''LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 9 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2019.GADA 30.SEPTEMBRĪ

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME	3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE 4
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ 5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI	5
"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI	6
VADĪBAS ZIŅOJUMS	8
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU	14
FINANŠU PĀRSKATI	15
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA	15
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 16
APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS	16
BILANCE	17
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 19
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ	20
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 21
PIELIKUMI	22

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim)

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis

No 2018. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Sergejs Kuzņecs (Сергей Кузнец), 1970 Padomes loceklis (no 2019. gada 9. oktobra)

No 2015. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Maģistra grāds ekonomikā

Denis Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš līdz 2022. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns ir apņēmības pilns nodrošināt drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus vairāk kā 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2019. gada 30. septembrī

	Darbības valsts	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva un Igaunija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība	100%
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2014. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 30.09.2019.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI,

gada septembrī AS "Latvijas Gāze" ieņēma pirmo vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Baltic otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem.
gada deviņos mēnešos AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 399,00 miljonus EUR, kas ir par 7,4% mazāk nekā attiecīgā 2018. gada perioda beigās. 2019. gada deviņos mēnešos Sabiedrības akcijas cena kritās par 1,96%.

Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā 25 328 520 Likviditātes nodrošinātāji

Nav

Avots: Nasdaq Riga

B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-30.09.2019.)

Avots: Nasdaq Baltic

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2017 9M – 2019 9M)

	2017 9M	2018 9M	2019 9M
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	8.78	10.00	10.20
Augstākā	9.82	13.00	10.60
Zemākā	7.76	9.90	9.80
Vidējā	8.77	10.65	10.26
Pēdējā	9.33	10.80	10.00
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	6.26%	8.00%	-1.96%
Darījumu skaits	1 144	606	729
Tirgoto akciju skaits	133 081	52 611	65 903
Apgrozījums (milj. EUR)	1.161	0.557	0.673
Kapitalizācija (milj. EUR)	372.27	430.92	399.00

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 30.09.2019

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Deivids Stīvens Harisons	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Sergejs Kuzņecs	Nav

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra Koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Kopējam gāzes patēriņam Latvijā esot zemākam nekā gadu iepriekš, gāzes sadales sistēma tika mazāk izmantota, kas negatīvi atspoguļojās sadales segmenta pirmā pusgada neto apgrozījumā, bet trešajā ceturksnī situācija uzlabojās. Kopumā no janvāra līdz septembrim AS "Gaso" savā sadales tīklā pārvadīja 971 miljonu m³ dabasgāzes, kas ir vien par 1,2% mazāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā. Savukārt pārdošanas un tirdzniecības segmentam sarežģītos tirgus apstākļos izdevās sasniegt par 23% lielākus pārdošanas apjomus nekā gadu iepriekš. Pateicoties apjomīgām piegādēm Igaunijas dabasgāzes tirgū un ievērojami augstākam gāzes pieprasījumam elektroenerģijas ražošanas segmentā vasaras mēnešos, AS "Latvijas Gāze" 2019. gada deviņos mēnešos kopumā pārdeva 1 181 miljonus m³ (12 451 GWh) dabasgāzes vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu.

Lai gan Koncerna neto apgrozījums periodā no 2019. gada janvāra līdz septembrim pārsniedza gadu iepriekš uzrādīto, EBITDA un neto peļņa ievērojami atpalika no attiecīgā 2018. gada perioda rādītājiem. Ar 14,4 miljoniem EUR EBITDA bija par 48,2% zemāka nekā gadu iepriekš. Koncerna neto peļņa 2019. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 2,8 miljonus EUR, kamēr 2018. gada deviņos mēnešos tā bija 18,5 miljoni EUR. Finanšu rezultātu pasliktināšanās galvenokārt saistāma ar vairāku nelabvēlīgu faktoru kombināciju, kas skāra Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segmentu.

Pirmkārt, lai gan 2019. gada pirmajā ceturksnī izdevās sasniegt atzīstamus realizācijas apjomus Igaunijā, neierasti silto ziemas mēnešu dēļ pārdošanas un tirdzniecības segmentam ziemas sezonas beigās bija palicis Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) krietni vairāk dabasgāzes nekā plānots. Strauji krītošo tirgus cenu dēļ 2018. gada trešajā ceturksnī IPGK iesūknētās gāzes izmaksas kļuva par arvien lielāku finansiālu slogu, un kādā brīdī no IPGK piegādātās gāzes pārdošanas peļņa kļuva negatīva. Vien ar riska ierobežošanas pasākumiem pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās novērst vēl lielākus zaudējumus no šī neplānotā pavērsiena.

Otrkārt, lai gan no atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas izpildījās gada pirmajos mēnešos, izdevās gūt ienākumus, segmenta pusgada rezultātus pasliktināja zaudējumi pēc tirgus vērtības no atvērtiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem par gāzes piegādēm no 2019. gada novembra. Saskaņā ar SFPS noteikumiem Koncerns atzīst nerealizēto peļņu vai zaudējumus no atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Trešajā ceturksnī līdz ar tirgus cenu stabilizēšanos un papildu ienākumiem no riska ierobežošanas instrumentu izpildīšanās negatīvā ietekme uz darbības rezultātiem nedaudz mazinājās.

Treškārt, pastāvīgā tirgus cenu krituma dēļ vairāki AS "Latvijas Gāze" klienti, kas bija noslēguši līgumus ar fiksētām cenām, pieprasīja cenu korekciju vai pat izbeidza līgumu. Maksāt izbeigšanas maksu un slēgt jaunu līgumu šiem klientiem šķita izdevīgāk nekā turpināt ar esošajiem nosacījumiem. Ar klientu maksātajām soda naudām gan nepietika, lai segtu AS "Latvijas Gāze" patiesos zaudējumus no līgumu izbeigšanas.

Pirmajā pusgadā pārdošanas un tirdzniecības segmenta finanšu rezultātus pasliktināja arī krātuves rezervācija pirms plānotā laika, tomēr salīdzinoši zemākas glabāšanas izmaksas trešajā ceturksnī ļāva samazināt darbības zaudējumus.

Attiecībā uz turpmāko uzņēmējdarbības gaitu 2019. gadā AS "Latvijas Gāze" paredz, ka ceturtajā ceturksnī pārdošanas un tirdzniecības segmenta rezultāti uzlabosies. Ar novembra sākumu ienākumi no fiziskas piegādes līgumiem sāks apvērst zaudējumus pēc tirgus vērtības no atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Sabiedrība ir sekmīgi veikusi iesūknēšanu krātuvē plānotajā apjomā un ir gatava ziemas sezonai.

Kaut gada sākumā Latvijas kopējais gāzes pieprasījums kritās, pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās sasniegt par 23% lielākus pārdošanas apjomus nekā gadu iepriekš.

Latvijas Gāze koncerns saglabā mērķi sasniegt iespējami labākos finanšu rezultātus un radīt ilgtspējīgu vērtību visām ieinteresētajām pusēm. Šajā kontekstā pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās savā pamatdarbībā ievērot stingru izmaksu disciplīnu. Pēc jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmā moduļa palaišanas darbībā AS "Latvijas Gāze" ir uzsākusi darbu pie otrā moduļa ieviešanas. Gan jaunā norēķinu sistēma, gan klientu portāls veicinās uzņēmējdarbības pamatprocesu izmaksu samazināšanu un klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu.

Koncerna galvenie rādītāji	2019 9M	2018 9M
Pārdotā dabasgāze, miljoni m3	1 181	960
Darbinieku skaits, vidēji	990	993
Sadales līniju garums, km	5 256	5 238

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2019 9M	2018 9M Koriģēts
	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	258 516	256 237
EBITDA	14 427	27 877
EBITDA, %	5.58	10.88
EBIT	5 394	19 146
EBIT, %	2.09	7.47
Neto peļņa	2 832	18 554
Neto rentabilitāte, %	1.10	7.24
Peļņa uz akciju, EUR	0.07	0.47
P/E	140.89	23.2

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem,	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākumu
nolietojuma un amortizācijas)	nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi +
	Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu un nemateriālo
	aktīvu vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
EBIT (Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākumu nodoklis +
	Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT,% (jeb EBIT marža)	𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte)	𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100%
Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no	𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
klientiem saņemtā EUR
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas	𝑉𝑖𝑒𝑛𝑎𝑠 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 30.09.2019 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
cenu un peļņu uz vienu akciju)

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Neierasti augstā vidējā gaisa temperatūra Ziemeļrietumeiropā un ievērojami zemāks pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) Āzijā noveda pie strauja dabasgāzes cenu krituma pasaules tirgos 2019. gada pirmajā pusē. Līdz ar augstu krātuvju piepildījuma līmeni un izdevīgas SDG parādīšanos Ziemeļrietumeiropas tirgos cenu kritums lielākajās Eiropas gāzes biržās, salīdzinot ar 2018. gada rudens beigām, sasniedza teju 50%.

Vienlaikus dabasgāzes cenu kotācijas 2019./2020. gada ziemas sezonai ir krietni augstākas nekā 2019. gada vasaras mēnešiem, kas liecina par agru krātuvju iesūknēšanas sezonas sākumu visā Eiropā.

Sakarā ar liela SDG apjoma pieejamību pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu pieauga arī Klaipēdas SDG terminālī plānoto SDG piegāžu skaits. Visas regazifikācijas jaudas Klaipēdas SDG terminālī līdz 2019. gāzes gada beigām ir rezervētas. Papildu SDG piegādes vēl vairāk stiprinās reģiona konkurences dinamiku un īstermiņa apgādes drošību.

Pasaulē turpinājās politiskas diskusijas par pasākumiem pret klimata pārmaiņām un pāreju uz bezoglekļa ekonomiku. Lai gan Baltijas reģiona valstu valdības tiecas līdz 2030. gadam vēl vairāk samazināt fosilā kurināma īpatsvaru enerģijas bilancē, dabasgāzei arvien būs nozīmīga loma, papildinot no neregulāriem atjaunojamajiem avotiem iegūto elektroenerģiju.

Pārskata periodā vēl vairāk saasinājās konkurence Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgū. Februārī pirmie tirgotāji sāka konkurēt ar AS "Latvijas Gāze" iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā, bet sīvāka pārrobežu konkurence Baltijas reģionā palielināja spiedienu uz pārdošanas peļņu. AS "Latvijas Gāze" paredz pašreizējo tendenču turpināšanos atlikušajā 2019. gadā un arī nākamgad.

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

2019. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie sadales tīkla tarifi.

Janvārī Somijas, Igaunijas un Latvijas pārvades operatori vienojās ar 2020. gada 1. janvāri ieviest vienotu tirgus zonu ar vienotiem tarifiem pārvades sistēmu ieejas punktos Varskā, Kornetos, Imatrā un Ķemenos.

Februārī parādījās pirmie AS "Latvijas Gāze" konkurenti iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā, aktīvi piedāvājot dabasgāzi mājsaimniecību klientiem.

Martā Conexus Baltic Grid (CBG) rīkoja "Izsoli par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu 2019.-2020. gadā". Kopumā tika izsolītas saistības 2 845 000 MWh apjomā. AS "Latvijas Gāze" sekmīgi piedalījās izsolē un uzņēmās saistības glabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) noteiktu dabasgāzes daudzumu līdz 2020. gada februāra beigām par attiecīgu finansiālu atlīdzību.

Aprīlī AS "Latvijas Gāze" sekmīgi palaida darbībā jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmo moduli.

18. aprīlī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma jaunus gāzes sistēmas pieslēguma noteikumus, kas ļauj klientiem ierīkot tiešu pieslēgumu AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā un pārziņā esošajai augstspiediena pārvades sistēmai. Līdz tam visi gāzes lietotāji Latvijā varēja pieslēgties tikai AS "Gaso" īpašumā un pārziņā esošajam vietējam gāzes sadales tīklam.

Maijā AS "Conexus Baltic Grid" saskaņā ar spēkā esošo tarifu metodiku paziņoja par tarifa pazemināšanu viena gada grupētās jaudas produktam no 3.52 EUR/MWh uz 1.13 EUR/MWh.

19. jūnijā AS "Latvijas Gāze" rīkoja ikgadējo akcionāru sapulci.

Ar 2019. gada 15. jūliju AS "Conexus Baltic Grid" (CBG) ir ierobežojusi tehniski pieejamo iesūknēšanas jaudu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Līdz iesūknēšanas sezonas beigām maksimālā diennakts iesūknēšanas jauda ir 104 GWh.

2019. gada 11. septembrī notikušajā pasākumā "Vide rītdienai!" AS "Latvijas Gāze" paziņoja par ieceri veicināt dabasgāzes izmantošanu transportlīdzekļu darbināšanai.

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Sadales segments: Koncerna sadales segmenta neto apgrozījums pārskata periodā sasniedza 35,4 miljonus EUR, kas ir tuvu gadu iepriekš uzrādītajam. Segmenta EBITDA sasniedza 14,3 miljonus EUR, kas ir 2018. gada deviņu mēnešu līmenī. 2019. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa pirms nodokļiem bija 5,5 miljoni EUR jeb par 3% zemāka nekā gadu iepriekš.

Sadales segments ir Latvijas Gāze koncerna lielākais segments pēc aktīvu vērtības, kura 2019. gada trešā ceturkšņa beigās sastādīja 263,4 miljonus EUR jeb 74,9% no Koncerna kopējās aktīvu vērtības.

Pārdošanas un tirdzniecības segments: Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segments pārskata periodā uzrādīja neto apgrozījumu 223,1

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskarās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem sastādot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, parasti iesūknē ievērojamus gāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai miljona EUR apmērā, gūstot 86,3% no Koncerna kopējiem ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš segmenta neto apgrozījums ir kāpis par 1,1%. Segmenta EBITDA bija 0,2 miljoni EUR pretstatā 12,5 miljoniem EUR 2018. gada trešā ceturkšņa beigās. Pārdošanas un tirdzniecības segmenta EBIT 2019. gada deviņos mēnešos bija negatīva – mīnus 0,3 miljoni EUR – pretstatā 12,1 miljonam EUR gadu iepriekš. Perioda zaudējumi pirms nodokļiem kopumā sasniedza 0,5 miljonus EUR, kamēr attiecīgajā 2018. gada periodā tika uzrādīta neto peļņa 11,7 miljonu EUR apmērā. Pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība 2019. gada trešā ceturkšņa beigās sastādīja 113,9 miljonus EUR, ko lielākoties veido

dabasgāze krātuvē un naudas līdzekļu rezerves.

finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi tikai ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi īpašu kases funkciju.

gada 31. martā beidzās esošais overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli, tādēļ AS "Latvijas Gāze" jau 2018. gada rudenī uzsāka iepirkuma procedūru, lai piesaistītu pietiekamu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajās divās dabasgāzes iesūknēšanas sezonās. 2018. gada decembra beigās Sabiedrība parakstīja jaunu līgumu ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par atjaunojamu kredītu ar iespēju aizņemties līdz 50 miljoniem eiro. Līgums attiecas uz periodu no 2019. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments patlaban ir pakļauts vairāk tirgus riskiem nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

Sabiedrība paredz, ka 2019. gada ceturtajā ceturksnī Latvijas Gāze koncerna finanšu rezultāti uzlabosies, tomēr vispārējā tirgus vide arī turpmāk sagādās izaicinājumus. Konkurence piedāvājuma pusē, visticamāk, saasināsies, bet dabasgāzes pieprasījums Latvijā drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes pieprasījumu veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Tiesa, Balticconnector gāzesvada starp Igauniju un Somiju nodošana ekspluatācijā un vienotas Latvijas, Igaunijas un Somijas tirgus zonas ieviešana ar 2020. gada 1. janvāri pavērs Latvijas Gāze koncernam jaunas pārdošanas un sadarbības iespējas. Vienlaikus, lai noturētu Latvijas Gāze koncerna vadošo pozīciju Latvijas dabasgāzes tirgū un tālāk attīstītu darbību kaimiņvalstu tirgos, svarīgi būs nodrošināt konkurētspējīgus iegādes nosacījumus ilgtermiņa piegādes līgumā ar PAS "Gazprom" un palielināt pārvaldības funkciju. Tā arīdzan turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Kaut priekšroka tiek dota iekšējai tirgus risku mazināšanai, piemēram, vienojoties par piegādes līguma noteikumiem un strādājot ar pārdošanas portfeli, Sabiedrība aktīvi izmanto riska ierobežošanas instrumentus.

piegāžu elastību. Sākot ar 2020. gadu, AS "Latvijas Gāze" piegādās dabasgāzi arī klientiem Somijā.

Sabiedrība plāno arī pētīt jaunus tirgus un ir izveidojusi iekšēju projekta grupu, lai analizētu iespējas darboties jaunos segmentos, sevišķi saistībā ar SDG un gāzes darbinātām tehnoloģijām Baltijas reģionā. Tāpat AS "Latvijas Gāze" patlaban pārskata savus klientu apkalpošanas procesus, lai uzlabotu kvalitāti, ātrumu un izmaksu efektivitāti darbā ar vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu. Lai uzlabotu norēķinu procesu efektivitāti un vairotu klientu apmierinātību, pārdošanas un tirdzniecības segments ieviesīs jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu mājsaimniecību klientiem.

Kopumā Latvijas Gāze koncerns var izmantot savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un ir apņēmības pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā un paplašināt darbību Baltijas reģionā.

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 9 mēnešu periodu, kas beidzas 2019. gada 30. septembrī (turpmāk - Finanšu pārskati) un sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzas 2019. gada 30. septembrī, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 (no 2019. gada 2. oktobra)
	Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009 (līdz 2019. gada 1. oktobrim)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods	2019. gada 1. janvāris - 2019. gada 30. septembris

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

		Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	Pieli kums	01.01- 30.09.2019	01.01- 30.09.2018	01.01- 30.09.2019	01.01- 30.09.2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
			Koriģēts		Koriģēts
Ieņēmumi (ieskaitot akcīzes nodokli)		263 488	262 000	229 805	229 054
Tai skaitā akcīzes nodoklis		(4 972)	(5 763)	(4 985)	(5 778)
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	2	258 516	256 237	224 820	223 276
Pārējie ieņēmumi		2 825	5 045	1 347	4 184
Materiālu izmaksas	3	(216 353)	(208 045)	(214 701)	(206 824)
Personāla izmaksas	4	(18 820)	(18 983)	(3 338)	(3 446)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu
un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums		(9 033)	(8 731)	(512)	(428)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	5	(11 741)	(6 377)	(8 338)	(3 434)
No meitassabiedrības saņemtās dividendes		-	-	-	1 796
Bruto peļņa / (zaudējumi)		5 394	19 146	(722)	15 124
Finanšu ieņēmumi		-	40	-	40
Finanšu izdevumi		(294)	(632)	(121)	(444)
Peļņa /(zaudējumi) pirms nodokļiem		5 100	18 554	(843)	14 720
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(2 268)	-	(2 268)	-
Pārskata perioda peļņa / (zaudējumi)		2 832	18 554	(3 111)	14 720

APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

	Koncerns 01.01- 30.09.2019	Koncerns 01.01- 30.09.2018	Sabiedrība 01.01- 30.09.2019	Sabiedrība 01.01- 30.09.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa / (zaudējumi)	2 832	18 554	(3 111)	14 720
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu Izmaiņas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas
rezervē	98	57	-	-
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi	98	57	-	-
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi / (zaudējumi)	2 930	18 611	(3 111)	14 720

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		30.09.2019	31.12.2018	30.09.2019	31.12.2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	6	7 190	6 644	4 361	3 341
Pamatlīdzekļi	7	237 375	238 465	2 725	848
Tiesības lietot aktīvus		67	-	67	-
Līdzdalība	8	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori		111	26	6	6
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		244 743	245 135	201 693	198 729
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	9	63 840	103 963	62 200	102 442
Avansa maksājumi par krājumiem		21 387	5 036	21 386	5 025
Debitori		19 109	36 175	16 640	34 964
Uzņēmumu ienākuma nodokļa
pārmaksa		-	63	-	63
Pārējie apgrozāmie līdzekļi		4 179	5 827	3 727	5 451
Nauda un tās ekvivalenti		24 070	16 280	5 083	4 845
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		132 585	167 344	109 036	152 790
AKTĪVU KOPSUMMA		377 328	412 479	310 729	351 519

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE (turpinājums)

	Pielikums	Koncerns 30.09.2019	Koncerns 31.12.2018	Sabiedrība 30.09.2019	Sabiedrība 31.12.2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls		55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		123 394	127 079	204 460	204 460
Nesadalītā peļņa		91 710	107 040	636	25 692
Pašu kapitāls kopā:		291 340	310 355	281 332	306 388
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi	10	26 250	29 167	-	-
Nomas saistības		41	-	41	-
Nākamo periodu ieņēmumi	11	18 321	18 658	-	-
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām		2 328	2 264	125	125
Ilgtermiņa saistības kopā:		46 940	50 089	166	125
Īstermiņa saistības Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem		5 188	5 581	6 087	9 928
Aizņēmumi	10	6 931	11 886	3 431	8 386
Nomas saistības		25	-	25	-
Nākamo periodu ieņēmumi	11	1 033	1 019	-	-
Pārējās saistības	12	25 871	33 549	19 688	26 692
Īstermiņa saistības kopā:		39 048	52 035	29 231	45 006
Saistības kopā:		85 988	102 124	29 397	45 131
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA		377 328	412 479	310 729	351 519

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	132 193	(87)	99 712	308 054
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Darījumi ar akcionāriem kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(5 285)	-	5 285	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	25 185	25 185
Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	-	-	68	190	-	258
kopā:	-	-	68	190	25 185	25 443
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	126 976	103	107 040	310 355
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(3 783)	-	3 783	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi	- -	- -	- 98	- -	2 832 -	2 832 98
Apvienotie ienākumi kopā :	-	-	98	-	2 832	2 930
2019. gada 30. septembrī	55 860	20 376	123 291	103	91 710	291 340

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Citas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(172)	204 545	25 641	306 250
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
kopā:	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Citi apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi	- -	- -	- 87	- -	23 193 -	23 193 87
kopā:	-	-	87	-	23 193	23 280
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(85)	204 545	25 692	306 388
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
kopā:	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
Citi apvienotie zaudējumi
Pārskata gada zaudējumi Apvienotie zaudējumi	-	-	-	-	(3 111)	(3 111)
kopā:	-	-	-	-	(3 111)	(3 111)
2019. gada 30. septembrī	55 860	20 376	(85)	204 545	636	281 332

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	01.01-	01.01-	01.01-	01.01-
	30.09.2019	30.09.2018	30.09.2019	30.09.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības Peļņa / (zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma				Koriģēts
nodokļa	5 100	18 554	(843)	14 720
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un nomas saistību nolietojums	7 632	7 574	197	182
- nemateriālo aktīvu amortizācija	1 409	1 162	315	245
- ienākumi no līdzdalības	-	-	-	(1 796)
- zaudējumi / (peļņa) no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas	39	61	-	(4)
- procentu izdevumi	293	284	121	96
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
- debitoros	22 773	18 722	20 070	13 427
- krājumos	40 123	(20 033)	40 242	(19 686)
- avansa maksājumos par krājumiem	(16 350)	(39 720)	(16 361)	(39 528)
- kreditoros	(12 224)	5 217	(10 195)	7 629
Atmaksātais / (samaksātais) uzņēmumu ienākuma
nodoklis	(2 205)	4 070	(2 205)	4 075
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības	46 590	(4 109)	31 341	(20 640)
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	(6 125)	(4 250)	(2 080)	(136)
Nemateriālo aktīvu iegāde	(2 579)	(1 885)	(1 977)	(1 098)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi	39	65	-	21
Reorganizācijā pārskaitītā nauda	-	-	-	(5 458)
Saņemtās dividendes	-	-	-	1 796
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības	(8 665)	(6 070)	(4 057)	(4 875)
Naudas plūsma no finanšu darbības
Izmantotais overdrafts	-	29 766	-	29 766
Samaksātie procenti	(293)	(284)	(121)	(96)
Samaksātais overdrafts	(4 955)	-	(4 955)	-
Samaksātais aizņēmums	(2 917)	(1 750)	-	-
Samaksātās nomas	(25)	-	(25)	-
Izmaksātās dividendes	(21 945)	(17 955)	(21 945)	(17 955)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības	(30 135)	9 777	(27 046)	11 715
Neto naudas plūsma	7 790	(402)	238	(13 800)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā	16 280	24 817	4 845	21 558
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās	24 070	24 415	5 083	7 758

Finanšu pārskatus 2019. gada 27. novembrī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

un 2018. gados Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" valde izmanto par dabasgāzes tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 9 mēneši 2019	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	173	14 254	14 427
Nolietojums un amortizācija	(512)	(8 521)	(9 033)
Finanšu izdevumi	(121)	(173)	(294)
Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem	(460)	5 560	5 100

Koncerns 9 mēneši 2018	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
	Koriģēts	Koriģēts
EBITDA	13 652	14 225	27 877
Nolietojums un amortizācija	(428)	(8 303)	(8 731)
Finanšu ieņēmumi	40	-	40
Finanšu izdevumi	(444)	(188)	(632)
Peļņa pirms nodokļiem	12 820	5 734	18 554

* Norādītās summas ir uzrādītās izmantojot pārrēķinātu pašpatēriņu, kurš ir aprēķināts pēc 2019. gada izmantotā principa, salīdzinot datus ar "Latvijas Gāze" koncerna konsolidētiem un AS "Latvijas Gāze" nerevidētiem starpperiodu saīsinātiem finanšu pārskatiem par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2018. gada 30. septembrī.

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	9 mēneši 2019	9 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	(212)	15 552
Nolietojums un amortizācija	(510)	(428)
Finanšu ieņēmumi	-	40
Finanšu izdevumi	(121)	(444)
Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem	(843)	14 720

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī

Koncerns 9 mēneši 2019	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	3 407	5 165	8 572
Segmentu aktīvi 30.09.2019	113 972	263 356	377 328

Koncerns 9 mēneši 2018	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	1 234	4 901	6 135
Segmentu aktīvi 30.09.2018	180 392	261 022	441 414

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība 9 mēneši	2019	2018
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	3 407	1 234
Segmentu aktīvi 30.09.	310 729	375 271

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
9 mēneši 2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	231 976	15 904	9 256	257 136
Starpsegmentu ieņēmumi	(24 795)	-	24 795	-
Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	1 380	1 380
	207 181	15 904	35 431	258 516

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
9 mēneši 2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	240 493	4 932	10 061	255 486
Starpsegmentu ieņēmumi	(24 729)	-	24 729	-
Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	749	749
Citi ieņēmumi	2	-	-	2
	215 766	4 932	35 539	256 237

* Summas norādītas bez ieņēmumiem no ārzemju klientiem Latvijas virtuālajā tirdzniecības punktā, salīdzinot datus ar "Latvijas Gāze" koncerna konsolidētiem un AS "Latvijas Gāze" nerevidētiem starpperiodu saīsinātiem finanšu pārskatiem par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2018. gada 30. septembrī.

Sabiedrība		Gāzes tirdzniecība
Sabiedrība		Gāzes tirdzniecība
9 mēneši 2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	208 916	15 904	224 820
	208 916	15 904	224 820

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī

9 mēneši 2018	Latvija	Ārpus Latvijas
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	218 342	4 932*	223 274
Citi ieņēmumi	2	-	2
	218 344	4 932	223 276

3. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	9 mēneši	9 mēneši	9 mēneši	9 mēneši
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
		Koriģēts		Koriģēts
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas	215 241	207 066	214 667	206 789
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	1 112	979	34	35
	216 353	208 045	214 701	206 824

* Summas norādītas bez akcīzes nodokļa, salīdzinot datus ar "Latvijas Gāze" koncerna konsolidētiem un AS "Latvijas Gāze" nerevidētiem starpperiodu saīsinātiem finanšu pārskatiem par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2018. gada 30. septembrī.

4. Personāla izmaksas

	Koncerns 9 mēneši 2019	Koncerns 9 mēneši 2018	Sabiedrība 9 mēneši 2019	Sabiedrība 9 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	14 232	14 451	2 513	2 643
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	3 413	3 399	591	570
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	941	919	131	119
Pārējās personāla izmaksas	234	214	103	114
	18 820	18 983	3 338	3 446

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 9 mēneši 2019	Koncerns 9 mēneši 2018	Sabiedrība 9 mēneši 2019	Sabiedrība 9 mēneši 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi	5 019	-	5 019	-
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un	518	1 279	346	1 174
citi pakalpojumi)	1 169	1 065	272	368
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	839	419	734	345
Biroja un citas administratīvās izmaksas	1 360	1 310	592	665
Nodokļi un nodevas	775	820	464	417
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	1 304	1 002	593	417
Citas izmaksas	757	482	318	48
	11 741	6 377	8 338	3 434

Pārējo saimniecisko darbības izmaksu pozīcijā ietilpst tīrā summa 5 019 tūkstoši eiro no finanšu riska ierobežošanas darbībām. EUR (7 216) tūkstoši no šīs summas ir attiecināmi uz operatīvajām darbībām 9 mēnešu pārskata periodā. Atlikušā atlikto atvasināto finanšu instrumentu summa 2 197 tūkstoši tiek novērtēta pēc tirgus vērtības principa bilances datumā. 950 tūkstoši EUR ir attiecināmi uz operatīvo darbību 2019. gadā un EUR 1 247 tūkstoši ir attiecināmi uz operatīvo darbību 2020. gadā.

6. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība

	30.09.2019	31.12.2018	30.09.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	17 558	13 889	3 541	1 294
Iegādāti	1 954	4 075	1 335	2 260
Norakstīti	-	(406)	-	(13)
Perioda beigās	19 512	17 558	4 876	3 541
Amortizācija
Perioda sākumā	10 913	9 899	200	75
Amortizācija pārskata gadā	1 409	1 421	315	138
Par norakstīto	-	(406)	-	(13)
Perioda beigās	12 322	10 914	515	200
Atlikusī vērtība uz perioda beigām	7 190	6 644	4 361	3 341

Uz 2019. gada 30. septembri Koncernam ir parādi nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 284 tūkst. EUR (2018. gada 31. decembri 909 tūkst. EUR), un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 40 tūkst. EUR (2018. gada 31. decembrī 682 tūkst. EUR).

7. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Iegādāts	2 813	565	375	2 865	6 618
Norakstīts	(215)	(39)	(251)	-	(505)
30.09.2019	547 703	33 146	15 689	3 258	599 796
Nolietojums
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Aprēķināts	5 079	1 550	1 001	-	7 630
Norakstīts	(143)	(34)	(250)	-	(427)
30.09.2019	328 209	22 213	11 999	-	362 421
Atlikusī bilances vērtība 30.09.2019	219 494	10 933	3 690	3 258	237 375
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465

Uz 2019. gada 30. septembri Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 645 tūkst. EUR.

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	542 402	31 784	14 436	447	589 069
Iegādāts	3 822	1 124	1 547	(54)	6 439
Norakstīts	(1 119)	(288)	(418)	-	(1 825)
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Nolietojums
31.12.2017	317 458	18 822	10 313	-	346 593
Aprēķināts	6 688	2 142	1 310	-	10 140
Norakstīts	(873)	(267)	(375)	-	(1 515)
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	224 944	12 962	4 123	447	242 476

Uz 2018. gada 31. decembri Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 152 tūkst. EUR.

"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Iegādāts	1 799	-	273	-	2 072
Norakstīts	-	-	(3)	-	(3)
30.09.2019	1 799	-	1 533	-	3 332
Nolietojums
31.12.2018	-	-	415	-	415
Aprēķināts	-	-	195	-	195
Norakstīts	-	-	(3)	-	(3)
30.09.2019	-	-	607	-	607
Atlikusī bilances vērtība 30.09.2019	1 799	-	926	-	2 725
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848

Uz 2019. gada 30. septembri Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 5 tūkst. EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	-	-	1 198	-	1 198
Iegādāts	-	-	186	-	186
Norakstīts	-	-	(121)	-	(121)
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Nolietojums
31.12.2017	-	-	272	-	272
Aprēķināts	-	-	245	-	245
Norakstīts	-	-	(102)	-	(102)
31.12.2018	-	-	415	-	415
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	-	-	926	-	926

Uz 2018. gada 31. decembri Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 13 tūkst. EUR.

8. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitāla

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 1.12.2017	194 534
Bilances vērtība 30.09.2019 un 31.12.2018	194 534

Piederošās daļas	30.09.2019	31.12.2018
AS "Gaso"	100 %	100 %

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības pašu kapitāls	Meitas sabiedrības peļņa	Meitas sabiedrības peļņa
	30.09.2019	31.12.2018	30.09.2019	30.09.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	204 542	198 501	5 943	5 630

9. Krājumi

	Koncerns 30.09.2019	Koncerns 31.12.2018	Sabiedrība 30.09.2019	Sabiedrība 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	62 200	102 442	62 200	102 442
Materiāli un rezerves daļas	1 709	1 597	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(69)	(76)	-	-
	63 840	103 963	62 200	102 442

10. Aizņēmumi

Aizņēmumi	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	30.09.2019	31.12.2018	30.09.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	26 250	29 167	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa	3 500	3 500	-	-
Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija	3 431	8 386	3 431	8 386
	33 181	41 053	3 431	8 386

gadā akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai akciju sabiedrībai ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksētie % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR, overdrafta likme – fiksētie % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.

11. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	30.09.2019	31.12.2018	30.09.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	18 321	18 658	-	-
Īstermiņa daļa	1 033	1 019	-	-
	19 354	19 677	-	-

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Koncerns 6 mēneši 2019	Koncerns 6 mēneši 2018	Sabiedrība 6 mēneši 2019	Sabiedrība 6 mēneši 2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	19 677	19 916	-	-
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	446	449	-	-
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(769)	(754)	-	-
Pārnests uz nākamajiem periodiem	19 354	19 611	-	-

12. Pārējās saistības

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	30.09.2019	31.12.2018	30.09.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	15 611	18 679	15 508	18 652
Atvasinātie finanšu instrumenti	1 193	421	1 012	421
Pievienotās vērtības nodoklis	2 587	5 732	2 036	4 867
Uzkrātās izmaksas	3 754	4 302	414	1 159
Akcīzes nodoklis	316	1 139	311	1 137
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	796	881	137	137
Darbinieku atalgojums	764	777	145	177
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	508	620	87	91
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	234	313	26	40
Nekustamā īpašuma nodoklis	45	-	-	-
Dabas resursu nodoklis	62	679	12	11
Pārējās īstermiņa saistības	1	6	-	-
	25 871	33 549	19 688	26 692

13. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Korekcijas par 2018. gadu sakarā ar pārklasifikāciju

Akcīzes nodoklis

gada beigās vadība nolēma peļņas vai zaudējumu aprēķinā mainīt akcīzes nodokļa uzskaites politiku, tas tagad tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem. Salīdzinošā informācija par periodu, kas noslēdzās 2018. gada 30. septembrī, tiek koriģēta retrospektīvi. Korekcijas ietekme bija šāda:

	Koncerns 9 mēneši 2018 EUR'000			Sabiedrība 9 mēneši 2018 EUR'000
	Iepriekšējais pārskats	Koriģēts	Atšķirība	Iepriekšējais pārskats	Koriģēts	Atšķirība
Ieņēmumi, neto Izmantotās izejvielas un	261 251	255 488	(5 763)	229 054	223 276	(5 778)
palīgmateriāli	(213 808)	(208 045)	5 763	(212 602)	(206 824)	5 778

Nesadalītās peļņas un rezervju uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē un pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā

Ir mainīta pašu kapitāla atsevišķu posteņu uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē 2018. gada 31. decembrī, koriģējot salīdzinošo bilanci 2018. gada 30. septembrī. Nesadalītās peļņas un citu pašu kapitāla posteņu uzrādīšana tika mainīta arī Sabiedrības un Koncerna pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā. Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā ir pārstrukturēts, lai sniegtu lielāku skaidrību, informāciju, kas iepriekš tika sniegta pielikumā, iekļaujot pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā, palielinot tās nozīmīgumu. Atbilstoši tika pārstrukturēta arī bilances pašu kapitāla sadaļa.

No meitasuzņēmuma saņemto dividenžu uzrādīšana

Lai atspoguļotu no sava meitasuzņēmuma saņemtās dividendes kā daļu no bruto peļņas, Sabiedrība ir mainījusi saņemto dividenžu uzrādīšanu, parādot tās nevis zemāk par bruto peļņu, bet bruto peļņas sastāva. Naudas plūsmas pārskatā no meitasuzņēmuma saņemtās dividendes tika pārklasificētas no finansēšanas darbībām uz investīciju darbībām.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

Šīs pielikums paskaidro 9. SFPS Finanšu instrumenti, 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem un SFPS 16. Nomas ietekmi uz Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatiem.

9. SFPS, Finanšu instrumenti

SFPS aizstāj 39. SGS noteikumus attiecībā uz finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanu, klasifikāciju un novērtēšanu, finanšu instrumentu atzīšanas pārtraukšanu, finanšu aktīvu vērtības samazinājumu un riska ierobežošanas uzskaiti.
SFPS Finanšu instrumenti ieviešana no 2018. gada 1. janvāra radīja izmaiņas grāmatvedības politikās, lai gan finanšu pārskatos nekādas summu korekcijas netika atzītas.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Sabiedrībai un Grupai ir šādu veidu finanšu aktīvi, kas pakļauti paredzamo kredītu zaudējumu modelim:

pircēju un pasūtītāju parādi par preču pārdošanu un no pakalpojumu sniegšanas,
banku depozīti,
nauda un tās ekvivalenti.

Sabiedrībai un Koncernam bija uzdots pārskatīt savu vērtības samazinājuma metodiku 9. SFPS ietvaros katrai no šīm aktīvu grupām. Vērtības samazinājuma metodikas izmaiņu rezultātā uz 2018. gada 1. janvāri nebija būtiska uzkrājumu pieauguma, tādēļ netika koriģēta Koncerna un Sabiedrības nesadalītā peļņa un pašu kapitāls.

Lai gan 9. SFPS vērtības samazinājuma prasības attiecas arī uz naudu un tās ekvivalentiem, konstatētie zaudējumi no vērtības samazināšanās uz 2018. gada 31. decembri un 2019. gada 30. septembri bija nebūtiski.

Aplēstais uzkrājumu pieaugums nebija būtisks, proti, 109 tūkstoši EUR (Sabiedrībai un Koncernam) 2018. gada 1. janvārī, tādēļ sākuma bilancē uz 2018. gada 1. janvāri kumulatīva korekcija netika veikta.

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Koncerns ir ieviesis 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem no 2018. gada 1. janvāra ar modificēto retrospektīvo piemērošanu, vispirms piemērojot šo standartu sākotnējās piemērošanas datumā (2018. gada 1. janvārī). Koncernam rodas ieņēmumi no pieslēguma maksām, kas iepriekš atzīti par atliktajiem ienākumiem un pakāpeniski tiek amortizēti peļņā vai zaudējumos kā citi ieņēmumi saskaņā ar iepriekšējo grāmatvedības politiku. Īstenojot 15. SFPS, tika konstatēts, ka šādi ieņēmumi ir iekļaujami ieņēmumos no līgumiem ar klientiem un atlikšana ir atbilstoša 15. SFPS. Attiecībā uz salīdzinošo informāciju par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 30. septembrī, tika veikta reklasifikācija, lai šos ieņēmumus konsekventi ziņotu līdzīgi, kā 2019. gada 30. septembrī.

Standarta ieviešanas rezultātā 2018. gada 30. septembrī finanšu pārskatos tika atzītas šādas korekcijas:

	Koncerns 9 mēneši 2018 EUR'000	Sabiedrība 9 mēneši 2018 EUR'000
	Sākotnējais			Sākotnējais
	(iepriekšējā	Jaunais		(iepriekšējā	Jaunais	Atšķirība
	grāmatvedības	(IFRS 15)	Atšķirība	grāmatvedības	(IFRS 15)
	politika)			politika)
Ieņēmumi	255 488	256 237	749	223 276	223 276	-
Pārējie ieņēmumi	5 794	5 045	(749)	4 184	4 184	-

16. SFPS Noma

Jaunais standarts nosaka nomas līgumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principus. Visi nomas līgumi nodrošina līzinga ņēmējam tiesības izmantot aktīvu un, ja nomas maksājumi tiek veikt noteiktā laika periodā, iekļauj arī finansēšanas komponenti. Atbilstoši, 16. SFPS izslēdz iespēju klasificēt nomas līgumus kā operatīvo vai finanšu nomu, kā to noteica 17. SGS. Tā vietā, 16. SFPS ievieš vienotu nomnieka uzskaites modeli. Nomnieks savā uzskaitē atzīst: (a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar nomas termiņu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumus; un (b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. Līzinga devēju uzskaite saskaņā ar 16. SFPS ir lielā mērā līdzīga 17. SGS prasībām. Atbilstoši, līzinga devēji turpina klasificēt nomas līgumus kā operatīvās vai finanšu nomas, kā arī tiek saglabāta atšķirīga uzskaite atkarībā no klasifikācijas.

Pēc 2017. gada decembrī notikušās reorganizācijas, kura notika dibinot meitas uzņēmumu a/s "Gaso" un noslēdzot virkni nomas līgumu starp a/s "Latvijas Gāze" un a/s "Gaso", 16. SFPS "Noma" piemērošana varētu mainīt a/s "Latvijas Gāze" aktīvu un saistību kopsummu. Taču, tā kā visi nomas līgumi bija īstermiņa, tad Sabiedrības vadība secināja, ka standartam nav ietekmes uz a/s "Latvijas Gāze" finanšu pārskatiem 2018. gada 31 .decembrī. No Koncerna viedokļa standartam nav būtiskās ietekmes uz finanšu pārskatiem.

gada otrajā pusē Sabiedrība parakstīja grozījumus esošajos īres līgumos un secināja, ka tagad tās nomas līgumi atbilst aktīva lietošanas tiesību atzīšanas kritērijiem.

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Sabiedrība un Koncerns klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Sabiedrības un Koncerna uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu līgumu noteikumiem.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Sabiedrība un Koncerns uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Sabiedrība un Koncerns nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Sabiedrība un Koncerns novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, kā arī – gadījumā ar finanšu aktīvu, kas nav patiesajā vērtībā, ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm.

Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / izdevumos.

Uz 2019. gada 30. jūniju un 2018. gada 31. decembri šajā kategorijā bija klasificēti šādi Sabiedrības un Koncerna finanšu aktīvi:

pircēju un pasūtītāju parādi;
uzkrātie ieņēmumi;
banku depozīti;
nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasināti finanšu instrumenti

Atvasināti finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasinātu finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Sabiedrība un Koncerns nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Sabiedrība un Koncerns nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
naudas vērtību laikā un
visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Sabiedrība un Koncerns izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Sabiedrības un Koncerna parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Sabiedrība un Koncerns uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Sabiedrība un Koncerns atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Sabiedrība un Koncerns pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), un Sabiedrībai un Koncernam ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanasnodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Sabiedrība un Koncerns pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar gāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā gāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Sabiedrība un Koncerns darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai un Grupai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus. Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Sabiedrība un Koncerns ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Sabiedrība un Koncerns nepiemēro naudas vērtību laikā nevienām darījuma cenām.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Sabiedrības un Koncerna galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā vai Koncernā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošanas laikā. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	20 - 100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu	40 - 60
Iekārtas un mašīnas	5 - 30
Pārējie pamatlīdzekļi	3.33 - 10

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks tiek pārskatīts un pēc vajadzības koriģēts katra pārskata perioda beigās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Sabiedrības un Koncerna nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem, aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Noma (grāmatvedības politika, kas piemērota pēc 2018. gada 31. decembra)

Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:

fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visⁱ saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kuru^s sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
summas, kuras grupai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
pirkuma iespējas izpildes cenu, ja grupa ir pietiekami pārliecināta, ka izmantos šo iespēju, un
soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka grupa izmantos šo iespēju.

Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:

nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
^visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
visas sākotnējās tiešās izmaksas un
atjaunošanas izmaksas.

Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja grupa ir pamatoti pārliecināta, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizēts bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr grupa novērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tā ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.

Operatīvā noma (grāmatvedības politika, kas tika piemērota līdz 2018. gada 31. decembrim)

Sabiedrība ir nomnieks. Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

gada 30. septembrī konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādas pašas kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas;
AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Šīs reorganizācijas rezultātā Sabiedrība un Koncerns atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies sakarā ar starpību starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem. Šo rezervi nedrīkst izmantot sadalei, un to var kompensēt tikai tad, ja nākotnē notiek reorganizācija starp kopīgi kontrolētām vienībām, kas rada negatīvu atšķirību.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t. i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirdzniecības operatora. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Sabiedrībai un Koncernam sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai un Koncernam nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Sabiedrībai vai Koncernam pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Sabiedrība un Koncerns atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Sabiedrība un Koncerns atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Sabiedrība un Koncerns veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai un Koncernam jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Sabiedrība un Koncerns veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Sabiedrībai un Koncernam nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Sabiedrības un Koncerna darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra ar šo nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, kad tā tiek sadalīta. Jaunajā likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi, tādēļ atsevišķa uzņēmuma līmenī nerodas atliktā ienākuma nodokļa aktīvi vai saistības.

Sākot ar 2018. taksācijas gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Šī iemesla dēļ ne Sabiedrības, ne Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā par gadu, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, nav pārskata perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Finanšu gadā, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstākminētās atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

Iepriekšējā perioda kļūdas labošana

gadā Sabiedrības finanšu pārskatos par periodu, kas beidzās 2018. gada 30. septembrī, ietvertajā naudas plūsmas pārskatā tika konstatēta kļūda saistībā ar meitas sabiedrībai reorganizācijā nodoto naudas līdzekļu uzrādīšanu, kura sākotnēji tika uzrādīta kā izmaiņa kreditoros. Faktiski izejošajai naudas plūsmai 5 458 tūkstošu EUR apmērā bija jābūt uzrādītai naudas plūsmas no ieguldījumu darbības ietvaros, vienlaikus par 5 458 tūkstošiem EUR palielinot izmaiņas parādos kreditoriem naudas plūsmas no pamatdarbības ietvaros. Sabiedrības finanšu pārskatos par periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī salīdzinošajā naudas plūsmas pārskatā par periodu, kas beidzās 2018. gada 30. septembrī, attiecīgās summas tika koriģētas, lai izlabotu augstākminēto kļūdu. Korekcijas rezultātā neto ienākošā naudas plūsma no pamatdarbības pieauga par 5 458 tūkstošiem EUR un neto izejošā naudas plūsma no ieguldījumu darbības attiecīgi pieauga par 5 458 tūkstošiem EUR.

14. Notikumi pēc bilances datuma

Periodā pēc 2019. gada 30. septembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā. Novembrī Sabiedrība saņēma dividendes no meitas sabiedrības 9 975 tūkst. eiro apmērā.

AI Terminal

Latvijas Gaze

2233_rns_2019-11-27_74540ea8-21e5-4547-ac44-57fc627e3809.pdf

''LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 9 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2019.GADA 30.SEPTEMBRĪ

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2019. gada 30. septembrī

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

MŪSU MISIJA

MŪSU VĪZIJA

"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 30.09.2019.)

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-30.09.2019.)

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2017 9M – 2019 9M)

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 30.09.2019

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

VADĪBAS ZIŅOJUMS

Kaut gada sākumā Latvijas kopējais gāzes pieprasījums kritās, pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās sasniegt par 23% lielākus pārdošanas apjomus nekā gadu iepriekš.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

FINANŠU RISKU VADĪBA

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

FINANŠU PĀRSKATI

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

BILANCE

BILANCE (turpinājums)

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

2. Ieņēmumi

3. Materiālu izmaksas

4. Personāla izmaksas

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

6. Nemateriālie aktīvi

7. Pamatlīdzekļi

8. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitāla

9. Krājumi

10. Aizņēmumi

11. Nākamo periodu ieņēmumi

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

12. Pārējās saistības

13. Galvenās grāmatvedības politikas

Sagatavošanas pamats

Korekcijas par 2018. gadu sakarā ar pārklasifikāciju

Akcīzes nodoklis

Nesadalītās peļņas un rezervju uzrādīšana Sabiedrības un Koncerna bilancē un pārskatā par izmaiņām pašu kapitālā

No meitasuzņēmuma saņemto dividenžu uzrādīšana

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

9. SFPS, Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Standarta ieviešanas rezultātā 2018. gada 30. septembrī finanšu pārskatos tika atzītas šādas korekcijas:

16. SFPS Noma

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Novērtēšana

Parāda instrumenti

Amortizētā iegādes vērtība

Pašu kapitāla instrumenti

Atvasināti finanšu instrumenti

Vērtības samazinājums

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Akcīzes nodoklis

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Pieslēguma maksas

Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem