AI Terminal
Latvijas Gaze
Quarterly Report • Nov 25, 2016
2233_rns_2016-11-25_9a3ad5ac-13f4-4ece-8180-3b4828ad516d.pdf
Quarterly Report
Open in ViewerOpens in native device viewer
Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.septembrī
Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
| PADOME | 3 |
|---|---|
| VALDE | 4 |
| VADĪBAS ZIŅOJUMS | 5 |
| ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU | 8 |
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 9 |
|
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 10 |
|
| APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS 10 |
|
| BILANCE11 | |
| PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ12 | |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 13 |
|
| FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI14 | |
PADOME
(Pilnvaru termiņš no 2016.gada 22.marta līdz 2019.gada 22.martam)
Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974, Padomes priekšsēdētājs No 2003.gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996.gada SIA "ITERA Latvija", prezidents
Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 2011.gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija
Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972
Padomes loceklis
No 2010.gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)
Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis
No 2013.gada valdes loceklis E.ON Russia
Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010.gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
FAKT Energy AG (Esene, Vācija)
Hanss Pēters Florens (Hans-Peter
Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014.gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""
Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis
No 2008.gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis
No 2015.gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 - Padomes locekle No 2012.gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom
VALDE (Pilnvaru termiņš no 2015,gada 16.augusta līdz 2018.gada 15.augustam)
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
1995.gadā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte Maģistra grāds ekonomikā
Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks 2014.gadā - darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga
Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016.gada 1.septembra līdz 2019.gada 31.augustam)
2004-Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā
Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier), 1964 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.augustam)
Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis
1984.gadā - Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris - rūpniecības siltumenerģētiķis
Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle
2014.gadā - Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā
VADĪBAS ZIŅOJUMS
Galvenie rādītāji
Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) ir vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā. Sabiedrība nodrošina dabasgāzes piegādi 443,2 tūkstošiem klientu Latvijā, bet apkures sezonā – no Inčukalna
| Galvenie darbības rādītāji | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| (milj. m3 , ja nav noteikts cits) |
9M | 9M |
| Dabasgāzes realizācija Latvijā | 920 | 863 |
| Klientu skaits (adreses), tūkst. | 443 | 443 |
| Darbinieku skaits, vidējais | 1,271 | 1,258 |
| Sadales līniju garums, km | 5,053 | 4,987 |
| Pārvades līniju garums, km | 1,191 | 1,191 |
pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.
- gadā galvenais Sabiedrības mērķis ir, izpildot Enerģētikas likuma prasības, veikt Sabiedrības reorganizācijas sagatavošanas darbus, nodalot saimnieciskās darbības virzienus, aizstāvot akcionāru intereses.
| Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR) |
2016 9M | 2015 9M |
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 251,446 | 308,103 |
| EBITDA | 47,152 | 49,409 |
| EBITDA, % | 18.8 | 16.0 |
| EBIT | 22,035 | 24,101 |
| EBIT, % | 8.8 | 7.8 |
| Neto peļņa | 18,260 | 19,582 |
| Neto rentabilitāte, % | 7.3 | 6.4 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.46 | 0.49 |
| P/E | 16.61 | 18.71 |
EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas
EBIT – Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem
P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju
Naftas Brent un dabasgāzes tirdzniecības cenas
Darbības vides raksturojums
2016.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar zemām cenām, kas atstāja ietekmi gan uz Latvijas Gāzes vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2016. gada 9.mēnešu ieņēmumiem.
Neskatoties uz to, ka naftas cenas sākot ar 2016.gadu rāda pieaugumu, dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijas patērētājiem turpina samazināties, jo tā piesaistīta naftas produktu iepriekšējo 9 mēnešu vidējai cenai. Nākotnes finanšu instrumentu cenas norāda uz iespējamu pakāpenisku cenu kāpumu naftas un gāzes tirgos.
- Realizācijas apjoms, salīdzinot ar 2015.gada 9.mēnešiem, pieauga par 6,6 % un sasniedz 0,92 mljrd.m3 .
- Dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ kopējais ieņēmumu līmenis ir zemāks nekā 2015.gada 9 mēnešos, taču EBITDA maržas rādītājs ir pieaudzis salīdzinot ar 2015.gada 9 mēnešiem un sasniedza 18.8%.
Segmentu darbības rezultāti
Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem). Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu.
- gadā 9.mēnešos EBITDA bija 47,8 milj.EUR, pie krītoša apgrozījuma tas nodrošina EBITDA maržas pieaugumu, kā rezultātā tā bija 19 %, salīdzinot ar 16% iepriekšējā gadā.
Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadales segments, kura aktīvi sastāda 37,1% no kopējiem Sabiedrības aktīviem. Sadale ir lielākais segments arī pēc nodarbināto personu skaita – tajā strādā 59% no Sabiedrības darbiniekiem. Sadales segmenta EBITDA 2016.gada 9.mēnešos bija 16,6 milj. EUR, un šim segmentam bija lielākais EBITDA īpatsvars visā Sabiedrībā, sastādot 34,6% no kopējās Sabiedrības EBITDA. Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu
2016.GADA 2.SEPTEMBRĪ AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIONĀRU SAPULCE PIEŅĒMA LĒMUMU NODIBINĀT AKCIJU SABIEDRĪBU "CONEXUS BALTIC GRID"
ietekmē Latvijā realizētās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars patēriņa grupās.
Pārvades segments ieņēmumus gūst gan no dabasgāzes patēriņa Latvijā, gan no starptautiskiem dabasgāzes pārvadājumiem, gan arī no dabasgāzes kustības, iesūknējot vai izsūknējot dabasgāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Pārvades segmenta EBITDA 2016. gada 9 mēnešos bija 9,4 milj. EUR, un tās īpatsvars kopējā Sabiedrības EBITDA bija 19,8%. Pārvades segments ir otrs lielākais segments pēc aktīvu apjoma. Segmenta aktīvi 2016. gada 9 mēnešos ir 186,4 milj. EUR un sastāda 27,9% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.
Glabāšanas darbības segmenta EBITDA 2016.gada 9.mēnešos bija 10,1 milj. EUR, un tas ir trešais lielākais segments pēc EBITDA rādītājiem.
Dabasgāzes tirdzniecības segments ir lielākais segments no neto apgrozījuma viedokļa. Segmenta ieņēmumi sastāda 183,6 milj. EUR, un to īpatsvars Sabiedrības kopējos ieņēmumos ir 73%. Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu arī segmenta ieņēmumi samazinājās par 22,2% salīdzinājumā ar 2015.gada 9 mēnešiem. Segmenta EBITDA, salīdzinot ar 2015.gada 9 mēnešiem, palielinājās par 1,8 milj. EUR, un tas saistīts ar pārdotās dabasgāzes apjoma pieaugumu.
Akcijas un akcionāri
Kopš 1999.gada 15.februāra Sabiedrības akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004.gada 1.augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999.gada.
Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (30.09.2013. – 30.09.2016.)
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1,40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru skaits | 39 900 000 |
| Vērstpapīru skaits publiskā |
|
| apgrozībā | 25 328 520 |
| Likviditātes nodrošinātāji | Nav |
Avots: Nasdaq Riga
Sabiedrības akcijas ir iekļautas šādu indeksu grozos: OMXBBGI, OMXBBCAPGI, OMXBGI, OMXRGI. OMX Baltic – visu akciju indekss, kas ir Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas NASDAQ OMX Riga.
Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2016.gada 9 mēnešos sasniedza 303,24 milj. EUR – par 63,04 milj. EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda 9 mēnešos. Pēc akciju tirgus kapitalizācijas Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 6.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem.
2016.gada 5.septembrī, pēc Sabiedrības 2.septembrī akcionāru sapulcē pieņemtā lēmuma (izpildot Enerģētikas likuma prasības) nodalīt no Sabiedrības vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, nodibinot māsas akciju sabiedrību "Conexus Baltic Grid", Sabiedrības akciju cena biržā samazinājās par 25,14 %. Iegādājoties Sabiedrības
akcijas pēc 2016.gada 2.septembra, akcionāram vairs nav tiesības kļūt par jaundibināmā vienotā pārvades un uzglabāšanas operatora akcionāru, kas izskaidro akciju cenas straujās izmaiņas.
Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (30.09.2013.-30.09.2016.)
Avots: Nasdaq Riga
| Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2014.-30.09.2016.) |
|---|
| --------------------------------------------------------------- |
| 2014 9M | 2015 9M | 2016 9M | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.390 | 9.140 | 9.790 |
| Augstākā | 10.400 | 10.400 | 11.100 |
| Zemākā | 8.900 | 9.110 | 5.550 |
| Vidējā | 9.510 | 9.600 | 9.630 |
| Pēdējā | 9.400 | 9.180 | 7.600 |
| Izmaiņas | 0.11% | 0.44% | -22.37% |
| Darījumu skaits | 1,005 | 1,004 | 1,881 |
| Tirgoto akciju skaits | 90,002 | 111,256 | 193,054 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 0.856 | 1.068 | 1.860 |
| Kapitalizācija ( milj.EUR) | 375.060 | 366.282 | 303.240 |
Avots: Nasdaq Riga
Notikumi pēc pārskata perioda beigām
2016.gada 4.oktobrī Sabiedrība pabeidza dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. 2016./2017.gada sezonai Latvijas vajadzībām tika iesūknēta dabasgāze 1250 milj. m3 apmērā, sasniedzot kopējo aktīvās dabasgāzes apjomu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 1530,3 milj m3.
Pēc pārskata perioda beigām Sabiedrība pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar OP Corporate bank plc filiāli Latvijā par Sabiedrības 2014., 2015. un 2016.gadā veikto kapitālieguldījumu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas segmentā refinansēšanu. Aizņēmuma summa - 35 000 000 EUR ar termiņu 5 gadi.
ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.
Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.septembrī ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.
Sabiedrības nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.septembrī tika apstiprināti Valdē 2016.gada 25. novembrī.
Pārskatus 2016.gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
| Uzņēmums | AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| Reģistrācijas numurs, | 000300064 |
| datums un vieta | Rīga, 1991.gada 25.marts Pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004.gada 20.decembrī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003000642 |
| Adrese | Vagonu iela 20, Rīga LV-1009, Latvija www.lg.lv |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%) |
| Korporatīvās pārvaldības ziņojums |
www.lg.lv |
| Finanšu pārskatu periods | 2016.gada 1.janvāris – 2016.gada 30.septembris |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pielikums | 01.01.2016- 30.09.2016 |
01.01.2015- 30.09.2015 (Koriģēts) |
|
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 2 | 251,446 | 308,103 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 3,371 | 4,660 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (174,893) | (231,278) |
| Personāla izmaksas | 5 | (23,546) | (21,265) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums |
(25,117) | (25,308) | |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 6 | (9,226) | (10,811) |
| Bruto peļņa | 22,035 | 24,101 | |
| Finanšu ieņēmumi, neto | 68 | 87 | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 22,103 | 24,188 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (3,843) | (4,606) | |
| Pārskata perioda peļņa | 18,260 | 19,582 |
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS
| 01.01.2016- | 01.01.2015- | |
|---|---|---|
| 30.09.2016 | 30.09.2015 | |
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārskata perioda peļņa | 18,260 | 19,582 |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz |
||
| peļņas vai zaudējumu aprēķinu | ||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 7,663 | 118 |
| Neto (ieņēmumi) vai izmaksas, kas tieši atzītas pārējo ienākumu pārskatā | 7,663 | 118 |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 25,923 | 19,700 |
Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2016. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.septembrī
BILANCE
| Pielikums | 30.09.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| AKTĪVS | |||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||
| Nemateriālie aktīvi | 2,750 | 2,282 | |
| Pamatlīdzekļi | 7 | 556,453 | 557,450 |
| Pārējie debitori | 8 | 8 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 559,211 | 559,740 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||
| Krājumi | 8 | 27,662 | 56,519 |
| Avansa maksājumi par krājumiem | 42,632 | 24,228 | |
| Debitori | 30,739 | 27,873 | |
| Pārskata perioda ienākumu nodokļa pārmaksa | 6,631 | 1,956 | |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 849 | 492 | |
| Nauda | 95,454 | 79,207 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 203,967 | 190,275 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 763,178 | 750,015 | |
| a | |||
| PASĪVS | |||
| Pašu kapitāls: | |||
| Akciju kapitāls | 11 | 55,860 | 55,860 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20,376 | 20,376 | |
| Rezerves | 11 | 484,407 | 478,059 |
| Nesadalītā peļņa | 46,359 | 57,108 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 607,002 | 611,403 | |
| Ilgtermiņa saistības | |||
| Nākamo periodu ieņēmumi | 9 | 27,526 | 27,948 |
| Uzkrājumi pēcnodarbības pabalstu saistībām | 5,508 | 5,233 | |
| Atliktā nodokļa saistības | 52,398 | 52,398 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 85,432 | 85,579 | |
| Īstermiņa saistības | |||
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 13,417 | 11,794 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 9 | 17,912 | 1,213 |
| Pārējās saistības | 10 | 39,415 | 40,026 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 70,744 | 53,033 | |
| PASĪVU KOPSUMMA: | 763,178 | 750,015 |
Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2016. gada 25. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Rezerves | Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2014.gada 31.decembrī | 55,860 | 20,376 | 491,944 | 42,002 | 610,182 |
| Darījumi ar akcionāriem: | |||||
| Dividendes | - | - | - | (28,728) | (28,728) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | - | (28,728) | (28,728) |
| Ieskaitīts rezervēs | - | - | 828 | (828) | - |
| Korekcija starp posteņiem | - | - | (11,350) | 11,350 | - |
| Izslēgti pamatlīdzekļi | - | - | (3,288) | 3,288 | - |
| Atliktais nodoklis izslēgtajiem pamatlīdzekļiem | - | - | 493 | (493) | - |
| Citi apvienotie ienākumi: | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | (568) | - | (568) |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 30,517 | 30,517 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | (568) | 30,517 | 29,949 |
| 2015.gada 31.decembrī | 55,860 | 20,376 | 478,059 | 57,108 | 611,403 |
| Darījumi ar akcionāriem: |
|||||
| Dividendes | - | - | - | (30,324) | (30,324) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | - | (30,324) | (30,324) |
| Korekcijas starp posteņiem | - | - | (1) | 1 | - |
| Izslēgti pamatlīdzekļi | - | - | (1,314) | 1,314 | - |
| Citi apvienotie ienākumi: | - | ||||
| Citi apvienotie ienākumi |
- | - | 7,663 | - | 7,663 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 18,260 | 18,260 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | 7,663 | 18,260 | 25,923 |
| 2016.gada 30.septembrī | 55,860 | 20,376 | 484,407 | 46,359 | 607,002 |
Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
| 30.09.2016 | 30.09.2015 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības | ||
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 22,103 | 24,189 |
| Korekcijas: | ||
| - pamatlīdzekļu nolietojums |
24,359 | 24,501 |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija |
763 | 815 |
| - uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem) |
303 | (1,954) |
| - ienākumi no līdzdalības |
(912) | (891) |
| - zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas |
265 | 984 |
| Izmaiņas apgrozāmajā kapitālā: | ||
| - debitoros |
(3,225) | 38,230 |
| - avansa maksājumos par krājumiem |
(18,403) | (100,115) |
| - krājumos |
28,860 | 26,260 |
| - kreditoros |
14,330 | 10,097 |
| Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | (4,674) | (5,256) |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības | 63,769 | 16,860 |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | ||
| Pamatlīdzekļu iegāde | (16,006) | (20,019) |
| Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi | 39 | 114 |
| Nemateriālo aktīvu iegāde | (1,231) | (529) |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (17,198) | (20,434) |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | ||
| Samaksātās dividendes | (30,324) | (28,728) |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | (30,324) | (28,728) |
| Neto naudas plūsma | 16,247 | (32,302) |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā | 79,207 | 51,124 |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās | 95,454 | 18,822 |
Pielikumi no 14. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI
Segmentu informācija
Sabiedrībai ir četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem).
Visi Sabiedrības ieņēmumi ir no regulētām darbībām. Saskaņā ar regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tiek
izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot ieņēmumus par katru pakalpojumu atsevišķi. Tā kā rēķinus izraksta tirdzniecības segments, ārējie ieņēmumi tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un pēcāk iekšēji pārklasificēti uz segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Ārējie ieņēmumi par gāzes pārvadi un uzglabāšanu ir ieņēmumi no klientiem ārpus Latvijas.
Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.
1. Segmentu informācija
| 30.09.2016 | Gāzes pārvade |
Gāzes glabāšana |
Gāzes sadale |
Gāzes tirdzniecība |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 1,832 | 8,237 | 626 | 32 | 10,727 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 14,429 | 9,705 | 33,006 | 183,578 | 240,719 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | (113) | 3,844 | 7,709 | 11,269 | 22,709 |
| Segmentu aktīvi | 186,406 | 153,678 | 247,811 | 79,829 | 667,724 |
| Nolietojums un amortizācija | 9,561 | 6,241 | 8,860 | 454 | 25,117 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 4,756 | 8,020 | 4,350 | 111 | 17,237 |
| EBITDA | 9,448 | 10,085 | 16,569 | 11,724 | 47,826 |
| 30.09.2015 (Koriģēts) |
Gāzes pārvade |
Gāzes glabāšana |
Gāzes sadale |
Gāzes tirdzniecība |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 4,096 | 11,926 | 631 | 28 | 16,681 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 14,060 | 9,418 | 31,900 | 236,044 | 291,422 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 977 | 7,321 | 6,342 | 9,461 | 24,101 |
| Nolietojums un amortizācija | 10,639 | 5,413 | 8,814 | 442 | 25,308 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 7,915 | 7,662 | 4,705 | 266 | 20,548 |
| EBITDA | 11,616 | 12,734 | 15,156 | 9,903 | 49,409 |
| Segmentu aktīvi uz 31.12.2015 | 187,301 | 146,068 | 251,130 | 86,308 | 670,807 |
Segmentu informācijas salīdzināšana
| 01.01.2016- 30.09.2016 |
01.01.2015- 30.09.2015 (koriģēts) |
|
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 22,709 | 24,101 |
| Uz segmentiem neattiecināmās izmaksas | (674) | - |
| Finanšu ieņēmumi, neto | 68 | 87 |
| Peļņa pirms nodokļiem | 22,103 | 24,188 |
| 30.09.2016 | 31.12.2015 | |
| Segmentu aktīvi | 667,724 | 670,807 |
| Nauda | 95,454 | 79,207 |
| Aktīvi kopā | 763,178 | 750,015 |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
2. Ieņēmumi
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 01.01.2016- 30.09.2016 |
01.01.2015- 30.09.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāzes tirdzniecība | 240,719 | 291,422 |
| Dabasgāzes glabāšana un transportēšana | 10,099 | 16,050 |
| Citi pamatdarbības ieņēmumi | 628 | 631 |
| 251,446 | 308,103 |
3. Pārējie ieņēmumi
| Pārējie ieņēmumi | 01.01.2016- 30.09.2016 |
01.01.2015- 30.09.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Citi ieņēmumi | 1,615 | 2,723 |
| Ieņēmumi no pievadu būvniecības | 915 | 894 |
| Soda naudas | 841 | 1,043 |
| 3,371 | 4,660 |
4. Materiālu izmaksas
| 01.01.2016- | 01.01.2015- | |
|---|---|---|
| Materiālu izmaksas | 30.09.2016 | 30.09.2015 |
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāzes iepirkšana | 169,202 | 222,673 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 4,023 | 6,230 |
| Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām | 1,668 | 2,375 |
| 174,893 | 231,278 |
5. Personāla izmaksas
| Personāla izmaksas | 01.01.2016- 30.09.2016 |
01.01.2015- 30.09.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 17,827 | 16,393 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 4,229 | 3,510 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 1,250 | 1,031 |
| Pārējās personāla izmaksas | 240 | 331 |
| 23,546 | 21,265 |
6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| 01.01.2016- | 01.01.2015- | |
|---|---|---|
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 30.09.2016 | 30.09.2015 |
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas | 2,770 | 3,216 |
| Biroja un citas administratīvās Izmaksas | 1,737 | 722 |
| Nodokļi un nodevas | 1,631 | 1,806 |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas | 1,214 | 703 |
| Citas izmaksas | 1,091 | 3,590 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 783 | 774 |
| 9,226 | 10,811 |
Bilance
7. Pamatlīdzekļi
| Zeme | Bufergāze | Ēkas, būves | Iekārtas un mašīnas |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 31.12.2015 | 2,584 | 9,377 | 1,077,534 | 135,018 | 20,961 | 12,482 | 1,257,956 |
| Iegādāts | - | - | 190 | 833 | 683 | 14,300 | 16,006 |
| Pārklasificēts | - | - | 1,520 | 3,179 | 2 | (4,701) | - |
| Pārvērtēts | - | - | 6,898 | (2,038) | 127 | - | 4,987 |
| Norakstīts | - | - | (487) | (2,513) | (403) | (3) | (3,406) |
| 30.09.2016 | 2,584 | 9,377 | 1,085,655 | 134,479 | 21,370 | 22,078 | 1,275,543 |
| Nolietojums | |||||||
| 31.12.2015 | - | - | 607,880 | 77,319 | 15,307 | - | 700,506 |
| Aprēķināts | - | - | 16,830 | 5,558 | 1,713 | - | 24,101 |
| Pārvērtēts | - | - | 2,625 | (4,679) | (368) | - | (2,422) |
| Norakstīts | - | - | (319) | (2,380) | (396) | - | (3,095) |
| Pārklasificēts | - | - | 44 | (42) | (2) | - | - |
| 30.09.2016 | - | - | 627,060 | 75,776 | 16,254 | - | 719,090 |
| Atlikusī bilances vērtība 30.09.2016 |
2,584 | 9,377 | 458,595 | 58,703 | 5,116 | 22,078 | 556,453 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015 |
2,584 | 9,377 | 469,654 | 57,699 | 5,654 | 12,482 | 557,450 |
| Zeme | Bufergāze | Ēkas, būves | Iekārtas un mašīnas |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 31.12.2014 | 2,584 | 9,377 | 1,054,386 | 133,904 | 20,956 | 16,739 | 1,237,946 |
| Iegādāts | - | - | - | - | - | 31,543 | 31,543 |
| Pārklasificēts | - | - | 32,069 | 2,507 | 1,212 | (35,788) | - |
| Pārvērtēts | - | - | 195 | 2 | - | - | 197 |
| Norakstīts | - | - | (9,116) | (1,395) | (1,207) | (12) | (11,730) |
| 31.12.2015 | 2,584 | 9,377 | 1,077,534 | 135,018 | 20,961 | 12,482 | 1,257,956 |
| Nolietojums | |||||||
| 31.12.2014 | - | - | 589,655 | 71,954 | 14,662 | - | 676,271 |
| Aprēķināts | - | - | 24,205 | 6,655 | 1,837 | - | 32,697 |
| Norakstīts | - | - | (5,980) | (1,290) | (1,192) | - | (8,462) |
| 31.12.2015 | - | - | 607,880 | 77,319 | 15,307 | - | 700,506 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015. |
2,584 | 9,377 | 469,654 | 57,699 | 5,654 | 12,482 | 557,450 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014. |
2,584 | 9,377 | 464,731 | 61,950 | 6,294 | 16,739 | 561,675 |
8. Krājumi
| Krājumi | 30.09.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 23,258 | 52,592 |
| Materiāli un rezerves daļas | 4,817 | 4,348 |
| Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | (413) | (421) |
| 27,662 | 56,519 |
| Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam | 30.09.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi gada sākumā | 421 | 438 |
| Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā | - | 3 |
| Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā | (8) | (11) |
| Norakstīti | - | (9) |
| Uzkrājumi perioda beigās |
413 | 421 |
9. Nākamo periodu ieņēmumi
| Nākamo periodu ieņēmumi | 30.09.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no dabas gāzes tirdzniecības: | ||
| Īstermiņa daļa | 16,682 | - |
| 16,682 | - | |
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | ||
| Ilgtermiņa daļa | 19,124 | 19,344 |
| Īstermiņa daļa | 963 | 946 |
| 20,087 | 20,290 | |
| Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma: | ||
| Ilgtermiņa daļa | 8,402 | 8,604 |
| Īstermiņa daļa | 267 | 267 |
| 8,669 | 8,871 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi kopā: | ||
| Ilgtermiņa daļa | 27,526 | 27,948 |
| Īstermiņa daļa | 17,912 | 1,213 |
| Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas | ||
|---|---|---|
| Atlikums gada sākumā |
29,161 | 29,526 |
| Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā | 17,189 | 827 |
| Ietverts pārskata gada ieņēmumos | (912) | (1,192) |
| Pārnests uz nākamajiem periodiem | 45,438 | 29,161 |
10. Pārējās saistības
| Pārējās saistības | 30.09.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 13,995 | 12,153 |
| Pārējās īstermiņa saistības | 6,836 | 6,897 |
| Uzkrātās izmaksas | 8,034 | 5,877 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 3,843 | - |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 2,837 | 9,066 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 1,245 | 1,245 |
| Akcīzes nodoklis | 739 | 2,519 |
| Darbinieku atalgojums | 696 | 781 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 486 | 888 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 289 | 17 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 247 | 554 |
| Dabas resursu nodoklis | 168 | 29 |
| 39,415 | 40,026 |
Pārējā informācija
11. Akcijas un akcionāri
| Pašu kapitāls | 30.09.2016 | 30.09.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 |
|---|---|---|---|---|
| % no kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits | % no kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits | |
| Pašu kapitāls | ||||
| Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas | 36.52 | 14,571,480 | 36.52 | 14,571,480 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 63.48 | 25,328,520 | 63.48 | 25,328,520 |
| 100.00 | 39,900,000 | 100.00 | 39,900,000 | |
| Akcionāri | ||||
| Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot | 47.23 | 18,846,385 | 47.23 | 18,846,385 |
| vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740) | ||||
| Itera Latvija SIA | 16.00 | 6,384,001 | 16.00 | 6,384,001 |
| PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740) |
34.00 | 13,566,701 | 34.00 | 13,566,701 |
| Valstij piederošās akcijas* | 0.00 | 117 | 0.00 | 117 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 2.77 | 1,102,796 | 2.77 | 1,102,796 |
| 100.00 | 39,900,000 | 100.00 | 39,900,000 |
*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2016.gada 30.septembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.
| Rezerve | 30.09.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārvērtēšanas rezerve | 379,865 | 373,217 |
| Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve | (815) | (815) |
| Citas rezerves | 105,357 | 105,357 |
| 484,407 | 478,059 |
12. Finanšu risku pārvaldība
Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtībās.
Kredītrisks
Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.
Kredītriska koncentrācija
Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem.
Kredītriska pārvaldības prakse
Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu
Likviditātes risks
Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu
13. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi
Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.
Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2016.gada 30.septembri naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.
izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.
Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.
summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.
Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Ēku un būvju, un iekārtu un mašīnu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.
Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa
Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.
14. Izmaiņas pārskata atspoguļošanā un atklāšanā
Pārskata periodā vadība ir pārskatījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina klasifikācijas metodi un pārgājusi uz klasifikāciju pēc perioda izmaksu metodes. Šādu klasifikāciju Sabiedrība izmanto arī iekšējo lēmumu
15. Galvenās grāmatvedības politikas
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Kur bijis nepieciešams, salīdzinošie dati ir pārklasificēti.
Krājumu novērtēšana
Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.
Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu
Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.
pieņemšanā, līdz ar to ārējie pārskati precīzāk atbilst faktiskajai Sabiedrības darbību pārvaldības praksei. Lai sniegtu salīdzinošu informāciju, tiek koriģēta arī iepriekšējā gada klasifikācija.
Sagatavošanas pamats
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).
Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.
Sagatavojot nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2016.gada 30.septembrī veiktas korekcijas salīdzinošajos 2015.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.
Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver pārvades un sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību un tehnisko gāzes pārvadi un sadali.
Sabiedrības ēkas un būves (tai skaitā gāzes transportēšanas un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme un bufergāze) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Pārvērtēšanas rezerve", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.
Zeme, bufergāze, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| gadi | |
|---|---|
| Ēkas | 60 - 100 |
| Būves, ieskaitot gāzes pārvades un sadales sistēmu |
40 - 50 |
| Iekārtas un mašīnas | 5 - 20 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 3.33 - 10 |
Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums
Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Finanšu aktīvi
Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai
Krājumi
Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Debitori
Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nauda un tās ekvivalenti
Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.
Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Uzkrājumi
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Darbinieku labumi
Prēmijas
Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas
Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi
Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.
Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.
Atliktais ienākuma nodoklis
Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.
Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.
Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.
Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.
Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.
Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.
Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Perioda ienākuma nodoklis
Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.
Kreditori
Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.
Ieņēmumu atzīšana
Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.
Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi
Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.
Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.
Procentu ienākumi
Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.
Ienākumi no soda naudām
Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.
Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.
Citi ienākumi
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.
Saistītās personas
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.
Piešķīrumi
Ar pamatlīdzekļiem saistītais EK finansējums tiek atzīts kā nākamo periodu ieņēmumi un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiski saistīto aktīvu paredzamā lietošanas laika gaitā.