Latvijas Gaze

Quarterly Report • May 27, 2016

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 31.martā

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

PADOME 3
VALDE 4
VADĪBAS ZIŅOJUMS 5
ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU 7
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 8
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 9
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS 9
BILANCE 10
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 11
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 12
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI 13

PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2016.gada 22.marta līdz 2019.gada 22.martam)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974, Padomes priekšsēdētājs No 2003.gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996.gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 2011.gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija

Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972 Padomes loceklis

No 2010.gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis

No 2013.gada valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010.gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014.gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014.gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2008.gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015.gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 - Padomes locekle No 2012.gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

VALDE

Pilnvaru termiņš no 2015,gada 16.augusta līdz 2018.gada 15.augustam

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

1995.gadā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks 2014.gadā - darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier), 1964 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim)

2000.gadā - maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis

1984.gadā - Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris - rūpniecības siltumenerģētiķis

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle

2014.gadā - Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Sabiedrība nodrošina dabasgāzes piegādi 443,6 tūkstošiem klientu Latvijā, bet apkures sezonā – no

Galvenie darbības rādītāji (milj. m3 , ja nav noteikts cits)	2016 Q1	2015 Q1
Dabasgāzes realizācija Latvijā	516	422
Klientu skaits (adreses), tūkst.	444	443
Darbinieku skaits, vidējais	1264	1255
Sadales līniju garums, km	5044	4967
Pārvades līniju garums, km	1193	1242

Inčukalna pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.

1. gadā galvenais Sabiedrības mērķis ir Sagatavot Sabiedrības sadalīšanu saskaņā ar likumdošanu, aizstāvot akcionāru intereses.

Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR)	2016 Q1	2015 Q1
Neto apgrozījums	152,847	158,088
EBITDA	41,042	31,644
EBITDA, %	26.9	20.0
EBIT	32.530	23.190
EBIT, %	21.3	14.7
Neto peļņa	27,646	19,703
Neto rentabilitāte, %	18.1	12.5
Peļņa uz akciju, EUR	0.693	0.494
P/E	14.7	19.6

EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – Peļņa pirns ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Darbības vides raksturojums

• 2016.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar zemām cenām, kas atstāja ietekmi gan uz Latvijas Gāzes vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2016. gada 1.ceturkšņa ieņēmumiem.
• Realizācijas apjoms, salīdzinot ar 2015.gada 1.ceturksni, pieauga par 22% un sasniedz 0,52 mljrd.m3.
• Neskatoties uz ieņēmumu kritumu dēļ cenas samazinājuma, EBITDA 2016.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ievērojami uzlabojusies, un ir 41.0 milj. EUR.

IR UZSĀKTA AS "LATVIJAS GĀZE" SADALĪŠANA DIVOS UZŅĒMUMOS

Segmentu darbības rezultāti

Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem). Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu.

1. gadā 1. ceturksnī EBITDA bija 41.0 milj.EUR, pie krītoša apgrozījuma tas nodrošina EBITDA maržas pieaugumu, kā rezultātā tā bija 21,3%, salīdzinot ar 14,7% iepriekšējā gadā.

Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadales segments, kura aktīvi sastāda 40.5% no kopējiem Sabiedrības aktīviem. Sadale ir lielākais segments arī pēc nodarbināto personu skaita – tajā strādā 53% no Sabiedrības darbiniekiem. Sadales segmenta EBITDA 2016.gada 1.ceturksnī bija 15,3 milj. EUR, un šim segmentam bija lielākais EBITDA īpatsvars visā Sabiedrībā, 2016. gadā sastādot 36.6% no kopējās Sabiedrības EBITDA. Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā realizētās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars patēriņa grupās.

Pārvades segments ieņēmumus gūst gan no dabasgāzes patēriņa Latvijā, gan no starptautiskiem dabasgāzes pārvadājumiem, gan arī no dabasgāzes kustības, iesūknējot vai izsūknējot dabasgāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Pārvades segmenta EBITDA 2016. gada 1.ceturksnī bija 7,7 milj. EUR, un tās īpatsvars kopējā Sabiedrības EBITDA bija 18.4%. Pārvades segments ir otrs lielākais segments pēc aktīvu apjoma. Segmenta aktīvi 2016. gada 1.ceturksnī ir 180,2 milj. EUR un sastāda 30% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.

Glabāšanas darbības segments 2016. gada 1.ceturksnī ir vienīgais darbības segments, kur vērojams EBITDA maržas samazinājums, un tas skaidrojams ar samazināto dabasgāzes izņemšanas apjomu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Segmenta EBITDA 2016.gada 1.ceturksnī bija 8,3 milj. EUR, un tas ir trešais lielākais segments pēc EBITDA rādītājiem.

Dabasgāzes tirdzniecības segments ir lielākais segments no neto apgrozījuma viedokļa. Segmenta ieņēmumi sastāda 113,6 milj. EUR, un to īpatsvars Sabiedrības kopējos ieņēmumos ir 77,1%. Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu arī segmenta ieņēmumi samazinājās par 7,9% salīdzinājumā ar 2015.gada 1.ceturksni. Segmenta EBITDA, salīdzinot ar 2015.gada ceturksni, palielinājās par 5,6 milj. EUR, un tas saistīts ar pārdotās dabasgāzes apjoma pieaugumu.

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999.gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2013. – 31.03.2016.)

Avots: Nasdaq Riga

Sabiedrības akcijas ir iekļautas šādu indeksu grozos: OMXBBGI, OMXBBCAPGI, OMXBGI, OMXRGI. OMX Baltic – visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas NASDAQ OMX Riga.

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2016.gada 3 mēnešos sasniedza 407,0 milj. EUR – par 20,0 milj. EUR vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 3 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 5.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem.

Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2013.-31.03.2016.)

Avots: Nasdaq Riga

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2013.-31.03.2016.)

	2014 Q1	2015 Q1	2016 Q1
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.390	9.140	9.790
Augstākā	10.200	9.970	10.400
Zemākā	8.920	9.130	9.650
Vidējā	9.431	9.351	9.940
Pēdējā	9.360	9.700	10.200
Izmaiņas	-0.32%	6.13%	4.19%
Darījumu skaits	482	338	437
Tirgoto akciju skaits	46,533	38,300	33,019
Apdgrozījums (milj. EUR)	0.439	0.358	0.328
Kapitalizācija ( milj.EUR)	373.464	387.030	406.980

Avots: Nasdaq Riga

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 31.martā ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

Sabiedrības nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 31.martā tika apstiprināti Valdē 2016.gada 24.maijā.

Pārskatus 2016.gada 24.maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs,	000300064
datums un vieta	Rīga, 1991.gada 25.marts Pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga LV-1009, Latvija www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums	www.lg.lv
Finanšu pārskatu periods	2016.gada 1.janvāris – 2016.gada 31.marts

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	01.01.2016-	01.01.2015-
		31.03.2016	31.03.2015 (Koriģēts)
		EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	2	152,847	158,088
Pārējie ieņēmumi	3	1,140	1,166
Materiālu izmaksas	4	(103,896)	(119,806)
Personāla izmaksas	5	(6,048)	(5,544)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums		(8,542)	(8,467)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	6	(3,001)	(2,260)
Bruto peļņa		32,500	23,177
Finanšu ieņēmumi, neto		30	13
Peļņa pirms nodokļiem		32,530	23,190
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(4,884)	(3,487)
Pārskata perioda peļņa		27,646	19,703

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

	01.01.2016- 31.03.2016	01.01.2015- 31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	27,646	19,703
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	25	78
Neto (ieņēmumi) vai izmaksas, kas tieši atzītas pārējo ienākumu pārskatā	25	78
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	27,671	19,781

Pielikumi no 13. līdz 25. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 24.maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 31.martā

BILANCE

	Pielikums	31.03.2016	31.12.2015
		EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi		2,140	2,282
Pamatlīdzekļi	7	552,446	557,450
Debitori		8	8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā		554,594	559,740
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	8	6,047	56,519
Avansa maksājumi par krājumiem		182	24,228
Debitori		35,540	27,873
Pārskata perioda ienākumu nodokļa pārmaksa		3,960	1,956
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		26,568	492
Nauda un tās ekvivalenti		162,943	79,207
Apgrozāmie līdzekļi kopā		235,240	190,275
AKTĪVU KOPSUMMA		789,834	750,015
PASĪVS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	11	55,860	55,860
Akciju emisijas uzcenojums		20,376	20,376
Rezerves	11	478,051	478,059
Nesadalītā peļņa		84,787	57,108
Pašu kapitāls kopā		639,074	611,403
Ilgtermiņa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	9	27,799	27,948
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām		5,233	5,233
Atliktā nodokļa saistības		52,398	52,398
Ilgtermiņa saistības kopā		85,430	85,579
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		23,402	11,794
Nākamo periodu ieņēmumi	9	1,219	1,213
Pārējās saistības	10	40,709	40,026
Īstermiņa saistības kopā		65,330	53,033
PASĪVU KOPSUMMA		789,834	750,015

Pielikumi no 13. līdz 25. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 24.maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2014.gada 31.decembrī	55,860	20,376	491,944	42,002	610,182
Darījumi ar akcionāriem:
Dividendes	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Ieskaitīts rezervēs	-	-	828	(828)	-
Korekcija starp posteņiem	-	-	(11,350)	11,350	-
Izslēgti pamatlīdzekļi	-	-	(3,288)	3,288	-
Atliktais nodoklis izslēgtajiem pamatlīdzekļiem	-	-	493	(493)	-
Citi apvienotie ienākumi:
Citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	-	(568)
Pārskata gada peļņa	-	-	-	30,517	30,517
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	30,517	29,949
2015.gada 31.decembrī	55,860	20,376	478,059	57,108	611,403
Korekcijas starp posteņiem	-	-	(1)	1	-
Izslēgti pamatlīdzekļi	-	-	(32)	32	-
Citi apvienotie ienākumi:	-
Citi apvienotie ienākumi	-	-	25	-	25
Pārskata gada peļņa	-	-	-	27,646	27,646
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	25	27,646	27,671
2016.gada 31.martā	55,860	20,376	478,051	84,787	639,074

Pielikumi no 13. līdz 25. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	31.03.2016	31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa	32,530	23,190
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	8,308	8,186
- nemateriālo aktīvu amortizācija	231	281
- uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem)	(158)	(5)
- ienākumi no līdzdalības	(303)	(296)
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	24	51
Izmaiņas apgrozāmajā kapitālā:
- debitoros	(8,745)	14,520
- avansa maksājumos par krājumiem	24,046	(35,690)
- krājumos	50,472	71,757
- kreditoros	7,732	26,641
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	(2,003)	(4,804)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	112,134	103,831
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(3,314)	(3,981)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	5	17
Nemateriālo aktīvu iegāde	(89)	(60)
Termiņdepozīti	(25,000)	(56,400)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(28,398)	(60,424)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes	-	-
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	-	-
Neto naudas plūsma	83,736	43,407
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā	79,207	51,124
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās	162,943	94,531

Pielikumi no 13. līdz 25. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Segmentu informācija

Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem).

Visi Sabiedrības ieņēmumi ir no regulētām darbībām. Saskaņā ar regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tiek izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot ieņēmumus par katru pakalpojumu atsevišķi. Tā kā rēķinus izraksta tirdzniecības segments, ārējie ieņēmumi tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un pēcāk iekšēji pārklasificēti uz segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Ārējie ieņēmumi par gāzes pārvadi un uzglabāšanu ir ieņēmumi no klientiem ārpus Latvijas.

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

1. Segmentu informācija

	Gāzes	Gāzes	Gāzes	Gāzes
31.03.2016	pārvade	glabāšana	sadale	realizācija	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	1,163	4,148	187	18	5,516
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	8,364	5,715	19,674	113,578	147,331
Segmentu peļņa	4,071	6,514	12,323	10,265	33,173
Segmentu aktīvi	180,204	142,582	243,963	35,141	601,891
Nolietojums un amortizācija	3,610	1,827	2,945	161	8,542
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	541	2,593	244	24	3,402
EBITDA	7,680	8,341	15,268	10,426	41,715

31.03.2015 (Koriģēts)	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	1,249	4,297	185	16	5,747
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	6,842	4,695	17,446	123,358	152,341
Segmentu peļņa	2,824	5,948	9,774	4,631	23,177
Nolietojums un amortizācija	3,554	1,812	2,940	161	8,467
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	2,366	1,850	443	22	4,681
EBITDA	6,378	7,759	12,714	4,792	31,644
Segmentu aktīvi (31.12.2015)	187,301	146,068	251,130	86,308	670,807

Segmentu informācijas salīdzināšana

	01.01.2016-	01.01.2015-
	31.03.2016	31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Segmentu peļņa	33,173	23,177
Uz segmentiem neattiecināmās izmaksas	(673)	-
Finanšu ieņēmumi, neto	30	13
Peļņa pirms nodokļiem	32,530	23,190
	31.03.2016	31.12.2015
Segmentu aktīvi	601,891	670,807
Nauda un tās ekvivalenti	187,943	79,207
Aktīvi kopā	789,834	750,015

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

	01.01.2016-	01.01.2015-
Ieņēmumi no pamatdarbības	31.03.2016	31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība	147,332	152,341
Dabasgāzes glabāšana un transportēšana	5,329	5,561
Citi pamatdarbības ieņēmumi	186	186
	152,847	158,088

3. Pārējie ieņēmumi

Pārējie ieņēmumi	01.01.2016- 31.03.2016	01.01.2015- 31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Soda naudas	590	626
Ieņēmumi no pievadu būvniecības	304	297
Citi ieņēmumi	246	243
	1,140	1,166

4. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas	01.01.2016- 31.03.2016	01.01.2015- 31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes iepirkšana	102,263	117,872
Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām	898	997
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	735	937
	103,896	119,806

5. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas	01.01.2016- 31.03.2016	01.01.2015- 31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Darba alga	4,521	4,204
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	1,097	976
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	319	303
Pārējās personāla izmaksas	111	61
	6,048	5,544

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	01.01.2016- 31.03.2016	01.01.2015- 31.03.2015
	EUR'000	EUR'000
Biroja un citas administratīvās Izmaksas	792	194
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas	744	673
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	540	257
Nodokļi un nodevas	477	570
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	268	273
Citas izmaksas	180	293
	3,001	2,260

Bilance

7. Pamatlīdzekļi

	Zeme	Bufergāze	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2015	2,584	9,377	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Iegādāts	-	-	-	906	172	2,236	3,314
Pārklasificēts	-	-	136	(483)	(2)	349	-
Pārvērtēts	-	-	25	-	-	-	25
Norakstīts	-	-	(96)	(153)	(149)	(3)	(401)
31.03.2016	2,584	9,377	1,077,600	135,288	20,981	15,064	1,260,894
Nolietojums
31.12.2015	-	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Aprēķināts	-	-	5,874	2,001	433	-	8,308
Norakstīts	-	-	(64)	(153)	(149)	-	(366)
Pārklasificēts	-	-	44	(42)	(2)	-	-
31.03.2016	-	-	613,734	79,125	15,589	-	708,448
Atlikusī bilances vērtība 31.03.2016	2,584	9,377	463,865	56,163	5,393	15,064	552,446
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015	2,584	9,377	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450

	Zeme	Bufergāze	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2014	2,584	9,377	1,054,386	133,904	20,956	16,739	1,237,946
Iegādāts	-	-	-	-	-	31,543	31,543
Pārklasificēts	-	-	32,069	2,507	1,212	(35,788)	-
Pārvērtēts	-	-	195	2	-	-	197
Norakstīts	-	-	(9,116)	(1,395)	(1,207)	(12)	(11,730)
31.12.2015	2,584	9,377	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Nolietojums
31.12.2014	-	-	589,655	71,954	14,662	-	676,271
Aprēķināts	-	-	24,205	6,655	1,837	-	32,697
Norakstīts	-	-	(5,980)	(1,290)	(1,192)	-	(8,462)
31.12.2015	-	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015.	2,584	9,377	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014.	2,584	9,377	464,731	61,950	6,294	16,739	561,675

8. Krājumi

Krājumi	31.03.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Materiāli un rezerves daļas	4,774	4,348
Dabasgāze un degviela	1,688	52,592
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(415)	(421)
	6,047	56,519

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam	31.03.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	421	438
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	-	3
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(2)	(11)
Norakstīti	(4)	(9)
Uzkrājumi perioda beigās	415	421

9. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi 31.03.2016	31.12.2015
EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa 19,263	19,344
Īstermiņa daļa 951	946
20,214	20,290
Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma:
Ilgtermiņa daļa 8,536	8,604
Īstermiņa daļa 268	267
8,804	8,871
Nākamo periodu ieņēmumi kopā:
Ilgtermiņa daļa 27,799	27,948
Īstermiņa daļa 1,219	1,213

Atlikums gada sākumā	29,161	29,526
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata periodā	160	827
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(303)	(1,192)
Pārnests uz nākamajiem periodiem	29,018	29,161

10. Pārējās saistības

Pārējās saistības	31.03.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	9,427	12,153
Pievienotās vērtības nodoklis	7,653	9,066
Pārējās īstermiņa saistības	6,862	6,897
Uzkrātās izmaksas	5,720	5,877
Uzkrājums nodokļiem	4,884	-
Akcīzes nodoklis	2,211	2,519
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1,245	1,245
Darbinieku atalgojums	929	781
Nekustamā īpašuma nodoklis	868	17
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	595	888
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	308	554
Dabas resursu nodoklis	7	29
	40,709	40,026

Pārējā informācija

11. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls	31.03.2016	31.03.2016	31.12.2015	31.12.2015
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14,571,480	36.52	14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25,328,520	63.48	25,328,520
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot	47.23	18,846,385	47.23	18,846,385
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)
Itera Latvija SIA	16.00	6,384,001	16.00	6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju	34.00	13,566,701	34.00	13,566,701
emisiju) akcijas 7,285,740)
Valstij piederošās akcijas*	0.00	117	0.00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1,102,796	2.77	1,102,796
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000

*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2016.gada 31.martā sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Rezerve	31.03.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve	373,509	373,217
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(815)	(815)
Citas rezerves	105,357	105,357
	478,051	478,059

12. Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska.

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli

Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtībās. Sekojošajā tabulā apkopoti Sabiedrības finanšu aktīvi un saistības.

zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu

13. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī ranžētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2016.gada 31.martu naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un mašīnu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

14. Izmaiņas pārskata atspoguļošanā un atklāšanā

Pārskata periodā vadība ir pārskatījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina klasifikācijas metodi un pārgājusi uz klasifikāciju pēc perioda izmaksu metodes. Šādu klasifikāciju Sabiedrība izmanto arī iekšējo lēmumu

15. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Kur bijis nepieciešams, salīdzinošie dati ir pārklasificēti.

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

pieņemšanā, līdz ar to ārējie pārskati precīzāk atbilst faktiskajai Sabiedrības darbību pārvaldības praksei. Lai sniegtu salīdzinošu informāciju, tiek koriģēta arī iepriekšējā gada klasifikācija.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Sagatavojot nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 31.martā veiktas korekcijas salīdzinošajos 2015.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver pārvades un sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību un tehnisko gāzes pārvadi un sadali.

Sabiedrības ēkas un būves (tai skaitā gāzes transportēšanas un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek

uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Būves, ieskaitot gāzes pārvades un sadales sistēmu	40 - 50
Iekārtas un mašīnas	5 - 20
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai

Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.

Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.

Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.

Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Piešķīrumi

Ar pamatlīdzekļiem saistītais EK finansējums tiek atzīts kā nākamo periodu ieņēmumi un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiski saistīto aktīvu paredzamā lietošanas laika gaitā.