AI Terminal

MODULE: AI_ANALYST
Interactive Q&A, Risk Assessment, Summarization
MODULE: DATA_EXTRACT
Excel Export, XBRL Parsing, Table Digitization
MODULE: PEER_COMP
Sector Benchmarking, Sentiment Analysis
SYSTEM ACCESS LOCKED
Authenticate / Register Log In

Latvijas Gaze

Annual / Quarterly Financial Statement Mar 1, 2018

2233_rns_2018-03-01_39b05c2c-f316-4e02-a7bd-ab03886681fe.pdf

Annual / Quarterly Financial Statement

Open in Viewer

Opens in native device viewer

NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 12 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2017.GADA 31.DECEMBRĪ

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

Rīga 2018

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
4
LATVIJAS GĀZE GRUPA ĪSUMĀ 5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI 5
LATVIJAS GĀZE GRUPAS FOKUSS
6
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
7
LATVIJAS GĀZE GRUPAS SKAITĻI UN FAKTI
9
VADĪBAS ZIŅOJUMS 11
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
14
FINANŠU REZULTĀTI
15
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
15
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
16
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS
16
BILANCE
17
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
19
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ20
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
21
PIELIKUMI22

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2017. gada 16. novembra līdz 2020. gada 15. novembrim)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Nikolajs Dubiks (Николай Дубик), 1971 Padomes loceklis

No 2016. gada valdes priekšsēdētājs, Gazprom Germania GmbH

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada galvenais izpilddirektors, FAKT Energy AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть""

Padomes locekļi – pilnvaru termiņš līdz 2017. gada 16. novembrim: Viktors Valovs, Gijoms Rivrons

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2015. gada 16. augusta līdz 2018. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Aleksandrs Frolovs (Александр Фролов), 1980 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Darījumu administrēšanas maģistrs (MBA) pēc programmas "Naftas un gāzes korporācijas vadība globālā vidē", pabeigta Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitāte (Ekonomikas augstskola), Sanktpēterburga

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle (pilnvaru termiņš no 2017. gada 31. decembra līdz 2018. gada 15. augustam)

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Valdes locekļi - pilnvaru termiņš līdz 2017. gada 31. decembrim: Zane Kotāne, Gints Freibergs

LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ

Akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze" (turpmāk arī Sabiedrība) 2017. bija pārmaiņu un pārejas gads. Gada sākumā, kā paredz Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 11. februāra Enerģētikas likuma grozījumi, AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades darbības virzieni tika nodalīti jaundibinātā un pilnīgi neatkarīgā uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid". Dabasgāzes tirdzniecības un sadales virzieni palika Sabiedrības pārziņā.

  1. gada 3. aprīlī Latvijas dabasgāzes tirgus tika atvērts konkurencei, izbeidzot AS "Latvijas Gāze" monopolstāvokli. Lai noslēgtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju un pilnībā izpildītu Enerģētikas likuma grozījumos noteiktās sadalīšanas prasības, 2017. gada 15. augustā uzņēmuma akcionāri pieņēma konceptuālu lēmumu nodalīt Sabiedrības sadales virzienu 100% meitasuzņēmumā ar atsevišķu un pilnīgi neatkarīgu Valdi un Padomi. Pēc akcionāru galīgā apstiprinājuma 2017. gada 22. novembrī Sabiedrība nodibināja sadales sistēmas operatoru AS "Gaso", kas formāli uzsāka darbību 2017. gada 1. decembrī.

Kopš 2017. gada 1. decembra integrētā Sabiedrības uzņēmējdarbība ir sadalīta divos atsevišķos darbības segmentos, kas veido Latvijas Gāze koncernu: dabasgāzes pārdošanā, tirdzniecībā un dabasgāzes sadalē.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Uzņēmējdarbība ietver vairumtirdzniecību un dabasgāzes pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. Pakalpojumu sniedzējs ir AS "Gaso", kam piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licenci 2017. gada 7. decembrī izsniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), un tā ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un apsaimniekotājs visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkst. klientiem. Sadales tarifus regulāri pārskata un apstiprina SPRK.

Latvijas Gāze grupas struktūra uz 2017. gada 1. decembri

Darbības valsts Uzņēmējdarbības veids Līdzdalība
AS "Latvijas Gāze" Latvija, Lietuva un Igaunija Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība
AS "Gaso" Latvija Dabasgāzes sadale 100%

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot ļaužu dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

LATVIJAS GĀZE KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. Cenu konkurētspēju

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. Produkta kvalitāti

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

3. Pakalpojumu kvalitāti

Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. Efektīvu pārvaldību

Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīta saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. Profesionālu personālu

Latvijas Gāzes koncenā strādā liels kolektīvs ar daudzu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. Gāzapgādes drošību

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. Ilgtspējīgām investīcijām

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku.

8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Akcijas un akcionāri

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas (01.01.2015. – 31.12.2017.)

ISIN LV0000100899 Vērtspapīru skaits publiskā
Biržas kods GZE1R apgrozībā 25
328 520
Saraksts Otrais saraksts Likviditātes nodrošinātāji Nav
Nominālvērtība 1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits 39
900 000

Avots: Nasdaq Riga

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī trijos ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.

OMX BALTIC – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

AS "Latvijas Gāze" ieņēma 2. vietu pēc akciju tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Riga kotētiem uzņēmumiem un 5. vietu starp Nasdaq Baltic kotētiem uzņēmumiem. Sabiedrības tirgus kapitalizācijas vērtība 2017. gadā sasniedza 399,00 miljonus EUR – par 39,08 miljoniem EUR mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.

  1. gada 4. janvārī Sabiedrības pabeidza dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas segmentu nodalīšanu pilnīgi neatkarīgā uzņēmumā ar nosaukumu AS "Conexus Baltic Grid". Pēc nodalīšanas Sabiedrības akciju cena biržā kritās par 8,1%, bet pēc 2016. gada rezultātu publicēšanas pieauga par 9,0%. Vēl viens pieaugums bija vērojams pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017. gada 3. aprīlī, kam sekoja neliels kritums pēc ikgadējās dividenžu izmaksas jūlija sākumā. Kopumā no janvāra līdz septembrim Sabiedrības akcijas cena pieauga par 9,9 %. Līdz ar AS "Gaso" kā jauna Latvijas sadales sistēmas operatora dibināšanu 2017. gada 1. decembrī Sabiedrība pabeidza likumā noteikto uzņēmuma sadalīšanu. Lai gan AS "Gaso" paliek 100% Sabiedrības meitasuzņēmums, uzreiz pēc AS "Gaso" dibināšanas Sabiedrības akcijas cena kritās par 11,2%. Tiesa, pēcāk tā atguvās un, gadam noslēdzoties, bija 10 EUR par akciju.

Akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2015.-31.12.2017.)

Informācija par akciju tirdzniecību (01.01.2015.-31.12.2017.)

2015 2016 2017
Akcijas cena (EUR):
Pirmā 9.1 9.8 8.8
Augstākā 10.4 11.1 11.1
Zemākā 9.1 5.6 7.8
Vidējā 9.6 9.5 9.1
Pēdējā 9.8 8.8 10.0
Izmaiņas
(starp pirmo un pēdējo cenu)
6.78% -10.11% 13.90%
Darījumu skaits 1,283 2,240 1,596
Tirgoto akciju skaits 136,627 229,363 172
Apgrozījums (milj. EUR) 1.31 2.17 1.55
Kapitalizācija ( milj.EUR) 389.42 350.32 399.00

Akcionāru sastāvs uz 31.12.2017.

  1. gada 23. martā Marguerite Gas II S.à.r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à.r.l. piederošās akcijas, tādējādi kļūstot par 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju turētāju. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde – "MARGUERITE HOLDINGS S.à.r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure".

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 12 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī

AS "Latvijas Gāze" pārvaldes struktūrām piederošas akcijas

Finanšu pārskatu
parakstīšanas dienā
Valde Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Frolovs Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs Nav
Valdes locekle Elita Dreimane Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks Olivers Gīze Nav
Padomes loceklis Deivids Stīvens Harisons Nav
Padomes loceklis Nikolajs Dubiks Nav
Padomes loceklis Vitālijs Hatjkovs Nav
Padomes loceklis Oļegs Ivanovs Nav
Padomes loceklis Nikolass Merigo Kuks Nav
Padomes loceklis Matiass Kolenbahs Nav
Padomes loceklis Hanss Pēters Florens Nav
Padomes locekle Jeļena Mihailova Nav

LATVIJAS GĀZE KONCERNA SKAITĻI UN FAKTI

Fiananšu rādītāji

8.46%

6.51%

Darbinieku skaits

VADĪBAS ZIŅOJUMS

  1. gada būtiskākie notikumi akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze" bija Latvijas gāzes tirgus atvēršana 3. aprīlī un AS "Gaso" dibināšana 22. novembrī.

Līdz 2017. gada 3. aprīlim AS "Latvijas Gāze" bija vienīgais uzņēmums, kas tirgoja dabasgāzi klientiem Latvijas tirgū. Dabasgāze tika pārdota par regulētu cenu, ko noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopš 2017. gada 3. aprīļa Latvijas dabasgāzes tirgū ienākuši vairāki jauni dalībnieki, kas aktīvi sacenšas par tirgus daļu ar vēsturisko tirgotāju AS "Latvijas Gāze". 2017. gada beigās kā gāzes tirgotāji Latvijā bija reģistrēti 37 uzņēmumi. Tirgum atveroties, regulēta cena turpināja pastāvēt vien mājsaimniecības segmentā. Tagad dabasgāzes lietotāji var brīvi vienoties par cenu noteikumiem un nosacījumiem savām gāzes piegādēm, kā rezultātā gāzes tirgotāji sastopas ar arvien dažādākām klientu prasībām attiecībā uz cenu struktūru, produktu iezīmēm un pakalpojumiem. Lai gan Latvijas dabasgāzes tirgū parādījās konkurence, Sabiedrība atvērtā tirgus segmentā zaudēja mazāk kā 10% no kopējiem pārdošanas apjomiem. Vienlaikus AS "Latvijas Gāze" aktīvi gatavojās ieiešanai Lietuvas un Igaunijas dabasgāzes tirgos. 2017. gada 17. augustā Sabiedrība saņēma dabasgāzes tirdzniecības licenci Lietuvā, bet 2017. gada 23. augustā – dabasgāzes tirdzniecības licenci Igaunijā. Licences ļauj AS "Latvijas Gāze" tieši pārdot dabasgāzi klientiem Lietuvā un Igaunijā tā vietā, lai piegādātu gāzi vien līdz šo valstu robežai.

Koncerna galvenie darbības rādītāji 2016 2017
Dabasgāzes realizācija, tūkst. m3 1,507 1,316
Darbinieku skaits, vidējais 1,271 966
Sadales līniju garums, km 5,061 5,212
  1. gada 22. novembris iezīmēja vēl vienu pagrieziena punktu AS "Latvijas Gāze" vēsturē. Dibinot AS "Gaso", kura īpašumā un rīcībā ir Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, Sabiedrība noslēdza sadalīšanas procesu, ko aizsāka Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 11. februārī pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi. Kopš 2017. gada 1. decembra AS "Gaso" sniedz sadales pakalpojumus tirgus dalībniekiem Latvijā. Kā 100% meitasuzņēmums ar atsevišķu un pilnīgi neatkarīgu Padomi un Valdi AS "Gaso" paliek būtiska Latvijas Gāzes koncerna daļa.

  2. gadā Latvijas Gāzes koncerns piegādāja gāzi vairāk kā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un dabasgāzes tirdzniecībā ārvalstīs. Kopējais dabasgāzes pārdošanas apjoms 2017. gadā sasniedza 1 316 tūkstošus m3 (13 859 GWh), kas ir par 12,7 % mazāk nekā 2016. gadā. Ņemot vērā būtiskās tirgus un Sabiedrības darbības vides izmaiņas, kā arī ar AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu saistītās izmaksas, Latvijas Gāzes koncerns neto peļņa 26 miljonu EUR apmērā uzskatāma par stabilu finanšu rezultātu. Raugoties nākotnē, Latvijas Gāzes koncerna mērķis paliek saglabāt pozīcijas kā uzticamākajam dabasgāzes piegādātajam gan tirgus, gan mAuājsaimniecību klientiem un paplašināt tirdzniecību Baltijas reģionā.

Koncerna
galvenie
finanšu
rādītāji
(tūkst. EUR)
2016
Koriģēts
2017
Neto apgrozījums 343 792 321 336
EBITDA 50 408 36 483
EBITDA, % 14.7 11.4
EBIT 37 920 24 482
EBIT, % 11.0 7.6
Neto peļņa 37 506 26 048
Neto rentabilitāte, % 10.9 8.1
Peļņa uz akciju, EUR 0.940 0.653
P/E 9.36 15.32

EBITDA - peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas

EBIT – peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem

Darbības vides raksturojums

  • Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršana 2017. gada 3. aprīlī fundamentāli mainīja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi. Tagad Sabiedrība darbojas arvien sīvākas konkurences apstākļos, jauniem tirgus dalībniekiem piedāvājot savus produktus un pakalpojumus Latvijas dabasgāzes tirgū. Neraugoties uz būtiskajām izmaiņām, Latvijas Gāze koncerns 2017. gadā sasniedza pārdošanas apjomu 1 316 tūkstoši m3 (13 859 GWh), kas ir vien par 12,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc tirgus atvēršanas sabiedrība ne vien piegādā dabasgāzi tieši klientiem, bet arī pārdod dabasgāzi virtuālajā tirdzniecības punktā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
    1. gadā dabasgāzes iepirkuma cena bija cieši piesaistīta gan naftas produktu cenām pasaules tirgos, gan dabasgāzes cenai GASPOOL biržā Vācijā. GASPOOL cena galvenokārt ietekmēja iepirkuma cenu ziemas mēnešos, kamēr naftas cenām bija spēcīgāka ietekme pārējos gada mēnešos. Salīdzinājumā ar 2016. gadu GASPOOL cena bija mazliet augstāka, bet atšķirība starp vasaras un ziemas cenām saglabājās relatīvi zema. Pārdošanas pusē arvien lielāks klientu

Segmentu darbības rezultāti

Līdz 2017. gada 1. decembrim AS "Latvijas Gāze" bija pilnībā integrēts dabasgāzes tirdzniecības un sadales skaits pieprasīja fiksētas cenas formulai piesaistītu cenu struktūru vietā.

  • Sabiedrības EBITDA 2017. gadā sasniedza 36,5 miljonus EUR. Ņemot vērā 36 jaunu tirdzniecības uzņēmumu parādīšanos 2017. gadā, AS "Latvijas Gāze" finanšu rezultāti uzskatāmi par stabiliem.
    1. gada 28. jūlijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā, kas stājas spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Izmaiņu rezultātā 2017.gadā Latvijas Gāzes koncernā atzīti ieņēmumi no nodokļu uzkrājumiem 6,134 tūkst EUR apmērā.

Ar kopējo pārdošanas apjomu 1 316 tūkstoši m3 AS "Latvijas Gāze" pēc tirgus atvēršanas saglabāja spēcīgu pozīciju

uzņēmums. Kopš AS "Gaso" izveides 2017. gada 22. novembrī abi uzņēmējdarbības segmenti ir likumiski, strukturāli, funkcionāli un operatīvi atdalīti. Kamēr AS "Latvijas Gāze" nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu, AS "Gaso" sniedz sadales pakalpojumus Latvijas dabasgāzes tirgus dalībniekiem (t.i., dabasgāzes pārvadi pa vidēja un zema spiediena cauruļvadiem). Šajā ziņojumā ietvertā informācija par darbības segmentiem sakrīt ar informāciju, ko izmanto par operatīvo lēmumu pieņemšanu atbildīgās personas.

Pēc aktīvu apjoma lielākais darbības segments ir sadale ar 247 miljoniem EUR jeb 66% no koncerna kopējiem aktīviem. Sadales segments arīdzan nodarbina lielāko cilvēku skaitu Latvijas Gāze grupā. AS "Gaso" personāls sastāda 90% no koncerna kopējā darbinieku skaita.

Finanšu risku pārvaldība

Fundamentālās tirgus un darbības vides izmaiņas Latvijas Gāze koncernu pakļauj jaunu veidu riskiem. Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments vairāk nekā agrāk ir pakļauts tirgus un preču cenu riskiem. Jaunas riska pozīcijas radušās pēc klientu pieprasījuma pēc lielākas cenu struktūru dažādības apvienojumā ar regulētas cenas atcelšanu lielākajai daļai Latvijas Gāze koncerna pārdoto dabasgāzes apjomu. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir sākusi ieviest stingru tirgus un preču risku pārvaldības sistēmu. Šī pieeja atspoguļojas arī pārdošanas un tirdzniecības segmenta organizacionālajā uzbūvē.

  1. gadā Latvijas Gāze koncerns turpināja ieviest un pilnveidot arī kontroles mehānismus, lai mazinātu kredītriska, kas skar tās finanšu aktīvus, un likviditātes riska, kas saistīts ar dabasgāzes realizācijas izteikto sezonalitāti, ietekmei uz tās finanšu rezultātiem.

Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauta augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 51% no 2017. gada pārdošanas apjoma. Lielākajiem klientiem tiek izmantotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju uzraudzību, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Segmenta EBITDA 2017. gadā sasniedza 23 miljonus EUR, kas veido lielāko daļu grupas EBITDA – 64%.

Sadales segmenta apgrozījumu un ienesīgumu ietekmē Latvijā pārdotās dabasgāzes apjoms, kā arī klientu īpatsvars dažādās patēriņa grupās.

Dabasgāzes tirdzniecības segments nodrošina lielāko daļu grupas neto apgrozījuma. Segmenta kopējie ieņēmumi 2017. gadā bija 271 miljons EUR, kas veidoja 84% no grupas kopējiem ieņēmumiem. Segmenta EBITDA sasniedza 13 miljonus EUR jeb 36% no grupas EBITDA.

Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāzes koncerns seko apstiprinātām detalizētām kredītriska pārvaldības politikām, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzības un klientu komunikācijas kontrolei.

Latvijas Gāzes koncerna likviditātes risks, kas saistīts ar būtisko dabasgāzes patēriņa atkarību no ārējās gaisa temperatūras, tika pārraudzīts, izmantojot dažādu termiņu naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sakarā ar izmaiņām piegādes modelī ar galveno dabasgāzes piegādātāju 2017. gadā pieauga dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta likviditātes risks. Lai mazinātu šo paaugstināto risku, tika pilnveidoti iekšējie likviditātes kontroles un pārvaldības procesi. 2017. gada septembrī AS "Latvijas Gāze" noslēdza īstermiņa overdrafta līgumu uz astoņpadsmit mēnešiem, lai stiprinātu uzņēmuma likviditāti. Overdrafta līgums nepakļauj AS "Latvijas Gāze" būtiskiem procentu likmes vai tirgus riskiem un tika piešķirts publiska iepirkuma procedūrā.

Oktobrī AS "Latvijas Gāze" parakstīja līgumu par 35 miljonu EUR aizdevuma saņemšanu, lai refinansētu no 2012. līdz 2017. gadam sadales segmentā veiktās investīcijas. Aizdevuma termiņš ir pieci gadi. Pēc AS "Gaso" ierakstīšanas Uzņēmumu reģistrā saistības ar mantas sadales līgumu tika pārjaunotas par labu AS "Gaso".

Darījumi ar saistītajām personām

  1. gada septembrī AS "Latvijas Gāze" un PAS "Gazprom" parakstīja grozījumus spēkā esošajā ilgtermiņa gāzes piegādes līgumā.

Nākotnes perspektīva

Sagaidāms, ka 2018. gadā tirgus vide Latvijas Gāze koncernam turpinās nest izaicinājumus. Konkurence piedāvājuma pusē, visticamāk, kļūs vēl sīvāka, bet kopējais dabasgāzes pieprasījums tiek prognozēts tagadējā līmenī. Tiesa, reģionālās tirgus integrācijas virzība un aktivitātes pieaugums Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā pavērs Latvijas Gāze koncernam jaunas pārdošanas un uzņēmējdarbības iespējas. Lai Latvijas Gāze koncerns nosargātu līderpozīcijas Latvijas dabasgāzes tirgū un sekmīgi paplašinātu darbību kaimiņvalstu tirgos, arvien būs svarīgi nodrošināt konkurētspējīgus iepirkšanas nosacījumus esošajā ilgtermiņa piegādes līgumā un padarīt piegādes elastīgākas. 2017. gada augustā AS "Latvijas Gāze" ne vien ieguva tirdzniecības licences Lietuvā un Igaunijā, bet arī noslēdza līgumu ar AS "Energijos Skristymo Operatorius" par Lietuvas sadales sistēmas izmantošanu. Lai sagatavotos nākotnē gaidāmajai konkurencei mājsaimniecību segmentā, pārdošanas un tirdzniecības segments sācis jaunas norēķinu sistēmas ieviešanu ar mērķi uzlabot norēķinu procesu efektivitāti un vairot klientu apmierinātību.

Vēl Latvijas Gāze koncerns plāno pētīt un analizēt iespējas izvērst uzņēmējdarbību jaunos dabasgāzes lietošanas segmentos (piemēram, dabasgāze transportlīdzekļiem). Kopumā Latvijas Gāze koncerns var balstīties uz spēcīgu reputāciju Latvijas tirgū, par ko liecina nelielais klientu un apjomu zudums pēc tirgus atvēršanas.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas gāze" Valde ir atbildīga par šo konsolidēto finanšu pārskatu, kas sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Nerevidēti saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2017. gadu ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, konsolidētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Koncerna nerevidēti saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati (turpmāk - Finanšu pārskati) par 2017. gadu tika apstiprināti Valdē 2018. gada 1. martā.

Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

FINANŠU REZULTĀTI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums AS Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods 097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs,
datums un vieta
Vienotais
reģistrācijas numurs
40003000642
Rīga, 1991.
gada 25.
marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004.
gada 20.
decembrī
Adrese Vagonu iela 20, Rīga,
LV-1009, Latvija
www.lg.lv
Lielākie akcionāri PAS Gazprom (34,0%)
Marguerite Gas I.S.a.r.lI. (28,97%)
Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%)
ITERA Latvija SIA (16,0%)
Finanšu rezultātu
periods
2017.
gads

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

Pielikums Koncerns
2017
Koncerns
2016
Sabiedrība
2017
Sabiedrība
2016
Koriģēts
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības 2 321,336 343,792 272,914 292,910
Pārējie ieņēmumi 4,223 5,827 2,282 4,623
Materiālu izmaksas 3 (256,129) (271,250) (252,070) (267,523)
Personāla izmaksas 4 (23,083) (20,047) (3,884) (3,174)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu
vērtības samazinājums (12,001) (12,488) (524) (617)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 5 (9,863) (7,914) (5,955) (3,690)
Bruto peļņa 24,482 37,920 12,763 22,529
Finanšu ieņēmumi, neto (1,566) 47 (1,545) (19)
Peļņa pirms nodokļiem 22,917 37,967 11,218 22,510
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 6 3,131 (5,544) (2,750) (3,297)
Peļņa no turpmākās darbības 26,048 32,423 8,468 19,213
Peļņa no pārtrauktās darbības 7 - 5,083 15,749 18,293
Pārskata gada peļņa 26,048 37,506 24,217 37,506
EUR EUR EUR EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta) 12 0.652 0.940 0.607 0.940
Peļņa no turpmākās darbības (pamata un
koriģēta) 12 0.652 0.813 0.212 0.481

APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS

Pielikums Koncerns
2017
Koncerns
2016
Koriģēts
Sabiedrība
2017
Sabiedrība
2016
Koriģēts
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Pārskata perioda peļņa 26,048 37,506 24,217 37,506
Pārējie apvienotie ienākumi –
posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana 10,178 94 - -
Atliktais nodoklis 18,289 (14) - -
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana 416 108 331 108
Neto ieņēmumi no turpmākās darbības, kas
tieši atzīti pārējo ienākumu pārskatā 28,883 188 331 108
Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības 7 28,883 15,273 28,467 15,273
Kopā neto ieņēmumi 28,883 15,461 28,798 15,461
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi 54,931 52,967 53,015 52,967

Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________

Madara Pundure Finanšu un grāmatvedbības daļas vadītāja

BILANCE

Pielikums Koncerns Sabiedrība Koncerns un
Sabiedrība
31.12.2017
EUR'000
31.12.2017
EUR'000
31.12.2016
EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi 8 3,990 1,219 2,182
Pamatlīdzekļi 9 242,476 926 237,519
Līdzdalība 11 - 122,837 -
Pārējie debitori 7 7 8
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: 246,473 124,989 239,709
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi 10 80,892 79,608 3,902
Avansa maksājumi par krājumiem 4,293 4,292 1,236
Debitori 36,033 37,213 28,285
Pārskata perioda Uzņēmuma ienākuma
nodokļa pārmaksa 4,101 4,101 988
Pārējie apgrozāmie līdzekļi 3,482 3,111 540
Nauda un tās ekvivalenti 24,817 21,558 167,630
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai - - 351,668
Apgrozāmie līdzekļi kopā: 153,618 149,883 554,249
AKTĪVU KOPSUMMA: 400,091 274,872 793,958

Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________

Madara Pundure Finanšu un grāmatvedbības daļas vadītāja

BILANCE (turpinājums)

Pielikums Koncerns Sabiedrība Koncerns un
31.12.2017 31.12.2017 Sabiedrība
31.12.2016
Koriģēts
EUR'000
PASĪVS
Pašu kapitāls:
Akciju kapitāls 12 55,860 55,860 55,860
Akciju emisijas uzcenojums 20,376 20,376 20,376
Rezerves
un iepriekšējo gadu nesadalītā
12
peļņa 205,770 134,100 485,624
Pārskata gada nesadalītā peļņa 26,048 24,217 37,506
Pašu kapitāls kopā: 308,054 234,553 599,366
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi 13 32,375 - -
Nākamo periodu ieņēmumi 14 18,918 - 19,195
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām 3,246 279 3,731
Atliktā nodokļa saistības - - 24,423
Ilgtermiņa saistības kopā: 54,539 279 47,349
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 1,393 13,339 2,392
Aizņēmumi 13 5,986 3,361 -
Nākamo periodu ieņēmumi 14 998 5 974
Neizmaksātās dividendes - - 35,112
Pārējās saistības 15 29,121 23,335 31,183
Saistības, kas turētas sadalīšanai 11 - - 77,582
Īstermiņa saistības kopā: 37,498 40,040 147,243
PASĪVU KOPSUMMA: 400,091 274,872 793,958

Finanšu pārskatus 2018. gada 1. martā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Finanšu pārskatu sagatavotājs: ________________________

Madara Pundure Finanšu un grāmatvedbības daļas vadītāja

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

Akciju
kapitāls
Akciju
emisijas
uzcenojums
Rezerves un
iepriekšējo
gadu
nesadalītā
peļņa
Pārskata
gada
nesadalītā
peļņa
Kopā
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
2015. gada 31. decembrī 55,860 20,376 504,650 30,517 611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes - - - (30,324) (30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs - - (35,112) - (35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem - - (35,112) (30,324) (65,436)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem - - 625 (193) 432
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi - - 15,461 - 15,461
Pārskata gada peļņa - - - 37,506 37,506
Kopā citi apvienotie ienākumi - - 15,461 37,506 52,967
2016. gada 31. decembrī 55,860 20,376 485,624 37,506 599,366
Nodalītās rezerves - - (274,086) - (274,086)
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes - - (35,112) (37,107) (72,219)
Kopā darījumi ar akcionāriem - - (35,112) (37,107) (72,219)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem - - 461 (399) 62
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi - - 28,883 - 28,883
Pārskata gada peļņa - - - 26,048 26,048
Kopā citi apvienotie ienākumi - - 28,883 26,048 54,931
2017. gada 31. decembrī 55,860 20,376 205,770 26,048 308,054

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

Akciju
kapitāls
Akciju
emisijas
uzcenojums
Rezerves un
iepriekšējo
gadu
nesadalītā
peļņa
Pārskata
gada
nesadalītā
peļņa
Kopā
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
2015. gada 31. decembrī 55,860 20,376 504,650 30,517 611,403
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes - - - (30,324) (30,324)
Ieskaitīts neizmaksātajās dividendēs - - (35,112) - (35,112)
Kopā darījumi ar akcionāriem - - (35,112) (30,324) (65,436)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem - - 625 (193) 432
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi - - 15,461 - 15,461
Pārskata gada peļņa - - - 37,506 37,506
Kopā citi apvienotie ienākumi - - 15,461 37,506 52,967
2016. gada 31. decembrī 55,860 20,376 485,624 37,506 599,366
Nodalītās rezerves - - (274,086) - (274,086)
Nodalītā nesadalītā peļņa - - (71,697)) - (71,697)
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes - - (35,112) (37,107) (72,219)
Kopā darījumi ar akcionāriem - - (35,112) (37,107) (72,219)
Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem - - 573 (399) 174
Citi apvienotie ienākumi
Citi apvienotie ienākumi - - 28,798 - 28,798
Pārskata gada peļņa - - - 24,217 24,217
Kopā citi apvienotie ienākumi - - 28,798 24,217 53,105
2017. gada 31. decembrī 55,860 20,376 134,100 24,217 234,533

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Pielikums Koncerns
2017
Sabiedrība
2017
Koncerns
2016
Sabiedrība
2016
Koriģēts
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no
turpmākās darbības 22,917 11,218 37,967 22,510
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no
pārtrauktās darbības
7 - 9,589 6,252 21,709
Korekcijas:
-
pamatlīdzekļu nolietojums
9 11,025 10,200 31,275 31,275
-
nemateriālo aktīvu amortizācija
8 990 895 1,084 1,084
-
uzkrājumu veidošana
(86) (254) (7,429) (7,429)
-
ienākumi no līdzdalības
- - (1,219) (1,219)
-
zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas
335 40 1,277 1,277
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
-
debitoros
(10,689) (11,676) (3,490) (3,490)
-
avansa maksājumos par krājumiem
(3,057) (3,057) 22,992 22,992
-
krājumos
(76,990) (76,974) 47,482 47,482
-
kreditoros
(3,389) 6,537 (8,084) (8,084)
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (5,839) (5,839) (5,312) (5,312)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības (64,783) (59,321) 122,795 122,795
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde (6,455) (1,199) (5,506) (463)
Nemateriālo aktīvu iegāde (2,798) (1,808) (1,663) (1,159)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi 193 186 70 70
Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu
iegāde - (5,704) (22,349) (27,896)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības (9,060) (8,525) (29,448) (29,448)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Saņemts aizņēmums 13 38,361 38,361 - -
Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums) - - 35,000 35,000
Samaksātās dividendes (107,331) (107,331) (30,324) (30,324)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības (68,970) (68,970) 4,676 4,676
Neto naudas plūsma (142,813) (136,816) 98,023 98,023
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā 167,630 167,630 79,207 79,207
Pārtrauktās darbības rezultātā nodalāmā nauda - (9,256) (9,600) (9,600)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās 24,817 21,558 167,630 167,630

PIELIKUMI

Segmentu informācija

  1. gadā Sabiedrībai bija četri darbības segmenti: gāzes pārvade, glabāšana, sadale un tirdzniecība. 2017. gada sākumā dabasgāzes pārvades un glabāšanas segmenti tika nodalīti uz AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada decembrī sadales segments tika nodalīts uz meitas uzņēmumu AS "Gaso".

Darbības segmentos iekļautā informācija sakrīt ar informāciju, ko Valde izmanto operatīvo lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē.

1. Segmentu informācija

Koncerns 2017 Gāzes sadale Gāzes tirdzniecība KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem 10 150 311 186 321 336
t.sk. Latvijai 10 087 303 997 314 084
citām valstīm 63 7 189 7 252
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi 39 849 (39 849) -
Neto apgrozījums kopā 49 999 271 337 321 336
EBITDA 23 344 13 139 36 483
Nolietojums un amortizācija 11 477 524 12 001
Segmentu peļņa pirms
nodokļiem
11 847 11 070 22 917
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde 6 258 2 763 9 021
Segmentu aktīvi, 31.12.2017 247 189 128 085 375 274
Sabiedrība 2017 Gāzes sadale Gāzes tirdzniecība KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem 4 292 312 763 317 055
t.sk. Latvijai 4 230 305 574 309 804
citām valstīm 61 7 189 7 251
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi 39 849 (39 849) -
Neto apgrozījums kopā 44 140 272 914 317 055
EBITDA 20 148 12 239 32 387
Nolietojums un amortizācija 10 558 524 11 082
Segmentu peļņa pirms nodokļiem 9 590 11 218 20 807
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde 5 940 2 763 8 703
Segmentu aktīvi , 31.12.2017 - 253 314 253 314

1. Segmentu informācija (turpinājums)

Koncerns un Sabiedrība 2016 Gāzes
Pārvade
Gāzes
glabāšana
Gāzes
sadale
Gāzes
tirdzniecība
KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Neto apgrozījums no pārdošanas ārējiem klientiem 1,933 9,111 943 380,279 392,266
t.sk. Latvijai - 380 943 357,715 359,038
citām valstīm 1,933 8,731 - 22,564 33,228
Iekšējie ieņēmumi/izdevumi 22,340 15,090 49,939 (87,369) -
Neto apgrozījums kopā 24,273 24,201 50,882 292,910 392,266
EBITDA 14,020 12,097 27,196 23,212 76,525
Nolietojums un amortizācija 11,672 8,191 11,872 617 32,352
Segmentu peļņa pirms nodokļiem 2,348 14,984 15,391 22,576 44,219
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde 7,235 14,984 6,425 953 29,597
Segmentu aktīvi, 31.12.2016 182,879 159,189 238,496 36,164 616,728

Segmentu informācijas salīdzināšana

Koncerns
31.12.2017
Sabiedrība
31.12.2017
Koncerns un
Sabiedrība
31.12.2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Segmentu aktīvi 375,274 253.314 616,728
Nauda 24,817 21,558 177,230
Aktīvi kopā 400,091 274,872 793,958

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2. Ieņēmumi

Ieņēmumi no pamatdarbības Koncerns Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
2017 2016 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Dabasgāzes tirdzniecība un sadale 320,386 342,801 271,789 292,862
Citi pamatdarbības ieņēmumi 950 991 1,125 48
321,336 343,792 272,914 292,910

3. Materiālu izmaksas

Materiālu izmaksas Koncerns
2017
Koncerns
2016
Sabiedrība
2017
Sabiedrība
2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas 253,656 269,663 251,204 267,470
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas 2,473 1,587 5,594 53
256,129 271,250 252,070 267,523

4. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas Koncerns Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
2017 2016 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Darba alga 17,696 15,301 2,978 2,359
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4,033 3,526 668 559
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana 1,063 953 131 155
Pārējās personāla izmaksas 291 267 107 101
23,083 20,047 3,884 3,174

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas Koncerns Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
2017 2016 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas 2,391 1,503 2,210 1,052
Telpu un teritorijas uzturēšanas un citu pakalpojumu izmaksas 1,618 1,471 1,066 120
Ziedojumi, finansiālais atbalsts 886 1,240 643 702
Biroja un citas administratīvās Izmaksas 2,001 1,197 956 637
Nodokļi un nodevas 1,005 883 715 689
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas 992 726 249 293
Zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas 504 459 39 3
Citas izmaksas 379 400 59 172
Gada pārskata obligātā revīzija 87 26 18 13
Citu revīzijas uzdevumu veikšana - 9 - 9
9,863 7,914 5,955 3,690

6. Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis Koncerns Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
2017 2016 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 3,003 6,279 2,724 6,279
Atliktais nodoklis (6,134) 434 (6,134) 434
Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības - (1,169) 6,159 (3,416)
(3,131) 5,544 2,749 3,297
  1. gada 28. jūlijā Saeima pieņēma jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, saskaņā ar kuru tiek likvidētas visas pagaidu starpības starp aktīvu un saistību finanšu uzskaites vērtību un nodokļu bāzi. Tas nozīmē, ka Sabiedrības finanšu pārskatos vairs netiks atzītas atliktā nodokļa saistības, kas radušās pamatlīdzekļu pagaidu atšķirību rezultātā. Sabiedrība atliktā nodokļa saistības daļēji noraksta Apvienotā pārējo ieņēmumu pārskatā un daļēji noraksta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīstot tos kā ieņēmumus.
Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa Koncerns Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
izdevumiem 2017 2016 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem 22,917 44,219 11,218 22,510
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi 3,438 6,633 1,681 3,377
Nodokļu ietekme:
Izdevumi, par kuriem nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu, neto (5,966) 1,261 1,601 622
Nodokļu atlaide ziedojumiem (603) (1,181) (533) (702)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis no pārtrauktās darbības - (1,169) - -
Nodokļu izdevumi (3,131) 5,544 2,749 3,297

7. Peļņa no pārtrauktās darbības

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS Koncerns
2017
Koncerns
2016
Sabiedrība
2017
Sabiedrība
2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības - 48,474 44 140 99,356
Pārējie ieņēmumi - 446 1 837 1,650
Materiālu izmaksas - (4,185) (3 946) (7,912)
Personāla izmaksas - (11,428) (17 523) (28,301)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums - (19,864) (10 558) (31,736)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas - (7,189) (4 360) (11,413)
Bruto peļņa - 6,254 9 590 21,644
Finanšu ieņēmumi, neto - (2) - 64
Peļņa pirms nodokļiem - 6,252 9 590 21,709
Uzņēmumu ienākuma nodoklis - (1,169) 6 160 (3,416)
Peļņa no pārtrauktās darbības - 5,083 15 749 18,293
APVIENOTAIS PĀRĒJO IENĀKUMU PĀRSKATS Koncerns Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
2017 2016 2017 2016
EUR'000 EUR'000
Pārskata perioda peļņa - 5,083 15,749 18,293
Pārējie apvienotie ienākumi –
posteņi, kas turpmākos periodos netiks
pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana - 17,967 10,178 17,967
Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem - (2,695) 18,289 (2,695)
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana - 1 - 1
Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības, kas tieši atzīti pārējo
ienākumu pārskatā - 15,273 28,467 15,273
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi - 20,356 44,215 33,566
  1. gadā pārtrauktās darbības ir dabasgāzes sadales funkcija, bet 2016. gadā - pārvades un glabāšanas funkcijas. 2016. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Reorganizācijas rezultātā Sabiedrība savu darbību 2017. gadā turpināja kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs, bet ar 2017. gada 1. decembri – kā dabasgāzes tirgotājs.

Vidējais darbinieku skaits 2017. gada Gāzes sadales segmentā bija 868, 2016. gadā Gāzes pārvades un Gāzes glabāšanas segmentā bija 335.

Bilance

8. Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi Koncerns
2017
Sabiedrība
2017
Koncerns un
Sabiedrība
2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā 11,306 11,306 14,346
Iegādāti 2,798 2,614 2,320
Norakstīti (215) (215) (8)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai - - (5,352)
Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultatā - (12,411) -
Perioda beigās 13,889 1,294 11,306
Amortizācija
Perioda sākumā 9,124 9,124 12,064
Amortizācija pārskata gadā 990 895 1,084
Par norakstīto (215) (215) (7)
Nemateriālie aktīvi, kas turēti sadalīšanai - - (4,017)
Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultatā - (9,729)
Perioda beigās 9,899 75 9,124
Atlikusī vērtība perioda 31. decembrī 3,990 1,219 2,182

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 5,184 tūkstoši EUR (Koncerns) un 14 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2016.: 7,689 tūkstoši EUR). Lielāko daļu Sabiedrības nemateriālo aktīvu veido programmatūra darbības segmentu vajadzībām.

9. Pamatlīdzekļi

Koncerns Zeme Ēkas,
būves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat
līdzekļi
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016 1,534 485,724 30,869 11,955 463 530,545
Iegādāts - 2,946 1,072 1,565 872 6,455
Pārvērtēts - 53,885 2,220 - - 56,105
Pārklasificēts - 799 (1,716) 1,805 (888) -
Norakstīts - (2,486) (661) (889) - (4,036)
31.12.2017 1,534 540,868 31,784 14,436 447 589,069
Nolietojums
31.12.2016 - 264,970 19,247 8,809 - 293,026
Aprēķināts - 7,968 1,902 1,155 - 11,025

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 12 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī

Koncerns Zeme Ēkas,
būves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat
līdzekļi
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
KOPĀ
Pārvērtēts - 46,527 (600) - - 45,927
Pārklasificēts - (1,114) 1,114 -
Norakstīts - (2,007) (613) (765) - (3,385)
31.12.2017 - 317,458 18,822 10,313 - 346,593
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 1,534 223,410 12,962 4,123 447 242,476
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 1,534 220,754 11,622 3,146 463 237,519

Pamatlīdzekļi (turpinājums)

Sabiedrība Zeme Ēkas,
būves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat
līdzekļi
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016 1,534 485,724 30,869 11,955 463 530,545
Iegādāts - 2,935 1,065 1,484 613 6,097
Pārvērtēts - 53,885 2,220 - - 56,105
Pārklasificēts - (1,799) 1,799 - -
Norakstīts - (1,363) (631) (882) - (2,876)
Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas
rezultatā (1,534) (541,181) (31,724) (13,158) (1,076) (588,673)
31.12.2017 - - - 1,198 - 1,198
Nolietojums
31.12.2016 - 264,970 19,247 8,809 - 293,026
Aprēķināts - 7,413 1,722 1,065 - 10,200
Pārvērtēts - 46,527 (600) - - 45,927
Pārklasificēts - - (1,114) 1,114 - -
Norakstīts - (1,032) (608) (761) - (2,401)
Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas
rezultatā - (317,878) (18,647) (9,955) - (346,480)
31.12.2017 - - - 272 - 272
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 - - - 926 - 926
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 1,534 220,754 11,622 3,146 463 237,519

AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" Nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 12 mēnešu periodu, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī

Koncerns un Sabiedrība Zeme Ēkas,
būves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat
līdzekļi
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
KOPĀ
EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000 EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2015 11,961 1,077,534 135,018 20,961 12,482 1,257,956
Iegādāts - 307 1,137 1,200 24,554 27,198
Pārklasificēts - 20,558 8,818 (5,225) (24,151) -
Pārvērtēts - 16,749 (5,469) - - 11,280
Norakstīts - (4,585) (2,976) (650) (3) (8,214)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai (10,427) (624,839) (105,659) (4,331) (12,419) (757,675)
31.12.2016 1,534 485,724 30,869 11,955 463 530,545
Nolietojums
31.12.2015 - 607,880 77,319 15,307 - 700,506
Aprēķināts - 21,308 7,001 2,153 - 30,462
Pārvērtēts - 3,618 (9,587) - - (5,969)
Norakstīts - (3,436) (2,789) (640) - (6,865)
Pārklasificēts - 1,726 3,297 (5,023) - -
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai - (366,126) (55,994) (2,988) - (425,108)
31.12.2016 - 264,970 19,247 8,809 - 293,026
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 1,534 220,754 11,622 3,146 463 237,519
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2015 11,961 469,654 57,699 5,654 12,482 557,450
  1. gadā Sabiedrība veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Šī ir atkārtota pārvērtēšana, un izmantoto pieņēmumu datu līmenis nav mainīts.

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 5,861 tūkstoši EUR (Koncerns) un 100 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2016.: 11,725 tūkstoši EUR).

Pārvērtēšanas ietekme

  1. gada laikā Sabiedrība veica Sadales segmenta ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. 2016. gada laikā Sabiedrība veica Pārvades un Uzglabāšanas ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. Ņemot vērā aktīvu unikālo būtību un pielietojumu, pārvērtēšanas veikšanai tika izmantoti trešā līmeņa dati, kas nosaka, ka dati nav brīvi novērojami attiecīgam aktīvu veidam. Šī ir atkārtota pārvērtēšana, un izmantoto pieņēmumu datu līmenis nav mainīts.

Lai noteiktu finanšu instrumenta patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu instrumenta patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu instrumenta klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

1.Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;

  1. Klasificēt pašu finanšu instrumentu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu instrumenta sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu (2017) un pazemes gāzes vadu (2016) pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies.

Paralēli sākotnējai vērtībai tiek noteikts arī katra aktīva uzkrātais nolietojumus, kā galvenos faktorus šeit ņemot vērā aktīva fizisko, funkcionālo un tehnisko nolietojumu. Ja pārvērtētie aktīvi tiek būtiski savādāk izmantoti, vai tie ir funkcionāli nolietoti, pārvērtēto aktīvu vērtība var būtiski samazināties.

Pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 56,105 tūkst. EUR (2016: 11,280 tūkst. EUR), un uzkrātais nolietojums paielināts par 45,927 tūkst. EUR (2016: samazināts par 5,969 tūkst. EUR). Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto pārējo ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 10,178 tūkst. EUR (2016: 18,061 tūkst. EUR apmērā), bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti neto zaudējumi 385 tūkst. EUR (2016: 812 tūkst. EUR) apmērā.

Tabulā zemāk ir apkopotas vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Gāzes sadales un Tirdzniecības segmentā, pieņemot, ka aktīvi tiktu uzskaitīti sākotnējā vērtībā:

Sākotnējā vērtība 2017 2016
EUR'000 EUR'000
Ēkām un būvēm 152,248 107,937
Tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm 24,499 10,219

10. Krājumi

Krājumi Koncerns
31.12.2017
Sabiedrība
31.12.2017
Koncerns un
Sabiedrība
31.12.2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Dabasgāze un degviela 79,608 79,608 2,593
Materiāli un rezerves daļas 1,357 - 1,607
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem (73) - (298)
80,892 79,608 3,902
Uzkrājumi lēnas aprites un novecojušu krājumu vērtības samazinājumam Koncerns Sabiedrība Koncerns
un
Sabiedrība
2017 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā 298 298 421
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās
darbības - - (19)
Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no pārtrauktās
darbības - - (11)
(225)
Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā (225) (7)
Aktīvi, kas turēti sadalīšanai - - (86)
Nodots reorganizācijas rezultātā - (73) -
73
Uzkrājumi perioda beigās - 298

11. Aktīvi un saistības, kas nodotās Koncerna meitas sabiedrībai AS "Gaso"

Aktīvs Pielikums 1.12.2017
AKTĪVS EUR'000
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi 8 2,682
Pamatlīdzekļi 9 242,193
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: 244,875
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi 1,269
Nākamo periodu izmaksas 178
Nauda un tās ekvivalenti 9,258
Apgrozāmie līdzekļi kopā: 10,705
AKTĪVU KOPSUMMA: 255,580
Pasīvs Pielikums 1.12.2017
PASĪVS EUR'000
Pašu kapitāls:
Nodalāmās rezerves
un nesadalītā peļņa
194,534
Pašu kapitāls kopā: 194,534
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm 32,375
Nākamo periodu ieņēmumi 18,935
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām 2,867
Ilgtermiņa saistības kopā: 54,177
Īstermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm 2,625
Nākamo periodu ieņēmumi 991
Pārējās saistības 3,253
Īstermiņa saistības kopā: 6,869
PASĪVU KOPSUMMA: 255,580

Reorganizācijas rezultātā jaundibinātajai akciju sabiedrībai "Gaso" (vienotais reģistrācijas Nr. 40203108921, juridiskā adrese: Vagonu 20, Rīga, LV-1009) tika nodots Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības virziens, pilnajā ekonomiskajā sastāvā, kas ietver aktīvus un pasīvus. Akciju sabiedrība "Gaso" ir ieguvusi visas atļaujas un licences, kas tai ir nepieciešamas dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības veidu nodrošināšanai. Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Gaso" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes sadales saimnieciskā darbības virziena saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī (reģistrācijas diena komercreģistrā).

12. Akcijas un akcionāri

Pašu kapitāls 31.12.2017
% no kopējā
akciju kapitāla
31.12.2017
Akciju skaits
31.12.2016
% no kopējā
akciju kapitāla
31.12.2016
Akciju skaits
Pašu kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 36.52 14,571,480 36.52 14,571,480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas 63.48 25,328,520 63.48 25,328,520
100.00 39,900,000 100.00 39,900,000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)
18.26 7,285,740 18.26 7,285,740
Marguerite Gas I S.
à
r.l.
- - 28.97 11,560,645
Marguerite Gas II S.
à
r.l.
28.97 11,560,645 - -
Itera Latvija SIA 16.00 6,384,001 16.00 6,384,001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju
emisiju) akcijas 7,285,740)
34.00 13,566,701 34.00 13,566,701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas 2.77 1,102,913 913 1,102,913
100.00 39,900,000 100.00 39,900,000
  1. gada 23. martā Marguerite Gas II S.à r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à r.l. piederošās akcijas, kļūstot par 28,97% Sabiedrības akciju īpašnieku. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure".

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2017. gada 31. decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.

Peļņa par akciju / Koncerns Peļņa par akciju Peļņa par akciju no
turpmākās darbības
2017 2016 2017 2016
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a)
EUR tūkst.
26,048 37,506 26,048 32,423
Parastās akcijas uz 1. janvāri
(Skaits, tūkst.)
39,900 39,900 39,900 39,900
Parastās akcijas uz 31. decembri
(Skaits, tūkst.)
39,900 39,900 39,900 39,900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju
skaits
tūkst.
(b)
39,900 39,900 39,900 39,900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR 0.653 0.940 0.653 0.813
Peļņa par akciju / Sabiedrība Peļņa par akciju Peļņa par akciju no
turpmākās darbības
2017 2016 2017 2016
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a)
EUR tūkst.
24,217 37,506 8,469 19,213
Parastās akcijas uz 1. janvāri
(Skaits, tūkst.)
39,900 39,900 39,900 39,900
Parastās akcijas uz 31. decembri
(Skaits, tūkst.)
39,900 39,900 39,900 39,900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju
skaits
tūkst.
(b)
39,900 39,900 39,900 39,900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR 0.607 0.940 0.212 0.481

Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Koncerns un
Rezerves Koncerns Sabiedrība Sabiedrība
31.12.2017 31.12.2017 31.12.2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Pārvērtēšanas rezerve 132,193 - 176,564
Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve (87) (172) (503)
Reorganizācijas rezerve - 132,848
Citas rezerves
un nesadalītā peļņa
73,664 1,424 35,477
Nodalāmās rezerves - - 274,086
205,770 134,100 485,624

13. Aizņēmumi

Aizņēmumi Koncerns
31.12.2017
Sabiedrība
31.12.2017
Koncerns un
Sabiedrība
31.12.2016
31.12.2017 31.12.2017 31.12.2016
Aizņēmums no AS "SEB banka"
-
aizņēmuma ilgtermiņa daļa
32,375 - -
-
aizņēmuma īstermiņa daļa
2,625 - -
Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija 3,361 3,361 -
38,361 3,361 -

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas rezultātā nodeva jaundibinātajai iegūstošajai akciju sabiedrībai ''Gaso'' ilgtermiņa aizņēmumu 35,000 tūkstoši EUR apmērā uz 5 gadiem. Aizņēmums jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli.

14. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumi Koncerns
31.12.2017
Sabiedrība
31.12.2017
Koncerns un
Sabiedrība
31.12.2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa 18,918 - 19,195
Īstermiņa daļa 998 5 974
19,916 5 20,169
Koncerns
Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas Koncerns Sabiedrība un
Sabiedrība
2017 2017 2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Atlikums gada sākumā 20,169 20,169 29,161
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā 726 658 562
Ietverts pārskata gada ieņēmumos (979) (896) (951)
Saistības, kas turētas sadalīšanai - - (8,603)
Pārnests reorganizācijas rezultātā - (19,926) -
Pārnests uz nākamajiem periodiem 19,916 5 20,169

15. Pārējās saistības

Pārējās saistības Koncerns
2017
Sabiedrība
2017
Koncerns un
Sabiedrība
2016
EUR'000 EUR'000 EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas 14,198 14,198 12,273
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 279 - -
Pievienotās vērtības nodoklis 4,500 3,495 7,852
Uzkrātās izmaksas 6,268 3,789 3,088
Akcīzes nodoklis 1,267 1,267 2,636
Sociālās apdrošināšanas iemaksas 482 100 1,553
Pārējās īstermiņa saistības 363 20 1,016
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas 953 168 1,002
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 310 91 899
Darbinieku atalgojums 775 202 828
Dabas resursu nodoklis 5 5 36
29,121 23,335 31,183

16. Finanšu risku pārvaldība

Kredītrisks

Sabiedrība un Koncerns ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību vai Koncernu, tad radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriskam ir liela nozīme Sabiedrības un Koncerna darbībā, tādēļ ir svarīgi to efektīvi pārvaldīt. Kredītrisks rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.

Kredītriska koncentrācija

Līdzīgi kā Sabiedrības realizācijas apjomi, arī nenokārtotie debitoru parādi ir pakļauti augstam koncentrācijas riskam, tādējādi kredītriska avots galvenokārt saistās ar Sabiedrības / Koncerna pieciem lielākajiem klientiem.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska pārvaldību veic Sabiedrības tirdzniecības segments par komerciālajām darbībām atbildīgā Valdes locekļa uzraudzībā. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti

Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2017. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības un Koncerna spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības un Koncerna darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielāka daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība un Koncerns izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība un Koncerns sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai konstatētu operatīvās naudas plūsmas prasības. Sabiedrībai ir pieredze īstermiņa kredītlīnijas piesaistē gadījumā, ja tāda nepieciešamība rastos.

17. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības un Koncerna grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības un Koncerna vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamā debitoru parādu un krājumu summa.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa

Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.

Krājumu novērtēšana

Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.

Ieņēmumu atzīšana ar izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmu

Klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas (komerciālie lietotāji un privātpersonas, kas veic saimniecisko darbību), nolasa skaitītāja rādījumu divreiz gadā un nosaka izlīdzināto patēriņu ziemas sezonai (no novembra līdz aprīlim) un vasaras sezonai. Klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī. Mājsaimniecību klienti pēc izlīdzinātā patēriņa maksājumu shēmas norēķinās pašapkalpošanās kārtībā. Klienti nolasa skaitītāja rādījumu (atkarībā no patēriņa) reizi gadā vai tarifu maiņas gadījumā. Visiem mājsaimniecību klientiem tiek nosūtīts rēķins reizi mēnesī, summējot izlīdzināto patēriņu, par ko piemērota sezonas likme.

Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi. Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci par 2017.gadu ir veikta pārklasifikācija salīdzinošajos 2016.gada rādītājos, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pārskati ir salīdzināmi.

Sagatavošanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.

Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. 2017. gadā Koncerns mainīja pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uzskaites politiku un sāka rēķināt pārvērtēšanas rezerves nolietojumu, lai pamatlīdzekļu nolietojuma izdevumi peļņas vai zaudējuma aprēķinā sakristu ar izmaiņām pārvērtēšasnas rezervē.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

gadi
Ēkas 20 -
100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu 40 -
60
Iekārtas un mašīnas 5 -
30
Pārējie pamatlīdzekļi 3.33 -
10

Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad pārvērtētie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, "Pārvērtēšanas rezervē" iekļautās vērtības tiek iekļautas nesadalītās peļņas sastāvā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina ar lineāro metodi, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas pa to lietderīgās lietošanas laiku. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi un bufergāzi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Finanšu aktīvi

Sabiedrība / Koncerns klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.

Krājumi

Dabasgāzes krājumi Inčukalna PGK tiek novērtēti atsevišķi pēc FIFO metodes (pirmais iekšā, pirmais ārā). Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība / Koncerns nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ieguldījumi koncerna meitas sabiedrības kapitālā

Ieguldījumi koncerna meitas sabiedrības kapitālā tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Sabiedrība atzīst ienākumus tikai tad, ja tā no savas meitas sabiedrības saņem pēc iegādes datuma radušās peļņas daļu. Saņemtās summas, kas pārsniedz šo peļņu, uzskata par ieguldījuma atgūšanu un grāmato kā ieguldījuma iegādes vērtības samazinājumu.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma koncerna meitas sabiedrībā bilances vērtība ir samazinājusies, tad zaudējumus no vērtības samazināšanās aprēķina kā starpību starp ieguldījuma bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka kā lielāko no šādiem diviem rādītājiem – ieguldījuma patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās var tikt apvērsti, ja pēc tam, kad pēdējo reizi tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir mainījušās aplēses, kas tika izmantotas vērtības samazinājuma noteikšanai.

Konsolidācija

AS "Latvijas gāze" un tās meitas sabiedrības AS "Gaso" finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatā, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu posteņus. Koncerna meitas sabiedrības finanšu pārskats tiek iekļauts konsolidētajā finanšu pārskatā no dienas, kad tiek iegūta izšķiroša ietekme līdz dienai, kad tiek zaudēta izšķiroša ietekme. Koncerna finanšu pārskata sagatavošanas gaitā ir izslēgta Koncernā ietilpstošo sabiedrību nerealizētā peļņa, savstarpējie norēķini, savstarpēji piederošās kapitāla daļas un citi savstarpējie darījumi un atlikumi.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Darbinieku labumi

Prēmijas

Sabiedrība / Koncerns atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība / Koncerns atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība / Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai / Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība/ Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai / Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrības / Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā.

Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.

Aizņēmumi

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti saņemto naudas līdzekļu apjomā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, kura tiek noteikta, izmantojot aizņēmuma efektīvo procentu likmi. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību, tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Atliktais ienākuma nodoklis

Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.

Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās ieņemtās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.

Līdz 2016. gada 31. decembrim atliktais nodoklis tika aprēķināts saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatā un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Pagaidu atšķirības galvenokārt radās, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes un dēļ uzkrātajām saistībām, kas atskaitāmas no apliekamā ienākuma nākamajos taksācijas periodos.

  1. gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kurš paredz, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ar uzņēmuma nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, ja tā tiek sadalīta. Jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka nodokļa maksātāji varēs izmantot līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrātos un neizmantotos nodokļu zaudējumus nākamo 5 taksācijas gadu laikā, samazinot maksājamo nodokli par sadalīto peļņu ne vairāk kā 50% apmērā katru gadu, kā arī izmantot apliekamās peļņas samazināšanai līdz 2017. gada 31. decembrim izveidotos uzkrājumus, par kuriem attiecīgajos taksācijas periodos ir palielināts apliekamais ienākums, par to samazinājuma summu. Šādas summas, ja tādas pastāv, nerada atliktā nodokļa aktīvus 2017. gada 31. decembrī un turpmāk, jo situācijā, kad pastāv atšķirīgas nodokļa likmes sadalītajai peļņai un nesadalītajai peļņai, atlikto nodokli aprēķina pēc nodokļa likmes, kas piemērojama nesadalītajai peļņai, t.i., 0%. Iepriekšminēto apstākļu ietekmē 2017. gada 31. decembrī vairs nav pamata atliktā nodokļa aktīva vai saistību pastāvēšanai, un 2016. gada 31. decembrī Sabiedrības un Koncerna atzītās atliktā nodokļa saistības tika samazinātas līdz nullei, šo saistību samazinājumu iekļaujot ieņēmumos 2017. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot to atlikto nodokli, kurš bija atzīts ārpus peļņas vai zaudējumu aprēķina un kura summu pārnes uz to pašu posteni pašu kapitālā, uz kuru tas tika attiecināts atzīšanas brīdī.

Sākot ar 2018. taksācija gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no neto summas, kas izmaksājama akcionāriem. Uzņēmuma nodoklis par sadalīto pelņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadali.

Perioda ienākuma nodoklis

Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 15 procenti.

Kreditori

Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja ne, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Sabiedrība / Koncerns atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības / Koncerna darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība / Koncerns savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi

Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes sadales

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet iekļaujot akcīzes nodokli. Ieņēmumi no dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas tiek atzīti, balstoties uz faktiski transportēto un uzglabāto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība / Koncerns saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā

Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.

Citi ienākumi

Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Pārtrauktās darbības

Kā aprakstīts finanšu pārskata pielikumā un Vadības ziņojumā, Sabiedrība 2016. gadā bija uzsākusi reorganizāciju, un 2017. gada janvārī tā nodeva dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības veidus jaundibinātai AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada decembrī tā nodeva dabasgāzes sadales darbības virzienu jaundibinātai meitas sabiedrībai AS "Gaso".

5. SFPS piemērošana

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2017. gadu ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības. Pārtrauktās darbības peļņas vai zaudējumu aprēķins ir sniegts finanšu pārskata pielikumā. 2016. gada salīdzinošie rādītāji ir koriģēti retrospektīvi pēc tāda paša principa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija ir sastādīta, balstoties uz kopējo AS "Latvijas gāze" peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas ietver turpmākās un pārtrauktās darbības.

Uz 2016.gada 31.decembri bilancē ir izveidots jauns aktīvu postenis apgrozāmo līdzekļu sastāvā - "Sadalīšanai turēti aktīvi" un jauns saistību postenis īstermiņa saistību sastāvā - "Sadalīšanai turētas saistības". Šeit iekļauta AS "Conexus Baltic Grid" nododamo aktīvu un saistību kopsummas to bilances vērtībā.

18. Notikumi pēc bilances datuma

Periodā pēc 2017. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības / Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.

Talk to a Data Expert

Have a question? We'll get back to you promptly.