Latvijas Gaze

Annual / Quarterly Financial Statement • Jul 28, 2016

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

finanšu pārskats par 2013.gadu

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu

standartu prasībām

Rīgā, 2014

Informācija par Sabiedrību 3
Valdes ziņojums 5
Ziņojums par Valdes atbildību 12
Revidentu ziņojums 13
Finanšu pārskati par 2013.gadu 15
Bilance 2013.gada 31.decembrī 15
Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2013.gadu 16
Apvienotais ienākumu pārskats par 2013.gadu 16
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2013.gadu 17
Naudas plūsmas pārskats par 2013.gadu 19
Pielikumi finanšu pārskatiem 20

Informācija par Sabiedrību

Sabiedrības nosaukums	AS Latvijas Gāze
Sabiedrības juridiskais statuss	Akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs, vieta un datums	000300064 Rīga, 1991.gada 25.marts
	Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20 Rīga, LV–1009 Latvija
Lielākie akcionāri	E.ON Ruhrgas International GmbH (47,2%) Gazprom AAS (34,0%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Valdes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Adrians Dāvis – valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mihejevs (Александр Михеев) – valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats (Jörg Tumat) – valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2013.gada 31.decembrim) Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks (no 2014.gada 1.janvāra) Anda Ulpe – valdes locekle Gints Freibergs – valdes loceklis
Padomes locekļu vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati	Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев) – padomes priekšsēdētājs Juris Savickis (Юрис Савицкис) – padomes priekšsēdētāja vietnieks Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) – padomes priekšsēdētāja vietnieks (līdz 2013.gada 5.jūlijam), padomes loceklis Ahims Zauls (Achim Saul) - padomes priekšsēdētāja vietnieks (no 2013.gada 5.jūlija) Uve Fips (Uwe Fip) – padomes loceklis Mario Nulmeiers (Mario Nullmeier) – padomes loceklis (līdz 2013.gada 31.decembrim) Andreass Raus (Andreas Rau) – padomes loceklis (līdz 2013.gada 5.jūlijam) Pēters Klingenbergers (Peter Klingenberger) – padomes loceklis (līdz 2013.gada 5.jūlijam) Rainers Links (Rainer Link) – padomes loceklis (no 2013.gada 5.jūlija) Jorgs Tumats (Jörg Tumat) – padomes loceklis (no 2014.gada 1.janvāra) Jeļena Karpeļ (Елена Карпель) – padomes locekle Vlada Rusakova (Влада Русакова) – padomes locekle Igors Nazarovs (Игорь Назаров) – padomes loceklis (līdz 2013.gada 5.jūlijam) Aleksandrs Krasņenkovs (Александр Красненков) – padomes loceklis (līdz 2013.gada 5.jūlijam) Jeļena Mihailova (Елена Михайлова) – padomes locekle (no 2013.gada 5.jūlija) Nikolajs Dubiks (Николай Дубик) – padomes loceklis (no 2013.gada 5.jūlija)
Pārskata periods	2013.gada 1.janvāris – 31.decembris

Informācija par Sabiedrību (turpinājums)

Revidenta un atbildīgā zvērinātā	PricewaterhouseCoopers SIA
revidenta vārds un adrese	Komercsabiedrības licence Nr.5
	Kr. Valdemāra iela 21-21
	Rīga, LV-1010
	Latvija
	Atbildīgā zvērinātā revidente:
	Lolita Čapkeviča
	zvērinātā revidente
	sertifikāts Nr.120

Valdes ziņojums

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. 1997.gadā Latvijas Republikas Energoapgādes regulēšanas padome izsniedza Sabiedrībai ekskluzīvas licences regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.februārim. 2007.gada 31.janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome izsniedza Sabiedrībai licenci dabasgāzes tirdzniecībai līdz 2012.gada 10.februārim. Licenci dabasgāzes tirdzniecībai no 2012.gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim SPRK Padome izsniedza 2012.gada 12.janvārī. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Sabiedrība ir dabasgāzes apgādes sistēmas operators, kas, nepieļaujot sistēmas jaudas pārslodzes, nodrošina nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1 451,9 milj. m³ dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2012.gadu dabasgāzes realizācija m³ samazinājās par 0,8%. Dabasgāzes tirdzniecības apjoma samazinājums saistīts ar rekordaugsto gaisa temperatūru pārskata gada beigās, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu. Dabasgāzes tirdzniecības cenu izmaiņas 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu ietekmēja naftas produktu kotāciju izmaiņas biržā, valūtu vērtības attiecība un gāzes piegādes plūsmas.

2013.gadā dabasgāze lietotājiem tika pārdota par SPRK Padomes 2008.gada 24.jūlija lēmumā Nr.247 "Par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem" noteiktajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas saskaņā ar SPRK Padomes 2010.gada 2.jūnija lēmumu Nr.258 "Par lēmuma Nr.247 piemērošanas kārtību" ir noteikti bez akcīzes nodokļa. Sākot ar 2011.gada 1.jūliju, dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 Ls/tūkst. m³ (17,07 EUR/tūkst. m³ ), bet par degvielu – 70 Ls/tūkst. m³ (99,60 EUR/tūkst. m³ ).

Piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem regulēto pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 Ls/tūkst. m³ (7,11 EUR/tūkst. m³ ) soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. m³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. m³ gadā – reizi pusgadā: ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2013.gadā Sabiedrība lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par Ls 403,4 milj. (EUR 574 milj.), kas ir par 5,6% mazāk nekā 2012.gadā; izdevumi (bez administratīvajām izmaksām) – Ls 365,5 milj. (EUR 520,1 milj.) un bruto peļņa – Ls 37,9 milj. (EUR 53,9 milj.). Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – Inčukalna PGK) sniegto pakalpojumu citu valstu vajadzībām struktūras izmaiņām.

2013.gada sezonā Inčukalna PGK iesūknēja 2,14 mljrd. m³ dabasgāzes, bet izsūknēja 1,86 mljrd. m³ . Salīdzinot ar 2012.gada sezonu, iesūknētās dabasgāzes apjoms samazinājās par 2,7%, jo pēc 2012./2013.gada apkures sezonas beigām krājumos palika 182,3 milj. m³gāzes, bet izsūknētās samazinājās par 18,4%.

2013.gadu Sabiedrība beidza ar Ls 22,6 milj. (EUR 32,2 milj.) neto peļņu, kas bija par Ls 0,3 milj. (EUR 0,4 milj.) jeb 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija Ls 22,9 milj. (EUR 32,6 milj.). Neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā – 5,4%.

2013.gadā Sabiedrība investēja Ls 19,8 milj. (EUR 28,2 milj.) gāzapgādes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā. 44,1% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 29% – sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 24,3% – Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,3 tūkst.

2013.gadā tika pabeigts EERP-INTG-RF-LV-LT projekts. 2010.gada 17.augustā Sabiedrība saņēma Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2010.gada 13.augusta lēmumu Nr. C(2010) 5554 par finansiālā granta piešķiršanu akcijai Nr. EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT-I2.566527/I2.566531/SI2.566541/

SI2.566543 saskaņā ar EK regulu Nr.663/2009 par gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar šo lēmumu tika piešķirti Ls 7 milj. (EUR 10 milj.) Inčukalna PGK 15 urbumu modernizācijai, kā arī gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei, lai stabilizētu dabasgāzes piegādes starp Lietuvu un Latviju ārkārtas situācijās.

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

Plānotie darbi tika pabeigti 2011.gadā, un 2012.gadā par piešķirto, bet neizlietoto finansējumu tika modernizēti vēl divi Inčukalna PGK urbumi. Kopējās projekta realizācijas izmaksas sasniedza EUR 24,1 milj., t. sk. EUR 16,2 milj. Inčukalna PGK urbumu modernizācijai un EUR 7,9 milj. gāzes pārvada zem Daugavas un virzuļa pieņemšanas kameras izbūvei. 2013.gada 1.augustā tika saņemta pēdējā EK piešķirtā finansējuma daļa – EUR 3 milj.

Pārskata periodā Inčukalna PGK tika pabeigta astoņu urbumu modernizācija, apgūstot Ls 3,4 milj. (EUR 4,8 milj.), un saņemts nepieciešamais aprīkojums nākamo 27 urbumu kapitālā remonta nodrošināšanai 2014.− 2016.gadā.

Turpinās maģistrālo gāzesvadu diagnostikā konstatēto bojājumu novēršana. Gāzesvadu renovācijai un krānu mezglu modernizācijai izlietoti Ls 4,9 milj. (EUR 7,0 milj.). 2013.gadā tika pabeigta GMS "Korneti" rekonstrukcija ar plūsmas regulatora izbūvi, kopējās izmaksas LVL 0,8 milj. (EUR 1,1 milj.), kā arī sākta jaunu pāreju izbūve pāri Gaujas upei pārvades gāzesvadiem Pleskava–Rīga un Izborska–Inčukalna PGK, kas paredz dīķeru un kabeļu pārlikšanu uz drošāku, no plūdiem pasargātu vietu, pielietojot slīpās urbšanas metodi. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2016.gada beigās un projekta kopējās izmaksas sasniegs Ls 9,4 milj. (EUR 13,4 milj.), t.sk. 2013.gadā apgūtie līdzekļi Ls 1,5 milj. (EUR 2,1 milj.).

Sadales gāzesvadu būvniecībai 2013.gadā izlietoti Ls 0.9 milj. (EUR 1,3 milj.), bet esošo gāzesvadu renovācijai − Ls 1,4 milj. (EUR 2,0 milj.).

Turpinās ražošanas un tehnoloģisko ēku un būvju siltināšana un rekonstrukcija. Šim mērķim izlietoti Ls 1,6 milj. (EUR 2,3 milj.) t.sk. administratīvās ēkas renovācija un klientu apkalpošanas centra izbūve Daugavpilī un Bauskā.

	2013	2012	2011	2013	2012	2011
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu	403 384	427 413	353 338	573 963	608 154	502 755
maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas pret neto	47 738	53 584	50 102	67 925	76 244	71 290
apgrozījumu (EBITDA %)	11,83%	12,54%	14,18%	11,83%	12,54%	14,18%
Operatīvās darbības peļņa	24 472	24 448	28 888	34 821	34 787	41 105
Operatīvās darbības rentabilitāte (%)	6,07%	5,72%	8,18%	6,07%	5,72%	8,18%
Pārskata perioda peļņa	20 702	21 201	25 729	29 457	30 167	36 610
Neto rentabilitāte (%)	5,13%	4,96%	7,28%	5,13%	4,96%	7,28%
Kopējā likviditāte	1,77	1,94	2,15	1,77	1,94	2,15
Kopējie aktīvi	610 193	582 793	463 777	868 226	829 240	659 895
Pašu kapitāls Ieguldītā kapitāla atdeve	427 811	426 795	345 537	608 721	607 275	491 655
(ROA)	3,47%	4,05%	5,76%	3,47%	4,05%	5,76%
Pašu kapitāla atdeve (ROE)	4,84%	5,49%	7,52%	4,84%	5,49%	7,52%
Akciju skaits	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900	39 900

Sabiedrības galvenie rādītāji:

Valdes ziņojums (turpinājums)

1. Sabiedrības darbība pārskata gadā (turpinājums)

	2013 LVL	2012 LVL	2011 LVL	2013 EUR	2012 EUR	2011 EUR
Peļņa uz akciju (EPS) Akcijas pēdējā cena pret	0,519	0,531	0,645	0,738	0,756	0,918
peļņu uz akciju (P/E)	12,72	11,31	8,76	12,72	11,31	8,76
Akcijas bilances vērtība (BV) Akcijas pēdējā cena pret akcijas bilances vērtību	10,72	10,70	8,66	15,26	15,22	12,32
(P/BV) Izmaksātās dividendes uz	0,62	0,56	0,65	0,62	0,56	0,65
akciju (DPS)* Dividenžu ienesīgums (dividendes uz akciju/peļņa	0,506	0,500	0,600	0,72	0,71	0,85
uz akciju)	0,98	0,94	0,93	0,98	0,94	0,93
Akcijas cena perioda beigās	6,60	6,01	5,65	9,39	8,55	8,04

* Sabiedrības Valde ierosinās Akcionāru sapulcei izmaksāt dividendes LVL 0,506 (EUR 0,72) par akciju par 2013.gadu.

2. Pētniecības un attīstības pasākumi

Lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi lietotājiem un drošu gāzapgādes sistēmas ekspluatāciju, Sabiedrība ir izstrādājusi "Pasākumu plānu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gāzapgādes sistēmas drošības paaugstināšanai no 2010.līdz 2015.gadam". Tas ir sagatavots, pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu "Gazobezopasnostj" un "Ļentransgaz", institūtu VŅIIGAZ un "Giprospecgaz", kā arī uz Vācijas uzņēmumu "Pipeline Engineering GmbH", "Untergrundspeicher und Geotechnologie – Systeme GmbH", "E.ON Engineering GmbH", "E.ON Ruhrgas International AG" u. c. sadarbības partneru atzinumiem par iekārtu tehnisko stāvokli un modernizācijas iespējām. Pasākumu plāns paredz investīcijas drošības paaugstināšanā kopsummā par Ls 50,6 milj. (EUR 72 milj.).

2011.gadā AAS "Gazprom VŅIIGAZ" izstrādāja Inčukalna PGK tehnoloģisko iekārtu modernizācijas un ekspluatācijas drošības paaugstināšanas koncepciju līdz 2025.gadam. Koncepcijā izskatīti divi attīstības scenāriji – ar un bez uzglabājamās dabasgāzes apjoma palielināšanas. Izmaksas prognozētas attiecīgi Ls 253 milj. (EUR 360 milj.) vai Ls 133,5 milj. (EUR 190 milj.) apmērā. Pamatojoties uz šo dokumentu, Sabiedrība sagatavoja projektu "Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana" un kopā ar AS "Lietuvos Dujos" – projektu "Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana". Abi projekti tika iesniegti EK iekļaušanai Eiropas kopējās nozīmes projektu sarakstā, kā to paredz Infrastruktūras regula, un ir iekļauti Eiropas kopējas nozīmes projektu sākotnējā reģionālajā sarakstā. Pozitīva lēmuma gadījumā to realizācijai ir iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas fondiem.

3. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, t. sk. kredītriskam un ārvalstu valūtu kursu un procentu likmju svārstību riskiem. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta ASV dolāros (USD), bet pēc tam pārrēķināta euro (EUR), savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos (LVL). Norēķini par piegādāto gāzi notiek euro. Tā kā ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss ir piesaistīts euro kursam, LVL/EUR kursa svārstības ir ierobežotas un to būtiska ietekme uz turpmākajiem finanšu rezultātiem netiek paredzēta. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas ASV dolāros (USD) atkarībā no naftas produktu kotācijas ietver SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz gan LVL/EUR, gan EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, glabājot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

Pārskata gada beigās Sabiedrībai nav aizņēmumu, līdz ar to tā nav pakļauta procentu likmju svārstību riskam.

Valdes ziņojums (turpinājums)

3. Finanšu risku vadība (turpinājums)

Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju un pasūtītāju parādi un naudas līdzekļi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz ierobežotu klientu skaitu. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 51,5% (2012.g. – 48,6%) realizācijas apjoma. Viens no šo debitoru parādiem 2013.gada 31.decembrī bija 29,5% (2012.g. – 34,7%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 6,9% un 4,5% (2012.g. – 9,8% un 5,4%) no kopējā debitoru parādu apjoma.

Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu.

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas darījumos ir vietējās finanšu institūcijas ar atbilstošu kredītvēsturi.

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu kredītresursu pieejamību saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos.

4. Apstākļi un notikumi pēc pārskata gada beigām

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.

5. Valdes ieteiktā 2013.gada peļņas sadale

Peļņa tiek sadalīta, balstoties uz neto peļņu, kas uzrādīta Sabiedrības finanšu pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu".

Atšķirība ar neto peļņu, kas uzrādīta šajā pārskatā, ir LVL 1,9 milj. (EUR 2,7 milj.), ko veido izslēgto pārvērtēto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves summas un ar to saistītā atliktā nodokļa uzskaites atšķirības.

	2013 LVL	2013 EUR
Pārskata gada peļņa (saskaņā ar LR "Gada pārskata likumu")	22 595 513	32 150 519
Sadalei nepieejamā peļņas daļa (saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu
nerealizētie atliktā nodokļa ieņēmumi)	(1 789 351)	(2 546 017)
Sadalāmā peļņas daļa	20 806 162	29 604 502
Ieteiktā peļņas sadale:
dividendes dalībniekiem (89,4%)	20 190 153	28 728 000
dividendes par vienu akciju (LVL/1 akciju)	0,506	0,72
Statūtos noteiktās rezerves	616 009	876 502

Atsevišķiem Sabiedrības Padomes un Valdes locekļiem pieder akcijas un daļas vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās sabiedrībās un viņi tajās pilda vadības funkcijas. Pārskata gadā Sabiedrība nav veikusi būtiska apjoma darījumus (izņemot finanšu pārskatā minētos) ar šīm sabiedrībām.

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri

Sabiedrības akcionāru sastāvs¹ 2013.gada 31.decembrī un iepriekšējos 2 periodos:

Akcionārs	31.12.2013.	31.12.2012.	31.12.2011.
"E.ON Ruhrgas International" GmbH	47,2%	47,2%	47,2%
"Gazprom" AAS	34,0%	34,0%	34,0%
"Itera Latvija" SIA	16,0%	16,0%	16,0%
Citi	2,8%	2,8%	2,8%
KOPĀ	100,0%	100,0%	100,0%

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 2013.gada 31.decembrī:

Sabiedrības valdes un padomes locekļu akciju skaits 2013.gada 31.decembrī:

Valdes locekļi		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Adrians Dāvis	417
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Jorgs Tumats	0
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Mihejevs	0
Valdes locekle	Anda Ulpe	729
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
	Padomes locekļi	Akciju skaits
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	0
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Ahims Zauls	0
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	0
Padomes loceklis	Rainers Links	0
Padomes loceklis	Mario Nulmeiers	0
Padomes loceklis	Uve H. Fips	0
Padomes loceklis	Vlada Rusakova	0
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	0
Padomes loceklis	Jeļena Karpeļa	0
Padomes loceklis	Jeļena Mihailova	0

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R.

1 Akcionāri, kuru īpašumā ir ne mazāk kā 5% no kapitāla

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,00 LVL
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Akciju cena NASDAQ OMX Riga 2013.gada 12 mēnešos un iepriekšējo gadu attiecīgajā periodā

	2013	2012	2011	2010	2009
Akcijas cena (LVL):
Pirmā	6,110	5,895	4,800	4,57	4,55
Augstākā	6,930	6,350	7,000	6,00	6,00
Zemākā	6,030	5,380	4,601	4,57	3,32
Vidējā	6,360	5,863	5,320	5,15	4,31
Pēdējā	6,600	6,010	5,651	4,90	4,10
Izmaiņa	8,02%	1,95%	17,73%	7,22%	-9,89%
Darījumu skaits	1 479	1 767	1 284	988	1 267
Akciju apgrozījums, gab.	121 774	168 115	218 132	85 493	64 319
Akciju apgrozījums, milj. LVL	0,774	0,986	1,160	0,440	0,277
Kapitalizācija (milj.LVL)	263,340	239,799	225,475	195,510	163,590

Avots: NASDAQ OMX Riga

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2013. gada 31. decembrī sasniedza LVL 263,34 milj. (EUR 374,7 milj.) – par LVL 23,54 milj. (EUR 33,5 milj.) vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda beigās. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1. vietu starp NASDAQ OMX RIGA kotētiem uzņēmumiem un 4. vietu starp NASDAQ OMX Baltija kotētiem uzņēmumiem (2012: attiecīgi 1. un 4. vieta).

LG akcijas cenas, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2011. - 31.12.2013.):

Avots: NASDAQ OMX Riga

Valdes ziņojums (turpinājums)

6. Akciju tirdzniecība un akcionāri (turpinājums)

Indeksi/Akcijas	01.01.2011.	31.12.2013.	Izmaiņas
OMX Riga	393,53	460,13	16,92%
OMX Baltic GI	421,36	463,36	10,21%
GZE1R (LVL)	4,90	6,60	34,69%

7. Nākotnes perspektīva

Pamatojoties uz iepriekšējos gados un pārskata gadā veiktajiem ieguldījumiem sistēmas ekspluatācijas drošības paaugstināšanā, gāzesvadu tīkla paplašināšanā un jaunu klientu piesaistē, kā arī ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū Latvijā, Sabiedrības Valde uzskata, ka Sabiedrība arī 2014.gadā turpinās sekmīgi attīstīties un ieņems stabilu vietu kurināmā piegādes tirgū.

Valdes priekšsēdētājs A.Dāvis

Valdes sēdes protokols Nr. 18 (2014) Rīgā 2014.gada 29. aprīlī

Ziņojums par Valdes atbildību

AS "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā - Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas ietverti no 15.līdz 61.lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli 2013.gada 31.decembrī, tās 2013.gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati sastādīti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas pieņēmumu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

Sabiedrības vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Sabiedrībā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi.

Sabiedrības Valdes vārdā,

___________________________________

Adrians Dāvis Valdes priekšsēdētājs

2014.gada 29. aprīlī

Revidentu ziņojums

Revidentu ziņojums

Finanšu pārskati par 2013.gadu

Bilance 2013.gada 31.decembrī

		31.12.2013.	31.12.2012.	31.12.2013.	31.12.2012.
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Pamatlīdzekļi	3	397 863	402 397	566 108	572 559
Nemateriālie aktīvi	4	1 961	2 119	2 790	3 015
Debitori	5	6	2 113	9	3 007
		399 830	406 629	568 907	578 581
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	6	130 136	93 276	185 167	132 719
Debitori	5	27 734	57 253	39 462	81 464
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma
nodoklis	21	1 186	1 734	1 688	2 467
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	7	27 725	1 317	39 448	1 875
Nauda un naudas ekvivalenti	8	23 582	22 584	33 554	32 134
		210 363	176 164	299 319	250 659
KOPĀ AKTĪVI		610 193	582 793	868 226	829 240
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	9	39 900	39 900	56 773	56 773
Akciju emisijas uzcenojums		14 320	14 320	20 376	20 376
Pārvērtēšanas rezerve		265 732	267 362	378 103	380 422
Pārējās rezerves		80 040	78 639	113 887	111 893
Nesadalītā peļņa		27 819	26 574	39 582	37 811
		427 811	426 795	608 721	607 275
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Atliktā nodokļa saistības	21	39 672	40 237	56 447	57 252
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem	22	3 825	4 348	5 442	6 187
Nākamo periodu ieņēmumi	11	20 215	20 363	28 763	28 974
		63 712	64 948	90 652	92 413
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem Nākamo periodu ieņēmumi	11	91 114 816	61 440 794	129 643 1 161	87 421 1 130
Pārējās saistības	12	26 740	28 816	38 049	41 001
		118 670	91 050	168 853	129 552
Kopā saistības		182 382	155 998	259 505	221 965
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS		610 193	582 793	868 226	829 240

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2013.gadu

		2013	2012	2013	2012
	Pielikums	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	13	403 384	427 413	573 963	608 154
Ražošanas izmaksas	14	(365 491)	(394 693)	(520 046)	(561 597)
Bruto peļņa		37 893	32 720	53 917	46 557
Administratīvās izmaksas	15	(12 664)	(9 084)	(18 019)	(12 926)
Citi ienākumi	16	3 179	5 383	4 524	7 660
Citas izmaksas	17	(3 936)	(4 571)	(5 601)	(6 504)
Peļņa no saimnieciskās darbības		24 472	24 448	34 821	34 787
Finanšu ienākumi	19	109	286	155	407
Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma
nodokļa		24 581	24 734	34 976	35 194
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	21	(3 879)	(3 533)	(5 519)	(5 027)
Pārskata perioda peļņa		20 702	21 201	29 457	30 167
Peļņa uz vienu akciju		LVL	LVL	EUR	EUR
Pamata	23a	0,519	0,531	0,738	0,756
Koriģēta	23a	0,519	0,531	0,738	0,756
Apvienotais ienākumu pārskats par 2013.gadu
Posteņi, kuri netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Nodokļa sadaļas, neto
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto		311	98 820	443	140 608
Atliktā nodokļa saistības no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	21	(47)	(14 823)	(67)	(21 091)
Neto (izdevumi)/ieņēmumi, kas tieši
atzīti pašu kapitālā		(264)	83 997	(376)	119 517
Pārskata perioda peļņa		20 702	21 201	29 457	30 167
Kopējie pārskata perioda apvienotie
ienākumi		20 966	105 198	29 833	149 684

Pielikumi no 20. līdz 61. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šos finanšu pārskatus no 15. līdz 61. lapai ir apstiprinājusi Valde un tās vārdā parakstījuši:

___________________ __________________

Adrians Dāvis Anda Ulpe Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle

2014.gada 29. aprīlī

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2013.gadu

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Pārvērtēšanas rezerve	Pārējās rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
2011.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,	39 900 0	14 320 0	185 105 0	76 883 0	29 329 0	345 537 0
bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	98 820	-	-	98 820
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(14 823)	-	-	(14 823)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(2 048)	-	2 048	-
pamatlīdzekļiem	-	-	307	-	(307)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa	- -	- -	82 256 -	- -	1 741 21 201	83 997 21 201
Kopā 2012.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	82 256	-	22 942	105 198
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	1 756	(1 756)	-
Dividendes par 2011.gadu	-	-	-	-	(23 940)	(23 940)
Apaļošanas starpība 2012.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,	- 39 900 0	- 14 320 0	1 267 362 0	- 78 639 0	(1) 26 574 0	- 426 795 0
bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	311	-	-	311
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(47)	-	-	(47)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no izslēgtajiem pārvērtētajiem	-	-	(2 228)	-	2 228	-
pamatlīdzekļiem	-	-	334	-	(334)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(1 630)	-	1 894	264
Pārskata gada peļņa Kopā 2013.gada apvienotie	-	-	-	-	20 702	20 702
ienākumi Darījumi ar īpašniekiem Atskaitījumi rezervju	-	-	(1 630)	-	22 596	20 966
papildināšanai	-	-	-	1 401	(1 401)	-
Dividendes par 2012.gadu 2013.gada 31.decembrī	- 39 900	- 14 320	- 265 732	- 80 040	(19 950) 27 819	(19 950) 427 811

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā par 2013.gadu (turpinājums)

	Akciju kapitāls EUR'000	Akciju emisijas uzcenojums EUR'000	Pārvērtēšanas rezerve EUR'000	Pārējās rezerves EUR'000	Nesadalītā peļņa EUR'000	Kopā EUR'000
2011.gada 31.decembrī Citi apvienotie ienākumi	56 773	20 376	263 381	109 395	41 730	491 655
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana, bruto	-	-	140 608	-	-	140 608
Atliktā nodokļa saistības no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(21 091)	-	-	(21 091)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no	-	-	(2 914)	-	2 914	-
izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	437	-	(437)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	117 040	-	2 477	119 517
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	30 167	30 167
Kopā 2012.gada apvienotie ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	117 040	-	32 644	149 684
Atskaitījumi rezervju papildināšanai	-	-	-	2 499	(2 499)	-
Dividendes par 2011.gadu	-	-	-	-	(34 064)	(34 064)
Apaļošanas starpība	-	-	1	(1)	-	-
2012.gada 31.decembrī	56 773	20 376	380 422	111 893	37 811	607 275
Citi apvienotie ienākumi Pamatlīdzekļu pārvērtēšana,
bruto Atliktā nodokļa saistības no	-	-	443	-	-	443
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Izslēgti pārvērtētie	-	-	(67)	-	-	(67)
pamatlīdzekļi Atliktais nodoklis no	-	-	(3 170)	-	3 170	-
izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	-	-	476	-	(476)	-
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(2 318)	-	2 694	376
Pārskata gada peļņa Kopā 2013.gada apvienotie	-	-	-	-	29 457	29 457
ienākumi Darījumi ar īpašniekiem	-	-	(2 318)	-	32 151	29 833
Atskaitījumi rezervju
papildināšanai	-	-	-	1 993	(1 993)	-
Dividendes par 2012.gadu	-	-	-	-	(28 386)	(28 386)
Apaļošanas starpība	-	-	(1)	1	(1)	(1)
2013.gada 31.decembrī	56 773	20 376	378 103	113 887	39 582	608 721

Dividenžu sadale un pārējo rezervju kapitāla palielinājums tiek veikts, sadalot peļņu, kas uzrādīta finanšu pārskatā, kas sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Izmaiņas pārējās rezervēs var tikt veiktas tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezerve un akciju emisijas uzcenojums nevar tikt sadalīti dividendēs.

Naudas plūsmas pārskats par 2013.gadu

	Pielikums	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās
darbības
Saimnieciskajos darījumos saņemtie
naudas līdzekļi	24	69 245	32 843	98 527	46 731
Saņemtie procentu maksājumi Samaksātais uzņēmumu ienākuma		272	713	387	1 015
nodoklis	21	(3 608)	(3 557)	(5 134)	(5 061)
Neto naudas plūsma no
saimnieciskās darbības		65 909	29 999	93 780	42 685
Naudas plūsma no ieguldījumu
darbības
Pamatlīdzekļu iegāde		(19 055)	(18 337)	(27 113)	(26 091)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā
gūtie ienākumi		55	69	78	98
Nemateriālo aktīvu iegāde Saņemts līdzfinansējums no EK		(751) 2 129	(851) 1 380	(1 068) 3 029	(1 211) 1 964
Saņemtie termiņdepozīti		-	9 207	-	13 100
Noguldītie termiņdepozīti		(27 339)	-	(38 900)	-
Neto naudas plūsma no ieguldījumu
darbības		(44 961)	(8 532)	(63 974)	(12 140)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes		(19 950)	(23 940)	(28 386)	(34 064)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(19 950)	(23 940)	(28 386)	(34 064)
Neto naudas līdzekļu un naudas
ekvivalentu palielinājums
/(samazinājums)		998	(2 473)	1 420	(3 519)
Naudas līdzekļi un naudas ekvivalenti
pārskata gada sākumā		22 584	25 057	32 134	35 653
Naudas līdzekļi un naudas
ekvivalenti pārskata gada beigās	8	23 582	22 584	33 554	32 134

Pielikumi finanšu pārskatiem

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Sabiedrība 1994.gada 31.janvārī tika reorganizēta par valsts akciju sabiedrību, kas pilnībā pieder Latvijas Republikai. Līdz tam Sabiedrība darbojās kā valsts uzņēmums, kura aktīvi un saistības, saskaņā ar likumu, tika nodotas akciju sabiedrībai. 1999.gada 15.februārī tika uzsākta Sabiedrības akciju kotēšana NASDAQ OMX RIGA biržā. Sabiedrības juridiskā adrese ir Vagonu iela 20, Rīga, Latvija.

Sabiedrība veic dabasgāzes importu un realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī sniedz gāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus citu valstu uzņēmumiem. Sabiedrība ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja Latvijā. Teritorijā, kuru apkalpo Sabiedrība, ir aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju.

Dabasgāzes lietotājiem piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi sastāv no divām daļām: fiksētiem, regulētiem sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas mainās ar 5 LVL/tūkst. m³ soli atkarībā no faktiskajām dabasgāzes iepirkuma izmaksām. Dabasgāzes diferencētos tirdzniecības gala tarifus apstiprina Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) Padome, pamatojoties uz Sabiedrības iesniegumu un tarifu aprēķiniem, kas sagatavoti saskaņā ar SPRK Padomes apstiprināto metodoloģiju. Tarifu izmaiņas var ierosināt gan Sabiedrība, gan SPRK. Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņa apjomu virs 25 tūkst. nm³ piemērojamais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs mainās katru mēnesi, bet lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ gadā, – reizi pusgadā, ar 1.janvāri un 1.jūliju.

2013.gadā vidējais Sabiedrības darbinieku skaits bija 1 267 (2012.gadā – 1 275).

Šos finanšu pārskatus publicēšanai ir apstiprinājusi Valde 2014.gada 29. aprīlī.

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemāk minētajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekšējos gados, ja vien nav norādīts citādi.

(a) Uzskaites pamati

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas, kas nav apstiprināti piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, kas modificēta, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kā norādīts (d) pielikumā.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskas aplēses un pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku. Būtiski pieņēmumi un spriedumi aprakstīti (28.) pielikumā.

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušās spēkā 2013. gadā (apstiprināti Eiropas Savienībā (ES)).

13. SFPS "Patiesās vērtības noteikšana" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk) - paredz uzlabotu atbilstību un samazinātu sarežģītību, ieviešot pārskatītu patiesās vērtības definīciju, kā arī nosakot vienotus principus patiesās vērtības noteikšanas un atspoguļošanas prasībās SFPS piemērošanā.

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumu uzskaite" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk) – citu izmaiņu starpā paredz, ka "aktuārie guvumi vai zaudējumi" tiek pārdēvēti par "pārvērtējumiem" un tiks nekavējoties atzīti "citos apvienotajos ieņēmumos". Aktuāro guvumu vai zaudējumu atzīšana vairs netiks atlikta, izmantojot "koridora pieeju", un tie vairs netiks atzīti peļņā vai zaudējumos. Citos apvienotajos ieņēmumos atzītie pārvērtējumi netiks pārklasificēti kā peļņa vai zaudējumi nākamajos periodos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(a) Uzskaites pamati (turpinājums)

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušās spēkā 2013.gadā, bet neattiecas uz Sabiedrības darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem.

Ikgadējie uzlabojumi 2011. gadā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk); Grozījumi 1. SFPS "Pirmreizējā piemērošana" par valdību aizdevumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 7. SFPS "Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija" par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 12. SGS "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" attiecībā uz atlikto nodokli (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, ieviests lietošanai ES pārskata periodiem kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk);

20. SFPIK "Atkritumu novākšanas izmaksu uzskaite ražošanas posmā atklātajos karjeros" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 1. SGS "Atspoguļošana Finanšu pārskatos" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2014.gada 1.janvārī vai vēlāk, un kuri neattiecas uz Sabiedrības darbību vai arī nav apstiprināti Eiropas Savienībā:

10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

12. SFPS "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

Grozījumi 10., 11. un 12. SFPS pārejas nosacījumos (obligāti piemērojams pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, ātrāka piemērošana atļauta; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem sākot no 2014. gada 1. janvāra vai vēlāk);

14. SFPS "Regulēto atlikto saistību un aktīvu uzskaite" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

27. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Atsevišķi finanšu pārskati" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

28. SGS (pārskatīts 2011. gadā) "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumu uzskaite" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 32. SGS "Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija" par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz ieguldījumu uzņēmumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

9. SFPS "Finanšu instrumenti - Klasifikācija un novērtēšana" (spēkā stāšanās datums vēl nav noteikts, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

Grozījumi 36. SGS "Aktīvu vērtības samazināšanās" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk,);

Grozījumi 39. SGS "Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana", attiecas uz jauninājumiem finanšu instrumentos un riska ierobežošanas uzskaiti (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk);

Ikgadējie uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

Ikgadējie uzlabojumi 2013 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES);

21. SFPIK "Nodevas" (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti lietošanai ES).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(b) Segmentu informācija

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu. Par personu, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu, un atbild par resursu sadali un darbības rezultātu izvērtēšanu, tiek atzīta Valde, kura pieņem stratēģiskos lēmumus. Valde izmanto peļņu pirms nodokļiem, lai izvērtētu segmentu pelnīt spēju.

Sabiedrībai ir pieci darbības segmenti: gāzes pārvade (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību), gāzes tirdzniecība (energoapgādes veids, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem) un maksas pakalpojumi. Dalījums segmentos atbilst dabasgāzes piegādes tehnoloģiskajam procesam un nepieciešams pakalpojumu tarifu un izmaksu analīzei.

(c) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana

Darījumos izmantotā un uzskaites valūta

Sabiedrības finanšu pārskatu posteņi tiek uzskaitīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā Sabiedrība darbojas (uzskaites valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Sabiedrības uzskaites un pārskatu valūta. Saskaņā ar NASDAQ OMX RIGA biržas prasībām finanšu pārskatu posteņi ir izteikti arī Eiro (EUR). Informācijas atspoguļošanas nolūkā pārvērtēšana ir veikta, pielietojot oficiālo Latvijas Bankas noteikto kursu EUR / LVL (1 EUR = LVL 0,702804, kuru noteikusi Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī, pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu) visā periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti uzskaites valūtā pēc noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Šo darījumu veikšanas un monetāro aktīvu un saistību, kas izteikti ārvalstu valūtās, pārrēķināšanas latos pēc gadu beigu kursa rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi, tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(d) Pamatlīdzekļi

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiku noteikta pārskata perioda beigās. Pārvērtēšana tiek veikta ik pēc 5 gadiem, izmantojot amortizēto aizvietošanas vērtības metodi. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kuri iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā, pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un tiek iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(d) Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Gāzes transportēšanas un sadales sistēma	40 - 50
Iekārtas un tehniskais aprīkojums	5 - 20
Mēbeles un biroja iekārtas	5 - 10
Datori un aprīkojums	3,33

Sabiedrība kapitalizē pamatlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz LVL 150 (EUR 213) un derīgās lietošanas laiks pārsniedz vienu gadu.

Aktīvu aplēstās atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas periodi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata gada datumā.

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai ((f) pielikums).

Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta perioda laikā par aizņēmumu izmaksām un citām tiešajām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība netiek palielināta par aizņēmumu izmaksām periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietošanas laiks. Nemateriālie aktīvi tiek uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizāciju aprēķina sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai. Nemateriālajiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu to iegādes vērtību lietderīgās izmantošanas perioda laikā. Pamatā nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

(f) Mantisko un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības mantiskajiem/ķermeniskajiem un nemateriālajiem aktīviem ir noteikts lietderīgās izmantošanas periods (izņemot zemi). Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu vērtības samazinājumu, aktīvi tiek sagrupēti, balstoties uz zemāko līmeni, kuram var identificēt naudas plūsmu (naudu ienesošās vienības). Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai identificētu iespējamo vērtības samazinājuma reversēšanu.

(g) Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus tās finanšu aktīvus kā aizņēmumus un debitoru parādus. Klasifikācija ir atkarīga no finanšu aktīva iegādes nolūka. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju to sākotnējā atzīšanas brīdī un pārskata to klasifikāciju katrā pārskata datumā. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas nekotējas aktīvā tirgū, ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem. Tie ir iekļauti apgrozāmos līdzekļos, izņemot aktīvus ar atmaksas termiņu, kas garāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata perioda beigām. Tie, savukārt, ir klasificēti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Debitoru parādi bilancē ietverti posteņos "Debitori", "Pārējie apgrozāmie līdzekļi" un "Nauda un naudas ekvivalenti" (2.pielikums (i) un (j) pielikumi).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(h) Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Materiāli, rezerves daļas, skaitītāji un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas, kuras tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā periodā, kad tās radušās.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes vai neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

(i) Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas (piemēram, uzlabojās debitora kredītreitings), tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(j) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, un īstermiņa augsti likvīdiem ieguldījumiem, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

(k) Akciju kapitāls un deklarētās dividendes

Parastās akcijas ir klasificētas kā pašu kapitāls. Izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz jauno akciju izlaišanu, ir atspoguļotas pašu kapitālā kā saņemtās naudas summas samazinājums, atskaitot nodokli. Sabiedrības akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Sabiedrības finanšu pārskatā periodā, kurā Sabiedrības akcionāri apstiprina dividendes.

(l) Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu (atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas) un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad Sabiedrībai ir neatsaucamas tiesības atlikt saistību nokārtošanu uz vismaz 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

(m) Atliktais nodoklis

Pārskata perioda nodokļu izdevumi veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un atliktā nodokļa. Nodoklis tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu pārskatā, izņemot to daļu kas tiek atzīta apvienotajā ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā. Šādā gadījumā nodoklis tiek attiecīgi atzīts apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitālā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar spēkā nodokļu normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pārskata perioda beigās. Sabiedrības vadība periodiski veic nodokļu deklarācijās iekļauto posteņu izvērtēšanu, lai noteiktu nodokļu nolikumu interpretāciju ietekmi. Uzkrājumi nodokļiem tiek veidoti tādā apmērā, lai atspoguļotu plānotos maksājumus nodokļu administrēšanas iestādei.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(m) Atliktais nodoklis (turpinājums)

Atliktais nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Tomēr, ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas, kas radās darījuma rezultātā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts.

Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.

Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un pārvērtēšanas, kā arī no uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām un prēmijām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem un uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kam, pēc vadības novērtējuma, iestāsies likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā minētie kritēriji. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatos tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju, vai uz ar nodokli apliekamu uzņēmumu vai uz citiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, ja ir nodoms norēķināties par atlikumiem pēc neto principa.

Atliktā nodokļa saistību pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, tiek iegrāmatots kā atskaitījums no attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves pieauguma pašu kapitālā. Atliktā nodokļa saistību samazinājums, kas rodas pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojuma rezultātā, tiek ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(n) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem. Spēkā esošais likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nosaka 15 procentu nodokļa likmi.

(o) Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

(p) Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, aprēķinot pēc projected unit credit metodes. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, izmantojot projected unit credit metodi.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(p) Darbinieku labumi (turpinājums)

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

(q) Kreditori

Kreditoru parādus sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditori tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja nē, tad tie tiek uzrādīti kā ilgtermiņa saistības.

(r) Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts turpmāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, tirdzniecības atlaides un koriģējot par prognozēto un faktisko dabasgāzes iepirkuma izmaksu starpību, kas tiek ņemta vērā, nosakot piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākamam mēnesim. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem zināmajiem datiem. Aprēķinos izmanto ECB noteikto EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, pēdējā mēneša faktisko dabasgāzes siltumspēju un plānoto saņemtās un padotās gāzes plūsmu. Faktiskās dabasgāzes iepirkuma izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar SPRK padomes apstiprināto metodiku, ņemot vērā EUR/USD kursu iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā, kā arī faktisko gāzes siltumspēju un faktisko padotās gāzes plūsmu no piegādātājiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti saskaņā ar laika proporcijas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi. Procentu ienākumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma.

Ienākumi no soda naudām

Ievērojot piesardzības principu, līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst tikai pēc to saņemšanas.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ieņēmumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti tad, kad tie tiek sniegti.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums)

(s) Peļņa uz vienu akciju

Peļņu uz vienu akciju nosaka, dalot neto peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz Sabiedrības akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā.

(t) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti lielākie Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska ietekme, un Sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

(u) Dotācijas

Ieņēmumi no EK finansiālā atbalsta, kas ir saistīts ar pamatlīdzekļiem, tiek uzrādīti kā nākamo periodu ieņēmumi, kurus sistemātiski atzīst par ieņēmumiem izveidoto pamatlīdzekļu aktīvu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2011.	1 785	6 590	626 412	84 593	12 572	85	10 732	742 769
Iegādāts	-	-	-	-	48	2 573	15 629	18 250
Pārklasificēts	31	-	13 356	9 762	1 913	(2 625)	(22 437)	-
Pārvērtēts	-	-	88 758	(2 394)	-	-	-	86 364
Norakstīts	-	-	(5 548)	(853)	(369)	(2)	-	(6 772)
Apaļošana	-	-	-	-	-	1	-	1
31.12.2012.	1 816	6 590	722 978	91 108	14 164	32	3 924	840 612
Nolietojums
31.12.2011. Aprēķināts par	-	-	372 419	47 494	7 726	-	-	427 639
2012.gadu	-	-	17 059	(3 096)	1 300	-	-	15 263
Norakstīts	-	-	(3 551)	(785)	(351)	-	-	(4 687)
31.12.2012.	-	-	385 927	43 613	8 675	-	-	438 215
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2012.	1 816	6 590	337 051	47 495	5 489	32	3 924	402 397
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2011.	1 785	6 590	253 993	37 099	4 846	85	10 732	315 130

Pārskata gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portēša nas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2012.	1 816	6 590	722 978	91 108	14 164	32	3 924	840 612
Iegādāts	-	-	-	-	-	2 120	17 025	19 145
Pārklasificēts	-	-	13 404	2 539	1 012	(1 872)	(15 083)	-
Pārvērtēts	-	-	335	37	-	-	-	372
Norakstīts	-	-	(4 306)	(1 228)	(580)	-	(15)	(6 129)
31.12.2013.	1 816	6 590	732 411	92 456	14 596	280	5 851	854 000
Nolietojums
31.12.2012. Aprēķināts par	-	-	385 927	43 613	8 675	-	-	438 215
2013.gadu	-	-	16 178	4 849	1 403	-	-	22 430
Norakstīts	-	-	(2 797)	(1 139)	(572)	-	-	(4 508)
31.12.2013.	-	-	399 308	47 323	9 506	-	-	456 137
Atlikusī
bilances vērtība 31.12.2013.	1 816	6 590	333 103	45 133	5 090	280	5 851	397 863
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2012.	1 816	6 590	337 051	47 495	5 489	32	3 924	402 397

Pārskata gada laikā vadība identificēja aktīvus, kuriem nebija noteikta uzskaites vērtība, finanšu pārskatos tika veikta sākotnējās vērtības un uzkrātā nolietojuma vērtību korekcija.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtnie cības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
vai pārvērtēšana
31.12.2011.	2 540	9 377	891 304	120 366	17 890	120	15 272	1 056 869
Iegādāts	-	-	-	-	68	3 662	22 238	25 968
Pārklasificēts	44	-	19 004	13 890	2 722	(3 735)	(31 925)	-
Pārvērtēts	-	-	126 291	(3 406)	-	-	-	122 885
Norakstīts	-	-	(7 894)	(1 213)	(525)	(3)	-	(9 635)
31.12.2012.	2 584	9 377	1 028 705	129 637	20 155	44	5 585	1 196 087
Nolietojums
31.12.2011. Aprēķināts par	-	-	529 905	67 580	10 994	-	-	608 479
2012.gadu	-	-	24 273	(4 405)	1 850	-	-	21 718
Norakstīts	-	-	(5 053)	(1 117)	(499)	-	-	(6 669)
31.12.2012.	-	-	549 125	62 058	12 345	-	-	623 528
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2012.	2 584	9 377	479 580	67 579	7 810	44	5 585	572 559
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2011.	2 540	9 377	361 399	52 786	6 896	120	15 272	448 390

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

	Zeme	Bufer gāze	Ēkas, gāzes trans portē šanas sistēma	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Avansa maksā jumi par pamat līdzek ļiem	Nepa beigto celtniec ības objektu izmaksas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība vai pārvērtēšana
31.12.2012.	2 584	9 377	1 028 705	129 637	20 155	44	5 585	1 196 087
Iegādāts	-	-	-	-	-	3 016	24 224	27 240
Pārklasificēts	-	-	19 072	3 613	1 440	(2 664)	(21 461)	-
Pārvērtēts	-	-	476	53	-	-	-	529
Norakstīts	-	-	(6 127)	(1 747)	(825)	-	(21)	(8 720)
31.12.2013.	2 584	9 377	1 042 126	131 556	20 770	396	8 327	1 215 136
Nolietojums
31.12.2012.	-	-	549 125	62 058	12 345	-	-	623 528
Aprēķināts par
2012.gadu	-	-	23 019	6 900	1 996	-	-	31 915
Norakstīts	-	-	(3 980)	(1 621)	(814)	-	-	(6 415)
31.12.2013.	-	-	568 164	67 337	13 527	-	-	649 028
Atlikusī
bilances vērtība
31.12.2013.	2 584	9 377	473 962	64 219	7 243	396	8 327	566 108
Atlikusī
bilances vērtība
31.12.2012.	2 584	9 377	479 580	67 579	7 810	44	5 585	572 559

1. un 2004.gada laikā tika pārvērtētas ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas, izmantojot amortizētās aizvietošanas vērtības metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs a/s BDO "Invest Rīga". 2012.gadā Sabiedrība veica kārtējo augstāk uzskaitīto pamatlīdzekļu grupu pārvērtēšanu, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi. Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs AS "BDO".

Pamatlīdzekļu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 7 702 tūkstoši vai EUR 10 959 tūkstoši (31.12.2012: LVL 4 906 tūkstoši vai EUR 6 981 tūkstotis).

2013.gada 31.decembrī pārvērtēto pamatlīdzekļu bilances vērtība, ja pamatlīdzekļi tiktu uzrādīti iegādes vērtībā, būtu LVL 173 451 tūkstoši vai EUR 246 799 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 135 454 tūkstoši (EUR 192 734 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 37 997 tūkstoši (EUR 54 065 tūkstotis) (31.12.2012: LVL 165 914 tūkstoši vai EUR 236 074 tūkstoši, t.sk. ēkas, būves – LVL 126 950 tūkstoši (EUR 180 633 tūkstoši) un iekārtas un mašīnas – LVL 38 964 tūkstoši (EUR 55 441 tūkstotis)).

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir kapitalizējusi pamatlīdzekļu nolietojumu LVL 11 tūkstošu vai EUR 16 tūkstošu apmērā (2012: LVL 13 tūkstoši vai EUR 18 tūkstoši).

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, Sabiedrība atspoguļo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības. Sabiedrības īpašumā esošo nekustamo īpašumu precīzas kadastrālās vērtības noteikšana ir procesā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

3 PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums)

Uz 2013.gada 31.decembri noteiktā kadastrālā vērtība ēkām ir LVL 6 824 tūkstoši vai EUR 9 710 tūkstoši (31.12.2012: LVL 6 370 tūkstoši vai EUR 9 064 tūkstoši), zemes gabalu kadastrālā vērtība 2013.gada 31.decembrī ir LVL 2 521 tūkstoši vai EUR 3 587 tūkstoši (31.12.2012: LVL 3 158 tūkstoši vai EUR 4 493 tūkstoši), LVL 38 tūkstoši (EUR 54 tūkstoši) konteineru iekārtām (31.12.2012: LVL 31 tūkstotis vai EUR 45 tūkstoši).

Inženiertehnisko būvju (sadales gāzesvadi, urbumi un rezervuāri) kadastrālā vērtība 2013.gada 31.decembrī ir LVL 41 594 tūkstoši vai EUR 59 183 tūkstoši (31.12.2012: LVL 41 682 tūkstoši vai EUR 59 308 tūkstoši).

Nav zināma kadastrālā vērtība 1 ēkai un 117 urbumiem.

4 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība		0.702804
2011.gada 31.decembrī	7 296	10 381
Iegādāti	894	1 272
Norakstīti	(33)	(47)
2012.gada 31.decembrī	8 157	11 606
Amortizācija
2011.gada 31.decembrī	5 220	7 427
Amortizācija pārskata gadā	851	1 211
Par norakstīto	(33)	(47)
2012.gada 31.decembrī	6 038	8 591
Atlikusī vērtība 2012.gada 31.decembrī	2 119	3 015
Atlikusī vērtība 2011.gada 31.decembrī	2 076	2 954
	LVL'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
2012.gada 31.decembrī	8 157	11 606
Iegādāti	751	1 068
Norakstīti	(41)	(58)
2013.gada 31.decembrī	8 867	12 616
Amortizācija
2012.gada 31.decembrī	6 038	8 591
Amortizācija pārskata gadā	909	1 293
Par norakstīto	(41)	(58)
2013.gada 31.decembrī	6 906	9 826
Atlikusī vērtība 2013.gada 31.decembrī	1 961	2 790
Atlikusī vērtība 2012.gada 31.decembrī	2 119	3 015

Nemateriālo ieguldījumu sastāvā ir iekļauti pilnībā nolietoti nemateriālie ieguldījumi ar kopējo sākotnējo vērtību LVL 2 875 tūkstoši vai EUR 4 091 tūkstoši (31.12.2012: LVL 2 198 tūkstoši vai EUR 3 127 tūkstoši).

Būtiskākie nemateriālie aktīvi ir Inčukalna PGK ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (ĢIS) 3 D datu datubāze, Individuālo klientu norēķinu sistēma PUNS-2 un sadales ĢIS, kuru atlikusī vērtība 2013.gada 31.decembrī attiecīgi bija LVL 168 tūkstoši (EUR 239 tūkstoši), LVL 140 tūkstoši (EUR 199 tūkstoši) un LVL 133 tūkstoši (EUR 189 tūkstoši) (31.12.2012: LVL 202 tūkstoši (EUR 287 tūkstoši), LVL 204 tūkstoši (EUR 290 tūkstoši) un LVL 176 tūkstoši (EUR 250 tūkstoši)).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

5 DEBITORI

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Ilgtermiņa debitori
Ilgtermiņa debitoru uzskaites vērtība	5	7 949	7	11 310
Citi debitori	4	4	6	6
Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	(3)	(5 840)	(4)	(8 309)
	6	2 113	9	3 007
Īstermiņa debitori Īstermiņa debitoru uzskaites vērtība Uzkrājumi debitoru vērtības samazinājumam	35 048 (7 314) 27 734	62 477 (5 224) 57 253	49 869 (10 407) 39 462	88 897 (7 433) 81 464
Debitori kopā	27 740	59 366	39 471	84 471
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam:

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	11 151	9 922	15 865	14 116
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	3 400	1 705	4 838	2 426
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(1 125)	(441)	(1 601)	(627)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(skat. 15.pielikumu)	2 275	1 264	3 237	1 799
Norakstīti bezcerīgi parādi	(6 036)	(35)	(8 588)	(50)
Uzkrājumi gada beigās	7 390	11 151	10 514	15 865

2013.gada 31.decembrī uzkrājumi LVL 7 387 tūkstoši (EUR 10 510 tūkstoši) apmērā attiecas uz īstermiņa debitoru parādiem (2012.gadā attiecīgi LVL 5 310 tūkstoši (EUR 7 555 tūkstoši)). No uzkrājumiem 2013.gada 31.decembrī LVL 76 tūkstoši (EUR 108 tūkstoši) attiecas uz citiem debitoru parādiem (2012: LVL 5 840 tūkstoši (EUR 8 310 tūkstoši) (skatīt 7.pielikumu). Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

6 KRĀJUMI

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Materiāli un rezerves daļas
(neto pārdošanas vērtība)	5 081	3 217	7 230	4 577
Dabasgāze un degviela (iegādes vērtība)	125 055	90 059	177 937	128 142
	130 136	93 276	185 167	132 719

2013.gadā Sabiedrība izmaksās no krājumiem norakstījusi materiālus, rezerves daļas un dabasgāzi LVL 306 313 tūkstošu vērtībā vai EUR 435 844 tūkstoši (2012: LVL 329 726 tūkstoši vai EUR 469 158 tūkstoši).

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam:

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	404	615	575	874
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	7	34	10	48
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	(81)	(242)	(115)	(344)
Norakstīti	(6)	(3)	(9)	(4)
Uzkrājumi gada beigās	324	404	461	574

Lēnas aprites materiāliem un rezerves daļām izveidoti speciālie uzkrājumi. 2013.gadā Sabiedrība izmantojusi saimnieciskajā darbībā iepriekšējos gados norakstītos krājumus LVL 64 tūkstošu vai EUR 91 tūkstoša apmērā (2012: LVL 162 tūkstoši vai EUR 231 tūkstotis).

7 PĀRĒJIE APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Termiņdepozīti	27 339	-	38 900	-
Priekšapmaksas un nākamo periodu izdevumi	268	375	381	534
Uzkrātie procenti banku depozītiem	8	1	11	1
Debitori par sniegtajiem pakalpojumiem	12	14	17	21
Priekšapmaksa par dabasgāzi	-	665	-	946
Citi debitori	170	348	241	495
	27 797	1 403	39 550	1 997
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam*	(72)	(86)	(102)	(122)
	27 725	1 317	39 448	1 875

* Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam pārsvarā ir attiecināmi uz Citiem debitoriem.

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Naudas līdzekļi kasē	-	1	-	2
Norēķinu konti bankās	18 599	12 364	26 464	17 592
Termiņdepozīti*	4 983	10 219	7 090	14 540
	23 582	22 584	33 554	32 134

* 2013.gada 31.decembrī bija LVL 27 339 tūkstoši (EUR 38 900 tūkstoši) depozītu ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām. 2012.gada 31.decembrī šādu depozītu nebija. Depozīti ar sākotnējo termiņu virs 90 dienām ir uzrādīti

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

8 NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI (turpinājums)

7.pielikuma postenī "Termiņdepozīti". Termiņdepozītu fiksētās procentu likmes 2013.gadā bija no 0,05% līdz 2,0% par gadu (2012: no 0,1% līdz 3,3% par gadu).

9 AKCIJU KAPITĀLS

(a) Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2013.gada 31.decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību LVL 1 katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

	31.12.2013.		31.12.2012.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)	36,52	14 571 480	36,52	14 571 480
akcijas	63,48	25 328 520	63,48	25 328 520
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

(b) Akcionāri

	31.12.2013.		31.12.2012.
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
E.ON Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	47,23	18 846 385	47,23	18 846 385
"Itera Latvija" SIA	16,00	6 384 001	16,00	6 384 001
AAS "Gazprom"
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)	34,00	13 566 701	34,00	13 566 701
Valstij piederošās akcijas	0,00	117	0,00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas	2,77	1 102 796	2,77	1 102 796
	100,00	39 900 000	100,00	39 900 000

Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

10 AIZŅĒMUMI

1. vai 2012. gadā Sabiedrībai nebija aizņēmumi.

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

(a) Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Ilgtermiņa daļa	13 792	13 752	19 624	19 568
Īstermiņa daļa	628	606	893	862
	14 420	14 358	20 517	20 430

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

11 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI (turpinājums)

2013	2012	2013	2012
LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
14 358	14 340	20 430	20 404
677	610	963	869
			(843)
14 420	14 358	20 517	20 430
			2012
LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
-	4 669	-	6 644
-	(4 669)	-	(6 644)
-	-	-	-
6 423	6 611	9 139	9 406
188	188	268	268
6 611	6 799	9 407	9 674
2013	2012	2013	2012
LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
6 799	6 770	9 674	9 632
			322
			(280)
6 611	6 799	9 407	9 674
	(615) 2013 21 (209)	(592) 2012 226 (197)	(876) 2013 30 (297)

Saskaņā ar EK 2008.gada 13.augusta lēmumu C(2010) 5554 par finansiālā atbalsta piešķiršanu regulas (EK) Nr.663/2009 jomā gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumiem Sabiedrībai ir piešķirts finansējums 50% apmērā, bet ne vairāk kā Ls 7 milj. (EUR 10 milj.) pasākumu Nr.EEPR-2009-INTg-RF-LV-LT SI2.566527 "15 urbumu rekonstrukcija Inčukalna pazemes gāzes krātuvē" un SI2.566531 "Zemūdens pārejas pāri Daugavai rekonstrukcija un jauna cauruļvadu apkopes iekārtas pieņemšanas punkta būvniecība" realizācijai. Objekti ekspluatācijā tika nodoti 2012.gadā. Neizmantotā finansējuma daļa tika izlietota divu citu urbumu rekonstrukcijai. Pēdējais maksājums no EK tika saņemts 2013.gadā.

Skatīt arī grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principu (u) pielikumu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

12 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	7 690	6 404	10 943	9 112
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	547	797	778	1 134
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	345	499	491	710
Pievienotās vērtības nodoklis	7 111	12 381	10 118	17 617
Akcīzes nodoklis	1 511	2 375	2 150	3 379
Darbinieku atalgojums	607	527	864	750
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	841	934	1 197	1 329
Uzkrātās izmaksas piemaksai par pārskata
gada rezultātiem	4 860	4 190	6 915	5 962
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	315	335	448	476
Uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām un citām saistībām pret
darbiniekiem*	260	233	370	331
Pārējās īstermiņa saistības	2 653	141	3 775	201
	26 740	28 816	38 049	41 001

* Kopējās uzkrātās izmaksas pēcnodarbinātības pabalstu saistībām un citām saistībām pret darbiniekiem uzrādītas 22.pielikumā.

13 NETO APGROZĪJUMS

Neto apgrozījumu pa klientu grupām ir šāds:

	2013	2012	2013	2012
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas rūpniecībai	345 106	363 270	491 041	516 886
Ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem	44 176	46 841	62 857	66 649
Ienākumi no dabasgāzes transportēšanas un
glabāšanas	13 396	16 548	19 061	23 546
Citi pakalpojumi	706	754	1 004	1 073
	403 384	427 413	573 963	608 154

Ja dabasgāzes realizācija pēc izlīdzinātā maksājuma (iedzīvotāji) palielinātos vai samazinātos par 5%, tad ienākumi no dabasgāzes realizācijas iedzīvotājiem palielinātos vai samazinātos par 5%. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli LVL 15 236 tūkstošu vai EUR 21 679 tūkstošu apmērā 2013.gadā (2012: LVL 14 895 tūkstošu vai EUR 21 193 tūkstoši).

14 RAŽOŠANAS IZMAKSAS

Dabasgāzes iegāde	314 634	335 949	447 684	478 012
Darbinieku atalgojums	11 716	12 102	16 670	17 220
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	2 783	2 865	3 960	4 077
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	798	852	1 135	1 212
Materiāli un rezerves daļas	7 385	9 013	10 508	12 824
Nolietojums un amortizācija	22 617	28 425	32 181	40 445
Pārējās izmaksas	5 558	5 487	7 908	7 807
	365 491	394 693	520 046	561 597

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

15 ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
Darbinieku atalgojums	3 619	3 393	5 149	4 828
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	790	765	1 124	1 088
Dzīvības, veselības un pensijas
apdrošināšana	145	153	206	218
Uzturēšana un komunālie
pakalpojumi Nekustamā īpašuma nodoklis	671 763	744 769	955 1 086	1 059 1 094
Nolietojums un amortizācija	576	573	820	815
Bankas pakalpojumu izdevumi	86	88	122	125
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam, neto (skat. 5.pielikumu)	2 275	1 264	3 237	1 799
Pārējie izdevumi	3 739	1 335	5 320	1 900
	12 664	9 084	18 019	12 926
16 CITI IENĀKUMI
Soda naudas no patērētājiem Ieņēmumi no līdzdalības gāzes vadu	993	953	1 413	1 356
celtniecībā (skat. 11.pielikumu) Ieņēmumi no izmaiņām uzkrājumos lēnas	615	592	876	843
aprites un novecojušiem krājumiem	74	208	105	296
Pārējie ieņēmumi	693	1 207	986	1 718
Neto ienākumi no ārvalstu valūtu kursu
svārstībām	666	2 093	948	2 978
Banku procenti	138	330	196	469
	3 179	5 383	4 524	7 660
17 CITAS IZMAKSAS
Materiāli	27	28	39	40
Darbinieku atalgojums	197	215	280	306
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	25	28	36	40
Nolietojums un amortizācija	73	138	104	196
Sponsorēšanas izdevumi	2 104	2 183	2 994	3 106
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas*	1 190	1 683	1 693	2 395
Citas izmaksas	320	296	455	421
	3 936	4 571	5 601	6 504
18 IZMAKSU SADALĪJUMS PĒC BŪTĪBAS

Dabasgāzes iegāde 314 634 335 949 447 684 478 012

	382 091	408 348	543 666	581 027
Citas izmaksas	14 431	12 585	20 533	17 907
samazinājumam	2 275	1 264	3 237	1 799
Neto uzkrājumi debitoru vērtības
Materiāli un rezerves daļas	7 412	9 041	10 547	12 864
Darbinieku izmaksas (skat. 26.pielikumu)	20 073	20 373	28 560	28 989
Nolietojums un amortizācija	23 266	29 136	33 105	41 456

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

19 FINANŠU IENĀKUMI

	2013	2012	2013	2012
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Finanšu ienākumi
- Procentu ienākumi	109	286	155	407

20 NETO IENĀKUMI NO ĀRVALSTU VALŪTU KURSU SVĀRSTĪBĀM UN PROCENTU IEŅĒMUMI

Visas valūtas kursu svārstību neto atšķirības iekļautas Citu ienākumu un Citu izmaksu sastāvā (skat. 16. un 17.pielikumu).

Šādi procentu ieņēmumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

Citi ienākumi (skat. 16.pielikumu)	138	330	196	469
Finanšu ienākumi (skat. 19.pielikumu)	109	286	155	407
	247	616	351	876

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

	2013	2012	2013	2012
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodoklis	4 157	4 256	5 915	6 055
Atliktais nodoklis	(278)	(723)	(396)	(1 028)
	3 879	3 533	5 519	5 027

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

Peļņa pirms nodokļiem	24 581	24 734	34 976	35 194
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot
15% likmi	3 687	3 710	5 246	5 279
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt
apliekamo ienākumu, neto	1 127	826	1 603	1 175
Nodokļu atlaide ziedojumiem	(935)	(1 003)	(1 330)	(1 427)
Nodokļu izdevumi	3 879	3 533	5 519	5 027

Atliktā nodokļa aprēķinā izmantota pašreiz noteiktā nodokļa likme 15%.

Salīdzinājums starp faktiskajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām:

Pārmaksa 1.janvārī	(1 734)	(2 432)	(2 467)	(3 460)
Aprēķināts par pārskata gadu	4 156	4 255	5 913	6 054
Samaksāts pārskata gadā	(3 608)	(3 557)	(5 134)	(5 061)
Pārmaksa 31.decembrī	(1 186)	(1 734)	(1 688)	(2 467)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

21 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums)

Atliktā nodokļa aprēķins:

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada
sākumā	40 237	26 444	57 252	37 626
Atliktā nodokļa saistību palielinājums no
pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret pašu
kapitālu)	47	14 823	67	21 091
Atliktā nodokļa saistību samazinājums (ietverts
peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	(278)	(723)	(396)	(1 028)
Atliktais nodoklis par izslēgtajiem pārvērtētajiem
pamatlīdzekļiem (attiecināts pret pašu kapitālu)	(334)	(307)	(476)	(437)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	39 672	40 237	56 447	57 252
	31.12.2013.	31.12.2012.	31.12.2013.	31.12.2012.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Atliktā nodokļa saistības:
- Pēc vairāk nekā 1 gada atgūstamās
atliktā nodokļa saistības	39 672	40 237	56 447	57 252
- Viena gada laikā atgūstamās nodokļu
saistības	-	-	-	-
Atliktā nodokļa saistības, neto	39 672	40 237	56 447	57 252

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir attiecināmas uz šādām pozīcijām:

Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	1 498	1 381	2 131	1 965
Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	40 772	41 931	58 013	59 662
Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12
mēnešu laikā)*	(883)	(1 516)	(1 256)	(2 157)
Uzkrāto izmaksu neizmantotiem
atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(860)	(761)	(1 224)	(1 082)
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība
(izlīdzināsies ilgāk nekā 12 mēnešu laikā)	(613)	(687)	(872)	(978)
Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies
12 mēnešu laikā)	(194)	(50)	(276)	(71)
Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu
krājumu vērtības samazinājumam atšķirība
(izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)	(48)	(61)	(69)	(87)
Atliktā nodokļa saistības, neto	39 672	40 237	56 447	57 252

* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Pārskata gada sākumā	4 581	4 274	6 518	6 082
Kārtējās darba (izmaksas)/ieņēmumi	(265)	185	(377)	263
Procentu izdevumi	371	309	528	439
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti	(143)	(106)	(203)	(151)
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā	(459)	(81)	(654)	(115)
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 085	4 581	5 812	6 518
Ilgtermiņa daļa	3 825	4 348	5 442	6 187
Īstermiņa daļa (skatīt 12.pielikumu)	260	233	370	331
Uzkrājumi pārskata gada beigās	4 085	4 581	5 812	6 518

Pēcnodarbinātības pabalsti ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viņu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar Sabiedrību, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statiskos pieņēmumus.

Uzkrājumu aprēķiniem izmantoti šādi pieņēmumi:

	2013	2012
Diskonta likme (ņemot vērā valsts obligāciju tirgus ienesīgumu bilances
datumā), %	2,1265	3,2515
Darbinieku rotācijas koeficients	3,10	3,21
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	62	62
Cilvēku miršanas vecums, gadi	***	***
Atalgojuma izmaiņas, %:
2012	-	4,00
2013	4,00	4,00
2014	4,00	4,00
2015	4,00	4,00
2016	4,00	4,00
2017	4,00	4,00
2018	4,00	-
Iemaksas privātajā pensijas fondā, % no visiem darbinieku bruto
ieņēmumiem	5,00	5,00
VSAOI*	23,55%	23,63%
IIN**	24%	25%

* vidējā likme atbilstoši 2013.gadā un 2012.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

** vidējā likme atbilstoši 2013.gadā un 2012.gadā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem. *** atbilstoši uzkrājumu aprēķināšanas metodikai.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

22 UZKRĀJUMI NODARBINĀTĪBAS UN PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM (turpinājums)

Kopējo nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstu jutīgums atkarībā no pieņēmumu izmaiņām:

	Izmaiņas pieņēmumos	Ietekme uz kopējām saistībām
Diskonta likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Samazinājums par 2,48% /
		pieaugums par 4,57%
Rotācijas koeficents	Pieaugums/samazinājums par 0,5	Samazinājums par 2,48% /
		pieaugums par 2,20%
Pensionēšanās vecums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Samazinājums par 4,68% /
		pieaugums par 3,52%
Dzīves ilgums	Pieaugums/samazinājums par 1 gadu	Pieaugums par 0,97% /
		samazinājums par 0,97%
Algas pieauguma likme	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 3,51% /
		samazinājums par 3,43%
Iemaksas privātajā pensijas	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,33% /
fondā		samazinājums par 0,33%
VSAOI	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,33% /
		samazinājums par 0,33%
IIN	Pieaugums/samazinājums par 0,5%	Pieaugums par 0,01% /
		samazinājums par 0,01%

23 PEĻŅA UN DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

(a) PEĻŅA UZ VIENU AKCIJU

Tā kā Sabiedrība nav veikusi darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiņas akciju kapitālā, kas mainītu peļņas apjomu uz vienu akciju, koriģētā peļņa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peļņai uz vienu akciju.

Pamata peļņa uz vienu akciju tiek aprēķināta, dalot pārskata gada peļņu ar vidējo svērto akciju skaitu gada laikā.

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
Pārskata gada peļņa (a)	20 702	21 201	29 457	30 167
	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.	Skaits, tūkst.
Parastās akcijas 1.janvārī	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas 31.decembrī	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais parasto akciju skaits gada laikā (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamata peļņa uz akciju pārskata gadā (a/b) LVL vai EUR	0,519	0,531	0,738	0,756

(b) DIVIDENDES UZ VIENU AKCIJU

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr tās nav apstiprinātas ikgadējā akcionāru pilnsapulcē. 2014.gadā vadība piedāvās izmaksāt dividendes par 2013.gadu LVL 0,506 (EUR 0,72) apmērā par katru akciju. Šie finanšu pārskati neatspoguļo šīs dividendes, kas tiks atspoguļotas pašu kapitālā kā nesadalītās peļņas par 2013.gadu sadale.

2013.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2012.gadu LVL 19 950 tūkstoši (LVL 0,50 par akciju) vai EUR 28 386 tūkstoši (EUR 0,711 par akciju), 2012.gada laikā tika izmaksātas dividendes par 2011.gadu LVL 23 940 tūkstoši (LVL 0,60 par akciju) vai EUR 34 064 tūkstoši (EUR 0,85 par akciju).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

24 SAIMNIECISKAJOS DARĪJUMOS SAŅEMTIE NAUDAS LĪDZEKĻI

Pelņas pirms nodokļiem un saimnieciskajos darījumos saņemto naudas līdzekļu salīdzinājums:

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	24 581	24 734	34 976	35 194
Korekcijas:
Nolietojumam (skat. 3.pielikumu)	22 430	15 263	31 915	21 718
Amortizācijai (skat. 4.pielikumu)	909	851	1 293	1 211
Faktiskās un prognozētās d/g iepirkuma novirzes un
ienākumi no līdzdalības maksas (skat 11.pielikumu)	(824)	(5 458)	(1 173)	(7 767)
Uzkrājumu izmaiņām novecojušu un lēnas aprites
krājumu vērtības samazinājumam (skat.
6.pielikumu)	(74)	(208)	(105)	(296)
Uzkrāto izdevumu piemaksai par pārskata gada
rezultātiem izmaiņām	670	(714)	953	(1 016)
Uzkrāto izdevumu neizmantotiem atvaļinājumiem
izmaiņām	(93)	41	(132)	58
Uzkrāto izdevumu citiem uzkrājumiem izmaiņām	2 527	(80)	3 596	(114)
Uzkrāto izdevumu pēcnodarbinātības pabalstiem un
citām saistībām pret personālu izmaiņām (skat.
22.pielikumu)	(496)	307	(706)	436
Procentu ienākumiem (skat. 20.pielikumu)	(247)	(616)	(351)	(876)
Zaudējumiem no pamatlīdzekļu pārdošanas (skat.
17.pielikumu)	1 190	1 683	1 693	2 395
Izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos:
- debitoros	31 893	(26 685)	45 380	(37 969)
- krājumos	(36 860)	(54 685)	(52 447)	(77 810)
- kreditoros	23 639	78 410	33 635	111 567
	69 245	32 843	98 527	46 731

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nevienai sabiedrībai nav kontroles pār Sabiedrību. Zemāk norādītajām sabiedrībām pieder vai piederēja vairāk nekā 20% akciju, kas nodrošina būtisku ietekmi pār Sabiedrību.

(a) Ieņēmumi no pakalpojumu realizācijas

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
AAS "Gazprom"	12 343	15 503	17 563	22 058
(b) Izdevumi par dabasgāzes iegādi
AAS "Gazprom"	224 100	248 339	318 866	353 354

Sabiedrība ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu ar AS Gazprom, pamatojoties uz "ņem vai maksā" noteikumiem, kas nosaka minimālo iegādes daudzumu attiecīgajos periodos. Ja Sabiedrība nespēj iegādāties līgumā noteikto apjomu, tad Sabiedrībai var rasties iespējamas juridiskās saistības.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

25 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums)

(c) Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
AAS "Gazprom"	411	1	585	1
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	-	426	-	606
E.ON Ruhrgas AG	9	13	12	18
	420	440	597	625

Parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(d) Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu

AAS "Gazprom"	1 029	2 434	1 464	3 463

Debitora parādi par dabasgāzi ir maksājami naudā un nav nodrošināti ar ķīlu vai citādi.

(e) Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par dabasgāzi

AAS "Gazprom" par dabasgāzi	-	665	-	946

Avanss par dabasgāzi, kas iesūknēta Inčukalna PGK Latvijas Gāzes vajadzībām.

(f) Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem

	2013 LVL'000	2012 LVL'000	2013 EUR'000	2012 EUR'000
E.ON Ruhrgas AG	14	13	20	18
AAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi	3 293	4 937	4 686	7 025
	3 307	4 950	4 706	7 043

(g) Valdes un Padomes locekļu atalgojums

Valdes un Padomes locekļu sarakstu skatīt 3.lpp.

	2013	2012	2013	2012
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Atalgojums	1 658	1 432	2 359	2 038
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	257	299	366	425
Izmaiņas uzkrājumos pēcnodarbinātības pabalstiem
un citām saistībām pret darbiniekiem	(20)	-	(28)	-
Veselības un dzīvības apdrošināšana	3	3	4	4
Iemaksas pensiju plānā	50	46	71	65
	1 948	1 780	2 772	2 532

Atalgojumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās iekļautas piemaksas par pārskata gada rezultātiem par pārskata gadu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

26 DARBINIEKU IZMAKSAS

	2013	2012	2013	2012
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Darba samaksa	15 370	14 975	21 868	21 308
Izdevumi uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	162	735	231	1 046
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	3 566	3 522	5 074	5 011
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
izdevumiem uzkrājumiem pēcnodarbinātības
pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem	32	136	46	194
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	943	1 005	1 341	1 430
	20 073	20 373	28 560	28 989

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem 75,80% (2012: 76,20%) no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek iemaksātas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA

31.12.2013.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale LVL'000	Gāzes realizācija LVL'000	Citi pakalpojumi LVL'000	KOPĀ LVL'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	3 382	9 981	-	389 315	706	403 384
Iekšējie ieņēmumi	16 458	11 326	35 674	270	152	63 880
Iekšējie izdevumi	(42)	(197)	(524)	(63 117)	-	(63 880)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	109	109
Peļņa pirms nodokļiem	3 280	5 477	9 629	6 307	(112)	24 581
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	391	742	1 442	1 060	244	3 879
Aktīvi	140 481	101 004	180 252	181 745	6 711	610 193
Saistības	18 413	14 576	40 452	108 672	269	182 382
Cita segmentu informācija Nolietojums un
amortizācija Pamatlīdzekļu un nemateriālo	9 531	5 140	7 976	513	106	23 266
ieguldījumu iegāde	8 814	4 879	5 848	263	2	19 806

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2013.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	4 812	14 202	-	553 945	1 004	573 963
Iekšējie ieņēmumi	23 418	16 115	50 760	384	216	90 893
Iekšējie izdevumi	(60)	(280)	(746)	(89 807)	-	(90 893)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	155	155
Peļņa pirms nodokļiem	4 667	7 793	13 701	8 974	(159)	34 976
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	556	1 056	2 052	1 508	347	5 519
Aktīvi	199 886	143 716	256 476	258 599	9 549	868 226
Saistības	26 199	20 740	57 558	154 626	382	259 505
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	13 561	7 314	11 349	730	151	33 105
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	12 542	6 942	8 321	374	2	28 181

31.12.2012.

	Gāzes pārvade LVL'000	Gāzes glabāšana LVL'000	Gāzes sadale LVL'000	Gāzes realizācija LVL'000	Citi pakalpojumi LVL'000	KOPĀ LVL'000
Neto apgrozījums no
pārdošanas ārējiem
klientiem	3 987	12 525	-	410 147	754	427 413
Iekšējie ieņēmumi	16 694	11 470	36 699	334	103	65 300
Iekšējie izdevumi	(28)	(211)	(661)	(64 400)	-	(65 300)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	286	286
Peļņa pirms nodokļiem	5 990	6 989	7 808	2 421	1 526	24 734
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	777	1 057	1 341	793	(435)	3 533
Aktīvi	142 426	100 975	180 552	152 278	6 562	582 793
Saistības	19 729	14 783	41 283	80 779	(576)	155 998
Cita segmentu
informācija
Nolietojums un
amortizācija	10 912	5 892	11 751	406	175	29 136
Pamatlīdzekļu un
nemateriālo
ieguldījumu iegāde	5 374	5 851	6 965	995	3	19 188

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

27 SEGMENTU INFORMĀCIJA (turpinājums)

31.12.2012.

	Gāzes pārvade EUR'000	Gāzes glabāšana EUR'000	Gāzes sadale EUR'000	Gāzes realizācija EUR'000	Citi pakalpojumi EUR'000	KOPĀ EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem
klientiem	5 673	17 822	-	583 587	1 073	608 155
Iekšējie ieņēmumi	23 754	16 320	52 218	475	147	92 914
Iekšējie izdevumi	(40)	(300)	(941)	(91 633)	-	(92 914)
Procentu ienākumi	-	-	-	-	407	407
Peļņa pirms nodokļiem	8 523	9 944	11 110	3 445	2 172	35 194
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis	1 106	1 504	1 908	1 128	(619)	5 027
Aktīvi	202 654	143 674	256 902	216 673	9 337	829 240
Saistības	28 072	21 035	58 740	114 938	(820)	221 965
Cita segmentu informācija Nolietojums un
amortizācija Pamatlīdzekļu un nemateriālo	15 526	8 384	16 719	578	249	41 456
ieguldījumu iegāde	7 647	8 325	9 910	1 416	4	27 302

Lielākie klienti

Pieci no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 47,5% (2012: 44,7%) no ieņēmumiem. Lielākā klienta radītie ieņēmumi 2013.gadā bija 35,4% (2012: 29,0%), otrs un trešais lielākais klients veidoja attiecīgi 6,5% un 2,8% katrs (2012: 8,0% un 3,1%) no kopējā apgrozījuma apjoma. Šie ieņēmumi tiek attiecināti uz dabasgāzes realizācijas segmentu.

Ģeogrāfiskā informācija par segmentiem netiek uzrādīta, tā kā visas galvenās darbības tiek veiktas Latvijā.

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izdarīt būtiskus pieņēmumus. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt pieņēmumus un spriedumus, piemērojot Sabiedrības izvēlēto uzskaites politiku.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un pielikumos sniegto informāciju finanšu pārskatu datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras vairāk var ietekmēt pieņēmumi, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanas regularitātes noteikšana, vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodu, kā arī debitoru un krājumu atgūstamo vērtību un darbinieku pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu lielumu, kā aprakstīts attiecīgajos pielikumos.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Sabiedrības vadība nosaka ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu patieso vērtību, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumiem, kas tiek veikti saskaņā ar nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un balstoties uz vidējām celtniecības izmaksām pārskata gadā. Sabiedrības iekšējā politika paredz, ka pārvērtēšana jāveic reizi piecos gados, kad pastāv norādes, ka vidējās ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmas un tehnoloģisko iekārtu celtniecības un iegādes izmaksas ir summāri būtiski mainījušies salīdzinot ar iepriekšējās pārvērtēšanas periodu. 2012.gada 1.februārī Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, kas tās aktīvu vērtību palielināja par LVL 85,04 milj. (EUR 121 milj.). Amortizēto aizvietošanas vērtību noteica licencēts neatkarīgs vērtētājs AS "BDO".

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

28 BŪTISKI PIEŅĒMUMI UN SPRIEDUMI (turpinājums)

Debitoru atgūstāmā vērtība

Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišķi. Gadījumā, ja nav iespējama individuāla pieeja katram klientam lielā klientu skaita dēļ, tikai būtiski debitori tiek izvērtēti atsevišķi. Debitori, kuri netiek izvērtēti atsevišķi, tiek sagrupēti grupās ar līdzīgām kredīta riska pazīmēm un tiek novērtēti kopīgi, ņemot vērā pagātnes zaudējumu pieredzi. Pagātnes zaudējumu pieredze tiek koriģēta, balstoties uz pašreiz esošiem datiem, lai atspoguļotu pašreiz esošo nosacījumu, kas nepastāvēja pagātnes zaudējumu pieredzes veidošanas periodā, ietekmi un novērstu pagātnes nosacījumu, kas pašreiz nepastāv, ietekmi. Skatīt 5.pielikumu.

Krājumu novērtēšana

Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pagātnes pieredzi, pamatinformāciju un iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, kā arī krājumu neto pārdošanas vērtība. Skatīt 6.pielikumu

Pēcnodarbinātības pabalstu un citu labumu novērtēšana

Bilancē atzītās saistības attiecībā uz darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā pārskata gada pēdējā dienā. Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības aprēķina par katru pārskata gadu, izmantojot projected unit credit metodi. Aprēķinos tiek izmantoti, gan aktuāra noteikti, gan publiski pieejami pieņēmumi par mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem. Skatīt 22.pielikumu

Ieņēmumu atzīšana pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas

Lietotāji, kuri norēķinās pēc izlīdzinātās patēriņa norēķinu sistēmas, apmaksājot rēķinus (juridiskas personas un arī fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību), veic skatītāja rādījumu nolasījumus divreiz gadā un izlīdzināto patēriņu nosaka ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Lietotājiem izraksta rēķinus par pārskata mēnesi.

Iedzīvotāji (mājsaimniecības lietotāji) norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa norēķinu sistēmas pašapkalpošanas kārtībā. Iedzīvotāji veic skatītāja rādījumu nolasījumus (atkarībā no patēriņa) vienreiz gadā vai katrā tarifu maiņas gadījumā. Rēķinu izraksta par katru pārskata mēnesi visiem mājsaimniecības lietotājiem summējot izlīdzinātos patēriņus, kam piemērots sezonalitātes koeficients.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA

29.1. Finanšu riska faktori

Sabiedrības vispārīgā riska vadības koncepcija balstīta uz SIA Marsh 2005.gadā izstrādātajām "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" uzņēmuma risku vadības vadlīnijām un procedūrām", kā arī 2012.gadā izstrādātajiem "Noteikumiem par akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu līdzekļu pārvaldību" (turpmāk – Noteikumi).

Sabiedrības vispārējā riska vadības programma ietver finanšu tirgus neparedzamību un Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo efektu uz Sabiedrības finansiālo stāvokli. Noteikumos aprakstīta pieeja Latvijā reģistrētu banku un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu finansiālās stabilitātes izvērtēšanai, izvērtējot virkni kritēriju (kvantitatīvu un kvalitatīvu), kam attiecīgi pievienoti vērtēšanas svari.

Sabiedrības rīcībā esošie finanšu instrumenti (atbilstoši 7.SFPS):

	31.12.2013		31.12.2012
	LVL'000		LVL'000
	Finanšu			Finanšu
		saistības	Aizdevumi un	saistības
	Aizdevumi un	amortizētajā	debitoru	amortizētajā
Finanšu aktīvi	debitoru parādi	iegādes vērtībā	parādi	iegādes vērtībā
Saistīto uzņēmumu parādi	1 029	-	2 434	-
Pircēju un pasūtītāju parādi	26 706	-	54 819	-
Citi debitori	27 725	-	1 317	-
Nauda un naudas ekvivalenti	23 582	-	22 584	-
Kopā finanšu aktīvi:	79 042	-	81 154	-
Finanšu saistības
Parādi saistītajām sabiedrībām	-	420	-	734
Parādi piegādātājiem	-	90 694	-	60 706
Pārējie kreditori	-	26 740	-	28 816
Kopā finanšu saistības:	-	117 854	-	90 256

	31.12.2013		31.12.2012
	EUR'000		EUR'000
	Finanšu			Finanšu
		saistības	Aizdevumi un	saistības
	Aizdevumi un	amortizētajā	debitoru	amortizētajā
Finanšu aktīvi	debitoru parādi	iegādes vērtībā	parādi	iegādes vērtībā
Saistīto uzņēmumu parādi	1 464	-	3 463	-
Pircēju un pasūtītāju parādi	37 998	-	78 001	-
Citi debitori	39 448	-	1 875	-
Nauda un naudas ekvivalenti	33 554	-	32 134	-
Kopā finanšu aktīvi:	112 464	-	115 473	-
Finanšu saistības
Parādi saistītajām sabiedrībām	-	597	-	1 043
Parādi piegādātājiem	-	129 046	-	86 378
Pārējie kreditori	-	38 049	-	41 001
Kopā finanšu saistības:	-	167 692	-	128 422

Finanšu instrumentu sadalījums kategorijās

Visi finanšu aktīvi ietilpst kategorijā Aizdevumi un Debitoru parādi, bet visas finanšu saistības ir atspoguļotas amortizētajā vērtībā.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Sabiedrība ir pakļauta šādiem riskiem:

• kredītrisks;
• likviditātes risks;
• tirgus risks, t.sk.
  • Procentu likmju risks Ārvalstu valūtu svārstību risks

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas ir materiālo zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas līgumsaistības pret Sabiedrību. Kredītriskam ir kritiska nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi šo risku pārvaldīt efektīvi.

Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem, noguldījumiem bankās un finanšu iestādēs, kā arī klientiem, tai skaitā nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska avoti

Kredītrisks galvenokārt saistīts ar dažiem lielākajiem Sabiedrības klientiem. Četri no Sabiedrības klientiem veido līdz pat 51,5% (2012.g. – 48,6%) realizācijas apjoma, viens no šo debitoru parādiem 2013.gada 31.decembrī bija 29,5% (2012.g. – 34,7%), otrs un trešais lielākais debitoru parāds veidoja attiecīgi 6,9% un 4,5% (2012.g. – 9,8% un 5,4%) kopējā debitoru parādu apjoma. Sabiedrība ir ieviesusi un ievēro tādu kredītpolitiku, kas paredz preces uz kredīta pārdot tikai klientiem ar labu kredītvēsturi, kontrolējot katram klientam noteikto kredīta apjomu. 4 lielāko debitoru parādu vērtība nav samazinājusies 2013.gada 31.decembrī.

Kredītriska pārvaldīšana

Ar debitoru parādu kontroli nodarbojas Sabiedrības Individuālo lietotāju norēķinu daļa (turpmāk - ILND), Rūpniecisko lietotāju norēķinu daļa (turpmāk – RLND), Kontaktu centrs (turpmāk – KC) un Finanšu uzskaites departaments.

Katru mēnesi tiek veidota debitoru vecuma struktūras analīze. Debitori tiek analizēti pa šādām grupām:

• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem;
• mājsaimniecības lietotāji, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst. nm³ ;
• dabasgāzes lietotāji ar dabasgāzes patēriņu virs 25 tūkst. nm³ .

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Mājsaimniecību lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, apkures parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Mājsaimniecības lietotāju, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem nekā apkures nodrošināšanai, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi (atbilstoši izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmai), ILND organizē atgādinājumu par parādu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds atgādinājumā norādītajā termiņā nav samaksāts, mājsaimniecības lietotājam nosūta brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

3. Ja parāds nav samaksāts noteiktā laikā no brīdinājumā ietvertā parāda samaksas termiņa iestāšanās brīža, ILND organizē atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem, vienlaikus brīdinot Debitorus par to personas datu nodošanu Piedziņas kompānijām parādu piedziņai un iespējamai Debitoru datu ievietošanai publiskajās datu bāzēs.

4. Ja Piedziņas kompānija nav atguvusi Debitora parādu, vai parāds par Debitoram piegādāto dabasgāzi pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu sistēmas pārsniedz EUR 150, vai Debitors nav veicis maksājumus par piegādāto dabasgāzi 5 (piecus) gadus, parādnieku iekļauj dabasgāzes padeves pārtraukšanas sarakstos un pārtrauc dabasgāzes padevi.

5. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai attiecīgi Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentus Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš nepārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, KC pēc ILND izveidota saraksta telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

1. Ja parāds nav samaksāts pēc tam, kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, ILND un Iecirkņi nekavējoši organizē brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu nosūtīšanu Debitoriem.

2. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgās Sabiedrības struktūrvienības dod rīkojumu pārtraukt dabasgāzes padevi Debitora gazificētajā objektā.

3. Ja Debitora gazificētajā objektā nav iespējams pārtraukt dabasgāzes padevi vai nolasīt Skaitītāja rādījumu, ILND vai attiecīgais Iecirknis nosūta Debitoram, kā arī gazificētā objekta īpašniekam (ja Debitors nav gazificētā objekta īpašnieks) atkārtotu brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, vienlaikus informējot par administratīvo atbildību.

4. Pēc akta par dabasgāzes padeves pārtraukšanu saņemšanas ILND vai attiecīgais Iecirknis veic galīgo parāda aprēķinu un nosūta Debitoram pretenziju par parādu ar brīdinājumu par parāda piedziņas kārtību.

5. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, ILND vai attiecīgais Iecirknis izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

6. Ja Debitors ir pasludināts par maksātnespējīgu, ILND vai Iecirknis pēc iespējas ātrākā laika posmā organizē dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitora gazificētajā objektā, kā arī sagatavo nepieciešamos dokumentus un nodod dokumentāciju Juridiskajai daļai kreditoru prasības iesniegšanai.

Uzņēmumu, kuru gāzes patēriņš pārsniedz 25 tūkst.m3 gadā, parādu kontroles process

1. Kad ir iestājies Norēķinu kārtībā noteiktais samaksas termiņš par Norēķinu periodā saņemto dabasgāzi, RLND, kā arī Iecirkņi (iepriekš saskaņojot ar RLND) nosūta Debitoriem brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu.

2. Saskaņojot ar Gāzes uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju, RLND un Iecirkņi sagatavo un izsūta Debitoriem brīdinājumus arī tad, ja nav veikti norēķini par kādā no pārskata mēneša dekādēm saņemto dabasgāzi.

3. Katru mēnesi KC vai attiecīgais Iecirknis telefoniski sazinās ar sarakstā iekļautajiem Debitoriem un atgādina par parāda samaksas termiņa iestāšanos. Ja Debitoram ir parāds par dabasgāzi, kas piegādāta daudzdzīvokļu mājas apkurei, RLND vai attiecīgais Iecirknis var informēt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, izvietojot pie daudzdzīvokļu mājas attiecīgus paziņojumus.

4. Ja pēc iepriekš minēto darbību veikšanas, norēķini joprojām nav veikti, Latvijas Gāze līdz brīdinājumā norādītajam dabasgāzes pārtraukšanas termiņam pieņem lēmumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu vai dabasgāzes padeves pārtraukšanas atlikšanu.

5. Ja parāds nav samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā un ir pieņemts lēmums par dabasgāzes padeves pārtraukšanu Debitoram, tiek dots rīkojums attiecīgās darba dienas laikā pārtraukt dabasgāzes padevi Debitoram.

6. Ja pēc pretenzijā noteiktā parāda samaksas termiņa iestāšanās parāda apmērs pārsniedz EUR 300, RLND izvērtē iespēju piedzīt parādu no Debitora ar piespiedu līdzekļiem, ceļot prasību tiesā.

7. Ja dabasgāzes lietotājs ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tam ir noteikts tiesiskās aizsardzības process, RLND iespēju robežās organizē turpmāku dabasgāzes piegādi ar priekšapmaksu.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2013.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	26 674	24 894	1 780	-
t.sk.mainīti apmaksas termiņi	68	68	-	-
Citi pakalpojumi	1 060	1 060	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	27 734	25 954	1 780	-
2013.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	37 954	35 421	2 533	-
t.skmainīti apmaksas termiņi	97	97	-	-
Citi pakalpojumi	1 508	1 508	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	39 462	36 929	2 533	-
2012.gada 31.decembrī (LVL'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	54 793	49 246	5 547	-
t.sk. mainīti apmaksas termiņi	64	64	-	-
Citi pakalpojumi	2 460	2 460	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	57 253	51 706	5 547	-
2012.gada 31.decembrī (EUR'000):
	KOPĀ	Termiņš vēl nav	Termiņš	Parādi,
		iestājies, kā arī nav	iestājies, bet	kuriem radīti
		vērtības	parādi	uzkrājumi,
		samazinājums (t.sk.	atgūstami	neto *
		mainīti apmaksas
		termiņi)
Dabasgāze	77 963	70 071	7 892	-
t.sk. mainīti apmaksas termiņi	92	92	-	-
Citi pakalpojumi	3 501	3 501	-	-
Kopā pircēju un pasūtītāju
parādi	81 464	73 572	7 892	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 5.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

2013.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	8	8	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	89	52	37	-
Kopā citi debitori	98	61	37	-

2013.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
		termiņi)
Avansa maksājumi materiāliem	11	11	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	127	74	53	-
Kopā citi debitori	139	86	53	-

2012.gada 31.decembrī (LVL'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	111	111	-	-
Avansa norēķinu personas	1	1	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	149	102	47	-
Kopā citi debitori	262	215	47	-

2012.gada 31.decembrī (EUR'000):

	KOPĀ	Termiņš vēl nav iestājies, kā arī nav vērtības samazinājums (t.sk. mainīti apmaksas termiņi)	Termiņš iestājies, bet parādi atgūstami	Parādi, kuriem radīti uzkrājumi, neto *
Avansa maksājumi materiāliem	158	158	-	-
Avansa norēķinu personas	2	2	-	-
Pārmaksātie nodokļi	1	1	-	-
Citi debitori	212	145	67	-
Kopā citi debitori	373	306	67	-

* Debitoru parādiem, kuru atgūšana ir apšaubāma, radīti 100% uzkrājumi (skat. 7.pielikumu).

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

Debitoru kvalitāte

Debitoru parādu, kuriem termiņš vēl nav iestājies, kategorijas būtisku daļu veido siltumapgādes uzņēmumu parādi, kuru kopējais parāds 2013.gada 31.decembrī ir 61% vai LVL 16,2 miljoni (EUR 23,1 miljoni). Daudziem siltumapgādes uzņēmumiem kapitāldaļu turētājs ir vietējā pašvaldība, kura garantē savlaicīgu norēķināšanos vai veic avansa maksājumus par dabasgāzi.

Debitoru parādiem, kuriem apmaksas termiņš ir iestājies, bet parādi atgūstami, un parādi, kuriem radīti uzkrājumi ir bez nodrošinājuma (kā hipotēka vai komercķīla).

Vecuma analīze debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	1 780	5 547	2 533	7 892
	1 780	5 547	2 533	7 892

Vecuma analīze citiem debitoru parādiem, kuriem iestājies termiņš, bet kuri ir atgūstami:

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Līdz 3 mēnešiem	37	22	53	31
No 3 līdz 6 mēnešiem	-	25	-	36
	37	47	53	67

Depozīti un nauda bankās

Valde pirms depozīta noguldīšanas izvērtē gan banku kredītreitingus un to finansiālās darbības rādītājus, gan piedāvātās procentu likmes.

Sabiedrības izmantoto banku (vai to īpašnieku) Moody's Investors Service kredītreitingus (2014.gada 20.februārī):

Banka	Ilgtermiņa reitings	Īstermiņa reitings	Finansiālās drošības reitings	Reitinga prognoze
Nordea Bank Finland Plc	Aa3	P-1	C	Stabila
Pohjola Bank Plc	Aa3	P-1	C-	Stabila
DnB Bank ASA	A1	P-1	C-	Stabila
SEB group	A1	P-1	C-	Stabila
Swedbank AB	A1	P-1	C-	Stabila
Danske Bank AB	Baa1	P-2	C-	Pozitīva
SMP bank (Krievija)	Baa3	-*	E+	Stabila
Citadele banka	B2	Not prime	E+	Stabila

* Nav pieejami dati par kredītreitingu

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Kredītrisks (turpinājums)

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Citadele banka	1 479	4 549	2 104	6 472
Swedbank	940	1 548	1 337	2 203
SEB banka	717	5 720	1 020	8 139
DnB banka	5 051	5 120	7 187	7 285
GE Money Bank	-	154	-	219
Nordea Bank Finland Plc
Latvijas filiāle	728	1 556	1 036	2 214
Danske Bank AS filiāle
Latvijā	14 383	3 893	20 465	5 539
Pohjola Bank Plc filiāle
Latvijā	5	-	8	-
SMP Bank	279	41	397	58
UniCredit Bank	-	2	-	3
Kopā banku kontos	23 582	22 583	33 554	32 132

Naudas un tās ekvivalentu kredītkvalitāte (Moody's Investors Service)

Aa3	733	1 556	1 044	2 214
A1	6 708	10 994	9 544	15 643
A2	-	1 548	-	2 203
A3	-	2	-	3
Baa1	14 383	3 893	20 465	5 539
Baa3	279	41	397	58
B2	1 479	4 549	2 104	6 472
Kopā banku kontos	23 582	22 583	33 554	32 132

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir saistīts ar Sabiedrības nespēju izpildīt savas maksājumu saistības, iestājoties maksājuma termiņam.

Galvenā vadlīnija – nepieļaut kreditoru maksājumu termiņu kavējumu un vispirms apmaksāt rēķinus par piegādāto dabasgāzi. Ja Sabiedrībai trūkst savu apgrozāmo līdzekļu, tiek izmantota kredītlīnija.

Likviditātes pārvaldīšanai katru mēnesi pēc faktisko rezultātu saņemšanas par iepriekšējo periodu, kā arī gadījumos, ja rodas situācijas, kas var būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu rādītājus (mazuta kotācijas/dabasgāzes iegādes cenu būtiskas izmaiņas), tiek sastādīts operatīvās naudas plūsmas plāns.

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2013. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	3 439	6 466	81 209	91 114
Pārējās saistības, t.sk.	106	-	315	421
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	315	315
Pārējās īstermiņa saistības	106	-	-	106
	3 545	6 466	81 524	91 535

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Likviditātes risks (turpinājums)

	Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2013. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn.-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	4 893	9 200	115 550	129 643
Pārējās saistības, t.sk.	151	-	448	599
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	448	448
Pārējās īstermiņa saistības	151	-	-	151
	5 044	9 200	115 998	130 242

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2012. (LVL'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	1 358	60 023	59	61 440
Pārējās saistības, t.sk.	138	3	335	476
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	335	335
Pārējās īstermiņa saistības	138	3	-	141
	1 496	60 026	394	61 916

Finansiālo saistību termiņanalīze 31.12.2012. (EUR'000):

	< 1 mēn.	1-3 mēn.	3 mēn-1 gads	KOPĀ
Parādi piegādātājiem	1 932	85 405	84	87 421
Pārējās saistības, t.sk.	197	4	476	677
Uzkrātās izmaksas citām izmaksām	-	-	476	476
Pārējās īstermiņa saistības	197	4	-	201
	2 129	85 409	560	88 098

Tirgus risks

Procentu likmju risks

Sabiedrība nav pakļauta naudas plūsmas procentu likmju riskam, jo Sabiedrībai 2013.gadā nebija aizņēmumu (10.pielikums). Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tā nav pakļauta patiesās vērtības procentu likmju riskam.

Ārvalstu valūtu svārstības risks

Ārvalstu valūtas risks ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Sabiedrība nav tieši pakļauta ārvalstu valūtu kursu svārstību riskam, jo gāzes iepirkuma cena tiek noteikta USD, bet pēc tam pārrēķināta EUR, savukārt gāzes realizācijas tarifi ir noteikti latos. Norēķini par piegādāto gāzi notiek EUR. Gāzes iepirkuma cenu izmaiņas USD atkarībā no naftas produktu kotācijas nosedz SPRK apstiprinātie dabasgāzes tirdzniecības tarifi, kas līdz noteiktam līmenim nosedz EUR/USD kursu svārstības. Ārvalstu valūtu kursu svārstību risks, kas saistīts ar parādiem piegādātājiem, tiek kontrolēts, turot būtisku naudas līdzekļu daļu attiecīgās valūtas depozītos.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

Kopš 2014. gada 1. janvāra Latvija ir iestājusies Eiro Zonā un pieņēmusi Euro kā nacionālo valūtu, līdz ar to Euro kursa svārstības turpmāk neietekmēs Uzņēmuma operacionālo darbību. Uzņēmums neizmanto finanšu instrumentus, lai nodrošinātos pret valūtas risku.

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2013.
		USD'000 RUB'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	562	-	55
Finanšu saistības	-	-	(18)
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	562	-	37
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	289	-	4
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	412	-	5

Ārvalstu valūtu atvērtās pozīcijas:

	31.12.2012.
		USD'000 RUB'000 Citas'000
Finanšu aktīvi	53	192	55
Finanšu saistības	-	-	-
Atvērtā bilances pozīcija oriģinālajā
valūtā	53	192	55
Atvērtā bilances pozīcija LVL'000	28	3	4
Atvērtā bilances pozīcija EUR'000	40	5	6

Valūtas svārstību jutīguma analīze

Valūtas kursa svārstības ir pieņemtas, nosakot iespējamās nākotnes kursa svārstības, pamatojoties uz iepriekšējā gada USD valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 3% (2012: 5%) robežās un citu valūtas kursu svārstībām, kas vidēji bija 1% (2012: 1%) robežās (atskaitot nodokļu efektu).

2013.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +3% (USD) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -3% (USD) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +3% (USD) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -3% (USD) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	USD	3	0	0	4	0	0
	Citas	4	0	0	6	0	0
Debitori	USD	286	10	(10)	407	14	(14)
		293	10	(10)	417	14	(14)
Pasīvs
Kreditori	USD	9	1	(1)	13	1	(1)
		9	1	(1)	13	1	(1)
Neto ietekme		284	9	(9)	404	13	(13)

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.1. Finanšu riska faktori (turpinājums)

Tirgus risks (turpinājums)

2012.gada 31.decembrī

	Valūta	Bilances vērtība LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +5% (USD) +4% (RUB) +1% (citas valūtas) LVL'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -5% (USD) -4% (RUB) -1% (citas valūtas) LVL'000	Bilances vērtība EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu +5% (USD) +4% (RUB) +1% (citas valūtas) EUR'000	Ietekme uz pārskata gada peļņu -5% (USD) -4% (RUB) -1% (citas valūtas) EUR'000
Aktīvs
Nauda	USD	28	2	(2)	40	3	(3)
	Citas	4	0	0	6	0	0
Debitori	USD	3	0	0	4	0	0
		35	2	(2)	50	3	(3)
Neto ietekme		35	2	(2)	50	3	(3)

29.2. Kapitāla vadība

Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības spēju turpināt tās darbību, dodot atdevi tās īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu.

Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības kopējo saistību, atskaitot naudu un naudas ekvivalentus, attiecība pret tās kopējo kapitālu. Saistības iekļauj visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējais kapitāls iekļauj visas Sabiedrības saistības un pašu kapitālu. Šis rādītājs tiek pielietots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī tās maksātspēju. Sabiedrības stratēģija ir nodrošināt, ka minētā attiecība nav mazāka par 3%, bet nav lielāka par 30%.

1. un 2012.gadā aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	31.12.2013. LVL'000	31.12.2012. LVL'000	31.12.2013. EUR'000	31.12.2012. EUR'000
Kopējās saistības	182 382	155 998	259 505	221 965
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(23 582)	(22 584)	(33 554)	(32 134)
Neto kopējās saistības	158 800	133 414	225 951	189 831
Kopā saistības un pašu kapitāls	610 193	582 793	868 226	829 240
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	26,02%	22,89%	26,02%	22,89%

29.3. Patiesā vērtība

13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Sabiedrības pieņēmumus par tirgus situāciju.

Šī hierarhija nosaka, ka ir jālieto novērojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot pārvērtēšanu, Sabiedrības ņem vērā atbilstošas novērojamas tirgus cenas, ja tas ir iespējams.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

29 FINANŠU RISKU VADĪBA (turpinājums)

29.3. Patiesā vērtība (turpinājums)

Patiesās vērtības noteikšanas mērķis, pat ja tirgus nav aktīvs, ir noteikt darījuma cenu pie kuras tirgus dalībnieki būtu ar mieru pārdot aktīvu vai uzņemties saistības konkrētā vērtēšanas datumā pašreizējos tirgus apstākļos.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1. Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;

2. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena reprezentē faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū, nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Aktīvi un saistības, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa depozītu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā

Sabiedrības ēkas, gāzes transportēšanas un sadales sistēma un iekārtas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta, izmantojot izmaksu (amortizētās aizvietošanas) metodi un balstās Starptautiskajos vērtēšanas standartos formulēto aktīvu tirgus vērtības definīciju. Izmaksu metode tika izmantota kā piemērotākā, ņemot vērā pārvērtēšanai pakļauto aktīvu specializēto raksturu, jo šāda veida aktīvus reti pārdod vai vispār nepārdod tirgū. Izmaksu aizvietošanas vērtībai tika analizēti Latvijas vadošo būvfirmu dati par celtniecības darbu izmaksām 2011. gadā, ņemot vērā laika gaitā radušos apbūves tehnisko un funkcionālo vērtību zudumus. Līdz ar to var uzskatīt, ka vērtēšanā tiek izmantoti gan novērojami tirgus dati, gan nenovērojami tirgus dati, kas atbilst 3.līmeņa vērtēšanas tehnikai. Sabiedrības vadība ir izvērtējusi celtniecības darbu izmaksu dinamiku laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un ir secinājusi, ka pēc Centrālās Statistikas biroja datiem nedzīvojamo ēku būvniecības izmaksas ir palielinājušās par apmēram 5%, inženierbūvju un pazemes maģistrālo cauruļvadu būvniecības izmaksas ir palielinājušās par apmēram 7%. Jauno pamatlīdzekļu iegādes izmaksas salīdzinājumā ar pārvērtēšanā izmantotajām nav būtiski mainījušās.

PIELIKUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (turpinājums)

30 KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS

Sabiedrība plāno nākošajā pārskata gadā veikt šādus kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos:

	31.12.2013.	31.12.2012.	31.12.2013.	31.12.2012.
	LVL'000	LVL'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie, bet vēl nepabeigtie līgumi	8 307	5 529	11 820	7 867
Apstiprinātie, bet nenoslēgtie līgumi	13 691	19 866	19 480	28 267
	21 998	25 395	31 300	36 134

31 NODOKĻU IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Nodokļu institūcijas var jebkurā brīdī veikt grāmatvedības uzskaites revīziju trīs gadu laikā pēc taksācijas gada un uzrēķināt papildus nodokļa saistības un soda naudas. Sabiedrības vadībai nav zināmi apstākļi, kas varētu radīt iespējamas būtiskas saistības nākotnē.

32 TIESVEDĪBA

2011.gada septembrī Sabiedrībā tika veikta pārbaude saskaņā ar Eiropas Padomes Regulas Nr.1/2003 20.panta 4.punktu (Lieta COMP/39.816) saistībā ar uzņēmuma "Gazprom" iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gāzes sektorā, par ko ir aizdomas un kas būtu pretrunā ar LESD 102.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 54 pantu, un AS "Latvijas Gāze" dalību nolīgumos, par ko ir aizdomas un kas būtu vērsti pret konkurenci un būtu pretrunā ar LESD 101.pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53.pantu.

Sabiedrība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar advokātu biroju, kuram ir starptautiska pieredze konkurences lietu tiesvedībā un sagatavojusi iespējamo riska novērtējumu un aizstāvības stratēģiju.

Sabiedrības vadība uzskata, ka pašreizējā brīdī nav iespējams prognozēt, kad pārbaude tiks pabeigta un kāds būs tās iznākums.

2013.gada 1.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu 2011.gada 16.decembrī ierosinātajā lietā Nr.E02- 48Nr.95 (Prot. Nr.49, 2.§) par Konkurences likuma 13.panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās. Ar šo Konkurences padomes lēmumu Sabiedrībai ir uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt netaisnīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda apmaksu, kā arī uzlikta soda naudu LVL 1,57 milj. apmērā. 2013. gada 31. decembrī Sabiedrība ir izveidojusi uzkrājumus LVL 2,6 milj. apmērā, kas attiecas uz uzlikto soda naudu un iespējamām saistībām pret iekasēto parādu atmaksu.

Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā, jo Sabiedrība to ir pārsūdzējusi Administratīvajā apgabaltiesā.

33 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli 2013.gada 31.decembrī.