AI Terminal
Latvijas Gaze
Management Reports • Feb 24, 2021
2233_rns_2021-02-24_68a0a8aa-3e42-4998-a67b-92b1e2431cfe.pdf
Management Reports
Open in ViewerOpens in native device viewer
LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTIE UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2020.GADA 31.DECEMBRĪ
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
2020 Rīga 2021
| AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME3 | |
|---|---|
| AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE | 4 |
| LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ5 | |
| STRATĒĢIJA UN MĒRĶI5 | |
| "LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS6 | |
| AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI |
8 |
| "LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI 11 |
|
| VADĪBAS ZIŅOJUMS14 | |
| PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU22 | |
| FINANŠU PĀRSKATI23 | |
| KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA 23 |
|
| PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS 24 |
|
| APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS24 | |
| BILANCE25 | |
| KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ27 | |
| SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ28 |
|
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS29 | |
| PIELIKUMI30 |
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
Padomes pilnvaru termiņš no 2019. gada 9. oktobra līdz 2022. gada 8. oktobrim.
Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs
No 2003. gada - Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, vadības komitejas loceklis, PAS Gazprom
Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 1996. gada SIA "ITERA Latvija", prezidents
Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis
No 2016. gada - Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem
Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis
No 2010. gada galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis
No 2014. gada Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS "НК "Роснефть"
Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle
No 2012. gada valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom
Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks
No 2016. gada vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija
Deivids Stīvens Harisons (David Stephen Harrison), 1970 Padomes loceklis
No 2010. gada, valdes loceklis Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga)
Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis
No 2014. gada īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija)
No 2015. gada cenu veidošanas un ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Sergejs Kuzņecs (Сергей Кузнец), 1970 Padomes loceklis
No 2015. gada valdes loceklis un departamenta vadītājs PAS Gazprom
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
Valdes pilnvaru termiņš no 2018. gada 16. augusta līdz 2021. gada 15. augustam.
Valdes locekles Ingas Āboliņas pilnvaru termiņš no 2020. gada 17. augusta līdz 2021. gada 16. augustam.
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā
Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle
Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
Sebastians Grēblinghofs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
(pilnvaru termiņš no 2016. gada 1. Septembra līdz 2020. gada 30. jūnijam).
Māstrihtas Universitāte / Nīderlande Maģistra grāds ekonomikā
Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists – vadītājs, Ekonomika un naftas un gāzes uzņēmumu vadība
Inga Āboliņa, 1974 Valdes locekle
Rīgas Ekonomikas augstskola, Executive MBA
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ
Latvijas Gāze koncerns nodrošina drošu un stabilu dabasgāzes piegādi klientiem un tiecas nostiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū. Latvijas Gāze koncerns sastāv no diviem segmentiem:
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").
Dabasgāzes sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. Licence ir spēkā līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.
AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnīgi neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.
Latvijas Gāze koncerna struktūra 2020. gada 31. decembrī
| Darbības valstis | Darbības veids | Līdzdalības daļa | |
|---|---|---|---|
| AS "Latvijas Gāze" | Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija |
Dabasgāzes pārdošana un tirdzniecība |
|
| AS "Gaso" | Latvija | Dabasgāzes sadale | 100% |
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI
MŪSU MĒRĶIS
Stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.
MŪSU MISIJA
Dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām.
MŪSU VĪZIJA
Uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS
Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments un dabasgāzes sadales segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:
1. CENU KONKURĒTSPĒJU
Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai uzlabotu savus dabasgāzes iepirkšanas nosacījumus un izmaksu efektivitāti attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus sadales tarifus visiem klientiem.
2. PRODUKTA KVALITĀTI
Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem. Mūsu mērķis ir panākt augsti efektīvu apkures sistēmu un koģenerācijas plašāku izmantošanu, tādējādi radot mazāku kaitējumu videi un ietaupot mūsu klientu līdzekļus.
3. PAKALPOJUMU KVALITĀTI
Latvijas Gāzes koncerns nemitīgi strādā, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Regulāri tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.
4. EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU
Latvijas Gāzes koncerns tiek pārvaldīts saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, nodrošinot visu akcionāru vienlīdzību, profesionālu uzraudzību un caurspīdīgumu. Koncerna attīstība un finanšu vadība norit saskaņā ar attiecīgu risku vadības politiku. Būtiska loma mūsu uzņēmējdarbībā ir IT sistēmām, kas palīdz efektīvi pārvaldīt gan sadales infrastruktūru, gan dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbību.
5. PROFESIONĀLU PERSONĀLU
Latvijas Gāzes Koncernā strādā liels kolektīvs ar dažādu nozaru speciālistiem. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, mēs veltām lielu uzmanību tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Gan pārdošanas un tirdzniecības segments, gan sadales segments nodrošina saviem darbiniekiem mūsdienīgus darba apstākļus un strādā saskaņā ar skaidri noteiktu personāla politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbu un personāla piesaisti.
6. GĀZAPGĀDES DROŠĪBU
Gāzes sadales segmentā Latvijas Gāzes koncerns tiecas nodrošināt gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā. Komerciālajā aspektā Latvijas Gāzes koncerns koncentrējas uz uzticamu, drošu un elastīgu gāzes piegāžu nodrošināšanu par konkurētspējīgām cenām.
7. ILGTSPĒJĪGĀM INVESTĪCIJĀM
Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Sadales segments ievēro augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku par galvenajām prioritātēm izvirzot sadales tīkla drošas un uzticamas infrastruktūras izveidi, vieda sadales pakalpojuma nodrošināšanu, pievēršot uzmanību klientu apkalpošanas un sadales aktīvu un uzturēšanas un attīstības procesu digitalizācijai un dabasgāzes kā efektīva enerģijas avota popularizēšanai.
8. ILGTSPĒJU
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam Latvijas Gāzes fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj piesaistīt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, Latvijas Gāze ambīcija ir kļūt par biometāna ražotāju un iekļaut to dabasgāzes tīklā. Papildus ieviestajam energopārvaldības ISO 50 001 standartam, Latvijas Gāze plāno īstenot zaļā biroja sertifikāciju uzņēmuma pārvaldītajām ēkām. Saskatot ūdeņradi kā iespēju, ar kuras palīdzību nodrošināt klimata neitralitāti, Latvijas Gāze izvērtē ūdeņraža ražošanas iespējas.
9. TĪKLA ATTĪSTĪBU UN KLIENTU PIESAISTI
Latvijas Gāzes koncerna sadales segments plāno turpināt attīstīt sadales tīklu un piesaistīt jaunus klientus, īstenojot jaunus gazifikācijas projektus apdzīvotās vietās un analizējot "off-grid" risinājumu ieviešanas iespējas.
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
AKCIJAS UN AKCIONĀRI
Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais vērtspapīru skaits nav mainījies kopš 1999. gada. Kopējas AS "Latvijas Gāze" akcionāru skaits 2020. gada 31. decembrī bija 6 252.
SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS (01.01.2017. – 31.12.2020.)
| ISIN | LV0000100899 |
|---|---|
| Biržas kods | GZE1R |
| Saraksts | Otrais saraksts |
| Nominālvērtība | 1.40 EUR |
| Kopējais vērtspapīru | |
| skaits | 39 900 000 |
Avots: Nasdaq Baltic
| Vērtspapīru skaits | |
|---|---|
| publiskā apgrozībā | 25 328 520 |
| Likviditātes | Nav |
| nodrošinātāji | |
| Avots: Nasdaq Baltic |
AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.
OMX RIGA (OMXR.) – visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.
OMX BALTIC (OMXB.) – visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
- gada 31. decembrī AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācijas vērtība sasniedza 418.95 miljonus EUR, kas ir par 6% vairāk 2019.gadā. Pēc koronavīrusa negatīvās ietekmes uz vērtspapīru tirgu martā – aprīlī, vietējais vērtspapīru tirgus atguvās un Sabiedrības akcijas cena pieauga par 6.06% 2020. gada laikā.
AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2017.-31.12.2020.)
INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (2018 –2020)
| 2020 | 2019 | 2018 | |
|---|---|---|---|
| Akcijas cena (EUR): | |||
| Pirmā | 9.90 | 10.20 | 10.00 |
| Augstākā | 10.80 | 10.60 | 13.00 |
| Zemākā | 8.10 | 9.60 | 9.90 |
| Vidējā | 10.01 | 10.16 | 10.60 |
| Pēdējā | 10.50 | 9.90 | 10.10 |
| Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) | 6.06% | -2.94% | 1.00% |
| Darījumu skaits | 1 800 | 968 | 801 |
| Tirgoto akciju skaits | 77 226 | 85 768 | 66 262 |
| Apgrozījums (milj. EUR) | 0.77 | 0.87 | 0.70 |
| Kapitalizācija (milj. EUR) | 419 | 395 | 433 |
AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2020
GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS
- Krievija (PAS Gazprom)
- Luksemburga (Marguerite GAS I S.À R.L.)
- Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
- Latvija (SIA Itera Latvija)
AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS
| Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā |
||
|---|---|---|
| Valde | Akciju skaits | |
| Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
| Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Deniss Jemeļjanovs | Nav |
| Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
| Valdes locekle | Inga Āboliņa | Nav |
| Padome | ||
| Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
| Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
| Padomes loceklis | Deivids Stīvens Harisons | Nav |
| Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
| Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
| Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
| Padomes loceklis | Matiass Kolenbahs | Nav |
| Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
| Padomes locekle | Jeļena Mihailova | Nav |
| Padomes loceklis | Sergejs Kuzņecs | Nav |
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI
FINANŠU RĀDĪTĀJI
* 2017.gads - koriģēts ** 2017., 2018. un 2019. gadi - koriģēts
DABASGĀZES APJOMI
SADALES APJOMI
DARBINIEKI
DAŽĀDI FAKTORI, KAS IETEKMĒ UZŅĒMUMA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI (RAŽOŠANAS FAKTORU CENAS, IKP, KONKURENCE UN CITI)
Latvijā gaisa temperatūra ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu apkures sezonā, kā redzams attēlā zemāk - gaisa temperatūra 2020. gada janvārī-martā un 2020. gada oktobrī-decembrī ir bijusi augstāka par desmit gadu vidējo rādītāju.
VADĪBAS ZIŅOJUMS
-
gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan pasaulei kopumā, gan enerģētikas nozarei. Salīdzinoši mērenas gaisa temperatūras, stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību un zemais dabasgāzes cenu līmenis bija noteicošie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi. Kopumā gaisa temperatūra saglabājās virs ilgtermiņa sezonas normas ziemas mēnešos, sevišķi ietekmējot dabasgāzes pieprasījumu apkures segmentā. Ievērojami augstākas dabasgāzes ziemas – vasaras cenu atšķirības salīdzinājumā ar regulēto maksu par krātuves jaudām noveda līdz augstam pieprasījumam pēc krātuves pakalpojumiem, atstājot AS "Latvijas Gāze" ar mazāku krātuves pieejamību, salīdzinot ar 2019. gadu. Turklāt, dabasgāzes pārvades sistēmas uzturēšanas darbi ierobežoja iespējas pārvietot un optimizēt dabasgāzes plūsmas.
-
gada martā, kad tika izsludināta ārkārtēja situācija saistība ar koronavīrusa izplatību Latvijā, kas ilga līdz 9. jūnijam, Latvijas Gāze koncerns pieņēma lēmumu apkalpot klientus tikai attālināti, lai aizsargātu savu klientu un darbinieku veselību. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, 2020. gada novembrī ārkārtēja situācija tika izsludināta atkārtoti, un tiks pagarināta līdz 2021. gada 6. aprīlim. AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" klientu apkalpošanas centri apmeklētājiem ir slēgti.
-
gadā AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 11 896 GWh dabasgāzes. Ārpus Latvijas pārdošanas apjomi sasniedza 28% no kopējiem dabasgāzes pārdošanas apjomiem. Vairāki lieli klienti 2019. gada laikā uzkrāja ievērojamus dabasgāzes daudzumus, tādejādi samazinot savu dabasgāzes pieprasījumu 2020. gadā un atstājot negatīvu ietekmi uz AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomiem Latvijā. Vēl viens iemesls pārdošanas apjomu samazinājumam ir citu tirgus spēlētāju agresīva cenu noteikšanas politika, kad dabasgāzes cenas tirgū bija sasniegušas zemāko punktu vairāku gadu garumā.
AS "Latvijas Gāze" pārdošanas apjomi ārpus Latvijas sasniedz 28% no kopējiem pārdošanas apjomiem.
Koncerna neto apgrozījums 2020. gadā sasniedza 190.5 miljonus EUR un bija par 39.4% zemāks, salīdzinot ar 2019. gadu. Ievērojami zemāks neto apgrozījums ir saistāms ar zemākām pārdošanas cenām, kā arī kritumu pārdošanas apjomos, salīdzinot ar 2019. gadu. Koncerna neto peļņa 2020. gadā sasniedza 11.2 miljonus EUR, kas bija par 44.6% zemāka nekā pagājušajā gadā, kad tā sasniedza 20.2 miljonus EUR, kas galvenokārt saistāms ar ievērojami zemāku peļņu no pārdošanas un tirdzniecības segmenta. 2020. gada 4. ceturksnī sakarā ar mazāku krātuves pieejamību, AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes piegādei izmantoja cauruļvadus nevis krājumus, lai maksimāli palielinātu ilgtermiņa vērtību nākotnes periodiem ar augstākām cenām, tādejādi krātuvē uzglabājot krājumus ar zemu cenu. Neskatoties uz to, ka 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma 9.6 miljonus EUR no riska ierobežošanas aktivitātēm, 5.7 miljoni EUR peļņa jau tika uzrādīti 2019. gada finanšu rezultātos kā uzkrājumi atvasinātajiem finanšu instrumentiem un 3.1 miljons EUR zaudējumi no uzkrājumiem, kas veikti 2020. gadā par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas attiecināmi uz 2021. gad. Kā rezultātā kopējais "Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības pieaugums" 2020. gadam, kā redzams peļņas vai zaudējumu pārskatā (sadaļa "Citi ienākumi"), sastāda 0.738 miljonus EUR.
Attiecībā uz turpmāko uzņēmējdarbības gaitu 2021. gadā AS "Latvijas Gāze" paredz, ka uzņēmējdarbības vide saglabāsies izaicinājumiem bagāta. Sīva konkurence Baltijas reģionā un Somijā turpinās samazināt rentabilitāti un izmaksu samazināšana ir priekšnoteikums, lai veiksmīgi nodarbotos ar dabasgāzes tirdzniecību. Turpmāki ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību varētu ietekmēt klientu likviditāti un dabasgāzes pieprasījumu vairākās nozarēs, negatīvi ietekmējot Koncerna 2021. gada finanšu rezultātus. Tāpat kā iepriekš, pārdošanas un tirdzniecības segmenta pārstāvji turpinās aktīvu komunikāciju ar klientiem par iespējamām likviditātes grūtībām, kas radušās koronavīrusa dēļ, un kopīgu risinājumu rašanu.
Sadales segmenta, kas ir AS "Gaso" pārraudzībā, ekonomiskais sniegums ir atkarīgs no kopējā dabasgāzes pieprasījuma līmeņa un apjomiem, kas tiek transportēti caur sadales tīklu gada laikā. 2020. gadā AS "Gaso" turpināja attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru. Lielākas investīcijas veiktas gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā un informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā.
- gadā AS "Latvijas Gāze" atjaunoja uzņēmuma logo un tā vizuālo identitāti. Jaunais logotips un vizuālā identitāte ir modernizēta līdzšinējā zīmola versija ar mērķi demonstrēt uzņēmuma aktuālo pieeju pakalpojumiem un procesu dinamiku, saglabājot stabilitāti, ko sniedz uzņēmuma ilggadējā pieredze. Papildus vizuālajām izmaiņām uzņēmuma klientiem pieejams arī jauna dizaina un uzlabotas funkcionalitātes klientu portāls, kā arī citi modernizēti pakalpojumi. AS "Latvijas Gāze" turpina darbu pie uzlabojumiem dažādās jomās, ieskaitot klientu apkalpošanu un IT sistēmu modernizēšanu. Šajā gadā AS "Latvijas Gāze" cītīgi strādāja pie attālinātās klientu apkalpošanas uzlabojumiem, nodrošinot vairākas iespējas sazināties ar Sabiedrību un saņemt pakalpojumus attālināti. Daži no uzlabojumiem ietver jaunu informatīvā tālruņa numuru, aizvietojot iepriekšējo paaugstinātās maksas numuru, kā arī paplašinātās iespējas attālinātiem maksājumiem.
Pārdošanas un tirdzniecības segments veiksmīgi ieviesa jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu, kas uzlabos klientu apkalpošanas kvalitāti.
| Koncerna galvenie rādītāji | 2020 | 2019 | 2018 |
|---|---|---|---|
| Pārdotā dabasgāze, GWh | 11 782 | 14 654 | 12 969 |
| Darbinieku skaits, vidēji | 997 | 988 | 996 |
| Sadales līniju garums, km | 5 337 | 5 272 | 5 243 |
| Koncerna galvenie finanšu rādītāji | 2020 | 2019 | 2018 |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Neto apgrozījums | 190 494 | 314 349 | 344 902 |
| EBITDA | 26 462 | 35 627 | 37 427 |
| EBITDA, % | 13.9 | 11.33 | 10.85 |
| EBIT | 12 943 | 22 857 | 25 882 |
| EBIT, % | 6.8 | 7.27 | 7.50 |
| Neto peļņa | 11 189 | 20 190 | 25 185 |
| Neto peļņas rentabilitāte, % | 5.9 | 6.42 | 7.30 |
| Peļņa uz akciju, EUR | 0.28 | 0.51 | 0.63 |
| P/E | 37.50 | 19.41 | 16.03 |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients | 3.76 | 4.16 | 3.22 |
| Ieguldītā kapitāla atdeve | 0.03 | 0.05 | 0.07 |
| Dividendes / neto peļņa | 0.87 | 0.87 |
| Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR) | Aprēķina formulas |
|---|---|
| EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa, procentiem, nolietojuma un amortizācijas) |
EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi + Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums |
| EBITDA, % (jeb EBITDA marža) | 𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴 EBITDA, % = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| EBIT(Peļņa pirms ienākuma nodokļa un procentiem) |
EBIT= Pārskata gada peļņa+ Uzņēmumu ienākuma nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi |
| EBIT, % (jeb EBIT marža) | 𝐸𝐵𝐼𝑇 EBIT,% = x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) Rādītājs atspoguļo cik uzņēmums nopelna no katra no klientiem saņemtā EUR |
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Neto rentabilitāte, %= x 100% 𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚 |
| P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju) |
𝑉𝑖𝑒𝑛𝑎𝑠 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎 31.12.2019 P/E= 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢 |
| Pašu kapitāla atdeve (ROE) (Uzņēmuma iegūtas peļņas lieluma attiecība uz uzņēmuma pašu kapitāla avotiem – akcionāriem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums izmanto pašu kapitālu |
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Pašu kapitāla atdeve, % = 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑝𝑎š𝑢 𝑘𝑎𝑝𝑖𝑡𝑎𝑙𝑎 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā x 100% |
| Aktīvu atdeve (ROA) (Uzņēmuma iegūtās peļņas lieluma attiecība uz izmantotajiem uzņēmuma aktīviem) Rādītājs atspoguļo, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no savu aktīvu izmantošanas |
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 Aktīvu atdeve,% = x 100% 𝑉𝑖𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘ī𝑣𝑢 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎∗∗ 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑙𝑎𝑖𝑘ā |
| Apgrozāmā kapitāla koeficients Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena gada laikā. |
Apgrozāmā kapitāla koeficients = Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖 Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠 |
| Ieguldītā kapitāla atdeve (Uzņēmuma peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un procentiem pret kapitālu) Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst peļņu no ieguldītā kapitāla |
𝐸𝐵𝐼𝑇 ROCE = x 100% 𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠 |
| Dividendes / neto peļņa Rādītājs parāda, kāds procents no peļņas ir sadalīts |
𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢 Dividendes / neto peļņa = x 100% 𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 |
*Vidējā pašu kapitāla vērtība tiek aprēķināta saskaitot pašu kapitāla vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2
**Vidējā aktīvu vērtība tiek aprēķināta saskaitot aktīvu vērtību finanšu perioda sākumā un finanšu perioda beigās un iegūto summu dalot ar 2
Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE
- gadā cenas saglabājās ievērojami augstas. Dabasgāzes tranzīta darījums starp Krieviju un Ukrainu, kas novērsa piegādes traucējumu risku kopā ar silto ziemu Eiropas ziemeļrietumos, ko saasināja pandēmijas radītais pieprasījuma kritums, radīja pamatīgu ietekmi uz cenām pasaules tirgū 2020.gada pirmajā pusgadā. TTF indekss, kas ir likvīdākais dabasgāzes cenu etalons Eiropā, kritās par 66% laika posmā no 2020. gada janvāra līdz jūnijam. Dabasgāzes cena 2020. gada otrajā pusgadā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar zemākajiem cenas līmeņiem vasarā. Dabasgāzes cenu veicināja SDG kravu atcelšana vasarā, kā arī ekonomikas atveseļošanās un neplānoti remontdarbi no piegādātāju puses.
Ekonomikas atlabšana dažādās valstīs var būt nevienmērīga, un tas ir atkarīgs no valdības iespējām efektīvi pārvaldīt koronavīrusa izplatību un vakcinācijas tempu. Eiropā un Latvijā esošie ierobežojumi mazāk ietekmē enerģijas patēriņu salīdzinot ar pavasari un patēriņa noteicošais faktors būs ziemas laikapstākļi.
Jaunākajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomikas pārskatā tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas izaugsmes temps 2020. gadā būs negatīvs (-3,5%), kas ir par 0,9% lielāks nekā tika prognozēts iepriekšējā prognozē (atspoguļojot straujāku, nekā gaidīts, ekonomisko aktivitāti 2020. gada otrajā pusē). Tajā pašā laikā, ņemot vērā būtisko nenoteiktību, tiek prognozēts, ka pasaules ekonomika 2021. gadā pieaugs par 5,5% un 2022. gadā - par 4,2%. 2021. gada prognoze tika paaugstināta par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas atspoguļo cerības uz vakcīnas veicinātu ekonomiskās aktivitātes stiprināšanu un papildu politisko atbalstu dažās lielās ekonomikās. Saskaņā ar Latvijas Bankas (LB) makroekonomiskajām prognozēm, kuras tika pārskatītas 2020. gada decembrī, Latvijas IKP kritums tiek prognozēts -4.7% (prognoze nemainīga kopš 2020. gada septembra) apmērā 2020. gadā. Tomēr, tā kā daļa atjaunoto ierobežojumu gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partneros paliks spēkā līdz pirmo medicīnisko risinājumu plašākai ieviešanai, IKP pieauguma prognoze 2021. gadam ir pieticīgāka nekā iepriekš, jo tā tika samazināta līdz 2.8% (no 5.1 %).
Reģionālā līmenī apjomīgās SDG piegādes Klaipēdas SDG terminālim atspoguļo patlaban lielo SDG piedāvājumu pasaules tirgos par konkurētspējīgu cenu. Zemas absolūtās dabasgāzes cenas un plaša pieejamība 2020. gada deviņos mēnešos saasināja konkurenci Latvijas un reģionālajā dabasgāzes tirgū. Pieauga spiediens uz pārdošanas rentabilitāti, un vairāki klienti, vēloties izmantot zemās tirgus cenas, centās panākt cenu nosacījumu pārskatīšanu vai uzlabošanu esošajos līgumos. Tāpat nelabvēlīgo tirgus apstākļu iespaidā samazinājās dabasgāzes pieprasījums elektroenerģijas ražošanas segmentā. Nākamajā vasarā visticamāk saglabāsies SGD piedāvājums par konkurētspējīgām cenām. Savukārt ziemas sezonas mēnešos sagaidāms, ka SDG piegādes būs mazāk pieejamas Baltijas reģionā nekā iepriekšējā gadā.
NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ
- Kopš 2020. gada 1. janvāra dabasgāzes lietotāji Somijā var brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju un saņemt dabasgāzi no Baltijas gāzes tirgotājiem caur Balticconnector gāzesvadu, kas savieno Somiju un Igauniju.
- 2020. gada 12. martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) lietošanas noteikumus 2020./2021. gada sezonai.
- 2020. gada 14. martā sakarā ar Covid-19 pandēmiju tika izsludināta ārkārtējā situācija valstī, kas beidzās 2020. gada 9. jūnijā. AS "Latvijas Gāze" klientu apkalpošanu nodrošināja tikai attālināti.
- 2020. gada 17. martā un 2020. gada 21. maijā IPGK krātuves jaudas bija izpārdotas. Pieprasījums pēc krātuves jaudām vairākas reizes pārsniedza pieejamās krātuves jaudas.
- 2020. gada 25. jūnijā norisinājās AS "Latvijas Gāze" ikgadējā akcionāru sapulce.
- Kopš 2020. gada 10. augusta AS "Latvijas Gāze" ir jauns logo un vizuālā identitāte.
- 2020. gada 17. augustā AS "Latvijas Gāze" valdei pievienojās Inga Āboliņa, kuras pārziņā ir Sabiedrības finanšu jautājumi.
- 2020. gada 21. augustā Latvijas infektoloģijas centrā demonstrēja medicīniskās iekārtas un ierīces, kuras tika iegādātas par AS "Latvijas Gāze" aprīlī ziedotajiem 100 tūkstošiem EUR.
- 2020. gada 26. augustā AS "Latvijas Gāze" piedalījās "Dienas Bizness" organizētajā konferencē "Siltumapgāde 2020".
- 2020. gada 13. oktobrī sadarbībā ar AS "Latvijas Gāze'' akcionāriem PAS "Gazprom" un AG "Uniper" tika organizēta konference "Gāze un transports. Mīti. Patiesība. Ieguvumi.", lai popularizētu CNG kā nākotnes degvielu.
- 2020. gada 28. oktobrī AS "Latvijas Gāze" piedalījās konferencē "Enerģija 2020".
- 2020. gada 9. novembrī Latvijā, saistībā koronavīrusa izplatību, atkārtoti tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas saglabāsies vismaz līdz 2021.gada 6.aprīlim. AS "Latvijas Gāze" turpinās apkalpot klientus attālināti, klientu apkalpošanas centrs būs slēgts.
- 2020. gada 30. decembrī AS "Latvijas Gāze" noslēdza klientu pāreju uz jauno klientu portālu un norēķinu sistēmu.
SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI
Pārdošanas un tirdzniecības segments: AS "Latvijas Gāze" pārziņā esošā pārdošanas un tirdzniecības segmenta aktīvu vērtība uz 2020. gada 31. decembri bija 130.0 miljoni EUR. 2020. gadā segments uzrādīja neto apgrozījumu 141.4 miljonus EUR, kas ir par 46% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Ievērojami zemāks neto apgrozījums ir saistīts ar zemākām pārdošanas cenām, kuras ietekmē notikumi globālajā dabasgāzes tirgū, kā arī zemākiem pārdošanas apjomiem, salīdzinot ar 2019. gadu. 2020. gada laikā segmenta EBITDA sasniedza 14.4 miljonus EUR un peļņa pirms nodokļiem bija 13.0 miljoni EUR, kamēr 2019. gada attiecīgajā periodā EBITDA bija 22.9 miljoni EUR un peļņa pirms nodokļiem bija 22 miljoni EUR.
Sadales segments: AS "Gaso" pārziņā esošais sadales segments ir lielākais Latvijas Gāze koncernā pēc aktīvu vērtības. 2020. gada beigās tā aktīvu vērtība bija 326.0 miljoni EUR jeb 72% no Koncerna kopējās aktīvu vērtības. Pārskata periodā sadales segments sasniedza neto apgrozījumu 49.1 miljonu EUR apmērā un EBITDA 20.5 miljonu EUR apmērā (kritums par 3% un 7%, salīdzinot ar 2019. gadu). Sadales pakalpojumi tiek regulēti un kalpo kā galvenais AS "Gaso" ieņēmumu avots. Neto apgrozījuma kritums galvenokārt saistīts ar mazāku Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas noslodzi 2020. gadā sakarā ar neierasti augsto gaisa temperatūru. Segmenta 2020. gada peļņa pirms nodokļiem sasniedza 8.1 miljonus EUR un bija par 17% zemāka, salīdzinot ar 2019. gadu.
ILGTERMIŅA DABASGĀZES PIEGĀDES
Lai nodrošinātu Latvijas un reģionālā dabasgāzes tirgus ilgtermiņa stabilitāti, AS "Latvijas Gāze" pozicionē sevi kā vienu no Baltijas reģiona līderiem, kura portfeli veido ilgtermiņa dabasgāzes piegādes, kā arī rezervētas glabāšanas un pārvades jaudas.
Gandrīz visu savu dabasgāzi AS "Latvijas Gāze" iepērk uz ilgtermiņa līguma ar PAS "Gazprom" pamata. Līgums ietver take-or-pay noteikumu, kas liek AS "Latvijas Gāze" ik gadu iepirkt noteiktu dabasgāzes apjomu vai maksāt par neizņemto apjomu. Šāda veida līgumos dabasgāzes cena parasti piesaistīta konkurējošu energoresursu (piemēram, naftas un naftas produktu) un/vai tirgus atsauces cenām (t.i., cenām tādās biržās kā TTF vai NBP) atbilstoši tirgus apstākļiem. Katra no līguma pusēm regulāros intervālos var rosināt līguma nosacījumu pārskatīšanu. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās pēc noteiktā laika perioda, puses var vērsties neitrālā arbitrāžas padomē, kas pieņems saistošu lēmumu.
INVESTĪCIJAS
AS "Latvijas Gāze" investīcijas 2020. gadā bija vērstas uz pamata biznesa un klientu apkalpošanas procesu efektivizāciju. Šajā kontekstā Sabiedrība turpināja veikt virkni investīciju efektīvākai kvalitatīvu produktu un pakalpojumu sniegšanai klientiem. Kopumā 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" investīciju projektiem atvēlēja aptuveni 1.2 miljonus EUR. No šīs summas vairāk nekā 0.7 miljonus EUR Sabiedrība ieguldīja jaunas norēķinu sistēmas un klientu portāla ieviešanā. Gan jaunās norēķinu sistēmas, gan klientu portāla ieviešana sākās jau 2018. gadā. 2020. gada beigās noslēdza pāriešanu uz jauno maksājumu sistēmu MECOMS un pašapkalpošanās klientu portālu. Papildus, Sabiedrība ieguldīja ap 0.5 miljonus EUR citos ar IT saistītos projektos un iekārtās. Esošā IT aprīkojuma modernizācijai un Sabiedrības pārdošanas procesu digitalizācijai nākotnē būs galvenā loma klientu apkalpošanā ar labākajiem produktiem un pakalpojumiem, par viskonkurētspējīgāko cenu arī nākotnē.
Papildus jaunām investīcijām IT sistēmu un infrastruktūras modernizācijā Sabiedrības 2021. gada budžets paredz līdzekļus tālākai klientu apkalpošanas pilnveidošanai. Papildus tam, AS "Latvijas Gāze" plāno veikt selektīvas investīcijas jaunu uzņēmējdarbības virzienu izpētē un attīstībā, kas būtu saistīti ar ilgtspēju un klimata neitralitāti.
FINANŠU RISKU VADĪBA
AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem. Tāpat kā iepriekšējos periodos, AS "Latvijas Gāze" saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, dažiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredītsaistību neizpildes risku, lielākajiem klientiem tiek piemērotas individuālas kredītriska pārvaldības politikas, kas ietver tādas prakses kā kredītlimitu izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un bieži norēķini, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos. Darījumos ar mazākiem klientiem Latvijas Gāze koncerns īsteno detalizētas politikas un procesus, kas nodrošina pastāvīgu ienākošo klientu maksājumu uzraudzību un, rodoties kredītproblēmām, iedarbina attiecīgu komunikāciju un papildpasākumus. 2020. gadā Koncerns ieviesa papildu pasākumus, lai pārvaldītu ar koronavīrusa izplatību saistīto ierobežojumu iespaidā pieaugušo kredītrisku. Lai mazinātu papildu risku no iespējamām klientu likviditātes problēmām, AS "Latvijas Gāze" ieviesa papildu pārbaudes procedūras un kredītpolitikas, lai aizsargātu savu finansiālo pozīciju, vienlaikus iespēju robežās atbalstot klientus.
Koncerna likviditātes risks galvenokārt izriet no dabasgāzes uzņēmējdarbības izteiktās sezonalitātes. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā, kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi ziemas periodā. Lai aktīvi uzraudzītu un pārvaldītu likviditātes risku, Sabiedrība pastāvīgi pilnveido iekšējos naudas līdzekļu plānošanas rīkus un instrumentus. Ņemot vērā sistemātiskas un stingras naudas līdzekļu pārvaldības nozīmi nestabilā tirgū ar lielu konkurenci, Sabiedrība ir ieviesusi naudas līdzekļu plānošanas un uzraudzības funkciju. Līdz 2021. gada 31. maijam ir spēkā overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli. Noslēgtais darījums stiprina Sabiedrības kopējo likviditāti un ļauj īstenot padziļinātāku portfeļa optimizācijas stratēģiju.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments patlaban ir pakļauts vairāk tirgus riskiem nekā pirms Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas konkurencei. Jaunas riska pozīcijas ir radījusi klientu pieprasītā cenu struktūru dažādošana. Lai aktīvi pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Tā turpina uzraudzīt un pilnveidot savas riska pārvaldības politikas un stratēģijas. Sabiedrība aktīvi izmanto arī riska ierobežošanas instrumentus.
NĀKOTNES PERSPEKTĪVA
AS "Latvijas Gāze" paredz, ka patlaban novērotās tirgus tendences 2021. gadā turpināsies. Konkurence Latvijas mērogā, kā arī pārrobežu konkurence visticamāk palielināsies un izdarīs pastāvīgu spiedienu uz pārdošanas uzcenojumiem. Mājsaimniecību segmentā ienāks jauni spēlētāji, cenšoties iegūt tirgus daļu. Sevišķi spēcīgu konkurenci Sabiedrība sagaida cīņā par korporatīvajiem klientiem, kā arī mazajiem & vidējiem klientiem. Sabiedrība 2021. gadā prognozē pasaules ekonomikas atveseļošanās, kā rezultātā ziemas mēnešos varētu būt mazāka sašķidrinātās dabasgāzes konkurence, tomēr zema pieprasījuma vasaras sezonā SDG cenas būs konkurētspējīgas ar cauruļvadu gāzi. 2020. gadā AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi ieguva stabilu tirgus daļu Somijā, tomēr uzņēmums sagaida, ka Somijas tirdzniecības uzņēmumi cenšoties kompensēt vietējā tirgus daļas zaudējumus mēģinās izmantot iespējas Baltijas reģionā.
Neskatoties uz to, kopējā tirgus vide turpmāk saglabāsies izaicinoša. Ņemot vērā būvniecības stadijā esošo Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu GIPL un plānošanas stadijā esošo Skultes SDG termināli Latvijā, konkurence piedāvājuma pusē visticamāk turpinās pieaugt, kamēr kopējais dabasgāzes pieprasījums Latvijā drīzāk stagnēs. Vidējā termiņā tālāku dabasgāzes patēriņa krišanos veicinās Lietuvas un Latvijas valdību nesen publiskotās enerģētikas stratēģijas, kas paredz vēl vairāk mazināt fosilo kurināmo izmantošanu. Papildus tam, ilgākā termiņā starptautiskie klimata pārmaiņu politikas pasākumi liks pakāpeniski atteikties no fosilajiem kurināmajiem vispār. Tādējādi arvien vairāk dalībnieku cīnīsies par tirgus daļu rūkošā tirgū.
Tajā pašā laikā AS "Latvijas Gāze" atbalsta ES politiku attiecībā uz klimata neitralitātes mērķiem 2050. gadam un plāno dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Īpaši uzņēmums koncentrējas uz SDG izmantošanas veicināšanu transporta nozarē, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un samazinot vides ietekmi. Uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšēju projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu videi draudzīgos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas CNG un biometāna ražošanas tehnoloģijās Baltijas reģionā.
Ievērojot atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzīto ES metāna stratēģiju un transporta nozares mērķus, atbalstot gan organisko atkritumu reģenerācijas motivācijas sistēmu, gan pieprasījumu pēc biometāna izmantošanas transportā, uzņēmums atbildēs ar ekonomiski ilgtspējīgiem risinājumiem uz izaicinājumu cīnīties pret klimata izmaiņām un izaicinājumu nodrošināt piekļuvi energoresursiem efektīvā un ilgtspējīgā veidā.
AS "Latvijas Gāze" virzās uz efektīvāku resursu pārvaldību. Uzņēmums reprezentēs klientiem un sabiedrībai pārdomātas ēku apsaimniekošanas piemēru un virzīsies uz zaļo biroju sertifikātu ēkai, kuru tā pārvalda saskaņā ar ISO 50 0001 enerģijas pārvaldības standartu, kuru uzņēmums jau izpilda.
AS "Latvijas Gāze" turpinās konsekventi investēt klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos, pārdošanas un tirdzniecības segments turpinās ieviest jauno norēķinu sistēmu un klientu portālu mājsaimniecību klientiem.
Visbeidzot, uzņēmums plāno izpētīt papildu tirgus un ir izveidojis iekšējo projektu grupu, lai analizētu iespējas paplašināt savu biznesu jaunos segmentos. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības iespējām, kas rodas ar CNG, SDG un gāzi darbināmām tehnoloģijām Baltijas reģionā.
Neskatoties uz iepriekšminētajiem izaicinājumiem, AS "Latvijas Gāze" pēdējos gados ir pierādījusi savu spēju veiksmīgi pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, vienlaikus sniedzot vērtību akcionāriem.
Latvijas Gāzes grupa turpinās balstīties uz savu spēcīgo reputāciju Latvijas tirgū un darbības paplašināšanu vienotā tirgus zonā, ko veido Igaunija, Latvija un Somija.
DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM
AS "Latvijas Gāze" ir līgumslēdzēja puse ilgtermiņa dabasgāzes pirkšanas un pārdošanas līgumā ("Līgums") ar PAS "Gazprom". Saskaņā ar Līgumu Sabiedrībai ir pienākums iepirkt noteiktu gada apjomu pēc take-or-pay noteikumiem. Ja AS "Latvijas Gāze" neizņem noteikto minimālo apjomu, tai var rasties finansiālas un juridiskas saistības. PAS "Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas Gāze" akciju.
NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM
Ņemot vērā pieaugošos koronavīrusa izplatības riskus, Latvijā līdz 2021. gada 6. aprīlim ir atkārtoti izsludināta ārkārtējā situācija. Latvijas Gāzes koncerna vadība plāno ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. Šobrīd nav pieejama pietiekama informācija, lai ticami izvērtētu ārkārtējās situācijas ietekmi uz Koncerna finanšu rezultātiem. Tā kā 2021. gada maijā beigsies esošais AS "Latvijas Gāze" overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc, AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi jaunu overdrafta līgumu ar OP Corporate Bank plc, kas tiks izmantots dabasgāzes iepirkšanai nākamo divu dabasgāzes iesūknēšanas sezonu laikā. Jaunais overdrafta limits ir 30 miljoni EUR un tas beidzas 2023. gada 31. maijā. Izņemot augstāk minēto, no 2020. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāzes koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu par 2020. gadu (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk – Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.
Finanšu pārskati par 2020. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un Koncerna aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām.
Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
FINANŠU PĀRSKATI
Sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA
| Uzņēmums | Latvijas Gāze, akciju sabiedrība |
|---|---|
| LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
| Reģistrācijas numurs, datums un vieta |
Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī |
| Adrese | A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 |
| Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Nefinanšu paziņojums |
www.lg.lv |
| Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34.0%) Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28.97%) Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%) ITERA Latvija SIA (16.0%) |
| Finanšu periods | 2020. gada 1. janvāris - 2020. gada 31. decembris |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pielikums | Koncerns 2020 |
Koncerns 2019 |
Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
|
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Ieņēmumi no līgumiem | |||||
| ar klientiem | 2 | 190 494 | 314 349 | 142 708 | 265 995 |
| Pārējie ieņēmumi | 3 | 2 850 | 3 513 | 1 828 | 1 793 |
| Materiālu izmaksas | 4 | (131 301) | (247 263) | (129 677) | (245 588) |
| Personāla izmaksas Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības |
5 | (26 331) | (25 852) | (5 277) | (5 033) |
| samazinājums Pārējās saimnieciskās darbības |
6 | (13 519) | (12 770) | (1 183) | (785) |
| izmaksas No meitassabiedrības saņemtās |
7 | (9 250) | (9 120) | (3 922) | (4 216) |
| dividendes | - | - | 8 778 | 9 975 | |
| Bruto peļņa | 12 943 | 22 857 | 13 255 | 22 141 | |
| Finanšu izdevumi | (260) | (399) | (260) | (173) | |
| Peļņa pirms nodokļiem | 12 683 | 22 458 | 12 995 | 21 968 | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1 494) | (2 268) | (1 494) | (2 268) | |
| Pārskata perioda peļņa | 11 189 | 20 190 | 11 501 | 19 700 | |
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||
| Peļņa uz vienu akciju (pamata un koriģēta) |
16 | 0.280 | 0.506 | 0.288 | 0.494 |
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS
| Pielikums | Koncerns 2020 |
Koncerns 2019 |
Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
|
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Pārskata perioda peļņa | 11 189 | 20 190 | 11 501 | 19 700 | |
| Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
|||||
| Pamatlīdzekļu pārvērtēšana Izmaiņas pamatlīdzekļu |
9 | - | 74 540 | - | - |
| pārvērtēšanas rezervē | - | 164 | - | - | |
| Pēcnodarbinātības pabalstu | 19 | ||||
| pārvērtēšana | (348) | 407 | (3) | 34 | |
| Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi | (348) | 75 111 | (3) | 34 | |
| Pavisam pārskata perioda | |||||
| apvienotie ienākumi | 10 841 | 95 301 | 11 498 | 19 734 | |
| Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta: |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
BILANCE
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| AKTĪVS | Koriģēts | Koriģēts | |||
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||||
| Nemateriālie aktīvi | 8 | 9 177 | 8 137 | 5 057 | 4 799 |
| Pamatlīdzekļi | 9 | 309 971 | 312 650 | 2 534 | 2 729 |
| Tiesības lietot aktīvus | 40 | 384 | 295 | 384 | |
| Līdzdalība | 10 | - | - | 194 534 | 194 534 |
| Pārējie debitori | 12 | 8 | 32 | 5 | 6 |
| Ilgtermiņa ieguldījumi | |||||
| kopā: | 319 196 | 321 203 | 202 425 | 202 452 | |
| Apgrozāmie līdzekļi | |||||
| Krājumi Avansa maksājumi par |
11 | 42 220 | 50 105 | 40 854 | 48 872 |
| krājumiem | 8 046 | 5 829 | 8 035 | 5 828 | |
| Debitori | 12 | 28 306 | 25 796 | 25 339 | 22 654 |
| Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes |
|||||
| vērtībā | 14 | 1 573 | 3 250 | 1 513 | 3 250 |
| Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 15 | 1 972 | 7 901 | 1 363 | 7 508 |
| Nauda un tās ekvivalenti | 54 236 | 48 995 | 44 968 | 38 487 | |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 136 353 | 141 876 | 122 072 | 126 599 | |
| AKTĪVU KOPSUMMA | 455 549 | 463 079 | 324 497 | 329 051 |
Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
BILANCE (TURPINĀJUMS)
| Pieli- | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|---|
| kums | 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| PAŠU KAPITĀLS UN | |||||
| SAISTĪBAS | Koriģēts | Koriģēts | |||
| Pašu kapitāls | |||||
| Akciju kapitāls | 16 | 55 860 | 55 860 | 55 860 | 55 860 |
| Akciju emisijas uzcenojums | 20 376 | 20 376 | 20 376 | 20 376 | |
| Rezerves | 188 432 | 195 597 | 204 491 | 204 494 | |
| Nesadalītā peļņa | 111 169 | 110 719 | 16 233 | 22 288 | |
| Pašu kapitāls kopā: | 375 837 | 382 552 | 296 960 | 303 018 | |
| Saistības | |||||
| Ilgtermiņa saistības | |||||
| Uzkrājumi | 700 | - | - | - | |
| Aizņēmumi | 17 | 22 167 | 25 667 | - | - |
| Nomas saistības | - | 292 | 187 | 292 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 18 | 18 318 | 18 434 | - | - |
| Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām |
19 | 2 305 | 1 757 | 61 | 57 |
| Ilgtermiņa saistības kopā: | 43 490 | 46 150 | 248 | 349 | |
| Īstermiņa saistības | |||||
| Parādi piegādātājiem un | |||||
| darbuzņēmējiem | 20 | 5 725 | 5 489 | 8 202 | 8 249 |
| Aizņēmumi | 17 | 3 500 | 3 500 | - | - |
| Nomas saistības | 21 | 93 | 89 | 93 | |
| Nākamo periodu ieņēmumi | 18 | 1 079 | 1 138 | - | 92 |
| Pārējās saistības | 21 | 25 897 | 24 157 | 18 998 | 17 250 |
| Īstermiņa saistības kopā: | 36 222 | 34 377 | 27 289 | 25 684 | |
| Saistības kopā: | 79 712 | 80 527 | 27 537 | 26 033 | |
| PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU | |||||
| KOPSUMMA | 455 549 | 463 079 | 324 497 | 329 051 |
Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pārvēr tēšanas rezerve |
Pēcnodarbinā tības pabalstu pārvērtēšanas rezerve |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Koriģēts | Koriģēts | |||||
| 2018. gada 31. decembrī (koriģēts) Darījumi ar akcionāriem |
55 860 | 20 376 | 126 976 | 103 | 105 881 | 309 196 |
| Dividendes Darījumi ar |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| akcionāriem kopā: Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| norakstīšana | - | - | (6 593) | - | 6 593 | - |
| Apvienotie ienākumi Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi |
- - |
- - |
- 74 704 |
- 407 |
20 190 - |
20 190 75 111 |
| kopā: | - | - | 74 704 | 407 | 20 190 | 95 301 |
| 2019. gada 31. decembrī (koriģēts) Darījumi ar akcionāriem: |
55 860 | 20 376 | 195 087 | 510 | 110 719 | 382 552 |
| Dividendes | - | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu |
- | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| norakstīšana | - | - | (6 817) | - | 6 817 | - |
| Apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi |
- - |
- - |
- - |
- (348) |
11 189 - |
11 189 (348) |
| kopā: | - | - | - | (348) | 11 189 | 10 841 |
| 2020. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 188 270 | 162 | 111 169 | 375 837 |
Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls |
Akciju emisijas uzceno jums |
Pēcnodar binātības pabalstu pārvērtēšana s rezerve |
Reorga nizācijas rezerves |
Nesadalītā peļņa |
Kopā | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Koriģēts | Koriģēts | |||||
| 2018. gada 31. decembrī |
||||||
| (koriģēts) | 55 860 | 20 376 | (85) | 204 545 | 24 533 | 305 229 |
| Darījumi ar akcionāriem | ||||||
| Dividendes | - | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā: |
- | - | - | - | (21 945) | (21 945) |
| Citi apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa Citi apvienotie |
- | - | - | - | 19 700 | 19 700 |
| ienākumi | - | - | 34 | - | - | 34 |
| Apvienotie ienākumi | ||||||
| kopā: 2019. gada 31. decembrī |
- | - | 34 | - | 19 700 | 19 734 |
| (koriģēts) | 55 860 | 20 376 | (51) | 204 545 | 22 288 | 303 018 |
| Darījumi ar akcionāriem: | ||||||
| Dividendes | - | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| Darījumi ar akcionāriem kopā |
- | - | - | - | (17 556) | (17 556) |
| Citi apvienotie ienākumi | ||||||
| Pārskata gada peļņa | - | - | - | - | 11 501 | 11 501 |
| Citi apvienotie ienākumi Apvienotie ienākumi |
- | - | (3) | - | - | (3) |
| kopā: | - | - | (3) | - | 11 501 | 11 498 |
| 2020. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (54) | 204 545 | 16 233 | 296 960 |
Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
| Pielikums Koncerns 2020 |
2019 | Koncerns Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
||
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
| Naudas plūsma no saimnieciskās darbības | |||||
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 12 683 | 22 458 | 12 995 | 21 968 | |
| Korekcijas: | |||||
| - pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus | 6 | ||||
| nolietojums | 11 497 | 10 870 | 450 | 315 | |
| - nemateriālo aktīvu amortizācija | 6 | 2 022 | 1 917 | 733 | 470 |
| izmaiņas uzkrājumos | 1 | (101) | 1 | (34) | |
| - ienākumi no līdzdalības | - | - | (8 778) | (9 975) | |
| -(peļņa) / zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu | |||||
| izslēgšanas | 399 | 312 | (4) | 3 | |
| - procentu izdevumi | 186 | 398 | 186 | 172 | |
| Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un | |||||
| saistībās: | |||||
| - debitoros | 4 937 | 3 903 | 5 182 | 5 857 | |
| - krājumos | 7 885 | 53 857 | 8 018 | 53 570 | |
| - avansa maksājumos par krājumiem | (2 216) | (793) | (2 207) | (803) | |
| - kreditoros | (41) | (10 915) | 1 580 | (10 637) | |
| Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1 494) | (2 205) | (1 494) | (2 205) | |
| Neto naudas plūsma no saimnieciskās | |||||
| darbības | 35 859 | 79 701 | 16 662 | 58 701 | |
| Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | 9 | (7 046) | (9 513) | (205) | (2 177) |
| Pamatlīdzekļu iegāde | 8 | (2 242) | (3 304) | (943) | (2 328) |
| Nemateriālo aktīvu iegāde Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie |
|||||
| ienākumi | 137 | 83 | 24 | 9 | |
| Saņemtās dividendes | 22 | - | - | 8 778 | 9 975 |
| Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | (9 151) | (12 734) | 7 654 | 5 479 | |
| Naudas plūsma no finanšu darbības | |||||
| Samaksātais overdrafts | 17 | - | (8 386) | - | (8 386) |
| Samaksātais aizņēmums | (3 500) | (3 500) | - | - | |
| Samaksātās nomas | 17 | (25) | (25) | (93) | (37) |
| Samaksātie procenti | (386) | (396) | (186) | (170) | |
| Izmaksātās dividendes | 16 | (17 556) | (21 945) | (17 556) | (21 945) |
| Neto naudas plūsma no finanšu darbības | (21 467) | (34 252) | (17 835) | (30 538) | |
| Neto naudas plūsma | 5 241 | 32 715 | 6 481 | 33 642 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā |
48 995 | 16 280 | 38 487 | 4 845 | |
| Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda | |||||
| beigās | 54 236 | 48 995 | 44 968 | 38 487 | |
| Finanšu pārskatus 2021. gada 24. februārī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā | |||||
| paraksta: |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs
Inga Āboliņa Valdes locekle Elita Dreimane Valdes locekle
PIELIKUMI
Segmentu informācija
- un 2019. gadā Latvijas Gāze koncerns sastāvēja no diviem segmentiem – dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta un sadales segmenta.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments nodarbojas ar dabasgāzes iepirkšanu, tirdzniecību un pārdošanu. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Latvijas Gāze", kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
Sadales segments sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadalei Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.
Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko AS "Latvijas Gāze" Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmentus pārvalda atsevišķi.
Katra uzņēmuma Valde novērtē attiecīgā segmenta sniegumu balstoties uz EBITDA (koriģētā peļņa pirms procentu izdevumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), kā arī uzrauga peļņu pirms nodokļiem. Tā kā segmenti ir nodalīti atsevišķās juridiskās vienībās, tad savstarpējie darījumi starp segmentiem tiek izslēgti (skatīt 2. pielikumu).
| Koncerns 2020 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 6 000 | 20 462 | 26 462 |
| Nolietojums un amortizācija | (1 115) | (12 404) | (13 519) |
| Finanšu izdevumi | (260) | - | (260) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 4 625 | 8 058 | 12 683 |
| Koncerns 2019 | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 13 587 | 22 040 | 35 627 |
| Nolietojums un amortizācija | (768) | (12 002) | (12 770) |
| Finanšu izdevumi | (173) | (226) | (399) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 12 646 | 9 812 | 22 458 |
| Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība | 2020 | 2019 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| EBITDA | 14 438 | 22 926 |
| Nolietojums un amortizācija | (1 183) | (785) |
| Finanšu izdevumi | (260) | (173) |
| Peļņa pirms nodokļiem | 12 995 | 21 968 |
| Koncerns 2020 | Gāzes tirdzniecība |
Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 1 177 | 11 258 | 12 435 |
| Segmentu aktīvi 31.12.2020 | 129 530 | 326 019 | 455 549 |
| Koncerns 2019 | Gāzes tirdzniecība |
Gāzes sadale | Kopā |
|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 4 111 | 10 068 | 14 179 |
| Segmentu aktīvi 31.12.2019 (koriģēts) | 134 517 | 328 562 | 463 079 |
| Sabiedrība / Gāzes tirdzniecība | 2020 | 2019 |
|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | |
| Koriģēts | ||
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde | 1 177 | 4 111 |
| Segmentu aktīvi 31.12. | 324 497 | 329 051 |
| Aktīvi | AS "Latvijas Gāze" |
AS "Gaso" | Līdzdalība | Savstarpējie debitori / kreditori |
Nomas | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Aktīvi 31.12.2020 | 324 497 | 331 152 | (194 534) | (5 310) | (255) | 455 549 |
| Aktīvi 31.12.2019 | 329 051 | 333 729 | (194 534) | (5 167) | - | 463 079 |
2. Ieņēmumi
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 2020 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, |
100 587 (1 301) |
41 132 - |
46 967 - |
188 686 (1 301) |
| kas atzītas par ieņēmumiem | 877 | 112 | 1 057 | 2 046 |
| Citi ieņēmumi | - | - | 1 063 | 1 063 |
| 100 163 | 41 244 | 49 087 | 190 494 |
| Koncerns | Gāzes tirdzniecība | Gāzes sadale | ||
|---|---|---|---|---|
| 2019 | Latvija | Ārpus Latvijas | Latvija | Kopā |
| Koriģēts | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
| Segmentu ieņēmumi Starpsegmentu ieņēmumi Pieslēguma maksa, balansēšana un citas pakalpojumu maksas, kas |
242 156 (2 184) |
21 227 - |
49 509 - |
312 892 (2 184) |
| atzītas par ieņēmumiem | 1 173 | 1 439 | 1 029 | 3 641 |
| 241 145 | 22 666 | 50 538 | 314 349 |
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | ||
|---|---|---|---|
| 2020 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi | 100 587 | 41 132 | 141 719 |
| Citi ieņēmumi | 877 | 112 | 989 |
| 101 464 | 41 244 | 142 708 |
Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 88%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 12% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.
| Sabiedrība | Gāzes tirdzniecība | ||
|---|---|---|---|
| 2019 | Latvija | Ārpus Latvijas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Segmentu ieņēmumi | 242 156 | 21 227 | 263 383 |
| Citi ieņēmumi | 1 173 | 1 439 | 2 612 |
| 243 329 | 22 666 | 265 995 |
Sabiedrības pārdošanas ieņēmumi no juridiskajiem klientiem sastādīja 87%, bet pārdošanas ieņēmumi no mājsaimniecību klientiem - 13% no kopējiem pārdošanas ieņēmumiem.
3. Pārējie ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības guvums |
738 | 276 | 738 | 276 |
| Soda naudas | 747 | 905 | 669 | 805 |
| Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem samazinājums, neto |
90 | - | 154 | - |
| Citi ieņēmumi | 1 275 | 2 332 | 267 | 712 |
| 2 850 | 3 513 | 1 828 | 1 793 |
- gadā pārējo ieņēmumu pozīcijā ietilpst neto summa 738 tūkstoši EUR no finanšu riska ierobežošanas darbībām. 3 803 tūkstoši EUR no šīs summas ir attiecināmi uz operatīvajām darbībām pārskata perioda 12 mēnešos un ir aprēķināta kā summa no iepriekšēja gada uzkrājuma reversēšanas (5 771) tūkstotis EUR un 2020. gadā neto saņemtās summas 9 574 tūkstoši EUR. Atlikušā atlikto atvasināto finanšu instrumentu summa (3 065) tūkstoši EUR tiek novērtēta pēc tirgus vērtības principa bilances datumā un ir attiecināma uz operatīvo darbību 2021. gadā.
4. Materiālu izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas Materiālu, rezerves daļu un degvielas |
129 886 | 245 883 | 129 628 | 245 543 |
| izmaksas | 1 415 | 1 380 | 49 | 45 |
| 131 301 | 247 263 | 129 677 | 245 588 |
5. Personāla izmaksas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās |
20 031 | 19 544 | 4 028 | 3 835 |
| iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju |
4 690 | 4 675 | 905 | 886 |
| apdrošināšana | 1 324 | 1 319 | 189 | 178 |
| Pārējās personāla izmaksas | 286 | 314 | 155 | 134 |
| 26 331 | 25 852 | 5 277 | 5 033 | |
| Vidējais darbinieku skaits | 997 | 988 | 119 | 116 |
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| Valdes un Padomes atalgojums | 2020 | 2019 | 2020 | 2019 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Darba alga Valsts sociālās apdrošināšanas |
2 089 | 2 642 | 1 258 | 1 232 |
| obligātās iemaksas Dzīvības, veselības un pensiju |
478 | 549 | 269 | 228 |
| apdrošināšana | 111 | 129 | 45 | 46 |
| Pārējās personāla izmaksas | 76 | 3 | - | - |
| 2 754 | 3 323 | 1 572 | 1 506 |
6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums
| Koncerns 2020 |
Koncerns 2019 |
Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Nemateriālo aktīvu amortizācija Pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības |
2 022 | 1 917 | 733 | 470 |
| samazinājums | 11 515 | 11 716 | 361 | 290 |
| Tiesību lietot aktīvus nolietojums Ieņēmumi no pamatlīdzekļu |
21 | 8 | 89 | 25 |
| pārvērtēšanas Paātrinātais nolietojums pamatlīdzekļu |
- | (2 617) | - | - |
| pārvērtēšanas rezultātā | - | 1 763 | - | - |
| Kapitalizētais nolietojums | (39) | (17) | - | - |
| 13 519 | 12 770 | 1 183 | 785 |
7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
| Koncerns 2020 |
Koncerns 2019 |
Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pārdošanas un reklāmas izmaksas Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un citi |
799 | 820 | 550 | 536 |
| pakalpojumi) | 1 411 | 1 382 | 211 | 331 |
| Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 785 | 938 | 712 | 753 |
| Biroja un citas administratīvās izmaksas | 1 875 | 1 875 | 853 | 849 |
| Nodokļi un nodevas IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un |
1 005 | 985 | 609 | 611 |
| transporta izmaksas Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas |
1 960 | 1 738 | 952 | 800 |
| un izslēgšanas Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem |
- | 303 | - | 3 |
| palielinājums, neto | - | 541 | - | 216 |
| Citas izmaksas | 1 415 | 538 | 35 | 117 |
| 9 250 | 9 120 | 3 922 | 4 216 |
8. Nemateriālie aktīvi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vērtība | ||||
| Perioda sākumā | 20 967 | 17 558 | 5 468 | 3 541 |
| Iegādāti | 3 062 | 3 410 | 991 | 1 928 |
| Norakstīti | - | (1) | - | (1) |
| Perioda beigās | 24 029 | 20 967 | 6 459 | 5 468 |
| Amortizācija | ||||
| Perioda sākumā | 12 830 | 10 914 | 669 | 200 |
| Amortizācija pārskata gadā | 2 022 | 1 917 | 733 | 470 |
| Par norakstīto | - | (1) | - | (1) |
| Perioda beigās | 14 852 | 12 830 | 1 402 | 669 |
| Atlikusī vērtība uz perioda beigām | 9 177 | 8 137 | 5 057 | 4 799 |
Nemateriālo aktīvu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti nemateriālie aktīvi ar kopējo sākotnējo vērtību 7 207 tūkstoši EUR (Koncerns) un 56 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2019: 5 017 tūkstoši EUR – Koncerns, 0.2 tūkstoši EUR - Sabiedrība). Lielāko daļu Sabiedrības un Koncerna nemateriālo aktīvu veido programmatūra. 2020. gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 1 102 tūkstoši EUR (31.12.2019: 1 003 tūkstoši EUR), un Sabiedrībai ir parādi par nemateriālajiem aktīviem par kopējo summu 330 tūkstoši EUR (31.12.2019: 282 tūkst. EUR).
9. Pamatlīdzekļi
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|||||
| 31.12.2019 | 650 929 | 38 835 | 16 443 | 1 079 | 707 286 |
| Iegādāts | 6 159 | 2 163 | 1 051 | - | 9 373 |
| Pārklasificēts | - | - | 404 | (404) | - |
| Norakstīts | (1 374) | (747) | (413) | - | (2 534) |
| 31.12.2020 | 655 714 | 40 251 | 17 485 | 675 | 714 125 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2019 | 358 636 | 23 998 | 12 002 | - | 394 636 |
| Aprēķināts | 7 814 | 2 389 | 1 312 | - | 11 515 |
| Norakstīts | (943) | (669) | (385) | - | (1 997) |
| 31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība |
365 507 | 25 718 | 12 929 | - | 404 154 |
| 31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība |
290 207 | 14 533 | 4 556 | 675 | 309 971 |
| 31.12.2019 | 292 293 | 14 837 | 4 441 | 1 079 | 312 650 |
- gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 350 tūkstoši EUR.
| Koncerns | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|||||
| 31.12.2018 | 545 105 | 32 620 | 15 565 | 393 | 593 683 |
| Iegādāts | 6 325 | 2 236 | 1 490 | 718 | 10 769 |
| Pārvērtēts | 100 552 | 4 900 | - | - | 105 452 |
| Norakstīts | (1 053) | (921) | (612) | (32) | (2 618) |
| 31.12.2019 | 650 929 | 38 835 | 16 443 | 1 079 | 707 286 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2018 | 323 273 | 20 697 | 11 248 | - | 355 218 |
| Aprēķināts | 7 206 | 2 320 | 1 335 | - | 10 861 |
| Pārvērtēts | 28 913 | 1 835 | - | - | 30 748 |
| Norakstīts | (756) | (854) | (581) | - | (2 191) |
| 31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība |
358 636 | 23 998 | 12 002 | - | 394 636 |
| 31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība |
292 293 | 14 837 | 4 441 | 1 079 | 312 650 |
| 31.12.2018 | 221 832 | 11 923 | 4 317 | 393 | 238 465 |
- gada 31. decembrī Koncernam ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 1 395 tūkstoši EUR.
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnoloģis kās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|||||
| 31.12.2019 | 1 811 | - | 1 593 | 1 | 3 405 |
| Iegādāts | - | - | 187 | - | 187 |
| Pārvietots | - | - | - | (1) | (1) |
| Norakstīts | - | - | (59) | - | (59) |
| 31.12.2020 | 1 811 | - | 1 721 | - | 3 532 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2019 | 18 | - | 658 | - | 676 |
| Aprēķināts | 72 | - | 289 | - | 361 |
| Norakstīts | - | - | (39) | - | (39) |
| 31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība |
90 | - | 908 | - | 998 |
| 31.12.2020 Atlikusī bilances vērtība |
1 721 | - | 813 | - | 2 534 |
| 31.12.2019 | 1 793 | - | 935 | 1 | 2 729 |
- gada 31. decembrī Sabiedrībai nebija parādu par pamatlīdzekļiem.
| Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves |
Tehnolo ģiskās iekārtas un ierīces |
Pārējie pamat līdzekļi |
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
KOPĀ |
|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|||||
| 31.12.2018 | - | - | 1 263 | - | 1 263 |
| Iegādāts | 1 811 | - | 371 | 1 | 2 183 |
| Norakstīts | - | - | (41) | - | (41) |
| 31.12.2019 | 1 811 | - | 1 593 | 1 | 3 405 |
| Nolietojums | |||||
| 31.12.2018 | - | - | 415 | - | 415 |
| Aprēķināts | 18 | - | 272 | - | 290 |
| Norakstīts | - | - | (29) | - | (29) |
| 31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība |
18 | - | 658 | - | 676 |
| 31.12.2019 Atlikusī bilances vērtība |
1 793 | - | 935 | 1 | 2 729 |
| 31.12.2018 | - | - | 848 | - | 848 |
- gada 31. decembrī Sabiedrībai ir parādi par pamatlīdzekļiem par kopējo summu 19 tūkstoši EUR.
Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 12 185 tūkstoši EUR (Koncerns) un 443 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2019: 8 803 tūkstoši EUR (Koncerns) un 78 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). 2019. gadā Koncerns veica ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārvērtēšanu.
Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam un Sabiedrībai piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 2020. gada 31. decembrī 1 559 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība) un ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 31.12.2019 1 680 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība). Zeme netiek pārvērtēta.
10. Līdzdalība meitas sabiedrības pamatkapitālā
| Sabiedrība | |
|---|---|
| EUR'000 | |
| Ieguldīts reorganizācijas rezultātā 01.12.2017 | 194 534 |
| Bilances vērtība 31.12.2020 un 31.12.2019 | 194 534 |
| Piederošās daļas | 31.12.2020 | 31.12.2019 |
|---|---|---|
| AS "Gaso" | 100 % | 100 % |
| Meitas sabiedrības pašu kapitāls |
Meitas sabiedrības pašu kapitāls |
Meitas sabiedrības peļņa |
Meitas sabiedrības peļņa |
|
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| AS "Gaso" | 273 411 | 274 067 | 8 466 | 10 465 |
11. Krājumi
| Koncerns 31.12.2020 |
Koncerns 31.12.2019 |
Sabiedrība 31.12.2020 |
Sabiedrība 31.12.2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Dabasgāze un degviela | 40 854 | 48 872 | 40 854 | 48 872 |
| Materiāli un rezerves daļas | 1 437 | 1 304 | - | - |
| Uzkrājumi lēnas aprites | ||||
| krājumiem | (71) | (71) | - | - |
| 42 220 | 50 105 | 40 854 | 48 872 |
12. Debitori
| Debitori | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Koriģēts | Koriģēts | |||
| Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība) | 8 | 32 | 5 | 6 |
| 8 | 32 | 5 | 6 | |
| Īstermiņa debitori (nominālvērtība) | 35 896 | 34 162 | 32 519 | 30 674 |
| Uzkrājumi īstermiņa debitoru vērtības | ||||
| samazinājumam | (7 590) | (8 366) | (7 180) | (8 020) |
| 28 306 | 25 796 | 25 339 | 22 654 |
| Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam |
Koncerns 2020 |
Koncerns 2019 |
Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi gada sākumā | 8 366 | 8 128 | 8 020 | 8 107 |
| Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās |
||||
| darbības Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji |
91 | 547 | - | 216 |
| uzkrātā šaubīga debitora atgūšanas | ||||
| rezultātā | (181) | (6) | (154) | - |
| Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai | ||||
| zaudējumu aprēķinā | (90) | 541 | (154) | 216 |
| Norakstīti bezcerīgi parādi | (686) | (303) | (686) | (303) |
| Uzkrājumi gada beigās | 7 590 | 8 366 | 7 180 | 8 020 |
Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
13. Nodokļi
| Koncerns Nodokļu kustība |
Saistības* 31.12.2019 |
Pārmaksa 31.12.2019 |
Aprēķināts 2020 |
Samaksāts 2020 |
Saistības* 31.12.2020 |
Pārmaksa 31.12.2020 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis |
3 839 | - 25 296 |
(27 287) | 1 848 | - | |
| Akcīzes nodoklis | 892 | - 5 983 |
(5 984) | 891 | - | |
| Sociālās apdrošināšanas |
||||||
| maksājumi | 701 | - 7 010 |
(7 015) | 696 | - | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
- | - 1 494 |
(1 494) | - | - | |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
338 | - 3 606 |
(3 591) | 353 | - | |
| Nekustamā īpašuma nodoklis |
- | - 194 |
(194) | - | - | |
| Dabas resursu nodoklis | 6 | - | 14 (9) |
11 | - | |
| 5 776 | - 43 597 |
(45 574) | 3 799 | - |
| Koncerns Nodokļu kustība |
Saistības* 31.12.2018 |
Pārmaksa 31.12.2018 |
Aprēķināts 2019 |
Samaksāts 2019 |
Saistības* 31.12.2019 |
Pārmaksa 31.12.2019 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis |
5 732 | - | 60 995 | (62 888) | 3 839 | - |
| Akcīzes nodoklis Sociālās apdrošināšanas |
1 139 | - | 7 209 | (7 456) | 892 | - |
| maksājumi | 620 | - | 6 904 | (6 823) | 701 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
- | 63 | 2 268 | (2 205) | - | - |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
313 | - | 3 572 | (3 547) | 338 | - |
| Nekustamā īpašuma nodoklis |
- | - | 181 | (181) | - | - |
| Dabas resursu nodoklis |
6 | - | 8 | (8) | 6 | - |
| 7 810 | 63 | 81 137 | (83 108) | 5 776 | - |
| Sabiedrība | Saistības* | Pārmaksa | Aprēķināts | Samaksāts | Saistības* | Pārmaksa |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nodokļu kustība | 31.12.2019 | 31.12.2019 | 2020 | 2020 | 31.12.2020 | 31.12.2020 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis |
2 774 | - | 16 738 | (18 613) | 899 | - |
| Akcīzes nodoklis Sociālās |
887 | - | 5 960 | (5 958) | 889 | - |
| apdrošināšanas maksājumi |
101 | - | 1 355 | (1 352) | 104 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
- | - | 1 494 | (1 494) | - | - |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
33 | - | 801 | (780) | 54 | - |
| Nekustamā īpašuma nodoklis |
- | - | 13 | (13) | - | |
| 3 795 | - | 26 361 | (28 210) | 1 946 | - |
| Sabiedrība Nodokļu kustība |
Saistības* 31.12.2018 |
Pārmaksa 31.12.2018 |
Aprēķināts 2019 |
Samaksāts 2019 |
Saistības* 31.12.2019 |
Pārmaksa 31.12.2019 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Pievienotās vērtības nodoklis |
4 867 | - | 51 872 | (53 965) | 2 774 | - |
| Akcīzes nodoklis | 1 137 | - | 7 168 | (7 418) | 887 | - |
| Sociālās apdrošināšanas maksājumi |
91 | - | 1 339 | (1 329) | 101 | - |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
- | 63 | 2 268 | (2 205) | - | - |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
40 | - | 798 | (805) | 33 | - |
| 6 135 | 63 | 63 445 | (65 722) | 3 795 | - |
* Skatīt 21. pielikumu.
14. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrātie ieņēmumi | 1 313 | 2 105 | 1 253 | 2 105 |
| Rezervētie līdzekļi | 260 | 1 145 | 260 | 1 145 |
| 1 573 | 3 250 | 1 513 | 3 250 |
15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Nākamo periodu izdevumi | 1 245 | 674 | 736 | 408 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti | 624 | 7 029 | 624 | 7 029 |
| Citi debitori | 103 | 198 | 3 | 71 |
| 1 972 | 7 901 | 1 363 | 7 508 |
- gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī atvasinātie finanšu instrumenti sastāv no dabasgāzes mijmaiņas līgumiem.
16. Akcijas un akcionāri
| 31.12.2020 % no kopējā akciju kapitāla |
31.12.2020 Akciju skaits |
31.12.2019 % no kopējā akciju kapitāla |
31.12.2019 Akciju skaits |
|
|---|---|---|---|---|
| Akciju kapitāls | ||||
| Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas | 36.52 | 14 571 480 | 36.52 | 14 571 480 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas |
63.48 | 25 328 520 | 63.48 | 25 328 520 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 | |
| Akcionāri | ||||
| Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740) |
18.26 | 7 285 740 | 18.26 | 7 285 740 |
| Marguerite Gas II S. à r.l. | 28.97 | 11 560 645 | 28.97 | 11 560 645 |
| Itera Latvija SIA PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto |
16.00 | 6 384 001 | 16.00 | 6 384 001 |
| akciju emisiju) akcijas 7 285 740) | 34.00 | 13 566 701 | 34.00 | 13 566 701 |
| Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas |
2.77 | 1 102 913 | 2.77 | 1 102 913 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 |
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais akciju kapitāls 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī sastāvēja no 39 900 000 parasto akciju, ar nominālvērtību 1.40 EUR katra. Visām akcijām ir vienādas balsošanas tiesības un tiesības uz dividendēm. Sabiedrībai nav peļņu mazinošu potenciālo parasto akciju, tādēļ mazinātā peļņa par akciju ir tāda pati kā pamatpeļņa par akciju. Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot uz akcionāriem attiecināmo neto peļņu ar vidējo svērto gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaitu.
| Peļņa par akciju / Koncerns | 2020 | Peļņa par akciju 2019 |
|---|---|---|
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. |
11 189 | 20 190 |
| Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 |
| Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.) Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju |
39 900 | 39 900 |
| skaits tūkst. (b) | 39 900 | 39 900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.280 | 0.506 |
| Peļņa par akciju / Sabiedrība | 2020 | Peļņa par akciju 2019 |
|---|---|---|
| Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. |
11 501 | 19 700 |
| Parastās akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 |
| Parastās akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 |
| Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo parasto akciju skaits tūkst. (b) |
39 900 | 39 900 |
| Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 0.288 | 0.494 |
17. Aizņēmumi
| Koncerns 31.12.2020 |
Koncerns 31.12.2019 |
Sabiedrība 31.12.2020 |
Sabiedrība 31.12.2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Aizņēmums no AS "SEB banka" | ||||
| - aizņēmuma ilgtermiņa daļa | 22 167 | 25 667 | - | - |
| - aizņēmuma īstermiņa daļa | 3 500 | 3 500 | - | - |
| 25 667 | 29 167 | - | - |
- gadā AS "Latvijas Gāze" saņēma ilgtermiņa aizņēmumu 35 000 tūkstošu EUR apmērā uz 5 gadiem. Reorganizācijas rezultātā aizņēmums ir nodots jaundibinātajai AS ''Gaso''. Aizņēmums bija jāsāk atmaksāt, sākot ar 2018. gada aprīli. Aizņēmuma procentu likme ir fiksēti % gadā plus 6 mēnešu EURIBOR. Sabiedrībai ir pieejams overdrafts. Overdrafta likme – fiksēti % gadā plus 3 mēnešu EURIBOR.
18. Nākamo periodu ieņēmumi
| Koncerns 31.12.2020 |
Koncerns 31.12.2019 |
Sabiedrība 31.12.2020 |
Sabiedrība 31.12.2019 |
|
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | ||||
| Ilgtermiņa daļa | 18 318 | 18 434 | - | - |
| Īstermiņa daļa | 1 079 | 1 046 | - | - |
| Citi nākamo periodu ieņēmumi: | ||||
| Īstermiņa daļa | - | 92 | - | 92 |
| 19 397 | 19 572 | - | 92 |
Nākamo periodu ieņēmumu izmaiņas
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | 2020 | 2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Atlikums gada sākumā Saņemts no iedzīvotājiem un |
19 572 | 19 677 | 92 | - |
| sabiedrībām pārskata gadā | 974 | 924 | - | 92 |
| Ietverts pārskata gada ieņēmumos | (1 149) | (1 029) | (92) | - |
| Pārnests uz nākamajiem periodiem | 19 397 | 19 572 | - | 92 |
19. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrīb | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 2020 | 2019 | a 2020 |
2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Uzkrājumi pārskata gada sākumā | 1 757 | 2 264 | 57 | 125 |
| Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā Izmaksāti Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā – atzīti apvienoto ienākumu |
355 (154) |
80 (180) |
2 (1) |
(32) (2) |
| pārskatā | 347 | (407) | 3 | (34) |
| Uzkrājumi pārskata gada beigās | 2 305 | 1 757 | 61 | 57 |
20. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Parādi saistītiem uzņēmumiem (22. pielikums) |
- | - | 5 132 | 5 167 |
| Parādi trešajām pusēm | 5 725 | 5 489 | 3 070 | 3 082 |
| 5 725 | 5 489 | 8 202 | 8 249 |
21. Pārējās saistības
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
|---|---|---|---|---|
| 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saņemtās priekšapmaksas | 11 872 | 10 843 | 11 813 | 10 793 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti | 3 688 | 1 258 | 3 688 | 1 258 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 1 848 | 3 839 | 899 | 2 774 |
| Uzkrātās izmaksas | 4 324 | 4 431 | 1 153 | 1 081 |
| Akcīzes nodoklis | 891 | 892 | 889 | 887 |
| Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu | ||||
| izmaksas | 1 250 | 901 | 215 | 141 |
| Darbinieku atalgojums | 878 | 839 | 169 | 151 |
| Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 696 | 701 | 104 | 101 |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 353 | 338 | 54 | 33 |
| Dabas resursu nodoklis | 11 | 6 | - | - |
| Pārējās īstermiņa saistības | 86 | 109 | 14 | 31 |
| 25 897 | 24 157 | 18 998 | 17 250 |
22. Saistīto personu darījumi
Neviens atsevišķs uzņēmums nekontrolē Sabiedrību. Koncernam un Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādiem uzņēmumiem, kam pieder vai piederēja vairāk kā 20% akciju, kas varētu nodrošināt būtisku ietekmi Sabiedrībā - PAS "Gazprom" un tās kontrolētie uzņēmumi. No AS "Latvijas Gāze" viedokļa saistītā puse ir AS "Latvijas Gāze" jaundibinātā meitas sabiedrība AS "Gaso", kas dibināta 2017. gadā.
| Ieņēmumi vai izdevumi | Koncerns 2020 |
Koncerns 2019 |
Sabiedrība 2020 |
Sabiedrība 2019 |
|---|---|---|---|---|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk. balansēšanas pakalpojumi, pašpatēriņš un citi) |
||||
| AS "Gaso" | - | - | 1 567 | 2 549 |
| Dividenžu ieņēmumi | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 8 778 | 9 975 |
| Dabasgāzes iepirkumi | ||||
| PAS "Gazprom" | 102 199 | 180 655 | 102 199 | 180 655 |
| PAS "Gazprom Export" | 2 248 | - | 2 248 | - |
| Izdevumi par dabasgāzes sadali un | ||||
| citiem saistītajiem pakalpojumiem | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 32 293 | 35 332 |
| Finanšu pakalpojumi | ||||
| "Gazprom Marketing and Trading Limited" | 19 | - | 19 | - |
| Prasības un saistības pret saistītām | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|---|---|---|---|---|
| personām | 31.12.2020 | 31.12.2019 | 31.12.2020 | 31.12.2019 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
| Saistīto uzņēmumu parādi | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 178 | - |
| "Gazprom Marketing and Trading Limited" | 8 | - | 8 | - |
| Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi | ||||
| PAS "Gazprom" | 6 356 | 5 827 | 6 356 | 5 827 |
| PAS "Gazprom Export" | 1 004 | - | 1 004 | - |
| Maksājumi saistītajiem uzņēmumiem | ||||
| par dabasgāzi un pakalpojumiem | ||||
| AS "Gaso" | - | - | 5 132 | 5 167 |
23. Galvenās grāmatvedības politikas
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.
Sagatavošanas pamats
AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā.
Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.
Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.
Sākuma atlikumu korekcijas
- gadā Sabiedrība veica mājsaimniecību klientu datu migrāciju, pārceļot visus atlikumus un norēķinus ar mājsaimniecības klientiem uz jaunu norēķinu sistēmu MECOMS. Pēc migrācijas procesa parādījās starpība 1 159 tūkstoši EUR starp grāmatvedības ierakstiem un faktiskajiem debitoru parādiem no mājsaimniecībām. Saskaņā ar detalizētās izmeklēšanas rezultātiem šī atšķirība radās pārskata periodos pirms Sabiedrības reorganizācijas, kas notika atbilstoši Enerģētikas likumā iekļautajām prasībām, lai nodrošinātu sadales biznesa nošķiršanu no pārdošanas un tirdzniecības darbībām, 2017. gada beigās. Pēc reorganizācijas pārdošanas apjoms tika atzīts, pamatojoties uz gāzes daudzumiem sadales sistēmā, ko AS GASO katru mēnesi aprēķināja un iesniedza, pamatojoties uz 2017. gada 7. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi". AS GASO šādi ziņotie patēriņa apjomi pilnībā sakrīt ar Sabiedrības grāmatvedības uzskaiti. Atrastā starpība tika uzkrāta ilgā laika posmā pirms reorganizācijas un ir saistīta ar atšķirībām starp faktisko gāzes patēriņu Latvijā un iesniegtajām gāzes skaitītāju vērtībām, kuras tika attiecinātās uz individuāliem klientiem. Tā kā šie 1 159 tūkstoši EUR nākamajos gados netiks atgūti un tie ir attiecināmi uz periodiem pirms šiem finanšu pārskatiem, tad 2019. gada 31. decembra salīdzinošā informācija tiek koriģēta retrospektīvi. Korekcijas ietekme ir sekojoša:
| Koncerns 31.12.2019 EUR'000 |
Sabiedrība 31.12.2019 EUR'000 |
|||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sākotnējais | Koriģēts | Atšķirība | Sākotnējais | Koriģēts | Atšķirība | |
| Debitori | 26 955 | 25 796 | (1 159) | 23 813 | 22 654 | (1 159) |
| Nesadalītā peļņa | (111 878) | 110 719 | 1 159 | (23 447) | (22 288) | 1 159 |
Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana
Standarti un grozījumi kas stājās spēkā pārskata gadā
Izmaiņas Finanšu ziņošanas Konceptuālajā ietvarā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Pārskatītais Konceptuālais ietvars iekļauj jaunu sadaļu par novērtēšanu; vadlīnijas ziņojot par finanšu rezultātiem; uzlabotas definīcijas un skaidrojumus – īpaši attiecībā uz saistības definīciju; kā arī skaidrojumus par tik nozīmīgām jomām kā pārvaldības loma, piesardzība un ar finanšu ziņošanu saistītā novērtēšanas nenoteiktība.
Izmaiņas 3. SFPS – Uzņēmējdarbības definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi attiecas uz uzņēmējdarbības definīcijas pārskatīšanu. Uzņēmējdarbībai jāsastāv no ienākošajiem resursiem un nozīmīgiem procesiem, kas kopumā būtiski veicina iespēju radīt izejošos resursus. Jaunās vadlīnijas sniedz ietvaru, ko piemērot vērtējot vai pastāv ienākošie resursi un nozīmīgie procesi tādiem uzņēmumiem, kas atrodas attīstības stadijā un vēl nav radījuši izejošos resursus. Gadījumā, ja uzņēmējdarbībai vēl nav radīti izejošie resursi, priekšnosacījums tās atzīšanai par uzņēmējdarbību ir organizēta darbaspēka esamība. Izejošo resursu definīcija ir sašaurināta, fokusējoties uz precēm un pakalpojumiem, kas piegādāti vai sniegti pircējiem, radot ieguldījuma atdevi vai citus ieņēmumus, un tā izslēdz atdevi, kas saistīta ar zemākām izmaksām vai citiem ekonomiskiem labumiem. Vairs nav nepieciešams vērtēt vai tirgus dalībnieki spēj aizstāt trūkstošas daļas vai integrēt iegādātās darbības un aktīvus. Uzņēmums var piemērot 'koncentrācijas pārbaudi'. Tādi iegādātie aktīvi, kuru praktiski visa patiesā vērtība koncentrējas vienā aktīvā (vai līdzīgu aktīvu grupā), nevar tikt uzskatīti par uzņēmējdarbību.
Izmaiņas 1. SGS un 8. SGS – Būtiskuma definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi skaidro būtiskuma definīciju un tās pielietošanu, iekļaujot iepriekš dažādos standartos izkaisītās vadlīnijas pašā definīcijā. Papildus ir papildināti skaidrojumi, kas iepriekš bija pieejami kopā ar definīciju. Turklāt, grozījumi nodrošina vienotu būtiskuma definīciju visā SFPS ietvarā. Informācija ir būtiska, ja tās neuzrādīšana, kļūdaina vai nepatiesa uzrādīšana var ticami ietekmēt lēmumus, kurus, balstoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz informāciju par noteiktu ziņojošo vienību, pieņem vispārējā mērķa finanšu pārskatu pamata lietotāji.
Izmaiņas 9. SFPS, 39. SGS un 7. SFPS – Bāzes procentu likmju definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi sniedz atvieglojumus saistībā ar bāzes procentu likmju reformu. Atvieglojumi saistās ar riska ierobežošanas uzskaiti un paredz, ka IBOR reformai nevajadzētu nozīmēt riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu. Tomēr, jebkādas no šīs reformas izrietošās un ar riska ierobežošanas uzskaiti saistītās neefektivitātes jāatzīst peļņas vai zaudējumu pārskatā.
Standarti un grozījumi kas stājas spēkā pārskata gados kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES
Grozījumi 1. SGS – Īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).
Grozījumi 16. SGA, 37. SGS un 3. SFPS un Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2018-2020 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).
Bāzes procentu likmju (IBOR) reformas otrā fāze – grozījumi 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS un 16. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES).
Finanšu instrumenti
Finanšu aktīvu klasifikācija
Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:
- tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
- tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.
Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.
Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana
Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.
Novērtēšana
Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā, to pārvērtē peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) – pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Parāda instrumenti
Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.
Amortizētā iegādes vērtība
Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / (izdevumos).
Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:
- pircēju un pasūtītāju parādi;
- uzkrātie ieņēmumi;
- rezervētie līdzekļi;
- nauda un naudas ekvivalenti.
Pašu kapitāla instrumenti
Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.
Vērtības samazinājums
Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.
Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:
- objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
- naudas vērtību laikā un
- visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.
Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams lielā atlikumu skaita dēļ, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu klientam.
Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.
Uzskatāms, ka šeit nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10- 30 dienām, kas atbilst tirgus praksei.
Debitora parāds tiek atzīts, kad preces ir piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzība ir beznosacījumu, jo, lai iestātos maksājuma termiņš, ir tikai jāpaiet laikam.
Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem – korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Šī pārdošana atbilst atzīšanas laika gaitā kritērijiem, jo klients saņem un izmanto labumus vienlaikus ar dabasgāzes piegādi. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.
Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām. Ieņēmumu prognozēšanai par piegādātajiem daudzumiem, par kuriem šiem klientiem vēl nav izrakstīti rēķini, vadība izmanto spriedumus, balstoties uz Koncernā izstrādātu metodoloģiju.
Ja līgums paredz mainīgu atlīdzību, ieņēmumi tiek atzīti vien tiktāl, ciktāl pastāv augsta ticamība, ka šī atlīdzība būtiski nemainīsies.
Akcīzes nodoklis
Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa. Koncerns un Sabiedrība darbojas kā aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā no klientiem un to tālāk maksā valdībai. Tāpēc ieņēmumi tiek atzīti bez akcīzes nodokļa, ko iekasē no klientiem.
Pakalpojumu pārdošana – dabasgāzes sadale
Koncerns sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti laika gaitā, kurā pakalpojumi sniegti. Vadība izmanto spriedumus, kas saistīti ar mājsaimniecībām - Koncerna gala patērētājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu, kā paskaidrots augstāk minētajā politikā "Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām".
Pieslēguma maksas
Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa atkarībā no faktiskajām izmaksām par infrastruktūru, kas jāizbūvē, lai pieslēgtu viņus tīklam. Vadība ir secinājusi, ka pieslēguma maksas nav no pastāvīgās sadales tīkla pakalpojumu sniegšanas atsevišķs izpildes pienākums, tādēļ ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā, kas ir 30 gadi, laikā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.
Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem
Sakarā ar izlīdzināto rēķinu izrakstīšanas un norēķinu kārtību ar mājsaimniecību klientiem, šie klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri ir pārmaksājuši Koncernam un Sabiedrībai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus.
Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.
Finansēšanas komponente
Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir taustāmas lietas, ko tur izmantošanai preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā un ko paredzēts izmantot vairāk nekā vienā periodā. Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali.
Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Katru gadu starpība starp nolietojumu, kura pamatā ir pārvērtētā aktīva uzskaites vērtība, kas iekļauta peļņā vai zaudējumos, un nolietojumu, pamatojoties uz aktīva sākotnējām izmaksām, pārklasificē no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu.
Zeme un nepabeigtās celtniecības izmaksas netiek pakļautas nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vai pārvērtēšanas vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās lietošanas perioda beigās, sākot no dienas, kad aktīvs ir gatavs lietošanai, izmantojot šādus periodus:
| | Ēkas: | 20 – 100 gadi |
|---|---|---|
| | Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu: | 20 – 70 gadi |
| | Iekārtas un mašīnas: | 5 – 20 gadi |
| | Pārējie pamatlīdzekļi: | 2 – 10 gadi |
Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.
Amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, lai izlīdzinātu nemateriālo aktīvu izmaksas to lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā.
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums
Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
Krājumi
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Neto pārdošanas vērtību veido normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot krājumu pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FiFo (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes. Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
Noma (grāmatvedības politika, kas piemērota no 2019. gada 1. janvāra)
Koncerns un Sabiedrība ir nomnieki. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:
- fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
- mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
- summas, kuras Koncernam un Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
- pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Koncerns un Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo iespēju, un
- soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Koncerns un Sabiedrība izmantos šo iespēju.
Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.
Nomas maksājumus diskontē, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Ja šo likmi nav viegli noteikt, kā tas parasti ir nomas gadījumā grupā, tiek izmantota nomnieka aizņēmuma likme, kas ir likme, kas atsevišķam nomniekam būtu jāmaksā, lai aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva iegūšanai, kurš ir līdzīgā vērtībā ar tiesībām lietot aktīvu līdzīgā ekonomiskajā vidē ar līdzīgiem noteikumiem, nodrošinājumu un nosacījumiem. Nomas saistību aprēķinam 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī ir izmantota 3.33% diskonta likme.
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.
Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:
- nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
- visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
- visām sākotnējām tiešām izmaksām un
- atjaunošanas izmaksām.
Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja Koncerns un Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr Koncerns un Sabiedrība pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tie ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.
Konsolidācijas principi
Meitas sabiedrības ir tādas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja Koncernam ir tiesības saņemt ienākumus no tā dalības sabiedrībā un Koncerns var ietekmēt šos ienākumus, izmantojot savas tiesības vadīt šo sabiedrību. Meitassabiedrības tiek pilnībā konsolidētas no datuma, kad kontrole tiek nodota Koncernam, un dekonsolidētas no datuma, kad kontrole beidzas.
Savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna sabiedrībām tiek izslēgti konsolidācijas procesā.
Konsolidētajā Koncernā ir tikai viena meitas sabiedrība – AS "Gaso", kas dibināta 2017. gada 1. decembrī reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales uzņēmējdarbības segmentu no mātes sabiedrības AS "Latvijas Gāze". Reorganizācija notika kā darījums starp kopīgi kontrolētiem uzņēmumiem un tika uzskaitīta atbilstoši iepriekšējām vērtībām. Tādējādi reorganizācijas datumā aktīvi un saistības ar attiecīgajiem ierakstiem pašu kapitālā tika pārnesti uz meitas sabiedrības sākuma bilanci, atbilstoši iepriekšējām vērtībām AS "Latvijas Gāze" uzskaitē. Reorganizācija kā tāda neietekmēja konsolidētos finanšu pārskatus pēc Koncerna izveides, jo konsolidētie finanšu pārskati turpināja sniegt informāciju par dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmējdarbību vienā konsolidētā vienībā.
Reorganizācija un ieguldījums meitassabiedrībā
Atsevišķajos mātessabiedrības finanšu pārskatos ieguldījums meitassabiedrības kapitālā tiek uzskaitīts iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ieguldījuma izmaksas tiek noteiktas, atsaucoties uz uzskaites vērtību priekšgājēja (t. i., AS "Latvijas Gāze") aktīvu un saistību uzskaitē, kas reorganizācijas rezultātā tika nodota meitassabiedrībai AS "Gaso".
Reorganizācija bija paredzēta kā darījums starp kopīgas kontroles uzņēmumiem un to pamatā ir vērtības, pamatojoties uz:
- Reorganizācijas procesā AS "Latvijas Gāze" ieguva īpašumā 100% AS "Gaso" akciju apmaiņā pret AS "Gaso" nodotajiem neto aktīviem, tādējādi iegūstot nemonetārus aktīvus (akcijas) apmaiņā pret nemonetāru un monetāru aktīvu un saistību kopumu (t.i., AS "Gaso" nododamajiem aktīviem saskaņā ar mantas sadales aktu).
- Jaunā koncerna aktīvi un saistības tieši pēc reorganizācijas bija tādi paši kā AS "Latvijas Gāze" aktīvi un saistības tieši pirms reorganizācijas.
- AS "Latvijas Gāze" akcionāru absolūtā un relatīvā daļa jaunizveidotā Koncerna neto aktīvos tieši pēc reorganizācijas bija tāda pati, kā to daļa AS "Latvijas Gāze" neto aktīvos tieši pirms reorganizācijas.
Šīs reorganizācijas rezultātā Sabiedrība atzina reorganizācijas rezervi, kas radusies kā starpība starp saņemtajiem un pārstrukturēšanas procesā nodotajiem neto aktīviem.
Dividendes no meitassabiedrības tiek atzītas Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tiesības saņemt dividendes. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.
Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka ieguldījuma meitassabiedrībā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību, zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek rēķināti kā starpība starp šīm divām summām un uzreiz atzīti peļņā vai zaudējumos. Ieguldījuma atgūstamā vērtība ir lielākā starp tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Lietošanas vērtība ir tās nākotnes naudas plūsmas, ko paredz atvasināt no ieguldījuma meitassabiedrībā, tagadnes vērtība. Zaudējumi no ieguldījuma vērtības samazināšanās tiek apvērsti, ja tā atgūstamā vērtība ir paaugstinājusies virs iepriekš aplēstās atgūstamās summas, kas izmantota atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai, taču apvērse nedrīkst pārsniegt ieguldījuma sākotnējās izmaksas.
Informācijas sniegšana par segmentiem
Informācijas sniegšana par darbības segmentiem notiek konsekventi ar iekšējo ziņošanu katra Koncerna uzņēmuma (t.i., mātessabiedrības un meitassabiedrības) galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Lai gan iekšējās ziņošanas formāti abiem uzņēmumiem ir līdzīgi, Koncernam nav viena galvenā darbības lēmumu pieņēmēja, ņemot vērā juridiskās prasības par dabasgāzes sadales operatora darbības neatkarību no tā vertikāli integrētās mātessabiedrības – Latvijas lielākā dabasgāzes tirgotāja. Par katra uzņēmuma galvenajiem darbības lēmumu pieņēmējiem uzskatāma tā Valde un Padome, kas atbild par resursu sadali un katra segmenta darbības rezultātu vērtēšanu.
Akciju kapitāls un apstiprinātās dividendes
Parastās akcijas tiek klasificētas kā pašu kapitāls. Priekšrocību akcijas nav izlaistas. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Koncerna mātes sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri.
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem
Šīs summas ir neapmaksātās saistības par Koncernam un Sabiedrībai sniegtajām precēm un pakalpojumiem pirms finanšu gada beigām. Summas nav nodrošinātas un parasti tiek apmaksātas 30 dienu laikā no atzīšanas, izņemot ar personālu saistītos uzkrājumus, kuru apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, bet turpmāk – amortizēto izmaksu vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.
Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas
Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernam un Sabiedrībai nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.
Vispārējās un konkrētās aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošu aktīvu iegādi vai izveidi, tiek pievienotas šo aktīvu izmaksām, līdz aktīvi ir sagatavoti to paredzētajam izmantošanas mērķim. Kritērijiem atbilstošie aktīvi ir aktīvi, kas obligāti aizņem ievērojamu laiku, lai tos sagatavotu paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai. Visas pārējās aizņēmumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tās radušās.
Uzkrājumi
Uzkrājumi juridiskām prasībām tiek atzīti, kad Koncernam un Sabiedrībai pagātnes notikumu rezultātā ir juridisks vai prakses radīts pašreizējs pienākums, pastāv varbūtība, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga resursu aizplūde, un summa ir ticami aplēšama. Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.
Darbinieku labumi
Algas, piemaksas un prēmiju plāni
Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā kārtējo darbinieku pabalstu saistības.
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas
Koncerns un Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncerns un Sabiedrība veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Koncernam un Sabiedrībai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi
Koncerna un Sabiedrības darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi.
Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.
Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.
Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.
Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.
Ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no akcionāriem izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadalīšanu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, un tamlīdzīgi). Šāds nodoklis nav uzskatāms par ienākuma nodokli 12. SGS kontekstā, jo tiek rēķināts no bruto, nevis neto summas, un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.
Koncerns atzīst atliktā nodokļa saistības ar nodokli apliekamām pagaidu atšķirībām saistībā ar ieguldījumu meitassabiedrībā (ko rada ar nodokli neaplikta nesadalītā peļņa, kas meitassabiedrībā radusies pēc 2018. gada 1. janvāra), izņemot, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē nenotiks pagaidu starpības apvērse, proti, ar nodokli neapliktā nesadalītā peļņa netiks izmaksāta no meitassabiedrības mātes sabiedrībai. Pārskatu periodos, kas beidzās 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī, Koncerna vadība konsolidētajā finanšu pārskatā neatzina augstāk minētās atliktā nodokļa saistības.
Saistītās personas
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un uzņēmumi, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas uzņēmuma Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole.
24. Iespējamās saistības
Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. Ja uzņēmums nespēj izlietot pielīgto apjomu, var rasties juridiskas saistības.
Atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam reorganizācijas gadījumā vēsturiskais uzņēmums kopā ar jaunizveidoto uzņēmumu uzņemas solidāru atbildību par saistībām, kas radušās pirms reorganizācijas un nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, un kuru norēķinu veikšanas datums ir piecu gadu laikā pēc reorganizācijas datuma. 2020. gada 31. decembrī un 2019. gada 31. decembrī Koncerns un Sabiedrība nav informēti par jebkādām saistībām, par kurām tie būtu atbildīgi saistībā ar iepriekš minēto.
SEB bankā ir rezervēti 260 tūkstoši EUR (31.12.2019: 1 166 tūkstoši EUR un Swedbankā 30 tūkstoši EUR) kā finanšu garantija.
Iespējamās saistības, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas
Kad tiek sadalīta 2020. gada tīrā peļņa, radīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības (20/80 no akcionāriem sadalītās neto summas). Dividendes, kas saņemtas no meitas uzņēmuma, neradīs papildu nodokļa saistības Sabiedrībā, ja tās tiks izplatītas Sabiedrības akcionāriem. Pieņemot, ka tiek ierosināts 2020. gada peļņas sadalījums, kā norādīts 16. pielikumā (10 374 tūkstoši EUR jeb 0.26 EUR par akciju), ņemot vērā meitas sabiedrības dividendes 8 778 tūkstoši EUR būs aptuveni 399 tūkstoši EUR, kas tiks atzīti Koncerna un Sabiedrības peļņā vai zaudējumos, kad akcionāri apstiprinās lēmumu par sadali.
25. Notikumi pēc bilances datuma
Ņemot vērā pieaugošos koronavīrusa izplatības riskus, Latvijā līdz 2021. gada 6. aprīlim ir atkārtoti izsludināta ārkārtējā situācija. Latvijas Gāzes koncerna vadība plāno ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu savu klientu un darbinieku drošību. Šobrīd nav pieejama pietiekama informācija, lai ticami izvērtētu ārkārtējās situācijas ietekmi uz Koncerna finanšu rezultātiem. Tā kā 2021. gada maijā beigsies esošais AS "Latvijas Gāze" overdrafta līgums ar OP Corporate Bank plc, AS "Latvijas Gāze" ir noslēgusi jaunu overdrafta līgumu ar OP Corporate Bank plc, kas tiks izmantots dabasgāzes iepirkšanai nākamo divu dabasgāzes iepumpēšanas sezonu laikā. Jaunais overdrafta limits ir 30 miljoni EUR un tas beidzas 2023. gada 31. maijā. Izņemot augstāk minēto, no 2020. gada 31. decembra līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības un Koncerna finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus uz bilances datumu.