Latvijas Gaze

Management Reports • Feb 26, 2020

''LATVIJAS GĀZE" KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2019. GADA 31. DECEMBRĪ

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

1 2020 RĪGA

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME 3
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE 3
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ 5
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI 5
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS 6
"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI 7
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI 9
VADĪBAS ZIŅOJUMS 11
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU 20
FINANŠU PĀRSKATI 21
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 21
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 22
APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS 22
BILANCE 23
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 25
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 26
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 27
PIELIKUMI 28

AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME

(Pilnvaru termiņš no 2019. gada 9. oktobra līdz 2022. gada 8. oktobrim)

Kirils Seļezņovs

(Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs

No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom

Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents

Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis

No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem

Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis

No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis

No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"

Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle

No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom

Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks

No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija

Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis

No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)

No 2018. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)

Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis

No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom

Sergejs Kuzņecs (Сергей Кузнец), 1970 Padomes loceklis

No 2015. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom

Padomes loceklis ar pilnvaru termiņu līdz 2019. gada 8. oktobrim: Igors Fjodorovs

AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE

(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)

Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā

Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš līdz 2022. gada 31. augustam)

Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā

Denis Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība

Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle

Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNS ĪSUMĀ

Latvijas Gāze koncerns ir apņēmības pilns nodrošināt drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").

Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.

AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.

Latvijas Gāze koncerna struktūra 2019. gada 31. decembrī

	Darbības valsts	Darbības veids	Līdzdalības daļa
AS "Latvijas Gāze"	Latvija, Lietuva un Igaunija	Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība	100%
AS "Gaso"	Latvija	Dabasgāzes sadale

STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

MŪSU MĒRĶIS

Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

MŪSU MISIJA

Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.

MŪSU VĪZIJA

Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS

Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:

1. Cenu konkurētspēju

Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.

2. Produkta kvalitāti

Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.

3. Pakalpojumu kvalitāti

Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.

4. Efektīvu pārvaldību

Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīts saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.

5. Profesionālu personālu

Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.

6. Gāzapgādes drošību

Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.

7. Ilgtspējīgām investīcijām

Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku.

8. Tīkla attīstību un klientu piesaisti

Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.

"LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI

AKCIJAS UN AKCIONĀRI

Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.

SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2016. – 31.12.2019.)

ISIN	LV0000100899
Biržas kods	GZE1R
Saraksts	Otrais saraksts
Nominālvērtība	1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits	39 900 000

Avots: Nasdaq Baltic

1. gada decembrī AS "Latvijas Gāze" turpināja ieņemt pirmo vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Baltic otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem.

2. gada beigās AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 395 miljonus EUR, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgā 2018. gada perioda beigās. 2019. gadā Sabiedrības akcijas cena kritās par 3%.

Vērtspapīru skaits
publiskā apgrozībā	25 328 520
Likviditātes nodrošinātāji	Nav

Avots: Nasdaq Riga

AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.

OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido "Nasdaq Riga" biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas "Nasdaq Riga" biržā.

OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.

AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2016.-31.12.2019.)

INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2017 – 2019)

	2019	2018	2017
Akcijas cena (EUR):
Pirmā	10.20	10.00	8.78
Augstākā	10.60	13.00	11.10
Zemākā	9.60	9.90	7.76
Vidējā	10.16	10.60	9.08
Pēdējā	9.90	10.10	10.00
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu)	-2.94%	1.00%	13.90%
Darījumu skaits	968	801	1 596
Tirgoto akciju skaits	85 768	66 262	171 711
Apgrozījums (milj. EUR)	0.87	0.70	1.55
Kapitalizācija (milj. EUR)	395	403	399

AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2019

AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS

		Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā
Valde		Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs	Aigars Kalvītis	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Deniss Jemeļjanovs	Nav
Valdes priekšsēdētāja vietnieks	Sebastians Grēblinghofs	Nav
Valdes locekle	Elita Dreimane	Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs	Kirils Seļezņovs	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Juris Savickis	Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks	Olivers Gīze	Nav
Padomes loceklis	Deivids Stīvens Harisons	Nav
Padomes loceklis	Vitālijs Hatjkovs	Nav
Padomes loceklis	Oļegs Ivanovs	Nav
Padomes loceklis	Nikolass Merigo Kuks	Nav
Padomes loceklis	Matiass Kolenbahs	Nav
Padomes loceklis	Hanss Pēters Florens	Nav
Padomes locekle	Jeļena Mihailova	Nav
Padomes loceklis	Sergejs Kuzņecs	Nav

"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI

Bruto apgrozījums*

599.4 611.4

FINANŠU RĀDĪTĀJI

383.7

5.82% 8.15% 5.74% 6.20% 4.61% 5.00% 6.20% 4.36% 4.86% 4.07% 2019 2018 2017 2016 2015 Pašu kapitāla atdeve Aktīvu atdeve

2019 2018 2017 2016 2015

310.4 308.1

Peļņa (milj. EUR)

Aktīvi (milj. EUR)

Galvenie finanšu rādītāji

DABASGĀZES APJOMI

Pārdotā dabasgāze (GWh)

SADALES APJOMI

Sadales gāzesvadi Latvijas Gāze koncerna īpašumā (km)

Sadales gāzesvadu būvniecība (km)

DARBINIEKU SKAITS

Vidējais strādājošo skaits Latvijas Gāze grupā

10

VADĪBAS ZIŅOJUMS

1. gadā AS "Latvijas Gāze" saskārās ar izaicinājumiem bagātu tirgus un darbības vidi. Pēc siltas ziemas un negaidīti strauja tirgus cenu krituma gada pirmajos mēnešos Koncerna pirmā pusgada rezultāti bija ievērojami zemāki nekā attiecīgajā iepriekšējā gada periodā. Pārdošanas un tirdzniecības bizness (t. i., Sabiedrība) pat cieta zaudējumus 4.3 miljonu EUR apmērā. Toties gada otrajā pusē darbības vide stabilizējās.

Lai gan GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laika posmā no janvāra līdz jūnija beigām kritās par vairāk nekā 40%, zemāko punktu tā sasniedza jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz MWh. Pieprasījuma pusē ievērojamais sadedzinātās gāzes apjoms elektroenerģijas ražošanas segmentā, lielo klientu apjomīgie gāzes iepirkumi iesūknēšanai krātuvē trešajā ceturksnī, kā arī sezonāli augstāks dabasgāzes patēriņš oktobrī, novembrī un decembrī veicināja Koncerna rezultātu uzlabošanos gada otrajā pusē.

Līdz ar tirgus vides stabilizēšanos un papildu centieniem kompensēt drūmo pirmā pusgada sniegumu, Koncerna sadales, kā arī pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās uzlabot finanšu rādītājus un sasniegt pozitīvu visa gada rezultātu.

Ja 2019. gada pirmajā pusē zemāks kopējais gāzes patēriņš Latvijā rezultējās mazākā gāzes sadales sistēmas noslodzē un negatīvi ietekmēja sadales segmenta neto apgrozījumu, otrajā pusgadā situācija uzlabojās. Kopumā 2019. gadā AS "Gaso" savā sadales tīklā transportēja 14 153 GWh gāzes, kas ir par 5% mazāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā. Pārdošanas un tirdzniecības segmentam, neraugoties uz sarežģīto tirgus vidi, izdevās pārdot par 13% gāzes vairāk nekā gadu iepriekš.

Pateicoties būtiskiem piegādes apjomiem Igaunijas dabasgāzes tirgū un ievērojami augstākam gāzes pieprasījumam elektroenerģijas ražošanas segmentā vasaras mēnešos, AS "Latvijas Gāze" kopumā pārdeva 14 654 GWh dabasgāzes aptuveni 400 tūkstošiem klientu.

Pārdošanas un tirdzniecības segments palielināja pārdošanas apjomus par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Koncerna neto apgrozījums 2019. gadā sasniedza 314.3 miljonus EUR un bija par 9% zemāks nekā gadu iepriekš. EBITDA sasniedza 35.6 miljonus EUR, kas bija par 5% mazāk nekā salīdzinājumā ar 2018. gadu. Koncerna neto peļņa 2019. gada beigās bija 20.2 miljoni EUR pretstatā 25.2 miljoniem EUR 2018. gada beigās.

Lai gan kopumā 2019. gada sniegums vērtējams pozitīvi, vairāku nelabvēlīgu faktoru kombinācija kavēja Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segmentam sasniegt vēl labākus finanšu rezultātus.

Pirmkārt, neskatoties uz būtiskiem pārdošanas apjomiem uz Igauniju 2019. gada pirmajā ceturksnī, neierasti silto ziemas mēnešu dēļ pārdošanas un tirdzniecības segmentam ziemas sezonas beigās bija palicis Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) krietni vairāk dabasgāzes nekā plānots. Strauji krītošo tirgus cenu dēļ 2018. gada trešajā ceturksnī IPGK iesūknētās gāzes izmaksas kļuva par arvien lielāku finansiālu slogu, un kādā brīdī no IPGK piegādātās gāzes pārdošanas peļņa kļuva negatīva. Pārdošanas un tirdzniecības segmenta riska ierobežošanas pasākumiem izdevās novērst vēl lielākus zaudējumus no šī neplānotā pavērsiena.

Otrkārt, pastāvīgā tirgus cenu krituma dēļ vairāki AS "Latvijas Gāze" klienti, kas bija noslēguši līgumus ar fiksētām cenām, pieprasīja cenu korekciju vai pat izbeidza līgumus. Maksāt maksu par līguma pārtraukšanu un slēgt jaunu līgumu šiem klientiem šķita izdevīgāk nekā turpināt ar esošajiem nosacījumiem. Tomēr klientu samaksātās soda naudas nebija pietiekamas, lai segtu AS "Latvijas Gāze" patiesos zaudējumus, kas izrietēja no līgumu pārtraukšanas, tādējādi radot ievērojamus zaudējumus.

Kamēr atvasināto finanšu instrumentu zaudējumi no vērtības pielīdzināšanas tirgum būtiski ietekmēja finanšu rezultātus gada pirmajos deviņos mēnešos, fiziskās piegādes sākot ar novembri, kā tika paredzēts, ceturtajā ceturksnī pilnībā kompensēja ar šiem instrumentiem saistīto negatīvo iespaidu. Saskaņā ar SFPS grāmatvedības noteikumiem, Koncerns atzīst nerealizēto peļņu vai zaudējumus no atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Jāpiebilst, ka zemākas krātuves rezervācijas izmaksas otrajā pusgadā attiecīgi samazināja salīdzinoši augstākas izmaksas, no agrākām nekā plānots, krātuves rezervācijām pirmajos gada sešos mēnešos.

Kopumā Latvijas Gāze koncerns saglabā mērķi sasniegt iespējami labākos finanšu rezultātus un radīt ilgtspējīgu vērtību visām iesaistītajām pusēm. Šajā kontekstā pārdošanas un tirdzniecības segments saglabās stingro pieeju izmaksu disciplīnā savā pamatdarbībā. 2019. gadā Sabiedrība sekmīgi īstenoja 2018. gadā aizsākto izmaksu ietaupīšanas programmu, kā rezultātā izdevās samazināt saimnieciskās darbības izmaksas par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pēc pārdošanas un tirdzniecības segmenta jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmā moduļa palaišanas darbībā AS "Latvijas Gāze" ir sākusi ieviest otro moduli. Jaunā norēķinu sistēma, kā arī klientu portāls veicinās pamata biznesa procesu izmaksu samazināšanu un klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu.

Koncerna galvenie rādītāji	2019	2018	2017
Pārdotā dabasgāze, GWh	14 654	12 969	13 859
Darbinieku skaits, vidēji	988	996	981
Sadales līniju garums, km	5 272	5 243	5 212

Koncerna galvenie finanšu rādītāji	2019	2018	2017
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Neto apgrozījums	314 349	344 902	316 789
EBITDA	35 627	37 427	36 484
EBITDA, %	11.33	10.85	11.52
EBIT	22 857	25 882	24 483
EBIT, %	7.27	7.50	7.73
Neto peļņa	20 190	25 185	26 048
Neto rentabilitāte, %	6.42	7.30	8.22
Peļņa uz akciju, EUR	0.51	0.63	0.65
P/E	19.41	16.03	15.38

Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR)	Aprēķina formulas
EBITDA (Peļņa pirms ienākumu nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas)	EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākumu nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)	EBITDA, % = x 100% ņē ī
EBIT (Peļņa pirms ienākumu nodokļa un procentiem)	EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākumu nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi
EBIT,% (jeb EBIT marža)	EBIT,% = x 100% ņē ī
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR	ā ļņ Neto rentabilitāte, %= x 100% ņē ī
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju)	!.!#.#\$!% P/E= ā ļņ & '
Pašu kapitāla atdeve (ROE) (Uzņēmuma iegūtas peļņas lieluma attiecība uz uzņēmuma pašu kapitāla avotiem – akcionāriem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums izmanto akcionāru investēto kapitālu	ā ļņ Pašu kapitāla atdeve,% = ēā š  'ēī)∗ ā x 100%
Aktīvu atdeve (ROA) (Uzņēmuma iegūtās peļņas lieluma attiecība uz izmantotajiem uzņēmuma aktīviem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no savu aktīvu izmantošanas	ā ļņ Aktīvu atdeve,% = x 100% ēā ī' 'ēī)∗∗ ā

*Vidējā pašu kapitāla vērtība tiek aprēķināta saskaitot pašu kapitāla vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2 **Vidējā aktīvu vērtība tiek aprēķināta saskaitot aktīvu vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2

Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.

KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE

Neierasti augstā vidējā gaisa temperatūra Ziemeļrietumu Eiropā un ievērojami zemāks pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) Āzijā noveda pie strauja dabasgāzes cenu krituma pasaules tirgos 2019. gada pirmajos mēnešos. Līdz ar augstu krātuvju piepildījuma līmeni un izdevīgas SDG parādīšanos Ziemeļeiropas tirgos cenu kritums lielākajās Eiropas gāzes biržās, salīdzinot ar 2018. gada rudens beigām, sasniedza vairāk nekā 50%. Vienlaikus dabasgāzes cenu kotācijas 2019./2020. gada ziemas sezonai bija krietni augstākas nekā 2019. gada vasaras mēnešiem, kas veicināja agru krātuvju iesūknēšanas sezonas sākumu visā Eiropā. Kaut zemākais punkts tika sasniegts jūlijā, cenu absolūtais līmenis saglabājās salīdzinoši zems atlikušo gadu. Sakarā ar liela SDG apjoma pieejamību pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu pieauga arī Klaipēdas SDG terminālim plānoto SDG piegāžu skaits. Papildu SDG piegādes vēl vairāk stiprināja reģiona konkurences dinamiku un īstermiņa apgādes drošību.

Pasaulē turpinājās politiskas diskusijas par pasākumiem pret klimata pārmaiņām un pāreju uz bezoglekļa ekonomiku. Lai gan Baltijas reģiona valstu valdības tiecas līdz 2030. gadam vēl vairāk samazināt fosilo kurināmo īpatsvaru enerģijas bilancē, dabasgāze arvien ieņems nozīmīgu lomu, papildinot no neregulāriem atjaunīgajiem avotiem iegūto elektroenerģiju. Tiesa, atjaunojamo resursu un energoefektivitātes atbalsta pasākumi, apvienojumā ar uz pasaules ekonomikas dekarbonizāciju vērstiem starptautiskajiem politikas pasākumiem, ietekmē dabasgāzes pieprasījumu arī Baltijas reģionā. Sevišķi centrālapkures segmentā dabasgāze pēdējos gados sastop arvien sīvāku konkurenci, pieaugot tādu biodegvielu kā šķelda un granulas tirgus daļai. Augstāks pieprasījums elektroenerģijas ražošanas segmentā, pateicoties jaunām Baltijas un Ziemeļvalstu starpsavienojuma jaudām, varētu daļēji kompensēt pieprasījuma lejupslīdi centrālapkures nozarē. Tomēr atšķirībā no siltuma ražošanas, elektroenerģijas ražošanā dabasgāzes patēriņš ir mazāk paredzams novedot pie nestabilāka īstermiņa pieprasījuma modeļa.

Papildus konkurencei starp dažādiem kurināmā veidiem centrālapkures segmentā, 2019. gadā pastiprinājās konkurence starp dažādiem gāzes tirgotājiem Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgū. Februārī pirmie tirgotāji sāka konkurēt ar AS "Latvijas Gāze" iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā. Neskaitot to, pārrobežu konkurence Baltijas reģionā kļuva sīvāka, novedot pie pieaugoša spiediena uz pārdošanas normu.

Attiecībā uz normatīvo vidi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) izmantošanu, situācija 2019. gadā saglabājās izaicinoša.

1. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie sadales tarifi, kas sastāv no fiksētas maksas un mainīgās daļas, kas atkarīga no faktiskā patēriņa. Aprīlī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma jaunus gāzes tīkla pieslēguma noteikumus, kas ļauj klientiem ierīkot tiešu pieslēgumu AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā un pārziņā esošajai augstspiediena pārvades sistēmai. Iepriekš visi gāzes lietotāji Latvijā varēja pieslēgties tikai AS "Gaso" īpašumā un pārziņā esošajam sadales tīklam.

Neskatoties uz veselīgu vasaras-ziemas cenu starpību, kas iezīmējās aprīļa vidū, AS "Conexus Baltic Grid" (CBG), tāpat kā gadu iepriekš, martā rīkoja glabāšanas saistību izsoli, lai nodrošinātu pietiekamu gāzes daudzumu IPGK līdz 2019./2020. gada ziemas sezonas beigām. Bez šāda minimālā gāzes daudzuma IPGK, CBG nevar garantēt pārvades sistēmas integritāti un nepārtrauktu piegādi no krātuves aukstuma periodos. Kopumā CBG izsolīja saistības 2 845 GWh apjomā. AS "Latvijas Gāze" sekmīgi piedalījās izsolē un uzņēmās saistības glabāt IPGK noteiktu dabasgāzes daudzumu līdz 2020. gada februāra beigām. Par šo apņemšanos Sabiedrība saņem attiecīgu finansiālu atlīdzību.

Ievērojama neskaidrība saglabājas gan AS "Latvijas Gāze", gan citiem tirgus dalībniekiem par IPGK izmantošanu 2020. gadā. Līdz 31. decembrim nebija pieejama informācija par piemērojamo jaudas rezervēšanas režīmu. Ilgstošas neskaidrības gadījumā dabasgāzes tirgotājiem radīsies ievērojamas grūtības ar ekonomisku piegāžu strukturēšanu nākamajai ziemas sezonai.

NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ

2019. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie sadales tīkla tarifi.

Janvārī Somijas, Igaunijas un Latvijas pārvades operatori vienojās ar 2020. gada 1. janvāri ieviest vienotu tirgus zonu ar vienotiem tarifiem pārvades sistēmu ieejas punktos Varskā, Kornetos, Imatrā un Ķemenos.

Februārī parādījās pirmie AS "Latvijas Gāze" konkurenti iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā, aktīvi piedāvājot dabasgāzi mājsaimniecību klientiem.

Martā Conexus Baltic Grid (CBG) rīkoja "Izsoli par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu 2019.-2020. gadā". Kopumā tika izsolītas saistības 2 845 GWh apjomā. AS "Latvijas Gāze" sekmīgi piedalījās izsolē un uzņēmās saistības glabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) noteiktu dabasgāzes daudzumu līdz 2020. gada februāra beigām par attiecīgu finansiālu atlīdzību.

Aprīlī AS "Latvijas Gāze" sekmīgi palaida darbībā jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmo moduli.

18. aprīlī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma jaunus gāzes sistēmas pieslēguma noteikumus, kas ļauj klientiem ierīkot tiešu pieslēgumu AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā un pārziņā esošajai augstspiediena pārvades sistēmai. Līdz tam visi gāzes lietotāji Latvijā varēja pieslēgties tikai AS "Gaso" īpašumā un pārziņā esošajam vietējam gāzes sadales tīklam.

Maijā AS "Conexus Baltic Grid" saskaņā ar spēkā esošo tarifu metodiku paziņoja par tarifa pazemināšanu viena gada grupētās jaudas produktam no 3.52 EUR/MWh uz 1.13 EUR/MWh.

19. jūnijā AS "Latvijas Gāze" rīkoja ikgadējo akcionāru sapulci.

Vasaras mēnešu laikā, neraugoties uz konkurences saasināšanos, AS "Latvijas Gāzei" izdevās noslēgt vairākus apjomīgus pārdošanas darījumus.

Ar 2019. gada 15. jūliju AS "Conexus Baltic Grid" ir ierobežojusi tehniski pieejamo iesūknēšanas jaudu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Līdz iesūknēšanas sezonas beigām maksimālā diennakts iesūknēšanas jauda ir 104 GWh.

Tāpat kā iepriekšējos gados, augustā, septembrī un oktobrī AS "Latvijas Gāze" iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, lai garantētu savu klientu apgādes drošību ziemas sezonā.

2019. gada 11. septembrī notikušajā pasākumā "Vide rītdienai!" AS "Latvijas Gāze" paziņoja par ieceri veicināt dabasgāzes izmantošanu transportlīdzekļu darbināšanai.

Oktobrī AS "Latvijas Gāze" administratīvās funkcijas tika pārceltas uz jaunu biroja ēku Rīgā, Aristida Briāna ielā 6.

Oktobrī, novembrī un decembrī AS "Latvijas Gāze" noslēdza vairākus līgumus ar Somijas klientiem par dabasgāzes piegādēm, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

2019. gada 11. decembrī oficiāli tika nodots ekspluatācijā Somijas un Igaunijas gāzes savienojums Balticconnector. Komerciālu darbību gāzesvads uzsāka 2020. gada 1. janvārī.

SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI

Sadales segments: AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir lielākais Latvijas Gāze koncernā pēc aktīvu vērtības, kura 2019. gada beigās sastādīja 333.7 miljonus EUR jeb 72% no Koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segments guva neto peļņu 50.5 miljonu EUR apmērā (1% kritums salīdzinājumā ar 2018. gadu) un EBITDA 22.0 miljonu EUR apmērā. Segmenta 2019. gada peļņa pirms nodokļiem bija 9.8 miljoni EUR.

Pārdošanas un tirdzniecības segments:

AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība uz 2019. gada 31. decembri sastādīja 131 miljonu EUR, ko lielākoties veido dabasgāze krājumi un skaidras naudas rezerves. 2019. gadā segments uzrādīja neto apgrozījumu 263.8 miljoni EUR, kas ir par 10% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadu.

ILGTERMIŅA GĀZES PIEGĀDES

Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā gāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.

Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto

INVESTĪCIJAS

AS "Latvijas Gāze" investīcijas 2019. gadā bija vērstas uz pamata biznesa un klientu apkalpošanas procesu efektivizāciju. Šajā kontekstā Sabiedrība turpināja veikt virkni investīciju efektīvākai kvalitatīvu produktu un pakalpojumu sniegšanai klientiem. Kopumā 2019. gadā AS "Latvijas Gāze" investīciju projektiem atvēlēja aptuveni 4.5 miljonus EUR. No šīs summas vairāk nekā 1.6 miljonus EUR Sabiedrība ieguldīja Pārdošanas un tirdzniecības segments izšķir četrus klientu segmentus: vairumtirdzniecības klienti, korporatīvie klienti, mazie un vidējie klienti, un mājsaimniecību klienti. Tabulā parādīta no katras klientu grupas gūto ieņēmumu procentuālā daļa.

Klientu grupas	% no kopējā
	apgrozījuma
Vairumtirdzniecības klienti	57
Korporatīvie klienti	23
Mazie un vidējie klienti	7
Mājsaimniecību klienti	13
KOPĀ	100

1. gadā segmenta EBITDA sasniedza 13.6 miljonus EUR, bet peļņa pirms nodokļiem – 12.6 miljonus EUR.

apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos (parasti reizi divos gados) var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.

jaunas norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanā. Gan jaunās norēķinu sistēmas, gan klientu portāla ieviešana sākās jau 2018. gadā. 2019. gada aprīlī AS "Latvijas Gāze" sekmīgi palaida darbībā sistēmas un jaunā klientu portāla pirmo moduli. Darbs turpināsies 2020. gadā, un sagaidāms, ka līdz 2020. gada beigām sistēma darbosies ar visiem klientu segmentiem. Papildus, Sabiedrība ieguldīja ap 297 tūkstošiem EUR citos ar IT saistītos projektos un iekārtās. Esošā IT aprīkojuma modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai nākotnē būs galvenā loma klientu apkalpošanā ar labākajiem produktiem un pakalpojumiem, par viskonkurētspējīgāko cenu arī nākotnē.

Līdztekus investīcijām IT sistēmās un infrastruktūrā AS "Latvijas Gāze" par aptuveni 1.8 miljoniem EUR iegādātājās jaunu biroja ēku Rīgā, Aristida Briāna ielā 6. Oktobrī Sabiedrības administrācija no nomātajām biroja telpām Vagonu ielā 20 pārcēlās

FINANŠU RISKU VADĪBA

AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.

Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskarās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem sastādot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus.

Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, parasti iesūknē ievērojamus gāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi tikai ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu uz jauno ēku. Šobrīd AS "Latvijas Gāze" nav nekādu plānu iegādāties papildus nekustamo īpašumu tuvākajā laikā.

Papildus jaunām investīcijām IT sistēmu un infrastruktūras modernizācijā Sabiedrības 2020. gada budžets paredz līdzekļus tālākai klientu apkalpošanas pilnveidošanai. Papildus tam, AS "Latvijas Gāze" plāno veikt selektīvas investīcijas jaunu uzņēmējdarbības virzienu izpētē un attīstībā.

pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi īpašu naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju.

1. gada 31. martā beidzās esošais overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli, tādēļ AS "Latvijas Gāze" jau 2018. gada rudenī uzsāka iepirkuma procedūru, lai piesaistītu pietiekamu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajās divās dabasgāzes iesūknēšanas sezonās. 2018. gada decembra beigās Sabiedrība parakstīja jaunu līgumu ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par atjaunojamu kredītu ar iespēju aizņemties līdz 50 miljoniem EUR. Līgums attiecas uz periodu no 2019. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments patlaban ir pakļauts vairāk tirgus riskiem nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā arīdzan turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Kaut priekšroka tiek dota iekšējai tirgus risku mazināšanai, piemēram, vienojoties par piegādes līguma noteikumiem un strādājot ar pārdošanas portfeli, Sabiedrība aktīvi izmanto riska ierobežošanas instrumentus.

NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

AS "Latvijas Gāze" paredz, ka patlaban novērotās tirgus tendences 2020. gadā turpināsies. Konkurence Latvijas mērogā, kā arī pārrobežu konkurence visticamāk palielināsies un izdarīs pastāvīgu spiedienu uz pārdošanas uzcenojumiem. Mājsaimniecību segmentā ienāks jauni spēlētāji, cenšoties iegūt tirgus daļu. Sevišķi spēcīgu konkurenci Sabiedrība sagaida cīņā par korporatīvajiem klientiem, kā arī mazajiem & vidējiem klientiem. Sabiedrība prognozē, ka 2020. gadā gan pasaules tirgos, gan Baltijas reģionā arvien būs pieejams daudz SDG par ļoti izdevīgu cenu. Tajā pašā laikā starp Igauniju un Somiju izveidotā Balticconnector nodošana ekspluatācijā un vienas tirgus zonas izveide starp Latviju, Igauniju un Somiju ar 2020. gada 1. janvāri pavēra jaunas iespējas gan gāzes tirgotājiem, gan klientiem.

Neskatoties uz to, kopējā tirgus vide turpmāk saglabāsies izaicinoša. Ņemot vērā būvniecības stadijā esošo Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu GIPL un plānošanas stadijā esošo Skultes SDG termināli Latvijā, konkurence piedāvājuma pusē visticamāk turpinās pieaugt, kamēr kopējais dabasgāzes pieprasījums Latvijā drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes patēriņa krišanos veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilo kurināmo izmantošanu. Papildus tam, ilgākā termiņā starptautiskie klimata pārmaiņu politikas pasākumi liks pakāpeniski atteikties no fosilajiem kurināmajiem vispār. Tādējādi arvien vairāk dalībnieku cīnīsies par tirgus daļu rūkošā tirgū. Vienlaikus turpmāk var pieaugt atbilstības un normatīvie riski. No piedāvājuma puses, konkurētspējīgu iepirkuma nosacījumu nodrošināšana esošajā ilgtermiņa piegādes līgumā ar PAS Gazporm un piegāžu elastības palielināšana paliks kā galvenā atslēga, lai nodrošinātu Latvijas Gāze koncerna vadošo pozīciju Latvijas dabasgāzes tirgū un veicinātu turpmāku paplašināšanos kaimiņu tirgos. No pieprasījuma puses, Sabiedrība turpinās attīstīties un audzēt savu klientu bāzi, pilnveidojot spēju efektīvi un rezultatīvi apkalpot klientus. Ar 2020. gada 1. janvāri AS "Latvijas Gāze" piegādā dabasgāzi jauniegūtiem klientiem Somijā.

AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos, pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās ieviest jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu mājsaimniecību klientiem.

Visbeidzot, Sabiedrība plāno pētīt papildus tirgus un ir izveidojusi iekšēju projekta grupu, lai analizētu iespējas izvērst uzņēmējdarbību jaunos segmentos. Analīzē sevišķs uzsvars likts uz SDG un ar gāzi darbināmām tehnoloģijām Baltijas reģionā.

Neskatoties uz augstāk minētajiem izaicinājumiem, AS "Latvijas Gāze" pēdējo gadu laikā ir pierādījusi savu spēju veiksmīgi pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem tikmēr nodrošinot vērtību akcionāriem.

Latvijas Gāze koncerns turpinās balstīties uz savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un ir apņēmības pilns saglabāt savu pozīciju kā visuzticamākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā un paplašināt savu darbību Baltijas reģionā.

DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

No 2019. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijis notikumu, kas ietekmētu Koncerna un Sabiedrības finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.

PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu par 2019. gadu (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) finanšu pārskatiem, sagatavošanu.

Finanšu pārskati par 2019. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

FINANŠU PĀRSKATI

Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām

KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA

Uzņēmums	Latvijas Gāze, akciju sabiedrība
LEI kods	097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un vieta	Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī
Adrese	A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 (no 2019. gada 2. oktobra)
	Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009 (līdz 2019. gada 1. oktobrim)
Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums	www.lg.lv
Lielākie akcionāri	PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods	2019. gada 1. janvāris - 2019. gada 31. decembris

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

	Pieli- kums	Koncerns 2019	Koncerns 2018	Sabiedrība 2019	Sabiedrība 2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi (ieskaitot akcīzes nodokli)		321 494	353 305	273 163	306 204
Tai skaitā akcīzes nodoklis		(7 145)	(8 403)	(7 168)	(8 426)
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	2	314 349	344 902	265 995	297 778
Pārējie ieņēmumi	3	3 513	5 992	1 793	4 945
Materiālu izmaksas	4	(247 263)	(278 553)	(245 588)	(276 835)
Personāla izmaksas	5	(25 852)	(25 377)	(5 033)	(5 356)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus
vērtības samazinājums	6	(12 770)	(11 545)	(785)	(384)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	7	(9 120)	(9 537)	(4 216)	(5 484)
No meitassabiedrības saņemtās dividendes		-	-	9 975	8 977
Bruto peļņa		22 857	25 882	22 141	23 641
Finanšu ieņēmumi		-	40	-	40
Finanšu izdevumi		(399)	(737)	(173)	(488)
Peļņa pirms nodokļiem		22 458	25 185	21 968	23 193
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		(2 268)	-	(2 268)	-
Pārskata perioda peļņa		20 190	25 185	19 700	23 193
		EUR	EUR	EUR	EUR
Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta) Peļņa uz vienu akciju no turpinātās darbības	14	0.506	0.631	0.494	0.581

APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

	Koncerns 2019	Koncerns 2018	Sabiedrība 2019	Sabiedrība 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārskata perioda peļņa	20 190	25 185	19 700	23 193
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu
Pamatlīdzekļi pārvērtēšana Izmaiņas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	9 74 540	-	-	-
rezervē	164	68	-	-
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana	407	190	34	87
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi	75 111	258	34	87
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi	95 301	25 443	19 734	23 280

(pamata un koriģēta) 14 0.506 0.631 0.494 0.581

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Nemateriālie aktīvi	8	8 137	6 644	4 799	3 341
Pamatlīdzekļi	9	312 650	238 465	2 729	848
Tiesības lietot aktīvus		384	-	384	-
Līdzdalība	10	-	-	194 534	194 534
Pārējie debitori	12	32	26	6	6
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā:		321 203	245 135	202 452	198 729
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	11	50 105	103 963	48 872	102 442
Avansa maksājumi par krājumiem		5 829	5 036	5 828	5 025
Debitori	12	26 955	36 175	23 813	34 964
Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa		-	63	-	63
Pārējie apgrozāmie līdzekļi	13	11 151	5 827	10 758	5 451
Nauda un tās ekvivalenti		48 995	16 280	38 487	4 845
Apgrozāmie līdzekļi kopā:		143 035	167 344	127 758	152 790
AKTĪVU KOPSUMMA		464 238	412 479	330 210	351 519

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

BILANCE (turpinājums)

	Pielikums	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
		31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
		EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls	14	55 860	55 860	55 860	55 860
Akciju emisijas uzcenojums		20 376	20 376	20 376	20 376
Rezerves		195 597	127 079	204 494	204 460
Nesadalītā peļņa		111 878	107 040	23 447	25 692
Pašu kapitāls kopā:		383 711	310 355	304 177	306 388
Ilgtermiņa saistības
Aizņēmumi	15	25 667	29 167	-	-
Nomas saistības		292	-	292	-
Nākamo periodu ieņēmumi	16	18 434	18 658	-	-
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu
saistībām		1 757	2 264	57	125
Ilgtermiņa saistības kopā:		46 150	50 089	349	125
Īstermiņa saistības Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem	17	5 489	5 581	8 249	9 928
Aizņēmumi	15	3 500	11 886	-	8 386
Nomas saistības		93	-	93	-
Nākamo periodu ieņēmumi	16	1 138	1 019	92	-
Pārējās saistības	18	24 157	33 549	17 250	26 692
Īstermiņa saistības kopā:		34 377	52 035	25 684	45 006
Saistības kopā:		80 527	102 124	26 033	45 131
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA		464 238	412 479	330 210	351 519

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pārvēr tēšanas rezerve	Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	132 193	(87)	99 712	308 054
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Darījumi ar akcionāriem
kopā:	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un
pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(5 285)	-	5 285	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	25 185	25 185
Citi apvienotie ienākumi	-	-	68	190	-	258
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	68	190	25 185	25 443
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	126 976	103	107 040	310 355
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
Darījumi ar akcionāriem
kopā:	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
Pārvērtēšanas rezerves
nolietojums un
pamatlīdzekļu norakstīšana	-	-	(6 593)	-	6 593	-
Apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi	- -	- -	- 74 704	- 407	20 190 -	20 190 75 111
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	74 704	407	20 190	95 301
2019. gada 31. decembrī	55 860	20 376	195 087	510	111 878	383 711

KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzceno jums	Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve	Reorga nizācijas rezerves	Nesadalītā peļņa	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
2017. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(172)	204 545	25 641	306 250
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
kopā:	-	-	-	-	(23 142)	(23 142)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	23 193	23 193
Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi kopā:	- -	- -	87 87	- -	- 23 193	87 23 280
2018. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(85)	204 545	25 692	306 388
Darījumi ar akcionāriem
Dividendes Darījumi ar akcionāriem	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
kopā:	-	-	-	-	(21 945)	(21 945)
Citi apvienotie ienākumi
Pārskata gada peļņa	-	-	-	-	19 700	19 700
Citi apvienotie ienākumi	-	-	34	-	-	34
Apvienotie ienākumi kopā:	-	-	34	-	19 700	19 734
2019. gada 31. decembrī	55 860	20 376	(51)	204 545	23 447	304 177

SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs

Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

		Pieli- Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	kums	2019 EUR'000	2018 EUR'000	2019 EUR'000	2018 EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa		22 458	25 185	21 968	23 193
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un nomas saistību nolietojums	6	10 870	10 140	315	246
- nemateriālo aktīvu amortizācija	6	1 917	1 421	470	138
- izmaiņas uzkrājumos		(34)	(67)	(34)	(67)
- ienākumi no līdzdalības		-	-	(9 975)	(8 977)
- zaudējumi / (peļņa) no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas		312	235	3	(10)
- procentu izdevumi		398	389	172	140
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās:
- debitoros		5 004	77	5 857	(64)
- krājumos		53 857	(23 071)	53 570	(22 834)
- avansa maksājumos par krājumiem		(793)	(743)	(803)	(733)
- kreditoros		(12 449)	4 312	(10 637)	4 703
Atmaksātais / (samaksātais) uzņēmumu ienākuma
nodoklis		(2 205)	3 733	(2 205)	4 012
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības		79 335	21 611	58 701	(253)
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
Pamatlīdzekļu iegāde	9	(9 374)	(6 219)	(2 177)	(173)
Nemateriālo aktīvu iegāde	8	(3 077)	(3 166)	(2 328)	(1 578)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie		83	76	9	29
ienākumi		-	-	-	(5 458)
Reorganizācijā pārskaitītā nauda Saņemtās dividendes	19	-	-	9 975	8 977
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības		(12 368)	(9 309)	5 479	1 797
Naudas plūsma no finanšu darbības
Izmantotais overdrafts	15	-	5 025	-	5 025
Samaksātais overdrafts		(8 386)	-	(8 386)	-
Samaksātais aizņēmums	15	(3 500)	(2 333)	-	-
Samaksātās nomas		(25)	-	(37)	-
Samaksātie procenti		(396)	(389)	(170)	(140)
Izmaksātās dividendes		(21 945)	(23 142)	(21 945)	(23 142)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības		(34 252)	(20 839)	(30 538)	(18 257)
Neto naudas plūsma		32 715	(8 537)	33 642	(16 713)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā		16 280	24 817	4 845	21 558
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās		48 995	16 280	38 487	4 845

Finanšu pārskatus 2020. gada 26. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:

Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

PIELIKUMI

1. Segmentu informācija

1. un 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.

Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.

Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.

Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.

Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).

Koncerns 2019	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	13 587	22 040	35 627
Nolietojums un amortizācija	(768)	(12 002)	(12 770)
Finanšu izdevumi	(173)	(226)	(399)
Peļņa pirms nodokļiem	12 646	9 812	22 458

Koncerns 2018	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
EBITDA	14 858	22 569	37 427
Nolietojums un amortizācija	(384)	(11 161)	(11 545)
Finanšu ieņēmumi	40	-	40
Finanšu izdevumi	(488)	(249)	(737)
Peļņa pirms nodokļiem	14 026	11 159	25 185

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2019	2018
	EUR'000	EUR'000
EBITDA	22 926	24 025
Nolietojums un amortizācija	(785)	(384)
Finanšu ieņēmumi	-	40
Finanšu izdevumi	(173)	(488)
Peļņa pirms nodokļiem	21 968	23 193

Koncerns 2019	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	4 111	10 068	14 179
Segmentu aktīvi 31.12.2019	130 509	333 729	464 238

Koncerns 2018	Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	2 446	8 020	10 466
Segmentu aktīvi 31.12.2018	156 174	256 305	412 479

Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība	2019	2018
	EUR'000	EUR'000
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde	4 111	2 446
Segmentu aktīvi 31.12.	330 210	351 519

2. Ieņēmumi

Koncerns	Gāzes tirdzniecība		Gāzes sadale
2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	244 768	21 227	49 509	315 504
Starpsegmentu ieņēmumi	(2 184)	-	-	(2 184)
Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	1 029	1 029
	242 584	21 227	50 538	314 349

Koncerns		Gāzes tirdzniecība	Gāzes sadale
2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Latvija	Kopā
Koriģēts	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	280 767	17 009	49 160	346 936
Starpsegmentu ieņēmumi	(3 949)	-	-	(3 949)
Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu
maksas, kas atzītas par ieņēmumiem	-	-	1 002	1 002
Citi ieņēmumi	2	-	911	913
	276 820	17 009	51 073	344 902

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2019	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	242 156	21 227	263 383
Citi ieņēmumi (balansēšanas pakalpojumi)	1 173	1 439	2 612
	243 329	22 666	265 995

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 87%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 13% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

Sabiedrība	Gāzes tirdzniecība
2018	Latvija	Ārpus Latvijas	Kopā
	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Segmentu ieņēmumi	280 767	17 009	297 776
Citi ieņēmumi	2	-	2
	280 769	17 009	297 778

Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 89%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 11% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.

3. Pārējie ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības
guvums	276	3 196	276	3 196
No klientiem saņemtās soda naudas	905	627	805	590
Citi ieņēmumi	2 332	2 169	712	1 159
	3 513	5 992	1 793	4 945

Pārējie ieņēmumi iekļauj 276 tūkstošus EUR , kas rodas no finanšu riska ierobežošanas darbībām. (5 495) tūkstoši EUR no šīs summas attiecināmi uz operatīvajām darbībām 12 mēnešu pārskata periodā (2018: 2 000 tūkstoši EUR). Pārējā daļa no 5 771 tūkstošu EUR atlikušiem atvasinātajiem instrumentiem ir noteikta pēc tirgus vērtības bilances datumā un attiecas uz 2020. gada darbībām.

4. Materiālu izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas	245 883	277 187	245 543	276 788
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas	1 380	1 366	45	47
	247 263	278 553	245 588	276 835

5. Personāla izmaksas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	19 544	19 141	3 835	4 058
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	4 675	4 641	886	904
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	1 319	1 289	178	185
Pārējās personāla izmaksas	314	306	134	209
	25 852	25 377	5 033	5 356
Vidējais darbinieku skaits	988	996	116	117

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
Valdes un Padomes atalgojums	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Darba alga	2 642	2 754	1 232	1 623
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	549	531	228	271
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana	129	140	46	71
Pārējās personāla izmaksas	3	13	-	-
	3 323	3 438	1 506	1 965

6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums

	Koncerns 2019	Koncerns 2018	Sabiedrība 2019	Sabiedrība 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nemateriālo aktīvu amortizācija	1 917	1 421	470	138
Pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības samazinājums	11 716	10 140	290	245
Tiesību lietot aktīvus nolietojums	8	-	25	-
Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas Paātrinātais nolietojums pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	(2 617)	-	-	-
rezultātā	1 763	-	-	-
Kapitalizētais nolietojums	(17)	(16)	-	-
Citas izmaksas	-	-	-	1
	12 770	11 545	785	384

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns 2019	Koncerns 2018	Sabiedrība 2019	Sabiedrība 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas	820	2 192	536	2 006
(noma, elektrība, apsardze un citi pakalpojumi)	1 382	1 444	331	501
Ziedojumi, finansiālais atbalsts	938	742	753	559
Biroja un citas administratīvās izmaksas	1 875	1 779	849	902
Nodokļi un nodevas	985	976	611	561
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas	1 738	1 354	800	576
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un izslēgšanas	303	240	3	-
Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem palielinājums, neto	541	321	216	300
Citas izmaksas	538	489	117	79
	9 120	9 537	4 216	5 484

8. Nemateriālie aktīvi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā	17 558	13 889	3 541	1 294
Iegādāti	3 410	4 075	1 928	2 260
Norakstīti	(1)	(406)	(1)	(13)
Perioda beigās	20 967	17 558	5 468	3 541
Amortizācija
Perioda sākumā	10 914	9 899	200	75
Amortizācija pārskata gadā	1 917	1 421	470	138
Par norakstīto	(1)	(406)	(1)	(13)
Perioda beigās	12 830	10 914	669	200
Atlikusī vērtība uz perioda beigām	8 137	6 644	4 799	3 341

Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 5 017 tūkstoši EUR (Koncerns) un 0.2 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2018: 4 805 tūkstoši EUR – Koncerns, 0.8 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības un Koncerna nemateriālo aktīvu veido programmatūra. Uz 2019. gada 31. decembri Koncernam ir parādi nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 1 242 tūkstoši EUR (31.12.2018: 909 tūkstoši EUR), un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 282 tūkst. EUR (31.12.2018: 682 tūkst. EUR). Augstāk minētajā tabulā ir iekļauta Sabiedrības jaunā norēķinu sistēma MECOMS, kas 2018. gada 31. decembrī bija izstrādes stadijā. Sistēmas bilances vērtība 2018. gada 31. decembrī bija 1466 tūkstoši EUR.

9. Pamatlīdzekļi

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Iegādāts	6 325	2 236	1 490	718	10 769
Pārvērtēts	100 552	4 900	-	-	105 452
Norakstīts	(1 053)	(921)	(612)	(32)	(2 618)
31.12.2019	650 929	38 835	16 443	1 079	707 286
Nolietojums
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Aprēķināts	7 206	2 320	1 335	-	10 861
Pārvērtēts	28 913	1 835	-	-	30 748
Norakstīts	(756)	(854)	(581)	-	(2 191)
31.12.2019	358 636	23 998	12 002	-	394 636
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019	292 293	14 837	4 441	1 079	312 650
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465

Uz 2019. gada 31. decembri Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 547 tūkstoši EUR.

Koncerns	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	542 402	31 784	14 436	447	589 069
Iegādāts	3 822	1 124	1 547	(54)	6 439
Norakstīts	(1 119)	(288)	(418)	-	(1 825)
31.12.2018	545 105	32 620	15 565	393	593 683
Nolietojums
31.12.2017	317 458	18 822	10 313	-	346 593
Aprēķināts	6 688	2 142	1 310	-	10 140
Norakstīts	(873)	(267)	(375)	-	(1 515)
31.12.2018	323 273	20 697	11 248	-	355 218
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	221 832	11 923	4 317	393	238 465
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	224 944	12 962	4 123	447	242 476

Uz 2018. gada 31. decembri Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 152 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Iegādāts	1 811	-	371	1	2 183
Norakstīts	-	-	(41)	-	(41)
31.12.2019	1 811	-	1 593	1	3 405
Nolietojums
31.12.2018	-	-	415	-	415
Aprēķināts	18	-	272	-	290
Norakstīts	-	-	(29)	-	(29)
31.12.2019	18	-	658	-	676
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019	1 793	-	935	1	2 729
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848

Uz 2019. gada 31. decembri Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 19 tūkstoši EUR.

Sabiedrība	Zeme, ēkas, būves	Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	Pārējie pamat līdzekļi	Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas	KOPĀ
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
31.12.2017	-	-	1 198	-	1 198
Iegādāts	-	-	186	-	186
Norakstīts	-	-	(121)	-	(121)
31.12.2018	-	-	1 263	-	1 263
Nolietojums
31.12.2017	-	-	272	-	272
Aprēķināts	-	-	245	-	245
Norakstīts	-	-	(102)	-	(102)
31.12.2018	-	-	415	-	415
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018	-	-	848	-	848
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2017	-	-	926	-	926

Uz 2018. gada 31. decembri Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 13 tūkstoši EUR.

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 8 803 tūkstoši EUR (Koncerns) un 78 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2018: 8 291 tūkstoši EUR (Koncerns) un 84 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). 2019. gadā Koncerns veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu.

Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam un Sabiedrībai piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību uz 2019. gada 31. decembri 1 680 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība) un ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību uz 31.12.2018 1 570 tūkstoši EUR (Koncerns). Zeme netiek pārvērtēta.

10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitāla

	Sabiedrība
	EUR'000
Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 1.12.2017	194 534
Bilances vērtība 31.12.2019 un 31.12.2018	194 534

Piederošās daļas	31.12.2019	31.12.2018
AS "Gaso"	100 %	100 %

	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2019	Meitas sabiedrības pašu kapitāls 31.12.2018	Meitas sabiedrības peļņa 2019	Meitas sabiedrības peļņa 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
AS "Gaso"	274 067	198 501	10 465	10 970

11. Krājumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Dabasgāze un degviela	48 872	102 442	48 872	102 442
Materiāli un rezerves daļas	1 304	1 597	-	-
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem	(71)	(76)	-	-
	50 105	103 963	48 872	102 442

12. Debitori

Debitori	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība)	32	26	6	6
	32	26	6	6
Īstermiņa debitori (nominālvērtība)	35 321	44 303	31 833	43 071
Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības samazinājumam	(8 366)	(8 128)	(8 020)	(8 107)
	26 955	36 175	23 813	34 964

Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam	Koncerns 31.12.2019	Koncerns 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā	8 128	8 581	8 107	8 581
Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji uzkrātā šaubīga	547	321	216	300
debitora atgūšanas rezultātā	(6)	-	-	-
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	541	321	216	300
Norakstīti bezcerīgi parādi	(303)	(774)	(303)	(774)
Uzkrājumi gada beigās	8 366	8 128	8 020	8 107

Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

13. Pārējie apgrozāmie līdzekļi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Nākamo periodu izdevumi	674	535	408	288
Uzkrātie ieņēmumi	2 088	3 193	1 802	3 193
Rezervētie līdzekļi	1 145	-	1 145	-
Atvasinātie finanšu instrumenti	7 029	1 616	7 029	1 616
Citi debitori	215	483	374	354
	11 151	5 827	10 758	5 451

Uz 2019. gada 31. decembri un 2018. gada 31. decembri atvasinātie finanšu instrumenti sastāv no dabasgāzes mijmaiņas līgumiem.

14. Akcijas un akcionāri

	31.12.2019	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2018
	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits	% no kopējā akciju kapitāla	Akciju skaits
Akciju kapitāls
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas	36.52	14 571 480	36.52	14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	63.48	25 328 520	63.48	25 328 520
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000
Akcionāri
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot
vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740)	18.26	7 285 740	18.26	7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l.	28.97	11 560 645	28.97	11 560 645
Itera Latvija SIA	16.00	6 384 001	16.00	6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju
emisiju) akcijas 7 285 740)	34.00	13 566 701	34.00	13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas	2.77	1 102 913	2.77	1 102 913
	100.00	39 900 000	100.00	39 900 000

Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī sastāvēja no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1.40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.

Peļņa par akciju / Koncerns	Peļņa par akciju
	2019	2018
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	20 190	25 185
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.506	0.653

Peļņa par akciju / Sabiedrība	Peļņa par akciju
	2019	2018
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst.	19 702	23 193
Parastās akcijas uz 1. janvāri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Parastās akcijas uz 31. decembri (Skaits, tūkst.)	39 900	39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b)	39 900	39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR	0.494	0.581

15. Aizņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Aizņēmums no AS "SEB banka"
- aizņēmuma ilgtermiņa daļa	25 667	29 167	-	-
- aizņēmuma īstermiņa daļa	3 500	3 500	-	-
Overdrafts no "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvija	-	8 386	-	8 386
	29 167	41 053	-	8 386

1. gadā akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai akciju sabiedrībai ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR, overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.

Izmaiņas aizņēmumos	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2019	2018	2019	2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	41 053	38 361	8 386	3 361
Saņemtie aizņēmumi	-	5 025	-	5 025
Samaksātie aizņēmumi	(11 886)	(2 333)	(8 386)	-
Atlikums gada beigās	29 167	41 053	-	8 386

16. Nākamo periodu ieņēmumi

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā:
Ilgtermiņa daļa	18 434	18 658	-	-
Īstermiņa daļa	1 138	1 019	-	-
Citi nākamo periodu ieņēmumi
Īstermiņa daļa	-	-	92	-
	19 572	19 677	92	-

Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	2019	2018	2019	2019
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Atlikums gada sākumā	19 677	19 916	-	-
Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā	924	768	92	-
Ietverts pārskata gada ieņēmumos	(1 029)	(1 007)	-	-
Pārnests uz nākamajiem periodiem	19 572	19 677	92	-

17. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Parādi saistītiem uzņēmumiem (19. pielikums)	-	113	5 167	6 165
Parādi trešajām pusēm	5 489	5 468	3 082	3 763
	5 489	5 581	8 249	9 928

18. Pārējās saistības

	Koncerns	Koncerns	Sabiedrība	Sabiedrība
	31.12.2019	31.12.2018	31.12.2019	31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saņemtās priekšapmaksas	10 843	18 679	10 793	18 652
Atvasinātie finanšu instrumenti	1 258	421	1 258	421
Pievienotās vērtības nodoklis	3 839	5 732	2 774	4 867
Uzkrātās izmaksas	4 431	4 302	1 081	1 159
Akcīzes nodoklis	892	1 139	887	1 137
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas	901	881	141	137
Darbinieku atalgojums	839	777	151	177
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	701	620	101	91
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	338	313	33	40
Dabas resursu nodoklis	6	6	-	-
Pārējās īstermiņa saistības	109	679	31	11
	24 157	33 549	17 250	26 692

19. Saistīto personu darījumi

Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Koncernam un Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi. No AS "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir AS "Latvijas Gāze" jaundibināta meitas sabiedrība AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada beigās.

Ieņēmumi vai izdevumi	Koncerns 2019	Koncerns 2018	Sabiedrība 2019	Sabiedrība 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk. balansēšanas pakalpojumi, pašpatēriņš un citi)
AS "Gaso"	-	-	2 549	4 344
Dividenžu ieņēmumi
AS "Gaso"	-	-	9 975	8 977
Dabasgāzes iepirkumi
PAS "Gazprom"	180 655	292 806	180 655	292 806
Izdevumi par dabasgāzes sadali un citiem saistītiem pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	35 332	36 710

Prasības un saistības pret saistītām personām	Koncerns 31.12.2019	Koncerns 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Saistīto uzņēmumu parādi
AS "Gaso"	-	-	-	811
Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi
PAS "Gazprom"	5 827	5 025	5 827	5 025
Maksājumi saistītiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem
AS "Gaso"	-	-	5 167	6 052

20. Galvenās grāmatvedības politikas

Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.

Sagatavošanas pamats

AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.

Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.

Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.

Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana

16. SFPS Noma

Koncerns un Sabiedrība ieviesa 16. SFPS Noma no 2019. gada 1. janvāra, kā rezultātā ir mainītas grāmatvedības politikas.

Jaunais standarts nosaka nomas līgumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principus. Visi nomas līgumi nodrošina līzinga ņēmējam tiesības izmantot aktīvu un, ja nomas maksājumi tiek veikt noteiktā laika periodā, iekļauj arī finansēšanas komponenti. Atbilstoši, 16. SFPS izslēdz iespēju klasificēt nomas līgumus kā operatīvo vai finanšu nomu, kā to noteica 17. SGS. Tā vietā, 16. SFPS ievieš vienotu nomnieka uzskaites modeli. Nomnieks savā uzskaitē atzīst: (a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar nomas termiņu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumus; un (b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. Līzinga devēju uzskaite saskaņā ar 16. SFPS ir lielā mērā līdzīga 17. SGS prasībām. Atbilstoši, līzinga devēji turpina klasificēt nomas līgumus kā operatīvās vai finanšu nomas, kā arī tiek saglabāta atšķirīga uzskaite atkarībā no klasifikācijas.

Pēc 2017. gada decembrī notikušās reorganizācijas, kura notika dibinot meitas uzņēmumu AS "Gaso" un noslēdzot virkni nomas līgumu starp AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso", 16. SFPS "Noma" piemērošana varētu mainīt AS "Latvijas Gāze" aktīvu un saistību kopsummu. Taču, tā kā visi nomas līgumi bija īstermiņa, tad Sabiedrības vadība secināja, ka standartam nav ietekmes uz AS "Latvijas Gāze" finanšu pārskatiem 2018. gada 31 .decembrī. No Koncerna viedokļa standartam nav būtiskās ietekmes uz finanšu pārskatiem.

1. gada otrajā pusē Sabiedrība parakstīja grozījumus esošajos īres līgumos un secināja, ka tagad tās nomas līgumi atbilst aktīva lietošanas tiesību atzīšanas kritērijiem.

Jauni grāmatvedības paziņojumi

Ir izdoti atsevišķi jauni vai pārskatīti standarti un interpretācijas, kas ir obligāti attiecībā uz periodiem, kuri sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, un ko Koncerns un Sabiedrība nav agrīni ieviesuši:

Būtiskuma definīcija – Grozījumi 1. SGS un 8. SGS

Grozījumi precizē būtiskuma definīciju un tās piemērošanu, iekļaujot norādes, kas līdz šim parādījušās citviet SFPS. Tāpat pilnveidoti definīcijai pievienotie skaidrojumi. Visbeidzot, grozījumi nodrošina būtiskuma definīcijas konsekvenci visos SFPS. Informācija ir būtiska, ja ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tās izlaišana, sagrozīšana vai slēpšana varētu ietekmēt lēmumus, ko vispārēja mērķa finanšu pārskatu primārie lietotāji pieņem, balstoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz finanšu informāciju par konkrētu pārskatu sniedzēju uzņēmumu. Grozījumi var ietekmēt apjomu, kādā Koncerns un Sabiedrība izpauž informāciju.

Nav citu jaunu vai pārskatītu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā, ar paredzamu būtisku ietekmi uz Koncernu un Sabiedrību.

Finanšu instrumenti

Finanšu aktīvu klasifikācija

Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:

• tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
• tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.

Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.

Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.

Novērtēšana

Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, kā arī – gadījumā ar finanšu aktīvu, kas nav patiesajā vērtībā, ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.

Amortizētā iegādes vērtība

Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / izdevumos.

Uz 2019. gada 31. decembri un 2018. gada 31. decembri šajā kategorijā bija klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:

• pircēju un pasūtītāju parādi;
• uzkrātie ieņēmumi;
• banku depozīti;
• nauda un naudas ekvivalenti.

Pašu kapitāla instrumenti

Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.

Atvasināti finanšu instrumenti

Atvasināti finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasinātu finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.

Vērtības samazinājums

Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.

Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:

• objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
• naudas vērtību laikā un
• visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.

Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.

Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanasnodošanas kritēriji ir izpildīti.

Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.

Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.

Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām

Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar gāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā gāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.

Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.

Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.

Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale

Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".

Pieslēguma maksas

Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.

Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem

Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai un Koncernam par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus. Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.

Finansēšanas komponente

Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nepiemēro naudas vērtību laikā nevienām darījuma cenām.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.

Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.

Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.

Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošanas laikā. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma pamatkapitālā, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.

Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:

	gadi
Ēkas	20 - 100
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu	40 - 60
Iekārtas un mašīnas	5 - 30
Pārējie pamatlīdzekļi	3 - 10

Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks tiek pārskatīts un pēc vajadzības koriģēts katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

Visiem Koncerna un Sabiedrībsa nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.

Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem, aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

Krājumi

Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.

Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.

Noma (grāmatvedības politika, kas piemērota pēc 2018. gada 31. decembra)

Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:

• fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
• mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
• summas, kuras grupai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
• pirkuma iespējas izpildes cenu, ja grupa ir pietiekami pārliecināta, ka izmantos šo iespēju, un
• soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka grupa izmantos šo iespēju.

Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.

Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam ir izmantota 3.33% diskonta likme.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:

• nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
• visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
• visas sākotnējās tiešās izmaksas un
• atjaunošanas izmaksas.

Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja grupa ir pamatoti pārliecināta, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizēts bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr grupa novērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tā ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.

Operatīvā noma (grāmatvedības politika, kas tika piemērota līdz 2018. gada 31. decembrim)

Sabiedrība ir nomnieks. Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā.

Konsolidācijas principi

Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.

Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.

1. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.

Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā

Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".

Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:

Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).

Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādas pašas kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas;

AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.

Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Šīs reorganizācijas rezultātā Koncerns un Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies sakarā ar starpību starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem. Šo rezervi nedrīkst izmantot sadalei, un to var kompensēt tikai tad, ja nākotnē notiek reorganizācija starp kopīgi kontrolētām vienībām, kas rada negatīvu atšķirību.

Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.

Informācijas sniegšana par segmentiem

Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t. i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.

Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes

Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem

Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.

Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas

Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.

Uzkrājumi

Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.

Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.

Darbinieku labumi

Algas, piemaksas un prēmiju plāni

Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.

Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas

Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas

Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi

Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.

Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.

Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.

Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.

Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.

Ienākuma nodoklis

Sākot ar 2018. taksācijas gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Šī iemesla dēļ ne Koncerna, ne Sabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā par gadu, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, nav pārskata perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.

Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Finanšu gadā, kas beidzās 2018. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstākminētās atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.

21. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai

	Koncerns 2019	Koncerns 2018	Sabiedrība 2019	Sabiedrība 2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Finanšu pārskata obligātā revīzija	41	39	26	24
Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana	5	15	1	1
	46	54	27	25

22. Iespējamās saistības

Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.

Atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam reorganizācijas gadījumā vēsturiskais uzņēmums kopā ar jaunizveidoto uzņēmumu uzņemas solidāru atbildību par saistībām, kas radušās pirms reorganizācijas un nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, un kuru norēķinu veikšanas datums ir piecu gadu laikā pēc reorganizācijas datuma. 2019. gada 31. decembrī Koncerns un Sabiedrība nav informēti par jebkādām saistībām, par kurām tie būtu atbildīgi saistībā ar iepriekš minēto.

SEB bankā ir rezervēts 1 166 tūkstoši EUR (31.12.2018: 251 tūkstoši EUR) un Swedbankā 30 tūkstoši EUR kā finanšu garantija.

Nākamajā tabulā apkopotas pārējās līgumsaistības pārskata gada beigās:

Saistības	Koncerns 31.12.2019	Koncerns 31.12.2018	Sabiedrība 31.12.2019	Sabiedrība 31.12.2018
	EUR'000	EUR'000	EUR'000	EUR'000
Noslēgtie un vēl nepabeigtie līgumi	686	1 335	244	845

23. Notikumi pēc bilances datuma

Periodā pēc 2019. gada 31. decembra līdz šī finanšu pārskata parakstīšanai nav notikuši nekādi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.