AI Terminal
Latvijas Gaze
Annual / Quarterly Financial Statement • Feb 27, 2019
2233_rns_2019-02-27_0101cb15-009f-4679-9776-92de9c188a1c.pdf
Annual / Quarterly Financial Statement
Open in ViewerOpens in native device viewer
LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ
"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"
nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati par gadu, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
2019 RĪGA
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim)
Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom
Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents
Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis
No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem
Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija
Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis
No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"
Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom
Padomes loceklis ar pilnvaru termiņu līdz 2018. gada 2. oktobrim: Nikolajs Dubiks
Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis
No 2014. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)
Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis
No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Igors Fjodorovs (Игорь Федоров), 1965 Padomes loceklis
No 2013. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā
Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība
Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)
Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā
Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
Valdes loceklis ar pilnvaru termiņu līdz 2018. gada 15. augustam: Aleksandrs Frolovs
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ
- gads bija jaunās Latvijas Gāzes koncerna struktūras pirmais pilnais gads. Lai izpildītu Enerģētikas likuma prasības, 2017. gada beigās AS "Latvijas Gāze" nodalīja savu sadales virzienu jaundibinātajā AS "Gaso". 2018. gada sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ("SPRK") apstiprināja, ka AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības. Tiesa, kā 100% meitasuzņēmums AS "Gaso" paliek būtiska daļa no jaunizveidotā Latvijas Gāze koncerna, kas patlaban sastāv no diviem segmentiem:
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").
Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkstošiem klientu.
Latvijas Gāze koncerna struktūra no 2017. gada 1. decembra
| Darbības valsts | Darbības veids | Līdzdalības daļa |
|
|---|---|---|---|
| AS "Latvijas Gāze" | Latvija, Lietuva un Igaunija | Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība | 100% |
| AS "Gaso" | Latvija | Dabasgāzes sadale |
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI
MŪSU MĒRĶIS
Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.
MŪSU MISIJA
Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.
MŪSU VĪZIJA
Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS
Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:
1. Cenu konkurētspēju
Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.
2. Produkta kvalitāti
Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.
3. Pakalpojumu kvalitāti
Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.
4. Efektīvu pārvaldību
Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīts saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā
ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.
5. Profesionālu personālu
Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.
6. Gāzapgādes drošību
Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.
7. Ilgtspējīgām investīcijām
Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku.
8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti
Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.
"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
AKCIJAS UN AKCIONĀRI
Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.
SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 31.12.2018.)
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1,40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru | 39 900 000 |
| skaits |
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā 25 328 520 Likviditātes nodrošinātāji
Avots: Nasdaq Riga
Nav
AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas
valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI, OMXBBCAPGI, OMXBBCAPPI, OMXBBGI, OMXBBPI
OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.
OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
- gada decembrī AS "Latvijas Gāze" ieņēma 1. vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Baltic Otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem un 5. vietu starp visiem TOP 10 ierindotajiem uzņēmumiem pēc tirgus vērtības Nasdaq Baltic regulētajā tirgū.
Labie 2018. gada finanšu rezultāti veicinājuši akciju cenas pieaugumu, un AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība 2018. gadā sasniedza 402,99 miljonus EUR, kas ir vairāk nekā 2016. un 2017. gadā. No 2. jūlija AS "Latvijas Gāze" ir iekļauta OMX Baltic Benchmark, Baltijas līmeņa indeksā, kura portfeli veido visu Nasdaq Baltijas tirgū pārstāvēto sektoru lielākie uzņēmumi ar lielāko tirdzniecības aktivitāti.
AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-31.12.2018.)
Avots: Nasdaq Baltic
INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2016 – 2018)
| 2016 | 2017 | 2018 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.8 | 8.8 | 10.0 |
| Augstākā | 11.1 | 11.1 | 13.0 |
| Zemākā | 5.6 | 7.8 | 9.9 |
| Vidējā | 9.5 | 9.1 | 10.6 |
| Pēdējā | 8.8 | 10.0 | 10.1 |
| Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) | -10.1% | 13.9% | 1.0% |
| Darījumu skaits | 2 240 | 1 596 | 801 |
| Tirgoto akciju skaits | 229 363 | 171 711 | 66 262 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 2.17 | 1.55 | 0.7 |
| Kapitalizācija (milj. EUR) | 350.32 | 399.00 | 402.99 |
AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2018
AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS
| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā | ||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Deniss Jemeļjanovs | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Sebastians Grēblinghofs | Nav |
| Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
| Padomes loceklis | Deivids Stīvens Harisons | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
| Padomes loceklis | Matiass Kolenbahs | Nav |
| Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |
| Padomes loceklis | Igors Fjodorovs | Nav |
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI
FINANŠU RĀDĪTĀJI
Investīcijas (milj. EUR)
Peļņa (milj. EUR)
)
Pārdotā dabasgāze (milj.m3
DABASGĀZES APJOMI
Sadales gāzesvadu būvniecība (km)
DARBINIEKU SKAITS
Vidējais strādājošo skaits Latvijas Gāze grupā
VADĪBAS ZIŅOJUMS
-
gads bija pirmais pilnais gads pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. 2018. gada beigās kā gāzes tirgotāji Latvijā bija reģistrēti 29 uzņēmumi. Atvērtā tirgū dabasgāzes patērētāji var brīvi izvēlēties piegādātāju un vienoties par cenu nosacījumiem. 2018. gadā tikai mājsaimniecību klienti saņēma dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktu regulētu cenu. Gāzes tirgotāji jaunajos tirgus apstākļos uzklausa arvien vairāk dažādas klientu vēlmes attiecībā uz cenu struktūrām, produktu iezīmēm un papildu pakalpojumiem. Klienti ar sevišķu jutību pret cenu izmaiņām un ievērojamu gada pieprasījumu vēlas plašākas cenu opcijas – no fiksētām cenām līdz cenām, kas piesaistītas likvīdākajām Eiropas dabasgāzes biržām. Daži no lielākajiem gāzes patērētājiem izmanto stratēģiju iepirkt un glabāt noteiktu dabasgāzes daudzumu vasaras mēnešos, lai nodrošinātu apgādi ziemā. Savi gāzes krājumi nodrošina pilnīgu neatkarību attiecībā uz šo apjomu izlietošanu. Vienlaikus pastāvīgi mainās līgumu slēgšanas periodi un struktūras. Lai spētu reaģēt uz cenu svārstībām nestabilajos Eiropas un starptautiskajos dabasgāzes tirgos, arvien vairāk lielo klientu pārgājuši no tradicionālajiem viena gada līgumiem uz viena līdz sešu mēnešu līgumiem. Atsevišķas klientu grupas gan dod priekšroku līdz pat divu gadu līgumiem, lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada ikgadēju publisko iepirkuma procedūru rīkošana.
-
gadā kopējais Sabiedrības Latvijā piegādātais dabasgāzes daudzums veidoja vairāk kā 90% no Latvijas kopējā patēriņa. Vienlaikus AS "Latvijas Gāze" turpināja centienus izvērst darbību kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas dabasgāzes tirgos. Kopš 2017. gada Sabiedrībai ir dabasgāzes tirdzniecības licence abās valstīs. Kamēr iekļūšana Lietuvas tirgū arvien sagādāja izaicinājumus, Igaunijā 2018. gada nogalē AS "Latvijas Gāze" noslēdza gāzes pārdošanas līgumus ar vairākiem klientiem.
Neskatoties uz konkurences saasināšanos un komplicēto Latvijas dabasgāzes tirgu, AS "Latvijas Gāze" izdevās noturēt spēcīgu pozīciju tirgū.
-
gada oktobrī SPRK apstiprināja jaunus sadales tarifus par AS "Gaso" īpašumā un pārziņā esošā Latvijas sadales tīkla izmantošanu. Jaunā tarifu sistēma ietver fiksētu un mainīgu tarifa daļu un stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tāpat AS "Gaso" turpināja popularizēt dabasgāzes lietošanu un palielināt sadales tīklam pieslēgto klientu skaitu.
-
gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk kā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1 231 miljons m3 (12 969 GWh) dabasgāzes, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2017. gadā. Kritums saistīts ar jaunu tirgotāju ienākšanu pēc tirgus atvēršanas 2017. gadā un lielo klientu iepirkumu grafiku izmaiņām. Taču augstākas enerģijas un preču cenas, papildu ieņēmumi no AS "Conexus Baltic Grid" 2018. gada augustā rīkotās krātuves izsoles, tika sasniegts lielāks pārdošanas apjoms elektroenerģijas ražošanas segmentam nekā bija plānots, kā arī veiksmīgas finanšu hedžēšanas darbības ļāva sasniegt pozitīvus finanšu rezultātus. Koncerna neto apgrozījums 2018. gadā bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš, bet EBITDA, sasniedzot 37,4 miljonus EUR, pieauga par 2,6%, salīdzinot ar 2017. gadu. Neto peļņa 2018. gadā Latvijas Gāze koncernam sasniedza 25,2 miljonus EUR. Latvijas Gāze koncerns ir apņēmības pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs un paplašināt darbību Baltijas reģionā.
| Koncerna galvenie darbības rādītāji | 2018 | 2017 |
|---|---|---|
| Pārdotā dabasgāze, miljoni m3 (GWh) | 1 231 (12 969) | 1 316 (13 859) |
| Darbinieku skaits, vidēji | 996 | 981 |
| Sadales līniju garums, km | 5 243 | 5 212 |
| Koncerna galvenie finanšu rādītāji | 2018 | 2017 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums | 352 303 | 330 956 |
| EBITDA | 37 427 | 36 483 |
| EBITDA, % | 10.6 | 11.0 |
| EBIT | 25 882 | 24 483 |
| EBIT, % | 7.3 | 7.4 |
| Neto peļņa | 25 185 | 26 048 |
| Neto rentabilitāte, % | 7.1 | 7.9 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.63 | 0.65 |
| P/E | 17.11 | 15.32 |
EBITDA – peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas
EBIT – peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem
P/E – akcijas pēdējā cena/peļņa uz akciju
MAKROEKONOMISKĀ, NOZARES UN REGULATĪVĀ VIDE
Uzņēmējdarbības vidi 2018. gadā raksturoja politiskā nestabilitāte daudzos pasaules reģionos, neskaidrība par pasaules ekonomikas attīstību un straujas reģionālo gāzes tirgu dinamikas izmaiņas. Enerģijas un preču cenas strauji paaugstinājās un bija nestabilākas nekā iepriekšējos gados. Tā kā dabasgāzes cenas Baltijas reģionā ir cieši saistītas gan ar naftas un naftas produktu cenām pasaules tirgū, gan ar dabasgāzes cenām likvīdajās Rietumeiropas gāzes biržās (piemēram, GASPOOL), globālās tendences ietekmēja arī reģionālos gāzes tirgus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā cenas Baltijas reģionā bija augstākas un krietni nestabilākas.
Pateicoties Latvijas IKP pieaugumam, kopējais dabasgāzes patēriņš 2018. gadā bija nedaudz lielāks nekā 2017. gadā. Taču, neskatoties uz to, dabasgāzes pieprasījumu Baltijas reģionā negatīvi ietekmē atbalsts atjaunojamajiem resursiem un energoefektivitātei apvienojumā ar uz pasaules ekonomikas dekarbonizāciju vērstu starptautisko politiku. Sevišķi centrālapkures segmentā dabasgāzei pēdējos gados pieaug konkurence, arvien lielāku tirgus daļu iegūstot šķeldai un granulām. Gāzes pieprasījuma kritumu centrālapkures jomā varētu kompensēt pieprasījuma kāpums elektroenerģijas ražošanas segmentā, ko veicinās jaunas starpsavienojuma jaudas starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Tiesa, atšķirībā no siltuma ražošanas, elektroenerģijas ražošanā dabasgāzes patēriņš ir nevienmērīgāks un neprognozējamāks, kas nozīmē nestabilāku īstermiņa pieprasījuma ritmu. Kopumā Latvijas gāzes pieprasījums ir drīzāk stagnējošs, nekā tas liecinātu par ievērojamu izaugsmi, un šī tendence ir līdzīga kā Baltijas reģionam, tā arī Rietumeiropai. Nesen publiskotie Lietuvas un Latvijas valdību enerģētikas plāni, kas paredz samazināt fosilā kurināmā īpatsvaru enerģijas bilancē, vēl vairāk apgrūtinās ātru Baltijas dabasgāzes pieprasījuma atgūšanos un iespējamu atgriešanos pie izaugsmes.
- gadā gāzes tirgus dalībniekiem izaicinājumus nesa ne vien kopējās ekonomikas un tirgus tendences, bet arī regulatīvā vide. 2018. gada 19. jūlijā stājās spēkā jauni pārvades tarifi ar paaugstinātām ieejas un izejas maksām Latvijas robežpunktos apkures sezonas laikā. Gada beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja arī jaunus glabāšanas tarifus, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tarifs par konstantu glabāšanas jaudu pieauga no 2,95 līdz
2018. GADA NOZĪMĪGĀKIE NOTIKUMI
2018. gada 5. februārī AS "Latvijas Gāze" kļuva par Baltijas gāzes biržas Latvijas tirgus zonas "Tirgus veidotāju". Ar šo statusu AS "Latvijas Gāze" uzņemas iesniegt noteiktu dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomu. AS "Latvijas Gāze" darbojas kā tirgus veidotājs nākamās dienas (D+1) produktam ar minimālo diennakts pasūtījuma apjomu 100 MWh. Tirdzniecības aktivizēšanās GET Baltic pavērs jaunas iespējas visiem tirgus dalībniekiem un galu galā nāks par labu klientiem. Tāpat spēcīga reģionāla gāzes birža 3,52 EUR/MWh. Jau esošo glabāšanas tarifu rezultātā iesūknēšanas aktivitāte 2018. gadā bija mazinājusies, tādēļ AS "Conexus Baltic Grid" (CBG), tāpat kā iepriekšējā gadā, rīkoja glabāšanas saistību izsoli, lai nodrošinātu pietiekamu gāzes apjomu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) līdz 2019. gada februāra beigām. Bez šāda minimālā gāzes daudzuma IPGK, CBG nevar garantēt pārvades sistēmas integritāti un nepārtrauktu padevi no krātuves aukstuma periodos. Oktobrī SPRK apstiprināja jaunus sadales tarifus, kas sastāv no fiksētas daļas un mainīgas daļas atkarībā no faktiskā gāzes patēriņa. Dažādās izmaiņas pārvades, glabāšanas un sadales tarifos, kā arī ieilgušo tarifu pārskatīšanas procesu radītā neskaidrība pakļāva visus tirgus dalībniekus būtiskiem komerciāliem riskiem.
- gada laikā tika panākts neliels progress reģionāla Baltijas dabasgāzes tirgus izveidē. Patlaban izskatās, ka pirmajā fāzē kopējam reģionālajam tirgum varētu nepievienoties Lietuva, bet Latvijas un Igaunijas pārstāvji turpināja sarunas par šķēršļu likvidēšanu starp tirgiem, lai izveidotu vienotu dabasgāzes tirgu. Arī Somija pauda gatavību pievienoties reģionālajam tirgum pēc Baltic Connector pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 2019. gada beigās. Reģionāla dabasgāzes tirgus izveide pavērs jaunas tirdzniecības iespējas, no kā iegūs gan klienti, gan reģionālā ekonomika.
veicinās vispārējo sektora un Baltijas reģiona ekonomikas attīstību.
- 2018. gada 15. februārī AS "Gaso" iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) nepieciešamos dokumentus sadales tarifu pārskatīšanai.
- Kaut arī dabasgāzes tirgū pieaug konkurence, vasaras mēnešos AS "Latvijas Gāze" izdevās noslēgt vairākus pārdošanas līgumus ar lielākajiem klientiem.
- Sakarā ar sauso vasaru un zemo hidroelektrostaciju produktivitāti 2018. gadā AS "Latvijas Gāze" pārdeva elektroenerģijas ražošanas segmentam vairāk dabasgāzes nekā gaidīts. Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecības klientiem tajā pašā periodā nedaudz kritās.
- 2018. gada 19. jūlijā spēkā stājās jauni tarifi par AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā un pārziņā esošā augstspiediena pārvades tīkla izmantošanu. Jaunie tarifi paredz augstāku ieejas un izejas maksu pārvades sistēmas Latvijas robežpunktos apkures sezonā (no novembra līdz aprīlim), taču vairs netiks piemērots tarifs dabasgāzes iesūknēšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) un izsūknēšanai no tās.
- Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS "Latvijas Gāze" iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.
- Augustā AS "Conexus Baltic Grid" ("CBG") rīkoja vairākas izsoles, lai nodrošinātu noteiktu
SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI
AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir Latvijas Gāze koncerna lielākais segments pēc aktīvu vērtības, kurš 2018. gada beigās sastādīja 255,7 miljonus EUR, jeb 62% no koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segmenta apgrozījums sasniedza 50,0 miljonus EUR (par 0.14% vairāk nekā 2017. gadā), bet EBITDA – 22,6 miljonus EUR. 2018. gadā segmenta peļņa pirms nodokļiem sasniedza 11,1 miljonus EUR.
Uz 2018. gada 31. decembri AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība bija 156,2 miljoni EUR, ko galvenokārt veidoja dabasgāzes krājumi. Segmenta neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 302,2 miljonus EUR, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2017. gadā.
apjomu atrašanos krātuvē līdz 2019. gada februāra beigām ar mērķi aizsargāt pārvades sistēmas integritāti ziemas sezonā. CBG izziņoja glabāšanas saistību izsolīšanu kopumā 3,15 TWh apjomā. AS "Latvijas Gāze" ieguva vairākas izsoļu partijas un par attiecīgu finansiālu atlīdzību uzņēmās glabāt dabasgāzi IPGK līdz februāra beigām.
- Oktobrī SPRK apstiprināja jaunos sadales tarifus, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.
- Decembrī Sabiedrība parakstīja vairākus pārdošanas līgumus ar klientiem Igaunijā.
- 2018. gada 13. decembrī SPRK apstiprināja jaunus tarifus ar IPGK iesūknēto gāzi saistītiem glabāšanas produktiem. Jaunie tarifi stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.
- Decembrī Lietuvas pārvades operators apstiprināja jaunus pārvades tarifus, kas stājās spēkā 2019. gada janvārī. Dažiem jaudas produktiem un ieejas/izejas punktiem būs trīskāršs tarifa pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo tarifu.
Pārdošanas un tirdzniecības segmentā kopumā tiek izšķirti četri klientu segmenti: vairumtirdzniecības klienti, korporatīvie klienti, mazie un vidējie klienti un mājsaimniecību klienti. Sekojošajā tabulā parādīts ieņēmumu procentuālais sadalījums starp klientu grupām:
| Klientu grupas | % no kopējā | ||
|---|---|---|---|
| apgrozījuma | |||
| Vairumtirdzniecības klienti | 54.5 | ||
| Korporatīvie klienti | 25.9 | ||
| Mazie un vidējie klienti | 8.2 | ||
| Mājsaimniecību klienti | 11.4 | ||
| KOPĀ | 100 |
Pārdošanas un tirdzniecības segmenta EBITDA sasniedza 14,8 miljonus EUR, bet peļņa pirms nodokļiem – 14,0 miljonus EUR 2018. gadā.
Svarīgi atzīmēt, ka 3,2 miljoni EUR no 2018. gada neto peļņas saistīti ar pozitīviem rezultātiem no finanšu hedžēšanas darbībām. Tā kā AS "Latvijas Gāze" uzskaita hedžus tieši peļņas un zaudējumu aprēķinā, hedžēšanas darbību rezultāti ietver 1,2
ILGTERMIŅA GĀZES PIEGĀDES
Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā gāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.
Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena
INVESTĪCIJAS
Tāpat kā iepriekš, 2018. gadā AS "Latvijas Gāze" veica virkni investīciju, lai efektivizētu kvalitatīvu produktu un pakalpojumu sniegšanu klientiem. Kopumā 2018. gadā Sabiedrība investīciju projektiem atvēlēja ap 2,45 miljoniem EUR. No šīs summas vairāk kā 2,0 miljoni EUR ieguldīti jaunas norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanas pirmajā posmā. Ap 150 tūkstošiem EUR Sabiedrība ieguldīja citos ar IT saistītos projektos un
FINANŠU RIKSU VADĪBA
AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredītriskam, likviditātes riskam, kā arī tirgus riskam.
Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskarās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem sastādot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma – pieci klienti kopā veidoja vairāk kā 50% 2018. gada pārdošanas apjoma. Lai mazinātu saistību neizpildes riskus, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda miljonu EUR ienākumus no finanšu hedžiem par 2019. kalendāro gadu pēc tirgus vērtības uz bilances datumu. Tātad 2018. gada neto peļņa ietver ieņēmumus, kas faktiski saistīti ar pārdošanu 2019. gadā.
parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Kā noteikts PAS Gazprom akceptētajās un Eiropas Komisijas 2018. gada 24. maijā publiskotajās saistībās, panākot izlīgumu ES konkurences lietā AT39186, katra no pusēm ar regulāru intervālu (parasti reizi divos gados) var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Ja noteiktā periodā netiek panākta vienošanās, puses var vērsties neitrālā šķīrējtiesā, kas pieņem saistošu lēmumu.
aprīkojumā. Esošās IT infrastruktūras modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai būs liela nozīme labāku produktu un pakalpojumu sniegšanā par konkurētspējīgāku cenu arī nākotnē, tādēļ 2019. gadā Sabiedrība plāno turpināt investēt jaunajā norēķinu sistēmā un klientu portālā, kuru ieviešana visiem klientu segmentiem varētu tikt pabeigta 2020. gada sākumā.
uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, uzsāk attiecīgu saziņu un veic citus papildpasākumus.
Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, parasti iesūknē ievērojamus gāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un pēcāk apmaksā dabasgāzi tikai ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, 2018. gadā Sabiedrība ieviesa likviditātes plānošanas funkciju.
Augusta sākumā AS "Latvijas Gāze" ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli vienojās par kredītlīnijas palielināšanu 2017. gada 22. septembrī noslēgtā overdrafta līguma ietvaros no 35 miljoniem eiro līdz 55 miljoniem eiro. Visi pārējie nosacījumi palika nemainīgi. Tā kā pašreizējais overdrafta līgums beidzas 2019. gada martā, rudenī AS "Latvijas Gāze" ierosināja publisku iepirkuma procedūru, lai piesaistītu pietiekamu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajās divās dabasgāzes iesūknēšanas sezonās. 2018. gada decembra beigās Sabiedrība
NĀKOTNES PERSPEKTĪVA
Sagaidāms, ka arī 2019. gadā vispārējā tirgus vide Latvijas Gāze koncernam sagādās izaicinājumus. Visticamāk, ka konkurence piedāvājuma pusē turpinās pieaugt, bet dabasgāzes pieprasījums drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes pieprasījuma kritumu veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Tiesa, reģionālās tirgus integrācijas pakāpeniskā virzība un tirdzniecības aktivizēšanās Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā pavērs Latvijas Gāzes koncernam jaunas pārdošanas un uzņēmējdarbības iespējas. Līdz ar 2018. gada beigās ieviesto prasību lielākajiem Lietuvas klientiem vismaz 50% gāzes iepirkt GET Baltic gāzes biržā Sabiedrība saskata mazliet pozitīvāku perspektīvu attiecībā uz gāzes pārdošanu Lietuvas klientiem. Vienlaikus, lai noturētu Latvijas Gāze koncerna vadošo pozīciju Latvijas dabasgāzes tirgū un tālāk attīstītu darbību kaimiņvalstu tirgos, svarīgi būs nodrošināt konkurētspējīgus iegādes parakstīja jaunu līgumu ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par atjaunojamu kredītu ar iespēju aizņemties līdz 50 miljoniem eiro. Līgums attiecas uz periodu no 2018. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments tagad ir daudz vairāk pakļauts tirgus riskam nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, 2018. gadā Sabiedrība sekmīgi ieviesa padziļinātu tirgus un preču risku pārvaldību. Lai gan priekšroka tiek dota iekšējai tirgus risku mazināšanai, piemēram, vienojoties par piegādes līguma noteikumiem un strādājot ar pārdošanas portfeli, Sabiedrība ir ieviesusi arī finanšu hedžēšanas darījumiem nepieciešamo infrastruktūru.
nosacījumus ilgtermiņa piegādes līgumā ar PAS Gazprom un palielināt piegāžu elastību. Lai vēl vairāk uzlabotu savas konkurences pozīcijas tirgū, AS "Latvijas Gāze" sekmīgi sākusi ieviest ambiciozu izmaksu mazināšanas programmu, kas turpināsies 2019. gadā.
Sabiedrība plāno arī pētīt jaunus tirgus un analizēt iespējas darboties jaunos segmentos. Šajā kontekstā AS "Latvijas Gāze" jau spērusi soļus iekļūšanai Somijas gāzes tirgū un 2020. gadā pēc Baltic Connector pabeigšanas cer veikt pirmās piegādes Somijas klientiem. Tāpat Sabiedrība turpinās analizēt uzņēmējdarbības iespējas saistībā ar LDG un gāzes darbinātām tehnoloģijām Baltijas reģionā.
Mājsaimniecību segmentā 2019. gadā paredzama konkurences parādīšanās. Lai uzlabotu norēķinu procesu efektivitāti un vairotu klientu apmierinātību, pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās ieviest jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu.
Kopumā Latvijas Gāze koncerns var izmantot savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un ir apņēmības
DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM
AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo
NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM
No 2018. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijis notikumu, kas pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā un paplašināt darbību Baltijas reģionā.
apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju. 2018. gada augustā AS "Latvijas Gāze" un PAS "Gazprom" parakstīja grozījumus ilgtermiņa gāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā.
ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu par gadu, kas beidzas 2018. gada 31. decembrī (turpmāk - Finanšu pārskati) un sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.
Finanšu pārskati par gadu, kas beidzas 2018. gada 31. decembrī ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
FINANŠU PĀRSKATI
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
| Uzņēmums | Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta | Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%) |
| Finanšu periods | 2018. gada 1. janvāris - 2018. gada 31. decembris |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 2 | 352 303 | 330 956 | 306 204 | 281 571 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 6 994 | 4 223 | 4 945 | 2 282 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (286 956) | (265 572) | (285 261) | (261 513) |
| Personāla izmaksas | 5 | (25 377) | (23 260) | (5 356) | (4 060) |
| Nolietojums, amortizācija un | |||||
| pamatlīdzekļu vērtības samazinājums | (11 545) | (12 001) | (384) | (524) | |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 6 | (9 537) | (9 863) | (5 484) | (4 993) |
| Bruto peļņa | 25 882 | 24 483 | 14 664 | 12 763 | |
| No meitassabiedrības saņemtās dividendes | - | - | 8 977 | - | |
| Finanšu ieņēmumi | 40 | 162 | 40 | 162 | |
| Finanšu izdevumi | (737) | (1 728) | (488) | (1 708) | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 25 185 | 22 917 | 23 193 | 11 217 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 7 | - | 3 131 | - | (2 749) |
| Peļņa no turpmākās darbības | 25 185 | 26 048 | 23 193 | 8 468 | |
| Peļņa no pārtrauktās darbības | 8 | - | - | - | 15 749 |
| Pārskata gada peļņa | 25 185 | 26 048 | 23 193 | 24 217 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta) | 16 | 0.631 | 0.653 | 0.581 | 0.607 |
| Peļņa uz vienu akciju no turpinātās darbības | |||||
| (pamata un koriģēta) | 16 | 0.631 | 0.653 | 0.581 | 0.212 |
APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |||
| Pārskata perioda peļņa | 25 185 | 26 048 | 23 193 | 24 217 | ||
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu | ||||||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 10 | 68 | 10 178 | - | - | |
| Atliktais nodoklis | 7 | - | 18 289 | - | - | |
| Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | 190 | 418 | 87 | 446 | ||
| Neto ienākumi no turpinātās darbības, kas tieši | ||||||
| atzīti pārējo ienākumu pārskatā | 258 | 28 885 | 87 | 446 | ||
| Neto ienākumi no pārtrauktās darbības | - | - | - | 28 467 | ||
| Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi | 258 | 28 885 | 87 | 28 913 | ||
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 25 443 | 54 933 | 23 280 | 53 130 | ||
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
BILANCE
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | ||
| AKTĪVS | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||||
| Nemateriālie aktīvi | 9 | 6 644 | 3 990 | 3 341 | 1 219 |
| Pamatlīdzekļi | 10 | 238 465 | 242 476 | 848 | 926 |
| Līdzdalība | 11 | - | - | 194 534 | 194 534 |
| Pārējie debitori | 13 | 26 | 7 | 6 | 7 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 245 135 | 246 473 | 198 729 | 196 686 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||||
| Krājumi | 12 | 103 963 | 80 892 | 102 442 | 79 608 |
| Avansa maksājumi par dabasgāzi | 5 036 | 4 293 | 5 025 | 4 292 | |
| Debitori | 13 | 35 574 | 36 033 | 34 964 | 35 259 |
| Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa | 14 | 63 | 4 101 | 63 | 4 101 |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 15 | 5 827 | 3 482 | 5 451 | 5 065 |
| Nauda un tās ekvivalenti | 16 280 | 24 817 | 4 845 | 21 558 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 166 743 | 153 618 | 152 790 | 149 883 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 411 878 | 400 091 | 351 519 | 346 569 |
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
BILANCE (turpinājums)
| Pielikums | Koncerns | Koncerns 31.12.20 |
Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 17 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| PASĪVS | |||||
| Pašu kapitāls | |||||
| Akciju kapitāls | 16 | 55 860 | 55 860 | 55 860 | 55 860 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20 376 | 20 376 | 20 376 | 20 376 | |
| Rezerves | 127 079 | 132 106 | 204 460 | 204 373 | |
| Nesadalītā peļņa | 107 040 | 99 712 | 25 692 | 25 641 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 310 355 | 308 054 | 306 388 | 306 250 | |
| Ilgtermiņa saistības | |||||
| Aizņēmumi | 17 | 29 167 | 32 375 | - | - |
| Nākamo periodu ieņēmumi Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu |
18 | 18 658 | 18 918 | - | - |
| saistībām | 19 | 2 264 | 3 246 | 125 | 279 |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 50 089 | 54 539 | 125 | 279 | |
| Īstermiņa saistības | |||||
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 20 | 5 581 | 1 393 | 9 928 | 13 338 |
| Aizņēmumi | 17 | 11 886 | 5 986 | 8 386 | 3 361 |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 18 | 1 019 | 998 | - | 5 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 279 28 |
- | - | |
| Pārējās saistības | 21 | 32 948 | 842 | 26 692 | 23 336 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 51 434 | 37 498 | 45 006 | 40 040 | |
| PASĪVU KOPSUMMA: | 411 878 | 400 091 | 351 519 | 346 569 |
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pārvēr tēšanas rezerve |
Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtē šanas rezerve |
Citas rezerves |
Nesa dalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2016. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 219 288 | (706) | 70 245 | 234 303 | 599 366 |
| Pārtrauktās darbības | |||||||
| (sk. 22.pielikumu) | - | - | (115 665) | 203 | (64 433) | (94 191) | (274 086) |
| Pārklasificēts no rezervēm | - | - | - | - | (5 812) | 5 812 | - |
| Darījumi ar akcionāriem | - | - | |||||
| Dividendes Darījumi ar akcionāriem |
- | - | - | (72 219) | (72 219) | ||
| kopā: | - | - | - | - | - | (72 219) | (72 219) |
| Pārvērtēšanas rezerves | |||||||
| nolietojums un | |||||||
| pamatlīdzekļu norakstīšana | - | - | 41 | - | - | (41) | - |
| Ieskaitīts rezervēs / korekcija starp posteņiem |
- | - | 62 | (2) | - | - | 60 |
| Apvienotie ienākumi | |||||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 28 467 | 418 | - | - | 28 885 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | - | 26 048 | 26 048 |
| 28 467 | 418 | ||||||
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | - | 26 048 | 54 933 | ||
| 2017. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 132 193 | (87) | - | 99 712 | 308 054 |
| Darījumi ar akcionāriem Dividendēs |
- | - | - | - | - | (23 142) | (23 142) |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||||
| kopā: | - | - | - | - | - | (23 142) | (23 142) |
| Pārvērtēšanas rezerves | |||||||
| nolietojums un | |||||||
| pamatlīdzekļu norakstīšana | - | - | (5 285) | - | - | 5 285 | - |
| Apvienotie ienākumi | |||||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 68 | 190 | - | - | 258 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | - | 25 185 | 25 185 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 68 | 190 | - | 25 185 | 25 443 |
| 2018. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 126 976 | 103 | - | 107 040 | 310 355 |
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pārvēr tēšanas rezerve |
Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtē šanas rezerve |
Citas rezerves |
Nesa dalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2016. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 219 288 | (706) | 70 245 | 234 303 | 599 366 |
| Pārtrauktā darbība CBG (skatīt 22. pielikumu) Pārtrauktā darbība GASO |
- | - | (115 665) | 203 | (64 433) | (94 191) | (274 086) |
| (skatīt 22. pielikumu) Pārklasificēts no rezervēm |
- - |
- - |
(132 735) - |
(113) - |
204 545 (5 812) |
(71 697) 5 812 |
- - |
| Darījumi ar akcionāriem | |||||||
| Dividendes | - | - | - | - | - | (72 219) | (72 219) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā: Izmaiņas pārvērtēšanas |
- | - | - | - | - | (72 219) | (72 219) |
| rezervē Ieskaitīts rezervēs / korekcija |
- | - | 584 | - | - | (584) | - |
| starp posteņiem | - | - | 61 | (2) | - | - | 59 |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 28 467 | 446 | - | - | 28 913 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | - | 24 217 | 24 217 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 28 467 | 446 | - | 24 217 | 53 130 |
| 2017. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | - | (172) | 204 545 | 25 641 | 306 250 |
| Darījumi ar akcionāriem Dividendēs |
- | - | - | - | - | (23 142) | (23 142) |
| Citi apvienotie ienākumi | |||||||
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | - | 87 | - | - | 87 |
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | - | 23 193 | 23 193 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | - | 87 | - | 23 193 | 23 280 |
| 2018. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | - | (85) | 204 545 | 25 692 | 306 388 |
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
| 2018 2017 2018 EUR'000 EUR'000 EUR'000 Naudas plūsma no saimnieciskās darbības |
2017 EUR'000 Koriģēts |
|---|---|
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no | |
| turpmākās darbības 25 185 22 917 23 193 |
11 218 |
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no | |
| pārtrauktās darbības 8 - - - |
9 590 |
| Korekcijas: | |
| - pamatlīdzekļu nolietojums 10 10 140 11 025 246 |
10 200 |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija 9 1 421 990 138 |
895 |
| - uzkrājumu veidošana (67) (86) (67) |
(254) |
| - ienākumi no līdzdalības - - (8 977) |
- |
| - procentu izdevumi 389 76 140 |
56 |
| - (peļņa)/zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas 235 335 (10) |
40 |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | |
| - debitoros 678 (10 689) (64) |
(11 676) |
| - avansa maksājumos par dabasgāzi (743) (3 057) (733) |
(3 057) |
| - krājumos (23 071) (76 990) (22 834) |
(76 974) |
| - kreditoros 4 738 (3 389) 5 398 |
1 080 |
| Saņemtā pārmaksa / (samaksātais) uzņēmumu | |
| ienākuma nodoklis 3 733 (5 839) 4 012 |
(5 839) |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības 22 638 (64 707) 442 |
(64 721) |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | |
| Pamatlīdzekļu iegāde 10 (6 326) (6 455) (186) |
(1 199) |
| Nemateriālo aktīvu iegāde 9 (4 086) (2 798) (2 260) Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi 76 193 29 |
(1 808) 186 |
| Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu un nemateriālo | |
| ieguldījumu iegāde - - - |
(5 704) |
| Pārtrauktās darbības rezultātā nodalāmā nauda - - (5 458) |
(3 800) |
| Saņemtās dividendes - - 8 977 |
- |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības (10 336) (9 060) 1 102 |
(12 325) |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | |
| Saņemtais overdrafts 5 025 - 5 025 |
- |
| Saņemtie aizņēmumi 17 - 38 361 - |
3 361 |
| Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums) - - - |
35 000 |
| Samaksātie aizņēmumi (2 333) - - |
- |
| Samaksātie procenti (389) (76) (140) |
(56) |
| Samaksātās dividendes 16 (23 142) (107 331) (23 142) |
(107 331) |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības (20 839) (69 046) (18 257) |
(69 026) |
| Neto naudas plūsma (8 537) (142 813) (16 713) |
(146 072) |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā 24 817 167 630 21 558 Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās 16 280 24 817 4 845 |
167 630 21 558 |
Finanšu pārskatus 2019. gada 27. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
PIELIKUMI
1. Segmentu informācija
- gadā Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un sadales segments.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.
Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko Valde izmanto, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
| Koncerns 2018 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 22 569 | 14 858 | 37 427 |
| Nolietojums un amortizācija | (11 161) | (384) | (11 545) |
| Finanšu ieņēmumi | - | 40 | 40 |
| Finanšu izdevumi | (249) | (488) | (737) |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 11 159 | 14 026 | 25 185 |
| Koncerns 2017 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 23 344 | 13 139 | 36 483 |
| Nolietojums un amortizācija | (11 477) | (524) | (12 001) |
| Finanšu ieņēmumi | - | 163 | 163 |
| Finanšu izdevumi | (20) | (1 708) | (1 728) |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 11 847 | 11 070 | 22 917 |
| Sabiedrība 2018 | Gāzes tirdzniecība |
Kopā |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 24 025 | 24 025 |
| Nolietojums un amortizācija | (384) | (384) |
| Finanšu ieņēmumi | 40 | 40 |
| Finanšu izdevumi | (488) | (488) |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 23 193 | 23 193 |
| Sabiedrība 2017 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 20 148 | 13 287 | 33 435 |
| Nolietojums un amortizācija | (10 558) | (524) | (11 082) |
| Finanšu ieņēmumi | - | 162 | 162 |
| Finanšu izdevumi | - | (1 708) | (1 708) |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 9 590 | 11 217 | 20 807 |
| Koncerns 2018 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 8 020 | 2 446 | 10 466 |
| Segmentu aktīvi 31.12.2018 | 255 704 | 156 174 | 411 878 |
| Koncerns 2017 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 6 258 | 2 763 | 9 021 |
| Segmentu aktīvi 31.12.2017 | 250 448 | 149 643 | 400 091 |
| Sabiedrība 2018 | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 2 446 | 2 446 |
| Segmentu aktīvi 31.12.2018 | 351 519 | 351 519 |
| Sabiedrība 2017 | Gāzes sadale | Gāzes tirdzniecība | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 5 940 | 2 763 | 8 703 |
| Segmentu aktīvi 31.12.2017 | 194 534 | 152 035 | 346 569 |
2. Ieņēmumi no klientu līgumiem
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | |||
|---|---|---|---|---|
| 2018 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi | 325 714 | 17 009 | 49 160 | 391 883 |
| Starpsegmentu ieņēmumi | (40 493) | - | - | (40 493) |
| Citi ieņēmumi | 2 | - | 911 | 913 |
| 285 223 | 17 009 | 50 071 | 352 303 |
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 2017 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi | 322 215 | 7 189 | 49 054 | 378 458 |
| Starpsegmentu ieņēmumi | (48 452) | - | - | (48 452) |
| Citi ieņēmumi | 5 | - | 945 | 950 |
| 273 768 | 7 189 | 49 999 | 330 956 |
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | ||
|---|---|---|---|
| 2018 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi | 289 193 | 17 009 | 306 202 |
| Citi ieņēmumi | 2 | - | 2 |
| 289 195 | 17 009 | 306 204 |
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | ||
|---|---|---|---|
| 2017 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi | 274 220 | 7 189 | 281 409 |
| Citi ieņēmumi | 162 | - | 162 |
| 274 382 | 7 189 | 281 571 |
3. Pārējie ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Peļņa no finanšu hedžēšanas darījumiem | 3 196 | - | 3 196 | - |
| Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem samazinājums, neto |
- | 1 080 | - | 1 080 |
| No klientiem saņemtās soda naudas | 627 | 624 | 590 | 563 |
| Ieņēmumi no līdzdalības gāzesvadu celtniecībā | 1 002 | 981 | - | 2 |
| Citi ieņēmumi | 2 169 | 1 538 | 1 159 | 637 |
| 6 994 | 4 223 | 4 945 | 2 282 |
Pārējie ieņēmumi ietver 3 196 tūkstošu EUR peļņu no finanšu hedžēšanas darījumiem. No tās 2 000 tūkstoši EUR attiecas uz 2018. pārskata gada darbībām. Pārējā summa 1 196 tūkstošu EUR apmērā ir novērtēta, balstoties uz tirgus uzcenojuma (markto-market) cenām uz 2018. gada 31. decembri un attiecas darījumiem, kas beigsies 2019. gadā.
4. Materiālu izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 285 590 | 263 099 | 285 213 | 260 647 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 1 366 | 2 473 | 48 | 866 |
| 286 956 | 265 572 | 285 261 | 261 513 |
5. Personāla izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 19 141 | 17 840 | 4 058 | 3 126 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 4 641 | 4 066 | 904 | 701 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 1 289 | 1 063 | 185 | 131 |
| Pārējās personāla izmaksas | 306 | 291 | 209 | 102 |
| 25 377 | 23 260 | 5 356 | 4 060 | |
| Vidējais darbinieku skaits | 996 | 981* | 117 | 113* |
*Precizējums salīdzinot ar Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un AS "Latvijas Gāze" gada pārskatu par 2017.gadu.
6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| Koncerns 2018 |
Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2018 |
Sabiedrība 2017 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas | 2 192 | 2 391 | 2 006 | 2 210 |
| Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze | ||||
| un citi pakalpojumi) | 1 444 | 1 618 | 501 | 104 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 742 | 886 | 559 | 643 |
| Biroja un citas administratīvās izmaksas | 1 779 | 2 001 | 902 | 956 |
| Nodokļi un nodevas | 976 | 1 005 | 561 | 715 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 1 354 | 992 | 576 | 249 |
| Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un izslēgšanas | 240 | 504 | - | 39 |
| Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem palielinājums, neto | 321 | - | 300 | - |
| Citas izmaksas | 489 | 466 | 79 | 77 |
| 9 537 | 9 863 | 5 484 | 4 993 |
7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 3 003 | - | 1 285 |
| Atliktais nodoklis | - | (6 134) | - | 1 464 |
| - | (3 131) | - | 2 749 |
- gada 28. jūlijā Saeima pieņēma jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, saskaņā ar kuru tiek likvidētas visas pagaidu starpības starp aktīvu un saistību finanšu uzskaites vērtību un nodokļu bāzi. Tas nozīmē, ka Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatos vairs netiks atzītas atliktā nodokļa saistības, kas radušās pamatlīdzekļu pagaidu atšķirību rezultātā. 2017. gada 31. decembrī Sabiedrība un Koncerns norakstīja atliktā nodokļa saistības daļēji Apvienotā ieņēmumu pārskatā un daļēji peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīstot tos kā ieņēmumus.
| Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa | Koncerns | Sabiedrība |
|---|---|---|
| izdevumiem | 2017 | 2017 |
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 22 917 | 11 218 |
| Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi | 3 438 | 1 681 |
| Nodokļu ietekme: | ||
| Pagaidu atšķirības | (375) | (385) |
| Neatskaitāmās izmaksas | 543 | 8 120 |
| Ieņēmumi no atliktā nodokļa izslēgšanas | (6 134) | (6 134) |
| Nodokļu atlaide ziedojumiem | (603) | (533) |
| Nodokļu izdevumi | (3 131) | 2 749 |
| Koncerns | Sabiedrība | |
|---|---|---|
| 2017 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Atliktā nodokļa saistības pārskata perioda sākumā | 55 109 | 24 423 |
| Pārtrauktās darbības atliktais nodoklis CBG | (30 686) | - |
| Izmaiņa pārvērtēšanas rezervē dēļ izmaiņām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā | - | (18 289) |
| Atliktā nodokļa atcelšana saskaņā ar izmaiņām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā: | ||
| Izmaiņa pārvērtēšanas rezervē | (18 289) | - |
| Atliktā nodokļa saistības atcelšana peļņas vai zaudējumu aprēķinā | (6 134) | (6 134) |
| - | - |
8. Peļņa no pārtrauktās darbības
| Sabiedrība | |
|---|---|
| 2017 | |
| EUR'000 | |
| Ieņēmumi no pamatdarbības | 44 140 |
| Pārējie ieņēmumi | 1 837 |
| Materiālu izmaksas | (3 946) |
| Personāla izmaksas | (17 523) |
| Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums | (10 558) |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | (4 360) |
| Bruto peļņa | 9 590 |
| Peļņa pirms nodokļiem | 9 590 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 6 159 |
| Peļņa no pārtrauktās darbības | 15 749 |
| Apvienotais ienākumu pārskats | Sabiedrība |
|---|---|
| 2017 | |
| EUR'000 | |
| Pārskata perioda peļņa | 15 749 |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu | |
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana | 10 178 |
| Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem | 18 289 |
| Neto ieņēmumi no pārtrauktās darbības, kas tieši atzīti pārējo ienākumu pārskatā | 28 467 |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 44 216 |
- gadā pārtrauktās darbības ir dabasgāzes sadales funkcija, bet 2016. gadā - pārvades un glabāšanas funkcijas. 2016. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Reorganizācijas rezultātā Sabiedrība savu darbību 2017. gadā turpināja kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs, bet ar 2017. gada 1. decembri – kā dabasgāzes tirgotājs. Skatīt 22. pielikumu.
Vidējais darbinieku skaits 2017. gada Gāzes sadales segmentā bija 868. Skatīt 22. pielikumu.
9. Nemateriālie aktīvi
| Pieli- | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| kums | 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Sākotnējā vērtība | |||||
| Perioda sākumā | 13 889 | 11 306 | 1 294 | 11 306 | |
| Iegādāti | 4 075 | 2 798 | 2 260 | 2 614 | |
| Norakstīti | (406) | (215) | (13) | (215) | |
| Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultātā | 22 | - | - | - | (12 411) |
| Perioda beigās | 17 558 | 13 889 | 3 541 | 1 294 | |
| Amortizācija | |||||
| Perioda sākumā | 9 899 | 9 124 | 75 | 9 124 | |
| Amortizācija pārskata gadā | 1 421 | 990 | 138 | 895 | |
| Norakstīti | (406) | (215) | (13) | (215) | |
| Nemateriālie aktīvi, kas nodoti reorganizācijas rezultātā | 22 | - | - | - | (9 729) |
| Perioda beigās | 10 914 | 9 899 | 200 | 75 | |
| Atlikusī vērtība uz perioda beigām | 6 644 | 3 990 | 3 341 | 1 219 |
Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 4 804.8 tūkstoši EUR (Koncerns) un 0.8 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2017.: 5 184 tūkstoši EUR – Koncerns, 14 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības nemateriālo aktīvu veido programmatūra. Lielāko nemateriālo ieguldījumu atlikušais izmantošanas laiks Koncernā un Sabiedrībā ir 3 gadi.
10. Pamatlīdzekļi
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2017 | 542 402 | 31 784 | 14 436 | 447 | 589 069 |
| Iegādāts | 3 754 | 1 124 | 1 547 | (54) | 6 371 |
| Pārvērtēšana | 68 | - | - | - | 68 |
| Pārklasificēts | (1 119) | (288) | (418) | - | (1 825) |
| Norakstīts | 545 105 | 32 620 | 15 565 | 393 | 593 683 |
| 31.12.2018 | |||||
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2017 | 317 458 | 18 822 | 10 313 | - | 346 593 |
| Aprēķināts | 6 688 | 2 142 | 1 310 | - | 10 140 |
| Norakstīts | (873) | (267) | (375) | - | (1 515) |
| 31.12.2018 | 323 273 | 20 697 | 11 248 | - | 355 218 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018 | 221 832 | 11 923 | 4 317 | 393 | 238 465 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 | 224 944 | 12 962 | 4 123 | 447 | 242 476 |
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2017 | - | - | 1 198 | - | 1 198 |
| Iegādāts | - | - | 186 | - | 186 |
| Norakstīts | - | - | (121) | - | (121) |
| 31.12.2018 | - | - | 1 263 | - | 1 263 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2017 | - | - | 272 | - | 272 |
| Aprēķināts | - | - | 245 | - | 245 |
| Norakstīts | - | - | (102) | - | (102) |
| 31.12.2018 | - | - | 415 | - | 415 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018 | - | - | 848 | - | 848 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 | - | - | 926 | - | 926 |
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2016 | 487 258 | 30 869 | 11 955 | 463 | 530 545 |
| Iegādāts | 2 946 | 1 072 | 1 565 | 872 | 6 455 |
| Pārvērtēšana | 53 946 | 2 220 | - | - | 56 166 |
| Pārklasificēts | 799 | (1 716) | 1 805 | (888) | - |
| Norakstīts | (2 547) | (661) | (889) | - | (4 097) |
| 31.12.2017 | 542 402 | 31 784 | 14 436 | 447 | 589 069 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2016 | 264 970 | 19 247 | 8 809 | - | 293 026 |
| Aprēķināts | 7 968 | 1 902 | 1 155 | - | 11 025 |
| Pārvērtēšana | 46 667 | (600) | - | - | 46 067 |
| Pārklasificēts | - | (1 114) | 1 114 | - | - |
| Norakstīts | (2 147) | (613) | (765) | - | (3 525) |
| 31.12.2017 | 317 458 | 18 822 | 10 313 | - | 346 593 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 | 224 944 | 12 962 | 4 123 | 447 | 242 476 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016 | 222 288 | 11 622 | 3 146 | 463 | 237 519 |
| Sabiedrība | Pieli kums |
Zeme, ēkas, būves |
Tehnolo ģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | ||||||
| 31.12.2016 | 487 258 | 30 869 | 11 955 | 463 | 530 545 | |
| Iegādāts | 2 935 | 1 065 | 1 484 | 613 | 6 097 | |
| Pārvērtēšana | 53 946 | 2 220 | - | - | 56 166 | |
| Pārklasificēts | - | (1 799) | 1 799 | - | - | |
| Norakstīts Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas |
(1 424) | (631) | (882) | - | (2 937) | |
| rezultātā | 22 | (542 715) | (31 724) | (13 158) | (1 076) | (588 673) |
| 31.12.2017 | - | - | 1 198 | - | 1 198 | |
| Nolietojums | ||||||
| 31.12.2016 | 264 970 | 19 247 | 8 809 | - | 293 026 | |
| Aprēķināts | 7 413 | 1 722 | 1 065 | - | 10 200 | |
| Pārvērtēts | 46 667 | (600) | - | - | 46 067 | |
| Pārklasificēts | - | (1 114) | 1 114 | - | - | |
| Norakstīts Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas |
(1 172) | (608) | (761) | - | (2 541) | |
| rezultātā | 22 | (317 878) | (18 647) | (9 955) | - | (346 480) |
| 31.12.2017 | - | - | 272 | - | 272 | |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 Atlikusī bilances vērtība |
- | - | 926 | - | 926 | |
| 31.12.2016 | 222 288 | 11 622 | 3 146 | 463 | 237 519 |
Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 8 291 tūkstoši EUR (Koncerns) un 84 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2017.: 5 861 tūkstoši EUR (Koncerns) un 100 tūkstoši EUR (Sabiedrība)).
- gadā Sabiedrība veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. Aktīvi tika pārvērtēti uz 2017. gada 1. jūniju. Šī ir atkārtota pārvērtēšana.
Pārvērtēšanas ietekme
- gada laikā Sabiedrība veica Sadales segmenta ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču, kas vēlāk tika ieguldīti meitas uzņēmumā, pārvērtēšanu. Ņemot vērā aktīvu unikālo būtību un pielietojumu, pārvērtēšanas veikšanai tika izmantoti trešā līmeņa dati, kas nosaka, ka dati nav brīvi novērojami attiecīgam aktīvu veidam.
Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies. Ekonomiskās novecošanās tests netika veikts, jo ieņēmumu tarifi sedz pārvērtētās vērtības.
Paralēli sākotnējai vērtībai, tiek noteikts arī katra aktīva uzkrātais nolietojumus, kā galvenos faktorus šeit ņemot vērā aktīva fizisko, funkcionālo un tehnisko nolietojumu. Ja pārvērtētie aktīvi tiek būtiski savādāk izmantoti, vai tie ir funkcionāli nolietoti, pārvērtēto aktīvu uzkrātais nolietojums var būtiski samazināties.
Pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 56 166 tūkst. EUR un uzkrātais nolietojums palielināts par 46 067 tūkst. EUR. Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto ieņēmumu pārskatā atzīti ieņēmumi 10 178 tūkst. EUR, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti neto zaudējumi 153 tūkst. EUR apmērā.
11. Sabiedrības ieguldījums meitas sabiedrībā
| Sabiedrība | |
|---|---|
| EUR'000 | |
| Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 1.12.2017 | 194 534 |
| Bilances vērtība 31.12.2018 | 194 534 |
Piederošās daļas 31.12.2018
AS "Gaso" 100%
| Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2018 |
Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2017 |
Meitas sabiedrības peļņa 2018 |
Meitas sabiedrības peļņa 2017 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| AS "Gaso" | 198 501 | 196 338 | 10 970 | 1 831 |
12. Krājumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 102 442 | 79 608 | 102 442 | 79 608 |
| Materiāli un rezerves daļas | 1 597 | 1 357 | - | - |
| Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | (76) | (73) | - | - |
| 103 963 | 80 892 | 102 442 | 79 608 |
13. Debitori
| Debitori | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ilgtermiņa debitori uzskaites vērtībā | 26 | 10 | 6 | 10 |
| Uzkrājumi ilgtermiņa debitoru vērtības samazinājumam | - | (3) | - | (3) |
| 26 | 7 | 6 | 7 | |
| Īstermiņa debitori uzskaites vērtībā | 43 702 | 44 614 | 43 071 | 43 840 |
| Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības samazinājumam | (8 128) | (8 581) | (8 107) | (8 581) |
| 35 574 | 36 033 | 34 964 | 35 259 |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam |
Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi gada sākumā | 8 581 | 10 224 | 8 581 | 10 224 |
| Izmaksas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības Ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
321 | 1 551 | 300 | 1 551 |
| no turpmākās darbības | - | (2 631) | - | (2 631) |
| Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu | ||||
| aprēķinā | 321 | (1 080) | 300 | (1 080) |
| Norakstīti bezcerīgi parādi | (774) | (563) | (774) | (563) |
| Uzkrājumi gada beigās | 8 128 | 8 581 | 8 107 | 8 581 |
Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
14. Nodokļi
| Koncerns Nodokļu kustība |
Saistības 31.12.2017 |
Pārmaksa 31.12.2017 |
Aprēķināts 2018 |
Samaksāts 2018 |
Saistības* 31.12.2018 |
Pārmaksa 31.12.2018 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 4 500 | - | 67 518 | (66 286) | 5 732 | - |
| Akcīzes nodoklis | 1 267 | - | 8 453 | (8 581) | 1 139 | - |
| Sociālās apdrošināšanas | ||||||
| maksājumi | 482 | - | 6 631 | (6 493) | 620 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 279 | 4 101 | 26 | 3 733 | - | 63 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 310 | - | 3 494 | (3 491) | 313 | - |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | - | - | 181 | (181) | - | - |
| Dabas resursu nodoklis | 5 | - | 8 | (7) | 6 | - |
| 6 843 | 4 101 | 86 311 | (81 306) | 7 810 | 63 |
| Koncerns Nodokļu kustība |
Saistības 31.12.2016 |
Pārmaksa 31.12.2016 |
Aprēķināts 2017 |
Samaksāts 2017 |
Saistības* 31.12.2017 |
Pārmaksa 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 7 852 | - | 62 903 | (66 255) | 4 500 | - |
| Akcīzes nodoklis | 2 636 | - | 15 182 | (16 551) | 1 267 | - |
| Sociālās apdrošināšanas | ||||||
| maksājumi | 1 553 | - | 5 881 | (6 952) | 482 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 988 | 3 005 | (5 839) | 279 | 4 101 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 898 | - | 3 429 | (4 017) | 310 | - |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | - | - | 280 | (280) | - | - |
| Dabas resursu nodoklis | 36 | - | 6 | (37) | 5 | - |
| 12 975 | 988 | 90 686 | (99 931) | 6 843 | 4 101 |
| Sabiedrība | Saistības | Pārmaksa | Aprēķināts | Samaksāts | Saistības* | Pārmaksa |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nodokļu kustība | 31.12.2017 | 31.12.2017 | 2018 | 2018 | 31.12.2018 | 31.12.2018 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 3 495 | - | 58 905 | (57 533) | 4 867 | - |
| Akcīzes nodoklis | 1 267 | - | 8 425 | (8 555) | 1 137 | - |
| Sociālās apdrošināšanas maksājumi | 100 | - | 1 355 | (1 364) | 91 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 4 101 | 26 | 4 012 | - | 63 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 91 | - | 858 | (909) | 40 | - |
| Dabas resursu nodoklis | 5 | - | - | (5) | - | - |
| 4 958 | 4 101 | 69 569 | (64 354) | 6 135 | 63 |
| Sabiedrība Nodokļu kustība |
Saistības 31.12.2016 |
Pārmaksa 31.12.2016 |
Aprēķināts 2017 |
Samaksāts 2017 |
Saistības* 31.12.2017 |
Pārmaksa 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 7 852 | - | 61 898 | (66 255) | 3 495 | - |
| Akcīzes nodoklis | 2 636 | - | 15 182 | (16 551) | 1 267 | - |
| Sociālās apdrošināšanas maksājumi | 1 553 | - | 5 499 | (6 952) | 100 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 988 | 2 726 | (5 839) | - | 4 101 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 898 | - | 3 210 | (4 017) | 91 | - |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | - | - | 280 | (280) | - | - |
| Dabas resursu nodoklis | 36 | - | 6 | (37) | 5 | - |
| 12 975 | 988 | 88 801 | (99 931) | 4 958 | 4 101 |
* Skatīt 20.pielikumu
15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Nākamo periodu izdevumi | 535 | 352 | 288 | 137 |
| Uzkrātie ieņēmumi | 4 809 | 2 972 | 4 809 | 2 972 |
| Citi debitori | 483 | 214 | 354 | 2 012 |
| 5 827 | 3 538 | 5 451 | 5 121 | |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības | ||||
| samazinājumam | - | (56) | - | (56) |
| 5 827 | 3 482 | 5 451 | 5 065 |
16. Akcijas un akcionāri
| Pašu kapitāls | 31.12.2018 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|
| % no kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits | % no kopējā akciju kapitāla |
Akciju skaits | |
| Pašu kapitāls | ||||
| Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas | 36.52 | 14 571 480 | 36.52 | 14 571 480 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 63.48 | 25 328 520 | 63.48 | 25 328 520 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 | |
| Akcionāri | ||||
| Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot vārda | ||||
| (slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740) | 18.26 | 7 285 740 | 18.26 | 7 285 740 |
| Marguerite Gas II S. à r.l. | 28.97 | 11 560 645 | 28.97 | 11 560 645 |
| Itera Latvija SIA | 16.00 | 6 384 001 | 16.00 | 6 384 001 |
| PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju | ||||
| emisiju) akcijas 7,285,740) | 34.00 | 13 566 701 | 34.00 | 13 566 701 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 2.77 | 1 102 913 | 2.77 | 1 102 913 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 |
- gada 23. martā Marguerite Gas II S.à r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à r.l. piederošās akcijas, kļūstot par 28,97% Sabiedrības akciju īpašnieku. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure". Līdz 2017. gada 30. decembrim Sabiedrība atradās PAS Gazprom, Itera Latvija SIA un Uniper Ruhrgas International GmbH kopīgā kontrolē.
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31 .decembrī sastāv no 39,900,000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1,40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm.
Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.
Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē. Šajos finanšu pārskatos nākotnē maksājamās dividendes nav atspoguļotas, bet tās tiks uzskaitītas akcionāru pašu kapitālā 2019. gada finanšu pārskatos kā nesadalītās peļņas apropriācija par 2018. gadu. 2018. gadā tika izmaksātas kopējas dividendes 23 142 tūkstošu EUR apmērā (0.58 EUR par akciju).
| Peļņa par akciju / Koncerns | Peļņa par akciju | Peļņa par akciju no turpmākās darbības |
||
|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. | 25 185 | 26 048 | 25 185 | 26 048 |
| Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 | 39 900 | 39 900 |
| Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 | 39 900 | 39 900 |
| Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b) |
39 900 | 39 900 | 39 900 | 39 900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.631 | 0.653 | 0.631 | 0.653 |
| Peļņa par akciju / Sabiedrība | Peļņa par akciju | Peļņa par akciju no turpmākās darbības |
||
|---|---|---|---|---|
| 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. | 23 193 | 24 217 | 23 193 | 8 469 |
| Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 | 39 900 | 39 900 |
| Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 | 39 900 | 39 900 |
| Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b) |
39 900 | 39 900 | 39 900 | 39 900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.581 | 0.607 | 0.581 | 0.212 |
17. Aizņēmumi
| Aizņēmumi | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Aizņēmums no AS "SEB banka" | ||||
| - aizņēmuma ilgtermiņa daļa | 29 167 | 32 375 | - | - |
| - aizņēmuma īstermiņa daļa | 3 500 | 2 625 | - | - |
| Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija | 8 386 | 3 361 | 8 386 | 3 361 |
| 41 053 | 38 361 | 8 386 | 3 361 |
- gadā akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" saņēma no kredītiestādes ilgtermiņa aizņēmumu 35,000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai akciju sabiedrībai ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksētie % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR, overdrafta likme – fiksētie % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.
18. Nākamo periodu ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | ||||
| Ilgtermiņa daļa | 18 658 | 18 918 | - | - |
| Īstermiņa daļa | 1 019 | 998 | - | 5 |
| 19 677 | 19 916 | - | 5 |
Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas
| Pielikums | Koncerns 2018 |
Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2018 |
Sabiedrība 2017 |
|
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Atlikums gada sākumā | 19 916 | 20 169 | 5 | 20 169 | |
| Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā |
768 | 726 | - | 658 | |
| Ietverts pārskata gada ieņēmumos | (1 007) | (979) | (5) | (896) | |
| Pārnests reorganizācijas rezultātā | 22 | - | - | - | (19 926) |
| Pārnests uz nākamajiem periodiem | 19 677 | 19 916 | - | 5 |
| Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem |
Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| Pielikums | 2018 | 2017 | 2018 | 2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Uzkrājumi pārskata gada sākumā | 3 246 | 3 731 | 279 | 3 731 | |
| Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no | |||||
| turpmākās darbības | (496) | 48 | (38) | (154) | |
| Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no | |||||
| pārtrauktās darbības | - | - | - | 100 | |
| Izmaksāti | (296) | (115) | (29) | (85) | |
| Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu | |||||
| rezultātā – atzīti pārējo ienākumu | |||||
| pārskatā | (190) | (418) | (87) | (446) | |
| Nodots reorganizācijas rezultātā | 22 | - | - | - | (2 867) |
| Uzkrājumi pārskata gada beigās | 2 264 | 3 246 | 125 | 279 |
19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem
| Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi | 2018 | 2017 |
|---|---|---|
| Diskonta likme,% | 0.5785% | 0.205% |
| Darbinieku rotācijas koeficients, % | 3.82-6.96% | 3.93% |
| Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi | 63.3-65 | 63-65 |
| Atalgojuma pieaugums, % | 4.00% | 4.00% |
| Iemaksas privātajā pensiju fondā, % | 5.00% | 5.00% |
| VSAOI (darbiniekiem),% | 24.09% | 24.09% |
| VSAOI (pensionāriem),% | 21.31% | 21.31% |
| Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie | Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu |
|||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| pieņēmumi | Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
||
| Izmaiņas pieņēmumos | ||||||
| Diskonta likme | + 0.5% | Uzkrājums samazinās par |
0.03% | 0.01% | 6.60% | 0.02% |
| Darbinieku rotācijas koeficients |
+ 0.5% | Uzkrājums samazinās par |
0.19% | 0.18% | 0.07% | 0.28% |
| Darbinieku pensionēšanās vecums |
+1 gads | Uzkrājums samazinās par |
3.26% | 1.73% | 1.26% | 1.43% |
| Atalgojuma pieaugums | +0.5% | Uzkrājums pieaug par |
0.18% | 0.16% | 6.67% | 0.25% |
| Iemaksas privātajā pensiju fondā |
+0.5% | Uzkrājums pieaug par |
0.02% | 0.02% | 0.37% | 0.02% |
| VSAOI | +0.5% | Uzkrājums pieaug par |
0.09% | 0.08% | 0.39% | 0.07% |
| Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi |
Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Izmaiņas pieņēmumos | ||||||
| Diskonta likme | -0.5% | Uzkrājums pieaug par |
0.03% | 0.01% | 7.35% | 0.02% |
| Darbinieku rotācijas koeficients |
-0.5% | Uzkrājums pieaug par |
0.19% | 0.18% | 0.07% | 0.28% |
| Darbinieku pensionēšanās vecums |
-1 gads |
Uzkrājums samazinās par |
3.19% | 1.47% | 2.99% | 0.23% |
| Atalgojuma pieaugums | -0.5% | Uzkrājums samazinās par |
0.18% | 0.15% | 6.06% | 0.25% |
| Iemaksas privātajā pensiju fondā |
-0.5% | Uzkrājums samazinās par |
0.02% | 0.02% | 0.37% | 0.02% |
| VSAOI | -0.5% | Uzkrājums samazinās par |
0.09% | 0.08% | 0.39% | 0.09% |
Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2018. gadā ir 0.5785% (2017. gadā ir 0.205%), t.i., vienāda ar vidējo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk gada peļņas likmi, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).
Savukārt, pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 3.82% (Koncerns) un 6.96% (Sabiedrība) (2017. gadā 3.93% abi) apmērā tika iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā.
Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstās uz 1995. gada 2. novembrī pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 8.1 pantu, kas nosaka, ka Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums — no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot, kāds tas katru gadu ir. Uz 2018. gada 31. decembri tie ir 63.5 gadi.
Aprēķinos izmantotais pieņēmums par atalgojuma pieaugumu atbilst prognozētajam inflācijas rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm. 2019. gadā tas svārstīsies no 3.0%-3.6%, pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants. Šobrīd uzņēmumā un koncernā šis pieņēmums 4 % apmērā ir nemainīgs jau vairākus gadus.
Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika izdarīts, pamatojoties uz Koncerna koplīgumu.
Pieņēmumi par VSAOI likmēm darbiniekiem un pensionāriem ir izdarīti atbilstoši aprēķinu metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 19.12.2017. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", un tajos šīs likmes ir noteiktas attiecīgi 24.09% un 21.31 % apmērā.
20. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Parādi saistītiem uzņēmumiem | 3 055 | 10 | 9 107 | 12 476 |
| Parādi trešajām pusēm | 2 526 | 1 383 | 821 | 862 |
| 5 581 | 1 393 | 9 928 | 13 338 |
21. Pārējās saistības
| Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 18 679 | 14 198 | 18 652 | 14 198 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 5 732 | 4 500 | 4 867 | 3 495 |
| Uzkrātās izmaksas | 4 723 | 6 268 | 1 580 | 3 789 |
| Akcīzes nodoklis | 1 139 | 1 267 | 1 137 | 1 267 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 881 | 953 | 137 | 168 |
| Darbinieku atalgojums | 777 | 776 | 177 | 202 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 620 | 482 | 91 | 100 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 313 | 310 | 40 | 91 |
| Dabas resursu nodoklis | 78 | 5 | 11 | 5 |
| Pārējās īstermiņa saistības | 6 | 83 | - | 21 |
| 32 948 | 28 842 | 26 692 | 23 336 |
22. Aktīvi un saistības, kas nodotas Koncerna meitas sabiedrībai AS "Gaso"
| Aktīvs | Pielikums | 1.12.2017 |
|---|---|---|
| EUR'000 | ||
| AKTĪVS | ||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | ||
| Nemateriālie aktīvi | 9 | 2 682 |
| Pamatlīdzekļi | 10 | 242 193 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 244 875 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | ||
| Krājumi | 1 269 | |
| Nākamo periodu izmaksas | 178 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 9 258 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 10 705 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA: | 255 580 |
| Pasīvs | ||
|---|---|---|
| PASĪVS | Pielikums | 1.12.2017 |
| EUR'000 | ||
| Pašu kapitāls: | ||
| Akciju kapitāls | 39 900 | |
| Reorganizācijas rezerve | (49 911) | |
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve | 132 735 | |
| Pēcnodarbinatības pabalstu pārvērtēšanas rezerve | 113 | |
| Nesadalītā peļņa | 71 697 | |
| Kopā pašu kapitāls | 194 534 | |
| Saistības | ||
| Ilgtermiņa saistības | ||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 32 375 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 18 935 | |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām | 2 867 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 54 177 | |
| Īstermiņa saistības | ||
| Aizņēmumi no kredītiestādēm | 2 625 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 991 | |
| Pārējās saistības | 3 253 | |
| Īstermiņa saistības kopā: | 6 869 | |
| PASĪVU KOPSUMMA: | 255 580 |
Reorganizācijas rezultātā jaundibinātajai akciju sabiedrībai "Gaso" (vienotais reģistrācijas Nr. 40203108921, juridiskā adrese: Vagonu 20, Rīga, LV-1009) tika nodota akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības virziens pilnajā ekonomiskajā sastāvā, kas ietver aktīvus un pasīvus. Akciju sabiedrība "Gaso" ir ieguvusi visas atļaujas un licences, kas tai ir nepieciešamas dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības veidu nodrošināšanai. Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Gaso" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes sadales saimnieciskā darbības virziena saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī (reģistrācijas diena komercreģistrā).
Aktīvi un saistības, kas nodotas Koncerna meitas sabiedrībai AS "Conexus Baltic Grid"
| 31.12.2016 | |
|---|---|
| EUR'000 | |
| Aktīvi | 255 580 |
| Pašu kapitāls | 274 086 |
| Saistības | 77 582 |
23. Saistīto personu darījumi
Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Sabiedrībai un Koncernam ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi (tai skaitā reorganizācijas rezultātā nodalītā akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid", kura līdz 2017.gada 30.decembrim atradās to pašu akcionāru kopīgā kontrolē kā a/s "Latvijas Gāze", bet uz 2018. gada 31.decembri tai ir divi akcionāri, kuriem pieder vairāk nekā 20% akciju). No a/s "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir a/s "Latvijas Gāze" jaundibināta meitas sabiedrība a/s "GASO".
| Ieņēmumi vai izdevumi | Koncerns 2018 |
Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2018 |
Sabiedrība 2017 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 4 344 | 1 982 |
| AS "Conexus Baltic Grid" | 8 644 | 5 612 | 8 644 | 5 612 |
| Izdevumi par dabasgāzes iegādi | ||||
| PAS "Gazprom" | 292 806 | 309 371 | 292 806 | 309 371 |
| Izdevumi par dabasgāzes uzglabāšanu, pārvadi un citiem | ||||
| saistītiem pakalpojumiem | ||||
| AS "Conexus Baltic Grid" | 35 627 | 36 775 | 35 627 | 36 775 |
| Izdevumi par dabasgāzes sadali un citiem saistītiem pakalpojumiem | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 36 710 | 5 792 |
| Prasības un saistības pret saistītām personām | Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saistīto uzņēmumu parādi | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 811 | 2 392 |
| AS "Conexus Baltic Grid" | 266 | 726 | 266 | 726 |
| Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi | ||||
| PAS "Gazprom" | 5 025 | 4 292 | 5 025 | 4 292 |
| Maksājumi saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem | ||||
| PAS "Gazprom" | 113 | 10 | 113 | 10 |
| AS "Conexus Baltic Grid" | 2 941 | 3 120 | 2 941 | 3 120 |
| AS "Gaso" | - | - | 6 052 | 12 466 |
24. Finanšu risku pārvaldība
| Finanšu aktīvi un saistības | Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 35 574 | 36 033 | 34 964 | 35 259 |
| Uzkrātie ieņēmumi | 4 809 | 2 972 | 4 809 | 2 972 |
| Nauda un tās ekvivalenti | 16 280 | 24 817 | 4 845 | 21 558 |
| Finanšu aktīvi | 56 663 | 63 822 | 44 618 | 59 789 |
| Aizņēmumi | 41 053 | 38 361 | 8 386 | 3 361 |
| Uzkrātas izmaksas | 4 723 | 6 268 | 1 580 | 3 789 |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 5 581 | 1 393 | 9 928 | 13 338 |
| Finanšu saistības | 51 357 | 46 022 | 19 894 | 20 488 |
Patiesās vērtības apsvērumi
13.SFPS nosaka vērtēšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vērtēšanas tehnikā tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī tirgus dati nav novērojami. Novērojami tirgus dati ir iegūti no neatkarīgiem avotiem. Ja tirgus dati nav novērojami, vērtēšanas tehnika atspoguļo Sabiedrības un Koncerna pieņēmumus par tirgus situāciju.
Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādu un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem, un īstermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.
Sabiedrības un Koncerna finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus, kas atbilst 2. līmenim. Informācija par patiesās vērtības hierarhijas līmeņiem ir sniegta 25. pielikumā "Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi".
Kapitāla risks
Sabiedrības un Koncerna mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības un Koncerna spēju turpināt to darbību, dodot atdevi to īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu. Sabiedrība un Koncerns veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības un Koncerna kopējo saistību attiecība pret to kopējo kapitālu. Saistībās tiek iekļautas visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējā kapitālā tiek iekļautas visas Sabiedrības vai Koncerna saistības un pašu kapitāls. 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2018 | 31.12.2017 | 31.12.2018 | 31.12.2017 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saistības kopā | 101 523 | 92 037 | 45 131 | 40 319 |
| (Nauda un naudas ekvivalenti) | (16 280) | (24 817) | (4 845) | (21 558) |
| (Nākamo periodu ieņēmumi) | (19 677) | (19 916) | - | (5) |
| Neto kopējās saistības | 65 566 | 47 304 | 40 286 | 18 756 |
| Pašu kapitāls un saistības kopā | 411 878 | 400 091 | 351 519 | 346 569 |
| Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu | 15.92% | 11.82% | 11.46% | 5.41% |
Kredītrisks
Sabiedrība un Koncerns ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību vai Koncernu, radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriski rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī no kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem un saistošiem darījumiem.
Kredītriska koncentrācija
| Pircēju un pasūtītāju parādi | Koncerns 31.12.2018 |
Koncerns 31.12.2017 |
Sabiedrība 31.12.2018 |
Sabiedrība 31.12.2017 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pircēju un pasūtītāju parādi, bruto | 43 702 | 44 585 | 43 071 | 43 811 |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības | ||||
| samazinājumam | (8 128) | (8 552) | (8 107) | (8 552) |
| Pircēju un pasūtītāju parādi, neto | 35 574 | 36 033 | 34 964 | 35 259 |
Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauts augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 50% no 2018. gada pārdošanas apjoma (2017. gadā – 51%).
Kredītriska pārvaldības prakse
Kredītriska mazināšanas Sabiedrība ieviesa vairākas kredītriska pārvaldīšanas procedūras. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai.
Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem. Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2018. gada 31. decembri un 2017. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.
Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma Latvijas Gāze koncerna naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):
Likviditātes risks
Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības un Koncerna spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības un Koncerna darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielākā daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.
Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība un Koncerns izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība un Koncerns sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai noteiktu operatīvās naudas plūsmas prasības. 2018. un 2017. gados Koncerns izmantoja aizņēmumu un overdraftu.
Aizdevumu līgumu saistības
Saskaņā ar galveno aizņēmumu līgumu noteikumiem Sabiedrībai un Koncernam jāievēro šādas finanšu saistības: - Sabiedrības pašu kapitāla koeficients (pašu kapitāls pret kopējiem aktīviem) nedrīkst būt mazāks par 50%;
-
Sabiedrības meitas uzņēmuma koriģētais pašu kapitāla koeficients (koriģētais pašu kapitāls pret kopējiem aktīviem) nedrīkst būt mazāks par 50%;
-
Sabiedrības meitas uzņēmuma Saistību sloga koeficientam (neto saistības pret EBITDA) jābūt ne vairāk kā 3; - Ne mazāk kā 70% maksājumu par dabasgāzes nodrošinājumu Sabiedrībai būtu jāmaksā caur konkrēto banku. Pārskata periodā Sabiedrība un Koncerns ir izpildījuši šīs prasības.
Tirgus risks
Tirgus risks ir risks, ka tirgus faktoru izmaiņas, piemēram, ārvalstu valūtas kursu, procentu likmju un preču cenu izmaiņas ietekmēs Sabiedrības vai Koncerna peļņu. Koncernam un Sabiedrībai uz 2018. gada 31. decembri bija naudas līdzekļu ārvalstu valūtu atlikums 16 tūkst. USD (14 tūkst. EUR) (31.12.2017 Koncerns un Sabiedrība - naudas līdzekļu atlikums 20 198 tūkst. USD (16 834 tūkst. EUR). Sabiedrībai un Koncernam nav citu aktīvu vai saistību dolāros. Visiem Koncerna un Sabiedrības aizņēmumiem ir piemērotas procentu likmes, pamatojoties uz EURIBOR likmi un fiksēto daļu.
Sabiedrība savā darbībā saskarās ar tirgus risku, kas rodas iegādes un pārdošanas cenošanas modeļu starpības dēļ, iepērkot lielus dabasgāzes apjomus dabasgāzes iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pārdošanai apkures sezonā. Sabiedrība par prioritāti izvirza iekšējos procesus tirgus riska mazināšanai, pārskatot piegāžu līgumus un savu tirdzniecības portfeli. Papildus Sabiedrība var noslēgt nākotnes darījumus.
Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas. Tā kā Koncerns un Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tie nav pakļauti patiesās vērtības procentu likmju riskam.
25. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi
Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības un Koncerna grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi. Saskaņā ar SFPS Sabiedrības un Koncerna vadībai, gatavojot finanšu pārskatus, jāveic aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē aktīvu un pasīvu summas uz finanšu pārskatu datumu un ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.
Jomas, kurās vērtējumiem ir lielāka loma un tādējādi rodas ievērojams risks nākamajā finanšu gadā saskarties ar būtiskām aktīvu un pasīvu bilances vērtības izmaiņām, ir pamatlīdzekļu pārvērtēšana, pārvērtēšanu biežuma noteikšana, vadības pieņēmumi un aplēses, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, un atgūstamo debitoru parādu un krājumu summa.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās.
Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.
Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:
-
- Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
-
- Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis
Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis
Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis
Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.
Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu summa
Liela individuālo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, tādēļ vērtēti tiek tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un tie tiek kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi.
Krājumu novērtēšana
Vērtējot krājumus, vadība paļaujas uz savām zināšanām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vispārējo informāciju un potenciālu nākotnes notikumu pieņēmumus un nosacījumus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, vērā tiek ņemts to pārdošanas potenciāls un neto pārdošanas vērtība.
Ieņēmumu atzīšana
Sabiedrības Valde ir veikusi izvērtējumu un uzskata, ka klientu rēķinos iekļauto gāzes pārvades un gāzes sadales pakalpojumu gadījumā Sabiedrība darbojas, kā aģents nevis principālis. Gāzes pārvades un gāzes sadales pakalpojumu gadījumā dabasgāzes tirgotājiem nav iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzējus. Sabiedrība, kā dabasgāzes tirgotājs, nekontrolē šo pakalpojumu sniegšanu. Ieņēmumi no klientu rēķinos iekļautajām summām par gāzes pārvadi un gāzes sadali tiek savstarpēji ieskaitīti ar attiecīgajiem izdevumiem un Sabiedrības finanšu pārskatā uzrādīti neto summā. Ieņēmumi no klientu rēķinos iekļautajām summām par gāzes pārvadi tiek savstarpēji ieskaitīti ar attiecīgajiem izdevumiem un Koncerna finanšu pārskatā uzrādīti neto summā.
Atliktā nodokļa uzskaite
Atliktā nodokļa saistības nav atzītās no pagaidu atšķirībām, kuras rodas no ieguldījumiem meitas uzņēmuma, jo Sabiedrība uzskata, ka meitas uzņēmuma pārskata gada peļņa netiks sadalīta tuvākajā nākotnē.
26. Galvenās grāmatvedības politikas
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.
5. SFPS piemērošana
Sabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības.
Sagatavošanas pamats
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).
Finanšu pārskati tiek sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa ar korekcijām atbilstoši pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, kā aprakstīts tālāk.
Visas summas šajos finanšu pārskatos norādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Grupas un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.
Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana
Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2018. gada 1. janvārī, un tiem ir ietekme uz Sabiedrības un Koncerna darbību un šiem finanšu pārskatiem:
9. SFPS, Finanšu instrumenti (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk)
Galvenās jaunā standarta iezīmes ir sekojošas:
- Finanšu aktīvi tiek klasificēti trīs vērtēšanas kategorijās: tie, kurus turpmāk novērtēs amortizētajā iegādes vērtībā; tie, kurus turpmāk novērtēs patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos ienākumos (PVPI); un tie, kurus turpmāk novērtēs patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PVPZA).
- Parāda instrumentu klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības finanšu aktīvu vadības ieviestā biznesa modeļa, kā arī no tā vai līgumiskās naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem (TPPM). Ja parāda instrumentu tur, lai iekasētu naudas plūsmas, to var uzskaitīt amortizētajā iegādes vērtībā, ja tas atbilst TPPM prasībām. Tādus parāda instrumentus, kas izpilda TPPM prasības un kurus tomēr tur portfelī ar mērķi gan iekasēt aktīvu naudas plūsmas, gan pārdot, var tikt klasificēti kā PVPI. Finanšu aktīvi, kuru naudas plūsmas neatbilst TPPM prasībām, jāvērtē PVPZA (piemēram, atvasinātie finanšu instrumenti). Iegūtie atvasinātie instrumenti netiek atdalīti no finanšu aktīviem, bet tos iekļaujot finanšu aktīvu sastāvā, tiek izvērtētas TPPM prasības.
- Pašu kapitāla instrumentus vienmēr vērtē patiesajā vērtībā. Tomēr vadībai ir iespēja izdarīt neatsaucamu izvēli uzrādīt patiesās vērtības izmaiņu pārējos ienākumos, ja instrumentu netur tirdzniecības nolūkā. Ja pašu kapitāla instrumentu tur tirdzniecībai, izmaiņas patiesajā vērtībā jāuzrāda peļņas vai zaudējumu pārskatā.
- Vairums no 39. SGS prasībām attiecībā uz finanšu saistību klasifikāciju un novērtēšanu palika nemainīgas arī ar 9. SFPS prasībām. Galvenā izmaiņa attiecas uz to, ka sabiedrībai pārējo ienākumu sastāvā būs jāuzrāda sava kredītriska izmaiņu ietekme uz finanšu saistībām, kas tiek vērtētas patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
-
- SFPS ievieš jaunu modeli vērtības samazinājuma atzīšanai sagaidāmo kredīt zaudējumu (SKZ, expected credit loss) modelis. Modelim ir trīs pakāpju pieeja, kas balstās uz izmaiņām finanšu aktīva kredīt kvalitātē salīdzinot ar sākotnējo atzīšanu. Praksē jaunās prasības nozīmēs to, ka sabiedrībai finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī būs jāatzīst tūlītējie zaudējumi, kas būs vienādi ar 12 mēnešos SKZ arī tad, ja finanšu aktīvi būs bez vērtības samazināšanās pazīmēm (pircēju un pasūtītāju parādiem būs jāatzīst to mūža SKZ). Notiekot būtiskam kredītriska pieaugumam, vērtības samazinājumu mērīs izmantojot aktīva mūža SKZ, nevis 12 mēnešu SKZ. Modelis iekļauj operacionālus atvieglojumus līzingam un pircēju un pasūtītāju parādiem.
Riska ierobežošanas uzskaites prasības tika papildinātas, lai saskaņotu uzskaiti ar riska pārvaldību. Standarts piedāvā sabiedrībām grāmatvedības politiku izvēli starp 9. SFPS riska ierobežošanas uzskaites ieviešanu vai 39. SGS piemērošanas turpināšanu visiem riska ierobežošanas instrumentiem, jo 9. SFPS pašreiz nereglamentē makro risku ierobežošanas instrumentu uzskaiti.
Standarta ieviešana ietekmēja Sabiedrības un Koncerna finanšu rezultātu, palielinot uzkrājumus un attiecīgos izdevumus nedrošiem parādiem par 109 tūkstošiem EUR (Sabiedrība) un 116 tūkstošiem EUR (Koncerns) uz 2018. gada 31. decembri.
Nav nekādu citu jaunu vai atjaunotu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā un kuriem būtu būtiska ietekmē uz Sabiedrības vai Koncerna finanšu pārskatiem.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.
Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošana laikā.
Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| Ēkas | gadi 20 - 100 |
|---|---|
| Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu | 40 - 60 |
| Iekārtas un mašīnas | 5 - 30 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 3.33 - 10 |
Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja pārvērtētais pamatlīdzeklis tiek pārdots, tad tā pārvērtēšanas rezerve tiek pārnesta uz nesadalīto peļņu.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.
Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums
Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
Finanšu aktīvi
Sabiedrība un Koncerns klasificē visus savus finanšu aktīvus kā aizdevumus un debitoru parādus. Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegādes mērķa. Vadība nosaka finanšu aktīvu klasifikāciju pie sākotnējās atzīšanas. Debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie tiek ietverti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot aktīvus, kuru termiņš ir lielāks kā 12 mēneši pēc pārskata perioda beigām. Tos klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus. Debitoru parādi bilancē tiek klasificēti kā 'debitori', 'pārējie apgrozāmie līdzekļi' un 'nauda un tās ekvivalenti'.
Krājumi
Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
Debitori
Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība un Koncerns nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Operatīvā noma
Sabiedrība ir nomnieks. Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā.
Ieguldījumi meitas sabiedrībā
Ieguldījumi koncerna meitas sabiedrības kapitālā tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Sabiedrība atzīst ienākumus tikai tad, ja tā no savas meitas sabiedrības saņem pēc iegādes datuma radušās peļņas daļu. Saņemtās summas, kas pārsniedz šo peļņu, uzskata par ieguldījuma atgūšanu un grāmato kā ieguldījuma iegādes vērtības samazinājumu.
Ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma koncerna meitas sabiedrībā bilances vērtība ir samazinājusies, tad zaudējumus no vērtības samazināšanās aprēķina kā starpību starp ieguldījuma bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka kā lielāko no šādiem diviem rādītājiem – ieguldījuma patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās var tikt apvērsti, ja pēc tam, kad pēdējo reizi tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir mainījušās aplēses, kas tika izmantotas vērtības samazinājuma noteikšanai.
Konsolidācija
AS "Latvijas Gāze" un tās vienīgās meitas sabiedrības AS "Gaso" finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatā, apvienojot attiecīgos aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu posteņus. Koncerna meitas sabiedrības finanšu pārskats tiek iekļauts konsolidētajā finanšu pārskatā no dienas, kad reorganizācijas rezultātā tika iegūta kontrole, līdz dienai, kad tiks zaudēta kontrole. Koncerna finanšu pārskata sagatavošanas gaitā ir izslēgta Koncernā ietilpstošo sabiedrību nerealizētā peļņa, savstarpējie norēķini, savstarpēji piederošās kapitāla daļas un citi savstarpējie darījumi un atlikumi.
Nauda un tās ekvivalenti
Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.
Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Uzkrājumi
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Darbinieku labumi
Prēmijas
Sabiedrība / Koncerns atzīst saistības un izmaksas par prēmijām, pamatojoties uz formulu, kas ņem vērā Sabiedrības akcionāriem pienākošos peļņu pēc noteiktiem labojumiem. Sabiedrība / Koncerns atzīst uzkrājumus gadījumā, ja tas izriet no līguma vai ir pagātnes prakse, kas rada cita veida pamatotas saistības.
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas
Sabiedrība / Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai / Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība/ Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai / Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi
Sabiedrības / Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.
Pašreizējā vērtība pabalsta saistībām tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām. Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek iekļauti pašu kapitālā apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā tie radušies.
Finanšu instrumenti
Hedžētie instrumenti, kā arī visi citi finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas kvalificējas, ka hedžētas vērtības, ir uzskaitīti patiesajā vērtībā, kas aprēķināta no tirgus cenām.
Peļņa vai zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām no hedžēšanas instrumentiem ir iekļauta peļņas vai zaudējumu pārskatā tās rašanas brīdi.
Aizņēmumi
Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienoti šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.
Aizņēmumu izmaksu kapitalizācija notiek tikai brīdī, ja ar aizņēmuma palīdzību tiek finansētā tekošā nepabeigtā celtniecība.
Atliktais ienākuma nodoklis
Nodokļa izdevumus par periodu veido pārskata perioda un atliktais nodoklis. Nodokli atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot apmēru, kādā tas saistīts ar citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītiem posteņiem. Tādā gadījumā nodokli attiecīgi atzīst arī citos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā.
Pārskata perioda nodokli aprēķina saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Vadība periodiski pārskata nodokļu deklarācijās iekļautās pozīcijas attiecībā uz situācijām, kurās piemērojamais nodokļu regulējams ir pakļauts interpretācijai. Nepieciešamības gadījumā tā veic uzkrājumus, pamatojoties uz paredzamajām summām, kas būs jāmaksā nodokļu iestādēm.
- gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kurš paredz, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ar uzņēmuma nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, ja tā tiek sadalīta. Jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi.
Sākot ar 2018. taksācija gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no neto summas, kas izmaksājama akcionāriem). Uzņēmuma nodoklis par sadalīto pelņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadali.
Perioda ienākuma nodoklis
Ienākuma nodokli par periodu vērtē saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu, kurā noteiktā nodokļu likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes, kura pirms nodokļa likmes piemērošanas dalīta ar koeficientu 0.8.
Kreditori
Kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk novērtēti pēc amortizēto izmaksu vērtības, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja maksājums jāveic viena gada laikā, kreditoru parāds tiek klasificēts kā īstermiņa saistības. Ja nē, to uzrāda kā ilgtermiņa saistības.
Ieņēmumu atzīšana
Sabiedrība / Koncerns atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības / Koncerna darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība / Koncerns savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.
Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi
Ieņēmumi tiek atzīti brīdī, kad ir notikusi gāzes piegāde, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides, bet ieskaitot akcīzes nodokli. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek atzīti, balstoties uz skaitītāju rādītājiem, ko nolasa klienti. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo gāzes skaitītāju rādījumu nolasīšanu un pārskata perioda beigām, kas var rezultēties Uzkrātajos ieņēmumos un Saņemtās priekšapmaksās bilancē. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no sabiedrībām tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar klientu skaitītāju nolasījumiem.
Ieņēmumi no dabasgāzes sadales
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un tirdzniecības atlaides. Ieņēmumi no dabasgāzes sadales tiek atzīti, balstoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas tiek noteikts pēc skaitītāju mērījumiem.
Procentu ienākumi
Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot efektīvo procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.
Ienākumi no soda naudām
Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība / Koncerns saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.
Ieņēmumi no iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzesvadu celtniecībā tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek pakāpeniski ietverti peļņas vai zaudējumu aprēķinā izveidoto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda, vidēji 30 līdz 40 gadu, laikā.
Citi ienākumi
Citi ieņēmumi sastāv no kompensācijām par izlietoto, bet skaitītājos neuzskaitīto dabasgāzi un citām kompensācijām. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.
Saistītās personas
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības lielākie akcionāri ar būtisku ietekmi, Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un uzņēmumi, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.
Pārtrauktās darbības
- gadā Sabiedrība turpināja otro reorganizācijas posmu un 2017. gada decembrī tā nodeva dabasgāzes sadales darbības virzienu jaundibinātai meitas sabiedrībai AS "Gaso". Reorganizācija tika uzskaitīta kā darījums starp pusēm, kuras atradās zem vienādas kontroles.
Pārtrauktās darbības peļņas vai zaudējumu pārskats tiek atspoguļots finanšu pārskatu pielikumos.
27. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai
| Koncerns 2018 |
Koncerns 2017 |
Sabiedrība 2018 |
Sabiedrība 2017 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Finanšu pārskata obligātā revīzija | 39 | 59 | 24 | 44 |
| Citu revīzijas uzdevumu veikšana | - | 5 | - | 5 |
| Nodokļu pakalpojumi | - | - | - | - |
| Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana | 1 | 12 | 1 | 12 |
| 40 | 76 | 25 | 61 |
28. Iespējamās saistības
Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.
Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid", reģistrācijas numurs 40203041605, reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas saimniecisko darbības virzienu saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās.
Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, kā arī 351.panta otrajai un trešajai daļai, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir atbildīga par akciju sabiedrībai "Gaso" reorganizācijas ceļā nodoto dabasgāzes sadales saimnieciskā darbības virziena saistībām (kas radušās pirms reorganizācijas) 5 gadus pēc akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" reorganizācijas spēkā stāšanās. Reorganizācija stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī (reģistrācijas diena komercreģistrā).
29. Notikumi pēc bilances datuma
Periodā pēc 2018. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.