Latvijas Gaze

Annual Report • Jul 4, 2014

AS "Latvijas Gāze" GADA PĀRSKATS 2013

GUDRĪBU RĀDĀM DARBOS

Mēs esam gudri un ar katru gadu kļūstam gudrāki.

Domāt gudrāk – mūsu izpratnē tas nozīmē nevis justies pārākiem par citiem, bet panākt arvien augstāku drošības un kvalitātes līmeni, attīstīt pakalpojumus visa reģiona vajadzībām. Veicināt intelektuālo attīstību uzņēmumā un atbalstīt nākamos speciālistus. Rūpēties par resursu pārdomātu izmantošanu un ekoloģiju. Veidot labāku dzīves vidi Latvijā jau šodien, atbalstīt izcilību zinātnē, kultūrā, sportā un citās nozarēs.

Īsāk sakot – būt atbildīgiem par mūsu darbiniekiem, klientiem, sabiedrību, valsti un vidi.

Vērtības, par kurām iestājamies un kas mums ir svarīgas, iedzīvinām savos darbos. Viss 2013. gadā paveiktais ļauj novērtēt sasniegumus, doties uz priekšu, gūt jaunas zināšanas un attīstīties, lai 2014. gadā kļūtu par vēl atbildīgāku, drošāku, inovatīvāku uzņēmumu.

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

DOMĀJAM GUDRĀK

AS "Latvijas Gāze" – nozares līderis reģionā

Mūsu mērķis, misija un vīzija	5
Uzņēmuma fokuss	6
Padomes ziņojums	8
Mūsu akcionāri	10
Padome	11
Valde	13

KĀPJAM AUGSTĀK

Uzņēmuma finanšu darbības rezultāti 2013. gadā

Galvenie finanšu rādītāji
Akcijas	17

STRĀDĀJAM ENERĢISKĀK

Dabasgāzes tirgus un uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi

Dabasgāze Latvijas energoresursu tirgū	20
Klientu piesaiste un apkalpošana	23
Sakts nākotnē	26
Inčukalna pazemes gāzes krātuve	28
Dabasgāzes pārvade	31

SKATĀMIES TĀLĀK

Uzņēmuma ieguldījums darbiniekos, sabiedrībā un vidē

Korporatīvā sociālā atbildība	33
Personāls	34
Sabiedrībai	37
Vides aizsardzība	41

SAĪSINĀTAIS FINANŠU PĀRSKATS

Valdes ziņojums un finanšu pārskats 43

Neatkarīgu revidentu ziņojums 56

DOMĀJAM GUDRĀK

AS "Latvijas Gāze" – nozares līderis reģionā

AS "LATVIJAS GĀZE" 2013. GADĀ

AS "Latvijas Gāze" ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas operators Latvijā. Uzņēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 443 000 klientu mūsu valstī, bet apkures sezonā – no Inčukalna pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt mūsu uzņēmuma vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriņa dažādību un nodrošinot Latvijā vienas no stabilākajām dabasgāzes piegādēm Eiropā.

MŪSU MISIJA

Nodrošināt savu devumu Baltijas reģiona ekonomikai, panākot piegāžu drošumu, nozares attīstību un cenu konkurētspēju.

MŪSU VĪZIJA

Padarīt Latviju par vienu no Eiropā lielākajiem dabasgāzes uzglabāšanas centriem, izmantojot mūsu valsts unikālās ģeoloģiskās struktūras.

UZŅĒMUMA FOKUSS

ILGTSPĒJĪGAS INVESTĪCIJAS

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitāti un vides faktoriem. Augsto sistēmas diagnostikas standartu uzdevums ir samazināt avāriju risku un metāna emisiju. Gāzes krātuves un pārvades sistēmas modernizēšana ir ievērojami samazinājusi arī citu vielu emisijas riskus. Nozīmīgākās investīcijas veicam saskaņā ar krātuves modernizācijas plānu līdz 2025. gadam, lai paaugstinātu drošību un dabasgāzes pieejamību reģionā.

EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA

Mēs īstenojam uzņēmuma vadību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Uzņēmuma attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar risku vadību. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan infrastruktūru, gan citus uzņēmējdarbības virzienus.

PROFESIONĀLS PERSONĀLS

Mūsu uzņēmumam ir liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību gāzapgādes speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Esam radījuši saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādājam saskaņā ar izstrādāto personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

UZŅĒMUMA FOKUSS

PRODUKTA KVALITĀTE

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar visiem citiem kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

PAKALPOJUMU KVALITĀTE

Mēs nemitīgi strādājam, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Lai mūsu pakalpojumus padarītu ātrākus un vienkāršākus, esam veikuši virkni uzlabojumu to sniegšanas procesā, kā arī esam ieviesuši plaša spektra elektronisko pakalpojumu klāstu.

CENU KONKURĒTSPĒJA

Veicot pārdomātas investīcijas efektivitātes uzlabošanā, esam izvairījušies no izejvielu un citu izmaksu pieauguma ietekmes uz pakalpojumu cenām. Eksportējot pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus kaimiņvalstīm, mēs nodrošinām zemākas šo pakalpojumu izmaksas Latvijas patērētājiem. Produkta augstā kvalitāte, efektīvas sadedzināšanas tehnoloģijas un produkta cena nodrošina mums konkurētspēju ar citiem energoresursiem Latvijā.

TĪKLU ATTĪSTĪBA UN KLIENTU PIESAISTE

Laikā, kas aizvadīts pēc Latvijas finanšu krīzes un nekustamā īpašuma tirgus sabrukuma, esam atgriezušies pie aktīvas gazifikācijas, pieslēdzot dabasgāzi lielam skaitam mājsaimniecību un uzņēmumu, kā arī attīstot jaunus apdzīvotu vietu gazifikācijas projektus. Attīstību veicina ne vien ekonomikas atveseļošanās, bet arī mūsu investīciju politika, paredzot līdz pat 70% līdzfinansējumu jaunos gazifikācijas projektos.

PADOMES ZIŅOJUMS

1. gadā Latvijā turpinājās tautsaimniecības izaugsme, kas bija straujākā Eiropas Savienībā (ES). Savu pienesumu šajā attīstībā nodrošināja arī AS "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība), piegādājot saviem vairāk nekā 443 tūkstošiem klientu 1,45 miljardus m³ dabasgāzes. Sabiedrības darbības prioritāte 2013. gadā tāpat kā iepriekšējos gados bija nepārtraukta un droša gāzes piegāde gan klientiem Latvijā, gan kaimiņvalstīs: Krievijā, Igaunijā un Lietuvā. 2013. gadā Sabiedrība realizēja vairākus nozīmīgus projektus. Turpinājās darbs pie Inčukalna PGK urbumu modernizācijas, un gada laikā tika atjaunoti astoņi urbumi. Tika pabeigta "Korneti" gāzes mērīšanas stacijas modernizācija un uzsākta gāzesvada celtniecība pār Gaujas upi. Maģistrālo gāzesvadu diagnostikas programmas ietvaros turpinājās atklāto bojājumu novēršana, tādējādi ievērojami uzlabojot gāzapgādes sistēmas drošību. 2013. gadā pilnībā tika pabeigts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas

projekts, kas Latvijā paredzēja 17 urbumu modernizāciju Inčukalna PGK un gāzesvada izbūvi zem Daugavas upes gultnes un tika realizēts Eiropas enerģētikas atveseļošanas programmas ietvaros, kopā saņemot 10 milj. EUR finansējumu no ES fondiem. Nozīmīgs bija arī Sabiedrības ieguldījums gāzes nozares juridisko jautājumu sakārtošanā Latvijā sakarā ar to, ka 2014. gada 4. aprīlī spēku zaudēja "Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums".

1. gada 17. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, un 2013. gada 11. decembrī Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2013. gada 14. oktobrī apstiprināja 248 Eiropas kopējās nozīmes enerģētikas projektus, kuriem tiks nodrošināta paātrināta realizācijas procedūra un būs iespēja saņemt finansējumu no ES fondu līdzekļiem vai speciālajiem finanšu instrumentiem. Šajā sarakstā ir iekļauti divi Sabiedrības izstrādātie projekti: Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana un Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana kopā ar lietuviešu kolēģiem. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 347/2013 noteikto procedūru Sabiedrība ir sagatavojusi un iesniegusi Austrumbaltijas nacionālajām regulatīvajām iestādēm pieprasījumu investīciju un pārrobežu ieguldījumu lēmuma pieņemšanai Inčukalna PGK modernizācijas un paplašināšanas projektam, jo šāds lēmums ir viens no priekšnoteikumiem ES līdzfinansējuma saņemšanai.

2. gadā Sabiedrības neto peļņa sasniedza 22,6 milj. LVL (32,2 milj. EUR). Modernizācijas, jaunu patērētāju piesaistīšanas un drošības uzlabošanas pasākumos Sabiedrība investēja 19,8 milj. LVL (28,2 milj. EUR).

Pagājušajā gadā darbību Padomē beidza padomes locekļi P. Klingenbergers,

A. Krasņenkovs, I. Nazarovs un A. Raus, un viņu vietā tika ievēlēti Padomes locekļi N. Dubiks, R. Links, J. Mihailova un A. Zauls. Padome izsaka pateicību un atzinību Padomes locekļiem, kas atstājuši darbu Padomē, par paveikto darbu un lielo ieguldījumu Sabiedrības attīstībā un vēl panākumus darbā jaunajiem Padomes locekļiem.

1. gadā Padome savās sēdēs izskatīja un apsprieda Valdes sagatavotos ziņojumus Padomei par Sabiedrības darbību, izskatīja un akceptēja 2012. gada pārskatu un 2014. gada budžeta projektus. Padome izteica Valdei norādījumus un ieteikumus Sabiedrības darbības uzlabošanai. Padome izskatīja un apstiprināja Valdes sagatavotās izmaiņas līgumos ar dabasgāzes piegādātājiem AAS "Gazprom" un SIA "ITERA Latvija". Padome ir iepazinusies ar Valdes sagatavoto Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par pagājušo gadu, kas sagatavots saskaņā ar AS "NASDAQ

OMX Riga" izdotajiem "Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā", un uzskata, ka Valde ir paveikusi nopietnu darbu, lai Sabiedrība savā darbībā ievērotu rekomendētos korporatīvās pārvaldības principus. Arī Padome savā darbībā ievēro šos principus.

Atskaites periodā Padome regulāri ir saņēmusi Valdes ziņojumus par Sabiedrības darbību, saimniecisko un finansiālo stāvokli. Padome ir uzraudzījusi Valdes darbību visos galvenajos virzienos un sekojusi, lai Sabiedrība strādātu saskaņā ar likumiem,

Sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem, pārbaudījusi un akceptējusi Sabiedrības iesniegto budžetu, kā arī izteikusi priekšlikumus Sabiedrības darba uzlabošanai.

Sabiedrības 2013. gada finanšu pārskata revīziju ir veikusi starptautiska auditorfirma PricewaterhouseCoopers SIA. Padome ir saņēmusi revidenta ziņojumu, kurā atzīts, ka finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS "Latvijas Gāze", kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu 2013. gadā saskaņā

ar Latvijas Republikas "Gada pārskata likumu". Padome ir izskatījusi un akceptējusi Valdes ziņojumu par Sabiedrības darbību pārskata gadā, pētniecības un attīstības pasākumiem, finanšu risku vadību, kā arī priekšlikumus par 2013. gada peļņas sadali.

Sabiedrības Padome izsaka atzinību Valdei un darbiniekiem par viņu sekmīgo darbību un veikumu 2013. gadā un novēl panākumus un izaugsmi arī turpmāk. Kirils Seļezņovs

Padomes priekšsēdētājs

AKCIONĀRI

AS "Latvijas Gāze" lielie akcionāri ir enerģētikas un gāzapgādes nozares uzņēmumi. Turklāt divi no akcionāriem – AAS "Gazprom" un SIA "ITERA Latvija" ir arī dabasgāzes piegādātāji AS "Latvijas Gāze". Lielo akcionāru sastāvs ir bijis nemainīgs (izņemot daļu proporcijas, uzņēmumu saplūšana un nosaukumu maiņas) kopš 2001. gada.

AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" biržā, un uzņēmumam ir arī daudzi mazāki akcionāri. To vidū ir gan investīciju fondi, gan privātpersonas un juridiskas personas. AKCIONĀRU STRUKTŪRA (uz 31.12.2013.)

PADOME

KIRILS SEĻEZŅOVS (КИРИЛЛ СЕЛЕЗНЕВ) Padomes priekšsēdētājs

Kopš 2003. gada 20. marta AAS "Gazprom" Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs

AAS "Gazprom" valdes loceklis

1. gadā absolvējis D. F. Ustinova vārdā nosaukto Baltijas valsts tehnisko universitāti Sanktpēterburgā, Impulsu ierīču un automatizēto rotācijas līniju inženierija

2. gadā absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitāti, Kredītu teorija un finanšu vadība

JURIS SAVICKIS Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 1996. gada SIA "ITERA Latvija" prezidents

1970–1972 Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra

1983–1984 Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas universitāte, Starptautisko attiecību fakultāte

MATIASS KOLENBAHS (MATTHIAS KOHLENBACH) Padomes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2013. gada 5. jūlijam) Padomes loceklis (no 2013. gada 5. jūlija)

Kopš 2012. gada "E.ON Ruhrgas International GmbH" valdes loceklis

2009–2012 "E.ON Ruhrgas" korporatīvo tiesību vadītājs

Doktora grāds tiesību zinātnēs

AHIMS ZAULS (ACHIM SAUL) Padomes priekšsēdētāja vietnieks (no 2013. gada 5. jūlija)

Kopš 2013. gada "E.ON Global Commodities SE" (Essen Operations), valdes priekšsēdētājs

2012–2013 "E.ON Ruhrgas AG" valdes loceklis

Doktora grāds inženierzinātnēs

UVE FIPS (UWE FIP)

Kopš 2002. gada "E.ON Ruhrgas AG" vecākais viceprezidents, Gāzes piegādes austrumu nodaļas vadītājs

Maģistra grāds naftas inženierijā, grāds biznesa vadībā (diploms – komersants)

JEĻENA KARPEĻA

(ЕЛЕНА КАРПЕЛЬ) Kopš 2004. gada "Gazprom" Direktoru padomes locekle

1968 – Korotčenko Kijevas Tautsaimniecības institūts, rūpniecības plānošanas specialitāte

ANDREASS RAUS

(ANDREAS RAU) (līdz 2013. gada 5. jūlijam) Kopš 2012. gada "SPP a.s." direktoru valdes loceklis, Bratislava

2006–2011 "EUSTREAM a.s." direktoru valdes loceklis / priekšsēdētājs

1995–1997 Maģistra grāds Eiropas studijās Āhenes Universitātē

1989–1995 Diploms mašīnbūvē / enerģētikas tehnoloģijās Bohumas Universitātē

PĒTERS KLINGENBERGERS

(PETER KLINGENBERGER) (līdz 2013. gada 5. jūlijam)

Kopš 2010. gada "E.ON Gas Storage GmbH" valdes priekšsēdētājs Kopš 2009. gada "E.ON Gas Storage GmbH" rīkotājdirektors

1978–1986 Studējis kalnrūpniecību un ekonomiku Āhenē

Ieguvis inženiera diplomu un inženierzinātņu doktora grādu

IGORS NAZAROVS

(ИГОРЬ НАЗАРОВ) (līdz 2013. gada 5. jūlijam) Kopš 2007. gada "NGK ITERA" (Maskava, Krievija) Eksporta departamenta direktors

1982 – Maskavas Valsts ārlietu universitāte (MGIMO) (Ārlietu ministrijas ietvaros), komercdepartamenta diploms, kas ekvivalents ekonomikas maģistram: ekonomists ar svešvalodu zināšanām (itāļu un angļu)

ALEKSANDRS

KRASŅENKOVS (АЛЕКСАНДР КРАСНЕНКОВ) (līdz 2013. gada 5. jūlijam)

Kopš 2006. gada SIA "Baltijas sašķidrinātā gāze" ģenerāldirektors

Beidzis Starptautisko finanšu un ekonomikas institūtu, starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību specialitāte

RAINERS LINKS

(RAINER LINK) (no 2013. gada 5. jūlija) Kopš 2013. gada "E.ON Global Commodities SE" (Essen Operations), valdes loceklis

"E.ON Ruhrgas International GmbH" valdes loceklis

Kopš 2012. gada "E.ON Ruhrgas Portfolio GmbH" valdes loceklis 2012–2013 "E.ON Ruhrgas AG" Portfolio attīstības divīzijas vadītājs Doktora grāds ekonomikā

JORGS TUMATS

(JÖRG TUMAT) (no 2014. gada 1. janvāra)

Kopš 2013. gada nogales "E.ON Russia" valdes loceklis

2006–2013 AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

2001–2004 Hāgenas Universitāte, biznesa administrācijas diploms (Dipl.-Betriebswirt)

NIKOLAJS DUBIKS

(НИКОЛАЙ ДУБИК) (no 2013. gada 5. jūlija)

Kopš 2008. gada AAS "Gazprom" valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs

MBA grāds Krievijas Federācijas

Tiesību zinātņu grāds Lomonosova Maskavas Valsts universitātē

MARIO NULLMEIERS

(MARIO NULLMEIER) (līdz 2013. gada 31. decembrim )

Kopš 2014. gada AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2005. gada "E.ON Ruhrgas International AG" Baltijas valstu biroja Tallinā, Igaunijā, vadītājs

2000 – Maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā

JEĻENA MIHAILOVA

(ЕЛЕНА МИХАЙЛОВА) (no 2013. gada 5. jūlija)

Kopš 2012. gada AAS "Gazprom" valdes locekle, Īpašumu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja

2011–2012 AAS "Gazprom" Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja

MBA grāds Krievijas Federācijas Nacionālajā ekonomikas akadēmijā

Tiesību zinātņu grāds Maskavas Valsts industriālajā universitātē

VLADA RUSAKOVA

(ВЛАДА РУСАКОВА)

Kopš 2013. gada AAS "Rosneft" viceprezidente, Gāzes biznesa attīstības departamenta vadītāja

2003–2012 AAS "Gazprom" valdes locekle

1977 – Absolvējusi I. M. Gubkina vārdā nosaukto Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtu un ieguvusi inženieres kvalifikāciju naftas un gāzes vadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā, plānošanā un ekspluatācijā Pabeigusi aspirantūru I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtā

Nacionālajā ekonomikas akadēmijā

VALDE

ADRIANS DĀVIS Valdes priekšsēdētājs

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs

Gāzes nozarē kopš 1965. gada

1997 – Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts, inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds

MARIO NULLMEIERS (MARIO NULLMEIER) Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks (no 2014. gada 1. janvāra)

Kopš 2014. gada AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2005. gada "E.ON Ruhrgas International AG" Baltijas valstu biroja Tallinā, Igaunijā, vadītājs

2000 – Maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā

ALEKSANDRS MIHEJEVS (АЛЕКСАНДР МИХЕЕВ) Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Kopš 2003. gada AAS "Gazprom" Mārketinga, gāzes un šķidro ogļūdeņražu pārstrādes departamenta vadītāja pirmais vietnieks

Gāzes nozarē kopš 1968. gada

1968 – gadā absolvējis I. M. Gubkina vārdā nosaukto Maskavas Naftas un gāzes rūpniecības institūtu un ieguvis inženiera kvalifikāciju naftas un gāzes vadu, gāzes krātuvju un naftas tvertņu projektēšanā un ekspluatācijā

GINTS FREIBERGS Valdes loceklis

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis

Gāzes nozarē kopš 1984. gada

1984 – Rīgas Politehniskais institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis

JORGS TUMATS (JÖRG TUMAT) Valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2013. gada 31. decembrim)

Kopš 2013. gada nogales "E.ON Russia" valdes loceklis

2006–2013 AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks

2001–2004 Hāgenas Universitāte, biznesa administrācijas diploms (Dipl.-Betriebswirt)

ANDA ULPE Valdes locekle

Kopš 1997. gada AS "Latvijas Gāze" valdes locekle

Gāzes nozarē kopš 1984. gada

2002 – Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā

KĀPJAM AUGSTĀK

Uzņēmuma finanšu darbības rezultāti 2013. gadā

GALVENIE FINANŠU RĀDĪTĀJI

GALVENIE FINANŠU RĀDĪTĀJI (%)

PEĻŅA (milj. EUR)

1. gadā uzņēmums strādāja atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās kapitāla atdeves likmes parametriem.

DIVIDENDES PAR AKCIJU (EUR/Akcija)

1. gadā gūtā peļņa dod iespēju izmaksāt dividendes 2012. gada līmenī, proti, 0,72 EUR par vienu akciju jeb par 1,2% (0,01 EUR) vairāk nekā iepriekš. Dividenžu kopsumma ir 28,7 milj. EUR un veido 89,4% no uzņēmuma peļņas 2013. gadā.

AS "Latvijas Gāze" finansiālās darbības mērķi un pamatprincipi ir šādi:

• • investīcijas ar dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību saistītās infrastruktūras modernizācijā;
• • investīcijas infrastruktūras attīstībā un pakalpojumu kvalitātē;
• • konkurētspējīga dabasgāzes un pakalpojumu cena;
• • peļņa, kas ļauj veikt investīcijas un izmaksāt dividendes atbilstoši starptautiskajai dabasgāzes nozares praksei. Šādu peļņas apmēru regulē Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nosakot kapitāla atdeves lielumu (šobrīd kapitāla atdeves lielums ir noteikts 8,0% apmērā no regulējamo aktīvu bāzes).

²₀₀₉ ²₀¹₀ ²₀¹¹ ²₀¹² ²₀¹³ 469,1 502,8 502,8 608,2 574

PĀRDOTĀS DABASGĀZES APJOMS (milj. m³ )

Pārdotās dabasgāzes apjomu ilgtermiņā visvairāk ietekmē tādi faktori kā uzņēmējdarbības attīstība rūpniecisko klientu sektorā, siltumenerģijas ražošanas un patēriņa efektivitātes uzlabošanās, alternatīvu, t. sk. subsidētu enerģijas ražošanas veidu pieaugums. Šie faktori kopumā dabasgāzes vidējo patēriņu pēdējos piecos gados ir ietekmējuši negatīvi.

Savukārt pozitīvi patēriņu iepriekšējos gados ir ietekmējis elektroenerģijas tirgus, izmantojot dabasgāzi par ražošanas avotu, un klientu skaita pieaugums mājsaimniecību un komunālo un komerciālo klientu sektorā.

Tomēr, salīdzinot dažādus gadus, vislielākā nozīme ir gaisa temperatūras izmaiņām, bet, neskatoties uz rekordaugsto gaisa temperatūru gada nogalē, pārdotās dabasgāzes apjoms 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, samazinājās vien par 0,8%.

NETO APGROZĪJUMS (milj. EUR)

Uzņēmuma neto apgrozījums lielākoties ir atkarīgs no diviem faktoriem – pārdotās dabasgāzes apjoma un piemērojamiem tarifiem.

1. gadā neto apgrozījums no pārdotās dabasgāzes un sniegtajiem pakalpojumiem samazinājās par 5,6%. Samazinājums galvenokārt bija saistīts ar pārdotās dabasgāzes cenas samazinājumu, kā arī kaimiņvalstīm sniegto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu samazinājumu silto laikapstākļu dēļ.

INVESTĪCIJAS (milj. EUR)

AS "Latvijas Gāze" investē saskaņā ar ilgtermiņa plāniem, un ikgadējās investīciju atšķirības galvenokārt ir saistītas ar ieplānotajiem darbiem konkrētajam periodam.

44,1% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 29% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 24,3% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai.

AKCIJAS

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" biržā kopš 1999. gada 15. februāra. Akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R, un tās tiek tirgotas Baltijas Otrajā sarakstā. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

AKCIJAS CENA (EUR)

AS "Latvijas Gāze" kapitalizācijas vērtība 2013. gada 12 mēnešos sasniedza 374,7 milj. EUR, kas ir par 33,5 milj. EUR vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda beigās.

	2011	2012	2013
Pirmā	6,83	8,39	8,69
Augstākā	9,96	9,04	9,86
Zemākā	6,55	7,66	8,58
Vidējā	7,56	8,33	9,03
Pēdējā	8,04	8,55	9,39
Izmaiņas	17,7%	1,9%	8,0%
Akciju apgrozījums	218 132	168 115	121 774
Apgrozījums (milj. EUR)	1,65	1,40	1,10
Darījumu skaits	1284	1767	1479
Kapitalizācija (milj. EUR)	320,8	341,2	374,7

Avots: "NASDAQ OMX Riga"

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Baltijas Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,00 LVL
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Pēc akciju tirgus kapitalizācijas uzņēmums ieņēma pirmo vietu starp "NASDAQ OMX Riga" kotētiem uzņēmumiem un ceturto vietu starp "NASDAQ OMX Baltija" kotētiem uzņēmumiem.

Vienas akcijas cena "NASDAQ OMX Riga" biržā pārskata gadā svārstījās starp 8,55 EUR un 9,86 EUR. Pārskata gada beigās tā sasniedza 9,39 EUR, kas ir par 9,8% vairāk, salīdzinot ar 2012. gada nogali.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJU CENA (EUR)

BALTIJAS TIRGUS INDEKSI (%)

01.01.2011 01.04.2011 01.07.2011 01.10.2011 01.01.2012 01.04.2012 01.07.2012 01.10.2012 01.01.2013 01.04.2013 01.07.2013 01.10.2013 01.01.2014

1. gada laikā "NASDAQ OMX Riga" apgrozījumā bija 121 774 uzņēmuma akcijas 1,1 milj. EUR vērtībā, kas ir par 46 341 akciju mazāk nekā 2012. gadā.

AKCIJU APGROZĪJUMS 2011. GADA JANVĀRĪ (EUR)

03.01.2011

05.01.2011

07.01.2011

11.01.2011

13.01.2011

17.01.2011

19.01.2011

21.01.2011

25.01.2011

27.01.2011

31.01.2011

AKCIJU APGROZĪJUMS 2011. FEBRUĀRĪ - 2013. GADA DECEMBRĪ (EUR)

¹₅₀ %

OMX Baltic

Visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

OMX Riga

Visu akciju indekss, kas ir vietējais indekss. Tā grozu veido "NASDAQ OMX Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "NASDAQ OMX Riga" biržā.

Kāpjam augstāk 18

STRĀDĀJAM ENERĢISKĀK

Dabasgāzes tirgus un uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi

DABASGĀZE ENERGORESURSU TIRGŪ

DABASGĀZES PIEGĀDES (2013. gadā)

Mēnešu griezumā, salīdzinot ar 2012. TEC patēriņa pieaugumam. gadu, bija straujš dabasgāzes patēriņa kritums 2013. gada februārī un decembrī. Citos 2013. gada mēnešos, atskaitot nebūtisku samazinājumu vasarā, Latvijā bija vērojams dabasgāzes patēriņa pieaugums.

Februāra un decembra kritums skaidrojams galvenokārt ar rekordaugstajām ziemas ārgaisa temperatūrām. Pēc VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" informācijas, februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,2ºC,

kas ir 2,5 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, bet decembra vidējā gaisa temperatūra bija +2,2ºC, kas ir 4,5 grādus virs ilggadīgās vidējās normas.

Dabasgāzes patēriņa struktūra

Lai arī, salīdzinot ar 2012. gadu, pārdotās dabasgāzes apjoms 2013. gadā būtiski nemainījās (samazinājums par 0,8%), tomēr bija izmaiņas patēriņa struktūrā. Būtiskāko kritumu par 20,5% jeb 43 milj. m³ piedzīvoja rūpniecības sektors, kur lielāko iespaidu atstāja metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas Metalurgs" darbības ierobežošana un apturēšana. Tiesa, šis kritums tika kompensēts energoietilpīgajā enerģētikas nozarē, kur patēriņš pieauga par 4,3% jeb 41 milj. m³ dabasgāzes, pateicoties VAS "Latvenergo"

Siltuma un elektroenerģijas ražošana

• Saražotā un patērētā bilance Vēja elektrostacijas Hidroelektrostacijas
• Avots: CSP operatīvie ikmēneša dati Koģenerācijas stacijas Piegādāts iekšējam tirgum kopā

Kopumā enerģētikas sektorā dabasgāze mērķtiecīgi tiek izmantota tieši siltuma ražošanai, tajā skaitā koģenerācijas stacijās, un elektroenerģija ir papildu produkts. Tomēr tieši koģenerācijas stacijas patērē lielāko daļu dabasgāzes – atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā tie bija 80% iepretim 20% katlumājās.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums 2013. gadā pārsniedza patēriņu vien aprīlī un maijā, kad visefektīvāk darbojas hidroelektrostacijas. Lai arī esošās dabasgāzes koģenerācijas stacijas ļautu šo bilanci uzlabot, tomēr ārpus apkures sezonas lielākoties tiek izmantoti citi elektroenerģijas avoti, tajā skaitā imports.

KOĢENERĀCIJAS STACIJAS LATVIJĀ

	Koģenerācijas staciju skaits	Uzstādītā elektriskā jauda, MW	Saražotā elektroenerģija, GWh	Saražotā siltumenerģija, tūkst. MWh
2012	132	1016	2340	4834
2013	166	1252	3170	5038
Izmaiņas	+34	+236	+830	+204

Dabasgāze turpina saglabāt savu dominējošo lomu koģenerācijā. 2013. gadā kopējais koģenerācijas staciju skaits sasniedza 166, kas bija par 34 stacijām vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

1. gadā koģenerācijas stacijas saražoja 51% no elektroenerģijas un 69% no siltumenerģijas saražotā daudzuma

Avots: CSP

stacijām 82 bija dabasgāzes stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 953 MW.

1. gadā dabasgāzes staciju uzstādītā elektriskā jauda pieauga līdz 1141 MW jeb par 16%. Šo pieaugumu nodrošināja Rīgas TEC-2 nodošana ekspluatācijā.

UZSTĀDĪTĀ ELEKTRISKĀ JAUDA KOĢENERĀCIJAS STACIJĀS (%)

	Dabasgāze	Biogāze	Koksne	Citi
2012	93,8%	4,2%	1,7%	0,4%
2013	91,2%	4,1%	4,3%	0,4%

Avots: CSP

Lai arī 2013. gadā absolūtos skaitļos dabasgāzes koģenerācijas staciju uzstādītā jauda pieauga visvairāk, proporcionāli citu kurināmo staciju skaits un jauda pieauga straujāk – par 43% (salīdzinot ar 16% pieaugumu dabasgāzei).

Visstraujāk pieauga koksnes staciju jauda, kas ir saistīts ar konkurētspējīgu koksnes cenu un valsts subsīdijām.

PRIMĀRO ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ LATVIJĀ (2012. gadā)

Uz pārskata sagatavošanas brīdi bija pieejami vienīgi 2012. gada dati par primāro energoresursu patēriņu Latvijā. Tomēr sagaidāms, ka 2013. gadā pieauga kurināmās koksnes daļa, jo arvien vairāk pilsētu siltuma ražotāji uzstāda šķeldas iekārtas un aktīvi tās arī izmanto.

KLIENTU PIESAISTE UN APKALPOŠANA

Dabasgāzes pieslēgumi

KLIENTU SKAITS

Pārskata gadā jauni pieslēgumi tika izbūvēti 1172 klientiem, savukārt jauda tika palielināta 405 klientiem, kopumā pieslēdzot un palielinot jaudu 1577 klientiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jauno pieslēgumu skaits pieauga par 5%.

• Rūpnieciskie klienti
• Komerciālie klienti
• Mājsaimniecību apkure
• Mājsaimniecību plītis

JAUNU SADALES GĀZESVADU BŪVNIECĪBA

44

39

1. gadā izbūvēti 37,2 km sadales gāzesvadu, kopējām investīcijām sasniedzot 1,3 milj. EUR. 66% izbūvēto sadales gāzesvadu ir Rīgas iecirkņa apkalpes zonā, 9% Jūrmalas iecirkņa, 8% Liepājas iecirkņa, bet 17% pārējo iecirkņu apkalpes zonā.

²₀₀₉ ²₀¹₀ ²₀¹¹ ²₀¹² ²₀¹³

36

39

37

JAUNU PIESLĒGUMU SADALĪJUMS (2013. gadā)

Salīdzinot ar 2012. gadu, arī pārskata gadā saglabājusies tendence pieaugt rūpniecisko lietotāju skaitam, kas dabasgāzi izmanto koģenerācijā elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot siltumenerģijas izmaksas. Tāpat kā iepriekšējos gados, 2013. gadā lielākais skaits jeb 66% no jaunajiem pieslēgumiem realizēti Rīgas iecirkņa teritorijā, Jūrmalā realizēti 15%, pārējos iecirkņos realizēti 19%.

Klientu ērtībai

1. gadā darbību uzsāka aktuālo gazifikācijas projektu tīmekļa datu bāze, kas publiski pieejama uzņēmuma mājaslapā. Klientu ērtībai objektiem ir pievienotas arī gāzapgādes shēmas un atzīmētas objektu atrašanās vietas "Google Maps" vietnē. Tas ļauj klientiem viegli atpazīt objektus, uzzināt to attīstības gaitu, kā arī sazināties ar uzņēmuma darbinieku, kas atbildīgs par konkrēto projektu.

1. gadā AS "Latvijas Gāze" iecirkņos klātienē apkalpoti 100 tūkstoši klientu. Uzņēmums velta lielu uzmanību elektronisko pakalpojumu attīstībai un kontaktu centra darbības uzlabošanai, kas ļauj klientiem saziņu padarīt ērtāku un lētāku.

Piemēram, e-pakalpojumu portālu lieto jau 75% no rūpnieciskajiem klientiem, savukārt apkalpoto e-pastu skaits pieaudzis par 32%. Salīdzinot ar 2012. gadu, Kontaktu centra neatbildēto zvanu skaits samazinājies par 64%, bet savienojuma gaidīšanas laiks samazinājies par 35%.

WWW.LG.LV

SKATS NĀKOTNĒ

DABASGĀZES TIRGUS LIBERALIZĀCIJA

1. gadā turpinājās darbs ar dabasgāzes tirgus liberalizācijas likumdošanu. 2014. gada sākumā tika pieņemti Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz pakāpenisku liberalizāciju un tās noslēgšanu 2017. gada 3. aprīlī. Minētais termiņš nav nejaušība, jo šajā datumā beidzas AS "Latvijas Gāze" privatizācijas līguma, kas tika noslēgts 1997. gadā, nosacījumi.

Būtiskākais no pirmajiem soļiem ir trešo pušu pieeja infrastruktūrai no 2014. gada 4. aprīļa, kas gan dzīvē jau tiek praktizēts, nodrošinot dabasgāzes uzglabāšanu un pārvadi kaimiņvalstu vajadzībām. No 2015. gada 1. janvāra stāsies spēkā noteikumi, kas atļaus sistēmā ievadīt prasībām atbilstošu biogāzi un sašķidrināto dabasgāzi.

Līdz 2017. gada 3. aprīlim tiks nodalīts sadales sistēmas operators, kā arī pārvades operators, ja vien ātrāk neiestāsies kāds no diviem apstākļiem: Latvijas dabasgāzes sistēma tiks savienota ar jebkuras Eiropas Savienības valsts sistēmu, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju (Baltijas valstis un Somija ir savienotas vienīgi vai nu savstarpēji, vai ar Krievijas vai Baltkrievijas sistēmu); dominējošā piegādātāja daļa samazināsies zem 75%. Tas arī noteiks datumu, kad patērētājiem būs tiesības

brīvi izvēlēties piegādātāju. Tomēr objektīvi sagaidāms, ka šie nosacījumi neīstenosies ātrāk par 2017. gadu.

Lēmums par modeli, kā tieši tiks nodalīti operatori, vēl nav pieņemts.

REĢIONĀLO STARPSAVIENOJUMU IZBŪVE

Lai pilnībā nodrošinātu tirgus liberalizāciju, nepieciešams izbūvēt reģionālas nozīmes starpsavienojumus. Tā kā šādiem projektiem ir liels finansiālais slogs un bez papildu atbalsta tie tirgus apstākļos nav rentabli, Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstā, kas ļauj pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, šobrīd ir iekļauti divi šādi projekti – Reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, par kura atrašanās vietu vēl nav pieņemts gala lēmums (Somija vai Igaunija), un Polijas-Lietuvas starpsavienojums (GIPL).

Ņemot vērā to, ka projektu pilnīga apstiprināšana noslēgsies vien 2015. gadā un šādu projektu realizācija prasa vairākus gadus, reālas alternatīvas piegādes Latvijas patērētājus sasniegs vien 2019.–2020. gadā. Tādēļ lēmums veikt AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu vien 2017. gadā ir ieguvums patērētājiem, jo klienti līdz tam laikam izvairīsies no tarifu pieauguma, ko radītu administratīvo, klientu apkalpošanas un IT sistēmu izmaksu dublēšanās.

KLAIPĒDAS SAŠĶIDRINĀTĀS DABASGĀZES TERMINĀLIS

Ir plānots, ka Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis darbu varēs uzsākt 2015. gadā un tā maksimālā jauda būs 3,8 mljrd. m³ gadā (10,3 milj. m³ dienā), pārsniedzot Lietuvas gada patēriņu (aptuveni 3 mljrd. m³ ). Tomēr šobrīd termināļa iespējas ierobežo Lietuvas pārvades sistēma, un maksimālais diennakts piegādes apjoms būs 4 milj. m³ .

Līdz ar to sākotnēji terminālis spēs darboties praktiski tikai Lietuvas vajadzībām. Arī publiski pieejamā informācija liecina, ka termināļa noslodze līdz 2019. gadam nepārsniegs 780 milj. m³ gadā, no tiem ne vairāk kā 100 milj. m³ varētu tikt pārdoti Latvijā un Igaunijā.

Klaipēdas termināli paredzēts integrēt ar Latvijas Inčukalna PGK iespējām, un, lai arī terminālis vēl nav uzbūvēts, 2013. gada decembrī AS "Latvijas Gāze" un termināļa operators UAB "Litgas" noslēdza līgumu par termināļa dabasgāzes uzglabāšanu Lietuvas vajadzībām no 2015. gada līdz 2017. gadam. Līgums paredz iespēju 2015. un 2016. gada iesūknēšanas sezonā iesūknēt 100 milj. m³ dabasgāzes.

LATVIJAS-LIETUVAS STARPSAVIENOJUMS

Ņemot vērā plānotās Klaipēdas termināļa jaudas tuvākajos gados, pašlaik nav vajadzības pēc Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšanas, kas šobrīd ir aptuveni 6 milj. m3 dienā abos virzienos. Tomēr, ņemot vērā nākotnes scenārijus, tajā skaitā iespējamo Polijas-Lietuvas starpsavienojumu, Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstos ir iekļauts arī AS "Latvijas Gāze" un Lietuvas pārvades uzņēmuma AB "Amber Grid" kopējais projekts par starpvalstu starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšanu, kas varētu realizēties līdz ar Polijas-Lietuvas starpsavienojuma izbūvi.

INČUKALNA PGK ATTĪSTĪBA

AS "Latvijas Gāze" prioritārais infrastruktūras objekts ir Inčukalna PGK, kam ir jāturpina modernizācija, un tiek arī domāts par krātuves iespējamo paplašināšanu saistībā ar plānoto SDG termināļu un Polijas-Lietuvas starpsavienojuma būvniecību.

1. gada maijā AS "Latvijas Gāze" saņēma Latvijas un Lietuvas Regulatoru atļauju virzīt ES kopējo interešu projektu – Inčukalna PGK modernizācijas pirmo posmu, kas pretendē uz ES līdzfinansējumu. Kopējās pirmā posma izmaksas ir 89,7 milj. EUR, no tiem paredzēts 37,5 milj. EUR līdzfinansējums no ES, 6,9 milj. EUR līdzfinansējums no Lietuvas pārvades uzņēmuma AB "Amber Grid" un 45,4 milj. EUR ieguldījums no AS "Latvijas Gāze". Par līdzfinansējuma piešķiršanu vēl lems Eiropas Komisija.

Pirmais modernizācijas posms noritēs no 2014. gada līdz 2018. gadam, un tas paredz urbumu, savākšanas punktu un kompresoru rekonstrukciju un jauna kompresora uzstādīšanu, kā rezultātā paaugstināsies krātuves drošība un

dabasgāzes ieguves parametri pieaugs no 30 milj. m³ dienā līdz 32 milj. m³ dienā.

Otrais modernizācijas posms noritēs 2019.–2020. gadā, un tas paredz tālāku infrastruktūras modernizāciju, kā rezultātā dabasgāzes ieguves parametri pieaugs līdz 35 milj. m³ dienā. Otrā posma investīcijas plānotas 45,3 milj. EUR apmērā.

Trešais posms paredz gan tālāku infrastruktūras rekonstrukciju, gan piedāvā iespēju paplašināt krātuvi no šobrīd esošā aktīvā dabasgāzes apjoma 2,3 mljrd. m³ līdz 2,8 mljrd. m³ . Krātuves paplašināšana būs pilnībā atkarīga no reģionālo infrastruktūras objektu attīstības un kaimiņvalstu uzņēmumu pieprasījumiem. Šāda projekta realizācijai nepieciešama gan ES, gan kaimiņvalstu uzņēmumu finansiāla līdzdalība, jo tas paredz arī bufergāzes iegādi. Trešā posma prognozētās izmaksas ir 241,5 milj. EUR.

STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Visu aktuālo reģionālo projektu virzība norit ciešā starpvalstu sadarbībā.

Lai nodrošinātu Eiropas kopējās nozīmes projektu saskaņotu īstenošanu, sagatavotu pieteikumus iesniegšanai nacionālajām regulējošajām iestādēm, kā arī EK projektu finansējuma saņemšanai, Baltijas jūras austrumdaļas gāzes pārvades sistēmu operatori "Latvijas Gāze", Igaunijas "Võrguteenus", Somijas "Gasum" un Lietuvas "Amber Grid" izveidoja darba grupu ar mērķi veikt projektu mijiedarbības analīzi, izmantojot gāzes sistēmu

modelēšanu. 2013. gada septembrī ar analīzes rezultātiem tika iepazīstināti Baltijas valstu un Somijas ministriju un regulējošo institūciju pārstāvji. Šīs analīzes rezultāti atkārtoti tika prezentēti arī EK.

1. gadā uzņēmums turpināja aktīvi piedalīties Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru apvienības ENTSOG ("European Network of Transmission System Operators for Gas") aktivitātēs, jo īpaši investīciju darba grupas ietvaros. Šī darba grupa veic novērtēšanas metodikas izstrādi Eiropas Kopējās intereses projektiem, kā arī ir atbildīga par ES desmit gadu tīklu attīstības plāna izstrādi.

INČUKALNA PAZEMES GĀZES KRĀTUVE

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir vienīgais šāda veida objekts Baltijas valstīs. Tā nodrošina dabasgāzes apgādes stabilitāti Baltijas reģionā. Dabasgāzes iesūknēšana krātuvē sākas pavasarī un ilgst līdz pat rudenim. Apkures sezonā dabasgāze no krātuves tiek piegādāta klientiem Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un vajadzības gadījumā arī Lietuvā. Apkures sezonā Latvija saņem dabasgāzi vienīgi no krātuves.

INČUKALNA PGK TEHNISKIE RĀDĪTĀJI

1. gadā Inčukalna PGK tika iesūknēti 2,14 mljrd. m³ dabasgāzes. Pēc iesūknēšanas kopējais aktīvās (regulāri iesūknējamās un izsūknējamās) dabasgāzes daudzums krātuvē sasniedza 2,3 mljrd. m³ , kas atbilda iepriekšējā gada rādītājiem.

DABASGĀZES PIEGĀDE NO INČUKALNA PGK

Savukārt dabasgāzes ieguves apjoms 2013. gadā bija 1,86 mljrd. m³ dabasgāzes, kas bija par 425 milj. m³ mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājums bija saistīts ar siltākiem laikapstākļiem 2013. gadā.

Lietuvas-Latvijas starpsavienojma modernizācija

1. gada augustā pilnībā noslēdzās Eiropas Savienības līdzfinansētais Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšanas projekts, kura ietvaros tika modernizēti 17 urbumi, kā arī veikti rekonstrukcijas darbi gāzesvadam Rīga-Viļņa. Urbumu rekonstrukcijas izmaksas bija 16,2 milj. EUR, un 50% no investīcijām tika līdzfinansēti no EK Eiropas Enerģijas atveseļošanas programmas.

Ārvalstu viesi Inčukalna PGK

1. gadā Inčukalna PGK apmeklēja Baltijas valstu Ekonomikas ministriju, Somijas un Latvijas Valsts prezidentu delegācijas, ar Inčukalna PGK darbu iepazinās arī Japānas vēstniecības Latvijā delegācija.

INČUKALNA PGK VEIKTĀS INVESTĪCIJAS (milj. EUR)

1. gadā konkursa kārtībā tika renovēti astoņi krātuves urbumi, bet vienu urbumu renovēja uzņēmuma darbinieki saviem spēkiem. Renovācijas darbu izmaksas bija 4,8 milj. EUR.

Tāpat tika iegādāts aprīkojums 27 urbumu rekonstrukcijai, veikti kapitālā remonta darbi vienam no iesūknēšanas agregātiem un veikti citi darbi.

27 urbumu kapitālā remonta projekts tika izstrādāts sadarbībā ar AAS "Gazprom" zinātniski pētniecisko institūtu VNIIGAZ (Научно-исследовательский институт природных газов и газовых технологий – Газпром ВНИИГАЗ). 2013. gadā noslēdzās konkurss par tiesībām veikt 24 urbumu kapitālo remontu 2014.–2016. gadā.

1. gada septembrī Inčukalna PGK tika veikta kompleksā pārbaude, kurā piedalījās pārstāvji no Valsts Vides dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts Darba inspekcijas, bet oktobrī Inčukalna PGK ISO 14000 un OHSAS 18000 pārvaldības sistēmu pārsertifikācijas auditu īstenoja SIA "Bureau Veritas Latvia". Pārbaudes un audita rezultāti bija pozitīvi, turklāt auditori augsti novērtēja darba drošības līmeni uzņēmumā, kā arī darbinieku zināšanas integrēto vadības sistēmu (IVS) jomā.

Dabasgāze tiek uzglabāta 700 m dziļumā porainā smilšakmens slāni, ko pārsedz dabasgāzi necaurlaidīgi ieži. Smilšakmens, kurā uzglabā dabasgāzi, faktiski ir tāds pats smilšakmens, kāds atrodams Gaujas krastos.

Dabasgāze tiek iesūknēta starp smilšakmens graudiņiem, izspiežot no tā ūdeni. Līdz ar to pazemē nav nekādu tukšumu. Iesūknēšanas laikā dabasgāzei vairākos ciklos tiek radīts nepieciešamais spiediens, kas pie pilnas krātuves sasniedz 105 bar.

Krātuve pazemē aizņem 25 kvadrātkilometru lielu platību. Krātuves darbību nodrošina 180 urbumi, no tiem puse ir ekspluatācijas urbumi un puse novērošanas urbumi.

DABASGĀZES PĀRVADE

AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes pārvades sistēmu veido pārvades gāzesvadi (PGV), gāzes regulēšanas stacijas, apakšzemes cauruļvadu elektroķīmiskās aizsardzības pretkorozijas ierīces, sakaru un tālvadības līnijas, informācijas sistēma SCADA, kā arī komerciālā starpvalstu gāzes mērīšanas stacija "Korneti".

1. gada prioritāte bija PGV cauruļvadu iekšējā diagnostika un tās rezultātā atklāto defektu savlaicīga novēršana, lai nodrošinātu sistēmas drošu un stabilu funkcionēšanu. Būtisks cauruļu iekšējās diagnostikas mērķis ir maksimāli pieļaujamā darba spiediena noteikšana, lai perspektīvā, pieaugot transportējamās dabasgāzes apjomiem, varētu uzturēt augstāku spiedienu pārvades gāzesvados. 2013. gadā, sadarbībā ar uzņēmumu "Specņeftegaz" (ЗАО "НПО "Спецнефтегаз""), AS "Latvijas Gāze" veica iekšējās diagnostikas darbus gāzesvadiem, kuru kopgarums bija 320,6 km. Ņemot vērā gan pārskata gadā, gan iepriekšējos gados veikto diagnostikas darbu kopumu, līdz 2013. gada beigām AS "Latvijas Gāze" bija diagnosticēti 94% no kopējā pārvades gāzesvadu apjoma.

Gāzesvadu renovācijai un krānu mezglu modernizācijai pārskata periodā izlietoti 7 milj. EUR.

1. gadā tika konstatēts krasta izskalojums pārvades gāzesvadu Pleskava-Rīga un Izborska - Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) Gaujas upes šķērsojumam. Lai noskaidrotu PGV tehnisko stāvokli, šajā vietā notika zemūdens pāreju

apsekošana un mērījumi. Pamatojoties uz šo darbu rezultātiem, tika pieņemts lēmums 2013.–2015. gadā veikt gāzesvadu zemūdens pāreju remontu. Plānā iekļauta arī līnijas un pārvienojumu krānu mezglu pārnešana uz plūdiem nesasniedzamām, drošām vietām.

1. gadā tika pabeigta Gaujas šķērsojuma tehniskā projekta izstrāde, un projekta ekspertīze tika veikta AAS "Gazprom" stratēģiskās attīstības departamenta projektu ekspertīzes pārvaldē. Tika izsludināts kapitālā remonta konkurss, un jau decembrī tika uzsākti būvdarbi. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2016. gada beigās un projekta kopējās izmaksas sasniegs 13,4 milj. EUR, t. sk. 2013. gadā apgūtie līdzekļi 2,1 milj. EUR.

Pārskata periodā tika pabeigta gāzes mērīšanas stacijas "Korneti" rekonstrukcija ar gāzes plūsmas regulēšanas mezgla izbūvi. Darbu kopējās izmaksas bija 1,1 milj. EUR. Objekts tika pieņemts ekspluatācijā 2014. gada janvārī.

1. gada augustā pilnībā noslēdzās Eiropas Savienības līdzfinansētais Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšanas projekts, kura ietvaros tika veikti rekonstrukcijas darbi gāzesvadam Rīga-Viļņa, kā arī modernizācijas darbi Inčukalna PGK. Jau 2012. gadā Latvijā tika izbūvēts jauns pārvads zem Daugavas, savukārt Lietuvas pusē tika veikta Paņevežas kompresoru stacijas modernizācija un gāzesvada posmu rekonstrukcija. Daugavas šķērsojuma būvniecības izmaksas bija 7,9 milj. EUR, un 50% no investīcijām tika līdzfinansēti no EK Eiropas Enerģijas atveseļošanas programmas.

SKATĀMIES TĀLĀK

Uzņēmuma ieguldījums darbiniekos, sabiedrībā un vidē

KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA VIRZIENI UN PRINCIPI

• • Dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais ar zemākajiem CO 2 , pelnu un citu vielu izmešiem;
• • Energoefektīvas aparatūras un apkures risinājumu virzīšana tirgū;
• • Investīcijas dabasgāzes un citu vielu zudumu samazināšanā;
• • Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmuma objektos.

• • Dalība biržā "NASDAQ OMX", nodrošinot augstus uzņēmuma pārvaldības standartus;
• • Caurspīdīgums un atklātība;
• • Vienlīdzība visiem uzņēmuma akcionāriem.

• • Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem;
• • Sadarbība ar dažādām valsts institūcijām vides, drošības, plānošanas u.c. jomās;
• • Likumdošanas iniciatīvas;
• • Darbība starptautiskās gāzapgādes sadarbības un plānošanas organizācijās.

• • Augsti darba drošības principi;
• • Atbalsts izglītībai un kvalifikācijas celšanai;
• • Atalgojuma politika un darbs ar arodbiedrībām;
• • Darba vides un kolektīva uzlabošana.

• • Atbalsts sportam un kultūrai;
• • Atbalsts izglītībai un zinātnei;
• • Atbalsts bērnu sociālajām programmām.

• • Investīcijas infrastruktūras fiziskās un kapacitātes drošības paaugstināšanā;
• • Darbs ar sabiedrību par drošu dabasgāzes lietošanu;
• • Regulārs infrastruktūras monitorings un efektīvs avārijas dienests;
• • Avārijas dienesta darbinieku un cita personāla apmācība un treniņi;
• • Uzņēmumam ir Mācību centrs,
• kas apmāca uzņēmuma un citus gāzes nozares speciālistus.

PERSONĀLS

AS "Latvijas Gāze" apzinās kvalificētu, motivētu darbinieku izšķirīgo nozīmi uzņēmumā.

Savus darbiniekus cienām un uzskatām par lielu vērtību. Tāpēc personāla vadības mērķis un politika ir nodrošināt tādu darbinieku piesaisti, kuri sekmētu darba efektivitāti un uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Lai piesaistītu mūsu personāla politikas pamatvērtībām atbilstošus darbiniekus, uzņēmumā esam ieviesuši konkurētspējīgu atalgojuma un piemaksu sistēmu, radījuši drošu un mūsdienīgu darba vidi, īstenojam sociālās aizsardzības un garantiju programmu. Papildus darba attiecību regulējumam, ko nosaka valsts likumi, uzņēmumā ir arī "Darba koplīgums" un "Darba kārtības noteikumi". Koplīguma galvenais mērķis ir radīt darbiniekam labvēlīgākus noteikumus. Tajā risināti nodarbinātības garantiju, sociālo garantiju, darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas jautājumi. Uzņēmums nodrošina darbiniekiem ikmēneša iemaksas atklātajā pensiju fondā.

* Pakalpojumi, kas tiek sniegti ārpus regulētajiem darbības virzieniem

Vidējais nodarbināto skaits AS "Latvijas Gāze" gada laikā nav būtiski mainījies. 2013. gadā uzņēmumā strādāja 1267 cilvēki, kas bija par astoņiem darbiniekiem mazāk, salīdzinot ar 2012. gadu. Vairāk nekā pusei darbs bija saistīts ar dabasgāzes sadali – to nosaka mūsu klientu struktūra. Pārliecinoši lielākā daļa klientu (98%) ir mājsaimniecības, no tām lielākā daļa ir plīts lietotāji, kas galvenokārt dzīvo pilsētvidē ar plašiem sadales tīkliem. Šiem tīkliem jānodrošina ekspluatācija un avārijas dienests. Otrs lielākais darbinieku skaita rādītājs ir dabasgāzes tirdzniecības virzienam, kam ir tāda pati klientu struktūras ietekme, jo lielajam klientu skaitam nepieciešama atbilstoša apkalpošana Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

DARBINIEKU DARBA STĀŽA RAKSTUROJUMS

Uzņēmumam raksturīga darbaspēka noturība un stabilitāte. 44% AS "Latvijas Gāze" darbinieku darba stāžs uzņēmumā ir no 11 līdz 30 gadiem. Samērā liels (47%) ir arī to darbinieku īpatsvars, kuru darba stāžs ir mazāks par desmit gadiem. Tas liecina, ka kolektīvu papildina jauni speciālisti, bet vienlaikus uzņēmumā ir pietiekami daudz pieredzējušu darbinieku, kas var nodot savu pieredzi un zināšanas jaunajiem.

Personāla politika

Personāla raksturojums

DARBINIEKU IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA STRUKTŪRA

Uzņēmums veicina gan darbinieku akadēmiskās izglītības apguvi, gan kvalifikācijas celšanu specializētajos kursos, semināros un pieredzes apmaiņas programmās.

Viena no prioritātēm ir studiju atbalsts gāzes tehnoloģiju nozarē. Piemēram, 2013. gadā I. M. Gubkina vārdā nosauktajā Naftas un gāzes Krievijas Valsts universitātē mācījās četri studenti – AS "Latvijas Gāze" stipendiāti, no tiem viens mācības uzsāka 2013. gadā. Pašlaik uzņēmumā strādā divpadsmit šīs specializētās augstskolas absolventi, no kuriem desmit ir bijuši uzņēmuma stipendiāti.

AS "Latvijas Gāze" Mācību centrs

AS "Latvijas Gāze" rūpējas ne vien par uzņēmuma darbinieku kvalifikāciju, bet arī par nozari kopumā. Mūsu uzņēmuma paspārnē atrodas Mācību centrs, kas nodrošina praktiski visu gāzes nozares speciālistu apmācību un atestāciju. Centrā mācās ne vien AS "Latvijas Gāze" darbinieki, bet arī citu uzņēmumu pārstāvji un individuāli speciālisti.

1. gadā AS "Latvijas Gāze" Mācību centrā noorganizējām kursus 236 mācību grupām, apmācot 1677 cilvēkus, no tiem 910 bija uzņēmuma darbinieki.

SABIEDRĪBAI

AS "Latvijas Gāze" uzskata, ka tikai atbildība par sabiedrību kopumā, atbalsts izcilībām un rūpes par tiem, kam klājas grūtāk, nodrošina ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc mēs ieguldām līdzekļus izglītības, kultūras, zinātnes un sporta atbalsta programmās, kā arī vides un sociālajos projektos. To mērķis ir īstenot sociāli atbildīgu politiku, veicināt kultūras attīstību un veselīgas sabiedrības veidošanos, uzlabot vispārējo izglītības līmeni. Par īpaši svarīgu uzskatām dabasgāzes nozares un ar to saistītās izglītības attīstību, kā arī sabiedrības izglītošanu dabasgāzes lietošanas drošības jautājumos.

IZGLĪTĪBAI UN ZINĀTNEI

1. gadā turpinājās mūsu sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) u. c. zinātnes, pētniecības un mācību iestādēm. Nodibinājums "Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds" pērn saņēma līdzekļus stipendiju piešķiršanai RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta studentiem, kā arī studiju noslēguma darbu stipendijas izcilākajiem studentiem un viņu darbu vadītājiem.

Sadarbībā ar LZA mēs ik gadu piešķiram balvu par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas

nozarēs, kā arī sirds ķirurģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs. Balvas saņem arī doktoranti gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs.

Ar mūsu finansiālo palīdzību notika LZA, Latvijas Universitātes un vairāku sabiedrisko organizāciju rīkotā aktuālo sabiedrības attīstības procesu analīzei veltītā konference. Atbalstījām arī LZA sabiedrības cieņas balvu "Cicerons" un LZA goda locekļa, gleznotāja un mākslas zinātnieka profesora Romja Bēma piemiņai veltītā rakstu krājuma "Romis Bēms. Domu un atmiņu dārzos" sagatavošanu. 2013. gadā finansējumu saņēma arī Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs.

SOCIĀLIE PROJEKTI

Plašāk nekā citus gadus esam atbalstījuši dažādus sociālos un labdarības projektus. Finansējuma saņēmēju spektrs bijis ļoti daudzveidīgs, piemēram, finansējām renovācijas darbus Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kas ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļauts Eiropas nozīmes gotikas-renesanses arhitektūras un mākslas piemineklis. Tāpat sniedzām atbalstu bērniem, invalīdiem u. c. sabiedrības grupām, kam nepieciešama šāda palīdzība.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, finansiāli atbalstījām nodibinājumu "Latvijas Bērnu fonds", labdarības fondu "Mazais Princis" un Latvijas Audžuģimeņu biedrību. Biedrība "Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem" saņēma atbalstu ikgadējai vasaras intensīvās sociālās un medicīniskās rehabilitācijas programmai "Mēs varam, ja mēs gribam".

KULTŪRA

Esam piešķīruši ikgadējo finansējumu Latvijas Nacionālajai operai (LNO). Tā mērķis ir nacionālā kultūras mantojuma saglabāšana operas un baleta žanrā, latviešu nacionālās operas, operetes, baleta un mūzikas kultūras attīstīšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana mūsu zemē. Sadarbību ar LNO uzsākām jau 2005. gadā, un kopš tā laika esam kļuvuši par lielāko mūsu operteātra atbalstītāju vēsturē, kā arī tā patronu. Par tradīciju izveidojusies AS "Latvijas Gāze" Gada balvas pasniegšana un tās laureātu koncerts, uzsākot kārtējo LNO sezonu.

1. gadā piešķīrām atbalstu arī Ineses Galantes fonda rīkotajam festivālam "Summertime – aicina Inese Galante" Jūrmalā un Edgara Liepiņa atceres svētkiem Saulkrastos. Tāpat kā iepriekšējos gados, atbalstu saņēma arī Hermaņa Brauna fonds – mūzikas aģentūra, kas popularizē Latvijas mūziķu mākslu un organizē izcilu viesmākslinieku koncertus Latvijā. Palīdzību gadskārtējā Baha mūzikas festivāla koncertu rīkošanai saņēma arī Baha mūzikas fonds.

Sniedzām atbalstu "Mūsdienu mūzikas centra" koncertiem, jauno mūziķu meistarklasēm un Latvijas Radio bigbenda projektiem Raimonda Paula vadībā. 2013. gadā finansējumu saņēma tautas deju kolektīvi "Līgo", "Sānsolis", Dailes un Rīgas Muzikālais teātris, kā arī Latvijas Nacionālā teātra un Daugavpils teātra jauniestudējumi. Atbalstījām arī tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres personālizstādi, kas tika rīkota sakarā ar mākslinieces 75. dzimšanas dienu, un producenta Andreja Ēķa veidoto dokumentālo filmu "Dzīvot labāk" par Latvijas pievienošanos eirozonai.

No mūsu 2013. gadā atbalstīto projektu vidus jāizceļ arī izdevniecībā "Dienas Grāmata" topošais jauno latviešu rakstnieku prozas darbu publicēšanas un popularizēšanas projekts "Prāta piedzīvojums", kas paredz 16 jaunu, nozīmīgu latviešu rakstnieku prozas darbu tapšanu un popularizēšanu 2014. gadā.

SPORTS

Mēs esam viens no lielākajiem sporta atbalstītājiem Latvijā un jau vairāk nekā piecpadsmit gadus veicinām Latvijas olimpiskās kustības un profesionālā sporta attīstību. 2013. gadā tradicionāli finansējām Latvijas Olimpisko komiteju, kas gatavojās XXII Ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, kā arī spēcīgas Latvijas ziemas sporta veidu organizācijas – Latvijas Bobsleja un Skeletona federāciju un Latvijas Biatlona federāciju

– pasākumiem olimpiskajā 2013./2014. gada sacensību sezonā. Finansējumu ieguva arī projekts "Latvijas māja", kas tika īstenots olimpisko spēļu laikā Sočos.

Finansējumu saņēma abas Latvijas nacionālās basketbola izlases, atbalstījām Latvijas Volejbola federācijas darbību, Latvijas Tenisa savienību, Latvijas Florbola savienību un Latvijas Orientēšanās federāciju – gan valsts jauniešu, junioru un pieaugušo izlases startiem šajā sporta veidā, gan Latvijas Kausa posma sacensību norisei.

Tāpat atbalstījām Latvijas Hokeja attīstības biedrību, Latvijas Riteņbraukšanas federācija saņēma palīdzību riteņbraukšanas jaunatnes programmu īstenošanai, Latvijas Sporta deju federācija ieguva uzņēmuma finansējumu Latvijas čempionātam standartdejās,

kā arī ikgadējo sacensību "Dzintarjūra" organizēšanai.

VIDES AIZSARDZĪBA

AS "Latvijas Gāze" darbībā vides jautājumiem atvēlēta nozīmīga loma, ņemot vērā vides aizsardzības lomu pasaulē un mūsu uzņēmuma specifiku. Gāzes nozarē tehnoloģiskie procesi paredz vairāku ķīmisko vielu emisiju, piemēram, metāna emisiju uzglabāšanas, pārvades un sadales sistēmās, kā arī oglekļa dioksīda emisiju agregātos, kas nodrošina dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna PGK. Izprotot savu mijiedarbību ar apkārtējo vidi, mēs veicam virkni obligātu un brīvprātīgu pasākumu, lai nodarītais kaitējums būtu pēc iespējas mazāks.

Mēs īstenojam tādu vides politiku, lai:

• • sasniegtu ilgtspējīgus vides aizsardzības un saimnieciskās darbības rādītājus;
• • uzturētu ciešas uz savstarpējo sapratni balstītas komunikācijas saites ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrību kopumā;
• • veiktu aktīvu personāla attīstību;
• • savlaicīgi identificētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, izanalizētu tās cēloņus un novērtētu problēmas;
• • uzturētu normatīvo aktu prasību apzināšanu, analīzi un ievērošanu;
• • nodrošinātu ārkārtas situācijām atbilstošu rīcību.

Pārskata gadā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Vides risku daļā tika iesniegta informācija, kas nepieciešama, lai uzņēmums varētu uzsākt darbību Eiropas Savienības izveidotajā SEG gāzu emisijas kvotu vienotajā reģistrā.

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprināja uzņēmuma SEG gāzu emisijas kvotu apjoma grozījumus Inčukalna PGK laika periodam par 2013.–2020. gadu. Plāns paredz emisiju pieaugumu, jo iepriekšējos gados pieauga ieguves un iesūknēšanas apjomi krātuvē un šāda tendence tiek prognozēta arī nākotnē.

SAĪSINĀTAIS FINANŠU PĀRSKATS

Valdes ziņojums par 2013. gada finanšu rādītājiem

VALDES ZIŅOJUMS

1. SABIEDRĪBAS DARBĪBA PĀRSKATA GADĀ

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997. gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017. gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012. gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim SPRK Padome izsniedza 2012.gada 12.janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 451,9 milj. m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2012.gadu dabasgāzes realizācija m3 samazinājās par 0,8%. Dabasgāzes tirdzniecības apjoma samazinājums saistīts ar rekordaugsto gaisa temperatūru pārskata gada beigās, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Dabasgāzes tirdzniecības cenu izmaiņas 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu ietekmēja naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecība un gāzes piegādes plūsmas.

2013.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010. gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa. Sākot ar 2011.gada 1.jūliju,

dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 Ls/tūkst. m³ (17,07 EUR/tūkst. m³ ), bet par degvielu – 70 Ls/tūkst. m³ (99,60 EUR/tūkst. m³ ).

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 Ls/tūkst. m³ (7,11 EUR/tūkst. m3 ) soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. m³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. m³ gadā – reizi pusgadā: ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2013.gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par Ls 403,4 milj. (EUR 574 milj.), kas ir par 5,6% mazāk nekā 2012.gadā; izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – Ls 365,5 milj. (EUR 520,1 milj.) un bruto peļņa – Ls 37,9 milj. (EUR 53,9 milj.). Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) sniegto pakalpojumu citu valstu vajadzībām struktūras izmaiņām.

2013.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,14 mljrd. m³ dabasgāzes, bet izsūknēja 1,86 mljrd. m³ . Salīdzinot ar 2012. gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms samazinājās par 2,7%, jo pēc 2012./2013.gada apkures sezonas beigām krājumos palika 182,3 milj. m³ gāzes, bet izsūknētās samazinājās par 18,4%.

2013.gadu Sabiedrība beidza ar Ls 22,6 milj. (EUR 32,2 milj.) neto peļņu, kas bija par Ls 0,3 milj. (EUR 0,4 milj.) jeb 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija Ls 22,9 milj. (EUR 32,6 milj.). Neto rentabilitāte 2013. gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā – 5,4%.

2013.gadā Sabiedrība investēja Ls 19,8 milj. (EUR 28,2 milj.) gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu

izveidošanā. 44,1% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 29% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 24,3% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,3 tūkst.

2013.gadā tika pabeigts EERP-INTG-RF-LV-LT projekts. 2010.gada 17.augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2010.gada 13.augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/ I2.566531/SI2.566541/SI2.566543 saskaņā ar EK regulu Nr.663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu tika piešķirti Ls 7 milj. (EUR 10 milj.) Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, kā arī gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei, lai stabilizētu dabasgāzes piegādes starp Lietuvu un Latviju ārkārtas situācijās.

Plānotie darbi tika pabeigti 2011.gadā, un 2012.gadā par piešķirto, bet neizlietoto finansējumu tika modernizēti vēl divi Inčukalna PGK urbumi. Kopējās projekta realizācijas izmaksas sasniedza EUR 24,1 milj., t. sk. EUR 16,2 milj. Inčukalna PGK urbumu modernizācijai un EUR 7,9 milj. gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei. 2013. gada 1.augustā tika saņemta pēdējā EK piešķirtā finansējuma daļa – EUR 3 milj.

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta astoņu urbumu modernizācija, apgūstot Ls 3,4 milj. (EUR 4,8 milj.), un saņemts nepieciešamais aprīkojums

nākamo 27 urbumu kapitālā remonta nodrošināšanai 2014.− 2016.gadā.

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršana. Gāzesvadu renovācijai un krānu mezglu modernizācijai izlietoti Ls 4,9 milj. (EUR 7,0 milj.). 2013.gadā tika pabeigta GMS "Korneti" rekonstrukcija ar plūsmas regulatora izbūvi (kopējās izmaksas Ls 0,8 milj. (EUR 1,1 milj.), kā arī sākta jaunu pāreju izbūve pāri Gaujai pārvades gāzesvadiem Pleskava–Rīga un Izborska–Inčukalna PGK, kas paredz dīķeru un kabeļu pārlikšanu uz drošāku, no plūdiem pasargātu vietu, pielietojot slīpās urbšanas metodi. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2016.gada beigās un projekta kopējās izmaksas sasniegs Ls 9,4 milj. (EUR 13,4 milj.), ieskaitot jau 2013.gadā apgūtos līdzekļus Ls 1,5 milj. (EUR 2,1 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2013. gadā izlietoti Ls 0,9 milj. (EUR 1,3 milj.) un gāzesvadu renovācijai − Ls 1,4 milj. (EUR 2,0 milj.).

Turpinās ražošanas un tehnoloģisko ēku un būvju siltināšana un rekonstrukcija. Šim mērķim izlietoti Ls 1,6 milj. (EUR 2,3 milj.), t. sk. administratīvās ēkas renovācijai un klientu apkalpošanas centru izbūvei Daugavpilī un Bauskā.

2. PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu

plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015. gadam". Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VŅIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām. Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par Ls 50,6 milj. (EUR 72 milj.).

2011.gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi Ls 253 milj. (EUR 360 milj.) vai Ls 133,5 milj. (EUR 190 milj.) apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti iesniegti EK iekļaušanai Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstā, kā to paredz Infrastruktūras regula, un ir iekļauti Eiropas kopējas nozīmes projektu sākotnējā reģionālajā sarakstā. Pozitīva lēmuma gadījumā to realizācijai ir iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas fondiem.

3. FINANŠU RISKU VADĪBA

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, t. sk. kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta ASV dolāros (USD), bet pēc tam pārrēķināta euro (EUR), savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos (Ls). Norēķini par piegādāto gāzi notiek euro. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas ASV dolāros (USD) atkarībā no naftas produktu kotācijas ietver SPRK Padomes apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan Ls/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 51,5% (2012.g. – 48,6%) realizācijas apjoma. Viens no šo debitoru

parādiem 2013.gada 31.decembrī bija 29,5% (2012. g. – 34,7 %), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 6,9% un 4,5 % (2012. g. – 9,8% un 5,4%) no kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. APSTĀKĻI UN NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

5. NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2014.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

6. VALDES IETEIKTĀ 2013.GADA PEĻŅAS SADALE

	2013 (LVL)	2013 (EUR)
Pārskata gada peļņa	22 595 513	32 150 519
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(1 789 351)	(2 546 017)
Sadalāmā peļņas daļa	20 806 162	29 604 502
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (89,4 %)	20 190 153	28 728 000
dividendes par vienu akciju (Ls/1 akciju)	0,506	0,72
Statūtos noteiktās rezerves	616 009	876 502

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās, un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gada laikā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu

pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām. Informācija par Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu īpašumā esošajām Sabiedrības akcijām ir pieejama Sabiedrības Valdē.

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

Valdes sēdes protokols Nr. 18 (2014) Rīgā 2014.gada 29.aprīlī

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (PAR 2013. GADU)

		2013 (LVL)	2012 (LVL)	2013 (EUR)	2012 (EUR)
1	Neto apgrozījums	403 383 501	427 412 773	573 963 012	608 153 586
2	Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	(365 490 459)	(394 693 027)	(520 046 071)	(561 597 582)
3	Bruto peļņa	37 893 042	32 719 746	53 916 941	46 556 004
5	Administrācijas izmaksas	(6 981 166)	(6 924 598)	(9 933 304)	(9 852 815)
6	Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	1 908 353	1 984 974	2 715 342	2 824 364
7	Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	(5 294 131)	(2 888 180)	(7 532 870)	(4 109 510)
10	Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	1 914 448	3 423 886	2 724 014	4 871 751
11	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības izmaiņa	(101)	188	(144)	267
12	Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas	(2 097)	(16 930)	(2 983)	(24 089)
13	Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, neto	(2 275 021)	(1 263 706)	(3 237 063)	(1 798 092)
14	Uzkrājumi novecojušiem un lēnas apgrozības krājumiem, neto	74 307	207 989	105 729	295 942
16	Peļņa pirms nodokļiem	27 237 634	27 243 369	38 755 662	38 763 822
17	Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu	(4 156 598)	(4 255 396)	(5 914 306)	(6 054 883)
18	Atliktais nodoklis	277 858	722 653	395 356	1 028 242
19	Pārējie nodokļi	(763 381)	(769 066)	(1 086 193)	(1 094 282)
20	Pārskata gada peļņa	22 595 513	22 941 560	32 150 519	32 642 899
	Nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu	(1 789 351)	(1 590 168)	(2 546 017)	(2 262 605)
	Sadalāmā pārskata gada peļņa	20 806 162	21 351 392	29 604 502	30 380 294

BILANCE 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

		31.12.2013. (LVL)	31.12.2012. (LVL)	31.12.2013. (EUR)	31.12.2012. (EUR)
	AKTĪVS
	ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI
I	Nemateriālie ieguldījumi:
2	Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības	1 932 519	2 090 460	2 749 727	2 974 457
5	Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem	28 966	28 966	41 215	41 215
	Nemateriālie ieguldījumi kopā:	1 961 485	2 119 426	2 790 942	3 015 672
II	Pamatlīdzekļi:
I	Zemes gabali, ēkas, būves, gāzes transportēšanas sistēma	341 509 764	345 457 809	485 924 616	491 542 178
3	Iekārtas un mašīnas	45 134 810	47 496 309	64 221 049	67 581 159
4	Pārējie pamatlīdzekļi	5 088 960	5 487 511	7 240 938	7 808 025
5	Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	6 129 355	3 955 223	8 721 286	5 627 775
	Pamatlīdzekļi kopā:	397 862 889	402 396 852	566 107 889	572 559 137
V	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:
3	Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā	80	80	114	114
5	Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	4 120	4 221	5 862	6 005
9	Ilgtermiņa citi debitori	2 070	2 108 412	2 945	3 000 000
	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	6 270	2 112 713	8 921	3 006 119
	Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:	399 830 644	406 628 991	568 907 752	578 580 928
	APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
I	Krājumi:
1	Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli	130 135 941	93 275 769	185 166 762	132 719 462
5	Avansa maksājumi par precēm	7 835	776 807	11 148	1 105 297
	Krājumi kopā:	130 143 776	94 052 576	185 177 910	133 824 759
III	Debitori:
I	Pircēju un pasūtītāju parādi	26 685 527	54 817 083	37 970 084	77 997 682
3	Saistīto uzņēmumu parādi	1 047 975	2 436 225	1 491 134	3 466 436
4	Citi debitori	1 296 075	1 899 120	1 844 149	2 702 205
7	Nākamo periodu izmaksas	267 955	375 582	381 266	534 405
	Debitori kopā:	29 297 532	59 528 010	41 686 633	84 700 728
IV	Īstermiņa finanšu ieguldījumi:
5	Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi	198	198	282	282
9	Termiņnoguldījumi	27 339 076	-	38 900 000	-
	Īstermiņa finanšu ieguldījumi kopā:	27 339 274	198	38 900 282	282
V	Nauda:	23 581 678	22 583 629	33 553 705	32 133 609
	Apgrozāmie līdzekļi kopā:	210 362 260	176 164 413	299 318 530	250 659 378
	Aktīvu kopsumma	610 192 904	582 793 404	868 226 282	829 240 306

BILANCE 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

		31.12.2013. (LVL)	31.12.2012. (LVL)	31.12.2013. (EUR)	31.12.2012. (EUR)
	PASĪVS
	PAŠU KAPITĀLS:
1	Akciju kapitāls (pamatkapitāls)	39 900 000	39 900 000	56 772 585	56 772 585
2	Akciju emisijas uzcenojums	14 320 210	14 320 210	20 375 823	20 375 823
3	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve	265 589 712	267 219 703	377 900 114	380 219 383
5	Rezerves:
	c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves	72 206 274	70 804 882	102 740 271	100 746 270
6	Nesadalītā peļņa
	a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	13 198 431	11 608 263	18 779 676	16 517 071
	b) pārskata gada nesadalītā peļņa	22 595 513	22 941 560	32 150 519	32 642 899
	Pašu kapitāls kopā:	427 810 140	426 794 618	608 718 988	607 274 031
	KREDITORI:
	Ilgtermiņa kreditori:
12	Nākamo periodu ieņēmumi	20 215 361	20 363 168	28 763 867	28 974 177
15	Uzkrājumi pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem	4 084 631	4 581 002	5 811 906	6 518 179
16	Atliktā nodokļa saistības	39 671 542	40 237 046	56 447 519	57 252 158
	Ilgtermiņa kreditori kopā:	63 971 534	65 181 216	91 023 292	92 744 514
	Īstermiņa kreditori:
5	No pircējiem saņemtie avansi	7 690 515	6 403 994	10 942 618	9 112 063
6	Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	90 693 599	61 000 372	129 045 366	86 795 710
8	Parādi saistītajām sabiedrībām	420 011	439 449	597 622	625 280
10	Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas	9 548 842	16 083 290	13 586 778	22 884 460
11	Pārējie kreditori	679 112	637 048	966 289	906 438
12	Nākamo periodu ieņēmumi	816 293	794 211	1 161 480	1 130 060
15	Uzkrātās saistības	8 562 858	5 459 206	12 183 849	7 767 750
	Īstermiņa kreditori kopā:	118 411 230	90 817 570	168 484 002	129 221 761
	Kreditori kopā:	182 382 764	155 998 786	259 507 294	221 966 275
	Pasīvu kopsumma	610 192 904	582 793 404	868 226 282	829 240 306

PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (PAR 2013. GADU)

	Akciju kapitāls (LVL)	Akciju emisijas uzcenojums (LVL)	Ilgtermiņa ieguldījumu pārrvērtēša nas rezerve (LVL)	Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves (LVL)	Nesadalītā peļņa (LVL)	Kopā (LVL)
Atlikums 2011. gada 31. decembrī	39 900 000	14 320 210	184 963 409	69 048 633	37 304 512	345 536 764
Dividendes	-	-	-	-	(23 940 000)	(23 940 000)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	1 756 249	(1 756 249)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	98 820 238	-	-	98 820 238
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(14 823 036)	-	-	(14 823 036)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 048 127)	-	-	(2 048 127)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	307 219	-	-	307 219
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	22 941 560	22 941 560

Atlikums 2012. gada 31. decembrī	39 900 000	14 320 210	267 219 703	70 804 882	34 549 823	426 794 618
Dividendes	-	-	-	-	(19 950 000)	(19 950 000)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	1 401 392	(1 401 392)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	310 573	-	-	310 573
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(46 586)	-	-	(46 586)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 228 210)	-	-	(2 228 210)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	334 232	-	-	334 232
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	22 595 513	22 595 513
Atlikums 2013. gada 31. decembrī	39 900 000	14 320 210	265 589 712	72 206 274	35 793 944	427 810 140

PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (PAR 2013. GADU, turpinājums)

	Akciju kapitāEUR (EUR)	Akciju emisijas uzcenojums (EUR)	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēša nas rezerve (EUR)	Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves (EUR)	Nesadalītā peļņa (EUR)	Kopā (EUR)
Atlikums 2011. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	263 179 221	98 247 353	53 079 539	491 654 521
Dividendes	-	-	-	-	(34 063 551)	(34 063 551)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	2 498 917	(2 498 917)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	140 608 531	-	-	140 608 531
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(21 091 280)	-	-	(21 091 280)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(2 914 222)	-	-	(2 914 222)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	437 133	-	-	437 133
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	32 642 899	32 642 899
Atlikums 2012. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	380 219 383	100 746 270	49 159 970	607 274 031

Dividendes	-	-	-	-	(28 386 293)	(28 386 293)
Pārnests uz rezervēm	-	-	-	1 994 001	(1 994 001)	-
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	-	-	441 906	-	-	441 906
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(66 286)	-	-	(66 286)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi	-	-	(3 170 458)	-	-	(3 170 458)
Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	475 569	-	-	475 569
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	32 150 519	32 150 519
Atlikums 2013. gada 31. decembrī	56 772 585	20 375 823	377 900 114	102 740 271	50 930 195	608 718 988

Izmaiņas statūtos noteiktajās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (PAR 2013. GADU)

		2013 (LVL)	2012 (LVL)	2013 (EUR)	2012 (EUR)
I	Pamatdarbības naudas plūsma
1	Peļņa pirms nodokļiem	27 237 634	27 243 369	38 755 662	38 763 822
	Korekcijas:
	- Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi	23 265 952	29 135 683	33 104 467	41 456 342
	- Faktisko un prognozēto dabasgāzes iepirkuma izmaksu novirze un ienākumi no līdzdalības maksas	(823 714)	(5 459 068)	(1 172 039)	(7 767 554)
	- Uzkrājumu krājumiem izmaiņas	(74 307)	(207 989)	(105 729)	(295 942)
	- Uzkrājumu ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem izmaiņas	101	(188)	144	(267)
	- Uzkrāto saistību piemaksai par pārskata gada rezultātiem izmaiņas	670 000	(713 600)	953 324	(1 015 361)
	- Uzkrāto saistību atvaļinājumiem izmaiņas	(93 338)	41 339	(132 808)	58 820
	- Citu uzkrāto saistību izmaiņas	2 526 990	(80 345)	3 595 583	(114 321)
	- Uzkrāto pēcnodarbinātības un citu saistību pret darbiniekiem izmaiņas	(496 371)	306 748	(706 273)	436 463
	- Procentu ieņēmumi	(1 914 448)	(3 423 886)	(2 724 014)	(4 871 751)
	- Procentu izmaksas	2 097	16 930	2 983	24 089
	- Peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas	(703 855)	(57 860)	(1 001 495)	(82 327)
	Korekcijas:
	Pircēju un pasūtītāju parādu samazinājums / (pieaugums)	29 519 806	(28 372 472)	42 002 900	(40 370 391)
	Krājumu atlikumu pieaugums	(36 054 216)	(17 147 190)	(51 300 528)	(24 398 253)
	Parādu piegādātājiem pieaugums	29 673 789	25 779 500	42 221 998	36 680 924
	Citu debitoru samazinājums	3 005 626	2 681 920	4 276 621	3 816 028
	Citu kreditoru (pieaugums) / samazinājums	(6 496 463)	3 099 751	(9 243 634)	4 410 548
3	Bruto pamatdarbības naudas plūsma	69 245 283	32 842 642	98 527 162	46 730 869
	Procentu ieņēmumi	271 809	712 828	386 749	1 014 263
	Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi	(3 608 506)	(3 557 156)	(5 134 442)	(5 061 377)
6	Pamatdarbības neto naudas plūsma	65 908 586	29 998 314	93 779 469	42 683 755
II	Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
	Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde	(19 805 776)	(19 187 977)	(28 181 080)	(27 302 032)
	Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	55 113	69 209	78 418	98 476
	Termiņnoguldījumu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām (palielinājums) / samazinājums, neto	(27 339 076)	9 206 732	(38 900 000)	13 100 000
9	Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma	(47 089 739)	(9 912 036)	(67 002 662)	(14 103 556)
III	Finansēšanas darbības naudas plūsma
	Saņemtais līdzfinansējums no EK	2 129 202	1 380 141	3 029 582	1 963 764
	Izmaksātās dividendes	(19 950 000)	(23 940 000)	(28 386 293)	(34 063 551)
7	Finansēšanas darbības neto naudas plūsma	(17 820 798)	(22 559 859)	(25 356 711)	(32 099 787)
	Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums / (samazinājums) pārskata gadā	998 049	(2 473 581)	1 420 096	(3 519 588)
	Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā	22 583 629	25 057 210	32 133 609	35 653 197
	Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās	23 581 678	22 583 629	33 553 705	32 133 609

GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

(a) Informācija par Sabiedrību

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga. Sabiedrība ir reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 4000 300 0642. Sabiedrības lielākie akcionāri ir E.ON Ruhrgas International AG, kam pieder 47,23% no Sabiedrības akciju kapitāla, Gazprom AAS, kam pieder 34,0% no Sabiedrības akciju kapitāla, un ITERA Latvija SIA, kam pieder 16,0% no Sabiedrības akciju kapitāla. Sabiedrības valdes locekļi ir Adrians Dāvis (valdes priekšsēdētājs), Aleksandrs Mihejevs (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks), Jorgs Tumats (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks līdz 2013. gada 31. decembrim), Mario Nulmeiers (valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks no 2014. gada 1. janvāra), Anda Ulpe (valdes locekle) un Gints Freibergs (valdes loceklis). Sabiedrības revidents ir Zvērinātu revidentu komercsabiedrība PricewaterhouseCoopers SIA un atbildīgā zvērinātā revidente Lolita Čapkeviča.

(b) Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādne

Saīsinātais finanšu pārskats ir sagatavots, balstoties uz revidēto pilna apjoma finanšu pārskatu par 2013. gadu, kas tika sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskatu likumu", un ietver pilna apjoma finanšu pārskatā iekļauto Sabiedrības bilanci 2013. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla kustības pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī, kā arī grāmatvedības politiku pielikumā. Saīsinātajā finanšu pārskatā iekļautā informācija ir uzrādīta konsekventi revidētajā pilna apjoma finanšu pārskatā uzrādītajai informācijai.

Revidēts pilna apjoma finanšu pārskats ir pieejams Sabiedrībā.

(c) Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde vai kad ir sniegti pakalpojumi. Neto apgrozījums tiek samazināts par pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaidēm un koriģēts par prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā, nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamajam mēnesim. Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko lietotājiem padotās gāzes piegādes plūsmu. Nākamo periodu ieņēmumos tiek iegrāmatota tā ieņēmumu daļa, kas tiks dzēsta nākamajos pārskata periodos par faktiski aprēķināto un prognozēto dabasgāzes iepirkumu izmaksu novirzi.

Procentu ieņēmumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņnoguldījumiem tiek klasificēti kā ieņēmumi no pārējās saimnieciskās darbības, bet procentu ieņēmumi no īstermiņa depozītiem un naudas līdzekļiem, kā arī līgumsodiem un nokavējuma naudas tiek klasificēti kā procentu ieņēmumi.

Procentu ieņēmumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma. Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda (vidēji 30 līdz 40 gados) laikā.

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

(d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos

Sabiedrībā uzskaite tiek veikta Latvijas latos. Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības ārvalstu valūtās tiek pārrēķinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

	31.12.2013.	31.12.2012.
	LVL	LVL
1 USD	0,515	0,531
1 EUR	0,702804	0,702804

Finanšu pārskats Eiro valūtā ir sagatavots, izmantojot kontu apgrozījumu atlikumus latos gada pēdējā dienā, pārvērtējot pēc oficiālā Latvijas Bankas noteiktā kursa 1 EUR = Ls 0,702804 (1 EUR = Ls 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

(e) Nemateriālie ieguldījumi

Nemateriālie ieguldījumi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo nemateriālo ieguldījumu lietderīgas izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu nemateriālā ieguldījuma vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās. Pamatā nemateriālie ieguldījumi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazinājuma. Sabiedrība pārvērtē ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un tehnoloģiskās iekārtas ik pēc 5 gadiem.

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

	% gadā
Ēkas (atkarībā no konstrukcijas)	1 – 3
Gāzes transportēšanas sistēma	2 – 2,5
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 – 20
Mēbeles un biroja iekārtas	10 – 20
Datori un aprīkojums	30

Nolietojumu nerēķina zemei un bufergāzei gāzes krātuvē, avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem un nepabeigto celtniecības objektu izmaksām.

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz Ls 150 (EUR 213) un lietderīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu, līdz jaunizveidotais objekts ir gatavs tā paredzētajai izmantošanai.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai un attiecīgais vērtības norakstījums ietverts izmaksās vai attiecināts pret ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, ja attiecīgais pamatlīdzeklis iepriekš ticis pārvērtēts. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas vai lietošanas vērtības.

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Šādas izmaksas tiek norakstītas attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas periodā. Kapitalizējot uzstādītās rezerves daļas izmaksas, nomainītās daļas atlikusī vērtība tiek norakstīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību, pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un ieņēmumiem no attiecīgā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerves norakstīšanas, un iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie radušies.

(g) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Uz ražošanas izmaksām attiecināmās tiešās darbaspēka izmaksas un pārējās tiešās izmaksas tiek attiecinātas saskaņā ar uzkrājumu principu periodā, kurā tās radušās.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(h) Debitoru parādi

Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Sabiedrība nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem apjoms ir starpība starp debitoru parādu amortizēto iegādes vērtību un atgūstamo vērtību. Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(i) Citi ilgtermiņa ieguldījumi

Citi ilgtermiņa ieguldījumi tiek atspoguļoti iegādes izmaksās, atskaitot uzkrājumus, kas izveidoti, lai atspoguļotu ieguldījumu vērtības samazināšanos nepārejošu apstākļu ietekmē. Ieguldījumu novērtēšana tiek veikta, pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem finanšu rādītājiem.

(j) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti saņemto naudas līdzekļu apjomā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, kura tiek noteikta, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(k) Nodokļi

Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir iekļautas finanšu pārskatā, pamatojoties uz vadības saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem veiktajiem aprēķiniem.

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar saistību metodi, attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļu likme, kas sagaidāma periodos, kad paredzēts realizēt attiecīgo atliktā nodokļa aktīvu vai nokārtot atliktā nodokļa saistību. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas likmes, kā arī no uzkrātām izmaksām piemaksām par pārskata gada rezultātiem, neizmantotiem atvaļinājumiem un uzkrājumiem pēcnodarbinātības un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā minētie kritēriji, kā arī citām uzkrātām izmaksām un uzkrājumiem krājumu vērtības samazinājumam. Atliktā nodokļa aktīvu atzīst, ja pastāv liela varbūtība, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, uz kuru varēs attiecināt atskaitāmo pagaidu atšķirību.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā samazinājums. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un attiecīgā nerealizēto nodokļu ieņēmumu summa uzrādīta gada pārskata pielikumā.

(l) Uzkrātās saistības un uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrātās saistībās tiek atzītas, ja Sabiedrībai ir juridiskas vai prakses radīts pienākums, kas radušās pagātnes notikumu rezultātā un liela varbūtība, ka būs nepieciešami papildus līdzekļi saistību izpildei, un saistības var tikt ticami aplēstas un novērtētas.

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos

maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā kvalificēts aktuārs novērtē šīs saistības. Pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā.

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem.

(m) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem, kas nepieciešamības gadījumā ir viegli pārvēršami naudā un nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(n) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(o) Sadalāmā peļņa

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, rodas papildus pagaidu atšķirība starp pamatlīdzekļu vērtību finanšu pārskatos un to vērtību nodokļa aprēķina mērķiem. Saskaņā ar grāmatvedības politikas (k) punktā aprakstīto, attiecīgais atliktā nodokļa saistību pieaugums tiek attiecināts uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Savukārt, atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā nodokļu ieņēmumi.

Ievērojot Latvijas Republikas "Gada pārskatu likuma" 29.panta (4) daļas prasības, minētie nodokļu ieņēmumi nevar tikt sadalīti. Šī iemesla dēļ sadalāmā peļņa aprēķināta kā neto peļņas un pamatlīdzekļu pārvērtēšanas radīto nerealizēto nodokļu ieņēmumu starpība.

NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS PAR SAĪSINĀTO FINANŠU PĀRSKATU

A/S "LATVIJAS GĀZE" AKCIONĀRIEM

Klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sastāv no bilances 2013. gada 31. decembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī, ir sagatavots, balstoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2013. gada revidēto finanšu pārskatu. Mūsu 2014. gada 29. aprīļa ziņojumā mēs sniedzām atzinumu bez iebildēm par šo finanšu pārskatu. Minētais finanšu pārskats un saīsinātais finanšu pārskats neietver informāciju par notikumiem, kas norisinājušies pēc mūsu ziņojuma par finanšu pārskatu izsniegšanas datuma.

Saīsinātajā finanšu pārskatā nav iekļauta visa saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu atklājamā informācija. Tādēļ saīsinātā finanšu pārskata lasīšana nevar aizvietot a/s "Latvijas Gāze" pilna apjoma finanšu pārskata lasīšanu.

VADĪBAS ATBILDĪBA PAR SAĪSINĀTĀ FINANŠU PĀRSKATA SAGATAVOŠANU

Vadība ir atbildīga par saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanu atbilstoši revidētajam finanšu pārskatam, kā aprakstīts pielikuma "Grāmatvedības politika" (b) sadaļā "Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes".

REVIDENTA ATBILDĪBA

Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu saskaņā ar 810. Starptautisko Revīzijas standartu "Uzdevums ziņot par saīsinātajiem finanšu pārskatiem" veiktajām procedūrām, izsakām par šo saīsināto finanšu pārskatu.

ATZINUMS

Mūsuprāt, klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, kas sagatavots, pamatojoties uz a/s "Latvijas Gāze" 2013. gada revidēto finanšu pārskatu, visos būtiskākajos aspektos ir atbilstošs finanšu pārskatam, kā aprakstīts pielikuma "Grāmatvedības politika" (b) sadaļā "Saīsinātā finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes".

PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība Licence Nr. 5

Ilandra Lejiņa Valdes locekle

Rīga, Latvija 2014. gada 1. jūlijā

Lolita Čapkeviča Atbildīgā zvērinātā revidente Sertifikāts Nr. 120