Latvijas Gaze

Annual Report • Jul 28, 2016

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

finanšu pārskats par 2014.gadu

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu

standartu prasībām

Rīgā, 2015

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 4
Ziņojums par Valdes atbildību 10
Revidentu ziņojums 11
Finanšu pārskati par 2014.gadu 13
Bilance 2014.gada 31.decembrī 13
Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2014.gadu 14
Apvienotais ienākumu pārskats par 2014.gadu 14
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2014.gadu 15
Naudas plūsmas pārskats par 2014.gadu 17
Pielikumi finanšu pārskatiem 18

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	AS Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991.gada 25.marts
	Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV–1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2%) Gazprom AAS (34,0%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Adrians Dāvis – valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) – valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Anda Ulpe – valdes locekle Gints Freibergs – valdes loceklis
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) – padomes priekšsēdētājs Juris Savickis – padomes priekšsēdētāja vietnieks Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) – padomes loceklis Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks Uve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Rainers Links (Rainer Link) – padomes loceklis Jorgs Tumats (Jörg Tumat) – padomes loceklis Jeļena Karpeļ (Елена Карпель) – padomes locekle Vlada Rusakova (Влада Русакова) – padomes locekle Jeļena Mihailova (Елена Михайлова) – padomes locekle Nikolajs Dubiks (Николай Дубик) – padomes loceklis
Pārskata periods	2014.gada 1.janvāris – 31.decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese	PricewaterhouseCoopers SIA Komercsabiedrības licence Nr.5 Kr. Valdemāra iela 21-21 Rīga, LV-1010 Latvija Atbildīgā zvērinātā revidente: Lolita Čapkeviča zvērinātā revidente sertifikāts Nr.120

Valdes ziņojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012.gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim SPRK Padome izsniedza 2012.gada 12.janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 293,9 milj. m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2013.gadu dabasgāzes realizācija m³ samazinājās par 10,9%. Dabasgāzes tirdzniecības apjoma samazinājums saistīts ar augsto gaisa temperatūru pārskata gada ziemas mēnešos, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Dabasgāzes tirdzniecības cenu izmaiņas 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu ietekmēja naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecība un gāzes piegādes plūsmas.

2014.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa. Dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis 17,07 EUR/tūkst. m³ , par degvielu – 99,60 EUR/tūkst. m³ . Sākot ar 2014.gada 1.janvāri dabasgāzei, ko izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei un rūpnieciskās ražošanas, kas atbilst attiecīgajiem regulā Nr.1893/2006 noteiktajiem NACE klasifikācijas kodiem, tehnoloģisko iekārtu darbībai un minētās rūpnieciskās ražošanas telpu tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai, tiek piemērots akcīzes nodoklis 5,65 EUR/tūkst.m³ .

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 7,11 EUR/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. m³ gadā piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. m³ gadā – reizi pusgadā: ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2014.gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 503,1 milj. EUR, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2013.gadā; izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) bija 452,3 milj. EUR un bruto peļņa –50,7 milj. EUR. Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) sniegto pakalpojumu citu valstu vajadzībām struktūras izmaiņām.

2014.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 1,907 mljrd. m³ dabasgāzes un izsūknēja 2,058 mljrd. m³ . Salīdzinot ar 2013.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms samazinājās par 10,7%, jo pēc 2013./2014.gada apkures sezonas beigām krājumos palika 425,4 milj. m³gāzes. Tā kā dabasgāzes glabāšanas tarifi ir noteikti par gāzes glabāšanu vienu sezonu, tad 2014.gadā pieauga ieņēmumi par gāzes glabāšanu. Izsūknētās dabasgāzes apjoms pārskata periodā palielinājās par 10,9%.

2014.gadu Sabiedrība beidza ar 32,03 milj. EUR neto peļņu, kas bija par 0,12 milj. EUR jeb 0,4% mazāka nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 32,15 milj. EUR. Neto rentabilitāte 2014.gadā bija 6,4%, bet 2013.gadā – 5,6%.

2014.gadā Sabiedrība investēja 30,0 milj. EUR dabasgāzes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā. 49,2% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 21,3% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 26,5% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,4 tūkst.

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta četru urbumu modernizācija un uzsākta vēl četru citu, apgūstot 5,9 milj. EUR.

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršana. Gāzesvadu renovācijai un krānu mezglu modernizācijai izlietoti 4,0 milj EUR.

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

2013.gadā tika uzsākta jaunu pāreju izbūve pāri Gaujai pārvades gāzesvadiem Pleskava–Rīga un Izborska– Inčukalna PGK, kas paredz dīķeru un kabeļu pārlikšanu uz drošāku, no plūdiem pasargātu vietu, pielietojot slīpās urbšanas metodi. 2014.gadā apgūti 7,6 milj. EUR. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015.gada beigās un projekta kopējās izmaksas sasniegs 13,8 milj. EUR.

2014.gadā pabeigti montāžas darbi pārvades gāzesvadu Rīga-Paņeveža pāreju pāri Mēmeles un Mūsas upei kapitālajam remontam ar cauruļu un krānu mezglu nomaiņu. 2014.gadā apgūti EUR 1,7 milj. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2015.gadā un projekta kopējās izmaksas sasniegs EUR 2,3 milj.

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2014.gadā izlietoti EUR 1,2 milj. un gāzesvadu renovācijai − EUR 2,5 milj.

Sabiedrības galvenie rādītāji:

	2014	2013	2012
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	503 076	573 963	608 154
Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA)	68 975	67 925	76 244
Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas pret neto apgrozījumu (EBITDA %)	13,71%	11,83%	12,54%
Operatīvās darbības peļņa	35 143	34 821	34 787
Operatīvās darbības rentabilitāte (%)	6,99%	6,07%	5,72%
Pārskata perioda peļņa	30 069	29 457	30 167
Neto rentabilitāte (%)	5,98%	5,13%	4,96%
Kopējā likviditāte	3,66	1,77	1,94
Kopējie aktīvi	747 970	868 226	829 240
Pašu kapitāls	610 182	608 721	607 275
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROA)	3,72%	3,47%	4,05%
Pašu kapitāla atdeve (ROE)	4,93%	4,84%	5,49%
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900
	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz akciju (EPS)	0,754	0,738	0,756
Akcijas pēdējā cena pret peļņu uz akciju (P/E)	12,13	12,72	11,31
Akcijas bilances vērtība (BV)	15,29	15,26	15,22
Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances vērtību (P/BV)	0,60	0,62	0,56
Izmaksātās dividendes uz akciju (DPS)*	0,72	0,72	0,71
Dividenžu ienesīgums (dividendes uz akciju/peļņa uz akciju)	0,96	0,98	0,94
Akcijas cena perioda beigās	9,14	9,39	8,55

* Sabiedrības Valde ierosinās Akcionāru sapulcei izmaksāt dividendes EUR 0,72 par akciju par 2014.gadu.

Valdes ziņojums (turpinājums)

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010. līdz 2015.gadam". Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VŅIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām. Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par EUR 72 milj.

2011.gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi 360 milj. EUR un 190 milj. EUR apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti tika iekļauti Eiropas kopējās nozīmes projektu pirmajā sarakstā. Inčukalna PGK modernizācijas un paplašināšanas projektu AS "Latvijas Gāze" 2014.gadā iesniedza Eiropas Komisijai finansējuma saņemšanai, taču Eiropas Komisija pagaidām šim projektam finansējumu nepiešķīra. Pašreiz notiek otrā Eiropas kopējās nozīmes projektu saraksta sagatavošanas darbi, un Sabiedrība iekļaušanai sarakstā atkārtoti ir iesniegusi abus projektus, kā to paredz Infrastruktūras regula.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, t. sk. kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta ASV dolāros (USD) un pēc tam pārrēķināta euro (EUR), savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti euro. Norēķini par piegādāto gāzi notiek euro. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas ASV dolāros (USD) atkarībā no naftas produktu kotācijas ietver SPRK Padomes apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas nosedz EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 49,9% (2013.g. – 51,5%) realizācijas apjoma. Viens no šo debitoru parādiem 2014.gada 31.decembrī bija 32,7% (2013.g. – 29,5 %), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 9,6% un 3,5% (2013. g. – 6,9% un 4,5%) no kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

2015.gada janvārī ir parakstīts akts ar vienu no dabasgāzes piegādātājiem par 2014.gadam noteiktā "take or pay" apjoma neizpildi. Saskaņā ar līguma noteikumiem Sabiedrībai ir tiesības šo apjomu izņemt trīs gadu laikā.

Valdes ziņojums (turpinājums)

5. Valdes ieteiktā 2014.gada peļņas sadale

Peļņa tiek sadalīta, balstoties uz neto peļņu, kas uzrādīta Sabiedrības finanšu pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu".

Atšķirība ar neto peļņu, kas uzrādīta šajā pārskatā, ir EUR 2,0 milj., ko veido izslēgto pārvērtēto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves summas un ar to saistītā atliktā nodokļa uzskaites atšķirības.

	2014 EUR
Pārskata gada peļņa (saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu")	32 026 847
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu
nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(2 470 967)
Sadalāmā peļņas daļa	29 555 880
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (89,7%)	28 728 000
dividendes par vienu akciju (EUR/1 akciju)	0,72
Statūtos noteiktās rezerves	827 880

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gadā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri

Sabiedrības akcionāru sastāvs¹ 2014.gada 31.decembrī un iepriekšējos 2 periodos:

Akcionārs	31.12.2014.	31.12.2013.	31.12.2012.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%	47,2%
"Gazprom" AAS	34,0%	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0%	100,0%	100,0%

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2014.gada 31.decembrī:

¹ Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Sabiedrības Valdes un Padomes locekļu akciju skaits 2014.gada 31.decembrī:

Valdes locekļi		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Mario Nulmeiers	0
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	0
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Padomes locekļi		Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Ahims Zauls	0
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	0
Padomes loceklis	Jorgs Tumats	0
Padomes loceklis	Uve Fips	0
Padomes loceklis	Rainers Links	0
Padomes loceklis	Vlada Rusakova	0
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	0
Padomes loceklis	Jeļena Karpeļa	0
Padomes loceklis	Jeļena Mihailova	0

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R.

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2014.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā:

	2014	2013	2012	2011	2010
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9,390	8,694	8,388	6,830	6,503
Augstākā	10,400	9,861	9,035	9,960	8,537
Zemākā	8,900	8,580	7,655	6,547	6,503
Vidējā	9,470	9,049	8,342	7,570	7,328
Pēdējā	9,140	9,391	8,551	8,041	6,972
Izmaiņas	-2,66%	8,02%	1,94%	17,73%	7,21%
Tirgoto akciju skaits, gab.	118 685	121 774	168 115	218 132	85 493
Tirgoto akciju apgrozījums, milj. EUR	1,123	1,101	1,403	1,651	0,626
Darījumu skaits	1 290	1 479	1 767	1 284	988
Kapitalizācija, milj.EUR	364,686	374,701	341,185	320,836	278,183

Avots: NASDAQ OMX Riga

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2014. gada 12 mēnešos sasniedza EUR 364,7 milj. – par EUR 10,0 milj. mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 12 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1. vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 5. vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem (2013: attiecīgi 1. un 4. vieta).

Sabiedrības akcijas cenas, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2011. - 31.12.2014.):

Avots: NASDAQ OMX Riga

Indeksi/Akcijas	01.01.2011.	31.12.2014.	Izmaiņas
OMX Riga	393,53	408,03	+3,68%
OMX Baltic GI	421,36	457,42	+8,56%
GZE1R (EUR)	6,972	9,140	+31,09%

7. Nākotnes perspektīva

Atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem un kopējās Eiropas Savienības enerģētikas politikas izmaiņas ir ietekmējušas pieprasījumu pēc dabasgāzes arī Latvijā. Investīcijas dabasgāzes sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un Inčukalna PGK modernizācijā dod iespēju pārvadīt un piegādāt lietotājiem daudz lielāku gāzes apjomu nekā pārskata gadā, taču Sabiedrības tālākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no valdības pieņemtajiem lēmumiem un citiem ārējiem faktoriem, kas nav Valdes kompetencē.

Valdes priekšsēdētājs A.Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr. 17 (2015) Rīgā 2015.gada 23. aprīlī

Ziņojums par Valdes atbildību

AS "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 13.līdz 54.lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2014.gada 31.decembrī, tās 2014.gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

___________________________________

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

2015.gada 23. aprīlī

Revidentu ziņojums

Finanšu pārskati par 2014.gadu

Bilance 2014.gada 31.decembrī

		31.12.2014.	31.12.2013.
	Pielikums	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	3	561 675	566 108
Nemateriālie aktīvi	4	2 229	2 790
Debitori	5	8	9
		563 912	568 907
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	6	80 189	185 167
Debitori	5	51 659	39 462
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	470	1 688
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	7	616	39 448
Nauda un naudas ekvivalenti	8	51 124	33 554
		184 058	299 319
KOPĀ AKTĪVI		747 970	868 226
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	9	55 860	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		376 348	378 103
Pēcnodarbinātības pabalstu saistību un citu
saistību pret darbiniekiem pārvērtēšanas rezerve		(80)	-
Pārējās rezerves		115 676	113 887
Nesadalītā peļņa		42 002	39 582
		610 182	608 721
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Atliktā nodokļa saistības	21	54 644	56 447
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām
un citām saistībām pret darbiniekiem	22	4 179	5 442
Nākamo periodu ieņēmumi	11	28 339	28 763
		87 162	90 652
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem		3 785	129 643
Nākamo periodu ieņēmumi	11	1 187	1 161
Pārējās saistības	12	45 654	38 049
		50 626	168 853
Kopā saistības		137 788	259 505
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS		747 970	868 226

Pielikumi no 18. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2014.gadu

		2014	2013
	Pielikums	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	13	503 076	573 963
Ražošanas izmaksas	14	(452 334)	(520 046)
Bruto peļņa		50 742	53 917
Administratīvās izmaksas	15	(13 739)	(18 019)
Citi ienākumi	16	3 303	4 524
Citas izmaksas	17	(5 163)	(5 601)
Peļņa no saimnieciskās darbības		35 143	34 821
Finanšu ienākumi	19	179	155
Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa		35 322	34 976
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	(5 253)	(5 519)
Pārskata perioda peļņa		30 069	29 457
Peļņa uz vienu akciju Pamata	23a	EUR 0,754	EUR 0,738
Koriģēta	23a	0,754	0,738

Apvienotais ienākumu pārskats par 2014.gadu

		2014 EUR'000	2013 EUR'000
Pārskata perioda peļņa		30 069	29 457
Posteņi, kuri netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Nodokļa sadaļas, neto
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto		239	443
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	21	(36)	(67)
Pēcnodarbinātības pabalstu saistību un
citu saistību pret darbiniekiem
pārvērtēšana		(80)	-
Neto ieņēmumi, kas tieši atzīti pašu
kapitālā		123	376
Kopējie pārskata perioda apvienotie
ienākumi		30 192	29 833

Pielikumi no 18. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 13. līdz 54. lapai ir apstiprinājusi Valde un tās vārdā parakstījuši:

___________________ __________________

Adrians Dāvis Anda Ulpe Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle

2015.gada 23. aprīlī

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2014.gadu

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodar binātības pabalstu pārvēr tēšanas	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	rezerve EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2012.gada 31.decembrī Citi apvienotie	56 773	20 376	380 422	-	111 893	37 811	607 275
ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokļa	-	-	443	-	-	-	443
saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(67)	-	-	-	(67)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(3 170)	-	-	3 170	-
pamatlīdzekļiem Kopā citi apvienotie ienākumi	- -	- -	476 (2 318)	- -	- -	(476) 2 694	- 376
Pārskata gada peļņa Kopā 2013.gada	-	-	-	-	-	29 457	29 457
apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(2 318)	-	-	32 151	29 833
Atskaitījumi rezervju papildināšanai Dividendes par	-	-	-	-	1 993	(1 993)	-
2012.gadu Apaļošanas starpība	- -	- -	- (1)	- -	- 1	(28 386) (1)	(28 386) (1)
2013.gada 31.decembrī	56 773	20 376	378 103	-	113 887	39 582	608 721

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2014.gadu (turpinājums)

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodar binātības pabalstu pārvēr tēšanas	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	rezerve EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2013.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi	56 773	20 376	378 103	-	113 887	39 582	608 721
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	239	-	-	-	239
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	-	-	(36)	-	-	-	(36)
Izslēgti pārvērtētie pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem	-	-	(2 304)	-	-	2 304	-
pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem Pēcnodarbinātības pabalstu saistību un citu saistību pret	-	-	346	-	-	(346)	-
darbiniekiem pārvērtēšana	-	-	-	(80)	-	-	(80)
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(1 755)	(80)	-	1 958	123
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	-	30 069	30 069
Kopā 2014.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(1 755)	(80)	-	32 027	30 192
Akciju kapitāla konvertācija uz EUR	(913)	-	-	-	913	-	-
Atskaitījumi rezervju papildināšanai Dividendes par	-	-	-	-	876	(876)	-
2013.gadu Apaļošanas starpība	- -	- -	- -	- -	- -	(28 728) (3)	(28 728) (3)
2014.gada 31.decembrī	55 860	20 376	376 348	(80)	115 676	42 002	610 182

Dividenžu sadale un pārējo rezervju kapitāla palielinājums tiek veikts, sadalot peļņu, kas uzrādīta finanšu pārskatā, kas sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Izmaiņas pārējās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Pielikumi no 18. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Naudas plūsmas pārskats par 2014.gadu

	Pielikums	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās
darbības
Saimnieciskajos darījumos saņemtie
naudas līdzekļi	24	42 516	98 527
Saņemtie procentu maksājumi Samaksātais uzņēmumu ienākuma		374	387
nodoklis	21	(5 528)	(5 134)
Neto naudas plūsma no
saimnieciskās darbības		37 362	93 780
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde		(29 153)	(27 113)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā
gūtie ienākumi		47	78
Nemateriālo aktīvu iegāde		(861)	(1 068)
Saņemts līdzfinansējums no EK		3	3 029
Izņemtie termiņdepozīti		38 900	-
Noguldītie termiņdepozīti		-	(38 900)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		8 936	(63 974)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes		(28 728)	(28 386)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(28 728)	(28 386)
Neto naudas līdzekļu un naudas
ekvivalentu palielinājums		17 570	1 420
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā		33 554	32 134
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās	8	51 124	33 554

Pielikumi no 18. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pielikumi finanšu pārskatiem

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Sabiedrība 1994.gada 31.janvārī tika reorganizēta par valsts akciju sabiedrību. Līdz tam Sabiedrība darbojās kā valsts uzņēmums, kura aktīvi un saistības, saskaņā ar likumu, tika nodotas akciju sabiedrībai. 1999.gada 15.februārī tika uzsākta Sabiedrības akciju kotēšana AS NASDAQ OMX Riga biržā. Sabiedrības juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga, Latvija.

Sabiedrība veic dabasgāzes importu un realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī sniedz gāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus citu valstu uzņēmumiem. Sabiedrība ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja Latvijā. Teritorijā, kuru apkalpo Sabiedrība, ir aptuveni 1,99 miljoni iedzīvotāju.

Dabasgāzes lietotājiem piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem, regulētiem sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 7,11 EUR/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Dabasgāzes diferencētos tirdzniecības gala tarifus apstiprina Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome, pamatojoties uz Sabiedrības iesniegumu un tarifu aprēķiniem, kas sagatavoti saskaņā ar SPRK Padomes apstiprināto metodoloģiju. Tarifu izmaiņas var ierosināt gan Sabiedrība, gan SPRK. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2014.gadā vidējais Sabiedrības darbinieku skaits bija 1 255 (2013.gadā – 1 267).

Šos finanšu pārskatus publicēšanai ir apstiprinājusi Valde 2015.gada 23.aprīlī.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts (d) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti (28.) pielikumā.

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2014.gadā, bet neattiecas uz Sabiedrības darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem:

10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

12. SFPS "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk). Šis standarts satur informācijas atklāšanas prasības visu veidu ieguldījumiem citos uzņēmumos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Grozījumi 10., 11. un 12. SFPS pārejas nosacījumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1. janvārī vai vēlāk)

27. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Atsevišķi finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

28. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013.gada 1.janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk )

Grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz konsolidāciju ieguldījumu uzņēmumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

Grozījumi 32. SGS "Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija" par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

Grozījumi 36. SGS "Aktīvu vērtības samazināšanās" par atklājamo informāciju par atgūstamo vērtību (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvāri vai vēlāk)

Grozījumi 39. SGS "Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana" par atvasināto finanšu instrumentu atjauninājumiem un riska ierobežošanas uzskaiti (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

21. SFPIK "Nodevas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk)

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2015.gada 1.janvārī vai vēlāk, un neattiecas uz Sabiedrības darbību vai arī nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā:

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumu uzskaite" attiecībā uz noteikta labuma plāniem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

Ikgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas 7 standartos:

• 1. SFPS "Maksājums ar akcijām"
• 1. SFPS "Biznesa apvienošana"
• 1. SFPS "Darbības segmenti"
• 1. SFPS "Patiesās vērtības novērtēšana"
• 1. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi"
• izrietošie grozījumi 9. SFPS "Finanšu instrumenti"
• 1. SGS "Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi"
• 1. SGS "Finanšu instrumenti atzīšana un novērtēšana"

Ikgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014.gada 1.jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:

• 1. SFPS "Standartu piemērošana pirmo reizi"
• 1. SFPS "Uzņēmējdarbības apvienošana"
• 1. SFPS "Patiesās vērtības novērtēšana" un
• 1. SGS "Ieguldījuma īpašumi"

Grozījumi 11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" par līdzdalības daļas iegādi kopīgā darbībā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

Grozījumi 16. SFPS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība" par augļus nesošiem augiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Grozījumi 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie aktīvi" par nolietojumu un amortizāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

14. SFPS "Normatīvie atlikto tarifu konti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

Grozījumi 27. SGS "Atsevišķi finanšu pārskati" attiecībā uz pašu kapitāla metodi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

Grozījumi 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

Ikgadējie uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016.gada 1.jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:

• 1. SFPS "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības"
• 1. SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana" ar izrietošiem labojumiem 1. SFPS
• 1. SGS "Darbinieku labumu uzskaite"
• 1. SGS "Starpposma finanšu pārskati"

15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

9. SFPS "Finanšu instrumenti" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018.gada 1.janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES)

(b) Segmentu informācija

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu. Par personu, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu, un atbild par resursu sadali un darbības rezultātu izvērtēšanu, tiek atzīta Valde, kura pieņem stratēģiskos lēmumus. Valde izmanto peļņu pirms nodokļiem, lai izvērtētu segmentu pelnītspēju.

Sabiedrībai ir pieci darbības segmenti: gāzes pārvade (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes tirdzniecība (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem) un maksas pakalpojumi. Dalījums segmentos atbilst dabasgāzes piegādes tehnoloģiskajam procesam un nepieciešams pakalpojumu tarifu un izmaksu analīzei.

(c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana euro

Saskaņā ar "Eiro ieviešanas kārtības" likuma prasībām, šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Latvijas nacionālajā valūtā – eiro (EUR). Finanšu pārskata salīdzinošie rādītāji 2013.gada 31.decembrī pārrēķināti no latiem uz eiro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu 1 EUR = 0,702804 LVL un "Eiro ieviešanas kārtības" likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Darījumi ārvalstu valūtās līdz 2013.gada 31.decembrim tika pārrēķināti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, darījumi ārvalstu valūtās tika pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosaka pamatojoties uz Eiropas Centrālo Banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana euro (turpinājums)

Visi monetārie aktīva un pasīva posteņi ārvalstu valūtās tika pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa kalendārā gada pēdējā dienā – 2013.gada 31.decembrī. Eiro ieviešanas dienā 2014.gada 1.janvārī visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc Eiropas Savienības Padomes noteiktā maiņas kursa, ievērojot "Eiro ieviešanas kārtības" likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Pārskata perioda pēdējā dienā visi monetārie aktīva un pasīva posteņi tika pārrēķināti eiro pēc likmes, kas publicēta Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē.

Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

	31.12.2014.	31.12.2013.
	EUR	EUR
USD	0,8237	0,7328

(d) Pamatlīdzekļi

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiku noteikta pārskata perioda beigās. Pārvērtēšana tiek veikta ik pēc 5 gadiem, izmantojot amortizēto aizvietošanas vērtības metodi. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kuri iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā, pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un tiek iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Gāzes transportēšanas un sadales sistēma	40 - 50
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 - 20
Mēbeles un biroja iekārtas	5 - 10
Datori un aprīkojums	3,33

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz EUR 250 un derīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(d) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai ((f) pielikums).

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par aizņēmumu izmaksām un citām tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība netiek palielināta par aizņēmumu izmaksām periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ķermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

(g) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas ilgāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām. Tie, savukārt, ir klasificēti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Debitoru parādi bilancē ietverti posteņos "Debitori", "Pārējie apgrozāmie līdzekļi" un "Nauda un naudas ekvivalenti" (2.pielikums (i) un (j) pielikumi).

(h) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Uz ražošanas izmaksām attiecināmās tiešās darbaspēka izmaksas un pārējās tiešās izmaksas tiek attiecinātas saskaņā ar uzkrājumu principu periodā, kurā tās radušās.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(i) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība,

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(i) Debitori (turpinājums)

ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas (piemēram, uzlabojās debitora kredītreitings), tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(j) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(k) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz jauno akciju izlaišanu, ir atspoguļotas pašu kapitālā kā saņemtās naudas summas samazinājums, atskaitot nodokli. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(l) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad Sabiedrībai ir neatsaucamas tiesības atlikt saistību nokārtošanu uz vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu, kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas, kas radās darījuma rezultātā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts.

Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un no pārvērtēšanas, kā arī no uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un prēmijām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā minētie kritēriji. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(m) Atliktais nodoklis (turpinājums)

pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(n) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(p) Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, aprēķinot pēc projected unit credit metodes. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, izmantojot projected unit credit metodi.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

(q) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(r) Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(r) Ieņēmumu atzīšana (turpinājums)

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaides, bet ar akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko padotās gāzes plūsmu no piegādātājiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi. Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst kad ir skaidri zināms ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus un kā ieņēmumu summa var tikt novērtēta precīzi. Tāpēc, ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ieņēmumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tad, kad tie tiek sniegti.

(s) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Sabiedrības akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(u) Dotācijas

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2012.	2 584	9 377	1 028 705	129 637	20 155	44	5 585	1 196 087
Iegādāts	-	-	-	-	-	3 016	24 224	27 240
Pārklasificēts	-	-	19 072	3 613	1 440	(2 664)	(21 461)	-
Pārvērtēts	-	-	476	53	-	-	-	529
Norakstīts	-	-	(6 127)	(1 747)	(825)	-	(21)	(8 720)
31.12.2013.	2 584	9 377	1 042 126	131 556	20 770	396	8 327	1 215 136
Nolietojums
31.12.2012. Aprēķināts par	-	-	549 125	62 058	12 345	-	-	623 528
2013.gadu	-	-	23 019	6 900	1 996	-	-	31 915
Norakstīts	-	-	(3 980)	(1 621)	(814)	-	-	(6 415)
31.12.2013.	-	-	568 164	67 337	13 527	-	-	649 028
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2013.	2 584	9 377	473 962	64 219	7 243	396	8 327	566 108
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2012.	2 584	9 377	479 580	67 579	7 810	44	5 585	572 559

1. gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtniec ības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2013.	2 584	9 377	1 042 126	131 556	20 770	396	8 327	1 215 136
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 398	27 106	29 504
Pārklasificēts	-	-	15 562	4 812	1 048	(2 730)	(18 692)	-
Pārvērtēts	-	-	239	-	-	-	-	239
Norakstīts	-	-	(3 541)	(2 464)	(862)	(34)	(32)	(6 933)
31.12.2014.	2 584	9 377	1 054 386	133 904	20 956	30	16 709	1 237 946
Nolietojums
31.12.2013.	-	-	568 164	67 337	13 527	-	-	649 028
Aprēķināts par
2014.gadu	-	-	23 679	6 803	1 982	-	-	32 464
Norakstīts	-	-	(2 188)	(2 186)	(847)	-	-	(5 221)
31.12.2014.	-	-	589 655	71 954	14 662	-	-	676 271
Atlikusī
bilances vērtība
31.12.2014.	2 584	9 377	464 731	61 950	6 294	30	16 709	561 675
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2013.	2 584	9 377	473 962	64 219	7 243	396	8 327	566 108

Pārskata gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

1. un 2004.gada laikā tika pārvērtētas ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s "BDO Invest Rīga". 2012.gadā Sabiedrība veica kārtējo augstāk uzskaitīto pamatlīdzekļu grupu pārvērtēšanu, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs AS "BDO".

Pamatlīdzekļu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību EUR 13 242 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 10 959 tūkstoši).

2014.gada 31.decembrī pārvērtēto pamatlīdzekļu bilances vērtība, ja pamatlīdzekļi tiktu uzrādīti iegādes vērtībā, būtu EUR 253 804 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – EUR 200 222 tūkstoši un iekārtas un mašīnas – EUR 53 582 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 246 899 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – EUR 192 833 tūkstoši un iekārtas un mašīnas – EUR 54 065 tūkstoši).

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir kapitalizējusi pamatlīdzekļu nolietojumu EUR 11 tūkstošu apmērā (2013: EUR 16 tūkstoši).

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, Sabiedrība atspoguļo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības. Sabiedrības īpašumā esošo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības noteikšana ir procesā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

Uz 2014.gada 31.decembri noteiktā kadastrālā vērtība ēkām ir EUR 10 038 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 9 710 tūkstoši), zemes gabalu kadastrālā vērtība 2014.gada 31.decembrī ir EUR 4 616 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 3 587 tūkstoši), EUR 45 tūkstoši konteineru iekārtām (31.12.2013.: EUR 54 tūkstoši).

Inženiertehnisko būvju (sadales gāzesvadi, urbumi un rezervuāri) kadastrālā vērtība 2014.gada 31.decembrī ir EUR 59 083 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 59 183 tūkstoši).

Nav zināma kadastrālā vērtība 1 ēkai un 116 urbumiem.

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

	EUR'000
Sākotnējā vērtība	0.702804
2012.gada 31.decembrī	11 606
Iegādāti	1 068
Norakstīti	(58)
2013.gada 31.decembrī	12 616
Amortizācija
2012.gada 31.decembrī	8 591
Amortizācija pārskata gadā	1 293
Par norakstīto	(58)
2013.gada 31.decembrī	9 826
Atlikusī vērtība 2013.gada 31.decembrī	2 790
Atlikusī vērtība 2012.gada 31.decembrī	3 015
	EUR'000
Sākotnējā vērtība
2013.gada 31.decembrī	12 616
Iegādāti	860
Norakstīti	(67)
Korekcija	(63)
2014.gada 31.decembrī	13 346
Amortizācija
2013.gada 31.decembrī	9 826
Amortizācija pārskata gadā	1 379
Par norakstīto	(25)
Korekcija	(63)
2014.gada 31.decembrī	11 117
Atlikusī vērtība 2014.gada 31.decembrī	2 229
Atlikusī vērtība 2013.gada 31.decembrī	2 790

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti nemateriālie ieguldījumi ar kopējo sākotnējo vērtību EUR 7 407 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 4 091 tūkstoši).

Būtiskākie nemateriālie aktīvi ir pārvades gāzesvadu SCADA IS-2, Inčukalna PGK ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (ĢIS) 3 D datu bāze un Individuālo klientu norēķinu sistēma PUNS-2 Tehniskās uzskaites datu bāze, kuru atlikusī vērtība 2014.gada 31.decembrī attiecīgi bija EUR 234 tūkstoši, EUR 191 tūkstotis un EUR 153 tūkstoši (31.12.2013.: EUR 180 tūkstoši, EUR 239 tūkstoši, EUR 0).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

5 DEBITORI

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Ilgtermiņa debitori
Ilgtermiņa debitoru uzskaites vērtība	6	7
Citi debitori	6	6
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(4)	(4)
	8	9
Īstermiņa debitori
Īstermiņa debitoru uzskaites vērtība	62 279	49 869
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(10 620)	(10 407)
	51 659	39 462
Debitori kopā	51 667	39 471

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam:

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	10 514	15 865
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	2 175	4 838
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(1 894)	(1 601)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai
zaudējumu aprēķinā
(skat. 15.pielikumu)	281	3 237
Norakstīti bezcerīgi parādi	(73)	(8 588)
Uzkrājumi gada beigās	10 722	10 514

2014.gada 31.decembrī uzkrājumi EUR 10 718 tūkstoši apmērā attiecas uz īstermiņa debitoru parādiem (2013.gada 31.decembrī attiecīgi EUR 10 510 tūkstoši). No uzkrājumiem 2014.gada 31.decembrī EUR 98 tūkstoši attiecas uz citiem debitoru parādiem (31.12.2013.: EUR 102 tūkstoši) (skatīt 7.pielikumu). Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

6 KRĀJUMI

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Materiāli un rezerves daļas
(neto pārdošanas vērtība)	5 912	7 230
Dabasgāze un degviela (iegādes vērtība)	74 277	177 937
	80 189	185 167

2014.gadā Sabiedrība izmaksās no krājumiem norakstījusi materiālus, rezerves daļas un dabasgāzi EUR 370 657 tūkstoši (2013: EUR 435 844 tūkstoši).

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam:

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	461	575
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	9	10
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	(30)	(115)
Norakstīti	(2)	(9)
Uzkrājumi gada beigās	438	461

Lēnas aprites materiāliem un rezerves daļām izveidoti speciālie uzkrājumi. 2014.gadā Sabiedrība izmantojusi saimnieciskajā darbībā iepriekšējos gados norakstītos krājumus EUR 13 tūkstošu apmērā (2013: EUR 91 tūkstotis).

7 PĀRĒJIE APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

	31.12.2014.	31.12.2013.
	EUR'000	EUR'000
Termiņdepozīti	-	38 900
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	405	381
Uzkrātie procenti banku depozītiem	2	11
Debitori par sniegtajiem pakalpojumiem	12	17
Citi debitori	295	241
	714	39 550
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam*	(98)	(102)
	616	39 448

* Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam pārsvarā ir attiecināmi uz Citiem debitoriem.

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Norēķinu konti bankās	28 074	26 464
Termiņdepozīti*	23 050	7 090
	51 124	33 554

* 2014.gada 31.decembrī nebija depozītu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām. 2013.gada 31.decembrī šādi depozīti bija EUR 38 900 tūkstoši. Depozīti ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām ir uzrādīti 7.pielikuma postenī "Termiņdepozīti". Termiņdepozītu fiksētās procentu likmes 2014.gadā bija no 0,09% līdz 2,0% par gadu (2013: no 0,05% līdz 2,0% par gadu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

9 AKCIJU KAPITĀLS

(a) Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2014.gada 31.decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību EUR 1,40 katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. 2014. gadā Sabiedrība veica akciju kapitāla pārreģistrāciju no latiem uz eiro. Konvertācijas starpība EUR 913 tūkstoši ir iekļauta Pārējās rezervēs. Izmaiņas akciju kapitālā neradīja izmaiņas daļu skaitā.

	31.12.2014.		31.12.2013.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)	36,52	14 571 480	36,52	14 571 480
akcijas	63,48	25 328 520	63,48	25 328 520
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

(b) Akcionāri

	31.12.2014.		31.12.2013.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
E.ON Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	47,23	18 846 385	47,23	18 846 385
"Itera Latvija" SIA	16,00	6 384 001	16,00	6 384 001
AAS "Gazprom"
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	34,00	13 566 701	34,00	13 566 701
Valstij piederošās akcijas	0,00	117	0,00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas	2,77	1 102 796	2,77	1 102 796
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

10 AIZŅĒMUMI

1. vai 2013. gadā Sabiedrībai nebija aizņēmumi.

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

(a) Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	19 468	19 624
Īstermiņa daļa	919	893
	20 387	20 517

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI (turpinājums)

(a) Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: (turpinājums)

Nākamo periodu ieņēmumu kustība:
	2014	2013
	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	20 517	20 430
Saņemts no iedzīvotājiem un
sabiedrībām pārskata gadā	769	963
Ietverts pārskata gada ieņēmumos
(skat. 16.pielikumu)	(899)	(876)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	20 387	20 517

(b) Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	8 871	9 139
Īstermiņa daļa	268	268
	9 139	9 407
Nākamo periodu ieņēmumu kustība:	2014	2013
	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā Atzīts finansējums no EK pārskata	9 407	9 674
gadā	2	30
Iekļauts pārskata gada ieņēmumos	(270)	(297)
Pārnests uz nākamajiem gadiem	9 139	9 407
Pavisam pārnests uz nākamajiem
gadiem	29 526	29 924

Saskaņā ar EK 2008.gada 13.augusta lēmumu C(2010) 5554 par finansiālā atbalsta piešķiršanu regulas (EK) Nr.663/2009 jomā gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem Sabiedrībai ir piešķirts finansējums 50% apmērā, bet ne vairāk kā EUR 10 milj. pasākumu Nr.EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" realizācijai. Objekti ekspluatācijā tika nodoti 2011.gadā. Neizmantotā finansējuma daļa tika izlietota divu citu urbumu rekonstrukcijai. Pēdējais maksājums no EK tika saņemts 2013.gadā.

Skatīt arī grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principu (u) pielikumu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

12 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	12 111	10 943
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	849	778
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	586	491
Pievienotās vērtības nodoklis	12 789	10 118
Akcīzes nodoklis	2 740	2 150
Darbinieku atalgojums	752	864
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1 318	1 197
Uzkrātās izmaksas piemaksai par pārskata
gada rezultātiem	6 850	6 915
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	403	448
Uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem*	307	370
Pārējās īstermiņa saistības	6 949	3 775
	45 654	38 049

* Kopējās uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām saistībām pret darbiniekiem uzrādītas 22.pielikumā.

13 NETO APGROZĪJUMS

Neto apgrozījumu pa klientu grupām ir šāds:

	2014	2013
	EUR'000	EUR'000
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas rūpniecībai	419 167	491 041
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem	59 748	62 857
Ienākumi no dabasgāzes transportēšanas un
glabāšanas	23 250	19 061
Citi pakalpojumi	911	1 004
	503 076	573 963

Ja dabasgāzes realizācija pēc izlīdzinātā maksājuma (iedzīvotāji) palielinātos vai samazinātos par 5%, tad ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem palielinātos vai samazinātos par 5%. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli EUR 19 931 tūkstošu apmērā 2014.gadā (2013: EUR 21 679 tūkstoši).

14 RAŽOŠANAS IZMAKSAS

Dabasgāzes iegāde	381 795	447 684
Darbinieku atalgojums	16 306	16 670
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 596	3 960
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	1 096	1 135
Materiāli un rezerves daļas	9 844	10 508
Nolietojums un amortizācija	32 896	32 181
Pārējās izmaksas	6 801	7 908
	452 334	520 046

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

15 ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Darbinieku atalgojums	4 907	5 149
Sociālās apdrošināšanas iemaksas Dzīvības, veselības un pensijas	727	1 124
apdrošināšana Uzturēšana un komunālie	201	206
pakalpojumi	946	955
Nekustamā īpašuma nodoklis	1 106	1 086
Nolietojums un amortizācija	832	820
Bankas pakalpojumu izdevumi Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības	100	122
samazinājumam, neto (skat. 5.pielikumu)	281	3 237
Pārējie izdevumi	4 639	5 320
	13 739	18 019
16 CITI IENĀKUMI
Soda naudas no patērētājiem Ieņēmumi no līdzdalības gāzes vadu	1 241	1 413
celtniecībā (skat. 11.pielikumu) Ieņēmumi no izmaiņām uzkrājumos lēnas	899	876
aprites un novecojušiem krājumiem	21	105
Pārējie ieņēmumi	983	986
Neto ienākumi no ārvalstu valūtu kursu
svārstībām	13	948
Banku procenti	146	196
	3 303	4 524
17 CITAS IZMAKSAS
Materiāli	42	39
Darbinieku atalgojums	267	280
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	31	36
Nolietojums un amortizācija	105	104
	2 977	2 994
Sponsorēšanas izdevumi
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas Citas izmaksas	1 149 592	1 693 455

18 IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS

Citas izmaksas	18 310	20 533
samazinājumam	281	3 237
Neto uzkrājumi debitoru vērtības
Materiāli un rezerves daļas	9 886	10 547
Darbinieku izmaksas (skat. 26.pielikumu)	27 131	28 560
Nolietojums un amortizācija	33 833	33 105
Dabasgāzes iegāde	381 795	447 684

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

19 FINANŠU IENĀKUMI

	2014	2013
	EUR'000	EUR'000
Finanšu ienākumi
- Procentu ienākumi	179	155

20 NETO IENĀKUMI NO ĀRVALSTU VALŪTU KURSU SVĀRSTĪBĀM UN PROCENTU IEŅĒMUMI

Visas valūtas kursu svārstību neto atšķirības iekļautas Citu ienākumu sastāvā (skat. 16.pielikumu).

Šādi procentu ieņēmumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

Citi ienākumi (skat. 16.pielikumu)	146	196
Finanšu ienākumi (skat. 19.pielikumu)	179	155
	325	351

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodoklis	6 746	5 915
Atliktais nodoklis	(1 493)	(396)
	5 253	5 519

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Peļņa pirms nodokļiem	35 322	34 976
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot
15% likmi	5 298	5 246
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt
apliekamo ienākumu, neto	1 210	1 603
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(1 255)	(1 330)
Nodokļu izdevumi	5 253	5 519

Atliktā nodokļa aprēķinā izmantota pašreiz noteiktā nodokļa likme 15%.

Salīdzinājums starp faktiskajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām:

Pārmaksa 1.janvārī	(1 688)	(2 467)
Aprēķināts par pārskata gadu	6 746	5 913
Samaksāts pārskata gadā	(5 528)	(5 134)
Pārmaksa 31.decembrī	(470)	(1 688)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums)

Atliktā nodokļa aprēķins:

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
sākumā	56 447	57 252
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret pašu
kapitālu)	36	67
Atliktā nodokļa saistību samazinājums (ietverts
peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	(1 493)	(396)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem (attiecināts pret pašu kapitālu)	(346)	(476)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	54 644	56 447

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir attiecināmas uz šādām pozīcijām:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies
12 mēnešu laikā)	2 318	2 131
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies
ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	56 145	58 013
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12
mēnešu laikā)*	(1 128)	(1 256)
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem atvaļinājumiem
un prēmijām atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu
laikā)	(1 213)	(1 224)
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	(673)	(872)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies 12
mēnešu laikā)	(739)	(276)
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu krājumu
vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies
12 mēnešu laikā)	(66)	(69)
Atliktā nodokļa saistības, neto	54 644	56 447

* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Pārskata gada sākumā	5 812	6 518
Kārtējā darba ieņēmumi	(1 206)	(377)
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti	(200)	(203)
Procentu izdevumi	(24)	528
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu
rezultātā	104	(654)
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 486	5 812
	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	4 179	5 442
Īstermiņa daļa (skatīt 12.pielikumu)	307	370
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 486	5 812

Pēcnodarbinātības pabalsti ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viņu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar Sabiedrību, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statiskos pieņēmumus.

Uzkrājumu aprēķiniem izmantoti šādi pieņēmumi:

	2014	2013
Diskonta likme (ņemot vērā valsts obligāciju tirgus ienesīgumu bilances
datumā), %	1,875	2,1265
Darbinieku rotācijas koeficients	3,17	3,10
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	62 un 3 mēn.	62
Cilvēku miršanas vecums, gadi	***	***
Atalgojuma izmaiņas, %:
2013	-	4,00
2014	4,00	4,00
2015	4,00	4,00
2016	4,00	4,00
2017	4,00	4,00
2018	4,00	4,00
2019	4,00	-
Iemaksas privātajā pensijas fondā, % no visiem darbinieku bruto
ieņēmumiem	5,00	5,00
VSAOI* (darbiniekiem)	23,59%	24,09%
VSAOI* (pensionāriem)	20,16%	20,68%
IIN**	24%	24%

* vidējā likme atbilstoši 2014.gadā un 2013.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

** vidējā likme atbilstoši 2014.gadā un 2013.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

*** atbilstoši uzkrājumu aprēķināšanas metodikai.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM (turpinājums)

Kopējo nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstu jutīgums atkarībā no pieņēmumu izmaiņām:

	Izmaiņas pieņēmumos	Ietekme uz kopējām saistībām
Diskonta likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Samazinājums par 4,54% /
		pieaugums par 4,98%
Rotācijas koeficents	Pieaugums/samazinājums par 0,5	Samazinājums par 3,91% /
		pieaugums par 4,25%
Pensionēšanās vecums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Samazinājums par 2,94% /
		pieaugums par 1,64%
Dzīves ilgums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Pieaugums par 0,60% /
		samazinājums par 0,25%
Algas pieauguma likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 3,52% /
		samazinājums par 3,25%
Iemaksas privātajā pensijas	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,31% /
fondā		samazinājums par 0,31%
VSAOI	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,31% /
		samazinājums par 0,31%
IIN	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,08% /
		samazinājums par 0,08%

23 PEĻŅA UN DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

(a) PEĻŅA UZ VIENU AKCIJU

Tā kā Sabiedrība nav veikusi darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiņas akciju kapitālā, kas mainītu peļņas apjomu uz vienu akciju, koriģētā peļņa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peļņai uz vienu akciju.

Pamata peļņa uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada peļņu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Pārskata gada peļņa (a)	30 069	29 457
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas 1.janvārī	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.decembrī	39 900	39 900
Vidējais svērtais parasto akciju skaits gada laikā (b)	39 900	39 900
Pamata peļņa uz akciju pārskata gadā (a/b)
EUR	0,754	0,738

(b) DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav apstiprinātas ikgadējā akcionāru pilnsapulcē. 2015.gadā vadība piedāvās izmaksāt dividendes par 2014.gadu EUR 0,72 apmērā par katru akciju. Šie finanšu pārskati neatspoguļo šīs dividendes, kas tiks atspoguļotas pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas par 2014.gadu sadale.

2014.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2013.gadu EUR 28 728 tūkstoši (EUR 0,72 par akciju), 2013.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2012.gadu EUR 28 386 tūkstoši (EUR 0,711 par akciju).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI

Pelņas pirms nodokļiem un saimnieciskajos darījumos saņemto naudas līdzekļu salīdzinājums:

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	35 322	34 976
Korekcijas:
Nolietojumam (skat. 3.pielikumu)	32 464	31 915
Amortizācijai (skat. 4.pielikumu)	1 379	1 293
Ienākumi no EK finansējuma un no līdzdalības
maksas (skat 11.pielikumu)	(1 169)	(1 173)
Uzkrājumu izmaiņām novecojušu un lēnas aprites
krājumu vērtības samazinājumam (skat.
6.pielikumu)	(21)	(105)
Uzkrāto izdevumu piemaksai par pārskata gada
rezultātiem izmaiņām	(65)	953
Uzkrāto izdevumu neizmantotiem atvaļinājumiem
izmaiņām	121	(132)
Uzkrāto izdevumu citiem uzkrājumiem izmaiņām	3 083	3 596
Uzkrāto izdevumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret personālu izmaiņām (skat.
22.pielikumu)	(1 326)	(706)
Procentu ienākumiem (skat. 20.pielikumu)	(325)	(351)
Zaudējumiem no pamatlīdzekļu pārdošanas (skat.
17.pielikumu)	1 149	1 693
Izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos:
- debitoros	(12 264)	45 380
- krājumos	104 978	(52 447)
- kreditoros	(120 810)	33 635
	42 516	98 527

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nevienam akcionāram nav kontroles pār Sabiedrību. Zemāk norādītajām sabiedrībām pieder vai piederēja vairāk nekā 20% akciju, kas nodrošina būtisku ietekmi pār Sabiedrību.

(a) Ieņēmumi no pakalpojumu realizācijas

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
AAS "Gazprom"	21 207	17 563
(b) Izdevumi par dabasgāzes iegādi
AAS "Gazprom"	265 122	318 866

Sabiedrība ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu ar AAS Gazprom, pamatojoties uz "take or pay" noteikumiem, kas nosaka minimālo iegādes daudzumu attiecīgajos periodos. Ja Sabiedrība nespēj iegādāties līgumā noteikto apjomu, tad Sabiedrībai var rasties iespējamas juridiskās saistības.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums)

(c) Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
AAS "Gazprom"	470	585
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi E.ON Global Commodities SE	402 -	- 12
	872	597

Parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(d) Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu

AAS "Gazprom"	2 364	1 464

Debitora parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(e) Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par pakalpojumiem

AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	1 052	-

(f) Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
E.ON Global Commodities SE	25	20
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	4 273	4 686
	4 298	4 706

(g) Valdes un Padomes locekļu atalgojums

Valdes un Padomes locekļu sarakstu skatīt 3.lpp.

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Atalgojums	2 074	2 359
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	147	366
Izmaiņas uzkrājumos pēcnodarbinātības pabalstiem
un citām saistībām pret darbiniekiem	1	(28)
Veselības un dzīvības apdrošināšana	4	4
Iemaksas pensiju plānā	53	71
	2 279	2 772

Atalgojumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās iekļautas piemaksas par pārskata gada rezultātiem par pārskata gadu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

26 DARBINIEKU IZMAKSAS

	2014 EUR'000	2013 EUR'000
Darba samaksa	21 170	21 868
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	310	231
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	4 301	5 074
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
izdevumiem uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	53	46
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 297	1 341
	27 131	28 560

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem 73,80% (2013: 75,80%) no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek iemaksātas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA

31.12.2014.

	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes realizācija	Citi pakalpojumi	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	5 594	17 610	-	478 961	911	503 076
Iekšējie ieņēmumi	20 863	14 377	49 028	249	160	84 677
Iekšējie izdevumi	(38)	(198)	(618)	(83 823)	-	(84 677)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	179	179
Peļņa pirms nodokļiem Uzņēmumu ienākuma	3 274	10 585	13 582	9 270	(1 389)	35 322
nodoklis	382	1 503	1 830	1 334	204	5 253
Aktīvi	197 398	139 914	242 425	161 292	6 941	747 970
Saistības Cita segmentu informācija Nolietojums un	24 853	21 039	56 230	35 295	371	137 788
amortizācija Pamatlīdzekļu un nemateriālo	13 952	7 396	11 475	851	159	33 833
ieguldījumu iegāde	14 858	8 016	6 497	641	2	30 014

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2013.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	4 812	14 202	-	553 945	1 004	573 963
Iekšējie ieņēmumi	23 418	16 115	50 760	384	216	90 893
Iekšējie izdevumi	(60)	(280)	(746)	(89 807)	-	(90 893)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	155	155
Peļņa pirms nodokļiem	4 667	7 793	13 701	8 974	(159)	34 976
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	556	1 056	2 052	1 508	347	5 519
Aktīvi	199 886	143 716	256 476	258 599	9 549	868 226
Saistības	26 199	20 740	57 558	154 626	382	259 505
Cita segmentu informācija Nolietojums un
amortizācija Pamatlīdzekļu un nemateriālo	13 561	7 314	11 349	730	151	33 105
ieguldījumu iegāde	12 542	6 942	8 321	374	2	28 181

Lielākie klienti

Pieci no Sabiedrības klientiem veido 51,1% (2013: 47,5%) no ieņēmumiem. Lielākā klienta radītie ieņēmumi 2014.gadā bija 33,8% (2013: 35,4%), otrs un trešais lielākais klients veidoja attiecīgi 5,9% un 2,5% katrs (2013: 6,5% un 2,8%) no kopējā apgrozījuma apjoma. Šie ieņēmumi tiek attiecināti uz dabasgāzes realizācijas segmentu.

Ģeogrāfiskā informācija par segmentiem netiek uzrādīta, tā kā visas galvenās darbības tiek veiktas Latvijā.

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu, kā arī debitoru un krājumu atgūstamo vērtību un darbinieku pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu lielumu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Sabiedrības vadība nosaka ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu patieso vērtību, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumiem, kas tiek veikti saskaņā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un balstoties uz vidējām celtniecības izmaksām pārskata gadā. Sabiedrības iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic reizi piecos gados, kad pastāv norādes, ka vidējās ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu celtniecības un iegādes izmaksas ir summāri būtiski mainījušies salīdzinot ar iepriekšējās pārvērtēšanas periodu. 2012.gada 1.februārī Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kas tās aktīvu vērtību palielināja par EUR 121 milj. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs AS "BDO".

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI (turpinājums)

Debitoru atgūstāmā vērtība

Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišķi. Gadījumā, ja nav iespējama individuāla pieeja katram klientam lielā klientu skaita dēļ, tikai būtiski debitori tiek izvērtēti atsevišķi. Debitori, kuri netiek izvērtēti atsevišķi, tiek sagrupēti grupās ar līdzīgām kredīta riska pazīmēm un tiek novērtēti kopīgi, ņemot vērā pagātnes zaudējumu pieredzi. Pagātnes zaudējumu pieredze tiek koriģēta, balstoties uz pašreiz esošiem datiem, lai atspoguļotu pašreiz esošo nosacījumu, kas nepastāvēja pagātnes zaudējumu pieredzes veidošanas periodā, ietekmi un novērstu pagātnes nosacījumu, kas pašreiz nepastāv, ietekmi. Skatīt 5.pielikumu.

Krājumu novērtēšana

Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība. Skatīt 6.pielikumu.

Pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu novērtēšana

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti, gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem. Skatīt 22.pielikumu.

Ieņēmumu atzīšana pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas

Lietotāji, kuri norēķinās pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas, apmaksājot rēķinus (juridiskas personas un arī fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību), veic skatītāja rādījumu nolasījumus divreiz gadā un izlīdzināto patēriņu nosaka ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Lietotājiem izraksta rēķinus par pārskata mēnesi.

Iedzīvotāji (mājsaimniecības lietotāji) norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa norēķinu sistēmas pašapkalpošanas kārtībā. Iedzīvotāji veic skatītāja rādījumu nolasījumus (atkarībā no patēriņa) vienreiz gadā vai katrā tarifu maiņas gadījumā. Rēķinu izraksta par katru pārskata mēnesi visiem mājsaimniecības lietotājiem, summējot izlīdzinātos patēriņus, kam piemērots sezonalitātes koeficients.

29 FINANŠU RISKU VADĪBA

29.1. Finanšu riska faktori

Sabiedrības vispārīgā riska vadības koncepcija balstīta uz SIA Marsh 2005.gadā izstrādātajām "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" uzņēmuma risku vadības vadlīnijām un procedūrām", kā arī 2012.gadā izstrādātajiem "Noteikumiem par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu līdzekļu pārvaldību" (turpmāk – Noteikumi).

Sabiedrības vispārējā riska vadības programma ietver finanšu tirgus neparedzamību, un Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo efektu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli. Noteikumos aprakstīta pieeja Latvijā reģistrētu banku un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu finansiālās stabilitātes izvērtēšanai, izvērtējot virkni kritēriju (kvantitatīvu un kvalitatīvu), kam attiecīgi pievienoti vērtēšanas svari.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Sabiedrības rīcībā esošie finanšu instrumenti (atbilstoši 7.SFPS):

	31.12.2014		31.12.2013
	EUR'000		EUR'000
		Finanšu		Finanšu
		saistības	Aizdevumi un	saistības
	Aizdevumi un	amortizētajā	debitoru	amortizētajā
Finanšu aktīvi	debitoru parādi	iegādes vērtībā	parādi	iegādes vērtībā
Saistīto uzņēmumu parādi	2 364	-	1 464	-
Pircēju un pasūtītāju parādi	49 295	-	37 998	-
Citi debitori	616	-	39 448	-
Nauda un naudas ekvivalenti	51 124	-	33 554	-
Kopā finanšu aktīvi:	103 399	-	112 464	-
Finanšu saistības
Parādi saistītajām sabiedrībām	-	470	-	597
Parādi piegādātājiem	-	3 315	-	129 046
Pārējie kreditori	-	45 654	-	38 049
Kopā finanšu saistības:	-	49 439	-	167 692

Finanšu instrumentu sadalījums kategorijās

Visi finanšu aktīvi ietilpst kategorijā Aizdevumi un Debitoru parādi, bet visas finanšu saistības ir atspoguļotas amortizētajā vērtībā.

Sabiedrība ir pakļauta šādiem riskiem:

• kredītrisks;
• likviditātes risks;
• tirgus risks, t.sk. Procentu likmju risks Ārvalstu valūtu svārstību risks

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas ir materiālo zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas līgumsaistības pret Sabiedrību. Kredītriskam ir kritiska nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi šo risku pārvaldīt efektīvi.

Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem, noguldījumiem bankās un finanšu iestādēs, kā arī klientiem, tai skaitā nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska avoti

Kredītrisks galvenokārt saistīts ar dažiem lielākajiem Sabiedrības klientiem. Četri no Sabiedrības klientiem veido 49,9% (2013.g. – 51,5%) realizācijas apjoma, viens no šo debitoru parādiem 2014.gada 31.decembrī bija 32,7% (31.12.2013.. – 29,5%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 9,6% un 3,5% (31.12.2013.. – 6,9% un 4,5%) kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. 4 lielāko debitoru parādu vērtība nav samazinājusies 2014.gada 31.decembrī.

Kredītriska pārvaldīšana

Ar debitoru parādu kontroli nodarbojas Sabiedrības Individuālo lietotāju norēķinu daļa (turpmāk - ILND), Rūpniecisko lietotāju norēķinu daļa (turpmāk – RLND), Kontaktu centrs (turpmāk – KC) un Finanšu uzskaites departaments.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Katru mēnesi tiek veidota debitoru vecuma struktūras analīze. Debitori tiek analizēti pa šādām grupām:

• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem;
• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ ;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu virs 25 tūkst. nm³ .

Mājsaimniecību lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, apkures parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Mājsaimniecības lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds nav samaksāts noteiktā laikā no brīdinājumā ietvertā parāda samaksas termiņa iestāšanās brīža, ILND organizē atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem, vienlaikus brīdinot Debitorus par to personas datu nodošanu Piedziņas kompānijām parādu piedziņai un iespējamai Debitoru datu ievietošanai publiskajās datu bāzēs.

4. Ja Piedziņas kompānija nav atguvusi Debitora parādu, vai parāds par Debitoram piegādāto dabasgāzi pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmas pārsniedz EUR 150, vai Debitors nav veicis maksājumus par piegādāto dabasgāzi 5 (piecus) gadus, parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

5. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, KC pēc ILND izveidota saraksta telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos.

2. Ja parāds nav samaksāts pēc tam, kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, ILND un Iecirkņi nekavējoši organizē brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem.

3. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgās Sabiedrības struktūrvienības dod rīkojumu pārtraukt dabasgāzes padevi Debitora gazificētajā objektā.

4. Ja Debitora gazificētajā objektā nav iespējams pārtraukt dabasgāzes padevi vai nolasīt Skaitītāja rādījumu, ILND vai attiecīgais Iecirknis nosūta Debitoram, kā arī gazificētā objekta īpašniekam (ja Debitors nav gazificētā objekta īpašnieks) atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, vienlaikus informējot par administratīvo atbildību.

5. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentāciju Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš pārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, RLND, kā arī Iecirkņi (iepriekš saskaņojot ar RLND) nosūta Debitoriem brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

2. Saskaņojot ar Gāzes uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju, RLND un Iecirkņi sagatavo un izsūta Debitoriem brīdinājumus arī tad, ja nav veikti norēķini par kādā no pārskata mēneša dekādēm saņemto dabasgāzi.

3. Katru mēnesi KC vai attiecīgais Iecirknis telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos. Ja Debitoram ir parāds par dabasgāzi, kas piegādāta daudzdzīvokļu mājas apkurei, RLND vai attiecīgais Iecirknis var informēt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, izvietojot pie daudzdzīvokļu mājas attiecīgus paziņojumus.

4. Ja pēc iepriekš minēto darbību veikšanas, norēķini joprojām nav veikti, Latvijas Gāze līdz brīdinājumā norādītajam dabasgāzes pārtraukšanas termiņam pieņem lēmumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu vai dabasgāzes padeves pārtraukšanas atlikšanu.

5. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā un ir pieņemts lēmums par dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitoram, tiek dots rīkojums attiecīgās darba dienas laikā pārtraukt dabasgāzes padevi Debitoram.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, RLND izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja dabasgāzes lietotājs ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tam ir noteikts tiesiskās aizsardzības process, RLND iespēju robežās organizē turpmāku dabasgāzes piegādi ar priekšapmaksu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2014.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Dabasgāze	49 268	44 681	4 587	-
t.skmainīti apmaksas termiņi	65	65	-	-
Citi pakalpojumi	2 391	2 391	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	51 659	47 072	4 587	-
2013.gada 31.decembrī (EUR'000):	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Dabasgāze	37 954	35 421	2 533	-
t.skmainīti apmaksas termiņi	97	97	-	-
Citi pakalpojumi	1 508	1 508	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju parādi	39 462	36 929	2 533	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 5.pielikumu).

2014.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	64	64	-	-
Avansa norēķinu personas	1	1	-	-
Pārmaksātie nodokļi	3	3	-	-
Citi debitori	130	102	28	-
Kopā citi debitori	198	170	28	-
2013.gada 31.decembrī (EUR'000):	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *

		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	11	11	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	127	74	53	-
Kopā citi debitori	139	86	53	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 7.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Debitoru kvalitāte

Debitoru parādu, kuriem termiņš vēl nav iestājies, kategorijas būtisku daļu veido siltumapgādes uzņēmumu parādi, kuru kopējais parāds 2014.gada 31.decembrī ir 61% vai EUR 28,7 miljoni (31.12.2013. – 61% vai EUR 23,1 milj.). Daudziem siltumapgādes uzņēmumiem kapitāldaļu turētājs ir vietējā pašvaldība, kura garantē savlaicīgu norēķināšanos vai veic avansa maksājumus par dabasgāzi.

Debitoru parādiem, kuriem apmaksas termiņš ir iestājies, bet parādi atgūstami, un parādi, kuriem radīti uzkrājumi, ir bez nodrošinājuma (kā hipotēka vai komercķīla).

Vecuma analīze debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	4 587	2 533
	4 587	2 533

Vecuma analīze citiem debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	17	53
No 3 līdz 6 mēnešiem	11	-
	28	53

Depozīti un nauda bankās

Valde pirms depozīta noguldīšanas izvērtē gan banku kredītreitingus un to finansiālās darbības rādītājus, gan piedāvātās procentu likmes.

Sabiedrības izmantoto banku (vai to īpašnieku) Moody's Investors Service kredītreitingus (2015.gada 13.martā):

Banka	Ilgtermiņa reitings	Īstermiņa reitings	Finansiālās drošības reitings	Reitinga prognoze
Nordea Bank AB	Aa3	P-1	C	Negatīva
Pohjola Bank Plc	Aa3	P-1	C-	Negatīva
DnB Bank ASA	A1	P-1	C-	Negatīva
SEB group	A1	P-1	C-	Negatīva
Swedbank AB	A1	P-1	C-	Negatīva
Danske Bank AB	A3	P-2	C-	Stabila
Citadele banka AS	B2	Not prime	E+	Stabila
Meridian Trade bank AS	-*	-*	-*	-*

* Nav pieejami dati par kredītreitingu

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Citadele banka	12 591	2 104
Swedbank	1 024	1 337
SEB banka	2 039	1 020
DnB banka	10 878	7 187
Nordea Bank AB
Latvijas filiāle	7 921	1 036
Danske Bank AS filiāle
Latvijā	11 627	20 465
Pohjola Bank Plc filiāle
Latvijā	5 028	8
Meridian Trade Bank	16	397
Kopā banku kontos	51 124	33 554

Naudas un tās ekvivalentu kredītkvalitāte (Moody's Investors Service)

Aa3	12 949	1 044
A1	13 941	9 544
A3	11 627	-
Baa1	-	20 465
Baa3	-	397
B2	12 591	2 104
Nav zināms	16	-
Kopā banku kontos	51 124	33 554

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības nespēju izpildīt savas maksājumu saistības, iestājoties maksājuma termiņam.

Galvenā vadlīnija – nepieļaut kreditoru maksājumu termiņu kavējumu un vispirms apmaksāt rēķinus par piegādāto dabasgāzi. Ja Sabiedrībai trūkst savu apgrozāmo līdzekļu, tiek izmantota kredītlīnija.

Likviditātes pārvaldīšanai katru mēnesi pēc faktisko rezultātu saņemšanas par iepriekšējo periodu, kā arī gadījumos, ja rodas situācijas, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu rādītājus (mazuta kotācijas/dabasgāzes iegādes cenu būtiskas izmaiņas), tiek sastādīts operatīvās naudas plūsmas plāns.

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2014. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	3 689	8	88	3 785
Pārējās saistības, t.sk.	197	-	403	600
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	403	403
Pārējās īstermiņa saistības	197	-	-	197
	3 886	8	491	4 385

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Likviditātes risks (turpinājums)

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2013. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	4 893	9 200	115 550	129 643
Pārējās saistības, t.sk.	151	-	448	599
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	448	448
Pārējās īstermiņa saistības	151	-	-	151
	5 044	9 200	115 998	130 242

Tirgus risks

Procentu likmju risks

Sabiedrība nav pakļauta naudas plūsmas procentu likmju riskam, jo Sabiedrībai 2014.gadā nebija aizņēmumu (10.pielikums). Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tā nav pakļauta patiesās vērtības procentu likmju riskam.

Ārvalstu valūtu svārstības risks

Ārvalstu valūtas risks ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Kopš 2014. gada 1. janvāra Latvija ir iestājusies Eiro Zonā un pieņēmusi Euro kā nacionālo valūtu, līdz ar to Euro kursa svārstības turpmāk neietekmēs Uzņēmuma operacionālo darbību. Uzņēmums neizmanto finanšu instrumentus, lai nodrošinātos pret valūtas risku.

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2014.
	USD'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	11	40
Finanšu saistības	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	11	40
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	9	5
Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:
	31.12.2013.
	USD'000	Citas'000
Finanšu aktīvi	562	55
Finanšu saistības	-	(18)
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	562	37
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	412	5

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

Valūtas svārstību jutīguma analīze

Valūtas kursa svārstības ir pieņemtas, nosakot iespējamās nākotnes kursa svārstības, pamatojoties uz iepriekšējā gada USD valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 6% (2013: 3%) robežās, un citu valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 1% (2013: 1%) robežās (atskaitot nodokļu efektu).

2014.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +6% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -6% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	USD	9	1	(1)
	Citas	5	-	-
		14	1	(1)
Neto ietekme		14	1	(1)

2013.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +3% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -3% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	USD	4	-	-
	Citas	6	-	-
Debitori	USD	407	14	(14)
		417	14	(14)
Pasīvs
Kreditori	USD	13	1	(1)
		13	1	(1)
Neto ietekme		404	13	(13)

29.2. Kapitāla vadība

Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības kopējo saistību, atskaitot naudu un naudas ekvivalentus, attiecība pret tās kopējo kapitālu. Saistības iekļauj visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekļauj visas Sabiedrības saistības un pašu kapitālu. Šis rādītājs tiek pielietots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī tās maksātspēju. Sabiedrības stratēģija ir nodrošināt, ka minētā attiecība nav mazāka par 3%, bet nav lielāka par 30%.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

29.2. Kapitāla vadība (turpinājums)

1. un 2013.gadā aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Kopējās saistības	137 788	259 505
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(51 124)	(33 554)
Neto kopējās saistības	86 664	225 951
Kopā saistības un pašu kapitāls	747 970	868 226
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	11,59%	26,02%

29.3. Patiesā vērtība

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Sabiedrības pieņēmumus par tirgus situāciju.

Šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Sabiedrības ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;

2. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū, nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa depozītu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi un balstās Starptautiskajos vērtēšanas standartos formulēto aktīvu tirgus vērtības definīciju. Izmaksu metode tika izmantota kā piemērotākā, ņemot vērā pārvērtēšanai pakļauto aktīvu specializēto raksturu, jo šāda veida aktīvus reti pārdod vai vispār nepārdod tirgū. Izmaksu aizvietošanas vērtībai tika analizēti Latvijas vadošo būvfirmu dati par celtniecības darbu izmaksām 2011. gadā, ņemot vērā laika gaitā radušos apbūves tehnisko un funkcionālo vērtību zudumus. Līdz ar to var uzskatīt, ka vērtēšanā tiek izmantoti gan novērojami tirgus dati, gan nenovērojami tirgus dati, kas atbilst 3.līmeņa vērtēšanas tehnikai.

Sabiedrības vadība ir izvērtējusi celtniecības darbu izmaksu dinamiku laika periodā no 2012. līdz 2014. gadam un ir secinājusi, ka Sabiedrības finansēto projektu cenas, salīdzinājumā ar pārvērtēšanā izmantotajām, nav būtiski mainījušās.

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS

Sabiedrība plāno nākošajā pārskata gadā veikt šādus kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos:

	31.12.2014. EUR'000	31.12.2013. EUR'000
Noslēgtie, bet vēl nepabeigtie līgumi	19 776	11 820
Apstiprinātie, bet nenoslēgtie līgumi	17 724	19 480
	37 500	31 300

31 NODOKĻU IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Nodokļu institūcijas var jebkurā brīdī veikt grāmatvedības uzskaites revīziju trīs gadu laikā pēc taksācijas gada un uzrēķināt papildus nodokļa saistības un soda naudas. Sabiedrības vadībai nav zināmi apstākļi, kas varētu radīt iespējamas būtiskas saistības nākotnē.

32 TIESVEDĪBA

2011.gada septembrī Sabiedrībā tika veikta pārbaude saskaņā ar Eiropas Padomes Regulas Nr.1/2003 20.panta 4.punktu (Lieta COMP/39.816) saistībā ar uzņēmuma "Gazprom" iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gāzes sektorā, par ko ir aizdomas un kas būtu pretrunā ar LESD 102.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 54 pantu, un AS "Latvijas Gāze" dalību nolīgumos, par ko ir aizdomas un kas būtu vērsti pret konkurenci un būtu pretrunā ar LESD 101.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53.pantu.

Sabiedrība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar advokātu biroju, kuram ir starptautiska pieredze konkurences lietu tiesvedībā un sagatavojusi iespējamo riska novērtējumu un aizstāvības stratēģiju.

Sabiedrības vadība uzskata, ka pašreizējā brīdī nav iespējams prognozēt, kad pārbaude tiks pabeigta un kāds būs tās iznākums.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

32 TIESVEDĪBA (turpinājums)

2013.gada 1.oktobrī LR Konkurences padome pieņēma lēmumu 2011.gada 16.decembrī ierosinātajā lietā Nr.E02-48Nr.95 (Prot. Nr.49, 2.§) par Konkurences likuma 13.panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās. Ar šo Konkurences padomes lēmumu Sabiedrībai ir uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt netaisnīgu tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda apmaksu, kā arī uzlikta soda naudu EUR 2,23 milj. apmērā. 2014. gada 31. decembrī Sabiedrība ir izveidojusi uzkrājumus EUR 6,75 milj. apmērā, kas attiecas uz uzlikto soda naudu un iespējamām saistībām par iekasēto parādu atmaksu.

Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā, jo Sabiedrība to ir pārsūdzējusi Administratīvajā apgabaltiesā.

33 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2014.gada 31.decembrī, izņemot akta parakstīšanu ar vienu no dabasgāzes piegādātājiem par "take or pay" apjoma neizpildi 2014.gadā par 172,78 milj.m³un saistībā ar to veikto avansa maksājumu EUR 35,7 milj. Saskaņā ar līguma noteikumiem Sabiedrībai ir tiesības šo apjomu izpirkt trīs gadu laikā, ja ir izpildītas attiecīgajam gadam noteiktās "take or pay" apjoma saistības.