Ditton pievadkezu rupnica

Annual / Quarterly Financial Statement • Feb 29, 2016

AS "DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA"

NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2015.GADA 12 MĒNEŠIEM

(01.01.2015. – 31.12.2015.)

Sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un AS "NASDAQ OMX Riga" noteikumiem

Daugavpilī 2015

Saturs

Ziņas par uzņēmumu ………………………………………………	3-5
Vadības ziņojums …………………………………………………	6-9
Bilance ……………………………………………………………	10-11
Peļņas vai zaudējumu aprēķins	12
Naudas plūsmas pārskats …………………………………………	13-14
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ……………………………………	15
Pielikumi
Skaidrojošās piezīmes ……………………………………………………	16
Paskaidrojumi un analīze par atsevišķiem finanšu pārskatu posteņiem	17

ZIŅAS PAR UZŅĒMUMU

Uzņēmuma nosaukums	Ditton pievadķēžu rūpnīca
Uzņēmuma juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Vienotais reģistrācijas numurs	40003030187
Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā	Rīga, 03.10.1991.
Reģistrācija Komercreģistrā	Rīga, 29.08.2003.
Juridiskā adrese	Višķu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija
Pasta adrese	Višķu ielā 17, Daugavpils, LV-5410,
	Latvija

Pamatkapitāls 10 360 000 EUR Publisko uzrādītāja akciju skaits 7 400 000 Vienas akcijas nominālvērtība 1.40 EUR

Galvenā grāmatvede Valentīna Krivoguzova

Pārskata periods 01.01.2015. – 31.12.2015.

Atbildīgās personas par pārskata sastādīšanu:

Boriss Matvejevs, tālr.65402333, e-mail: dpr@dpr.lv Nataļja Redzoba, tālr. 65402333, e-mail: dpr@dpr.lv

INFORMĀCIJA PAR VALDES UN PADOMES LOCEKĻIEM

VALDE

Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns, ievēlēts 15.01.2014. Valdes locekļi Nataļja Redzoba, ievēlēta 29.08.2003.

Informācija par Valdes locekļiem piederošajām akcijām

Valdes locekļi		Īpašumā esošās akcijas *
	Skaits	%
Rolands Zarāns	nav	-
Nataļja Redzoba	nav	-

PADOME

Padomes priekšsēdētājs
Boriss Matvejevs, ievēlēts 05.05.2005.
Padomes priekšsēdētāja vietnieki
Georgijs Sorokins, ievēlēts 06.11.2000.
Padomes locekļi
Anželina Titkova, ievēlēta 14.08.2009.
Vladimirs Bagajevs /Vladimir Bagaev/, ievēlēts 28.05.2012.

Informācija par Padomes locekļiem piederošajām akcijām

Īpašumā esošās akcijas *
Skaits %
nav -
678 0,08
nav -
nav -

Informācija par Valdes un Padomes locekļu profesionālo pieredzi atrodama AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" mājas lapā internetā: www.dpr.lv

^* uz 01.02.2016.

AKCIONĀRI, KURIEM PIEDER VIRS 5% AKCIJU NO VISA SABIEDRĪBAS KAPITĀLA*

	Akciju skaits,
Vārds, uzvārds vai nosaukums	%
Eduards Zavadskis	20,00
Vladislavs Drīksne	19,92
MAX Invest Holding SIA	13,63
Maleks S SIA	12,24
DVINSK MNG SIA	9,46

* Piezīme: Informācija sniegta un aktualizēta, pamatojoties uz 01.02.2016. AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" akcionāru sarakstu sapulcei, ņemot vērā sabiedrībai iesniegtos akcionāru paziņojums par līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu.

AKCIJU CENAS DINAMIKA

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Sabiedrības darbības rezultāti 2015.gada 12 mēnešos

Neto-apgrozījums 2015.gada 12 mēnešos tika izpildīts 6 354 tūkst.EUR apmērā, kas ir par 4 342 tūkst.EUR mazāk par 2014.gada 12 mēnešu rādītāju.

Preču produkcija izlaista 4 940 tūkst.EUR apmērā. 2015.gada 12 mēnešu rezultāts ir mazāks par iepriekšējā gada 12 mēnešu rezultātu par 2 113 tūkst.EUR.

Šobrīd uz Austrumu un Rietumu tirgiem Sabiedrība eksportē 58% produkcijas, tai skaitā, 35% uz Austrumiem un 23% uz Rietumiem; Latvijā tiek realizēts 42% produkcijas.

2015.gadu Sabiedrība noslēdza ar bilances zaudējumiem pirms nodokļiem 3 983 tūkst.EUR apmērā. Bilances zaudējumi pēc nodokļiem sastādīja 4 044 tūkst.EUR. Zaudējumu struktūras un iemeslu analīze sniegta sadaļā "Būtiski notikumi. Tirgus tendences un sabiedrības attīstība. Riski".

Vidējais statistiskais AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbinieku skaits šī gada 12 mēnešos sastādīja 189 cilvēki.

Vidējā darba alga 2015.gada 12 mēnešos sastādīja 470 EUR, kas ir par 1 EUR vairāk nekā 2014.gadā 12 mēnešos.

Būtiski notikumi. Tirgus tendences un sabiedrības attīstība. Riski.

Saskaņā ar 20.07.2015. notikušās akcionāru sapulces lēmumu, ar akcionāru sapulci ievelēta akcionāru grupa novērtēja Sabiedrības darbību, tirgus, attīstības tendences, riskus un Sabiedrības nelabvēlīgo rezultātu iemeslus. Valde uzskata šo analīzi par objektīvu un atbilstošo Sabiedrības situācijai un uzskata par nepieciešamo izteikt to Vadības ziņojumā.

Vēsturiski ir izveidojies, ka 65-70% no Sabiedrības aktivitātes tiek realizētā tā saucamā "Austrumu" tirgus sektorā, tās ir Muitas savienības valstīs, NVA un Āzijas valstīs. Savukārt, aktivitātes 30-35% tiek realizēti tā saucamā "Rietumu" tirgus sektorā, galvenokārt ES valstīs.

Sabiedrībai uz doto brīdi nav objektīvā pamata domāt par tirgus korelācijas izmaiņām un par "Rietumu" tirgus būtisko pieaugumu.

Pirmkārt, netiek vērots šī tirgus būtisks pieaugums, uz ka pamatā Sabiedrība varētu palielināt savu daļu, par ko liecina, piemēram, ES IKP dinamika.

Otrkārt, ES tirgus pieaugums norisinās sektorāli, tās nozīmē, kā ne visās nozarēs; pretēji, mašīnbūvniecības un metālapstrādes jomās tiek vērota stagnācija un pat neliels kritums.

Diemžēl, pat ilgstošo laiku eksistējošie šajā tirgū uzņēmumi ir spiesti vai nu samazināt apjomus, vai nu pārtraukt darbību vai pat pasludināt bankrotēšanu.

Piemēram, par bankrotēšanu pasludināja Sabiedrības partneri – kompānija C.M.Catenico Milanese S.R.L. (Itālija); partneri no 1996 gada; apgrozījums no 01.01.2006.: 2,729 miljonu EUR; kompānija Kahi Antruebstehnik GmbH bad (Vācija); partneri no 2006.gada; apgrozījums ap 1,00 miljonu EUR.

Objektīvi nav optimisma saistībā ar to, ka Sabiedrībai izdosies tuvākajā laikā pārformatēt savus apjomus un intereses šajā sektorā, un tas nav atkarīgs no Sabiedrības. Rietumu patērētājs tradicionāli orientēsies uz vietējiem ražotajiem.

Šādos apstākļos Sabiedrībai ir būtisks un būs būtiskāks ilgstošo laiku un turpmāk "Austrumu" tirgus sektors. Tāpēc akcionāri novērtēja par objektīvo un sapratīgo lēmumu investēt ieguldījumus šajā tirgus sektorā, kas ļaus nākotnē tirgot tajā bez papildus ieguldījumiem un izdevumiem.

Diemžēl šis tirgus segments pēc 2011., 2012. un 2013. gadu pozitīviem rādītajiem 2014.gadā un 2015.gadā būtiski "ielieca" pieprasījuma apjomu un pārdošanas daļā. Uz augstākminēto galvenokārt ietekmēja sekojošie apstākļi:

(a) rubļa valūtas kursa kritums attiecībā pret Eiropas (EUR) un Amerikas (USD) valūtu. Piemēram, rubļa kurs pret EUR uz 31.12.2015. attiecībā pret 31.12.2013. izauga uz 77,22%, bet vidēji uzsvērtais 2015. gada kurs pret analoģisko 2013.gadu – uz 60,18% [Avots: Audit-it.ru]. Kompānijām, kas tirgo Krievijas Federācijā, Muitas savienības un NVA valstīs rubļos un citā "vietējā" valūtā, tādās nelabvēlīgas valūtas kursa dinamikas dēļ ir augsts "kursa" risku uz zaudējumu līmenis, konvertējot vietējo valūtu EUR.

Kompānijas, kuras piedāvā produkcijas realizāciju šajos tirgos tikai un vienīgi EUR vai USD, cieš zaudējumus sakarā ar pircēju zaudējumiem, jo viņi nav stāvoklī garantēt nepārtraukto cenu augšanu rubļos proporcionāli kursa dinamikai. Pēdējai tendencei ir arī nelabvēlīgās sekas "turpmākajā" perspektīvā, jo tā ir saistīta ar tirgus nozaudēšanu un pircēju pārorientēšanos uz citiem piegādātājiem, galvenokārt uz vietējiem ražotājiem, vai uz valstu ražotājiem, kuri ir mazāk atkarīgi no EUR un USD kursiem.

Rezultātā par 2015.gada 9 mēnešiem (salīdzinājumā ar 2014.gada 9 mēnešiem) preču importa (ievešanas) samazinājums Krievijas Federācijā un Muitas savienības valstīs sastādīja 38,3% (Avots: Krievijas Federācijas Ekonomiskas attīstības ministrija, "Par ekonomikas tekošo situāciju 2015.gada janvārī-oktobrī").

(b) Ekonomisko sankciju politika, kas noved pie preču apgrozības samazināšanas starp Krievijas Federāciju un ES valstīm. Piemērām, pēc E.Kordesa k-nga novērtējuma (Vācijas ekonomikas komisijas priekšsēdētājs) Vācijas eksports Krievijas Federācijā samazinājās uz 34% un līdz 2015.gada beigām šīs kritums var izaugt līdz 40%. Saskaņā ar ekonomisko izmeklējumu WIPO Austrijas institūta datiem (izmantoti Eurostat un SVF) Francijas eksporta kritums uz Krievijas Federāciju sastādīja 33,6% gada aprēķinā. Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem 2015.gada pirmā ceturkšņa eksporta dati uz Krievijas Federāciju samazinājās par 28,5% salīdzinājumā ar 2014.gadu un uz 2015.gada beigām šīs rādītājs var būt arī augstāks par 35%.

Pie tam, ņemot vērā Latvijas eksporta kopējo pozitīvu dinamiku 2014. un 2015. gados citu ekonomikas sektoru rēķinā, metālapstrādes nozares eksports Latvijā 2014. un 2015.gados samazinājās kopējā eksporta struktūrā (daļā) (2015.gadā samazinājās uz 2,9%), un naudas rādītājos (2014.gadā - 11,9%, 2015.gadā [pret 2013.] -12%). (Avots: Latvijas Ekonomikas ministrija, "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību ").

(c) patērētāju pieprasījuma samazinājums tirgus sektoros, kuri ir saistīti ar Sabiedrības produkciju, sakarā ar rubļa kursa un reālo ienākumu kritumu. Piemēram, vieglo automašīnu pārdošanas sfērā, kuru ražošanā tiek izmantota Sabiedrības produkcija, par 2015.gada 9.mēnesiem kopējais kritums sastādīja 33,6%, bet AVTOVAZ modeļu: 30,0% (AUTOVAZ-RENAULT-NISSAN) un 30,3% (AVTOVAZ LADA) atbilstoši. Iepriekšējā gada analoģiskie rādītāji sastāda 10-15% (Avots: Autoražotāju komitejas AEB preses relīze (Association of European Businesses)).

Par šīs nozares krituma nozīmīgumu un būtiskumu Krievijas Federācijai liecina, piemēram, Krievijas Federācijas Ministra Kabineta perspektīvas programmas izstrāde par mašīnbūvniecības atbalstīšanu un attīstīšanu līdz 2025.gadam.

Ir arī Sabiedrības tirgu kopējās tendences.

Pirmkārt, palielinājās automobiļu, agregātu, mehānismu, ražošanas iekārtu ekspluatācijas termiņi, kas tiek realizēti ar nodilumizturības un darbspējas paaugstināšanas programmu ieviešanu, kā arī ar tehnisko remontu un apkalpošanu. Praksē tās nozīme, ka agrāk uzņēmumi un ražotnes tiecas nelietot praksē tehniku pēc ražotāju garantētā ekspluatācijas nolietojuma termiņa, šobrīd ekspluatācijas termiņi tiek pagarināti no pašu lietotāju puses.

Otrkārt, samazinājās jauno automobiļu, agregātu, mehānismu, ražošanas iekārtu pārdošanas segments, bet palielinājās "otrreizējā" tirgus daļa, ieskaitot remontu un tehnisko apkalpošanu.

Sabiedrības produkcijas realizēšanai "otrreizēja" tirgus nepieciešamība nav tik būtiskā, nekā iepriekšējo jauno preču realizācijas perioda nepieciešamība.

Kopumā visus tirgus sektorus var raksturot kā nestabilus pēc saviem faktoriem, sakarā ar ko, ilgtermiņa prognozēm un ieguldījumiem ir paaugstinātie riski.

Plānojot 2010.gadā darbību Krievijas Federācijas, Muitas savienības un Ukrainas tirgos, Sabiedrība vadījās no to augšanas prognozēm ikgadēji uz 3%, pamatojoties uz šo valstu un reģionu IKP augšanas dinamiku. Vidēji steidzamā perspektīvā šo prognozējamo IKP rādītāju izpilde sastādīja: 2010.gads: +4,3%; 2011.gads: +4,3%; 2012.gads: +3,4%. Analoģiski stabili un ar salīdzināmiem rādītajiem uzvedas arī Sabiedrības tirgi.

No 2013.gada izveidojas faktori, kurus nevarēja paredzēt, prognozēt un ņemt vērā aprēķinos, ka arī lokalizēt ar Sabiedrībai pieejamiem līdzekļiem. Atbilstoši šiem faktoriem, tirgus augšana (IKP) būtiski palēninājās un sastādīja 2013.gadā +1,3% un 2014.gadā +0,5% (2015.gada prognoze: kritums līdz -3,5%). Uz tādu dinamiku pirmie parasti reaģē lielo vai ilgtermiņa ieguldījumu vai preču tirgi, kas nav pirmās nepieciešamības, tajā skaitā nekustamais īpašums, automobiļi, finanšu instrumenti, atpūta u t.t., un reaģē ar realizācijas būtisko samazināšanu.

Vēl neprognozējamā kļuva Krievijas rubļa kursa dinamika (kā KF, Muitas savienības un NVA valstu pamat valūta Sabiedrības produkcijas iekšējā tirdzniecībā) pret EUR, līdz 2014.gadam tas faktiski netika vērots.

Piemēram, 2010.gada vidēji svērtais kurs sastādīja 40,298 rubļi par EUR, 2009.gadā mazāk uz 7,12%. Atbilstoši 2011.gada kurss pieauga uz +1,37 %; 2012.gada kurss kļuva lētāks uz -4,13%; 2013.gada kurss palielinājās uz 5,18%. Tas faktiski nozīmēja, ka bija iespēja prognozēt šo kursu "koridora" ietvaros, kurš tika regulēts no Krievijas Federācijas Centrālās Bankas puses. No 2014.gada otrās puses Krievijas federācijas Centrālā Banka pēkšņi un neprognozējami pārtrauca kursa regulēšanu un vidēji svērtais 2015.gada kurss pret 2013.gada kursu "krita" uz 33,64%, bet pēc rādītājiem uz 31.12.2015. uz 79,62% (uz 20.01.2016. atbilstoši 108,45%). (Avots: Audit-it.ru, sadaļa "Valūtas informators").

Pamatojoties uz augstāk teikto var izdarīt secinājumu par to, ka tirgus tendences, it īpaši kuras tika uzsāktās 2014. un 2015.gados un kuras turpinās arī šobrīd, ir neprognozējamās, un ir atkarīgas vairāk nevis no brīvo un konkurentspējīgo tirgus objektīviem ekonomikas faktoriem un procesiem, bet gan no faktoriem un procesiem, uz kuriem ietekmē administratīvas pārvaldes līdzekļi un ar tiem radītas sekas.

Piemēram, 2016.gada pēc Eiropas metāla ražotāju grupas pieprasījuma no 19.5% līdz 36% ir paaugstināti metālu ievedmuitas nodevas, kas ir saražots Krievijas Federācijā. Pieņemot tādu lēmumu ES netika ņemtas vērā metālapstrādes ražotnes intereses, kuri pēc apstrādes veic gatavās metālprodukcijas reeksportu Muitas Savienības, NVA, Ukrainas un Āzijas valstīs. Tādā veidā metāla ražotāju grupas interesēs ES ir izveidoti ES citu ražotāju zaudējumu un zudumu gūšanas nosacījumi Muitas savienības un NVA valstīs, jo izejvielu vērtības augšana rādīs produkcijas cenu pieaugumu (līdz 10-15%). Tāds pieaugums paaugstina šo tirgu segmentu zaudējumu varbūtību, pat ja nebūs iespējamo pretējo protekcionisko pasākumu.

No kā tiek secināts, ka Sabiedrība no 2013.gada iekļuva nestabilitātes periodā, savu tirgu sliktās prognozējamības un augsto risku periodā, kas galvenokārt nav atkarīgs no Sabiedrības un šī perioda negatīvie faktori nevar pilnā mērā būt lokalizēti tikai no Sabiedrības puses.

Sabiedrības rezultāti pēc 2015.gada darbības kopsavilkuma ir izraisīti ar visu augstākminēto attīstības faktoru un nosacījumu komplekso ietekmi, ņemot vērā Sabiedrības integrēšanos pasaules ekonomikā un tās objektīvajos faktoros.

Vispārējā Sabiedrības attīstības prognoze ir mēreni pozitīva.

PAZIŅOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU

Saskaņā ar Valdes rīcībā esošo informāciju saīsinātie finanšu pārskati par 2015.gada 12 mēnešiem ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu. Vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns

BILANCE

AKTĪVI	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
1. Ilgtermiņa ieguldījumi
I. Nemateriālie ieguldījumi
Programmapgādājuma licences	630	1 058
Citi nemateriālie ieguldījumi	-	1 589 800
Nemateriālie ieguldījumi kopā	630	1 590 858
II. Pamatlīdzekļi
Zemes gabali, ēkas un būves	4 627 340	2 157 230
Iekārtas un mašīnas	26 321	18 359
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs	10 943	3 228
Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu	12 649	2 048 860
izmaksas
Pamatlīdzekļi kopā	4 677 253	4 227 677
III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā	67 160	67 160
Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori	-	1 167 700
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā	67 160	1 234 860
1. Ilgtermiņa ieguldījumi kopā	4 745 043	7 053 395
2. Apgrozāmie līdzekļi
I. Krājumi
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli	654 399	631 943
Nepabeigtie ražojumi	194 041	220 186
Gatavie ražojumi un preces pārdošanai	233 943	461 588
Avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem	1 509 591	104 136
Krājumi kopā	2 591 974	1 417 853
II. Debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi	699 195	2 702 872
Citi debitori	82 381	35 287
Nākamo periodu izmaksas	22 140	11 133
Debitori kopā	803 716	2 749 292
IV. Nauda un naudas ekvivalenti	79 259	59 576
2. Apgrozāmie līdzekļi kopā	3 482 675	4 226 721
AKTĪVU KOPSUMMA	8 219 992	11 280 116

BILANCE

PASĪVI	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
1. Pašu kapitāls
Pamatkapitāls	10 360 000	10 529 251
Rezerves: pārējās rezerves	169 251	-
Nesadalītā peļņa:
a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	-5 637 327	386 626
b) pārskata gada peļņa / (zaudējumi)	-4 044 421	-6 023 953
1. Pašu kapitāls kopā	849 992	4 891 924
2. Ilgtermiņa kreditori:
Aizņēmumi no kredītiestādēm	1 391 223	1 502 387
Nākamo periodu ieņēmumi	1 099 313	-
2. Ilgtermiņa kreditori kopā	2 490 536	1 502 387
3. Īstermiņa kreditori:
Aizņēmumi no kredītiestādēm	903 000	2 096 000
Citi aizņēmumi	328 607	233 607
No pircējiem saņemtie avansi	21 259	67 094
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	2 870 055	1 817 615
Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	204 883	437 540
Pārējie kreditori	394 799	113 373
Nākamo periodu ieņēmumi	60 520	-
Uzkrātās saistības	98 830
3. Īstermiņa kreditori kopā	4 879 464	4 885 805
Kreditori kopā	7 370 000	6 388 192
PASĪVU KOPSUMMA	8 219 992	11 280 116

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
Neto apgrozījums	6 353 984	10 695 729
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	-8 047 564	-9 284 271
Bruto peļņa	-1 691 091	1 411 458
Pārdošanas izmaksas	-1 596 713	-1 590 141
Administrācijas izmaksas	-591 401	-769 994
Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	195 227	742 223
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi	-188 633	-5 607 535
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	982	1 206
Procentu maksājumi un tamlīdzīgās izmaksas	-109 266	-150 134
Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem	-3 983 384	-5 962 917
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
Pārējie nodokļi	-61 037	-61 036
Pārskata perioda (zaudējumi) / peļņa	-4 044 421	-6 023 953
Koeficients "Peļņa uz akciju"	-0.546	-0.814

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
I. Pamatdarbības naudas plūsma
1. Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem	-3 983 385	-5 962 917
Korekcijas:
Cesijas līgumu norakstīšanas rezultāts	-	1 036 060
Pamatlīdzekļu nolietojums	306 687	633 492
Nemateriālo ieguldījumu amortizācija	1 590 228	1 590 228
Ieņēmumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas, neto	-54 618	-685 043
Procentu ienākumi	-982	-1 206
Procentu izdevumi	109 266	150 134
2. Peļņa / (zaudējumi) no pārskata gada saimnieciskās darbības	-2 032 804	-3 239 251
Korekcijas apgrozāmos līdzekļos un īstermiņa kreditoros:
Debitoros	1 999 192	2 929 924
Krājumos	-1 174 121	1 824 852
Kreditoros	982 055	-1 245 431
3. Pamatdarbības bruto naudas plūsma	-225 678	270 093
4. Izdevumi nodokļu maksājumiem (uzņēmuma ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis)	-14 005	-53 607
Pamatdarbības naudas plūsma	-239 683	216 486
II. Ieguldīšanas naudas plūsma
Pamatlīdzekļu iegāde	-756 262	-1 316 366
Pamatlīdzekļu pārdošana	1 169 683	7 808
Saņemti procenti	-	206
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma	413 421	-1 308 352
III. Finansēšanas darbības naudas plūsma
Saņemtie / (atmaksātie) aizņēmumi un līdzfinansējums VA
"LIAA", neto	-49 331	1 102 786
Samaksātie procenti	-104 724	-158 686
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma	-154 055	944 100

NAUDAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMS

	31.12.2015. EUR	31.12.2014. EUR
Pamatdarbības neto naudas plūsma	-239 683	216 486
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma	413 421	-1 308 352
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma	-154 055	944 100
Naudas un tās ekvivalentu pieaugums / (samazinājums)	19 683	-147 766
Naudas un tas ekvivalentu atlikums perioda sākumā	59 576	207 342
Naudas un tās ekvivalentu atlikums perioda beigās	79 259	59 576

PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS par periodu no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim

	Pamat-kapitāls	Pārējās rezerves	Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa	Pārskata gada peļņa / zaudējumi	Pašu kapitāls kopā
	EUR		EUR	EUR	EUR
Uz 31.12.2013	10 529 251		1 539 495	-1 152 869	10 915 877
2013. gada zaudējumi pārvietoti uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu	-		-1 152 869	1 152 869	-
Pārskata gada zaudējumi	-		-	-6 023 953	-6 023 953
Uz 31.12.2014.	10 529 251		386 626	-6 023 953	4 891 924
2014. gada zaudējumi pārvietoti uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu	-		-6 023 953	6 023 953	-
Pārējās rezerves	-169 251	169 251
Pārskata gada peļņa / zaudējumi	-		-	-4 044 421	-4 044 421
Uz 31.12.2015.	10 360 000	169 251	-5 637 327	-4 044 421	847 503

Pielikums

SKAIDROJOŠĀS PIEZĪMES

Starpperioda finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un aprēķina metodes, kādas lietotas pēdējā gada finanšu pārskatā.

Finanšu pārskats sagatavots, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par akciju sabiedrības finansiālo stāvokli 2015.gada 31.decembrī, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par 12 mēnešu periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim.

Šis finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Tā sagatavošanā ir konsekventi izmantotas uzskaites metodes.

Šo sabiedrības finanšu pārskatu par 2015.gada 12 mēnešiem nav pārbaudījis zvērināts revidents.

Finanšu pārskats sagatavots euro.

Paskaidrojumi un analīze par atsevišķiem finanšu pārskatu posteņiem

Preču produkcijas ražošana 2015.gada 12 mēnešos (tūkst.EUR)

Preču produkcija izlaista 4 940 tūkst.EUR apmērā. Šī gada 12 mēnešu rezultāts ir mazāks par iepriekšējā gada 12 mēnešu rezultātu par 2 113 tūkst. EUR.

Pievadķēžu ražošana 2015.gada 12 mēnešos (tūkst.m)

Pievadķēdes naturālajā izteiksmē tika saražotas par 939 tūkst. metru mazāks par 2014.gada 12 mēnešu rādītāju.

Pievadķēžu ražošana 2015.gada 12 mēnešos (tūkst.EUR)

Pievadķēdes šī gada 12 mēnešos naudas izteiksmē saražotas 4 860 tūkst.EUR apmērā. Pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 2 067 tūkst.EUR mazāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.

Realizācija (neto-apgrozījums) 2015.gada 12 mēnešos (tūkst.EUR)

2015.gada 12 mēnešu neto-apgrozījums faktiski izpildīts 6 354 tūkst.EUR apmērā. Šī gada pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 4 342 tūkst.EUR mazāka par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.

Pamatprodukcijas realizācija 2015.gada 12 mēnešos (tūkst.EUR)

Pamatprodukcijas realizācija pārskata periodā sastādīja 6 348 tūkst.EUR, kas ir par 1 218 tūkst.EUR mazāk par iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.