Latvijas Gaze

Annual Report • Feb 28, 2017

PADOME	3
VALDE	4
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI	5
MŪSU MĒRĶIS 5
MŪSU MISIJA 5
MŪSU VĪZIJA5
UZŅĒMUMA FOKUSS5
AKCIJAS UN AKCIONĀRI	7
SKAITĻI UN FAKTI	9
KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA	12
VIDES AIZSARDZĪBA	12
VADĪBAS ZIŅOJUMS	13
ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU	16
FINANŠU PĀRSKATI	17
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 17
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 18
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS 18
BILANCE19
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ20
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 21
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI22

PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2016. gada 22. marta līdz 2019. gada 22. martam)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis

No 2013. līdz 2016. gadam valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2008. gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2011. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972 Padomes loceklis

No 2010. gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

Padomes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2016. gada 22. martam:

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) Uve H. Fips (Uwe H. Fip) Damians Banjans (Damian Bunyan) Vlada Rusakova (Влада Русакова) Jeļena Karpeļa (Елена Карпель)

VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

(pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle

Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā

Valdes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2016. gada 31. augustam:

Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier)

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis

Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

Pēc 2016. gadā veiktās reorganizācijas AS "Latvijas Gāze" ir kļuvusi par integrētu dabasgāzes sadales un tirdzniecības uzņēmumu, nodrošinot dabasgāzes piegādi 443 tūkstošiem klientu Latvijā.

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

UZŅĒMUMA FOKUSS

Gāzapgādes drošība

Ar drošību gāzes sadales tīklā mēs saprotam gan infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Komerciālajā aspektā mēs koncentrējamies uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām. Lielu uzmanību pievēršam arī sabiedrības izglītošanai par drošu dabasgāzes lietošanu, avārijas dienesta darbam un tīklu monitoringam.

Ilgtspējīgas investīcijas

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Augsto sistēmas diagnostikas standartu uzdevums ir samazināt avāriju risku un metāna emisiju.

Efektīva pārvaldība

Mēs īstenojam uzņēmuma vadību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Uzņēmuma attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

Profesionāls personāls

Mūsu uzņēmumam ir liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Esam radījuši saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādājam saskaņā ar mūsu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

Produkta kvalitāte

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar visiem citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

Pakalpojumu kvalitāte

Mūsu uzņēmums nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Lai kļūtu klientiem vēl pieejamāki, esam ieviesuši iespēju ar mums sazināties gan sociālajos tīklos, gan sarakstes veidā klientu apkalpošanas portālā. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

Cenu konkurētspēja

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas un pieejamas dabasgāzes cenas visiem klientiem arī pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017. gada 3. aprīlī.

Tīklu attīstība un klientu piesaiste

Esam atgriezušies pie aktīvas gazifikācijas, pieslēdzot dabasgāzi lielam skaitam mājsaimniecību un uzņēmumu, kā arī attīstot jaunus apdzīvotu vietu gazifikācijas projektus.

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999. gada 15. februāra Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2014. – 31.12.2016.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000

Vērstpapīru skaits publiskā
apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Avots: Nasdaq Riga

Sabiedrības akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA - visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.

OMX BALTIC - visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 6.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem pēc akciju tirgus kapitalizācijas. Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2016. gadā sasniedza 350,32 milj. EUR – par 39.10 milj. EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.

1. gada 2. septembrī Sabiedrības akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums nodalīt no Sabiedrības vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, nodibinot māsas akciju sabiedrību "Conexus Baltic Grid". 2016. gada 5. septembrī, tirgum reaģējot uz pieņemto lēmumu, Sabiedrības akciju cena biržā samazinājās par 25,14%. Straujās akciju cenu izmaiņas skaidrojamas ar faktu, ka iegādājoties Sabiedrības akcijas pēc 2016. gada 2. septembra, akcionāram vairs nebija tiesības kļūt par jaundibināmā vienotā pārvades un uzglabāšanas operatora akcionāru. Tomēr, neskatoties uz aktīvu samazinājumu, nodalot infrastruktūru, tirgus pozitīvi novērtēja AS "Latvijas Gāze" turpmāko darbību un akciju cena pieauga un gada nogalē bija aptuveni 8-9 EUR.

Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2014.-31.12.2016.)

Avots: Nasdaq Riga

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2014.-31.12.2016.)

	2014	2015	2016
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.4	9.1	9.8
Augstākā	10.4	10.4	11.1
Zemākā	8.9	9.1	5.6
Vidējā	9.5	9.5	9.5
Pēdējā	9.1	9.8	8.8
Izmaiņas	-3.09%	6.78%	-10.11%
Darījumu skaits	1,290	1,283	2,240
Tirgoto akciju skaits	118,685	136,627	229,363
Apgrozījums (milj. EUR)	1.12	1.31	2.17
Kapitalizācija ( milj.EUR)	364.69	389.42	350.32

Akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 31.12.2016

Pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Aleksandrs Frolovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes loceklis	Gints Freibergs	416
Valdes locekle	Zane Kotāne	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Jorgs Tumats	Nav
Padomes loceklis	Nikolajs Dubiks	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Gijoms Rivrons	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav

SKAITĻI UN FAKTI

Akcijas un dividendes

Finanšu rādītāji

AKTĪVI (milj. EUR)

NETO APGROZĪJUMS (milj. EUR)

9

DABASGĀZES TIRDZNIECĪBA LATVIJĀ PA NOZARĒM

KLIENTU SKAITS (tūkst.)

Sadales sistēma

SADALES GĀZESVADU BŪVNIECĪBA (km)

Darbinieki

VIDĒJAIS STRĀDĀJOŠO SKAITS

Vidējais strādājošo skaits AS "Latvijas Gāze"

KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

virzieni un principi

Vide

Dabasgāzes kā videi draudzīga kurināmā ar zemākajiem CO2, pelnu un citu vielu izmešiem lietošana.

Energoefektīvas aparatūras un apkures risinājumu virzīšana tirgū.

Investīcijas dabasgāzes un citu vielu zudumu samazināšanā.

Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmuma objektos.

Drošība

Investīcijas infrastruktūras fiziskās drošības un kapacitātes paaugstināšanā.

Darbs ar sabiedrību par drošu dabasgāzes lietošanu.

Regulārs infrastruktūras monitorings un efektīvs avārijas dienests.

Avārijas dienesta darbinieku un cita personāla apmācība un treniņi.

Mācību centra darbība, apmācot uzņēmuma un citus gāzes nozares speciālistus.

Personāls

Augsti darba drošības principi. Atbalsts izglītībai un kvalifikācijas celšanai. Atalgojuma politika un darbs ar arodbiedrībām. Uzlabojumi darba vidē un kolektīvā.

Korporatīvā pārvaldība

Līdzdalība biržā "Nasdaq Riga", nodrošinot augstus uzņēmuma pārvaldības standartus. Caurspīdīgums un atklātība. Vienlīdzība visiem uzņēmuma akcionāriem.

Sabiedrība un valsts

Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Sadarbība ar dažādām valsts institūcijām vides, drošības, plānošanas u.c. jomās. Likumdošanas iniciatīvas. Darbība starptautiskās gāzapgādes sadarbības un plānošanas organizācijās.

Labdarība

Atbalsts sportam un kultūrai. Atbalsts izglītībai un zinātnei. Atbalsts bērnu sociālajām programmām.

VIDES AIZSARDZĪBA

Sabiedrības darbībā vides jautājumiem ir atvēlēta svarīga loma, ņemot vērā vides aizsardzības nozīmi pasaulē un mūsu uzņēmuma kā sadales sistēmas operatora specifiku. Dabasgāzes sadales sistēmā tehnoloģiskie procesi paredz vairāku ķīmisko vielu emisiju apkārtējā vidē. Būtiskākā no tām ir metāna jeb pašas dabasgāzes emisija gan ekspluatējot sistēmu, gan notiekot avārijām. Pateicoties iepriekšējo 20 gadu laikā veiktajiem mērķtiecīgajiem ieguldījumiem sistēmas modernizēšanā - šobrīd sadales sistēma darbojas efektīvi gan energopatēriņa, gan tehnoloģisko zudumu ziņā. Tādēļ šobrīd galvenie pasākumi ir saistīti ar avāriju risku samazināšanu un ilgtspējas paaugstināšanu.

Mēs īstenojam tādu vides politiku, lai:

• sasniegtu ilgtspējīgus vides aizsardzības un saimnieciskās darbības rādītājus;
• uzturētu ciešas, uz savstarpēju sapratni balstītas komunikācijas saites ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrību kopumā;
• aktīvi veicinātu personāla izaugsmi;
• savlaicīgi identificētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, izanalizētu tās cēloņus un novērtētu problēmas;
• uzturētu normatīvo aktu prasību apzināšanu, analīzi un ievērošanu;
• nodrošinātu ārkārtas situācijām atbilstošu rīcību.

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

1. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Nākamajā gadā Sabiedrība savu darbību turpinās kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs. Svarīgi atzīmēt, ka 2016. gads bija pēdējais gads pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas, kas ļaus juridiskām personām izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.

2. gadā Sabiedrība nodrošināja dabasgāzes piegādi 442,7 tūkstošiem klientu Latvijā. Apkures sezonā no Inčukalna pazemes gāzes krātuves dabasgāzes piegāde tika nodrošināta Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai. Paplašinot Sabiedrības pārdotās dabasgāzes noieta tirgu, tika uzsākta dabasgāzes tirdzniecība arī kaimiņvalstīm.

Aizgājušā finanšu gada galvenais Sabiedrības mērķis bija, izpildot Enerģētikas likuma prasības, veikt Sabiedrības reorganizācijas sagatavošanas darbus, nodalot saimnieciskās darbības virzienus, aizstāvot akcionāru intereses. Reorganizācija tika veiksmīgi paveikta, un 2017. gada sākumā, nodalot pārvades un glabāšanas darbības virzienus, tika reģistrēta AS "Conexus Baltic Grid".

Galvenie darbības rādītāji	2016	2015
Dabasgāzes realizācija, tūkst. m3	1,507	1,318
Klientu skaits (adreses), tūkst.	443	444
Darbinieku skaits, vidējais	1,271	1,264
Sadales līniju garums, km	5,061	5,040

Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR)	2016	2015
Neto apgrozījums	392,266	444,686
EBITDA	76,525	68,457
EBITDA, %	19,5	15,4
EBIT	44,221	34,701
EBIT, %	11,3	7,8
Neto peļņa	37,506	30,517
Neto rentabilitāte, %	9,6	6,9
Peļņa uz akciju, EUR	0,940	0,765
P/E	9,36	12,76

EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Avots: eia.gov un AS "Latvijas Gāze"

=

Avots: Argus Media Ltd un AS "Latvijas Gāze"

Darbības vides raksturojums

• 1. gadā dabasgāzes iepirkuma cena bija cieši saistīta gan ar naftas cenu pasaules tirgos, gan Gaspool tirgus cenu. Gaspool ietekmēja cenas 2016. gada nogalē, kamēr pārējā gada laikā primāri cenu noteica naftas produktu cenas. Kopumā pagājušajā gadā tirgū bija zems cenu līmenis, kas atstāja ietekmi gan uz Sabiedrības vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2016. gada ieņēmumiem.
• Lai arī pasaules tirgos bija vērojama augšupejoša tendence naftas un gāzes cenās, Latvijas patērētāji šīs izmaiņas sāka sajust 2016. gada nogalē. Nākotnes finanšu instrumentu cenas norāda uz iespējamu arī turpmāku cenu kāpumu naftas un gāzes tirgos.
• Sabiedrības tirdzniecības apjoms Latvijā pieauga par 4,0% salīdzinot ar 2015. gadu, kas skaidrojams ar zemāku vidējo temperatūru gada pirmajos mēnešos Pateicoties dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanai citām Baltijas valstīm, kopējais Sabiedrības tirdzniecības apjoms sasniedza 1 507 milj. m³ .
• 1. gadā Sabiedrības EBITDA bija 76,5 milj. EUR. Lai arī apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krities, EBITDA marža pieaugusi un ir 19,5%, salīdzinot ar 15,4% 2015. gadā.

2016.GADA DABASGĀZES TIRDZNIECĪBAS APJOMS PIEAUDZIS PAR 14,4%

Segmentu darbības rezultāti

Sabiedrībai bija četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to krātuvei, citām valstīm, sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem līdz gala patērētājam) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem). Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu.

Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadales segments, kura aktīvi 2016. gadā bija 232,8 milj. EUR jeb 37,7% no kopējiem Sabiedrības aktīviem. Sadale ir lielākais segments arī pēc nodarbināto personu skaita – tajā strādā 62,1% no Sabiedrības darbiniekiem. Sadales

segmenta EBITDA 2016. gadā bija 27,2 milj. EUR, un šim segmentam bija lielākais EBITDA īpatsvars visā Sabiedrībā, sastādot 35,5% no kopējās Sabiedrības EBITDA. Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā pārdotās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars dažādās patēriņa grupās.

Pārvades segments ieņēmumus gūst gan no dabasgāzes patēriņa Latvijā, gan no starptautiskiem dabasgāzes pārvadājumiem, gan arī no dabasgāzes kustības, iesūknējot vai izsūknējot dabasgāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Pārvades segmenta EBITDA 2016. gadā bija 14,0 milj. EUR, un tās īpatsvars kopējā Sabiedrības EBITDA bija 18,3%. Pārvades segments ir otrs lielākais segments pēc aktīvu apjoma. Segmenta aktīvi 2016. gadā bija 186,3 milj. EUR un sastādīja 30,2% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.

Glabāšanas darbības segmenta EBITDA 2016. gadā bija 12,1 milj. EUR, un tas ir trešais lielākais segments pēc

EBITDA rādītājiem. Segmenta aktīvi 2016. gadā bija 162,2 milj. EUR, kas sastādīja 26,2% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.

Dabasgāzes tirdzniecības segments ir lielākais segments no neto apgrozījuma viedokļa. Segmenta ieņēmumi sastādīja 292,9 milj. EUR, un to īpatsvars Sabiedrības kopējos ieņēmumos bija 74,7%. Līdz ar dabasgāzes

tirdzniecības cenas samazinājumu arī segmenta ieņēmumi samazinājās par 14.5% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Segmenta EBITDA, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 10,9 milj. EUR, un tas saistīts ar pārdotās dabasgāzes apjoma pieaugumu Latvijā, gan dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu citām valstīm.

Finanšu risku pārvaldība

1. gadā Sabiedrība turpināja īstenot un pilnveidot kontroles mehānismus, lai mazinātu kredītriska, kas skar tās finanšu aktīvus, un likviditātes riska, kas saistīts ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti, ietekmi uz tās finanšu rezultātiem.

Pārskata gadā Sabiedrība turpina būt pakļauta augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 49% no 2016. gada pārdošanas apjoma. Lielākajiem klientiem tiek izmantotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem sabiedrība seko apstiprinātām detalizētam kredītriska pārvaldības politikām, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei. Finanšu

aktīvu politikas ietvaros, ar naudas un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība reizi ceturksnī veica visu korporatīvo kredītiestāžu novērtējumu, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus.

Sabiedrības likviditātes risks, kas saistīts ar būtisko dabasgāzes patēriņa atkarību no ārējās gaisa temperatūrās, tika pārraudzīts, izmatojot dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus.

Balstoties uz darbības modeli 2016. gadā, Sabiedrība netika pakļauta būtiskam tirgus riskam. Lielākā daļa Sabiedrības darījumu notika euro valūtā, tādēļ tie netika pakļauti būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Pārskata gadā visas Sabiedrības darbības tika finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nebija procentu likmju vai tirgus risku. 2016. gada nogalē apstiprinātais kredīts, reorganizācijas rezultātā nokļūs AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā, kuras uzdevums būs izstrādāt nepieciešamos tirgus riska kontroles mehānismus.

Nākotnes perspektīva

Nākamajā finanšu gadā Sabiedrībai jāturpina reorganizācijas process un jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi veiksmīgai sadales un tirdzniecības segmentu nodalīšanai ar 2018. gada 1. janvāri. Pārmaiņas tirdzniecības segmentā gaidāmas ar 2017. gada 3. aprīlī plānoto Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanu. Lai arī klientu skaits, kas nokļūs atvērtā tirgū, ir salīdzinoši neliels – tikai 2% no kopējā klientu skaita, šo klientu dabasgāzes patēriņš 2016. gadā bija 91% no kopēja Sabiedrības pārdošanas apjoma. Tirgus atvēršana radīs iespējas izstrādāt individuālākus piedāvājumus klientiem, kā arī iespējas paplašināt dabasgāzes noieta tirgu paver jau uzsāktā tirdzniecība ārpus Latvijas.

ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) vadība ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 2016. gadu ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienības starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos, sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

Sabiedrības nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 2016. gadu tika apstiprināti Valdē 2017. gada 28. februārī.

Pārskatus 2017. gada 28. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienoto reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga LV-1009, Latvija
	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums	www.lg.lv
Finanšu pārskatu periods	2016. gads

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	2016	2015
			(Koriģēts)
		EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	2	343,792	390,888
Pārējie ieņēmumi	3	5,827	3,004
Materiālu izmaksas	4	(271,250)	(328,352)
Personāla izmaksas	5	(20,047)	(19,654)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums		(12,488)	(12,441)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	6	(7,914)	(7,128)
Bruto peļņa		37,920	26,317
Finanšu ieņēmumi, neto		47	90
Peļņa pirms nodokļiem		37,967	26,407
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(5,544)	(3,074)
Peļņa no turpmākās darbības		32,423	23,333
Peļņa no pārtrauktās darbības	7	5,083	7,184
Pārskata gada peļņa		37,506	30,517

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

	Pielikums	2016	2015 (Koriģēts)
		EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		37,506	30,517
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana		94	197
Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem		(14)	(30)
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana		108	(549)
Neto (ieņēmumi) vai izmaksas, kas tieši atzītas pārējo ienākumu pārskatā no turpmākās darbības		188	(382)
Neto (ieņēmumi) vai izmaksas no pārtrauktās darbības	7	15,273	(186)
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi		52,967	29,949

Pielikumi no 22. līdz 36. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 28. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

BILANCE

	Pielikums	31.12.2016	31.12.2015
		EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi		2,182	2,282
Pamatlīdzekļi	8	237,519	557,450
Pārējie debitori		8	8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā		239,709	559,740
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	9	3,902	56,519
Avansa maksājumi par krājumiem		1,236	24,228
Debitori		28,285	27,873
Pārskata perioda ienākumu nodokļa pārmaksa		988	1,956
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		540	492
Nauda un tās ekvivalenti		167,630	79,207
Aktīvi, kas pieejami sadalīšanai	10	351,668	-
Apgrozāmie līdzekļi kopā		554,249	190,275
AKTĪVU KOPSUMMA		793,958	750,015
PASĪVS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	13	55,860	55,860
Akciju emisijas uzcenojums		20,376	20,376
Rezerves	13	485,624	504,650
Pārskata gada nesadalītā peļņa		37,506	30,517
Pašu kapitāls kopā		599,366	611,403
Ilgtermiņa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi	11	19,195	27,948
Uzkrājumi pēcnodarbības pabalstu saistībām		3,731	5,233
Atliktā nodokļa saistības		24,423	52,398
Ilgtermiņa saistības kopā		47,349	85,579
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		2,392	11,794
Nākamo periodu ieņēmumi	11	974	1,213
Neizmaksātās dividendes		35,112	-
Pārējās saistības	12	31,183	40,026
Saistības, kas pieejamas sadalīšanai	10	77,582	-
Īstermiņa saistības kopā		147,243	53,033
PASĪVU KOPSUMMA		793,958	750,015

Pielikumi no 22. līdz 36. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 28. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Zane Kotāne Valdes locekle

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

				Pārskata
		Akciju		gada
	Akciju kapitāls	emisijas uzcenojums	Rezerves	nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2014. gada 31. decembrī	55,860	20,376	503,877	30,069	610,182
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	-	(28,728)	(28,728)
Ieskaitīts rezervēs	-	-	828	(828)	-
Korekcija starp posteņiem	-	-	20	(20)	-
Atliktais nodoklis izslēgtajiem pamatlīdzekļiem	-	-	493	(493)	-
Citi apvienotie ienākumi					-
Citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	-	(568)
Pārskata gada peļņa	-	-	-	30,517	30,517
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	(568)	30,517	29,949
2015. gada 31. decembrī	55,860	20,376	504,650	30,517	611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	(30,324)	(30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs	-	-	(35,112)	-	(35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem	-	-	(35,112)	(30,324)	(65,436)
Korekcija starp posteņiem	-	-	193	(193)	-
Atliktais nodoklis izslēgtajiem pamatlīdzekļiem	-	-	432		432
Citi apvienotie ienākumi					-
Citi apvienotie ienākumi	-	-	15,461	-	15,461
Pārskata gada peļņa	-	-	-	37,506	37,506
Kopā citi apvienotie ienākumi	-	-	15,461	37,506	52,967
2016. gada 31. decembrī	55,860	20,376	485,624	37,506	599,366

Pielikumi no 22. līdz 36. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	(Koriģēts) EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa	37,967	26,407
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	31,275	32,685
- nemateriālo aktīvu amortizācija	1,084	1,071
- uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem)	(7,429)	(1,354)
- ienākumi no līdzdalības	(1,219)	(1,191)
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	1,277	2,460
- peļņa no pārtrauktās darbības	5,083	7,184
Izmaiņas apgrozāmajā kapitālā:
- debitoros	(3,490)	23,848
- avansa maksājumos par krājumiem	22,992	(24,165)
- krājumos	47,482	23,670
- kreditoros	(8,084)	4,858
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	(5,312)	(7,544)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības	1,169	1,200
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	122,795	89,129
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(5,506)	(6,651)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	70	102
Nemateriālo aktīvu iegāde	(1,663)	(807)
Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu iegāde	(22,349)	(24,962)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(29,448)	(32,318)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums)	35,000	-
Samaksātās dividendes	(30,324)	(28,728)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	4,676	(28,728)
Neto naudas plūsma	98,023	28,083
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā	79,207	51,124
Pārtrauktās darbības rezultātā nodalāmā nauda	(9,600)	-
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās	167,630	79,207

Pielikumi no 22. līdz 36. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Segmentu informācija

1. gadā Sabiedrībai bija četri darbības segmenti: gāzes pārvade, glabāšana, sadale un tirdzniecība. Saskaņā ar Latvijas dabasgāzes tirgus regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tika izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot tarifus par katru pakalpojumu atsevišķi. Šī iemesla dēļ ārējie ieņēmumi no pārdotās dabasgāzes Latvijas patērētājiem sākotnēji tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un vēlāk iekšēji pārklasificēti uz 1.Segmentu informācija

segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Ārējie ieņēmumi no pārdotās dabasgāzes krātuvē un ar to saistītajiem pakalpojumiem, ka arī gāzes pārvades un uzglabāšanas ieņēmumi no klientiem ārpus Latvijas uzreiz tiek attiecināti atbilstošajā segmentā.

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

31.12.2016	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	1,933	9,111	943	380,279	392,266
t.sk. Latvijai	-	380	943	357,715	359,038
citām valstīm	1,933	8,731	-	22,564	33,228
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	22,340	15,090	49,939	(87,369)	-
Neto apgrozījums kopā	24,273	24,201	50,882	292,910	392,266
EBITDA	14,020	12,097	27,196	23,212	76,525
Nolietojums un amortizācija	11,672	8,191	11,872	617	32,352
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	2,348	3,904	15,391	22,576	44,219
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	7,235	14,984	6,425	953	29,597
Segmentu aktīvi	186,267	162,198	232,757	35,506	616,728

31.12.2015 (Koriģēts)	Gāzes pārvade	Gāzes glabāšana	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem	4,620	13,363	1,029	425,674	444,686
t.sk. Latvijai	-	-	1,029	425,674	426,703
citām valstīm	4,620	13,363	-	-	17,983
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi	21,392	14,422	47,466	(83,280)	0
Neto apgrozījums kopā	26,012	27,785	48,495	342,394	444,686
EBITDA	15,016	14,682	26,371	12,387	68,457
Nolietojums un amortizācija	14,116	7,199	11,734	707	33,756
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	901	7,483	14,727	11,680	34,791
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	11,691	13,619	6,377	733	32,420
Segmentu aktīvi	187,301	146,068	251,131	86,308	670,808

Segmentu informācijas salīdzināšana

	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Segmentu aktīvi	616,728	670,808
Nauda	177,230	79,207
Aktīvi kopā	793,958	750,015

2. Ieņēmumi

Ieņēmumi no pamatdarbības	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība	342,801	389,818
Dabasgāzes glabāšana un transportēšana	45	42
Citi pamatdarbības ieņēmumi	946	1,028
	343,792	390,888

3. Pārējie ieņēmumi

Pārējie ieņēmumi	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Iepriekšējo periodu uzkrājumu samazinājums	3,728	-
Ieņēmumi no pievadu būvniecības	956	928
Soda naudas	714	924
Uzkrājumi bezcerīgajiem debitoriem, neto*	-	437
Citi ieņēmumi	429	715
	5,827	3,004

* 2016. gadā uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem neto palielinājums 70 tūkst. EUR apmērā ir iekļauts pārējās saimnieciskās darbības izmaksās.

4. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāzes iepirkšana	267,470	323,761
Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām	2,193	2,580
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	1,587	2,011
	271,250	328,352

5. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Darba alga	15,301	15,126
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	3,526	3,274
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	953	968
Pārējās personāla izmaksas	267	286
	20,047	19,654

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	1,503	1,092
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas	1,471	1,587
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	1,240	1,471
Biroja un citas administratīvās Izmaksas	1,232	823
Nodokļi un nodevas	883	829
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	726	693
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas	459	300
Citas izmaksas	400	333
	7,914	7,128

7. Peļņa no pārtrauktās darbības

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	48,474	53,798
Pārējie ieņēmumi	446	437
Materiālu izmaksas	(4,185)	(6,200)
Personāla izmaksas	(11,428)	(9,561)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums	(19,864)	(21,315)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	(7,189)	(8,775)
Bruto peļņa	6,254	8,384
Finanšu ieņēmumi, neto	(2)	-
Peļņa pirms nodokļiem	6,252	8,384
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	(1,169)	(1,200)
Peļņa no pārtrauktās darbības	5,083	7,184
Pārskata gada peļņa	5,083	7,184

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS	2016	2015
	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	5,083	7,184
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks
pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	17,967	-
Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	(2,695)	-
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	1	(186)
Neto (ieņēmumi) vai izmaksas, kas tieši atzītas pārējo ienākumu pārskatā no pārtrauktās darbības	15,273	(186)
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	20,356	6,998

Pārtrauktās darbības ir dabasgāzes pārvades un glabāšanas funkcijas. 2016. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Reorganizācijas rezultāta Sabiedrība savu darbību nākamajā gadā turpinās kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs.

Bilance

8. Pamatlīdzekļi

	Zeme	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2015	11,961	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Iegādāts	-	307	1,137	1,200	24,554	27,198
Pārklasificēts	-	20,558	8,818	(5,225)	(24,151)	-
Pārvērtēts	-	16,749	(5,469)	-	-	11,280
Norakstīts	-	(4,585)	(2,976)	(650)	(3)	(8,214)
Aktīvi, kas pieejami sadalīšanai	(10,427)	(624,839)	(105,659)	(4,331)	(12,419)	(757,675)
31.12.2016	1,534	485,724	30,869	11,955	463	530,545
Nolietojums
31.12.2015		607,880	77,319	15,307	-	700,506
Aprēķināts		21,308	7,001	2,153	-	30,462
Pārvērtēts		3,618	(9,587)	-	-	(5,969)
Norakstīts		(3,436)	(2,789)	(640)	-	(6,865)
Pārklasificēts		1,726	3,297	(5,023)	-	-
Aktīvi, kas pieejami sadalīšanai		(366,126)	(55,994)	(2,988)	-	(425,108)
31.12.2016	-	264,970	19,247	8,809	-	293,026
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	1,534	220,754	11,622	3,146	463	237,519
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015	11,961	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450

8. Pamatlīdzekļi (turpinājums)

	Zeme	Ēkas, būves	Iekārtas un mašīnas	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
31.12.2014	11,961	1,054,386	133,904	20,956	16,739	1,237,946
Iegādāts	-	-	-	-	31,543	31,543
Pārklasificēts	-	32,069	2,507	1,212	(35,788)	-
Pārvērtēts	-	195	2	-	-	197
Norakstīts	-	(9,116)	(1,395)	(1,207)	(12)	(11,730)
31.12.2015	11,961	1,077,534	135,018	20,961	12,482	1,257,956
Nolietojums
31.12.2014	-	589,655	71,954	14,662	-	676,271
Aprēķināts	-	24,205	6,655	1,837	-	32,697
Norakstīts	-	(5,980)	(1,290)	(1,192)	-	(8,462)
31.12.2015	-	607,880	77,319	15,307	-	700,506
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015.	11,961	469,654	57,699	5,654	12,482	557,450
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014.	11,961	464,731	61,950	6,294	16,739	561,675

9. Krājumi

Krājumi	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	2,593	52,592
Materiāli un rezerves daļas	1,607	4,348
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(298)	(421)
	3,902	56,519

Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	324	335
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	-	3
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(18)	(9)
Norakstīti	(8)	(5)
Uzkrājumi perioda beigās	298	324

10. Aktīvi un saistības, kas pieejami sadalīšanai

Aktīvs	Pielikums	31.12.2016
		EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi		1,335
Pamatlīdzekļi
Zeme		10,427
Ēkas, būves		258,713
Iekārtas un mašīnas		49,665
Pārējie pamatlīdzekļi		1,343
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas		12,419
Pamatlīdzekļi kopā:	8	332,567
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		333,902
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi		5,138
Debitori		3,028
Nauda un tās ekvivalenti		9,600
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		17,766
AKTĪVU KOPSUMMA:		351,668

Pasīvs	Pielikums	31.12.2016
		EUR'000
PASĪVS
Pašu kapitāls:
Rezerves	13	274,086
Pašu kapitāls kopā:		274,086
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm		32,375
Nākamo periodu ieņēmumi		8,335
Uzkrājumi pēcnodarbības pabalstu saistībām		1,539
Atliktā nodokļa saistības		30,686
Ilgtermiņa saistības kopā:		72,935
Īstermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm		2,625
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem		312
Nākamo periodu ieņēmumi		267
Pārējās saistības		1,443
Īstermiņa saistības kopā:		4,647
PASĪVU KOPSUMMA:		351,668

11. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	19,195	19,344
Īstermiņa daļa	974	946
	20,169	20,290
Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma:
Ilgtermiņa daļa	-	8,604
Īstermiņa daļa	-	267
	-	8,871
Nākamo periodu ieņēmumi kopā:
Ilgtermiņa daļa	19,195	27,948
Īstermiņa daļa	974	1,213
Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas
Atlikums gada sākumā	29,161	29,526
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	562	827
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(951)	(1,192)
Reorganizācijas rezultātā nodalāmie nākamo periodu ieņēmumi	(8,603)	-
Pārnests uz nākamajiem periodiem	20,169	29,161

12. Pārējās saistības

Pārējās saistības	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	12,273	12,153
Pievienotās vērtības nodoklis	7,852	9,066
Uzkrātās izmaksas	3,882	5,877
Akcīzes nodoklis	2,636	2,519
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	1,553	888
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1,002	1,245
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	899	554
Darbinieku atalgojums	828	781
Pārējās īstermiņa saistības	222	6,897
Dabas resursu nodoklis	36	29
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	17
	31,183	40,026

Pārējā informācija

13. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls	31.12.2016	31.12.2016	31.12.2015	31.12.2015
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14,571,480	36.52	14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25,328,520	63.48	25,328,520
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot	18.26	7,285,740	47.23	18,846,385
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)
Marguerite Gas I S. à r.l.	28.97	11,560,645	-	-
Itera Latvija SIA	16.00	6,384,001	16.00	6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju			34.00	13,566,701
emisiju) akcijas 7,285,740)	34.00 13,566,701
Valstij piederošās akcijas*	0.00	117	0.00	117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1,102,796	2.77	1,102,796
	100.00	39,900,000	100.00	39,900,000

*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2016. gada 31. decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Rezerve	31.12.2016	31.12.2015
	EUR'000	EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve	176,564	373,517
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(503)	(815)
Citas rezerves	35,477	131,948
Nodalāmās rezerves	274,086	-
	485,624	504,650

14. Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtībās.

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu

15. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2016. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un mašīnu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

16. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Kur bijis nepieciešams, salīdzinošie dati ir pārklasificēti.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver pārvades un sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Sagatavojot nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu par 2016.gadu ir veiktas korekcijas salīdzinošajos 2015.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību un tehnisko gāzes pārvadi un sadali.

Sabiedrības ēkas un būves (tai skaitā gāzes transportēšanas un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to patiesajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas un sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	60 - 100
Būves, ieskaitot gāzes pārvades un sadales sistēmu	40 - 50
Iekārtas un mašīnas	5 - 20
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai

Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK un maģistrālo gāzes vadu sistēmā tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā), pamatojoties uz kopējo dabasgāzes kustības bilanci. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 gadu laikā.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.

Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.

Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.

Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Piešķīrumi

Ar pamatlīdzekļiem saistītais EK finansējums tiek atzīts kā nākamo periodu ieņēmumi un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā sistemātiski saistīto aktīvu paredzamā lieto