Latvijas Gaze

Quarterly Report • May 29, 2019

LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2019.GADA 31.MARTĀ

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

AS "Latvijas Gāze" Padome	3
AS "Latvijas Gāze" Valde	4
"Latvijas Gāze" Koncerns īsumā	5
Stratēģija un mērķi	5
"Latvijas Gāze" akcijas un akcionāri	6
Vadības ziņojums	8
Finanšu pārskati 14
Korporatīvā informācija 14
Peļņas vai zaudējumu aprēķins15
Apvienotais ienākumu pārskats15
Bilance16
Koncerna pārskats par izmaiņām pašu kapitālā18
Sabiedrības pārskats par izmaiņām pašu kapitālā19
Naudas plūsmas pārskats 20
Pielikumi 21

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim)

Kirils Seļezņovs

(Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2018. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Igors Fjodorovs (Игорь Федоров), 1965 Padomes loceklis

No 2013. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns ir apņēmības pilns nodrošināt drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2019. gada 31. martā

	Darbības valsts	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva un Igaunija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība	100%
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 31.03.2019.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā 25 328 520 Likviditātes nodrošinātāji

Avots: Nasdaq Riga

Nav

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI,

B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI, OMXBBCAPGI, OMXBBCAPPI, OMXBBGI, OMXBBPI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā

1. gada martā AS "Latvijas Gāze" ieņēma 1. vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Baltic Otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem un 5. vietu starp visiem TOP 10 ierindotajiem uzņēmumiem pēc tirgus vērtības Nasdaq Baltic regulētajā tirgū.

2. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 414.96 miljonus EUR, kas ir nedaudz mazāk nekā attiecīgā 2018. gada perioda beigās. 2019. gada pirmajos trīs mēnešos Sabiedrības akcijas cena mainījās vien nedaudz un pārskata datumā bija par 2% augstāka nekā pārskata perioda sākumā.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-31.03.2019.)

Avots: Nasdaq Baltic

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2017 Q1 – 2019 Q1)

	2017 Q1	2018 Q1	2019 Q1
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	8.78	10.00	10.20
Augstākā	8.79	10.80	10.50
Zemākā	7.76	9.90	10.20
Vidējā	8.13	10.37	10.33
Pēdējā	8.36	10.70	10.40
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	-4.78%	7.00%	2.00%
Darījumu skaits	462	231	207
Tirgoto akciju skaits	55 360	18 714	18 239
Apgrozījums (milj. EUR)	0.450	0.193	0.140
Kapitalizācija (milj. EUR)	333.56	426.93	414.96

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.03.2019

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Deivids Stīvens Harisons	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Igors Fjodorovs	Nav

VADĪBAS ZIŅOJUMS

1. gada pirmais ceturksnis iezīmējās ar salīdzinoši mērenām temperatūrām. Neraugoties uz dažām aukstākām dienām janvārī un februārī, kopumā gada pirmajos trīs mēnešos temperatūra saglabājās virs ilgtermiņa sezonas normas, tomēr AS "Latvijas Gāze" izdevās pārdot 379 miljonus m³ (4002 GWh) dabasgāzes vairāk kā 400 tūkstošiem klientu un pārspēt 2018. gada pirmā ceturkšņa pārdošanas apjomus par 8.6%. Arvien sīvākas konkurences apstākļos Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segments sevišķi sekmīgi paplašināja gāzes tirdzniecību ārpus vietējā tirgus. Pirmā ceturkšņa beigās AS "Latvijas Gāze" tirgus daļa Igaunijā bija 24.1%, kas ierindo to starp trim lielākajiem tirgotājiem Igaunijas dabasgāzes tirgū.

Koncerna neto apgrozījums 2019. gada pirmajos trijos mēnešos sasniedza 113.2 miljonus EUR un bija par 17.5% lielāks nekā attiecīgajā 2018. gada periodā, tomēr sasniegtie EBITDA, EBIT un neto peļņas rādītāji bija zemāki nekā gadu iepriekš. Pieticīgie saimnieciskās darbības rezultāti galvenokārt skaidrojami ar vienu faktoru – lai gan koncerna pārdošanas un tirdzniecības segments nedaudz uzlaboja gadu iepriekš uzrādīto rezultātu, augsto gaisa temperatūru veicinātais zemais kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā un attiecīgi zemā Latvijas gāzes sadales tīkla noslodze negatīvi ietekmēja sadales segmentu, kā rezultātā Koncerns kopumā uzrādīja zemāku neto peļņu nekā attiecīgajā 2018. gada periodā. 2019. gada pirmajā ceturksnī Koncerna neto peļņa sasniedza 17.24 miljonus EUR, par 14.3% atpaliekot no iepriekšējā gada rezultāta.

Attiecībā uz turpmāko darbību 2019. gadā AS "Latvijas Gāze" paredz, ka Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segmenta pirmā ceturkšņa snieguma pozitīvo iespaidu mazinās ievērojamās izmaksas par pārvades un glabāšanas infrastruktūras izmantošanu, kā arī krietni zemākā pārdošanas peļņa. Kamēr tirgus cenas kopš 2018. gada oktobra kritušās teju uz pusi, AS "Latvijas Gāze" klientiem pārdotās gāzes izmaksas tik strauji nekrītas, mazinot pārdošanas peļņu. Īpaši negatīvi grupas rezultātus ietekmēs neapstiprinātie pārdošanas apjomi, par kuriem 2019. gada pirmajā ceturksnī vēl nebija noslēgti līgumi.

2019. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" sekmīgi paplašināja dabasgāzes tirdzniecību Baltijas reģionā.

Arī sarežģītajos tirgus apstākļos AS "Latvijas Gāze" saglabā apņēmību sasniegt iespējami labākus finanšu rādītājus un radīt ilgtspējīgu vērtību visām iesaistītajām pusēm. Šajā kontekstā jāmin, ka 2019. gada pirmajā ceturksnī pārdošanas un tirdzniecības segments sekmīgi turpināja 2018. gadā aizsākto ambiciozo izmaksu ietaupīšanas programmu, bet 2019. gada martā AS "Latvijas Gāze" palaida darbībā pārdošanas un tirdzniecības segmenta jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmo moduli. Jaunā norēķinu sistēma un klientu portāls palīdzēs samazināt pamatprocesu izmaksas un uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti.

Koncerna galvenie rādītāji	2019 Q1	2018 Q1
Pārdotā dabasgāze, miljoni m3	379	349
Darbinieku skaits, vidēji	991	990
Sadales līniju garums, km	5 248	5 231

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2019 Q1	2018 Q1 Koriģēts
	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	113 178	96 352
EBITDA	20 328	23 398
EBITDA, %	18.0	24.3
EBIT	17 331	20 517
EBIT, %	15.3	21.3
Neto peļņa	17 242	20 118
Neto rentabilitāte, %	15.2	20.9
Peļņa uz akciju, EUR	0.43	0.50
P/E	24.19	21.40

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākumu nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT (Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ + Uzņēmumu ienākumu nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT,% (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	𝑉𝑖𝑒𝑛𝑎𝑠 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 31.03.2019 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Neierasti augstā gaisa temperatūra Ziemeļrietumeiropā un ievērojami zemāks pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) Āzijā noveda pie strauja dabasgāzes cenu krituma pasaules tirgū 2019. gada pirmajā ceturksnī. Līdz ar augstu krātuvju piepildījuma līmeni un izdevīgas SDG parādīšanos Ziemeļrietumeiropas tirgos, cenu kritums lielākajās Eiropas gāzes biržās, salīdzinot ar 2018. gada rudens beigām, sasniedza teju 50%. Vienlaikus dabasgāzes cenu kotācijas 2019./2020. gada ziemas sezonai ir krietni augstākas nekā 2019. gada vasaras mēnešiem, kas liecina par agru krātuvju iesūknēšanas sezonas sākumu visā Eiropā.

Sakarā ar liela SDG apjoma pieejamību pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu pieauga arī Klaipēdas SDG terminālī turpmākajos mēnešos plānoto SDG piegāžu skaits. Papildu SDG piegādes Baltijas reģionam vēl vairāk stiprinās tā konkurences dinamiku un īstermiņa apgādes drošību.

1. gada pirmajos mēnešos pasaulē turpinājās politiskas diskusijas par pasākumiem pret klimata pārmaiņām un pāreju uz bezoglekļa ekonomiku. Lai gan Baltijas reģiona valstu valdības tiecas līdz 2030. gadam vēl vairāk samazināt fosilo kurināmo īpatsvaru enerģijas bilancē, dabasgāze arvien ieņems nozīmīgu lomu, papildinot no neregulāriem atjaunojamiem avotiem iegūto elektroenerģiju. Šajā kontekstā, dabasgāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanā gada turpmākajos mēnešos būtiski ietekmēs ūdens līmenis Daugavā vasaras sākumā un cenu dinamika Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā.

Gada pirmajos trijos mēnešos vēl vairāk saasinājās konkurence Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgū. Februārī pirmie tirgotāji sāka konkurēt ar AS "Latvijas Gāze" iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā, bet sīvāka pārrobežu konkurence Baltijas reģionā palielināja spiedienu uz pārdošanas peļņu. AS "Latvijas Gāze" paredz pašreizējo tendenču turpināšanos un izaicinājumiem bagātu tirgus apstākļu saglabāšanos atlikušajā 2019. gadā.

NOZĪMĪGĀKIE NOTIKUMI 2019. GADA PIRMAJĀ CETURKSNĪ

2019. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie sadales tīkla tarifi.

Janvārī Somijas, Igaunijas un Latvijas pārvades operatori vienojās ar 2020. gada 1. janvāri ieviest vienotu tirgus zonu ar vienotiem tarifiem ieejas punktiem Verskā, Kornetos, Imatrā un Ķemenos.

Februārī parādījās pirmie AS "Latvijas Gāze" konkurenti iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā, aktīvi piedāvājot dabasgāzi mājsaimniecību klientiem.

Martā AS "Conexus Baltic Grid" ("CBG") organizēja "Izsoli par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu krātuvē 2019.–2020. gadā". Kopumā tika izsolītas saistības 2 845 000 MWh apjomā. AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi piedalījās izsolē un uzņēmās par attiecīgu finansiālo atlīdzību turēt noteiktu dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ("IPGK") līdz 2020. gada februāra beigām.

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Sadales segments: Koncerna sadales segmenta neto apgrozījums 2019. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 17.5 miljonus EUR, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir kritums par 19.6%. To galvenokārt izraisījusi izteikti zemā Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas noslodze 2019. gada ceturksnī, neierasti augsto gaisa temperatūru iespaidā. Segmenta EBITDA sasniedza 10.1 miljonus EUR, atpaliekot no 2018. gada pirmā ceturkšņa rādītāja par 28%. 2019. gada pirmo triju mēnešu peļņa pirms nodokļiem bija 7.1 miljons EUR jeb par 36.3% zemāka nekā gadu iepriekš.

Sadales segments ir Latvijas Gāze koncerna lielākais segments pēc aktīvu vērtības, kura 2019. gada pirmā ceturkšņa beigās sastādīja 262.4 miljonus EUR jeb 64% no koncerna kopējās aktīvu vērtības.

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredītriskam, likviditātes riskam, kā arī tirgus riskam.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskarās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem sastādot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu saistību neizpildes riskus, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, uzsāk attiecīgu saziņu un veic citus papildpasākumus.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, parasti iesūknē ievērojamus gāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai Pārdošanas un tirdzniecības segments: 2019. gada pirmajā ceturksnī koncerna pārdošanas un tirdzniecības segments uzrādīja neto apgrozījumu 95.7 miljonu EUR apmērā, gūstot 85% no koncerna kopējiem ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš segmenta neto apgrozījums ir kāpis par 28.3%, kas galvenokārt skaidrojams ar spēcīgo dabasgāzes tirdzniecības izvēršanu ārpus vietējā tirgus. Segmenta EBITDA sasniedza 10.3 miljonus EUR, par 9.1% pārspējot 2018. gada pirmā ceturkšņa rādītāju. 2019. gada pirmo triju mēnešu peļņa pirms nodokļiem bija 10.1 miljons EUR jeb par 13.1% augstāka nekā gadu iepriekš. Pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība 2019. gada pirmā ceturkšņa beigās sastādīja 149.6 miljonus EUR, ko lielākoties veido dabasgāze krātuvē un naudas līdzekļu rezerves.

finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un pēcāk apmaksā dabasgāzi tikai ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības pieaugošo nozīmi ļoti nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība izveidoja likviditātes plānošanas funkciju.

1. gada 31. martā beidzās esošais overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli, tādēļ AS "Latvijas Gāze" jau 2018. gada rudenī uzsāka iepirkuma procedūru, lai piesaistītu pietiekamu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajās divās dabasgāzes iesūknēšanas sezonās. 2018. gada decembra beigās Sabiedrība parakstīja jaunu līgumu ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par atjaunojamu kredītu ar iespēju aizņemties līdz 50 miljoniem eiro. Līgums attiecas uz periodu no 2019. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments tagad ir daudz vairāk pakļauts tirgus riskam nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

Sagaidāms, ka arī turpmāk 2019. gadā vispārējā tirgus vide Latvijas Gāze koncernam sagādās izaicinājumus. Visticamāk, ka konkurence piedāvājuma pusē turpinās pieaugt, bet dabasgāzes pieprasījums drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes pieprasījuma kritumu veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Tiesa, reģionālās tirgus integrācijas pakāpeniskā virzība un tirdzniecības aktivizēšanās Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā pavērs Latvijas Gāzes koncernam jaunas pārdošanas un uzņēmējdarbības iespējas. Vienlaikus, lai noturētu Latvijas Gāze koncerna vadošo pozīciju Latvijas dabasgāzes tirgū un tālāk attīstītu darbību kaimiņvalstu tirgos, svarīgi būs nodrošināt konkurētspējīgus iegādes nosacījumus ilgtermiņa

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

No 2019. gada 31. marta līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Kaut priekšroka tiek dota iekšējai tirgus risku mazināšanai, piemēram, vienojoties par piegādes līguma noteikumiem un strādājot ar pārdošanas portfeli, Sabiedrība aktīvi iesaistās finanšu risku ierobežošanas darījumos.

piegādes līgumā ar PAS Gazprom un palielināt piegāžu elastību.

Sabiedrība plāno arī pētīt jaunus tirgus un analizēt iespējas darboties jaunos segmentos. Tāpat Sabiedrība turpinās analizēt uzņēmējdarbības iespējas saistībā ar LDG un gāzes darbinātām tehnoloģijām Baltijas reģionā.

Lai uzlabotu norēķinu procesu efektivitāti un vairotu klientu apmierinātību, pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās ieviest jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu.

Kopumā Latvijas Gāze koncerns var izmantot savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un ir apņēmības pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā un paplašināt darbību Baltijas reģionā.

"Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.

Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2019. gada 31. martā (turpmāk - Finanšu pārskati) un sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2019. gada 31. martā, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009, Latvija
Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34,0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28,97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) ITERA Latvija SIA (16,0%)

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

		Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	Pieli kums	01.01- 31.03.2019	01.01- 31.03.2018	01.01- 31.03. 2019	01.01- 31.03. 2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
			Koriģēts		Koriģēts
Ieņēmumi (ieskaitot akcīzes nodokli)		116 300	100 090	100 167	79 825
Tai skaitā akcīzes nodoklis		(3 122)	(3 738)	(3 131)	(3 747)
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	2	113 178	96 352	97 036	76 078
Pārējie ieņēmumi		1 924	681	1 497	439
Materiālu izmaksas	3	(86 680)	(64 416)	(86 198)	(63 924)
Personāla izmaksas	4	(6 329)	(6 523)	(1 110)	(1 187)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums		(2 997)	(2 881)	(104)	(129)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	5	(1 765)	(2 696)	(932)	(1 734)
Bruto peļņa		17 331	20 517	10 189	9 543
Finanšu ieņēmumi		-	40	-	40
Finanšu izdevumi		(89)	(432)	(30)	(368)
Peļņa pirms nodokļiem		17 242	20 125	10 159	9 215
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		-	(7)	-	(7)
Pārskata perioda peļņa		17 242	20 118	10 159	9 208

APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

	Pielikums	Koncerns 01.01- 31.03.2019	Koncerns 01.01- 31.03.2018	Sabiedrība 01.01- 31.03. 2019	Sabiedrība 01.01- 31.03. 2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa		17 242	20 118	10 159	9 208
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu Izmaiņas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas
rezervē	7	48	22	-	-
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi		48	22	-	-
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi		17 290	20 140	10 159	9 208

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE

Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2019	31.12.2018	31.03.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
6	6 615	6 644	3 585	3 341
7	236 413	238 465	789	848
8	-	-	194 534	194 534
	108	26	6	6
	243 136	245 135	198 914	198 729
9	31 988	103 963	30 044	102 442
	549	5 036	329	5 025
	47 115	36 175	45 568	34 964
				63
	1 784	5 827	1 310	5 451
	87 350	16 280	68 402	4 845
	168 849	167 344	145 716	152 790
	411 985	412 479	344 630	351 519
		63	63	63

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE (turpinājums)

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.03.2019 EUR'000	31.12.2018 EUR'000	31.03.2019 EUR'000	31.12.2018 EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls		55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		125 864	127 079	204 460	204 460
Nesadalītā peļņa		125 545	107 040	35 851	25 692
Pašu kapitāls kopā:		327 645	310 355	316 547	306 388
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi	10	28 000	29 167	-	-
Nākamo periodu ieņēmumi Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu	11	18 596	18 658	-	-
saistībām		2 285	2 264	125	125
Ilgtermiņa saistības kopā:		48 881	50 089	125	125
Īstermiņa saistības
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem		3 426	5 581	7 637	9 928
Aizņēmumi	10	3 500	11 886	-	8 386
Nākamo periodu ieņēmumi	11	1 025	1 019	-	-
Pārējās saistības		27 508	33 549	20 321	26 692
Īstermiņa saistības kopā:		35 459	52 035	27 958	45 006
Saistības kopā:		84 340	102 124	28 083	45 131
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA:		411 985	412 479	344 630	351 519

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	132 193	(87)	99 712	308 054
Darījumi ar akcionāriem Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu norakstīšana	- -	- -	- (5 285)	- -	(23 142) 5 285	(23 142) -
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	25 185	25 185
Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	-	-	68	190	-	258
kopā:	-	-	68	190	25 185	25 443
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	126 976	103	107 040	310 355
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un
pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(1 263)	-	1 263	-
Apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa	-	-		-	17 242	17 242
Citi apvienotie ienākumi	-	-	48	-	-	48
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	48	-	17 242	17 290
2019. gada 31. martā	55 860	20 376	125 761	103	125 545	327 645

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Citas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(172)	204 545	25 641	306 250
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	23 193	23 193
Citi apvienotie ienākumi	-	-	87	-	-	87
Apvienotie ienākumi
kopā:	-	-	87	-	23 193	23 280
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(85)	204 545	25 692	306 388
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	10 159	10 159
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	-	-	10 159	10 159
2019. gada 31. martā	55 860	20 376	(85)	204 545	35 851	316 547

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	Koncerns		Koncerns Sabiedrība	Sabiedrība
	01.01-	01.01-	01.01-	01.01-
	31.03.2019	31.03.2018	31.03.2019	31.03.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības				Koriģēts
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa	17 242	20 125	10 159	9 215
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu nolietojums	2 752	2 525	63	60
- nemateriālo aktīvu amortizācija	428	356	41	69
- zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas	1	12	-	-
- procentu izdevumi	88	83	30	19
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
- debitoros	(5 882)	(3 120)	(6 463)	(2 655)
- avansa maksājumos par krājumiem	4 487	4 181	4 696	4 196
- krājumos	71 976	56 824	72 398	57 060
- kreditoros	(9 135)	(5 243)	(8 131)	(5 181)
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	(32)	-	(32)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	81 957	75 711	72 793	62 751
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(360)	(318)	(15)	(11)
Nemateriālo aktīvu iegāde	(894)	(604)	(805)	(273)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	7	1	-	-
Reorganizācijā pārskaitītā nauda	-	-	-	(5 458)
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(1 247)	(921)	(820)	(5 742)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Samaksātie procenti	(88)	(83)	(30)	(19)
Samaksātais overdrafts	(8 386)	(3 361)	(8 386)	(3 361)
Samaksātais aizņēmums	(1 167)	-	-	-
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	(9 641)	(3 444)	(8 416)	(3 380)
Neto naudas plūsma	71 069	71 346	63 557	53 629
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā	16 280	24 817	4 845	21 558
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās	87 349	96 163	68 402	75 187

Finanšu pārskatus 2019. gada 29. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

1. un 2018. gados Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" valde izmanto par dabasgāzes tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 3 mēneši 2019	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	10 064	10 264	20 328
Nolietojums un amortizācija	(2 892)	(105)	(2 997)
Finanšu izdevumi	(59)	(30)	(89)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	7 113	10 129	17 242

Koncerns 3 mēneši 2018	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	13 988	9 410	23 398
Nolietojums un amortizācija	(2 752)	(129)	(2 881)
Finanšu ieņēmumi	-	40	40
Finanšu izdevumi	(64)	(368)	(432)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	11 172	8 953	20 125

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	3 mēneši 2019	3 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	10 293	9 672
Nolietojums un amortizācija	(104)	(129)
Finanšu ieņēmumi	-	40
Finanšu izdevumi	(30)	(368)
Segmentu peļņa pirms nodokļiem	10 159	9 215

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 31. martā

Koncerns 3 mēneši 2019	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	718	289	1 007
Segmentu aktīvi 31.3.2019	262 353	149 632	411 985

Koncerns 3 mēneši 2018	Gāzes sadale	Gāzes tirdzniecība	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	617	284	901
Segmentu aktīvi 31.3.2018	267 445	146 684	414 128

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība 3 mēneši	2019	2018
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	289	284
Segmentu aktīvi 31.3.	344 630	341 782

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
3 mēneši 2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	95 102	14 854	17 079	127 035
Starpsegmentu ieņēmumi	(14 280)	-	-	(14 280)
Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	255	255
Citi ieņēmumi	1	-	167	168
	80 823	14 854	17 501	113 178

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
3 mēneši 2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	82 810	9 133	21 363	113 306
Starpsegmentu ieņēmumi	(17 368)	-	-	(17 368)
Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	249	249
Citi ieņēmumi	1	-	164	165
	65 443	9 133	21 776	96 352

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
3 mēneši 2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	82 181	14 854	97 035
Citi ieņēmumi	1	-	1
	82 182	14 854	97 036

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
3 mēneši 2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	66 944	9 133	76 077
Citi ieņēmumi	1	-	1
	66 945	9 133	76 078

3. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	3 mēneši 2019	3 mēneši 2018	3 mēneši 2019	3 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts		Koriģēts
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas	86 329	64 063	86 189	63 914
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	351	353	9	10
	86 680	64 416	86 198	63 924

* Summas norādītas bez akcīzes nodokļa, salīdzinot datus ar "Latvijas Gāze" koncerna konsolidētiem un AS "Latvijas Gāze" nerevidētiem starpperiodu saīsinātiem finanšu pārskatiem par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2018. gada 31 .martā.

4. Personāla izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	4 780	4 944	851	856
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	1 144	1 183	194	207
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	305	298	44	37
Pārējās personāla izmaksas	100	98	21	87
	6 329	6 523	1 110	1 187

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 3 mēneši 2019	Koncerns 3 mēneši 2018	Sabiedrība 3 mēneši 2019	Sabiedrība 3 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un	345	1 072	305	1 060
citi pakalpojumi)	244	314	90	122
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	15	9	5	-
Biroja un citas administratīvās izmaksas	437	466	219	245
Nodokļi un nodevas	248	236	145	139
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	388	330	154	130
Citas izmaksas	88	269	14	38
	1 765	2 696	932	1 734

6. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns 31.03.2019	Koncerns 31.12.2018	Sabiedrība 31.03.2019	Sabiedrība 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	17 571	13 889	3 541	1 294
Iegādāti	385	4 075	285	2 260
Norakstīti	-	(406)	-	(13)
Perioda beigās	17 956	17 558	3 826	3 541
Amortizācija
Perioda sākumā	10 913	9 899	200	75
Amortizācija pārskata gadā	428	1 421	41	138
Par norakstīto	-	(406)	-	(13)
Perioda beigās	11 341	10 914	241	200
Atlikusī vērtība uz perioda 31.datumu	6 615	6 644	3 585	3 341

7. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Iegādāts	48	-	4	474	526
Pārklasificēts	162	111	67	(340)	-
Norakstīts	(29)	(16)	(43)	-	(88)
31.03.2019	545 286	32 715	15 593	527	594 121
Nolietojums
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Aprēķināts	1 692	539	338	-	2 569
Norakstīts	(24)	(13)	(42)	-	(79)
31.03.2019	324 941	21 223	11 544	-	357 708
Atlikusī bilances vērtība 31.03.2019	220 345	11 492	4 049	527	236 413
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	542 402	31 784	14 436	447	589 069
Iegādāts	3 822	1 124	1 547	(54)	6 439
Norakstīts	(1 119)	(288)	(418)	-	(1 825)
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Nolietojums
31.12.2017	317 458	18 822	10 313	-	346 593
Aprēķināts	6 688	2 142	1 310	-	10 140
Norakstīts	(873)	(267)	(375)	-	(1 515)
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	224 944	12 962	4 123	447	242 476

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 31. martā

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Iegādāts	-	-	4	-	4
Norakstīts	-	-	(2)	-	(2)
31.03.2019	-	-	1 265	-	1 265
Nolietojums
31.12.2018	-	-	415	-	415
Aprēķināts	-	-	63	-	63
Norakstīts	-	-	(2)	-	(2)
31.03.2019	-	-	476	-	476
Atlikusī bilances vērtība 31.03.2019	-	-	789	-	789
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	-	-	1 198	-	1 198
Iegādāts	-	-	186	-	186
Norakstīts	-	-	(121)	-	(121)
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Nolietojums
31.12.2017	-	-	272	-	272
Aprēķināts	-	-	245	-	245
Norakstīts	-	-	(102)	-	(102)
31.12.2018	-	-	415	-	415
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	-	-	926	-	926

8. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitāla

Sabiedrība
EUR'000
194 534
194 534

Piederošās daļas	31.03.2019	31.03.2018
AS "Gaso"	100 %	100 %

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības peļņa	Meitas sabiedrības peļņa
	31.03.2019	31.12.2018	31.03.2019	31.03.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	205 632	198 501	7 083	10 910

9. Krājumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2019	31.12.2018	31.03.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	30 044	102 442	30 044	102 442
Materiāli un rezerves daļas	2 021	1 597	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(77)	(76)	-	-
	31 988	103 963	30 044	102 442

10. Aizņēmumi

Aizņēmumi	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2019	31.12.2018	31.03.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	28 000	29 167	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa	3 500	3 500	-	-
Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija	-	8 386	-	8 386
	31 500	41 053	-	8 386

1. gadā akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" saņēma no kredītiestādes ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai akciju sabiedrībai ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksētie % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR, overdrafta likme – fiksētie % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.

11. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2019	31.12.2018	31.03.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	18 596	18 658	-	-
Īstermiņa daļa	1 025	1 019	-	-
	19 621	19 677	-	-

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Koncerns 3 mēneši 2019	Koncerns 3 mēneši 2018	Sabiedrība 3 mēneši 2019	Sabiedrība 3 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	19 677	20 169	-	5
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	199	726	-	-
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(255)	(979)	-	(5)
Pārnests uz nākamajiem periodiem	19 621	19 916	-	-

12. Pārējās saistības

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.03.2019	31.12.2018	31.03.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	10 901	18 679	10 888	18 652
Pievienotās vērtības nodoklis	6 897	5 732	5 895	4 867
Uzkrātās izmaksas	5 822	4 723	2 170	1 580
Akcīzes nodoklis	919	1 139	912	1 137
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	1 180	881	138	137
Darbinieku atalgojums	834	777	174	177
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	503	620	96	91
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	230	313	34	40
Nekustamā īpašuma nodoklis	136	-	-	-
Dabas resursu nodoklis	86	679	14	11
Pārējās īstermiņa saistības	-	6	-	-
	27 508	33 549	20 321	26 692

13. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Korekcijas par 2018. gadu sakarā ar pārklasifikāciju

Akcīzes nodoklis

1. gada beigās vadība nolēma peļņas vai zaudējumu aprēķinā mainīt akcīzes nodokļa uzskaites politiku, tas tagad tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem. Salīdzinošā informācija par periodu, kas noslēdzās 2018. gada 31. martā, tiek koriģēta retrospektīvi. Korekcijas ietekme bija šāda:

	Koncerns 3 mēneši 2018 EUR'000			Sabiedrība 3 mēneši 2018 EUR'000
	Iepriekšējais pārskats	Koriģēts	Atšķirība	Iepriekšējais pārskats	Koriģēts	Atšķirība
Ieņēmumi, neto Izmantotās izejvielas un	100 090	96 352	(3 738)	79 825	76 078	(3 747)
palīgmateriāli	(68 154)	(64 416)	3 738	(67 671)	(63 924)	3 747

Nesadalītās peļņas un rezervju uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē un pārskatā par izmaiņām pašu kapitāla

Ir mainīta pašu kapitāla atsevišķu posteņu uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē 2018. gada 31. decembrī, koriģējot salīdzinošo bilanci 2018. gada 31. martā. Nesadalītās peļņas un citu pašu kapitāla posteņu uzrādīšana tika mainīta arī Sabiedrības un Koncerna pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā. Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā ir pārstrukturēts, lai sniegtu lielāku skaidrību, informāciju, kas iepriekš tika sniegta pielikumā, iekļaujot pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā, palielinot tās nozīmīgumu. Atbilstoši tika pārstrukturēta arī bilances pašu kapitāla sadaļa.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Šīs ielikums paskaidro ietekmi no 9. SFPS Finanšu instrumenti un 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem uz Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatiem:

9. SFPS, Finanšu instrumenti

1. SFPS aizstāj 39. SGS noteikumus attiecībā uz finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanu, klasifikāciju un novērtēšanu, finanšu instrumentu atzīšanas pārtraukšanu, finanšu aktīvu vērtības samazinājumu un riska ierobežošanas uzskaiti.

2. SFPS Finanšu instrumenti ieviešana no 2018. gada 1. janvāra radīja izmaiņas grāmatvedības politikās, lai gan finanšu pārskatos nekādas summu korekcijas netika atzītas.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Sabiedrībai un Grupai ir šādu veidu finanšu aktīvi, kas pakļauti paredzamo kredītu zaudējumu modelim:

• pircēju un pasūtītāju parādi par preču pārdošanu un no pakalpojumu sniegšanas,
• banku depozīti,
• nauda un tās ekvivalenti.

Sabiedrībai un Koncernam bija uzdots pārskatīt savu vērtības samazinājuma metodiku 9. SFPS ietvaros katrai no šīm aktīvu grupām. Vērtības samazinājuma metodikas izmaiņu rezultātā uz 2018. gada 1. janvāri nebija būtiska uzkrājumu pieauguma, tādēļ netika koriģēta Koncerna un Sabiedrības nesadalītā peļņa un pašu kapitāls.

Lai gan 9. SFPS vērtības samazinājuma prasības attiecas arī uz naudu un tās ekvivalentiem, konstatētie zaudējumi no vērtības samazināšanās uz 2018. gada 1. janvāri un 2018. gada 31. decembri bija nebūtiski.

Aplēstais uzkrājumu pieaugums nebija būtisks, proti, 109 tūkstoši EUR (Sabiedrībai un Koncernam) 2018. gada 1. janvārī, tādēļ sākuma bilancē uz 2018. gada 1. janvāri kumulatīva korekcija netika veikta.

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Koncerns ir ieviesis 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem no 2018. gada 1. janvāra ar modificēto retrospektīvo piemērošanu, vispirms piemērojot šo standartu sākotnējās piemērošanas datumā (2018. gada 1. janvārī). Koncernam rodas ieņēmumi no pieslēguma maksām, kas iepriekš atzīti par atliktajiem ienākumiem un pakāpeniski tiek amortizēti peļņā vai zaudējumos kā citi ieņēmumi saskaņā ar iepriekšējo grāmatvedības politiku. Īstenojot 15. SFPS, tika konstatēts, ka šādi ieņēmumi ir iekļaujami ieņēmumos no līgumiem ar klientiem un atlikšana ir atbilstoša 15. SFPS. Attiecībā uz salīdzinošo informāciju par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 31. martā, tika veikta reklasifikācija, lai šos ieņēmumus konsekventi ziņotu līdzīgi, kā 2019. gada 31. martā.

	Koncerns 3 mēneši 2018		Sabiedrība 3 mēneši 2018
		EUR'000	EUR'000
	Sākotnējais			Sākotnējais
	(iepriekšējā	Jaunais		(iepriekšējā	Jaunais	Atšķirība
	grāmatvedības	(IFRS 15)	Atšķirība	grāmatvedības	(IFRS 15)
	politika)			politika)
Ieņēmumi	96 105	96 352	247	76 078	76 078	-
Pārējie ieņēmumi	928	681	(247)	439	439	-

Standarta ieviešanas rezultātā 2018. gada 31. martā finanšu pārskatos tika atzītas šādas korekcijas:

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Sabiedrība un Koncerns klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

• tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
• tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Sabiedrības un Koncerna uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu līgumu noteikumiem.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, datumā, kas ir datums, kurā Sabiedrība un Koncerns uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Sabiedrība un Koncerns nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Sabiedrība un Koncerns novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, kā arī – gadījumā ar finanšu aktīvu, kas nav patiesajā vērtībā, ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm.

Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / izdevumos.

Uz 2019. gada 31. martu un 2018. gada 31. decembri šajā kategorijā bija klasificēti šādi Sabiedrības un Koncerna finanšu aktīvi:

• pircēju un pasūtītāju parādi;
• uzkrātie ieņēmumi;
• banku depozīti;
• nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasināti finanšu instrumenti

Atvasināti finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasinātu finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Sabiedrība un Koncerns nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Sabiedrība un Koncerns nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

• objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
• naudas vērtību laikā un
• visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Sabiedrība un Koncerns izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Sabiedrības un Koncerna parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Sabiedrība un Koncerns uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Sabiedrība un Koncerns atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Sabiedrība un Koncerns pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), un Sabiedrībai un Koncernam ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanasnodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Sabiedrība un Koncerns pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar gāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā gāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Sabiedrība un Koncerns darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai un Grupai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus. Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Sabiedrība un Koncerns ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Sabiedrība un Koncerns nepiemēro naudas vērtību laikā nevienām darījuma cenām.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošanas laikā. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

Ēkas	gadi 20 - 100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu	40 - 60
Iekārtas un mašīnas	5 - 30
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks tiek pārskatīts un pēc vajadzības koriģēts katra pārskata perioda beigās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem, aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Operatīvā noma

Sabiedrība ir nomnieks. Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tās dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

1. gada 31. martā konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

• Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
• Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādas pašas kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas;
• AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Šīs reorganizācijas rezultātā, kā arī pirms reorganizācijas, kas ietver AS "Conexus Baltic Grid" dibināšanu, Sabiedrība un Koncerns atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies sakarā ar starpību starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem. Šo rezervi nedrīkst izmantot sadalei, un to var kompensēt tikai tad, ja nākotnē notiek reorganizācija starp kopīgi kontrolētām vienībām, kas rada negatīvu atšķirību.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir pacēlusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t. i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirdzniecības operatora. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Sabiedrībai un Koncernam sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai un Koncernam nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienoti šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās. Citas aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai vai Koncernam pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Sabiedrība un Koncerns atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Sabiedrība un Koncerns atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība un Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai un Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība un Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai un Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrības un Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

1. gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra ar šo nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, kad tā tiek sadalīta. Jaunajā likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi, tādēļ atsevišķa uzņēmuma līmenī nerodas atliktā ienākuma nodokļa aktīvi vai saistības.

Sākot ar 2018. taksācijas gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Šī iemesla dēļ ne Sabiedrības, ne Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā par gadu, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, nav pārskata perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītiem izmaksājumiem, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Ņemot vērā augstākminētās likuma izmaiņas, Sabiedrība un Koncerns gadā, kas beidzās 2017. gada 31. decembrī, pārtrauca atzīt no 2016. gada pārnestās atliktā nodokļa saistības peļņā vai zaudējumos, citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atkarībā no to saistības ar citos ienākumos vai tieši pašu kapitālā atzītajiem posteņiem.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meita sabiedrības mātes sabiedrībai. Finanšu gadā, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstākminētās atliktā nodokļa saistības, šo lēmumu rūpīgi apsverot, kā aprakstīts pielikumā Būtiski grāmatvedības vērtējumi un aplēses.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Iepriekšējā perioda kļūdas labošana

1. gadā Sabiedrības finanšu pārskatos par periodu, kas beidzās 2018. gada 31. martā, ietvertajā naudas plūsmas pārskatā tika konstatēta kļūda saistībā ar meitas sabiedrībai reorganizācijā nodoto naudas līdzekļu uzrādīšanu, kura sākotnēji tika uzrādīta kā izmaiņa kreditoros. Faktiski izejošajai naudas plūsmai 5 458 tūkstošu EUR apmērā bija jābūt uzrādītai naudas plūsmas no ieguldījumu darbības ietvaros, vienlaikus par 5 458 tūkstošiem EUR palielinot izmaiņas parādos kreditoriem naudas plūsmas no pamatdarbības ietvaros. Sabiedrības finanšu pārskatos par periodu, kas beidzās 2019. gada 31. martā, salīdzinošajā naudas plūsmas pārskatā par periodu, kas beidzās 2018. gada 31. martā, attiecīgās summas tika koriģētas, lai izlabotu augstākminēto kļūdu. Korekcijas rezultātā neto ienākošā naudas plūsma no pamatdarbības pieauga par 5 458 tūkstošiem EUR un neto izejošā naudas plūsma no ieguldījumu darbības attiecīgi pieauga par 5 458 tūkstošiem EUR.

14. Notikumi pēc bilances datuma

Periodā pēc 2019. gada 31. marta līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.