Annual Report • Sep 16, 2016
Annual Report
Open in ViewerOpens in native device viewer
Reģ. Nr. 40003030187 Višķu ielā 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija
2015. GADA PĀRSKATS
(01.01.2015. – 31.12.2015.)
Daugavpilī 2016
| Ziņas par Sabiedrību ………………………………………………………. |
3-6 |
|---|---|
| Informācija par Valdes un Padomes locekļiem …………………………… | 7 |
| Vadības ziņojums ………………………………………………………… | 8-11 |
| Paziņojums par korporatīvo pārvaldību ……………………………………. |
12-13 |
| Padomes ziņojums …………………………………………………………. | 14-15 |
| Neatkarīgu revidentu ziņojums ………………………………………… | 16-17 |
| Finanšu pārskats: |
|
| Peļņas vai zaudējumu aprēķins …………………………………… | 18 |
| Bilance ……………………………………………………………… | 19-20 |
| Naudas plūsmas pārskats …………………………………………… | 21-22 |
| Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ……………………………………… | 23 |
| Finanšu pārskata pielikums……………………………………… | 24-42 |
| Sabiedrības nosaukums | Ditton pievadķēžu rūpnīca |
|---|---|
| Juridiskais statuss | Akciju sabiedrība |
| Vienotais reģistrācijas numurs | 40003030187 |
| Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā | Rīga, 03.10.1991. |
| Reģistrācija Komercreģistrā | Rīga, 29.08.2003. |
| NACE kods | 28.15 Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana |
| Juridiskā adrese | Višķu iela 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija |
| Pasta adrese | Višķu iela 17, Daugavpils, LV-5410, Latvija |
| Pamatkapitāls Publisko uzrādītāja akciju skaits Vienas akcijas nominālvērtība |
10 360 000 EUR 7 400 000 1.40 EUR |
| Galvenā grāmatvede | Valentīna Krivoguzova, p.k.191257-10218 |
| Pārskata gads | 01.01.2015. – 31.12.2015. |
| Iepriekšējais pārskata gads | 01.01.2014. – 31.12.2014. |
| Neatkarīgie revidenti un to adrese | SIA "Deloitte Audits Latvia" Reģ. Nr. LV40003606960 Licence Nr. 43 Grēdu iela 4a, Rīga, LV-1019 Jeļena Mihejenkova Zvērināta revidente Sertifikāts Nr. 166 |
Atbildīgās personas par pārskata sastādīšanu:
Boriss Matvejevs, tālr. 65402333, e-mail: [email protected] Nataļja Redzoba, tālr. 65402333, e-mail: [email protected]

Sabiedrības apmaksatais pamatkapitāls sastāda EUR 10 360 000, kas sadalās 7 400 000 publiskajās uzrādītāja akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir EUR 1.40 un katra akcija dod tiesības uz vienu balsi, uz vienu dividenžu daļu un vienu likvidācijas kvotu no kopējā dividenžu vai likvidācijas kvotu skaita, kas vienāds ar dotās kategorijas akciju summu. Sabiedrības akcijas ir finanšu instrumenti, kuru apgrozību un emisiju regulē LR Komerclikums, LR Finanšu instrumentu tirgus likums un finanšu instrumentu regulētā tirgus organizētāja noteikumi.
| Vārds, uzvārds vai nosaukums | Akciju skaits, % |
|---|---|
| Eduards Zavadskis | 20,00 |
| Vladislavs Drīksne | 19,92 |
| MAX Invest Holding SIA | 13,63 |
| Maleks S SIA | 12,24 |
| SIA "DVINSK MNG" | 9,46 |
* Piezīme: Sabiedrība neved akcionāru un/vai akciju turētāju reģistru. Augstāk minētā informācija sniegta un aktualizēta, pamatojoties uz 01.02.2016. AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" akcionāru sarakstu sapulcei, kas tika saņemts atbilstoši LR Komerclikumam un Finanšu instrumentu tirgus likumam Latvijas Centralā depozitārija, ņemot vērā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 61.pantu Sabiedrībai iesniegtos akcionāru paziņojumus par līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu.
Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.1 pantu "Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija" pārējā daļā (1.daļas 2), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11) apakšpunkti) Valdes rīcībā papildus informācijas nav.
Akciju sabiedrība "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" tika izveidota Valsts Daugavpils pievadķēžu rūpnīcas privatizācijas rezultātā saskaņā ar Ministru Kabineta 1994. gada 9. augusta rīkojumu Nr.375-r un ar Valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" Valdes 1995. gada 2. marta lēmumu (protokols Nr.25), pārveidojot Valsts uzņēmumu par akciju sabiedrību.
Sabiedrība ieguva publiskās akciju sabiedrības statusu pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā 1995. gada 30. augustā ar reģistrācijas numuru 000303018.
08.01.2002. AS "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" nosaukums mainīts uz AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" ar reģistrācijas numuru 40003030187.
29.08.2003. AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" tika reģistrēta Komercreģistrā (vienotais reģistrācijas numurs 40003030187).
23.01.2015. tika veikta Sabiedrības pamatkapitāla denominācija saskaņā ar LR Euro ievešanas kārtības likumu.
Sabiedrība ir Valsts pievadķēžu rūpnīcas tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Privatizācijas noteikumiem un darbojas uz Statūtu pamata.
Sabiedrības darbības veidi ir:
gāzes ražošana; gāzveida kurināmā sadale, izmantojot cauruļvadus
tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana
Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns, ievēlēts 15.01.2014. Valdes locekļi Nataļja Redzoba, ievēlēta 29.08.2003.
| Valdes locekļi | Īpašumā esošās akcijas* | |||
|---|---|---|---|---|
| Skaits | % | |||
| Rolands Zarāns, no 15.01.2014. | nav | nav | ||
| Nataļja Redzoba | nav | nav |
Padomes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs, ievēlēts 05.05.2005. Padomes priekšsēdētāja vietnieks Georgijs Sorokins, ievēlēts 06.11.2000. Padomes locekļi Anželina Titkova, ievēlēta 14.08.2009. Vladimirs Bagajevs /Vladimir Bagaev/, ievēlēts 28.05.2012.
| Padomes locekļi | Īpašumā esošās akcijas* | ||
|---|---|---|---|
| Skaits | % | ||
| Boriss Matvejevs | nav | nav | |
| Georgijs Sorokins | 5 678 |
0,08 | |
| Anželina Titkova | nav | nav | |
| Vladimirs Bagajevs | nav | nav |
Informācija par Valdes un Padomes locekļu profesionālo pieredzi atrodama AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" mājas lapā internetā: http://dpr.lv/index.php?lang=lv&id=about .
* uz 01.02.2016.
Neto-apgrozījums 2015.gada 12 mēnešos tika izpildīts 6 354 tūkst.EUR apmērā, kas ir par 4 342 tūkst. EUR mazāk par 2014.gada 12 mēnešu rādītāju.
Preču produkcija izlaista 4 940 tūkst. EUR apmērā. 2015.gada 12 mēnešu rezultāts ir mazāks par iepriekšējā gada 12 mēnešu rezultātu par 2 113 tūkst. EUR.
Šobrīd uz Austrumu un Rietumu tirgiem Sabiedrība eksportē 58% produkcijas, tai skaitā, 35% uz Austrumiem un 23% uz Rietumiem; Latvijā tiek realizēts 42% produkcijas.
2015.gadu Sabiedrība noslēdza ar bilances zaudējumiem pirms nodokļiem 4 209 tūkst. EUR apmērā. Bilances zaudējumi pēc nodokļiem sastādīja 4 270 tūkst. EUR. Zaudējumu struktūras un iemeslu analīze sniegta sadaļā "Būtiski notikumi. Tirgus tendences un sabiedrības attīstība. Riski".
Vidējais statistiskais AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbinieku skaits šī gada 12 mēnešos sastādīja 189 cilvēki.
Vidējā darba alga 2015.gada 12 mēnešos sastādīja 470 EUR, kas ir par 1 EUR vairāk nekā 2014.gadā 12 mēnešos.
Saskaņā ar 20.07.2015. notikušās akcionāru sapulces lēmumu, ar akcionāru sapulci ievelēta akcionāru grupa novērtēja Sabiedrības darbību, tirgus, attīstības tendences, riskus un Sabiedrības nelabvēlīgo rezultātu iemeslus. Valde uzskata šo analīzi par objektīvu un atbilstošo Sabiedrības situācijai un uzskata par nepieciešamo izteikt to Vadības ziņojumā.
Vēsturiski ir izveidojies, ka 65-70% no Sabiedrības aktivitātes tiek realizētā tā saucamā "Austrumu" tirgus sektorā, tās ir Muitas savienības valstīs, NVA un Āzijas valstīs. Savukārt, aktivitātes 30-35% tiek realizēti tā saucamā "Rietumu" tirgus sektorā, galvenokārt ES valstīs.
Sabiedrībai uz doto brīdi nav objektīvā pamata domāt par tirgus korelācijas izmaiņām un par "Rietumu" tirgus būtisko pieaugumu.
Pirmkārt, netiek vērots šī tirgus būtisks pieaugums, uz ka pamatā Sabiedrība varētu palielināt savu daļu, par ko liecina, piemēram, ES IKP dinamika.
Otrkārt, ES tirgus pieaugums norisinās sektorāli, tās nozīmē, kā ne visās nozarēs; pretēji, mašīnbūvniecības un metālapstrādes jomās tiek vērota stagnācija un pat neliels kritums.
Diemžēl, pat ilgstošo laiku eksistējošie šajā tirgū uzņēmumi ir spiesti vai nu samazināt apjomus, vai nu pārtraukt darbību vai pat pasludināt bankrotēšanu.
Piemēram, par bankrotēšanu pasludināja Sabiedrības partneri – kompānija C.M.Catenico Milanese S.R.L. (Itālija); partneri no 1996 gada; apgrozījums no 01.01.2006.: 2,729 miljonu EUR; kompānija Kahi Antruebstehnik GmbH bad (Vācija); partneri no 2006.gada; apgrozījums ap 1,00 miljonu EUR.
Objektīvi nav optimisma saistībā ar to, ka Sabiedrībai izdosies tuvākajā laikā pārformatēt savus apjomus un intereses šajā sektorā, un tas nav atkarīgs no Sabiedrības. Rietumu patērētājs tradicionāli orientēsies uz vietējiem ražotajiem.
Šādos apstākļos Sabiedrībai ir būtisks un būs būtiskāks ilgstošo laiku un turpmāk "Austrumu" tirgus sektors. Tāpēc akcionāri novērtēja par objektīvo un sapratīgo lēmumu investēt ieguldījumus šajā tirgus sektorā, kas ļaus nākotnē tirgot tajā bez papildus ieguldījumiem un izdevumiem.
Diemžēl šis tirgus segments pēc 2011., 2012. un 2013. gadu pozitīviem rādītajiem 2014.gadā un 2015.gadā būtiski "ielieca" pieprasījuma apjomu un pārdošanas daļā. Uz augstākminēto galvenokārt ietekmēja sekojošie apstākļi:
(a) rubļa valūtas kursa kritums attiecībā pret Eiropas (EUR) un Amerikas (USD) valūtu. Piemēram, rubļa kurs pret EUR uz 31.12.2015. attiecībā pret 31.12.2013. izauga par 77,22%, bet vidēji uzsvērtais 2015. gada kurs pret analoģisko 2013.gadu – uz 60,18% [Avots: Audit-it.ru]. Kompānijām, kas tirgo Krievijas Federācijā, Muitas savienības un NVA valstīs rubļos un citā "vietējā" valūtā, tādās nelabvēlīgas valūtas kursa dinamikas dēļ ir augsts "kursa" risku uz zaudējumu līmenis, konvertējot vietējo valūtu EUR.
Kompānijas, kuras piedāvā produkcijas realizāciju šajos tirgos tikai un vienīgi EUR vai USD, cieš zaudējumus sakarā ar pircēju zaudējumiem, jo viņi nav stāvoklī garantēt nepārtraukto cenu augšanu rubļos proporcionāli kursa dinamikai. Pēdējai tendencei ir arī nelabvēlīgās sekas "turpmākajā" perspektīvā, jo tā ir saistīta ar tirgus nozaudēšanu un pircēju pārorientēšanos uz citiem piegādātājiem, galvenokārt uz vietējiem ražotājiem, vai uz valstu ražotājiem, kuri ir mazāk atkarīgi no EUR un USD kursiem.
Rezultātā par 2015.gada 9 mēnešiem (salīdzinājumā ar 2014.gada 9 mēnešiem) preču importa (ievešanas) samazinājums Krievijas Federācijā un Muitas savienības valstīs sastādīja 38,3% (Avots: Krievijas Federācijas Ekonomiskas attīstības ministrija, "Par ekonomikas tekošo situāciju 2015.gada janvārī-oktobrī").
(b) Ekonomisko sankciju politika, kas noved pie preču apgrozības samazināšanas starp Krievijas Federāciju un ES valstīm. Piemērām, pēc E.Kordesa k-nga novērtējuma (Vācijas ekonomikas komisijas priekšsēdētājs) Vācijas eksports Krievijas Federācijā samazinājās par 34%. Saskaņā ar ekonomisko izmeklējumu WIPO Austrijas institūta datiem (izmantoti Eurostat un SVF) Francijas eksporta kritums uz Krievijas Federāciju sastādīja 33,6% gada aprēķinā. Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem 2015.gada pirmā ceturkšņa eksporta dati uz Krievijas Federāciju samazinājās par 28,5% salīdzinājumā ar 2014.gadu un uz 2015.gada beigām šis rādītājs var būt arī augstāks par 35%.
Pie tam, ņemot vērā Latvijas eksporta kopējo pozitīvu dinamiku 2014. un 2015. gados citu ekonomikas sektoru rēķinā, metālapstrādes nozares eksports Latvijā 2014. un 2015.gados samazinājās kopējā eksporta struktūrā (daļā) (2015.gadā samazinājās par 2,9%), un naudas rādītājos (2014.gadā -11,9%, 2015.gadā [pret 2013.] -12%). (Avots: Latvijas Ekonomikas ministrija, "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību ").
(c) patērētāju pieprasījuma samazinājums tirgus sektoros, kuri ir saistīti ar Sabiedrības produkciju, sakarā ar rubļa kursa un reālo ienākumu kritumu. Piemēram, vieglo automašīnu pārdošanas sfērā, kuru ražošanā tiek izmantota Sabiedrības produkcija, par 2015.gada 9.mēnesiem kopējais kritums sastādīja 33,6%, bet AVTOVAZ modeļu: 30,0% (AUTOVAZ-RENAULT-NISSAN) un 30,3% (AVTOVAZ LADA) atbilstoši. Iepriekšējā gada analoģiskie rādītāji sastāda 10-15% (Avots: Autoražotāju komitejas AEB preses relīze (Association of European Businesses)).
Par šīs nozares krituma nozīmīgumu un būtiskumu Krievijas Federācijai liecina, piemēram, Krievijas Federācijas Ministra Kabineta perspektīvas programmas izstrāde par mašīnbūvniecības atbalstīšanu un attīstīšanu līdz 2025.gadam.
Ir arī Sabiedrības tirgu kopējās tendences.
Pirmkārt, palielinājās automobiļu, agregātu, mehānismu, ražošanas iekārtu ekspluatācijas termiņi, kas tiek realizēti ar nodilumizturības un darbspējas paaugstināšanas programmu ieviešanu, kā arī ar tehnisko remontu un apkalpošanu. Praksē tās nozīme, ka agrāk uzņēmumi un ražotnes tiecās nelietot praksē tehniku pēc ražotāju garantētā ekspluatācijas nolietojuma termiņa, šobrīd ekspluatācijas termiņi tiek pagarināti no pašu lietotāju puses.
Otrkārt, samazinājās jauno automobiļu, agregātu, mehānismu, ražošanas iekārtu pārdošanas segments, bet palielinājās "otrreizējā" tirgus daļa, ieskaitot remontu un tehnisko apkalpošanu.
Sabiedrības produkcijas realizēšanai "otrreizēja" tirgus nepieciešamība nav tik būtiskā, nekā iepriekšējo jauno preču realizācijas perioda nepieciešamība.
Kopumā visus tirgus sektorus var raksturot kā nestabilus pēc saviem faktoriem, sakarā ar ko, ilgtermiņa prognozēm un ieguldījumiem ir paaugstinātie riski.
Plānojot 2010.gadā darbību Krievijas Federācijas, Muitas savienības un Ukrainas tirgos, Sabiedrība vadījās no to augšanas prognozēm ikgadēji par 3%, pamatojoties uz šo valstu un reģionu IKP augšanas dinamiku. Vidēji steidzamā perspektīvā šo prognozējamo IKP rādītāju izpilde sastādīja: 2010.gads: +4,3%; 2011.gads: +4,3%; 2012.gads: +3,4%. Analoģiski stabili un ar salīdzināmiem rādītajiem uzvedas arī Sabiedrības tirgi.
No 2013.gada izveidojas faktori, kurus nevarēja paredzēt, prognozēt un ņemt vērā aprēķinos, kā arī lokalizēt ar Sabiedrībai pieejamiem līdzekļiem. Atbilstoši šiem faktoriem, tirgus augšana (IKP) būtiski palēninājās un sastādīja 2013.gadā +1,3% un 2014.gadā +0,5% (2015.gada prognoze: kritums līdz -3,5%). Uz tādu dinamiku pirmie parasti reaģē lielo vai ilgtermiņa ieguldījumu vai preču tirgi, kas nav pirmās nepieciešamības, tajā skaitā nekustamais īpašums, automobiļi, finanšu instrumenti, atpūta u t.t., un reaģē ar realizācijas būtisko samazināšanu.
Vēl neprognozējamā kļuva Krievijas rubļa kursa dinamika (kā KF, Muitas savienības un NVA valstu pamat valūta Sabiedrības produkcijas iekšējā tirdzniecībā) pret EUR, līdz 2014.gadam tas faktiski netika vērots.
Piemēram, 2010.gada vidēji svērtais kurs sastādīja 40,298 rubļi par EUR, 2009.gadā mazāk par 7,12%. Atbilstoši 2011.gada kurss pieauga par +1,37 %; 2012.gada kurss kļuva lētāks par -4,13%; 2013.gada kurss palielinājās par 5,18%. Tas faktiski nozīmēja, ka bija iespēja prognozēt šo kursu "koridora" ietvaros, kurš tika regulēts no Krievijas Federācijas Centrālās Bankas puses. No 2014.gada otrās puses Krievijas federācijas Centrālā Banka pēkšņi un neprognozējami pārtrauca kursa regulēšanu un vidēji svērtais 2015.gada kurss pret 2013.gada kursu "krita" par 33,64%, bet pēc rādītājiem uz 31.12.2015. par 79,62% (uz 20.01.2016. atbilstoši 108,45%). (Avots: Audit-it.ru, sadaļa "Valūtas informators").
Pamatojoties uz augstāk teikto var izdarīt secinājumu par to, ka tirgus tendences, it īpaši kuras tika uzsāktās 2014. un 2015.gados un kuras turpinās arī šobrīd, ir neprognozējamās, un ir atkarīgas vairāk nevis no brīvo un konkurentspējīgo tirgus objektīviem ekonomikas faktoriem un procesiem, bet gan no faktoriem un procesiem, kurus ietekmē administratīvas pārvaldes līdzekļi un ar tiem radītas sekas.
Piemēram, 2016.gada pēc Eiropas metāla ražotāju grupas pieprasījuma no 19.5% līdz 36% ir paaugstināti metālu ievedmuitas nodevas, kas ir saražots Krievijas Federācijā. Pieņemot tādu lēmumu ES netika ņemtas vērā metālapstrādes ražotnes intereses, kuri pēc apstrādes veic gatavās metālprodukcijas reeksportu Muitas Savienības, NVA, Ukrainas un Āzijas valstīs. Tādā veidā metāla ražotāju grupas interesēs ES ir izveidoti ES citu ražotāju zaudējumu un zudumu gūšanas nosacījumi Muitas savienības un NVA valstīs, jo izejvielu vērtības augšana rādīs produkcijas cenu pieaugumu (līdz 10-15%). Tāds pieaugums paaugstina šo tirgu segmentu zaudējumu varbūtību, pat ja nebūs iespējamo pretējo protekcionisko pasākumu.
No kā tiek secināts, ka Sabiedrība no 2013.gada iekļuva nestabilitātes periodā, savu tirgu sliktās prognozējamības un augsto risku periodā, kas galvenokārt nav atkarīgs no Sabiedrības un šī perioda negatīvie faktori nevar pilnā mērā būt lokalizēti tikai no Sabiedrības puses.
Sabiedrības rezultāti pēc 2015.gada darbības kopsavilkuma ir izraisīti ar visu augstākminēto attīstības faktoru un nosacījumu komplekso ietekmi, ņemot vērā Sabiedrības integrēšanos pasaules ekonomikā un tās objektīvajos faktoros.
Izskatot perspektīvas, Sabiedrības valde orientējas uz pārdošanas attīstību un palielināšanu "rietumu" tirgus segmentā, ņemot vērā tā pieauguma ierobežojumu sakarā ar vispārējo ekonomikas apstākļus šajā segmentā, kā arī uz "austrumu" tirgus segmenta stabilizāciju (ieskaitot Krievijas rubļa kursa stabilizēšanos).
Par "rietumu" tirgus pozitīvo faktoru būs arī šobrīd izstrādājama Krievijas Federācijā mašīnbūves attīstības programma (analoģiskā programma 2009.-2011.gados būtiski uzlaboja stāvokli šajā tirgus segmentā).
Turklāt Sabiedrība plāno aktivizēt sava ražošanas potenciāla realizācijas iespējas citos rūpniecības sektoros, kuros ir pieprasītas speciālas ķēdes piedziņas, piemēram, lauksaimniecībā un ražotnēs izmantojamos agregātos un mehānismos. Sabiedrība arī realizē zaudējumu minimizācijas programmu, pateicoties iekšējās struktūras optimizācijai, infrastruktūras, intelektuālo un cilvēkresursu izmantošanai.
Vispārējā Sabiedrības attīstības prognoze ir mēreni pozitīva.
Ņemot vērā pasaules ekonomisko situāciju un faktiskos Sabiedrības darbības rādītājus, Valde plāno 2015.gada zaudējumus segt no 2016.gada un nākamo gadu peļņas.
Pēc Valdes domām, saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju gada pārskats ir sagatavots atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem, Sabiedrības naudas plūsmu un kapitālu. Visos būtiskajos aspektos ir ievērotas Latvijas Republikas likumdošanas prasības.
Vadība apliecina, ka pēc pārskata gada beigām nav notikuši svarīgi notikumi, kuriem būtu būtiska ietekme uz Sabiedrības 2015. gada pārskata finanšu rezultātiem.
Vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.
AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns 2016. gada 16. septembrī
Organizējot Emitenta korporatīvo pārvaldību, Valde un Padome vadās pēc Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem, kurus ir apstiprinājusi AS "NASDAQ OMX Riga" un kuri ir spēkā no 2010. gada 1. jūnija.
Ar informāciju par augstākminēto principu piemērošanu, kas attiecas uz akcionāru kompetenci, akcionāri tiek iepazīstināti ikgadējā kārtējā akcionāru pilnsapulcē, apstiprinot gada pārskatu. Akcionāriem ir iespēja iepazīties ar informāciju, kas iekļauta Korporatīvās pārvaldības principos un ieteikumos NASDAQ OMX Riga mājas lapā http://www.nasdaqomxbaltic.com/files/riga/corp\_gov\_May\_2010\_LV.pdf vai iesniedzot Emitentam attiecīgu rakstisku pieprasījumu.
Informācija par Korporatīvās pārvaldības principu piemērošanas kārtību un procedūrām, par ierobežojumiem, izņēmumiem un to piemērošanas praksi 2014. gadā izklāstīta šī paziņojuma pielikumā "Ziņojums par korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu". Akcionāri var iepazīties ar Pielikumā iekļauto informāciju, kas noformēta kā gada pārskata pielikums, NASDAQ OMX Riga mājas lapā, attiecīgā Emitenta sadaļā, ORICGS sistēmā un Emitenta mājas lapā internetā.
§ 2
Iekšējās kontroles sistēma organizēta saskaņā ar Korporatīvās pārvaldības principiem, ieskaitot iekšējo revīziju, kas veicama saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un Emitenta Statūtiem. Padomes ziņojums par iekšējo revīziju, kas skar risku kontroles un pārvaldības procedūras 2015. gada pārskata sastādīšanas gaitā, tiek sniegts kārtējai akcionāru pilnsapulcei un pievienots tās materiāliem.
Faktiski Emitentam ir izveidota daudzpakāpju gada pārskata sagatavošanas, kontroles un risku pārvaldības sistēma.
1.pakāpe: gada pārskata sagatavošana un iekšējā kontrole Emitenta struktūrvienībās;
2.pakāpe: gada pārskata pārbaude un apstiprināšana no Emitenta Valdes puses;
3.pakāpe: gada pārskata revidēšana no neatkarīgā zvērinātā revidenta puses Gada pārskatu likumā, likumā "Par grāmatvedību", LR Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā;
4.pakape: gada pārskata, iekšējas kontroles un risku pārvaldes efektivitātes, kā arī zvērināto revidentu neatkarības pārbaude un trūkumu noveršana no Emitenta Padomes puses, pildot Revīzijas komitejas funkcijas;
5.pakāpe: Emitenta Padomes gada pārskata izpēte un ziņojuma sniegšana par Valdes un Emitenta darbību kopumā, kas tiek atspoguļots šajā pārskatā;
6.pakāpe: gada pārskata apstiprināšna Emitenta akcionāru pilnsapulcē.
Skaidri redzams, ka 3., 4., 5. un 6. pakāpē norādīto institūciju darbība ir no Emitenta Valdes neatkarīga un nodrošina gada pārskata precizitāti un neatkarību.
§ 3
Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.1un 56.2 pantu prasībām, Emitents sniedz papildus informāciju par sekojošo:
Nozīmīga līdzdalība Emitentā ir sekojošiem akcionāriem (norādīts īpašumā vai pārvaldīšanā esošo akciju procents saskaņā ar 01.02.2016. AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" akcionāru sarakstu sapulcei, kas tika saņemts atbilstoši LR Komerclikumam un Finanšu instrumentu tirgus likumam Latvijas Centralā depozitārija, ņemot vērā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 61. pantu sabiedrībai iesniegtos akcionāru paziņojums par līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu):
Eduards Zavadskis – 20,00%
Vladislavs Drīksne – 19,92% - MAX Invest Holding SIA – 13,63%
Maleks S SIA –12,24%
DVINSK MNG SIA – 9,46%
Akcionāru ar īpašām kontroles tiesībām, kā arī akcionāru balsstiesību, kas izriet no viņu akcijām, ierobežojumu Emitentam nav.
Dibināšanas dokumentu (Statūtu) grozīšanas un Padomes un Valdes sastāva izmaiņu, ieskaitot viņu rotāciju un/vai atsaukšanu, kārtība un procedūras Emitentā noteiktas un tiek piemērotas saskaņā ar LR Komerclikumu, LR Civillikumu, Darba likumu, likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Dokumentu juridiskā spēka likumu, Deklarāciju par AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbības un attīstības mērķiem un misiju un par šo procesu novērtēšanu, Akcionāru sapulču sasaukšanas un norises reglamentu un citiem uz šīm procedūrām attiecināmajiem normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumiem.
Emitenta Valdes locekļu tiesības noteiktas LR Komerclikumā un Emitenta Statūtos, kā arī atspoguļotas Valdes darba reglamentā. Papildus pilnvaras, ieskaitot pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas, Valdes locekļiem nav piešķirtas.
Emitenta pārvaldes institūcijas:
akcionāru sapulce,
Emitenta Padome,
Emitenta Valde.
Katrai institūcijai ir sava kompetence (pilnvaras), tiesības un pienākumi, kas noteikti Latvijas Republikas likumos, Korporatīvās pārvaldības principos, Emitenta Statūtos un iekšējos dokumentos, tai skaitā, Padomes un Valdes darba reglamentā, akcionāru sapulču lēmumos. Pārvaldes institūcijas ir neatkarīgas.
Akcionāru lēmuma neatkarība tiek nodrošināta saskaņā ar LR Komerclikuma normām (268., 273.- 286. panti), Finanšu instrumentu tirgus likuma normām (54., 54.1 - 54.5 panti) Korporatīvās pārvaldības principiem, Emitenta Statūtiem, Deklarāciju par AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbības un attīstības mērķiem un misiju un par šo procesu novērtēšanu, Akcionāru sapulču sasaukšanas un norises reglamentu un citiem normatīvajiem aktiem un Emitenta iekšējiem dokumentiem.
Padomes un Valdes locekļi saskaņā ar Komerclikumu, Finanšu instrumentu tirgus likumu, Statūtiem, Deklarāciju par AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbības un attīstības mērķiem un misiju un par šo procesu novērtēšanu, Padomes un Valdes darba reglamentiem un citiem normatīvajiem aktiem un Emitenta iekšējiem dokumentiem pienākumu izpildē ir neatkarīgi un saskaņā ar tiesību normām atbild akcionāru priekšā.
Padomes un Valdes personālais sastāvs norādīts šī gada pārskata 7. lapā.
Piezīme: Emitents – akciju sabiedrība "Ditton pievadķēžu rūpnīca"
AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" Valdes priekšsēdētājs Rolands Zarāns 2016. gada 29. aprīlī
Izdots saskaņā ar Komerclikumu un Sabiedrības Statūtiem, apstiprināts ar 30.06.2016. AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" Padomes lēmumu, protokols Nr.194
AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" Padome paziņo, ka Sabiedrības Valdes ziņojums kārtējai akcionāru pilnsapulcei un iesniegtais 2015. gada pārskats patiesi atspoguļo Sabiedrības komercdarbības rezultātus un finansiālo stāvokli.
Valde pārskata periodā vadīja ražošanas-saimniecisko darbību un pārstāvēja Sabiedrību saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, Sabiedrības Statūtiem, Deklarāciju par AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbības un attīstības mērķiem un misiju un par šo procesu novērtēšanu, akcionāru pilnsapulces lēmumiem un Padomes ieteikumiem.
No akcionāru, kā arī Padomes locekļu puses pretenzijas pret Valdi un atsevišķiem tās locekļiem netika izteiktas un iesniegtas. Informācijas par Valdes locekļu neatkarības principu pārkāpšanu Sabiedrības rīcībā nav. 05.02.2016. ārkartās akcionāru sapulcē Valdes darbība tika novertēta pozitīvi un kā atbilstošā Sabiedrības interesēm un tirgus izaicinajumiem.
Sabiedrība 2015.gadu noslēdza ar rādītājiem, kuri atbilst reālājam Sabiedrības stāvoklim un pasaules ekonomiskiem nosacījumiem. Cēloņus, apstākļus un nosacījumus, kuri noteica šos rādītājus, konstatēja akcionāri 05.02.2016. ārkārtās akcionāru sapulcē un tie ir izklāstīti Vadības ziņojumā.
Sabiedrības Padome kā akcionāru pārstāvis pauž savu solidaritāti akcionāru un Valdes ziņojuma secinājumiem, kā arī Padome ir solidāra ar Sabiedrības akcionāru un Valdes pasaules ekonomikas un tās sektoru situācijas novertējumu un uzskata, ka Sabiedrības un tirgus situācijas saprātīgais un objektīvais novērtējums veicinās Sabiedrības biznesa plānu aktualizēšanu, kā arī uzlabos Sabiedrības ekonimiskus un ražošanas rādītājus.
Kopā ar to, Padome kā akcionāru pārstāvis piekrīt akcionāru secinājumiem par Sabiedrības situācijas atseviško iemeslu novērtējumu, kuri saskaņā ar saprātīgu praksi un komerciālajām paražām jebkuras sekas, kas radušās varas un pārvaldes institūciju darbību rezultātā un nav atkarīgas no pašiem komercdarījumu dalībniekiem, uzskatāmas par nepārvaramas varas apstākļiem (jeb force-majeure), tas ir, riski, kurus nav iespējams paredzēt un atbildību, par kuru iestāšanos komercdarījumu dalībnieki parasti nenes.
Sabiedrības Padome pārstāvēja akcionāru intereses sapulču starplaikā un saskaņā ar pasaules ekonomikas nosacījumiem pārskata periodā Sabiedrības Statūtos un Latvijas Republikas likumos noteiktajos ietvaros uzraudzīja Valdes darbību.
Kopumā pārskata periodā notika sešas Padomes sēdes. Četrās Padomes un Valdes kopīgajās sēdēs tika izskatīti un apstiprināti Sabiedrības finanšu pārskati par 2014. gada 12 mēnešiem un starpperiodu finanšu pārskati par 2015. gada 3, 6 un 9 mēnešiem.
Padomes sēdēs arī tika izskatīti sekojoši jautājumi un pieņemti lēmumi šajos jautājumos:
Saskaņā ar 04.11.2014. akcionāru sapulcē pieņemtajiem Sabiedrības Statūtu grozījumiem un Finanšu instrumentu tirgus likumu, Sabiedrības izmaksu optimizācijas nolūkā Sabiedrības revīzijas
komitejas uzdevumu izpilde nodota Padomei. Apstiprinātais Padomes kā institūcijas, kas pilda revīzijas komitejas uzdevumus, ziņojums tiek iesniegts kārtējai akcionāru sapulcei, apstiprinot gada pārskatu.
Informācijas par Padomes locekļu neatkarības principu pārkāpšanu Sabiedrības rīcībā nav. 05.02.2016. ārkartās akcionāru sapulcē Padomes darbība tika novērtēta pozitīvi un kā atbilstošā Sabiedrības interesēm un tirgus izaicinajumiem.
Sabiedrības Padome pievērš akcionāru uzmanību sekojošiem svarīgājiem notikumiem.
Iepriekšējo gadu (2011.-2014.) pārskatos Padome, pamatojoties uz ekspertu savienības viedokli, informēja akcionārus par gada pārskatu objektivitāti un pārskatu atbilstību Sabiedrības reālajai situācijai, kā arī sistemātiski informēja akcionārus par tirgus situācju un Sabiedrības perspektīvām, sakarā ar to, ka Sabiedrība neatrodas izolācijā, ir iekļauta vispasaules komercattiecību sistēmā un ir atkarīga no šo valstu rādītājiem, kuru tirgū sakarā ar savu ģeogrāfisko stāvokli, loģistiku un faktisko klātbūtni mēs esam pārstāvēti.
Līdzās tam faktiskie Sabiedrības pārdošanas rādītāji tirgū 2015. gadā izrādījās kopumā atbilstoši iepriekš izteiktajām Padomes prognozēm attiecībā uz Sabiedrības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas apjomiem. Pie tam Sabiedrība kopumā saglabāja savas pozīcijas pasaules tirgū, saglabājot partnerus, līgumus un ražošanas apjomu pieauguma perspektīvas.
Sabiedrības Padome savas prognozes attiecībā uz pasaules tirgus perspektīvām un pieprasījumu pēc Sabiedrības produkcijas novērtē diapazonā no "mēreni negatīva" līdz "mēreni pozitīvam" atsevišķos tirgus ģeogrāfiskajos sektoros un pēc produkcijas sortimenta. Prognožu īstenošanās ir atkarīga ne tikai no Sabiedrības, bet arī ir atkarīga no turpmākās pasaules ekonomikas attīstības dinamikas, kā arī no krīzes parādību attiecībās ar Muitas Savienības valstu attīstības dinamikas vai izbeigšanās. Sakarā ar to netiek izslēgts, ka, šiem faktoriem attīstoties negatīvi, Sabiedrības ražošanas apjomi var samazināties vai saglabāties esošajā līmenī.
Ņemot vērā augstākminēto un situāciju Sabiedrībā, Padome uzskata par lietderīgu rekomendēt Valdei izvirzīt priekšlikumu kārtējai akcionāru sapulcei 2015.gada zaudējumus segt no 2016.gada un nākamo gadu peļņas, kā arī uzskata par lietderīgu lūgt akcionārus atbalstīt šo priekšlikumu. Ņemot vērā ekonomiskos rādītājus, Padome uzskata arī par lietderīgu ieteikt Valdei straujāk reaģēt uz tirgus izmaiņām (īpaši cenu veidošanā), nekavējoties aktualizējot Sabiedrības plānus un projektus un optimizējot saimnieciskās darbības izdevumu pantus.
Padomes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs 2016.gada 30.jūnijā

| Pielikums | 2015 EUR |
2014 EUR |
|
|---|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 1 | 6 353 984 |
10 695 729 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas | 2 | -8 047 564 |
-9 284 271 |
| Bruto peļņa | -1 693 580 |
1 411 458 |
|
| Pārdošanas izmaksas | 3 | -1 596 713 |
-1 590 141 |
| Administrācijas izmaksas | 4 | -591 401 | -769 994 |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 5 | 195 227 | 742 223 |
| Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi | 6 | -410 949 | -5 607 535 |
| Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi | 7 | 982 | 1 206 |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | 8 | -112 493 | -150 134 |
| Zaudējumi pirms nodokļiem | -4 208 927 |
-5 962 917 |
|
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu |
9 | - | - |
| Pārējie nodokļi | 10, 26 | -61 037 | -61 036 |
| Pārskata gada zaudējumi | -4 269 964 |
-6 023 953 |
|
| Koeficients "Zaudējumi uz akciju" | -0,577 | -0,814 |
Pielikums no 24. līdz 42. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Rolands Zarāns ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)
| AKTĪVI | Pielikums | 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|---|---|---|---|
| 1. Ilgtermiņa ieguldījumi I. Nemateriālie ieguldījumi |
|||
| Programmatūras licences | 630 | 1 058 | |
| Citi nemateriālie ieguldījumi | - | 1 589 800 |
|
| Nemateriālie ieguldījumi kopā | 11 | 630 | 1 590 858 |
| II. Pamatlīdzekļi | |||
| Zemes gabali, ēkas un būves | 4 627 340 | 2 157 230 |
|
| Iekārtas un mašīnas | 26 321 | 18 359 | |
| Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs | 10 943 | 3 228 | |
| Pamatlīdzekļu izveidošana | 12 649 | 2 048 860 |
|
| Pamatlīdzekļi kopā | 12 | 4 677 253 | 4 227 677 |
| III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi | |||
| Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā | 13 | 67 160 | 67 160 |
| Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori | 15 | - | 1 167 700 |
| Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kopā | 67 160 | 1 234 860 |
|
| 1. Ilgtermiņa ieguldījumi kopā | 4 745 043 | 7 053 395 |
|
| 2. Apgrozāmie līdzekļi | |||
| I. Krājumi | |||
| Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli | 654 399 | 631 943 | |
| Nepabeigtie ražojumi | 194 041 | 220 186 | |
| Gatavie ražojumi un preces pārdošanai | 14 | 233 943 | 461 588 |
| Avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem | 1 509 591 | 104 136 | |
| Krājumi kopā | 2 591 974 | 1 417 853 |
|
| II. Debitori | |||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 15 | 664 843 | 2 702 872 |
| Citi debitori | 16 | 82 381 | 35 287 |
| Nākamo periodu izmaksas | 22 140 | 11 133 | |
| Debitori kopā | 769 364 | 2 749 292 |
|
| IV. Nauda un naudas ekvivalenti | 17 | 79 259 | 59 576 |
| 2. Apgrozāmie līdzekļi kopā | 3 440 597 |
4 226 721 |
|
| AKTĪVU KOPSUMMA | 8 185 640 |
11 280 116 |
| PASĪVS | Pielikums | 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|---|---|---|---|
| 1. Pašu kapitāls | |||
| Pamatkapitāls | 18 | 10 360 000 | 10 529 251 |
| Rezerves: pārējās rezerves | 169 251 | - | |
| Nesadalītā peļņa: | |||
| a) iepriekšējo gadu nesadalītie (zaudējumi)/ | -5 637 327 |
386 626 | |
| peļņa | |||
| b) pārskata gada zaudējumi | -4 269 964 |
-6 023 953 | |
| 1. Pašu kapitāls kopā | 621 960 | 4 891 924 | |
| 3. Ilgtermiņa kreditori: | |||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 19 | 2 054 223 |
1 502 387 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 24 | 1 099 313 |
- |
| 3. Ilgtermiņa kreditori kopā | 3 153 536 |
1 502 387 | |
| 4. Īstermiņa kreditori: | |||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 20 | 240 000 | 2 096 000 |
| Citi aizņēmumi | 328 607 | 233 607 | |
| No pircējiem saņemtie avansi | 21 259 | 67 094 | |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 21 | 2 873 282 |
1 817 615 |
| Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas | |||
| obligātās iemaksas | 22, 26 | 204 883 | 437 540 |
| Pārējie kreditori | 23 | 582 763 | 113 373 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 24 | 60 520 | - |
| Uzkrātās saistības | 25 | 98 830 | 120 576 |
| 4. Īstermiņa kreditori kopā | 4 410 144 |
4 885 805 | |
| Kreditori kopā | 7 563 680 |
6 388 192 | |
| PASĪVU KOPSUMMA | 8 185 640 |
11 280 116 |
Pielikums no 24. līdz 42. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Rolands Zarāns ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)
| 2015 EUR |
2014 EUR |
||
|---|---|---|---|
| I. Pamatdarbības naudas plūsma | Pielikums | ||
| 1. Zaudējumi pirms nodokļiem | -4 208 927 |
-5 962 917 | |
| Korekcijas: | |||
| Cesijas līgumu norakstīšanas rezultāts | 6 | - | 1 036 060 |
| Pamatlīdzekļu nolietojums | 12 | 306 687 | 633 492 |
| Nemateriālo ieguldījumu amortizācija | 11 | 1 590 228 |
1 590 228 |
| Ieņēmumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas, neto | 5 | -54 618 | -685 043 |
| Procentu ienākumi | 7 | -982 | -1 206 |
| Procentu izdevumi | 8 | 112 493 | 150 134 |
| 2. Zaudējumi no saimnieciskās darbības |
-2 255 119 |
-3 239 251 |
|
| Korekcijas apgrozāmajos līdzekļos un īstermiņa kreditoros: | |||
| Debitoros | 1 990 903 |
2 929 924 |
|
| Krājumos | -1 174 121 |
1 824 852 |
|
| Kreditoros | 1 921 133 |
-1 245 431 |
|
| 3. Pamatdarbības bruto naudas plūsma | 482 796 | 270 093 | |
| 4. Izdevumi nodokļu maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis) |
26 | -15 213 | -53 607 |
| Pamatdarbības neto naudas plūsma | 467 583 | 216 486 | |
| II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma | |||
| Pamatlīdzekļu iegāde | -1 470 528 |
-1 316 366 |
|
| Pamatlīdzekļu pārdošana | 1 169 683 |
7 808 | |
| Saņemti procenti | - | 206 | |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | -300 845 | -1 308 352 |
|
| III. Finansēšanas darbības naudas plūsma | |||
| Atmaksātie aizņēmumi, neto |
-1 209 164 |
1 102 786 |
|
| Saņemtie ES fonda līdzekļi(LIAA) |
1 159 833 |
- | |
| Aizdevuma atmaksa | 7 000 | - | |
| Samaksātie procenti | -104 724 | -158 686 | |
| Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | -147 055 | 944 100 |
| 2015 | 2014 | ||
|---|---|---|---|
| EUR | EUR | ||
| Pamatdarbības neto naudas plūsma | 467 583 |
216 486 | |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | -300 845 | -1 308 352 |
|
| Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | -147 055 | 944 100 | |
| Naudas un tās ekvivalentu pieaugums / (samazinājums) |
19 683 | -147 766 |
|
| Naudas un tās ekvivalentu atlikums gada sākumā |
59 576 | 207 342 | |
| Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās |
17 | 79 259 | 59 576 |
Pielikums no 24. līdz 42. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Rolands Zarāns ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)
| Pamat kapitāls |
Pārējās rezerves |
Iepriekšējo gadu nesadalītie (zaudējumi)/ |
Pārskata gada zaudējumi |
Pašu kapitāls kopā |
|
|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | peļņa EUR |
EUR | EUR | |
| Uz 31.12.2013. | 10 529 251 |
- | 1 539 495 |
-1 152 869 |
10 915 877 |
| 2013. gada zaudējumi pārvietoti uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu |
- | - | -1 152 869 |
1 152 869 |
- |
| Pārskata gada zaudējumi | - | - | - | -6 023 953 |
-6 023 953 |
| Uz 31.12.2014. | 10 529 251 |
- | 386 626 | -6 023 953 |
4 891 924 |
| 2014. gada zaudējumi pārvietoti uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu |
- | - | -6 023 953 |
6 023 953 |
- |
| Pārējās rezerves | -169 251 | 169 251 | - | - | - |
| Pārskata gada zaudējumi | - | - | - | -4 269 964 |
-4 269 964 |
| Uz 31.12.2015. | 10 360 000 |
169 251 | -5 637 327 |
-4 269 964 |
621 960 |
Pielikums no 24. līdz 42. lappusei ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.
Rolands Zarāns ______________ Valdes priekšsēdētājs (paraksts)
Gada pārskats sagatavots atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" un Gada pārskatu likumam. Peļņas un zaudējumu aprēķins ir sagatavots atbilstoši apgrozījuma izmaksu metodei.
Grāmatvedība 2015. gadā kārtota 1993. gada 13. maija apstiprinātajos vienotajos grāmatvedības kontos, detalizējot kontu plānu atbilstoši Sabiedrības saimnieciskās darbības īpatnībām.
Grāmatvedības sintētiskās uzskaites reģistrs ir Galvenā grāmata, kurā ierakstus izdara no saimniecisko operāciju grupēšanas pārskatiem. Analītiskās uzskaites reģistru veidi ir grāmatas, kartiņas, saraksti u.c.
Sabiedrības vadība uzskata, ka pārskata gadā Sabiedrībai nav bijuši tādi saistīto pušu darījumi, kuri būtu jāatspoguļo šajā finanšu pārskatā saskaņā ar Gada pārskatu likuma 53.1. panta prasībām.
Pārskata gads ir no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.
Šajā finanšu pārskatā atspoguļotie rādītāji ir izteikti Eiropas Savienības vienotajā valūtā – euro (EUR). Visi monetārie aktīvu un pasīvu posteņi pārrēķināti euro pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā.
| 31.12.2015. | 31.12.2014. |
|---|---|
| 1 USD = 1,0887 EUR |
1 USD = 1,2141 EUR |
| 1 RUB = 80,6736 EUR | 1 RUB = 72,337 EUR |
Ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi ir atspoguļoti attiecīgā perioda pelņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ilgtermiņa posteņos uzrādītas summas, kuru saņemšanas, maksāšanas vai norakstīšanas termiņi iestājas vēlāk par gadu pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Summas, kas saņemamas, maksājamas vai norakstāmas gada laikā, uzrādītas īstermiņa posteņos.
Nemateriālie ieguldījumi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, kura tiek amortizēta aktīvu lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Amortizācijas periods ir līdz 5 gadiem. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka nemateriālo aktīvu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo nemateriālo aktīvu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Zaudējumi vērtības samazināšanās rezultātā tiek atzīti, ja nemateriālo aktīvu bilances vērtība pārsniedz to atgūstamo summu.
Pamatlīdzekļi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu, ja tāds pastāv. Sākotnējā vērtība iekļauj sevī iegādes izmaksas, ieskaitot muitas nodokļus un jebkuras citas tieši saistītas izmaksas, kas rodas, lai pamatlīdzekli sagatavotu darba kārtībā tam paredzētajiem lietošanas mērķiem. Nolietojums tiek aprēķināts šādā aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi:
| % gadā | |
|---|---|
| Ēkas un būves | 10 |
| Tehnoloģiskās iekārtas | 10 - 50 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 10 - 40 |
Nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamo mēnesi pēc pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā vai iesaistīšanas saimnieciskajā darbībā.
Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka pamatlīdzekļu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo pamatlīdzekļu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Ja eksistē vērtības neatgūstamības pazīmes un ja aktīva bilances vērtība pārsniedz aplēsto atgūstamo summu, aktīvs vai naudu ģenerējošā vienība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai summai. Pamatlīdzekļa atgūstamā summa ir lielākā no neto pārdošanas vērtības un lietošanas vērtības. Nosakot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas to tagadnes vērtībā, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kas atspoguļo tagadnes tirgus prognozes attiecībā uz aktīva vērtības izmaiņām un uz to attiecināmajiem riskiem. Aktīvam, kas pats nerada ievērojamas naudas plūsmas, atgūstamā summa tiek noteikta atbilstoši tam naudas plūsmu ģenerējošajam aktīvam, pie kura tas pieder. Zaudējumi vērtības samazinājuma rezultātā tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pamatlīdzekļu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc, ja tas tiek atsavināts vai gadījumā, kad no aktīva turpmākās lietošanas nākotnē nav gaidāmi nekādi saimnieciskie labumi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas radušies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā (ko aprēķina kā starpību starp neto ieņēmumiem no atsavināšanas un pamatlīdzekļa bilances vērtību), tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā periodā, kad notikusi pamatlīdzekļa atzīšanas pārtraukšana.
Izmaksas, kas saistītas ar nomātā īpašuma kapitāliem uzlabojumiem, tiek kapitalizētas un atspoguļotas kā pamatlīdzekļi. Šo aktīvu nolietojums tiek aprēķināts, izmantojot lineāro metodi, īsākajā no kapitālo uzlabojumu lietderīgās izmantošanas laika un nomas perioda.
Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzskaitīti un atspoguļoti bilancē atbilstoši izrakstīto rēķinu summai, atskaitot nedrošiem parādiem izveidotos uzkrājumus. Sabiedrība veido uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem, pamatojoties uz individuālu debitoru parādu novērtējumu. Parādi tiek norakstīti, kad to atgūstamība uzskatāma par neiespējamu.
Izejvielu un materiālu un pirkto preču atlikumi ir uzrādīti iegādes pašizmaksā. Iegādes pašizmaksu aprēķina pirkšanas cenai pieskaitot tieši attiecināmos izdevumus, kas saistīti ar pirkumu. Krājumu atlikumi bilances datumā novērtēti atbilstoši iegādes pašizmaksai vai zemākajai tirgus cenai atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Ja krājumu vienības ir bojātas, daļēji vai pilnīgi novecojušas vai nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas – attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai. Krājumu atlikumu vērtības aprēķināšanai izmantota FIFO metode. Nepabeigtā ražošana tiek uzrādīta pēc tiešo materiālu izmaksu vērtības. Gatavie ražojumi tiek uzrādīti faktiskās ražošanas pašizmaksas vērtībā, kas ietver ražošanas tiešās izmaksas – materiālu un tiešās darba izmaksas, ražošanas pārējās izmaksas – energoresursu, palīgmateriālu un iekārtu izmaksas, kā arī nolietojumu un ražošanas vispārējās izmaksas – servisa izmaksas, kas attiecas uz ražošanas procesa nodrošināšanu.
Naudu un naudas ekvivalentus veido nauda kasē, bankā un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. Naudas plūsmas pārskats sagatavots, pamatdarbības naudas plūsmu nosakot pēc netiešās metodes.
Parādi piegādātajiem tiek uzrādīti pēc to nominālvērtības.
Aizdevumi un aizņēmumi sākotnēji tiek atspoguļoti to sākotnējā vērtībā, ko nosaka, aizdevuma vai aizņēmuma summas patiesajai vērtībai pieskaitot ar aizdevuma izsniegšanu saistītās vai atņemot ar aizņēmuma saņemšanu saistītās izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas aizdevumi un aizņēmumi tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā. Starpība starp ieņēmumiem (samazinātiem par ar to gūšanu saistītām izmaksām) un aizdevuma dzēšanas vērtību tiek atspoguļota peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma laikā.
Aizņēmumu izmaksas tiek iekļautas izdevumos periodā, kurā tās ir radušās. Tās tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā procentu izmaksas.
Šajā finanšu pārskatā iespējamās saistības nav atzītas. Tās kā saistības tiek atzītas tikai tad, ja iespējamība, ka līdzekļi tiks izdoti, kļūst pietiekami pamatota. Iespējamie aktīvi šajā finanšu pārskatā netiek atzīti, bet tiek atspoguļoti tikai tad, kad iespējamība, ka ar darījumu saistītie ekonomiskie guvumi nonāks līdz Sabiedrībai, ir pietiekami pamatota. Iespējamās saistības un aktīvi atspoguļoti, ja tie ir būtiski.
Sabiedrība ieguldījumu pārējo sabiedrību kapitālā atspoguļošanai izmanto izmaksu metodi. Izmaksu metode ir ieguldījuma uzskaites metode, saskaņā ar kuru ieguldījumu grāmato pēc iegādes izmaksām. Ieguldītājs atzīst ienākumus tikai tad, ja ieguldītājs no ieguldījuma saņēmēja saņem pēc iegādes datuma radušās uzkrātās peļņas sadali. Gadījumos, kad ieguldījumu atgūstamā vērtība ir nozīmīgi samazinājusies tādu apstākļu ietekmē, kas nav uzskatāmi par pārejošiem, ieguldījuma uzskaites vērtība tiek samazināta līdz atgūstamajai vērtībai.
Pamatlīdzekļu noma, kad Sabiedrībai tiek nodoti visi riski un atlīdzība, tiek klasificēta kā finanšu noma, kas izriet no īpašumtiesībām uz nomas objektu, tiek atzīta bilancē kā pamatlīdzekļi par summu, kas, nomu uzsākot, atbilst nomas ietvaros nomātā īpašuma patiesajai vērtībai, vai, ja tā ir mazāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējai vērtībai. Finanšu nomas maksājumi tiek sadalīti starp finanšu izmaksām un saistību samazinājumu, lai katrā periodā nodrošinātu pastāvīgu procentu likmi par saistību atlikumu. Nomas saistības, samazinātas par finanšu izmaksām, tiek iekļautas saistību sastāvā. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā procentu izmaksas.
Finanšu nomā iegādātie pamatlīdzekļi tiek nolietoti to lietderīgās lietošanas laikā.
Visas pārējās nomas tiek klasificētas kā operatīvās nomas. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi.
Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par iespēju Sabiedrībai gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamatoti noteikt, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un ar pārdošanu saistītās atlaides. Ieņēmumi tiek atzīti pēc uzkrāšanas principa. Ieņēmumi tiek atzīti pārdošanas brīdī, kad īpašumtiesības tiek nodotas pircējam. Procentu ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši attiecīgajam laika periodam pēc uzkrāšanas principa.
Izdevumi tiek uzrādīti periodā, uz kuru tie attiecas, neatkarīgi no datuma, kad tiek veikts maksājums.
Uzkrāto saistību summa tiek noteikta, reizinot vidējo darbinieku atalgojumu, ieskaitot sociālo nodokli, pārskata gadā ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu.
Uzkrājumi tiek atzīti, kad Sabiedrībai ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis kāds pagātnes notikums, un ir sagaidāms, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Sabiedrības, un saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt.
Valsts atbalsts netiek atzīts līdz brīdim, kad Sabiedrība ir guvusi pietiekamu pārliecību, ka tiks izpildīti atbalsta saņemšanas noteikumi un atbalsts tiks saņemts. Valsts atbalsts tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiskā veidā to periodu laikā, kurā Sabiedrība iekļauj izdevumos izmaksas, kuras valsts atbalsts kompensē. Tādejādi valsts atbalsts, kura mērķis ir ilgtermiņa ieguldījumu iegāde vai izveidošana,
bilancē tiek uzrādīts nākamo periodu ieņēmumu sastāvā un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiskā un racionāla veidā atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumu lietderīgās lietošanas laikam.
Uzņēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gadu aprēķinātais un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts, piemērojot ar nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokļa likmi 15% apmērā.
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas radies no īslaicīgām atšķirībām, iekļaujot atsevišķus posteņus nodokļu deklarācijās un šajā finanšu pārskatā, ir aprēķināts, izmantojot saistību metodi. Galvenās īslaicīgās atšķirības laika ziņā izriet no atšķirīgajām grāmatvedības un nodokļu vajadzībām pielietotajām nolietojuma likmēm pamatlīdzekļiem un atsevišķiem nodokļu vajadzībām neatskaitāmiem uzkrājumiem.
Atliktā nodokļa saistību (aktīvu) summas norāda bilancē ilgtermiņa kreditoru (ilgtermiņa ieguldījumu) sastāvā.
Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj gada pārskatā tikai tad, kad tā atgūšana ir droši sagaidāma.
Latvijas likumdošanas prasības nosaka, ka, sagatavojot finanšu pārskatu, Sabiedrības vadība novērtē un izdara pieņēmumus, kas ietekmē pārskatos un ārpusbilancē uzrādītos aktīvus un pasīvus uz gada pārskata sagatavošanas dienu, kā arī uzrādītos pārskata perioda ieņēmumus un izdevumus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.
Zemāk ir uzskaitīti būtiskākie pieņēmumi un nozīmīgākās aplēses attiecībā uz nākotni, kā arī citas neskaidrības, kuras pastāv bilances datumā, attiecībā uz ko pastāv būtisks risks, ka, iespējams, nākamajos finanšu gados būs nepieciešamas būtiskas uzrādīto aktīvu un saistību korekcijas:
Neto apgrozījums ir gada laikā gūtie ieņēmumi no Sabiedrības saražotās un iepirktās produkcijas pārdošanas, kā arī ieņēmumi no sniegtiem pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, atskaitot atlaides.
Neto apgrozījuma sadalījums pa ģeogrāfiskajiem tirgiem:
| 2015 | 2014 EUR |
|
|---|---|---|
| EUR | ||
| Tirgus | ||
| Austrumi | 2 207 665 |
5 598 840 |
| Rietumi | 1 487 536 |
2 911 137 |
| Latvija | 2 658 783 |
2 185 752 |
| KOPĀ: | 6 353 984 |
10 695 729 |
Postenī uzrādītas apgrozījuma sasniegšanai izlietotās izmaksas.
| 2015 EUR |
2014 EUR |
|
|---|---|---|
| Materiālu izmaksas | 5 412 132 |
6 162 173 |
| Ražošanas personāla algu izmaksas | 699 526 | 1 146 938 |
| Elektrības izmaksas | 645 499 | 844 393 |
| Krājumu izmaiņas | 314 979 | -133 407 |
| Pamatlīdzekļu nolietojums | 283 656 | 590 476 |
| Tekošā remonta izmaksas | 227 368 | 17 509 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
162 975 | 266 772 |
| Materiālu piegādes izmaksas | 143 021 | 71 508 |
| Apkures un gāzes izmaksas | 46 308 | 147 886 |
| Izmaksas par ūdeni | 21 108 | 24 087 |
| Apdrošināšanas izmaksas | 6 581 | 23 890 |
| Dabas aizsardzības izdevumi | 5 384 | 8 620 |
| Citas ražošanas izmaksas | 79 027 | 113 426 |
| KOPĀ: | 8 047 564 |
9 284 271 |
| 2015 | 2014 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Nemateriālo ieguldījumu amortizācija* | 1 589 800 |
1 589 799 |
| Citas | 6 913 | 342 |
| KOPĀ: | 1 596 713 |
1 590 141 |
* Skatīt šī finanšu pārskata 11. pielikumu.
| 2015 | 2014 | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Administrācijas algu izmaksas | 347 784 | 444 189 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
79 853 | 101 927 |
| Apsardzes izdevumi | 56 342 | 62 680 |
| Nolietojums un amortizācija | 23 460 | 43 445 |
| Gada pārskata un revīzijas izdevumi* | 17 919 | 16 554 |
| Komandējumu izdevumi | 14 037 | 16 473 |
| Sakaru pakalpojumu izmaksas | 12 297 | 12 686 |
| Bankas pakalpojumu izmaksas | 6 509 | 4 789 |
| Biroja izdevumi | 390 | 1 107 |
| Citas administrācijas izmaksas | 32 810 | 66 144 |
| KOPĀ: | 591 401 | 769 994 |
* SIA "Deloitte Audits Latvia" Sabiedrībai sniedza tikai 2015. gada pārskata revīzijas pakalpojumus.
| 2015 EUR |
2014 EUR |
|
|---|---|---|
| Neto ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas | 54 618 | 685 043 |
| Uzkrājumu krājumiem ar lēnu aprites ātrumu samazinājums (14.pielikums) |
70 852 | 2 246 |
| Uzkrājumu šaubīgiem debitoru parādiem samazinājums (15. pielikums) |
61 080 | - |
| Uzkrājumu atvaļinājumiem samazinājums | 8 677 | 10 668 |
| Citi ieņēmumi KOPĀ: |
- 195 227 |
44 266 742 223 |
| (6) | Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi | |||
|---|---|---|---|---|
| 2015 | 2014 | |||
| EUR | EUR | |||
| Uzkrājumu palielinājums (23. pielikums) |
187 964 | - | ||
| Zaudējumi no valūtas kursu starpībām, neto | 85 957 | 6 412 | ||
| Uzkrājumu nedrošiem parādiem pieaugums (15. pielikums) |
44 931 | 4 258 054 |
||
| Soda nauda | 40 898 | 80 670 | ||
| Uzkrājumu krājumiem ar lēnu aprites ātrumu pieaugums (14. pielikums) |
37 816 | 205 757 | ||
| Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi | 12 503 | 11 490 | ||
| Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | 880 | 1 284 | ||
| Pamatlīdzekļu realizācijas izdevumi | - | 7 808 | ||
| Zaudējumi no cesijas līgumu vērtības norakstīšanas* |
- | 1 036 060 |
||
| KOPĀ: | 410 949 | 5 607 535 |
* 2013. gada 31. decembrī Sabiedrībai bija prasību tiesības EUR 3 024 380 apmērā četru cesijas līgumu ietvaros. 2014. gada decembrī minētās cesijas līgumu prasības tika pārdotas trešai pusei (Latvijas Republikas juridiskai personai) par atlīdzību, kura bija zemāka nekā cesijas līgumu nominālvērtība. Rezultātā Sabiedrībai radās zaudējumi no cesijas līgumu vērtības norakstīšanas EUR 1 036 060 apmērā.
| 2015 EUR |
2014 EUR |
||
|---|---|---|---|
| KOPĀ: | Procentu ieņēmumi par aizdevumiem | 982 982 |
1 206 1 206 |
| (8) | Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | ||
| 2015 EUR |
2014 EUR |
||
| KOPĀ: | Procentu izdevumi par aizņēmumiem | 112 493 112 493 |
150 134 150 134 |
| (9) | Uzņēmumu ienākuma nodoklis | ||
| 2015 EUR |
2014 EUR |
||
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis par pārskata gadu (27. pielikums) |
- | - | |
| Atliktais nodoklis | - | - | |
| KOPĀ: | - | - |
(9) Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpinājums)
Atliktā nodokļa aprēķins:
| 31.12.2015. | 31.12.2014. | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Pamatlīdzekļu nolietojums, 15% | 325 521 | 364 759 |
| Uzkrātās saistības atvaļinājumiem, 15% | 6 144 | 7 443 |
| Uzkrājumi krājumiem ar lēnu aprites ātrumu, 15% |
27 441 | 32 396 |
| Nodokļu zaudējumi, 15% | 674 603 | 21 104 |
| Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs | -1 033 709 |
-425 702 |
| Atliktā nodokļa aktīvs | - | - |
Uzkrātie zaudējumi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem 2015. gada 31. decembrī bija EUR 4 497 356. Nodokļu zaudējumi ir radušies 2014. un 2015. gadā, un tiem nav izmatošanas ierobežošanas termiņa.
| 2015 | 2014 | ||
|---|---|---|---|
| EUR | EUR | ||
| Nekustamā īpašuma nodoklis (par ēkām) | 54 458 | 54 457 | |
| Nekustamā īpašuma nodoklis (par zemi) | 6 579 | 6 579 | |
| KOPĀ: | 61 037 | 61 036 |
| Citi nemateriālie ieguldījumi* EUR |
Programmatūras licences EUR |
Nemateriālie ieguldījumi kopā EUR |
||
|---|---|---|---|---|
| Sākotnējā vērtība | 7 949 000 |
34 711 | 7 983 711 |
|
| 31.12.2014. | ||||
| 31.12.2015. | 7 949 000 |
34 711 | 7 983 711 |
|
| Uzkrātā amortizācija | ||||
| 31.12.2014. | 6 359 200 |
33 653 | 6 392 853 |
|
| Aprēķinātā amortizācija | 1 589 800 |
428 | 1 590 228 |
|
| 31.12.2015. | 7 949 000 |
34 081 | 7 983 081 |
|
| Bilances vērtība uz | ||||
| 31.12.2014. | 1 589 800 |
1 058 | 1 590 858 |
|
| Bilances vērtība uz | ||||
| 31.12.2015. | - | 630 | 630 |
* Saskaņā ar 29.12.2010. pirkuma līgumu (stājies spēkā, pamatojoties uz apstiprināto 31.05.2011. akcionāru sapulces lēmumu) Sabiedrība un Latvijas Republikas nerezidents (juridiska persona) vienojās, ka pēdējā nodod, bet Sabiedrība pieņem (t.i., saņem kontroli) un apmaksā šai kompānijai piederošo tirgu Krievijas Federācijā un citu NVS valstu teritorijā Sabiedrības produkcijas realizācijai, nosakot nemateriālo ieguldījumu iegādes vērtību, pamatojoties uz ārējiem un iekšējiem pieņēmumiem un aplēsēm un biznesa prognozi nākamajiem pieciem gadiem, EUR 7 949 000 apmērā. Minētie nemateriālie ieguldījumi tiek amortizēti piecu gadā laikā, izmantojot lineāro metodi. Amortizācija tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdošanas izmaksas" (3. pielikums).
| Zemes gabali, ēkas un būves |
Iekārtas un mašīnas |
Pārējie pamatlī dzekļi un inventārs |
Pamatlī dzekļu izveidošana* |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| Sākotnējā vērtība 31.12.2014. |
13 233 980 |
5 560 536 |
471 273 | 2 048 860 |
21 314 649 |
| Iegādāts | - | 15 207 | 14 032 | 727 024 | 756 263 |
| Pārklasifikācija | 2 763 235 |
- | - | -2 763 235 |
- |
| Izslēgts | -868 | -285 646 | -8 464 | - | -294 978 |
| 31.12.2015. | 15 996 347 |
5 290 097 |
476 841 | 12 649 | 21 775 934 |
| Uzkrātais nolietojums 31.12.2014. |
11 076 750 |
5 542 177 |
468 045 | - | 17 086 972 |
| Aprēķinātais nolietojums | 293 125 | 7 245 | 6 317 | - | 306 687 |
| Izslēgts | -868 | -285 646 | -8 464 | - | -294 978 |
| 31.12.2015. | 11 369 007 |
5 263 776 |
465 898 | - | 17 098 681 |
| Bilances vērtība uz 31.12.2014. | 2 157 230 |
18 359 | 3 228 | 2 048 860 | 4 227 677 |
| Bilances vērtība uz 31.12.2015. | 4 627 340 |
26 321 | 10 943 | 12 649 | 4 677 253 |
Zemes īpašumu kadastrālā vērtība 2015. gada 31. decembrī ir EUR 438 595 (31.12.2014.: EUR 438 595). Ēku kadastrālā vērtība 2015. gada 31. decembrī ir EUR 3 630 500 (uz 31.12.2014.: EUR 3 630 500).
* 2014. gada 14. martā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika parakstīts līgums Nr.L-IZI-14-0003 par projekta "Ražošanas telpu izveide AS "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" brīvajās ražošanas platībās" īstenošanu. Projekta īstenošana uzsākta 2014. gada 14. martā, projekta īstenošanas beigu termiņš 2015. gada 14. jūnijā. Kopējās projekta izmaksas sastāda EUR 3 376 313, tai skaitā attiecināmās izmaksas EUR 2 796 430. Būvdarbus projekta ietvaros veica SIA "Ditton Būve" saskaņā ar 2014. gada 25. jūlija Būvdarbu līgumu Nr. DPR/2014/01. Saskaņā ar 2015. gada 25. februāra pieņemšanas-nodošanas aktu izpildīti būvdarbi par summu EUR 2 750 704. 2015.gada 29.decembra Sabiedrība saņēma no VA''LIAA"finansējumu 1 159 833 EUR apmērā.
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| Līdzdalība SIA "Ditton Chain" kapitālā, 15% no pamatkapitāla |
67 160 | 67 160 |
| KOPĀ: | 67 160 | 67 160 |
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| Gatavie ražojumi pārdošanai | 233 943 | 461 588 |
| Krājumi ar lēnu aprites ātrumu | 182 937 | 215 973 |
| Uzkrājumi krājumiem ar lēnu aprites ātrumu |
-182 937 | -215 973 |
| KOPĀ: | 233 943 | 461 588 |
| Uzkrājumi krājumiem ar lēnu aprites ātrumu: | ||
| Uz gada sākumu | 215 973 | 12 462 |
| Samazinājums /( pieaugums) (5. un 6. pielikums) |
-33 036 | 203 511 |
| Uz gada beigām | 182 937 | 215 973 |
| Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori (ilgtermiņa ieguldījumi) | ||
|---|---|---|
| 31.12.2015. | 31.12.2014. EUR |
|
| EUR | ||
| Cesijas līgumi | - | 1 167 700 |
| KOPĀ: | - | 1 167 700 |
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| Pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites vērtība |
1 989 731 |
7 239 620 |
| Cesijas līgumi* | - | 676 142 |
| Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem | -1 324 888 |
-5 212 890 |
| KOPĀ: | 664 843 | 2 702 872 |
* Cesijas līgums, kas ir noslēgts ar Latvijas Republikas rezidentu (juridisku personu) par summu EUR 676 142. 2015. gadā summa EUR 676 142 apmērā ir pilnībā apmaksāta pirms termiņa.
| Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem: | ||
|---|---|---|
| Uz gada sākumu | 5 212 890 |
954 836 |
| Norakstīts | -3 871 853 |
- |
| Samazinājums atgūšanas rezultātā (5.pielikums) |
- 61 080 |
- |
| Izveidots (6.pielikums) |
44 931 | 4 258 054 |
| Uz gada beigām | 1 324 888 |
5 212 890 |
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa(26. pielikums) | 33 880 | - |
| Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa (26. pielikums) |
29 519 | - |
| PVN no nesamaksātiem rēķiniem | - | 10 287 |
| Procentu ienākumi | 982 | - |
| Aizdevuma atmaksa | 18 000 |
25 000 |
| KOPĀ: | 82 381 | 35 287 |
| 31.12.2015. | 31.12.2014. | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Nauda bankā | 79 259 | 59 576 |
| KOPĀ: | 79 259 | 59 576 |
Sabiedrības pamatkapitāls pirms denominācijas ir bijis 7 400 000 LVL, kas sadalījas 7 400 000 publiskajās uzrādītāja akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir bījusi 1 LVL un katra akcija dēva tiesības uz vienu balsi.
Ar 2014. gada 1. janvāri, Latvijai pievienojoties eirozonai un latu aizstājot ar eiro, pamatkapitāls bilancē tikai izteikts eiro 10 529 251 EUR apmērā saskaņā ar Latvijas Bankas valūtas maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma nosacījumiem.
Akcionāri, kuriem pieder virs 5% akciju no visa Sabiedrības kapitāla uz 31.12.2015. un 31.12.2014. bija:
| Vārds, uzvārds vai nosaukums | Akciju skaits, % |
Akciju skaits, % |
|---|---|---|
| 31.12.2015. | 31.12.2014. | |
| Eduards Zavadskis | 20,00 | 20,00 |
| Vladislavs Drīksne | 19,92 | 19,92 |
| MAX Invest Holding SIA | 13,63 | 13,63 |
| SIA "Maleks S" | 12,24 | 13,63 |
| SIA "DVINSK MNG" | 9,46 | 9,46 |
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| Aizņēmums no AS "Citadele banka" | ||
| (ilgtermiņa daļa) | 2 054 223 |
1 502 387 |
Informāciju par aizņēmumu skatīt šī finanšu pārskata 20. pielikumā.
| 31.12.2015. | 31.12.2014. | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Īstermiņa aizņēmums no AS "Bank M2M | ||
| Europe" | 240 000 | 1 400 000 |
| Kredītlīnija no AS "Citadele banka" | - | 588 000 |
| Aizņēmums no AS "Citadele banka" | - | 108 000 |
| KOPĀ: | 240 000 | 2 096 000 |
Informācija par saņemtiem aizņēmumiem no AS "Citadele banka" uz 31.12.2015. ir šāda:
| Līguma numurs un datums |
Valūta | Limits | Atmaksas termiņš |
|---|---|---|---|
| Ilgtermiņa aizņēmums, Nr. CI2010-2.3/1 no 10.09.2010. |
EUR | 2 300 000 EUR |
09.09.2019. |
| Kredītlīnija, Nr. CI2011-2.3/218 no 25.11.2011. |
EUR | 600 000 EUR |
09.09.2018. |
Aizņēmuma nodrošinājums ir komercķīla uz visiem Sabiedrības pamatlīdzekļiem, krājumiem un prasījuma tiesībām kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamām sastāvdaļām. Saskaņā ar šī kredītlīguma nosacījumiem, Sabiedrība un SIA "Ditton Chain" (LR rezidents) apņemas nodrošināt kopējo DSCR (Debt-Service Coverage Ratio) koeficientu ne mazāku par 1,5. Saskaņā ar Sabiedrības vadības aplēsēm, šī prasība nav izpildīta bilances datumā. Faktiskais DSCR koeficients par 2015. gadu bija mīnus 7.2, bet 2014. gadā – mīnus 4.4.
Saskaņā ar 10.09.2010. Kredīta līguma Nr.CI2010-2.3/1 26.09.2014. Vienošanos Nr.3 laika periodam no 26.09.2014. līdz 27.02.2015. tika mainīta bāzes procentu likme, kas sastāda 0,27% plus pievienota likme, kas sastādīja 4%. Laika periodā no 25.09.2014. līdz 25.02.2015. ikmēneša kredīta atmaksas maksājumi saskaņā ar grafiku sastādīja EUR 9 000 mēnesī. Saskaņā ar 10.09.2010. Kredīta līguma Nr.CI2010-2.3/1 13.05.2015. Vienošanos Nr.4 laika periodam no 28.02.2015. līdz 27.08.2015. tika mainīta bāzes procentu likme, kas sastādīja 0,11% plus pievienota likme, kas sastādīja 4%. Saskaņā ar 10.09.2010. Kredīta līguma Nr. CI2010-2.3/1 31.08.2015. Vienošanos Nr. 5 laikā periodā no 25.08.2015. līdz 09.11.2015. ikmēneša kredīta atmaksas maksājumi sastādīja EUR 3 980 mēnesī. 31.08.2016. tika parakstīta Vienošanos Nr. 6 pie 10.09.2010. Kredīta līguma Nr. CI2010-2.3/1 par atmaksas termiņa pagarināšanu.
Saskaņā ar 25.11.2011. Kredītlīnijas līguma Nr. CI2011-2.3/218 26.09.2014. Vienošanos Nr.7 laika periodam no 25.09.2014. līdz 09.09.2015. tika mainīta procentu likme, kas sastāvēja no bāzes procentu limes 0,32% apmērā plus pievienotas procentu likmes 4% apmērā. Sākot ar 25.09.2014. līdz 25.04.2015. ikmēneša kredītlīnijas pamatsummas atmaksas maksājums saskaņā ar garfiku sastādīja EUR 3 000. No 25.04.2015. līdz 09.09.2015. ikmēneša kredītlīnijas pamatsummas atmaksas maksājums saskaņā ar grafiku sastādīja EUR 3 500. Saskaņā ar 25.11.2011. Kredītlīnijas līguma Nr. CI2011-2.3/218 31.08.2015. Vienošanos Nr.8 laika periodam no 25.08.2015. līdz 24.09.2015. tika noteikts kredīlīnijas limits EUR 561 000 apmērā, laika periodam no 25.09.2015. līdz 24.10.2015. kredītlīnijas limits sastādīja EUR 558 000, no 25.10.2015. līdz 09.11.2015. kredīlīnijas limits sastādīja EUR 555 000. 31.08.2016. tika parakstīta Vienošanās Nr.9 pie 25.11.2011. Kredītlīnijas līguma Nr. CI2011-2.3/218 par atmaksas termiņa pagarināšanu.
Informācija par saņemto kredītu no AS "Bank M2M Europe" uz 31.12.2015. ir sekojoša:
| Līguma numurs un datums |
Valūta | Limits | Procentu likme | Atmaksas termiņš |
|---|---|---|---|---|
| Kredīts, | ||||
| Nr.4.1-11.6/16FL | EUR | 1 400 000 EUR |
1,2% | 07.01.2016. |
| 1FK no 28.07.2014. |
Kredīta nodrošinājums ir pirmās kārtas finanšu ķīla uz Sabiedrībai piederošajiem finanšu līdzekļiem norēķinu kontā. Kredīta līgumā nav iekļauti finanšu rādītāju izpildes nosacījumi. Kredīta līdzekļus tiek plānots atmaksāt no līdzekļiem, kurus pēc projekta īstenošanas paredzēts saņemt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, līgumā noteiktajā termiņā.
Pārskata gadā un līdz datumam, kad gada pārskatu ir apstiprinājusi Valde, saņemtais kredīts tika atmaksāts saskaņā ar bankās noslēgto līgumu un vienošanos nosacījumiem.
Skatīt arī 31. pielikumu.
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
||
|---|---|---|---|
| Par pakalpojumiem | 2 176 856 |
1 219 657 |
|
| Par materiāliem | 696 426 | 597 958 | |
| KOPĀ: | 2 873 282 |
1 817 615 |
| 31.12.2015. | 31.12.2014. | |
|---|---|---|
| EUR | EUR | |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 26 959 | 171 109 |
| Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 32 550 | 112 154 |
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis | - | 5 714 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 145 094 | 101 616 |
| Dabas resursu nodoklis | 214 | 486 |
| Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | 66 | 94 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | - | 46 367 |
| KOPĀ: | 204 883 | 437 540 |
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| Avansa maksātāju PVN | 250 160 | - |
| Norēķini par decembra darba algu | 72 166 | 40 091 |
| Arodbiedrības biedru nauda 0,2% no darba algas |
52 837 | 53 646 |
| Parāds par nopirktajām daļām | 19 636 | 19 636 |
| Uzkrājumi(galvojuma līgums) | 10 183 | - |
| Uzkrājumi (soda nauda VID) | 177 781 | - |
| KOPĀ: | 582 763 | 113 373 |
Uzkrājumi par summu 10 183 EUR tika izveidoti sakarā ar to, ka AS "Latgales Invest Holding" ir neizpildītas aizdevuma atmaksas saistības pret AS "Reģionālā Investīciju Banka", kas izriet no Aizdevuma līguma Nr. A-04/842 , un saskaņā ar Galvojuma līgumu Nr. G-04/842, AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" ir galvinieks.
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
|
|---|---|---|
| VA "LIAA" finansējums Nr.L-IZI-14-0003 (ilgtermiņa) |
1 099 313 |
- |
| VA "LIAA" finansējums Nr.L-IZI-14-0003 (istermiņa) |
60 520 | - |
| KOPĀ: | 1 159 833 |
- |
2014.gada 14.martā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika parakstīts līgums Nr.L-IZI-14-0003 par projekta "Ražosanas telpu izveide AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" brīvajās ražošanas platībās" īstenošanu. Projekta īstenošanas uzsākta 2014.gada 14.martā, projekta īstenošanas beigu termiņs 2015.gada 07.jūlijs. Kopējās projekta izmaksas sastāda EUR 3 376 313, tai skaitā attiecināmās izmaksas EUR 2 796 430. Būvdarbus projekta ietvaros veica SIA "Ditton Būve" saskaņā ar 2014.gada 25.jūlija Būvdarbu līgumu Nr.DPR/2014/01. Saskaņā ar 2015.gada 25.februāra pieņemšanas-nodošanas aktu izpildīti būvdarbi par summu EUR 2 750 704.
Sabiedrība saņēma no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējumu EUR 1 159 833 apmērā (29.12.2015.) ar piecu gadu aizliegumu atsavināšanai.
| 31.12.2015. EUR |
31.12.2014. EUR |
||
|---|---|---|---|
| Neizmantotie darbinieku atvaļinājumi | 40 940 | 49 618 | |
| Elektroenerģija | 43 191 | 49 279 | |
| Revidenta pakalpojumi | 10 500 | 16 000 | |
| Sakaru pakalpojumi | - | 279 | |
| Gāze | 4 199 | 5 400 | |
| KOPĀ: | 98 830 | 120 576 |
| Nodokļu veids | Nodokļu atlikums uz 31.12.2014. |
Aprēķināts 2015. gadā |
Aprēķin āta soda nauda 2015. gadā |
Atgūts 2015.gadā |
Samaksāts 2015. gadā |
Samaksāta soda nauda 2015. gadā |
Samaksāta soda nauda uz/no citiem nodokļiem 2015.gadā |
Pārskaitīts uz/no citiem nodokļiem |
Nodokļu atlikums uz 31.12.2015. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
| PVN | 46 367 | 1 038 617 | 3 909 | 23 744 | -1 883 345 | -221 | 40 461 | 700 949 | -29 519 |
| Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva |
94 | 880 | - | - | -908 | - | - | - | 66 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
5 714 | - | 4 247 | - | -1 208 | - | -6 983 | -35 650 | -33 880 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm |
92 449 | 54 458 | - | - | -13 119 | -3 372 | - | - | 130 416 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
112 154 | 356 964 | 6 671 | - | -35 662 | -118 | -7 550 | -399 909 | 32 550 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
171 109 | 169 229 | 11 260 | - | -32 809 | -512 | -25 928 | -265 390 | 26 959 |
| Dabas resursu nodoklis |
486 | 916 | - | - | -1 188 | - | - | - | 214 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi |
9 167 | 6 579 | - | - | -886 | -182 | - | - | 14 678 |
| KOPĀ: | 437 540 | 1 627 643 | 26 087 | 23 744 | -1 969 125 | -4 405 | - | - | 141 484 |
| t.sk. (Pārmaksa) (16. pielikums) |
- | -63 399 | |||||||
| Saistības (22. pielikums) |
437 540 | 204 883 |
| 2015 | 2014 | |
|---|---|---|
| Vidējais Sabiedrībā nodarbināto personu skaits gadā | 189 | 283 |
| Padome EUR |
Valde EUR |
KOPĀ EUR |
|
|---|---|---|---|
| Algas un atlīdzība | 13 139 | 30 766 | 43 905 |
| Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
3 100 | 7 258 | 10 358 |
| KOPĀ: | 16 239 | 38 024 | 54 263 |
Pastāvošajos apstākļos Sabiedrība turpina darboties ekonomijas režīmā, izmantojot iekšējās rezerves un reorganizējot ražošanas procesus atbilstoši esošajiem pieprasījuma, ražošanas un izmaksu apjomiem, ieskaitot personālsastāva optimizāciju atbilstoši ražošanas apjomiem un tā faktiskajai nodarbinātībai. Sabiedrība arī ir uzsākusi otro modernizācijas posmu. Pirmajā posmā noteicošās bija programmas, kas saistītas ar ēku rekonstrukciju un enerģijas taupīšanu, kas nodrošināja līdzekļu ekonomiju, radīja papildu ienākumu perspektīvas no ražošanas telpu iznomāšanas un priekšnosacījumus otrajam posmam. Otrais modernizācijas posms, kas tika uzsākts 2015. gadā, paredz programmas, kas saistītas ar esošo nolietoto ražošanas iekārtu nomaiņu uz jaunām, nodrošinot augstāku produkcijas kvalitātes un ergonomikas līmeni un vienlaicīgu resursu, ieskaitot darbaspēka, un izejmateriālu izmaksu samazināšanu. Tas vienlaicīgi ir saistīts ar jaunu tehnoloģiju izstrādi, iespēju ražot jaunus produkcijas veidus un aktīvāk virzīt savu produkciju jaunos un esošajos tirgos, liekot uzsvaru uz Eiropas Savienības tirgu. Saskaņā ar Sabiedrības vadības prognozēm, otrais modernizācijas posms tiks finansēts no pašu līdzekļiem, kas iegūti no resursu ekonomijas un produkcijas pašizmaksas samazināšanas, un no piesaistītajiem līdzekļiem. Modernizācija tiks veikta saskaņā ar pasākumu plānu. Sabiedrība prognozē 2016. gadu noslēgt bez zaudējumiem.
Sīkāka informācija par Sabiedrības darbības principiem, mērķiem un misiju izklāstīta šī gada pārskata Vadības ziņojumā (8.-11.lpp) un Padomes ziņojumā (14.-15.lpp), kā arī akcionāru apstiprinātajā Deklarācijā par AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" darbības un attīstības mērķiem un misiju un par šo procesu novērtēšanu, skatīt Sabiedrības mājas lapu www.dpr.lv.
Uz datumu, kad gada pārskatu ir apstiprinājusi valde, Sabiedrības kreditori nav iesnieguši pretenzijas ar brīdinājumu par maksātnespēju vai maksātnespējas pieteikumus pret Sabiedrību. Sabiedrības saistību izpilde kreditoru priekšā tiek veikta saskaņā ar saskaņotajām procedūrām. Attiecībā uz Sabiedrību nav procedūru un lēmumu par šādu saistību piespiedu piedziņas pasākumiem.
Pārskata gadā un līdz datumam, kad gada pārskatu ir apstiprinājusi Valde, saņemtie kredīti tiek atmaksāti saskaņā ar bankām noslēgto līgumu un vienošanos nosacījumiem.
Līdzekļi, kuri pēc projekta īstenošanas pabeigšanas (skat. 12. pielikumu) tika saņemti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, ir novirzīti Sabiedrības kredītsaistību dzēšanai. Papildus saskaņā ar projekta īstenošanas nosacījumiem izveidotās ražošanas telpas ir paredzēts iznomāt nomniekiem, kas radīs papildu ienākumus.
Sabiedrības spēja nodrošināt darbības turpināšanas principu ir atkarīga no vadības spējas nodrošināt Sabiedrībai peļņu nesošu darbību, kā arī nodrošināt turpmāku finanšu līdzekļu pieejamību no finanšu institūcijām.
Šis finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar darbības turpināšanas principu un neietver nekādus labojumus, kas varētu būt nepieciešami, ja darbības turpināšanas princips nebūtu piemērojams.
Laika posmā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši citi nozīmīgi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības finansiālo stāvokli uz 2015. gada 31. decembri.
31.08.2016. tika parakstīta Vienošanos Nr. 6 pie 10.09.2010. Kredīta līguma Nr. CI2010-2.3/1 par atmaksas termiņa pagarināšanu.
31.08.2016. tika parakstīta Vienošanās Nr.9 pie 25.11.2011. Kredītlīnijas līguma Nr. CI2011-2.3/218 par atmaksas termiņa pagarināšanu.
Sabiedrība 10.09.2010. noslēdza ar AS "Citadele banka" Kredīta līgumu Nr. CI2010-2.3/1. Saskaņā ar kredīta līgumu, uz visu mantu kā lietu kopību ir nostiprināta komercķīla par labu AS "Citadele banka", kā arī uz visiem norēķinu kontiem, kas ir atvērti AS "Citadele banka", ir nostiprināta finanšu ķīla par labu AS "Citadele banka". Ķīlas kalpo par saņemtā kredīta resursu nodrošinājumu. Līdz ar kredīta līgumu noslēgti Ieķīlājuma līgums Nr. CI2010-2.3/1-IE1, Ieķīlājuma līgums Nr. CI2010-2.3/1-IE2, Komercķīlas līgums Nr.CI2010-2.3/1-KL3.
25.11.2011. Sabiedrība ar AS "Citadele banka" noslēdza kredītlīnijas līgumu Nr. CI2011-2.3/218.
Ieķīlājuma līgums Nr. CI2011-2.3/218-IE1: ķīlas priekšmets – nekustamais īpašums ar kadastra Nr. 0500 507 1401 (ēkas un būves), Mendeļejeva ielā 11, Višķu ielā 17, Daugavpils;
Ieķīlājuma līgums Nr. CI2011-2.3/218-IE2: ķīlas priekšmets – nekustamais īpašums ar kadastra Nr. 0500 007 1402 (zeme), Višķu ielā 17, Daugavpils;
Komercķīlas līgums Nr. CI2011-2.3/218-KL3: ķīlas priekšmets: AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" kustamais īpašums, komercķīlas reģistrācijas akts Nr.100154408;
Komercķīlas līgums Nr. CI2011-2.3/218-KL4: ķīlas priekšmets: SIA "Ditton Chain" kustamais īpašums (ķīlas devējs SIA "Ditton Chain"), komercķīlas reģistrācijas akts Nr.100154409;
Galvojuma līgums Nr. CI2011-2.3/218-GL-7; priekšmets: garantija; galvotājs SIA "Ditton Chain".
Sabiedrība ir arī piešķīrusi nodrošinājumu partnera SIA "Ditton Chain" saistībām, noslēdzot ar AS "Citadele banka" Ieķīlājuma līgumu Nr. CI2010-2.3/2-IE1, Ieķīlājuma līgumu Nr. CI2010-2.3/2-IE2, Komercķīlas līgumu Nr. CI2010-2.3/2-KL4 un Galvojuma līgumu Nr.CI2010-2.3/2-GL8; maksimālā galvojuma summa 4 400 000 EUR.
Ņemot vērā, ka SIA "Ditton Chain" ir izsniegusi savstarpējas garantijas attiecībā pret AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca", kā arī SIA "Ditton Chain" ir saņēmusi kredīta līdzekļus, kurus tā faktiski iegulda AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nekustamajā īpašumā, gadījumā, ja pat līgumsaistības tiktu izbeigtas, SIA "Ditton Chain" veiktie ieguldījumi paliek AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" rīcībā bez kompensācijas SIA "Ditton Chain".
30.09.2013. Sabiedrība ar AS "Citadele banka" noslēdza Līgumu par garantijas izsniegšanu Nr.2.3-13/59 par labu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Garantijas summa sastāda 27 964,30 EUR, garantijas beigu termiņš – 2016. gada 29. februāris.
28.07.2014. Sabiedrība ar AS "Bank M2M Europe" noslēdza kredīta līgumu Nr.4.1-11.6/16FL/1FK.
Kredīta nodrošinājums ir pirmās kārtas finanšu ķīla uz Sabiedrībai piederošajiem finanšu līdzekļiem norēķinu kontā.
10.09.2010. Kredīta līguma Nr. CI2010-2.3/1 ietvaros 31.08.2016. tika noslēgti: Galvojuma līgums Nr. CI2010-2.3/1-GL15, Galvojuma līgums Nr.CI2010-2.3/1-GL14, Galvojuma līgums Nr. CI2010-2.3/1- GL16. 25.11.2011. kredītlīnijas līguma Nr. CI2011-2.3/218 ietvaros 31.08.2016. tika noslēgti: Galvojuma līgums Nr.CI2011-2.3/218-GL13, Galvojuma līgums Nr. CI2011-2.3/218-GL12, Galvojuma līgums Nrr. CI2011-2.3/218-GL11.
Trešo personu garantijas, kas izsniegtas AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca":
SIA "Ditton Nams", vienotais reģistrācijas Nr.41503008238, nekustamo īpašumu ieķīlāšana (zemes gabals + ēkas, kadastra Nr.0500 001 4504, ieķīlājuma līgums Nr.CI2010-2.3/1-IE10), ieķīlājuma summa atbilsts līgumiskajām saistībām;
SIA "Ditton Nams", vienotais reģistrācijas Nr.41503008238, nekustamo īpašumu ieķīlāšana (zemes gabals + ēkas, kadastra Nr.0500 001 4505, ieķīlājuma līgums Nr.CI2010-2.3/1-IE11), ieķīlājuma summa atbilsts līgumiskajām saistībām.
Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: ārvalstu valūtas riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un likviditātes riskam.
Ārvalstu valūtas risks ir risks, ka Sabiedrībai radīsies finanšu zaudējumi no nelabvēlīgām valūtas kursu svārstībām. Šis risks rodas tad, kad finanšu aktīvi ārvalstu valūtā nesakrīt ar finanšu saistībām tajā pašā valūtā, līdz ar to Sabiedrībai veidojas atklātās valūtas pozīcijas.
Procentu likmju risks ir risks, ka Sabiedrībai radīsies finanšu zaudējumi no nelabvēlīgām procentu likmju svārstībām. Procentu likmju risks Sabiedrībai galvenokārt rodas no ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumiem no kredītiestādēm, kuriem ir noteikta fiksētās procentu likmes (skat. 20. pielikumu). Sabiedrība neizmanto nekādus instrumentus procentu likmju riska mazināšanai.
Kredītrisks ir risks, ka Sabiedrībai radīsies finanšu zaudējumi, ja darījuma partneris nespēs pildīt savas saistības pret Sabiedrību. Kredītrisku galvenokārt rada naudas līdzekļi, pircēju un pasūtītāju parādi un avansa maksājumi.
Kredītrisks saistībā ar naudas bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu izvietojumu, lai vienlaikus saglabātu iespēju izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu iespējamību zaudēt finanšu līdzekļus.
Likviditātes risks ir risks, ka Sabiedrība nebūs spējīga savlaicīgi un pilnā apmērā nodrošināt savu saistību izpildi. Likviditātes risks rodas, ja nesaskan finanšu aktīvu un saistību atmaksas termiņi. Sabiedrības likviditātes riska pārvaldības mērķis ir uzturēt atbilstošu naudas un tās ekvivalentu daudzumu un nodrošināt atbilstošu finansējuma pietiekamību, izmantojot banku piešķirtās kredītlīnijas (skatīt 19. un 20. pielikumu), lai Sabiedrība spētu pildīt savas saistības noteiktajos termiņos. Sabiedrība regulāri izvērtē finanšu aktīvu un pasīvu termiņu saskaņotību, kā arī ilgtermiņa ieguldījumu finansējuma avotu stabilitāti. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrībai būs pietiekami naudas resursi, lai tās likviditāte nebūtu apdraudēta.
*****
Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.