2015.GADA PĀRSKATS

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

SATURS

JAUNI IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS 3
PADOME 4
VALDE 5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI 6
MŪSU MĒRĶIS 6
MŪSU MISIJA 6
MŪSU VĪZIJA 6
UZŅĒMUMA FOKUSS 6
AKCIJAS UN AKCIONĀRI 8
SKAITĻI UN FAKTI 10
KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA 13
VIDES AIZSARDZĪBA 13

VADĪBAS ZIŅOJUMS 14
ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU 17
FINANŠU PĀRSKATI 18
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 18
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 19
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS . 19
BILANCE 20
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 21
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 22
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI 23
REVIDENTU ZIŅOJUMS 45

JAUNI IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS

Aigars Kalvītis, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs

gads pagāja dabasgāzes tirgus likumdošanas zīmē un tā tas turpinājās līdz pat 2016. gada februārim, kad galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā. Šie likuma grozījumi vislielākajā mērā noteiks uzņēmuma darbību arī 2016.-2017. gadā.

Gan lieli, gan mazi uzņēmuma akcionāri ir vienmēr rēķinājušies ar valsts dotajiem solījumiem par uzņēmuma darbību līdz 2017. gada 3. aprīlim, saglabājot vienotu struktūru un garantējot ekskluzīvas gāzapgādes tiesības Latvijā. Līdzšinējā uzņēmuma darbība liecina, ka šādi apstākļi nodrošinājuši augstu efektivitāti, kā rezultātā ieguvēji bijuši gan klienti, gan uzņēmuma īpašnieki. Tādēļ valde aktīvi aizstāvēja stratēģiskajiem investoriem dotos solījumus.

Likuma grozījumi iezīmēja vairākus skaidrus soļus, kas ietekmēs uzņēmumu, dabasgāzes tirgu un akcionārus. Pirmkārt, 2017. gada 3. aprīlī tiks atvērts dabasgāzes tirgus un patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju. Otrkārt jāmin, ka valsts ir izvēlējusies visstingrāko uzņēmuma sadalīšanas modeli no iespējamajiem, prasot nodalīt apvienoto pārvades un uzglabāšanas operatoru līdz 2017. gada 3. aprīlim un prasot pilnu īpašumtiesību atdalīšanu līdz 2017. gada beigām. Tas nozīmē, ka daļai akcionāru būs jāpārdod akcijas vienā vai otrā uzņēmumā. Treškārt, 2018. gada 1. janvārī no dabasgāzes tirdzniecības uzņēmuma būs jānodala sadales operators.

Reģionālā mērogā 2015. gadā būtiskākais notikums bija 2014. gada nogalē atvērtā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbība Lietuvā. Termināļa darbībā iezīmējās gan pozitīvas lietas, gan trūkumi. Nenoliedzami piegādes ceļu dažādošana reģionam dos alternatīvas un veicinās konkurenci. Tomēr no otras puses, apzinoties cik mazs ir kopējais Baltijas valstu tirgus, jauni infrastruktūras projekti arī ir liels slogs uz pakalpojumu tarifiem. 2015. gads arī pierādīja, ka Latvijas Gāze spēj nodrošināt konkurētspējīgu dabasgāzes cenu, jo no Norvēģijas uz Klaipēdu piegādātā dabasgāze bija par aptuveni trešdaļu dārgāka.

Ja 2014. gadā būtiski samazinājās dabasgāzes patēriņš, tad 2015. gadā tas nedaudz pieauga. Šādu pieaugumu veicināja vairāki faktori. Pirmkārt nemainīgi augsts bija pieprasījums pēc jauniem pieslēgumiem gan mājsaimniecību sektorā, gan komercsektorā, rūpniecībā un enerģētikā. Otrkārt, visa gada garumā pakāpeniski samazinājās dabasgāzes cena, kas veicināja tās patēriņu. Tāpat kā iepriekšējos gados, negatīvi dabasgāzes patēriņu ietekmēja nelīdzsvarotās subsīdijas alternatīvajiem energoresursiem.

Būtisks negatīvs faktors, kas ir jāņem vērā arī nākotnē, ir klimata izmaiņas. Latvijā lielākā daļa dabasgāzes tiek izmantota enerģētikas sektorā, tai skaitā siltuma ražošanā, kā arī individuālā siltuma ražošanā. Tādēļ temperatūras izmaiņas būtiski ietekmē dabasgāzes patēriņu. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā vien 2010. gadā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par ilggadējo normu. Tomēr tieši dabasgāze ir tā, kas sniedz lielu ieguldījumu klimata izmaiņu ierobežošanā, jo tai ir viszemākais siltumnīcefekta gāzu izmešu līmenis no visiem kurināmajiem.

Neskatoties uz notikumiem par un ap dabasgāzes tirgus atvēršanu un uzņēmuma sadalīšanu, Latvijas Gāze turpināja attīstīt un modernizēt infrastruktūru, lai nodrošinātu tirgus attīstību un dabasgāzes piegādes drošību visā reģionā ilgtermiņā. Kā jau ierasts, būtiski projekti tika realizēti Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas kalpo par reģionālās un it sevišķi Latvijas gāzapgādes drošības garantu.

Tuvākajā laikā uzņēmumu sagaida būtiskas izmaiņas, tomēr mēs saskatām arī iespējas, kas radīsies pēc izmaiņām. Piemēram, Latvijas Gāzei būs iespējas pierādīt sevi ne vien Latvijas, bet arī kaimiņvalstu tirgos. Uzņēmuma valde 2016. gadā turpinās aktīvi darboties ar reorganizācijas jautājumiem un gatavosies tirgus atvēršanai. Visi akcionāri šī procesa laikā tiks iepazīstināti ar soļiem, kas būs jāveic tuvākajos gados, lai izpildītu likuma prasības. Mēs - valde nodrošināsim caurspīdīgu un vienlīdzīgu procesu visiem uzņēmuma akcionāriem un potenciālajiem investoriem.

PADOME (Pilnvaru termiņš no 2016.gada 22.marta līdz 2019.gada 22.martam)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974, Padomes priekšsēdētājs No 2003.gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom Juris Savickis, 1946

Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996.gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 2011.gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972

Padomes loceklis

No 2010.gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis

No 2013.gada valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010.gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Izmaiņas līdz finanšu pārskatu apstiprināšanai 2016.gada 22.aprīlī:

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) – Padomes loceklis (līdz 2016.gada 22.martam) Uve H. Fips (Uwe H. Fip) – Padomes loceklis (līdz 2016.gada 22.martam) Damians Banjans (Damian Bunyan) – Padomes loceklis (līdz 2016.gada 22.martam) Vlada Rusakova (Влада Русакова) – Padomes locekle (līdz 2016.gada 22.martam) Jeļena Karpeļa (Елена Карпель) – Padomes locekle (līdz 2016.gada 22.martam) Ahims Zauls (Achim Saul) – Padomes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2015.gada 3.jūlijam) Rainers Links (Rainer Link) – Padomes loceklis (līdz 2015.gada 3.jūlijam)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014.gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014.gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2008.gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015.gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 - Padomes locekle No 2012.gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

VALDE Pilnvaru termiņš no 2015,gada 16.augusta līdz 2018.gada 15.augustam

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

1995.gadā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks 2014.gadā - darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier), 1964 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim)

2000.gadā - maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis

1984.gadā - Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris - rūpniecības siltumenerģētiķis

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle

2014.gadā - Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā

Izmaiņas līdz finanšu pārskatu apstiprināšanai 2016.gada 22 aprīlī:

Adrians Dāvis – Valdes priekšsēdētājs (līdz 2015.gada 15.augustam) Anda Ulpe – Valdes locekle (līdz 2015.gada 15.augustam) Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев)– Valdes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2015.gada 15.augustam)

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

AS "Latvijas Gāze" ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Uzņēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 443 tūkstošiem klientu Latvijā un dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu kaimiņvalstu – Igaunijas, Krievijas un Lietuvas – klientu vajadzībām.

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt mūsu uzņēmuma vadošās pozīcijas Latvijas kurināmā tirgū, palielinot dabasgāzes pieejamību, veicinot tās patēriņa dažādību un nodrošinot Latvijā vienas no stabilākajām dabasgāzes piegādēm Eiropā.

MŪSU MISIJA

Nodrošināt savu devumu Baltijas reģiona ekonomikai, panākot piegāžu drošumu, nozares attīstību un cenu konkurētspēju.

MŪSU VĪZIJA

Dabasgāzes izmantošana visdažādākajām dzīves vajadzībām gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos un Latvija kā reģiona līderis dabasgāzes apgādē, izmantojot unikālo Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

UZŅĒMUMA FOKUSS

Gāzapgādes drošība

Ar drošību mēs saprotam gan infrastruktūras fizisko drošību, gan pietiekamu kapacitāti un valstu starpsavienojumu drošību. Mūsu investīcijas galvenokārt ir saistītas ar šiem aspektiem, jo mūsu reģionā apgāde ar dabasgāzi ir primāra vajadzība apkures dēļ un gāzes patēriņš mainās atkarībā no laikapstākļiem. Lielu uzmanību pievēršam arī sabiedrības izglītošanai par drošu dabasgāzes lietošanu, avārijas dienesta darbam un tīklu monitoringam.

Ilgtspējīgas investīcijas

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitāti un vides faktoriem. Augsto sistēmas diagnostikas standartu uzdevums ir samazināt avāriju risku un metāna emisiju. Gāzes krātuves un pārvades sistēmas modernizēšana ir ievērojami samazinājusi arī citu vielu emisijas riskus. Nozīmīgākās investīcijas veicam saskaņā ar krātuves modernizācijas plānu līdz 2025.gadam, lai paaugstinātu drošību un dabasgāzes pieejamību reģionā.

Efektīva pārvaldība

Mēs īstenojam uzņēmuma vadību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Uzņēmuma attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar risku vadību. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan infrastruktūru, gan citus uzņēmējdarbības virzienus.

Profesionāls personāls

Mūsu uzņēmumam ir liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību gāzapgādes speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Esam radījuši saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādājam saskaņā ar mūsu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

Produkta kvalitāte

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar visiem citiem kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

Pakalpojumu kvalitāte

Mēs nemitīgi strādājam, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Lai mūsu pakalpojumus padarītu ātrākus un vienkāršākus, esam veikuši virkni uzlabojumu to sniegšanas procesā, kā arī ieviesuši plaša spektra elektronisko pakalpojumu klāstu.

Cenu konkurētspēja

Veicot pārdomātas investīcijas efektivitātes uzlabošanā, esam izvairījušies no izejvielu un citu izmaksu pieauguma ietekmes uz pakalpojumu cenām. Eksportējot pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus kaimiņvalstīm, mēs nodrošinām zemākas šo pakalpojumu izmaksas Latvijas patērētājiem. Produkta augstā kvalitāte, efektīvas sadedzināšanas tehnoloģijas un produkta cena nodrošina mums konkurētspēju ar citiem energoresursiem Latvijā.

Tīklu attīstība un klientu piesaiste

Esam atgriezušies pie aktīvas gazifikācijas, pieslēdzot dabasgāzi lielam skaitam mājsaimniecību un uzņēmumu, kā arī attīstot jaunus apdzīvotu vietu gazifikācijas projektus. Attīstību veicina ne vien ekonomikas atveseļošanās, bet arī mūsu investīciju politika, paredzot līdz pat 70% līdzfinansējumu jaunos gazifikācijas projektos.

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas Nasdag-Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999.gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2013. – 31.12.2015.)

Avots: Nasdaq Riga

Sabiedrības akcijas ir iekļautas šādu indeksu grozos: OMXBBGI, OMXBBCAPGI, OMXBGI, OMXRGI. OMX Baltic - visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas NASDAQ Riga.

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2015.gada 12 mēnešos sasniedza 389,4 milj. EUR – par 24,7 milj. EUR vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 12 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 2.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 6.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem.

Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2013.-31.12.2015.)

Avots: Nasdaq Riga

Informācija par akciju tirdzniecību

	2013	2014	2015
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	8.694	9.390	9.140
Augstākā	9.861	10.400	10.400
Zemākā	8.580	8.900	9.110
Vidējā	9.049	9.470	9.56
Pēdējā	9.391	9.140	9.760
Izmaiņas	8.02%	-2.66%	6.78%
Akciju apgrozījums	121.774	118.685	136.627
Apgrozījums (milj.EUR)	1.101	1.123	1.307
Darījumu skaits	1.479	1.290	1.283
Kapitalizācija ( milj.EUR)	374.701	364.686	389.424

Avots: Nasdaq Riga

Akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm

31.12.2015. Gada pārskata parakstīšanas brīdī

Pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Frolovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Mario Nullmeiers	Nav
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Valdes locekle	Zane Kotāne	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Jorgs Tumats	Nav
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Gijoms Rivrons	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav

SKAITĻI UN FAKTI

KLIENTU SKAITS

DABASGĀZES TIRDZNIECĪBA LATVIJĀ PA NOZARĒM Enerģētika

384.2 382.9 381.4 379.9 378.3 49.2 50.3 51.4 52.6 53.9 6.9 7.5 8.2 8.6 9.0 2.3 2.3 2.3 2.3 2.4 2011 2012 2013 2014 2015 Rūpnieciskie klienti

Mājsaimniecību plītis (tūkst.)

Mājsaimniecību apkure Komerciālie klienti

Pārvades un sadales sistēmas

Darbinieki

1 264

1 255

KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

virzieni un principi

Vide

Dabasgāzes kā videi draudzīga kurināmā ar zemākajiem CO2, pelnu un citu vielu izmešiem lietošana.

Energoefektīvas aparatūras un apkures risinājumu virzīšana tirgū.

Investīcijas dabasgāzes un citu vielu zudumu samazināšanā.

Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmuma objektos. Drošība

Investīcijas infrastruktūras fiziskās drošības un kapacitātes paaugstināšanā.

Darbs ar sabiedrību par drošu dabasgāzes lietošanu.

Regulārs infrastruktūras monitorings un efektīvs avārijas dienests.

Avārijas dienesta darbinieku un cita personāla apmācība un treniņi.

Mācību centra darbība, apmācot uzņēmuma un citus gāzes nozares speciālistus.

Personāls

Augsti darba drošības principi.

Atbalsts izglītībai un kvalifikācijas celšanai.

Atalgojuma politika un darbs ar arodbiedrībām.

Uzlabojumi darba vidē un kolektīvā.

Korporatīvā pārvaldība

Līdzdalība biržā "NASDAQ OMX", nodrošinot augstus uzņēmuma pārvaldības standartus. Caurspīdīgums un atklātība. Vienlīdzība visiem uzņēmuma akcionāriem.

Sabiedrība un valsts

Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Sadarbība ar dažādām valsts institūcijām vides, drošības, plānošanas u.c. jomās. Likumdošanas iniciatīvas. Darbība starptautiskās gāzapgādes sadarbības un plānošanas organizācijās.

Labdarība

Atbalsts sportam un kultūrai. Atbalsts izglītībai un zinātnei. Atbalsts bērnu sociālajām programmām.

VIDES AIZSARDZĪBA

AS "Latvijas Gāze" darbībā vides jautājumiem ir atvēlēta svarīga loma, ņemot vērā vides aizsardzības nozīmi pasaulē un mūsu uzņēmuma specifiku. Gāzes nozarē tehnoloģiskie procesi paredz vairāku ķīmisko vielu emisiju, piemēram, metāna emisiju uzglabāšanas, pārvades un sadales sistēmās, kā arī oglekļa dioksīda emisiju agregātos, kas nodrošina dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna PGK. Izprotot mūsu uzņēmuma mijiedarbību ar vidi, mēs veicam vairākus obligātus un brīvprātīgus pasākumu, lai nodarītais kaitējums būtu pēc iespējas mazāks.

Mēs īstenojam tādu vides politiku, lai:

sasniegtu ilgtspējīgus vides aizsardzības un saimnieciskās darbības rādītājus;
uzturētu ciešas, uz savstarpēju sapratni balstītas komunikācijas saites ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrību kopumā;
aktīvi veicinātu personāla izaugsmi;
savlaicīgi identificētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, izanalizētu tās cēloņus un novērtētu problēmas;
uzturētu normatīvo aktu prasību apzināšanu, analīzi un ievērošanu;
nodrošinātu ārkārtas situācijām atbilstošu rīcību.

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

Galvenie darbības rādītāji (milj. m3 , ja nav noteikts cits)	2015	2014
Dabasgāzes realizācija Latvijā	1,318	1,294
IPGK iesūknētās gāzes apjoms	1,550	1,907
Klientu skaits (adreses), tūkst.	444	443
Darbinieku skaits, vidējais	1,264	1,255
Sadales līniju garums, km	5,044	4,967
Pārvades līniju garums, km	1,193	1,242
IPGK - Inčukalna Pazemes Gāzes Krātuve

Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR)	2015	2014
Neto apgrozījums	444,686	503,076
EBITDA	68,457	68,817
EBITDA, %	15.4	13.7
EBIT	34.791	35.322
EBIT, %	7.8	7.0
Neto peļņa	30,517	30,069
Neto rentabilitāte, %	6.9	6.0
Kopējie aktīvi	750,015	747,970
Pašu kapitāls	611,403	610,182
Peļņa uz akciju, EUR	0.765	0.754
P/E	12.76	12.13

EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas

1 EBIT – Peļņa pirns ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Sabiedrība nodrošina dabasgāzes piegādi 443,6 tūkstošiem klientu Latvijā, bet apkures sezonā – no Inčukalna pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.

2015.gadā galvenais Sabiedrības mērķis bija nodrošināt drošu un nepārtrauktu dabasgāzes piegādi esošajiem lietotājiem līgumos noteiktajos apjomos un kvalitātē. Lai šo nodrošinātu, galvenie uzdevumi, kas tika sekmīgi veikti, bija kapitālieguldījumu uzraudzība un realizācija.

Avots: eia.gov

Darbības vides raksturojums

2015.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar būtisku cenu kritumu, kas atstāja ietekmi gan uz Latvijas Gāzes vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2015.gada ieņēmumiem.
Realizācijas apjoms, salīdzinot ar 2014.gadu, pieaug par 2% un sasniedz 1,3 mljrd.m³ .
Neskatoties uz ieņēmumu kritumu dēļ cenas samazinājuma, EBITDA saglabājas iepriekšējā gada līmenī, un ir 68.5 milj. EUR.

Segmentu darbības rezultāti

Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem). Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu.

Lai gan 2015. gadā EBITDA saglabājās iepriekšējā gada līmenī (68,5 milj. EUR), pie krītoša apgrozījuma tas nodrošina EBITDA maržas pieaugumu, kā rezultātā tā bija 15,4%, salīdzinot ar 13,7% iepriekšējā gadā.

Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadales segments, kura aktīvi sastāda 34% no kopējiem Sabiedrības aktīviem. Sadale ir lielākais segments arī pēc nodarbināto personu skaita – tajā strādā 53% no Sabiedrības darbiniekiem. Sadales segmenta EBITDA 2015.gadā bija 24,0 milj. EUR, un šim segmentam bija lielākais EBITDA īpatsvars visā Sabiedrībā, 2015.gadā sastādot 35% no kopējās Sabiedrības EBITDA. Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā realizētās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars patēriņa grupās.

Pārvades segments ieņēmumus gūst gan no dabasgāzes patēriņa Latvijā, gan no starptautiskiem dabasgāzes pārvadājumiem, gan arī no dabasgāzes kustības, iesūknējot vai izsūknējot dabasgāzi no

NAFTAS CENU SAMAZINĀŠANĀS ĻAUJ LIETOTĀJIEM PIEMĒROT ZEMĀKU CENU

Inčukalna pazemes gāzes krātuves. 2015. gadā tas ir vienīgais darbības segments, kur vērojams EBITDA maržas samazinājums, un tas skaidrojams ar samazināto pārvadītās dabasgāzes apjomu starptautiskajos darījumos, tai skaitā samazināto dabasgāzes iesūknēšanas apjomu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pārvades segmenta EBITDA 2015. gadā bija 15,6 milj. EUR, un tās īpatsvars kopējā Sabiedrības EBITDA bija 23%. Pārvades segments ir otrs lielākais segments pēc aktīvu apjoma. Segmenta aktīvi 2015. gada beigās ir 193,6 milj. EUR un sastāda 26% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.

Glabāšanas darbības segmentā neto apgrozījums, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājies par 13%, kas skaidrojams ar iesūknētās un izsūknētās dabasgāzes apjoma samazinājumu. Tajā pašā laikā apjoma samazinājums neatstāja negatīvu ietekmi uz segmenta ienesīgumu. Segmenta EBITDA 2015.gadā bija 15,9 milj. EUR, un tas ir otrs lielākais segments pēc EBITDA rādītājiem.

Dabasgāzes tirdzniecības segments ir lielākais segments no neto apgrozījuma viedokļa. Segmenta ieņēmumi sastāda 342,4 milj. EUR, un to īpatsvars Sabiedrības kopējos ieņēmumos ir 77%. Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu arī segmenta ieņēmumi samazinājās par 13% salīdzinājumā ar 2014.gadu. Segmenta EBITDA, salīdzinot ar 2014.gadu, palielinājās par 2,9 milj. EUR, un tas galvenokārt saistīts ar mazākiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem un iespējamām saistībām, kas tika iekļautas 2014.gada rezultātos.

Regulācijas vides apraksts

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/73/EK "Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu" (turpmāk – Direktīva 2009/73) prasībām ES valstīm ir pienākums ieviest nacionālajā normatīvajā regulējumā noteikumus, kas izveidotu efektīvu iekšējo enerģijas tirgu. Būtiskākais no ieviešamajiem noteikumiem paredz tīkla darbības nodalīšanu no tirdzniecības un ražošanas darbībām, tai skaitā obligātu dabasgāzes pārvades tīklu nodalīšanu, kā arī, pastāvot objektīvai un pierādāmai nepieciešamībai, dabasgāzes uzglabāšanas un sadales infrastruktūras nodalīšanu no ražošanas un tirdzniecības darbībām.

Ņemot vērā ES tiesisko regulējumu, 2016.gada 11.februārī Saeima pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot, ka:

1) līdz 2017.gada 3.aprīlim no Latvijas Gāzes jānodala uzņēmums, kuram piederētu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra un kurš neietilptu Latvijas Gāzē kā vertikāli integrētā uzņēmumā;

Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju vai tirgus risku. Sabiedrība ir pakļauta augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastāda 56% no 2015.gada pārdošanas apjoma.

Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus

2) līdz 2017.gada 31.decembrim jānodrošina, ka dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības netiek kontrolētas no to personu puses, kuras ir saistītas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību (dabasgāzes uzglabāšanas un pārvaldes infrastruktūras atsavināšana);
3) līdz 2018.gada 1.janvārim jānodrošina, ka dabasgāzes sadales sistēmas infrastruktūra tiek nošķirta kā atsevišķs meitas uzņēmums, kas ietilpst Latvijas Gāzē kā vertikāli integrētā uzņēmumā, vienlaikus izpildot likumā paredzētās neatkarības prasības.

2016.gada 9.februārī Ministru Kabinets pieņēma grozījumus dabasgāzes tirdzniecības noteikumos, pēc būtības dodot iespēju Latvijas patērētājiem dabasgāzi iegādāties no citiem tirgotājiem ārpus Latvijas. Uz finanšu pārskatu parakstīšanas brīdi Sabiedrība un daži no akcionāriem ir iesnieguši Latvijas Republikai, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, paziņojumu par sākotnējā privatizācijas līguma – kas paredzēja, ka Sabiedrībai jāsaglabā monopolstāvoklis Latvijas tirgū līdz 2017.gada 3.aprīlim – pārkāpumu.

norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei.

Ar naudas un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku, saskaņā ar kuru visas korporatīvās kredītiestādes reizi ceturksnī tiek novērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus.

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības spēju nokārtot saistības noteiktajos termiņos. Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus.

Ieteiktā peļņas sadale

	2015
	EUR
Pārskata gada peļņa (Saskaņā ar Latvijas Republikas Gada Pārskatu likumu)	33,311,640
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu)	(2,794,923)
Sadalāmā peļņas daļa	30,516,717
Ieteiktā peļņas sadale
Dividendes akcionāriem (91,0%)	30,324,000
Dividendes par vienu akciju (EUR/1 akcija)	0.76
Ieskaitīts nesadalītā peļņā	2,987,640

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

2016.gada 28.janvārī Marguerite Gas I.S.a.r.l. iegādājās 28,97% akciju no Uniper Ruhrgas International GmbH (iepriekš E.ON Ruhrgas International GmbH), kas paliek Sabiedrības akcionārs ar 18.26% akciju.

2016.gada 22.martā ārkārtas akcionāru sapulce apstiprināja reorganizācijas procesa uzsākšanu. Reorganizācijas mērķis ir nodalīt pārvades un uzglabāšanas segmentu darbību un saistītos neto aktīvus māsas sabiedrībā atbilstoši Komerclikumam. Reorganizācija jāpabeidz līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Nākotnes perspektīva

Pēc pārskata perioda beigām ir sākusies pārvades un uzglabāšanas nodalīšana. Sagaidāms, ka tuvākajos gados vadībai būs jākoncentrējas tieši uz nodalīšanu. Pēc pārvades un uzglabāšanas darbību nodalīšanas sadales aktivitātes būs jānodala no tirdzniecības segmenta. Juridiskā un īpašumtiesību nodalīšana jāpabeidz līdz 2017.gada beigām, bet sadalei jābūt nodalītai uz 2018.gada 1.janvāri.

Līdztekus sadalīšanai Sabiedrība sākusi gatavoties Latvijas gāzes tirgus atvēršanai 2017.gada aprīlī. Likums paredz, ka divus gadus pēc tirgus atvēršanas mājsaimniecības joprojām būs tiesīgas pirkt gāzi par regulētiem tarifiem, un Sabiedrība uzskata, ka 2017.gada sākumā piegādātājs būs jāizvēlas mazāk kā 10 tūkstošiem klientu. Tiesa, 2015.gadā klienti, kam būs jāpērk gāze atvērtā tirgū, nodrošināja ap 90% no kopējā pārdošanas apjoma.

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

2015.gada finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

Sabiedrības 2015. gada finanšu pārskati tika apstiprināti Valdē 2016.gada 22.aprīlī.

Pārskatus 2016.gada 22.aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	000300064 Rīga, 1991.gada 25.marts Pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga LV-1009, Latvija www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums	www.lg.lv
Revidenta nosaukums un adrese un atbildīgais zvērinātais revidents	PricewaterhouseCoopers SIA Zvērinātu revidentu komercsabiedrība Licence Nr.5 Kr. Valdemāra iela 21-21 Rīga, LV-1010 Latvija
	Atbildīgā zvērinātā revidente: Lolita Čapkeviča Zvērināta revidente Sertifikāts Nr.120
Finanšu gads	2015.gada 1.janvāris – 2015.gada 31.decembris

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	2015	2014 (Koriģēts)
		EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	2	444,686	503,076
Pārējie ieņēmumi	3	3,441	3,144
Materiālu izmaksas	4	(334,552)	(391,929)
Personāla izmaksas	5	(29,215)	(27,151)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums		(33,756)	(33,832)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	6	(15,903)	(18,323)
Bruto peļņa		34,701	34,985
Finanšu ieņēmumi, neto		90	337
Peļņa pirms nodokļiem		34,791	35,322
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	7	(4,274)	(5,253)
Pārskata gada peļņa		30,517	30,069
		EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata)	17	0.765	0.754
Peļņa uz vienu akciju (koriģēta)	17	0.765	0.754

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

	Pielikums	2015	2014
		EUR'000	EUR'000
Pārskata gada peļņa		30,517	30,069
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks
pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana		197	239
Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem		(30)	(36)
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	16	(735)	(80)
Citas korekcijas		-	(3)
Neto (ieņēmumi) vai izmaksas, kas tieši atzītas pārējo ienākumu
pārskatā		(568)	120
Pavisam pārskata gada apvienotie ienākumi		29,949	30,189

Pielikumi no 23. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 22.aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

BILANCE

	Pielikums	31.12.2015	31.12.2014
		EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	9	2,282	2,229
Pamatlīdzekļi	10	557,450	561,675
Debitori	12	8	8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā		559,740	563,912
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	11	56,519	80,189
Avansa maksājumi par krājumiem		24,228	-
Debitori	12	27,873	51,659
Pārskata perioda ienākumu nodokļa pārmaksa	18	1,956	470
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	13	492	616
Nauda un tās ekvivalenti		79,207	51,124
Apgrozāmie līdzekļi kopā		190,275	184,058
AKTĪVU KOPSUMMA		750,015	747,970

PASĪVS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	17	55,860	55,860
Akciju emisijas uzcenojums		20,376	20,376
Rezerves	17	478,059	491,944
Nesadalītā peļņa		57,108	42,002
Pašu kapitāls kopā		611,403	610,182
Ilgtermiņa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	14	27,948	28,339
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām	16	5,233	4,179
Atliktā nodokļa saistības	8	52,398	54,644
Ilgtermiņa saistības kopā		85,579	87,162
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		11,794	3,785
Nākamo periodu ieņēmumi	14	1,213	1,187
Pārējās saistības	15	40,026	45,654
Īstermiņa saistības kopā		53,033	50,626
PASĪVU KOPSUMMA		750,015	747,970

Pielikumi no 23. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 22.aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2013.gada 31.decembrī	56,773	20,376	491,990	39,582	608,721
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Pamatkapitāla konvertācija EUR	(913)	-	913	-	-
Kopā darījumi ar akcionāriem	(913)	-	913	(28,728)	(28,728)
Ieskaitīts rezervēs	-	-	876	(876)	-
Izslēgti pamatlīdzekļi	-	-	(2,304)	2,304	-
Atliktais nodoklis izslēgtajiem pamatlīdzekļiem	-	-	346	(346)	-
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	123	(3)	120
Pārskata gada peļņa	-	-	-	30,069	30,069
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	123	30,066	30,189
2014.gada 31.decembrī	55,860	20,376	491,944	42,002	610,182
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Ieskaitīts rezervēs	-	-	828	(828)	-
Korekcija starp posteņiem	-	-	(11,350)	11,350	-
Izslēgti pamatlīdzekļi	-	-	(3,288)	3,288	-
Atliktais nodoklis izslēgtajiem
pamatlīdzekļiem	-	-	493	(493)	-
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	-	(568)
Pārskata gada peļņa	-	-	-	30,517	30,517
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	30,517	29,949
2015.gada 31.decembrī	55,860	20,376	478,059	57,108	611,403

Pielikumi no 23. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 22.aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	Pielikums	31.12.2015	31.12.2014
		EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa		34,791	35,322
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums		32,685	32,464
- nemateriālo aktīvu amortizācija		1,071	1,379
- uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem)		(1,354)	1,792
- ienākumi no līdzdalības		(1,191)	(1,169)
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		2,460	1,149
Izmaiņas apgrozāmajā kapitālā:
- debitoros		23,848	(12,163)
- avansa maksājumos par krājumiem		(24,165)	(52)
- krājumos		23,670	104,978
- kreditoros		4,858	(120,810)
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	18	(7,544)	(5,528)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		89,129	37,362
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde		(31,296)	(29,153)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi		102	47
Nemateriālo aktīvu iegāde		(1,124)	(861)
No EK saņemts līdzfinansējums		-	3
Izņemtie termiņdepozīti		-	38,900
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(32,318)	8,936
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes	17	(28,728)	(28,728)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(28,728)	(28,728)
Neto naudas plūsma		28,083	17,570
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā		51,124	33,554
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās		79,207	51,124

Pielikumi no 23. līdz 44. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 22.aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Segmentu informācija

Visi Sabiedrības ieņēmumi ir no regulētām darbībām. Saskaņā ar regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tiek izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot ieņēmumus par katru pakalpojumu atsevišķi. Tā kā rēķinus izraksta tirdzniecības segments, ārējie ieņēmumi tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un pēcāk iekšēji pārklasificēti uz segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Ārējie ieņēmumi par gāzes pārvadi un uzglabāšanu ir ieņēmumi no klientiem ārpus Latvijas.

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

1. Segmentu informācija

31.12.2015	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	4,620	13,363	1,029	425,674	444,686
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	21,392	14,422	47,466	(83,280)	-
Peļņa pirms nodokļiem	1,455	8,755	12,229	12,352	34,791
Aktīvi	193,643	149,515	261,704	145,153	750,015
Nolietojums un amortizācija	14,163	7,195	11,823	575	33,756
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	11,691	13,619	6,377	733	32,420
EBITDA	15,618	15,950	23,961	12,928	68,457

31.12.2014 (Koriģēts)	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	5,594	17,610	911	478,961	503,076
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	20,825	14,179	48,570	(83,574)	-
Peļņa pirms nodokļiem	3,200	10,518	12,414	9,190	35,322
Aktīvi	199,995	143,037	254,124	150,814	747,970
Nolietojums un amortizācija	13,952	7,396	11,633	851	33,832
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	14,858	8,016	6,499	641	30,014
EBITDA	17,153	17,914	23,722	10,028	68,817

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

Ieņēmumi no pamatdarbības	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība	425,632	478,915
Dabasgāzes glabāšana un transportēšana	18,025	23,250
Citi pamatdarbības ieņēmumi	1,029	911
	444,686	503,076

3. Pārējie ieņēmumi

Pārējie ieņēmumi	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pievadu būvniecības	1,192	1,169
Citi ieņēmumi	1,319	734
Soda naudas	930	1,241
	3,441	3,144

4. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes iepirkšana	323,760	376,515
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	7,557	10,134
Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām	3,235	5,280
	334,552	391,929

5. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Darba alga	22,612	21,149
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	4,749	4,346
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1,405	1,306
Pārējās personāla izmaksas	449	350
	29,215	27,151
tai skaitā Valdes un Padomes atalgojums
- atlīdzība par darbu	2,696	2,074
- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	148	147
- dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	127	53
- citas personāla izmaksas	11	5
	2,982	2,279
Vidējais darbinieku skaits gadā	1,264	1,255

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas	4,705	4,582
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	2,448	1,149
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	2,309	3,136
Nodokļi un nodevas	2,200	2,170
Biroja un citas administratīvās Izmaksas	1,295	1,222
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	1,221	1,035
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	1,011	987
Uzkrājumi bezcerīgajiem debitoriem, neto*	-	281
Citas izmaksas	714	3,761
	15,903	18,323

* 2015. gadā uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem neto samazinājums 437 tūkst. EUR apmērā ir iekļauts pārējos ieņēmumos.

7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	6,057	6,746
Atliktais nodoklis	(1,783)	(1,493)
	4,274	5,253

8. Atliktais uzņēmumu ienākumu nodoklis

Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa izdevumiem	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	34,791	35,322
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi	5,219	5,298
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu, neto	243	1,210
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(1,188)	(1,255)
Nodokļu izdevumi	4,274	5,253

Atliktā nodokļa aprēķins	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada sākumā	54,644	56,447
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (citu apvienoto	30	36
ienākumu pārskats)
Atliktā nodokļa saistību samazinājums (ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	(1,783)	(1,493)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem (iekļauts pašu kapitālā)	(493)	(346)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	52,398	54 644
Atliktā nodokļa pagaidu atšķirības:
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1,020	2,318
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies ilgāk kā 12 mēnešu laikā)	55,381	56,145
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)*	(1,528)	(1,128)
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(1,015)	(1,213)
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība (izlīdzināsies ilgāk kā 12 mēnešu laikā)	(663)	(673)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(734)	(739)
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(63)	(66)
Atliktā nodokļa saistības, neto	52,398	54,644

* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas likvidācijas stadijā.

Bilance

9. Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Uz perioda sākumu	13,346	12,616
Iegādāti	1,124	860
Norakstīti	(124)	(130)
Uz perioda beigām	14,346	13,346

Amortizācija
Uz perioda sākumu	11,117	9,826
Amortizācija pārskata gadā	1,071	1,379
Par norakstīto	(124)	(88)
Uz perioda beigām	12,064	11,117

Atlikusī vērtība uz perioda 31. decembri	2,282	2,229

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 7,597 tūkstoši EUR (31.12.2014.: 7407 tūkstoši EUR). Lielāko daļu Sabiedrības nemateriālo aktīvu veido programmatūra darbības segmentu vajadzībām.

10. Pamatlīdzekļi

	Zeme	Bufergāze	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2014	2,584	9,377	1,054,386	133,904	20,956	16,739	1,237,946
Iegādāts	-	-	-	-	-	31,543	31,543
Pārklasificēts	-	-	32,069	2,507	1,212	(35,788)	-
Pārvērtēts	-	-	195	2	-	-	197
Norakstīts	-	-	(9,116)	(1,395)	(1,207)	(12)	(11,730)
31.12.2015	2,584	9,377	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956

Nolietojums
31.12.2014	-	-	589,655	71,954	14,662	-	676,271
Aprēķināts	-	-	24,205	6,655	1,837	-	32,697
Norakstīts	-	-	(5,980)	(1,290)	(1,192)	-	(8,462)
31.12.2015	-	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506

Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015.	2,584	9,377	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014.	2,584	9,377	464,731	61,950	6,294	16,739	561,675

	Zeme	Bufergāze	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2013	2,584	9,377	1,042,126	131,556	20,770	8,723	1,215,136
Iegādāts	-	-	-	-	-	29,504	29,504
Pārklasificēts	-	-	15,562	4,812	1,048	(21,422)	-
Pārvērtēts	-	-	239	-	-	-	239
Norakstīts	-	-	(3,541)	(2,464)	(862)	(66)	(6,933)
31.12.2014	2,584	9,377	1,054,386	133,904	20,956	16,739	1,237,946

Nolietojums
31.12.2013	-	-	568,164	67,337	13,527	-	649,028
Aprēķināts	-	-	23,679	6,803	1,982	-	32,464
Norakstīts	-	-	(2,188)	(2,186)	(847)	-	(5,221)
31.12.2014	-	-	589,655	71,954	14,662	-	676,271

Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014	2,584	9,377	464,731	61,950	6,294	16,739	561,675
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2013	2,584	9,377	473,962	64,219	7,243	8,723	566,108

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība pēc Valsts Zemes dienesta datiem	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Ražošanas ēkas	61,335	59,128
Būves	10,064	10,038
Zeme	4,578	4,616

Pārvērtēšanas ietekme

un 2004.gadā ēkas un būves (gāzes pārvades un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas tika pārvērtētas ar izmaksu (amortizēto aizvietošanas izmaksu) metodi. Amortizētās aizstāšanas izmaksas noteica sertificēts neatkarīgs vērtētājs. 2012.gadā Sabiedrība veica atkārtotu pārvērtēšanu ar amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi visām iepriekšminētajām aktīvu grupām. Amortizētās aizvietošanas izmaksas noteica sertificēts neatkarīgs vērtētājs.

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Sabiedrības pieņēmumus par tirgus situāciju. Šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 18 141 tūkstoši EUR (31.12.2014.: 13 242 tūkstoši EUR).

Pārskata gadā Sabiedrība ir kapitalizējusi nolietojumu 12 tūkstošu EUR apmērā (2014.gadā: 11 tūkstoši EUR).

ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Sabiedrības ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu, pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1.Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
1. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Sabiedrības ēkas un būves, un iekārtas un mašīnas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi un balstoties uz Starptautiskajos vērtēšanas standartos formulēto aktīvu tirgus vērtības definīciju. Izmaksu metode tika izvēlēta kā piemērotākā, ņemot vērā pārvērtēšanai pakļauto aktīvu specializēto raksturu, jo šāda veida aktīvus reti pārdod vai vispār nepārdod tirgū. Izmaksu aizvietošanas vērtībai tika analizēti Latvijas vadošo būvfirmu dati par celtniecības darbu izmaksām 2011.gadā, ņemot vērā laika gaitā radušos apbūves tehnisko un funkcionālo vērtību zudumus. Līdz ar to var uzskatīt, ka vērtēšanā tiek izmantoti gan novērojami, gan nenovērojami tirgus dati, kas atbilst 3.līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Sabiedrības vadība ir izvērtējusi celtniecības darbu izmaksu dinamiku laika periodā no 2012. līdz 2015. gadam un secinājusi, ka Sabiedrības finansēto projektu cenas salīdzinājumā ar pārvērtēšanā izmantotajām nav būtiski mainījušās.

Sekojošajā tabulā apkopotas vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām, pieņemot, ka aktīvi tiktu uzskaitīti sākotnējā vērtībā.

Sākotnējā vērtība	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Ēkām un būves	244,246	223,146
Iekārtām un mašīnām	51,621	54,712

11. Krājumi

Krājumi	31.12.2015	31.12.2014
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	52,592	74,277
Materiāli un rezerves daļas	4,348	6,350
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(421)	(438)
	56,519	80,189

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	438	461
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	3	9
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(11)	(30)
Norakstīti	(9)	(2)
Uzkrājumi gada beigās	421	438

12. Debitori

Debitori	31.12.2015	31.12.2014
	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori uzskaites vērtībā	11	12
Uzkrājumi ilgtermiņa debitoru vērtības samazinājumam	(3)	(4)
	8	8
Īstermiņa debitori uzskaites vērtībā	37,967	62,279
Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības samazinājumam	(10,094)	(10,620)
	27,873	51,659

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	10,722	10,514
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	1,708	2,175
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(2,145)	(1,894)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(437)	281
Norakstīti bezcerīgi parādi	(95)	(73)
Uzkrājumi gada beigās	10,190	10,722

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

13. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

Pārējie apgrozāmie līdzekļi	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	391	405
Citi debitori	193	309
	584	714
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	(92)	(98)
	492	616

14. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi	31.12.2015	31.12.2014
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	19,344	19,468
Īstermiņa daļa	946	919
	20,290	20,387
Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma:
Ilgtermiņa daļa	8,604	8,871
Īstermiņa daļa	267	268
	8,871	9,139
Nākamo periodu ieņēmumi kopā:
Ilgtermiņa daļa	27,948	28,339
Īstermiņa daļa	1,213	1,187

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

Atlikums gada sākumā	29,526	29,924
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	827	769
EK finansējums atzīts pārskata gadā	-	2
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(1,192)	(1,169)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	29,161	29,526

Saskaņā ar EK 2008.gada 13.augusta lēmumu C(2010) 5554 par finansiālā atbalsta piešķiršanu regulas (EK) Nr.663/2009 jomā gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem Sabiedrībai ir piešķirts finansējums 50% apmērā, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR pasākumu Nr.EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" realizācijai. Objekti tika nodoti ekspluatācijā 2011.gadā. Neizmantotā finansējuma daļa tika izlietota divu citu urbumu rekonstrukcijai. Pēdējais maksājums no EK tika saņemts 2013.gadā.

15. Pārējās saistības

Pārējās saistības	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	12,153	12,111
Pievienotās vērtības nodoklis	9,066	12,789
Pārējās īstermiņa saistības *	6,897	6,886
Uzkrātās izmaksas	5,877	7,253
Akcīzes nodoklis	2,519	2,740
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1,245	1,318
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	888	848
Darbinieku atalgojums	781	752
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	554	585
Uzkrātās pēcnodarbinātības pabalstu un citas saistības pret darbiniekiem **	-	307
Dabas resursu nodoklis	29	65
Nekustamā īpašuma nodoklis	17	-
	40,026	45,654

* Tostarp sadaļā "Notiekošās un iespējamās tiesvedības" aprakstītie uzkrājumi

* * Uzkrātās pēcnodarbinātības pabalstu un citas saistības pret darbiniekiem sīkāk aprakstītas 16.pielikumā.

16. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā	4,486	5,812
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	159	(1,206)
Izmaksāti	(147)	(200)
Procentu izdevumi – daļa no vispārējiem ieņēmumiem	10	(24)
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā – daļa no vispārējiem
ieņēmumiem	725	104
Uzkrājumi pārskata gada beigās	5,233	4,486
Ilgtermiņa daļa	5,233	4,179
Īstermiņa daļa	-	307
Uzkrājumi pārskata gada beigās	5,233	4,486

Pārējā informācija

17. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls	31.12.2015.	31.12.2015.	31.12.2014.	31.12.2014.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14,571,480	36.52	14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25,328,520	63.48	25,328,520
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)	47.23	18,846,385	47.23	18,846,385
Itera Latvija SIA	16.00	6,384,001	16.00	6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju
emisiju) akcijas 7,285,740)	34.00	13,566,701	34.00	13,566,701
Valstij piederošās akcijas*	0.00	117	0.00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1,102,796	2.77	1,102,796
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000

*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2015.gada 31.decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē. 2016.gada kopsapulcē vadība ierosinās par 2015.gadu izmaksāt dividendes 0.76 EUR apmērā par vienu akciju. Šajos finanšu pārskatos šīs maksājamās dividendes nav atspoguļotas, bet tās tiks uzskaitītas akcionāru pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas apropriācija par 2015.gadu. 2015.gadā dividendes par 2014.gadu tika izmaksātas 28,728 tūkstošu EUR apmērā (0.72 EUR par akciju).

Peļņa par akciju	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a)	30,517	30,069
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas uz 1.janvāri	39,900	39,900
Parastās akcijas uz 31.decembri	39,900	39,900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits (b)	39,900	39,900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.765	0.754

Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Rezerve	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve	373,517	376,348
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(815)	(80)
Citas rezerves	105,357	115,676
	478,059	491,944

Dividenžu sadale un līdzekļu pārnese uz citām rezervēm notiek atbilstoši peļņai un nesadalītajai peļņai saskaņā ar likumā noteiktajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti pēc Latvijas grāmatvedības noteikumiem. 18. Nodokļi

Izmaiņas citās rezervēs var veikt tikai ar akcionāru piekrišanu. Pārvērtēšanas rezervi un akciju emisijas uzcenojumu nevar sadalīt kā dividendes akcionāriem.

	Saistības	Pārmaksa	Aprēķināts	Samaksāts	Saistības	Pārmaksa
Nodokļu kustība	31.12.2014	31.12.2014	2015	2015	31.12.2015	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	12,789	-	86,805	(90,528)	9,066	-
Akcīzes nodoklis	2,740	-	20,317	(20,538)	2,519	-
Sociālās apdrošināšanas
maksājumi	848	-	7,249	(7,209)	888	-
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	-	469	6,057	(7,544)	-	1,956
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	585	-	4,606	(4,637)	554	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	1,205	(1,188)	17	-
Dabas resursu nodoklis	65	-	296	(332)	29	-
Ieturējumi no nerezidentiem	4	-	-	(4)	-	-
	17,031	469	126,535	(131,980)	13,073	1,956

19. Saistīto personu darījumi

Neviens uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Zemāk minētajiem uzņēmumiem pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā.

Peļņa vai zaudējumi	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas
PAS "Gazprom"	15,140	21,207

Izdevumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	289,422	265,122

Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem
PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	6,523	4,273
E.ON Global Commodities SE	-	25
	6,523	4,298

Prasības un saistības pret saistītām personām	31.12.2015	31.12.2014
	EUR'000	EUR'000
Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem
PAS "Gazprom"	7,893	470
PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	1,390	402
	9,283	872
Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu
PAS "Gazprom"	35	2,364
Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par pakalpojumiem
PAS "Gazprom"	24,122	-

PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	460	1,052

20. Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtībās. Sekojošajā tabulā apkopoti Sabiedrības finanšu aktīvi un saistības.

Finanšu aktīvi un saistības	31.12.2015	31.12.2014
	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi	35	2 364
Pircēju un pasūtītāju parādi	27 838	49 295
Citi debitoru parādi	492	651
Nauda un tās ekvivalenti	79 207	51 124
Finanšu aktīvi	107 572	103 434
Parādi saistītajiem uzņēmumiem	9 283	470
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	2 511	3 315
Finanšu saistības	11 794	3 785

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem, kas uz 2015.gada 31.decembri veido 30% no kopējā nenokārtotā debitoru parāda. Uz 2015.gada 31.decembri piecu lielāko klientu parādu vērtība nav kavēta un vērtības samazinājums nav veidots. Sekojošā tabula ilustrē kredītrisku no nenokārtotajiem debitoru parādiem.

Pircēju un pasūtītāju parādi	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Parādi, kam izveidots vērtības samazinājums	10 094	10 620
Termiņš nav iestājies	26 703	49 395
Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	1 169	2 226
Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	1	38
Pircēju un pasūtītāju parādi, bruto	37 967	62 279
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	(10 094)	(10 620)
Pircēju un pasūtītāju parādi, neto	27 873	51 659

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai. Pārskata gada debitoru parādi ar samazinājušos vērtību un atbrīvotie uzkrājumi ietverti 12.pielikumā.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī ranžētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2015.gada 31.decembri naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Aa3 A2 B1

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu

21. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu

izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un mašīnu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās. 2012.gada 1.februārī Sabiedrība veica ēku, gāzes pārvades un sadales sistēmas un iekārtu pārvērtēšanu, kā rezultātā šo aktīvu bilances vērtība pieauga par 121 miljonu EUR. Amortizētās aizstāšanas izmaksas noteica neatkarīgs sertificēts vērtētājs.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

22. Izmaiņas pārskata atspoguļošanā un atklāšanā

Pārskata periodā vadība ir pārskatījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina klasifikācijas metodi un pārgājusi uz klasifikāciju pēc perioda izmaksu metodes. Šādu klasifikāciju Sabiedrība izmanto arī iekšējo lēmumu pieņemšanā, līdz ar to ārējie pārskati precīzāk atbilst

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

faktiskajai Sabiedrības darbību pārvaldības praksei. Lai sniegtu salīdzinošu informāciju, tiek koriģēta arī iepriekšējā gada klasifikācija.

23. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Kur bijis nepieciešams, salīdzinošie dati ir pārklasificēti.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Jaunu un/vai mainītu SFPS pieņemšana

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājas spēkā 2015.gadā un neietekmē šos finanšu pārskatus:

Grozījumi 19.SGS "Darbiniekulabumi" par noteiktu pabalstu plāniem (spēkā gada periodiem, kas sākas 2014.gada 1.jūlijā vai vēlāk, ES apstiprināts gada periodiem, kas sākas 2015.gada 1.februārī vai vēlāk);

Ikgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā gada periodiem, kas sākas 2014.gada 1.jūlijā vai vēlāk, ES apstiprināts gada periodiem, kas sākas 2015.gada 1.februārī vai vēlāk). Grozījumi ietver izmaiņas, kas ietekmē 3 standartus – 3.SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana", 13.SFPS "Patiesās vērtības noteikšana" un 40.SGS "Ieguldījuma īpašums".

Vairāki jauni standarti un interpretācijas publicēti un stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk. Sabiedrība patlaban izvērtē grozījumu ietekmi uz tās finanšu pārskatiem:

Ikgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā gada periodiem, kas sākas 2014.gada 1.jūlijā vai vēlāk, ES apstiprināts gada periodiem, kas sākas 2015.gada 1.februārī vai vēlāk). Grozījumi ietver izmaiņas, kas ietekmē 6 standartus – 2.SFPS "Maksājums ar akcijām", 3.SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana", 8.SFPS "Darbības segmenti", 16.SGS "Pamatlīdzekļi", 38.SGS "Nemateriālie aktīvi" un 24.SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm".

14.SFPS "Normatīvie atlikto tarifu konti" (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Grozījumu 11.SFPS "Kopīgas vienošanās" par daļas iegādi kopīgā pasākumā (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk.

Grozījumi 16.SGS "Pamatlīdzekļi" un 41.SGS "Lauksaimniecība" par augļu nesošiem (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Grozījumi 16.SGS "Pamatlīdzekļi" un 38.SGS "Nemateriālie aktīvi" par nolietojumu un amortizāciju (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 27.SGS "Atsevišķie finanšu pārskati" par pašu kapitāla metodi (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 10.SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28.SGS "Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos" (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Grozījumi 1.SGS "Finanšu pārskatu sniegšana" par atklāšanas iniciatīvu (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk);

Ikgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā gada periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk). Grozījumi ietver izmaiņas, kas ietekmē 4 standartus – 5.SFPS "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības", 7.SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana" ar izrietošiem grozījumiem 1.SFPS, 19.SGS "Darbinieku pabalstu plāni", 34.SGS "Starpposma finanšu pārskati".

15.SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem" (spēkā gada periodiem, kas sākas 2018.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

9.SFPS "Finanšu instrumenti" (spēkā gada periodiem, kas sākas 2018.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

16.SFPS "Noma" (spēkā gada periodiem, kas sākas 2019.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES).

Atliktā nodokļa aktīva par nerealizētiem zaudējumiem atzīšana – grozījumi 12.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES);

Informācijas atklāšanas iniciatīva – grozījumi 7.SGS (spēkā gada periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināts ES).

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver pārvades un sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību un tehnisko gāzes pārvadi un sadali.

Sabiedrības ēkas un būves (tai skaitā gāzes transportēšanas un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Būves, ieskaitot gāzes pārvades un sadales sistēmu	40 - 50
Iekārtas un mašīnas	5 - 20
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu. Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.

Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.

Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.

Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot

vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Piešķīrumi

Ar pamatlīdzekļiem saistītais EK finansējums tiek atzīts kā nākamo periodu ieņēmumi un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiski saistīto aktīvu paredzamā lietošanas laika gaitā.

24. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Sekojošajā tabulā apkopotas līgumsaistības pārskata gada beigās:

Saistības	2015	2014
	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie līgumi	18,143	19 776

25. Notiekošās un iespējamās tiesvedības

2013.gada 1.oktobrī Latvijas valsts Konkurences padome pieņēma lēmumu 2011.gada 16.decembra lietā Nr.E02-48 Nr.95 (Prot. Nr.59, 2.§) saistībā ar Konkurences padomes uz Konkurences likuma 13.pamata (dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) ierosināto izmeklēšanu par Konkurences likuma 13.panta 1.daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu. Administratīvā apgabaltiesa noraidīja Latvijas Gāzes celto prasību pret lēmumu, un tagad lēmums pārsūdzēts Latvijas Augstākajā tiesā.

Līdz ar Konkurences padomes lēmumu Sabiedrībai ir juridisks pienākums pārtraukt netaisnīgu tirdzniecības noteikumu piemērošanu un vairs nepiesaistīt dabasgāzes piegādes līgumus un gāzes padevi patērētāja iepriekšējiem parādu maksājumiem, kā arī uzlikta soda nauda 2,23 miljonu EUR apmērā. Uz 2015.gada 31.decembri Sabiedrība bija uzkrājusi 6,75 miljonus EUR saistībā ar uzlikto soda naudu un aplēstajiem zaudējumiem no parādu atmaksas. Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā, jo Sabiedrība ir iesniegusi apelāciju Administratīvajā apgabaltiesā.

2016.gada 11.februārī Latvijas Parlaments (Saeima) pieņēma grozījumus dabasgāzes tirdzniecības noteikumos, pēc būtības atļaujot Latvijas patērētājiem

iegādāties dabasgāzi no citiem tirgotājiem ārpus Latvijas. Uz finanšu pārskatu parakstīšanas brīdi

Sabiedrība un tās akcionārs Uniper Ruhrgas International GmbH ir iesnieguši Latvijas Republikai, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, paziņojumu par to, ka pārkāpti 1997.gada 2.aprīlī starp AS Latvijas Gāze, Latvijas Republiku un Ruhrgas AG un PreussenElektra AG (tagad – Uniper Ruhrgas International GmbH) un starp AS Latvijas Gāze, Latvijas Republiku un AS Gazprom noslēgtie privatizācijas līgumi (Pirkuma un pārdevuma līgumi), kas paredzēja, ka Sabiedrībai jāsaglabā gāzes tirdzniecības monopolstāvoklis Latvijā līdz 2017.gada 3.aprīlim. Atkarībā no jautājuma tālākās attīstības ir iespējamas tiesvedības saistībā ar privatizācijas līgumu pārkāpumu.

26. Notikumi pēc pārskata perioda beigām

2016.gada 22.martā ārkārtas akcionāru sapulce apstiprināja reorganizācijas procesa uzsākšanu. Reorganizācijas mērķis ir nodalīt pārvades un uzglabāšanas segmentu darbību un saistītos neto aktīvus māsassabiedrībā atbilstoši Komerclikumam. Reorganizācija jāpabeidz līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Citu būtisku notikumu, kas prasītu korekcijas vai papildu informāciju šajos pārskatos, laika periodā kopš gada pārskata pēdējās dienas nav bijis.

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2016-04-22_0e06f586-a98e-43e3-8b0b-8a42e9ea2db6.pdf

2015.GADA PĀRSKATS

SATURS

JAUNI IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS

Aigars Kalvītis, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs

PADOME (Pilnvaru termiņš no 2016.gada 22.marta līdz 2019.gada 22.martam)

VALDE Pilnvaru termiņš no 2015,gada 16.augusta līdz 2018.gada 15.augustam

Izmaiņas līdz finanšu pārskatu apstiprināšanai 2016.gada 22 aprīlī:

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

MŪSU MISIJA

MŪSU VĪZIJA

UZŅĒMUMA FOKUSS

Gāzapgādes drošība

Ilgtspējīgas investīcijas

Efektīva pārvaldība

Profesionāls personāls

Produkta kvalitāte

Pakalpojumu kvalitāte

Cenu konkurētspēja

Tīklu attīstība un klientu piesaiste

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2013. – 31.12.2015.)

Informācija par akciju tirdzniecību

Akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm

31.12.2015. Gada pārskata parakstīšanas brīdī

Pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

SKAITĻI UN FAKTI

DABASGĀZES TIRDZNIECĪBA LATVIJĀ PA NOZARĒM Enerģētika

KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

virzieni un principi

Vide

Personāls

Korporatīvā pārvaldība

Sabiedrība un valsts

Labdarība

VIDES AIZSARDZĪBA

Mēs īstenojam tādu vides politiku, lai:

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

Darbības vides raksturojums

Segmentu darbības rezultāti

NAFTAS CENU SAMAZINĀŠANĀS ĻAUJ LIETOTĀJIEM PIEMĒROT ZEMĀKU CENU

Regulācijas vides apraksts

Finanšu risku pārvaldība

Ieteiktā peļņas sadale

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

Nākotnes perspektīva

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

FINANŠU PĀRSKATI

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

BILANCE

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Segmentu informācija

1. Segmentu informācija

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

3. Pārējie ieņēmumi

4. Materiālu izmaksas

5. Personāla izmaksas

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

8. Atliktais uzņēmumu ienākumu nodoklis

Bilance

9. Nemateriālie aktīvi

10. Pamatlīdzekļi

Pārvērtēšanas ietekme

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

11. Krājumi

12. Debitori

13. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

14. Nākamo periodu ieņēmumi