Annual / Quarterly Financial Statement • Mar 1, 2018
Annual / Quarterly Financial Statement
Open in ViewerOpens in native device viewer


Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
Rīga 2018
| AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME |
3 |
|---|---|
| AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE |
4 |
| LATVIJAS GĀZE GRUPA ĪSUMĀ | 5 |
| STRATĒĢIJA UN MĒRĶI | 5 |
| LATVIJAS GĀZE GRUPAS FOKUSS 6 |
|
| AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI |
7 |
| LATVIJAS GĀZE GRUPAS SKAITĻI UN FAKTI |
9 |
| VADĪBAS ZIŅOJUMS | 11 |
| PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU |
14 |
| FINANŠU REZULTĀTI 15 |
|
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 15 |
|
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 16 |
|
| APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS 16 |
|
| BILANCE 17 |
|
| KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 19 |
|
| SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ20 | |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 21 |
|
| PIELIKUMI22 |
(Pilnvaru termiņš no 2017. gada 16. novembra līdz 2020. gada 15. novembrim)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis
No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis
No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija
Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis
No 2016. gada valdes priekšsēdētājs, Gazprom Germania GmbH

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis
No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis
No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""
Padomes locekļi – pilnvaru termiņš līdz 2017. gada 16. novembrim: Viktors Valovs, Gijoms Rivrons
(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)
Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle (pilnvaru termiņš no 2017. gada 31. decembra līdz 2018. gada 15. augustam)
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
Valdes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2017. gada 31. decembrim: Zane Kotāne, Gints Freibergs
Akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze" (turpmāk arī Sabiedrība) 2017. bija pārmaiņu un pārejas gads. Gada sākumā, kā paredz Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 11. februāra Enerģētikas likuma grozījumi, AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades darbības virzieni tika nodalīti jaundibinātā un pilnīgi neatkarīgā uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid". Dabasgāzes tirdzniecības un sadales virzieni palika Sabiedrības pārziņā.
Kopš 2017. gada 1. decembra integrētā Sabiedrības uzņēmējdarbība ir sadalīta divos atsevišķos darbības segmentos, kas veido Latvijas Gāze koncernu: dabasgāzes pārdošanā, tirdzniecībā un dabasgāzes sadalē.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Uzņēmējdarbība ietver vairumtirdzniecību un dabasgāzes pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. Pakalpojumu sniedzējs ir AS "Gaso", kam piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licenci 2017. gada 7. decembrī izsniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), un tā ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un apsaimniekotājs visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkst. klientiem. Sadales tarifus regulāri pārskata un apstiprina SPRK.
| Darbības valsts | Uzņēmējdarbības veids | Līdzdalība | |
|---|---|---|---|
| AS "Latvijas Gāze" | Latvija, Lietuva un Igaunija | Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība | |
| AS "Gaso" | Latvija | Dabasgāzes sadale | 100% |

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.
Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.
Uzlabot ļaužu dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.
Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:
Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.
Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.
Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.
Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīta saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.
Latvijas Gāzes koncenā strādā liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.
Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.
Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku.
Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.
Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.
| ISIN | LV0000100899 | Vērtspapīru skaits publiskā | |
|---|---|---|---|
| Biržas kods | GZE1R | apgrozībā | 25 328 520 |
| Saraksts | Otrais saraksts | Likviditātes nodrošinātāji | Nav |
| Nominālvērtība | 1,40 EUR | ||
| Kopējais vērtspapīru skaits | 39 900 000 |
AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.
OMX BALTIC – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
AS "Latvijas Gāze" ieņēma 2. vietu pēc akciju tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 5. vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem. Sabiedrības tirgus kapitalizācijas vērtība 2017. gadā sasniedza 399,00 miljonus EUR – par 39,08 miljoniem EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.


| 2015 | 2016 | 2017 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.1 | 9.8 | 8.8 |
| Augstākā | 10.4 | 11.1 | 11.1 |
| Zemākā | 9.1 | 5.6 | 7.8 |
| Vidējā | 9.6 | 9.5 | 9.1 |
| Pēdējā | 9.8 | 8.8 | 10.0 |
| Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) |
6.78% | -10.11% | 13.90% |
| Darījumu skaits | 1,283 | 2,240 | 1,596 |
| Tirgoto akciju skaits | 136,627 | 229,363 | 172 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 1.31 | 2.17 | 1.55 |
| Kapitalizācija ( milj.EUR) | 389.42 | 350.32 | 399.00 |
Akcionāru sastāvs uz 31.12.2017.

| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā |
||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Aleksandrs Frolovs | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Sebastians Grēblinghofs | Nav |
| Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
| Padomes loceklis | Deivids Stīvens Harisons | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolajs Dubiks | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
| Padomes loceklis | Matiass Kolenbahs | Nav |
| Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |




8.46%
6.51%






Darbinieku skaits

Līdz 2017. gada 3. aprīlim AS "Latvijas Gāze" bija vienīgais uzņēmums, kas tirgoja dabasgāzi klientiem Latvijas tirgū. Dabasgāze tika pārdota par regulētu cenu, ko noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopš 2017. gada 3. aprīļa Latvijas dabasgāzes tirgū ienākuši vairāki jauni dalībnieki, kas aktīvi sacenšas par tirgus daļu ar vēsturisko tirgotāju AS "Latvijas Gāze". 2017. gada beigās kā gāzes tirgotāji Latvijā bija reģistrēti 37 uzņēmumi. Tirgum atveroties, regulēta cena turpināja pastāvēt vien mājsaimniecības segmentā. Tagad dabasgāzes lietotāji var brīvi vienoties par cenu noteikumiem un nosacījumiem savām gāzes piegādēm, kā rezultātā gāzes tirgotāji sastopas ar arvien dažādākām klientu prasībām attiecībā uz cenu struktūru, produktu iezīmēm un pakalpojumiem. Lai gan Latvijas dabasgāzes tirgū parādījās konkurence, Sabiedrība atvērtā tirgus segmentā zaudēja mazāk kā 10% no kopējiem pārdošanas apjomiem. Vienlaikus AS "Latvijas Gāze" aktīvi gatavojās ieiešanai Lietuvas un Igaunijas dabasgāzes tirgos. 2017. gada 17. augustā Sabiedrība saņēma dabasgāzes tirdzniecības licenci Lietuvā, bet 2017. gada 23. augustā – dabasgāzes tirdzniecības licenci Igaunijā. Licences ļauj AS "Latvijas Gāze" tieši pārdot dabasgāzi klientiem Lietuvā un Igaunijā tā vietā, lai piegādātu gāzi vien līdz šo valstu robežai.
| Koncerna galvenie darbības rādītāji | 2016 | 2017 |
|---|---|---|
| Dabasgāzes realizācija, tūkst. m3 | 1,507 | 1,316 |
| Darbinieku skaits, vidējais | 1,271 | 966 |
| Sadales līniju garums, km | 5,061 | 5,212 |
gada 22. novembris iezīmēja vēl vienu pagrieziena punktu AS "Latvijas Gāze" vēsturē. Dibinot AS "Gaso", kura īpašumā un rīcībā ir Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, Sabiedrība noslēdza sadalīšanas procesu, ko aizsāka Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 11. februārī pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi. Kopš 2017. gada 1. decembra AS "Gaso" sniedz sadales pakalpojumus tirgus dalībniekiem Latvijā. Kā 100% meitasuzņēmums ar atsevišķu un pilnīgi neatkarīgu Padomi un Valdi AS "Gaso" paliek būtiska Latvijas Gāzes koncerna daļa.
gadā Latvijas Gāzes koncerns piegādāja gāzi vairāk kā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un dabasgāzes tirdzniecībā ārvalstīs. Kopējais dabasgāzes pārdošanas apjoms 2017. gadā sasniedza 1 316 tūkstošus m3 (13 859 GWh), kas ir par 12,7 % mazāk nekā 2016. gadā. Ņemot vērā būtiskās tirgus un Sabiedrības darbības vides izmaiņas, kā arī ar AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu saistītās izmaksas, Latvijas Gāzes koncerns neto peļņa 26 miljonu EUR apmērā uzskatāma par stabilu finanšu rezultātu. Raugoties nākotnē, Latvijas Gāzes koncerna mērķis paliek saglabāt pozīcijas kā uzticamākajam dabasgāzes piegādātajam gan tirgus, gan mAuājsaimniecību klientiem un paplašināt tirdzniecību Baltijas reģionā.
| Koncerna galvenie finanšu rādītāji (tūkst. EUR) |
2016 Koriģēts |
2017 |
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 343 792 | 321 336 |
| EBITDA | 50 408 | 36 483 |
| EBITDA, % | 14.7 | 11.4 |
| EBIT | 37 920 | 24 482 |
| EBIT, % | 11.0 | 7.6 |
| Neto peļņa | 37 506 | 26 048 |
| Neto rentabilitāte, % | 10.9 | 8.1 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.940 | 0.653 |
| P/E | 9.36 | 15.32 |
EBITDA - peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas
EBIT – peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem


Segmentu darbības rezultāti
Līdz 2017. gada 1. decembrim AS "Latvijas Gāze" bija pilnībā integrēts dabasgāzes tirdzniecības un sadales skaits pieprasīja fiksētas cenas formulai piesaistītu cenu struktūru vietā.
Ar kopējo pārdošanas apjomu 1 316 tūkstoši m3 AS "Latvijas Gāze" pēc tirgus atvēršanas saglabāja spēcīgu pozīciju
uzņēmums. Kopš AS "Gaso" izveides 2017. gada 22. novembrī abi uzņēmējdarbības segmenti ir likumiski, strukturāli, funkcionāli un operatīvi atdalīti. Kamēr AS "Latvijas Gāze" nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu, AS "Gaso" sniedz sadales pakalpojumus Latvijas dabasgāzes tirgus dalībniekiem (t.i., dabasgāzes pārvadi pa vidēja un zema spiediena cauruļvadiem). Šajā ziņojumā ietvertā informācija par darbības segmentiem sakrīt ar informāciju, ko izmanto par operatīvo lēmumu pieņemšanu atbildīgās personas.
Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadale ar 247 miljoniem EUR jeb 66% no koncerna kopējiem aktīviem. Sadales segments arīdzan nodarbina lielāko cilvēku skaitu Latvijas Gāze grupā. AS "Gaso" personāls sastāda 90% no koncerna kopējā darbinieku skaita.
Fundamentālās tirgus un darbības vides izmaiņas Latvijas Gāze koncernu pakļauj jaunu veidu riskiem. Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments vairāk nekā agrāk ir pakļauts tirgus un preču cenu riskiem. Jaunas riska pozīcijas radušās pēc klientu pieprasījuma pēc lielākas cenu struktūru dažādības apvienojumā ar regulētas cenas atcelšanu lielākajai daļai Latvijas Gāze koncerna pārdoto dabasgāzes apjomu. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir sākusi ieviest stingru tirgus un preču risku pārvaldības sistēmu. Šī pieeja atspoguļojas arī pārdošanas un tirdzniecības segmenta organizacionālajā uzbūvē.
Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauta augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 51% no 2017. gada pārdošanas apjoma. Lielākajiem klientiem tiek izmantotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Segmenta EBITDA 2017. gadā sasniedza 23 miljonus EUR, kas veido lielāko daļu grupas EBITDA – 64%.
Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā pārdotās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars dažādās patēriņa grupās.
Dabasgāzes tirdzniecības segments nodrošina lielāko daļu grupas neto apgrozījuma. Segmenta kopējie ieņēmumi 2017. gadā bija 271 miljons EUR, kas veidoja 84% no grupas kopējiem ieņēmumiem. Segmenta EBITDA sasniedza 13 miljonus EUR jeb 36% no grupas EBITDA.
Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāzes koncerns seko apstiprinātām detalizētām kredītriska pārvaldības politikām, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzības un klientu komunikācijas kontrolei.
Latvijas Gāzes koncerna likviditātes risks, kas saistīts ar būtisko dabasgāzes patēriņa atkarību no ārējās gaisa temperatūras, tika pārraudzīts, izmantojot dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sakarā ar izmaiņām piegādes modelī ar galveno dabasgāzes piegādātāju 2017. gadā pieauga dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta likviditātes risks. Lai mazinātu šo paaugstināto risku, tika pilnveidoti iekšējie likviditātes kontroles un pārvaldības procesi. 2017. gada septembrī AS "Latvijas Gāze" noslēdza īstermiņa overdrafta līgumu uz astoņpadsmit mēnešiem, lai stiprinātu uzņēmuma likviditāti. Overdrafta līgums nepakļauj AS "Latvijas Gāze" būtiskiem procentu likmes vai tirgus riskiem un tika piešķirts publiska iepirkuma procedūrā.
Oktobrī AS "Latvijas Gāze" parakstīja līgumu par 35 miljonu EUR aizdevuma saņemšanu, lai refinansētu no 2012. līdz 2017. gadam sadales segmentā veiktās investīcijas. Aizdevuma termiņš ir pieci gadi. Pēc AS "Gaso" ierakstīšanas Uzņēmumu reģistrā saistības ar mantas sadales līgumu tika pārjaunotas par labu AS "Gaso".
Sagaidāms, ka 2018. gadā tirgus vide Latvijas Gāze koncernam turpinās nest izaicinājumus. Konkurence piedāvājuma pusē, visticamāk, kļūs vēl sīvāka, bet kopējais dabasgāzes pieprasījums tiek prognozēts tagadējā līmenī. Tiesa, reģionālās tirgus integrācijas virzība un aktivitātes pieaugums Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā pavērs Latvijas Gāze koncernam jaunas pārdošanas un uzņēmējdarbības iespējas. Lai Latvijas Gāze koncerns nosargātu līderpozīcijas Latvijas dabasgāzes tirgū un sekmīgi paplašinātu darbību kaimiņvalstu tirgos, arvien būs svarīgi nodrošināt konkurētspējīgus iepirkšanas nosacījumus esošajā ilgtermiņa piegādes līgumā un padarīt piegādes elastīgākas. 2017. gada augustā AS "Latvijas Gāze" ne vien ieguva tirdzniecības licences Lietuvā un Igaunijā, bet arī noslēdza līgumu ar AS "Energijos Skristymo Operatorius" par Lietuvas sadales sistēmas izmantošanu. Lai sagatavotos nākotnē gaidāmajai konkurencei mājsaimniecību segmentā, pārdošanas un tirdzniecības segments sācis jaunas norēķinu sistēmas ieviešanu ar mērķi uzlabot norēķinu procesu efektivitāti un vairot klientu apmierinātību.
Vēl Latvijas Gāze koncerns plāno pētīt un analizēt iespējas izvērst uzņēmējdarbību jaunos dabasgāzes lietošanas segmentos (piemēram, dabasgāze transportlīdzekļiem). Kopumā Latvijas Gāze koncerns var balstīties uz spēcīgu reputāciju Latvijas tirgū, par ko liecina nelielais klientu un apjomu zudums pēc tirgus atvēršanas.
Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" Valde ir atbildīga par šo konsolidēto finanšu pārskatu, kas sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.
Nerevidēti saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2017. gadu ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, konsolidētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.
Koncerna nerevidēti saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati (turpmāk - Finanšu pārskati) par 2017. gadu tika apstiprināti Valdē 2018. gada 1. martā.
Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
| Uzņēmums | AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta |
Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija |
| www.lg.lv | |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas I.S.a.r.lI. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%) |
| Finanšu rezultātu periods |
2017. gads |
| Pielikums | Koncerns 2017 |
Koncerns 2016 |
Sabiedrība 2017 |
Sabiedrība 2016 |
|
|---|---|---|---|---|---|
| Koriģēts | |||||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 2 | 321,336 | 343,792 | 272,914 | 292,910 |
| Pārējie ieņēmumi | 4,223 | 5,827 | 2,282 | 4,623 | |
| Materiālu izmaksas | 3 | (256,129) | (271,250) | (252,070) | (267,523) |
| Personāla izmaksas | 4 | (23,083) | (20,047) | (3,884) | (3,174) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu | |||||
| vērtības samazinājums | (12,001) | (12,488) | (524) | (617) | |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 5 | (9,863) | (7,914) | (5,955) | (3,690) |
| Bruto peļņa | 24,482 | 37,920 | 12,763 | 22,529 | |
| Finanšu ieņēmumi, neto | (1,566) | 47 | (1,545) | (19) | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 22,917 | 37,967 | 11,218 | 22,510 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 6 | 3,131 | (5,544) | (2,750) | (3,297) |
| Peļņa no turpmākās darbības | 26,048 | 32,423 | 8,468 | 19,213 | |
| Peļņa no pārtrauktās darbības | 7 | - | 5,083 | 15,749 | 18,293 |
| Pārskata gada peļņa | 26,048 | 37,506 | 24,217 | 37,506 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta) | 12 | 0.652 | 0.940 | 0.607 | 0.940 |
| Peļņa no turpmākās darbības (pamata un | |||||
| koriģēta) | 12 | 0.652 | 0.813 | 0.212 | 0.481 |
| Pielikums | Koncerns 2017 |
Koncerns 2016 Koriģēts |
Sabiedrība 2017 |
Sabiedrība 2016 Koriģēts |
|
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pārskata perioda peļņa | 26,048 | 37,506 | 24,217 | 37,506 | |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
|||||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 10,178 | 94 | - | - | |
| Atliktais nodoklis | 18,289 | (14) | - | - | |
| Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | 416 | 108 | 331 | 108 | |
| Neto ieņēmumi no turpmākās darbības, kas | |||||
| tieši atzīti pārējo ienākumu pārskatā | 28,883 | 188 | 331 | 108 | |
| Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības | 7 | 28,883 | 15,273 | 28,467 | 15,273 |
| Kopā neto ieņēmumi | 28,883 | 15,461 | 28,798 | 15,461 | |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 54,931 | 52,967 | 53,015 | 52,967 |
Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________
Madara Pundure Finanšu un grāmatvedbības daļas vadītāja
| Pielikums | Koncerns | Sabiedrība | Koncerns un Sabiedrība |
|
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2017 EUR'000 |
31.12.2017 EUR'000 |
31.12.2016 EUR'000 |
||
| AKTĪVS | ||||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | ||||
| Nemateriālie aktīvi | 8 | 3,990 | 1,219 | 2,182 |
| Pamatlīdzekļi | 9 | 242,476 | 926 | 237,519 |
| Līdzdalība | 11 | - | 122,837 | - |
| Pārējie debitori | 7 | 7 | 8 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 246,473 | 124,989 | 239,709 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | ||||
| Krājumi | 10 | 80,892 | 79,608 | 3,902 |
| Avansa maksājumi par krājumiem | 4,293 | 4,292 | 1,236 | |
| Debitori | 36,033 | 37,213 | 28,285 | |
| Pārskata perioda Uzņēmuma ienākuma | ||||
| nodokļa pārmaksa | 4,101 | 4,101 | 988 | |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 3,482 | 3,111 | 540 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 24,817 | 21,558 | 167,630 | |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai | - | - | 351,668 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 153,618 | 149,883 | 554,249 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 400,091 | 274,872 | 793,958 |
Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________
Madara Pundure Finanšu un grāmatvedbības daļas vadītāja
| Pielikums | Koncerns | Sabiedrība | Koncerns un | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2017 | 31.12.2017 | Sabiedrība 31.12.2016 |
||
| Koriģēts | ||||
| EUR'000 | ||||
| PASĪVS | ||||
| Pašu kapitāls: | ||||
| Akciju kapitāls | 12 | 55,860 | 55,860 | 55,860 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20,376 | 20,376 | 20,376 | |
| Rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā |
12 | |||
| peļņa | 205,770 | 134,100 | 485,624 | |
| Pārskata gada nesadalītā peļņa | 26,048 | 24,217 | 37,506 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 308,054 | 234,553 | 599,366 | |
| Ilgtermiņa saistības | ||||
| Aizņēmumi | 13 | 32,375 | - | - |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 14 | 18,918 | - | 19,195 |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu | ||||
| saistībām | 3,246 | 279 | 3,731 | |
| Atliktā nodokļa saistības | - | - | 24,423 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 54,539 | 279 | 47,349 | |
| Īstermiņa saistības | ||||
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 1,393 | 13,339 | 2,392 | |
| Aizņēmumi | 13 | 5,986 | 3,361 | - |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 14 | 998 | 5 | 974 |
| Neizmaksātās dividendes | - | - | 35,112 | |
| Pārējās saistības | 15 | 29,121 | 23,335 | 31,183 |
| Saistības, kas turētas sadalīšanai | 11 | - | - | 77,582 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 37,498 | 40,040 | 147,243 | |
| PASĪVU KOPSUMMA: | 400,091 | 274,872 | 793,958 |
Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________
Madara Pundure Finanšu un grāmatvedbības daļas vadītāja
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa |
Pārskata gada nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2015. gada 31. decembrī | 55,860 | 20,376 | 504,650 | 30,517 | 611,403 |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | - | (30,324) | (30,324) |
| Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs | - | - | (35,112) | - | (35,112) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | (35,112) | (30,324) | (65,436) |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem | - | - | 625 | (193) | 432 |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 15,461 | - | 15,461 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 37,506 | 37,506 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | 15,461 | 37,506 | 52,967 |
| 2016. gada 31. decembrī | 55,860 | 20,376 | 485,624 | 37,506 | 599,366 |
| Nodalītās rezerves | - | - | (274,086) | - | (274,086) |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | (35,112) | (37,107) | (72,219) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | (35,112) | (37,107) | (72,219) |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem | - | - | 461 | (399) | 62 |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 28,883 | - | 28,883 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 26,048 | 26,048 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | 28,883 | 26,048 | 54,931 |
| 2017. gada 31. decembrī | 55,860 | 20,376 | 205,770 | 26,048 | 308,054 |
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa |
Pārskata gada nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2015. gada 31. decembrī | 55,860 | 20,376 | 504,650 | 30,517 | 611,403 |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | - | (30,324) | (30,324) |
| Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs | - | - | (35,112) | - | (35,112) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | (35,112) | (30,324) | (65,436) |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem | - | - | 625 | (193) | 432 |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 15,461 | - | 15,461 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 37,506 | 37,506 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | 15,461 | 37,506 | 52,967 |
| 2016. gada 31. decembrī | 55,860 | 20,376 | 485,624 | 37,506 | 599,366 |
| Nodalītās rezerves | - | - | (274,086) | - | (274,086) |
| Nodalītā nesadalītā peļņa | - | - | (71,697)) | - | (71,697) |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||
| Dividendes | - | - | (35,112) | (37,107) | (72,219) |
| Kopā darījumi ar akcionāriem | - | - | (35,112) | (37,107) | (72,219) |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem | - | - | 573 | (399) | 174 |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 28,798 | - | 28,798 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | 24,217 | 24,217 |
| Kopā citi apvienotie ienākumi | - | - | 28,798 | 24,217 | 53,105 |
| 2017. gada 31. decembrī | 55,860 | 20,376 | 134,100 | 24,217 | 234,533 |
| Pielikums | Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2017 |
Koncerns 2016 |
Sabiedrība 2016 |
|
|---|---|---|---|---|---|
| Koriģēts | |||||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības | |||||
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no | |||||
| turpmākās darbības | 22,917 | 11,218 | 37,967 | 22,510 | |
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no pārtrauktās darbības |
7 | - | 9,589 | 6,252 | 21,709 |
| Korekcijas: | |||||
| - pamatlīdzekļu nolietojums |
9 | 11,025 | 10,200 | 31,275 | 31,275 |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija |
8 | 990 | 895 | 1,084 | 1,084 |
| - uzkrājumu veidošana |
(86) | (254) | (7,429) | (7,429) | |
| - ienākumi no līdzdalības |
- | - | (1,219) | (1,219) | |
| - zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas |
335 | 40 | 1,277 | 1,277 | |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | |||||
| - debitoros |
(10,689) | (11,676) | (3,490) | (3,490) | |
| - avansa maksājumos par krājumiem |
(3,057) | (3,057) | 22,992 | 22,992 | |
| - krājumos |
(76,990) | (76,974) | 47,482 | 47,482 | |
| - kreditoros |
(3,389) | 6,537 | (8,084) | (8,084) | |
| Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | (5,839) | (5,839) | (5,312) | (5,312) | |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības | (64,783) | (59,321) | 122,795 | 122,795 | |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | |||||
| Pamatlīdzekļu iegāde | (6,455) | (1,199) | (5,506) | (463) | |
| Nemateriālo aktīvu iegāde | (2,798) | (1,808) | (1,663) | (1,159) | |
| Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi | 193 | 186 | 70 | 70 | |
| Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu | |||||
| iegāde | - | (5,704) | (22,349) | (27,896) | |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (9,060) | (8,525) | (29,448) | (29,448) | |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | |||||
| Saņemts aizņēmums | 13 | 38,361 | 38,361 | - | - |
| Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums) | - | - | 35,000 | 35,000 | |
| Samaksātās dividendes | (107,331) | (107,331) | (30,324) | (30,324) | |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | (68,970) | (68,970) | 4,676 | 4,676 | |
| Neto naudas plūsma | (142,813) | (136,816) | 98,023 | 98,023 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā | 167,630 | 167,630 | 79,207 | 79,207 | |
| Pārtrauktās darbības rezultātā nodalāmā nauda | - | (9,256) | (9,600) | (9,600) | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās | 24,817 | 21,558 | 167,630 | 167,630 |
Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.
| Koncerns 2017 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | KOPĀ |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 10 150 | 311 186 | 321 336 |
| t.sk. Latvijai | 10 087 | 303 997 | 314 084 |
| citām valstīm | 63 | 7 189 | 7 252 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 39 849 | (39 849) | - |
| Neto apgrozījums kopā | 49 999 | 271 337 | 321 336 |
| EBITDA | 23 344 | 13 139 | 36 483 |
| Nolietojums un amortizācija | 11 477 | 524 | 12 001 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem |
11 847 | 11 070 | 22 917 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 6 258 | 2 763 | 9 021 |
| Segmentu aktīvi, 31.12.2017 | 247 189 | 128 085 | 375 274 |
| Sabiedrība 2017 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | KOPĀ |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 4 292 | 312 763 | 317 055 |
| t.sk. Latvijai | 4 230 | 305 574 | 309 804 |
| citām valstīm | 61 | 7 189 | 7 251 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 39 849 | (39 849) | - |
| Neto apgrozījums kopā | 44 140 | 272 914 | 317 055 |
| EBITDA | 20 148 | 12 239 | 32 387 |
| Nolietojums un amortizācija | 10 558 | 524 | 11 082 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 9 590 | 11 218 | 20 807 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 5 940 | 2 763 | 8 703 |
| Segmentu aktīvi , 31.12.2017 | - | 253 314 | 253 314 |
| Koncerns un Sabiedrība 2016 | Gāzes Pārvade |
Gāzes glabāšana |
Gāzes sadale |
Gāzes tirdzniecība |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |||
| Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem | 1,933 | 9,111 | 943 | 380,279 | 392,266 |
| t.sk. Latvijai | - | 380 | 943 | 357,715 | 359,038 |
| citām valstīm | 1,933 | 8,731 | - | 22,564 | 33,228 |
| Iekšējie ieņēmumi/izdevumi | 22,340 | 15,090 | 49,939 | (87,369) | - |
| Neto apgrozījums kopā | 24,273 | 24,201 | 50,882 | 292,910 | 392,266 |
| EBITDA | 14,020 | 12,097 | 27,196 | 23,212 | 76,525 |
| Nolietojums un amortizācija | 11,672 | 8,191 | 11,872 | 617 | 32,352 |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 2,348 | 14,984 | 15,391 | 22,576 | 44,219 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 7,235 | 14,984 | 6,425 | 953 | 29,597 |
| Segmentu aktīvi, 31.12.2016 | 182,879 | 159,189 | 238,496 | 36,164 | 616,728 |
| Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016 |
|
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu aktīvi | 375,274 | 253.314 | 616,728 |
| Nauda | 24,817 | 21,558 | 177,230 |
| Aktīvi kopā | 400,091 | 274,872 | 793,958 |
| Ieņēmumi no pamatdarbības | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāzes tirdzniecība un sadale | 320,386 | 342,801 | 271,789 | 292,862 |
| Citi pamatdarbības ieņēmumi | 950 | 991 | 1,125 | 48 |
| 321,336 | 343,792 | 272,914 | 292,910 |
| Materiālu izmaksas | Koncerns 2017 |
Koncerns 2016 |
Sabiedrība 2017 |
Sabiedrība 2016 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 253,656 | 269,663 | 251,204 | 267,470 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 2,473 | 1,587 | 5,594 | 53 |
| 256,129 | 271,250 | 252,070 | 267,523 |
| Personāla izmaksas | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 17,696 | 15,301 | 2,978 | 2,359 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 4,033 | 3,526 | 668 | 559 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 1,063 | 953 | 131 | 155 |
| Pārējās personāla izmaksas | 291 | 267 | 107 | 101 |
| 23,083 | 20,047 | 3,884 | 3,174 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas | 2,391 | 1,503 | 2,210 | 1,052 |
| Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas | 1,618 | 1,471 | 1,066 | 120 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 886 | 1,240 | 643 | 702 |
| Biroja un citas administratīvās Izmaksas | 2,001 | 1,197 | 956 | 637 |
| Nodokļi un nodevas | 1,005 | 883 | 715 | 689 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 992 | 726 | 249 | 293 |
| Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas | 504 | 459 | 39 | 3 |
| Citas izmaksas | 379 | 400 | 59 | 172 |
| Gada pārskata obligātā revīzija | 87 | 26 | 18 | 13 |
| Citu revīzijas uzdevumu veikšana | - | 9 | - | 9 |
| 9,863 | 7,914 | 5,955 | 3,690 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 3,003 | 6,279 | 2,724 | 6,279 |
| Atliktais nodoklis | (6,134) | 434 | (6,134) | 434 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības | - | (1,169) | 6,159 | (3,416) |
| (3,131) | 5,544 | 2,749 | 3,297 |
| Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| izdevumiem | 2017 | 2016 | 2017 | 2016 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 22,917 | 44,219 | 11,218 | 22,510 |
| Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi | 3,438 | 6,633 | 1,681 | 3,377 |
| Nodokļu ietekme: | ||||
| Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu, neto | (5,966) | 1,261 | 1,601 | 622 |
| Nodokļu atlaide ziedojumiem | (603) | (1,181) | (533) | (702) |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības | - | (1,169) | - | - |
| Nodokļu izdevumi | (3,131) | 5,544 | 2,749 | 3,297 |
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS | Koncerns 2017 |
Koncerns 2016 |
Sabiedrība 2017 |
Sabiedrība 2016 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no pamatdarbības | - | 48,474 | 44 140 | 99,356 |
| Pārējie ieņēmumi | - | 446 | 1 837 | 1,650 |
| Materiālu izmaksas | - | (4,185) | (3 946) | (7,912) |
| Personāla izmaksas | - | (11,428) | (17 523) | (28,301) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums | - | (19,864) | (10 558) | (31,736) |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | - | (7,189) | (4 360) | (11,413) |
| Bruto peļņa | - | 6,254 | 9 590 | 21,644 |
| Finanšu ieņēmumi, neto | - | (2) | - | 64 |
| Peļņa pirms nodokļiem | - | 6,252 | 9 590 | 21,709 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | (1,169) | 6 160 | (3,416) |
| Peļņa no pārtrauktās darbības | - | 5,083 | 15 749 | 18,293 |
| APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |||
| EUR'000 | EUR'000 | |||||
| Pārskata perioda peļņa | - | 5,083 | 15,749 | 18,293 | ||
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
||||||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | - | 17,967 | 10,178 | 17,967 | ||
| Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem | - | (2,695) | 18,289 | (2,695) | ||
| Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | - | 1 | - | 1 | ||
| Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības, kas tieši atzīti pārējo | ||||||
| ienākumu pārskatā | - | 15,273 | 28,467 | 15,273 | ||
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | - | 20,356 | 44,215 | 33,566 |
Vidējais darbinieku skaits 2017. gada Gāzes sadales segmentā bija 868, 2016. gadā Gāzes pārvades un Gāzes glabāšanas segmentā bija 335.
| Nemateriālie aktīvi | Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2017 |
Koncerns un Sabiedrība 2016 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | |||
| Perioda sākumā | 11,306 | 11,306 | 14,346 |
| Iegādāti | 2,798 | 2,614 | 2,320 |
| Norakstīti | (215) | (215) | (8) |
| Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai | - | - | (5,352) |
| Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultatā | - | (12,411) | - |
| Perioda beigās | 13,889 | 1,294 | 11,306 |
| Amortizācija | |||
| Perioda sākumā | 9,124 | 9,124 | 12,064 |
| Amortizācija pārskata gadā | 990 | 895 | 1,084 |
| Par norakstīto | (215) | (215) | (7) |
| Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai | - | - | (4,017) |
| Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultatā | - | (9,729) | |
| Perioda beigās | 9,899 | 75 | 9,124 |
| Atlikusī vērtība perioda 31. decembrī | 3,990 | 1,219 | 2,182 |
Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 5,184 tūkstoši EUR (Koncerns) un 14 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2016.: 7,689 tūkstoši EUR). Lielāko daļu Sabiedrības nemateriālo aktīvu veido programmatūra darbības segmentu vajadzībām.
| Koncerns | Zeme | Ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | ||||||
| 31.12.2016 | 1,534 | 485,724 | 30,869 | 11,955 | 463 | 530,545 |
| Iegādāts | - | 2,946 | 1,072 | 1,565 | 872 | 6,455 |
| Pārvērtēts | - | 53,885 | 2,220 | - | - | 56,105 |
| Pārklasificēts | - | 799 | (1,716) | 1,805 | (888) | - |
| Norakstīts | - | (2,486) | (661) | (889) | - | (4,036) |
| 31.12.2017 | 1,534 | 540,868 | 31,784 | 14,436 | 447 | 589,069 |
| Nolietojums | ||||||
| 31.12.2016 | - | 264,970 | 19,247 | 8,809 | - | 293,026 |
| Aprēķināts | - | 7,968 | 1,902 | 1,155 | - | 11,025 |
| Koncerns | Zeme | Ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Pārvērtēts | - | 46,527 | (600) | - | - | 45,927 |
| Pārklasificēts | - | (1,114) | 1,114 | - | ||
| Norakstīts | - | (2,007) | (613) | (765) | - | (3,385) |
| 31.12.2017 | - | 317,458 | 18,822 | 10,313 | - | 346,593 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 | 1,534 | 223,410 | 12,962 | 4,123 | 447 | 242,476 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 | 1,534 | 220,754 | 11,622 | 3,146 | 463 | 237,519 |
| Sabiedrība | Zeme | Ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | ||||||
| 31.12.2016 | 1,534 | 485,724 | 30,869 | 11,955 | 463 | 530,545 |
| Iegādāts | - | 2,935 | 1,065 | 1,484 | 613 | 6,097 |
| Pārvērtēts | - | 53,885 | 2,220 | - | - | 56,105 |
| Pārklasificēts | - | (1,799) | 1,799 | - | - | |
| Norakstīts | - | (1,363) | (631) | (882) | - | (2,876) |
| Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas | ||||||
| rezultatā | (1,534) | (541,181) | (31,724) | (13,158) | (1,076) | (588,673) |
| 31.12.2017 | - | - | - | 1,198 | - | 1,198 |
| Nolietojums | ||||||
| 31.12.2016 | - | 264,970 | 19,247 | 8,809 | - | 293,026 |
| Aprēķināts | - | 7,413 | 1,722 | 1,065 | - | 10,200 |
| Pārvērtēts | - | 46,527 | (600) | - | - | 45,927 |
| Pārklasificēts | - | - | (1,114) | 1,114 | - | - |
| Norakstīts | - | (1,032) | (608) | (761) | - | (2,401) |
| Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas | ||||||
| rezultatā | - | (317,878) | (18,647) | (9,955) | - | (346,480) |
| 31.12.2017 | - | - | - | 272 | - | 272 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 | - | - | - | 926 | - | 926 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 | 1,534 | 220,754 | 11,622 | 3,146 | 463 | 237,519 |
| Koncerns un Sabiedrība | Zeme | Ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | ||||||
| 31.12.2015 | 11,961 | 1,077,534 | 135,018 | 20,961 | 12,482 | 1,257,956 |
| Iegādāts | - | 307 | 1,137 | 1,200 | 24,554 | 27,198 |
| Pārklasificēts | - | 20,558 | 8,818 | (5,225) | (24,151) | - |
| Pārvērtēts | - | 16,749 | (5,469) | - | - | 11,280 |
| Norakstīts | - | (4,585) | (2,976) | (650) | (3) | (8,214) |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai | (10,427) | (624,839) | (105,659) | (4,331) | (12,419) | (757,675) |
| 31.12.2016 | 1,534 | 485,724 | 30,869 | 11,955 | 463 | 530,545 |
| Nolietojums | ||||||
| 31.12.2015 | - | 607,880 | 77,319 | 15,307 | - | 700,506 |
| Aprēķināts | - | 21,308 | 7,001 | 2,153 | - | 30,462 |
| Pārvērtēts | - | 3,618 | (9,587) | - | - | (5,969) |
| Norakstīts | - | (3,436) | (2,789) | (640) | - | (6,865) |
| Pārklasificēts | - | 1,726 | 3,297 | (5,023) | - | - |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai | - | (366,126) | (55,994) | (2,988) | - | (425,108) |
| 31.12.2016 | - | 264,970 | 19,247 | 8,809 | - | 293,026 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 | 1,534 | 220,754 | 11,622 | 3,146 | 463 | 237,519 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015 | 11,961 | 469,654 | 57,699 | 5,654 | 12,482 | 557,450 |
Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 5,861 tūkstoši EUR (Koncerns) un 100 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2016.: 11,725 tūkstoši EUR).
Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.
Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:
1.Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.
Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).
Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.
Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu (2017) un pazemes gāzes vadu (2016) pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies.
Paralēli sākotnējai vērtībai tiek noteikts arī katra aktīva uzkrātais nolietojumus, kā galvenos faktorus šeit ņemot vērā aktīva fizisko, funkcionālo un tehnisko nolietojumu. Ja pārvērtētie aktīvi tiek būtiski savādāk izmantoti, vai tie ir funkcionāli nolietoti, pārvērtēto aktīvu vērtība var būtiski samazināties.
Pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 56,105 tūkst. EUR (2016: 11,280 tūkst. EUR), un uzkrātais nolietojums paielināts par 45,927 tūkst. EUR (2016: samazināts par 5,969 tūkst. EUR). Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto pārējo ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 10,178 tūkst. EUR (2016: 18,061 tūkst. EUR apmērā), bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti neto zaudējumi 385 tūkst. EUR (2016: 812 tūkst. EUR) apmērā.
Tabulā zemāk ir apkopotas vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Gāzes sadales un Tirdzniecības segmentā, pieņemot, ka aktīvi tiktu uzskaitīti sākotnējā vērtībā:
| Sākotnējā vērtība | 2017 | 2016 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Ēkām un būvēm | 152,248 | 107,937 |
| Tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm | 24,499 | 10,219 |
| Krājumi | Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 79,608 | 79,608 | 2,593 |
| Materiāli un rezerves daļas | 1,357 | - | 1,607 |
| Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | (73) | - | (298) |
| 80,892 | 79,608 | 3,902 |
| Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam | Koncerns | Sabiedrība | Koncerns un Sabiedrība |
|---|---|---|---|
| 2017 | 2017 | 2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi gada sākumā | 298 | 298 | 421 |
| Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās | |||
| darbības | - | - | (19) |
| Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās | |||
| darbības | - | - | (11) |
| (225) | |||
| Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā | (225) | (7) | |
| Aktīvi, kas turēti sadalīšanai | - | - | (86) |
| Nodots reorganizācijas rezultātā | - | (73) | - |
| 73 | |||
| Uzkrājumi perioda beigās | - | 298 |
| Aktīvs | Pielikums | 1.12.2017 |
|---|---|---|
| AKTĪVS | EUR'000 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi | ||
| Nemateriālie aktīvi | 8 | 2,682 |
| Pamatlīdzekļi | 9 | 242,193 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 244,875 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | ||
| Krājumi | 1,269 | |
| Nākamo periodu izmaksas | 178 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 9,258 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 10,705 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 255,580 | |
| Pasīvs | Pielikums | 1.12.2017 |
| PASĪVS | EUR'000 | |
| Pašu kapitāls: | ||
| Nodalāmās rezerves un nesadalītā peļņa |
194,534 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 194,534 | |
| Ilgtermiņa saistības | ||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 32,375 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 18,935 |
|---|---|
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām | 2,867 |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 54,177 |
| Īstermiņa saistības | |
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 2,625 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 991 |
| Pārējās saistības | 3,253 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 6,869 |
| PASĪVU KOPSUMMA: | 255,580 |
Reorganizācijas rezultātā jaundibinātajai akciju sabiedrībai "Gaso" (vienotais reģistrācijas Nr. 40203108921, juridiskā adrese: Vagonu 20, Rīga, LV-1009) tika nodots Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības virziens, pilnajā ekonomiskajā sastāvā, kas ietver aktīvus un pasīvus. Akciju sabiedrība "Gaso" ir ieguvusi visas atļaujas un licences, kas tai ir nepieciešamas dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības veidu nodrošināšanai. Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Gaso" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes sadales saimnieciskā darbības virziena saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī (reģistrācijas diena komercreģistrā).
| Pašu kapitāls | 31.12.2017 % no kopējā akciju kapitāla |
31.12.2017 Akciju skaits |
31.12.2016 % no kopējā akciju kapitāla |
31.12.2016 Akciju skaits |
|---|---|---|---|---|
| Pašu kapitāls | ||||
| Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas | 36.52 | 14,571,480 | 36.52 | 14,571,480 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 63.48 | 25,328,520 | 63.48 | 25,328,520 |
| 100.00 | 39,900,000 | 100.00 | 39,900,000 | |
| Akcionāri | ||||
| Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740) |
18.26 | 7,285,740 | 18.26 | 7,285,740 |
| Marguerite Gas I S. à r.l. |
- | - | 28.97 | 11,560,645 |
| Marguerite Gas II S. à r.l. |
28.97 | 11,560,645 | - | - |
| Itera Latvija SIA | 16.00 | 6,384,001 | 16.00 | 6,384,001 |
| PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740) |
34.00 | 13,566,701 | 34.00 | 13,566,701 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 2.77 | 1,102,913 | 913 | 1,102,913 |
| 100.00 | 39,900,000 | 100.00 | 39,900,000 |
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2017. gada 31. decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.
| Peļņa par akciju / Koncerns | Peļņa par akciju | Peļņa par akciju no turpmākās darbības |
||
|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. |
26,048 | 37,506 | 26,048 | 32,423 |
| Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.653 | 0.940 | 0.653 | 0.813 |
| Peļņa par akciju / Sabiedrība | Peļņa par akciju | Peļņa par akciju no turpmākās darbības |
||
|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2016 | 2017 | 2016 | |
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. |
24,217 | 37,506 | 8,469 | 19,213 |
| Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b) |
39,900 | 39,900 | 39,900 | 39,900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.607 | 0.940 | 0.212 | 0.481 |
Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.
| Koncerns un | |||
|---|---|---|---|
| Rezerves | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 31.12.2017 | 31.12.2017 | 31.12.2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārvērtēšanas rezerve | 132,193 | - | 176,564 |
| Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve | (87) | (172) | (503) |
| Reorganizācijas rezerve | - | 132,848 | |
| Citas rezerves un nesadalītā peļņa |
73,664 | 1,424 | 35,477 |
| Nodalāmās rezerves | - | - | 274,086 |
| 205,770 | 134,100 | 485,624 |
| Aizņēmumi | Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016 |
|---|---|---|---|
| 31.12.2017 | 31.12.2017 | 31.12.2016 | |
| Aizņēmums no AS "SEB banka" | |||
| - aizņēmuma ilgtermiņa daļa |
32,375 | - | - |
| - aizņēmuma īstermiņa daļa |
2,625 | - | - |
| Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija | 3,361 | 3,361 | - |
| 38,361 | 3,361 | - |
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas rezultātā nodeva jaundibinātajai iegūstošajai akciju sabiedrībai ''Gaso'' ilgtermiņa aizņēmumu 35,000 tūkstoši EUR apmērā uz 5 gadiem. Aizņēmums jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli.
| Nākamo periodu ieņēmumi | Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
Koncerns un Sabiedrība 31.12.2016 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | |||
| Ilgtermiņa daļa | 18,918 | - | 19,195 |
| Īstermiņa daļa | 998 | 5 | 974 |
| 19,916 | 5 | 20,169 |
| Koncerns | |||
|---|---|---|---|
| Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas | Koncerns | Sabiedrība | un Sabiedrība |
| 2017 | 2017 | 2016 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atlikums gada sākumā | 20,169 | 20,169 | 29,161 |
| Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā | 726 | 658 | 562 |
| Ietverts pārskata gada ieņēmumos | (979) | (896) | (951) |
| Saistības, kas turētas sadalīšanai | - | - | (8,603) |
| Pārnests reorganizācijas rezultātā | - | (19,926) | - |
| Pārnests uz nākamajiem periodiem | 19,916 | 5 | 20,169 |
| Pārējās saistības | Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2017 |
Koncerns un Sabiedrība 2016 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 14,198 | 14,198 | 12,273 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 279 | - | - |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 4,500 | 3,495 | 7,852 |
| Uzkrātās izmaksas | 6,268 | 3,789 | 3,088 |
| Akcīzes nodoklis | 1,267 | 1,267 | 2,636 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 482 | 100 | 1,553 |
| Pārējās īstermiņa saistības | 363 | 20 | 1,016 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 953 | 168 | 1,002 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 310 | 91 | 899 |
| Darbinieku atalgojums | 775 | 202 | 828 |
| Dabas resursu nodoklis | 5 | 5 | 36 |
| 29,121 | 23,335 | 31,183 |
Sabiedrība un Koncerns ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību vai Koncernu, tad radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības un Koncerna darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.
Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības / Koncerna pieciem lielākajiem klientiem.
Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti
Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.
Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2017. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.
Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības un Koncerna spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības un Koncerna darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.
Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība un Koncerns izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība un Koncerns sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.
Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības un Koncerna grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības un Koncerna vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.
Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.
Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.
Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.
Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.
Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci par 2017.gadu ir veikta pārklasifikācija salīdzinošajos 2016.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).
Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.
Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.
Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. 2017. gadā Koncerns mainīja pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uzskaites politiku un sāka rēķināt pārvērtēšanas rezerves nolietojumu, lai pamatlīdzekļu nolietojuma izdevumi peļņas vai zaudējuma aprēķinā sakristu ar izmaiņām pārvērtēšasnas rezervē.
Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| gadi | |
|---|---|
| Ēkas | 20 - 100 |
| Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu | 40 - 60 |
| Iekārtas un mašīnas | 5 - 30 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 3.33 - 10 |
Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.
Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.
Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
Sabiedrība / Koncerns klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.
Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā). Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība / Koncerns nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ieguldījumi koncerna meitas sabiedrības kapitālā tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Sabiedrība atzīst ienākumus tikai tad, ja tā no savas meitas sabiedrības saņem pēc iegādes datuma radušās peļņas daļu. Saņemtās summas, kas pārsniedz šo peļņu, uzskata par ieguldījuma atgūšanu un grāmato kā ieguldījuma iegādes vērtības samazinājumu.
Ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma koncerna meitas sabiedrībā bilances vērtība ir samazinājusies, tad zaudējumus no vērtības samazināšanās aprēķina kā starpību starp ieguldījuma bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka kā lielāko no šādiem diviem rādītājiem – ieguldījuma patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās var tikt apvērsti, ja pēc tam, kad pēdējo reizi tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir mainījušās aplēses, kas tika izmantotas vērtības samazinājuma noteikšanai.
AS "Latvijas gāze" un tās meitas sabiedrības AS "Gaso" finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatā, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu posteņus. Koncerna meitas sabiedrības finanšu pārskats tiek iekļauts konsolidētajā finanšu pārskatā no dienas, kad tiek iegūta izšķiroša ietekme līdz dienai, kad tiek zaudēta izšķiroša ietekme. Koncerna finanšu pārskata sagatavošanas gaitā ir izslēgta Koncernā ietilpstošo sabiedrību nerealizētā peļņa, savstarpējie norēķini, savstarpēji piederošās kapitāla daļas un citi savstarpējie darījumi un atlikumi.
Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Sabiedrība / Koncerns atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība / Koncerns atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.
Sabiedrība / Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai / Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība/ Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai / Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Sabiedrības / Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.
Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.
Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti saņemto naudas līdzekļu apjomā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, kura tiek noteikta, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.
Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.
Līdz 2016. gada 31. decembrim atliktais nodoklis tika aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatā un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Pagaidu atšķirības galvenokārt radās, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un dēļ uzkrātajām saistībām, kas atskaitāmas no apliekamā ienākuma nākamajos taksācijas periodos.
Sākot ar 2018. taksācija gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no neto summas, kas izmaksājama akcionāriem. Uzņēmuma nodoklis par sadalīto pelņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadali.
Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.
Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.
Sabiedrība / Koncerns atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības / Koncerna darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība / Koncerns savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.
Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.
Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.
Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība / Koncerns saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.
Kā aprakstīts finanšu pārskata pielikumā un Vadības ziņojumā, Sabiedrība 2016. gadā bija uzsākusi reorganizāciju, un 2017. gada janvārī tā nodeva dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības veidus jaundibinātai AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada decembrī tā nodeva dabasgāzes sadales darbības virzienu jaundibinātai meitas sabiedrībai AS "Gaso".
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2017. gadu ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības. Pārtrauktās darbības peļņas vai zaudējumu aprēķins ir sniegts finanšu pārskata pielikumā. 2016. gada salīdzinošie rādītāji ir koriģēti retrospektīvi pēc tāda paša principa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija ir sastādīta, balstoties uz kopējo AS "Latvijas gāze" peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas ietver turpmākās un pārtrauktās darbības.
Uz 2016.gada 31.decembri bilancē ir izveidots jauns aktīvu postenis apgrozāmo līdzekļu sastāvā - "Sadalīšanai turēti aktīvi" un jauns saistību postenis īstermiņa saistību sastāvā - "Sadalīšanai turētas saistības". Šeit iekļauta AS "Conexus Baltic Grid" nododamo aktīvu un saistību kopsummas to bilances vērtībā.
Periodā pēc 2017. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības / Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.
Building tools?
Free accounts include 100 API calls/year for testing.
Have a question? We'll get back to you promptly.