AI Terminal
Latvijas Gaze
Quarterly Report • May 27, 2020
2233_rns_2020-05-27_1a3fc5fa-7ad7-43ed-9b72-56dd014cb6cf.pdf
Quarterly Report
Open in ViewerOpens in native device viewer
LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZĀS 2020.GADA 31.MARTĀ
Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
Rīga 2020 2020
| AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME 3 | |
|---|---|
| AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE 4 | |
| LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ 5 | |
| STRATĒĢIJA UN MĒRĶI 5 | |
| AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI 6 | |
| VADĪBAS ZIŅOJUMS 8 | |
| PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU 14 | |
| FINANŠU PĀRSKATI 15 | |
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 15 | |
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 16 | |
| APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS 16 | |
| BILANCE 17 | |
| KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 19 | |
| SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ 20 | |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 21 | |
| PIELIKUMI 22 | |
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
(Pilnvaru termiņš no 2019. gada 9. oktobra līdz 2022. gada 8. oktobrim)
Kirils Seļezņovs
(Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom
Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents
Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis
No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem
Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"
Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom
Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija
Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis
No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis
No 2014. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)
Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis
No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Sergejs Kuzņecs (Сергей Кузнец), 1970 Padomes loceklis
No 2015. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
(Pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam)
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā
Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks (pilnvaru termiņš līdz 2022. gada 31. augustam)
Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā
Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība
Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ
Latvijas Gāze koncerns ir apņēmības pilns nodrošināt drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments
nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").
Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.
AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.
"Latvijas Gāze" koncerna struktūra 2020. gada 31. martā
| Darbības valstis | Darbības veids | Līdzdalības daļa | |
|---|---|---|---|
| AS "Latvijas Gāze" | Latvija, Lietuva, Igaunija un | Dabasgāzes pārdošana un | |
| Somija | tirdzniecība | ||
| AS "Gaso" | Latvija | Dabasgāzes sadale | 100% |
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI
MŪSU MĒRĶIS
Stiprināt "Latvijas Gāzes" koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.
MŪSU MISIJA
Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.
MŪSU VĪZIJA
Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
AKCIJAS UN AKCIONĀRI
Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada.
SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2017. – 31.03.2020.)
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1.40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru | |
| skaits | 39 900 000 |
Avots: Nasdaq Baltic
- gada 31. martā AS "Latvijas Gāze" turpināja ieņemt pirmo vietu pēc tirgus kapitalizācijas starp Nasdaq Riga otrajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem. 2020. gada marta otrajā pusē koronovīrusa negatīvā ietekme jau bija novērojama vērtspapīru tirgū. 2020. gada pirmajos četros mēnešos AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 395.10 miljonus EUR, kas ir par 13.46% mazāk nekā attiecīgā 2019. gada perioda beigās. 2020. gada pirmajā ceturksnī Sabiedrības akcijas cena kritās par 9.09%.
| Vērtspapīru skaits | |
|---|---|
| publiskā apgrozībā | 25 328 520 |
| Likviditātes nodrošinātāji | Nav |
Avots: Nasdaq Baltic
AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.
OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.
OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS
Avots: Nasdaq Baltic
INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (3M 2018 – 3M 2020)
| 3M 2020 | 3M 2019 | 3M 2018 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.90 | 10.20 | 10.00 |
| Augstākā | 10.00 | 10.50 | 10.80 |
| Zemākā | 8.10 | 10.20 | 9.90 |
| Vidējā | 9.58 | 10.33 | 10.37 |
| Pēdējā | 9.00 | 10.40 | 10.70 |
| Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) | -9.09% | 1.96% | 7.00% |
| Darījumu skaits | 413 | 207 | 231 |
| Tirgoto akciju skaits | 21 337 | 18 239 | 18 714 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 0.201 | 0.140 | 0.193 |
| Kapitalizācija (milj. EUR) | 359.10 | 414.96 | 426.93 |
AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.03.2020
AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS
| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā | ||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Deniss Jemeļjanovs | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Sebastians Grēblinghofs | Nav |
| Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
| Padomes loceklis | Deivids Stīvens Harisons | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
| Padomes loceklis | Matiass Kolenbahs | Nav |
| Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |
| Padomes loceklis | Sergejs Kuzņecs | Nav |
VADĪBAS ZIŅOJUMS
AS "Latvijas Gāze" darbības vidē 2020. gada pirmais ceturksnis iezīmējās ar salīdzinoši mērenu gaisa temperatūru un stingriem ierobežojumiem saistībā ar koronavīrusa izplatību. Lai gan februārī un martā bija vairākas aukstākas dienas, kopumā temperatūra saglabājās virs ilgtermiņa sezonas normas, sevišķi ietekmējot gāzes pieprasījumu apkures segmentā. Vienlaikus, pateicoties veselīgam krātuvju piepildījumam un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) ieplūšanai Eiropā, saglabājās augsta dabasgāzes piegāžu pieejamība. Īpaši agrīnie ar koronavīrusa izplatību saistītie ierobežojumi un tiem sekojošais ekonomiskās aktivitātes kritums veicināja papildu SDG kravu ievešanu Eiropā un dzina lejup tirgus cenas.
- gada 14. martā sakarā ar koronavīrusa pandēmiju Latvijas Ministru kabinets izsludināja valstī ārkārtējo situāciju. Latvijas Gāze koncerns veica virkni drošības pasākumu, lai aizsargātu savu klientu un darbinieku veselību un labklājību. Līdztekus stingriem iekšējiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz ceļošanu un darba sanāksmēm, gan AS "Latvijas Gāze", gan AS "Gaso" slēdza apmeklētājiem klientu apkalpošanas centrus līdz ārkārtējās situācijas beigām. Līdz centru atvēršanai pakalpojumi klientiem būs pieejami tikai pa tālruni un elektroniskās saziņas formās. Pirmajā ceturksnī Latvijas Gāze koncerns nodrošināja darbības nepārtrauktību un nepārtrauktu dabasgāzes padevi klientiem, tomēr Koncerna vadība nevar pilnībā izslēgt tālāku ierobežojumu ieviešanu Koncerna darbībā, ja to prasīs attiecīgi valsts institūciju lēmumi.
Neraugoties uz izaicinājumiem bagātu tirgus vidi, 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" izdevās pārdot klientiem Latvijā un ārvalstīs 3 307 GWh dabasgāzes. Pēc Somijas gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segments bija sevišķi sekmīgs dabasgāzes pārdošanā Somijas klientiem. 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" pārdeva Somijas klientiem 466.4 GWh, kas veidoja 57% no visa ārvalstīs pārdotā dabasgāzes apjoma.
2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā.
Koncerna neto apgrozījums gada pirmajos trijos mēnešos sasniedza 65.5 miljonus EUR, par 42.1% atpaliekot no attiecīgajā 2019. gada periodā uzrādītā. Kritums saistāms ar zemākām absolūtajām pārdošanas cenām, kā arī zemāku pārdošanas apjomu nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Tā kā 2019. gadā vairāki lielie klienti bija noglabājuši ievērojamus dabasgāzes apjomus krātuvē, 2020. gada pirmajos trīs mēnešos pārdošanas apjomi prognozēti kritās. Tāpat, kā jau minēts, neierasti augstā gaisa temperatūra veicināja zemāku kopējo dabasgāzes pieprasījumu. Gada pirmajā ceturksnī valdošie tirgus apstākļi ietekmēja arī EBITDA, EBIT un neto peļņas rādītājus. Koncerna 2020. gada pirmā ceturkšņa neto peļņa bija 15.3 miljoni EUR – par 11.3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Attiecībā uz turpmāko uzņēmējdarbības gaitu 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" paredz, ka uzņēmējdarbības vide saglabāsies sarežģīta. Latvijas Gāze koncerns prognozē, ka negatīvu ietekmi uz tā 2020. gada finanšu rezultātiem var radīt kopējā gāzes pieprasījuma mazināšanās sakarā ar koronavīrusa dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un atsevišķu klientu grupu pieaugošās grūtības apmaksāt rēķinus. Tāpat Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segments jutīs spiedienu no sīvas konkurences, zemām tirgus cenām un ārkārtīgi ierobežotas krātuves jaudu pieejamības Baltijas reģionā. Tiesa, vienlaikus AS "Latvijas Gāze" vadība sagaida, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī gūtā peļņa nodrošinās zināmu finanšu buferi gada atlikušajiem mēnešiem. Savukārt AS "Gaso" pārziņā esošā sadales segmenta saimnieciskās darbības rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no kopējā pieprasījuma līmeņa un attiecīgi sadales tīklā pārvadītā dabasgāzes apjoma.
Arī sarežģītajā tirgus vidē AS "Latvijas Gāze" saglabā apņēmību sasniegt iespējami labākos finanšu rezultātus un radīt ilgtspējīgu vērtību visām iesaistītajām pusēm. Šajā kontekstā pārdošanas un tirdzniecības segments 2020. gada pirmajā ceturksnī turpināja aktīvi kontrolēt un samazināt darbības izmaksas un īstenoja disciplinētu pieeju kapitāla izmaksām, vienlaikus sekmīgi turpinot jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanu. Gan jaunā norēķinu sistēma, gan klientu portāls veicinās pamata biznesa procesu izmaksu samazināšanu un klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu.
| Koncerna galvenie rādītāji | 3M 2020 | 3M 2019 | 3M 2018 |
|---|---|---|---|
| Pārdotā dabasgāze, GWh | 3 259 | 4 002 | 3 674 |
| Darbinieku skaits, vidēji | 987 | 991 | 990 |
| Sadales līniju garums, km | 5 298 | 5 248 | 5 231 |
| Koncerna galvenie finanšu rādītāji | 3M 2020 | 3M 2019 | 3M 2018 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums | 65 496 | 113 178 | 96 352 |
| EBITDA | 18 894 | 20 328 | 23 398 |
| EBITDA, % | 28.8 | 18.0 | 24.3 |
| EBIT | 15 390 | 17 331 | 20 517 |
| EBIT, % | 23.5 | 15.3 | 21.3 |
| Neto peļņa | 15 286 | 17 242 | 20 118 |
| Neto rentabilitāte, % | 23.3 | 15.2 | 20.9 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.38 | 0.43 | 0.50 |
| P/E | 23.49 | 24.19 | 21.40 |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients | 4.92 | 4.76 | 5.39 |
| Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR) | Aprēķina formulas |
|---|---|
| EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas) |
EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums |
| EBITDA, % (jeb EBITDA marža) |
ாூ் EBITDA, % = x 100% ூņē௨ ī௨ ௧ |
| EBIT | EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + |
| (Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem) | Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi |
| EBIT, % (jeb EBIT marža) |
ாூ் EBIT,% = x 100% ூņē௨ ī௨ ௧ |
| Neto rentabilitāte | ļņ |
| (jeb Komerciālā rentabilitāte) | Neto rentabilitāte, %= |
| Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no | x 100% |
| klientiem saņemtā EUR | ூņē௨ ī௨ ௧ |
| P/E koeficients | ௦ ௦ |
| (Attiecība starp uzņēmuma akcijas | P/E= |
| cenu un peļņu uz vienu akciju) | ā௦௧ ௗ ļņ ௨௭ ௩௨ ௨ |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients | Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī௦௧ņ ௧ī௩ |
| Uzņēmuma spēja samaksāt īstermiņa saistības. | Ī௦௧ņ ௦௦௧ī௦ |
Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE
- gada pēdējos mēnešos stabilizējušās, 2020. gada pirmajos trijos mēnešos tirgus cenas atkal ievērojami pazeminājās. GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laika posmā no 2020. gada janvāra līdz marta beigām kritās par 34%. To galvenokārt veicināja divas norises. Neierasti augsta gaisa temperatūra Ziemeļrietumeiropā un ievērojama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās Āzijā koronavīrusa dēļ noveda pie globāla dabasgāzes pieprasījuma krituma. Vienlaikus šim gada laikam neierasti augsts krātuvju piepildījums un sākotnēji Āzijas tirgiem paredzētu SDG kravu novirzīšana būtiski palielināja brīvi pieejamo dabasgāzes piegāžu apjomu Ziemeļrietumeiropā.
Reģionālā līmenī apjomīgās SDG piegādes Klaipēdas SDG terminālim atspoguļo patlaban lielo SDG piedāvājumu pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu. Zemas absolūtās dabasgāzes cenas un plaša pieejamība 2020. gada pirmajā ceturksnī saasināja konkurenci Latvijas un reģionālajā dabasgāzes tirgū. Pēcāk pieauga spiediens uz pārdošanas maržu, un vairāki klienti, lūkojot izmantot zemās tirgus cenas, centās panākt cenu nosacījumu pārskatīšanu vai uzlabošanu esošajos līgumos. Tāpat nelabvēlīgo tirgus apstākļu iespaidā samazinājās dabasgāzes pieprasījums elektroenerģijas ražošanas segmentā.
AS "Latvijas Gāze" paredz, ka pastāvīgi liels SDG piegāžu apjoms Baltijas reģionā 2020. gadā vēl vairāk saasinās piedāvājuma konkurenci un var novest pat pie īslaicīgas pārprodukcijas pēc kopējā gāzes pieprasījuma vājināšanās. Lai gan vēl pāragri vērtēt koronavīrusa izplatības ietekmi, prognozētais ievērojamais ekonomiskās aktivitātes kritums ietekmēs arī dabasgāzes pieprasījumu Baltijas reģionā.
Kopējais dabasgāzes pieprasījums Latvijā un reģionā 2020. gadā būs atkarīgs arī no ūdens līmeņa Daugavā vasaras sākumā un cenu dinamikas Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā.
AS "Latvijas Gāze" rēķinās, ka patlaban novērojamajām tendencēm turpmākajos mēnešos būs paliekošs iespaids un tirgus vide atlikušajā 2020. gadā turpinās sagādāt izaicinājumus.
NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ
Kopš 2020. gada 1. janvāra dabasgāzes lietotāji Somijā var brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju un saņemt dabasgāzi no Baltijas gāzes tirgotājiem caur Baltic Connector gāzesvadu, kas savieno Somiju un Igauniju.
34% no kopējā Somijas dabasgāzes patēriņa 2020. gada janvārī tika piegādāti caur Baltic Connector gāzesvadu.
-
martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators) apstiprināja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) lietošanas noteikumus 2020./2021. gada sezonai.
-
gada 14. martā Latvijas Republikas Ministru kabinets izdeva rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvijā COVID-19 pandēmijas dēļ. Ārkārtējā situācija valstī tika pagarināta līdz 2020. gada 9. jūnijam. Patlaban gan AS "Latvijas Gāze", gan AS "Gaso" klientu apkalpošanas centri ir slēgti un pakalpojumi klientiem pieejami tikai pa tālruni un elektroniskās saziņas formās. Latvijas Gāze koncerns nodrošina darbības nepārtrauktību, kā arī nepārtrauktu dabasgāzes piegādi klientiem.
SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI
Sadales segments: AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir lielākais Latvijas Gāze koncernā pēc aktīvu vērtības, kura 2020. gada pirmā ceturkšņa beigās bija 332.8 miljoni EUR jeb 70% no Koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segments sasniedza neto apgrozījumu 15.4 miljonu EUR apmērā (9.6% kritums salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu) un EBITDA 9.0 miljonu EUR apmērā. Kritums galvenokārt saistīts ar mazāku Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas noslodzi pirmajā ceturksnī sakarā ar neierasti mēreno gaisa temperatūru. Segmenta 2020. gada janvāra-marta peļņa pirms nodokļiem bija 5.7 miljoni EUR.
ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES
Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.
Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto Pārdošanas un tirdzniecības segments: AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība uz 2020. gada 31. martu bija 142.8 miljoni EUR. 2020. gada pirmajā ceturksnī segments uzrādīja neto apgrozījumu 49.7 miljonus EUR, kas ir par 49% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. Ievērojami zemākais neto apgrozījums ir rezultāts zemākām absolūtajām pārdošanas cenām, kā arī pārdošanas apjoma kritumam salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni. Segmenta EBITDA sasniedza 9.9 miljonus EUR, bet peļņa pirms nodokļiem bija 9.6 miljoni EUR.
apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos (parasti reizi divos gados) var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.
FINANŠU RISKU VADĪBA
AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.
Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus. 2020. gada pirmajā ceturksnī Koncerns arīdzan ieviesa papildu pasākumus, lai pārvaldītu ar koronavīrusa izplatību saistīto ierobežojumu iespaidā pieaugušo kredītrisku. Lai mazinātu papildu risku no iespējamām klientu likviditātes problēmām, AS "Latvijas Gāze" ieviesa papildu pārbaudes procedūras un kredītpolitikas, lai aizsargātu savu finansiālo pozīciju, vienlaikus iespēju robežās atbalstot klientus, kurus skārušas pašreizējās situācijas sekas. Rēķinot 2020. gadā sagaidāmos kredītzaudējumus pircējiem un klientiem, Koncerns ņems vērā koronavīrusa ietekmi uz makroekonomikas prognozēm.
Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, parasti iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi tikai ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju.
- gada 31. martā beidzās esošais overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli, tādēļ AS "Latvijas Gāze" jau 2018. gada rudenī uzsāka iepirkuma procedūru, lai piesaistītu pietiekamu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajās divās dabasgāzes iesūknēšanas sezonās. 2018. gada decembra beigās Sabiedrība parakstīja jaunu līgumu ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par atjaunojamu kredītu ar iespēju aizņemties līdz 50 miljoniem EUR. Līgums attiecas uz periodu no 2019. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments patlaban ir pakļauts vairāk tirgus riskiem nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā arīdzan turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Kaut arī priekšroka tiek dota iekšējai tirgus risku mazināšanai, piemēram, vienojoties par piegādes līguma noteikumiem un strādājot ar pārdošanas portfeli, Sabiedrība aktīvi izmanto arī riska ierobežošanas instrumentus.
NĀKOTNES PERSPEKTĪVA
Tā kā situācija saistībā ar koronavīrusu attīstās strauji, ietekmi uz reģionālo un Eiropas ekonomiku patlaban ir ļoti grūti precīzi aplēst. Tiesa, marta beigās Latvijas Banka publiski paziņoja, ka paredz Latvijas IKP samazināšanos 2020. gadā par 6.5%. Lai gan Koncerns vēl nevar precīzi izteikt skaitļos IKP krituma ietekmi uz dabasgāzes patēriņu, arī kopējais dabasgāzes pieprasījums Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā sākotnēji gaidīts. Zemāks dabasgāzes pieprasījums Latvijā un Baltijas reģionā varētu nozīmēt Koncerna 2020. gada pārdošanas apjomu samazinājumu.
Bez tam, Koncerns pieļauj, ka, likviditātes problēmu skartiem klientiem kavējot maksājumus, pieaugs debitoru parādi, kā arī saistības neizpildījušo klientu skaits, taču Koncerna klientu likviditātes problēmu apmēru varēs precīzāk apjaust vien tad, kad būs izrakstīti rēķini par maijā piegādāto dabasgāzi. Kā minēts finanšu risku vadības sadaļā, Koncerns jau veicis papildu pasākumus, lai aktīvi pārvaldītu pašreizējā situācijā pieaugušo kredītrisku un likviditātes riskus.
Neatkarīgi no koronavīrusa izplatības kopējā tirgus vide turpinās sagādāt izaicinājumus. Ņemot vērā būvniecības stadijā esošo Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu GIPL un plānošanas stadijā esošo Skultes SDG termināli Latvijā, piedāvājuma konkurence, visticamāk, turpinās pieaugt, kamēr kopējais dabasgāzes pieprasījums Latvijā drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes patēriņa krišanos veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz mazināt fosilo kurināmo izmantošanu, turklāt ilgākā termiņā starptautiskie klimata pārmaiņu politikas pasākumi liks atteikties no fosilajiem kurināmajiem vispār. Tādējādi arvien vairāk dalībnieku cīnīsies par tirgus daļu rūkošā tirgū, bet vienlaikus var pieaugt atbilstības un regulatīvie riski. Piedāvājuma pusē, lai noturētu Latvijas Gāze koncerna vadošo pozīciju Latvijas dabasgāzes tirgū un tālāk attīstītu darbību kaimiņvalstu tirgos, svarīgi būs nodrošināt konkurētspējīgus iegādes nosacījumus ilgtermiņa piegādes līgumā ar PAS "Gazprom" un palielināt piegāžu elastību. Pieprasījuma pusē Sabiedrība turpinās palielināt klientu skaitu un pilnveidot spēju to efektīvi apkalpot. Kopš 2020. gada 1. janvāra AS "Latvijas Gāze" piegādā dabasgāzi jauniegūtiem klientiem Somijā.
AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanā. Tāpat, lai uzlabotu norēķinu procesu efektivitāti, pārdošanas un tirdzniecības segments ieviesīs jaunu norēķinu sistēmu un klientu portālu mājsaimniecību klientiem.
Visbeidzot, Sabiedrība turpinās analizēt iespējas izvērst uzņēmējdarbību jaunos segmentos, sevišķu uzmanību pievēršot SDG un gāzes darbinātām tehnoloģijām Baltijas reģionā.
Latvijas Gāze koncerns turpinās izmantot savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un ir apņēmības pilns arī turpmāk būt uzticamākais dabasgāzes piegādātājs Latvijā un paplašināt darbību Baltijas reģionā.
DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM
AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.
NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM
Sebastians Grēblinghofs (Sebastian Gröblinghoff) AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētāja vietnieks un finanšu direktors ir nolēmis pamest Sabiedrību no 2020. gada 30. jūnija un turpināt savu karjeru enerģētikas nozarē ārpus Latvijas. No 2020. gada 31. marta līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši citi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2020. gada 31. martā (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.
Finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzas 2020. gada 31. martā, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Finanšu informācijas sagatavošanā tika ievēroti tādi paši posteņu atzīšanas un novērtēšanas principi, kā gada pārskatā.
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
FINANŠU PĀRSKATI
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
| Uzņēmums | Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta | Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 |
| Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums |
www.lg.lv |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%) |
| Finanšu periods | 2020. gada 1. janvāris - 2020. gada 31. marts |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pieli- | Koncerns 01.01- |
Koncerns 01.01- |
Sabiedrība 01.01- |
Sabiedrība 01.01- |
|
|---|---|---|---|---|---|
| kums | 31.03.2020 | 31.03.2019 | 31.03.2020 | 31.03.2019 | |
| Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 2 | EUR'000 65 496 |
EUR'000 113 178 |
EUR'000 50 115 |
EUR'000 97 036 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 967 | 1 924 | 706 | 1 497 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (39 290) | (86 680) | (38 894) | (86 198) |
| Personāla izmaksas Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums |
5 | (6 471) (3 504) |
(6 329) (2 997) |
(1 172) (288) |
(1 110) (104) |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 6 | (1 808) | (1 765) | (785) | (932) |
| Bruto peļņa | 15 390 | 17 331 | 9 682 | 10 189 | |
| Finanšu izdevumi | (104) | (89) | (52) | (30) | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 15 286 | 17 242 | 9 630 | 10 159 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | - | - | - | |
| Pārskata perioda peļņa | 15 286 | 17 242 | 9 630 | 10 159 |
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS
| Koncerns 01.01- 31.03.2020 |
Koncerns 01.01- 31.03.2019 |
Sabiedrība 01.01- 31.03.2020 |
Sabiedrība 01.01- 31.03.2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārskata perioda peļņa | 15 286 | 17 242 | 9 630 | 10 159 |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu | ||||
| Izmaiņas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas | ||||
| rezervē | - | 48 | - | - |
| Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi | - | 48 | - | - |
| Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi | 15 286 | 17 290 | 9 630 | 10 159 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Elita Dreimane Valdes locekle
16
BILANCE
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 31.03.2020 | 31.12.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| AKTĪVS | |||||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||||
| Nemateriālie aktīvi | 7 | 7 957 | 8 137 | 4 857 | 4 799 |
| Pamatlīdzekļi | 8 | 310 473 | 312 650 | 2 674 | 2 729 |
| Tiesības lietot aktīvus | 55 | 384 | 361 | 384 | |
| Līdzdalība | 9 | - | - | 194 534 | 194 534 |
| Pārējie debitori | 202 | 32 | 6 | 6 | |
| Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 318 687 | 321 203 | 202 432 | 202 452 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||||
| Krājumi | 10 | 17 878 | 50 105 | 16 317 | 48 872 |
| Avansa maksājumi par krājumiem | 5 876 | 5 829 | 5 870 | 5 828 | |
| Debitori | 30 828 | 26 955 | 28 488 | 23 813 | |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 6 539 | 11 151 | 5 917 | 10 758 | |
| Nauda un tās ekvivalenti | 95 784 | 48 995 | 78 853 | 38 487 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 156 905 | 143 035 | 135 445 | 127 758 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA | 475 592 | 464 238 | 337 877 | 330 210 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
BILANCE (turpinājums)
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 31.03.2020 | 31.12.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS | |||||
| Pašu kapitāls | |||||
| Akciju kapitāls | 55 860 | 55 860 | 55 860 | 55 860 | |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20 376 | 20 376 | 20 376 | 20 376 | |
| Rezerves | 193 844 | 195 597 | 204 494 | 204 494 | |
| Nesadalītā peļņa | 128 917 | 111 878 | 33 077 | 23 447 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 398 997 | 383 711 | 313 807 | 304 177 | |
| Saistības | |||||
| Ilgtermiņa saistības | |||||
| Aizņēmumi | 11 | 24 500 | 25 667 | - | - |
| Nomas saistības | 32 | 292 | 270 | 292 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 12 | 18 364 | 18 434 | - | - |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu | |||||
| saistībām | 1 778 | 1 757 | 57 | 57 | |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 44 674 | 46 150 | 327 | 349 | |
| Īstermiņa saistības | |||||
| Parādi piegādātājiem un | |||||
| darbuzņēmējiem | 3 295 | 5 489 | 7 084 | 8 249 | |
| Aizņēmumi | 11 | 3 500 | 3 500 | - | - |
| Nomas saistības | 25 | 93 | 93 | 93 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 12 | 1 076 | 1 138 | 23 | 92 |
| Pārējās saistības | 13 | 24 025 | 24 157 | 16 543 | 17 250 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 31 921 | 34 377 | 23 743 | 25 684 | |
| Saistības kopā: | 76 595 | 80 527 | 24 070 | 26 033 | |
| PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA | 475 592 | 464 238 | 337 877 | 330 210 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pārvēr tēšanas rezerve |
Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2018. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 126 976 | 103 | 107 040 | 310 355 |
| Darījumi ar akcionāriem | ||||||
| Dividendes Darījumi ar akcionāriem |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| pamatlīdzekļu norakstīšana | - | - | (6 593) | - | 6 593 | - |
| Apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 20 190 | 20 190 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 74 704 | 407 | - | 75 111 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 74 704 | 407 | 20 190 | 95 301 |
| 2019. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 195 087 | 510 | 111 878 | 383 711 |
| Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un |
||||||
| pamatlīdzekļu norakstīšana | - | - | (1 753) | - | 1 753 | - |
| Apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 15 286 | 15 286 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | - | - | 15 286 | 15 286 |
| 2020. gada 31. martā | 55 860 | 20 376 | 193 334 | 510 | 128 917 | 398 997 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšanas rezerve |
Reorga nizācijas rezerves |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| 2018. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (85) | 204 545 | 25 692 | 306 388 |
| Darījumi ar akcionāriem | ||||||
| Dividendes Darījumi ar akcionāriem |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| kopā: | - | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| Citi apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 19 700 | 19 700 |
| Citi apvienotie ienākumi | - | - | 34 | - | - | 34 |
| Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 34 | - | 19 700 | 19 734 |
| 2019. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (51) | 204 545 | 23 447 | 304 177 |
| Citi apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa Apvienotie ienākumi kopā: |
- - |
- - |
- - |
- - |
9 630 9 630 |
9 630 9 630 |
| 2020. gada 31. martā | 55 860 | 20 376 | (51) | 204 545 | 33 077 | 313 807 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
| Pieli- | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| kums | 01.01- | 01.01- | 01.01- | 01.01- | |
| 31.03.2020 | 31.03.2019 | 31.03.2020 | 31.03.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa |
15 286 | 17 242 | 9 630 | 10 159 | |
| Korekcijas: - pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus |
|||||
| nolietojums | 2 979 | 2 752 | 112 | 63 | |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija | 520 | 428 | 171 | 41 | |
| - zaudējumi / (peļņa) no ilgtermiņa aktīvu | |||||
| izslēgšanas | 90 | 1 | - | - | |
| - procentu izdevumi | 105 | 88 | 52 | 30 | |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | |||||
| - debitoros | 1 317 | (5 882) | 167 | (6 463) | |
| - krājumos | 32 227 | 71 976 | 32 555 | 72 398 | |
| - avansa maksājumos par krājumiem | (47) | 4 487 | (42) | 4 696 | |
| - kreditoros | (3 089) | (9 135) | (1 759) | (8 131) | |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības | 49 388 | 81 957 | 40 886 | 72 793 | |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | |||||
| Pamatlīdzekļu iegāde | 8 | (821) | (360) | (59) | (15) |
| Nemateriālo aktīvu iegāde | 7 | (507) | (894) | (392) | (805) |
| Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie | |||||
| ienākumi | 1 | 7 | - | - | |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (1 327) | (1 247) | (451) | (820) | |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | |||||
| Samaksātais overdrafts | - | (8 386) | - | (8 386) | |
| Samaksātais aizņēmums | (1 167) | (1 167) | - | - | |
| Samaksātās nomas | - | - | (17) | - | |
| Samaksātie procenti | (105) | (88) | (52) | (30) | |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | (1 272) | (9 641) | (69) | (8 416) | |
| Neto naudas plūsma | 46 789 | 71 069 | 40 366 | 63 557 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda | |||||
| sākumā Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda |
48 995 | 16 280 | 38 487 | 4 845 | |
| beigās | 95 784 | 87 349 | 78 853 | 68 402 |
Finanšu pārskatus 2020. gada 27. maijā apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs Sebastians Grēblinghofs Valdes priekšsēdētāja vietnieks
PIELIKUMI
1. Segmentu informācija
- un 2019. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.
Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.
Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).
| Koncerns 3 mēneši 2020 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 9 930 | 8 964 | 18 894 |
| Nolietojums un amortizācija | (271) | (3 233) | (3 504) |
| Finanšu izdevumi | (52) | (52) | (104) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 9 607 | 5 679 | 15 286 |
| Koncerns 3 mēneši 2019 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 10 264 | 10 064 | 20 328 |
| Nolietojums un amortizācija | (105) | (2 892) | (2 997) |
| Finanšu izdevumi | (30) | (59) | (89) |
| Segmentu peļņa pirms nodokļiem | 10 129 | 7 113 | 17 242 |
| Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība | 3 mēneši 2020 |
3 mēneši 2019 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 9 970 | 10 293 |
| Nolietojums un amortizācija | (288) | (104) |
| Finanšu izdevumi | (52) | (30) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 9 630 | 10 159 |
"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 31. martā
| Koncerns 3 mēneši 2020 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 269 | 962 | 1 231 |
| Segmentu aktīvi 31.03.2020 | 142 811 | 332 781 | 475 592 |
| Koncerns 3 mēneši 2019 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 289 | 718 | 1 007 |
| Segmentu aktīvi 31.03.2019 | 149 632 | 262 353 | 411 985 |
| Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība | 3 mēneši 2020 |
3 mēneši 2019 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 269 | 289 |
| Segmentu aktīvi 31.03. | 337 877 | 344 630 |
2. Ieņēmumi
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši 2020 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas atzītas par |
37 019 (625) |
12 682 - |
15 443 - |
65 144 (625) |
| ieņēmumiem | 359 | 55 | 262 | 676 |
| Citi ieņēmumi | - | - | 301 | 301 |
| 36 753 | 12 737 | 16 006 | 65 496 |
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši 2019 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| Koriģēts | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
| Segmentu ieņēmumi | 82 182 | 14 854 | 17 079 | 114 115 |
| Starpsegmentu ieņēmumi | (1 360) | - | - | (1 360) |
| Pieslēguma maksa un citas pakalpojumu | ||||
| maksas, kas atzītas par ieņēmumiem | - | - | 255 | 255 |
| Citi ieņēmumi | 1 | - | 167 | 168 |
| 80 823 | 14 854 | 17 501 | 113 178 |
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | |||
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši 2020 | Latvija | Ārpus Latvijas | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Segmentu ieņēmumi | 37 019 | 12 682 | 49 701 | |
| Citi ieņēmumi | 359 | 55 | 414 | |
| 37 378 | 12 737 | 50 115 |
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | |||
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši 2019 | Latvija | Ārpus Latvijas | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Segmentu ieņēmumi | 82 181 | 14 854 | 97 035 | |
| Citi ieņēmumi | 1 | - | 1 | |
| 82 182 | 14 854 | 97 036 |
3. Pārējie ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši 2020 |
3 mēneši 2019 |
3 mēneši 2020 |
3 mēneši 2019 |
|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības | ||||
| guvums | 180 | 986 | 180 | 986 |
| Citi ieņēmumi | 787 | 938 | 526 | 511 |
| 967 | 1 924 | 706 | 1 497 |
- gada 3 mēnešos pārējie ieņēmumi iekļauj atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvumu 180 tūkstošu EUR apmērā, kas veidojas no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 1 544 tūkstoši EUR no šīs summas attiecināmi uz atvasinātajiem instrumentiem pārskata periodā. Pārējā daļa, (1 364) tūkstoši EUR, attiecināma uz vēl atvērtajiem atvasinātajiem instrumentiem, un ir noteikta pēc tirgus vērtības bilances datumā. No tiem (1 399) tūkstoši EUR attiecās uz 2020. gadu un 35 tūkstoši EUR uz 2021. gadu.
4. Materiālu izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši | 3 mēneši | 3 mēneši | 3 mēneši | |
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 38 992 | 86 329 | 38 882 | 86 189 |
| Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 298 | 351 | 12 | 9 |
| 39 290 | 86 680 | 38 894 | 86 198 |
5. Personāla izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 3 mēneši | 3 mēneši | 3 mēneši | 3 mēneši | |
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga | 4 862 | 4 780 | 835 | 851 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 1 177 | 1 144 | 212 | 194 |
| Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 313 | 305 | 47 | 44 |
| Pārējās personāla izmaksas | 119 | 100 | 78 | 21 |
| 6 471 | 6 329 | 1 172 | 1 110 |
6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| Koncerns 3 mēneši 2020 |
Koncerns 3 mēneši 2019 |
3 mēneši 2020 |
Sabiedrība Sabiedrība 3 mēneši 2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas |
190 | 345 | 124 | 305 |
| (noma, elektrība, apsardze un citi pakalpojumi) | 303 | 244 | 51 | 90 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 20 | 15 | 9 | 5 |
| Biroja un citas administratīvās izmaksas | 434 | 437 | 194 | 219 |
| Nodokļi un nodevas | 239 | 248 | 152 | 145 |
| IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 467 | 388 | 240 | 154 |
| Citas izmaksas | 155 | 88 | 15 | 14 |
| 1 808 | 1 765 | 785 | 932 |
7. Nemateriālie aktīvi
| Koncerns 3 mēneši |
Koncerns | Sabiedrība 3 mēneši |
Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||||
| Perioda sākumā | 20 967 | 17 558 | 5 468 | 3 541 |
| Iegādāti | 339 | 3 410 | 229 | 1 928 |
| Norakstīti | - | (1) | - | (1) |
| Perioda beigās | 21 306 | 20 967 | 5 697 | 5 468 |
| Amortizācija | ||||
| Perioda sākumā | 12 830 | 10 914 | 669 | 200 |
| Amortizācija pārskata gadā | 519 | 1 917 | 171 | 470 |
| Par norakstīto | - | (1) | - | (1) |
| Perioda beigās | 13 349 | 12 830 | 840 | 669 |
| Atlikusī vērtība uz perioda beigām | 7 957 | 8 137 | 4 857 | 4 799 |
8. Pamatlīdzekļi
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2019 | 650 929 | 38 835 | 16 443 | 1 079 | 707 286 |
| Iegādāts | 419 | 313 | 132 | 28 | 892 |
| Norakstīts | (263) | (66) | (178) | - | (507) |
| 31.03.2020 | 651 085 | 39 082 | 16 397 | 1 107 | 707 671 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2019 | 358 636 | 23 998 | 12 002 | - | 394 636 |
| Aprēķināts | 1 947 | 695 | 337 | - | 2 979 |
| Norakstīts | (177) | (62) | (178) | - | (417) |
| 31.03.2020 | 360 406 | 24 631 | 12 161 | - | 397 198 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.03.2020 | 290 679 | 14 451 | 4 236 | 1 107 | 310 473 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 292 293 | 14 837 | 4 441 | 1 079 | 312 650 |
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2018 | 545 105 | 32 620 | 15 565 | 393 | 593 683 |
| Iegādāts | 6 325 | 2 236 | 1 490 | 718 | 10 769 |
| Pārvērtēts | 100 552 | 4 900 | - | - | 105 452 |
| Norakstīts | (1 053) | (921) | (612) | (32) | (2 618) |
| 31.12.2019 | 650 929 | 38 835 | 16 443 | 1 079 | 707 286 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2018 | 323 273 | 20 697 | 11 248 | - | 355 218 |
| Aprēķināts | 7 206 | 2 320 | 1 335 | - | 10 861 |
| Pārvērtēts | 28 913 | 1 835 | - | - | 30 748 |
| Norakstīts | (756) | (854) | (581) | - | (2 191) |
| 31.12.2019 | 358 636 | 23 998 | 12 002 | - | 394 636 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 292 293 | 14 837 | 4 441 | 1 079 | 312 650 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018 | 221 832 | 11 923 | 4 317 | 393 | 238 465 |
"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 31. martā
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2019 | 1 811 | - | 1 593 | 1 | 3 405 |
| Iegādāts | - | - | 39 | 1 | 40 |
| Norakstīts | - | - | (3) | - | (3) |
| 31.03.2020 | 1 811 | - | 1 629 | 2 | 3 442 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2019 | 18 | - | 658 | - | 676 |
| Aprēķināts | 18 | - | 77 | - | 95 |
| Norakstīts | - | - | (3) | - | (3) |
| 31.03.2020 | 36 | - | 732 | - | 768 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.03.2020 | 1 775 | - | 897 | 2 | 2 674 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 1 793 | - | 935 | 1 | 2 729 |
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | |||||
| 31.12.2018 | - | - | 1 263 | - | 1 263 |
| Iegādāts | 1 811 | - | 371 | 1 | 2 183 |
| Norakstīts | - | - | (41) | - | (41) |
| 31.12.2019 | 1 811 | - | 1 593 | 1 | 3 405 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2018 | - | - | 415 | - | 415 |
| Aprēķināts | 18 | - | 272 | - | 290 |
| Norakstīts | - | - | (29) | - | (29) |
| 31.12.2019 | 18 | - | 658 | - | 676 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2019 | 1 793 | - | 935 | 1 | 2 729 |
| Atlikusī bilances vērtība 31.12.2018 | - | - | 848 | - | 848 |
9. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā
| Sabiedrība | |
|---|---|
| EUR'000 | |
| Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017 | 194 534 |
| Bilances vērtība 31.03.2020 un 31.12.2019 | 194 534 |
| Piederošās daļas | 31.03.2020 | 31.12.2019 |
|---|---|---|
| AS "Gaso" | 100 % | 100 % |
"Latvijas Gāze" koncerna konsolidētie un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzās 2020. gada 31. martā
| Meitas sabiedrības pašu kapitāls |
Meitas sabiedrības pašu kapitāls |
Meitas sabiedrības peļņa 3 mēneši |
Meitas sabiedrības peļņa 3 mēneši |
|
|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| AS "Gaso" | 279 723 | 274 067 | 5 656 | 7 083 |
10. Krājumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 31.03.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 16 317 | 48 872 | 16 317 | 48 872 |
| Materiāli un rezerves daļas | 1 632 | 1 304 | - | - |
| Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | (71) | (71) | - | - |
| 17 878 | 50 105 | 16 317 | 48 872 |
11. Aizņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 31.03.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Aizņēmums no AS "SEB banka" | ||||
| - aizņēmuma ilgtermiņa daļa | 24 500 | 25 667 | - | - |
| - aizņēmuma īstermiņa daļa | 3 500 | 3 500 | - | - |
| 28 000 | 29 167 | - | - |
- gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR. Sabiedrībai ir pieejams overdrafts. Overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.
12. Nākamo periodu ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | ||
|---|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 31.03.2020 | 31.12.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | |||||
| Ilgtermiņa daļa | 18 364 | 18 434 | - | - | |
| Īstermiņa daļa | 1 053 | 1 046 | - | - | |
| Citi nākamo periodu ieņēmumi: | |||||
| Īstermiņa daļa | 23 | 92 | 23 | 92 | |
| 19 440 | 19 572 | 23 | 92 |
Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas
| Koncerns 3 mēneši 2020 |
Koncerns 3 mēneši 2019 |
Sabiedrība 3 mēneši 2020 |
Sabiedrība 3 mēneši 2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atlikums gada sākumā | 19 572 | 19 677 | 92 | - |
| Saņemts no iedzīvotājiem un sabiedrībām pārskata gadā | 199 | 199 | - | - |
| Ietverts pārskata gada ieņēmumos | (331) | (255) | (69) | - |
| Pārnests uz nākamajiem periodiem | 19 440 | 19 621 | 23 | - |
13. Pārējās saistības
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.03.2020 | 31.12.2019 | 31.03.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 9 090 | 10 843 | 9 014 | 10 793 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti | 2 663 | 1 258 | 2 663 | 1 258 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 3 499 | 3 839 | 2 525 | 2 774 |
| Uzkrātās izmaksas | 4 995 | 4 431 | 1 134 | 1 081 |
| Akcīzes nodoklis | 757 | 892 | 756 | 887 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 1 234 | 901 | 141 | 141 |
| Darbinieku atalgojums | 846 | 839 | 163 | 151 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 498 | 701 | 89 | 101 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 248 | 338 | 49 | 33 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 136 | - | - | - |
| Dabas resursu nodoklis | 1 | 6 | - | - |
| Pārējās īstermiņa saistības | 58 | 109 | 9 | 31 |
| 24 025 | 24 157 | 16 543 | 17 250 |
14. Galvenās grāmatvedības politikas
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.
Sagatavošanas pamats
AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.
Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.
Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.
Finanšu instrumenti
Finanšu aktīvu klasifikācija
Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:
- tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
- tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.
Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.
Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana
Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.
Novērtēšana
Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā, to pārvērtē peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Parāda instrumenti
Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.
Amortizētā iegādes vērtība
Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / izdevumos. Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / izdevumos.
Šajā kategorijā bija klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:
- pircēju un pasūtītāju parādi;
- uzkrātie ieņēmumi;
- rezervētie līdzekļi un banku depozīti;
- nauda un naudas ekvivalenti.
Pašu kapitāla instrumenti
Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.
Vērtības samazinājums
Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.
Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:
- objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
- naudas vērtību laikā un
- visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.
Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.
Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.
Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.
Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.
Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.
Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem
daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.
Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.
Akcīzes nodoklis
Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.
Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale
Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".
Pieslēguma maksas
Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.
Līgumsaistības un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem
Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai un Koncernam par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus. Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.
Finansēšanas komponente
Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.
Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz nesadalīto peļņu pamatlīdzekļa lietošanas laikā. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā.
Zeme, avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| gadi |
|---|
| 20 - 100 |
| 40 - 70 |
| 5 - 30 |
| 3 - 10 |
Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks tiek pārskatīts un pēc vajadzības koriģēts katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu.
Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums
Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
Krājumi
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
Noma (grāmatvedības politika, kas piemērota no 2019. gada 1. janvāra)
Sabiedrība ir nomnieks. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:
fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
- summas, kuras grupai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
- pirkuma iespējas izpildes cenu, ja grupa ir pietiekami pārliecināta, ka izmantos šo iespēju, un
- soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka grupa izmantos šo iespēju.
Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.
Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2020. gada 31. martā un 2019. gada 31. decembrī ir izmantota 3.33% diskonta likme.
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.
Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:
- nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
- visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
- visas sākotnējās tiešās izmaksas un
- atjaunošanas izmaksas.
Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja grupa ir pamatoti pārliecināta, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr grupa novērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tā ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.
Konsolidācijas principi
Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.
Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.
Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.
Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā
Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".
Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:
- Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
- Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
- AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.
Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.
Šīs reorganizācijas rezultātā Koncerns un Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.
Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.
Informācijas sniegšana par segmentiem
Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t. i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.
Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem
Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.
Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas
Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.
Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.
Uzkrājumi
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Darbinieku labumi
Algas, piemaksas un prēmiju plāni
Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas
Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi
Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā un pārējā dzīves laikā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir vai nākotnē radīsies tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas reizi gadā, atzīstot izmaksu tekošā perioda izdevumos. Pabalstu saistības tiek norakstītas pabalsta izmaksas brīdī.
Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.
Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.
Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.
Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.
Ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.
Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2020. gada 31. martā un 2019. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.
Saistītās personas
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.
15. Notikumi pēc bilances datuma
Sebastians Grēblinghofs (Sebastian Gröblinghoff) AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētāja vietnieks un finanšu direktors ir nolēmis pamest Sabiedrību no 2020. gada 30. jūnija un turpināt savu karjeru enerģētikas nozarē ārpus Latvijas. No 2020. gada 31. marta līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši citi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu