Pozitīva lēmuma gadījumā to realizācijai ir iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas fondiem.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, t. sk. kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta ASV dolāros (USD), bet pēc tam pārrēķināta euro (EUR), savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos (Ls). Norēķini par piegādāto gāzi notiek euro. Tā kā ar 2005. gada 1. janvāri lata kurss ir piesaistīts euro kursam, Ls/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas ASV dolāros (USD) atkarībā no naftas produktu kotācijas ietver SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan Ls/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 48,6% (2011.g. – 52,9%) realizācijas apjoma. Viens no šo debitoru parādiem 2012. gada 31. decembrī bija 34,7% (2011.g. – 21,8%), bet otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 9,8% un 5,4% (2011. g. – 6,7% un 6,9%) no kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

5. Valdes ieteiktā 2012. gada peļņas sadale

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās, un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

6. Nākotnes perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2013. gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

2012 Ls 2012 EUR Pārskata gada peļņa 22 941 560 32 642 899 Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi) (1 590 168) (2 262 605) Sadalāmā peļņas daļa 21 351 392 30 380 294 Ieteiktā peļņas sadale: dividendes dalībniekiem (87%) 19 950 000 28 386 293 dividendes par vienu akciju (Ls/1 akciju) 0,50 0,71 Statūtos noteiktās rezerves 1 401 392 1 994 001

Valdes priekšsēdētājs A. Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr.18 (2013) Rīgā 2013. gada 25. aprīlī

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2012. gadu

		2012 Ls	2011 Ls	2012 EUR	2011 EUR
1	Neto apgrozījums	427 412 773	353 338 171	608 153 586	502 754 923
2	Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	(394 693 027)	(311 576 638)	(561 597 582)	(443 333 615)
3	Bruto peļņa	32 719 746	41 761 533	46 556 004	59 421 308
5	Administrācijas izmaksas	(6 924 598)	(7 053 909)	(9 852 815)	(10 036 808)
6	Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	1 984 974	2 040 854	2 824 364	2 903 873
7	Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	(2 888 180)	(2 900 792)	(4 109 510)	(4 127 455)
10	Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	3 423 886	1 496 999	4 871 751	2 130 038
11	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības izmaiņas	188	912	267	1 298
12	Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas	(16 930)	(1 151 672)	(24 089)	(1 638 682)
13	Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, neto	(1 263 706)	(2 801 572)	(1 798 092)	(3 986 278)
14	Uzkrājumi novecojušiem un lēnas apgrozības krājumiem, neto	207 989	39 570	295 942	56 303
16	Peļņa pirms nodokļiem	27 243 369	31 431 923	38 763 822	44 723 597
17	Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu	(4 255 396)	(4 753 241)	(6 054 883)	(6 763 253)
18	Atliktais nodoklis	722 653	1 263 448	1 028 242	1 797 725
19	Pārējie nodokļi	(769 066)	(766 930)	(1 094 282)	(1 091 243)
20	Pārskata gada peļņa	22 941 560	27 175 200	32 642 899	38 666 826
	Nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu	(1 590 168)	(1 478 951)	(2 262 605)	(2 104 358)
	Sadalāmā pārskata gada peļņa	21 351 392	25 696 249	30 380 294	36 562 468

Bilance 2012. gada 31. decembrī (1)

		31.12.2012. Ls	31.12.2011. Ls	31.12.2012. EUR	31.12.2011. EUR
	Aktīvs
	Ilgtermiņa ieguldījumi
I	Nemateriālie ieguldījumi:
2	Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības	2 090 460	2 031 326	2 974 457	2 890 316
5	Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem	28 966	44 624	41 215	63 494
	Nemateriālie ieguldījumi kopā:	2 119 426	2 0 75 950	3 015 672	2 953 810
II	Pamatlīdzekļi:
1	Zemes gabali, ēkas, būves, gāzes transportēšanas sistēma	345 457 809	262 369 659	491 542 178	373 318 392
3	Iekārtas un mašīnas	47 496 309	37 099 668	67 581 159	52 788 072
4	Pārējie pamatlīdzekļi	5 487 511	4 843 090	7 808 025	6 891 096
5	Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	3 955 223	10 817 467	5 627 775	15 391 869
	Pamatlīdzekļi kopā:	402 396 852	315 129 884	572 559 137	448 389 429
V	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:
3	Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	80	80	114	114
5	Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	4 221	4 033	6 005	5 738
9	Ilgtermiņa citi debitori	2 108 412	1 894 315	3 000 000	2 695 368
	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	2 112 713	1 898 428	3 006 119	2 701 220
	Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:	406 628 991	319 104 262	578 580 928	454 044 459
	Apgrozāmie līdzekļi
I	Krājumi:
1	Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli	93 275 769	38 590 703	132 719 462	54 909 623
5	Avansa maksājumi par precēm	776 807	38 037 043	1 105 297	54 121 836
	Krājumi kopā:	94 052 576	76 627 746	133 824 759	109 031 459
III	Debitori:
1	Pircēju un pasūtītāju parādi	54 817 083	27 522 037	77 997 682	39 160 331
3	Saistīto uzņēmumu parādi	2 436 225	1 358 799	3 466 436	1 933 397
4	Citi debitori	1 899 120	4 485 452	2 702 205	6 382 223
7	Nākamo periodu izmaksas	375 582	414 056	534 405	589 149
	Debitori kopā:	59 528 010	33 780 344	84 700 728	48 065 100
IV	Īstermiņa finanšu ieguldījumi:
5	Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	198	198	282	282
9	Termiņnoguldījumi	-	9 206 732	-	13 100 000
	Īstermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	198	9 206 930	282	13 100 282
V	Nauda:	22 583 629	25 057 210	32 133 609	35 653 197
	Apgrozāmie līdzekļi kopā:	176 164 413	144 672 230	250 659 378	205 850 038
	Aktīvu kopsumma	582 793 404	463 776 492	829 240 306	659 894 497

Bilance 2012. gada 31. decembrī (2)

		31.12.2012. Ls	31.12.2011. Ls	31.12.2012. EUR	31.12.2011. EUR
	Pasīvs
	Pašu kapitāls:
1	Akciju kapitāls (pamatkapitāls)	39 000 000	39 900 000	56 772 585	56 772 585
2	Akciju emisijas uzcenojums	14 320 210	14 320 210	20 375 823	20 375 823
3	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve	267 219 703	184 963 409	380 219 383	263 179 221
5	Rezerves:
	c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves	70 804 882	69 048 633	100 746 270	98 247 353
6	Nesadalītā peļņa
	a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	11 608 263	10 129 312	16 517 071	14 412 713
	b) pārskata gada nesadalītā peļņa	22 941 560	27 175 200	32 642 899	38 666 826
	Pašu kapitāls kopā:	426 794 618	345 536 764	607 274 031	491 654 521
	Kreditori:
	Ilgtermiņa kreditori:
12	Nākamo periodu ieņēmumi	20 363 168	20 340 917	28 974 177	28 942 517
15	Uzkrājumi pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem	4 581 002	4 274 254	6 518 179	6 081 716
16	Atliktā nodokļa saistības	40 237 046	26 443 882	57 252 158	37 626 253
	Ilgtermiņa kreditori kopā:	65 181 216	51 059 053	92 744 514	72 650 486
	Īstermiņa kreditori:
5	No pircējiem saņemtie avansi	6 403 994	7 795 197	9 112 063	11 091 567
6	Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	61 000 372	35 643 649	86 795 710	50 716 344
8	Parādi saistītajām sabiedrībām	439 449	16 672	625 280	23 722
10	Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	16 083 290	11 506 488	22 884 460	16 372 257
11	Pārējie kreditori	637 048	568 802	906 438	809 333
12	Nākamo periodu ieņēmumi	794 211	5 438 055	1 130 060	7 737 655
15	Uzkrātās saistības	5 459 206	6 211 812	7 767 750	8 838 612
	Īstermiņa kreditori kopā:	90 817 570	67 180 675	129 221 761	95 589 490
	Kreditori kopā:	155 998 786	118 239 728	221 966 275	168 239 976
	Pasīvu kopsumma	582 793 404	463 776 492	829 240 306	659 894 497

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2012. gadu

	Akciju kapitāls Ls	Akciju emisijas uzcenojums Ls	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve Ls	Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves Ls	Nesadalītā peļņa Ls	Kopā Ls
Atlikums 2010. gada 31. decembrī	39 900 000	14 320 210	185 612 319	64 076 387	35 051 558	338 960 474
Dividendes	-	-	-	-	(19 950 000)	(19 950 000)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	4 972 246	(4 972 246)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	938 036	-	-	938 036
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(140 705)	-	-	(140 705)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(1 701 460)	-	-	(1 701 460)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	255 219	-	-	255 219
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	27 175 200	27 175 200
Atlikums 2011. gada 31. decembrī	39 900 000	14 320 210	184 963 409	69 048 633	37 304 512	345 536 764
Dividendes	-	-	-	-	(23 940 000)	(23 940 000)

Atlikums 2012. gada 31. decembrī	39 900 000	14 320 210	267 219 703	70 804 882	34 549 823	426 794 618
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	22 941 560	22 941 560
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	307 219	-	-	307 219
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 048 127)	-	-	(2 048 127)
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(14 823 036)	-	-	(14 823 036)
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	98 820 238	-	-	98 820 238
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	1 756 249	(1 756 249)	-

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2012. gadu (turpInājums)

	Akciju kapitāls EUR	Akciju emisijas uzcenojums EUR	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve EUR	Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves EUR	Nesadalītā peļņa EUR	Kopā EUR
Atlikums 2010. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	264 102 536	91 172 485	49 873 874	482 297 303
Dividendes	-	-	-	-	(28 386 293)	(28 386 293)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	7 074 868	(7 074 868)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	1 334 705	-	-	1 334 705
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(200 205)	-	-	(200 205)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 420 959)	-	-	(2 420 959)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	363 144	-	-	363 144
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	38 666 826	38 666 826
Atlikums 2011. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	263 179 221	98 247 353	53 079 539	491 654 521
Dividendes	-	-	-	-	(34 063 551)	(34 063 551)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	2 498 917	(2 498 917)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	140 608 531	-	-	140 608 531
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(21 091 280)	-	-	(21 091 280)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 914 222)	-	-	(2 914 222)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	437 133	-	-	437 133

Atlikums 2012. gada 31. decembrī 56 772 585 20 375 823 380 219 383 100 746 270 49 159 970 607 274 031

Pārskata gada peļņa - - - - 32 642 899 32 642 899

Izmaiņas statūtos noteiktajās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Naudas plūsmas pārskats par 2012. gadu

		2012 Ls	2011 Ls	2012 EUR	2011 EUR
I	Pamatdarbības naudas plūsma
1	Peļņa pirms nodokļiem	27 243 369	31 431 923	38 763 822	44 723 597
	Korekcijas:
	- Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi	29 135 683	21 213 887	41 456 342	30 184 642
	- Faktisko un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze un ienākumi no līdzdalības maksas	(5 459 068)	(2 943 988)	(7 767 554)	(4 188 918)
	- uzkrājumu krājumiem izmaiņas	(207 989)	(39 570)	(295 942)	(56 303)
	- uzkrājumu ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem izmaiņas	(188)	(912)	(267)	(1 298)
	- uzkrāto saistību piemaksai par pārskata gada rezultātiem izmaiņas	(713 600)	(16 400)	(1 015 361)	(23 336)
	- uzkrāto saistību atvaļinājumiem izmaiņas	41 339	(27 479)	58 820	(39 099)
	- citu uzkrāto saistību izmaiņas	(80 345)	109 650	(114 321)	156 019
	- uzkrāto pēcnodarbinātības un citu saistību pret darbiniekiem izmaiņas	306 748	(932 769)	436 463	(1 327 210)
	- pārējie procentu un tamlīdzīgi ieņēmumi	(3 423 886)	(1 496 999)	(4 871 751)	(2 130 038)
	- procentu un tamlīdzīgas izmaksas	16 930	1 151 672	24 089	1 638 682
	- peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas	(57 860)	(465 515)	(82 327)	(662 368)
	Korekcijas:
	Pircēju un pasūtītāju parādu (pieaugums) / samazinājums	(28 372 472)	8 157 898	(40 370 391)	11 607 643
	Krājumu atlikumu (pieaugums) / samazinājums	(17 147 190)	(41 186 825)	(24 398 253)	(58 603 572)
	Parādu piegādātājiem pieaugums / (samazinājums)	25 779 500	23 926 568	36 680 924	34 044 439
	Citu debitoru (pieaugums) / samazinājums	2 681 920	4 074 504	3 816 028	5 797 497
	Citu kreditoru samazinājums / (pieaugums)	3 099 751	(2 964 331)	4 410 548	(4 217 864)
3	Bruto pamatdarbības naudas plūsma	32 842 642	39 991 314	46 730 869	59 902 513
	Procentu un tamlīdzīgi ieņēmumi	712 828	1 184 259	1 014 263	1 685 049
	Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi	(3 557 156)	(8 415 173)	(5 061 377)	(11 973 712)
6	Pamatdarbības neto naudas plūsma	29 998 314	32 760 400	42 683 755	46 613 850
II	Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
	Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	(19 187 977)	(19 709 075)	(27 302 032)	(28 043 487)
	Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	69 209	37 360	98 476	53 158
	Termiņnoguldījumu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām palielinājums, neto	9 206 732	(9 206 732)	13 100 000	(13 100 000)
9	Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma	(9 912 036)	(28 878 447)	(14 103 556)	(41 090 329)
III	Finansēšanas darbības naudas plūsma
	Saņemtais līdzfinansējums no EK	1 380 141	3 552 377	1 963 764	5 054 577
	Izmaksātās dividendes	(23 940 000)	(19 950 000)	(34 063 551)	(28 386 293)
7	Finansēšanas darbības neto naudas plūsma	(22 559 859)	(16 397 623)	(32 099 787)	(23 331 716)
	Neto naudas un tās ekvivalentu (samazinājums) / palielinājums pārskata gadā	(2 473 581)	(12 515 670)	(3 519 588)	(17 808 195)
	Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	25 057 210	37 572 880	35 653 197	53 461 392
	Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	22 583 629	25 057 210	32 133 609	35 653 197

Saīsinātā finanšu pārskata Pielikums

Grāmatvedības politika

(a) Informācija par Sabiedrību

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga. Sabiedrība ir reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 4000 300 0642. Sabiedrības lielākie akcionāri ir E.ON Ruhrgas International AG, kam pieder 47,23% no Sabiedrības akciju kapitāla, Gazprom AAS, kam pieder 34,0% no Sabiedrības akciju kapitāla, un ITERA Latvija SIA, kam pieder 16,0% no Sabiedrības akciju kapitāla. Sabiedrības valdes locekļi ir Adrians Dāvis (valdes priekšsēdētājs), Aleksandrs Mihejevs (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Jorgs Tumats (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Anda Ulpe (valdes locekle) un Gints Freibergs (valdes loceklis). Sabiedrības revidents ir Zvērinātu revidentu komercsabiedrība PricewaterhouseCoopers SIA un atbildīgā zvērinātā revidente Lolita Čapkeviča.

(b) Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes

Saīsinātais finanšu pārskats ir sagatavots, balstoties uz revidēto pilna apjoma finanšu pārskatu par 2012. gadu, kas tika sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskatu likumu", un ietver pilna apjoma finanšu pārskatā iekļauto Sabiedrības bilanci 2012. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla kustības pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31. decembrī, kā arī grāmatvedības politiku pielikumā. Saīsinātajā finanšu pārskatā iekļautā informācija ir uzrādīta konsekventi revidētajā pilna apjoma finanšu pārskatā uzrādītajai informācijai.

Revidēts pilna apjoma finanšu pārskats ir pieejams Sabiedrībā.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins sastādīts atbilstoši apgrozījuma izmaksu metodei.

Naudas plūsmas pārskats sastādīts pēc netiešās metodes.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, Sabiedrības lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas.

(c) Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde vai kad ir sniegti pakalpojumi. Neto apgrozījums tiek samazināts par pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaidēm un koriģēts par prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā, nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamajam mēnesim. Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu gāzes piegādes mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko lietotājiem padotās gāzes piegādes plūsmu. Nākamo periodu ieņēmumos tiek iegrāmatota tā ieņēmumu daļa, kas tiks dzēsta nākamajos pārskata periodos par faktiski aprēķināto un prognozēto dabasgāzes iepirkumu izmaksu novirzi.

Procentu ieņēmumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņnoguldījumiem tiek klasificēti kā ieņēmumi no pārējās saimnieciskās darbības, bet procentu ieņēmumi no īstermiņa depozītiem un naudas līdzekļiem, kā arī līgumsodiem un nokavējuma naudas tiek klasificēti kā procentu ieņēmumi.

Procentu ieņēmumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma. Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda (vidēji 30 līdz 40 gados) laikā.

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos

Sabiedrībā uzskaite tiek veikta Latvijas latos. Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības ārvalstu valūtās tiek pārrēķinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

	31.12.2012. Ls	31.12.2011. Ls
1 USD	0,531	0,544
1 EUR	0,702804	0,702804

Eiro finanšu pārskats ir sagatavots, izmantojot kontu apgrozījumu atlikumus latos gada pēdējā dienā, pārvērtējot pēc oficiālā Latvijas Bankas noteiktā kursa 1 EUR = Ls 0,702804 (1 EUR = Ls 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

(e) Nemateriālie ieguldījumi

Nemateriālie ieguldījumi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu lietderīgas izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās. Pamatā nemateriālie ieguldījumi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazinājuma norakstīšanu. Sabiedrība pārvērtē ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un tehnoloģiskās iekārtas ik pēc 5 gadiem.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

	% gadā
Ēkas (atkarībā no konstrukcijas)	1–3
Gāzes transportēšanas sistēma	2–2,5
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5–20
Mēbeles un biroja iekārtas	10–20
Datori un aprīkojums	30

Nolietojumu nerēķina zemei un bufergāzei gāzes krātuvē, avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksām.

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz Ls 150 (EUR 213) un lietderīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu, līdz jaunizveidotais objekts ir gatavs tā paredzētajai izmantošanai.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai un attiecīgais vērtības norakstījums ietverts izmaksās vai attiecināts pret ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, ja attiecīgais pamatlīdzeklis iepriekš ticis pārvērtēts. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas vai lietošanas vērtības.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Šādas izmaksas tiek norakstītas attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas periodā. Kapitalizējot uzstādītās rezerves daļas izmaksas, nomainītās daļas atlikusī vērtība tiek norakstīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pamatlīdzekļu kārtējā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību, pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un ieņēmumiem no attiecīgā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerves norakstīšanas, un iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie radušies.

(g) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzesvadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Uz ražošanas izmaksām attiecināmās tiešās darbaspēka izmaksas un pārējās tiešās izmaksas tiek attiecinātas saskaņā ar uzkrājumu principu periodā, kurā tās radušās.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(h) Debitoru parādi

Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem apjoms ir starpība starp debitoru parādu amortizēto iegādes vērtību un atgūstamo vērtību. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Citi ilgtermiņa ieguldījumi

Citi ilgtermiņa ieguldījumi tiek atspoguļoti iegādes izmaksās, atskaitot uzkrājumus, kas izveidoti, lai atspoguļotu ieguldījumu vērtības samazināšanos nepārejošu apstākļu ietekmē. Ieguldījumu novērtēšana tiek veikta, pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem finanšu rādītājiem.

(j) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti saņemto naudas līdzekļu apjomā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, kura tiek noteikta, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(k) Nodokļi

Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir iekļautas finanšu pārskatā, pamatojoties uz vadības saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem veiktajiem aprēķiniem.

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi, attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļu likme, kas sagaidāma periodos, kad paredzēts realizēt attiecīgo atliktā nodokļa aktīvu vai nokārtot atliktā nodokļa saistību. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas likmes, kā arī no uzkrātām izmaksām piemaksām par pārskata gada rezultātiem, neizmantotiem atvaļinājumiem un uzkrājumiem pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā minētie kritēriji, kā arī citām uzkrātām izmaksām un uzkrājumiem krājumu vērtības samazinājumam. Atliktā nodokļa aktīvu atzīst, ja pastāv liela varbūtība, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, uz kuru varēs attiecināt atskaitāmo pagaidu atšķirību.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā samazinājums. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un attiecīgā nerealizēto nodokļu ieņēmumu summa uzrādīta gada pārskata pielikumā.

(l) Uzkrātās saistības un uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrātās saistībās tiek atzītas, ja Sabiedrībai ir juridiskas vai prakses radītas saistības, kas radušās pagātnes notikumu rezultātā un pastāv iespēja, ka būs nepieciešami papildu līdzekļi saistību izpildei, un saistības var tikt ticami aplēstas un novērtētas.

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā kvalificēts aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot "projected unit credit" metodi. Aprēķinos tiek izmantoti gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

(m) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem, kas nepieciešamības gadījumā ir viegli pārvēršami naudā un nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(n) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(o) Sadalāmā peļņa

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, rodas papildu pagaidu atšķirība starp pamatlīdzekļu vērtību finanšu pārskatos un to vērtību nodokļa aprēķina mērķiem. Saskaņā ar grāmatvedības politikas (k) punktā aprakstīto, attiecīgais atliktā nodokļa saistību pieaugums tiek attiecināts uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Savukārt atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā nodokļu ieņēmumi.

Ievērojot Latvijas Republikas "Gada pārskatu likuma" 29. panta (4) daļas prasības, minētie nodokļu ieņēmumi nevar tikt sadalīti. Šī iemesla dēļ sadalāmā peļņa aprēķināta kā neto peļņas un pamatlīdzekļu pārvērtēšanas radīto nerealizēto nodokļu ieņēmumu starpība.

PricewaterhouseCoopers SIA, Kr. Valdemāra iela 21-21, Rīga, LV-1010, Latvija, LV40003142793 T: +371 6709 4400, F: +371 6783 0055 www.pwc.lv

Neatkarīgu revidentu ziņojums par saīsināto finanšu pārskatu

A/s "Latvijas Gāze" akcionāriem

Klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sastāv no bilances 2012. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31. decembrī, ir sagatavots, balstoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2012. gada revidēto finanšu pārskatu. Mūsu 2013. gada 25. aprīļa ziņojumā mēs sniedzām atzinumu bez iebildēm par šo finanšu pārskatu. Minētais finanšu pārskats un saīsinātais finanšu pārskats neietver informāciju par notikumiem, kas norisinājušies pēc mūsu ziņojuma par finanšu pārskatu izsniegšanas datuma.

Saīsinātajā finanšu pārskatā nav iekļauta visa saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu atklājamā informācija. Tādēļ saīsinātā finanšu pārskata lasīšana nevar aizvietot a/s "Latvijas Gāze" pilna apjoma finanšu pārskata lasīšanu.

Vadības atbildība par saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanu

Vadība ir atbildīga par saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanu atbilstoši revidētajam finanšu pārskatam, kā aprakstīts pielikuma "Grāmatvedības politika" (b)

Ahmeds Abū Šarhs (Ahmed Abu Sharkh) Valdes priekšsēdētājs

Rīga, Latvija 2013. gada 5. jūlijā sadaļā "Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes".

Revidenta atbildība

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu saskaņā ar 810. Starptautisko Revīzijas standartu "Uzdevums ziņot par saīsinātajiem finanšu pārskatiem" veiktajām procedūrām, izsakām par šo saīsināto finanšu pārskatu.

Atzinums

Mūsuprāt, klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sagatavots, pamatojoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2012. gada revidēto finanšu pārskatu, visos būtiskākajos aspektos ir atbilstošs finanšu pārskatam, kā aprakstīts pielikuma "Grāmatvedības politika" (b) sadaļā "Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes".

PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība Licence Nr. 5

Lolita Čapkeviča Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 120