Latvijas Gaze

Quarterly Report • Aug 17, 2016

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.jūnijā

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

PADOME	3
VALDE	4
VADĪBAS ZIŅOJUMS	5
ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU	8
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 9
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 10
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS 10
BILANCE11
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ12
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 13
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI14

PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2016.gada 22.marta līdz 2019.gada 22.martam)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974, Padomes priekšsēdētājs No 2003.gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996.gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 2011.gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija

Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972

Padomes loceklis

No 2010.gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis

No 2013.gada valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010.gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Floren), 1961

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter

No 2014.gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2008.gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015.gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 - Padomes locekle No 2012.gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2015,gada 16.augusta līdz 2018.gada 15.augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

1995.gadā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks 2014.gadā - darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier), 1964 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 01.septembrim)

2000.gadā - maģistra grāds globālajā biznesa administrēšanā

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis

1984.gadā - Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris - rūpniecības siltumenerģētiķis

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle

2014.gadā - Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Sabiedrība nodrošina dabasgāzes piegādi 443,6 tūkstošiem klientu Latvijā, bet apkures sezonā – no

Galvenie darbības rādītāji	2016	2015
(milj. m3 , ja nav noteikts cits)	6M	6M
Dabasgāzes realizācija Latvijā	728	629
Klientu skaits (adreses), tūkst.	444	443
Darbinieku skaits, vidējais	1271	1262
Sadales līniju garums, km	5047	4977
Pārvades līniju garums, km	1193	1242

Inčukalna pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.

1. gadā galvenais Sabiedrības mērķis ir, izpildot Enerģētikas likuma prasības, veikt Sabiedrības reorganizācijas sagatavošanas darbus, nodalot saimnieciskās darbības virzienus, aizstāvot akcionāru intereses.

Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR)	2016 6M	2015 6M
Neto apgrozījums	211,637	235,418
EBITDA	49,938	48,278
EBITDA, %	23.6	20.5
EBIT	31,513	31,387
EBIT, %	14.9	13.3
Neto peļņa	26,824	26,684
Neto rentabilitāte, %	12.7	11.3
Peļņa uz akciju, EUR	0.67	0.67
P/E	15.92	14.92

EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Naftas Brent un dabasgāzes tirdzniecības cenas

Darbības vides raksturojums

• 2016.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar zemām cenām, kas atstāja ietekmi gan uz Latvijas Gāzes vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2016. gada 1.pusgada ieņēmumiem.
• Realizācijas apjoms, salīdzinot ar 2015.gada 1.pusgadu, pieauga par 15,7% un sasniedz 0,73 mljrd.m³ .
• Neskatoties uz ieņēmumu kritumu dēļ cenas samazinājuma, EBITDA 2016.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu uzlabojusies, un ir 49,9 milj. EUR.

TURPINĀS AS "LATVIJAS GĀZE" SADALĪŠANA DIVOS UZŅĒMUMOS, REORGANIZĀCIJAS PROCESĀ NODIBINOT AKCIJU SABIEDRĪBU "CONEXUS BALTIC GRID"

Segmentu darbības rezultāti

Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem). Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu.

1. gadā 1. pusgadā EBITDA bija 49,9 milj.EUR, pie krītoša apgrozījuma tas nodrošina EBITDA maržas pieaugumu, kā rezultātā tā bija 23,6%, salīdzinot ar 20,5% iepriekšējā gadā.

Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadales segments, kura aktīvi sastāda 238,4 milj. EUR. Sadale ir lielākais segments arī pēc nodarbināto personu skaita – tajā strādā 55% no Sabiedrības darbiniekiem. Sadales segmenta EBITDA 2016.gada 1.pusgadā bija 17,5 milj. EUR, un šim segmentam bija lielākais EBITDA īpatsvars visā Sabiedrībā, 2016. gadā sastādot 34.5 % no kopējās Sabiedrības EBITDA. Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā realizētās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars patēriņa grupās.

Pārvades segments ieņēmumus gūst gan no dabasgāzes patēriņa Latvijā, gan no starptautiskiem dabasgāzes pārvadājumiem, gan arī no dabasgāzes kustības, iesūknējot vai izsūknējot dabasgāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Pārvades segmenta EBITDA 2016. gada 1.pusgadā bija 9,6 milj. EUR, un tās īpatsvars kopējā Sabiedrības EBITDA bija 18.9 %. Pārvades segments ir otrs lielākais segments pēc aktīvu apjoma. Segmenta aktīvi 2016. gada 1.pusgadā ir 181,8 milj. EUR.

Glabāšanas darbības segmenta EBITDA 2016.gada 1.pusgadā bija 12,4 milj. EUR, un tas ir trešais lielākais segments pēc EBITDA rādītājiem.

Dabasgāzes tirdzniecības segments ir lielākais segments no neto apgrozījuma viedokļa. Segmenta ieņēmumi sastāda 154,2 milj. EUR, un to īpatsvars Sabiedrības kopējos ieņēmumos ir 72,9%. Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu arī segmenta ieņēmumi samazinājās par 14,5% salīdzinājumā ar 2015.gada 1.pusgadu. Segmenta EBITDA, salīdzinot ar 2015.gada ceturksni, palielinājās par 0,4 milj. EUR, un tas saistīts ar pārdotās dabasgāzes apjoma pieaugumu.

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999.gada.

Avots: Nasdaq Riga

Sabiedrības akcijas ir iekļautas šādu indeksu grozos: OMXBBGI, OMXBBCAPGI, OMXBGI, OMXRGI. OMX Baltic – visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas NASDAQ OMX Riga.

Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2016.gada 6 mēnešos sasniedza 426,9 milj. EUR – par 28,7 milj. EUR vairāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 6 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 4.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem.

Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2013.-30.06.2016.)

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2014.-30.06.2016.)

	2014 6M	2015 6M	2016 6M
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.390	9.140	9.790
Augstākā	10.400	10.400	11.100
Zemākā	8.900	9.130	9.650
Vidējā	9.515	9.666	10.230
Pēdējā	10.000	9.980	10.700
Izmaiņas	6.50%	9.19%	9.30%
Darījumu skaits	655	709	792
Tirgoto akciju skaits	62,235	76,085	70,832
Apgrozījums (milj. EUR)	0.592	0.735	0.725
Kapitalizācija ( milj.EUR)	399.000	398.202	426.930

Avots: Nasdaq Riga

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

Izpildot Enerģētikas likuma prasības un nodalītu no Sabiedrības vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, Sabiedrības Padome 2016.gada 1.jūlijā pieņēma lēmumu akceptēt Sabiedrības Reorganizācijas prospektu, Sadalīšanas lēmumu, kā arī mantas sadalīšanas aktu. Sadalīšanas lēmums, kā arī mantas sadales akts tika iesniegti Uzņēmumu reģistram un publicēti Latvijas Gāzes interneta mājaslapā. Sabiedrības valde, saistībā ar reorganizāciju, ir izsludinājusi ārkārtas akcionāru sapulci 2016.gada 2.septembrī, kurā tiks pieņemts lēmums par Sabiedrības reorganizāciju un grozījumiem statūtos.

2016.gada 28.jūlijā birža "Nasdaq Riga" valde nolēma piemērot Sabiedrībai uzraudzības statusu. Birža piemēro uzraudzības statusu AS "Latvijas Gāze" akcijām, lai pievērstu pastiprinātu AS "Latvijas Gāze" akcionāru uzmanību AS "Latvijas Gāze" plānotās reorganizācijas procesam un tā ietvaros no akcionāru puses veicamajām darbībām. Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar Biržas noteikumu "Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos" 20.1.2.punkta 9) apakšpunktu, kas nosaka, ka uzraudzības statusu piemēro, ja ir iestājušies citi Emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses, kā arī citos gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim attiecībā uz attiecīgo finanšu instrumentu vai tā emitentu.

Ņemot vērā to, ka valdes loceklis Mario Nullmeiers, pēc savas iniciatīvas, no 2016.gada 1.septembra atstāj Sabiedrības Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu, ar 2016.gada 1.septembri par Sabiedrības Valdes locekli un Valdes priekšsēdētāja vietnieku ir ievēlēts Sebastians Grēblinghofs.

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.jūnijā ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

Sabiedrības nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.jūnijā tika apstiprināti Valdē 2016.gada 9.augustā.

Pārskatus 2016.gada 9.augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
Reģistrācijas numurs,	000300064
datums un vieta	Rīga, 1991.gada 25.marts Pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga LV-1009, Latvija www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums	www.lg.lv
Finanšu pārskatu periods	2016.gada 1.janvāris – 2016.gada 30.jūnijs

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	01.01.2016- 30.06.2016	01.01.2015- 30.06.2015 (Koriģēts)
		EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	2	211,637	235,418
Pārējie ieņēmumi	3	3,638	3,419
Materiālu izmaksas	4	(144,766)	(173,769)
Personāla izmaksas	5	(14,076)	(11,922)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums		(18,425)	(16,891)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	6	(6,495)	(4,868)
Bruto peļņa		31,513	31,387
Finanšu ieņēmumi, neto		63	37
Peļņa pirms nodokļiem		31,576	31,424
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(4,752)	(4,740)
Pārskata perioda peļņa		26,824	26,684

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

	01.01.2016-	01.01.2015-
	30.06.2016	30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	26,824	26,684
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz
peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	7,616	94
Neto (ieņēmumi) vai izmaksas, kas tieši atzītas pārējo ienākumu pārskatā	7,616	94
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	34,440	26,778

Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 9.augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.jūnijā

BILANCE

	Pielikums	30.06.2016	31.12.2015
		EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi		2,635	2,282
Pamatlīdzekļi	7	557,531	557,450
Pārējie debitori		8	8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		560,174	559,740
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	8	6,162	56,519
Avansa maksājumi par krājumiem		-	24,228
Debitori		20,053	27,873
Pārskata perioda ienākumu nodokļa pārmaksa		5,963	1,956
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		1,482	492
Nauda		194,134	79,207
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		227,794	190,275
AKTĪVU KOPSUMMA:		787,968	750,015
			a
PASĪVS
Pašu kapitāls:
Akciju kapitāls	11	55,860	55,860
Akciju emisijas uzcenojums		20,376	20,376
Rezerves	11	485,570	478,059
Nesadalītā peļņa		84,037	57,108
Pašu kapitāls kopā:		645,843	611,403
Ilgtermiņa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	9	27,654	27,948
Uzkrājumi pēcnodarbības pabalstu saistībām		5,233	5,233
Atliktā nodokļa saistības		52,398	52,398
Ilgtermiņa saistības kopā:		85,285	85,579
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		14,745	11,794
Nākamo periodu ieņēmumi	9	1,224	1,213
Pārējās saistības	10	40,871	40,026
Īstermiņa saistības kopā:		56,840	53,033
PASĪVU KOPSUMMA:		787,968	750,015

Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2016. gada 9.augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.jūnijā

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2014.gada 31.decembrī	55,860	20,376	491,944	42,002	610,182
Darījumi ar akcionāriem:
Dividendes	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Ieskaitīts rezervēs	-	-	828	(828)	-
Korekcija starp posteņiem	-	-	(11,350)	11,350	-
Izslēgti pamatlīdzekļi	-	-	(3,288)	3,288	-
Atliktais nodoklis izslēgtajiem pamatlīdzekļiem	-	-	493	(493)	-
Citi apvienotie ienākumi:
Citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	-	(568)
Pārskata gada peļņa	-	-	-	30,517	30,517
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	30,517	29,949
2015.gada 31.decembrī	55,860	20,376	478,059	57,108	611,403
Korekcijas starp posteņiem	-	-	(1)	1	-
Izslēgti pamatlīdzekļi	-	-	(104)	104	-
Citi apvienotie ienākumi:	-
Citi apvienotie ienākumi	-	-	7,616	-	7,616
Pārskata gada peļņa	-	-	-	26,824	26,824
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	7,616	26,824	34,440
2016.gada 30.jūnijā	55,860	20,376	485,570	84,037	645,843

Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	30.06.2016	30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa	31,576	31,424
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	17,048	16,332
- nemateriālo aktīvu amortizācija	483	559
- uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem)	348	-
- ienākumi no līdzdalības	(607)	(593)
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	110	62
Izmaiņas apgrozāmajā kapitālā:
- debitoros	6,830	26,609
- avansa maksājumos par krājumiem	24,228	(35,616)
- krājumos	50,359	72,060
- kreditoros	(978)	1,907
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	(4,007)	(3,601)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	125,390	109,143
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(9,653)	(11,686)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	26	76
Nemateriālo aktīvu iegāde	(836)	(243)
Termiņdepozīti	-	(74,400)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(10,463)	(86,253)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes	-	-
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	-	-
Neto naudas plūsma	114,927	22,890
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā	79,207	51,124
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās	194,134	74,014

Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Segmentu informācija

Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem).

Visi Sabiedrības ieņēmumi ir no regulētām darbībām. Saskaņā ar regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tiek

izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot ieņēmumus par katru pakalpojumu atsevišķi. Tā kā rēķinus izraksta tirdzniecības segments, ārējie ieņēmumi tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un pēcāk iekšēji pārklasificēti uz segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Ārējie ieņēmumi par gāzes pārvadi un uzglabāšanu ir ieņēmumi no klientiem ārpus Latvijas.

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

1. Segmentu informācija

30.06.2016	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	1,643	8,222	388	26	10,279
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	11,815	8,056	27,260	154,227	201,358
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	1,804	7,966	11,572	10,845	32,187
Segmentu aktīvi	181,804	150,035	238,445	23,550	593,834
Nolietojums un amortizācija	7,779	4,442	5,897	307	18,425
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	2,706	5,826	1,875	117	10,524
EBITDA	9,583	12,407	17,470	11,152	50,612

30.06.2015 (Koriģēts)	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	2,369	9,199	401	24	11,993
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	10,199	6,938	25,829	180,459	223,425
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	1,875	8,725	10,338	10,449	31,387
Nolietojums un amortizācija	7,096	3,617	5,866	312	16,891
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	4,403	4,997	2,422	106	11,928
EBITDA	8,971	12,342	16,204	10,761	48,278
Segmentu aktīvi uz 31.12.2015	187,301	146,068	251,130	86,308	670,807

Segmentu informācijas salīdzināšana

	01.01.2016-	01.01.2015-
	30.06.2016	30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	32,187	31,387
Uz segmentiem neattiecināmās izmaksas	(674)	-
Finanšu ieņēmumi, neto	63	37
Peļņa pirms nodokļiem	31,576	31,424
	30.06.2016	31.12.2015
Segmentu aktīvi	593,834	670,807
Nauda	194,134	79,207
Aktīvi kopā	787,968	750,015

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

	01.01.2016-	01.01.2015-
Ieņēmumi no pamatdarbības	30.06.2016	30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība	201,358	223,425
Dabasgāzes glabāšana un transportēšana	9,890	11,592
Citi pamatdarbības ieņēmumi	389	401
	211,637	235,418

3. Pārējie ieņēmumi

Pārējie ieņēmumi	01.01.2016- 30.06.2016	01.01.2015- 30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Citi ieņēmumi	2,247	1,966
Soda naudas	782	858
Ieņēmumi no pievadu būvniecības	609	595
	3,638	3,419

4. Materiālu izmaksas

	01.01.2016-	01.01.2015-
Materiālu izmaksas	30.06.2016	30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes iepirkšana	141,772	169,364
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	1,721	2,830
Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām	1,273	1,575
	144,766	173,769

5. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas	01.01.2016- 30.06.2016	01.01.2015- 30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Darba alga	10,608	8,971
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	2,542	2,072
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	753	637
Pārējās personāla izmaksas	173	242
	14,076	11,922

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	01.01.2016-	01.01.2015-
	30.06.2016	30.06.2015
	EUR'000	EUR'000
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas	2,213	1,664
Biroja un citas administratīvās Izmaksas	1,384	471
Nodokļi un nodevas	994	1,140
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	888	496
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	543	527
Citas izmaksas	473	570
	6,495	4,868

Bilance

7. Pamatlīdzekļi

	Zeme	Bufergāze	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2015	2,584	9,377	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Iegādāts	-	-	160	385	497	8,611	9,653
Pārklasificēts	-	-	798	386	(1)	(1,183)	-
Pārvērtēts	-	-	6,850	(2,038)	127	-	4,939
Norakstīts	-	-	(338)	(208)	(301)	(3)	(850)
30.06.2016	2,584	9,377	1,085,004	133,543	21,283	19,907	1,271,698
Nolietojums
31.12.2015	-	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Aprēķināts	-	-	11,742	3,887	1,162	-	16,791
Pārvērtēts	-	-	2,625	(4,679)	(368)	-	(2,422)
Norakstīts	-	-	(209)	(204)	(295)	-	(708)
Pārklasificēts	-	-	44	(42)	(2)	-	-
30.06.2016	-	-	622,082	76,281	15,804	-	714,167
Atlikusī bilances vērtība 30.06.2016	2,584	9,377	462,922	57,262	5,479	19,907	557,531
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015	2,584	9,377	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450

	Zeme	Bufergāze	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2014	2,584	9,377	1,054,386	133,904	20,956	16,739	1,237,946
Iegādāts	-	-	-	-	-	31,543	31,543
Pārklasificēts	-	-	32,069	2,507	1,212	(35,788)	-
Pārvērtēts	-	-	195	2	-	-	197
Norakstīts	-	-	(9,116)	(1,395)	(1,207)	(12)	(11,730)
31.12.2015	2,584	9,377	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Nolietojums
31.12.2014	-	-	589,655	71,954	14,662	-	676,271
Aprēķināts	-	-	24,205	6,655	1,837	-	32,697
Norakstīts	-	-	(5,980)	(1,290)	(1,192)	-	(8,462)
31.12.2015	-	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015.	2,584	9,377	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014.	2,584	9,377	464,731	61,950	6,294	16,739	561,675

8. Krājumi

Krājumi	30.06.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Materiāli un rezerves daļas	5,011	4,348
Dabasgāze un degviela	1,564	52,592
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(413)	(421)
	6,162	56,519

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam	30.06.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	421	438
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	-	3
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(8)	(11)
Norakstīti	-	(9)
Uzkrājumi perioda beigās	413	421

9. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi	30.06.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	19,185	19,344
Īstermiņa daļa	956	946
	20,141	20,290
Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma:
Ilgtermiņa daļa	8,469	8,604
Īstermiņa daļa	268	267
	8,737	8,871
Nākamo periodu ieņēmumi kopā:
Ilgtermiņa daļa	27,654	27,948
Īstermiņa daļa	1,224	1,213

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas
Atlikums gada sākumā	29,161	29,526
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata periodā	323	827
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(606)	(1,192)
Pārnests uz nākamajiem periodiem	28,878	29,161

10. Pārējās saistības

Pārējās saistības	30.06.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Uzkrātās izmaksas	10,806	5,877
Saņemtās priekšapmaksas	10,319	12,153
Pārējās īstermiņa saistības	6,877	6,897
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	4,752	-
Pievienotās vērtības nodoklis	3,859	9,066
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1,245	1,245
Akcīzes nodoklis	920	2,519
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	634	888
Nekustamā īpašuma nodoklis	578	17
Darbinieku atalgojums	506	781
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	326	554
Dabas resursu nodoklis	49	29
	40,871	40,026

Pārējā informācija

11. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls	30.06.2016 % no kopējā	30.06.2016	31.12.2015 % no kopējā	31.12.2015
	akciju kapitāla	Akciju skaits	akciju kapitāla	Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14,571,480	36.52	14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25,328,520	63.48	25,328,520
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)	47.23	18,846,385	47.23	18,846,385
Itera Latvija SIA	16.00	6,384,001	16.00	6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)	34.00	13,566,701	34.00	13,566,701
Valstij piederošās akcijas*	0.00	117	0.00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1,102,796	2.77	1,102,796
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000

*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2016.gada 30.jūnijā sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Rezerve	30.06.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve*	381,028	373,217
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(815)	(815)
Citas rezerves	105,357	105,357
	485,570	478,059

*Lai sagatavotu Sabiedrības reorganizāciju, nodalot pamatlīdzekļus vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, Sabiedrības valde nolēma veikt pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tādejādi nodrošinot, ka nododamo pamatlīdzekļu patiesā vērtība būtiski neatšķiras no to uzskaites vērtības. Pārvērtēšana tika veikta 2016.gada 1.jūnijā.

12. Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtībās. Sekojošajā tabulā apkopoti Sabiedrības finanšu aktīvi un saistības.

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu

13. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī ranžētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2016.gada 30.jūniju naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un mašīnu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

14. Izmaiņas pārskata atspoguļošanā un atklāšanā

Pārskata periodā vadība ir pārskatījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina klasifikācijas metodi un pārgājusi uz klasifikāciju pēc perioda izmaksu metodes. Šādu klasifikāciju Sabiedrība izmanto arī iekšējo lēmumu

15. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Kur bijis nepieciešams, salīdzinošie dati ir pārklasificēti.

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

pieņemšanā, līdz ar to ārējie pārskati precīzāk atbilst faktiskajai Sabiedrības darbību pārvaldības praksei. Lai sniegtu salīdzinošu informāciju, tiek koriģēta arī iepriekšējā gada klasifikācija.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Sagatavojot nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.jūnijā veiktas korekcijas salīdzinošajos 2015.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver pārvades un sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību un tehnisko gāzes pārvadi un sadali.

Sabiedrības ēkas un būves (tai skaitā gāzes transportēšanas un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Būves, ieskaitot gāzes pārvades un sadales sistēmu	40 - 50
Iekārtas un mašīnas	5 - 20
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai

Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.

Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.

Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.

Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Piešķīrumi

Ar pamatlīdzekļiem saistītais EK finansējums tiek atzīts kā nākamo periodu ieņēmumi un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiski saistīto aktīvu paredzamā lietošanas laika gaitā.