Annual / Quarterly Financial Statement • Feb 27, 2015
Annual / Quarterly Financial Statement
Open in ViewerOpens in native device viewer
(01.01.2014. – 31.12.2014.)
Sastādīts saskaĦā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un AS "NASDAQ OMX Riga" noteikumiem
Daugavpilī 2015
| ZiĦas par uzĦēmumu ……………………………………………… | 3-5 |
|---|---|
| Vadības ziĦojums ………………………………………………… | 6-9 |
| Bilance …………………………………………………………… | 10-11 |
| PeĜĦas vai zaudējumu aprēėins | 12 |
| Naudas plūsmas pārskats ………………………………………… | 13-14 |
| Pašu kapitāla izmaiĦu pārskats …………………………………… | 15 |
| Pielikumi | |
| Skaidrojošās piezīmes …………………………………………………… | 16 |
Paskaidrojumi un analīze par atsevišėiem finanšu pārskatu posteĦiem ................. 17
| UzĦēmuma nosaukums | Ditton pievadėēžu rūpnīca | ||
|---|---|---|---|
| UzĦēmuma juridiskais statuss | Akciju sabiedrība | ||
| Vienotais reăistrācijas numurs | 40003030187 | ||
| Reăistrācija UzĦēmumu reăistrā | Rīga, 03.10.1991. | ||
| Reăistrācija Komercreăistrā | Rīga, 29.08.2003. | ||
| Juridiskā adrese | Višėu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, |
||
| Latvija | |||
| Pasta adrese | Višėu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, | ||
| Latvija | |||
| Pamatkapitāls (pirms denominācijas) | 7 400 000 LVL | ||
| Publisko uzrādītāja akciju skaits | 7 400 000 | ||
| Vienas akcijas nominālvērtība | 1.00 LVL | ||
| Pamatkapitāls (pēc denominācijas, ar 23.01.2015.) | 10 360 000 EUR | ||
| Publisko uzrādītāja akciju skaits | 7 400 000 | ||
| Vienas akcijas nominālvērtība | 1.40 EUR | ||
| Galvenā grāmatvede | Valentīna Krivoguzova | ||
| Pārskata periods | 01.01.2014. – 31.12.2014. | ||
| Atbildīgās personas par pārskata sastādīšanu: |
Boriss Matvejevs, tālr.65402333, e-mail: [email protected] NataĜja Redzoba, tālr. 65402333, e-mail: [email protected]
Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns, ievēlēts 15.01.2014. Pjotrs Dorofejevs, līdz 15.01.2014. Valdes locekĜi NataĜja Redzoba, ievēlēta 29.08.2003. Raimonds Bruževičs, ievēlēts 11.03.2014., līdz 15.08.2014. JevgeĦijs Sokolovskis, līdz 05.03.2014.
| Valdes locekĜi | Īpašumā esošās akcijas * | |
|---|---|---|
| Skaits | % | |
| Rolands Zarāns | nav | - |
| NataĜja Redzoba | nav | - |
| Pjotrs Dorofejevs, līdz 15.01.2014. | nav | - |
| Raimonds Bruževičs, līdz 15.08.2014. | 1 900 | 0,03 |
| JevgeĦijs Sokolovskis, līdz 05.03.2014. | 1 900 | 0,03 |
| Padomes priekšsēdētājs |
|---|
| Boriss Matvejevs, ievēlēts 05.05.2005. |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieki |
| Georgijs Sorokins, ievēlēts 06.11.2000. |
| Inga Goldberga, ievēlēta 14.08.2009., līdz 24.10.2014. |
| Padomes locekĜi |
| Anželina Titkova, ievēlēta 14.08.2009. |
| Vladimirs Bagajevs /Vladimir Bagaev/, ievēlēts 28.05.2012. |
| Padomes locekĜi | Īpašumā esošās akcijas * | |
|---|---|---|
| Skaits | % | |
| Boriss Matvejevs | nav | - |
| Georgijs Sorokins | 5 678 | 0,08 |
| Inga Goldberga, līdz 24.10.2014. | nav | - |
| Anželina Titkova | nav | - |
| Vladimirs Bagajevs | nav | - |
Informācija par Valdes un Padomes locekĜu profesionālo pieredzi atrodama AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" mājas lapā internetā: http://www.dpr.lv/web_ru/for-akcioner.htm .
* uz 27.02.2015.
| Vārds, uzvārds vai nosaukums | Akciju | |
|---|---|---|
| skaits, % | ||
| Eduards Zavadskis | 20,00 | |
| Vladislavs Drīksne | 19,92 | |
| MAX Invest Holding SIA | 13,63 | |
| Maleks S SIA | 13,63 | |
| SIA "DVINSK MNG" | 9,46 |
* Piezīme: Informācija sniegta un aktualizēta, pamatojoties uz 27.10.2014. AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" akcionāru sarakstu sapulcei, Ħemot vērā sabiedrībai iesniegtos akcionāru paziĦojums par līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu.

Neto-apgrozījums 2014.gada 12 mēnešos tika izpildīts 10 696 tūkst.EUR apmērā, kas ir par 1 080 tūkst.EUR vai 12,4% vairāk par 2013.gada 12 mēnešu rādītāju un atbilst Sabiedrības prognozēm.
Preču produkcija izlaista 7 053 tūkst.EUR apmērā. 2014.gada 12 mēnešu rezultāts ir augstāks par iepriekšējā gada 12 mēnešu rezultātu par 1 043 tūkst.EUR.
Šobrīd uz Austrumu un Rietumu tirgiem Sabiedrība eksportē 79% produkcijas, tai skaitā, 52% uz Austrumiem un 27% uz Rietumiem; Latvijā tiek realizēts 21% produkcijas.
2014.gadu Sabiedrība noslēdza ar bilances zaudējumiem pirms nodokĜiem 3 769 tūkst.EUR apmērā. Bilances zaudējumi pēc nodokĜiem sastādīja 4 160 tūkst.EUR. Zaudējumu struktūras un iemeslu analīze sniegta sadaĜā "Būtiski notikumi. Tirgus tendences un sabiedrības attīstība. Riski".
Vidējais statistiskais AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" darbinieku skaits šī gada 12 mēnešos sastādīja 283 cilvēki.
Vidējā darba alga 2014.gada 12 mēnešos sastādīja 469 EUR, kas ir par 62 EUR vairāk nekā 2013.gadā 12 mēnešos.
SaskaĦā ar produkcijas ar AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" preču zīmi ražošanas rādītājiem, tās realizācija gala patērētājiem, tas ir, kompānijām vai to pārstāvniecībām komplektējošo mezglu vai detaĜu formā turpmākajai agregātu un mehānismu ražošanai vai tirdzniecības-servisa tīkliem augstākminēto agregātu un mehānismu rezerves daĜu apkalpošanai un/vai pārdošanai to lietotājiem (tā saucamais "rezerves daĜu tirgus") strukturāli tiek iedalīta sekojošos galvenajos segmentos:
"rietumu" tirgus jeb galvenokārt Eiropas valstu tirgus, kurā tiek realizēts līdz 35% no kopējā produkcijas apjoma, un
"austrumu" tirgus jeb Krievijas Federācijas, Muitas savienības, NVS un Ukrainas tirgus, kurā tiek realizēts līdz 65% no kopējā Sabiedrības produkcijas apjoma.
Sabiedrība ir integrēta to valstu ražošanā un ekonomikā, kuras pieskaitāmas augstākminētajiem Sabiedrības produkcijas realizācijas tirgus segmentiem neatkarīgi no šīs produkcijas virzīšanas procedūrām un sistēmām šajos tirgos (tiešās pārdošanas, starpniecības pakalpojumi vai pasūtītāja izejvielu pārstāde, dīleru vai tirdzniecības-servisa tīklu izmantošana utt.). Tādā veidā visas tendences, faktori, riski, krīzes un citi apstākĜi šajos tirgos rada tiešu ietekmi uz Sabiedrību, tās darbību, kā arī gūstamajiem ienākumiem no tās darbības.
Kopīgais apvienojošais faktors visiem tirgus segmentiem ir Sabiedrības pašu produkcijas kopējās ražošanas kritiskais kritērijs: Ħemot vērā pastāvīgo sastāvdaĜu Sabiedrības izdevumu un pašizmaksas struktūrā, kura netiek diferencēta pēc ražošanas apjomiem, piemēram, infrastruktūras uzturēšana un remonts un nekustamā īpašuma nodokĜi, kā arī mainīgo sastāvdaĜu, kura ir atkarīga no šiem apjomiem, piemēram, tiešās ražošanas izejvielu un resursu izmaksas, sabiedrībai nepieciešams ik gadu saražot noteiktu produkcijas apjomu, kas no vienas puses ar šo nodrošina savas ražošanas vispārējo rentabilitāti, un no otras puses piedāvājamās produkcijas konkurētspējīgu tirgus cenu. Šī kritērija neizpilde izraisīs Sabiedrības ekonomiskā stāvokĜa disbalansu un nelietderību turpināt ražošanu pēc ekonomiskajiem rādītājiem (disbalanss starp
vidējo tirgus vērtību un rentabla Sabiedrības stāvokĜa iespējamo cenu, Ħemot vērā pašizmaksu un savus izdevumus), īpaši Ħemot vērā šīs produkcijas iekšējā tirgus trūkumu.
Augstākminētais kritērijs uzliek Sabiedrības Valdei pienākumu veikt visus pasākumus, lai saglabātu abus tirgus segmentus, darboties tajos samērīgi ar to nosacījumiem un faktoriem, rast kompromisus ar partneriem, tai skaitā, uzĦēmumam nelabvēlīgus, saglabāt visus tirgus segmentus, tai skaitā pastāvot pagaidu nelabvēlīgiem faktoriem vai krīzes parādībām, savukārt, atteikšanos no partnerattiecībām ar kādu piemērot praksē tikai pie nosacījuma, ja šie ražošanas apjomi tiek aizstāti ar analoăiskiem apjomiem citos tirgus segmentos vai ar citiem partneriem.
Izanalizējot 2014.gada 12 mēnešu Sabiedrības darbības nosacījumus, rādītājus un šī tirgus segmenta situāciju, Sabiedrības vadība uzskata iepriekš 2013.gada pārskatā un pārskatā par 2014.gada 6 mēnešiem sniegtajos vadības ziĦojumos izklāstīto informāciju par pilnībā aktuālu un attiecināmu uz pārskata periodu, un joprojām atzīmē, ka rūpnieciskās ražošanas sfērā metālapstrādes un mašīnbūves jomā Sabiedrības pārstāvētajā sektorā nav novērojamas pieauguma tendences, kas arī atspoguĜojas Sabiedrības rādītājos par pārskata periodu.
Vadības ieskatā Sabiedrības pārstāvētajā rūpnieciskās ražošanas sektorā pārskata periodu joprojām raksturo stagnācija un ražošanas pieauguma trūkums, ko tirgus analītiėi jau agrāk apzīmēja kā "otro krīzes vilni", kas izpaužas ne tik daudz kā katastrofisks vai straujš kritums, bet gan vairāk kā aktivitātes trūkums. Par apliecinājumu minētajiem apstākĜiem Sabiedrība atsaucas uz Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerăētikas komitejas 2013.gada 15.novembra ZiĦojumu "Par CARS 2020: rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei" (2013/2062(INI)), kurā tiek analizēta situācija autobūves tirgū, un šī jautājuma risināšana Eiropas Savienības līmenī norāda uz tā vispārējo aktualitāti un nozīmīgumu. Šiem apstākĜiem Valde pievērsa uzmanību jau iepriekšējos vadības ziĦojumos, izdarot mēreni optimistiskas vai pesimistiskas prognozes attiecībā uz savas darbības rādītājiem, un šīs prognozes, tirgus segmentu aktivitātes novērtējums, kā arī informācija par citiem negatīvajiem faktoriem, kas ietekmē uzĦēmuma darbību, saglabā savu aktualitāti arī šobrīd.
Vēl jo vairāk, vairāki Eiropas avoti – gan plašsaziĦas līdzekĜi, gan automobiĜu pētījumu centri (piem. CAR) un kompānijas (piem. Inovev) ziĦo par paredzamo dažu autobūves uzĦēmumu slēgšanu un vispārējo kritumu nozarē. Tas saistāms ar ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, kā rezultātā patērētāji izturas piesardzīgi un atliek lielākus pirkumus tādus kā automobilis. Uz vispārējā ekonomiskās izaugsmes trūkuma fona, par ko liecina minimālie gan Eiropas, gan citu valstu IKP pieauguma rādītāji (piemēram, faktiskais IKP pieauguma trūkums), arī pieprasījums pēc Sabiedrības rūpnieciskās nozīmes ėēdēm neliecina par pieaugumu šajā sektorā.
Neskatoties uz šiem apstākĜiem Sabiedrībai izdevās panākt produkcijas realizācijas apjoma pieaugumu šajā tirgus segmentā par 23-25% salīdzinājumā ar 2013.gada rādītājiem. Šie rādītāji ir salīdzināmi ar 2012.gada rādītājiem.
Šo Sabiedrības produkcijas realizācijas tirgus segmentu raksturo divi periodi:
stabila Krievijas Federācijas, Muitas savienības un NVS tirgus funkcionēšana 2014.gada pirmajā pusē (I ceturksnī pēc daudziem rādītājiem bija novērojams būtisks pieaugums gan attiecībā uz Sabiedrības produkcijas realizāciju, gan visu tirgu makroekonomiskajiem rādītājiem);
tirgus sabrukums un sistēmiska ekonomiskā krīze, kas ietver sevī kritisku pamatvalūtas, kādā tiek realizēta Sabiedrības produkcija gala patērētājiem – Krievijas rubĜa – kursu kritumu (2,5 reizes) pret Eiropas valūtu (EUR); ekonomiskās aktivitātes un juridisku un fizisku personu EUR zonā saražotās produkcijas iegādes finanšu iespēju kritums, kā jaunu automašīnu un agregātu ražošanas un iegādes interesēs, tā arī "rezerves daĜu" tirgū (serviss, remonts, apkope).
Pēc Eiropas Biznesa Asociācijas (EBA) novērtējuma kopējais ražošanas un pieprasījuma krituma apjoms šajos tirgos, pirmām kārtām Krievijas Federācijā un Ukrainā, sastāda līdz 12-15% pat uz relatīvi veiksmīgo (KF) pirmo 2014.gada mēnešu fona.
Otrajā 2014.gada pusē automobiĜu un agregātu izlaides apjomu samazināšanu biznesa un izdevumu optimizācijai, tai skaitā uz personāla samazināšanas un ražotĦu pagaidu apturēšanas fona, pieĜāva gan Krievijas ražotāji (Avtovaz, GAZ grupa, KAMAZ un citi), kā arī kopražošanas uzĦēmumi (FORD, NISSAN, General Motors grupas un citi). Virkne rietumu uzĦēmumu, piemēram, Spānijas SEAT (ietilpst Volkswagen koncernā), Dodge (ietilpst Itālijas-Amerikas koncernā Fiat Crysler), Taivānas Luxgen, paziĦoja par aiziešanu no šī tirgus segmenta. Citi Rietumu ražotāji, piemēram, Mercedes, Daimler, samazināja piegādes uz šiem tirgiem un "iesaldēja" savu ražotĦu projektus (Sabiedrība netieši piedalās augstākminēto kompāniju nodrošināšanā programmā Eurochain sadarbībā ar to piegādātājuzĦēmumu IWIS, Vācija).
Būtiski "sabruka" rezerves daĜu tirgus, ko izraisīja Krievijas rubĜa kursa kritums pret EUR un tā rezultātā pieprasījuma kritums tirdzniecības-servisa un dīleru struktūrās pēc jebkuras ārpus "rubĜa zonas" saražotu produkcijas.
ĥemot vērā, ka ievērojamu daĜu automobiĜu, mehānismu un agregātu vērtības struktūrā, kā arī to remontā un apkopē sastāda komplektējošās daĜas, kas saražotas ārpus "rubĜa zonas", rubĜa kursa krituma rezultātā izveidojies disbalanss starp reālo pieprasījumu un potenciālo patērētāju finanšu iespējām un izveidojušies cenām, kā arī veiktās pārdošanas pēc iepriekš izveidojušies cenām rubĜos ar būtiskiem valūtas zudumiem 2-3 dienā laikā pēc pārdošanas padarīja par neiespējamu ražotājiem, starpniekiem, dīleriem un tirdzniecības tīkliem izpildīt saistības valūtas ekvivalentā. Līdz šī disbalansa noregulēšanai daudzi dīleri un tirdzniecības tīkli pārtrauca realizāciju un ar to pašu "iesaldēja" daudzu piegādātāju produkciju (komplektējošos izstrādājumus) un tās apmaksu. Virkne ražotĦu šīs nenoregulētības dēĜ komplektējošo daĜu vērtībā pabeidza produkcijas (piemēram, automobiĜu) montāžu nenokomplektētā stāvoklī, bez tālākās pārdošanas patērētājiem un glabājot to noliktavā. Daži dīleru, servisa vai tirdzniecības centru pārstāvji paziĦoja par saistību izpildes pārtraukšanu ar turpmāko maksātnespēju.
Sabiedrības produkciju, kura piegādāta Ukrainas tirgū (īpaši tās austrumu un dienvidu reăionos) caur Krievijas Federācijas un Muitas savienības dīleriem 2013. un 2014.gados, sakarā ar zināmiem notikumiem Ukrainā var uzskatīt par galīgi zudušu. Šis apstāklis, kas pēc vispārējām formālām pazīmēm un labas komercprakses principiem pieskaitāms pēkšĦai, neparedzētai, nepārvaramai varai (force-majeure), nav Sabiedrības dīleru vaina vai atbildība, bet kā īpašuma zuduma risks gulstas uz tā piegādātāju. (Pirms augstākminēto apstākĜu iestāšanās norēėini ar augstākminētajiem pircējiem kopumā tika izpildīti.)
Šajos apstākĜos, orientējoties uz ražošanas, partneru un pircēju saglabāšanu no vienas puses, kā arī uz ražošanai nepieciešamo apgrozījuma līdzekĜu uzturēšanu, kas tiek iegūti no pastāvīgām, nevis "līdz labākiem apstākĜiem" atliktām produkcijas pārdošanām no otras puses, Sabiedrības Valde bija spiesta pieĦemt ar saviem partneriem šajā tirgus segmentā kompromisa lēmumus, kas saistīti ar risku un zaudējumu sadalīšanu rubĜa kursa krituma pret euro rezultātā un vispārējo krīzi šajā segmentā, maksājumu apmēru par labu Sabiedrībai piesaistot līgumiskajam valūtu maiĦas kursam, Ħemot vērā tā stāvokli un dinamiku.
Sabiedrības bilances zaudējumi sakarā ar augstāk minēto strukturāli sastāv no:
zaudējumiem, kas iegūti Sabiedrības veikto bilances uzkrājumu rezultātā esošajiem debitoru parādiem, kurus ietekmē nestabilais rubĜa valūtas kurss, kā arī nokavētajiem debitoru parādiem un par maksātnespējīgu pasludinātā uzĦēmuma (kompānija Milanese, Itālija) debitoru parādiem;
zaudējumi no tiešajiem tirgus zudumiem (Ukraina, NVS valstis) un no kompromisa debitoru parāda pārvērtēšanas (samazināšanas) nekontrolējamā un no Sabiedrības un tās partneriem neatkarīgā realizācijas valūtas "sabrukuma" dēĜ attiecībā pret euro [Valde atzīmē, ka tamlīdzīgu
zudumu scenārijs uzĦēmumiem, kas darbojas Krievijas Federācijas un NVS tirgū tika iezīmēts Latvijas un Eiropas Savienības ekonomistu, kā arī Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas prezidenta prognozēs publiskajā presē];
Izskatot perspektīvas, Sabiedrības valde orientējas uz pārdošanas attīstību un palielināšanu "rietumu" tirgus segmentā, Ħemot vērā tā pieauguma ierobežojumu sakarā ar vispārējo ekonomikas stagnāciju šajā segmentā, kā arī uz "austrumu" tirgus segmenta stabilizāciju.
Pēc EBA un PricewaterhouseCoopers novērtējuma vispārējais "austrumu" tirgus segmenta kritums 2015.gadā var sastādīt 11-12% pret 2014.gadu. Tomēr līdzās tam tiek prognozēts neizbēgams cenu paaugstinājums precēm un pakalpojumiem, kas kopā ar paredzamo rubĜa stabilizāciju prognozējamā "koridorā" (± 5%) Ĝaus noregulēt disbalansu starp komplektējošo izstrādājumu piegādes cenām un gatavo automobiĜu, mehānismu vai agregātu pārdošanas cenām.
Būtisks taktisko uzlabojumu faktors šajā tirgus segmentā ir KF ražoto automobiĜu utilizācijas valsts programmas atjaunošana, pērkot jaunu automobili, kura iesākta 2014.gada novembrī un paredzams ka turpināsies līdz 2016.gada beigām. 2009.-2010.gados šī programma būtiski uzlaboja stāvokli šajā tirgus sektorā.
Stratēăisko uzlabojumu daĜā var pieĦemt autobūves un mašīnbūves attīstības stratēăijas izstrādi KF līdz 2025.gadam, par kuras tuvāko elementu var kĜūt Federālā likuma projekts par atsevišėu veidu automobiĜu un cita transporta ekspluatācijas termiĦu ierobežošanu.
Turklāt Sabiedrība plāno aktivizēt sava ražošanas potenciāla realizācijas iespējas citos rūpniecības sektoros, kuros ir pieprasītas speciālas ėēdes piedziĦas, piemēram, lauksaimniecībā un ražotnēs izmantojamos agregātos un mehānismos. Sabiedrība arī realizē zaudējumu minimizācijas programmu, pateicoties iekšējās struktūras optimizācijai, infrastruktūras, intelektuālo un cilvēkresursu izmantošanai.
Vispārējā Sabiedrības attīstības prognoze ir mēreni pozitīva.
SaskaĦā ar Valdes rīcībā esošo informāciju saīsinātie finanšu pārskati par 2014.gada 12 mēnešiem ir sagatavoti saskaĦā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peĜĦu. Vadības ziĦojumā ir ietverta patiesa informācija.
AS "Ditton pievadėēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns
| AKTĪVI | 31.12.2014. EUR |
31.12.2013. EUR |
|
|---|---|---|---|
| 1. IlgtermiĦa ieguldījumi | |||
| I. Nemateriālie ieguldījumi | |||
| Programmapgādājuma licences | 1 058 | 1 487 | |
| Citi nemateriālie ieguldījumi | 1 589 800 | 3 179 599 | |
| Nemateriālie ieguldījumi kopā | 1 590 858 | 3 181 086 | |
| II. PamatlīdzekĜi | |||
| Zemes gabali, ēkas un būves | 2 157 230 | 2 775 829 | |
| Iekārtas un mašīnas | 18 359 | 6 669 | |
| Pārējie pamatlīdzekĜi un inventārs | 3 228 | 19 554 | |
| PamatlīdzekĜu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
2 048 860 | 44 425 | |
| PamatlīdzekĜi kopā | 4 227 677 | 2 846 477 | |
| III. IlgtermiĦa finanšu ieguldījumi | |||
| Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā | 67 160 | 67 160 | |
| Atliktā nodokĜa aktīvs | - | 329 651 | |
| Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiĦa debitori | 1 994 803 | 4 076 674 | |
| IlgtermiĦa finanšu ieguldījumi kopā | 2 061 963 | 4 473 485 | |
| 1. IlgtermiĦa ieguldījumi kopā | 7 880 498 | 10 501 049 | |
| 2. Apgrozāmie līdzekĜi I. Krājumi |
|||
| Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli | 793 222 | 994 632 | |
| Nepabeigtie ražojumi | 220 186 | 291 305 | |
| Gatavie ražojumi un preces pārdošanai | 494 918 | 208 656 | |
| Avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem | 104 136 | 1 815 535 | |
| Krājumi kopā | 1 612 462 | 3 310 128 | |
| II. Debitori | |||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 3 233 920 | 3 680 729 | |
| Citi debitori | 1 502 959 | 233 303 | |
| Nākamo periodu izmaksas | 11 133 | - | |
| Debitori kopā | 4 748 012 | 3 914 032 | |
| IV. Nauda un naudas ekvivalenti | 59 576 | 207 342 | |
| 2. Apgrozāmie līdzekĜi kopā | 6 420 050 | 7 431 502 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA | 14 300 548 | 17 932 550 |
| PASĪVI | 31.12.2014. EUR |
31.12.2013. EUR |
|
|---|---|---|---|
| 1. Pašu kapitāls | |||
| Pamatkapitāls | 10 529 251 | 10 529 251 | |
| Nesadalītā peĜĦa: | |||
| a) iepriekšējo gadu nesadalītā peĜĦa | 1 543 379 | 1 539 495 | |
| b) pārskata gada peĜĦa / (zaudējumi) | -4 160 274 | 3 884 | |
| 1. Pašu kapitāls kopā | 7 912 356 | 12 072 630 | |
| 2. IlgtermiĦa kreditori: | |||
| AizĦēmumi no kredītiestādēm | 1 502 387 | 1 585 658 | |
| 2. IlgtermiĦa kreditori kopā | 1 502 387 | 1 585 658 | |
| 3. ĪstermiĦa kreditori: | |||
| AizĦēmumi no kredītiestādēm | 2 096 000 | 745 093 | |
| Citi aizĦēmumi | 233 607 | 391 446 | |
| No pircējiem saĦemtie avansi | 67 094 | 33 825 | |
| Parādi piegādātājiem un darbuzĦēmējiem | 1 817 615 | 2 321 766 | |
| NodokĜi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas | 437 540 | 318 236 | |
| Pārējie kreditori | 113 373 | 359 585 | |
| Uzkrātās saistības | 120 576 | 104 321 | |
| 3. ĪstermiĦa kreditori kopā | 4 885 805 | 4 274 262 | |
| Kreditori kopā | 6 388 192 | 5 859 920 | |
| PASĪVU KOPSUMMA | 14 300 548 | 17 932 550 |
| 31.12.2014. EUR |
31.12.2013. EUR |
|
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 10 695 729 | 9 515 844 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas | -9 284 271 | -8 589 072 |
| Bruto peĜĦa | 1 411 458 | 926 772 |
| Pārdošanas izmaksas | -1 590 141 | -1 589 800 |
| Administrācijas izmaksas | -769 994 | -793 630 |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieĦēmumi | 742 223 | 1 743 421 |
| Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi | -3 414 205 | -107 686 |
| Pārējie procentu ieĦēmumi un tamlīdzīgi ieĦēmumi | 1 206 | 800 |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgās izmaksas | -150 134 | -110 920 |
| PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem | -3 769 587 | 68 957 |
| UzĦēmuma ienākuma nodoklis | -329 651 | -4 338 |
| Pārējie nodokĜi | -61 036 | -60 735 |
| Pārskata perioda (zaudējumi) / peĜĦa | -4 160 274 | 3 884 |
| Koeficients "PeĜĦa uz akciju" | 0,000 |
| 31.12.2014. EUR |
31.12.2013. EUR |
|
|---|---|---|
| I. Pamatdarbības naudas plūsma | ||
| 1. PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem | -3 769 587 | 68 957 |
| Korekcijas: | ||
| PamatlīdzekĜu nolietojums | 633 492 | 746 282 |
| Nemateriālo ieguldījumu amortizācija | 1 590 228 | 1 590 229 |
| IeĦēmumi no pamatlīdzekĜu izslēgšanas, neto | -685 043 | -1 681 112 |
| Procentu ienākumi | -1 206 | -800 |
| Procentu izdevumi | 150 134 | 110 920 |
| 2. PeĜĦa / (zaudējumi) no pārskata gada saimnieciskās darbības |
-2 081 982 | 834 476 |
| Korekcijas apgrozāmos līdzekĜos un īstermiĦa kreditoros: | ||
| Debitoros | 1 248 891 | -128 419 |
| Krājumos | 1 663 572 | -1 489 651 |
| Kreditoros | -2 611 002 | -694 562 |
| 3. Pamatdarbības bruto naudas plūsma | -1 780 521 | -1 478 156 |
| 4. Izdevumi nodokĜu maksājumiem (uzĦēmuma ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis) |
-1 901 | -53 997 |
| Pamatdarbības naudas plūsma | -1 782 422 | -1 532 153 |
| II. Ieguldīšanas naudas plūsma | ||
| PamatlīdzekĜu iegāde | -18 064 | -66 146 |
| PamatlīdzekĜu pārdošana | 692 851 | 1 690 335 |
| SaĦemti procenti | 206 | - |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | 674 993 | 1 624 189 |
| III. Finansēšanas darbības naudas plūsma | ||
| SaĦemtie / (atmaksātie) aizĦēmumi, neto | 1 102 786 | 71 885 |
| Samaksātie procenti | -143 123 | -104 255 |
| Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | 959 663 | -32 370 |
| 31.12.2014. EUR |
31.12.2013. EUR |
|
|---|---|---|
| Pamatdarbības neto naudas plūsma | -1 782 422 | -1 532 153 |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | 674 993 | 1 624 189 |
| Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | 959 663 | -32 370 |
| Naudas un tās ekvivalentu pieaugums / (samazinājums) |
-147 766 | 59 666 |
| Naudas un tas ekvivalentu atlikums perioda sākumā | 207 342 | 147 676 |
| Naudas un tās ekvivalentu atlikums perioda beigās | 59 576 | 207 342 |
| Pamat kapitāls |
Iepriekšējo gadu nesadalītā peĜĦa |
Pārskata gada peĜĦa / zaudējumi |
Pašu kapitāls kopā |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Uz 31.12.2012. | 10 529 251 | 1 535 804 | 3 692 | 12 068 747 |
| 2012. gada peĜĦa pārvietota uz iepriekšējo gadu nesadalīto peĜĦu |
- | 3 692 | -3 692 | - |
| Pārskata gada peĜĦa | - | - | 3 884 | 3 884 |
| Uz 31.12.2013. | 10 529 251 | 1 539 495 | 3 884 | 12 072 630 |
| 2013. gada peĜĦa pārvietota uz iepriekšējo gadu nesadalīto peĜĦu |
- | 3 884 | -3 884 | - |
| Pārskata gada peĜĦa / zaudējumi | - | - | -4 160 274 | -4 160 274 |
| Uz 31.12.2014. | 10 529 251 | 1 543 379 | -4 160 274 | 7 912 356 |
Pielikums
Starpperioda finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un aprēėina metodes, kādas lietotas pēdējā gada finanšu pārskatā.
Finanšu pārskats sagatavots, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par akciju sabiedrības finansiālo stāvokli 2014.gada 31.decembrī, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par 12 mēnešu periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim.
Šis finanšu pārskats ir sagatavots saskaĦā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, balstoties uz uzĦēmējdarbības turpināšanas principu. Tā sagatavošanā ir konsekventi izmantotas uzskaites metodes.
Šo sabiedrības finanšu pārskatu par 2014.gada 12 mēnešiem nav pārbaudījis zvērināts revidents.
Finanšu pārskats sagatavots euro.
Preču produkcijas ražošana 2014.gada 12 mēnešos (tūkst.EUR)
Preču produkcija izlaista 7 053 tūkst.EUR apmērā. Šī gada 12 mēnešu rezultāts ir augstāks par iepriekšējā gada 12 mēnešu rezultātu par 1 043 tūkst. EUR vai par 17%.
Pievadėēdes naturālajā izteiksmē tika saražotas par 442 tūkst. metru vairāk par 2013.gada 12 mēnešu rādītāju.
Pievadėēdes šī gada 12 mēnešos naudas izteiksmē saražotas 6 927 tūkst.EUR apmērā. Pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 1 040 tūkst.EUR augstāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
2014.gada 12 mēnešu neto-apgrozījums faktiski izpildīts 10 696 tūkst.EUR apmērā. Šī gada pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 1 180 tūkst.EUR vai par 12% augstāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
Pamatprodukcijas realizācija 2014.gada 12 mēnešos (tūkst.EUR) Pamatprodukcijas realizācija pārskata periodā sastādīja 7 566 tūkst.EUR, kas ir par 255 tūkst.EUR vai par 3% mazāk par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.