Annual Report • Apr 25, 2017
Annual Report
Open in ViewerOpens in native device viewer

| PADOME | 3 |
|---|---|
| VALDE | 4 |
| STRATĒĢIJA UN MĒRĶI | 5 |
| MŪSU MĒRĶIS5 | |
| MŪSU MISIJA5 | |
| MŪSU VĪZIJA5 | |
| UZŅĒMUMA FOKUSS5 | |
| AKCIJAS UN AKCIONĀRI | 6 |
| SKAITĻI UN FAKTI | 8 |
| KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBA | 11 |
| VADĪBAS ZIŅOJUMS | 13 |
| PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU |
17 |
| FINANŠU PĀRSKATI | 18 |
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA18 | |
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS19 | |
| APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS19 | |
| BILANCE20 | |
| PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 22 |
|
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS23 | |
| FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI24 | |
| NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS |
48 |
(Pilnvaru termiņš no 2016. gada 22. marta līdz 2019. gada 22. martam)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis
No 2013. līdz 2016. gadam valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis
No 2008. gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 2011. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija
Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972 Padomes loceklis
No 2010. gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis
No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis
No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""
Padomes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2016. gada 22. martam:
Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach) Uve H. Fips (Uwe H. Fip) Damians Banjans (Damian Bunyan) Vlada Rusakova (Влада Русакова) Jeļena Karpeļa (Елена Карпель)
(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Sebastians Grēblinghofs, 1979
Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)
Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle
Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā
Valdes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2016. gada 31. augustam:
Mario Nullmeiers (Mario Nullmeier)

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis
Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis
Pēc 2016. gadā veiktās reorganizācijas AS "Latvijas Gāze" ir kļuvusi par integrētu dabasgāzes sadales un tirdzniecības uzņēmumu, nodrošinot dabasgāzes piegādi 443 tūkstošiem klientu Latvijā.
Stiprināt Latvijas Gāzes līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.
Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.
Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.
Ar drošību gāzes sadales tīklā mēs saprotam gan infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Komerciālajā aspektā mēs koncentrējamies uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām. Lielu uzmanību pievēršam arī sabiedrības izglītošanai par drošu dabasgāzes lietošanu, avārijas dienesta darbam un tīklu monitoringam.
Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Augsto sistēmas diagnostikas standartu uzdevums ir samazināt avāriju risku un metāna emisiju.
Mēs īstenojam uzņēmuma vadību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Uzņēmuma attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.
Mūsu uzņēmumam ir liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Esam radījuši saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādājam saskaņā ar mūsu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.
Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar visiem citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.
Mūsu uzņēmums nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Lai kļūtu klientiem vēl pieejamāki, esam ieviesuši iespēju ar mums sazināties gan sociālajos tīklos, gan sarakstes veidā klientu apkalpošanas portālā. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.
Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas un pieejamas dabasgāzes cenas visiem klientiem arī pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017. gada 3. aprīlī.
Esam atgriezušies pie aktīvas gazifikācijas, pieslēdzot dabasgāzi lielam skaitam mājsaimniecību un uzņēmumu, kā arī attīstot jaunus apdzīvotu vietu gazifikācijas projektus.

Kopš 1999. gada 15. februāra Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1,40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru skaits | 39 900 000 |
| Vērstpapīru skaits publiskā | |
|---|---|
| apgrozībā | 25 328 520 |
| Likviditātes nodrošinātāji | Nav |
Sabiedrības akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA - visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.
OMX BALTIC - visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 6.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem pēc akciju tirgus kapitalizācijas. Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2016. gadā sasniedza 350,32 milj. EUR – par 39.08 milj. EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.

Avots: Nasdaq Riga
| 2014 | 2015 | 2016 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.4 | 9.1 | 9.8 |
| Augstākā | 10.4 | 10.4 | 11.1 |
| Zemākā | 8.9 | 9.1 | 5.6 |
| Vidējā | 9.5 | 9.6 | 9.5 |
| Pēdējā | 9.1 | 9.8 | 8.8 |
| Izmaiņas | -3.09% | 6.78% | -10.11% |
| Darījumu skaits | 1,290 | 1,283 | 2,240 |
| Tirgoto akciju skaits | 118,685 | 136,627 | 229,363 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 1.12 | 1.31 | 2.17 |
| Kapitalizācija ( milj.EUR) | 364.69 | 389.42 | 350.32 |

| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā |
||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Aleksandrs Frolovs | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Sebastians Grēblinghofs | Nav |
| Valdes loceklis | Gints Freibergs | 416 |
| Valdes locekle | Zane Kotāne | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
| Padomes loceklis | Jorgs Tumats | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolajs Dubiks | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
| Padomes loceklis | Gijoms Rivrons | Nav |
| Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |

2012 2013 2014 2015 2016

* Iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksa ** Valdes ieteiktā peļņas sadale
Finanšu rādītāji

8

Dabasgāzes tirgus


Enerģētika
GALVENIE FINANŠU RĀDĪTĀJI


Pārdots Latvijā Pārdots Latvijā Pārdots citām valstīm



Darbinieki
VIDĒJAIS STRĀDĀJOŠO SKAITS

Vidējais strādājošo skaits nodalāmajā gāzes pārvades un uzglabāšanas struktūrā (AS "Conexus Baltic Grid") Vidējais strādājošo skaits AS "Latvijas Gāze"
Vidējais strādājošo skaits AS "Latvijas Gāze"
Latvijas Gāze vienmēr ir pievērsusi nozīmīgu uzmanību jautājumiem, kas skar Sabiedrības ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrību, kā arī mērķtiecīgi un metodiski realizē dažādas politikas - piemēram, vides politiku, personāla politiku, korporatīvās pārvaldības principus, darba drošību u.c. Neskatoties uz to, ka Sabiedrība nepiemēro kādu specifisku korporatīvās sociālās atbildības standartu, tai ir definētas galvenās korporatīvās darbības riska grupas - tās ir vide un drošība, darba drošība un personāls, bet vienlaikus tiek domāts arī par citām riska grupām, kas potenciāli var radīt negatīvas sekas sabiedrībai.
Dabasgāzes kā videi draudzīga kurināmā ar zemākajiem CO2, pelnu un citu vielu izmešiem lietošana. Energoefektīvas aparatūras un apkures risinājumu virzīšana tirgū. Investīcijas dabasgāzes un citu vielu zudumu samazināšanā. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmuma objektos.
Investīcijas infrastruktūras fiziskās drošības un kapacitātes paaugstināšanā. Darbs ar sabiedrību par drošu dabasgāzes lietošanu. Regulārs infrastruktūras monitorings un efektīvs avārijas dienests. Avārijas dienesta darbinieku un cita personāla apmācība un treniņi. Mācību centra darbība, apmācot uzņēmuma un citus gāzes nozares speciālistus.
Augsti darba drošības principi. Atbalsts izglītībai un kvalifikācijas celšanai. Atalgojuma politika un darbs ar arodbiedrībām. Uzlabojumi darba vidē un kolektīvā.
Uzņēmums darbojas Eiropas Savienības tirgos, kur ir augsti cilvēktiesību un darbinieku tiesību ievērošanas principi.
Vide: pārskata gadā ieviesta energopārvaldības sistēma atbilstoši LVS EN ISO 500001:2012 prasībām (paredz pasākumus un kontroli ēku energoefektivitātē, elektroenerģijas un degvielas patēriņā, darbinieku apmācībā u.c.); veikti pasākumi enerģijas ietaupījumam klientu gala patēriņā (izglītojošie pasākumi Mācību centrā, energoefektivitātes bukleti un sadaļa uzņēmuma mājaslapā u.c.).
Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.
Sadarbība ar dažādām valsts institūcijām vides, drošības, plānošanas u.c. jomās. Likumdošanas iniciatīvas. Darbība starptautiskās gāzapgādes sadarbības un plānošanas organizācijās.
Četru acu princips lēmumu pieņemšanā. Darbošanās saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Iepirkumu procedūras ir noteiktas Statūtos un Iepirkumu nolikumā, paredzot būtiskiem iepirkumiem vairāku personu iesaisti, komisiju izveidi un reglamentētu iepirkumu procedūru. Tādi preventīvās kontroles mehānismi kā ētikas kodekss, ziņošana par valdes un padomes locekļu saistīto pušu darījumiem u.c.
Līdzdalība biržā "Nasdaq Riga", nodrošinot augstus uzņēmuma pārvaldības standartus. Caurspīdīgums un atklātība. Vienlīdzība visiem uzņēmuma akcionāriem.
Sabiedrība un valsts: Sabiedrība aktīvi līdzdarbojās nozarei svarīgu likumu izstrādē, akcionāru un klientu tiesību aizstāvībā; Sabiedrība pārskata gadā bija 4. lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, dažādos nodokļos kopumā samaksājot 112 milj. EUR.
Drošība: pārskata gadā sadales sistēmā bija viena avārija (iepriekšējā gadā 3 avārijas), savukārt neatliekamo izsaukumu skaits uz 1000 gazificētiem objektiem samazinājās no 9,9 izsaukumiem 2015. gadā līdz 8,6 izsaukumiem 2016. gadā, kopumā sasniedzot 3 711 izsaukumus; Sabiedrības darbinieki pārskata gadā 945 reizes izgāja apmācību dažādās mācību programmās (viena persona var apmeklēt vairākas programmas), kurās tai skaitā māca par drošības jautājumiem, savukārt citu organizāciju pārstāvji izgāja apmācību 816 reizes; Sabiedrība piedalījās dažādās aktivitātēs un izstādēs, kurās bērniem tika mācīts par drošu dabasgāzes lietošanu.
Pretkorupcijas pasākumi: pārskata gadā nebija darba tiesiskie strīdi vai ierosinātas lietas pret darbiniekiem par koruptīviem nodarījumiem.
Personāls: pārskata gadā vidējais strādājošo skaits bija 1 271; neskatoties uz veikto uzņēmuma reorganizāciju, Sabiedrība spēja nodrošināt, ka darbinieku stāvoklis abos uzņēmumos nepasliktinās; pārskata gadā tika risināts viens darba tiesiskais strīds (nesaistīts ar reorganizāciju); pārskata gadā bija viens nelaimes gadījums, darbiniekam pildot darba pienākumus.
Korporatīvā pārvaldība: pārskata gadā veiksmīgi veikta Sabiedrības reorganizācija bez kādiem tiesiskiem strīdiem no akcionāru puses; uzlabota korporatīvās pārvaldības principu ievērošana, padarot pieejamāku Sabiedrības pārvaldības dokumentāciju akcionāriem un uzlabojot pārvaldes pārstāvju dalību akcionāru sapulcēs.
Cilvēktiesības: Sabiedrība nav saņēmusi sūdzības par savu darbinieku, kā arī piegādātāju vai sadarbības partneru cilvēktiesību pārkāpumiem.
Labdarība ir viens no veidiem, kā uzņēmums redz iespēju dot ieguldījumu ne vien sev svarīgās jomās, bet arī sabiedrībai kopumā svarīgās jomās. Latvijas Gāze ilgtermiņā ir ziedojusi līdzekļus sportam, kultūrai, izglītībai un zinātnei, kā arī bērnu sociālajām programmām. 2016. gadā sniegts atbalsts vairāk nekā 100 dažādām organizācijām un pasākumiem.
Sabiedrības darbībā vides jautājumiem ir atvēlēta svarīga loma, ņemot vērā vides aizsardzības nozīmi pasaulē un mūsu uzņēmuma kā sadales sistēmas operatora specifiku. Dabasgāzes sadales sistēmā tehnoloģiskie procesi paredz vairāku ķīmisko vielu emisiju apkārtējā vidē. Būtiskākā no tām ir metāna jeb pašas dabasgāzes emisija gan ekspluatējot sistēmu, gan notiekot avārijām. Pateicoties iepriekšējo 20 gadu laikā veiktajiem mērķtiecīgajiem ieguldījumiem sistēmas modernizēšanā - šobrīd sadales sistēma darbojas efektīvi gan energopatēriņa, gan tehnoloģisko zudumu ziņā. Tādēļ šobrīd galvenie pasākumi ir saistīti ar avāriju risku samazināšanu un ilgtspējas paaugstināšanu.
gadā Sabiedrība nodrošināja dabasgāzes piegādi 442,7 tūkstošiem klientu Latvijā. Apkures sezonā no Inčukalna pazemes gāzes krātuves dabasgāzes piegāde tika nodrošināta Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai. Paplašinot Sabiedrības pārdotās dabasgāzes noieta tirgu, tika uzsākta dabasgāzes tirdzniecība arī kaimiņvalstīm.
gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Nākamajā gadā Sabiedrība savu darbību turpinās kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs. Svarīgi atzīmēt, ka 2016. gads bija pēdējais gads pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas, kas ļaus juridiskām personām izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.
Aizgājušā finanšu gada galvenais Sabiedrības mērķis bija, izpildot Enerģētikas likuma prasības, veikt Sabiedrības reorganizācijas sagatavošanas darbus, nodalot saimnieciskās darbības virzienus, aizstāvot akcionāru intereses. Reorganizācija tika veiksmīgi paveikta, un 2017. gada sākumā, nodalot pārvades un glabāšanas darbības virzienus, tika reģistrēta AS "Conexus Baltic Grid".
| Galvenie darbības rādītāji | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| Dabasgāzes realizācija, tūkst. m3 | 1,507 | 1,318 |
| Klientu skaits (adreses), tūkst. | 443 | 444 |
| Darbinieku skaits, vidējais | 1,271 | 1,264 |
| Sadales līniju garums, km | 5,061 | 5,040 |
| Galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR) |
2016 | 2015 |
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 392,266 | 444,686 |
| EBITDA | 76,525 | 68,457 |
| EBITDA, % | 19.5 | 15.4 |
| EBIT | 44,221 | 34,701 |
| EBIT, % | 11.3 | 7.8 |
| Neto peļņa | 37,506 | 30,517 |
| Neto rentabilitāte, % | 9.6 | 6.9 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.940 | 0.765 |
| P/E | 9.36 | 12.76 |
EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem
P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Avots: eia.gov un AS "Latvijas Gāze"
=

Sabiedrībai bija četri darbības segmenti: gāzes pārvade (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to krātuvei, citām valstīm, sadales sistēmai vai tieši lietotājiem), gāzes glabāšana (dabasgāzes uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), gāzes sadale (ietver dabasgāzes transportēšanu pa augsta, vidēja un zema spiediena vadiem līdz gala patērētājam) un gāzes tirdzniecība (kas ietver dabasgāzes iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu dabasgāzes lietotājiem). Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko izmanto persona, kura ir atbildīga par operatīvo lēmumu pieņemšanu.
Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadales segments, kura aktīvi 2016. gadā bija 238,5 milj. EUR jeb 38,7% no kopējiem Sabiedrības aktīviem. Sadale ir lielākais segments arī pēc nodarbināto personu skaita – tajā strādā 62,1% no Sabiedrības darbiniekiem. Sadales segmenta EBITDA 2016. gadā bija 27,2 milj. EUR, un šim segmentam bija lielākais EBITDA īpatsvars visā
Sabiedrībā, sastādot 35,5% no kopējās Sabiedrības EBITDA. Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā pārdotās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars dažādās patēriņa grupās.
Pārvades segments ieņēmumus gūst gan no dabasgāzes patēriņa Latvijā, gan no starptautiskiem dabasgāzes pārvadājumiem, gan arī no dabasgāzes kustības, iesūknējot vai izsūknējot dabasgāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Pārvades segmenta EBITDA 2016. gadā bija 14,0 milj. EUR, un tās īpatsvars kopējā Sabiedrības EBITDA bija 18,3%. Pārvades segments ir otrs lielākais segments pēc aktīvu apjoma. Segmenta aktīvi 2016. gadā bija 182,9 milj. EUR un sastādīja 29,7% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.
Glabāšanas darbības segmenta EBITDA 2016. gadā bija 12,1 milj. EUR, un tas ir trešais lielākais segments pēc EBITDA rādītājiem. Segmenta aktīvi 2016. gadā bija 159,2 milj. EUR, kas sastādīja 25,8% no kopējiem Sabiedrības aktīviem.
Dabasgāzes tirdzniecības segments ir lielākais segments no neto apgrozījuma viedokļa. Segmenta ieņēmumi sastādīja 292,9 milj. EUR, un to īpatsvars Sabiedrības kopējos ieņēmumos bija 74,7%. Līdz ar dabasgāzes
Pārskata gadā Sabiedrība turpina būt pakļauta augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 49% no 2016. gada pārdošanas apjoma. Lielākajiem klientiem tiek izmantotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem sabiedrība seko apstiprinātām detalizētam kredītriska pārvaldības politikām, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei. Finanšu aktīvu politikas
tirdzniecības cenas samazinājumu arī segmenta ieņēmumi samazinājās par 14,5% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Segmenta EBITDA, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 10,8 milj. EUR, un tas saistīts ar pārdotās dabasgāzes apjoma pieaugumu Latvijā, gan dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu citām valstīm.
ietvaros, ar naudas un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība reizi ceturksnī veica visu korporatīvo kredītiestāžu novērtējumu, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus.
Sabiedrības likviditātes risks, kas saistīts ar būtisko dabasgāzes patēriņa atkarību no ārējās gaisa temperatūras, tika pārraudzīts, izmatojot dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus.
Balstoties uz darbības modeli 2016. gadā, Sabiedrība netika pakļauta būtiskam tirgus riskam. Lielākā daļa Sabiedrības darījumu notika euro valūtā, tādēļ tie netika pakļauti būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Pārskata gadā visas Sabiedrības darbības tika finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nebija procentu likmju vai tirgus risku. 2016. gada nogalē apstiprinātais kredīts, reorganizācijas rezultātā nokļūs AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā, kuras uzdevums būs izstrādāt nepieciešamos tirgus riska kontroles mehānismus.
| 2016 |
|---|
| EUR |
| 40,388,139 |
| (2,882,382 ) |
| 37,505,757 |
| 37,107,000 |
| 0.93 |
| 3,281,139 |
Nākamajā finanšu gadā Sabiedrībai jāturpina reorganizācijas process un jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi veiksmīgai sadales un tirdzniecības segmentu nodalīšanai ar 2018. gada 1. janvāri. Pārmaiņas tirdzniecības segmentā gaidāmas ar 2017. gada 3. aprīlī Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanu. Lai arī klientu skaits, kas nokļūs atvērtā tirgū, ir salīdzinoši
ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure".
Vadības ziņojumu 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un to Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) Valde ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.
Sabiedrības 2016. gada finanšu pārskati tika apstiprināti Valdē 2017. gada 25. aprīlī.
Pārskatus 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
| Uzņēmums | AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta |
Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija |
| www.lg.lv | |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.lI. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%) |
| Korporatīvās pārvaldības ziņojums |
www.lg.lv |
| Finanšu pārskatu periods |
2016. gads |
| Pielikums | 2016 | 2015 | |
|---|---|---|---|
| (Koriģēts) | |||
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 2 | 343,792 | 390,888 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 5,827 | 3,004 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (271,250) | (328,352) |
| Personāla izmaksas | 5 | (20,047) | (19,654) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums | (12,488) | (12,441) | |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 6 | (7,914) | (7,128) |
| Bruto peļņa | 37,920 | 26,317 | |
| Finanšu ieņēmumi, neto | 47 | 90 | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 37,967 | 26,407 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 7 | (5,544) | (3,074) |
| Peļņa no turpmākās darbības | 32,423 | 23,333 | |
| Peļņa no pārtrauktās darbības | 9 | 5,083 | 7,184 |
| Pārskata gada peļņa | 37,506 | 30,517 | |
| EUR | EUR | ||
| Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta) | 19 | 0.940 | 0.765 |
| Peļņa no turpmākās darbības (pamata un koriģēta) | 19 | 0.813 | 0.585 |
| Pielikums | 2016 | 2015 | |
|---|---|---|---|
| (Koriģēts) | |||
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pārskata perioda peļņa | 37,506 | 30,517 | |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
|||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 94 | 197 | |
| Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem | (14) | (30) | |
| Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | 17 | 108 | (549) |
| Neto ieņēmumi no turpmākās darbības, kas tieši atzīti pārējo |
(382) | ||
| ienākumu pārskatā | 188 | ||
| Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības |
9 | 15,273 | (186) |
| Kopā neto ieņēmumi | 15,461 | (568) | |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 52,967 | 29,949 | |
Pielikumi no 24. līdz 47. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Finanšu pārskatu sagatavotājs:
| Pielikums | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| AKTĪVS | |||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||
| Nemateriālie aktīvi | 10 | 2,182 | 2,282 |
| Pamatlīdzekļi | 11 | 237,519 | 557,450 |
| Pārējie debitori | 13 | 8 | 8 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 239,709 | 559,740 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||
| Krājumi | 12 | 3,902 | 56,519 |
| Avansa maksājumi par krājumiem | 1,236 | 24,228 | |
| Debitori | 13 | 28,285 | 27,873 |
| Pārskata perioda Uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksa |
20 | 988 | 1,956 |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 14 | 540 | 492 |
| Nauda un tās ekvivalenti | 167,630 | 79,207 | |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
18 | 351,668 | - |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 554,249 | 190,275 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 793,958 | 750,015 |
Pielikumi no 24. līdz 47. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Finanšu pārskatu sagatavotājs:
| Pielikums | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| PASĪVS | |||
| Pašu kapitāls: | |||
| Akciju kapitāls | 19 | 55,860 | 55,860 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20,376 | 20,376 | |
| Rezerves | 19 | 485,624 | 504,650 |
| Pārskata gada nesadalītā peļņa | 37,506 | 30,517 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 599,366 | 611,403 | |
| Ilgtermiņa saistības | |||
| Nākamo periodu ieņēmumi | 15 | 19,195 | 27,948 |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām | 17 | 3,731 | 5,233 |
| Atliktā nodokļa saistības | 8 | 24,423 | 52,398 |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 47,349 | 85,579 | |
| Īstermiņa saistības | |||
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 2,392 | 11,794 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 15 | 974 | 1,213 |
| Neizmaksātās dividendes | 35,112 | - | |
| Pārējās saistības | 16 | 31,183 | 40,026 |
| Saistības, kas turētas sadalīšanai |
18 | 77,582 | - |
| Īstermiņa saistības kopā: | 147,243 | 53,033 | |
| PASĪVU KOPSUMMA: | 793,958 | 750,015 |
Pielikumi no 24. līdz 47. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Finanšu pārskatu sagatavotājs:
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Rezerves | Pārskata gada nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2014. gada 31. decembrī |
55,860 | 20,376 | 503,877 | 30,069 | 610,182 |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | - | (28,728) | (28,728) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | - | (28,728) | (28,728) |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem | - | - | 1,341 | (1,341) | - |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | (568) | - | (568) |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 30,517 | 30,517 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | (568) | 30,517 | 29,949 |
| 2015. gada 31. decembrī |
55,860 | 20,376 | 504,650 | 30,517 | 611,403 |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | - | (30,324) | (30,324) |
| Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs |
- | - | (35,112) | - | (35,112) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | (35,112) | (30,324) | (65,436) |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem |
- | - | 625 | (193) | 432 |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 15,461 | - | 15,461 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 37,506 | 37,506 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | 15,461 | 37,506 | 52,967 |
| 2016. gada 31. decembrī |
55,860 | 20,376 | 485,624 | 37,506 | 599,366 |
Pielikumi no 24. līdz 47. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Finanšu pārskatu sagatavotājs:
| Pielikums | 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|---|
| (Koriģēts) | |||
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības | |||
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no turpmākās darbības | 37,967 | 26,407 | |
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no pārtrauktās darbības | 9 | 6,252 | 8,384 |
| Korekcijas: | |||
| - pamatlīdzekļu nolietojums |
31,275 | 32,685 | |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija |
1,084 | 1,071 | |
| - uzkrājumu veidošana |
(7,429) | (1,354) | |
| - ienākumi no līdzdalības |
(1,219) | (1,191) | |
| - zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas |
1,277 | 2,460 | |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | |||
| - debitoros |
(3,490) | 23,848 | |
| - avansa maksājumos par krājumiem |
22,992 | (24,165) | |
| - krājumos |
47,482 | 23,670 | |
| - kreditoros |
(8,084) | 4,858 | |
| Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | (5,312) | (7,544) | |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības | 122,795 | 89,129 | |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | |||
| Pamatlīdzekļu iegāde | (5,506) | (6,651) | |
| Nemateriālo aktīvu iegāde | (1,663) | (807) | |
| Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi | 70 | 102 | |
| Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu iegāde | (22,349) | (24,962) | |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (29,448) | (32,318) | |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | |||
| Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums) | 18 | 35,000 | - |
| Samaksātās dividendes | (30,324) | (28,728) | |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | 4,676 | (28,728) | |
| Neto naudas plūsma | 98,023 | 28,083 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā | 79,207 | 51,124 | |
| Pārtrauktās darbības rezultātā nodalāmā nauda | 18 | (9,600) | - |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās | 167,630 | 79,207 |
Pielikumi no 24. līdz 47. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Pārskatus 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Zane Kotāne Valdes locekle
Finanšu pārskatu sagatavotājs:
Saskaņā ar Latvijas dabasgāzes tirgus regulējumu Latvijas patērētājiem rēķini tika izrakstīti pēc gala tarifa, ietverot maksas par visiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet nenorādot tarifus par katru pakalpojumu atsevišķi. Šī iemesla dēļ ārējie ieņēmumi no pārdotās dabasgāzes Latvijas patērētājiem sākotnēji tiek attiecināti uz tirdzniecības segmentu un vēlāk iekšēji pārklasificēti uz segmentu, kas sniedzis attiecīgo pakalpojumu. Ārējie ieņēmumi no pārdotās dabasgāzes krātuvē un ar to saistītajiem pakalpojumiem, ka arī gāzes pārvades un uzglabāšanas ieņēmumi no klientiem ārpus Latvijas uzreiz tiek attiecināti atbilstošajā segmentā.
Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.
| 31.12.2016 | Gāzes pārvade |
Gāzes glabāšana |
Gāzes sadale |
Gāzes tirdzniecība |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 1,933 | 9,111 | 943 | 380,279 | 392,266 |
| t.sk. Latvijai | - | 380 | 943 | 357,715 | 359,038 |
| citām valstīm | 1,933 | 8,731 | - | 22,564 | 33,228 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 22,340 | 15,090 | 49,939 | (87,369) | - |
| Neto apgrozījums kopā | 24,273 | 24,201 | 50,882 | 292,910 | 392,266 |
| EBITDA | 14,020 | 12,097 | 27,196 | 23,212 | 76,525 |
| Nolietojums un amortizācija | 11,672 | 8,191 | 11,872 | 617 | 32,352 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 2,348 | 3,904 | 15,391 | 22,576 | 44,219 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 7,235 | 14,984 | 6,425 | 953 | 29,597 |
| Segmentu aktīvi | 182,879 | 159,189 | 238,496 | 36,164 | 616,728 |
| 31.12.2015 (Koriģēts) |
Gāzes pārvade |
Gāzes glabāšana |
Gāzes sadale |
Gāzes tirdzniecība |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 4,620 | 13,363 | 1,029 | 425,674 | 444,686 |
| t.sk. Latvijai | - | - | 1,029 | 425,674 | 426,703 |
| citām valstīm | 4,620 | 13,363 | - | - | 17,983 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 21,392 | 14,422 | 47,466 | (83,280) | - |
| Neto apgrozījums kopā | 26,012 | 27,785 | 48,495 | 342,394 | 444,686 |
| EBITDA | 15,016 | 14,682 | 26,371 | 12,387 | 68,457 |
| Nolietojums un amortizācija | 14,116 | 7,199 | 11,734 | 707 | 33,756 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 901 | 7,483 | 14,727 | 11,680 | 34,791 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 11,691 | 13,619 | 6,377 | 733 | 32,420 |
| Segmentu aktīvi | 187,301 | 146,068 | 251,131 | 86,308 | 670,808 |
*Koriģēts attiecībā pret 2015. gada pārskatu, precizēta segmentu izmaksu attiecināšanas metodika.
| 31.12.2016 | 31.12.2015 | |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu aktīvi | 616,728 | 670,808 |
| Nauda | 177,230 | 79,207 |
| Aktīvi kopā | 793,958 | 750,015 |
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāzes tirdzniecība | 342,801 | 389,818 |
| Citi pamatdarbības ieņēmumi | 991 | 1,070 |
| 343,792 | 390,888 |
| Pārējie ieņēmumi | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Iepriekšējo periodu uzkrājumu samazinājums* | 3,728 | - |
| Ieņēmumi no līdzdalības gāzesvadu celtniecībā | 956 | 928 |
| Soda naudas | 714 | 924 |
| Citi ieņēmumi | 429 | 715 |
| Uzkrājumi bezcerīgajiem debitoriem, neto** | - | 437 |
| 5,827 | 3,004 |
* Uzkrājumu samazinājums par klientu pieteikumu uz tiesvedībām un paredzētajām apmaksām.
** 2016. gadā uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem neto palielinājums 70 tūkst. EUR apmērā ir iekļauts pārējās saimnieciskās darbības izmaksās.
| Materiālu izmaksas | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 267,470 | 323,761 |
| Dabasgāze tehnoloģiskām vajadzībām | 2,193 | 2,580 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 1,587 | 2,011 |
| 271,250 | 328,352 |
| Personāla izmaksas | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 15,301 | 15,126 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 3,526 | 3,274 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 953 | 968 |
| Pārējās personāla izmaksas | 267 | 286 |
| 20,047 | 19,654 | |
| tai skaitā Valdes un Padomes atalgojums | ||
| - atlīdzība par darbu |
3,078 | 2,696 |
| - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
636 | 148 |
| - dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana |
93 | 127 |
| - citas personāla izmaksas |
21 | 11 |
| 3,828 | 2,982 | |
| Vidējais darbinieku skaits gadā no turpmākās darbības |
936 | 971 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas | 1,503 | 1,092 |
| Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas | 1,471 | 1,587 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 1,240 | 1,471 |
| Biroja un citas administratīvās Izmaksas | 1,197 | 797 |
| Nodokļi un nodevas | 883 | 829 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 726 | 693 |
| Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas | 459 | 300 |
| Citas izmaksas | 400 | 333 |
| Gada pārskata obligātā revīzija | 26 | 26 |
| Citu revīzijas uzdevumu veikšana | 9 | - |
| 7,914 | 7,128 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 6,279 | 6,057 |
| Atliktais nodoklis | 434 | (1,783) |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības | (1,169) | (1,200) |
| 5,544 | 3,074 |
| Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa izdevumiem | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 44,219 | 37,586 |
| Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi | 6,633 | 5,638 |
| Nodokļu ietekme: | ||
| Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu, neto | 1,261 | (176) |
| Nodokļu atlaide ziedojumiem | (1,181) | (1,188) |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības | (1,169) | (1,200) |
| Nodokļu izdevumi | 5,544 | 3,074 |
| Atliktā nodokļa aprēķins | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Atliktā nodokļa saistības pārskata gada sākumā | 52,398 | 54,644 |
| Atliktā nodokļa saistību palielinājums no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas (attiecināts pret pašu kapitālu) |
2,709 | 30 |
| Atliktā nodokļa saistību samazinājums (ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā) | 434 | (1,783) |
| Atliktais nodoklis par izslēgtajiem pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem (attiecināts pret pašu kapitālu) |
(432) | (493) |
| Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās | 55,109 | 52,398 |
| Atliktā nodokļa pagaidu atšķirības: | ||
| Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā) | 840 | 1,020 |
| Pamatlīdzekļu nolietojuma atšķirība (izlīdzināsies ilgāk kā 12 mēnešu laikā) | 57,282 | 55,381 |
| Uzkrājumu slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā)* |
(1,534) | (1,528) |
| Uzkrāto izmaksu neizmantotiem atvaļinājumiem un prēmijām atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā) |
(559) | (1,015) |
| Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem un citām saistībām pret darbiniekiem atšķirība (izlīdzināsies ilgāk kā 12 mēnešu laikā) |
(684) | (663) |
| Citu uzkrāto saistību atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā) | (178) | (734) |
| Uzkrājumu lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam atšķirība (izlīdzināsies 12 mēnešu laikā) |
(58) | (63) |
| Atliktā nodokļa saistības no pārtrauktās darbības | (30,686) | - |
| Atliktā nodokļa saistības, neto | 24,423 | 52,398 |
* Aprēķinā ir iekļauti uzkrājumi to slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam, kuri būs atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem tuvākajā nākotnē. Minētie debitori atrodas sabiedrību likvidācijas stadijā.
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 48,474 | 53,798 |
| Pārējie ieņēmumi | 446 | 437 |
| Materiālu izmaksas | (4,185) | (6,200) |
| Personāla izmaksas | (11,428) | (9,561) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums | (19,864) | (21,315) |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | (7,189) | (8,775) |
| Bruto peļņa | 6,254 | 8,384 |
| Finanšu ieņēmumi, neto | (2) | - |
| Peļņa pirms nodokļiem | 6,252 | 8,384 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1,169) | (1,200) |
| Peļņa no pārtrauktās darbības | 5,083 | 7,184 |
| Pārskata gada peļņa | 5,083 | 7,184 |
| APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS | 2016 | 2015 | |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pārskata perioda peļņa | 5,083 | 7,184 | |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
|||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 17,967 | - | |
| Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem | (2,695) | - | |
| Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | 1 | (186) | |
| Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības, kas tieši atzīti pārējo ienākumu pārskatā |
15,273 | (186) | |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 20,356 | 6,998 |
Pārtrauktās darbības ir dabasgāzes pārvades un glabāšanas funkcijas. 2016. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Reorganizācijas rezultātā Sabiedrība savu darbību 2017. gadā turpinās kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs.
Vidējais darbinieku skaits 2016. gadā Gāzes pārvades un Gāzes glabāšanas segmentā bija 335, 2015. gadā - 293.
| Nemateriālie aktīvi | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||
| Perioda sākumā | 14,346 | 13,346 |
| Iegādāti | 2,320 | 1,124 |
| Norakstīti | (8) | (124) |
| Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
(5,352) | - |
| Perioda beigās | 11,306 | 14,346 |
| Amortizācija | ||
| Perioda sākumā | 12,064 | 11,117 |
| Amortizācija pārskata gadā | 1,084 | 1,071 |
| Par norakstīto | (7) | (124) |
| Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
(4,017) | - |
| Perioda beigās | 9,124 | 12,064 |
| Atlikusī vērtība perioda 31. decembrī | 2,182 | 2,282 |
Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 7,689 tūkstoši EUR (31.12.2015.: 7,597 tūkstoši EUR). Lielāko daļu Sabiedrības nemateriālo aktīvu veido programmatūra darbības segmentu vajadzībām.
| Zeme | Ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | ||||||
| 31.12.2015 | 11,961 | 1,077,534 | 135,018 | 20,961 | 12,482 | 1,257,956 |
| Iegādāts | - | 307 | 1,137 | 1,200 | 24,554 | 27,198 |
| Pārklasificēts | - | 20,558 | 8,818 | (5,225) | (24,151) | - |
| Pārvērtēts | - | 16,749 | (5,469) | - | - | 11,280 |
| Norakstīts | - | (4,585) | (2,976) | (650) | (3) | (8,214) |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
(10,427) | (624,839) | (105,659) | (4,331) | (12,419) | (757,675) |
| 31.12.2016 | 1,534 | 485,724 | 30,869 | 11,955 | 463 | 530,545 |
| Nolietojums | ||||||
| 31.12.2015 | - | 607,880 | 77,319 | 15,307 | - | 700,506 |
| Aprēķināts | - | 21,308 | 7,001 | 2,153 | - | 30,462 |
| Pārvērtēts | - | 3,618 | (9,587) | - | - | (5,969) |
| Norakstīts | - | (3,436) | (2,789) | (640) | - | (6,865) |
| Pārklasificēts | - | 1,726 | 3,297 | (5,023) | - | - |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
- | (366,126) | (55,994) | (2,988) | - | (425,108) |
| 31.12.2016 | - | 264,970 | 19,247 | 8,809 | - | 293,026 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 | 1,534 | 220,754 | 11,622 | 3,146 | 463 | 237,519 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015 | 11,961 | 469,654 | 57,699 | 5,654 | 12,482 | 557,450 |
| Zeme | Ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | ||||||
| 31.12.2014 | 11,961 | 1,054,386 | 133,904 | 20,956 | 16,739 | 1,237,946 |
| Iegādāts | - | - | - | - | 31,543 | 31,543 |
| Pārklasificēts | - | 32,069 | 2,507 | 1,212 | (35,788) | - |
| Pārvērtēts | - | 195 | 2 | - | - | 197 |
| Norakstīts | - | (9,116) | (1,395) | (1,207) | (12) | (11,730) |
| 31.12.2015 | 11,961 | 1,077,534 | 135,018 | 20,961 | 12,482 | 1,257,956 |
| Nolietojums | ||||||
| 31.12.2014 | - | 589,655 | 71,954 | 14,662 | - | 676,271 |
| Aprēķināts | - | 24,205 | 6,655 | 1,837 | - | 32,697 |
| Norakstīts | - | (5,980) | (1,290) | (1,192) | - | (8,462) |
| 31.12.2015 | - | 607,880 | 77,319 | 15,307 | - | 700,506 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015. | 11,961 | 469,654 | 57,699 | 5,654 | 12,482 | 557,450 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2014. | 11,961 | 464,731 | 61,950 | 6,294 | 16,739 | 561,675 |
Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 11,725 tūkstoši EUR (31.12.2015.: 18,141 tūkstoši EUR).
Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.
Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:
Pārskata gadā Sabiedrība ir kapitalizējusi nolietojumu 8 tūkstošu EUR apmērā (2015. gadā: 12 tūkstoši EUR).
1.Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.
Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).
Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.
Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido pazemes gāzes vadu pārvērtēšana. Atkarībā no diametra un cauruļvada atrašanās vietas, veicot pārvērtēšanu pieņemts, ka tērauda caurules cena var būt robežās no 65 EUR/m līdz 621 EUR/m. Kopējais pārvades sistēmas cauruļvadu garums ir 1191 km. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies.
Paralēli sākotnējai vērtībai tiek noteikts arī katra aktīva uzkrātais nolietojumus, kā galvenos faktorus šeit ņemot vērā aktīva fizisko, funkcionālo un tehnisko nolietojumu. Ja pārvērtētie aktīvi tiek būtiski savādāk izmantoti, vai tie ir funkcionāli nolietoti, pārvērtēto aktīvu vērtība var būtiski samazināties.
Pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 11,280 tūkst. EUR, un uzkrātais nolietojums samazināts par 5,969 tūkst. EUR. Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto pārējo ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 18,061 tūkst. EUR apmērā, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti neto zaudējumi 812 tūkst. EUR apmērā.
Tāpat pamatlīdzekļu uzskaites ietvaros Sabiedrība veic aktīvu vērtības samazinājuma aplēses. 2016. gada beigās šādas aplēses tika veiktas sadales segmenta pamatlīdzekļiem ar bilances vērtību 235,178 tūkst EUR, jeb 98% no kopējiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Galvenie pieņēmumi, veicot vērtības samazinājuma aplēsi, ir saistīti ar prognozēto dabasgāzes patēriņu valstī kā arī kapitālieguldījumiem, kas nepieciešami aktīvu uzturēšanai. Veicot aplēses, Sabiedrība pieņem, ka sadale saglabāsies kā regulēts darbības segments, un spēkā esošais regulācijas režīms paredzēs iespēju atgūt saimnieciski pamatotās sadales sistēmas uzturēšanas izmaksas. Aktīvu vērtības samazināšanas aplēses nerada izmaksas 2016. gadā.
Citu segmentu ēku un būvju un iekārtu un aprīkojuma vērtēšana vēl notiek. Pēc vadības aplēsēm nav sagaidāmas būtiskas atšķirības attiecībā uz vērtējamo aktīvu patieso vērtību un to uzskaites vērtību. Vadības aplēses ir balstītas uz neatkarīga sertificēta vērtētāja veikta TOP 21 aktīva un vienā no deviņiem gāzes sadales iecirkņiem atrodošos aktīvu novērtējuma provizoriskajiem rezultātiem.
Tabulā zemāk ir apkopotas vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Gāzes sadales un Tirdzniecības segmentā, pieņemot, ka aktīvi tiktu uzskaitīti sākotnējā vērtībā:
| Sākotnējā vērtība | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ēkām un būvēm | 107,937 | 108,050 |
| Tehnoloģiskām iekārtām un | 10,219 | 10,367 |
| ierīcēm |
| Krājumi | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 2,593 | 52,592 |
| Materiāli un rezerves daļas | 1,607 | 4,348 |
| Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | (298) | (421) |
| 3,902 | 56,519 |
| Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi gada sākumā | 421 | 438 |
| Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības | (19) | (11) |
| Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās darbības | (11) | - |
| Norakstīti | (7) | (9) |
| Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā | - | 3 |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
(86) | - |
| Uzkrājumi perioda beigās | 298 | 421 |
| Debitori | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ilgtermiņa debitori uzskaites vērtībā | 11 | 11 |
| Uzkrājumi ilgtermiņa debitoru vērtības samazinājumam | (3) | (3) |
| 8 | 8 | |
| Īstermiņa debitori uzskaites vērtībā | 41,379 | 37,967 |
| Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības samazinājumam | (10,131) | (10,094) |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
(2,963) | - |
| 28 285 | 27 873 |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi gada sākumā | 10,190 | 10,722 |
| Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības | 1,567 | 1,708 |
| Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības | (1,496) | (2,145) |
| Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā | 71 | (437) |
| Norakstīti bezcerīgi parādi | (37) | (95) |
| Uzkrājumi gada beigās | 10,224 | 10,190 |
Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Nākamo periodu izdevumi | 424 | 391 |
| Citi debitori | 223 | 193 |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai |
(18) | - |
| 629 | 584 | |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam | (89) | (92) |
| 540 | 492 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | ||
| Ilgtermiņa daļa | 19,195 | 19,344 |
| Īstermiņa daļa | 974 | 946 |
| 20,169 | 20,290 | |
| Ieņēmumi no EK līdzfinansējuma: | ||
| Ilgtermiņa daļa | - | 8,604 |
| Īstermiņa daļa | - | 267 |
| - | 8,871 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi kopā: | ||
| Ilgtermiņa daļa | 19,195 | 27,948 |
| Īstermiņa daļa | 974 | 1,213 |
| Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Atlikums gada sākumā | 29,161 | 29,526 |
| Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā | 562 | 827 |
| Ietverts pārskata gada ieņēmumos | (951) | (1,192) |
| Saistības, kas turētas sadalīšanai |
(8,603) | - |
| Pārnests uz nākamajiem periodiem | 20,169 | 29,161 |
| Pārējās saistības | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 12,273 | 12,153 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 7,852 | 9,066 |
| Uzkrātās izmaksas | 3,088 | 5,877 |
| Akcīzes nodoklis | 2,636 | 2,519 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 1,553 | 888 |
| Pārējās īstermiņa saistības | 1,016 | 6,897 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 1,002 | 1,245 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 899 | 554 |
| Darbinieku atalgojums | 828 | 781 |
| Dabas resursu nodoklis | 36 | 29 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | - | 17 |
| 31,183 | 40,026 |
| Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi pārskata gada sākumā | 5,233 | 4,486 |
| Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības | 39 | 132 |
| Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās darbības | 328 | 27 |
| Izmaksāti | (222) | (147) |
| Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā – aizstāti pašu kapitālā |
(108) | 735 |
| Saistības, kas turētas sadalīšanai |
(1,539) | - |
| Uzkrājumi pārskata gada beigās | 3,731 | 5,233 |
| Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi 2016 |
2015 |
|---|---|
| Diskonta likme,% 0.24% |
0.53% |
| Darbinieku rotācijas koeficients, % 3.40% |
3.00% |
| Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi 62.75 |
62.50 |
| Atalgojuma pieaugums, % 4.00% |
4.00% |
| Iemaksas privātajā pensiju fondā, % 5.00% |
5.00% |
| VSAOI (darbiniekiem),% 23.59% |
23.59% |
| VSAOI (pensionāriem),% 19.90% |
19.86% |
| Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi | Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu | |||
|---|---|---|---|---|
| Izmaiņas pieņēmumos | 2016 | 2015 | ||
| Diskonta likme | + 0.5% | Uzkrājums samazinās par | 5.30% | 5.18% |
| Darbinieku rotācijas koeficients | + 0.5% | Uzkrājums samazinās par | 4.78% | 4.45% |
| Darbinieku pensionēšanās vecums | +1 gads | Uzkrājums samazinās par | 2.40% | 2.34% |
| Atalgojuma pieaugums | +0.5% | Uzkrājums pieaug par | 4.46% | 4.02% |
| Iemaksas privātajā pensiju fondā |
+0.5% | Uzkrājums pieaug par | 0.34% | 0.31% |
| VSAOI | +0.5% | Uzkrājums pieaug par | 0.34% | 0.31% |
| Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi | Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Izmaiņas pieņēmumos | 2016 | 2015 | |||
| Diskonta likme | -0.5% | Uzkrājums pieaug par | 5.88% | 5.73% | |
| Darbinieku rotācijas koeficients | -0.5% | Uzkrājums pieaug par | 5.24% | 4.88% | |
| Darbinieku pensionēšanās vecums | -1 gads | Uzkrājums pieaug par | 2.20% | 2.55% | |
| Atalgojuma pieaugums | -0.5% | Uzkrājums samazinās par | 4.08% | 3.68% | |
| Iemaksas privātajā pensiju fondā | -0.5% | Uzkrājums samazinās par | 0.34% | 0.31% | |
| VSAOI | -0.5% | Uzkrājums samazinās par | 0.34% | 0.31% |
| Aktīvs | Pielikums | 31.12.2016 |
|---|---|---|
| AKTĪVS | EUR'000 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi | ||
| Nemateriālie aktīvi | 10 | 1,335 |
| Pamatlīdzekļi | ||
| Zeme | 10,427 | |
| Ēkas, būves | 258,713 | |
| Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces | 49,665 | |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 1,343 | |
| Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas | 12,419 | |
| Pamatlīdzekļi kopā: | 11 | 332,567 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 333,902 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | ||
| Krājumi | 5,138 | |
| Debitori | 3,028 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 9,600 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 17,766 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 351,668 | |
| Pasīvs | Pielikums | 31.12.2016 |
| PASĪVS | EUR'000 | |
| Pašu kapitāls: | ||
| Nodalāmās rezerves | 19 | 274,086 |
| Pašu kapitāls kopā: | 274,086 | |
| Ilgtermiņa saistības | ||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 32,375 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 8,335 | |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām | 1,539 | |
| Atliktā nodokļa saistības | 30,686 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 72,935 | |
| Īstermiņa saistības | ||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 2,625 | |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 312 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 267 | |
| Pārējās saistības | 1,443 | |
| Īstermiņa saistības kopā: | 4,647 |
Reorganizācijas rezultātā jaundibinātajai akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" (vienotais reģistrācijas Nr. 40203041605, juridiskā adrese: Aristida Briāna iela 6, Rīga, LV-1001) tika nodots Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimnieciskās darbības virziens, pilnajā ekonomiskajā sastāvā, kas ietver aktīvus un pasīvus. Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" ir ieguvusi visas atļaujas un licences, kas tai ir nepieciešamas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades saimnieciskās darbības veidu nodrošināšanai. Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimniecisko darbības virzienu saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 2. janvārī (reģistrācijas diena komercreģistrā).
| Pašu kapitāls | 31.12.2016 | 31.12.2016 | 31.12.2015 | 31.12.2015 |
|---|---|---|---|---|
| % no kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits | % no kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits | |
| Pašu kapitāls | ||||
| Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas | 36.52 | 14,571,480 | 36.52 | 14,571,480 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 63.48 | 25,328,520 | 63.48 | 25,328,520 |
| 100.00 | 39,900,000 | 100.00 | 39,900,000 | |
| Akcionāri | ||||
| Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot | 18.26 | 7,285,740 | 47.23 | 18,846,385 |
| vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740) | ||||
| Marguerite Gas I S. à r.l. |
28.97 | 11,560,645 | - | - |
| Itera Latvija SIA | 16.00 | 6,384,001 | 16.00 | 6,384,001 |
| PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju | 34.00 | 13,566,701 | 34.00 | 13,566,701 |
| emisiju) akcijas 7,285,740) | ||||
| Valstij piederošās akcijas* | 0.00 | 117 | 0.00 | 117 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 2.77 | 1,102,796 | 2.77 | 1,102,796 |
| 100.00 | 39,900,000 | 100.00 | 39,900,000 |
*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2016. gada 31. decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrība atrodas PAS Gazprom, Itera Latvija SIA un Uniper Ruhrgas International GmbH kopīgā kontrolē. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē. 2017. gada kopsapulcē vadība ierosinās par 2016. gadu izmaksāt dividendes 0.93 EUR apmērā par vienu akciju. Šajos finanšu pārskatos šīs maksājamās dividendes nav atspoguļotas, bet tās tiks uzskaitītas akcionāru pašu kapitālā 2017. gada finanšu pārskatos kā nesadalītās peļņas apropriācija par 2016. gadu. 2016. gadā dividendes par 2015. gadu tika izmaksātas 30,324 tūkstošu EUR apmērā (0.76 EUR par akciju). Papildus 2016. gada apstiprinātās, bet neizmaksātās dividendes 35,112 tūkst. EUR apmērā ir uzrādītas bilancē īstermiņa saistību sastāvā.
| Peļņa par akciju | Peļņa par akciju no Peļņa par akciju turpmākās darbības |
|||
|---|---|---|---|---|
| 2016 | 2015 | 2016 | 2015 | |
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. |
37,506 | 30,517 | 32,423 | 23,333 |
| Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.940 | 0.765 | 0.813 | 0.585 |
Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.
| Rezerves | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārvērtēšanas rezerve | 176,564 | 373,517 |
| Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve | (503) | (815) |
| Citas rezerves un nesadalītā peļņa |
35,477 | 131,948 |
| Nodalāmās rezerves | 274,086 | - |
| 485,624 | 504,650 |
Dividenžu sadale un līdzekļu pārnese uz citām rezervēm notiek atbilstoši peļņai un nesadalītajai peļņai saskaņā ar likumā noteiktajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti pēc Latvijas grāmatvedības noteikumiem.
Izmaiņas citās rezervēs var veikt tikai ar akcionāru lēmumu. Pārvērtēšanas rezervi un akciju emisijas uzcenojumu nevar sadalīt kā dividendes akcionāriem.
| Nodokļu kustība | Saistības | Pārmaksa | Aprēķināts | Samaksāts | Saistības | Pārmaksa |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2015 | 31.12.2015 | 2016 | 2016 | 31.12.2016 | 31.12.2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 9,066 | - | 70,660 | (71,874) | 7,852 | - |
| Akcīzes nodoklis | 2,519 | - | 20,959 | (20,842) | 2,636 | - |
| Sociālās apdrošināšanas maksājumi | 888 | - | 8,622 | (7,957) | 1,553 | - |
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis | - | 1,956 | 6,279 | (5,311) | - | 988 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 554 | - | 4,899 | (4,555) | 898 | - |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 17 | - | 1,158 | (1,175) | - | - |
| Dabas resursu nodoklis | 29 | - | 259 | (252) | 36 | - |
| 13,073 | 1,956 | 112,836 | (111,966) | 12,975 | 988 |
Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā.
| Ieņēmumi vai izdevumi | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas | ||
| PAS "Gazprom" | 7,817 | 15,140 |
| Izdevumi par dabasgāzes iegādi | ||
| PAS "Gazprom" | 203,034 | 289,422 |
| Izdevumi par pakalpojumu iegādi no saistīto uzņēmumu kontrolētiem uzņēmumiem | ||
| PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi | 5,466 | 6,523 |
| Prasības un saistības pret saistītām personām | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Saistīto uzņēmumu parādi par dabasgāzes tranzītu | ||
| PAS "Gazprom" | - | 35 |
| Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par pakalpojumiem | ||
| PAS "Gazprom" | 1,236 | 24,122 |
| PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi | - | 460 |
| 1,236 | 24,582 | |
| Parādi pret saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem | ||
| PAS "Gazprom" | 1 | 7,893 |
| PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi | - | 1,390 |
| 1 | 9,283 |
Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, tādēļ nav pakļauta būtiskam ārvalstu valūtu kursu riskam. Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no
pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti amortizēto izmaksu vērtībās. Tabulā zemāk apkopoti Sabiedrības finanšu aktīvi un saistības.
| Finanšu aktīvi un saistības | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Saistīto uzņēmumu parādi | - | 35 |
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 28,285 | 27,838 |
| Citi debitoru parādi | 540 | 492 |
| Nauda un tās ekvivalenti | 167,630 | 79,207 |
| Finanšu aktīvi | 196,455 | 107,572 |
| Parādi saistītajiem uzņēmumiem | 1 | 9,283 |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 2,391 | 2,511 |
| Finanšu saistības | 2,392 | 11,794 |
Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.
Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem, kas uz 2016. gada 31. decembri veido 18% no kopējā debitoru parāda. Uz 2016. gada 31. decembri piecu lielāko klientu parādu vērtība nav kavēta un vērtības samazinājums nav konstatēts. Nākamā tabula ilustrē kredītrisku no nenokārtotajiem debitoru parādiem.
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 31.12.2016 | 31.12.2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Parādi, kam izveidots vērtības samazinājums | 10,131 | 10,094 |
| Termiņš nav iestājies | 28,297 | 26,703 |
| Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts | 2,922 | 1,169 |
| Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts | 29 | 1 |
| Pircēju un pasūtītāju parādi, bruto | 41,379 | 37,967 |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam | (10,131) | (10,094) |
| Aktīvi, ka turēti sadalīšanai |
(2,963) | - |
| Pircēju un pasūtītāju parādi, neto | 28,285 | 27,873 |
Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība
izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti
Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.
Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2016. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.
Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):


Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu
izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.
Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.
Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu
Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.
Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci par 2016.gadu ir veikta pārklasifikācija salīdzinošajos 2015.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.
summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.
Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.
Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.
Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).
Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.
Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.
Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2016. gadā, bet neattiecas uz Sabiedrības darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem:
Grozījumi 11. SFPS "Vienošanās par sadarbību" par līdzdalības daļas iegādi kopīgā darbībā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 16. SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie ieguldījumi" - pieļaujamo nolietojuma un amortizācijas aprēķināšanas metožu paskaidrojums (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 16. SFPS "Pamatlīdzekļi" un 41. SGS "Lauksaimniecība" par augļus nesošiem augiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 27. SGS "Atsevišķi finanšu pārskati" - pašu kapitāla metodes izmantošana atsevišķos finanšu pārskatos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 1. SGS "Finanšu pārskatu sniegšana" par atklājamās informācijas sniegšanas iniciatīvu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati", 12. SFPS "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos" un 28. SGS "Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi" – Ieguldījuma uzņēmumu konsolidācijas izņēmuma piemērošana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2014 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:
SFPS "Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības",
SFPS "Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana" ar izrietošiem labojumiem 1. SFPS,
SGS "Darbinieku labumu uzskaite", un
SGS "Starpposma finanšu pārskati".
Grozījumi 19. SGS "Darbinieku labumu uzskaite" attiecībā uz noteikta labuma plāniem (apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk).
Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2012 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprināti lietošanai ES pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. februārī vai vēlāk). Šie grozījumi ietver izmaiņas 6 standartos:
SFPS "Maksājums ar akcijām",
SFPS "Biznesa apvienošana",
SFPS "Darbības segmenti",
SGS "Pamatlīdzekļi" un 38. SGS "Nemateriālie ieguldījumi", un
SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm".
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver pārvades un sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību un tehnisko gāzes pārvadi un sadali.
Sabiedrības ēkas un būves (tai skaitā gāzes transportēšanas un sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, gāzes transportēšanas,
sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.
Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| gadi | |
|---|---|
| Ēkas | 20 - 100 |
| Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu |
40 - 60 |
| Iekārtas un mašīnas | 5 - 30 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 3.33 - 10 |
Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.
Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai
Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā). Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.
Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.
Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.
Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.
Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu
deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.
Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.
Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.
Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.
Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.
Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma
nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.
Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.
Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.
Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.
Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.
Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.
Kā aprakstīts finanšu pārskata pielikumā un Vadības ziņojumā, Sabiedrība 2016. gadā bija uzsākusi reorganizāciju, un 2017. gada janvārī tā nodeva dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības veidus jaundibinātai AS Conexus Baltic Grid.
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2016. gadu ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības. Pārtrauktās darbības peļņas vai zaudējumu aprēķins ir sniegts finanšu pārskata pielikumā. 2015. gada salīdzinošie rādītāji ir koriģēti retrospektīvi pēc tāda paša principa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija ir sastādīta, balstoties uz kopējo AS "Latvijas gāze" peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas ietver turpmākās un pārtrauktās darbības.
Bilancē ir izveidots jauns aktīvu postenis apgrozāmo līdzekļu sastāvā - "Sadalīšanai turēti aktīvi" un jauns saistību postenis īstermiņa saistību sastāvā - "Sadalīšanai turētas saistības". Šeit iekļauta AS Conexus Baltic Grid nododamo aktīvu un saistību kopsummas to bilances vērtībā. 5. SFPS neprasa veikt korekciju salīdzinošajos rādītājos 31.12.2015. AS Conexus Baltic Grid nododamo aktīvu un saistību atšifrējums pa bilances posteņiem sniegts finanšu pārskata pielikumā.
tai skaitā tās saistības un pienākumi, kas izriet no akcionāru starpā esošajiem apsolījumiem. Lielākie AS "Latvijas Gāze" akcionāri ir kļuvuši arī par AS "Conexus Baltic Grid" akcionāriem, līdz ar iepriekš noslēgtajām akcionāru saistībām. Rezultātā tā pati akcionāru grupa, kas kontrolēja neto aktīvus pirms reorganizācijas, turpina tos kontrolēt arī pēc uzņēmuma reorganizācijas. Arī būtiska daļa pārvaldes institūcijās ievēlētie pārstāvji abās māsas Sabiedrībās ir identiski. Līdz ar to IFRS kontekstā uzskatāms, ka pārvades un uzglabāšanas segmentu neto aktīvu sadale akcionāriem notikusi grupas restrukturizācijas ietvaros un uz to nav attiecināmi IFRIC 17 principi.
Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.
Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid", reģistrācijas numurs 40203041605, reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimniecisko darbības virzienu saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās.
Nākamajā tabulā apkopotas līgumsaistības pārskata gada beigās:
| Saistības | 2016 | 2015 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Noslēgtie līgumi | 469 | 18,143 |
Periodā pēc 2016. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.


| Kopējais būtiskums | Kopējais būtiskums ir noteikts 1,898 tūkstošu eiro apmērā Kopējais būtiskums atbilst 5% no peļņas pirms nodokļiem no turpmākās darbības |
|||
|---|---|---|---|---|
| Ka mēs to noteicam | ||||
| Pamatojums būtiskuma kritēriju piemērošanai |
Izvēlējāmies peļņu pirms nodokļiem, jo, mūsuprāt, šīs ir galvenais kritērijs, kuru visbiežāk izmanto lietotāji, lai novērtētu Sabiedrības darbību, kā arī šīs ir vispārēji pieņemts kritērijs. Tā kā peļņas rādītāji ir stabili, mēs izmantojām viena gada pelnu. |

| Galvenais revizījas jautajums | ||
|---|---|---|



Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.