"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS PAR 2018.GADU

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze"

gada pārskats par 2018.gadu

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME	3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE	4
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ	5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI	5
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS	6
"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI	7
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI	9
VADĪBAS ZIŅOJUMS 11
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU19
FINANŠU PĀRSKATI20
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 20
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS21
APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS22
BILANCE23
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ25
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ	26
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS27
PIELIKUMI28
NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS68
"LATVIJAS GĀZE" KONSOLIDĒTS NEFINANŠU ZIŅOJUMS 201874
IEVADS 75
CILVĒKTIESĪBAS76
DARBINIEKI81
VIDE83

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Padomes loceklis ar pilnvaru termiņu līdz 2018. gada 2. oktobrim: Nikolajs Dubiks

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2014. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Igors Fjodorovs (Игорь Федоров), 1965 Padomes loceklis

No 2013. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Valdes loceklis ar pilnvaru termiņu līdz 2018. gada 15. augustam: Aleksandrs Frolovs

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ

gads bija jaunās Latvijas Gāzes koncerna struktūras pirmais pilnais gads. Lai izpildītu Enerģētikas likuma prasības, 2017. gada beigās AS "Latvijas Gāze" nodalīja savu sadales virzienu jaundibinātajā AS "Gaso". 2018. gada sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ("SPRK") apstiprināja, ka AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības. Tiesa, kā 100% meitasuzņēmums AS "Gaso" paliek būtiska daļa no jaunizveidotā Latvijas Gāze koncerna, kas patlaban sastāv no diviem segmentiem:

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments

nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkstošiem klientu.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2018. gada 31. decembrī

	Darbības valsts	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva un Igaunija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība	100%
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. Cenu konkurētspēju

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. Produkta kvalitāti

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

3. Pakalpojumu kvalitāti

Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. Efektīvu pārvaldību

Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīts saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā

ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. Profesionālu personālu

Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. Gāzapgādes drošību

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. Ilgtspējīgām investīcijām

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku.

8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 31.12.2018.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1,40 EUR
Kopējais vērtspapīru skaits	39 900 000

Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā 25 328 520 Likviditātes nodrošinātāji

Nav

Avots: Nasdaq Riga

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI,

OMXBBCAPPI, OMXBBGI, OMXBBPI.

B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI, OMXBBCAPGI,

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā

gada decembrī AS "Latvijas Gāze" ieņēma 1. vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Baltic Otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem un 5. vietu starp visiem TOP 10 ierindotajiem uzņēmumiem pēc tirgus vērtības Nasdaq Baltic regulētajā tirgū.

Labie 2018. gada finanšu rezultāti veicinājuši akciju cenas pieaugumu, un AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība 2018. gadā sasniedza 402.99 miljonus EUR, kas ir vairāk nekā 2016. un 2017. gadā. No 2018. gada 2. jūlija AS "Latvijas Gāze" ir iekļauta OMX Baltic Benchmark, Baltijas līmeņa indeksā, kura portfeli veido visu Nasdaq Baltijas tirgū pārstāvēto sektoru lielākie uzņēmumi ar lielāko tirdzniecības aktivitāti.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-31.12.2018.)

Avots: Nasdaq Baltic

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2016 – 2018)

	2016	2017	2018
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	9.8	8.8	10.0
Augstākā	11.1	11.1	13.0
Zemākā	5.6	7.8	9.9
Vidējā	9.5	9.1	10.6
Pēdējā	8.8	10.0	10.1
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	-10.2%	13.6%	1.0%
Darījumu skaits	2 240	1 596	801
Tirgoto akciju skaits	229 363	171 711	66 262
Apgrozījums (milj. EUR)	2.17	1.55	0.7
Kapitalizācija (milj. EUR)	350.32	399.00	402.99

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2018

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Deivids Stīvens Harisons	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Igors Fjodorovs	Nav

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

FINANŠU RĀDĪTĀJI

(milj. EUR)

Investīcijas (milj. EUR)

Peļņa (milj. EUR)

Galvenie finanšu rādītāji

*Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem (ar akcīzes nodokli)

DABASGĀZES APJOMI

Pārdotā dabasgāze (milj.m³

)

SADALES APJOMI

DARBINIEKU SKAITS

Vidējais strādājošo skaits Latvijas Gāze grupā

Vidējais strādājošo skaits AS "Latvijas Gāze" Vidējais strādājošo skaits AS "Gaso"

VADĪBAS ZIŅOJUMS

gads bija pirmais pilnais gads pēc Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. 2018. gada beigās kā gāzes tirgotāji Latvijā bija reģistrēti 29 uzņēmumi. Atvērtā tirgū dabasgāzes patērētāji var brīvi izvēlēties piegādātāju un vienoties par cenu nosacījumiem. 2018. gadā tikai mājsaimniecību klienti saņēma dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktu regulētu cenu. Gāzes tirgotāji jaunajos tirgus apstākļos uzklausa arvien vairāk dažādas klientu vēlmes attiecībā uz cenu struktūrām, produktu iezīmēm un papildu pakalpojumiem. Klienti ar sevišķu jutību pret cenu izmaiņām un ievērojamu gada pieprasījumu vēlas plašākas cenu opcijas – no fiksētām cenām līdz cenām, kas piesaistītas likvīdākajām Eiropas dabasgāzes biržām. Daži no lielākajiem gāzes patērētājiem izmanto stratēģiju iepirkt un glabāt noteiktu dabasgāzes daudzumu vasaras mēnešos, lai nodrošinātu apgādi ziemā. Savi gāzes krājumi nodrošina pilnīgu neatkarību attiecībā uz šo apjomu izlietošanu. Vienlaikus pastāvīgi mainās līgumu slēgšanas periodi un struktūras. Lai spētu reaģēt uz cenu svārstībām nestabilajos Eiropas un starptautiskajos dabasgāzes tirgos, arvien vairāk lielo klientu pārgājuši no tradicionālajiem viena gada līgumiem uz viena līdz sešu mēnešu līgumiem. Atsevišķas klientu grupas gan dod priekšroku līdz pat divu gadu līgumiem, lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada ikgadēju publisko iepirkuma procedūru rīkošana.
gadā kopējais Sabiedrības Latvijā piegādātais dabasgāzes daudzums veidoja vairāk kā 90% no Latvijas kopējā patēriņa. Vienlaikus AS "Latvijas Gāze" turpināja centienus izvērst darbību kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas dabasgāzes tirgos. Kopš 2017. gada Sabiedrībai ir dabasgāzes tirdzniecības licence abās valstīs. Kamēr iekļūšana Lietuvas tirgū arvien sagādāja izaicinājumus, Igaunijā 2018. gada nogalē AS "Latvijas Gāze" noslēdza gāzes pārdošanas līgumus ar vairākiem klientiem.

Neskatoties uz konkurences saasināšanos un komplicēto Latvijas dabasgāzes tirgu, AS "Latvijas Gāze" izdevās noturēt spēcīgu pozīciju tirgū.

gada oktobrī SPRK apstiprināja jaunus sadales tarifus par AS "Gaso" īpašumā un pārziņā esošā Latvijas sadales tīkla izmantošanu. Jaunā tarifu sistēma ietver fiksētu un mainīgu tarifa daļu un stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tāpat AS "Gaso" turpināja popularizēt dabasgāzes lietošanu un palielināt sadales tīklam pieslēgto klientu skaitu.
gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk kā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1 231 miljons m³ (12 969 GWh) dabasgāzes, kas ir par 6.5% mazāk nekā 2017. gadā. Kritums saistīts ar jaunu tirgotāju ienākšanu pēc tirgus atvēršanas 2017. gadā un lielo klientu iepirkumu grafiku izmaiņām. Taču augstākas enerģijas un preču cenas, papildu ieņēmumi no AS "Conexus Baltic Grid" 2018. gada augustā rīkotās krātuves izsoles, tika sasniegts lielāks pārdošanas apjoms elektroenerģijas ražošanas segmentam nekā bija plānots, kā arī veiksmīgas finanšu hedžēšanas darbības ļāva sasniegt pozitīvus finanšu rezultātus. Koncerna neto apgrozījums 2018. gadā bija par 8.9% lielāks nekā gadu iepriekš, bet EBITDA, sasniedzot 37.4 miljonus EUR, pieauga par 2.6%, salīdzinot ar 2017. gadu. Neto peļņa 2018. gadā Latvijas Gāze koncernam sasniedza 25.2 miljonus EUR. Latvijas Gāze koncerns ir apņēmības pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs un paplašināt darbību Baltijas reģionā.

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Koncerna galvenie darbības rādītāji	2018	2017
Pārdotā dabasgāze, miljoni m3 (GWh)	1 231 (12 969)	1 316 (13 859)
Darbinieku skaits, vidēji	996	981
Sadales līniju garums, km	5 243	5 212

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2018	2017
	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	344 902	316 789
EBITDA	37 427	36 483
EBITDA, %	10.9	11.5
EBIT	25 882	24 483
EBIT, %	7.5	7.7
Neto peļņa	25 185	26 048
Neto rentabilitāte, %	7.3	8.2
Peļņa uz akciju, EUR	0.63	0.65
P/E	16.03	15.38

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākumu nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu un nemateriālo
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	aktīvu vērtības samazinājums 𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT (Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ + Uzņēmumu ienākumu nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT,% (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	𝑉𝑖𝑒𝑛𝑎𝑠 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 31.12.2018 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
Pašu kapitāla atdeve (ROE) (Uzņēmuma iegūtas peļņas lieluma attiecība uz uzņēmuma pašu kapitāla akcionāriem) avotiem – Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums izmanto akcionāru investēto kapitālu	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Pašu kapitāla atdeve,% = x 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑝𝑎š𝑢 𝑘𝑎𝑝𝑖𝑡𝑎𝑙𝑎 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā 100%
Aktīvu atdeve (ROA) (Uzņēmuma iegūtās peļņas lieluma attiecība uz izmantotajiem uzņēmuma aktīviem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no savu aktīvu izmantošanas	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Aktīvu atdeve,% = x 100% 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘ī𝑣𝑢 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā

*Vidējā pašu kapitāla vērtība tiek aprēķināta saskaitot pašu kapitāla vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2 **Vidējā aktīvu vērtība tiek aprēķināta saskaitot aktīvu vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

MAKROEKONOMISKĀ, NOZARES UN REGULATĪVĀ VIDE

Uzņēmējdarbības vidi 2018. gadā raksturoja politiskā nestabilitāte daudzos pasaules reģionos, neskaidrība par pasaules ekonomikas attīstību un straujas reģionālo gāzes tirgu dinamikas izmaiņas. Enerģijas un preču cenas strauji paaugstinājās un bija nestabilākas nekā iepriekšējos gados. Tā kā dabasgāzes cenas Baltijas reģionā ir cieši saistītas gan ar naftas un naftas produktu cenām pasaules tirgū, gan ar dabasgāzes cenām likvīdajās Rietumeiropas gāzes biržās (piemēram, GASPOOL), globālās tendences ietekmēja arī reģionālos gāzes tirgus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā cenas Baltijas reģionā bija augstākas un krietni nestabilākas.

Pateicoties Latvijas IKP pieaugumam, kopējais dabasgāzes patēriņš 2018. gadā bija nedaudz lielāks nekā 2017. gadā. Taču, neskatoties uz to, dabasgāzes pieprasījumu Baltijas reģionā negatīvi ietekmē atbalsts atjaunojamajiem resursiem un energoefektivitātei apvienojumā ar uz pasaules ekonomikas dekarbonizāciju vērstu starptautisko politiku. Sevišķi centrālapkures segmentā dabasgāzei pēdējos gados pieaug konkurence, arvien lielāku tirgus daļu iegūstot šķeldai un granulām. Gāzes pieprasījuma kritumu centrālapkures jomā varētu kompensēt pieprasījuma kāpums elektroenerģijas ražošanas segmentā, ko veicinās jaunas starpsavienojuma jaudas starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Tiesa, atšķirībā no siltuma ražošanas, elektroenerģijas ražošanā dabasgāzes patēriņš ir nevienmērīgāks un neprognozējamāks, kas nozīmē nestabilāku īstermiņa pieprasījuma ritmu. Kopumā Latvijas gāzes pieprasījums ir drīzāk stagnējošs, nekā tas liecinātu par ievērojamu izaugsmi, un šī tendence ir līdzīga kā Baltijas reģionam, tā arī Rietumeiropai. Nesen publiskotie Lietuvas un Latvijas valdību enerģētikas plāni, kas paredz samazināt fosilā kurināmā īpatsvaru enerģijas bilancē, vēl vairāk apgrūtinās ātru Baltijas dabasgāzes pieprasījuma atgūšanos un iespējamu atgriešanos pie izaugsmes.

gadā gāzes tirgus dalībniekiem izaicinājumus nesa ne vien kopējās ekonomikas un tirgus tendences, bet arī regulatīvā vide. 2018. gada 19. jūlijā stājās spēkā jauni pārvades tarifi ar paaugstinātām ieejas un izejas maksām Latvijas robežpunktos apkures sezonas laikā. Gada beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja arī jaunus glabāšanas tarifus, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tarifs par konstantu glabāšanas jaudu pieauga no 2.95 līdz 3.52 EUR/MWh. Jau esošo glabāšanas tarifu rezultātā iesūknēšanas aktivitāte 2018. gadā bija mazinājusies, tādēļ AS "Conexus Baltic Grid" (CBG), tāpat kā iepriekšējā gadā, rīkoja glabāšanas saistību izsoli, lai nodrošinātu pietiekamu gāzes apjomu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) līdz 2019. gada februāra beigām. Bez šāda minimālā gāzes daudzuma IPGK, CBG nevar garantēt pārvades sistēmas integritāti un nepārtrauktu padevi no krātuves aukstuma periodos. Septembrī SPRK apstiprināja jaunus sadales tarifus, kas sastāv no fiksētas daļas un mainīgas daļas atkarībā no faktiskā gāzes patēriņa. Dažādās izmaiņas pārvades, glabāšanas un sadales tarifos, kā arī ieilgušo tarifu pārskatīšanas procesu radītā neskaidrība pakļāva visus tirgus dalībniekus būtiskiem komerciāliem riskiem.
gada laikā tika panākts neliels progress reģionāla Baltijas dabasgāzes tirgus izveidē.

2018. GADA NOZĪMĪGĀKIE NOTIKUMI

2018. gada 5. februārī AS "Latvijas Gāze" kļuva par Baltijas gāzes biržas Latvijas tirgus zonas "Tirgus veidotāju". Ar šo statusu AS "Latvijas Gāze" uzņemas iesniegt noteiktu dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomu. AS "Latvijas Gāze" darbojas kā tirgus veidotājs nākamās dienas (D+1) produktam ar minimālo diennakts pasūtījuma apjomu 100 MWh. Tirdzniecības aktivizēšanās GET Baltic pavērs jaunas iespējas visiem tirgus dalībniekiem un galu galā nāks par labu klientiem. Tāpat spēcīga reģionāla gāzes birža veicinās vispārējo sektora un Baltijas reģiona ekonomikas attīstību.
2018. gada 15. februārī AS "Gaso" iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) nepieciešamos dokumentus sadales tarifu pārskatīšanai.
Kaut arī dabasgāzes tirgū pieaug konkurence, vasaras mēnešos AS "Latvijas Gāze" izdevās noslēgt vairākus pārdošanas līgumus ar lielākajiem klientiem.
Sakarā ar sauso vasaru un zemo hidroelektrostaciju produktivitāti 2018. gadā AS "Latvijas Gāze" pārdeva elektroenerģijas ražošanas segmentam vairāk dabasgāzes nekā gaidīts. Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecības klientiem tajā pašā periodā nedaudz kritās.

Patlaban izskatās, ka pirmajā fāzē kopējam reģionālajam tirgum varētu nepievienoties Lietuva, bet Latvijas un Igaunijas pārstāvji turpināja sarunas par šķēršļu likvidēšanu starp tirgiem, lai izveidotu vienotu dabasgāzes tirgu. Arī Somija pauda gatavību pievienoties reģionālajam tirgum pēc Baltic Connector pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 2019. gada beigās. Reģionāla dabasgāzes tirgus izveide pavērs jaunas tirdzniecības iespējas, no kā iegūs gan klienti, gan reģionālā ekonomika.

2018. gada 19. jūlijā spēkā stājās jauni tarifi par AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā un pārziņā esošā augstspiediena pārvades tīkla izmantošanu. Jaunie tarifi paredz augstāku ieejas un izejas maksu pārvades sistēmas Latvijas robežpunktos apkures sezonā (no novembra līdz aprīlim), taču vairs netiks piemērots tarifs dabasgāzes iesūknēšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) un izsūknēšanai no tās.
Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS "Latvijas Gāze" iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.
Augustā AS "Conexus Baltic Grid" ("CBG") rīkoja vairākas izsoles, lai nodrošinātu noteiktu apjomu atrašanos krātuvē līdz 2019. gada februāra beigām ar mērķi aizsargāt pārvades sistēmas integritāti ziemas sezonā. CBG izziņoja glabāšanas saistību izsolīšanu kopumā 3.15 TWh apjomā. AS "Latvijas Gāze" ieguva vairākas izsoļu partijas un par attiecīgu finansiālu atlīdzību uzņēmās glabāt dabasgāzi IPGK līdz februāra beigām.
Septembrī SPRK apstiprināja jaunos sadales tarifus, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Decembrī Sabiedrība parakstīja vairākus pārdošanas līgumus ar klientiem Igaunijā.

2018. gada 13. decembrī SPRK apstiprināja jaunus tarifus ar IPGK iesūknēto gāzi saistītiem glabāšanas produktiem. Jaunie tarifi stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Decembrī Lietuvas pārvades operators apstiprināja jaunus pārvades tarifus, kas stājās

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir Latvijas Gāze koncerna lielākais segments pēc aktīvu vērtības, kurš 2018. gada beigās sastādīja 256.3 miljonus EUR, jeb 62% no koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segmenta apgrozījums sasniedza 51.1 miljonu EUR (par 0.19% vairāk nekā 2017. gadā), bet EBITDA – 22.6 miljonus EUR. 2018. gadā segmenta peļņa pirms nodokļiem sasniedza 11.1 miljonus EUR.

Uz 2018. gada 31. decembri AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība bija 156.2 miljoni EUR, ko galvenokārt veidoja dabasgāzes krājumi. Segmenta neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 293.8 miljonus EUR, kas ir par 10.5% vairāk nekā 2017. gadā.

Pārdošanas un tirdzniecības segmentā kopumā tiek izšķirtas četras klientu grupas: vairumtirdzniecības klienti, korporatīvie klienti, mazie un vidējie klienti un mājsaimniecību klienti. Tabulā parādīts ieņēmumu procentuālais sadalījums starp klientu grupām.

ILGTERMIŅA GĀZES PIEGĀDES

Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā gāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.

Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena spēkā 2019. gada janvārī. Dažiem jaudas produktiem un ieejas/izejas punktiem būs trīskāršs tarifa pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo tarifu.

Klientu grupas	% no kopējā apgrozījuma

Vairumtirdzniecības klienti	55.1
Korporatīvie klienti	25.3

Mazie un vidējie klienti	8.2
Mājsaimniecību klienti	11.4
KOPĀ	100

Pārdošanas un tirdzniecības segmenta EBITDA sasniedza 14.9 miljonus EUR, bet peļņa pirms nodokļiem – 14.0 miljonus EUR 2018. gadā.

Svarīgi piezīmēt, ka 3,2 miljoni EUR no 2018. gada neto peļņas saistīti ar realizēto un nerealizēto peļņu no atvasinātajiem finanšu instrumentiem (dabasgāzes mijmaiņas darījumiem), kas vērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus. 1,2 miljoni EUR no šīs peļņas ir nerealizētā peļņa no finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Kā noteikts PAS Gazprom akceptētajās un Eiropas Komisijas 2018. gada 24. maijā publiskotajās saistībās, panākot izlīgumu ES konkurences lietā AT39186, katra no pusēm ar regulāru intervālu (parasti reizi divos gados) var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Ja noteiktā periodā netiek panākta vienošanās, puses var vērsties neitrālā šķīrējtiesā, kas pieņem saistošu lēmumu.

INVESTĪCIJAS

Tāpat kā iepriekš, 2018. gadā AS "Latvijas Gāze" veica virkni investīciju, lai efektivizētu kvalitatīvu produktu un pakalpojumu sniegšanu klientiem. Kopumā 2018. gadā Sabiedrība investīciju projektiem atvēlēja ap 2.45 miljoniem EUR. No šīs summas vairāk kā 2.0 miljoni EUR ieguldīti jaunas norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanas pirmajā posmā. Ap 150 tūkstošiem EUR Sabiedrība ieguldīja citos ar IT saistītos projektos un

FINANŠU RIKSU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredītriskam, likviditātes riskam, kā arī tirgus riskam.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskarās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem sastādot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma – pieci klienti kopā veidoja vairāk kā 50% 2018. gada pārdošanas apjoma. Lai mazinātu saistību neizpildes riskus, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, uzsāk attiecīgu saziņu un veic citus papildpasākumus.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, parasti iesūknē ievērojamus gāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un pēcāk apmaksā dabasgāzi tikai ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas aprīkojumā. Esošās IT infrastruktūras modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai būs liela nozīme labāku produktu un pakalpojumu sniegšanā par konkurētspējīgāku cenu arī nākotnē, tādēļ 2019. gadā Sabiedrība plāno turpināt investēt jaunajā norēķinu sistēmā un klientu portālā, kuru ieviešana visiem klientu segmentiem varētu tikt pabeigta 2020. gada beigās.

līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, 2018. gadā Sabiedrība ieviesa likviditātes plānošanas funkciju.

Augusta sākumā AS "Latvijas Gāze" ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli vienojās par kredītlīnijas palielināšanu 2017. gada 22. septembrī noslēgtā overdrafta līguma ietvaros no 35 miljoniem eiro līdz 55 miljoniem eiro. Visi pārējie nosacījumi palika nemainīgi. Tā kā pašreizējais overdrafta līgums beidzas 2019. gada martā, rudenī AS "Latvijas Gāze" ierosināja publisku iepirkuma procedūru, lai piesaistītu pietiekamu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajās divās dabasgāzes iesūknēšanas sezonās. 2018. gada decembra beigās Sabiedrība parakstīja jaunu līgumu ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par atjaunojamu kredītu ar iespēju aizņemties līdz 50 miljoniem eiro. Līgums attiecas uz periodu no 2018. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments tagad ir daudz vairāk pakļauts tirgus riskam nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, 2018. gadā Sabiedrība sekmīgi ieviesa padziļinātu tirgus un preču risku pārvaldību. Lai gan priekšroka tiek dota iekšējai tirgus risku mazināšanai, piemēram, vienojoties par piegādes līguma noteikumiem un strādājot ar pārdošanas portfeli, Sabiedrība ir ieviesusi arī finanšu

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

Sagaidāms, ka arī 2019. gadā vispārējā tirgus vide Latvijas Gāze koncernam sagādās izaicinājumus. Visticamāk, ka konkurence piedāvājuma pusē turpinās pieaugt, bet dabasgāzes pieprasījums drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes pieprasījuma kritumu veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Tiesa, reģionālās tirgus integrācijas pakāpeniskā virzība un tirdzniecības aktivizēšanās Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā pavērs Latvijas Gāzes koncernam jaunas pārdošanas un uzņēmējdarbības iespējas. Līdz ar 2018. gada beigās ieviesto prasību lielākajiem Lietuvas klientiem vismaz 50% gāzes iepirkt GET Baltic gāzes biržā Sabiedrība saskata mazliet pozitīvāku perspektīvu attiecībā uz gāzes pārdošanu Lietuvas klientiem. Vienlaikus, lai noturētu Latvijas Gāze koncerna vadošo pozīciju Latvijas dabasgāzes tirgū un tālāk attīstītu darbību kaimiņvalstu tirgos, svarīgi būs nodrošināt konkurētspējīgus iegādes nosacījumus ilgtermiņa piegādes līgumā ar PAS Gazprom un palielināt piegāžu elastību. Lai vēl vairāk uzlabotu savas konkurences pozīcijas tirgū, AS "Latvijas Gāze" sekmīgi sākusi ieviest ambiciozu

IETEIKTĀ SABIEDRĪBAS PEĻŅAS SADALE

hedžēšanas darījumiem nepieciešamo infrastruktūru.

izmaksu mazināšanas programmu, kas turpināsies 2019. gadā.

Sabiedrība plāno arī pētīt jaunus tirgus un analizēt iespējas darboties jaunos segmentos. Šajā kontekstā AS "Latvijas Gāze" jau spērusi soļus iekļūšanai Somijas gāzes tirgū un 2020. gadā pēc Baltic Connector pabeigšanas cer veikt pirmās piegādes Somijas klientiem. Tāpat Sabiedrība turpinās analizēt uzņēmējdarbības iespējas saistībā ar LDG un gāzes darbinātām tehnoloģijām Baltijas reģionā.

Mājsaimniecību segmentā 2019. gadā paredzama konkurences parādīšanās. Lai uzlabotu norēķinu procesu efektivitāti un vairotu klientu apmierinātību, pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās ieviest jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu.

Kopumā Latvijas Gāze koncerns var izmantot savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un ir apņēmības pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā un paplašināt darbību Baltijas reģionā.

	2018
	EUR
Sabiedrības pārskata gada peļņa Nerealizētā peļņa no atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā, kas atspoguļoti peļņas vai	23 192 945
zaudējumu aprēķinā	1 195 922
Sabiedrības pārskata gada peļņa bez nerealizētās peļņas no atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā, kas atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā	21 997 023
Ieteiktā peļņas sadale:
Dividendes akcionāriem (95%)	21 945 000
Dividendes par vienu (EUR/1 akcija)	0.55
Ieskaitīt rezervēs	1 247 945

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu,

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

No 2018. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijis notikumu, kas tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju. 2018. gada augustā AS "Latvijas Gāze" un PAS "Gazprom" parakstīja grozījumus ilgtermiņa gāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā.

ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu pārskatu par gadu, kas beidzas 2018. gada 31. decembrī (turpmāk - Finanšu pārskati) un sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par gadu, kas beidzas 2018. gada 31. decembrī, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija
Korporatīvās pārvaldības ziņojums	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)
Finanšu periods	2018. gada 1. janvāris - 2018. gada 31. decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese	PricewaterhouseCoopers, SIA Kr.Valdemāra iela 21-21 Rīgā, LV-1010, Latvija Atbildīgā zvērināta revidente
	Lolita Čapkeviča Sertifikāts Nr.120

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		2018	2017	2018	2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
			Koriģēts		Koriģēts
Ieņēmumi (ieskaitot akcīzes nodokli)		353 305	331 286	306 204	281 573
Tai skaitā akcīzes nodokļis		(8 403)	(15 148)	(8 426)	(15 150)
Ieņēmumi no līgumiem ar
klientiem	2	344 902	316 789	297 778	266 423
Pārējie ieņēmumi	3	5 992	3 242	4 945	2 280
Materiālu izmaksas	4	(278 553)	(250 424)	(276 835)	(246 363)
Personāla izmaksas	5	(25 377)	(23 260)	(5 356)	(4 060)
Nolietojums, amortizācija un
pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu
vērtības samazinājums		(11 545)	(12 001)	(384)	(524)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	6	(9 537)	(9 863)	(5 484)	(4 993)
No meitassabiedrības saņemtās dividendes		-	-	8 977	-
Bruto peļņa		25 882	24 483	23 641	12 763
Finanšu ieņēmumi		40	162	40	162
Finanšu izdevumi		(737)	(1 728)	(488)	(1 708)
Peļņa pirms nodokļiem		25 185	22 917	23 193	11 217
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	7	-	3 131	-	(2 749)
Peļņa no turpmākās darbības		25 185	26 048	23 193	8 468
Peļņa no pārtrauktās darbības	8	-	-	-	15 749
Pārskata gada peļņa		25 185	26 048	23 193	24 217

		EUR	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta)	16	0.631	0.653	0.581	0.607
Peļņa uz vienu akciju no turpinātās darbības
(pamata un koriģēta)	16	0.631	0.653	0.581	0.212

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		2018	2017	2018	2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		25 185	26 048	23 193	24 217
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Izmaiņas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervē	10	68	10 178	-	-
Atliktais nodoklis	7	-	18 289	-	-
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	19	190	418	87	446
Neto ienākumi no turpinātās darbības, kas tieši atzīti
pārējo ienākumu pārskatā		258	28 885	87	446
Pārējie apvienotie ienākumi no pārtrauktās
darbības	8	-	-	-	28 467
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi		258	28 885	87	28 913
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi		25 443	54 933	23 280	53 130

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVI
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	9	6 644	3 990	3 341	1 219
Pamatlīdzekļi	10	238 465	242 476	848	926
Līdzdalība meitas sabiedrībā	11	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori	13	26	7	6	7
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		245 135	246 473	198 729	196 686
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	12	103 963	80 892	102 442	79 608
Avansa maksājumi par dabasgāzi		5 036	4 293	5 025	4 292
Debitori	13	36 175	36 033	34 964	35 259
Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa	14	63	4 101	63	4 101
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	15	5 827	3 482	5 451	5 065
Nauda un tās ekvivalenti		16 280	24 817	4 845	21 558
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		167 344	153 618	152 790	149 883
AKTĪVU KOPSUMMA:		412 479	400 091	351 519	346 569

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE (turpinājums)

	Pielikums	Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS			Koriģēts		Koriģēts
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	16	55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		127 079	132 106	204 460	204 373
Nesadalītā peļņa		107 040	99 712	25 692	25 641
Pašu kapitāls kopā:		310 355	308 054	306 388	306 250
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi	17	29 167	32 375	-	-
Nākamo periodu ieņēmumi	18	18 658	18 918	-	-
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām	19	2 264	3 246	125	279
Ilgtermiņa saistības kopā:		50 089	54 539	125	279
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	20	5 581	1 393	9 928	13 338
Aizņēmumi	17	11 886	5 986	8 386	3 361
Nākamo periodu ieņēmumi	18	1 019	998	-	5
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		-	279	-	-
Pārējās saistības	21	33 549	28 842	26 692	23 336
Īstermiņa saistības kopā:		52 035	37 498	45 006	40 040
Saistības kopā:		102 124	92 037	45 131	40 319
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA:		412 479	400 091	351 519	346 569

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtē šanas rezerve	Citas rezerves	Nesa dalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2016. gada 31. decembrī	55 860	20 376	219 288	(706)	70 245	234 303	599 366
Darījumi ar akcionāriem Pārtrauktās darbības (sk. 22. pielikumu) Dividendes Darījumi ar akcionāriem	- -	- -	(115 665) -	203 -	(64 433) -	(94 191) (72 219)	(274 086) (72 219)
kopā:	-	-	(115 665)	203	(64 433)	(166 410)	(72 219)
Pārklasificēts no rezervēm saskaņā ar valdes lēmumu Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un	-	-	-	-	(5 812)	5 812	-
pamatlīdzekļu norakstīšana Ieskaitīts rezervēs /	-	-	41	-	-	(41)	-
korekcija starp posteņiem	-	-	62	(2)	-	-	60
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- 28 467	- 418	- -	26 048 -	26 048 28 885
kopā:	-	-	28 467	418	-	26 048	54 933
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	132 193	(87)	-	99 712	308 054
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes (sk. 16. pielikumu) Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un	-	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(5 285)	-	-	5 285	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- 68 68	- 190 190	- -	25 185 -	25 185 258
kopā:	-	-			-	25 185	25 443
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	126 976	103	-	107 040	310 355

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitā ls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtē šanas rezerve	Citas rezerves	Nesa dalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2016. gada 31. decembrī	55 860	20 376	219 288	(706)	70 245	234 303	599 366
Darījumi ar akcionāriem
Pārtrauktā darbība CBG (skatīt 22. pielikumu) Pārtrauktā darbība Gaso	-	-	(115 665)	203	(64 433)	(94 191)	(274 086)
(skatīt 22. pielikumu)	-	-	(132 735)	(113)	204 545	(71 697)	-
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	-	(72 219)	(72 219)
kopā:	-	-	(248 400)	90	140 112	(238 107)	(346 305)
Pārklasificēts no rezervēm saskaņā ar valdes lēmumu Izmaiņas pārvērtēšanas	-	-	-	-	(5 812)	5 812	-
rezervē Ieskaitīts rezervēs /	-	-	584	-	-	(584)	-
korekcija starp posteņiem	-	-	61	(2)	-	-	59
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- 28 467	- 446	- -	24 217 -	24 217 28 913
kopā:	-	-	28 467	446	-	24 217	53 130
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	-	(172)	204 545	25 641	306 250
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes (sk. 16. pielikumu)	-	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- -	- 87	- -	23 193 -	23 193 87
kopā:	-	-	-	87	-	23 193	23 280
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	-	(85)	204 545	25 692	306 388

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		2018	2017	2018	2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības					Koriģēts
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no
turpmākās darbības		25 185	22 917	23 193	11 218
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa no pārtrauktās darbības	8	-	-	-	9 590

Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums - nemateriālo aktīvu amortizācija	10 9	10 140 1 421	11 025 990	246 138	10 200 895

- uzkrājumu veidošana - ienākumi no līdzdalības		(67) -	(86) -	(67) (8 977)	(254) -
- procentu izdevumi		389	76	140	56

- (peļņa)/zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas		235	335	(10)	40
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
- debitoros		678	(10 689)	(64)	(11 676)
- avansa maksājumos par dabasgāzi		(743)	(3 057)	(733)	(3 057)
- krājumos - kreditoros		(23 071) 4 312	(76 990) (3 389)	(22 834) 4 703	(76 974) 1 080
Saņemtā pārmaksa / (samaksātais) uzņēmumu
ienākuma nodoklis		3 733	(5 839)	4 012	(5 839)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		21 611	(64 707)	(253)	(64 721)
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	10	(6 326)	(6 455)	(173)	(1 199)
Nemateriālo aktīvu iegāde	9	(3 166)	(2 798)	(1 578)	(1 808)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi		76	193	29	186
Pārtrauktās darbības pamatlīdzekļu un nemateriālo
ieguldījumu iegāde		-	-	-	(5 704)
Reorganizācijā pārskaitītā nauda	22	-	-	(5 458)	(3 800)
Saņemtās dividendes Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	23	- (9 309)	- (9 060)	8 977 1 797	- (12 325)

Naudas plūsma no finanšu darbības Saņemtais overdrafts		5 025	-	5 025	-
Saņemtie aizņēmumi	17	-	38 361	-	3 361
Pārtrauktās darbības (saņemts aizņēmums)		-	-	-	35 000
Samaksātie aizņēmumi		(2 333)	-	-	-
Samaksātie procenti		(389)	(76)	(140)	(56)
Samaksātās dividendes	16	(23 142)	(107 331)	(23 142)	(107 331)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(20 839)	(69 046)	(18 257)	(69 026)
Neto naudas plūsma		(8 537)	(142 813)	(16 713)	(146 072)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā		24 817	167 630	21 558	167 630
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās		16 280	24 817	4 845	21 558

Finanšu pārskatus 2019. gada 10. aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

gadā Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" valde izmanto par dabasgāzes tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 2018	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	22 569	14 858	37 427
Nolietojums un amortizācija	(11 161)	(384)	(11 545)
Finanšu ieņēmumi	-	40	40
Finanšu izdevumi	(249)	(488)	(737)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	11 159	14 026	25 185

Koncerns 2017	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	23 344	13 139	36 483
Nolietojums un amortizācija	(11 477)	(524)	(12 001)
Finanšu ieņēmumi	-	163	163
Finanšu izdevumi	(20)	(1 708)	(1 728)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	11 847	11 070	22 917

Sabiedrība 2018	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	24 025	24 025
Nolietojums un amortizācija	(384)	(384)
Finanšu ieņēmumi	40	40
Finanšu izdevumi	(488)	(488)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	23 193	23 193

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Sabiedrība 2017	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	20 148	13 287	33 435
Nolietojums un amortizācija	(10 558)	(524)	(11 082)
Finanšu ieņēmumi	-	162	162
Finanšu izdevumi	-	(1 708)	(1 708)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	9 590	11 217	20 807

Koncerns 2018	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	8 020	2 446	10 466
Segmentu aktīvi 31.12.2018	256 305	156 174	412 479

Koncerns 2017	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	6 258	2 763	9 021
Segmentu aktīvi 31.12.2017	250 448	149 643	400 091

Sabiedrība 2018	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	2 446	2 446
Segmentu aktīvi 31.12.2018	351 519	351 519

Sabiedrība 2017	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	5 940	2 763	8 703
Segmentu aktīvi 31.12.2017	194 534	152 035	346 569

2. Ieņēmumi no klientu līgumiem

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	280 767	17 009	49 160	346 936
Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu	(3 949)	-	-	(3 949)
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	1 002	1 002
Citi ieņēmumi	2	-	911	913
	276 820	17 009	51 073	344 902

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2017	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	259 234	7 189	49 054	315 477
Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu	(618)	-	-	(618)
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	2	-	978	980
Citi ieņēmumi	5	-	945	950
	258 623	7 189	50 977	316 789

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	280 767	17 009	297 776
Citi ieņēmumi	2	-	2
	280 769	17 009	297 778

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi vairumtirdzniecības un korporatīvajiem klientiem sastāda 89%, bet pārdošanas ieņēmumi mājsaimniecību klientiem - 11% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2017	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	259 069	7 190	266 259
Pieslēguma maksa	2	-	2
Citi ieņēmumi	162	-	162
	259 233	7 190	266 423

3. Pārējie ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts		Koriģēts
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvums Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem samazinājums,	3 196	-	3 196	-
neto	-	1 080	-	1 080
No klientiem saņemtās soda naudas	627	624	590	563
Citi ieņēmumi	2 169	1 538	1 159	637
	5 992	3 242	4 945	2 280

2 000 tūkstoši EUR no neto patiesās vērtības guvuma no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir realizētais neto patiesās vērtības guvums, un atlikušie 1 196 tūkstoši EUR ir nerealizētais guvums no neto izmaiņām atvasināto finanšu instrumentu patiesajā vērtībā. Patiesās vērtības noteikšana aprakstīta 24. pielikuma sadaļā Patiesā vērtība.

4. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts		Koriģēts
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas	277 187	247 951*	276 788	245 497*
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	1 366	2 473	48	866
	278 553	250 424	276 835	246 363

* Summas norādītas bez akcīzes nodokļa, salīdzinot datus ar "Latvijas Gāze" koncerna konsolidēto un AS "Latvijas Gāze" gada pārskatu par 2017. gadu

5. Personāla izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	19 141	17 840	4 058	3 126
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	4 641	4 066	904	701
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 289	1 063	185	131
Pārējās personāla izmaksas	306	291	209	102
	25 377	23 260	5 356	4 060
Vidējais darbinieku skaits	996	981*	117	113*

* Precizējums salīdzinot ar Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un AS "Latvijas Gāze" gada pārskatu par 2017. gadu.

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
Valdes un Padomes atalgojums*	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	2 754	2 730	1 623	2 641
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	531	490	271	477
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	140	95	71	89
Pārējās personāla izmaksas	13	2	-	-
	3 438	3 317	1 965	3 207

*Valdes un Padomes atalgojums norādīts pilnā apmērā, neņemot vērā šo izmaksu attiecināšanu uz Sabiedrības pārtraukto darbību.

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 2018	Koncerns 2017	Sabiedrība 2018	Sabiedrība 2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas	2 192	2 391	2 006	2 210
Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze
un citi pakalpojumi)	1 444	1 618	501	104
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	742	886	559	643
Biroja un citas administratīvās izmaksas	1 779	2 001	902	956
Nodokļi un nodevas	976	1 005	561	715
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	1 354	992	576	249
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un izslēgšanas	240	504	-	39
Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem palielinājums, neto	321	-	300	-
Citas izmaksas	489	466	79	77
	9 537	9 863	5 484	4 993

7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	3 003	-	1 285
Atliktais nodoklis	-	(6 134)	-	1 464
	-	(3 131)	-	2 749

gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, saskaņā ar kuru no 2018. gada 1. janvāra ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, ja tā tiek sadalīta. Pēc likuma stāšanās spēkā, nebija iemesla atliktā nodokļa aktīvu vai saistību pastāvēšanai, un 2017. gadā Koncerns un Sabiedrība izslēdza no bilances iepriekš atzītās atliktā nodokļa saistības, šo saistību samazinājumu iekļaujot daļēji peļņas vai zaudējumu aprēķinā un citos apvienotajos ienākumos par 2017. gadu. Skatīt zemāk un 25. pielikuma sadaļu-Ienākuma nodoklis.

Paskaidrojums atšķirībai starp peļņu pirms nodokļiem un nodokļa	Koncerns	Sabiedrība
izdevumiem	2017	2017
	EUR'000	EUR'000
Peļņa pirms nodokļiem	22 917	11 218
Teorētiski aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15% likmi	3 438	1 681
Nodokļu ietekme:
Pagaidu atšķirības	(375)	(385)
Neatskaitāmās izmaksas	543	8 120
Atliktā nodokļa saistību atzīšanas pārtraukšana	(6 134)	(6 134)
Nodokļu atvieglojumi no ziedojumiem	(603)	(533)
Nodokļu izdevumi	(3 131)	2 749

	Koncerns	Sabiedrība
Atliktā nodokļa saistību atcelšana	2017	2017
	EUR'000	EUR'000
Atliktā nodokļa saistības pārskata perioda sākumā	24 423	24 423
Atliktā nodokļa atcelšana pārējos apvienotajos ienākumos	(18 289)	(18 289)
Atliktā nodokļa saistību atcelšana peļņas vai zaudējumu aprēķinā	(6 134)	(6 134)
Atliktā nodokļa saistības pārskata gada beigās	-	-

8. Peļņa no pārtrauktās darbības

	Sabiedrība
	2017
	EUR'000
Ieņēmumi no pamatdarbības	44 140
Pārējie ieņēmumi (iesk. pieslēguma maksas)	1 837
Materiālu izmaksas	(3 946)
Personāla izmaksas	(17 523)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums	(10 558)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	(4 360)
Bruto peļņa	9 590
Peļņa pirms nodokļiem	9 590
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	6 159
Peļņa no pārtrauktās darbības	15 749

Peļņa uz vienu akciju no pārtrauktās darbības	2017
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	15 749
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39 900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.395

Apvienotais ienākumu pārskats	Sabiedrība
	2017
	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	15 749
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana	10 178
Atliktais nodoklis no pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem	18 289
Pārējie apvienotie ienākumi	28 467
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	44 216

gadā pārtrauktās darbības ir dabasgāzes sadales funkcija, bet 2016. gadā - pārvades un glabāšanas funkcijas. 2016. gads bija pēdējais gads, kad Sabiedrība bija vertikāli integrēts dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Reorganizācijas rezultātā Sabiedrība savu darbību 2017. gadā turpināja kā vienots dabasgāzes sadales operators un tirgotājs, bet ar 2017. gada 1. decembri – kā dabasgāzes tirgotājs. Skatīt 22. pielikumu.

Vidējais darbinieku skaits 2017. gada Gāzes sadales segmentā bija 868.

9. Nemateriālie aktīvi

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		2018	2017	2018	2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā		13 889	11 306	1 294	11 306
Iegādāti		4 075	2 798	2 260	2 614
Norakstīti		(406)	(215)	(13)	(215)
Nemateriālie aktīvi, kas nodoti
reorganizācijas rezultātā	22	-	-	-	(12 411)
Perioda beigās		17 558	13 889	3 541	1 294
Amortizācija
Perioda sākumā		9 899	9 124	75	9 124
Amortizācija pārskata gadā		1 421	990	138	895
Norakstīti		(406)	(215)	(13)	(215)
Nemateriālie aktīvi, kas nodoti
reorganizācijas rezultātā	22	-	-	-	(9 729)
Perioda beigās		10 914	9 899	200	75
Atlikusī vērtība uz perioda beigām		6 644	3 990	3 341	1 219

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 4 804.8 tūkstoši EUR (Koncerns) un 0.8 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2017.: 5 184 tūkstoši EUR – Koncerns, 14 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības un Koncerna nemateriālo aktīvu veido programmatūra. Lielāko nemateriālo ieguldījumu atlikušais izmantošanas laiks Koncernā un Sabiedrībā ir 3 gadi. Uz 2018. gada 31. decembri Koncernam ir parādi nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 909 tūkst. EUR, un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 682 tūkst. EUR. Augstāk minētajā tabulā ir iekļauta Sabiedrības un Koncerna jaunā norēķinu sistēma MECOMS, kas 2018. gada 31. decembrī bija izstrādes stadijā. Sistēmas bilances vērtība 2018. gada 31. decembrī bija 1.5 milj. EUR (2017. gada 31. decebrī: 628 tūkstoši EUR), tā netika amortizēta 2018. gadā.

10. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	542 402	31 784	14 436	447	589 069
Iegādāts	3 822	1 124	1 547	(54)	6 439
Norakstīts	(1 119)	(288)	(418)	-	(1 825)
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Nolietojums
31.12.2017	317 458	18 822	10 313	-	346 593
Aprēķināts	6 688	2 142	1 310	-	10 140
Norakstīts	(873)	(267)	(375)	-	(1 515)
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	224 944	12 962	4 123	447	242 476

Uz 2018. gada 31. decembri Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 152 tūkst. EUR.

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016	487 258	30 869	11 955	463	530 545
Iegādāts	2 946	1 072	1 565	872	6 455
Pārvērtēšana	53 946	2 220	-	-	56 166
Pārklasificēts	799	(1 716)	1 805	(888)	-
Norakstīts	(2 547)	(661)	(889)	-	(4 097)
31.12.2017	542 402	31 784	14 436	447	589 069
Nolietojums
31.12.2016	264 970	19 247	8 809	-	293 026
Aprēķināts	7 968	1 902	1 155	-	11 025
Pārvērtēšana	46 667	(600)	-	-	46 067
Pārklasificēts	-	(1 114)	1 114	-	-
Norakstīts	(2 147)	(613)	(765)	-	(3 525)
31.12.2017	317 458	18 822	10 313	-	346 593
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	224 944	12 962	4 123	447	242 476
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2016	222 288	11 622	3 146	463	237 519

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	-	-	1 198	-	1 198
Iegādāts	-	-	186	-	186
Norakstīts	-	-	(121)	-	(121)
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Nolietojums
31.12.2017	-	-	272	-	272
Aprēķināts	-	-	245	-	245
Norakstīts	-	-	(102)	-	(102)
31.12.2018	-	-	415	-	415
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	-	-	926	-	926

Uz 2018. gada 31. decembri Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 13 tūkst. EUR.

Sabiedrība	Pieli kums	Zeme, ēkas, būves	Tehnolo ģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2016		487 258	30 869	11 955	463	530 545
Iegādāts		2 935	1 065	1 484	613	6 097
Pārvērtēšana		53 946	2 220	-	-	56 166
Pārklasificēts		-	(1 799)	1 799	-	-
Norakstīts Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas		(1 424)	(631)	(882)	-	(2 937)
rezultātā	22	(542 715)	(31 724)	(13 158)	(1 076)	(588 673)
31.12.2017		-	-	1 198	-	1 198
Nolietojums
31.12.2016		264 970	19 247	8 809	-	293 026
Aprēķināts		7 413	1 722	1 065	-	10 200
Pārvērtēts		46 667	(600)	-	-	46 067
Pārklasificēts		-	(1 114)	1 114	-	-
Norakstīts Aktīvi, kas nodoti reorganizācijas		(1 172)	(608)	(761)	-	(2 541)
rezultātā	22	(317 878)	(18 647)	(9 955)	-	(346 480)
31.12.2017		-	-	272	-	272
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017 Atlikusī bilances vērtība		-	-	926	-	926
31.12.2016		222 288	11 622	3 146	463	237 519

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 8 291 tūkstoši EUR (Koncerns) un 84 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2017.: 5 861 tūkstoši EUR (Koncerns) un 100 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). 2017. gadā Sabiedrība veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu. Aktīvi tika pārvērtēti uz 2017. gada 1. jūniju. Šī ir atkārtota pārvērtēšana.

Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 1.5 milj. EUR uz 31.12.2016., 31.12.2017. un 31.12.2018. Zeme netiek pārvērtēta.

Pārvērtēšanas ietekme

gada laikā Sabiedrība veica Sadales segmenta ēku un būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču, kas vēlāk tika ieguldīti meitas uzņēmumā, pārvērtēšanu. Ņemot vērā aktīvu unikālo būtību un pielietojumu, pārvērtēšanas veikšanai tika izmantoti trešā līmeņa dati, kas nosaka, ka dati nav brīvi novērojami attiecīgam aktīvu veidam.

Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies. Ekonomiskās novecošanās tests netika veikts, jo pakalpojumu tarifi sedz pārvērtētās vērtības.

Vērtēšanas procesā tiek pārvērtētas gan izmaksas, gan uzkrātais nolietojums. Kā galvenie faktori tiek ņemti vērā aktīva fiziskais, funkcionālais un tehniskais nolietojums.

gada pārvērtēšanas rezultātā aktīvu bruto vērtība tika palielināta par 56 166 tūkst. EUR un uzkrātais nolietojums palielināts par 46 067 tūkst. EUR. Pārvērtēšanas rezultātā apvienoto ieņēmumu pārskatā 2017. gadā atzīti ieņēmumi 10 178 tūkst. EUR, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti neto zaudējumi 153 tūkst. EUR apmērā.

Tabulā zemāk ir apkopotas atlikušās vērtības pārvērtētajām aktīvu grupām Koncernā, pieņemot, ka aktīvi būtu uzskaitīti sākotnējās izmaksās:

Pārvērtētie aktīvi neto uzskaites vērtībā	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000
Ēkām un būvēm	96 560	95 288
Tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm	8 648	8 853

11. Sabiedrības līdzdalība meitas sabiedrībā

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 1.12.2017	194 534
Bilances vērtība 31.12.2018 un 31.12.2017	194 534

Piederošās daļas	31.12.2018	31.12.2017
AS "Gaso"	100%	100%

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2018	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2017	Meitas sabiedrības peļņa 2018	Meitas sabiedrības peļņa 2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	198 501	196 338	10 970	1 831

12. Krājumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	102 442	79 608	102 442	79 608
Materiāli un rezerves daļas	1 597	1 357	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(76)	(73)	-	-
	103 963	80 892	102 442	79 608

13. Debitori

Debitori	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība)	26	10	6	10
Uzkrājumi ilgtermiņa debitoru vērtības samazinājumam	-	(3)	-	(3)
	26	7	6	7
Īstermiņa debitori (nominālvērtība)	44 303	44 614	43 071	43 840
Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības samazinājumam	(8 128)	(8 581)	(8 107)	(8 581)
	36 175	36 033	34 964	35 259

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
samazinājumam	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	8 581	10 224	8 581	10 224
Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji uzkrātā šaubīga debitora atgūšanas rezultātā	321	1 551	300	1 551
	-	(2 631)	-	(2 631)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	321	(1 080)	300	(1 080)
Norakstīti bezcerīgi parādi	(774)	(563)	(774)	(563)
Uzkrājumi gada beigās	8 128	8 581	8 107	8 581

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

14. Nodokļi

Koncerns Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2017	Pārmaksa 31.12.2017	Aprēķināts 2018	Samaksāts 2018	Saistības* 31.12.2018	Pārmaksa 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	4 500	-	67 518	(66 286)	5 732	-
Akcīzes nodoklis	1 267	-	8 453	(8 581)	1 139	-
Sociālās apdrošināšanas
maksājumi	482	-	6 631	(6 493)	620	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	279	4 101	26	3 733	-	63
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	310	-	3 494	(3 491)	313	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	181	(181)	-	-
Dabas resursu nodoklis	5	-	8	(7)	6	-
	6 843	4 101	86 311	(81 306)	7 810	63

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Koncerns	Saistības	Pārmaksa	Aprēķināts	Samaksāts	Saistības*	Pārmaksa
Nodokļu kustība	31.12.2016	31.12.2016	2017	2017	31.12.2017	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	7 852	-	62 903	(66 255)	4 500	-
Akcīzes nodoklis	2 636	-	15 182	(16 551)	1 267	-
Sociālās apdrošināšanas
maksājumi	1 553	-	5 881	(6 952)	482	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	988	3 005	(5 839)	279	4 101
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	898	-	3 429	(4 017)	310	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	280	(280)	-	-
Dabas resursu nodoklis	36	-	6	(37)	5	-
	12 975	988	90 686	(99 931)	6 843	4 101

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības* 31.12.2017	Pārmaksa 31.12.2017	Aprēķināts 2018	Samaksāts 2018	Saistības* 31.12.2018	Pārmaksa 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	3 495	-	58 905	(57 533)	4 867	-
Akcīzes nodoklis	1 267	-	8 425	(8 555)	1 137	-
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	100	-	1 355	(1 364)	91	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	4 101	26	4 012	-	63
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	91	-	858	(909)	40	-
Dabas resursu nodoklis	5	-	-	(5)	-	-
	4 958	4 101	69 569	(64 354)	6 135	63

Sabiedrība Nodokļu kustība	Saistības 31.12.2016	Pārmaksa 31.12.2016	Aprēķināts 2017	Samaksāts 2017	Saistības* 31.12.2017	Pārmaksa 31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pievienotās vērtības nodoklis	7 852	-	61 898	(66 255)	3 495	-
Akcīzes nodoklis	2 636	-	15 182	(16 551)	1 267	-
Sociālās apdrošināšanas maksājumi	1 553	-	5 499	(6 952)	100	-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	988	2 726	(5 839)	-	4 101
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	898	-	3 210	(4 017)	91	-
Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	280	(280)	-	-
Dabas resursu nodoklis	36	-	6	(37)	5	-
	12 975	988	88 801	(99 931)	4 958	4 101

* Skatīt 21. pielikumu.

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nākamo periodu izdevumi	535	352	288	137
Uzkrātie ieņēmumi	3 193	2 972	3 193	2 972
Atvasinātie finanšu instrumenti	1 616	-	1 616	-
Citi debitori	483	214	354	2 012
	5 827	3 538	5 451	5 121
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam	-	(56)	-	(56)
	5 827	3 482	5 451	5 065

Uz 2018. gada 31. decembri atvasinātie finanšu instrumenti sastāv no dabasgāzes mijmaiņas līgumiem.

16. Akcijas un akcionāri

	31.12.2018	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2017
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Akciju kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14 571 480	36.52	14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25 328 520	63.48	25 328 520
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot vārda
(slēgto akciju emisiju) akcijas 7,285,740)	18.26	7 285 740	18.26	7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11 560 645	28.97	11 560 645
Itera Latvija SIA	16.00	6 384 001	16.00	6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju
emisiju) akcijas 7,285,740)	34.00	13 566 701	34.00	13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1 102 913	2.77	1 102 913
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000

gada 23. martā Marguerite Gas II S.à r.l. saņēma visas Marguerite Gas I S.à r.l. piederošās akcijas, kļūstot par 28,97% Sabiedrības akciju īpašnieku. Abiem uzņēmumiem ir viena un tā pati kontrolējošo īpašnieku ķēde - "MARGUERITE HOLDINGS S.à r.l." un "2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure". Līdz 2017. gada 30. decembrim Sabiedrību kopīgi kontrolēja PAS Gazprom, Itera Latvija SIA un Uniper Ruhrgas International GmbH.

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31 .decembrī sastāv no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1.40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē. 2019. gada kopsapulcē vadība ierosinās par 2018. gadu izmaksāt dividendes 0.55 EUR apmērā par vienu akciju. Šajos finanšu pārskatos nākotnē maksājamās dividendes nav atspoguļotas, bet tās tiks uzskaitītas akcionāru pašu kapitālā 2019. gada finanšu pārskatos kā nesadalītās peļņas apropriācija par 2018. gadu. 2018. gadā tika izmaksātas kopējas dividendes 23 142 tūkstošu EUR apmērā (0.58 EUR par akciju). 2017. gadā akcionāriem izmaksātās dividendes sasniedza 72 219 tūkstošus EUR (1,81 EUR par akciju).

Peļņa par akciju / Koncerns	Peļņa par akciju		Peļņa par akciju no turpmākās darbības
	2018	2017	2018	2017
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	25 185	26 048	25 185	26 048
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.631	0.653	0.631	0.653

Peļņa par akciju / Sabiedrība	Peļņa par akciju		Peļņa par akciju no turpmākās darbības
	2018	2017	2018	2017
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	23 193	24 217	23 193	8 469
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900	39 900	39 900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.581	0.607	0.581	0.212

17. Aizņēmumi

Aizņēmumi	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	29 167	32 375	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa	3 500	2 625	-	-
Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija	8 386	3 361	8 386	3 361
	41 053	38 361	8 386	3 361

gadā akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" saņēma no kredītiestādes ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai akciju sabiedrībai ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksētie % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR, overdrafta likme – fiksētie % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.

Izmaiņas aizņēmumos	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	38 361	-	3 361	-
Saņemtie aizņēmumi	5 025	38 361	5 025	38 361
Aizņēmumi, kas pārskaitīti meitas
sabiedrībai reorganizācijā (22. pielikums)				(35 000)
Samaksātie aizņēmumi	(2 333)	-	-	-
Atlikums gada beigās	41 053	38 361	8 386	3 361

18. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pieslēgumu maksas:
Ilgtermiņa daļa	18 658	18 918	-	-
Īstermiņa daļa	1 019	998	-	5
	19 677	19 916	-	5

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Pielikums	Koncerns 2018	Koncerns 2017	Sabiedrība 2018	Sabiedrība 2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā		19 916	20 169	5	20 169
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām
pārskata gadā		768	726	-	658
Ietverts pārskata gada ieņēmumos		(1 007)	(979)	(5)	(896)
Pārnests reorganizācijas rezultātā	22	-	-	-	(19 926)
Pārnests uz nākamajiem periodiem		19 677	19 916	-	5

Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem	Pielikums	Koncerns 2018	Koncerns 2017	Sabiedrība 2018	Sabiedrība 2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā		3 246	3 731	279	3 731
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no		(496)	48	(38)	(154)
pārtrauktās darbības Izmaksāti Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu		- (296)	- (115)	- (29)	100 (85)
rezultātā – atzīti pārējo ienākumu pārskatā Nodots reorganizācijas rezultātā	22	(190) -	(418) -	(87) -	(446) (2 867)
Uzkrājumi pārskata gada beigās		2 264	3 246	125	279

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi	2018	2017
Diskonta likme,%	0.5785%	0.205%
Darbinieku rotācijas koeficients, %	3.82-6.96%	3.93%
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi	63.3-65	63-65
Atalgojuma pieaugums, %	4.00%	4.00%
Iemaksas privātajā pensiju fondā, %	5.00%	5.00%
VSAOI (darbiniekiem),%	24.09%	24.09%
VSAOI (pensionāriem),%	21.31%	21.31%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie		Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu
pieņēmumi			Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	+ 0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.03%	0.01%	6.60%	0.02%
Darbinieku rotācijas koeficients	+ 0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.19%	0.18%	0.07%	0.28%
Darbinieku pensionēšanās vecums	+1 gads	Uzkrājums samazinās par	3.26%	1.73%	1.26%	1.43%
Atalgojuma pieaugums	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.18%	0.16%	6.67%	0.25%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.02%	0.02%	0.37%	0.02%
VSAOI	+0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.09%	0.08%	0.39%	0.07%

Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie					Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu
pieņēmumi			Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
	Izmaiņas pieņēmumos
Diskonta likme	-0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.03%	0.01%	7.35%	0.02%
Darbinieku rotācijas koeficients	-0.5%	Uzkrājums pieaug par	0.19%	0.18%	0.07%	0.28%
Darbinieku pensionēšanās vecums	-1 gads	Uzkrājums samazinās par	3.19%	1.47%	2.99%	0.23%
Atalgojuma pieaugums	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.18%	0.15%	6.06%	0.25%
Iemaksas privātajā pensiju fondā	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.02%	0.02%	0.37%	0.02%
VSAOI	-0.5%	Uzkrājums samazinās par	0.09%	0.08%	0.39%	0.09%

Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2018. gadā ir 0.5785% (2017. gadā ir 0.205%), t.i., vienāda ar vidējo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk gada peļņas likmi, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).

Savukārt, pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 3.82% (Koncerns) un 6.96% (Sabiedrība) (2017. gadā 3.93% abi) apmērā tika iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā.

Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstās uz 1995. gada 2. novembrī pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 8.1 pantu, kas nosaka, ka Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums — no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot, kāds tas katru gadu ir. Uz 2018. gada 31. decembri tie ir 63.5 gadi.

Aprēķinos izmantotais pieņēmums par atalgojuma pieaugumu atbilst prognozētajam inflācijas rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm. 2019. gadā tas svārstīsies no 3.0%-3.6%, pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants. Šobrīd uzņēmumā un koncernā šis pieņēmums 4% apmērā ir nemainīgs jau vairākus gadus.

Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika izdarīts, pamatojoties uz Koncerna koplīgumu.

Pieņēmumi par VSAOI likmēm darbiniekiem un pensionāriem ir izdarīti atbilstoši aprēķinu metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 19.12.2017. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", un tajos šīs likmes ir noteiktas attiecīgi 24.09% un 21.31% apmērā.

20. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi saistītiem uzņēmumiem (23. pielikums)	113	10	6 165	12 476
Parādi trešajām pusēm	5 468	1 383	3 763	862
	5 581	1 393	9 928	13 338

21. Pārējās saistības

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	18 679	14 198	18 652	14 198
Pievienotās vērtības nodoklis	5 732	4 500	4 867	3 495
Uzkrātās izmaksas	4 302	6 268	1 159	3 789
Akcīzes nodoklis	1 139	1 267	1 137	1 267
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	881	953	137	168
Darbinieku atalgojums	777	776	177	202
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	620	482	91	100
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	421	-	421	-
Dabas resursu nodoklis	313	310	40	91
Pārējās īstermiņa saistības	679	83	11	21
Dabas resursu nodoklis	6	5	-	5
	33 549	28 842	26 692	23 336

22. Reorganizācija

Aktīvi un saistības, kas nodotas Koncerna meitas sabiedrībai AS "Gaso"

AKTĪVI	Pielikums	1.12.2017
		EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	9	2 682
Pamatlīdzekļi	10	242 193
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		244 875
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi		1 269
Nākamo periodu izmaksas		178
Nauda un tās ekvivalenti*		9 258
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		10 705
AKTĪVU KOPSUMMA:		255 580

*3 800 tūkst. EUR tika pārskaitīti 2017. gadā un 5 458 tūkst. EUR tika pārskaitīti 2018. gadā.

PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS	Pielikums	1.12.2017
		EUR'000
Pašu kapitāls:
Akciju kapitāls		39 900
Reorganizācijas rezerve		(49 911)
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve		132 735
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve		113
Nesadalītā peļņa		71 697
Kopā pašu kapitāls		194 534
Saistības
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm	17	32 375
Nākamo periodu ieņēmumi		18 935
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām		2 867
Ilgtermiņa saistības kopā:		54 177
Īstermiņa saistības
Aizņēmumi no kredītiestādēm	17	2 625
Nākamo periodu ieņēmumi		991
Pārējās saistības		3 253
Īstermiņa saistības kopā:		6 869
Saistības kopā:		61 046
PASĪVU KOPSUMMA:		255 580

Aktīvi un saistības, kas nodotas AS "Conexus Baltic Grid"

	31.12.2016
	EUR'000
AKTĪVU KOPSUMMA	351 668
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	39 786
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve	115 665
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	(203)
Citas rezerves	24 647
Nesadalītā peļņa	94 191
Kopā pašu kapitāls	274 086
Saistības kopā:	77 582
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA:	351 668

Atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam reorganizācijas gadījumā vēsturiskais uzņēmums kopā ar jaunizveidoto uzņēmumu uzņemas solidāru atbildību par saistībām, kas radušās pirms reorganizācijas un nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, un kuru norēķinu veikšanas datums ir piecu gadu laikā pēc reorganizācijas datuma. 2018. gada 31. decembrī Sabiedrība un Koncerns nav informēti par jebkādām saistībām, par kurām tie būtu atbildīgi saistībā ar iepriekš minēto.

23. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Sabiedrībai un Koncernam ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi (tai skaitā reorganizācijas rezultātā nodalītā akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid", kura līdz 2017. gada 30. decembrim atradās to pašu akcionāru kopīgā kontrolē kā a/s "Latvijas Gāze", bet uz 2018. gada 31. decembri tai ir divi tie paši akcionāri, kuriem pieder vairāk nekā 20% akciju). No a/s "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir a/s "Latvijas Gāze" jaundibināta meitas sabiedrība a/s "Gaso", kas dibināta 2017. gadā.

Ieņēmumi vai izdevumi	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2018	2017	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk. balansēšanas pakalpojumi, gāzes uzglabāšana, pašpatēriņš un citi)
AS "Gaso"	-	-	4 344	1 982
AS "Conexus Baltic Grid"	-	5 612	-	5 612
Dividenžu ieņēmumi
AS "Gaso"	-	-	8 977	-
Dabasgāzes iepirkumi
PAS "Gazprom"	292 806	309 371	292 806	309 371
Izdevumi par dabasgāzes uzglabāšanu, pārvadi un citiem
saistītiem pakalpojumiem
AS "Conexus Baltic Grid"	-	36 775	-	36 775
Izdevumi par dabasgāzes sadali un
citiem saistītiem pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	36 710	5 792

Prasības un saistības pret saistītām personām	Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi
AS "Gaso"	-	-	811	2 392
Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	5 025	4 292	5 025	4 292
Maksājumi saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi
un pakalpojumiem
PAS "Gazprom"	113	10	113	10
AS "Gaso"	-	-	6 052	12 466*

*-ietver arī reorganizācijas saistības pārskaitīt naudu 5 458 EUR apmērā.

24. Finanšu risku pārvaldība

Finanšu aktīvi un saistības	Līmenis	Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi	3	36 175	36 033	34 964	35 259
Uzkrātie ieņēmumi	3	3 193	2 972	3 193	2 972
Atvasinātie finanšu instrumenti	2	1 616	-	1 616	-
Nauda un tās ekvivalenti	2	16 280	24 817	4 845	21 558
Finanšu aktīvi		57 264	63 822	44 618	59 789
Aizņēmumi	3	41 053	38 361	8 386	3 361
Uzkrātas izmaksas	3	4 302	6 268	1 159	3 789
Atvasinātie finanšu instrumenti	2	421	-	421	-
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem	3	6 182	1 393	9 928	13 338
Finanšu saistības		51 958	46 022	19 894	20 488

Patiesās vērtības apsvērumi

Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, māklera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata. Attiecībā uz Koncerna turētiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām izmantotā kotētā tirgus cena ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, ieskaitot pašreizējās pirkšanas un pārdošanas cenas, ko novērtē tirdzniecības darījumu partneri. Koncerna dabasgāzes atvasinātie instrumenti klasificēti 2. līmenī.

Patiesās vērtības noteikšana ēkām, būvēm, iekārtām un ierīcēm aprakstīta 25. pielikuma sadaļā Ēku, būvju, iekārtu un ierīču pārvērtēšana.

Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1.līmenī, 2.līmenī un 3.līmenī.

Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:

Klasificēt katra līmeņa datus, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju;
Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz zemāko līmeni, ja tā vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.

Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 1.līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis

Vērtēšanas tehnikā 2.līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1.līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegūti no cenas).

Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem – 3. līmenis

Vērtēšanas tehnikā, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēti 3.līmenī. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3.līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.

Likvīdu un īstermiņa (atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus) finanšu instrumentu, piemēram, naudas un naudas ekvivalentu, īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādu un parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem, un īstermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.

Sabiedrības un Koncerna finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.

Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaits

Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaits	Koncerns un Sabiedrība 31.12.2018
	EUR'000
Finanšu aktīvi
Atzīto finanšu aktīvu bruto summas	1 896
Bilancē ieskaitīto atzīto finanšu saistību bruto summas	(280)
Bilancē uzrādītās finanšu aktīvu neto summas	1 616
Finanšu saistības
Atzīto finanšu aktīvu bruto summas	701
Bilancē ieskaitīto atzīto finanšu saistību bruto summas	(280)
Bilancē uzrādītās finanšu saistību neto summas	421

gada 31. decembrī Sabiedrība vai Koncerns nebija iesaistīti līdzīgos darījumos.

Kapitāla riska vadība

Sabiedrības un Koncerna mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Sabiedrības un Koncerna spēju turpināt to darbību, dodot atdevi to īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu. Sabiedrība un Koncerns veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Sabiedrības un Koncerna kopējo saistību attiecība pret to kopējo kapitālu. Saistībās tiek iekļautas visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējā kapitālā tiek iekļautas visas Sabiedrības vai Koncerna saistības un pašu kapitāls.

gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2018	31.12.2017	31.12.2018	31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistības kopā	102 124	92 037	45 131	40 319
(Nauda un naudas ekvivalenti)	(16 280)	(24 817)	(4 845)	(21 558)
(Nākamo periodu ieņēmumi)	(19 677)	(19 916)	-	(5)
Neto saistības kopā	66 167	47 304	40 286	18 756
Pašu kapitāls un saistības kopā	412 479	400 091	351 519	346 569
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu	16.04%	11.82%	11.46%	5.41%

Kredītrisks

Sabiedrība un Koncerns ir pakļauti kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt līgumsaistības pret Sabiedrību vai Koncernu, radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriski rodas no naudas un tās ekvivalentiem, kā arī no kredītriska attiecībās ar klientiem, tostarp nenokārtotiem debitoru parādiem.

Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi	Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi, kam atzīts vērtības samazinājums	8 013	8 552	7 998	8 552
Termiņš nav iestājies	36 927	36 366	35 739	35 592
Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	2 251	2 286	2 222	2 286
Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts	305	353	305	353
Pircēju un pasūtītāju parād un uzkrātie ienākumi, bruto	47 496	47 557	46 264	46 783
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	(8 128)	(8 552)	(8 107)	(8 552)
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, neto	39 368	39 005	38 157	38 231

Kredītriska koncentrācija

Pārskata gadā Latvijas Gāzes koncerns turpināja būt pakļauts augstam klientu koncentrācijas riskam – pieci klienti kopā sastādīja 50% no 2018. gada pārdošanas apjoma (2017. gadā – 51%), no kuriem viens lielākais klients veidoja vairāk nekā 20%. Klientu koncentrācija attiecībā uz debitoru parādiem nav augsta.

Kredītriska pārvaldības prakse

Kredītriska mazināšanas Sabiedrība ieviesa vairākas kredītriska pārvaldīšanas procedūras. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētas kredītriska pārvaldības politikas, kurās aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un juridiski nepieciešamās saziņas ar klientiem kontrolei pirms maksātnespējas procedūras tiek uzsāktas. Ja par klientu rodas šaubas, Sabiedrība veido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību parāda piedziņai. Ja klients kļūst šaubīgs, Sabiedrība izveido uzkrājumus un uzsāk tiesvedību, lai piedzītu parādu. Meitassabiedrības kredītrisks galvenokārt saistīts ar tās lielākajiem klientiem. Vairums no tiem, kas bija meitassabiedrības debitori uz 2018. gada 31. decembri, samaksāja savus parādus 2019. gada janvārī. Debitoru parādi no dabasgāzes vairumtirdzniecības un sadales pakalpojumiem gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi gala lietotājiem, tiek veikti savlaicīgi norēķini, tāpēc sagaidāmā vērtības samazinājuma- SVS aprēķinam tika piemērota 0.04% likme pamatojoties uz iespējami zemāko varbūtību, ka tiks kavēti norēķini. Debitoru parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz SVS. SVS likme 1.14% tiek piemērota mājsaimniecībām, 1.25% tiek piemērota 1–90 dienu nokavētajiem sadales debitoru parādiem, SVS likme 100% tiek piemērota parādiem, kas nokavēti vairāk nekā 90 dienas, un 0.11% visiem pārējiem debitoru parādiem, pamatojoties uz maksājumu pārdošanas profili.

Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē un depozītiem.

Sakarā ar zemām procentu likmēm uz 2018. gada 31. decembri un 2017. gada 31. decembrī naudu un tās ekvivalentus veidoja tikai norēķinu kontu atlikumi kredītiestādēs.

Iekšējā novērtējuma ietvaros Sabiedrība analizē arī katras kredītiestādes vai tās galīgā mātesuzņēmuma Moody's Investor Services kredītreitingu. Pēc šī novērtējuma Latvijas Gāze koncerna naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Savukārt Sabiedrības naudas un tās ekvivalentu atlikumu var raksturot šādi (grupēts pēc ilgtermiņa reitinga):

Likviditātes risks

Likviditātes risks saistīts ar Sabiedrības un Koncerna spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Sabiedrības un Koncerna darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielākā daļa ieņēmumu tiek gūti gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.

Likviditātes riska pārvaldībai Sabiedrība un Koncerns izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Sabiedrība un Koncerns sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai noteiktu operatīvās naudas plūsmas prasības. 2018. un 2017. gados Koncerns izmantoja aizņēmumu un overdraftu.

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 31.12.2018

Atmaksājamā summa					Bilances
	2019	2020	2021-2022	Kopā	vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmumi	12 406	3 696	25 675	41 777	41 053
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas	6 332	-	-	6 332	6 332
Atvasinātās finanšu saistības	421	-	-	421	421
	19 159	3 696	25 675	48 530	47 806

Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 31.12.2017

Atmaksājamā summa	2018	2019	2020-2022	Kopā	Bilances vērtības
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmumi	6 251	4 020	29 371	39 642	38 361
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas	4 643	-	-	4 643	4 643
	10 894	4 020	29 371	44 285	43 004

Aizdevumu līgumu saistības

Saskaņā ar galveno aizņēmumu līgumu noteikumiem Sabiedrībai un Koncernam jāievēro šādas finanšu saistības:

Sabiedrības pašu kapitāla koeficients (pašu kapitāls pret kopējiem aktīviem) nedrīkst būt mazāks par 50%;

Sabiedrības meitas uzņēmuma koriģētais pašu kapitāla koeficients (koriģētais pašu kapitāls pret kopējiem aktīviem) nedrīkst būt mazāks par 50%;

Sabiedrības meitas uzņēmuma Saistību sloga koeficientam (neto saistības pret EBITDA) jābūt ne vairāk kā 3;

Ne mazāk kā 70% maksājumu par dabasgāzes nodrošinājumu Sabiedrībai būtu jāmaksā caur konkrēto banku.

Pārskata periodā Sabiedrība un Koncerns ir izpildījuši šīs prasības.

Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tirgus faktoru izmaiņas, piemēram, ārvalstu valūtas kursu, procentu likmju un preču cenu izmaiņas ietekmēs Sabiedrības vai Koncerna peļņu. Koncernam un Sabiedrībai uz 2018. gada 31. decembri bija naudas līdzekļu ārvalstu valūtu atlikums 16 tūkst. USD (14 tūkst. EUR) (31.12.2017 Koncerns un Sabiedrība - naudas līdzekļu atlikums 20 198 tūkst. USD (16 834 tūkst. EUR). Sabiedrībai un Koncernam nav citu aktīvu vai saistību dolāros. Visiem Koncerna un Sabiedrības aizņēmumiem ir piemērotas procentu likmes, pamatojoties uz EURIBOR likmi un fiksēto daļu.

Sabiedrība savā darbībā saskarās ar tirgus risku, kas rodas iegādes un pārdošanas cenošanas modeļu starpības dēļ, iepērkot lielus dabasgāzes apjomus dabasgāzes iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pārdošanai apkures sezonā. Sabiedrība par prioritāti izvirza iekšējos procesus tirgus riska mazināšanai, pārskatot piegāžu līgumus un savu tirdzniecības portfeli. Papildus Sabiedrība pārvalda riskus noslēdzot nākotnes darījumus.

Pārējiem finanšu aktīviem un saistībām nav noteikti procenti, vai arī procentu likmes ir fiksētas, izņemot aizņēmumus. Tā kā Koncerns un Sabiedrība uzskaita visus finanšu aktīvus un saistības amortizētajā iegādes vērtībā, tie nav pakļauti patiesās vērtības procentu likmju riskam.

25. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi

Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, un vadībai, piemērojot Sabiedrības un Koncerna grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi.

Šajā pielikumā ir sniegta informācija par jomām, kas saistītas ar augstāku sprieduma vai sarežģītības pakāpi, kas, visticamāk, tiks būtiski koriģētas aplēšu un pieņēmumu dēļ, ja tie izrādīsies nepareizi.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām, atskaitot turpmāko nolietojumu. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu ar pietiekamu regularitāti, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās, kā rezultātā šādu aktīvu uzskaites vērtība varētu būtiski atšķirties no tās, ko noteiktu, izmantojot patieso vērtību pārskata perioda beigās, bet vismaz reizi piecos gados.

Katra pārskata perioda beigās vadība aktualizē savu vērtējumu par periodiski pārvērtējamo aktīvu būvniecības izmaksām, ņemot vērā tādu pieejamo informāciju kā oficiālos statistikas datus un būvniecības uzņēmumu piedāvātās cenas iepirkumos. Vadība nosaka, vai tirgus cenas mainījušās tik ļoti, lai veidotos būtiska atšķirība starp attiecīgā aktīva uzskaites vērtību un patieso vērtību. Visas iegūtās patiesās vērtības aplēses tiek iekļautas 3. līmenī. (skatīt arī 24. pielikumu)

Pārvērtēšanu veica ārējais eksperts, izmantojot amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi. Saskaņā ar šo metodi, tiek noteikta aktīvu sākotnējā vērtība, saskaņā ar novērtēšanas brīža cenām un prasībām, un pielietojamiem materiāliem. Galvenie pieņēmumi pārvērtēšanas procesā saistās ar izmantoto materiālu izmaksām un vidējām celtniecības cenām pārvērtēšanas veikšanas brīdī. Vērtību noteikšanai tiek izmantoti arī Sabiedrībai pieejami dati par līdzīgu objektu izbūvēm pēdējo gadu laikā. Būtisku sadaļu no pārvērtēšanas veido sadales vadu (2017) un pazemes gāzes vadu (2016) pārvērtēšana. Ja palielinās vidējās celtniecības izmaksas valstī vai būtiski palielinās izmantoto materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība palielināsies. Ja attiecīgi celtniecības izmaksas krīt vai samazinās materiālu izmaksas, arī aktīvu vērtība samazināsies.

Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu un uzkrāto ieņēmumu summa

Zaudējumu uzkrājumi finanšu aktīviem, tostarp debitoru parādiem un uzkrātajiem ienākumiem, balstīti uz pieņēmumiem par neizpildes risku un paredzamajām zaudējumu likmēm. Izdarot šos pieņēmumus un izvēloties datus vērtības samazināšanās aprēķinam, Koncerns ņem vērā savu pieredzi, esošos tirgus apstākļus, kā arī nākotnes aplēses katra pārskata perioda beigās. Tā kā lielā atsevišķo bilanču skaita dēļ individuāls novērtējums nav iespējams, individuāli tiek vērtēti tikai būtiskie parādnieki. Parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos. Sīkāka informācija par galvenajiem pieņēmumiem un izmantotajiem datiem, kas izmantoti, lai novērtētu sagaidāmos kredītu zaudējumus, sniegta 24. pielikumā, kredītriska sadaļā.

Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls, vai aģents noteiktu pakalpojumu sniegšanā

Vadība ir noteikusi, ka Grupa darbojas kā dabasgāzes pārvades pakalpojumu aģents, un Sabiedrība darbojas kā dabasgāzes pārvades un sadales pakalpojumu aģents, jo tie nekontrolē attiecīgos pakalpojumus pirms to nodošanas klientam. Tālāk minētie apsvērumi pamato iepriekš minēto secinājumu:

Sabiedrība (attiecībā uz pārvades un sadales pakalpojumiem) un Koncerns (attiecībā uz pārvades pakalpojumiem) nepieder un neizmanto nekādus aktīvus, kas nepieciešami attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;
Klienti nesaskata dažādu elementu / pakalpojumu saņemšanu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. No klienta viedokļa nav pievienota cita pievienotā vērtība, izņemot vienīgo priekšrocību, t.i., gāzes piegādi (ieskaitot tā piegādi un sadali), jo īpaši nav alternatīvu pakalpojumu sniedzēju, un visiem gāzes tirdzniecības uzņēmumiem ir jāslēdz līgums ar pārvades un sadales operatoriem;
Jebkādi jautājumi, kas saistīti ar dabasgāzes fizisku transportēšanu caur sadales vai pārvades tīklu, dabasgāzes transportēšana caur sistēmām, kā arī cauruļu remonts vai modernizācija ir pilnībā sadales un pārvades operatoru kontrolē, un tos nevar ietekmēt gāzes tirdzniecības uzņēmumi;
Pārvades un sadales brīdis un pārdošana un nodošana galalietotājam nav nodalīti uzņēmējdarbības rakstura dēļ. Tomēr tikai pārvades un sadales pakalpojumu sniedzēji spēj izsekot piegādātajiem daudzumiem, un tie savstarpēji saskaņo daudzumus, jo infrastruktūra ir pilnībā pārvades un sadales operatoru kontrolē;
Uz pārvades un sadales pakalpojumiem attiecas regulēts, nediskriminējošs tarifs, ko apstiprinājusi vietējā regulatīvā iestāde. Par izdevumiem, kas radušies, sniedzot šos pakalpojumus, ieskaitot kapitālizdevumu apjomu, kas var ietekmēt nākotnes tarifus, ir atbildīgi pārvades un sadales operatori;
Gala lietotājiem tiek piemērota fiksēta maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem, kas aprēķināta pēc formulas: regulēts tarifs izplatīšanai / pārvadei x piegādātais daudzums. Sabiedrība nodod klientiem izmaksas par izplatīšanas un pārvades pakalpojumiem, nepievienojot papildu maksas vai maksas.

Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls vai aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā un maksāšanā

Vadība ir noteikusi, ka, attiecībā uz akcīzes nodokli, Sabiedrība darbojas kā aģents, iekasējot akcīzes nodokli valdības vārdā. Rezultātā akcīzes nodoklis tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem (līdzīgi kā ar citiem pārdošanas nodokļiem), nevis iekļauts gan ieņēmumos, gan pārdošanas izmaksās, jo šāda informācijas atklāšana labāk atspoguļotu darījuma būtību.

Minēto vadības secinājumu pamato šādi argumenti:

Sabiedrības (attiecībā uz pārvades un sadales pakalpojumiem) un Koncerna (attiecībā uz pārvades pakalpojumiem) īpašumā vai rīcībā nav neviens no attiecīgo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem aktīviem;
Klienti neuztver dažādo elementu/pakalpojumu saņemšanu no dažādiem sniedzējiem. No klienta skatpunkta nav citas pievienotās vērtības papildus vienīgajam ieguvumam, t.i., gāzes padevei (tostarp tās pārvadei un sadalei), konkrēti – nav alternatīvu pakalpojuma sniedzēju, un visiem gāzes tirdzniecības uzņēmumiem jānoslēdz līgumi ar pārvades un sadales operatoriem;
Visus jautājumus saistībā ar dabasgāzes fizisko transportēšanu pa sadales vai pārvades tīklu, sistēmās transportētās dabasgāzes uzskaiti un cauruļvadu remontu vai modernizēšanu pilnībā kontrolē sadales un pārvades operatori un nevar ietekmēt gāzes tirdzniecības uzņēmumi.
Šai uzņēmējdarbībai ir tāda īpatnība, ka pārvades un sadales brīdis nav nodalīts no pārdošanas un nodošanas galalietotājam. Tiesa, tikai pārvades un sadales pakalpojumu sniedzējiem ir iespēja sekot piegādātajiem apjomiem, un viņi paši savstarpēji saskaņo šos apjomus, jo infrastruktūru pilnībā kontrolē pārvades un sadales operatori.
Pārvades un sadales pakalpojumiem tiek piemērots regulēts nediskriminējošs tarifs, ko apstiprinājusi vietējā regulatīvā iestāde. Jebkādi izdevumi, kas radušies, sniedzot šos pakalpojumus, tostarp kapitālieguldījumu apjoms, kas var ietekmēt turpmākos tarifus, ir pārvades un sadales operatoru atbildība.
No galalietotājiem tiek iekasēta fiksēta pārvades un sadales maksa, ko aprēķina pēc formulas, reizinot regulēto sadales/pārvades tarifu ar piegādāto apjomu. Sabiedrība pārnes sadales un pārvades pakalpojumu izmaksas uz klientiem, nepieskaitot nekādas papildu maksas.

Tomēr, uzrādīšanos nolūkos, vadība ir nolēmusi peļņas vai zaudējumu aprēķinā (primārajā pārskatā) uzrādīt ieņēmumus, ieskaitot akcīzes nodokli, bet bez PVN, akcīzes nodokļa summu, kas atskaitīta no iepriekš minētajiem ieņēmumiem, kā arī no tā izrietošo ieņēmumu summu no līgumiem ar klientiem. Vadība ir pieņēmusi lēmumu publiskot ar GAAP nesaistītus ieņēmumu rādītājus, tostarp akcīzes nodokli un atskaitīto akcīzes nodokli peļņas un zaudējumu aprēķinā pēc nozares prakses, ko pieņēmuši vairāki vadošie starptautiskie uzņēmumi, pamatojoties uz apsvērumu, ka šāda informācijas atklāšana ir noderīga ieinteresētajām personām.

Atliktā nodokļa uzskaite

Atliktā nodokļa saistības attiecībā uz apliekamajām pagaidu atšķirībām sakarā ar ieguldījumiem meitas sabiedrībā (ko rada neaplikta pēc 2018. gada 1. janvāra gūta nesadalīta peļņa meitassabiedrībā) netiek atzītas Koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos, jo vadība ir noteikusi, ka meitassabiedrība pašreizējā gada peļņa pārskatāmā nākotnē netiks sadalīta. Vadība rūpīgi apdomāja perioda, kas dēvēts par "pārskatāmu nākotni", ilguma interpretāciju. Pēc vadības domām, pašreizējā uzņēmējdarbības vidē nav iespējams izstrādāt ticamus uzņēmējdarbības plānus un prognozes laika periodam, kas pārsniedz 3-5 gadus, pat ņemot vērā, ka attiecīgā meitassabiedrība darbojas regulētā nozarē ar regulētiem tarifiem un tai ir monopols dabasgāzes sadales pakalpojumu sniegšanā Latvijā. Vadības nostāju pamato šādi apsvērumi:

Meitassabiedrība vispirms sadalīs līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrāto nesadalīto peļņu, lai izmantotu jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, kas ļauj nodokļa maksātājiem sadalīt šādu peļņu bez nodokļa piemērošanas (jo peļņa jau bija apliktā ar nodokli pēc iepriekšējā režīma);
Tiek prognozēts, ka līdz brīdim, kad "iepriekšējā" nesadalītā peļņa būs pilnībā sadalīta, paies vairāk nekā 5 gadi;
Tiek pieņemts, ka "iepriekšējās" nesadalītās peļņas sadalīšanai sekojošajos gados meitassabiedrība izmaksās dividendes no kārtējās peļņas, nepārsniedzot gada peļņas summu.

Kontrole par meitas uzņēmumu

Lai gan AS "Gaso" ir piešķirta ar likumu noteikta neatkarība gāzes sadales uzņēmējdarbībā, AS "Latvijas Gāze" kā mātesuzņēmuma vispārējā korporatīvā kontrole pilnībā saglabājas. Koncerna mātesuzņēmuma parastās tiesības uz korporatīvo kontroli pār sadales meitasuzņēmumu ir skaidri atzītas Latvijas Enerģētikas likuma 45. panta trešās daļas 3. punktā (kurā savukārt transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā ietvertais noteikums). Konkrēti 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" kontekstā kontroles kritisko aspektu nodrošina fakts, ka pilnvaras iecelt AS "Gaso" Padomi ir AS "Latvijas Gāze" Valdei (ar Sabiedrības Padomes piekrišanu), rīkojoties kā AS "Gaso" vienīgajam akcionāram. Savukārt AS "Gaso" Padome ieceļ AS "Gaso" Valdi, kuras pārziņā ir operatīvās darbībās, kas būtiski ietekmē meitasuzņēmuma peļņu.

26. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Korekcijas par 2017. gadu sakarā ar reklasifikāciju 2018. gadā

Akcīzes nodoklis

Vadība nolēma 2018. gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā mainīt akcīzes nodokļa uzskaites politiku, tas tagad tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem. Salīdzinošā informācija par gadu, kas noslēdzās 2017. gada 31. decembrī, tiek koriģēta retrospektīvi. Korekcijas ietekme bija šāda:

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

	Koncerns 2017 EUR'000			Sabiedrība 2017 EUR'000
	Iepriekšējais pārskats	Koriģēts	Atšķirība	Iepriekšējais pārskats	Koriģēts	Atšķirība
Ieņēmumi, neto Izmantotās izejvielas un	331 286	316 789	(15 148)	281 573	266 423	(15 150)
palīgmateriāli	(265 572)	(250 424)	15 148	(261 513)	(246 363)	15 150

Nesadalītās peļņas un rezervju uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē un pārskatā par izmaiņām pašu kapitāla

Ir mainīta pašu kapitāla atsevišķu posteņu uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē 2018. gada 31. decembrī, koriģējot salīdzinošo bilanci 2017. gada 31. decembrī. Nesadalītās peļņas un citu pašu kapitāla posteņu uzrādīšana tika mainīta arī Sabiedrības un Koncerna pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā. Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā ir pārstrukturēts, lai sniegtu lielāku skaidrību, informāciju, kas iepriekš tika sniegta pielikumā, iekļaujot pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā, palielinot tās nozīmīgumu. Atbilstoši tika pārstrukturēta arī bilances pašu kapitāla sadaļa. Ņemot vērā, ka informācija, kas tagad ir sniegta primārajos pārskatos, bija pieejama citur finanšu pārskatu pielikumos par gadu, kas noslēdzās 2017. gada 31. decembrī, vadība secināja, ka nav nepieciešams sniegt trešo bilanci ar sākotnēji 2017. gada finanšu pārskatos uzrādīto informāciju.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2018. gada 1. janvārī, un tiem ir ietekme uz Sabiedrības un Koncerna darbību un šiem finanšu pārskatiem:

9. SFPS, Finanšu instrumenti: klasifikācija un novērtēšana

Finanšu aktīvi tiek klasificēti trīs vērtēšanas kategorijās: tie, kurus turpmāk novērtēs amortizētajā iegādes vērtībā; tie, kurus turpmāk novērtēs patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos ienākumos (PVPI); un tie, kurus turpmāk novērtēs patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PVPZA).
Parāda instrumentu klasifikācija ir atkarīga no sabiedrības finanšu aktīvu vadības ieviestā biznesa modeļa, kā arī no tā vai līgumiskās naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem (TPPM). Ja parāda instrumentu tur, lai iekasētu naudas plūsmas, to var uzskaitīt amortizētajā iegādes vērtībā, ja tas atbilst TPPM prasībām. Tādus parāda instrumentus, kas izpilda TPPM prasības un kurus tomēr tur portfelī ar mērķi gan iekasēt aktīvu naudas plūsmas, gan pārdot, var tikt klasificēti kā PVPI. Finanšu aktīvi, kuru naudas plūsmas neatbilst TPPM prasībām, jāvērtē PVPZA (piemēram, atvasinātie finanšu instrumenti). Iegūtie atvasinātie instrumenti netiek atdalīti no finanšu aktīviem, bet tos iekļaujot finanšu aktīvu sastāvā, tiek izvērtētas TPPM prasības.
Pašu kapitāla instrumentus vienmēr vērtē patiesajā vērtībā. Tomēr vadībai ir iespēja izdarīt neatsaucamu izvēli uzrādīt patiesās vērtības izmaiņu pārējos ienākumos, ja instrumentu netur tirdzniecības nolūkā. Ja pašu kapitāla instrumentu tur tirdzniecībai, izmaiņas patiesajā vērtībā jāuzrāda peļņas vai zaudējumu pārskatā.
Vairums no 39. SGS prasībām attiecībā uz finanšu saistību klasifikāciju un novērtēšanu palika nemainīgas arī ar 9. SFPS prasībām. Galvenā izmaiņa attiecas uz to, ka sabiedrībai pārējo ienākumu sastāvā būs jāuzrāda sava kredītriska izmaiņu ietekme uz finanšu saistībām, kas tiek vērtētas patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
1. SFPS ievieš jaunu modeli vērtības samazinājuma atzīšanai sagaidāmo kredīt zaudējumu (SKZ, expected credit loss) modelis. Modelim ir trīs pakāpju pieeja, kas balstās uz izmaiņām finanšu aktīva kredīt kvalitātē salīdzinot ar sākotnējo atzīšanu. Praksē jaunās prasības nozīmēs to, ka sabiedrībai finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī būs jāatzīst tūlītējie zaudējumi, kas būs vienādi ar 12 mēnešos SKZ arī tad, ja finanšu aktīvi būs bez vērtības samazināšanās pazīmēm (pircēju un pasūtītāju parādiem būs jāatzīst to mūža SKZ). Notiekot būtiskam kredītriska pieaugumam, vērtības samazinājumu mērīs izmantojot aktīva mūža SKZ, nevis 12 mēnešu SKZ. Modelis iekļauj operacionālus atvieglojumus līzingam un pircēju un pasūtītāju parādiem.
Riska ierobežošanas uzskaites prasības tika papildinātas, lai saskaņotu uzskaiti ar riska pārvaldību. Standarts piedāvā sabiedrībām grāmatvedības politiku izvēli starp 9. SFPS riska ierobežošanas uzskaites ieviešanu vai 39. SGS piemērošanas turpināšanu visiem riska ierobežošanas instrumentiem, jo 9. SFPS pašreiz nereglamentē makro risku ierobežošanas instrumentu uzskaiti.

15. SFPS, Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Jaunais standarts ievieš pamatprincipu, ka ieņēmumi jāatzīst tad, kad preces vai pakalpojumi tiek nodoti klientam, par darījuma cenu. Jebkādas komplektā pārdotas atšķirīgas preces vai pakalpojumi jāatzīst atsevišķi, un jebkādas atlaides no līguma cenas parasti jāsadala starp atsevišķajiem elementiem. Ja atlīdzība kāda iemesla dēļ var būt dažāda, ir jāatzīst minimālās summas, ja vien nepastāv būtisks to maiņas risks. Izmaksas ar mērķi panākt līgumu noslēgšanu ar klientiem jākapitalizē un jāamortizē periodā, kad tiek izlietoti no līguma gūtie labumi.

Grozījumi 15. SFPS, Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Grozījumi nemaina standarta pamatprincipus, bet precizē, kā šie principi būtu jāpiemēro. Grozījumi skaidro, kā līgumā identificēt izpildes pienākumu (solījumu nodot preci vai pakalpojumu klientam); kā noteikt, vai uzņēmums ir principāls (preces vai pakalpojuma sniedzējs) vai aģents (atbildīgs par preces vai pakalpojuma sniegšanas organizēšanu); un kā noteikt, vai ieņēmumi no licences piešķiršanas jāatzīst noteiktā laika punktā vai laika gaitā Līdztekus skaidrojumiem grozījumi ietver divus papildu atvieglojumus, lai mazinātu izmaksas un sarežģītību, uzņēmumam pirmo reizi piemērojot jaunu standartu.

Standartu, kas pirmoreiz stājušies spēkā 2018. gada 1. janvārī, ietekme aprakstīta 25 pielikumā "Grāmatvedības politikas izmaiņas" sadaļā.

Nav citu jaunu vai pārskatītu standartu vai interpretāciju, kas pirmoreiz stātos spēkā attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, ar paredzamu būtisku ietekmi uz Koncernu un/vai Sabiedrību.

Jaunie grāmatvedības paziņojumi

Ir izdoti daži jauni vai pārskatīti standarti un interpretācijas, kuri ir obligāti Sabiedrības un Koncerna pārskata gada periodiem, kuri sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kurus Sabiedrība un Koncerns nav pieņēmuši agrāk:

16. SFPS, Noma

Jaunais standarts nosaka nomas līgumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principus. Visi nomas līgumi nodrošina līzinga ņēmējam tiesības izmantot aktīvu un, ja nomas maksājumi tiek veikt noteiktā laika periodā, iekļauj arī finansēšanas komponenti. Atbilstoši, 16. SFPS izslēdz iespēju klasificēt nomas līgumus kā operatīvo vai finanšu nomu, kā to noteica 17. SGS. Tā vietā, 16. SFPS ievieš vienotu nomnieka uzskaites modeli. Nomnieks savā uzskaitē atzīst: (a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar nomas termiņu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumus; un (b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. Līzinga devēju uzskaite saskaņā ar 16. SFPS ir lielā mērā līdzīga 17. SGS prasībām. Atbilstoši, līzinga devēji turpina klasificēt nomas līgumus kā operatīvās vai finanšu nomas, kā arī tiek saglabāta atšķirīga uzskaite atkarībā no klasifikācijas.

Pēc 2017. gada decembrī notikušās reorganizācijas, kura notika dibinot meitas uzņēmumu a/s "Gaso" un noslēdzot virkni nomas līgumu starp a/s "Latvijas Gāze" un a/s "Gaso", 16. SFPS "Noma" piemērošana varētu mainīt a/s "Latvijas Gāze" aktīvu un saistību kopsummu. Taču, tā kā visi nomas līgumi ir īstermiņa, tad Sabiedrības vadība ir secinājusi, ka standartam nav ietekmes uz a/s "Latvijas Gāze" finanšu pārskatiem. No Koncerna viedokļa standartam nav būtiskās ietekmes uz finanšu pārskatiem.

Būtiskuma definīcija – Grozījumi 1. SGS un 8. SGS:

Grozījumi precizē būtiskuma definīciju un tās piemērošanu, iekļaujot norādes, kas līdz šim parādījušās citviet SFPS. Tāpat pilnveidoti definīcijai pievienotie skaidrojumi. Visbeidzot, grozījumi nodrošina būtiskuma definīcijas konsekvenci visos SFPS. Informācija ir būtiska, ja ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tās izlaišana, sagrozīšana vai slēpšana varētu ietekmēt lēmumus, ko vispārēja mērķa finanšu pārskatu primārie lietotāji pieņem, balstoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz finanšu informāciju par konkrētu pārskatu sniedzēju uzņēmumu. Grozījumi var ietekmēt apjomu, kādā Koncerns izpauž informāciju.

Nav nekādu citu jaunu vai atjaunotu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā un kuriem būtu būtiska ietekmē uz Sabiedrības vai Koncerna finanšu pārskatiem.

Grāmatvedības politikas izmaiņas

Šajā pielikumā skaidrots 9. SPFS Finanšu instrumenti un 15. SPFS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem ieviešanas ietekmi uz Koncerna un Sabiedrības finanšu pārskatiem.

9. SPFS Finanšu instrumenti

SFPS aizstāj 39. SGS noteikumus attiecībā uz finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanu, klasifikāciju un novērtēšanu, finanšu instrumentu atzīšanas pārtraukšanu, finanšu aktīvu vērtības samazinājumu un riska ierobežošanas uzskaiti.
SFPS Finanšu instrumenti ieviešana no 2018. gada 1. janvāra radīja izmaiņas grāmatvedības politikās, lai gan finanšu pārskatos nekādas summu korekcijas netika atzītas. Jaunās grāmatvedības politikas izklāstītas 25. pielikumā. Ievērojot 9. SFPS pārejas noteikumus, salīdzinošie rādītāji nav koriģēti.
gada 1. janvārī (9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā) Koncerna vadība izvērtēja, kuri uzņēmējdarbības modeļi attiecas uz Koncerna un Sabiedrības rīcībā esošajiem finanšu aktīviem, un klasificēja savus finanšu instrumentus atbilstošajās 9. SFPS kategorijās. Uz sākotnējās piemērošanas datumu, 2018. gada 1. janvāri, Koncernam un Sabiedrībai bija šādi finanšu instrumenti (ja notikusi reklasifikācija, tas atzīmēts; finanšu instrumentu reklasifikācija, ieviešot 9. SFPS, neradīja izmaiņas novērtējumos):

	Novērtēšanas kategorija	Uzskaites vērtība tūkstošos EUR
	Sākotnējā (aizdevumi un debitoru parādi)	Jaunā (9. SFPS)	Sākotnējā	Jaunā	Atšķirība
Finanšu aktīvi
Pircēju, pasūtītāju un citi debitoru parādi (Koncerns/Sabiedrība)	Amortizētā iegādes vērtība	Amortizētā iegādes vērtība	39 005 / 38 231	39 005 / 38 231	-
Nauda un tās ekvivalenti (Koncerns/Sabiedrība)	Amortizētā iegādes vērtība	Amortizētā iegādes vērtība	24 817 / 21 558	24 817 / 21 558	-

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Sabiedrībai un Grupai ir šādu veidu finanšu aktīvi, kas pakļauti paredzamo kredītu zaudējumu modelim:

pircēju un pasūtītāju parādi par preču pārdošanu un no pakalpojumu sniegšanas,
banku depozīti,
nauda un tās ekvivalenti.

Sabiedrībai un Koncernam bija uzdots pārskatīt savu vērtības samazinājuma metodiku 9. SFPS ietvaros katrai no šīm aktīvu grupām. Vērtības samazinājuma metodikas izmaiņu rezultātā uz 2018. gada 1. janvāri nebija būtiska uzkrājumu pieauguma, tādēļ netika koriģēta Koncerna un Sabiedrības nesadalītā peļņa un pašu kapitāls.

Lai gan 9. SFPS vērtības samazinājuma prasības attiecas arī uz naudu un tās ekvivalentiem, konstatētie zaudējumi no vērtības samazināšanās uz 2018. gada 1. janvāri un 2018. gada 31. decembri bija nebūtiski.

Aplēstais uzkrājumu pieaugums nebija būtisks, proti, 109 tūkstoši EUR (Sabiedrībai un Koncernam) 2018. gada 1. janvārī, tādēļ sākuma bilancē uz 2018. gada 1. janvāri kumulatīva korekcija netika veikta.

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Koncerns ieviesis 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem no 2018. gada 1. janvāra ar modificēto retrospektīvo piemērošanu, vispirms piemērojot šo standartu sākotnējās piemērošanas datumā (2018. gada 1. janvārī). Koncernam rodas ieņēmumi no pieslēguma maksām, kas iepriekš atzīti par atliktajiem ienākumiem un pakāpeniski tiek amortizēti peļņā vai zaudējumos kā citi ieņēmumi saskaņā ar iepriekšējo grāmatvedības politiku. Īstenojot 15. SFPS, tika konstatēts, ka šādi ieņēmumi ir iekļaujami ieņēmumos no līgumiem ar klientiem un atlikšana ir atbilstoša 15. SFPS. Attiecībā uz salīdzinošo informāciju par gadu, kas noslēdzās 2017. gada 31. decembrī, tika veikta reklasifikācija, lai šos ieņēmumus konsekventi ziņotu līdzīgi, kā 2018. gada 31. decembrī.

Standarta ieviešanas rezultātā 2018. gada 1. janvārī finanšu pārskatos tika atzītas šādas korekcijas:
Koncerns 2017 EUR'000				Sabiedrība 2017 EUR'000
	Sākotnējais (iepriekšēja grāmatvedības politika)	Jaunais (IFRS 15)	Atšķirība	Sākotnējais (iepriekšēja grāmatvedības politika)	Jaunais (IFRS 15)	Atšķirība
Ieņēmumi Pārējie ieņēmumi	330 956 4 223	331 937 3 242	981 (981)	281 571 2 282	281 573 2 280	2 (2)

Standarta ieviešanas rezultātā 2018. gada 1. janvārī finanšu pārskatos tika atzītas šādas korekcijas:

Finanšu instrumenti: Grāmatvedības politikas no 2018. gada 1. janvāra

Finanšu aktīvu klasifikācija

Sabiedrība un Koncerns klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Sabiedrības un Koncerna uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu līgumu noteikumiem.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, datumā, kas ir datums, kurā Sabiedrība un Koncerns uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Sabiedrība un Koncerns nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Sabiedrība un Koncerns novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, kā arī – gadījumā ar finanšu aktīvu, kas nav patiesajā vērtībā, ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm.

Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / izdevumos.

Uz 2018. gada 1. janvāri un 2018. gada 31. decembri šajā kategorijā bija klasificēti šādi Sabiedrības un Koncerna finanšu aktīvi:

pircēju un pasūtītāju parādi;
uzkrātie ieņēmumi;
banku depozīti;
nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasināti finanšu instrumenti

Atvasināti finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasinātu finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Sabiedrība un Koncerns nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Sabiedrība un Koncerns nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
naudas vērtību laikā un
visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Sabiedrība un Koncerns izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti kā vērtības samazinājuma noteikšanai.

Grāmatvedības principi, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim, izklāstīti pielikumā Finanšu aktīvi.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem: Grāmatvedības politikas no 2018. gada 1. janvāra

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Sabiedrības un Koncerna parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Sabiedrība un Koncerns uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Sabiedrība un Koncerns atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Sabiedrība un Koncerns pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), un Sabiedrībai un Koncernam ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanasnodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Sabiedrība un Koncerns pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar gāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā gāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Sabiedrība un Koncerns darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to maksājot valdībai, tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai un Grupai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus. Citos apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Sabiedrība un Koncerns ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Sabiedrība un Koncerns nepiemēro naudas vērtību laikā nevienām darījuma cenām.

Grāmatvedības principi, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim, izklāstīti 25. pielikumā Ieņēmumu atzīšana.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošana laikā. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

Ēkas	gadi 20 - 100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu	40 - 60
Iekārtas un mašīnas	5 - 30
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks tiek pārskatīts un pēc vajadzības koriģēts katra pārskata perioda beigās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Finanšu aktīvi – līdz 2017. gada 31. decembrim piemērotās grāmatvedības politikas

Sabiedrība un Koncerns ir piemērojuši 9. SFPS ar 2018. gada 1. janvāri. Ievērojot 9. SFPS pārejas noteikumus, salīdzinošie rādītāji nav koriģēti. Tādējādi sniegtā salīdzinošā informācija joprojām tiek uzskaitīta saskaņā ar Sabiedrības un Koncerna iepriekšējo grāmatvedības politiku.

Klasifikācija

Līdz 2017. gada 31. decembrim Koncerns un Sabiedrība klasificēja savus finanšu aktīvus šādās kategorijās:

finanšu aktīvi patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus,
aizdevumi un debitoru parādi,

Klasifikācija atkarīga no finanšu aktīvu iegūšanas mērķa.

Turpmākā novērtēšana

Ieviešot 9. SFPS, novērtēšana sākotnējās atzīšanas laikā nemainījās.

Pēc sākotnējās atzīšanas aizdevumi un debitoru parādi tika uzskaitīti amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Tie tiek iekļauti īstermiņa aktīvos, izņemot aktīvus, kuru termiņš pēc pārskata perioda beigām pārsniedz 12 mēnešus un kas tiek klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi. Bilancē Koncerna aizdevumi un debitoru parādi tiek klasificēti kā 'pircēju un pasūtītāju parādi' un 'citi debitoru parādi'.

Finanšu instrumentu ieskaits

Finanšu aktīvu un saistību ieskaits tiek veikts un bilancē uzrādīta tīrā summa, kad pastāv juridiski realizējamas tiesības veikt atzīto summu ieskaitu un nodoms norēķināties pēc neto principa vai vienlaikus realizēt aktīvu un nokārtot saistības. Juridiski realizējamās tiesības nedrīkst būt atkarīgas no nākotnes notikumiem, un tām jābūt realizējamām parastā uzņēmuma vai darījuma partnera uzņēmējdarbības gaitā un saistību neizpildes, maksātnespējas vai bankrota gadījumā.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Amortizēto izmaksu vērtībā uzskaitītie aktīvi

Katra pārskata perioda beigās Koncerns vērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies vien tad, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka vērtības samazinājumu izraisījis viens vai vairāki notikumi pēc aktīva sākotnējās atzīšanas un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmējuši aplēstās finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas nākotnes naudas plūsmas, un šo ietekmi var ticami novērtēt.

Vērtības samazinājuma pierādījumi var ietvert norādes, ka parādniekam vai parādnieku grupai ir būtiskas finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā, pastāv varbūtība, ka var iestāties bankrots vai tikt veikta cita finansiāla reorganizācija un uz uzskatāmu datu pamata ir konstatējams plānotās nākotnes naudas plūsmas kritums, piemēram, saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos apstākļos, kas korelē ar saistību neizpildi.

Aizdevumu un debitoru parādu kategorijai zaudējumu summa tiek vērtēta kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un prognozētās nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtību, kas tiek diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo faktisko procentu likmi. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta, un zaudējumu summa tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja vēlākā periodā zaudējumi no vērtības samazinājuma sarūk un tas objektīvi saistāms ar notikumu pēc vērtības samazinājuma atzīšanas (piemēram, parādnieka kredītreitinga uzlabošanās), iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazinājuma apvērse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir nauda kasē, norēķinu kontu atlikumi bankās un pieprasījuma depozīti bankās ar sākotnējo termiņu mazāk kā 90 dienas, kā arī citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti.

Debitori

Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un pēc tam tiek uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam.

Līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrājumi vērtības samazinājumam tika veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība un Koncerns nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Būtiskas debitora finanšu grūtības, varbūtība, ka tiks sākta bankrota procedūra vai reorganizācija, kā arī maksājumu saistību nepildīšana vai pārkāpumi ir pazīmes, ka debitoru parādu vērtība ir samazinājusies. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas noteikta, diskontējot ar efektīvo procentu likmi. Uzkrājumu izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā pēc vērtības samazināšanās atzīšanas zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums var būt objektīvi saistīts ar notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, tad iepriekš atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās aplēse tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Operatīvā noma

Sabiedrība ir nomnieks. Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tās dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

gada 31. decembrī konsolidētajā koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Detalizētāka informācija par bilances izmaiņām ir sniegta 22. pielikumā. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).

Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādas pašas kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas;

AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Šīs reorganizācijas rezultātā, kā arī pirms reorganizācijas, kas ietver AS "Conexus Baltic Grid" dibināšanu, Sabiedrība un Koncerns atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies sakarā ar starpību starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem. Šo rezervi nedrīkst izmantot sadalei, un to var kompensēt tikai tad, ja nākotnē notiek reorganizācija starp kopīgi kontrolētām vienībām, kas rada negatīvu atšķirību.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir pacēlusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t. i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirdzniecības operatora. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Sabiedrībai un Koncernam sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai un Koncernam nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienoti šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās. Citas aizņēmumu izmaksas tiek tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai vai Koncernam pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Sabiedrība un Koncerns atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Sabiedrība un Koncerns atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība un Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai un Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība un Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai un Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrības un Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra ar šo nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, kad tā tiek sadalīta. Jaunajā likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi, tādēļ atsevišķa uzņēmuma līmenī nerodas atliktā ienākuma nodokļa aktīvi vai saistības.

Sākot ar 2018. taksācijas gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Šī iemesla dēļ ne Sabiedrības, ne Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā par gadu, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, nav pārskata perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītiem izmaksājumiem, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto nevis neto summas un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Ņemot vērā augstākminētās likuma izmaiņas, Sabiedrība un Koncerns gadā, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī, pārtrauca atzīt no 2016. gada pārnestās atliktā nodokļa saistības peļņā vai zaudējumos, citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atkarībā no to saistības ar citos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītajiem posteņiem.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meita ssabiedrības mātes sabiedrībai. Finanšu gadā, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstākminētās atliktā nodokļa saistības, šo lēmumu rūpīgi apsverot, kā aprakstīts pielikumā Būtiski grāmatvedības vērtējumi un aplēses.

Ieņēmumu atzīšana (grāmatvedības politika līdz 2017. gada 31. decembrim)

Sabiedrība un Koncerns atzīst ieņēmumus, ja ieņēmumu summu var ticami novērtēt, pastāv liela varbūtība, ka nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja ir izpildīti īpaši kritēriji, kas attiecas uz katru no Sabiedrības un Koncerna darbībām, kā aprakstīts tālāk. Sabiedrība un Koncerns savus aprēķinus pamato ar vēsturiskiem rezultātiem, ņemot vērā klienta veidu, darījuma veidu un katras vienošanās specifiku.

Ieņēmumi no dabasgāzes tirdzniecības

Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatos ieņēmumi no dabasgāzes tirdzniecības tiek atzīti brīdī, kad notikusi gāzes piegāde klientam, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un atlaides, un akcīzes nodokli (izmaiņas grāmatvedības politikā ir aprakstītās 25. pielikumā sadaļā Korekcijas par 2017. gadu sakarā ar reklasifikāciju 2018. gadā). Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no korporatīvajiem klientiem tiek atzīti, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem, kas nolasīti ar attālinātas nolasīšanas sistēmām, tostarp telemetriju, vai ko ziņojuši klienti atbilstoši faktiskajam patēriņam. Dabasgāzes pārdošanas ieņēmumi no iedzīvotājiem tiek reģistrēti, pamatojoties uz klientu ziņotajiem skaitītāju rādījumiem. Kur nepieciešams, ir iekļautas piegādātās dabasgāzes pārdošanas ieņēmumu aplēses par periodu starp pēdējo skaitītāja rādījuma nolasīšanu un gada beigām, ņemot vērā vēsturisko patēriņa modeli un – apkures klientiem – laikapstākļus.

Ieņēmumi no dabasgāzes sadales

Koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos ieņēmumi no dabasgāzes sadales pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti brīdi, kad pakalpojums tiek sniegts, atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu un atlaides. Dabasgāzes sadales ieņēmumi tiek atzīti, pamatojoties uz faktiski sadalīto gāzes daudzumu, kas noteikts pēc skaitītāju rādījumiem. Mājsaimniecībām piegādātās dabasgāzes gadījumā ir iekļautas piegādāto dabasgāzes apjomu aplēses par periodu starp pēdējo skaitītāja rādījuma nolasīšanu un gada beigām. Dabasgāzes sadales pakalpojumi tiek sniegti gāzes tirdzniecības uzņēmumiem.

Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos ieņēmumi no dabasgāzes sadales pakalpojumiem tiek uzrādīti neto vērtībā, jo Sabiedrība sevi uzskata par aģentu šo pakalpojumu sniegšanā.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumi tiek atzīti, izmantojot faktisko procentu likmi. Procentu ieņēmumi no termiņdepozītiem ir klasificēti kā Citi ienākumi, un procentu ieņēmumi no naudas līdzekļiem - kā Finanšu ienākumi.

Ienākumi no soda naudām

Līgumsodus, t.sk. nokavējuma naudu par kavētiem norēķiniem par piegādāto dabasgāzi, ieņēmumos atzīst, kad ir skaidri zināms, ka Sabiedrība un Koncerns saņems ekonomiskus labumus. Tāpēc ieņēmumu atzīšana parasti sakrīt ar līgumsodu saņemšanu.

Citi ienākumi

Citi ieņēmumi sastāv no kompensācijām par izlietoto, bet skaitītājos neuzskaitīto dabasgāzi un citām kompensācijām. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Pārtrauktās darbības

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumu un izdevumu posteņos ir iekļauti tikai ieņēmumi un izdevumi no turpmākajām darbībām. Ieņēmumi un izdevumi no pārtrauktās darbības ir uzrādīti neto summā kā peļņa no pārtrauktās darbības.

gadā Sabiedrība turpināja otro reorganizācijas posmu un 2017. gada decembrī tā nodeva dabasgāzes sadales darbības virzienu jaundibinātai meitas sabiedrībai AS "Gaso". Reorganizācija tika uzskaitīta kā darījums starp pusēm, kuras atradās zem kopīgas kontroles.

Pārtrauktās darbības peļņas vai zaudējumu pārskats tiek atspoguļots finanšu pārskatu pielikumos.

Iepriekšējā perioda kļūdas labošana

gadā Sabiedrības finanšu pārskatos par gadu, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī, ietvertajā naudas plūsmas pārskatā tika konstatēta kļūda saistībā ar meitas sabiedrībai reorganizācijā nodoto naudas līdzekļu uzrādīšanu. Sākotnēji finanšu pārskatos par gadu, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī, atsevišķas rindas postenī, ārpus naudas plūsmas no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības, kā "Pārtrauktu darbību rezultātā nodalāmie naudas līdzekļi" tika uzrādīta izejošā naudas plūsma 9 258 tūkstošu EUR apmērā. Faktiski izejošajai naudas plūsmai bija jābūt uzrādītai 3 800 tūkstošu EUR apmērā naudas plūsmas no ieguldījumu darbības ietvaros, vienlaikus par 5 458 tūkstošiem EUR samazinot izmaiņas parādos kreditoriem naudas plūsmas no pamatdarbības ietvaros. Sabiedrības finanšu pārskatos par gadu, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, salīdzinošajā naudas plūsmas pārskatā par gadu, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī, attiecīgās summas tika koriģētas, lai izlabotu augstākminēto kļūdu. Korekcijas rezultātā neto izejošā naudas plūsma no pamatdarbības pieauga par 5 458 tūkstošiem EUR un neto izejošā naudas plūsma no ieguldījumu darbības pieauga par 3 800 tūkstošiem EUR.

27. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai

	Koncerns 2018	Koncerns 2017	Sabiedrība 2018	Sabiedrība 2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Finanšu pārskata obligātā revīzija	39	59	24	44
Citu revīzijas uzdevumu veikšana	-	5	-	5
Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana	15	12	1	12
	54	76	25	61

28. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Finansiālās saistības, kas izriet no ilgtermiņa gāzes iegādēm, tiek aprēķinātas pēc tiem pašiem principiem, kas regulē iekšējo budžeta sastādīšanu. Attiecīgais ilgtermiņa saistību apmērs uz bilances datumu bija aptuveni 2.69 miljardi EUR 2018. gada 31. decembrī un 2.85 miljardi EUR 2017. gada 31. decembrī.

SEB bankā ir rezervēts EUR 251 000 kā finanšu garantija.

Nākamajā tabulā apkopotas pārējās līgumsaistības pārskata gada beigās:

Saistības	Koncerns 31.12.2018	Koncerns 31.12.2017	Sabiedrība 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie un vēl nepabeigtie līgumi	1 335	289	845	-

Iespējamās saistības, kas saistītas ar uzņēmuma ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas

Kad tiek sadalīta 2018. gada tīrā peļņa, radīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības (20/80 no akcionāriem sadalītās neto summas). Dividendes, kas saņemtas no meitas uzņēmuma, neradīs papildu nodokļa saistības Sabiedrībā, ja tās tiks izplatītas Sabiedrības akcionāriem. Pieņemot, ka tiek ierosināts 2018. gada peļņas sadalījums, kā norādīts 16. piezīmē (EUR 21 945 tūkstoši jeb 0,55 EUR par akciju), ņemot vērā meitas sabiedrības dividendes 8 977 tūkst. būs aptuveni 2,6 miljoni eiro, kas tiks atzīti Sabiedrības un Koncerna peļņā vai zaudējumos, kad akcionāri apstiprinās lēmumu par sadali.

29. Notikumi pēc bilances datuma

Periodā pēc 2018. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.

Finanšu pārskatu sagatavotājs: _____________________________

Madara Pundure Finanšu un grāmatvedības daļas vadītāja

NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

-

Kopējais Sabiedrības un Koncerna butiskuma apmers	Kopējais būtiskums Sabiedrības revīzijai ir noteikts EUR 1,159 tūkstošu apmera, savukārt kopējais būtiskums Koncerna revizijai ir noteiks EUR 1,259 tūkstošu apmera.
Ka mes to noteicam	5% no attiecīgi Sabiedrības un Koncerna peļņas pirms nodokļiem
Pamatojums būtiskuma kriteriju piemērošanai	Mēs izvēlējāmies peļņu pirms nodokļiem, jo, mūsuprāt, šis ir kritērijs, pec kura finanšu parskatu lietotāji parasti vērtē Sabiedrības un Koncerna darbības rezultātus. Mēs izvēlējāmies 5%, kas, atbilstoši mūsu profesionālajam spriedumam, iekļaujas pieņemamo kvantitatīvo būtiskuma robežlielumu skalā.

-

"LATVIJAS GĀZE" KONSOLIDĒTS NEFINANŠU ZIŅOJUMS 2018

AS "Latvijas Gāze"

Reģistrācijas vieta	Rīga, Latvija
Reģistrācijas numurs	40003000642
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009
Interneta mājaslapa	www.lg.lv

AS "Gaso"

Reģistrācijas vieta	Rīga, Latvija
Reģistrācijas numurs	40203108921
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009
Interneta mājaslapa	www.gaso.lv

Saīsinājumi

AS "Latvijas Gāze"	Latvijas Gāze
AS "Gaso"	Gaso
Apvienoto Nāciju Organizācija	ANO
Korporatīvā sociālā atbildība	KSA
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija	SPRK
Sadales sistēmas operators (Gaso)	SSO

IEVADS

Latvijas Gāze un tās meitas uzņēmums Gaso jau daudzus gadus ir nemainīgi vadošais un stabilākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā, turklāt šobrīd aktīvi paplašinot savu darbību citās reģiona valstīs, ar mērķi kļūt par klientu pirmo izvēli Baltijas dabasgāzes tirgū.

Latvijas Gāzes konsolidētais Korporatīvās sociālās atbildības ziņojums par 2018. gadu ir otrais ziņojums, un tas sagatavots, vadoties no ANO programmas Global Compact vadlīnijām (www.unglobalcompact.org), ciktāl vadlīniju jautājumi ir attiecināmi uz faktisko uzņēmuma darbību.

Šajā ziņojumā tiek skaidroti galvenie riski, pasākumi to novēršanai vai mazināšanai un pēc iespējas arī pasākumu ietekmes novērtējums. Ziņojuma sagatavošanā tika iesaistīti dažādi uzņēmuma speciālisti. Apņemamies arī turpmāk uzlabot aptverto uzņēmumu darbību ziņojumā apskatīto jautājumu ietvarā.

Ziņojums ir sagatavots latviešu, angļu un krievu valodās. Grafiskā informācija tiek sniegta par piecu gadu periodu.

Latvijas Gāze tic, ka pasaulei ir jābalstās uz vērtībām, kuras ir patiesas, atklātas, vienlīdzīgas un sociāli atbildīgas.

Ar korporatīvo sociālo atbildību mēs saprotam sistemātisku procesu, kurā uzņēmums izvērtē savas darbības ietekmi uz vidi, darbiniekiem, klientiem, uzņēmējdarbību un sabiedrību, un nosaka darbības principus, kuri izriet no uzņēmuma ietekmes izvērtējuma un vērtībām. Bez tam, tiek nostiprināta uzņēmuma reputācija un darbinieku apmierinātība, samazināti uzņēmējdarbības riski un attiecīgi palielināta uzņēmuma vērtība. Korporatīvās sociālās atbildības mērķu īstenošana ir neatņemama uzņēmuma komercdarbības stratēģijas sastāvdaļa.

Ziņojums ir izskatīts un apstiprināts Latvijas Gāzes Valdē 2019. gada 10. aprīlī kā konsolidētā Gada pārskata sastāvdaļa, un to Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

CILVĒKTIESĪBAS

Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības; un Princips 2 ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā

Latvijas Gāze un Gaso pilnībā ievēro Latvijas un Eiropas Savienības regulējumu, kas atbilst augstiem cilvēktiesību standartiem. Uzņēmums nekādā veidā neiesaistās ļaunprātīgā cilvēktiesību izmantošanā un ir apņēmies paust aktīvu pozīciju par to arī klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Latvijas darba aizsardzības prasību normatīvais regulējums pamatā paredz tiešu tā piemērošanu organizācijās, un gan Latvijas Gāze, gan Gaso pilnībā izpilda šīs prasības.

RISKI

Vairāk nekā puse SSO darbinieku ir nodarbināti ar tiešu dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijas darbu izpildi, kas paši par sevi ir paaugstināta riska

PASĀKUMI

Ir izveidota darba aizsardzības sistēma un noteikti atbildīgie par konkrētu pienākumu veikšanu darba aizsardzībā, ugunsdrošībā un civilā aizsardzībā. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, tiek veikta darbinieku instruktāža darba aizsardzībā un ugunsdrošībā. Ne retāk kā reizi gadā tiek veiktas mācības par rīcību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Reizi gadā tiek veikti darba un sprādzienbīstamās vides risku novērtējumi. Ņemot vērā šos novērtējumus, tiek vai nu novērsti atklātie trūkumi, vai samazināta to ietekme.

Pastāvīgi tiek veikta darbā notikušo nelaimes gadījumu uzskaite un analīze. Atbilstoši noteiktajam darbi, jo tie ir saistīti ar gāzes sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību, kā arī citu kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz darbinieku veselību.

periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, darbinieki iziet obligātās veselības pārbaudes. Darbinieki ikdienas darbā tiek nodrošināti ar nepieciešamajiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tiek regulāri veiktas darba aprīkojuma un iekārtu pārbaudes un apkopes atbilstoši ražotāju noteiktajām prasībām. Darbiniekiem ir nodrošināta veselības apdrošināšana.

Lai veicinātu iespēju visos objektos iekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek veikti regulāri rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi. Visos objektos, kuros ir veikta rekonstrukcija kopš 2016. gada, šīs prasības ir ieviestas.

GALVENIE INDIKATORI

Saņemtās sūdzības*

gadā nav saņemtas sūdzības darba drošības jomā.

* Sūdzības, kuras tiek reģistrētas, ja konflikts vai situācija nav atrisināta saprātīgā laika posmā vai apmierinot puses.

DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNE

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Darbiniekiem pārsvarā ir normālais darba laiks 40 stundas nedēļā. Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos pastāv maiņu darbs. Virsstundu skaits ir ierobežots, darbiniekiem ir nodrošināts atbilstošs pārtraukumu un atpūtas laiks. Darbiniekiem ir nodrošināts apmaksāts ikgadējs atvaļinājums, papildus valsts likumdošanā noteiktajam tiek

RISKI

Darbinieku piesaistes politika tiek īstenota tādējādi, lai novērstu risku, ka kvalificētu speciālistu trūkums varētu radīt draudus nozares

PASĀKUMI

Ir izdarīti grozījumi gan Latvijas Gāzes, gan Gaso Darba koplīgumos, kuri stājas spēkā 2019. gadā, kā arī izstrādāti jauni Darba iekšējās kārtības noteikumi. Gaso izveidota jauna pastāvīga pensiju pārvaldības

GALVENIE INDIKATORI

Darbinieku rotācijas koeficienta dinamika atspoguļo aktuālos notikumus uzņēmumā un situāciju darba tirgū. Kāpums 2017. gadā bija saistīts ar uzņēmuma reorganizācijas procesu, kura ietvaros notika funkciju un darba vietu pārstrukturēšana (salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, ir precizēta aprēķina metodika)

Latvijas Gāzē, t.sk. sadales sistēmā vidējā darba samaksa vairākkārtīgi pārsniedz minimālo darba algu un ir augstāka gan par oficiālo vidējo mēnešalgu, gan pārsniedz līdzīgajās nozarēs maksāto darba algu.

nodrošinātas apmaksātas brīvdienas par bērniem, par darba stāžu uzņēmumā. Darbiniekiem saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek nodrošināta darba nespējas prombūtne. Visiem darbiniekiem tiek sagatavoti, parakstīti un izsniegti rakstveida darba līgumi un nodrošināta valstī noteikto, ar darba tiesiskajām attiecībām saistīto nodokļu nomaksa.

standartos noteikto saistību izpildei attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas drošumu un darbības nepārtrauktību.

komisija, kā arī apstiprināta jauna darbinieku finansiālās motivācijas sistēma, kas arī stājas spēkā 2019. gadā. Atbilstoši jaunajai sistēmai, darbinieki tiek sistemātiski novērtēti un atalgoti atbilstoši darba kvalitātei, iniciatīvai, darba intensitātei un ieguldījumam.

*Atbilstoši peļņas zaudējumu aprēķinam ** Avots: Centrālā statistikas pārvalde *** Avots: Labklājības Ministrija

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Salīdzinot ar Starptautiskās Darba organizācijas vadlīnijām, uzņēmumam ir ļoti zems nostrādāto virsstundu skaits. Virsstundu ierobežošana ir stingra uzņēmuma politika.

Saņemtās sūdzības

gadā nav saņemtas sūdzības par darba laika, atalgojuma vai prombūtnes pārkāpumiem.

TAISNĪGA ATTIEKSME UN PRIVĀTUMS

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Ņemot vērā ievērojamo darbinieku un klientu skaitu, uzņēmums pievērš īpašu uzmanību profesionālās ētikas jautājumiem.

Personas datu aizsardzības jomā pastāv stingrs regulējums gan nacionālā, gan Eiropas Savienības

RISKI

Līdz ar pirmā pilnā gada nostrādāšanu pēc uzņēmuma reorganizācijas procesa pabeigšanas, ir nostabilizējusies nākotnes vīzija un izpratne par uzņēmuma funkcionāliem uzdevumiem un izaicinājumiem. Tādejādi

PASĀKUMI

Veikts visaptverošs personas datu apstrādes audits, un ieviesti tā rezultātā izvirzītie uzlabojumi. Pārstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas regulē personu datu apstrādes procesus, un ieviesti attiecīgie procesi un to kontroles mehānismi. Liela vērība pievērsta darbinieku apmācībām personas datu aizsardzības jomā, izskaidrojot normatīvo aktu prasības un analizējot piemērus un problēmsituācijas.

līmenī. Tiek ievērotas šīs prasības, un vienlaikus tiek veikti samērīgi un proaktīvi pasākumi procesu pilnveidošanai.

ir samazinājušies riski, kas iepriekš bija saistīti ar neskaidrību darba vidē, kas savukārt varēja izpausties saspringtās darba attiecībās un darbinieku rotācijā.

Gaso tika izstrādāts Uzņēmējdarbības ētikas kodekss, kas pamatā attiecināms uz attiecībām ar klientiem un sadarbības partneriem, un Darbinieku ētikas kodekss, kurā ietvertas konkrētas norādes, kā darbiniekiem rīkoties, saskaroties ar dažāda veida aizskārumiem.

GALVENIE INDIKATORI

Saņemtās sūdzības

gadā nav saņemtas sūdzības par aizskārumiem vai privātuma pārkāpumiem.

SADALES TĪKLU ATTĪSTĪBAS IETEKME UZ APKĀRTĒJIEM IEDZĪVOTĀJIEM

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Infrastruktūras attīstības joma ir plaši regulēta, un SSO ievēro visas normatīvās prasības gan projektu sagatavošanas, gan būvniecības fāzē. SSO savā

RISKI

SSO, izbūvējot infrastruktūru, saskaras ar privātīpašnieku tiesībām uz īpašumu un īpašuma lietošanas tiesībām, kā arī var skart dabas teritorijas. Tādēļ projektu veiksmīgai realizēšanai ir būtiska sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, kas atbild par vides jautājumiem. Jaunu mikrorajonu gazifikācijai nereti ir nepieciešams izbūvēt gāzesvadus pa teritorijām, kurās iepriekš nav pastāvējuši lietošanas ierobežojumi, tādējādi īpašniekiem ikdienā komunicē ar plašu attīstības projektos iesaistīto personu loku, tādējādi gūstot atbalstu un nodrošinot projektu realizāciju.

radot zemes apgrūtinājumus, kas varētu radīt neapmierinātību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir procesos iesaistīt visus zemes īpašniekus, informējot par kopīgajiem praktiskajiem ieguvumiem no infrastruktūras izbūves. Savukārt riski saistībā ar būtisku infrastruktūras izbūves ietekmi uz aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem ir mazi, jo Latvijā pastāv stingrs regulējums attiecībā uz vides aizsardzību, kas prasa meklēt videi draudzīgus risinājumus.

PASĀKUMI

Sadales sistēmas perspektīvo attīstības plānu izstrādē tiek ņemti vērā pašvaldību teritoriālie plānojumi, pašvaldību, to iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmes, valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi aizsargājamām teritorijām.

Veicot infrastruktūras pārbūvi vai remontdarbus, Gaso vienmēr savlaicīgi informē par plānotajiem piegādes pārtraukumiem un iespēju robežās nodrošina nepārtrauktu gāzapgādi patērētājiem.

gadā ir uzsākta Vides politikas izstrāde, kurā tiks atspoguļoti jautājumi, kas attiecas uz tīklu būvniecības potenciālo ietekmi un vidi, t.sk. cilvēkiem, kā arī tiks noteikti SSO sistēmas attīstības ietekmes uz vidi pamatprincipi.

GALVENIE INDIKATORI

Saņemtās sūdzības

gadā nav saņemtas sūdzības no skarto teritoriju iedzīvotājiem.

DABASGĀZES BĪSTAMĪBA

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Dabasgāze, to lietojot nepareizi, ir bīstams produkts, tādēļ viens no SSO pamatuzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana par rīcību avārijas vai tās draudu gadījumā (informāciju par Avārijas dienesta darbu un neatliekamu situāciju novēršanas pasākumiem skat. sadaļā "Vide").

RISKI

Dabasgāzes potenciālā bīstamība ir viens no svarīgākajiem aspektiem SSO darbībā. Zināšanu trūkums par dabasgāzes fizikālajām īpašībām un tās lietošanu var radīt negatīvas sekas pašiem patērētājiem un to īpašumam, neatliekamo

PASĀKUMI

Informācija interneta mājaslapā un bukleti par drošības pasākumiem, kuri jāievēro lietojot dabasgāzi, norādījumi, kā pareizi lietojamas gāzes iekārtas, un instrukcijas avārijas situācijām. Informatīvie materiāli lielākajos Latvijas medijos par drošu dabasgāzes lietošanu. Dalība pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un operatīvo dienestu rīkotos pasākumos, informējot iedzīvotājus par izsaukumu, avāriju skaita pieaugumu un papildus ieguldījumus Avārijas dienesta darbā.

drošu dabasgāzes lietošanu. Regulāri informatīvi izglītojoši pasākumi skolās, jauniešu un bērnu pasākumos. 2018. gadā dalība ikgadējā skolu konkursā "Esi drošs, neesi pārdrošs" un vēl trijos līdzīgos pasākumos Siguldā, Līvānos un Dobelē. Sadarbībā ar glābšanas un neatliekamās palīdzības dienestiem izgatavoti informatīvie materiāli, kas tiek publiski izplatīti.

GALVENIE INDIKATORI

Kopš 2014. gada ir ievērojami samazinājies tādu neatliekamo izsaukumu skaits, kuru iemesls ir paša lietotāja rīcība vai noplūdes un bojājumi galalietotāja telpās. Tas ir skaidrojams ar vairākiem apstākļiem, piemēram, pakāpeniski samazinās pieslēgumu skaits tieši dzīvokļos, lietotāji uzstāda modernāku aparatūru, lietotāji ir labāk informēti, kā rīkoties ar dabasgāzi u.c.

Kopējais nepamatoto izsaukumu skaits saglabājas līdzīgs, bet tas nav vērtējams negatīvi, jo SSO atbalsta Avārijas dienesta informēšanu un iespējamu izsaukšanu arī piesardzības dēļ.

*Neatliekamas situācijas ietver lietotāja rīcību un iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs gala lietotājs – dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās.

**Nepamatoti izsaukumi ir tādi izsaukumi, kuri vai nu neattiecas uz dabasgāzes sistēmu vai arī neapstiprinās neatliekamā vai avārijas situācija.

DARBINIEKI

Princips 3	Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīva kolektīvo pārrunu procedūra;
Princips 4	jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana;
Princips 5	jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana;
Princips 6	jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.

Tiek pilnībā ievērotas darbinieku tiesības gan darbinieku biedrošanās jomā, gan nediskriminācijas jomā, to attiecīgi arī paužot saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar šo KSA ziņojuma un ētikas jautājumu regulējuma palīdzību.

Saskaņā ar valstī noteikto nav iedomājams piespiedu vai obligātais darbs, kā arī bērnu piespiedu darbs. Līdz ar to šie jautājumi ziņojumā plašāk netiek aplūkoti.

ARODBIEDRĪBAS

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Tiek nodrošinātas un atbalstītas darbinieku tiesības piedalīties arodbiedrībās un kolektīvi apspriest kolektīvās vienošanās.

RISKI

Šajā jomā netiek saskatīti būtiski riski.

PASĀKUMI

Tiek nodrošinātas darba koplīguma apspriešanas sapulces, kurās piedalās uzņēmuma vadības pārstāvji, darbinieku un arodbiedrību pārstāvji. Reizi gadā tiek sniegts kopīgs pārskats par koplīgumu saistību izpildi.

Ir izveidota darba strīdu komisijas institūcija, kurā piedalās darba devēja un arodbiedrību pārstāvji. Tiek nodrošinātas telpas arodbiedrību sapulču norisei, kā arī pastāvīgas telpas un sakaru līdzekļi arodbiedrības vadītājam. Pēc arodbiedrības pieprasījuma tiek nodrošināta nepieciešamā informācija par uzņēmuma darbību. Arodbiedrība piedalās darbinieku veselības polises izvēles procesā.

gadā Ir izdarīti grozījumi Darba koplīgumos, kuri stājas spēkā 2019. gadā.

GALVENIE INDIKATORI Saņemtās sūdzības

gadā vienu reizi domstarpību risināšanā ir iesaistīta arodbiedrība.

DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Tiek ievērots diskriminācijas aizliegums. Netiek likti šķēršļi noteiktām cilvēku grupām. Esošais darbinieku sastāvs ir izveidots, salāgojot nepieciešamās profesionālās kompetences un

RISKI

Kopumā riski, kas būtu saistīti ar diskrimināciju, ir mazi. Ņemot vērā SSO darbības specifiku, ir darba tirgus piedāvājumu. Tiek nodrošināts, ka lēmumi attiecībā uz darbiniekiem tiek pieņemti balstoties uz atbilstošiem un objektīviem kritērijiem.

salīdzinoši neliels šajā jomā strādājošo sieviešu īpatsvars.

PASĀKUMI

Darba sludinājumos tiek norādītas konkrētas prasības pretendentiem, kas izriet no uzņēmumam nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm un ir formulētas nediskriminējoši. Darbinieku atlases procesā netiek pieprasīta sensitīva personiska informācija par pretendentu, tai skaitā par reliģisko vai politisko pārliecību, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem u.c.

GALVENIE INDIKATORI

Darbinieku - sieviešu īpatsvaru būtiski ietekmē jauniešu izglītības izvēles. Kā redzams grafikā, sieviešu īpatsvars saistīto nozaru absolventu vidū ir ļoti zems. Attiecīgi arī Latvijas Gāzē un Gaso sieviešu īpatsvars ir salīdzinoši zems, atspoguļojot reālo darba tirgu.

Sieviešu īpatsvars inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarēs Sieviešu īpatsvars koncernā

30%	30%	31%	35%	36%
		Augstskolu un koledžu absolventes (vidēji 2010-2017)*		26%
		Profesionālo izglītības iestāžu absolventes (vidēji 2010-2018)*		10%
2014	2015	2016	2017	2018

*Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Sieviešu īpatsvars kopumā atbilst nozares specifikai izglītības jomā. Lai arī Gaso ir salīdzinoši mazāka sieviešu pārstāvniecība vadībā, kopumā šī proporcija izlīdzinās atbilstoši kopējai 30% 30% 31% 35% 36% 34% 33% 29% 32% 29% 2014 2015 2016 2017 2018 Sieviešu īpatsvars koncernā Sieviešu īpatsvars Sieviešu īpatsvars vadībā

Saņemtās sūdzības

sieviešu pārstāvniecībai.

gadā nav saņemtas sūdzības par diskrimināciju darba vietā.

Princips 7	Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi;
Princips 8	jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi; un;
Princips 9	jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.

Dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais, kas degšanas procesā rada zemākos siltumnīcefekta gāzu izmešus. Tādēļ šai uzņēmējdarbībai ir ilgtspējīgi pamati un tiek sniegts būtisks ieguldījums vides aizsardzībā. Uzņēmums gan palīdz citiem iegūt videi draudzīgu enerģijas avotu, gan pats aktīvi izmanto priekšrocības, ko sniedz videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšana.

Pastāvīgi stingri tiek kontrolēta dabasgāzes sistēmas ekspluatācija, metāna emisijas un sistēmas drošība.

Kopumā lielākās raizes ir saistītas ar metāna emisiju ierobežošanu, savukārt citās jomās uzņēmuma ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela, it sevišķi vērtējot ietekmi no potenciālo risku aspekta.

AVĀRIJU NOVĒRŠANA UN SADALES TĪKLU DROŠĪBA

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ uzņēmums nodrošina drošu dabasgāzes piegādi,

RISKI

Produkta – dabasgāzes un ar to saistīto sniegto pakalpojumu ietekme uz cilvēkiem ir viens no uzņēmuma lielākajiem riskiem KSA jomā, jo dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Galvenie riski saistās ar nolietotu un vecu infrastruktūru un gāzes iekārtām

PASĀKUMI

Regulāri tiek veikti dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības darbi, kā arī iekšējo gāzesvadu revīziju un hermētiskuma pārbaudes darbi.

Gaso Rīgas iecirknī, kurš apkalpo vairāk nekā pusi dabasgāzes galalietotāju, ir atsevišķs Avārijas dienests, savukārt pārējos iecirkņos ir atsevišķas avārijas brigādes. Papildus vienotajam cilvēku izglītošanu un neatliekamo situāciju operatīvu novēršanu.

patērētāju īpašumā, un cilvēku rīcību gan lietojot dabasgāzi, gan veicot patvaļīgas manipulācijas gāzes iekārtās.

Lielākos zaudējumus SSO rada pazemes gāzesvadu pārraušana trešo personu darbības rezultātā.

neatliekamajam telefona numuram 112 Latvijā pastāv dabasgāzes sistēmas neatliekamais numurs 114, zvanot uz kuru cilvēki tiek savienoti ar Gaso Avārijas dienesta zvanu pieņēmējiem.

Avārijas un neatliekamie izsaukumi un avārijas situāciju novēršana klientiem ir bezmaksas.

VIDE

Avārijas dienestam un iecirkņiem ir noslēgtas vienošanās ar operatīvajiem dienestiem un komunikāciju turētājiem par sadarbību ārkārtas situācijās. Gadījumos, kad ir traucēta centralizēta dabasgāzes padeve vairākiem lietotājiem vienlaikus, Gaso veic klientu apziņošanu.

Avārijas dienesta un brigāžu darbinieki veic regulāru atestāciju. Ik gadu tiek veikti aptuveni 400 mācību izsaukumi, kas ietver mācības kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem. Dienesta darbinieku rīcībā ir modernas ierīces gāzes noplūžu konstatēšanai un seku novēršanai.

GALVENIE INDIKATORI

Kopš 2014. gada nav būtiski mainījies dabasgāzes galalietotāju skaits, tomēr neatliekamo izsaukumu skaits ir būtiski samazinājies.

Būtiskāko daļu neatliekamo situāciju veido galalietotāju īpašumā esošo iekārtu bojājumi, tādēļ it īpaši svarīga ir iedzīvotāju informētība par rīcību dabasgāzes noplūdes vai iekārtu bojājumu gadījumā.

*Ietver iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs galalietotājs – dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās

**Ietver fasādes gāzesvadus individuālās un daudzdzīvokļu ēkās, kā arī stāvvadus un iekšējos gāzesvadus līdz skaitītajam daudzdzīvokļu ēkās

*Ar avārijām tiek saprastas situācijas, kad dabasgāze ir izraisījusi ugunsgrēku, sprādzienu, kad ir bijuši būtiski piegādes pārtraukumi, būtisks kaitējums videi, sagāzējums telpās ir pārsniedzis sprādzienbīstamības apakšējo robežu vai avārijas rezultātā ir cietuši cilvēki

Avāriju, kas ir uzskatāmas par neatliekamām situācijām ar nopietnām sekām, kopumā sadales sistēmā ir maz.

IETEKME UZ VIDI

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Uzņēmums pastāvīgi uzrauga un veic pasākumus siltumnīcefektu izraisošu vielu emisiju ierobežošanā un energoefektivitātē. Pastiprināta uzmanība tiek vērsta uz iespējamo metāna emisiju atmosfērā un energoefektivitāti uzņēmuma ēku apkurē, elektroenerģijas patēriņā un autotransportā.

Dabasgāzes galvenās sastāvdaļas – metāna ietekme uz siltumnīcefektu 100 gadu nogrieznī tiek vērtēta kā 25-34 reizes lielāka nekā no oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, tādēļ tā emisija atmosfērā ir maksimāli jāierobežo. Vienlaikus, kopējā ietekme no sadales sistēmas emisijām Eiropas Savienībā ir tikai 0,2-0,3% robežās no kopējās cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmes.

Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācija likuma "Par piesārņojumu" izpratnē nav piesārņojoša darbība un tai nav nepieciešams saņemt A, B, vai C kategorijas piesārņošanas atļauju vai

RISKI

Galvenais vides risks saistās ar metāna emisijām gāzesvadu remontu laikā, ekspluatācijas laikā un avāriju rezultātā. Ja dabasgāzes sadales procesā un remontdarbu laikā ir zināms sagaidāmais noplūžu apjoms, kuru var ilgtermiņā ierobežot ar

PASĀKUMI

Atbildīgi rūpējoties par uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi, 2018. gadā tika uzsākta SSO Vides politikas izstrāde.

Ir iecelta atbildīgā persona par vides jautājumu monitoringu. Katru ceturksni tiek sagatavots pārskats par dabasgāze esošo siltumnīcefekta gāzu (galvenokārt metāna) izplūdi atmosfērā.

Kopš 2016. gada ir ieviesta uzņēmuma energopārvaldības sistēma atbilstoši LVS EN ISO 5001 standartam, un gan Latvijas Gāze, siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. SSO ir trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas uzņēmuma iecirkņu ēku apsildes katlumājām Rīgā, Bauskā un Ogrē.

Sadales sistēmā netiek izmantotas lieljaudas iekārtas kā, piemēram, dabasgāzes pārvades sistēmā vai krātuvē, tādēļ CO² izmeši uzņēmumā rodas tikai no savu ēku apsildes un lietojot autotransportu. Lai samazinātu ietekmi uz vidi, tiek veikti pasākumi dabasgāzes īpatsvara palielināšanai pašpatēriņā, iegādājoties ar dabasgāzi darbināmas automašīnas un uzstādot dabasgāzes koģenerācijas iekārtu.

Sadales sistēmas ekspluatācijā netiek izmantotas kaitīgas ķīmiskās vielas, netiek izmantoti dabas resursi un nerodas nozīmīgs atkritumu daudzums. Gāzesvadu hermētiskuma pārbaudēs tiek izmantots slāpeklis, kas ir vieglāks par gaisu un tādēļ izvēdinās.

procesiem un tehnoloģijām, tad avārijas situācijas ir neparedzamas un nekontrolējamas, radot palielinātu emisiju risku.

Riski CO² izmešu jomā ir zemi, jo uzņēmumam nav lieljaudu ražošanas iekārtu un jaudīgu katlumāju.

gan Gaso turpina šī standarta piemērošanu. Reizi gadā tiek veikts iekšējais energoaudits.

Īstenots vairāk kā 30 energoefektivitātes pasākumu, kas ļāvis samazināt kopējo enerģijas patēriņu par 363 MWh.

Sistemātiski katru gadu tiek atjaunota daļa no autoparka, tādējādi nodrošinot, ka kopumā autoparks atbilst mūsdienu prasībām pret vidi.

Tiek šķiroti un atsevišķi nodoti metāllūžņi, celtniecības materiāli un riepas. Lielākajā daļā Gaso iecirkņu tiek šķiroti un atsevišķi nodoti arī papīrs, plastmasa, lampas un baterijas.

GALVENIE INDIKATORI

Ēku apkures un siltā ūdens patēriņā būtiska loma ir siltumenerģijai apkures sezonā. Dati liecina, ka kopumā pastāv saistība starp gaisa temperatūru un kopējo patēriņu, kas ir raksturīgi ziemeļu zemēm (salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, ir precizēta aprēķina metodika).

4.4°C 5.0°C 3.8°C 4.0°C 4.1°C ¹⁸⁷ ¹⁷⁷ ¹⁸⁶ ¹⁸² ¹⁸³ 2014 2015 2016 2017 2018 Ēku apkures un siltā ūdens patēriņš Vidējā temperatūra* Ēku apkure un siltais ūdens (kWh gadā/1m2)**

*Vidējā gaisa temperatūra Latvijā apkures sezonā (jan.-mai. un sep.-dec.); avots: Centrālā statistikas pārvalde

**Iepirktais siltums 2014.-2015. gadā aprēķināts, balstoties uz 2016.-2018. gada vidējiem patēriņiem

Kopumā autotransporta patēriņa indikators nav būtiski mainījies (salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, ir precizēta aprēķina metodika). Aprēķinos iekļautais dabasgāzes tirgotāja autoparks veido aptuveni 10% no kopējā autotransporta daudzuma

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētais un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" gada pārskats par 2018.gadu

Neskatoties uz kopējā darbinieku skaita pieaugumu, veikto energoefektivitātes pasākumu kopums ir devis elektroenerģijas patēriņa samazinājumu.

Saņemtās sūdzības

gadā nav saņemtas sūdzības par radīto ietekmi uz vidi.

TEHNOLOĢIJAS

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Tiek atbalstīta jaunu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana dabasgāzes sadales sistēmā un tās funkcionēšanas nodrošināšanā.

RISKI

Ņemot vērā tehnoloģijas un procesus, kas tiek izmantotas dabasgāzes sadales sistēmā, kopumā ir zemi emisiju riski tehnoloģiju dēļ.

PASĀKUMI

Sadales sistēmas ekspluatācija

Uzņēmums jau daudzus gadus savā darbā izmanto tādas tehnoloģijas, kas ļauj veikt gāzesvadu pieslēgumu izbūvi un remontdarbus ar nebūtisku dabasgāzes izplūdi atmosfērā. Dabasgāzes noplūžu atklāšanai tiek izmantoti moderni gāzes noplūdes detektori, piemēram, sadales sistēmas gāzesvadu apsekošanai tiek izmantots uz automašīnas uzstādīts lāzera gāzes detektors.

Saimniecība

Rīgā un gandrīz visos Gaso reģionālajos iecirkņos siltumapgādē tiek izmantota videi draudzīgā dabasgāze. Gan Rīgā, gan lielākajā daļā iecirkņu ir savas individuālās apkures katlumājas, kurās veikta Bez tam, tehnoloģijas ieņem arvien nozīmīgāku lomu gan sabiedrības un mūsu sadarbības partneru informēšanā par uzņēmuma aktivitātēm, gan saziņā ar klientiem.

pakāpeniska modernizācija vairāku gadu garumā, tādējādi nodrošinot energoapgādes energoefektivitāti. Vagonu ielas ēku kompleksā plānveidā tiek uzstādīti kontroles elektroenerģijas skaitītāji katrai individuālai ēkai, lai veiktu katras ēkas monitoringu un patēriņa izvērtējumu. 2018. gadā Vagonu ielas 20 teritorijā tika uzstādītas četras elektrotīkla monitoringa ierīces Gridlink, kas ļauj veikt nepārtrauktus mērījumus elektrotīklā un tam pievienotajās ierīcēs un nosūtīt šos mērījumu datus uz tiešsaistes analīzes un vizualizācijas sistēmu. 2018. gadā divās ēkās tika uzstādīti siltumenerģijas plūsmas skaitītāji.

Dabasgāze kā degviela tiek izmantota 59 no 244 automašīnām. Dabasgāzes izmantošana autotransportā ir ne vien efektīva no izmaksu viedokļa, bet arī būtiski pozitīva no izmešu viedokļa. Gaso automašīnas ir aprīkotas ar GPS un degvielas uzskaites ierīcēm, kas ir ļāvis ieekonomēt patērētās degvielas daudzumu par aptuveni vienu trešdaļu.

Komunikācija

Lai klientiem, investoriem, potenciālajiem darbiniekiem un jebkuram interesentam sniegtu aktuālu un plašu informāciju, uzņēmums turpina paplašināt moderno tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanu. Ļoti plaša un vienmēr aktuāla informācija par klientiem būtiskajiem jaunumiem, finanšu rādītājiem, Latvijas Gāzes akcijām, korporatīvo pārvaldību u.c. ir pieejama Latvijas Gāze mājaslapā www.lg.lv (latviešu, angļu un krievu valodās) un Gaso mājaslapā www.gaso.lv. Informācija par uzņēmuma aktivitātēm, vakancēm un aktualitātēm tiek ievietota arī sociālajos tīklos.

Vienkāršojot un padarot arvien mūsdienīgāku saziņu ar mūsu mājsaimniecību klientiem, 2018. gadā tika ieviesta līgumu attālinātas slēgšanas iespēja.

GALVENIE INDIKATORI

Uzņēmums redz dabasgāzi kā resursu zaļai un finansiāli efektīvai saimniekošanai, tādēļ mērķtiecīgi palielina dabasgāzes proporciju savā primārā energopatēriņa grozā. Vienlaikus tiek veikti ieguldījumi arī ēku un iekārtu energoefektivitātē, kas savukārt veicina kopējā patēriņa samazināšanos un efektivitāti.

Kopējais enerģijas patēriņš kopš 2014. gada ir samazinājies, tomēr jāņem vērā, ka āra temperatūrai ir liela ietekme uz kopējo patēriņu, un auksta ziema var palielināt energoresursu patēriņu (salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, ir precizēta aprēķinu metodika).

*Primārā energopatēriņa bilancē tiek aprēķināts patērētās enerģijas apjoms, tādēļ koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju reprezentē koģenerācijas stacijā patērētais dabasgāzes daudzums. SSO patēriņa īpatsvars veido vairāk nekā 90%

PRETKORUPCIJA

Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.

Latvija Transparency International veidotajā korupcijas uztveres indeksā 2018. gadā atradās 41. vietā. Uzņēmums neiesaistās koruptīvos darījumos un kukuļošanā, pilnībā tādus nosoda un pauž aktīvu pozīciju klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar KSA ziņojuma un Gaso Darbinieku ētikas kodeksa un Uzņēmējdarbības ētikas kodeksa starpniecību.

Latvijas Gāzei kā uzņēmumam, kura akcijas tiek kotētas biržā, ir saistoši un tas strikti ievēro virkni nosacījumu attiecībā uz korporatīvās pārvaldības caurspīdīgumu un atklātumu, un iekšējās informācijas apriti un publiskošanu.

UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Ir ieviestas konkrētas procedūras un prasības, kas būtiski samazina korupcijas riskus. Labas korporatīvās pārvaldības ietvaros tiek īstenotas jo īpašas rūpes par to, lai jebkurā saimnieciskās darbības izpausmē tiktu novērsta korupcijas un kukuļošanas iespēja, gan attiecībā uz sniegtajiem, gan saņemtajiem pakalpojumiem.

Gan Latvijas Gāze, gan Gaso ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un attiecībā uz publiskiem iepirkumiem ievēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasības, kas paredz iepirkumu izsludināšanas un uzvarētāju izvēles procedūras. Iepirkumi, kuru apmērs ir zemāks par likumā noteikto, tiek organizēti saskaņā ar detalizēti izstrādātu iekšējo regulējumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju statuss nozīmē arī to, ka uzņēmuma rīcību vērtē ne vien pats uzņēmums, bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un sabiedrība kopumā.

Uzņēmumu vispārējā pieeja paredz starpnieku kompāniju pakalpojumu neizmantošanu, savukārt aģentu un konsultantu palīdzība tiek izmantota skaidriem mērķiem, kas ir definēti savstarpēji noslēgtos līgumos (parādu piedziņa u.tml.).

Gaso piemēro iekšējo normatīvo regulējumu, kas paredz vairāku cilvēku iesaisti lēmumu pieņemšanā, tādējādi samazinot korupcijas riskus iepirkumos un pakalpojumu sniegšanas jomā. Gaso kā pašreiz vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedzējs apzinās riskus, kas ir saistīti ar lēmumiem attiecībā uz klientiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, atļauju došanu u.tml. Tādēļ Gaso aktīvi darbojas, lai nepieļautu kukuļošanu vai izspiešanu uzņēmuma darbinieku saskarsmē ar klientiem, it sevišķi sniedzot tehniskus pakalpojumus.

Pret Latvijas Gāze un Gaso nav izskatīšanā esošu lietu par darbībām, kas vērstas pret konkurenci vai tās ierobežošanu.

RISKI

Kopumā potenciālie korupcijas riski ir identificējami divās jomās – sniegtajos pakalpojumos un iepirkumos.

Attiecībā uz dabasgāzes sadales pakalpojumu jomu un dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām ir jāņem vērā apstāklis, ka gandrīz šie pakalpojumi no valsts puses ir pilnībā regulēti, t.sk. nosakot vienotus pakalpojumu tarifus. Līdz ar to pastāv ļoti zemi riski saistībā ar koruptīviem darījumiem šo pakalpojumu sniegšanas jomā.

PASĀKUMI

Saskaņā ar Latvijas Gāzes Statūtiem uzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes locekļi kopā. Savukārt Gaso valdes locekļiem pārstāvības tiesības ir tikai vismaz diviem kopā.

Gan Latvijas Gāzē, gan Gaso 2018. gadā no jauna izstrādāta Līgumu slēgšanas kārtība, Gaso – arī Iepirkumu organizēšanas kārtība.

Gaso ir izveidotas un darbojas pastāvīgas un nepastāvīgas iepirkumu komisijas. Iepirkumu atklātos konkursus publicē attiecīgā uzņēmuma interneta mājaslapā un Iepirkumu uzraudzības Vienlaikus pastāv riski dabasgāzes sadales sistēmas tehnisko pakalpojumu sniegšanā, tomēr arī šajā jomā būtiskos lēmumos nav vienpersonisku lēmumu, ir konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un pastāv iekšējie kontroles mehānismi. Lai negodprātīga uzvarētāja izvēle iepirkumos neatstātu negatīvas sekas uz uzņēmuma reputāciju, efektivitāti un pakalpojumu cenām, iepirkumu joma vienmēr ir bijusi detalizēti regulēta, t.sk. Statūtos, un ieviestie pasākumi ievērojami samazina korupcijas riskus.

biroja sistēmā. Ir uzsākta ārpakalpojuma elektroniskās iepirkumu sistēmas testēšana, kuru plānots nākotnē izmantot kā vienu no iepirkumu organizēšanas opcijām. Sistēmas izmantošana nodrošinās gan iepirkumu papildus caurspīdīgumu, gan konkursa etapu un informācijas aprites elektronisko kontroli, samazinot riskus nelikumīgi iejaukties iepirkuma procesos.

Izstrādāta un apstiprināta jauna sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība, kas paredz konkrētās KSA jomas skarošu sūdzību reģistrāciju un izskatīšanu.

GALVENIE INDIKATORI

Saņemtās sūdzības

gadā nav saņemtas sūdzības par korupciju, konkurences pārkāpumiem vai manipulācijām dabasgāzes vairumtirgū.

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2019-04-10_8497d7df-776f-4c73-a0a7-c567c256bab9.pdf

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS PAR 2018.GADU

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2018. gada 31. decembrī

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

MŪSU MISIJA

MŪSU VĪZIJA

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

1. Cenu konkurētspēju

2. Produkta kvalitāti

3. Pakalpojumu kvalitāti

4. Efektīvu pārvaldību

5. Profesionālu personālu

6. Gāzapgādes drošību

7. Ilgtspējīgām investīcijām

8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti

"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 31.12.2018.)

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-31.12.2018.)

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2016 – 2018)

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2018

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

FINANŠU RĀDĪTĀJI

Investīcijas (milj. EUR)

Galvenie finanšu rādītāji

DABASGĀZES APJOMI

SADALES APJOMI

DARBINIEKU SKAITS

Vidējais strādājošo skaits Latvijas Gāze grupā

VADĪBAS ZIŅOJUMS

MAKROEKONOMISKĀ, NOZARES UN REGULATĪVĀ VIDE

2018. GADA NOZĪMĪGĀKIE NOTIKUMI

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

ILGTERMIŅA GĀZES PIEGĀDES

INVESTĪCIJAS

FINANŠU RIKSU VADĪBA

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

IETEIKTĀ SABIEDRĪBAS PEĻŅAS SADALE

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

FINANŠU PĀRSKATI

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

BILANCE

BILANCE (turpinājums)

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

2. Ieņēmumi no klientu līgumiem

3. Pārējie ieņēmumi

4. Materiālu izmaksas

5. Personāla izmaksas

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

7. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

8. Peļņa no pārtrauktās darbības

9. Nemateriālie aktīvi

10. Pamatlīdzekļi

Pārvērtēšanas ietekme

11. Sabiedrības līdzdalība meitas sabiedrībā

12. Krājumi

13. Debitori

14. Nodokļi

15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

16. Akcijas un akcionāri

17. Aizņēmumi

18. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem