AI Terminal

MODULE: AI_ANALYST
Interactive Q&A, Risk Assessment, Summarization
MODULE: DATA_EXTRACT
Excel Export, XBRL Parsing, Table Digitization
MODULE: PEER_COMP
Sector Benchmarking, Sentiment Analysis
SYSTEM ACCESS LOCKED
Authenticate / Register Log In

Latvijas Gaze

Interim / Quarterly Report Aug 14, 2017

2233_rns_2017-08-14_d64f239b-596b-4c92-a42c-f013d0bde4ae.pdf

Interim / Quarterly Report

Open in Viewer

Opens in native device viewer

NEREVIDĒTI STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 6 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2017.GADA 30.JŪNIJĀ

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

Rīga 2017

PADOME 3
VALDE 4
AKCIJAS UN AKCIONĀRI 5
VADĪBAS ZIŅOJUMS 7
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
9
FINANŠU PĀRSKATI 11
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA11
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS12
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS12
BILANCE13
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
14
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS15
FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI16

PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2016. gada 22. marta līdz 2019. gada 22. martam)*

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974

Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Jorgs Tumats (Jörg Tumat), 1969 Padomes loceklis

No 2013. līdz 2016. gadam valdes loceklis E.ON Russia

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2008. gada, valdes loceklis, Juridiskā departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2011. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos E.ON Global Commodities SE/E.ON Ruhrgas, Diseldorfa/Esene, Vācija

Gijoms Rivrons (Guillaume Rivron), 1972 Padomes loceklis

No 2010. gada investīciju direktors, Marguerite Adviser S.A. (Francija)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

* Jorga Tumata iesniedzis atlūgumu, līdz ar to Padomes pārvēlēšana notiks 2017. gada 15. augustā

VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

(pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Zane Kotāne, 1977 Valdes locekle

Rīgas Biznesa skola Maģistra grāds biznesa vadībā

Gints Freibergs, 1959 Valdes loceklis

Rīgas Politehniskais Institūts, inženieris rūpniecības siltumenerģētiķis

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999. gada 15. februāra Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk – Sabiedrība) akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2014. – 30.06.2017.)

ISIN LV0000100899
Biržas kods GZE1R
Saraksts Otrais saraksts
Nominālvērtība 1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits 39,900,000

Avots: Nasdaq Riga

Sabiedrības akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA - visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.

OMX BALTIC - visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

Sabiedrība ieņēma 1.vietu starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 6.vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem pēc akciju tirgus kapitalizācijas. Sabiedrības kapitalizācijas vērtība 2017. gada jūnija beigās bija 367,08 miljoni EUR.

Vērstpapīru skaits publiskā apgrozībā 25,328,520 Likviditātes nodrošinātāji Nav

  1. gada 4. janvārī noslēdzās Latvijas Gāzes reorganizācijas process, atdalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas segmentus, kā rezultātā Sabiedrības akciju cena biržā samazinājās par 8,1 %. Kāpums akciju cenā par 9,0 % vērojams pēc Sabiedrības 2016. gada rezultātu publicēšanas. Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas, 2017. gada 3. aprīlī, Latvijas Gāzes akcijas cena ir augusi par 8.4 %.

Sabiedrības akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2014.-30.06.2017.)

Avots: Nasdaq Riga

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2015.-30.06.2017.)

2015 Q2 2016 Q2 2017 Q2
Akcijas cena (EUR):
Pirmā 9.140 9.790 8.780
Augstākā 10.400 11.100 9.820
Zemākā 9.130 9.650 7.760
Vidējā 9.666 10.230 8.570
Pēdējā 9.980 10.700 9.200
Izmaiņas 9.19% 9.30% 4.78%
Darījumu skaits 709 792 875
Tirgoto akciju skaits 76085 70832 110313
Apgrozījums (milj. EUR) 0.735 0.725 0.954
Kapitalizācija ( milj.
EUR)
398.202 426.930 367.080

Akcionāru sastāvs atbilstoši pārstāvētajām nozarēm 30.06.2017

Pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

Finanšu pārskatu
parakstīšanas dienā
Valde Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Frolovs Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs Nav
Valdes loceklis Gints Freibergs 416
Valdes locekle Zane Kotāne Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks Olivers Gīze Nav
Padomes loceklis Jorgs Tumats Nav
Padomes loceklis Nikolajs Dubiks Nav
Padomes loceklis Vitālijs Hatjkovs Nav
Padomes loceklis Oļegs Ivanovs Nav
Padomes loceklis Nikolass Merigo Kuks Nav
Padomes loceklis Gijoms Rivrons Nav
Padomes loceklis Hanss Pēters Florens Nav
Padomes locekle Jeļena Mihailova Nav

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Galvenie rādītāji

  1. gada pirmajā pusgadā Sabiedrība, darbojoties kā integrēts dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes tirgotājs, nodrošināja dabasgāzes piegādi 443 tūkstošiem klientu Latvijā, kā arī turpināja pērn uzsākto dabasgāzes tirdzniecību ārpus Latvijas, pirmajā pusgadā pārdodot 60 MWh ārzemēs.

Kopējais Sabiedrības tirdzniecības apjoms 2017. gada pirmajā pusgadā sasniedza 7 668 MWh, kas ir 4,6 % samazinājums, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, kas skaidrojams ar augstu vidējo gaisa temperatūru aktīvākajos dabasgāzes tirdzniecības mēnešos.

Lai izpildītu Enerģētikas likuma prasības, pirmajā pusgadā tika uzsākts dabasgāzes sadales sistēmas operatora un dabasgāzes tirgotāja nodalīšanas process, kuru ir plānots pabeigts 2018. gada 1. janvārī. Plānots, ka sadales sistēmas operators tiks nodalīts meitasuzņēmumā, tādējādi saglabājot vertikāli integrētu grupu.

Galvenie finanšu rādītāji
(tūkst. EUR)
2017 H1 2016 H1*
Neto apgrozījums 177 336 181 902
EBITDA 23 977 28 015
EBITDA, % 13. 5 15.4
EBIT 17 423 21 811
EBIT, % 9.8 12.0
Neto peļņa 14 140 18 584
Neto rentabilitāte, % 8.0 10.2
Peļņa uz akciju, EUR 0.35 0.47
P/E 25.96 21.96

EBITDA - Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas EBIT – Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem

P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju

Galvenie darbības rādītāji 2017 H1 2016 H1*
Dabasgāzes tirdzniecība, MWh 7 668 8 040
Klientu
skaits (adreses), tūkst.
443 444
Darbinieku skaits, vidējais 963 935
Sadales gāzes vadu
garums, km
5 066 5 047

Avots: S&P Global Platts un AS "Latvijas Gāze"

Avots: eia.gov un AS "Latvijas Gāze"

=

Darbības vides raksturojums

    1. pusgada neto rentabilitāte ir par 2,2 % zemāka, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu. Tas ir izskaidrojams ar tirgus atvēršanas izmaksām.
  • Dabasgāzes tirdzniecības cena, saskaņā ar tirgus atvēršanas pārejas noteikumiem, līdz 2017. gada 1. jūlijam tika piemērota saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības diferencēto gala tarifu, kas tika piemērots 2017. gada 1. aprīlī. Pēc 1. jūlija komerciālajiem lietotājiem bija jānoslēdz līgums ar kādu no tirgotājiem. Mājsaimniecībām ir dots 2 gadu pārejas posms, kura laikā ir iespējams saņemt regulētu dabasgāzes cenu.
  • Gada pirmajos mēnešos Sabiedrība aktīvi gatavojās Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanai. Pēc tirgus atvēršanas par aktīviem dabasgāzes tirgus dalībniekiem kļuva juridiskie klienti, bet mājsaimniecības saglabā iespēju turpināt saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajām dabasgāzes cenām.

Lai arī klientu skaits, kas nokļuvis atvērtā tirgū, ir salīdzinoši neliels – tikai aptuveni 2.5 % no kopējā klientu skaita, šo klientu dabasgāzes patēriņš 2017. gadā bija 90% no kopējā Sabiedrības pārdošanas apjoma.

Tiek turpināts dabasgāzes sadales sistēmas operatora nodalīšanas process

Finanšu risku pārvaldība

  1. gadā Sabiedrība turpināja īstenot un pilnveidot kontroles mehānismus, lai mazinātu kredītriska, kas skar tās finanšu aktīvus, un likviditātes riska, kas saistīts ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti, ietekmi uz tās finanšu rezultātiem.

Pārskata gadā Sabiedrība turpina būt pakļauta augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 50% no 2017. gada pirmā pusgada pārdošanas apjoma. Lielākajiem klientiem tiek izmantotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem sabiedrība seko apstiprinātām detalizētam kredītriska pārvaldības politikām, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei. Finanšu aktīvu politikas ietvaros, ar naudas un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība reizi ceturksnī veica visu korporatīvo kredītiestāžu novērtējumu, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus.

Sabiedrības likviditātes risks, kas saistīts ar būtisko dabasgāzes patēriņa atkarību no ārējās gaisa temperatūras, tika pārraudzīts, izmatojot dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus.

Nākotnes perspektīva

Līdz 2018. gada beigām Sabiedrībai jāturpina reorganizācijas process un jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi veiksmīgai sadales un tirdzniecības segmentu nodalīšanai 2018. gada 1. janvāri, kas ir nepieciešams, lai izpildītu Enerģētikas

Darījumi ar saistītajām personām

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Atbilstoši Komerclikuma 20. panta pirmajai daļai, kā arī 351. panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība likuma prasības. Reorganizācijas ceļā tiks izveidots 100 % meitas uzņēmums AS "Gaso", kas pārņems no Latvijas Gāzes sadales sistēmas funkcijas. Latvijas Gāze turpmāk būs koncerna mātes uzņēmums, kas nodarbosies ar dabasgāzes tirdzniecību.

"Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid", reģistrācijas numurs 40203041605, reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimniecisko darbības virzienu saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 2. janvārī.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) Valde ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu.

Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 30. jūnijā, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.

Sabiedrības nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 30. jūnijā, tika apstiprināti Valdē 2017. gada 14. augustā.

Pārskatus 2017. gada 14. augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods 097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs,
datums un vieta
Vienotais
reģistrācijas numurs
40003000642
Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese Vagonu iela 20, Rīga,
LV-1009, Latvija
www.lg.lv
Lielākie akcionāri PAS Gazprom (34,0%)
Marguerite Gas II S.à r.l.
(28,97%)
Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%)
ITERA Latvija SIA (16,0%)
Korporatīvās pārvaldības
ziņojums
www.lg.lv
Finanšu pārskatu periods 2017. gada 01. janvāris –
2017. gada 30. jūnijs

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

Pielikums 01.01.2017- 01.01.2016-
30.06.2017 30.06.2016
(Koriģēts)
EUR'000 EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības 2 177,336 181,902
Pārējie ieņēmumi 1,961 2,601
Materiālu izmaksas 3 (141,217) (143,738)
Personāla izmaksas 4 (8,976) (9,165)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums (6,554) (6,205)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 5 (5,127) (3,584)
Peļņa no saimnieciskās darbības 17,423 21,811
Finanšu ieņēmumi, izdevumi, neto (763) 63
Peļņa pirms nodokļiem 16,660 21,874
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (2,520) (3,290)
Peļņa no turpmākās darbības 14,140 18,584
Peļņa no pārtrauktās darbības - 8,240
Pārskata perioda
peļņa
14,140 26,824

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

01.01.2017- 01.01.2016-
30.06.2017 30.06.2016
(Koriģēts)
EUR'000 EUR'000
Pārskata perioda peļņa 14,140 26,824
Pārējie apvienotie ienākumi –
posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana 42 51
Neto ieņēmumi
no turpmākās darbības, kas tieši atzīti
pārējo
ienākumu pārskatā 42 51
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi 14,182 34,440

Pielikumi no 16. līdz 28. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 14. augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 30. jūnijā

BILANCE

Pielikums 30.06.2017 31.12.2016
AKTĪVS EUR'000 EUR'000
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi 6 2,568 2,182
Pamatlīdzekļi 7 233,069 237,519
Pārējie debitori 8 8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: 235,645 239,709
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi 8 38,757 3,902
Avansa maksājumi par krājumiem 18 1,236
Debitori 22,183 28,285
Pārskata perioda Uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksa 4,621 988
Pārējie apgrozāmie līdzekļi - 540
Nauda un tās ekvivalenti 117,362 167,630
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai - 351,668
Apgrozāmie līdzekļi kopā: 182,941 554,249
AKTĪVU KOPSUMMA: 418,586 793,958
PASĪVS EUR'000 EUR'000
Pašu kapitāls:
Akciju kapitāls 11 55,860 55,860
Akciju emisijas uzcenojums 20,376 20,376
Rezerves 11 211,580 485,624
Nesadalītā peļņa 51,646 37,506
Pašu kapitāls kopā: 339,462 599,366
Ilgtermiņa saistības
Nākamo periodu ieņēmumi 9 18,958 19,195
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām 3,731 3,731
Atliktā nodokļa saistības 24,423 24,423
Ilgtermiņa saistības kopā: 47,112 47,349
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 12,523 2,392
Nākamo periodu ieņēmumi 9 983 974
Neizmaksātās dividendes - 35,112
Pārējās saistības 10 18,506 31,183
Saistības, kas turētas sadalīšanai - 77,582
Īstermiņa saistības kopā: 32,012 147,243
PASĪVU KOPSUMMA: 418,586 793,958

Pielikumi no 16. līdz 28. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 14. augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidēti starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 30. jūnijā

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

Akciju
kapitāls
Akciju
emisijas
uzcenojums
Rezerves Nesadalītā
peļņa
Kopā
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
2015.
gada 31.
decembrī
55,860 20,376 504,650 30,517 611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes - - - (30,324) (30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās
dividendēs
- - (35,112) - (35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem - - (35,112) (30,324) (65,436)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem - - 625 (193) 432
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi - - 15,461 - 15,461
Pārskata gada peļņa - - - 37,506 37,506
Kopā citi apvienotie ienākumi - - 15,461 37,506 52,967
2016.
gada 31.
decembrī
55,860 20,376 485,624 37,506 599,366
Nodalītās
rezerves
- - (274,086) - (274,086)
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi - - 42 - 42
Pārskata gada peļņa - - - 14,140 14,140
Kopā citi apvienotie ienākumi - - 42 14,140 14,140
2017. gada 30. jūnijā 55,860 20,376 211,580 51,646 339,462

Pielikumi no 16. līdz 28. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 14. augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

30.06.2017 30.06.2016
(Koriģēts)
EUR'000 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no turpmākās darbības 16,660 21,874
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no pārtrauktās darbības - 9,702
Korekcijas:
-
pamatlīdzekļu nolietojums
6,123 17,048
-
nemateriālo aktīvu amortizācija
433 483
-
uzkrājumu veidošana
(2,810) 348
-
ienākumi no līdzdalības
(487) (607)
-
zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas
24 110
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
-
debitoros
6,641 6,830
-
avansa maksājumos par krājumiem
1,219 24,228
-
krājumos
(34,854) 50,359
-
kreditoros
(1,998) (978)
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (3,634) (4,007)
Neto naudas plūsma no
saimnieciskās darbības
(12,683) 125,390
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde (1,697) (1,620)
Nemateriālo aktīvu iegāde (818) (708)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi 42 26
Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu iegāde - (8,161)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības (2,473) (10,463)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātās dividendes (35,112) -
Neto naudas plūsma no finanšu darbības (35,112) -
Neto naudas plūsma (50,268) 114,927
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā 167,630 79,207
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās 117,362 194,134

Pielikumi no 16. līdz 28. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Pārskatus 2017. gada 14. augustā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMI

Segmentu informācija

  1. gada pirmajā pusgadā Sabiedrībai bija divi darbības segmenti: gāzes sadale un tirdzniecība. Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

1.Segmentu informācija

30.06.2017 Gāzes sadale Gāzes tirdzniecība KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem 615 176 721 177 336
t.sk. Latvijai 615 175 865 176 480
citām valstīm - 1 053 1 053
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi 28 065 (28 065) -
Neto apgrozījums kopā 28 680 148 656 177 336
EBITDA 17 631 6
346
23 977
Nolietojums un amortizācija 6 258 296 6 554
Segmentu peļņa pirms nodokļiem 11 373 5 287 16 660
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde 2 109 413 2 522
Segmentu aktīvi 236 420 64 804 301 224
30.06.2016 (koriģēts) Gāzes sadale Gāzes tirdzniecība KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem 388 181 514 181 902
t.sk. Latvijai 388 181 489 181 877
citām valstīm - 25 25
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi 27 672 (27
672)
-
Neto apgrozījums kopā 28 060 153 842 181 902
EBITDA 17 219 10 796 28 015
Nolietojums un amortizācija 5 898 307 6 205
Segmentu peļņa pirms nodokļiem 11 365 10 509 21 874
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde 1 875 117 1 992
Segmentu aktīvi 31.12.2016 238 496 36 164 274 660

Segmentu informācijas salīdzināšana

30.06.2017 30.06.2016
EUR'000 EUR'000
Segmentu aktīvi
no pamatdarbības
301 224 616 728
Nauda 117 362 177 230
Aktīvi kopā 418 586 793 958

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

Ieņēmumi no pamatdarbības 30.06.2017 30.06.2016
EUR'000 EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība 176,900 181,488
Citi pamatdarbības ieņēmumi 436 414
177,336 181,902

3. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas 30.06.2017 30.06.2016
EUR'000 EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas 139,153 141,772
Dabasgāze
tehnoloģiskām vajadzībām
1,247 1,185
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas 817 781
141,217 143,738

4. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas 30.06.2017 30.06.2016
EUR'000 EUR'000
Darba alga 6,882 6,919
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1,600 1,652
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana 381 512
Pārējās personāla izmaksas 113 82
8,976 9,165

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 30.06.2017 30.06.2016
EUR'000 EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas 1,889 746
Biroja un citas administratīvās Izmaksas 1,006 890
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas 769 880
Nodokļi un nodevas 553 433
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas 459 368
Citas izmaksas 451 267
5,127 3,584

Bilance

6. Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā 11,306 14,346
Iegādāti 818 2,320
Norakstīti (559) (8)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai - (5,352)
Perioda beigās 11,565 11,306
Amortizācija
Perioda sākumā 9,124 12,064
Amortizācija pārskata gadā 433 1,084
Par norakstīto (560) (7)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai - (4,017)
Perioda beigās 8,997 9,124
Atlikusī vērtība perioda beigās 2,568 2,182

7. Pamatlīdzekļi

Zeme Ēkas,
būves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat
līdzekļi
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016 1,534 485,724 30,869 11,955 463 530,545
Iegādāts - 101 176 199 1,221 1,697
Pārklasificēts - 86 (1,776) 1,922 (232) -
Pārvērtēts - 40 2 - - 42
Norakstīts - (147) (330) (322) - (799)
30.06.2017 1,534 485,804 28,941 13,754 1,452 531,485
Nolietojums
31.12.2016 - 264,970 19,247 8,809 - 293,026
Aprēķināts - 4,705 873 545 - 6,123
Pārklasificēts - - (1,072) 1,072 - -
Norakstīts - (84) (328) (321) - (733)
30.06.2017 - 269,591 18,720 10,105 - 298,416
Atlikusī bilances vērtība 30.06.2017 1,534 216,213 10,221 3,649 1,452 233,069
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 1,534 220,754 11,622 3,146 463 237,519

7. Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Zeme Ēkas,
būves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat
līdzekļi
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2015 11,961 1,077,534 135,018 20,961 12,482 1,257,956
Iegādāts - 307 1,137 1,200 24,554 27,198
Pārklasificēts - 20,558 8,818 (5,225) (24,151) -
Pārvērtēts - 16,749 (5,469) - - 11,280
Norakstīts - (4,585) (2,976) (650) (3) (8,214)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai (10,427) (624,839) (105,659) (4,331) (12,419) (757,675)
31.12.2016 1,534 485,724 30,869 11,955 463 530,545
Nolietojums
31.12.2015 - 607,880 77,319 15,307 - 700,506
Aprēķināts - 21,308 7,001 2,153 - 30,462
Pārvērtēts - 3,618 (9,587) - - (5,969)
Norakstīts - (3,436) (2,789) (640) - (6,865)
Pārklasificēts - 1,726 3,297 (5,023) - -
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai - (366,126) (55,994) (2,988) - (425,108)
31.12.2016 - 264,970 19,247 8,809 - 293,026
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 1,534 220,754 11,622 3,146 463 237,519
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015 11,961 469,654 57,699 5,654 12,482 557,450

8. Krājumi

Krājumi 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Dabasgāze un degviela 37,199 2,593
Materiāli un rezerves daļas 1,655 1,607
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem (97) (298)
38,757 3,902
Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā 298 421
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības (7) (19)
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās darbības - (11)
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā
no turpmākās darbības
2 -
Norakstīti (196) (7)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai - (86)
Uzkrājumi perioda beigās 97 298

9. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa 18,958 19,195
Īstermiņa daļa 983 974
19,941 20,169
Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Atlikums gada sākumā 20,169 29,161
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata
gadā
259 562
Ietverts pārskata gada ieņēmumos (487) (951)
Saistības, kas turētas sadalīšanai - (8,603)
Pārnests uz nākamajiem periodiem 19,941 20,169

10. Pārējās saistības

Pārējās saistības 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas 8,995 12,273
Uzņēmuma ienākuma nodoklis 2,520 -
Pievienotās vērtības nodoklis 2,414 7,852
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas 1,002 1,002
Sociālās apdrošināšanas iemaksas 999 1,553
Pārējās īstermiņa saistības 931 1,016
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 568 899
Darbinieku atalgojums 455 828
Akcīzes nodoklis 394 2,636
Uzkrātās izmaksas 128 3,088
Nekustamā īpašuma nodoklis 99 -
Dabas resursu nodoklis 1 36
18,506 31,183

Pārējā informācija

11. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls 30.06.2017 30.06.2017 31.12.2016 31.12.2016
% no kopējā
akciju kapitāla
Akciju skaits % no kopējā
akciju kapitāla
Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 36.52 14,571,480 36.52 14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas 63.48 25,328,520 63.48 25,328,520
100.00 39,900,000 100.00 39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot 18.26 7,285,740 18.26 7,285,740
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)
Marguerite Gas I S.à
r.l.
- - 28.97 11,560,645
Marguerite Gas II
S.à r.l.
28.97 11,560,645 - -
Itera Latvija SIA 16.00 6,384,001 16.00 6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju 34.00 13,566,701 34.00 13,566,701
emisiju) akcijas 7,285,740)
Valstij piederošās akcijas* 0.00 117 0.00 117
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas 2.77 1,102,796 2.77 1,102,796
100.00 39,900,000 100.00 39,900,000

*Valstij piederošās akcijas nodotas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas turējumā.

  1. gada 23. martā Marguerite Gas II S.à r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à r.l. piederošās akcijas, kļūstot par 28,97% Sabiedrības akciju īpašnieku. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure".

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2017. gada 30. jūnijā sastāv no 39,900,000 akcijām ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Rezerves 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve 176,463 176,564
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve (503) (503)
Citas rezerves
un nesadalītā peļņa
35,620 35,477
Nodalāmās rezerves - 274,086
211,580 485,624

12. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā.

Peļņa vai zaudējumi 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas
PAS "Gazprom" - 7,817
AS "Conexus Baltic Grid" 523 -
523 7,817
Izdevumi par preču un pakalpojumu iegādi no saistītām personām
PAS "Gazprom" 161,306 203,034
AS "Conexus Baltic Grid" 21,871 -
PAS "Gazprom" kontrolētie uzņēmumi - 5,466
183,177 208,500
Prasības un saistības pret saistītām personām 30.06.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000
Prasības pret saistītiem uzņēmumiem
AS "Conexus Baltic Grid" 272 -
272 -
Avansa maksājums saistītam uzņēmumam par preču un pakalpojumu iegādi
PAS "Gazprom" - 1,236
- 1,236
Parādi pret saistītiem uzņēmumiem
PAS "Gazprom" 9,575 1
AS "Conexus Baltic Grid" 2,079 -

13. Finanšu risku pārvaldība

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz tās finanšu aktīviem un likviditātes riskam sakarā ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti. Lielāko daļu preču un pakalpojumu Sabiedrība pērk un pārdod euro valūtā, savukārt īstermiņa depozīti tiek turēti USD valūtā, tādēļ ir varbūtība, ka valūtas kursu svārstības ietekmēs Sabiedrības finansiālo stāvokli.

Visas Sabiedrības darbības tiek finansētas no pašu līdzekļiem, līdz ar to nav procentu likmju riska. Finanšu aktīvi un saistības izriet no Sabiedrības pamatdarbības un tiek vērtēti amortizēto izmaksu vērtībās.

11,654 1

13. Finanšu risku pārvaldība (turpinājums)

Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību, tai radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības pieciem lielākajiem klientiem. Uz 2017. gada 30. jūniju piecu lielāko klientu parādu vērtība nav kavēta un vērtības samazinājums nav konstatēts.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos.

Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti

un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar termiņu, kas mazāks par 90 dienām, kurus nepieciešamības gadījumā var viegli pārvērst naudā un kas nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

14. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

14. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi (turpinājums)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Sabiedrības iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes pārvades un sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

15. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Sagatavojot nerevidēto starpperiodu peļņas vai zaudējumu aprēķinu par 6 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 30. jūnijā, ir veikta pārklasifikācija salīdzinošajos 2016. gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Sabiedrības ēkas un būves, iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances

15. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums)

vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

gadi
Ēkas 20 -
100
Būves, ieskaitot
gāzes
sadales sistēmu
40 -
60
Iekārtas un mašīnas 5 -
30
Pārējie pamatlīdzekļi 3.33 -
10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

15. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums) Krājumi

Dabasgāzes krājumi tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā). Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrība darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar

15. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums)

Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir, vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā. Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā, vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams, ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzrādīts pilnā apmērā, izmantojot saistību metodi, ja rodas pagaidu starpība starp aktīvu un saistību nodokļa bāzēm un to bilances vērtībām finanšu pārskatos. Tiesa, ja atliktais ienākumu nodoklis rodas no aktīva vai saistības sākotnējas atzīšanas darījumā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un veikšanas brīdī neietekmē ne apliekamo peļņu, ne zaudējumus, tas netiek uzskaitīts.

Atlikto ienākuma nodokli nosaka, izmantojot nodokļa likmes (un likumus), kas ir spēkā, vai būs spēkā līdz bilances datumam un, visticamāk, būs piemērojamas, kad tiks apvērsta pagaidu starpība.

Pagaidu starpība galvenokārt rodas no atšķirīgām nemateriālo aktīvu amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem, uzkrātajām izmaksām par neizmantotajam atvaļinājumiem un piemaksām, uzkrājumiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem darbinieku labumiem, un uzkrājumiem bezcerīgiem vai nedrošiem parādiem, par kuriem vadība uzskata, ka tie atbildīs likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā noteiktajiem kritērijiem. Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu atzīst tikai, ciktāl pastāv varbūtība, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

Atliktā ienākuma nodokļa aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts, kad pastāv juridiski īstenojamas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību savstarpēju ieskaitu un kad atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un saistības saistās ar ienākuma nodokļiem, ko tā pati nodokļu iestāde iekasējusi vai nu no tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma vai dažādiem ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, pastāvot nodomam norēķināties pēc neto principa.

Atliktā ienākuma nodokļa pieaugums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts citos apvienotajos ienākumos kā atskaitījums no attiecīgā pārvērtēšanas rezerves pieauguma. Atliktā ienākuma nodokļa samazinājums, kas radies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, parādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un

15. Galvenās grāmatvedības politikas (turpinājums)

tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes sadales

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Pārtrauktās darbības

Sabiedrība 2016. gadā bija uzsākusi reorganizāciju, un 2017. gada janvārī tā nodeva dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības veidus jaundibinātai AS Conexus Baltic Grid.

5. SFPS piemērošana

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2016. gadu ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības. Bilancē aktīvu postenis apgrozāmo līdzekļu sastāvā - "Sadalīšanai turēti aktīvi" un jauns saistību postenis īstermiņa saistību sastāvā - "Sadalīšanai turētas saistības". Šeit iekļauta AS Conexus Baltic Grid nododamo aktīvu un saistību kopsummas to bilances vērtībā.

Talk to a Data Expert

Have a question? We'll get back to you promptly.